Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Altargo (retapamulin) – Zāļu apraksts - D06AX13

Updated on site: 05-Oct-2017

Zāļu nosaukumsAltargo
ATĶ kodsD06AX13
Vielaretapamulin
RažotājsGlaxo Group Ltd

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Altargo 10 mg/g ziede

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ziedes grams satur 10 mg retapamulīna (retapamulin) (1%).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

Katrs ziedes grams satur līdz 20 mikrogramiem butilēta hidroksitoluola (E321). Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Ziede.

Viendabīga, bālganas krāsas ziede.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Īslaicīgai turpmāk norādīto virspusējo ādas infekciju ārstēšanai pieaugušajiem, pusaudžiem, zīdaiņiem un bērniem (no deviņu mēnešu vecuma) (skatīt 5.1. apakšpunktu):

Impetigo.

Inficētas nelielas plēstas brūces, nobrāzumi vai šūtas brūces.

Svarīgu informāciju par retapamulīna klīnisko aktivitāti pret dažādu tipu Staphylococcus aureus skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktā.

Jāņem vērā oficiālās vadlīnijas par pareizu antibiotisko līdzekļu lietošanu.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušiem (18 – 65 gadus veciem), pusaudžiem (12 – 17 gadus veciem), zīdaiņiem un bērniem (9 mēnešus līdz 11 gadus veciem)

Plāns ziedes slānītis jāuzklāj uz bojātā apvidus divas reizes dienā piecas dienas ilgi. Ārstēto apvidu var pārklāt ar sterilu plāksteri vai marles pārsēju.

Nav apstiprināts drošums un efektivitāte šādos gadījumos:

Impetigo veida bojājumi, kuru skaits >10 un kuru kopējais virsmas laukums pārsniedz 100 cm2.

Inficētas brūces, kuru izmērs pārsniedz 10 cm garumu vai kuru kopējais virsmas laukums ir

>100 cm2.

Pacientiem līdz 18 gadu vecumam kopējais ārstējamais virsmas laukums nedrīkst pārsniegt 2% no ķermeņa virsmas laukuma.

Pacienti, kam klīniska atbildes reakcija nerodas 2 – 3 dienu laikā, atkārtoti jānovērtē un jāapsver alternatīva terapija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecākiem (65 gadus veciem un vecākiem) cilvēkiem

Devas pielāgošana nav nepieciešama.

Nieru darbības traucējumi

Devas pielāgošana nav nepieciešama. Skatīt 5.3. apakšpunktu.

Aknu darbības traucējumi

Devas pielāgošana nav nepieciešama. Skatīt 5.3. apakšpunktu.

Pediatriskā populācija

Retapamulīna ziedes drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz deviņiem mēnešiem, nav pierādīti. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 5.2. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar tikt sniegti.

Lietošanas veids

Retapamulīns paredzēts tikai lietošanai uz ādas.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Sensitizācija vai izteikts vietējs kairinājums

Sensitizācijas vai izteikta vietēja kairinājuma gadījumā, ko izraisa retapamulīna ziedes lietošana, terapija nekavējoties jāpārtrauc, ziede rūpīgi jānoslauka, un jāsāk atbilstoša alternatīva infekcijas terapija.

Acis un gļotādas

Jāsargās no retapamulīna ziedes saskares ar acīm un gļotādām. Ir ziņots par deguna asiņošanu pēc Altargo lietošanas uz deguna gļotādas.

Iekšķīga lietošana

Jāievēro piesardzība, lai izvairītos no norīšanas.

Ārstēšanas pārskatīšana

Ja pēc 2 – 3 terapijas dienām nav uzlabošanās vai novēro pasliktināšanos inficētajā apvidū, jāapsver alternatīva terapija.

Ilgstoša lietošana un nejutīgu mikroorganismu savairošanās

Ilgstoša retapamulīna lietošana var izraisīt pārmērīgu nejutīgu mikroorganismu, to vidū sēnīšu, savairošanos. Ja ir aizdomas par nejutīgu mikroorganismu savairošanos, ārstēšana jāveic, ņemot vērā klīnisko un mikrobioloģisko izmeklējumu rezultātus.

Abscesi

Retapamulīnu nedrīkst izmantot abscesu ārstēšanai.

Pret meticilīnu rezistenti Staphylococcus aureus (MRSA)

Retapamulīnu nedrīkst lietot, lai ārstētu infekcijas, par kurām zināms vai domājams, ka tās izraisa MRSA (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Klīniskos pētījumos par sekundāri inficētām vaļējām brūcēm retapamulīns nebija pietiekami efektīvs, ārstējot MRSA izraisītas infekcijas. Šiem pacientiem novērotās klīniskās efektivitātes mazināšanās iemesls nav zināms.

Butilēts hidroksitoluols

Retapamulīna ziede satur butilētu hidroksitoluolu, kas var izraisīt vietēju ādas reakciju (piemēram, kontaktdermatītu) vai acu un gļotādu kairinājumu.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Retapamulīna un citu vietējas darbības zāļu līdzekļu vienlaikus lietošanas uz viena ādas apvidus ietekme nav pētīta, un šāda terapija nav ieteicama.

Pierādīts, ka cilvēka aknu mikrosomās retapamulīns ir spēcīgs CYP3A4 inhibitors. Tomēr retapamulīna koncentrācija plazmā lokālas lietošanas laikā bija zema (skatīt 5.2. apakšpunktu), tādēļ nav gaidāms, ka vienlaicīgas CYP3A4 substrātu sistēmiskas lietošanas gadījumā retapamulīns izraisīs klīniski nozīmīgu to metabolisma nomākumu.

Vietēja retapamulīna 10 mg/gziedes lietošana uz nobrāztas ādas veseliem pieaugušiem vīriešiem vienlaikus ar 200 mg ketokonazola divreiz dienā perorāli palielināja vidējo retapamulīna AUC(0-24) un Cmax par 81%. Tomēr augstākā reģistrētā koncentrācija plazmā bija zema (≤ 10,5 ng/ml bez ketokonazola un ≤ 17 ng/ml ketokonazola klātbūtnē).

Pēc lokālas 10 mg/gziedes lietošanas pieaugušajiem un 2 gadus veciem un vecākiem bērniem retapamulīna sistēmiskā iedarbība bija neliela (maksimālā koncentrācija plazmā < 20 ng/ml). Tādēļ nav gaidāms, ka 2 gadus veciem un vecākiem pacientiem, kuri saņem arī CYP3A4 inhibitorus, būs vērojama klīniski nozīmīga retapamulīna koncentrācijas palielināšanās plazmā.

Pediatriskā populācija

9 mēnešus līdz 2 gadus veciem bērniem ārstēšanas laikā ar 10 mg/gretapamulīna ziedi dažkārt var būt augstāka koncentrācija plazmā nekā vecākiem bērniem un pieaugušajiem. Tādēļ šīs vecuma grupas bērniem, kuri saņem arī CYP3A4 inhibitorus, 10 mg/gretapamulīna ziede jālieto piesardzīgi, jo CYP3A4 inhibīcijas dēļ iespējama turpmāka retapamulīna sistēmiskās iedarbības palielināšanās.

Informāciju par retapamulīna koncentrāciju plazmā, kas novērota dažādu vecuma grupu pacientiem, skatīt 5.2. apakšpunktā.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pieejami klīniskie dati par lietošanu grūtniecības laikā. Pētījumos ar dzīvniekiem pēc perorālas lietošanas pierādīta toksiska ietekme uz vairošanos un tie nav pietiekami, lai novērtētu ietekmi uz dzemdībām un augļa/postnatālu attīstību (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Retapamulīna ziede grūtniecības laikā jālieto tikai tad, ja skaidri indicēta vietēja antibiotiska terapija un retapamulīna lietošana tiek uzskatīta par labāku nekā sistēmiska antibakteriāla līdzekļa lietošana.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai retapamulīns izdalās cilvēkam mātes pienā. Pieaugušajiem novērota minimāla sistēmiska koncentrācija, tādēļ domājams, ka ietekme uz ar krūti barotiem zīdaiņiem ir niecīga. Retapamulīna izdalīšanās pienā dzīvniekiem nav pētīta. Lēmums par to, vai turpināt/pārtraukt zīdīšanu vai turpināt/pārtraukt terapiju ar Altargo, jāpieņem, izvērtējot ieguvumu no zīdīšanas bērnam un ieguvumu no Altargo terapijas sievietei.

Fertilitāte

Nav datu par retapamulīna ietekmi uz auglību cilvēkam. Pētījumos dzīvniekiem nav novērota ar ārstēšanu saistīta ietekme uz tēviņu vai mātīšu auglību (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Altargo neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Lietošanas drošuma raksturojuma kopsavilkums

Klīniskos pētījumos, kuros 2150 pacienti ar virspusējām ādas infekcijām lietoja Altargo, biežāk novērotā blakusparādība bija kairinājums lietošanas vietā, kas radās aptuveni 1% pacientu.

Blakusparādību saraksts tabulas veidā

Blakusparādību biežuma iedalījumam izmantoti šādi apzīmējumi:

ļoti bieži (≥1/10), bieži (no ≥1/100 līdz <1/10), retāk (no ≥1/1 000 līdz <1/100),

reti (no >1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Orgānu sistēmas

Bieži

Retāk

Nav zināmi

 

 

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi

 

 

Hipersensitivitāte,

 

 

 

ieskaitot

 

 

 

angioedēmu

Ādas un zemādas audu

 

Kontaktdermatīts

 

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi un

Reakcijas lietošanas

Reakcijas lietošanas

Kairinājums

reakcijas ievadīšanas vietā

vietā

vietā

lietošanas vietā (tai

 

 

 

skaitā dedzināšanas

 

Kairinājums

Sāpes

sajūta)

 

 

Nieze

 

 

 

Eritēma

 

Pediatriskā populācija

 

 

 

Nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums, veids un smaguma pakāpe pediatriskajā populācijā ir tāda pati kā pieaugušajiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Jebkādas pārdozēšanas pazīmes vai simptomi gan vietējas lietošanas, gan nejaušas norīšanas gadījumā jāārstē simptomātiski.

Nav zināms specifisks antidots.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Antibiotiskie un ķīmijterapeitiskie līdzekļi dermatoloģiskai lietošanai, antibiotikas lokālai lietošanai, ATĶ kods: D06AX13

Darbības mehānisms

Retapamulīns ir pussintētisks atvasinājums, ko iegūst no vielas pleiromutilīna, ko izolē fermentācijas veidā no Clitopilus passeckerianus (agrāk Pleurotus passeckerianus).

Retapamulīns selektīvi inhibē baktēriju olbaltumu sintēzi, mijiedarbojoties pie unikālās 50S apakšvienības vietas uz baktēriju ribosomas, kas atšķiras no saistīšanās vietām ar citiem ne- pleiromutilīna antibakteriāliem līdzekļiem, kas mijiedarbojas ar ribosomu.

Dati liecina, ka saistīšanās vieta ietver ribosomu olbaltumu L3 un atrodas ribosomas P vietas apvidū un peptidiltransferāzes centrā. Pateicoties spējai saistīties pie šīs vietas, pleiromutilīni inhibē peptidiltransferāzi, daļēji bloķē P vietas mijiedarbošanos un novērš aktīvu 50S ribosomu apakšvienību normālu veidošanos. Tādējādi pleiromutilīni inhibē baktēriju olbaltumu sintēzi ar vairākiem mehānismiem.

Retapamulīns ir galvenokārt bakteriostatisks pret S. aureus un S. pyogenes.

Rezistences mehānisms

Sakarā ar retapamulīnam atšķirīgo darbības mehānismu, mērķim specifiska krusteniskā rezistence pret citu antibakteriālo grupu līdzekļiem rodas reti.

In vitro noteikti trīs mehānismi, kas mazina jutību pret retapamulīnu. Viens ietver mutācijas ribosomas olbaltumā L3, otrais ir nespecifisks izplūšanas mehānisms (ABC transportviela vgaAv). Pierādīts, ka šis mērķim nespecifiskais izplūšanas mehānisms mazina arī streptogramīna A aktivitāti in vitro.

Jutību pret pleiromutilīniem var ietekmēt arī Cfr rRNS metiltransferāze, kas saistīta ar stafilokoku krustenisko rezistenci pret fenikoliem, linkozamīdiem un A streptogramīnu.

S. aureus klīniskiem izolātiem, kam ir iepriekš raksturotais izplūšanas vai cfr rezistences mehānisms, noteiktā retapamulīna MIC bijusi 2 - 64 μg/ml. S. aureus izolātiem, kuriem laboratorijā ierosinātas ribosomu L3 olbaltuma mutācijas, retapamulīna MIC bija 0,25 - 4 μg/ml. Lai arī S. aureus gadījumā epidemioloģiskā retapamulīna robežvērtība ir 0,5 μg/ml, nav zināma tādu izolātu klīniskā nozīme, kam ir palielināta retapamulīna MIC, jo uz ādas iespējama liela retapamulīna vietējā koncentrācija

(20 000 μg/ml).

Terapijas ar retapamulīnu laikā klīnisko pētījumu programmā netika novērota rezistences attīstīšanās un visi klīniskie izolāti tika inhibēti ar retapamulīna koncentrāciju <2 g/ml.

Antibakteriālais spektrs

Iegūtās rezistences izplatība var atšķirties ģeogrāfiski un atbilstoši laikam izvēlētām sugām, tādēļ būtu vēlama vietēja informācija par rezistenci, īpaši ārstējot smagas infekcijas. Ja vietējā rezistences izplatība liecina, ka šā līdzekļa lietderība vismaz dažu infekcijas tipu gadījumā ir apšaubāma, nepieciešamības gadījumā jālūdz eksperta padoms.

Parasti jutīgās sugas

Staphylococcus aureus*$

Streptococcus pyogenes*

Streptococcus agalactiae

Pēc būtības rezistenti mikroorganismi

Enterobacteriaceae

Pseudomonas aeruginosa

Enterococcus faecalis

$ In vitro retapamulīns bija vienlīdz aktīvs pret meticilīnjutīgiem un meticilīnrezistentiem S. aureus celmiem. Tomēr skatiet 4.4. apakšpunktu un informāciju turpmāk par klīnisko efektivitāti pret MRSA. Retapamulīnu nedrīkst lietot, lai ārstētu infekcijas, kam pierādīts vai domājams, ka tās izraisa MRSA.

* aktivitāte pietiekami pierādīta klīniskos pētījumos

Klīniskā efektivitāte un drošums

Pētījumos par impetigo tika izolēti ļoti maz MRSA un visi tika klīniski veiksmīgi ārstēti (100%: 8/8).

Pētījumos par impetigo un divos pētījumos par sekundāri inficētām vaļējām brūcēm (SIOW) retapamulīnam bija liels klīniskas veiksmes biežums pacientiem ar mupirocīnrezistentu S. aureus (100%: 11/11) vai fuzidīnskābes rezistentu S. aureus (96,7%: 29/30). Tomēr divos pētījumos, kuros iesaistīja pacientus ar SIOW, retapamulīna efektivitāte MRSA infekciju gadījumā nebija pietiekama (75,7%). In vitro netika novērotas retapamulīna aktivitātes pret S. aureus atšķirības, ja izolāti bija jutīgi vai rezistenti pret meticilīnu.

Mazinātas klīniskās efektivitātes pret MRSA iemesls pacientiem ar SIOW nav skaidrs, un to var ietekmēt īpaša MRSA celma klātbūtne. S. aureus terapijas neveiksmes gadījumā jāapsver celmu klātbūtne, kam piemīt papildus virulences faktori (piemēram, Pantona-Valentaina leikocidīns).

Klīniskās veiksmes biežums novērošanas laikā pacientiem ar

S. aureus

SIOW

Fenotips/PFGE tips

 

RETAPAMULĪNS

Cefaleksīns

 

 

n/N

 

Veiksmes

95%

n/N

Veiksmes

 

 

 

 

biežums

precīzs TI

 

biežums

 

 

 

 

(%)

 

 

(%)

 

S. aureus (visi)

337/379

 

88,9

(85,3, 91,9)

155/186

83,3

 

MRSA $

28/37

 

75,7

(58,8, 88,2)

21/26

80,8

 

MSSA

309/342

 

90,4

(86,7, 93,3)

133/159

83,6

 

TI: ticamības intervāls. Precīzu TI aprēķina, izmantojot F-sadales metodi. $: MRSA atbildreakcija PVL + MRSA dēļ bija 8/13 (62%)

Daudzcentru, nejaušinātā, dubultmaskētā pētījumā salīdzināja retapamulīna ziedes un placebo ziedes efektivitāti SIOW ārstēšanā. Pētījumā netika sasniegts primārais mērķa kritērijs, kas bija klīniski veiksmīga iznākuma biežums novērošanas laikā (12. – 14. dienā) pacientiem ārstēt paredzēto pacientu klīniskajā populācijā (skatīt tabulu tālāk).

Klīniskā atbildes reakcija novērošanas laikā (12. – 14. dienā), dati par analizēto populāciju

 

Retapamulīns

 

Placebo

 

Veiksmīga

95% TI (%)

Analizētā

n/N

 

Veiksmīga

n/N

Veiksmīga

iznākuma

 

populācija

 

 

iznākuma

 

iznākuma

biežuma

 

 

 

 

biežums

 

biežums

atšķirības

 

 

 

 

 

 

 

(%)

 

ITTC

184/246

 

74,8

75/113

66,4

8,4

(-1,6, 18,4)

PPC

170/215

 

79,1

72/97

74,2

4,8

(-5,2, 14,8)

ITTB

139/182

 

76,4

54/84

64,3

12,1

(0,6, 23,6)

PPB

128/158

 

81,0

51/69

73,9

7,1

(-4,4, 18,6)

TI: ticamības intervāls. Ticamības intervālu nepielāgoja atbilstoši rezultātu daudzveidīgumam.

ITTC - Intent to Treat Clinical Primary Efficacy Population – ārstēt paredzēto pacientu klīniskā primārās efektivitātes populācija; PPC Per Protocol Clinical Primary Efficacy population – atbilstoši protokolam veidotā klīniskā primārās efektivitātes populācija; ITTB- Intent to Treat Bacteriological evaluable, Primary Efficacy Population – ārstēt paredzēto, bakterioloģiski novērtējamo pacientu primārās efektivitātes populācija;

PPB – Per Protocol Bacteriologically evaluable, Primary Efficacy Population – atbilstoši protokolam veidotā bakterioloģiski novērtējamo pacientu primārās efektivitātes populācija.

Tomēr, pielāgojot rezultātu sākotnējam brūces raksturojumam, kas ietver patogēnu, brūces izmēru un smaguma pakāpi, klīniski veiksmīga iznākuma biežums attiecībā uz primāro efektivitātes mērķa kritēriju, lietojot retapamulīnu, bija lielāks nekā lietojot placebo (p=0,0336). Bojājumi ar retapamulīnu ārstētiem pacientiem līdz terapijas noslēguma vizītei (7. – 9. diena) sadzija ātrāk, bojājumu izmēram samazinoties par 77,3% salīdzinājumā ar 43,5% ar placebo ārstētiem pacientiem. Tomēr novērošanas vizītē šī atšķirība bija mazāk izteikta (88,6% salīdzinājumā ar 81% attiecīgi ar retapamulīnu un placebo ārstētiem pacientiem).

Ārstēt paredzēto, bakterioloģiski novērtējamo pacientu populācijā klīniski veiksmīga iznākuma biežums, lietojot retapamulīnu (76,4%: 139/182), bija statistiski labāks nekā lietojot placebo (64,3%; 54/84). Šo atšķirību noteica galvenokārt lielāks veiksmīga iznākuma biežums, kas novērots ar retapamulīnu ārstētiem pacientiem, kam ir S. aureus ierosināta infekcija, salīdzinājumā ar placebo ārstētiem pacientiem (skatīt tabulu tālāk). Tomēr pacientiem ar S. pyogenes ierosinātu SIOW retapamulīns nedeva labāku rezultātu kā placebo.

Klīniski veiksmīga iznākuma biežums ārstēt paredzētiem, bakterioloģiski novērtējamiem pacientiem ar S. aureus un ar

S. pyogenes

ierosinātu SIOW

Patogēns

 

Retapamulīns

Placebo

 

 

n/N

Veiksmīga

95% precīzais TI

n/N

Veiksmīga

 

 

iznākuma

 

 

iznākuma

 

 

biežums

 

 

biežums

 

 

(%)

 

 

(%)

S. aureus (visi)

117/147

79,6

72,2,85,8

43/65

66,2

MRSA

15/24

62,5

40,6,81,2

25,0

MSSA

102/123

82,9

75,1,89,1

41/57

71,9

S. pyogenes

29/36

80,6

64,0,91,8

12/15

80,0

TI: ticamības intervāls. Precīzu TI aprēķina, izmantojot F-izkliedes metodi

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Veseli pieaugušie

Pētījumā, kas veikts ar veseliem brīvprātīgiem pieaugušiem 10 mg/gretapamulīna ziede tika lietota katru dienu uz neskartas un nobrāztas ādas zem noslēdzoša pārsēja līdz 7 dienām ilgi. Sistēmiskā koncentrācija pēc vietējas retapamulīna lietošanas uz neskartas ādas bija ļoti maza. Ģeometriskā vidējā Cmax vērtība plazmā pēc lietošanas uz 200 cm2 nobrāztas ādas 1. dienā bija 9,75 ng/ml, un 7. dienā bija 8,79 ng/ml, maksimālā individuālā sistēmiskā koncentrācija (Cmax) bija 22,1 ng/ml.

Pacienti no 2 gadu vecuma

Atsevišķi plazmas paraugi tika iegūti no 516 pieaugušiem un bērniem, kas saņēma vietēju ārstēšanu ar retapamulīna 10 mg/g ziedi divreiz dienā 5 dienas ilgi sekundāri inficētu traumatisku bojājumu ārstēšanai. Paraugi tika paņemti pirms devas lietošanas 3. vai 4. dienā pieaugušajiem un 0 – 12 stundas pēc pēdējās lietošanas bērniem 3. vai 4. dienā. Vairums paraugu (89%) bija zem apakšējā daudzuma noteikšanas līmeņa (0,5 ng/ml). 90% paraugu, kam bija nosakāma koncentrācija, retapamulīna koncentrācija bija mazāka par 2,5 ng/ml. Maksimālā noteiktā retapamulīna koncentrācija plazmā bija

10,7 ng/ml pieaugušajiem un 18,5 ng/ml bērniem (2 – 17 gadu vecumā).

2 – 24 mēnešus veci pacienti

Atsevišķus plazmas paraugus ņēma aptuveni 4 – 8 stundas pēc pirmās preparāta lietošanas reizes 3. vai 4. dienā 2 mēnešus – 2 gadus veciem pacientiem ar impetigo vai sekundāri inficētiem traumatiskiem bojājumiem vai dermatozēm (jāņem vērā, ka retapamulīns nav indicēts sekundāri inficētu dermatožu gadījumā). Retapamulīna koncentrācija bija nosakāma 46% (36/79) paraugu (diapazonā no 0,52 līdz 177,3 ng/ml), bet lielākajā daļā šo paraugu (27/36; 75%) koncentrācija bija < 5,0 ng/ml.

9 mēnešus – 2 gadus veciem bērniem retapamulīna koncentrācija plazmā bija nosakāma 32% (16/50) paraugu. Vienā gadījumā retapamulīna koncentrācija (95,1 ng/ml) pārsniedza augstāko koncentrāciju, kāda novērota 2 – 17 gadus veciem pacientiem (18,5 ng/ml). Šo koncentrāciju plazmā novēroja bērnam ar sekundāri inficētu dermatozi, kuras gadījumā retapamulīna lietošana nav indicēta.

Retapamulīnu nav ieteicams lietot bērniem līdz 9 mēnešu vecumam. 2 – 9 mēnešus veciem bērniem retapamulīna koncentrācija plazmā bija nosakāma 69% (20/29) paraugu. Četros gadījumos retapamulīna koncentrācija plazmā (26,9, 80,3, 174,3 un 177,3 ng/ml) pārsniedza augstāko koncentrāciju, kāda novērota 2 – 17 gadus veciem pacientiem (18,5 ng/ml).

Izkliede

Sakarā ar ļoti mazo sistēmisko koncentrāciju retapamulīna izkliede audos cilvēkam nav pētīta.

In vitro pierādīts, ka retapamulīns ir P-glikoproteīna (Pgp) substrāts un inhibitors.

Tomēr maksimālā individuālā sistēmiskā koncentrācija cilvēkiem pēc 10 mg/gziedes vietējas lietošanas uz 200 cm2 nobrāztas ādas (Cmax= 22 ng/ml; AUC(0-24) = 238 ng.h/ml) bija 660 reizes mazāka nekā retapamulīna IC50 Pgp inhibīcijai.

Aptuveni 94% retapamulīna saistās ar cilvēka plazmas olbaltumiem.

Biotransformācija

In vitro retapamulīna oksidatīvo metabolismu cilvēka aknu mikrosomās primāri mediēja CYP3A4 ar nelielu CYP2C8 un CYP2D6 līdzdalību (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Eliminācija

Retapamulīna eliminācija cilvēkiem nav pētīta.

Īpašas populācijas

Nav pieejami farmakokinētiskie dati pacientiem ar nieru un aknu bojājumu. Tomēr sakarā ar novēroto zemo sistēmisko koncentrāciju plazmā drošuma problēmas nav paredzamas.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Atkārtotas devas toksicitāte

14 dienas ilgos (50, 150 vai 450 mg/kg) perorālas toksicitātes pētījumos žurkām tika pierādītas adaptīvas aknu un vairogdziedzera pārmaiņas. Neviena no šīm atradēm nav klīniski nozīmīga.

Pērtiķiem pēc perorālas lietošanas (50, 150 vai 450 mg/kg) 14 dienas novēroja no devas atkarīgu vemšanu.

Kanceroģenēze, mutaģenēze un reproduktīvā toksicitāte

Nav veikti ilgstoši pētījumi ar dzīvniekiem, lai novērtētu retapamulīna kancerogēno potenciālu.

Nav pierādīta genotoksicitāte, vērtējot in vitro gēnu mutāciju un/vai ietekmi uz hromosomām peļu limfomas šūnu raudzē, kultivētos cilvēka perifērisko asiņu limfocītos, vai vērtējot in vivo žurku kodoliņu testā ietekmi uz hromosomām.

Žurku tēviņiem vai mātītēm pēc perorālām 50, 150 vai 450 mg/kg devām dienā, kas izraisīja koncentrāciju robežās, kas bija līdz 5 reizes lielākas par maksimālo cilvēkam aprēķināto koncentrāciju (vietēja lietošana uz 200 cm2 nobrāztas ādas: AUC 238 ng.h.ml), auglības traucējumi netika pierādīti.

Embriotoksicitātes pētījumā žurkām pēc perorālām devām ≥ 150 mg/kg dienā (kas atbilst ≥ 3 reizes lielākai koncentrācijai par cilvēkam aprēķināto koncentrāciju (skatīt iepriekš)) tika novērota toksiska

ietekme uz attīstību (samazināta augļa masa un aizkavēta skeleta pārkaulošanās) un toksiska ietekme uz mātīti. Žurkām nenovēroja no terapijas atkarīgas kroplības.

Retapamulīnu lietoja ilgstošas intravenozas infūzijas veidā grūsnām trušu mātītēm no 7. līdz 19. grūsnības dienai. Toksiska ietekme uz mātīti tika pierādīta, lietojot ≥ 7,2mg/kg devas dienā, kas atbilst ≥ 8 reizes lielākai koncentrācijai par cilvēkam aprēķināto koncentrāciju (skatīt iepriekš). Nenovēroja ar terapiju saistītu ietekmi uz embrija un augļa attīstību.

Nav veikti pētījumi par retapamulīna ietekmi uz pre-/postnatālu attīstību. Tomēr, lietojot retapamulīna ziedi lokāli, sistēmisku ietekmi uz žurku mazuļiem nenovēroja.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Baltais vazelīns

Butilēts hidroksitoluols (E321).

6.2.Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.Uzglabāšanas laiks

Neatvērta tūba un paciņa: 2 gadi.

Tūba lietošanas laikā: 7 dienas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

0,5 g alumīnija folijas paciņa. 12 paciņas kartona iepakojumā.

5 g, 10 g un 15 g alumīnija tūbas ar skrūvējamu plastmasas vāciņu. 1 tūba kartona iepakojumā.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Jebkurš ziedes pārpalikums terapijas beigās jālikvidē.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Glaxo Group Ltd

980 Great West Road

Brentford

Middlesex TW8 9GS

Lielbritānija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/07/390/001

EU/1/07/390/002

EU/1/07/390/003

EU/1/07/390/004

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 24. maijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 20. aprīlis

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas