Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Benlysta (belimumab) – Zāļu apraksts - L04AA26

Updated on site: 05-Oct-2017

Zāļu nosaukumsBenlysta
ATĶ kodsL04AA26
Vielabelimumab
RažotājsGlaxo Group Ltd.

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām blakusparādībām.

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Benlysta 120 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai.

Benlysta 400 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai.

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Benlysta 120 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai

Katrā flakonā ir 120 mg belimumaba (belimumabum). Pēc izšķīdināšanas viens mililitrs šķīduma satur

80 mg belimumaba.

Benlysta 400 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai

Katrā flakonā ir 400 mg belimumaba (belimumabum). Pēc izšķīdināšanas viens mililitrs šķīduma satur

80 mg belimumaba.

Belimumabs ir cilvēka IgG1λ monoklonāla antiviela, kas iegūta zīdītāju šūnu līnijā (NS0), izmantojot rekombinantas DNS tehnoloģiju.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai.

Balts līdz bālgans pulveris.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Benlysta ir indicēts kā papildterapijas līdzeklis pieaugušiem pacientiem, kuriem ir aktīva, antivielu pozitīva sistēmiska sarkanā vilkēde (systemic lupus erythematosus; SLE) ar augstu slimības aktivitātes pakāpi (piemēram, pozitīvs anti-dsDNS antivielu rādītājs un zems komplementa līmenis), saņemot standarta terapiju (skatīt 5.1. apakšpunktu).

4.2.Devas un lietošanas veids

Ārstēšana ar Benlysta jāsāk un jāuzrauga kvalificētam ārstam, kuram ir pieredze SLE diagnosticēšanā un ārstēšanā. Benlysta infūzijas jāievada kvalificētam veselības aprūpes speciālistam, kurš ir apmācīts infūziju terapijā.

Benlysta ievadīšana var izraisīt smagas vai dzīvībai bīstamas paaugstinātas jutības reakcijas un ar infūziju saistītas reakcijas. Pacienti ir ziņojuši par akūtas paaugstinātas jutības simptomu rašanos vairākas stundas pēc infūzijas ievadīšanas. Ir novērota arī klīniski nozīmīgu reakciju atkārtošanās pēc sākotnējas atbilstošas simptomu terapijas (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu). Tādēļ Benlysta jāievada apstākļos, kur nekavējoties ir pieejami līdzekļi šādu reakciju novēršanai. Ņemot vērā vēlīnu reakciju iespējamību, pacientiem vismaz pēc pirmajām 2 infūzijām jāpaliek ilgstošā (vairāku stundu) medicīniskā uzraudzībā.

Ar Benlysta ārstētajiem pacientiem jābūt informētiem par iespējamo smagas vai dzīvībai bīstamas paaugstinātas jutības reakciju risku un par tās iespējamo vēlīno sākumu vai simptomu atkārtošanos. Katrā Benlysta ievadīšanas reizē pacientam jāizsniedz lietošanas instrukcija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Devas

Pirms Benlysta infūzijas var veikt premedikāciju, kas ietver prethistamīna līdzekli kopā ar pretdrudža līdzekli vai bez tā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ieteicamā deva ir 10 mg/kg Benlysta 0., 14. un 28. dienā un pēc tam ar 4 nedēļu starplaikiem. Nepārtraukti jāvērtē pacienta stāvoklis. Ja pēc 6 mēnešus ilgas ārstēšanas slimības kontrole neuzlabojas, jāapsver Benlysta terapijas pārtraukšana.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (>65 gadi)

Benlysta efektivitāte un drošums gados vecākiem cilvēkiem nav noteikts. Dati par pacientiem pēc 65 gadu vecuma aprobežojas ar < 1,6 % no pētītās populācijas. Tādēļ Benlysta lietošana gados vecākiem pacientiem nav ieteicama, izņemot gadījumus, kad paredzams, ka ieguvumi pārsniegs risku.

Gadījumos, kad Benlysta lietošana gados vecākiem pacientiem tiek uzskatīta par nepieciešamu, deva nav jāpielāgo (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Belimumabs ir pētīts ierobežotam skaitam SLE slimnieku ar nieru darbības traucējumiem. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, pacientiem ar viegliem, vidēji smagiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama. Tomēr datu trūkuma dēļ attiecībā uz pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem ieteicams ievērot piesardzību (skatīt

5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Specifiski Benlysta pētījumi pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nav veikti. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem devas pielāgošanas nepieciešamība ir maz ticama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Benlysta drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem (līdz 18 gadu vecumam) nav noteikta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Benlysta ievada intravenozi infūzijas veidā, pirms ievadīšanas preparāts jāizšķīdina un jāatšķaida. Norādījumus par zāļu šķīdināšanu, atšķaidīšanu un uzglabāšanu pirms lietošanas skatīt

6.6. apakšpunktā.

Benlysta jāievada 1 stundu ilgas infūzijas veidā.

Benlysta nedrīkst ievadīt intravenozas bolus injekcijas veidā.

Ja pacientam rodas ar infūziju saistīta reakcija, infūziju var palēnināt vai pārtraukt. Ja pacientam rodas dzīvībai potenciāli bīstama blakusparādība, infūzija nekavējoties jāpārtrauc (skatīt 4.4. un

4.8. apakšpunktu).

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Benlysta nav pētīts šādās pacientu grupās un to nav ieteicams lietot šādos gadījumos:

smaga aktīva centrālās nervu sistēmas vilkēde;

smags aktīvs vilkēdes izraisīts nefrīts (skatīt 5.1. apakšpunktu);

HIV infekcija;

B vai C hepatīts anamnēzē vai pašlaik;

hipogammaglobulinēmija (IgG <400 mg/dl) vai IgA deficīts (IgA <10 mg/dl);

nozīmīga orgāna vai asinsrades cilmes šūnu/šūnu/kaulu smadzeņu transplantācija vai nieru transplantācija anamnēzē.

Lietošana vienlaikus ar B šūnu mērķterapiju vai ciklofosfamīdu

Benlysta nav pētīts kombinācijā ar citiem B šūnu mērķterapijas līdzekļiem vai intravenozi ievadītu ciklofosfamīdu. Lietojot Benlysta vienlaikus ar citiem B šūnu mērķterapijas līdzekļiem vai ciklofosfamīdu, jāievēro piesardzība.

Ar infūziju saistītas reakcijas un paaugstināta jutība

Benlysta lietošana var izraisīt paaugstinātas jutības reakcijas un ar infūziju saistītas reakcijas, kas var būt smagas un ar letālu iznākumu. Ja rodas smaga reakcija, Benlysta ievadīšana jāpārtrauc un jāuzsāk atbilstoša medikamentoza terapija (skatīt 4.2. apakšpunktu). Visaugstākais paaugstinātas jutības reakciju risks bija saistīts ar divām pirmajām infūzijām, tomēr šis risks jāņem vērā katrā infūzijas reizē. Augstākam riskam var būt pakļauti pacienti, kuriem anamnēzē ir alerģija pret vairākām zālēm vai izteikta paaugstināta jutība.

Pirms Benlysta infūzijas var veikt premedikāciju, kas ietver prethistamīna līdzekli kopā ar pretdrudža līdzekli vai bez tā. Pierādījumi, lai noteiktu, vai premedikācija mazina ar infūziju saistīto reakciju biežumu vai smagumu, nav pietiekami.

Klīniskajos pētījumos nopietnas ar infūziju saistītas reakcijas un paaugstinātas jutības reakcijas radās aptuveni 0,9 % pacientu un ietvēra anafilaktisku reakciju, bradikardiju, hipotensiju, angioneirotisku tūsku un aizdusu. Ar infūziju saistītas reakcijas biežāk radās pirmo divu infūziju laikā, un turpmāko infūziju laikā tām bija raksturīga tendence mazināties (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pacienti ir ziņojuši par akūtas paaugstinātas jutības simptomu rašanos vairākas stundas pēc infūzijas ievadīšanas. Ir novērota arī klīniski nozīmīgu reakciju atkārtošanās pēc sākotnējas atbilstošas simptomu terapijas (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).Tādēļ Benlysta jāievada apstākļos, kur nekavējoties ir pieejami līdzekļi šādu reakciju novēršanai. Ņemot vērā vēlīnu reakciju iespējamību, pacientiem vismaz pēc pirmajām 2 infūzijām jāpaliek ilgstošā (vairāku stundu) medicīniskā uzraudzībā. Pacientiem jābūt informētiem, ka paaugstinātas jutības reakcijas ir iespējamas infūzijas dienā vai nākamajā dienā, un viņiem jābūt informētiem par iespējamām pazīmēm un simptomiem un par to atkārtošanās iespējamību. Pacientiem jānorāda, ka, rodoties jebkuram no šādiem simptomiem, nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība. Katrā Benlysta ievadīšanas reizē pacientam jāizsniedz lietošanas instrukcija (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Novērotas arī vēlīna tipa, neakūtas paaugstinātas jutības reakcijas, kurām raksturīgi tādi simptomi kā izsitumi, slikta dūša, nogurums, mialģija, galvassāpes un sejas tūska.

Infekcijas

Belimumaba darbības mehānisms var paaugstināt infekciju, tai skaitā oportūnistisku infekciju, risku. Ziņots, ka pacientiem ar SLE, kas ārstēti ar imūnsupresantiem, tai skaitā belimumabu, ir bijušas smagas, tai skaitā letālas, infekcijas (skatīt 4.8. apakšpunktu). Apsverot Benlysta lietošanu pacientiem ar smagām vai hroniskām infekcijām vai recidivējošu infekciju anamnēzē, ārstiem jāievēro piesardzība. Pacienti, kuriem Benlysta terapijas laikā rodas infekcija, rūpīgi jāuzrauga, un attiecībā uz šādiem pacientiem uzmanīgi jālemj par imūnsupresantu (tai skaitā belimumaba) lietošanas pārtraukšanu līdz brīdim, kad būs izārstēta infekcija. Risks, ko rada Benlysta lietošana pacientiem ar aktīvu vai latentu tuberkulozi, nav zināms.

Progresējoša multifokāla leikoencefalopātija

Lietojot Benlysta SLE ārstēšanai, ir ziņots par progresējošu multifokālu leikoencefalopātiju (PML). Ārstiem jāpievērš īpaša uzmanība iespējamiem PML simptomiem, ko pacienti paši var nepamanīt (piemēram, kognitīvu, neiroloģisku vai psihiatrisku traucējumu simptomi un pazīmes). Pacienti ir jānovēro, vai viņiem nerodas vai nepastiprinās kāds no šiem simptomiem/pazīmēm, un, ja šādi simptomi/pazīmes ir radušās, jāapsver iespēja nosūtīt pacientu pie neirologa un veikt atbilstošus izmeklējumus PML diagnostikai. Ja rodas aizdomas par PML, uz laiku jāpārtrauc šo zāļu lietošana, līdz PML diagnoze tiek izslēgta.

Imunizācija

Dzīvas vakcīnas nedrīkst ievadīt 30 dienas pirms Benlysta lietošanas vai tās laikā, jo klīniskais drošums nav noteikts. Nav pieejama informācija par sekundāru infekcijas pārnešanu no cilvēkiem, kas vakcinēti ar dzīvām vakcīnām, uz pacientiem, kuri saņem Benlysta.

Darbības mehānisma dēļ belimumabs var ietekmēt atbildes reakciju uz imunizāciju. Tomēr nelielā pētījumā, kurā tika novērtēta atbildes reakcija uz 23-valentu pneimokoku vakcīnu, pacientiem ar SLE, kuri saņēma Benlysta, vispārējā imūnreakcija uz dažādiem serotipiem bija līdzīga, salīdzinot ar pacientiem, kuri vakcinācijas laikā saņēma standarta imūnsupresīvo terapiju. Lai izdarītu secinājumus par reakciju uz citām vakcīnām, dati ir nepietiekami.

Ierobežots datu apjoms liecina, ka Benlysta būtiski neietekmē spēju saglabāt aizsargājošu imūno atbildes reakciju uz imunizāciju, kas veikta pirms Benlysta lietošanas. Papildpētījumā nelielā pacientu grupā, kas iepriekš bija saņēmuši stingumkrampju, pneimokoku vai gripas vakcīnas, tika konstatēta aizsargājošu titru saglabāšanās pēc ārstēšanas ar Benlysta.

Ļaundabīgas slimības un limfoproliferatīvi traucējumi

Imūnmodulējošie līdzekļi, tai skaitā belimumabs, var paaugstināt ļaundabīgas slimības risku. Apsverot belimumaba lietošanu pacientiem, kuriem anamnēzē ir ļaundabīgs audzējs, vai apsverot ārstēšanas turpināšanu pacientiem, kuriem izveidojies ļaundabīgs audzējs, jāievēro piesardzība. Pacienti, kuriem ir diagnosticēts ļaundabīgs jaunveidojums pēdējo 5 gadu laikā, nav pētīti, izņemot pacientus ar ādas bazālo vai plakanšūnu vēzi vai dzemdes kakla vēzi, kas ir pilnībā izoperēts vai atbilstoši ārstēts.

Nātrija saturs

Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) vienā devā, t.i., būtībā tās ir nātriju nesaturošas.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi nav veikti.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Reproduktīvā vecuma sievietes/kontracepcija vīriešiem un sievietēm

Reproduktīvā vecuma sievietēm Benlysta terapijas laikā un vismaz 4 mēnešus pēc pēdējās ārstēšanas reizes jālieto efektīva kontracepcija.

Grūtniecība

Dati par Benlysta lietošanu grūtniecēm ir ierobežoti. Oficiāli pētījumi nav veikti. Papildus paredzamai farmakoloģiskai iedarbībai, t.i., B šūnu skaita samazinājumam, pētījumi ar pērtiķiem neliecina par tiešu vai netiešu nelabvēlīgu ietekmi, saistītu ar reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Benlysta nedrīkst lietot grūtniecības laikā, izņemot gadījumus, kad iespējamais ieguvums pārsniedz iespējamo risku auglim.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai Benlysta izdalās mātes pienā cilvēkam un vai uzsūcas sistēmiski pēc iekšķīgas lietošanas. Tomēr belimumabs ir konstatēts pērtiķu mātīšu pienā pēc tam, kad tika ievadīts pa 150 mg/kg ik pēc 2 nedēļām.

Tā kā mātes antivielas (IgG) izdalās mātes pienā, lēmumu pārtraukt barošanu ar krūti vai Benlysta lietošanu ieteicams pieņemt, izvērtējot krūts barošanas ieguvumu bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei.

Fertilitāte

Datu par belimumaba ietekmi uz cilvēka fertilitāti nav. Ietekme uz tēviņu un mātīšu fertilitāti pētījumos ar dzīvniekiem nav oficiāli pētīta (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti. Benlysta farmakoloģija neliecina par iespējamu nelabvēlīgu ietekmi uz šādām aktivitātēm. Vērtējot pacienta spēju izpildīt uzdevumus, kuru veikšanai nepieciešamas spriešanas spējas, motoriskas vai kognitīvas iemaņas, jāņem vērā pacienta klīniskais stāvoklis un Benlysta nevēlamo blakusparādību spektrs.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Benlysta drošums pacientiem ar SLE ir vērtēts 3 placebo kontrolētos pētījumos.

Tālāk aprakstītie dati atspoguļo Benlysta devas 10 mg/kg iedarbību 674 pacientiem ar SLE, tai skaitā 472 pacientiem, kas bijuši pakļauti zāļu iedarbībai vismaz 52 nedēļas. Norādītie dati par drošumu ietver dažu pacientu datus pēc 52. nedēļas. Ietverti arī dati no ziņojumiem pēc zāļu laišanas tirgū.

Pacienti saņēma Benlysta 10 mg/kg intravenozi 1 stundas laikā 0., 14., 28. dienā un pēc tam ik pēc 28 dienām 52 nedēļas.

Lielākā daļa pacientu vienlaikus saņēma arī vienu vai vairākus no tālāk minētajiem līdzekļiem SLE ārstēšanai: kortikosteroīdus, imūnmodulējošus līdzekļus, pretmalārijas līdzekļus, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus.

Par blakusparādībām ziņots 93 % ar Benlysta ārstēto pacientu un 92 % ar placebo ārstēto pacientu. Biežāk novērotās blakusparādības (radās ≥10 % pacientu ar SLE, kas ārstēti ar Benlysta un standarta

aprūpi, un novērotas par ≥1 % biežāk nekā lietojot placebo) bija slikta dūša, caureja un paaugstināta ķermeņa temperatūra. Pacientu procentuālais īpatsvars, kas pārtrauca ārstēšanos blakusparādību dēļ, bija 7 % gan ar Benlysta ārstēto, gan ar placebo ārstēto pacientu vidū.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Tālāk blakusparādības uzskaitītas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijai un sastopamības biežumam. Izmantotās sastopamības biežuma grupas ir šādas:

ļoti bieži

>1/10;

bieži

≥1/100 līdz <1/10;

retāk

≥1/1000 līdz <1/100;

reti

≥1/10 000 līdz <1/1000.

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Orgānu sistēmu klasifikācija

Biežums

Blakusparādība(-s)

 

 

 

Infekcijas un infestācijas

Ļoti bieži

Bakteriālas infekcijas, piem.,

 

 

bronhīts, cistīts

 

Bieži

Vīrusu izraisīts gastroenterīts,

 

 

faringīts, nazofaringīts

Asins un limfātiskās sistēmas

Bieži

Leikopēnija

traucējumi

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi

Bieži

Paaugstinātas jutības reakcijas*

 

 

 

 

Retāk

Anafilaktiska reakcija,

 

 

angioneirotiska tūska

 

 

 

 

Reti

Vēlīna tipa, neakūtas paaugstinātas

 

 

jutības reakcijas

 

 

 

Psihiskie traucējumi

Bieži

Depresija, bezmiegs

 

 

 

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Migrēna

 

 

 

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži

Caureja, slikta dūša

 

 

 

Ādas un zemādas audu

Retāk

Nātrene, izsitumi

bojājumi

 

 

Skeleta-muskuļu un saistaudu

Bieži

Sāpes ekstremitātēs

sistēmas bojājumi

 

 

 

 

 

Vispārēji traucējumi un

Bieži

Ar infūziju saistītas reakcijas*,

reakcijas ievadīšanas vietā

 

paaugstināta ķermeņa temperatūra

* „Paaugstinātas jutības reakcijas” ietver terminu grupu, tai skaitā anafilaksi, un var izpausties ar dažādiem simptomiem, tai skaitā ar hipotensiju, angioneirotisku tūsku, nātreni vai cita veida izsitumiem, niezi un aizdusu. „Ar infūziju saistītas reakcijas” ietver terminu grupu un var izpausties ar vairākiem simptomiem, tai skaitā ar bradikardiju, mialģiju, galvassāpēm, izsitumiem, nātreni, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, hipotensiju, hipertensiju, reiboni un artralģiju. Tā kā pazīmes un simptomi var būt līdzīgi, ne vienmēr ir iespējams atšķirt paaugstinātas jutības reakcijas un ar infūziju saistītas reakcijas.

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Ar infūziju saistītas reakcijas un paaugstināta jutība: ar infūziju saistītu reakciju un paaugstinātas jutības reakciju sastopamība infūzijas laikā vai infūzijas ievadīšanas dienā bija 17 % grupā, kas saņēma Benlysta, un 15 % grupā, kas saņēma placebo; attiecīgi 1 % un 0,3 % gadījumu bija nepieciešama pilnīga ārstēšanas pārtraukšana. Parasti šādas reakcijas novēroja infūzijas dienā, tomēr akūtas paaugstinātas jutības reakcijas var rasties arī nākamajā dienā pēc zāļu lietošanas. Lielākam riskam pakļauti var būt pacienti, kuriem anamnēzē ir alerģija pret vairākām zālēm vai izteiktas paaugstinātas jutības reakcijas.

Infekcijas: kopējā infekciju sastopamība bija 70 % grupā, kas saņēma Benlysta, un 67 % grupā, kas saņēma placebo. Infekcijas, kas radās vismaz 3 % ar Benlysta ārstēto pacientu un vismaz par 1 % biežāk nekā pacientiem, kas saņēma placebo, bija nazofaringīts, bronhīts, faringīts, cistīts un vīrusu izraisīts gastroenterīts. Nopietnas infekcijas radās 5 % pacientu, kas saņēma Benlysta vai placebo. Infekcijas, kuru dēļ bija jāpārtrauc ārstēšana, radās 0,6 % pacientu, kas saņēma Benlysta, un 1 % pacientu, kas saņēma placebo. Pacientiem, kuri saņēma Benlysta, ir ziņots par oportūnistiskām infekcijām. Dažas infekcijas ir bijušas smagas vai letālas.

Leikopēnija: par leikopēniju kā blakusparādību ziņots 4 % pacientu grupā, kas saņēma Benlysta, un 2 % pacientu grupā, kas saņēma placebo.

Psihiskie traucējumi: bezmiegs radās 7 % pacientu grupā, kas saņēma Benlysta, un 5 % pacientu grupā, kas saņēma placebo. Par depresiju ziņots 5 % un 4 % pacientu attiecīgi Benlysta grupā un placebo grupā.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi: pacientiem ar aptaukošanos [ķermeņa masas indekss

(ĶMI) >30 kg/m2], kas ārstēti ar Benlysta, ziņots par relatīvi lielāku sliktas dūšas, vemšanas un caurejas sastopamību salīdzinājumā ar placebo un salīdzinājumā ar pacientiem, kuriem ir normāla ķermeņa masa (ĶMI ≥18,5 līdz ≤30 kg/m2). Neviens no šiem kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumiem pacientiem ar aptaukošanos nebija nopietns.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Klīniskā pieredze par Benlysta pārdozēšanu ir ierobežota. Pēc pārdozēšanas novērotās blakusparādības bija līdzīgas zināmajām belimumaba blakusparādībām.

Cilvēkiem intravenozas infūzijas veidā ievadītas līdz 20 mg/kg lielas devas – divas devas ar 21 dienas starplaiku, kas neizraisīja blakusparādību sastopamības vai smaguma pakāpes palielināšanos salīdzinājumā ar 1, 4 vai 10 mg/kg devu.

Nejaušas pārdozēšanas gadījumā pacienti rūpīgi jānovēro, un pēc nepieciešamības jālieto balstterapija.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: selektīvie imūnsupresanti, ATĶ kods: L04AA26

Darbības mehānisms

Benlysta ir cilvēka IgG1λ monoklonāla antiviela, kas specifiska šķīstošai cilvēka B limfocītu stimulācijas olbaltumvielai (BLyS, sauc arī par BAFF un TNFSF13B). Benlysta bloķē šķīstošās BLyS, B šūnu dzīvildzes faktora saistīšanos pie tās receptoriem uz B šūnām. Benlysta nesaistās tieši pie B šūnām, bet, saistot BLyS, Benlysta nomāc B šūnu, tai skaitā autoreaktīvo B šūnu, dzīvotspēju un mazina B šūnu diferenciāciju par imūnglobulīnu veidojošām plazmas šūnām.

BLyS līmenis ir paaugstināts pacientiem ar SLE un citām autoimūnām slimībām. Pastāv saistība starp BLyS līmeni plazmā un SLE slimības aktivitāti. Relatīvā BLyS līmeņa nozīme SLE patofizioloģijā nav pilnībā noskaidrota.

Farmakodinamiskā iedarbība

Klīniskajos pētījumos novēroja biomarķieru pārmaiņas. Pacientiem ar hipergammaglobulinēmiju IgG līmeņa normalizēšanos 52. nedēļā novēroja 49 % un 20 % pacientu, kas saņēma attiecīgi Benlysta un placebo.

16 % ar Benlysta ārstēto pacientu, kuriem bija anti-dsDNS antivielas, līdz 52. nedēļai tās izzuda, salīdzinot ar 7 % pacientu, kas saņēma placebo.

Pacientiem ar zemu komplementa līmeni C3 un C4 līmeņa normalizēšanos 52. nedēļā novēroja 38 % un 44 % pacientu, kas saņēma Benlysta, un 17 % un 19 % pacientu, kas saņēma placebo.

No antifosfolipīdu antivielām tika noteiktas tikai antikardiolipīna antivielas. Antikardiolipīna IgA antivielām 52. nedēļā novēroja samazināšanos par 37 % (p=0,0003), antikardiolipīna IgG antivielām 52. nedēļā novēroja samazināšanos par 26 % (p=0,0324) un antikardiolipīna IgM antivielām novēroja samazināšanos par 25 % (p=NS, 0,46).

Ilgtermiņa, nekontrolētā pētījuma pagarinājumā pārbaudīja B šūnu (tai skaitā jaunu, atmiņas un aktivētu B šūnu un plazmas šūnu) daudzumu un IgG koncentrāciju, šajā laikā veicot intravenozu ārstēšanu ar belimumabu. Pēc 7 ar pusi gadus ilgas ārstēšanas (ietverot 72 nedēļu sākotnējo pētījumu) novēroja būtisku un noturīgu dažādu apakškopu B šūnu skaita samazināšanos, kā rezultātā pēc vairāk nekā 7 gadus ilgas ārstēšanas tika panākta jaunu B šūnu skaita samazināšanās par 87 % (mediāna), atmiņas B šūnu skaita samazināšanās par 67 %, aktivēto B šūnu skaita samazināšanās par 99 %, kā arī plazmas šūnu skaita samazināšanās par 92 % (mediāna). IgG koncentrācijas pazemināšanās mediāna pēc aptuveni 7 gadiem bija vidēji 28 %, un 1,6 % pētāmo personu IgG koncentrācija pazeminājās zem 400 mg/dl. Pētījuma gaitā ziņotais BP biežums kopumā saglabājās stabils vai samazinājās.

Imūngenitāte

Neitralizējošu antivielu un nespecifisku antivielu pret zālēm (anti-drug antibody; ADA) noteikšanas testa jutīgumu ierobežo aktīvo zāļu klātbūtne paņemtajos paraugos. Tādēļ reālā neitralizējošo antivielu un nespecifisko antivielu pret zālēm veidošanās pētījuma populācijā nav zināma.

Divos III fāzes pētījumos 4 no 563 (0,7 %) pacientiem 10 mg/kg grupā un 27 no 559 (4,8 %) pacientiem 1 mg/kg grupā pastāvīgi konstatēja antivielas pret belimumabu.

Starp pacientiem ar pastāvīgi pozitīvām antivielām III fāzes pētījumos 1/10 (10 %), 2/27 (7 %) un 1/4 (25 %) pacientiem attiecīgi placebo, 1 mg/kg un 10 mg/kg grupā radās ar infūziju saistītas reakcijas zāļu lietošanas dienā; šīs ar infūziju saistītās reakcijas visos gadījums bija nebūtiskas un vieglas vai vidēji smagas pēc smaguma pakāpes. Dažiem pacientiem ar ADA ziņots par nopietnām/smagām blakusparādībām. Ar infūziju saistītu reakciju rādītāji pacientiem ar pastāvīgi pozitīvām antivielām bija līdzīgi kā ADA negatīviem pacientiem – 75/552 (14 %), 78/523 (15 %) un 83/559 (15 %) attiecīgi placebo, 1 mg/kg un 10 mg/kg grupā.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Benlysta efektivitāti vērtēja 2 nejaušinātos, dubultmaskētos, placebo kontrolētos pētījumos 1684 pacientiem ar klīnisku SLE diagnozi atbilstoši Amerikas Reimatologu kolēģijas klasifikācijas kritērijiem. Pacientiem bija aktīva SLE slimība, kas definēta kā SELENA-SLEDAI (SELENA=Safety of Estrogens in Systemic Lupus Erythematosus National Assessment (Estrogēnu drošums sistēmiskas sarkanās vilkēdes gadījumā, valsts novērtējums); SLEDAI=Systemic Lupus Erythematosus Disease

Activity Index (Sistēmiskas sarkanās vilkēdes slimības aktivitātes indekss)) punktu skaits ≥6 un pozitīvs anti-nukleāro antivielu (ANA) pārbaudes rezultāts (ANA titrs ≥1:80 un/ vai pozitīvas anti-dsDNS antivielas [≥30 vienības/ml]) skrīninga laikā. Pacientiem izmantoja stabilu SLE terapijas shēmu, kas ietvēra šādus līdzekļus (atsevišķi vai kombinācijā): kortikosteroīdi, pretmalārijas līdzekļi, NPL vai citi imūnsupresanti. Abi pētījumi plānojuma ziņā bija līdzīgi, izņemot to, ka BLISS-76 bija 76 nedēļas ilgs pētījums, bet BLISS-52 bija 52 nedēļas ilgs pētījums. Abos pētījumos primārais efektivitātes mērķa kritērijs tika vērtēts pēc 52 nedēļām.

Pacientus ar smagu aktīvu vilkēdes izraisītu nefrītu un pacientus ar smagu aktīvu centrālās nervu sistēmas (CNS) vilkēdi izslēdza no pētījuma.

BLISS-76 veica galvenokārt Ziemeļamerikā un Rietumeiropā. Lietotie fona līdzekļi bija kortikosteroīdi (76 %; >7,5 mg dienā 46 % gadījumu), imūnsupresanti (56 %) un pretmalārijas līdzekļi

(63 %).

BLISS-52 veica Dienvidamerikā, Austrumeiropā, Āzijā un Austrālijā. Lietotie fona līdzekļi bija kortikosteroīdi (96 %; >7,5 mg dienā 69 % gadījumu), imūnsupresanti (42 %) un pretmalārijas līdzekļi

(67 %).

Pētījuma sākumā 52 % pacientu bija izteikta slimības aktivitāte (SELENA SLEDAI punktu skaits >10), 59 % pacientu bija skartas galvenokārt gļotādas un āda, 60 % - skeleta muskuļu sistēma, 16 % - asinsrades sistēma, 11 % - nieres un 9 % - asinsvadi (A vai B kategorija pēc BILAG skalas pētījuma sākumā).

Primārais efektivitātes mērķa kritērijs bija salikts mērķa kritērijs (SLE atbildes reakcijas indekss), kas definēja atbildes reakciju kā atbilstību katram no tālāk minētajiem kritērijiem 52. nedēļā salīdzinājumā ar pētījuma sākumu:

SELENA-SLEDAI punktu skaita samazināšanās par ≥ 4 punktiem un

nav jaunu A kategorijas punktu pēc British Isles Lupus Assessment Group (BILAG) skalas vai 2 jauni B kategorijas punkti, un

nav pasliktināšanās Ārstu vispārējā vērtējuma (Physician’s Global Assessment; PGA) punktu skaitā (palielināšanās par > 0,30 punktiem).

Ar SLE atbildes reakcijas indeksu vērtē SLE slimības aktivitātes mazināšanos bez kādas orgānu sistēmas darbības vai pacienta vispārējā stāvokļa pasliktināšanās.

1. tabula. Atbildes reakcijas rādītājs 52. nedēļā

 

BLISS-76

 

BLISS-52

BLISS-76 un BLISS-52

 

 

 

 

 

 

 

kopā

Atbildes

 

Benlysta

 

 

Benlysta

 

 

Benlysta

Placebo*

10 mg/kg*

 

Placebo*

10 mg/kg*

Placebo*

 

10 mg/kg*

reakcija

(n=275)

(n=273)

 

(n=287)

(n=290)

(n=562)

 

(n=563)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

SLE atbildes

33,8 %

43,2 %

 

43,6 %

57,6 %

38,8 %

 

50,6 %

reakcijas

 

(p=0,021)

 

 

(p=0,0006)

 

 

(p<0,0001)

indekss

 

 

 

 

 

 

 

 

Novērotā

 

9,4 %

 

 

14,0 %

 

 

11,8 %

atšķirība

 

 

 

 

 

 

 

 

salīdzinājumā

 

 

 

 

 

 

 

 

ar placebo

 

 

 

 

 

 

 

 

Krusteniskā

 

1,52

 

 

1,83

 

 

1,68

attiecība (95 %

 

(1,07, 2,15)

 

 

(1,30, 2,59)

 

 

(1,32, 2,15)

TI)

 

 

 

 

 

 

 

 

salīdzinājumā

 

 

 

 

 

 

 

 

ar placebo

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

SLE atbildes reakcijas indeksa komponentes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pacientu

35,6 %

46,9 %

 

46,0 %

58,3 %

40,9 %

52,8 %

procentuālais

 

(p=0,006

 

(p= 0,0024)

 

 

(p<0,0001)

īpatsvars ar

 

 

 

 

 

 

 

 

SELENA-

 

 

 

 

 

 

 

 

SLEDAI

 

 

 

 

 

 

 

 

samazināšanos

 

 

 

 

 

 

 

 

par 4

 

 

 

 

 

 

 

 

punktiem

 

 

 

 

 

 

 

 

Pacientu

65,1 %

69,2 %

 

73,2 %

81,4 %

69,2 %

75,5 %

procentuālais

 

(p=0,32)

 

(p=0,018)

 

 

(p=0,019)

īpatsvars bez

 

 

 

 

 

 

 

 

BILAG

 

 

 

 

 

 

 

 

indeksa

 

 

 

 

 

 

 

 

pasliktināšanās

 

 

 

 

 

 

 

 

Pacientu

62,9 %

69,2 %

 

69,3 %

79,7 %

66,2 %

74,6 %

procentuālaisīp

 

(p=0,13)

 

(p=0,0048)

 

 

(p=0,0017)

atsvars bez

 

 

 

 

 

 

 

 

PGA

 

 

 

 

 

 

 

 

pasliktināšanās

 

 

 

 

 

 

 

 

* plus standarta terapija/standarta aprūpe.

Abu pētījumu apvienotajā analīzē pacientu procentuālais īpatsvars, kas saņēma >7,5 mg prednizona (vai tam līdzvērtīga līdzekļa) dienā pētījuma sākumā un kuru vidējā kortikosteroīdu deva laikā no 40. līdz 52. nedēļai bija samazināta par vismaz 25 % līdz devai, kas atbilst ≤7,5 mg prednizona dienā, bija 17,9 % grupā, kas saņēma Benlysta, un 12,3 % grupā, kas saņēma placebo (p=0,0451).

SLE paasinājumu definēja ar modificētu SELENA SLEDAI SLE paasinājuma indeksu. Belimumaba lietotāju apvienotajā grupā laika mediāna līdz pirmajam paasinājumam bija ilgāka nekā placebo lietotāju grupā (110 dienas salīdzinājumā ar 84 dienām, riska attiecība=0,84, p=0,012). Smagus

paasinājumus 52 novērošanas nedēļu laikā novēroja 15,6 % Benlysta grupā salīdzinājumā ar 23,7 % placebo grupā (novērotā terapijas atšķirība = -8,1 %; riska attiecība=0,64, p=0,0011).

Benlysta lietotājiem, salīdzinot ar placebo lietotājiem, konstatēja nespēka mazināšanos, vērtējot pēc FACIT nespēka skalas apvienotā analīzē. Vidējās punktu skaita izmaiņas 52. nedēļā salīdzinājumā ar pētījuma sākumu, lietojot Benlysta, ir nozīmīgi lielākas, nekā lietojot placebo (4,70 salīdzinājumā ar

2,46, p=0,0006).

Veicot primārā vērtētā mērķa kritērija vienfaktora un daudzfaktoru analīzes iepriekš noteiktās apakšgrupās, tika pierādīts, ka lielāko ieguvumu novēroja pacientiem ar lielāku slimības aktivitāti, tai skaitā pacientiem ar SELENA SLEDAI punktu skaitu ≥ 10, pacientiem, kuriem slimības kontrolei nepieciešami steroīdi, un pacientiem ar zemu komplementa līmeni.

Post-hoc analīzē konstatēja apakšgrupas ar izteiktu atbildes reakciju, piemēram, pacientiem ar zemu komplementa līmeni un pozitīvu anti-dsDNS antivielu rādītāju pētījuma sākumā, skatīt 2. tabulu. No šiem pacientiem 64,5 % pacientu SELENA SLEDAI punktu skaits pētījuma sākumā bija ≥ 10.

2. tabula. Pacienti ar zemu komplementa līmeni un pozitīvu anti-dsDNS antivielu rādītāju pētījuma sākumā

Apakšgrupa

Pozitīvs anti-dsDNS antivielu rādītājs UN

 

zems komplementa līmenis

 

 

 

BLISS-76 un BLISS-52 apvienotie dati

Placebo

Benlysta

 

(n=287)

10 mg/kg

 

 

(n=305)

SLE ARI atbildes reakcijas rādītājs 52. nedēļā

31,7

51,5 (p<0,0001)

(%)

 

 

Novērotā terapijas atšķirība salīdzinājumā ar

 

19,8

placebo (%)

 

 

SLE ARI atbildes reakcijas rādītājs (izņemot

28,9

46,2 (p<0,0001)

komplementa un anti-dsDNS antivielu

 

 

izmaiņas) 52. nedēļā (%)

 

 

Novērotā terapijas atšķirība salīdzinājumā ar

 

17,3

placebo (%)

 

 

Smagi paasinājumi 52 nedēļu laikā

 

 

Pacienti ar smagu paasinājumu (%)

29,6

19,0

Novērotā terapijas atšķirība salīdzinājumā ar

 

10,6

placebo (%)

 

 

Laiks līdz smagam paasinājumam [riska

 

0,61 (0,44; 0,85)

attiecība (95 % TI)]

 

(p=0,0038)

Prednizona devas samazinājums par ≥25 % no

(n=173)

(n=195)

sākotnējās līdz ≤7,5 mg dienā laika posmā no

12,1

18,5 (p=0,0964)

40. līdz 52. nedēļai* (%)

 

 

Novērotā terapijas atšķirība salīdzinājumā ar

 

6,3

placebo (%)

 

 

FACIT nespēka skalas punktu skaita

1,99

4,21 (p=0,0048)

uzlabošanās no pētījuma sākuma līdz 52.

 

 

nedēļai (vidējais)

 

 

Novērotā terapijas atšķirība salīdzinājumā ar

 

2,21

placebo (vidējā atšķirība)

 

 

 

 

 

Tikai BLISS-76 pētījums

Placebo

Benlysta

 

(n=131)

10 mg/kg

 

 

(n=134)

SLE ARI atbildes reakcijas rādītājs 76. nedēļā

27,5

39,6 (p=0,0160)

(%)

 

 

Novērotā terapijas atšķirība salīdzinājumā ar

 

12,1

placebo (%)

 

 

* Pacientiem ar prednizona devu pētījuma sākumā > 7,5 mg dienā.

Vecums un rase

Kontrolētos klīniskos pētījumos bija iesaistīts pārāk maz pacientu pēc 65 gadu vecuma vai melnās rases/afroamerikāņu izcelsmes pacientu, lai izdarītu nozīmīgus secinājumus par vecuma vai rases ietekmi uz klīniskiem iznākumiem.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus ar Benlysta vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās SLE gadījumā (informāciju par lietošanu bērniem skatīt

4.2. apakšpunktā).

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Tālāk norādītie farmakokinētikas parametri ir noteikti, pamatojoties uz populācijas parametru aprēķiniem 563 pacientiem, kuri saņēma Benlysta 10 mg/kg divos III fāzes pētījumos.

Uzsūkšanās

Benlysta ievada intravenozas infūzijas veidā. Maksimālo belimumaba koncentrāciju serumā parasti novēroja infūzijas beigās vai neilgi pēc tam. Maksimālā koncentrācija serumā bija 313 µg/ml (diapazons: 173 - 573 µg/ml), pamatojoties uz koncentrācijas un laika attiecības simulāciju, izmantojot raksturīgās populācijas farmakokinētikas modeļa rādītāju vērtības.

Izkliede

Belimumabs izkliedējās audos ar kopējo izkliedes tilpumu 5,29 litri.

Biotransformācija

Belimumabs ir olbaltumviela, kuras paredzamais metabolisma ceļš ir sadalīšanās par nelieliem peptīdiem un atsevišķām aminoskābēm plaši izkliedētu proteolītisko enzīmu ietekmē. Klasiskie biotransformācijas pētījumi nav veikti.

Eliminācija

Belimumaba koncentrācija serumā mazinājās bieksponenciālā veidā, izkliedes pusperiods bija

1,75 dienas, un terminālais eliminācijas pusperiods bija 19,4 dienas. Sistēmiskais klīrenss bija 215 ml dienā (diapazons: 69-622 ml dienā).

Īpašas pacientu grupas

Pediatriskā populācija: farmakokinētikas dati bērniem nav pieejami.

Gados vecāki cilvēki (65 gadus veci vai vecāki): Benlysta ir pētīts ierobežotam skaitam gados vecāku pacientu. Vispārējā SLE intravenozā pētījuma populācijā vecums neietekmēja belimumamba iedarbību populācijas farmakokinētikas analīzē. Tomēr, ņemot vērā nelielo 65 gadus veco un vecāko pacientu skaitu, vecuma ietekmi pilnībā nevar izslēgt.

Nieru darbības traucējumi: specifiski pētījumi nieru darbības traucējumu ietekmes novērtēšanai uz Benlysta farmakokinētiku nav veikti. Klīniskās izstrādes laikā Benlysta pētīja pacientiem ar SLE un nieru darbības traucējumiem (261 pacients ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem, kreatinīna

klīrenss 30 un <60 ml/min; 14 pacienti ar smagiem nieru darbības traucējumiem, kreatinīna klīrenss

15 un <30 ml/min). Populācijas FK modelēšanā noteiktais sistēmiskā klīrensa samazinājums pacientiem nieru darbības traucējumu kategoriju intervāla viduspunktā, salīdzinot ar pacientiem ar

vidējo kreatinīna klīrensu FK populācijā (79,9 ml/min), bija 1,4 % vieglu (75 ml/min), 11,7 % vidēji smagu (45 ml/min) un 24,0 % smagu (22,5 ml/min) nieru darbības traucējumu gadījumā. Lai gan proteinūrija (> 2 g dienā) palielināja belimumaba klīrensu un kreatinīna klīrensa samazināšanās samazināja belimumaba klīrensu, šī ietekme bija paredzamajās mainīguma robežās. Tādēļ pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav ieteicama.

Aknu darbības traucējumi: specifiski pētījumi, lai novērtētu aknu darbības traucējumu ietekmi uz belimumaba farmakokinētiku, nav veikti. Tādas IgG1 molekulas kā belimumabs katabolizē plaši izkliedētie proteolītiskie enzīmi, kas atrodas arī ārpus aknu audiem, un maz ticams, ka aknu darbības pārmaiņas ietekmēs belimumaba elimināciju.

Ķermeņa masa/ĶMI:

atbilstoši ķermeņa masai standartizētā belimumaba deva izraisa samazinātu iedarbību pacientiem ar samazinātu ķermeņa masu (ĶMI <18,5) un pastiprinātu iedarbību pacientiem ar aptaukošanos (ĶMI >30). No ĶMI atkarīgas iedarbības pārmaiņas neizraisīja atbilstošas efektivitātes izmaiņas.

Pastiprināta iedarbība pacientiem ar aptaukošanos, kuri saņēma 10 mg/kg belimumaba, neizraisīja vispārēju blakusparādību biežuma vai nopietnu blakusparādību biežuma palielināšanos salīdzinājumā ar tiem pacientiem ar aptaukošanos, kuri saņēma placebo. Tomēr pacientiem ar aptaukošanos novēroja lielāku sliktas dūšas, vemšanas un caurejas sastopamību. Neviens no šiem kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumiem pacientiem ar aptaukošanos nebija nopietns.

Pacientiem ar samazinātu ķermeņa masu vai pacientiem ar aptaukošanos devas pielāgošana nav ieteicama.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par atkārtotu devu toksicitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Intravenoza un subkutāna lietošana pērtiķiem izraisīja paredzamu perifēro un limfoīdo audu B šūnu skaita samazināšanos bez saistītām toksikoloģiskām atradēm.

Reproduktīvie pētījumi ir veikti grūsnām makaka sugas pērtiķu mātītēm, kuras saņēma 150 mg/kg belimumaba intravenozas infūzijas veidā (aptuveni 9 reizes lielāka iedarbība par paredzamo maksimālo klīnisko iedarbību cilvēkam) ik pēc 2 nedēļām līdz 21 nedēļai ilgi, un Benlysta terapija nebija saistīta ar tiešu vai netiešu nelabvēlīgu ietekmi attiecībā uz toksisku ietekmi uz mātīti, attīstības toksicitāti un teratogenitāti.

Ar ārstēšanu saistītās atrades bija tikai paredzamā atgriezeniskā B šūnu skaita samazināšanās gan mātītēm, gan mazuļiem, un atgriezeniska IgM samazināšanās pērtiķu mazuļiem. B šūnu skaits pēc belimumaba terapijas pārtraukšanas atjaunojās aptuveni 1 gadu pēc dzemdībām pieaugušiem pērtiķiem un līdz 3. dzīves mēnesim pērtiķu mazuļiem; IgM līmenis pērtiķu mazuļiem, kas bija pakļauti belimumaba ietekmei in utero, atjaunojās līdz 6 mēnešu vecumam.

Ietekmi uz fertilitāti pērtiķu tēviņiem un mātītēm vērtēja 6 mēnešus ilgos belimumaba atkārtotu devu toksikoloģijas pētījumos, lietojot devas līdz 50 mg/kg. Ar ārstēšanu saistītas pārmaiņas tēviņu un mātīšu reproduktīvajos orgānos dzimumbriedumu sasniegušiem dzīvniekiem nekonstatēja. Neoficiāls menstruālā cikla novērtējums mātītēm neliecināja par izmaiņām, kas būtu saistītas ar belimumabu.

Tā kā belimumabs ir monoklonāla antiviela, genotoksicitātes pētījumi nav veikti. Kancerogenitātes vai fertilitātes pētījumi (tēviņiem vai mātītēm) nav veikti.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Citronskābes monohidrāts (E330)

Nātrija citrāts (E331)

Saharoze

Polisorbāts 80

6.2.Nesaderība

Belimumabs nav saderīgs ar 5 % glikozi.

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

6.3.Uzglabāšanas laiks

Neatvērti flakoni 5 gadi.

Sagatavots koncentrāts

Pēc šķīdināšanas ar ūdeni injekcijām pagatavotais šķīdums, ja netiek lietots tūlīt, jāsargā no tiešas saules gaismas un jāuzglabā ledusskapī 2°C - 8°C temperatūrā.

Sagatavots un atšķaidīts šķīdums infūzijām

Benlysta šķīdumu pēc atšķaidīšanas ar 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda, 4,5 mg/ml (0,45%) nātrija hlorīda vai Ringera laktāta šķīdumu injekcijām drīkst uzglabāt 2°C-8°C vai istabas temperatūrā (15°C - 25°C).

Kopējais laiks no Benlysta izšķīdināšanas brīža līdz infūzijas pabeigšanai nedrīkst pārsniegt 8 stundas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2°C - 8°C).

Nesasaldēt.

Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu koncentrāta šķīduma sagatavošanas un atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

Benlysta 120 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai

I klases stikla flakoni (5 ml), noslēgti ar silikonizētas hlorbutilgumijas aizbāzni un noņemamu alumīnija vāciņu, satur 120 mg pulvera.

Iepakojuma lielums: 1 flakons

Benlysta 400 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai.

I klases stikla flakoni (20 ml), noslēgti ar silikonizētas hlorbutilgumijas aizbāzni un noņemamu alumīnija vāciņu, satur 400 mg pulvera.

Iepakojuma lielums: 1 flakons

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

120 mg infūziju šķīduma sagatavošana

Šķīdināšana

Šķīdināšana un atšķaidīšana jāveic aseptiskos apstākļos.

Ļaujiet flakonam 10 – 15 minūšu laikā sasilt līdz istabas temperatūrai (15°C - 25°C).

Veicot šķīdināšanu un atšķaidīšanu, flakona aizbāžņa caurduršanai ieteicams lietot 21-25 izmēra adatu.

Vienreizējai lietošanai paredzētā belimumaba 120 mg flakona saturu šķīdina 1,5 ml injekciju ūdens, lai iegūtu galīgo belimumaba koncentrāciju 80 mg/ml.

Injekciju ūdens strūkla jāvērš pret flakona sāniem, lai mazinātu putošanos. Viegli groziet flakonu

60 sekundes. Šķīdināšanas laikā turiet flakonu istabas temperatūrā (15°C - 25°C), viegli groziet flakonu 60 sekundes ik pēc 5 minūtēm, līdz pulveris ir izšķīdis. Nekratīt. Parasti pulveris ir pilnībā izšķīdis 10- 15 minūtēs pēc ūdens pievienošanas, bet šķīšana var ilgt līdz 30 minūtēm.

Sargiet izšķīdināto pulveri no saules gaismas.

Ja Benlysta šķīdināšanai tiek izmantota mehāniska ierīce, tās griešanās ātrums nedrīkst pārsniegt 500 apgriezienus minūtē un flakonu nedrīkst grozīt ilgāk par 30 minūtēm.

Pēc pulvera izšķīšanas šķīdumam jābūt opalescējošam un bezkrāsainam līdz gaiši dzeltenam, bez sīkām daļiņām. Tomēr paredzams, ka veidosies nelieli gaisa pūslīši, un tas ir pieņemami.

Pēc pulvera izšķīdināšanas no katra flakona var iegūt 1,5 ml (atbilst 120 mg belimumaba) šķīduma.

Atšķaidīšana

Izšķīdinātās zāles jāatšķaida līdz 250 ml tilpumam ar 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda, 4,5 mg/ml (0,45%) nātrija hlorīda vai Ringera laktāta šķīdumu injekcijām.

5 % glikozes šķīdumi intravenozai lietošanai nav saderīgi ar Benlysta un tos nedrīkst lietot.

No 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda, 4,5 mg/ml (0,45%) nātrija hlorīda vai Ringera laktāta šķīduma injekcijām 250 ml pudeles vai infūziju maisa paņemiet un iznīciniet tilpumu, kas ir līdzvērtīgs pagatavotā Benlysta šķīduma tilpumam, kāds nepieciešams pacienta devai. Pēc tam pievienojiet nepieciešamo pagatavotā Benlysta šķīduma tilpumu infūziju maisā vai pudelē. Lēni apgrieziet maisu vai pudeli otrādi, lai sajauktu šķīdumu. Flakonos atlikušais neizlietotais šķīdums ir jāiznīcina.

Pirms ievadīšanas vizuāli pārbaudiet Benlysta šķīdumu, vai tas nesatur sīkas daļiņas un nav mainījusies tā krāsa. Ja konstatējat sīkas daļiņas vai krāsas pārmaiņas, iznīciniet šķīdumu.

Kopējais laiks no Benlysta izšķīdināšanas brīža līdz infūzijas pabeigšanai nedrīkst pārsniegt 8 stundas.

400 mg infūziju šķīduma sagatavošana

Šķīdināšana

Šķīdināšana un atšķaidīšana jāveic aseptiskos apstākļos.

Ļaujiet flakonam 10 – 15 minūšu laikā sasilt līdz istabas temperatūrai (15°C - 25°C).

Veicot šķīdināšanu un atšķaidīšanu, flakona aizbāžņa caurduršanai ieteicams lietot 21-25 izmēra adatu.

Vienreizējai lietošanai paredzētā belimumaba 400 mg flakona saturu šķīdina 4,8 ml injekciju ūdens, lai iegūtu galīgo belimumaba koncentrāciju 80 mg/ml.

Injekciju ūdens strūkla jāvērš pret flakona sāniem, lai mazinātu putošanos. Viegli groziet flakonu

60 sekundes. Šķīdināšanas laikā turiet flakonu istabas temperatūrā (15°C - 25°C), viegli groziet flakonu 60 sekundes ik pēc 5 minūtēm, līdz pulveris ir izšķīdis. Nekratīt. Parasti pulveris ir pilnībā izšķīdis 10- 15 minūtēs pēc ūdens pievienošanas, bet šķīšana var ilgt līdz 30 minūtēm.

Sargiet izšķīdināto pulveri no saules gaismas.

Ja Benlysta šķīdināšanai tiek izmantota mehāniska ierīce, tās griešanās ātrums nedrīkst pārsniegt 500 apgriezienus minūtē un flakonu nedrīkst grozīt ilgāk par 30 minūtēm.

Pēc pulvera izšķīšanas šķīdumam jābūt opalescējošam un bezkrāsainam līdz gaiši dzeltenam, bez sīkām daļiņām. Tomēr paredzams, ka veidosies nelieli gaisa pūslīši, un tas ir pieņemami.

Pēc pulvera izšķīdināšanas no katra flakona var iegūt 5 ml (atbilst 400 mg belimumaba) šķīduma.

Atšķaidīšana

Izšķīdinātās zāles jāatšķaida līdz 250 ml tilpumam ar 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda, 4,5 mg/ml (0,45%) nātrija hlorīda vai Ringera laktāta šķīdumu injekcijām.

5 % glikozes šķīdumi intravenozai lietošanai nav saderīgi ar Benlysta, un tos nedrīkst lietot.

No 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda, 4,5 mg/ml (0,45%) nātrija hlorīda vai Ringera laktāta šķīduma injekcijām 250 ml pudeles vai infūziju maisa paņemiet un iznīciniet tilpumu, kas ir līdzvērtīgs pagatavotā Benlysta šķīduma tilpumam, kāds nepieciešams pacienta devai. Pēc tam pievienojiet nepieciešamo pagatavotā Benlysta šķīduma tilpumu infūziju maisā vai pudelē. Lēni apgrieziet maisu vai pudeli otrādi, lai sajauktu šķīdumu. Flakonos atlikušais neizlietotais šķīdums ir jāiznīcina.

Pirms ievadīšanas vizuāli pārbaudiet Benlysta šķīdumu, vai tas nesatur sīkas daļiņas un nav mainījusies tā krāsa. Ja konstatējat sīkas daļiņas vai krāsas pārmaiņas, iznīciniet šķīdumu.

Kopējais laiks no Benlysta izšķīdināšanas brīža līdz infūzijas pabeigšanai nedrīkst pārsniegt 8 stundas.

Lietošanas veids

Benlysta ievada 1 stundu ilgas infūzijas veidā.

Benlysta nedrīkst ievadīt infūzijas veidā vienlaikus ar citiem līdzekļiem caur vienu un to pašu intravenozo sistēmu. Fizikālās vai bioķīmiskās saderības pētījumi, lai novērtētu Benlysta lietošanu vienlaikus ar citiem līdzekļiem, nav veikti.

Nesaderība starp Benlysta un polivinilhlorīda vai poliolefīna maisiem nav novērota.

Iznīcināšana

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Glaxo Group Limited

980 Great West Road

Brentford

Middlesex TW8 9GS

Lielbritānija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/11/700/001

EU/1/11/700/002

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2011. gada 13. jūlijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2016. gada 18. februāris

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas