Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Aldara (imiquimod) – Zāļu apraksts - D06BB10

Updated on site: 05-Oct-2017

Zāļu nosaukumsAldara
ATĶ kodsD06BB10
Vielaimiquimod
RažotājsMeda AB

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

ALDARA 5 % krēms

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra paciņa satur 250 mg 5 % krēma, kurš satur 12,5 mg imikvimoda (Imiquimodum). 100 mg krēma satur 5 mg imikvimoda.

Palīgvielas:

Metilhidroksibenzoāts (E218)

Propilhidroksibenzoāts (E216)

Cetilspirts

Stearilspirts

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Krēms

Balts līdz viegli iedzeltens krēms.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1Terapeitiskās indikācijas

Imikvimoda krēmu lieto slimību lokālai ārstēšanai:

Uz ārējiem dzimumorgāniem un ap anālo atveri esošas kārpas resp. smailās kondilomas

(condylomata acuminata) pieaugušajiem.

Mazas virspusējas bazālo šūnu karcinomas (mBŠK) pieaugušajiem.

Uz sejas vai skalpa izvietotas klīniski tipiskas, nehiperkeratotiskas, nehipertrofētas aktīniskās keratozes (AK) pieaugušajiem ar normālu imūnās sistēmas funkciju, kad bojātās virsmas izmēra vai bojāto virsmu skaita dēļ krioterapija var būt neefektīva un/vai nav pieņemama un citas ārīgi lietojamās terapijas ir kontrindicētas vai mazāk piemērotas.

4.2Devas un lietošanas veids

Devas

Imikvimoda krēma lietošanas biežums un ārstēšanas ilgums ir atkarīgs no indikācijām.

Ārējo dzimumorgānu kārpas pieaugušajiem:

Imikvimoda krēmu lieto 3 reizes nedēļā (piem., pirmdienās, trešdienās un piektdienās vai otrdienās, ceturtdienās un sestdienās) pirms gulētiešanas, tam jāpaliek uz ādas 6 līdz 10 stundas. Imikvimoda krēms jālieto tik ilgi, līdz kārpas uz dzimumorgāniem vai ap anālo atveri vairs nav redzamas, taču ne ilgāk par 16 nedēļām katrā no gadījumiem.

Par lietojamo zāļu daudzumu skatīt 4.2 apakšpunktā Lietošanas veids.

Virspusēja bazālo šūnu karcinoma pieaugušajiem:

Imikvimoda krēmu lieto 6 nedēļas, pa 5 reizēm nedēļā (piem., no pirmdienas līdz piektdienai) pirms gulētiešanas; tam jāpaliek uz ādas aptuveni 8 stundas.

Par lietojamo zāļu daudzumu skatīt 4.2 apakšpunktā Lietošanas veids.

Aktīniskā keratoze pieaugušajiem:

Terapija uzsākama ārsta uzraudzībā, kā arī tā nepieciešama terapija laikā. Imikvimoda krēms uzklājams 3 reizes nedēļā (piem., pirmdien, trešdien un piektdien) pirms gulētiešanas 4 nedēļas; tam jāpaliek uz ādas aptuveni 8 stundas. Uzklājams pietiekams krēma daudzums, lai nosegtu visu ārstējamo ādas apvidu. 4 nedēļas pēc ārstēšanas pārtraukšanas jāveic novērtējums, cik lielā mērā ārstētie ādas laukumi ir attīrīti no AK. Ja aizvien novērojami ādas bojājumi, terapija jāatkārto vēl 4 nedēļas.

Maksimālā deva vienā reizē ir viena krēma paciņa.

Ja novērojamas izteiktas lokālas ādas iekaisumu reakcijas (skatīt 4.4 apakšpunktā) vai ārstētajā ādas apvidū novērojamas infekcijas pazīmes, būtu jāapsver zāļu lietošanas pārtraukšanas iespēja. Infekcijas gadījumā veicami citi piemēroti pasākumi. Kopējais vienas ārstēšanas kurss nedrīkst pārsniegt 4 nedēļas ieskaitot dienas, kad zāles nav lietotas vai to lietošana izlaista.

Ja ārstētie ādas laukumi, veicot atkārtotu pārbaudi pēc 8 nedēļām, nav pilnībā izārstēti pēc 4 nedēļu ārstēšanās kursa, jāapsver papildus 4 nedēļu ārstēšana ar Aldara.

Cita ārstēšanas metode tiek rekomendēta gadījumā, ja ārstētie ādas bojājumi nedod pietiekamu atbildi uz ārstēšanu ar Aldara.

Aktīniskās keratozes radītie ādas bojājumi, kas izzūd pēc viena vai diviem ārstēšanās kursiem ar Aldara un atkārtojas, var tikt turpmāk ārstēti ar vienu vai diviem kursiem pēc vismaz 12 nedēļu ārstēšanās pārtraukuma (skatīt 5.1. apakšpunktā).

Informācija, kas attiecas uz visām indikācijām:

Ja pacients ir aizmirsis uzklāt kārtējo devu, krēmu jāuzklāj tad, kad par to atceras, un tad jāturpina lietot zāles pēc parastās shēmas. Tomēr krēmu nevajadzētu lietot vairāk nekā vienu reizi dienā.

Pediatriskā populācija

Lietošana bērniem nav ieteicama. Nav pieejami dati par imikvimoda lietošanu bērniem un pusaudžiem reģistrēto indikāciju gadījumā.

Efektivitātes trūkuma dēļ Aldara nevajadzētu lietot bērniem ar molluscum contagiousum (skatīt 5.1 apakšpunktā).

Lietošanas veids

Kārpas uz ārējiem dzimumorgāniem:

Imikvimoda krēmu plānā kārtiņā jāuzklāj uz tīrām kārpām un viegli jāiemasē, līdz tas vairs nav redzams. Krēmu uzklāj tikai uz bojātiem rajoniem, izvairoties no tā nokļūšanas uz iekšējām virsmām. Imikvimoda krēmu lieto pirms gulētiešanas. Krēma darbības 6 līdz 10 stundu laikā jāizvairās no mazgāšanās dušā vai vannā. Pēc tam imikvimoda krēms noteikti jānomazgā ar maigām ziepēm un ūdeni. Pārmērīga krēma daudzuma uzklāšana vai pārāk ilgs krēma kontakts ar ādu var izraisīt smagu apstrādātā laukuma reakciju (skatīt 4.4, 4.8 un 4.9 apakšpunktā). Ar vienreizējas lietošanas paciņu var apstrādāt 20 cm2 (apm. 3 kvadrātcollas) lielu laukumu. Atvērtas paciņas nav izmantojamas atkārtoti. Pirms un pēc krēma lietošanas rūpīgi jānomazgā rokas.

Neapgraizītiem vīriešiem, kuri ārstē kārpas priekšādas iekšpusē, katru dienu jāatbīda priekšāda un jāapmazgā ārstējamais laukums (skatīt 4.4 apakšpunktā).

Virspusēja bazālo šūnu karcinoma:

Pirms imikvimoda krēma lietošanas pacientiem ārstējamais laukums jānomazgā ar maigām ziepēm un ūdeni un rūpīgi jānosusina. Jāuzklāj pietiekami daudz krēma, lai nosegtu visu ārstējamo laukumu, ieskaitot vienu centimetru platu ādas joslu ap jaunveidojumu. Krēmu viegli iemasē ārstējamā ādas laukumā, līdz tas vairs nav redzams. Krēms jāuzklāj pirms gulētiešanas, tam jāpaliek uz ādas aptuveni 8 stundas. Šajā laikā jāizvairās no mazgāšanās dušā vai vannā. Pēc tam imikvimoda krēms noteikti jānomazgā ar maigām ziepēm un ūdeni.

Atvērtas paciņas nav izmantojamas atkārtoti. Pirms un pēc krēma lietošanas rūpīgi jānomazgā rokas.

Ārstējamā jaunveidojuma atbildes reakcija uz imikvimoda krēmu jāizvērtē 12 nedēļas pēc terapijas kursa beigām. Ja ārstējamā jaunveidojuma atbildes reakcija ir nepietiekama, jāizmanto cita veida terapija (skatīt 4.4 apakšpunktā).

Ja lokālas ādas reakcijas uz imikvimoda krēmu pacientam sagādā pārmērīgu diskomfortu vai ārstējamā laukumā tiek konstatēta infekcija, terapijas kursu uz dažām dienām var pārtraukt (skatīt 4.4 apakšpunktā). Infekcijas gadījumā jāveic arī citi atbilstoši pasākumi.

Aktīniskā keratoze:

Pirms imikvimoda krēma lietošanas pacientiem ārstējamais ādas laukums jānomazgā ar maigām ziepēm un ūdeni un rūpīgi jānosusina. Uz ādas jāuzklāj tik daudz krēma, lai būtu nosegts viss ārstējamais laukums. Krēmu viegli iemasē ārstējamajā ādas laukumā, līdz tas izzūd. Krēms jāuzklāj pirms gulētiešanas, tam jāpaliek uz ādas aptuveni 8 stundas. Šajā laikā jāizvairās no mazgāšanās dušā vai vannā. Pēc tam imikvimoda krēms noteikti jānomazgā ar maigām ziepēm un ūdeni. Atvērtas paciņas nav izmantojamas atkārtoti. Pirms un pēc krēma lietošanas rūpīgi jānomazgā rokas.

4.3Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Kārpas uz ārējiem dzimumorgāniem, virspusēja bazālo šūnu karcinoma un aktīniskā keratoze:

Jāizvairās no kontakta ar acīm, lūpām un nāsīm.

Imikvimods var saasināt ādas iekaisuma procesus.

Imikvimoda krēms jālieto piesardzīgi pacientiem ar autoimūnām saslimšanām (skatīt 4.5 apakšpunktā). Lemjot par šādu pacientu ārstēšanu, paredzamais imikvimoda terapijas efekts noteikti jāsamēro ar risku, kas saistīts ar autoimūno saslimšanu varbūtēju saasināšanos.

Imikvimoda krēms jālieto piesardzīgi pacientiem, kuriem veikta orgānu transplantācija (skatīt 4.5 apakšpunktā). Lemjot par šādu pacientu ārstēšanu, paredzamais imikvimoda terapijas efekts noteikti jāsamēro ar risku, kas saistīts ar orgānu varbūtēju atgrūšanu un iespējamo reakciju "transplantāts pret recipientu" (GVHD-graft-versus-host disease).

Ja āda vēl nav sadzijusi pēc iepriekšējas medikamentozas vai ķirurģiskas ārstēšanas, imikvimoda krēmu izmantot ārstniecībai nav ieteicams. Uzziežot bojātai ādai, var palielināties imikvimoda sistēmiskā uzsūkšanās, tādējādi palielinot blakusparādību risku (skatīt 4.8 un 4.9 apakšpunktā).

Lietojot imikvimoda krēma terapiju, hermētisku pārsēju izmantošana nav ieteicama.

Palīgvielas metilhidroksibenzoāts (E218) un propilhidroksibenzoāts (E216) var izraisīt alerģiskas reakcijas (iespējams, vēlīnas). Cetilspirts un stearilspirts var izraisīt lokālas ādas reakcijas (piemēram, kontaktdermatītu).

Dažkārt jau pēc dažām imikvimoda krēma uzklāšanas reizēm var veidoties izteiktas lokālas iekaisuma reakcijas, tajā skaitā ādas mitrošanās vai erozija. Līdztekus lokālām iekaisuma reakcijām vai jau pirms tām var parādīties gripas izpausmēm līdzīgas sistēmiskas pazīmes un simptomi, tajā skaitā nespēks, paaugstināta temperatūra, slikta dūša, mialģija un drebuļi. Šādās reizēs jāapsver zāļu lietošanas pārtraukšana.

Imikvimoda krēms piesardzīgi lietojams pacientiem ar samazinātu hematoloģisko rezervi (attiecas uz

4.8 apakšpunktu).

Kārpas uz ārējiem dzimumorgāniem:

Imikvimoda krēma izmantošanas pieredze kārpu ārstēšanā pacientiem ar priekšādas smailajām kondilomām ir ierobežota. Drošības datu bāzē par neapgraizītu vīriešu ārstēšanu ar imikvimoda krēmu trīs reizes nedēļā, vienlaikus ik dienas veicot priekšādas higiēnisko apkopi, ir ziņas par mazāk nekā 100 pacientiem. Citos pētījumos, kad priekšādas higiēna ikdienā netika nodrošināta, reģistrēti divi smagas fimozes gadījumi un viens striktūras gadījums, kas noveda pie cirkumcīzijas. Tāpēc šajā pacientu grupā ārstēšana ieteicama tikai tiem, kas patiešām gatavi un arī spēj ikdienā veikt priekšādas higiēnisko apkopi. Striktūras agrīnās pazīmes var būt lokālas ādas reakcijas (piem., erozija, sačūlojumi, tūska, sabiezējumi) vai arvien vairāk apgrūtināta priekšādas atbīdīšana. Ja parādās minētie simptomi, ārstēšana nekavējoties jāpārtrauc. Balstoties uz pašreiz pieejamajiem datiem, uretrā, vagīnā, dzemdes kaklā, taisnajā zarnā vai anālajā atverē esošu kārpu ārstēšana nav ieteicama. Imikvimoda krēma terapija nav izmantojama apvidos, kur ir vaļējas čūlas vai brūces, iekams tās nav sadziedētas.

Tādas lokālas ādas reakcijas kā eritēma, erozija, ekskoriācija, atslāņošanās un tūska ir visai izplatītas. Ir ziņots arī par citām lokālām reakcijām – sabiezējumiem, sačūlojumiem, kreveļošanos, pūslīšu veidošanos. Ja parādās izteiktas ādas reakcijas, krēms jānomazgā ar maigām ziepēm un ūdeni. Kad ādas reakcija ir izzudusi, imikvimoda krēma lietošanu var atsākt.

Ja imikvimods tiek lietots, pārsniedzot ieteicamās devas (skatīt 4.2 apakšpunktā), nopietnu lokālu ādas reakciju risks pieaug. Tomēr retos gadījumos nopietnas lokālas reakcijas, kas jāārstē un/vai izraisa funkcionālus traucējumus, novērotas arī pacientiem, kuri lietojuši imikvimodu atbilstoši norādījumiem. Ja šādas reakcijas parādās pie urīnizvadkanāla atveres, dažām sievietēm var būt apgrūtināta urinācija, kas nereti noved pie neatliekamas katetrizācijas un nepieciešamības veikt skartā apvidus ārstēšanu.

Pagaidām nav klīnisku datu par imikvimoda krēma lietošanu tūlīt pēc terapijas kursa ar citām ārīgi lietojamām zālēm, ko izmanto uz ārējiem dzimumorgāniem vai ap anālo atveri esošu kārpu ārstēšanai. Pirms dzimumattiecībām imikvimoda krēms no ādas jānomazgā. Imikvimoda krēms var samazināt prezervatīvu un kontracepcijas diafragmu izturību, tāpēc to lietošana vienlaikus ar krēmu nav ieteicama. Šādās reizēs jāapsver citu kontracepcijas līdzekļu lietošanas iespējas.

Pacientiem ar imūnās sistēmas funkcijas traucējumiem atkārtota ārstēšana ar imikvimoda krēmu nav ieteicama.

Lai gan ir ierobežoti dati, kas liecina par kārpu paātrinātu samazināšanos HIV pozitīviem pacientiem, attīrīšanā no kārpām imikvimoda krēms šai pacientu grupai nav tik efektīvs.

Virspusēja bazālo šūnu karcinoma:

Imikvimoda iedarbība bazālo šūnu karcinomas ārstēšanā 1 cm rajonā ap plakstiņiem, degunu, lūpām un apmatojumu nav izvērtēta.

Ārstēšanas laikā un laika posmā līdz sadziedēšanai apstrādātie ādas laukumi var ievērojami atšķirties no normālas ādas. Bieži vērojamas lokālas ādas reakcijas, taču to intensitāte imikvimoda krēma terapijas laikā parasti samazinās vai arī tās pazūd pēc terapijas pārtraukšanas. Pastāv korelācija starp

to, cik ātri notiek pilnīga ādas attīrīšanās, un lokālo ādas reakciju (piem., eritēmas) intensitāti. Minētās lokālās ādas reakcijas var būt saistītas ar lokālas imūnreakcijas aktivizēšanos. Ja tas nepieciešams lokālu ādas reakciju smaguma dēļ vai tāpēc, ka pacients izjūt diskomfortu, ārstēšanu uz dažām dienām var pārtraukt. Kad ādas reakcijas izzudušas, imikvimoda krēma lietošanu var atsākt.

Terapijas klīniskos rezultātus iespējams novērtēt pēc apstrādātās ādas reģenerācijas, proti, aptuveni 12 nedēļas pēc terapijas kursa beigām.

Pagaidām nav klīnisku datu par imikvimoda krēma izmantošanu pacientiem ar imūnās sistēmas funkcijas traucējumiem.

Tāpat nav klīnisku datu par pacientiem ar recidivējošu un iepriekš ārstētu mBŠK, tāpēc imikvimoda izmantošana jau iepriekš ārstētu jaunveidojumu terapijā nav ieteicama.

Atklātu klīnisko pētījumu dati liecina, ka lielu jaunveidojumu (>7,25 cm2) atbildes reakcija uz imikvimoda terapiju ir mazvarbūtīgāka.

Terapijai pakļautie ādas laukumi jāpasargā no kontakta ar saules gaismu.

Aktīniskā keratoze:

Ja bojātie audi neatbilst tipiskai AK klīniskajai ainai vai pastāv aizdomas par ļaundabīgu procesa gaitu, piemērotas terapijas noteikšanai jāveic biopsija.

Imikvimoda iedarbība aktīnisko keratožu ārstēšanā uz plakstiņiem, nāsīs vai ausīs un uz lūpām aiz robežas starp lūpu ādu un gļotādu nav izvērtēta.

Dati par imikvimoda izmantošanu aktīnisko keratožu ārstēšanai visos citos anatomiskajos rajonos, izņemot seju un skalpu, ir ļoti ierobežoti. Pieejamie dati par aktīniskajām keratozēm uz augšdelmiem un apakšdelmiem neliecina, ka terapija varētu būt efektīva, tāpēc šajos rajonos zāles izmantot nav ieteicams.

Imikvimodu nav ieteicams izmantot AK ārstēšanai, ja konstatēta izteikta hiperkeratoze vai hipertrofija ādas raga slānī.

Ārstēšanas laikā un laika posmā līdz sadziedēšanai apstrādātie ādas laukumi var ievērojami atšķirties no normālas ādas. Bieži vērojamas lokālas ādas reakcijas, taču to intensitāte imikvimoda krēma terapijas laikā parasti samazinās vai arī tās pazūd pēc terapijas pārtraukšanas. Pastāv korelācija starp to, cik ātri notiek pilnīga ādas attīrīšanās, un lokālo ādas reakciju (piem., eritēmas) intensitāti. Minētās lokālās ādas reakcijas var būt saistītas ar lokālas imūnreakcijas aktivizēšanos. Ja tas nepieciešams lokālu ādas reakciju intensitātes dēļ vai tāpēc, ka pacients izjūt diskomfortu, ārstēšanu uz dažām dienām var pārtraukt. Kad ādas reakcijas mazinājušās, imikvimoda krēma lietošanu var atsākt.

Terapijas kursa ilgums nedrīkst pārsniegt 4 nedēļas arī tad, ja ārstējoties izlaistas dažas devas vai bijuši pārtraukumi.

Terapijas klīniskos rezultātus iespējams novērtēt pēc apstrādātās ādas reģenerācijas, proti, aptuveni 4 līdz 8 nedēļas pēc terapijas kursa beigām.

Pagaidām nav klīnisku datu par imikvimoda krēma izmantošanu pacientiem ar imūnās sistēmas funkcijas traucējumiem.

Informācija par aktīnisko keratožu atkārtotu ārstēšanu, kuras pēc viena vai diviem terapijas kursiem likvidētas, taču pēc tam atjaunojušās, izlasāma 4.2 un 5.1 apakšpunktos.

Atklātu klīnisko pētījumu dati liecina, ka pacientiem ar vairāk nekā 8 AK veidojumiem pilnīga ādas attīrīšanās notiek retāk nekā pacientiem, kuriem ir mazāk par 8 veidojumiem.

Terapijai pakļautie ādas laukumi jāpasargā no kontakta ar saules gaismu.

4.5Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi nav veikti. Tostarp nav veikti pētījumi arī ar imūnsupresīviem preparātiem. Mijiedarbību ar sistēmiskiem medikamentiem varētu ierobežot imikvimoda krēma minimālā uzsūkšanās caur ādu.

Tā kā imikvimoda krēmam piemīt imūnstimulējošas īpašības, pacientiem, kas saņem imūnsupresīvu terapiju, krēms jālieto ar piesardzību (skatīt 4.4 apakšpunktā).

4.6Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par imikvimoda lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi uz grūtniecību, embrionālo/augļa attīstību, dzemdībām vai pēcdzemdību attīstību neuzrāda (skatīt 5.3 apakšpunktā). Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Barošana ar krūti

Tā kā pēc vienreizējām un atkārtotām lokālām devām serumā nav konstatēts izmērāms imikvimoda daudzums (>5 ng/ml), nav iespējams dot ieteikumus par to, vai zāles ir vai nav lietojamas sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti.

4.7Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Aldara krēmu neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8Nevēlamās blakusparādības

a)Vispārīgs apraksts:

Kārpas uz ārējiem dzimumorgāniem:

Pivotālos pētījumos, kuros zāles tika nozīmētas 3 reizes nedēļā, ar imikvimoda krēma lietošanu eventuāli saistītās nevēlamās zāļu izraisītās reakcijas, par kurām ziņots visbiežāk, bija tās lokālās reakcijas, kas tika novērotas ar kārpām klātajos ārstēšanai pakļautajos apvidos (33,7% ar imikvimodu ārstēto pacientu). Ziņots arī par dažām sistēmiskām nevēlamām reakcijām, tajā skaitā par galvassāpēm (3,7%), gripai līdzīgiem simptomiem (1,1%) un mialģiju (1,5%).

Pārskats par nevēlamajām reakcijām, par kurām ziņojuši 2292 pacienti, kas ārstēti ar imikvimoda krēmu ar placebo kontrolētos un atklātos klīniskos pētījumos, ir sniegts zemāk. Tiek uzskatīts, ka šīs nevēlamās blakusparādības vismaz daļēji ir saistītas ar imikvimoda terapiju.

Virspusēja bazālo šūnu karcinoma:

Pētījumos ar 5 devām nedēļā 58% pacientu bija vismaz viena nevēlama blakusparādība. Ar imikvimoda krēma lietošanu eventuāli saistītās nevēlamās blakusparādības, par kurām pētījumu laikā ziņots visbiežāk, bija dažādi traucējumi ārstēšanai pakļautajos apvidos un to biežums bija 28,1%. Ar imikvimoda krēmu ārstētie pacienti ziņojuši arī par dažām sistēmiskām nevēlamām blakusparādībām, tajā skaitā par sāpēm mugurkaulājā (1,1%) un gripai līdzīgiem simptomiem (0,5%).

Pārskats par nevēlamām blakusparādībām, par kurām ziņojuši 185 pacienti, kuriem ar placebo kontrolētos III fāzes klīniskos pētījumos ar imikvimoda krēmu ārstēta virspusēja bazālo šūnu karcinoma, ir sniegts zemāk. Tiek uzskatīts, ka šīs nevēlamās blakusparādības vismaz daļēji ir saistītas ar imikvimoda terapiju.

Aktīniskā keratoze:

Pivotālos pētījumos ar 3 devām nedēļā, nozīmējot līdz diviem 4 nedēļu kursiem, 56% pacientu, kuri saņēma imikvimodu, bija vismaz viena nevēlama blakusparādība. Ar imikvimoda krēma lietošanu eventuāli saistītās nevēlamās blakusparādības, par kurām šo pētījumu laikā tika ziņots visbiežāk, bija dažādi traucējumi ārstēšanai pakļautajos apvidos (22% ar imikvimodu ārstēto pacientu). Ar imikvimoda krēmu ārstētie pacienti ziņojuši arī par dažām nevēlamām sistēmiskām reakcijām, tajā skaitā par mialģiju (2%).

Pārskats par nevēlamām blakusparādībām, par kurām ziņojuši 252 pacienti, kuriem ar saistvielu terapiju kontrolētos III fāzes klīniskos pētījumos ar imikvimoda krēmu ārstēta aktīniskā keratoze, sniegts zemāk. Tiek uzskatīts, ka šīs nevēlamās blakusparādības vismaz daļēji saistītas ar imikvimoda terapiju.

b)Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums:

Blakusparādību biežums definēts šādi: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100, <1/10); retāk (≥1/1000, <1/100). Klīniskajos pētījumos vēl retāk novērotās blakusparādības šeit nav uzskaitītas.

 

Kārpas uz

Virspusēja

Aktīniskā

 

ārējiem

bazālo šūnu

keratoze

 

dzimumorgāniem

karcinoma

(3 x ned.,

 

(3 x ned./16 ned.)

(5 x ned./6 ned.)

4 vai 8 ned.)

 

N = 2292

N = 185

N = 252

Infekcijas un parazitozes:

 

 

 

Infekcijas

Bieži

Bieži

Retāk

Pustulas

 

Bieži

Retāk

Herpes simplex

Retāk

 

 

Dzimumorgānu kandidozes

Retāk

 

 

Vaginīts

Retāk

 

 

Bakteriālas infekcijas

Retāk

 

 

Sēnīšu infekcijas

Retāk

 

 

Augšējo elpošanas ceļu infekcijas

Retāk

 

 

Vulvīts

Retāk

 

 

Rinīts

 

 

Retāk

Gripa

 

 

Retāk

Asins un limfatiskās sistēmas

 

 

 

traucējumi:

 

 

 

Limfadenopātija

Retāk

Bieži

Retāk

Metabolisma un barošanās traucējumi:

 

 

 

Anoreksija

Retāk

 

Bieži

Psihiskie traucējumi:

 

 

 

Bezmiegs

Retāk

 

 

Depresija

Retāk

 

Retāk

Uzbudināmība

 

Retāk

 

Nervu sistēmas traucējumi:

 

 

 

Galvassāpes

Bieži

 

Bieži

Parestēzijas

Retāk

 

 

Reiboņi

Retāk

 

 

Migrēna

Retāk

 

 

Miegainība

Retāk

 

 

Acu slimības

 

 

 

Konjunktīvas kairinājums

 

 

Retāk

Plakstiņu tūska

 

 

Retāk

Ausu un labirinta bojājumi:

 

 

 

Troksnis ausīs

Retāk

 

 

Asinsvadu sistēmas traucējumi:

 

 

 

Pietvīkums

Retāk

 

 

Respiratorās, krūškurvja un videnes

 

 

 

slimības:

 

 

 

Faringīts

Retāk

 

 

Rinīts

Retāk

 

 

Deguna kanālu nosprostošanās

 

 

Retāk

Sāpes rīklē un balsenē

 

 

Retāk

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi:

 

 

 

Slikta dūša

Bieži

Retāk

Bieži

Sāpes vēderā

Retāk

 

 

Caureja

Retāk

 

Retāk

Vemšana

Retāk

 

 

Taisnās zarnas darbības traucējumi

Retāk

 

 

Taisnās zarnas tenesms

Retāk

 

 

Sausums mutē

 

Retāk

 

Ādas un zemādas audu bojājumi:

 

 

 

Nieze

Retāk

 

 

Dermatīts

Retāk

Retāk

 

Folikulīts

Retāk

 

 

Eritematozi izsitumi

Retāk

 

 

Ekzēma

Retāk

 

 

Izsitumi

Retāk

 

 

Pastiprināta svīšana

Retāk

 

 

Nātrene

Retāk

 

 

Aktīniskā keratoze

 

 

Retāk

Eritēma

 

 

Retāk

Sejas tūska

 

 

Retāk

Ādas čūlas

 

 

Retāk

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas

 

 

 

bojājumi:

 

 

 

Mialģija

Bieži

 

Bieži

Artralģija

Retāk

 

Bieži

Sāpes mugurā

Retāk

Bieži

 

Sāpes ekstremitātēs

 

 

Retāk

Nieru un urīnceļu traucējumi:

 

 

 

Dizūrija

Retāk

 

 

Reproduktīvās sistēmas un krūts

 

 

 

slimības:

 

 

 

Sāpes dzimumorgānos vīriešiem

Retāk

 

 

Ar dzimumlocekli saistīti traucējumi

Retāk

 

 

Dispareinija

Retāk

 

 

Erektilā disfunkcija

Retāk

 

 

Dzemdes-maksts noslīdējums

Retāk

 

 

Sāpes makstī

Retāk

 

 

Atrofiskais vaginīts

Retāk

 

 

Ar vulvu saistīti traucējumi

Retāk

 

 

Vispārēji traucējumi un reakcijas

 

 

 

ievadīšanas vietā

 

 

 

Nieze uzklāšanas vietā

Ļoti bieži

Ļoti bieži

Ļoti bieži

Sāpes uzklāšanas vietā

Ļoti bieži

Bieži

Bieži

Dedzināšana uzklāšanas vietā

Bieži

Bieži

Bieži

Kairinājums uzklāšanas vietā

Bieži

Bieži

Bieži

Eritēma uzklāšanas vietā

 

Bieži

Bieži

Reakcijas uzklāšanas vietā

 

 

Bieži

Asiņošana uzklāšanas vietā

 

Bieži

Retāk

Papulas uzklāšanas vietā

 

Bieži

Retāk

Parestēzijas uzklāšanas vietā

 

Bieži

Retāk

Izsitumi uzklāšanas vietā

 

Bieži

 

Nogurums

Bieži

 

Bieži

Drudzis

Retāk

 

Retāk

Gripai līdzīgi simptomi

Retāk

Retāk

 

Sāpes

Retāk

 

 

Astēnija

Retāk

 

Retāk

Savārgums

Retāk

 

 

Trīce

Retāk

 

Retāk

Dermatīts uzklāšanas vietā

 

 

Retāk

Izdalījumi uzklāšanas vietā

 

Retāk

Retāk

Hiperestēzija uzklāšanas vietā

 

 

Retāk

Iekaisums uzklāšanas vietā

 

Retāk

 

Tūska uzklāšanas vietā

 

Retāk

Retāk

Kreveļu veidošanā uzklāšanas vietā

 

Retāk

Retāk

Sarētojumi uzklāšanas vietā

 

 

Retāk

Ādas plaisāšana uzklāšanasvietā

 

Retāk

 

Pietūkums uzklāšanas vietā

 

Retāk

Retāk

Čūlas uzklāšanas vietā

 

 

Retāk

Pūslīšu veidošanās uzklāšanas vietā

 

Retāk

Retāk

Siltuma sajūta uzklāšanas vietā

 

 

Retāk

Letarģija

 

Retāk

 

Diskomforts

 

 

Retāk

Iekaisumi

 

 

Retāk

c)Bieži novērotās nevēlamās blakusparādības:

Kārpas uz ārējiem dzimumorgāniem:

Ar placebo kontrolēto pētījumu laikā pētniekiem bija jāizvērtē protokolā noteiktie klīniskie simptomi (ādas reakcijas). Šis protokolā noteikto klīnisko simptomu izvērtējums liecina, ka, ar placebo kontrolētos klīniskos izmēģinājumos nozīmējot imikvimoda krēmu trīs reizes nedēļā, bieži novērotas tādas lokālas ādas reakcijas kā eritēma (61%), erozija (30%), ekskoriācija/atslāņošanās/zvīņošanās (23%) un tūska (14%) (skatīt 4.4 apakšpunktā). Domājams, ka lokālas ādas reakcijas, piem., eritēma, ir paildzinātas imikvimoda krēma farmakoloģiskās iedarbības izpausmes.

Ar placebo kontrolētos izmēģinājumos ziņots arī par ādas reakcijām attālinātos ķermeņa apvidos, galvenokārt eritēmu (44%). Šīs reakcijas novērotas no kārpām brīvos rajonos, kas, iespējams, bijuši kontaktā ar imikvimoda krēmu. Vairums ādas reakciju bijušas vieglas vai mēreni izteiktas un izzudušas 2 nedēļu laikā pēc ārstēšanas beigām. Tomēr dažos gadījumos šīs reakcijas bijušas smagas un izraisījušas funkcionālus traucējumus, dažkārt tās nācies ārstēt. Ļoti retos gadījumos sievietēm novērotas smagas reakcijas pie urīnizvadkanāla atveres, kas novedušas pie dizūrijas (skatīt 4.4 apakšpunktā).

Virspusēja bazālo šūnu karcinoma:

Ar placebo kontrolēto klīnisko pētījumu laikā pētniekiem bija jāizvērtē protokolā noteiktie klīniskie simptomi (ādas reakcijas). Šis protokolā noteikto klīnisko simptomu izvērtējums liecina, ka, pētījumos nozīmējot imikvimoda krēmu 5 reizes nedēļā, ļoti bieži novērota smaga eritēma (31%), izteiktas erozijas (13%) un izteikta kreveļošanās un ekskoriācija (19%). Domājams, ka lokālas ādas reakcijas, piem., eritēma, ir paildzinātas imikvimoda krēma farmakoloģiskās iedarbības izpausmes.

Ārstējot ar imikvimodu, ir novērotas ādas infekcijas. Lai gan tās nav novedušas pie nopietnām sekām, arvien jāņem vērā inficēšanās varbūtība, ja āda ir bojāta.

Aktīniskā keratoze:

Klīniskajos pētījumos, lietojot imikvimoda krēmu 3 reizes nedēļā 4 vai 8 nedēļas, visbiežāk uzklāšanas vietā novērotas tādas reakcijas kā nieze (14%) un dedzināšanas sajūta (5%). Ļoti bieži tika novērota izteikta eritēma (24%) un izteikta kreveļu veidošanās un ekskoriācija (20%). Domājams, ka lokālas ādas reakcijas, piem., eritēma, ir paildzinātas imikvimoda krēma farmakoloģiskās iedarbības izpausmes. Skatīt 4.2 un 4.4 apakšpunktā, kur sniegta informācija par pārtraukumiem zāļu lietošanā.

Ārstējot ar imikvimodu, ir novērotas ādas infekcijas. Lai gan tās nav novedušas pie nopietnām sekām, ja āda ir bojāta, arvien jāņem vērā inficēšanās varbūtība.

d)Nevēlamās blakusparādības visām indikācijām:

Ir ziņots arī par lokalizētu hipopigmentāciju un hiperpigmentāciju pēc imikvimoda krēma lietošanas. Vēlāk iegūtā informācija liecina, ka dažiem pacientiem šīs ādas krāsas pārmaiņas varētu būt neatgriezeniskas. Izmeklējot 162 pacientus piecus gadus vēlāk pēc sBCC lietošanas, viegla hipopigmentācija tika novērota 37% pacientu un vidēja hipopigmentācija tika novērota 6% pacientu. 56% pacientu hipopigmentācija netika novērota; par hiperpigmentāciju ziņu nav.

Klīniskos pētījumos par imikvimoda izmantošanu aktīnisko keratožu ārstēšanai konstatēts, ka 0,4% (5/1214) pacientu ārstējamā laukumā vai tā tuvumā veidojas alopēcija. Saņemti pēcreģistrācijas ziņojumi, ka pastāv aizdomas par alopēcijas veidošanos, izmantojot preparātu uz ārējiem dzimumorgāniem lokalizētu kārpu un mBŠK ārstēšanai klīniskajā praksē.

Klīniskajos pētījumos ir novērota hemoglobīna rādītāju, balto asins šūnu skaita, neitrofilu absolūtā skaita un trombocītu rādītāju samazināšanās. Šī samazināšanās nav uzskatāma par klīniski nozīmīgu pacientiem ar normālām hematoloģiskām rezervēm. Klīniskajos izmēģinājumos nav pētīti pacienti ar pazeminātām hematoloģiskām rezervēm. Pēcreģistrācijas pieredzē ziņots par konstatētu hematoloģisko rādītāju pasliktināšanās tādā mērā, ka to uzlabošanai nepieciešama klīniska iejaukšanās. Ir saņemti pēcreģistrācijas ziņojumi par paaugstinātu aknu enzīmu līmeni.

Retos gadījumos ziņots par autoimūnu saslimšanu saasinājumiem.

Klīniskajos pētījumos reti novērotas dermatoloģiskas reakcijas, ieskaitot multiformu eritēmu, attālākos ādas laukumos, kur zāles nav lietotas. Kopš imikvimoda ieviešanas ārstniecības praksē ziņots par tādām nopietnām ādas reakcijām, kā multiformas eritēma, Stīvensa–Džonsona sindroms, ādas sarkanā vilkēde.

e)Pediatriskā populācija

Imikvimodu bērniem pētīja kontrolētos klīniskos pētījumos (skatīt 4.2 un 5.1 apakšpunktā). Sistēmisku reakciju pierādījumus nekonstatēja. Reakcijas lietošanas vietā pēc imikvimoda lietošanas radās biežāk nekā pēc nesējvielas lietošanas, tomēr šo reakciju sastopamība un intensitāte bija tāda pati kā lietojot preparātu reģistrēto indikāciju gadījumā pieaugušajiem. Pierādījumus par nopietnām imikvimoda izraisītām blakusparādībām bērniem neguva.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9Pārdozēšana

Lietojot lokāli, imikvimoda krēma sistēmiska pārdozēšana ir maz ticama, jo zāļu absorbcija caur ādu ir minimāla. Pētījumos ar trušiem noskaidrots, ka dermālā letālā deva ir lielāka par 5 g/kg. Imikvimoda krēma ilgstoša dermāla pārdozēšana varētu izraisīt smagas lokālas ādas reakcijas.

Nejauši norijot, slikta dūša, vemšana, galvassāpes, mialģija un drudzis varētu parādīties pēc vienreizējas 200 mg imikvimoda devas, kas ir līdzvērtīga aptuveni 16 paciņu saturam. Nopietnākais

klīniskais gadījums, par ko ziņots pēc vairākām iekšķīgām 200 mg devām, ir hipotensija, kas novērsta, iekšķīgi vai intravenozi ievadot šķidrumu.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretvīrusu ķīmijterapijas līdzeklis lokālai lietošanai, ATĶ kods:

D06BB10.

Imikvimods ir imūnreakcijas modificētājs. Piesātinātas saistīšanās pētījumi liecina, ka reaģējošajām imūnšūnām ir imikvimodam atbilstoši membrānas receptori. Imikvimodam nepiemīt tieša pretvīrusu aktivitāte. Eksperimentālajos modeļos ar dzīvniekiem imikvimods ir efektīvs pret vīrusinfekcijām un darbojas kā pretaudzēju viela, galvenokārt inducējot alfa interferonu un citus citokīnus. Alfa interferona un citu citokīnu indukcija konstatēta arī klīniskajos pētījumos pēc imikvimoda krēma uzklāšanas uz dzimumorgānu kārpu audiem. Farmakokinētisko īpašību pētījumā pēc imikvimoda nozīmēšanas lokāli ir konstatēta alfa interferona un citu citokīnu sistēmisko rādītāju palielināšanās.

Kārpas uz ārējiem dzimumorgāniem:

Klīniskā efektivitāte

Trijos III fāzes pivotālos efektivitātes pētījumos noskaidrots, ka, vērtējot pēc pilnībā likvidēto kārpu daudzuma, 16 nedēļas ilga imikvimoda terapija ir ievērojami efektīvāka nekā saistvielu terapija. Imikvimoda terapiju saņēmušajām 119 sievietēm kopējais pilnas attīrīšanās rādītājs bija 60 %, turpretim saistvielu terapiju saņēmušajām 105 sievietēm – 20 % (95 % TI rādītāju atšķirībām: 20 %– 61 %, p<0,001). Imikvimoda pacientēm, kuras pilnībā atbrīvojās no kārpām, tam nepieciešamais vidējais ilgums bija 8 nedēļas.

Imikvimoda terapiju saņēmušajiem 157 vīriešiem kopējais pilnas attīrīšanās rādītājs bija 23 %, turpretim saistvielu terapiju saņēmušajam 161 vīrietim – 5 % (95 % TI rādītāju atšķirībām: 3 %–36 %, p<0,001). Imikvimoda pacientiem, kuri pilnībā atbrīvojās no kārpām, tam nepieciešamais vidējais ilgums bija 12 nedēļas.

Virspusēja bazālo šūnu karcinoma:

Klīniskā efektivitāte

Imikvimoda efektivitāte, nozīmējot to 5 reizes nedēļā 6 nedēļas ilgi, ir pētīta divos dubultaklos ar saistvielu terapiju kontrolētos pētījumos. Mērķa jaunveidojumi bija atsevišķas primāras histoloģiski apstiprinātas virspusējas bazālo šūnu karcinomas, to minimālais lielums bija 0,5 cm2, maksimālais diametrs – 2 cm. Jaunveidojumi 1 cm rajonā ap acīm, degunu, muti, ausīm un matu līniju pētījumā netika iekļauti.

Šo divu pētījumu summārajā analīzē attīrīšanās histoloģiski tika konstatēta 82% pacientu (152/185). Apvienojot minētos datus ar klīnisko izvērtējumu, attīrīšanās atbilstoši mērķa kritērijiem tika konstatēta 75% pacientu (139/185). Iegūtie rezultāti bija statistiski nozīmīgi (p<0,001), salīdzinot ar saistvielu terapiju saņēmušo grupu, 3% (6/179) un 2% (3/179) attiecīgi. Tika konstatēta arī būtiska

korelācija starp lokālu ādas reakciju (piem., eritēmas) intensitāti ārstniecības periodā un to, cik ātri notika pilnīga atbrīvošanās no bazālo šūnu karcinomas.

Atklātā nekontrolētā ilgtermiņa pētījumā piecu gadu laikā iegūtie dati liecina, ka aptuveni 77.9% [95% CI (71.9%, 83.8%)] pacientu, kas sākotnēji saņēma ārstēšanu, tika panākta klīniski apstiprināta attīrīšanās, kam 60 mēnešu laikā nesekoja recidīvi.

Aktīniskā keratoze:

Klīniskā efektivitāte

Imikvimoda efektivitāte, nozīmējot to 3 reizes nedēļā vienā vai divos 4 nedēļu kursos, starp kuriem ir 4 nedēļu pārtraukums, pētīta divos dubultaklos ar saistvielu terapiju kontrolētos klīniskos pētījumos. Abos pētījumos pacientiem bija klīniski tipiski, saskatāmi, nesaplūduši, nehiperkeratotiski, nehipertrofēti AK bojājumi, kas atradās vienā 25 cm2 lielā ārstējamajā laukumā uz skalpa ar zūdošu apmatojumu vai sejas. Pacientiem tika ārstēti laukumi ar 4 līdz 8 AK bojājumiem. Klīrensa līmenis (imikvimods mīnus placebo) kombinētajā pētījumā bija 46,1% (TI 39,0%, 53,1%).

Analizējot divu apsekošanas pētījumu datus par vienu gadu ilgu laikposmu, noskaidrots, ka to pacientu vidū, kuriem pēc viena vai diviem terapijas kursiem tika konstatēta klīniski apstiprināta atlabšana, recidīvu īpatsvars ir 27% (35/128 pacienti). Atsevišķu ādas bojājumu recidīvu īpatsvars bija 5,6% (41/737). Attiecīgi recidīvu īpatsvars lietojot saistvielas bija 47% (8/17 pacienti) un 7,5% (6/80 ādas bojājumi).

Divos atklātos, randomizētos klīniskajos pētījumos tika pētīts in situ un invazīvas plakanšūnu karcinomas (PŠK) progresēšanas risks pacientiem ar aktīnisko keratozi, kas ilgstoši ārstēti ar imikvimodu un lokāli ar diklofenaku. Ārstēšana notika ievērojot oficiālās rekomendācijas. Ja apstrādātie ādas lauki netika pietiekami attīrīti no AK izraisītiem ādas bojājumiem, tika uzsākti papildus ārstēšanas cikli. Visi pacienti tika novēroti 3 gadus pēc randomizācijas vai izstāšanās brīdim. Abu pētījumu rezultāti tika apkopoti no meta-analīzēm.

Klīniskajos pētījumos kopā tika iekļauti 482 pacienti, no kuriem 481 pētījuma ietvaros saņēma ārstēšanos, un no tiem 243 tika ārstēti ar imikvimodu un 238 pacienti lokāli ar diklofenaku. Ārstētie AK lauki bija lokalizēti uz skalpa vai sejas ar kopējo laukumu aptuveni 40 cm2 lielumā, pētījuma sākumā abās grupās vidējais tipisko AK bojājumu skaits bija 7. Klīniskā pieredze rāda, ka 3 gadu periodā no 90 pacientiem, kuri saņēmuši 3 vai vairāk imikvimoda ārstēšana ciklus, 80 pacienti saņēmuši 5 un vairāk ārstēšanās kursus ar imikvimodu.

Ņemot vēra primāro mērķa kritēriju, histoloģisko progresēšanu, kopā 13 no 242 pacientiem (5,4%) imikvimoda grupā un 26 no 237 pacientiem (11,0%) diklofenaka grupā, tika atklāta histoloģiskā in situ vai invazīvās PŠK progresēšana 3 gadu ilgā laika periodā, starpība -5,6% (95% TI: -10,7% līdz - 0,7%). 3 gadu periodā 4 no 242 pacientiem (1,7 % ) imikvimoda grupā un 7 no 237 pacientiem (3,0%) diklofenaka grupā tika konstatēta invazīvās PŠK histoloģiska progresēšana.

Kopumā 126 no 242 pacientiem, kas ārstēti ar imikvimodu ( 52,1%) un 84 no 237 pacientiem, kas ārstēti lokāli ar diklofenaku (35,4%), uzrādīja pilnīgu AK skarto lauku klīnisku uzlabojumu 20. nedēļā (t.i. apmēram 8 nedēļas pēc sākotnējā ārstēšanas cikla beigām), starpība 16,6% (95% TI: 7,7%- 25,1%). Pacienti ar AK skarto lauku pilnīgu klīnisku uzlabojumu pēc ārstēšanas tika atkārtoti izvērtēti uz recidīvu attīstības risku. Par recidīvu klīniskajā pētījumā pacientam tika uzskatīts, ja tika novērots vismaz viens AK radīts bojājums pilnīgi tīrā laukā, saskaņā ar kuru atkārtots bojājums varētu būt bojājums, kas rodas vietā, kur iepriekš tas tika likvidēts vai jauns bojājums jebkurā laukā, kur iepriekš ārstēta AK. AK radīta bojājuma recidīva risks ārstētā laukā (kā definēts iepriekš) bija 39,7% (50 no 126 pacientiem) pacientiem ārstētiem ar imikvimodu līdz 12 mēnešiem, salīdzinot ar 50,0 % (42 no 84 pacientiem) pacientu, kas lokāli ārstēti ar diklofenaku, starpība -10,3% (95% TI: -23,6% līdz 3,3%); un 66,7% (84 no 126 pacientiem) ārstētiem ar imikvimodu un 73,8% (62 no 84 pacientiem) lokāli ar diklofenaku līdz 36 mēnešiem, starpība -7.1% (95% TI: -19,0% līdz 5,7%).

Pacientam ar atkārtotu AK radītu bojājumu (kā definēts iepriekš) vietā kur iepriekš pilnīgi likvidēts, iespēja, ka tas tiks izārstēts atkārtoti ar papildus imikvimoda ārstēšanās ciklu ir 80 %, salīdzinot ar atkārtotu ārstēšanu lokāli ar diklofenaku, kas ir 50 %.

Pediatriskā populācija:

Reģistrētās indikācijas: uz ārējiem dzimumorgāniem esošas kārpas, aktīniskā keratoze un virspusēja bazālo šūnu karcinoma – ir slimības, kas parasti nav sastopamas bērnu vecumā un nav pētītas.

Aldara krēms ir novērtēts četros randomizētos, placebo kontrolētos, dubultaklos pētījumos 2-15 gadus veciem bērniem ar molluscum contagiousum (imikvimods n=576; placebo n=313). Šajos pētījumos netika pierādīta imikvimoda efektivitāte nevienā no pārbaudītajiem lietošanas režīmiem (3 reizes nedēļā ≤ 16 nedēļas un 7 reizes nedēļā ≤ 8 nedēļas).

5.2Farmakokinētiskās īpašības

Kārpas uz ārējiem dzimumorgāniem, virspusēja bazālo šūnu karcinoma un aktīniskā keratoze:

Caur cilvēka ādu tika absorbēti mazāk nekā 0,9 % no radioaktīvi iezīmēta imikvimoda vienreizējās lokāli uzklātās devas. Neliela preparāta daļa, kas nonāca lielajā asinsrites lokā, ātri izdalījās ar urīnu un fekālijām, ar aptuveno vidējo attiecību 3 pret 1. Pēc vienreizējām un atkārtotām lokālām devām serumā netika konstatēts izmērāms (>5 ng/ml) preparāta daudzums.

Sistēmiskā iedarbība (resp. perkutānā iekļuve) aprēķināta, nosakot radioaktīvā oglekļa C 14 klātbūtni urīnā un fekālijās esošajā [14C] imikvimodā.

Saņemot imikvimoda 5% krēmu 3 reizes nedēļā 16 nedēļas ilgi, 58 pacientiem ar aktīnisko keratozi preparāta sistēmiskā absorbcija caur ādu bija minimāla. Šā pētījuma pirmo un pēdējo devu perkutānās absorbcijas pakāpe būtiski neatšķīrās. Preparāta maksimālā koncentrācija serumā 16. nedēļas beigās tika sasniegta 9 līdz 12 stundu laikā un attiecīgi bija 0,1, 0,2, un 1,6 ng/ml, uzklājot preparātu uz sejas (12,5 mg, 1 vienreizējas lietošanas paciņa), skalpa (25 mg, 2 paciņas) un delnām/rokām (75 mg,

6 paciņas). Skalpa un delnu/roku grupām preparāta ievadīšanas laukumi netika kontrolēti. Proporcionalitāte devām netika novērota. Tika aprēķināts šķietamais eliminācijas pusperiods, kas bija apmēram 10 reižu lielāks, nekā 2 stundu eliminācijas pusperiods, ko novēroja pēc subkutānas ievadīšanas iepriekšējā pētījumā; tas liek domāt par prolongētu preparāta saglabāšanos ādā. Preparāta klātbūtne urīnā 16. nedēļā šiem pacientiem bija mazāka par 0,6% no nozīmētās devas.

Pediatriskā populācija:

Ir pētītas imikvimoda farmakokinētiskās īpašības pēc vienreizējas un vairākkārtējas lokālas lietošanas bērniem ar molluscum contagiousum (MC). Dati par sistēmisko iedarbību liecināja, ka imikvimoda absorbcija pēc lokālas lietošanas uz MC bojātās ādas 6-12 gadus veciem bērniem bija maza un salīdzināma ar to, kura novērota veseliem pieaugušiem un pieaugušiem ar aktīnisko keratozi un virspusēju bazālo šūnu karcinomu. Jaunākiem (2-5 gadus veciem) pacientiem tā bija lielāka nekā pieaugušiem, balstoties uz Cmax vērtību.

5.3Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, mutaģenitāti un teratoģenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Četrus mēnešus ilgā dermālās toksicitātes pētījumā ar žurkām izmantojot 0,5 un 2,5 mg/kg lielas devas, novērota ievērojama ķermeņa svara samazināšanās un liesas svara palielināšanās; četrus mēnešus ilgā dermālā pētījumā ar pelēm analoģiski efekti netika novēroti. Abām sugām novērots lokāls ādas kairinājums, jo sevišķi pie lielākām devām.

Divus gadus ilgais kanceroģenitātes pētījums ar pelēm, kas lokāli saņēma preparātu trīs reizes nedēļā, neveicināja audzēju veidošanos ar preparātu apstrādātajos ķermeņa apvidos. Tomēr preparātu saņēmušo dzīvnieku vidū bija vairāk hepatocelulāro audzēju gadījumu nekā kontroles dzīvnieku grupā. Šīs parādības cēloņi nav zināmi, taču, tā kā imikvimods nav mutagēns un tā sistēmiskā absorbcija caur cilvēka ādu ir neliela, sistēmiskās iedarbības radītais risks visdrīzāk ir zems. Turklāt 2 gadus ilgā kanceroģenitātes pētījumā ar žurkām, kas saņēma preparātu iekšķīgi, audzēji vispār netika konstatēti.

Fotokanceroģenitātes bioloģiskajā testā tika izvērtēta imikvimoda krēma iedarbība uz albīnām pelēm bez apmatojuma, kuras pakļāva imitēta saules ultravioletā starojuma (UVS) iedarbībai. Dzīvnieki 40 nedēļas saņēma imikvimoda krēmu trīs reizes nedēļā un tika apstaroti 5 dienas nedēļā. Peles šādā režīmā pavadīja vēl 12 nedēļas, tātad pavisam 52 nedēļas. Salīdzinot ar kontrolgrupu, kas saņēma

mazu UVS devu, jaunveidojumi ātrāk un biežāk radās to peļu grupā, kuras saņēma saistvielas saturošu krēmu. Iegūto datu nozīmība cilvēkiem nav noskaidrota. Salīdzinot ar saistvielas saturošo krēmu saņēmušo grupu, lokāli nozīmēts imikvimoda krēms jebkādās devās jaunveidojumu palielināšanos neizraisīja.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1Palīgvielu saraksts

Izostearīnskābe

Benzilspirts

Cetilspirts

Stearilspirts

Baltais mīkstais parafīns

Polisorbāts 60

Sorbīta stearāts

Glicerīns

Metilhidroksibenzoāts (E218)

Propilhidroksibenzoāts (E216)

Ksantāna gumija

Attīrīts ūdens

6.2Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Atvērtas paciņas nav izmantojamas atkārtoti.

6.5Iepakojuma veids un saturs

Kārbas ar 12 vai 24 vienreiz lietojamām poliesteru/alumīnija folijas paciņām, katrā paciņā 250 mg krēma. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Meda AB Pipers väg 2 170 73 Solna Zviedrija

8.REĢISTRĀCIJAS NUMURS

EU/1/98/080/001-002

9.REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 18/09/1998

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 03/09/2008

10.TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas