Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Brinavess (vernakalant hydrochloride) – Zāļu apraksts - C01BG11

Updated on site: 05-Oct-2017

Zāļu nosaukumsBrinavess
ATĶ kodsC01BG11
Vielavernakalant hydrochloride
RažotājsCardiome UK Limited

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

BRINAVESS 20 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens ml koncentrāta satur 20 mg vernakalanta hidrohlorīda (vernakalant hydrochloride), kas atbilst 18,1 mg vernakalantam.

Viens 10 ml flakons satur 200 mg vernakalanta hidrohlorīda, kas atbilst 181 mg vernakalantam. Viens 25 ml flakons satur 500 mg vernakalanta hidrohlorīda, kas atbilst 452,5 mg vernakalantam.

Pēc atšķaidīšanas šķīduma koncentrācija ir 4 mg/ml vernakalanta hidrohlorīda.

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

Viens flakons ar 200 mg aktīvās vielas satur aptuveni 1,4 mmol (32 mg) nātrija. Viens flakons ar 500 mg aktīvās vielas satur aptuveni 3,5 mmol (80 mg) nātrija.

Katrs ievadītais atšķaidītā šķīduma ml satur aptuveni 3,5 mg nātrija (9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām), 0,64 mg nātrija (5% glikozes šķīdums injekcijām) vai 3,2 mg nātrija (Ringera laktāta šķīdums injekcijām).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai (sterils koncentrāts).

Dzidrs un bezkrāsaisns vai viegli iedzeltens šķīdums ar pH aptuveni 5,5.

Zāļu osmolalitāte ir kontrolēta sekojošā intervālā: 270-320 mOsmol/kg

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Ātra sinusa ritma atjaunošana pieaugušajiem ar ātriju fibrilācijas epizodi, kura sākusies nesen: -Neoperētiem pacientiem: ātriju fibrilācija ≤ 7 dienas;

-Pacientiem pēc sirds operācijām: ātriju fibrilācija ≤ 3 dienas.

4.2.Devas un lietošanas veids

BRINAVESS jāievada intravenozas infūzijas veidā novērojot klīnikas apstākļos, kas piemēroti kardioversijas veikšanai. Tikai labi kvalificēts medicīnas personāls drīkst ievadīt BRINAVESS un medicīnas personālam bieži jākontrolē pacienta stāvoklis infūzijas ievadīšanas laikā un vismaz

15 minūtes pēc infūzijas beigām, vai nerodas pēkšņas asinsspiediena pazemināšanās vai sirds ritma palēnināšanās pazīmes un simptomi (skatīt 4.4. apakšpunktu). Zālēm tiek pievienota pārbaudes punktuveidlapa izskatīšanai pirms infūzijas. Pirms zāļu ievadīšanas ārstam, kas nozīmējis šīs zāles, tiek lūgts ar šīs veidlapas palīdzību noteikt pacienta piemērotību terapijai. Veidlapai jābūt piestiprinātai infūzijas sistēmai, lai to izlasītu medicīnas personāls, kurš ievadīs BRINAVESS.

Devas

BRINAVESS deva ir atkarīga no pacienta ķermeņa masas, maksimālā deva aprēķināta uz 113 kg. Rekomendētā sākuma infūzija ir 3 mg/kg, kas jāievada 10 minūšu laikā. Pacientiem, kuru ķermeņa masa ir ≥ 113 kg, maksimālā sākuma deva nedrīkst pārsniegt 339 mg (84,7 ml 4 mg/ml šķīduma). Ja

sinusa ritms neatjaunojas 15 minūšu laikā pēc pirmās infūzijas beigām, var ievadīt otru 2 mg/kg infūziju 10 minūtēs. Pacientiem, kuru ķermeņa masa ir ≥ 113 kg, maksimālā otrā deva nedrīkst pārsniegt 226 mg (56,5 ml 4 mg/ml šķīduma). 24 stundu laikā nedrīkst ievadīt devas, kas pārsniedz 5 mg/kg. Kumulatīvas devas, kas pārsniedz 565 mg, nav pētītas.

Nav klīnisko pētījumu datu par atkārtotu devu ievadīšanu pēc pirmās un otrās infūzijas ievadīšanas. Pēc 24. stundām vernakalanta līmenis būs nenozīmīgs.

Pirmā BRINAVESS infūzija jāievada devā 3 mg/kg 10 minūšu laikā. Šai laika periodā pacients rūpīgi jānovēro, vai nerodas pēkšņas asinsspiediena pazemināšanas vai sirds ritma palēnināšanās pazīmes un simptomi. Ja šādi simptomi parādās, ar vai bez simptomātiskas hipotensijas vai bradikardijas, nekavējoties jāaptur infūzija.

Ja pacientam nav atjaunojies sinusa ritms, papildus vēl 15 minūtes jānovēro pacienta vitālās pazīmes un sirdsdarbība.

Ja pacientam nav atjaunojies sinusa ritms pirmās infūzijas laikā vai 15 minūšu laikā pēc tam, ievada otru infūziju 2 mg/kg 10 minūšu laikā.

Ja sinusa ritma atjaunošanās notiek vai nu pirmās vai otrās infūzijas laikā, iesāktā infūzija jāpabeidz līdz galam. Ja pēc pirmās infūzijas tiek novērota hemodinamiski stabila ātriju plandīšanās, var ievadīt otro BRINAVESS infūziju, jo iespējams pacientam atjaunot sinusa ritmu (skatīt 4.4. un

4.8. apakšpunktu).

Pacienti pēc sirds operācijām.

Deva nav jāpielāgo.

Pacienti ar nieru mazspēju.

Deva nav jāpielāgo (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar aknu mazspēju.

Deva nav jāpielāgo (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti (≥65 gadiem).

Deva nav jāpielāgo.

Pediatriskā populācija.

Minētajā indikācijā BRINAVESS nav piemērots lietošanai bērniem un pusaudžiem <18 gadu vecumam, un tādēļ šai populācijai BRIVANESS nedrīkst lietot.

Ievadīšanas veids Intravenozai lietošanai.

Ieteicams ievadīšanai izmantot infūzijas perfuzoru. Ievadīšanu var veikt arī ar šļirces perfuzoru, ja aprēķināto tilpumu var ievadīt precīzi norādītajā infūzijas ievadīšanas laikā.

BRINAVESS nedrīkst ievadīt intravenozas injekcijas veidā vai bolus veidā.

BRINAVESS flakoni paredzēti tikai vienai lietošanas reizei, un pirms ievadīšanas to saturs jāatšķaida.

Ieteicamie šķīdinātāji ir 0,9% nātrija hlorīda šķīdums injekcijām, Ringera laktāta šķīdums injekcijām vai 5% glikozes šķīdums injekcijām.

Instrukcijas par zāļu atšķaidīšanu pirms ievadīšanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Pacientiem ar smagu aortas stenozi, pacientiem ar sistolisko asinsspiedienu <100 mm Hg un pacientiem ar sirds mazspēju atbilstoši NYHA III un NYHA IV funkcionālai klasei.

Pacientiem ar pagarinātu QT intervālu sākumā (nekoriģēts >440 ms) vai smagu bradikardiju, sinusa mezgla disfunkciju vai otrās pakāpes un trešās pakāpes sirds blokādi bez elektrokardiostimulatora.

Antiaritmisko līdzekļu (I klases un III klases) intravenoza lietošana ritma kontrolei 4 stundas pirms, kā arī pirmās 4 stundas pēc BRINAVESS ievadīšanas.

Akūts koronārais sindroms (miokarda infarktu ieskaitot) pēdējo 30 dienu laikā.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ir ziņots par nopietnu hipotensiju BRINAVESS infūzijas laikā un tūlīt pēc infūzijas. Visu infūzijas ievadīšanas laiku un vismaz 15 minūtes pēc infūzijas pabeigšanas pacienti rūpīgi jānovēro, kontrolējot vitālās pazīmes un turpinot sirds ritma monitorēšanu.

Ja attīstās jebkurš no sekojošiem simptomiem vai pazīmēm, jāpārtrauc BRINAVESS ievadīšana, un šiem pacientiem jāsniedz atbilstošā medicīniskā palīdzība:

pēkšņa asinsspiediena pazemināšanās vai sirds ritma palēnināšanās, ar vai bez simptomātiskas hipotensijas vai bradikardijas;

hipotensija;

bradikardija

izmaiņas EKG (tādas kā klīniski nozīmīga sinusa pauze, pilna sirds blokāde, jauna Hisa kūlīša kājiņas blokāde, un nozīmīga QRS vai QT intervāla pagarināšanās, izmaiņas, kas atbilst išēmijai vai infarktam, vai ventrikulārām aritmijām).

Ja šādus notikumus novēro pirmās BRINAVESS infūzijas laikā, pacientam nedrīkst ievadīt otro BRINAVESS devu.

Pacients jāturpina novērot 2 stundas pēc infūzijas uzsākšanas, un līdz stabilizējas klīniskie un EKG rādītāji.

Pacientiem bez atbildes reakcijas uz terapiju jāapsver veikt elektrisko kardioversiju Nav klīniskās pieredzes par elektriskas kardioversijas veikšanu divas stundas pēc zāļu ievadīšanas.

Pirms veikt farmakoloģisko kardioversiju pacientiem jābūt atbilstoši hidratētiem un ar optimālu hemodinamisku nodrošinājumu, un, ja nepieciešams, pacientiem jāveic antikoagulācija atbilstoši terapijas vadlīnijām. Pacientiem ar nekontrolētu hipokaliēmiju (kālija līmenis serumā mazāk par 3,5 mmol/l) pirms BRINAVESS terapijas jākoriģē kālija līmenis.

Hipotensija

Nelielam skaitam pacientu var novērot hipotensiju (ar vernakalantu 7,6%; ar placebo 5,1%). Hipotensiju parasti novēro ātri, vai nu infūzijas laikā vai tūlīt pēc infūzijas, un parasti to var novērst ar standarta uzturošajiem pasākumiem. Retāk tika novēroti smagas hipotensijas gadījumi. Kā augstākas riska grupas pacienti tika identificēti pacienti ar sastrēguma sirds mazspēju (SSM). (Skatīt

4.8. apakšpunktu)

Infūzijas ievadīšanas laikā un 15 minūtes pēc infūzijas pabeigšanas pacients jānovēro, vai nerodas pēkšņas asinsspiediena pazemināšanās vai sirds ritma palēnināšanās pazīmes un simptomi.

Sastrēguma sirds mazspēja

Pacientiem ar SSM tika novērots lielāks kopējo hipotensijas gadījumu skaits, ja salīdzināja pacientus pirmās 2 stundas pēc vernakalanta devas, ar pacientiem, kuri saņēma placebo (attiecīgi

16,1% vs 4,7%). Pacientiem bez SSM novērotais hipotensijas biežums būtiski neatšķīrās starp pacientiem, kuri lietoja vernakalantu 2 stundu laikā pēc tā lietošanas, salīdzinot ar placebo (attiecīgi 5,7% vs 5,2%). Pacientiem ar SSM par hipotensiju kā nopietnu blakusparādību vai stāvokli, kad jāpārtrauc BRINAVESS lietošana, ziņots 2,9% gadījumu, salīdzinot 0% pacientiem, kuri saņēma placebo.

Pacientiem ar SSM anamnēzē novēroja lielāku ventrikulāro aritmiju rašanās biežumu pirmajās divās stundās pēc zāļu ievadīšanas (7,3% ar BRINAVESS, salīdzinot 1,6% ar placebo). Novērotās aritmijas parasti ir asimptomātiskas, monomorfas, īslaicīgas (vidēji 3-4 kompleksi) ventrikulārās tahiaritmijas. Salīdzinājumam, par ventrikulārajām aritmijām ar vienādu biežumu tika ziņots pacientiem bez SSM anamnēzē gan ar BRINAVESS, gan placebo (3,2% BRINAVESS vs 3,6% placebo).

Tā kā pacientiem ar SSM biežāk novērotas tādas blakusparādības kā hipotensija un ventrikulārās aritmijas, vernakalants piesardzīgi jālieto hemodinamiski stabiliem pacientiem ar SSM atbilstoši NYHA I līdz II funkcionālajai klasei. Ir ierobežota pieredze par vernakalanta lietošanu pacientiem ar slimības vēsturē dokumentētu kreisā kambara izsviedes frakciju (KKIF) ≤35%, tādēļ šiem pacientiem zāles lietot neiesaka. Ir kontrindicēta zāļu lietošana SSM pacientiem ar NYHA III vai NYHA IV (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Ātriju plandīšanās

Nav pierādīta BRINAVESS efektivitāte sinusa ritma atjaunošanai pēc tipiskas primāras ātriju plandīšanās. Pacientiem, kuri saņem BRINAVESS, ir lielāka iespēja, ka ātriju plandīšanās atjaunosies 2 stundu laikā pēc zāļu ievadīšanas. Lielāks risks ir pacientiem, kuri lieto I klases antiaritmiskos līdzekļus (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja ātriju plandīšanos izraisījusi terapija, jāapsver infūzijas pārtraukšana (skatīt 4.2. apakšpunktu). Pēcreģistrācijas periodā novērotiļoti reti ātriju plandīšanās gadījumi ar atrioventrikulārās pārvades koeficientu 1:1.

Antiaritmisko līdzekļu lietošana pirms un pēc BRINAVESS

Tā kā nav datu, tad BRINAVESS nevar ieteikt lietot pacientiem, kuriem iepriekš 4-24 stundas pirms vernakalanta ievadīti antiaritmiskie līdzekļi (I un III klases). BRINAVESS nedrīkst ievadīt pacientiem, kuriem 4 stundas pirms vernakalanta intravenozi ievadīti antiaritmiskie līdzekļi (I un III klases).

Pacientiem, kuri lieto perorālos antiaritmiskos līdzekļus (I un III klases), BRINAVESS jāievada piesardzīgi, jo ir ierobežota lietošanas pieredze. Pacientiem, kuri lieto I klases antiaritmiskos līdzekļus, varētu būt paaugstināts ātriju plandīšanās risks (skatīt iepriekš).

Ir ierobežota intravenozo ritma kontroles antiaritmisko līdzekļu (I klases un III klases) lietošanas pieredze pirmajās 4 stundās pēc BRINAVESS lietošanas, tādēļ minētos līdzekļus šai laika periodā nedrīkst lietot (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Apsvērt atsākt vai uzsākt perorālo antiaritmisko līdzekļu terapiju var 2 stundas pēc vernakalanta ievadīšanas.

Sirds vārstuļu slimība

Pacientiem ar sirds vārstuļu slimībām, lietojot vernakalantu, pastāv augstāks ventrikulāro aritmiju rašanās risks. Šādi pacienti rūpīgi jānovēro.

Citas slimības un stāvokļi, kas nav pētīti

BRINAVESS tika lietots pacientiem ar nekoriģētu QT mazāk par 440 ms bez paaugstināta torsade de pointes riska.

Tāpat BRINAVESS nav pētīts pacientiem ar klīniski nozīmīgu vārstuļu stenozi, hipertrofisku obstruktīvu kardiomiopātiju, restriktīvu kardiomiopātiju vai konstriktīvu perikardītu, un šajos gadījumos to lietot neiesaka. Ir ierobežota BRINAVESS lietošanas pieredze pacientiem ar elektrokardiostimulatoru.

Tā kā ir ierobežota klīnisko pētījumu pieredze pacientiem ar progresējošiem aknu darbības traucējumiem, šiem pacientiem vernakalantu lietot neiesaka.

Nātrija saturs

Šīs zāles satur aptuveni 1,4 mmol (32 mg) nātrija vienā 200 mg flakonā. Viens 500 mg flakons satur aptuveni 3,5 mmol (80 mg) nātrija.

Tas jāņem vērā, ja pacients lieto uzturu ar ierobežotu nātrija daudzumu.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Nav veikti formāli mijiedarbības pētījumi vernakalanta injekcijām.

BRINAVESS nedrīkst ievadīt pacientiem, kuriem 4 stundas pirms vemakalanta lietošanas intravenozi ievadītas antiaritmiskās zāles (I un III klase) (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Veicot klīniskos pētījumus, perorālo uzturošo antiaritmisko līdzekļu lietošana tika apturēta vismaz uz 2 stundām pēc BRINAVESS ievadīšanas. Var apsvērt atsākt vai uzsākt perorālo antiaritmisko līdzekļu uzturošo terapiju pēc šī laika perioda (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Lai gan vernakalants ir CYP2D6 substrāts, populācijas farmakokinētiskās (FK) analīzes liecināja, ka

nav novērotas nozīmīgas atšķirības (Cmax un AUC0-90min.) pēc akūtas vernakalanta lietošanas, ja 1 dienu pirms vernakalanta infūzijas lietoti vāji vai spēcīgi CYP2D6 inhibitori, salīdzinot ar pacientiem, kuri

vienlaikus nesaņēma CYP2D6 inhibitorus. Pie tam, vernakalanta akūta iedarbība uz vājiem CYP2D6 metabolizētājiem tikai nedaudz atšķiras no iedarbības uz izteiktiem metabolizētājiem. Vernakalanta deva nav jāpielāgo atbilstoši CYP2D6 metabolizētāja piederībai, vai, ja vernakalantu lieto kopā ar 2D6 inhibitoriem.

Vernakalants ir mērens, konkurējošs CYP2D6 inhibitors. Tomēr nav sagaidāms, ka akūta intravenoza vernakalanta ievadīšana būtiski ietekmēs hroniski lietotu 2D6 substrātu FK, jo vernakalantam ir īss eliminācijas pusperiods, un tas ir īslaicīgs 2D6 inhibitors. Ievadot vernakalanta infūziju, nav sagaidāma nozīmīga zāļu mijiedarbība, jo tam ir strauja izkliede un īslaicīga iedarbība, neliela saistīšanās ar olbaltumvielām, tas neizraisa citu pārbaudīto CYP P450 enzīmu inhibīciju (CYP3A4, 1A2, 2C9, 2C19, vai 2E1), un nenovēro P-glikoproteīna inhibīciju digoksīna transportēšanā.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav datu par vernakalanta hidrohlorīda lietošanu grūtniecēm.

Pētījumos ar dzīvniekiem novēroja malformācijas pēc atkārtotas perorālas iedarbības (skatīt

5.3. apakšpunktu). Piesardzības nolūkos tiek ieteikts izvairīties no vernakalanta lietošanas grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Nav zināms vai vernakalants/metabolīti izdalās mātes pienā cilvēkam. Nav informācijas vai vernakalants/metabolīti izdalās mātītes pienā dzīvniekiem. Nevar izslēgt risku ar krūti barotam zīdainim. Jāievēro piesardzība, ja zāles lieto mātēm, kuras baro bērnu ar krūti.

Fertilitāte

Pētījumos ar dzīvniekiem vernakalants fertilitāti neietekmēja.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

BRIVANESS maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ziņots par reiboni divas stundas pēc BRINAVESS saņemšanas (skatīt 4.8 apakšpunktā).

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

BRINAVESS drošums tika vērtēts klīniskajos pētījumos 1148 indivīdiem (pacientiem un veseliem brīvprātīgajiem), kuri saņēma BRINAVESS terapiju. Kā to pamato dati 1018 pacientiem no astoņiem 2. fāzes un 3. fāzes pētījumiem, visbiežāk ziņotā blakusparādība (>5%), ko novēroja pirmajās

24 stundās pēc BRINAVESS ievadīšanas, bija disgeisija (garšas izmaiņas) (16,0%), šķavas (12,5%) un

parestēzija (6,9%). Šīs reakcijas attīstījas infūzijas laikā, bija pārejošas, un to dēļ terapija bija jāpārtrauc retos gadījumos.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Biežums tika definēts kā: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

1. tabula:

Ar BRINAVESS* novērotās blakusparādības

Nervu sistēmas

Ļoti bieži: disgeizija

traucējumi

Bieži: parestēzija, reibonis, galvassāpes, hipoastēzija

 

Retāk: dedzināšanas sajūta, parosmija, miegainība, vazovagālā sinkope

 

 

Acu bojājumi

Retāk: acs kairinājums, pastiprināta asarošanās, redzes traucējumi

 

 

Sirds funkcijas

Bieži: bradikardija**, ātriju plandīšanās**

traucējumi

Retāk: sinusa mezgla apstāšanās, pilna AV blokāde, pirmās pakāpesAV

 

blokāde, Hisa kūlīša kreisā kājiņas blokāde, Hisa kūlīša labās kājiņas

 

blokāde, ventrikulārās ekstrasistoles, sirdsklauves, sinusa bradikardija,

 

ventriculārā tahikardija, pagarināts EKG QRS komplekss, pagarināts

 

EKG QT, kardiogēnais šoks

Asinsvadu sistēmas

Bieži: hipotensija

traucējumi

Retāk: pietvīkums, karstuma viļņi, bālums

Elpošanas sistēmas

Ļoti bieži: šķaudīšana

traucējumi, krūšu kurvja

Bieži: klepus, diskomforta sajūta degunā

un videnes slimības

Retāk: aizdusa, smakšanas sajūta, rinoreja, rīkles kairinājums,

 

aizrīšanās sajūta, aizlikts deguns

Kuņģa-zarnu trakta

Bieži: slikta dūša, vemšana, mutes parestēzija

traucējumi

Retāk: diareja, neatliekama defekācija, mutes sausums, mutes

 

hipoestēzija

Ādas un zemādas audu

Bieži: izsitumi, hiperhidroze

bojājumi

Retāk: ģeneralizēti izsitumi, auksti sviedri

 

 

Skeleta-muskuļu un

Retāk: sāpes ekstremitātēs

saistaudu sistēmas

 

bojājumi

 

Vispārēji traucējumi un Bieži: sāpes infūzijas ievadīšanas vietā, karstuma sajūta reakcijas ievadīšanas Retāk: iekaisums infūzijas ievadīšanas vietā, paaugstināta jutība vietāinfūzijas ievadīšanas vietā, pareztēzija infūzijas ievadīšanas vietā,

savārgums, diskomforta sajūta krūškurvī, nogurums

* Šīs tabulā iekļautās blakusparādības novēroja 24 stundu laikā pēc BRINAVESS ievadīšanas (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu)

**skatīt apakšpunktā zemāk

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Klīniski nozīmīgas blakusparādības, ko novēroja klīnisko pētījumu laikā, bija hipotensija un ventrikulārā aritmija. (skatīt 4.4. apakšpunktu “Hipotensija.” “Sastrēguma sirds mazspēja “).

Tika novērota bradikardija, galvenokārt sinusa ritma atjaunošanas laikā. Ar BRINAVESS ārstētajiem pacientiem novēroja nozīmīgi lielāku sinusa ritma atjaunošanās gadījumu skaitu, un novērotais bradikardiju skaits bija lielāks pirmo 2 stundu laikā ar vernakalantu ārstētajiem pacientiem, salīdzinot ar placebo (attiecīgi, 5,4% un 3,8%). Pacientiem, kuriem sinusa ritms neatjaunojās, bradikardijas gadījumu skaits pirmajās 2 stundās pēc devas ievadīšanas placebo un vernakalanta grupās bija līdzīgs (attiecīgi, 4,0% un 3,8%). Kopumā bradikardiju varēja novērst, pārtraucot BRINAVESS ievadīšanu un/vai ievadot atropīnu.

Ātriju plandīšanās

Pacientiem ar ātriju fibrilāciju, kuri saņēma BRINAVESS, 2 stundu laikā pēc tā ievadīšanas biežāk novēroja ātriju plandīšanos (10%, ar placebo 2,5%). Turpinot zāļu infūziju kā norādīts iepriekš, lielākai daļai pacientu sinusa ritms atjaunojās. Pārējiem pacientiem tiek ieteikts veikt elektrisko kardioversiju. Pēc pašreiz pieejamiem klīnisko pētījumu datiem, pacientiem, kuriem pēc BRINAVESS terapijas attīstījās ātriju plandīšanās, atrioventrikulārā pārvade ar koeficientu 1:1 neattīstījās. Tomēr, pēcreģistrācijas periodā novēroti ļoti reti ātriju plandīšanās gadījumi ar atrioventrikulārās pārvades koeficientu 1:1.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Vienam pacientam, kuram 5 minūšu laikā (rekomendēto 10 minūšu vietā) ievadīja 3 mg/kg BRINAVESS, novēroja hemodinamiski stabilu plaša kompleksa tahikardiju, kas izzuda bez sekām.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: sirds līdzekļi, citi I un III klases antiaritmiskie līdzekļi: ATĶ kods: C01BG11.

Darbības mehānisms

Vernakalants ir antiaritmisks līdzeklis, kas iedarbojas uz ātrijiem, pagarina ātriju refraktāro periodu un, atkarībā no ritma, palēnina impulsu pārvadi. Antifibrilācijas iedarbība uz refrakciju un impulsu pārvadi notiek, nomācot re-entry impulsu cirkulāciju, un šī iedarbība ātrijos potencējas ātriju fibrilācijas laikā. Tiek pieņemts, ka vernakalanta relatīvo selektivitāti attiecībā uz ātriju refrakciju, salīdzinot ar ventrikulāro refrakciju, izraisa atriālo, bet ne ventrikulāro, impulsu blokāde, kā arī ātriju fibrilācijas īpašie elektrofizioloģiskie nosacījumi. Tomēr ir novērota katjonu plūsmas blokāde kambaru kanālos, tai skaitā hERG kanālu un no sirds potenciāla atkarīgo nātrija kanālu blokāde.

Farmakodinamiskā iedarbība

Preklīniskajos pētījumos konstatēts, ka vernakalants bloķē plūsmu visās ātriju darbības potenciāla fāzēs, tai skaitā kālija plūsmu, kas notiek tieši ātrijos (piemēram, ultra-straujo kavēšanas rektifikatoru un acetilholīna atkarīgo kālija plūsmu). No frekvences un potenciāla atkarīgo nātrija kanālu blokāde ātriju fibrilācijas laikā turpmāk veicina to zāļu darbību, kas vērsta pret strauju aktivizāciju un daļēji depolarizē ātriju audus, bet neveicina darbību, kas normāli polarizē kambaru saraušanos, palēninot sirdsdarbību. Pie tam, vernakalanta spēja bloķēt vēlīno nātrija plūsmas daļu ierobežo ietekmi uz ventrikulāro repolarizāciju, ko inducē kālija plūsmas blokāde ventrikulī. Uz ātriju audiem mērķētā iedarbība kopā ar vēlīno nātrija plūsmas blokādi liecina, ka vernakalantam ir zems proaritmiskais potenciāls. Kopumā kombinētās vernakalanta iedarbības rezultātā uz sirds kālija un nātrija kanālu plūsmu novēro nozīmīgu antiaritmisko efektu, kas galvenokārt koncentrējas ātrijos.

Elektrofizioloģiskā pētījumā pacientiem vernakalants, atkarībā no devas, nozīmīgi pagarināja ātriju refraktāro periodu, un neizraisīja nozīmīgu ventrikulārā efektīvā refraktārā perioda pagarināšanos. 3. fāzes pētījuma populācijā ar vernakalantu ārstētiem pacientiem novēroja pēc sirds ritma koriģēta

QT palielināšanos (izmantojot Friderika korekciju, QTcF), salīdzinot ar placebo (atbilstoši 22,1 ms un 18,8 ms, pēc placebo pielīdzināti pīķi pēc pirmās un otrās infūzijas). 90 minūtes pēc infūzijas uzsākšanas šīs atšķirības samazinājās līdz 8,1 ms.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Klīniskā pētījuma dizains: BRINAVESS klīniskā efektivitāte pacientu ar ātriju fibrilāciju ārstēšanai tika vērtēts trīs randomizētos, dubultmaskētos, placebo kontrolētos pētījumos (ACT I, ACT II un ACT III) un vienā aktīvi salīdzinošā pētījumā, salīdzinot ar intravenozi ievadāmo amiodaronu (AVRO). ACT II un ACT III tika iekļauti daži pacienti ar tipisku ātriju plandīšanos, un netika pierādīta BRINAVESS efektivitāte ritma normalizēšanai ātriju plandīšanās gadījumā. Klīniskajos pētījumos pirms vernakalanta lietošanas tika vērtēta nepieciešamība ievadīt antikoagulantus atbilstoši ārstējošo ārstu klīniskajai praksei. Ātriju fibrilācijai, kas ilgst mazāk kā 48 stundas, tika atļauts veikt neatliekamo kardioversiju. Ātriju fibrilācijai, kas ilga vairāk kā 48 stundas, bija jāievada antikoagulani atbilstoši ārstēšanas vadlīnijām.

ACT I un ACT III tika pētīta BRINAVESS efektivitāte pacientu ar ilgstošu ātriju fibrilāciju

>3 stundas, bet ne vairāk kā 45 dienas, ārstēšanā. ACT II vērtēja BRINAVESS iedarbību pacientiem, kuriem ātriju fibrilācija attīstījās <3 dienas pēc nesen veiktas koronāro artēriju šuntēšanas (coronary artery bypass graft – CABG) un/vai vārstuļu operācijas (ātriju fibrilācija attīstījās vairāk kā 1 dienu, bet mazāk kā 7 dienas pēc operācijas). AVRO tika pētīta vernakalanta iedarbība, salīdzinot ar intravenozi ievadāmo amiodaronu, pacientiem ar nesen sākušos ātriju fibrilāciju (3 h līdz 48 h). Visos pētījumos pacientiem ievadīja 3,0 mg/kg BRINAVESS infūziju (vai atbilstošo placebo)

10 minūšu laikā, kam sekoja 15 minūšu novērošanas periods. Ja pacientam pēc 15 minūšu novērošanas perioda bija ātriju fibrilācija vai ātriju plandīšanās, pēc novērošanas perioda tika ievadīta otra

2,0 mg/kg BRINAVESS infūzija (vai atbilstošs placebo) 10 minūšu laikā. Veiksmīga terapija (atbildes reakcija) tika definēta kā sinusa ritma normalizēšanās pēc ātriju fibrilācijas 90 minūšu laikā.

Pacienti, kuriem atbildes reakciju nenovēroja, tika ārstēti atbilstoši vispārpieņemtai praksei.

Efektivitāte pacientiem ar ilgstošu ātriju fibrilāciju (ACT I un ACT III)

Primārais efektivitātes rādītājs bija proporcionālā attiecība starp subjektiem ar īslaicīgu ātriju fibrilāciju (3 stundas līdz 7 dienas), kuriem novēroja vismaz vienu minūti ilgu terapijas izraisītu sinusa ritma atjaunošanos ātriju fibrilācijas gadījumā 90 minūšu laikā pēc pirmreizējas pētāmo zāļu iedarbības. Efektivitāte tika pētīta kopā 390 hemodinamiski stabiliem pieaugušiem pacientiem ar īsu ātriju fibrilācijas epizodi, tai skaitā pacientiem ar hipertensiju (40,5%), išēmisko sirds slimību (12,8%), sirds vārstuļu slimību (9,2%) un CHF (10,8%). Šajos pētījumos terapija ar BRINAVESS, salīdzinot ar placebo, efektīvi atjaunoja sinusa ritmu ātriju fibrilācijas gadījumā (skatīt 2. tabulu). Sinusa ritma atjaunošanās ātriju fibrilācijas gadījumā notika strauji (pacientiem ar atbildes reakciju vidējais laiks līdz konversijai bija 10 minūtes pēc pirmās infūzijas uzsākšanas), un sinusa ritms saglabājās 24 stundas (97%). Vernakalanta devu iesaka titrēt, vislabāk ievadot divās reizēs. Veiktajos klīniskajos pētījumos otrās devas ievadīšanas papildus efektu, ja tāds bija, atsevišķi novērtēt nevarēja.

2. tabula. Sinusa ritma atjaunošana ātriju fibrilācijas gadījumos pētījumos ACT I un ACT III

Ātriju fibrilācijas

ACT I

 

 

 

ACT III

 

 

ilgums

BRINAVESS

Placebo p-

BRINAVESS

Placebo p-vērtība†

 

 

 

vērtība†

 

 

 

 

>3 stundas līdz

74/145

3/75

<0,0001

44/86

3/84

<0,0001

≤7 dienām

(51,0%)

(4,0%)

(51,2%)

(3,6%)

 

 

†Kohrāna-Mantela-Henzela (Cochran-Mantel-Haenszel) statistiskā metode

Ar BRINAVESS, līdz ar sinusa ritma atjaunošanos, tika pierādīta ātriju fibrilācijas simptomu samazināšanās.

Netika novērotas būtiskas zāļu drošuma un efektivitātes atšķirības atbilstoši vecumam, dzimumam, ja papildus lietotas zāles ritma kontrolei, antiaritmiskie līdzekļi, varfarīns, pacientiem ar sirds išēmisko slimību, nieru darbības traucējumiem vai citohroma P450 2D6 enzīma ekspresiju anamnēzē.

Ārstēšana ar BRINAVESS neietekmēja atbildes reakcijas rādītājus uz elektrisko kardioversiju (tai skaitā vidējo šoku skaitu vai džoulus, kas nepieciešami veiksmīgai kardioversijai), ja to veica 2 līdz 24 stundu laikā pēc pētāmo zāļu ievadīšanas.

Sinusa ritma atjaunošanās ātriju fibrilācijas gadījumā pacientiem ar ilgstošu ātriju fibrilāciju

(>7 dienas un ≤45 dienas), kas tika vērtēta kā sekundārais efektivitātes rādītājs kopā 185 pacientiem, neliecināja par statistiski nozīmīgām atšķirībām, salīdzinot BRINAVESS ar placebo.

Efektivitāte pacientiem, kuriem ātriju fibrilācija attīstījās pēc sirds operācijas (ACT II)

3. fāzes, dubultmaskētā, placebo kontrolētā paralēlu grupu pētījumā (ACT II) tika pētīta efektivitāte 150 pacientiem ar stabilu ātriju fibrilāciju pēc sirds operācijas (3 stundas līdz 72 stundas ilgu), kas attīstījās 24 stundas līdz 7 dienas pēc koronāro artēriju šuntēšanas un/vai sirds vārstuļu operācijas. Terapija ar BRINAVESS efektīvi atjaunoja sinusa ritmu ātriju fibrilācijas gadījumā (47,0% BRINAVESS, 14,0% placebo; p-vērtība = 0,0001). Sinusa ritma atjaunošanās pēc ātriju fibrilācijas notika strauji (vidējais laiks līdz konversijai bija 12 minūtes pēc infūzijas uzsākšanas).

Efektivitāte, salīdzinot ar amiodaronu (AVRO):

Vernakalants tika pētīts 116 pacientiem ar ātriju fibrilāciju (3 h līdz 48 h), tai skaitā pacientiem ar hipertensiju (74,1%), IHD (19%), sirds vārstuļu slimību (3,4%) un CHF (17,2%). Pētījumā netika iekļauti pacienti ar NYHA II/IVfunkcionālo klasi. AVRO pētījumā amiodarona infūzija tika ievadīta 2 stundu laikā (t.i. 1 stundu 5 mg/kg piesātinošā deva, pēc tam 1 stundu sekoja 50 mg uzturošā deva). Primārais mērķa kritērijs bija proporcionālā pacientu attiecība, kuriem sinusa ritms (SR) atjaunojās 90 minūtēs pēc terapijas uzsākšanas, datus par efektivitāti apkopojot minētajā laika periodā. Vernakalanta terapija atjaunoja SR 90. minūtē 51,7% pacientu, salīdzinot ar amiodaronu 5,2% pacientu, un ar daudz straujāku konversijas koeficientu atjaunoja SR pēc AF pirmo 90 minūšu laikā, salīdzinot ar amiodaronu (augstākās pakāpes p-vērtība <0,0001).

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus BRINAVESS visās pediatriskās populācijas apakšgrupās pacientiem ar ātriju fibrilāciju (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2 apakšpunktā).

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pacientiem vidējā maksimālā vernakalanta koncentrācija plazmā pēc vienas 10 minūšu 3 mg/kg vernakalanta hidrohlorīda infūzijas bija 3,9 μg/ml, un pēc otrās 2 mg/kg infūzijas ar 15 minūšu intervālu starp infūzijām bija 4,3 μg/kg.

Izkliede

Vernakalants plaši un strauji izkliedējas organismā, ar izkliedes tilpumu aptuveni 2 l/kg. Diapazonā no 0,5 mg/kg līdz 5 mg/kg Cmax un AUC bija proporcionāli devām. Pacientiem raksturīgais kopējais vernakalanta klīrenss organismā tika aprēķināts kā 0,41 l/h/kg. Vernakalanta brīvā frakcija serumā ir 53-63% no koncentrācijas diapazonā 1-5 μg/ml.

Eliminācija/izdale

Ekstensīvajiem CYP2D6 metabolizētājiem vernakalants galvenokārt izdalās CYP2D6 mediētās O-demetilācijas ceļā. Glikuronidācija un nieru ekskrēcija ir galvenie CYP2D6 vājo metabolizētāju eliminācijas mehānismi. Pacientiem vernakalanta vidējais eliminācijas pusperiods bija aptuveni

3 stundas ekstensīviem CYP2D6 metaboizētājiem un aptuveni 5,5 stundas vājiem metabolizētājiem.

Īpašas pacientu grupas

Akūto iedarbību būtiski neietekmē dzimums, sirds sastrēguma mazspēja anamnēzē, nieru darbības traucējumi vai vienlaikus bēta blokatoru un citu zāļu lietošana, tai skaitā varfarīns, metoprolols, furosemīds un digoksīns. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem iedarbība palielinājās par 9 līdz 25%. Minētajos gadījumos, kā arī atbilstoši vecumam, kreatinīna līmenim serumā un CYP2D6 metabolizētāja statusam, BRINAVESS deva nav jāpielāgo.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, reizes un atkārtotu devu toksicitāti un genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Attiecībā uz reprodukciju netika novērota ietekme uz grūtniecību, embrionālo augļa attīstību, dzemdībām vai pēcdzemdību attīstību pēc vernakalanta vienas devas intravenozas ievadīšanas efektīvā līmenī (AUC) cilvēkam vai mazāk par cilvēkam efektīvo līmeni (AUC). Embrionālās augļa attīstības pētījumos žurkām pēc perorālas vernakalanta devas divas reizes dienā, kas parasti izraisīja augstāku iedarbības līmeni (AUC) kā novēroja cilvēkiem pēc vienas vernakalanta intravenozas devas, novēroja malformācijas (deformēti/neesoši/savienoti galvaskausa kauli, tai skaitā vilka rīkle, izliekts spieķkauls, izliekta/neesoša lāpstiņa, sašaurināta traheja, vairogdziedzera trūkums, nenoslīdējuši sēklinieki) un trušiem lielākās pārbaudītajās devās novēroja paaugstinātu embionālo augļa mirstību, palielinātu augļu skaitu ar saplūdušiem un/vai papildus kauliem aizmugurējā daļā.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1Palīgvielu saraksts

Citronskābe (E330) Nātrija hlorīds Ūdens injekcijām

Nātrija hidroksīds (E524) (pH pielāgošanai)

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 4.2. apakšpunktā minētās).

6.3.Uzglabāšanas laiks

4 gadi.

Atšķaidīts, sterils koncentrāts ir ķīmiski un fizikāli stabils 12 stundas 25 °C vai zemākā temperatūrā.

No mikrobioloģiskā viedokļa zāles jāizlieto nekavējoties. Ja tas nav izlietots nekavējoties, par pagatavotā produkta uzglabāšanas laiku un nosacījumiem atbild lietotājs, un parasti tas nedrīkst pārsniegt 24 stundas 2 °C līdz 8 °C, ja šķīdināšana veikta kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas nosacījumi.

Atšķaidītu zāļu uzglabāšanas nosacījumus skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

Vienreizējai lietošanai paredzēti stikla flakoni (I klases) ar hlorbutila gumijas aizbāzni un alumīnija vāciņu. Iepakojumā 1 flakons, kas satur vai nu 10 ml vai 25 ml koncentrāta.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Pirms zāļu ievadīšanas izlasiet visus norādījumus.

BRINAVESS infūzijas pagatavošana

1.darbība. Pirms ievadīšanas pārbaudiet, vai BRINAVESS flakonā neatrodas redzamas daļiņas un vai šķīdums nav mainījis krāsu. Neizmantojiet flakonus, kur šķīdums satur redzamas daļiņas vai mainījis krāsu. Uzmanību: BRINAVESS koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai ir bezkrāsains līdz viegli iedzeltens. Krāsas maiņa minētajās robežās iedarbību neietekmē.

2.darbība. Koncentrāta atšķaidīšana

Lai nodrošinātu pareizu lietošanu un varētu ievadīt pirmo un otro infūziju, jāņem vērā, ka jau terapijas sākumā jābūt sagatavotam pietiekamam daudzumam BRINAVESS 20 mg/ml.

Pagatavojiet šķīdumu ar koncentrāciju 4 mg/ml, izmantojot šos norādījumus: pacienti ≤ 100 kg: 25 ml BRINAVESS 20 mg/ml pievienojiet 100 ml šķīdinātāja; pacienti > 100 kg: 30 ml BRINAVESS 20 mg/ml pievienojiet 120 ml šķīdinātāja.

3. darbība. Šķīduma pārbaude

Atšķaidītajam sterilajam šķīdumam jābūt dzidram, bezkrāsainam līdz viegli iedzeltenam. Pirms lietošanas vēlreiz pārbaudiet, vai šķīdums nesatur redzamas daļiņas un nav mainījis krāsu.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Cardiome UK Limited

Lakeside House

1 Furzeground Way

Stockley Park

Uxbridge

Middlesex

UB11 1BD

Lielbritānija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/10/645/001

EU/1/10/645/002

9.REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2010. gada 1. septembris.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2015. gada 1. septembris.

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas