Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Buccolam (midazolam) – Zāļu apraksts - N05CD08

Updated on site: 05-Oct-2017

Zāļu nosaukumsBuccolam
ATĶ kodsN05CD08
Vielamidazolam
RažotājsShire Services BVBA

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

BUCCOLAM 2,5 mg šķīdums lietošanai mutes dobumā

BUCCOLAM 5 mg šķīdums lietošanai mutes dobumā

BUCCOLAM 7,5 mg šķīdums lietošanai mutes dobumā

BUCCOLAM 10 mg šķīdums lietošanai mutes dobumā

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

BUCCOLAM 2,5 mg šķīdums lietošanai mutes dobumā

Katra pilnšļirce perorālai ievadīšanai satur 2,5 mg midazolāma (midazolam) (hidrohlorīda formā) 0,5 ml šķīduma.

BUCCOLAM 5 mg šķīdums lietošanai mutes dobumā

Katra pilnšļirce perorālai ievadīšanai satur 5 mg midazolāma (midazolam) (hidrohlorīda formā) 1 ml šķīduma.

BUCCOLAM 7,5 mg šķīdums lietošanai mutes dobumā

Katra pilnšļirce perorālai ievadīšanai satur 7,5 mg midazolāma (midazolam) (hidrohlorīda formā) 1,5 ml šķīduma.

BUCCOLAM 10 mg šķīdums lietošanai mutes dobumā

Katra pilnšļirce perorālai ievadīšanai satur 10 mg midazolāma (midazolam) (hidrohlorīda formā) 2 ml šķīduma.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Šķīdums lietošanai mutes dobumā Dzidrs, bezkrāsains šķīdums

pH 2,9–3,7.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Ieilgušu akūtu konvulsiju lēkmju ārstēšana zīdaiņiem, mazuļiem, bērniem un pusaudžiem (no 3 mēnešiem līdz < 18 gadiem).

BUCCOLAM drīkst izmantot tikai vecāki/aprūpētāji, kas atbild par pacientu, kam ir diagnosticēta epilepsija.

Zīdaiņi vecumā no 3–6 mēnešiem ir jāārstē slimnīcas apstākļos, kuros ir iespējama stāvokļa kontrole un pieejams reanimācijas aprīkojums. Skatīt 4.2. apakšpunktu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Standartdevas norādītas tabulā:

Vecuma grupa

Deva

Marķējuma krāsa

no 3 līdz 6 mēnešiem slimnīcas

2,5 mg

Dzeltena

apstākļos

 

 

> 6 mēnešiem līdz < 1 gadam

2,5 mg

Dzeltena

no 1 gada līdz < 5 gadiem

5 mg

Zila

no 5 gadiem līdz < 10 gadiem

7,5 mg

Purpursarkana

no 10 gadiem līdz < 18 gadiem

10 mg

Oranža

Aprūpētāji drīkst ievadīt tikai vienu midazolāma devu. Ja krampju lēkme nav beigusies 10 minūšu laikā pēc midazolāma ievadīšanas, jāizsauc neatliekamā palīdzība un tukšā šļirce jāuzrāda mediķiem, lai informētu par devu, ko saņēmis pacients.

Otru vai atkārtotu devu, ja krampju lēkmes atkārtojas pēc sākotnējās reakcijas uz zālēm, drīkst ievadīt tikai tad, ja ir saņemta mediķu rekomendācija (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Īpašas populācijas

Nieru darbības traucējumi

Deva nav jāpielāgo, tomēr BUCCOLAM pacientiem ar hronisku nieru mazspēju ir jālieto piesardzīgi, jo midazolāma eliminācija var tikt kavēta un iedarbība būs ilgāka (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Aknu darbības traucējumi samazina midazolāma klīrensu, kas savukārt palielina terminālo pusperiodu. Tādēļ klīniskā iedarbība var būt spēcīgāka un ilgāka, tādējādi, midazolāmu ievadot pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, ir ieteicams rūpīgi kontrolēt klīnisko iedarbību un dzīvībai svarīgos rādītājus (skatīt 4.4. apakšpunktu).

BUCCOLAM ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Midazolāma drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā no 0 līdz 3 mēnešiem, nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

BUCCOLAM ir paredzēts ievadīšanai mutes dobumā. Viss šķīduma daudzums lēni jāievada telpā starp smaganām un vaigu. Zāles ievadīt laringotraheāli nedrīkst, lai izvairītos no šķidruma nejaušas aspirācijas. Ja nepieciešams (lielākām devām un/vai mazākiem pacientiem), apmēram puse devas lēni jāievada vienā mutes pusē, tad otra puse lēni jāievada otrā mutes pusē.

Detalizētus ieteikumus par to, kā zāles ievadīt, skatīt 6.6. apakšpunktā.

Piesardzības pasākumi pirms zāļu lietošanas vai rīkošanās ar tām

Šļircei perorālai ievadīšanai nedrīkst pievienot adatas, intravenozas caurulītes vai jebkādu ierīci ievadīšanai parenterāli.

BUCCOLAM nav paredzēts lietošanai intravenozi.

Pirms lietošanas noņemiet šļirces perorālai ievadīšanai uzgali, lai novērstu iespēju aizrīties.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, benzodiazepīniem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Myasthenia gravis.

Smaga elpošanas mazspēja. Miega apnojas sindroms.

Smagi aknu darbības traucējumi.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Elpošanas nepietiekamība

Midazolāms piesardzīgi jālieto pacientiem ar hronisku elpošanas nepietiekamību, jo midazolāms var vēl vairāk nomākt elpošanu.

Pediatriskie pacienti vecumā no 3 līdz 6 mēnešiem

Tā kā jaunākiem bērniem metabolīta attiecība pret pašām zālēm ir lielāka, 3–6 mēnešu vecuma grupā nav iespējams izslēgt vēlīnu elpošanas nomākumu lielu aktīvo metabolītu koncentrāciju dēļ. Tāpēc BUCCOLAM lietošana 3–6 mēnešu vecuma grupā ir jāierobežo līdz lietošanai mediķa uzraudzībā vietās, kur ir pieejams reanimācijas aprīkojums, var tikt kontrolēta elpošanas funkcija un ir pieejamas elpināšanas ierīces, ja tādas būs nepieciešamas.

Izmainīta midazolāma eliminācija

Midazolāms piesardzīgi jālieto pacientiem ar hronisku nieru mazspēju, aknu vai sirds darbības traucējumiem. Pacientiem ar hronisku nieru mazspēju vai aknu darbības traucējumiem midazolāms var uzkrāties, savukārt pacientiem ar traucētu sirdsdarbību, tas var samazināt midazolāma klīrensu.

Vienlaicīga lietošana ar citiem benzodiazepīniem

Novājinātiem pacientiem benzodiazepīni biežāk ietekmē centrālo nervu sistēmu (CNS), tādēļ iespējams būs nepieciešamas mazākas devas.

Alkohola vai narkotiku ļaunprātīga lietošana anamnēzē

Midazolāmu nedrīkst ievadīt pacientiem ar alkohola vai narkotiku ļaunprātīgu lietošanu anamnēzē..

Amnēzija

Midazolāms var izraisīt anterogrādo amnēziju.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Midazolāmu metabolizē CYP3A4. CYP3A4 inhibitori un inducētāji var attiecīgi paaugstināt vai pazemināt koncentrāciju plazmā, līdz ar to ietekmējot arī midazolāma iedarbību, kura devas ir attiecīgi jākoriģē. Perorāli ievadīta midazolāma farmakokinētiskā mijiedarbība ar CYP3A4 inhibitoriem un inducētājiem ir vairāk izteikta nekā mutes dobumā vai parenterāli ievadītajam, jo CYP3A4 enzīmi atrodas arī gremošanas trakta augšējā daļā. Pēc ievadīšanas mutes dobumā tiks ietekmēts tikai sistēmiskais klīrenss. Pēc vienas midazolāma devas ievadīšanas mutes dobumā maksimālā klīniskā iedarbība CYP3A4 inhibīcijas dēļ tiks ietekmēta minimāli, taču iedarbības ilgums var pagarināties. Tādējādi, lietojot midazolāmu un CYP3A4 inhibitoru, ir ieteicams rūpīgi kontrolēt klīnisko iedarbību un dzīvībai svarīgos rādītājus pat pēc vienas devas ievadīšanas.

Anestēzijas līdzekļi un pretsāpju līdzekļi ar narkotisku iedarbību

Fentanils var mazināt midazolāma klīrensu.

Pretepilepsijas līdzekļi

Vienlaicīga ievadīšana ar midazolāmu var izraisīt pastiprinātu sedāciju vai arī respiratoro vai kardiovaskulāro nomākumu. Midazolāms var mijiedarboties ar citām aknās metabolizējamām zālēm, piemēram, fenitoīnu, šādi izraisot potenciāciju.

Kalcija kanālu blokatori

Diltiazēms un verapamils ir samazinājuši midazolāma un citu benzodiazepīnu klīrensu un var potencēt to iedarbību.

Zāles čūlu dziedēšanai

Cimetidīns, ranitidīns un omeprazols ir samazinājuši midazolāma un citu benzodiazepīnu klīrensu un var potencēt to iedarbību.

Ksantīni

Ksantīni paātrina midazolāma un citu benzodiazepīnu metabolismu.

Dopamīnerģiskas zāles

Midazolāms var izraisīt levodopas inhibīciju.

Muskuļu relaksanti

Piemēram, baklofēns. Midazolāms var izraisīt muskuļu relaksantu potenciāciju, pastiprinot CNS nonākumu.

Nabilons

Vienlaicīga ievadīšana ar midazolāmu var izraisīt pastiprinātu sedāciju vai respiratoro un kardiovaskulāro nomākumu.

Zāles, kas inhibē CYP3A4

Zāļu mijiedarbība pēc midazolāma ievadīšanas mutes dobumā drīzāk līdzināsies tai, kāda vērojama, ja midazolāmu ievada intravenozi, nevis perorāli.

Pārtika

Greipfrūtu sula: samazina midazolāma klīrensu un potencē tā iedarbību.

Azolu grupas pretsēnīšu līdzekļi

Ketokonazols intravenozi ievadīta midazolāma koncentrāciju plazmā paaugstināja 5 reizes, savukārt terminālais pusperiods pagarinājās apmēram 3 reizes.

Vorikonazols intravenozi ievadīta midazolāma iedarbību pastiprināja 3 reizes, savukārt tā eliminācijas pusperiods pagarinājās apmēram 3 reizes.

Flukonazols un itrakonazols – abi intravenozi ievadīta midazolāma koncentrāciju plazmā paaugstināja 2–3 reizes, vienlaikus terminālais pusperiods pagarinājās 2,4 reizes (itrakonazols) un 1,5 reizes (flukonazols).

Pozakonazols intravenozi ievadīta midazolāma koncentrāciju plazmā paaugstināja apmēram 2 reizes.

Makrolīdu grupas antibiotikas

Eritromicīns intravenozi ievadīta midazolāma koncentrāciju plazmā paaugstināja apmēram 1,6-2 reizes, vienlaikus midazolāma terminālais pusperiods pagarinājās 1,5–1,8 reizes.

Klaritromicīns intravenozi ievadīta midazolāma koncentrāciju plazmā paaugstināja līdz 2,5 reizēm, vienlaikus terminālais pusperiods pagarinājās 1,5–2 reizes.

HIV proteāžu inhibitori

Lietojot vienlaicīgi ar proteāžu inhibitoriem (piem., sahinavīruam un citiem HIV proteāžu inhibitorem) var ievērojami paaugstināties midazolāma koncentrācija. Lietojot vienlaicīgi ar lopinavīru, kas pastiprināts ar ritonavīru, intravenozi ievadīta midazolāma koncentrācija plazmā paaugstinājās 5,4 reizes, attiecīgi pagarinoties terminālajam pusperiodam.

Kalcija kanālu blokatori

Viena diltiazēma deva intravenozi ievadīta midazolāma koncentrāciju plazmā paaugstināja par apmēram 25%, bet terminālais pusperiods tika pagarināts par 43%.

Dažādas zāles

Atorvastatīns intravenozi ievadīta midazolāma koncentrāciju plazmā paaugstināja 1,4 reizes, salīdzinot ar rezultātiem kontroles grupā.

Zāles, kas inducē CYP3A4

Rifampicīns

7 dienas pa 600 mg reizi dienā intravenozi ievadīta midazolāma koncentrāciju samazināja par apmēram 60%. Terminālais pusperiods saīsinājās par apmēram 50–60%.

Augu preparāti

Asinszāle midazolāma koncentrāciju plazmā pazemināja par apmēram 20–40%, bet terminālais pusperiods samazinājās par 15–17%. CYP3A4 inducējošā iedarbība var atšķirties atkarībā no konkrētā asinszāles ekstrakta.

Zāļu sasvstarpēja farmakodinamiska mijiedarbība

Midazolāmu ievadot vienlaicīgi ar citām sedatīvām/miega zālēm un CNS depresantiem, ieskaitot alkoholu, var pastiprināties sedācija un elpošanas nomākums.

Šādi līdzekļi ir opiātu atvasinājumi (lietoti kā pretsāpju līdzekļi, pretklepus līdzekļi vai alopātiskajā terapijā), antipsihotiķi, citi benzodiazepīni, ko izmanto kā anksiolītiķus vai miega līdzekļus, baribiturāti, profofols, ketamīns, etomidāts, antidepresanti ar sedatīvu efektu, vecāki H1- antihistamīniķi, kā arī centrālās iedarbības antihipertensīvas zāles

Alkohols (ieskaitot spirtu saturošas zāles) var ievērojami pastiprināt midazolāma sedatīvo iedarbību. Alkoholu midazolāma lietošanas gadījumā lietot nedrīkst (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Midazolāms samazina inhalācijas anestētiķu minimālo koncentrāciju alveolās (MAC).

CYP3A4 inhibitoru iedarbība uz zīdaiņiem var būt lielāka, jo daļa mutes dobumā ievadītās devas var tikt norīta un absorbēta gremošanas traktā.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par midazolāma lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti vai nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem, kas pierāda reproduktīvo toksicitāti, neuzrāda teratogēnu iedarbību, taču, lietojot citus benzodiazepīnus, cilvēkiem novēroja fetotoksicitāti. Datu par midazolāma iedarbību grūtniecības pirmo divu trimestru laikā nav.

Saskaņā ar ziņojumu datiem: lielu midazolāma devu ievadīšana grūtniecības trešajā trimestrī vai dzemdību laikā izraisīja nevēlamas blakusparādības mātei un auglim (šķidrumu un kuņģa satura aspirācijas risks dzemdību laikā mātei, neregulāra sirdsdarbība auglim, hipotonija, slikta zīšana, hipotermija un elpošanas nomākums jaundzimušajam).

Midazolāmu grūtniecības laikā var izmantot, ja tas ir patiešām nepieciešams. Midazolāmu ievadot grūtniecības trešajā trimestrī, jāņem vērā risks jaundzimušajiem.

Barošana ar krūti

Midazolāms nelielā daudzumā (0,6%) izdalās cilvēka pienā. Tāpēc barošanu ar krūti pēc vienas midazolāma devas, iespējams, nevajadzēs pārtraukt.

Fertilitāte

Pētījumi ar dzīvniekiem nav uzrādījuši fertilitātes traucējumus (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Midazolāms būtiski ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Sedācija, amnēzija, traucēta uzmanība un traucētas muskuļu funkcijas var negatīvi ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus, braukt ar velosipēdu un apkalpot mehānismus. Pēc midazolāma saņemšanas pacients jābrīdina nevadīt transportlīdzekļus un neapkalpot mehānismus līdz pilnīgas atgūšanās brīdim.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Publicētie klīniskie pētījumi rāda, ka ievadīšanai mutes dobumā paredzētais midazolāms tika ievadīts apmēram 443 bērniem ar krampju lēkmēm. Elpošanas nomākums attīstās līdz 5% slimnieku, lai gan tas ir labi zināms arī kā konvulsiju lēkmju, ne tikai midozalāma lietošanas komplikācija. Kā iespējams mutes dobumā ievadīta midazolāma rezultāts tika nosaukta viena niezes epizode.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas formā

Tabulā turpmāk tekstā ir uzskaitītas nevēlamas reakcijas, kas minētas ziņojumos par midazolāma ievadīšanu mutes dobumā bērniem klīniskajos pētījumos.

Nevēlamu reakciju biežums ir definēts šādi:

Bieži

(≥ 1/100 līdz < 1/10);

retāk

(≥ 1/1000 līdz < 1/100);

Ļoti reti

(< 1/10 000).

Katrā biežuma grupā nevēlamas reakcijas ir norādītas sākot ar smagāko no tām.

Orgānu sistēmu klase

Biežums: zāļu izraisīta nevēlama reakcija

Psihiskie traucējumi

Ļoti reti:

 

agresija**, uzbudinājums**, niknums**,

 

apjukums**, eiforisks garastāvoklis**,

 

halucinācijas**, naidīgums**, kustību

 

traucējumi**, fizisks uzbrukums**

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži:

 

sedācija, miegainība, nomākta apziņa

 

elpošanas nomākums

 

Ļoti reti:

 

anterogrāda amnēzija**, ataksija**, reibonis**,

 

galvassāpes**, krampju lēkmes**,

 

paradoksālas reakcijas**

Sirds funkcijas traucējumi

Ļoti reti:

 

bradikardija**, sirdsdarbības apstāšanās**,

 

hipotensija**, vazodilatācija**

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja

Ļoti reti:

un videnes slimības

apnoja**, aizdusa**, laringospazma**,

 

elpošanās apstāšanās**

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži:

 

nelabums un vemšana

 

Ļoti reti:

 

aizcietējums**, sausa mute**

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk:

 

nieze, izsitumi un nātrene

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas

Ļoti reti:

vietā

nespēks**, žagas**

** Saskaņā ar ziņojumu datiem: midazolāmu injicējot, bērniem un pieaugušajiem ir attīstījušās šīs nevēlamās blakusparādības, kas būtu jāņem vērā, zāles ievadot mutes dobumā.

Atsevišķu nevēlamo reakciju apraksts

Gados vecākiem benzodiazepīnu lietotājiem ir konstatēts palielināts kritienu un lūzumu risks.

Dzīvību apdraudoši incidenti biežāk attīstās cilvēkiem ar jau esošu elpošanas mazspēju un sirdsdarbības traucējumiem, īpaši tad, ja ievada lielas zāļu devas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Midazolāma pārdozēšana var apdraudēt dzīvību, ja vien pacientam ir elpošanas vai sirds mazspējas un zāles nekombinē ar citiem CNS depresantiem (ieskaitot alkoholu).

Benzodiazepīnu pārdozēšana parasti izpaužas ar dažādu pakāpju centrālās nervu sistēmas nomākumu, sākot no miegainības un beidzot ar komu. Vieglākos gadījumos simptomi ir miegainība, apjukums un letarģija, bet nopietnāki gadījumi var izpausties ar ataksiju, hipotoniju, hipotensiju, elpošanas nomākumu, retos gadījumos – komu un ļoti retos gadījumos – nāvi.

Ārstēšana

Ārstējot jebkuru zāļu pārdozēšanu, jāņem vērā, ka pacients var būt lietojis dažādas zāles.

Pēc midazolāma pārdozēšanas ir jāierosina vemšana (vienas stundas laikā), ja pacients ir pie samaņas, vai arī jāveic kuņģa skalošana, aizsargājot elpceļus, ja pacients ir bezsamaņā. Ja kuņģa iztukšošanai priekšrocību nav, jālieto aktivētā ogle, lai samazinātu absorbciju. Īpaša uzmanība jāpievērš elpošanas un kardiovaskulārajām funkcijām reanimācijā.

Kā antidotu var izmantot flumazenilu.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: psiholeptiķi, benzodiazepīna atvasinājumi ATĶ kods: N05CD08.

Darbības mehānisms

Midazolāms ir imidazobenzodiazepīnu grupas atvasinājums. Brīvā bāze ir lipofila viela ar zemu šķīdību ūdenī. Bāziskais slāpeklis imidazobenzodiazepīna gredzenu sistēmas 2. Pozīcijā ļauj midazolāmam veidot skābju hidrohlorīda sāļus. Šādi rodas stabils un labi panesams šķīdums, kas piemērots ievadīšanai mutes dobumā.

Farmakodinamiskā iedarbība

Midazolāma farmakoloģiskā iedarbība straujās metaboliskās transformācijas dēļ ir īsa. Midazolāmam ir antikonvulsīva iedarbība. Tam ir arī izteikta nomierinoša un miegu veicinoša iedarbība, kā arī anksiolītiska un muskuļus relaksējoša iedarbība.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Četros ar rektāli ievadītu diazepāmu kontrolētos pētījumos un vienā pētījumā, kur iedarbība tika salīdzināta ar intravenozi ievadītu diazepāmu, kopā tika novēroti 688 bērni, krampju lēkmju vizuālo izpausmju beigšanās 10 minūšu laikā tika novērota 65–78% bērnu, kas bija saņēmuši mutes dobumā ievadāmo midazolāmu. Vēl 2 pētījumos krampju lēkmju vizuālo izpausmju beigšanās 10 minūšu laikā, tām neatjaunojoties 1 stundu pēc ievadīšanas, tika novērota 56–70% bērnu. Saskaņā ar ziņojumiem mutes dobumā ievadīta midazolāma nevēlamo reakciju biežums un smagums publicēto klīnisko izmēģinājumu laikā bija līdzīgs nevēlamām reakcijām, kas tika ziņotas salīdzinošajā grupā, kurā izmantoja rektāli ievadāmu diazepāmu.

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus BUCCOLAM pediatriskās populācijas apakšgrupā < 3 mēnešiem, jo šīm zālēm nav būtisku terapeitisku priekšrocību, salīdzinot ar šādiem pediatriskās populācijas pacientiem pieejamajām ārstēšanas iespējām.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Simulētie bērniem vecumā no 3 mēnešiem līdz nepilniem 18 gadiem ieteicamo devu farmakokinētiskie parametri atkarībā no populācijas farmakokinētiskajiem pētījumiem ir uzskaitīti turpmākajā tabulā.

Deva

Vecums

Parametrs

Vidēji

SN

 

 

 

 

 

2,5 mg

3 m < 1 gads

AUC0-inf (ng.h/ml)

 

 

Cmax (ng/ml)

5 mg

1 gads <

AUC0-inf (ng.h/ml)

 

5 gadi

 

 

 

 

 

Cmax (ng/ml)

7,5 mg

5 gadi

AUC0-inf (ng.h/ml)

 

<10 gadi

 

 

 

 

 

Cmax (ng/ml)

10 mg

10 gadi <

AUC0-inf (ng.h/ml)

 

18 gadi

 

 

 

 

 

Cmax (ng/ml)

Uzsūkšanās

Pēc ievadīšanas mutes dobumā midazolāms tiek strauji absorbēts. Maksimālā koncentrācija plazmā bērniem tiek sasniegta 30 minūšu laikā. Mutes dobumā ievadīta midazolāma absolūtā bioloģiskā pieejamība ir apmēram 75% pieaugušajiem. Mutes dobumā ievadīta midazolāma bioloģiskā pieejamība ir novērtēta kā 87% bērniem ar smagu malāriju un konvulsijām.

Izkliede

Midozolāms ir izteikti lipofils, un tā izkliede ir plaša. Tiek lēsts, ka mutes dobumā ievadīta midazolāma līdzsvara stāvokļa izkliedes tilpums ir 5,3 l/kg.

Apmēram 96–98% midazolāma saistās ar plazmas proteīniem. Galvenā plazmas proteīnu frakcija, pie kuras tas piesaistās, ir albumīns. Neliels daudzums midazolāma lēni izdalās cerebrospinālajā šķidrumā. Cilvēkiem midazolāms ir lēni šķērsojis placentu un nonācis augļa asinsritē. Neliels daudzums midazolāma konstatēts cilvēka pienā.

Biotransformācija

Midazolāms gandrīz pilnībā tiek eliminēts biotransformācijas ceļā. Saskaņā ar aprēķiniem aknas ekstrahē apmēram 30–60% devas. Midazolāmu hidroksilē citohroma P4503A4 izozīms, un galvenais urīna un plazmas metabolīts ir alfa-hidroksimidazolāms. Pēc midazolāma ievadīšanas mutes dobumā bērniem alfa-hidroksimidazolāma laukuma zem līknes attiecība pret midazolāma laukumu zem līknes ir 0,46.

Populācijas farmakokinētikas pētījumos metabolītu līmeņi ir augstāki gados jaunākiem pediatriskajiem pacientiem, un tas var būt svarīgāk bērniem nekā pieaugušajiem.

Eliminācija

Mutes dobumā ievadīta midazolāma plazmas klīrenss bērniem ir 30 ml/kg/min. Sākotnējās un terminālās eliminācijas pusperiods ir attiecīgi 27 un 204 minūtes. Midazolāms tiek izdalīts galvenokārt caur nierēm (60–80% no injicētās devas) un tiek atgūts kā glikurokonjugēts alfa-hidroksimidazolāms. Mazāk kā 1% tiek atgūts ar urīnu kā neizmainītas zāles.

Farmakokinētika īpašajās populācijās

Cilvēki ar palielinātu ķermeņa masu

Vidējais pusperiods cilvēkiem ar palielinātu ķermeņa masu ir garāks nekā cilvēkiem, kam ķermeņa masa nav palielināta (5,9 stundas pret 2,3). To nosaka par apmēram 50% lielākais izkliedes tilpums, ko koriģē atbilstīgi kopējai ķermeņa masai. Klīrenss cilvēkiem ar palielinātu ķermeņa masu būtiski neatšķiras no tiem, kam ķermeņa masa nav palielināta.

Aknu mazspēja

Eliminācijas pusperiods pacientiem ar aknu cirozi var būt garāks, bet klīrenss mazāks nekā veseliem brīvprātīgajiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nieru mazspēja

Eliminācijas pusperiods pacientiem ar hronisku nieru mazspēju ir līdzīgs veselu brīvprātīgo eliminācijas pusperiodam.

Midazolāma eliminācijas pusperiods kritiski slimiem pacientiem pagarinās līdz sešām reizēm.

Sirds mazspēja

Eliminācijas pusperiods pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju ir garāks nekā veseliem indivīdiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Iedarbība pēc otras devas ievadīšanas vienas krampju lēkmes laikā.

Simulētas iedarbības dati rāda, ka kopējais AUC līmenis apmēram dubultojas, ja 10, 30 vai 60 minūtes pēc pirmās devas tiek ievadīta otra deva. Otrā deva, kas tiek ievadīta 10 minūtes pēc pirmās, būtiski, 1,7–1,9 reizes, palielina vidējo Cmax. Pēc 30 un 60 minūtēm būtiska midazolāma daļa jau ir eliminēta, tādēļ vidējā Cmax pieaugums ir mazāk izteikts: attiecīgi 1,3–1,6 un 1,2–1,5 reizes (skatīt

4.2. apakšpunktu).

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Žurku auglības pētījumos dzīvniekiem, kas saņēma desmitkārtīgu klīnisku devu, nevēlama iedarbība uz auglību netika novērota.

Citu preklīnisko datu, kas būtu svarīgi zāļu parakstītājam un nav minēti pārējās zāļu apraksta sadaļās, nav.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Nātrija hlorīds Ūdens injekcijām

Sālsskābe (pH pielāgošanai un midazolāma pārvēršanai hidrohlorīda sālī) Nātrija hidroksīds (pH pielāgošanai)

6.2.Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.Uzglabāšanas laiks

18 mēneši.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šļirce perorālai ievadīšanai ir jāuzglabā plastmasas aizsargpenālī. Neatdzesēt vai nesasaldēt.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

Dzintarkrāsas pilnšļirce bez adatas perorālai ievadīšanai (no polipropilēna) ar virzuli (polipropilēna) un uzgali (augsta blīvuma polietilēns), iepakota ar vāciņu aizdarinātā plastmasas aizsargpenālī.

Stiprums

Šķīduma

Šļirces

Vecuma grupa

Marķējuma

 

tilpums

tilpums

 

krāsa

2,5 mg

0,5 ml

1 ml

no 3 mēnešiem līdz < 1 gadam

Dzeltena

5 mg

1 ml

3 ml

no 1 gada līdz < 5 gadiem

Zila

7,5 mg

1,5 ml

3 ml

no 5 gadiem līdz < 10 gadiem

Purpursarkana

10 mg

2 ml

3 ml

no 10 gadiem līdz < 18 gadiem

Oranža

BUCCOLAM ir pieejams kastītēs, kas satur 4 pilnšļirces.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

BUCCOLAM ievadīšana

BUCCOLAM nav paredzēts lietošanai intravenozi.

1. darbība

Turiet plastmasas penāli, vienā galā saplēsiet aizslēgu un noraujiet vāciņu. Šļirci izņemiet no penāļa.

2. darbība

No šļirces gala novelciet sarkano vāciņu un izmetiet to drošā vietā.

3. darbība

Ar pirkstu un īkšķi uzmanīgi saspiediet un atvelciet bērna vaigu. Šļirces galu ielieciet dziļumā starp vaiga iekšpusi un apakšējām smaganām.

4. darbība

Lēni spiediet šļirces virzuli, līdz tas apstājas.

Viss šķīduma daudzums lēni jāievada starp smaganām un vaigu (mutes dobuma priekštelpā).

Ja nepieciešams (lielākām devām un/vai mazākiem pacientiem), apmēram puse devas lēni jāievada vienā mutes pusē, tad otra puse lēni jāievada otrā mutes pusē.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Shire Services BVBA rue Montoyer 47 1000 Brussels Beļģija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

BUCCOLAM 2,5 mg šķīdums lietošanai mutes dobumā

EU/1/11/709/001

BUCCOLAM 5 mg šķīdums lietošanai mutes dobumā

EU/1/11/709/002

BUCCOLAM 7,5 mg šķīdums lietošanai mutes dobumā

EU/1/11/709/003

BUCCOLAM 10 mg šķīdums lietošanai mutes dobumā

EU/1/11/709/004

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2011. gada 05. septembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums:

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas