Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Bronchitol (mannitol) – Zāļu apraksts - R05CB16

Updated on site: 05-Oct-2017

Zāļu nosaukumsBronchitol
ATĶ kodsR05CB16
Vielamannitol
RažotājsPharmaxis Pharmaceuticals Limited

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Bronchitol 40 mg inhalācijas pulveris cietās kapsulās

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena cietā kapsula satur 40 mg mannīta (mannitol).

Vidējā ar vienu kapsulu ievadītā deva ir 32,2 mg.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Inhalācijas pulveris cietā kapsulā.

Caurspīdīgas, bezkrāsainas cietās kapsulas ar apzīmējumu “PXS 40 mg”, kas satur baltu vai gandrīz baltu pulveri.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Bronchitol ir indicēts cistiskās fibrozes (CF) ārstēšanai pieaugušajiem no 18 gadu vecuma, lietojot to papildus labākajai standarta aprūpei.

4.2.Devas un lietošanas veids

Pacientam Bronchitol sākumdeva jālieto pieredzējuša ārsta vai kāda cita atbilstoši apmācīta un aprīkota veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un kontrolē, lai varētu veikt spirometriju, uzraudzīt skābekļa piesātinājumu (SpO2) un ārstēt akūtas bronhu spazmas (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu), kā arī varētu piemērotā veidā izmantot reanimācijas aprīkojumu.

Devas

Sākumdevas novērtējums

Pirms ārstēšanas sākšanas ar Bronchitol visiem pacientiem jānovērtē bronhu pārmērīga reaktivitāte pret mannīta inhalāciju, ievadot sākumdevu (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Pacientam 5–15 minūtes pirms sākumdevas lietošanas, bet pēc sākotnējā FEV1 un SpO2 (skābekļa piesātinājums asinīs) noteikšanas jāveic premedikācija ar bronhodilatatoru. Visi FEV1 mērījumi un SpO2 uzraudzība jāveic 60 sekundes pēc devas inhalēšanas.

Ir svarīgi sākumdevas novērtēšanas laikā apmācīt pacientu, lai inhalators tiktu lietots pareizi.

Sākumdevas novērtēšana jāveic šādi:

1.posms: pirms sākumdevas lietošanas izmēra pacienta sākotnējo FEV1 un SpO2;

2.posms: pacients inhalē 40 mg (1x40 mg kapsulas) un tiek veikta SpO2 kontrole;

3.posms. pacients inhalē 80 mg (2x40 mg kapsulas) un tiek veikta SpO2 kontrole;

4.posms. pacients inhalē 120 mg (3x40 mg kapsulas), izmēra FEV1 un tiek veikta SpO2

kontrole;

5. posms. pacients inhalē 160 mg (4x40 mg kapsulas), izmēra FEV1 un tiek veikta SpO2 kontrole;

6. posms. 15 minūtes pēc sākumdevas lietošanas pacientam izmēra FEV1.

Astmas pacientiem pēc sākumdevas novērtēšanas var rasties īslaicīgas atgriezeniskas bronhu spazmas, un tādēļ visi pacienti ir jāuzrauga, līdz viņu FEV1 atjaunojas sākotnējā līmenī.

Terapeitiskā dozēšanas shēma

Terapeitisko dozēšanas shēmu nedrīkst parakstīt, kamēr nav veikta sākumdevas novērtēšana. Pirms Bronchitol terapijas uzsākšanas pacientam ir pilnībā jāpabeidz sākumdevas novērtēšana.

Bronhodilatators ir jālieto 5–15 minūtes pirms katras Bronchitol devas.

Ieteicamā Bronchitol deva ir 400 mg divreiz dienā. Lai uzņemtu šādu devu, ar inhalāciju ierīci divreiz dienā jāinhalē desmit kapsulu saturs.

Devas jālieto no rīta un vakarā, vakara devas ieņemot 2–3 stundas pirms naktsmiera.

Pacientiem, kuri saņem vairākus elpceļu slimību ārstēšanas līdzekļus, ieteicamā secība ir šāda:

1.bronhodilatators

2.Bronchitol;

3.fizioterapija/fiziskā slodze;

4.alfa dornāze (ja piemērojams);

5.inhalējamas antibiotikas (ja piemērojams).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (≥65 gadi)

Nav pietiekamu datu par šo populāciju, lai ieteiktu devas pielāgošanu.

Nieru vai aknu darbības traucējumi

Bronchitol nav specifiski pētīts pacientiem ar nieru un aknu darbības traucējumiem. Pētījumos DPM- CF-301 un 302 iegūtie dati liecina, ka šīm pacientu grupām devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pediatriskā populācija

Bronchitol drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā no sešiem līdz 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati ir izklāstīti 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktā, bet ieteikumus par devām nav iespējams sniegt.

Bronchitol drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz sešiem gadiem, līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Bronchitol lieto inhalācijas veidā, izmantojot iepakojumā esošo inhalatoru. To nedrīkst ievadīt nekādā citā veidā un nedrīkst arī izmantot citu inhalatoru. Kapsulas nedrīkst norīt.

Katru kapsulu ierīcē ievieto atsevišķi. Kapsulu saturu inhalē caur inhalāciju ierīci ar vienu vai divām ieelpām. Pēc inhalācijas, pirms nākamās kapsulas ievietošanas inhalāciju ierīcē, katru tukšo kapsulu iznīcina, starp kapsulām veidojot pēc iespējas īsāku starplaiku.

Pēc nedēļu ilgas lietošanas inhalāciju ierīce ir jānomaina. Ja inhalators ir jātīra, ir jāpārliecinās, ka ierīce ir tukša, pēc tam tā jāizmazgā ar siltu ūdeni un pirms atkārtotas lietošanas jāļauj inhalatoram pilnībā nožūt.

Plašāki norādījumi par inhalatora lietošanu atrodami lietošanas instrukcijā. Pacientiem jāiesaka tos rūpīgi izlasīt.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu.

Bronhu pārmērīga reaktivitāte pret inhalētu mannītu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pārmērīga reaktivitāte pret mannītu

Jānovēro, vai pacientiem sākumdevas novērtēšanas laikā, pirms Bronchitol terapeitiskās devas dozēšanas shēmas uzsākšanas, nerodas bronhu pārmērīga reaktivitāte pret inhalētu mannītu. Ja pacients nespēj veikt spirometriju vai pabeigt, sākumdevas novērtēšanu, tam nedrīkst parakstīt Bronchitol. Pacientiem ar pārmērīgu reaktivitāti nedrīkst nozīmēt Bronchitol terapeitisko dozēšanas shēmu (skatīt 4.3. apakšpunktu). Jāveic atbilstoši piesardzības pasākumi bronhu pārmērīgas reaktivitātes uzraudzībai (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Nedrīkst nozīmēt terapeitisko dozēšanas shēmu, ja pacientam ir pārmērīga reaktivitāte pret inhalētu mannītu, kad sākumdevas novērtēšanas laikā tiek konstatēts sekojošais:

-SpO2 samazināšanās salīdzinājumā ar sākumstāvokli par ≥10 % jebkurā novērošanas brīdī;

-FEV1 samazinājums salīdzinājumā ar sākumstāvokli ir ≥20 % pie 240 mg kumulatīvās devas;

-novērošanas beigās FEV1 ir samazinājies par 20-<50 % (salīdzinājumā ar sākumstāvokli) un neatjaunojas līdz <20 % 15 minūšu laikā;

-FEV1 novērošanas beigās ir samazinājies par ≥50 % (salīdzinājumā ar sākumstāvokli).

Ja ir aizdomas par terapijas izraisītu pārmērīgu reaktivitāti, Bronchitol lietošana ir jāpārtrauc.

Bronhu spazmas

Bronhu spazmas var rasties, inhalējot zāles, un par tām ziņots, lietojot Bronchitol klīniskajos pētījumos, pat pacientiem, kuriem nebija vērojama pārmērīga reaktivitāte pret inhalētā mannīta sākumdevu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Bronhu spazmas jāārstē ar bronhodilatatoru vai atbilstoši medicīniskajām vajadzībām.

Ja ir pierādījumi par terapijas izraisītām bronhu spazmām, ārstam rūpīgi jānovērtē, vai Bronchitol terapijas turpināšanas sniegtie ieguvumi attaisno risku pacientam.

Visu pacientu stāvoklis oficiāli jāpārskata pēc aptuveni sešām Bronchitol terapijas nedēļām, lai novērtētu pazīmes un simptomus, kas liecina par aktīvās vielas izraisītām bronhu spazmām. Neskaidros gadījumos jāatkārto 4.2. apakšpunktā aprakstītā sākumdevas novērtēšana.

Astma

Mannīta drošums/efektivitāte astmas pacientiem nav pilnvērtīgi izpētīta. Rūpīgi jānovēro, vai astmas pacientiem pēc Bronchitol sākumdevas lietošanas nepastiprinās astmas pazīmes un simptomi.

Pacientiem jānorāda, ka par astmas pazīmju un simptomu pastiprināšanos terapeitiskās lietošanas laikā jāziņo ārstam. Ja ir pierādījumi par terapijas izraisītām bronhu spazmām, ārstam rūpīgi jānovērtē, vai Bronchitol terapijas turpināšanas sniegtie ieguvumi attaisno risku pacientam. Bronhu spazmas jāārstē ar bronhodilatatoru vai atbilstoši medicīniskajām vajadzībām.

Asins spļaušana

Klīniskos pētījumos, lietojot Bronchitol, par asins spļaušanu ziņots bieži. Pacientiem, kuriem anamnēzē ir nozīmīgas asins spļaušanas epizodes (> 60 ml) pēdējo trīs mēnešu laikā, Bronchitol nav pētīts. Šie pacienti ir rūpīgi jānovēro un masīvas asins spļaušanas gadījumā Bronchitol lietošana ir jāpārtrauc. Asins spļaušanu par masīvu/nopietnu uzskata šādos gadījumos:

akūta asiņošana ≥240 ml 24 stundu laikā;

recidivējoša asiņošana ≥100 ml/dienā vairākas dienas.

Bronchitol lietošanas atsākšana vai pārtraukšana pēc mazākām asins spļaušanas epizodēm jāveic, pamatojoties uz klīnisku novērtējumu.

Klepus

Lietojot Bronchitol klīniskos pētījumos, par klepu ziņots ļoti bieži (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pacienti jāapmāca, lai ārstēšanas laikā pareizi lietotu inhalatoru, un viņiem jānorāda, ka par pastāvīgu klepu Bronchitol lietošanas laikā jāziņo ārstam.

Plaušu darbības traucējumi

Drošums un efektivitāte pacientiem ar FEV1, kas ir par 30 % mazāks par paredzēto, nav pierādīta (skatīt 5.1. apakšpunktu). Bronchitol lietošana šiem pacientiem nav ieteicama.

Ar CF nesaistītas bronhektāzes

Efektivitāte un drošums pacientiem, kuriem ir ar CF nesaistītas bronhektāzes, nav pierādīta. Tādēļ ārstēšana ar Bronchitol nav ieteicama.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Oficiāli mijiedarbības pētījumi nav veikti.

Tomēr Bronchitol klīniskos pētījumos ir lietots kopā ar standarta cistiskās fibrozes ārstēšanas līdzekļiem, piemēram, mukolītiskiem līdzekļiem, antibiotikām (arī tobramicīnu un kolistimetāta nātrija sāli), bronhodilatatoriem, aizkuņģa dziedzera enzīmiem, vitamīniem, inhalējamiem un sistēmiski lietojamiem kortikosteroīdiem un pretsāpju līdzekļiem.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Dati par mannīta lietošanu grūtniecēm ir ierobežoti. Ar dzīvniekiem veiktie pētījumi neliecina par tiešu vai netiešu nelabvēlīgu ietekmi attiecībā uz reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Tā kā iespējamās pārmērīgas reaktivitātes reakcijas ietekme uz māti un/vai augli nav zināma, jāievēro piesardzība, parakstot Bronchitol grūtniecēm. Piesardzības nolūkā vēlams izvairīties no Bronchitol lietošanas grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai mannīts izdalās mātes pienā cilvēkam. Mannīta izdalīšanās ar pienu dzīvniekiem nav pētīta. Nevar izslēgt risku jaundzimušajiem/zīdaiņiem. Jāpieņem lēmums pārtraukt zīdīšanu vai ārstēšanu ar Bronchitol, ņemot vērā ieguvumu, ko zīdīšana sniedz bērnam, un ieguvumu, ko

Bronchitol terapija sniedz sievietei.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniskie dati par mannīta ietekmi uz fertilitāti. Dzīvnieku reprodukcijas pētījumi ar inhalējamu mannītu nav veikti. Taču ar iekšķīgi lietotu mannītu veiktie pētījumi neliecina par ietekmi uz fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Bronchitol neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma īpašību apkopojums

Sākumdevas novērtējums

Saistībā ar Bronchitol lietošanu biežāk novērotā blakusparādība sākumdevas novērtēšanas laikā ir klepus (3,6 % pacientu), (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nozīmīgākā blakusparādība, kas saistīta ar Bronchitol lietošanu sākumdevas novērtēšanas laikā, ir bronhu spazmas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Terapeitiskā dozēšanas shēma

Saistībā ar Bronchitol lietošanu biežāk novērotā blakusparādība ir klepus (skatīt 4.4. apakšpunktu). To novēroja 10,2 % pacientu salīdzinājumā ar 5,0 % pacientu kontroles grupā. Klepus, kura dēļ bija jāpārtrauc ārstēšana, arī radās bieži un to novēroja 4,7 % pacientu Bronchitol terapijas grupā.

Nozīmīgākā ar Bronchitol lietošanu saistītā blakusparādība ir asins spļaušana. To pacientu daļa, kuriem kā blakusparādība radās asins spļaušana, Bronchitol grupās bija 7,3 % un 2,9 % attiecīgi 301 un 302 pētījumā, salīdzinot ar 3,4 % un 0 % kontroles grupās. Kopējā asins spļaušanas sastopamība arī paasinājuma laikā bija 15,8 % mannīta grupā un 14,6 % kontroles grupā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā

1. un 2. tabulā norādītais sastopamības biežums ir pamatots ar novērojumiem pārbaudes dienā un divu salīdzinošu klīnisku pamatpētījumu laikā. Šajos pētījumos pētīja Bronchitol ietekmi (drošuma populācija, 361 pacients lietoja Bronchitol).

Sastopamības biežums definēts šādi:

ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz

<1/1 000); ļoti reti (≥1/100 000 līdz <1/10 000); nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

1. tabula. Bronchitol izraisīto blakusparādību sastopamības biežums ārstēšanas fāzē un pārbaudes dienā

Orgānu sistēmu grupa

Ļoti bieži

 

Bieži

Retāk

Infekcijas un infestācijas

 

 

 

Bakteriālas slimības

 

 

 

 

nēsāšana

 

 

 

 

Mutes dobuma

 

 

 

 

kandidoze

 

 

 

 

Stafilokoku infekcija

Vielmaiņas un uztura

 

 

 

Samazināta ēstgriba

traucējumi

 

 

 

Ar CF saistīts diabēts

 

 

 

 

Dehidratācija1

Psihiskie traucējumi

 

 

 

Nespēja iemigt

 

 

 

 

Slimīgas domas

Nervu sistēmas traucējumi

 

 

Galvassāpes

Reibonis2

Ausu un labirinta bojājumi

 

 

 

Ausu sāpes

Elpošanas sistēmas traucējumi,

Klepus

 

Asins spļaušana

Sēkšana1

krūšu kurvja un videnes

 

 

Stāvokļa

Krēpās konstatētas

slimības

 

 

pasliktināšanās2

baktērijas

 

 

 

Rīkles un balsenes sāpes

Astma

 

 

 

Klepus1

Rinoreja

 

 

 

Nepatīkama sajūta krūšu

Bronhu spazmas2

 

 

 

kurvī2

Pozitīvs sēnīšu

 

 

 

Sēkšana

noteikšanas rezultāts

 

 

 

Produktīvs klepus

krēpās

 

 

 

Rīkles kairinājums

Disfonija

 

 

 

 

Dispnoja

 

 

 

 

Hiperventilācija

 

 

 

 

Obstruktīvi elpceļu

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

Sastrēgums elpceļos

 

 

 

 

Krēpu krāsas pārmaiņas

 

 

 

 

Bronhīts

 

 

 

 

Bronhopneimonija

 

 

 

 

Plaušu infekcija

 

 

 

 

 

 

 

Faringīts

 

 

 

Augšējo elpceļu

 

 

 

infekcija

 

 

 

Hipoksija1

 

 

 

Produktīvs klepus1

 

 

 

Samazināts forsētais

 

 

 

izelpas tilpums1

 

 

 

Sāpes krūšu kurvī1

 

 

 

Rīkles kairinājums1

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

 

Vemšana pēc

Slikta dūša2

 

 

klepošanas

Vemšana1

 

 

Vemšana

Caureja1

 

 

 

Atraugas

 

 

 

Vēdera uzpūšanās

 

 

 

Gastroezofageāla atviļņa

 

 

 

slimība

 

 

 

Glosodīnija

 

 

 

Žagas2

 

 

 

Stomatīts

 

 

 

Sāpes vēdera augšdaļā1

 

 

 

Aftozs stomatīts1

 

 

 

Odinofāgija1

 

 

 

Vemšana pēc

 

 

 

klepošanas1

Ādas un zemādas audu bojājumi

 

 

Pinnes

 

 

 

Auksti sviedri

 

 

 

Nieze

 

 

 

Izsitumi

 

 

 

Niezoši izsitumi

Skeleta-muskuļu un saistaudu

 

 

Krūšu kurvja muskuļu

sistēmas bojājumi

 

 

sāpes

 

 

 

Artralģija

 

 

 

Sāpes mugurā

 

 

 

Locītavu stīvums

 

 

 

Skeleta-muskuļu sāpes

Nieru un urīnizvades sistēmas

 

 

Urīna nesaturēšana

traucējumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi un

 

 

Gripai līdzīga slimība

reakcijas ievadīšanas vietā

 

 

Nespēks2

 

 

 

Trūces izraisītas sāpes

 

 

 

Vājums

 

 

 

Paaugstināta ķermeņa

 

 

 

temperatūra

Izmeklējumi

 

 

Paaugstināts sārmainās

 

 

 

fosfatāzes līmenis

 

 

 

asinīs1

1Blakusparādība radās pārbaudes

dienā.

 

 

2Blakusparādība radās gan ārstēšanas fāzē, gan pārbaudes dienā.

 

Blakusparādību reakciju apraksts

Divdesmit septiņi (7 %) no 389 pacientiem, kuri bija iekļauti 301. pētījumā, un 14 (4,1 %) no

342 pacientiem, kuri bija iekļauti 302. pētījumā, netika randomizēti, jo viņiem bija pozitīvs mannīta panesamības testa (MPT) rezultāts. 301. pētījumā kopumā biežākās MPT laikā novērotās blakusparādības bija klepus 18 (4,8 %) pacientiem, sēkšana/bronhu spazmas astoņiem (2,1 %) pacientiem un nepatīkama sajūta krūšu kurvī sešiem (1,6 %) pacientiem. 302. pētījumā MPT laikā biežāk novērotā klīniskā pazīme vai simptoms bija klepus (7,9 %).

Pediatriskā populācija (6 - 17 gadi)

Blakusparādību sastopamības biežums, veids un smaguma pakāpe bērniem ir līdzīga, kā novērots pieaugušajiem.

Sākumdeva (6-17 gadi)

Pediatriskā populācijā saistībā ar Bronchitol lietošanu sākumdevas novērtēšanas laikā biežāk novērotā blakusparādība ir klepus (4,8 % pacientu).

Pediatriskā populācijā saistībā ar Bronchitol lietošanu sākumdevas novērtēšanas laikā nozīmīgākā blakusparādība ir bronhu spazmas.

Terapeitiskā dozēšanas shēma (6-17 gadi)

Saistībā ar Bronchitol lietošanu biežāk novērotā blakusparādība ir klepus. To novēroja 7,8 % pacientu salīdzinājumā ar 3,8 % pacientu kontroles grupā.

Nozīmīgākā ar Bronchitol lietošanu saistītā blakusparādība ir asins spļaušana.

2. tabula. Bronchitol izraisīto blakusparādību sastopamības biežums ārstēšanas fāzē un pārbaudes dienā – pediatriskā populācija (6-17 gadi)

 

Orgānu sistēmu grupa

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

 

Psihiskie traucējumi

 

 

Nespēja iemigt

 

Nervu sistēmas traucējumi

 

Galvassāpes

Reibonis2

 

Ausu un labirinta bojājumi

 

 

Ausu sāpes

 

Elpošanas sistēmas traucējumi,

 

Klepus2

Bronhīts

 

krūšu kurvja un videnes

 

Stāvokļa pasliktināšanās

Bronhopneimonija

 

slimības

 

Asins spļaušana

Disfonija

 

 

 

Rīkles un balsenes sāpes

Hiperventilācija

 

 

 

Krēpās konstatētas

Krēpu krāsas pārmaiņas

 

 

 

baktērijas

Rīkles kairinājums

 

 

 

Nepatīkama sajūta krūšu

Faringīts

 

 

 

kurvī

Augšējo elpceļu

 

 

 

Sēkšana

infekcija

 

 

 

Astma

Bronhu spazmas1

 

 

 

Produktīvs klepus

Dispnoja

 

 

 

 

Nepatīkama sajūta krūšu

 

 

 

 

kurvī1

 

 

 

 

Sāpes krūšu kurvī1

 

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

 

Vemšana

Slikta dūša2

 

 

 

Vemšana pēc

Vemšana1

 

 

 

klepošanas

Odinofāgija1

 

 

 

 

Vemšana pēc

 

 

 

 

klepošanas1

 

 

 

 

Žagas1

 

Ādas un zemādas audu bojājumi

 

 

Nieze

 

 

 

 

Niezoši izsitumi

 

Skeleta-muskuļu un saistaudu

 

 

Krūšu kurvja muskuļu

 

sistēmas bojājumi

 

 

sāpes

 

Nieru un urīnizvades sistēmas

 

 

Urīna nesaturēšana

 

traucējumi

 

 

 

 

Vispārēji traucējumi un

 

 

Paaugstināta ķermeņa

 

reakcijas ievadīšanas vietā

 

 

temperatūra

 

1Blakusparādība radās pārbaudes

dienā.

 

 

2Blakusparādība radās gan ārstēšanas fāzē, gan pārbaudes dienā.

 

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

 

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9. Pārdozēšana

Ja pārdozēšana notikusi inhalācijas veidā, jutīgiem cilvēkiem var rasties bronhu konstrikcija. Ja rodas pārmērīga klepošana un bronhu konstrikcija, jālieto beta2 agonists un skābeklis, ja nepieciešams.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: līdzekļi pret klepu un saaukstēšanos, mukolītiskie līdzekļi. ATĶ kods:

R05CB16

Darbības mehānisms

Bronchitol ir inhalējams hiperosmotisks līdzeklis. Lai gan precīzs darbības mehānisms nav zināms, inhalēts mannīts var mainīt gļotu viskoelastiskās īpašības, palielināt periciliārā šķidruma slāņa hidratāciju un veicināt uzkrātā sekrēta gļotu izdalīšanos, palielinot mukociliāro aktivitāti. Produktīvs klepus var veicināt krēpu izdalīšanos.

Farmakodinamiskā iedarbība

Atklātā devas un atbildes reakcijas vērtēšanas pētījuma DPM-CF-202 ITT populācijā vidējās (SN) procentuālās FEV1 pārmaiņas 400 mg devai bija 8,75 (SN: 12,4) un –1,569 (SN: 9,0) 40 mg devai (p < 0,0001).

Klīniskā efektivitāte un drošums

Ir veikti divi 3. fāzes 26 nedēļas ilgi dubultmaskēti, nejaušināti, paralēlu grupu, kontrolēti pētījumi ar iejaukšanos (DPM-CF-301 un DPM-CF-302), kuros 324 (DPM-CF-301) un 318 (DPM-CF-302) pacientus no sešu gadu vecuma nejaušināja attiecībā 3:2, lai viņi inhalācijas veidā saņemtu 400 mg mannīta divreiz dienā vai kontroles līdzekli (50 mg inhalēta mannīta divreiz dienā). Divdesmit septiņi (7 %) no 389 pacientiem, kuri iesaistīti 301. pētījumā, un 14 (4,1 %) no 342 pacientiem, kuri iesaistīti 302. pētījumā, 1) FEV1 samazināšanās viduspunktā par >20 % salīdzinājumā ar sākumstāvokli

(4. posms) vai 2) samazināšanās testa beigās par > 20 % salīdzinājumā ar sākumstāvokli, kas neatjaunojās līdz < 20 % 15 minūšu laikā, vai 3) kam FEV1 testa beigās samazinājies par > 50 % salīdzinājumā ar sākumstāvokli (6. posms), vai 4) kam Sp02 procedūras laikā samazinājies līdz <

89 %. Vēl 4 % (n=27) pacientu abos pētījumos MPT rezultāts bija nepilnīgs un viņi netika nejaušināti.

Vidējais (SN) sākotnējais DPM-CF-301. pētījumā (drošuma populācija, N= 295) paredzētais FEV1 procents bija 62,4 (SN:16,45) un 61,4 (SN:16,13) attiecīgi mannīta un kontroles grupās. Šie rādītāji

DPM-CF-302 (N=305) pētījumam ir šādi: 65,24 (SN:13,90) un 64,35 (SN:15,29). DPM-CF-301 pētījumā 64,4 % pacientu populācijas bija pieaugušie, bet DPM-CF-302 pētījumā šis rādītājs bija

49,5 %. Piecdesmit pieci procenti pacientu DPM-CF-301 pētījumā saņēma rhDNāzi, bet DPM-CF-302 pētījumā šis rādītājs bija 75 %. Procentuālais to pacientu daudzums, kuri saņēma inhalējamas antibiotikas, DPM-CF-301 pētījumā bija 55 %, bet DPM-CF-302 pētījumā – 56 %. Lietošana vienlaikus ar hipertonisku sāls šķīdumu šajos pētījumos nebija atļauta.

Primārais iepriekš noteiktais vērtētais rādītājs, t. i., FEV1 (ml) pārmaiņas salīdzinājumā ar sākumstāvokli modificētā ITT (mITT) populācijā (n=269 un 297 attiecīgi DPM-CF-301 un DPM-CF- 302 pētījumā) salīdzinājumā ar kontroles grupu 26 nedēļu periodā ir norādītas 1. tabulā kopā ar FEV1 absolūtām un relatīvām % pārmaiņām no paredzētās vērtības.

1. tabula – FEV1 pārmaiņas salīdzinājumā ar sākumstāvokli 26 nedēļu laikā mITT un pieaugušo populācijā

 

 

Iedarbības apjoma aplēse

 

 

DPM-CF-301

DPM-CF-302

 

FEV1

 

p

FEV1

p

 

(95 % TI)

 

vērtība

(95 % TI)

vērtība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopējā

populācija

 

 

N=269

N=297

Absolūtais rādītājs (ml)

94,5

 

 

54,1

 

(46,2,

 

<0,001

(-1,97,

0,059

 

142,7)

 

 

110,3)

 

Absolūtais paredzētais rādītājs

2,4

 

0,001

1,9

0,052

(%)

(0,9, 3,9)

 

(-0,02, 3,8)

 

 

 

Relatīvais paredzētais rādītājs (%)

3,5

 

0,007

3,6

0,033

(1,0, 6,1)

 

(0,3, 6,9)

 

 

 

 

 

 

 

Pieaugušo

populācija

 

 

N=171

N=144

 

 

 

 

 

 

Absolūtais rādītājs (ml)

108,5

 

 

85,9

 

(47,6,

 

<0,001

0,038

 

(4,6, 167,3)

 

169,4)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Absolūtais paredzētais rādītājs

2,7

 

0,004

2,3

0,095

(%)

(0,9, 4,5)

 

(-0,4, 5,1)

 

 

 

Relatīvais paredzētais rādītājs (%)

4,3

 

0,008

5,0

0,040

(1,1, 7,5)

 

(0,2, 9,8)

 

 

 

 

RhDNāzes lietotājiem 301. pētījumā relatīvās paredzētā FEV1 % pārmaiņas salīdzinājumā ar sākumstāvokli 26 ārstēšanas nedēļu laikā bija 2,83 (95 % TI –0,62, 6,27). Pacientiem, kas šo līdzekli nelietoja, relatīvā pārmaiņa bija 4,30 (95 % TI 0,53, 8,07). 302. pētījumā relatīvā pārmaiņa (95 % TI) rhDNāzes lietotājiem un nelietotājiem bija attiecīgi 3,21 (-0,61, 7,03) un 4,73 (-1,93, 11,40).

To pacientu skaits, kuriem bija vismaz viens protokolā definēts plaušu slimības paasinājums (PDPSP, kas definēts kā vismaz četri simptomi un pazīmes, kā arī intravenoza antibiotiku ievadīšana)

301. pētījumā (ITT populācijā) bija 18,1 % mannīta grupā un 28 % kontroles grupā. 302. pētījumā 15,2 % mannīta grupā un 19 % kontroles grupā bija PDPSP.

Aplēstā ārstēšanas ietekme (vidējās pārmaiņas un 95 % TI salīdzinājumā ar sākumstāvokli 26 nedēļu laikā mITT populācijā) uz FVC bija 108,78 ml (95 % TI: 49,21, 168,35) 301. pētījumā un 71,4 ml (95 % TI: 10,57, 132,13) 302. pētījumā.

Pediatriskā populācija

Bronchitol drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam nav pierādīta (skatīt 4.2. apakšpunktu).

DPM-CF-301 un 302 pētījumā relatīvais paredzētais FEV1 % salīdzinājumā ar kontroles līdzekli bērniem (6–11 gadi) 26 nedēļu laikā (p=0,892 un 0,104) uzlabojās attiecīgi par 0,44 % (95 % TI –5,90, 6,77, N=43) un 6,1 % (95 % TI –1,28, 13,54, N=59).

Pusaudžiem (12 – 17 gadi) relatīvās paredzētā FEV1 % pārmaiņas salīdzinājumā ar kontroles grupu 26 nedēļu laikā (p=0,245 un 0,888) uzlabojās attiecīgi par 3,31 % (95 % TI –2,29, 8,90, N=55) un 0,42 % (95 % TI –5,45, 6,29, N=94).

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pētījumā ar 18 veseliem pieaugušiem vīriešu dzimumam brīvprātīgajiem mannīta inhalāciju pulvera absolūtā biopieejamība salīdzinājumā ar intravenozi ievadītu mannītu bija 0,59 % ± 0,15.

Mannīta uzsūkšanās ātrums un apjoms pēc lietošanas inhalāciju veidā bija ļoti līdzīgs tam, kāds novērots pēc perorālas lietošanas. Tmax pēc lietošanas inhalāciju veidā bija 1,5 ± 0,5 stundas.

Pētījumā ar deviņiem cistiskās fibrozes pacientiem (seši – pieaugušie, trīs – pusaudži), lietojot 400 mg inhalēta mannīta vienreizējas devas veidā (1. dienā), pēc tam divreiz dienā 7 dienas (2. – 7. diena), farmakokinētikas parametri pieaugušajiem un pusaudžiem bija līdzīgi, izņemot ilgāku vidējo šķietamo terminālo pusperiodu pusaudžiem (1. diena = 7,29 stundas, 7. diena = 6,52 stundas) salīdzinājumā ar pieaugušajiem (1. diena = 6,10 stundas, 7. diena = 5,42 stundas). Kopumā, salīdzinot AUC 1. un

7. dienā, konstatēja laika neatkarību no farmakokinētikas, kas liecina par linearitāti šajā pētījumā lietotās devas līmenī.

Biotransformācija

Neliels procentuālais daudzums sistēmiski uzsūkta mannīta aknās metabolizējas par glikogēnu un oglekļa dioksīdu. Pētījumos ar žurkām, pelēm un cilvēkiem pierādīts, ka mannītam nav toksisku metabolītu. Inhalēta mannīta metabolisko ceļu farmakokinētikas pētījumos nevērtēja.

Sadalījums

Pētījumos par līdzekļa uzkrāšanos plaušās konstatēja, ka uzkrājas 24,7 % inhalēta mannīta, kas apstiprina tā izkliedi mērķa orgānā. Neklīniskie toksikoloģijas pētījumi liecina, ka plaušās inhalēts mannīts uzsūcas asinsritē, maksimālā koncentrācija serumā tiek sasniegta pēc vienas stundas. Nav pierādījumu, ka mannīts uzkrātos organismā, tādēļ inhalēta mannīta izkliedi FK pētījumos nepētīja.

Eliminācija

Kumulatīvais mannīta daudzums, kas tiek filtrēts urīnā 24 stundu savākšanas periodā, inhalētam (55 %) un iekšķīgi lietotam mannītam (54 %) bija līdzīgs. Ievadot intravenozi, mannīts galvenokārt tiek izvadīts nemainītā veidā glomerulārās filtrācijas ceļā, un 87 % devas izdalās ar urīnu 24 stundu

laikā. Vidējais terminālais pusperiods pieaugušajiem bija aptuveni 4–5 stundas no seruma un aptuveni 3,66 stundas no urīna.

Pediatriskā populācija

Bronchitol drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā no sešiem līdz 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta.

Ierobežots apjoms datu, kas pieejams par 12-17 gadīgo populāciju, liecina, ka inhalēta mannīta farmakokinētiskie parametri ir līdzīgi kā pieaugušo populācijā. Nav pieejami dati par bērniem līdz

12 gadu vecumam.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Žurku tēviņiem pēc 13 nedēļas ilgas inhalējama mannīta lietošanas, lietojot devas, kas vairāk nekā 9,3 reizes pārsniedza maksimālo devu, novēroja palielinātu cirkulējošo limfocītu skaitu un mandibulāro limfmezglu plazmocitozi. Palielinātais limfocītu skaits atbilda vēsturiskajām kontroles vērtībām, neprogresēja un būtībā izzuda pētījuma dzīvescikla beigās un pēc ārstēšanas pārtraukšanas. Šādu ietekmi nekonstatēja nevienai citai sugai, un tā neizraisīja klīniskas pazīmes.

Suņiem palielinātu klepus sastopamību novēroja gan zāļu lietošanas laikā, gan uzreiz pēc tam, lietojot mazas un lielas inhalējama mannīta devas. Lietojot devu, kas ir vairāk nekā 13 reizes lielāka par maksimālo terapeitisko devu, ar ārstēšanu saistītas blakusparādības neradās.

Vērtējot mannītu standarta genotoksicitātes testu komplektā, mutagēnisku vai genotoksisku ietekmi nekonstatēja.

Izolētas liellopu acs pārbaudē vai, ievadot trušu acīs, nekonstatēja, ka mannīts darbotos kairinoši.

Lietojot mannītu ar uzturu (≤5 %) pelēm un žurkām divus gadus, kancerogenitātes pazīmes nekonstatēja. Kancerogenitātes pētījumi ar inhalējamu mannītu nav veikti.

Reproduktīvās un attīstības toksicitātes pētījumi ar inhalējamu mannītu nav veikti. Tomēr pētījumi, kas veikti ar mannītu, ievadot to citādā veidā, neliecināja par ietekmi uz peļu, žurku un kāmīšu dzīvildzi un embrija un augļa attīstību žurkām un trušiem.

Dzīvnieku reprodukcijas pētījumi ar inhalējamu mannītu nav veikti. Tomēr pētījumi, kas veikti ar iekšķīgi lietotu mannītu, neliecināja par teratogēnisku ietekmi pelēm vai žurkām, lietojot devas līdz 1,6 g/kg, vai kāmīšiem, lietojot devu 1,2 g/kg.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Nav.

6.2.Nesaderība

Nav piemērojams.

6.3.Uzglabāšanas laiks

3 gadi

Iznīcināt inhalatoru un tā vāciņu vienu nedēļu pēc pirmās lietošanas reizes.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Vienmēr jāglabā oriģinālajā blisterī, lai sargātu no mitruma. Kapsulas jāizņem tikai tieši pirms lietošanas.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

Alumīnija/poliamīda/PVH/ alumīnija blisteros. Kastītēs pa 10 vai 280 kapsulām attiecīgi sākumdevai un ārstēšanai.

Sākumdevas kastītē ir viena blisteris (10 kapsulas) un viena inhalāciju ierīce.

Divu nedēļu kastītē ir 28 blisterplāksnītes (pa 10 kapsulām katrā) un divas inhalāciju ierīces.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Pharmaxis Pharmaceuticals Limited,

25 Moorgate,

London,

EC2R 6AY,

Lielbritānija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/12/760/001-002

9.REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2012.gada 13.aprīlis

Jaunākās atjanošanas datums:

10.TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Plašāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas