Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Byetta (exenatide) – Zāļu apraksts - A10BX04

Updated on site: 05-Oct-2017

Zāļu nosaukumsByetta
ATĶ kodsA10BX04
Vielaexenatide
RažotājsAstraZeneca AB

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Byetta 5 mikrogrami šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē

Byetta 10 mikrogrami šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra deva satur 5 mikrogramus (μg) eksenatīda 20 mikrolitros (μl), (0,25 mg eksenatīda vienā ml) (exenatide).

Katra deva satur 10 mikrogramus (μg) eksenatīda 40 mikrolitros (μl), (0,25 mg eksenatīda vienā ml) (exenatide).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

Byetta 5 mikrogrami: katra deva satur 44 µg metakrezola.

Byetta 10 mikrogrami: katra deva satur 88 µg metakrezola.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām (injekciju šķīdums).

Dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Byetta indicēts 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai kombinācijā ar:

-metformīnu,

-sulfonilurīnvielas atvasinājumiem,

-tiazolidīndiona atvasinājumiem,

-metformīnu un sulfonilurīnvielas atvasinājumu,

-metformīnu un tiazolidīndiona atvasinājumu

pieaugušajiem, kuriem nav panākta pietiekama glikēmijas kontrole, lietojot šo zāļu perorālo formu maksimālās panesamās devas.

Byetta indicēts arī papildterapijai ar bazālā insulīna preparātu kopā ar metformīnu un/vai pioglitazonu vai bez tiem pieaugušajiem, kuriem nav sasniegta pietiekama glikēmijas kontrole ar šiem zāļu līdzekļiem.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Tūlītējas iedarbības eksenatīda (Byetta) terapija jāsāk ar 5 μg eksenatīda devu, ko lieto divas reizes dienā vismaz vienu mēnesi ilgi, lai uzlabotu panesamību. Eksenatīda devu pēc tam var palielināt līdz 10 μg divas reizes dienā, lai vairāk uzlabotu glikēmijas kontroli. Devas, kas lielākas par 10 µg divas reizes dienā, nav ieteicamas.

Tūlītējas iedarbības eksenatīds pieejams 5 µg vai 10 µg eksenatīda devas veidā pildspalvveida pilnšļircē.

Tūlītējas iedarbības eksenatīdu var lietot jebkurā 60 minūšu perioda laikā pirms brokastīm un vakariņām (vai divām dienas pamata ēdienreizēm, kuras šķir aptuveni 6 stundas vai vairāk). Tūlītējas iedarbības eksenatīdu nedrīkst lietot pēc ēdienreizes. Ja injekcija ir izlaista, terapija jāturpina ar nākamo plānoto devu.

Tūlītējas iedarbības eksenatīdu ieteicams lietot pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, kuri jau lieto metformīnu, sulfonilurīnvielas atvasinājumu, pioglitazonu un/vai bazālā insulīna preparātu. Tūlītējas iedarbības eksenatīdu lietošanu var turpināt, kad esošajai terapijai tiek pievienots bazālā insulīna preparāts. Pievienojot tūlītējas iedarbības eksenatīdu esošai metformīna un/vai pioglitazona terapijai, var turpināt lietot to pašu metformīna un/vai pioglitazona devu, jo nav gaidāms palielināts hipoglikēmijas risks, salīdzinot ar metformīna vai pioglitazona atsevišķu lietošanu. Pievienojot tūlītējas iedarbības eksenatīdu sulfonilurīnvielas atvasinājumu terapijai, jāapsver sulfonilurīnvielas atvasinājumu devas mazināšana, lai mazinātu hipoglikēmijas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu). Lietojot tūlītējas iedarbības eksenatīdu kombinācijā ar bazālā insulīna preparātu, jāpārskata bazālā insulīna preparāta deva. Pacientiem ar palielinātu hipoglikēmijas risku jāapsver bazālā insulīna preparāta devas samazināšana (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Tūlītējas iedarbības eksenatīda deva ikdienā nav jāpielāgo atkarībā no paškontrolētās glikēmijas. Taču asins glikozes paškontrole var būt nepieciešama, lai pielāgotu sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai bazālā insulīna preparāta devu.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Tūlītējas iedarbības eksenatīds jālieto piesardzīgi pacientiem > 70 g. v., devu pakāpeniski palielinot no 5 µg līdz 10 µg. Klīniskā pieredze par pacientiem, kas vecāki par 75 gadiem, ir ļoti maza.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss: 50 – 80 ml/min) devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss: 30 – 50 ml/min) devas palielināšana no 5 µg līdz 10 µg jāveic piesardzīgi (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Eksenatīds nav ieteicams lietot pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā vai smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss <30 ml/min) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem deva nav jākoriģē (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Eksenatīda drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadiem, nav pierādīta (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pašreiz pieejamie dati ir aprakstīti 5.2. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām sniegt nav iespējams.

Lietošanas veids

Katra deva jālieto subkutānas injekcijas veidā augšstilbā, vēderā vai augšdelmā. Tūlītējas iedarbības eksenatīds un bazālā insulīna preparāts jāievada divu atsevišķu injekciju veidā.

Pildspalvveida pilnšļirces lietošanas pamācību skatīt 6.6. apakšpunktā un lietošanas instrukcijai pievienotajos lietotāja norādījumos.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Eksenatīdu nedrīkst lietot pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu vai diabētiskās ketoacidozes ārstēšanai.

Tūlītējas iedarbības eksenatīds nedrīkst lietot intravenozas vai intramuskulāras injekcijas veidā.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā, kuriem tiek veikta dialīze, vienreizējas tūlītējas iedarbības eksenatīds 5 μg devas palielināja nevēlamo kuņģa un zarnu trakta blakusparādību biežumu un smaguma pakāpi. Eksenatīdu neiesaka lietot pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā vai smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss <30 ml/min). Klīniskā pieredze par pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem ir ļoti maza (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Bijuši retāk, spontāni ziņojumi par nieru darbības pārmaiņām, to vidū par paaugstinātu seruma kreatinīna līmeni, nieru darbības traucējumiem, hroniskas nieru mazspējas pastiprināšanos un akūtu nieru mazspēju, kad reizēm bija nepieciešama hemodialīze. Daži no šiem gadījumiem bija pacientiem, kuriem bija hidratāciju ietekmējošas blakusparādības, piemēram, slikta dūša, vemšana un/vai caureja, vai kuri bija lietojuši zāles, kas, kā zināms, ietekmē nieru darbības/hidratācijas stāvokli. Vienlaicīgi lietotās zāles bija angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitori, angiotenzīna-II antagonisti, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un diurētiskie līdzekļi. Veicot uzturošu ārstēšanu un pārtraucot iespējamo izraisošo zāļu, to vidū arī eksenatīda lietošanu, novērota nieru darbības pārmaiņu izzušana.

Akūts pankreatīts

GLP-1 receptoru agonistu lietošana ir bijusi saistīta ar akūta pankreatīta rašanās risku. Saņemti spontāni ziņojumi par akūtu pankreatītu, lietojot eksenatīdu. Veicot uzturošu ārstēšanu, novērota pankreatīta izzušana, bet ļoti retos gadījumos ziņots par nekrotizējošu vai hemorāģisku pankreatītu un/vai nāves gadījumiem. Pacientiem jāizstāsta par raksturīgajiem akūta pankreatīta simptomiem - pastāvīgām, stiprām sāpēm vēderā. Ja ir aizdomas par pankreatītu, eksenatīda lietošana ir jāpārtrauc; ja tiek apstiprināta akūta pankreatīta diagnoze, eksenatīda lietošanu nedrīkst atsākt. Piesardzība jāievēro pacientiem, kuriem anamnēzē ir pankreatīts.

Smaga kuņģa-zarnu trakta slimība

Eksenatīds nav pētīts pacientiem ar smagu kuņģa-zarnu trakta slimību, tostarp gastroparēzi. Tā lietošana bieži izraisa kuņģa-zarnu trakta blakusparādības, tostarp sliktu dūšu, vemšanu un caureju. Tādēļ eksenatīdu neiesaka lietot pacientiem ar smagu kuņģa un zarnu trakta slimību.

Hipoglikēmija

Lietojot tūlītējas iedarbības eksenatīdu kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, hipoglikēmijas biežums palielinājās vairāk nekā lietojot placebo kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem. Klīniskos pētījumos pacientiem ar vieglas pakāpes nieru darbības traucējumiem, kas lietoja kombināciju ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, hipoglikēmija radās biežāk nekā pacientiem ar normālu nieru darbību. Lai mazinātu hipoglikēmijas risku, ko rada sulfonilurīnvielas atvasinājumi, jāapsver sulfonilurīnvielas atvasinājumu devas mazināšana.

Ķermeņa masas strauja samazināšanās

Klīniskajā pētījumā aptuveni 5% pacientu, kuri lietoja eksenatīdu, novēroja ķermeņa masas samazināšanos vairāk par 1,5 kg nedēļā. Šāds ķermeņa masas zaudēšanas ātrums var būt kaitīgs , piemēram, var rasties žultsakmeņi.

Vienlaikus lietotās zāles

Tūlītējas iedarbības eksenatīda ietekme uz lēnu kuņģa iztukšošanos var mazināt perorāli lietotu zāļu uzsūkšanās apmēru un ātrumu. Tūlītējas iedarbības eksenatīdu piesardzīgi jālieto pacientiem, kuri saņem perorāli lietojamas zāles, kam nepieciešama strauja uzsūkšanās no kuņģa-zarnu trakta, un zāles ar šauru terapeitiskās darbības platumu. Specifiski ieteikumi par šādu zāļu lietošanu kopā ar tūlītējas iedarbības eksenatīdu ir sniegti 4.5. apakšpunktā.

Tūlītējas iedarbības eksenatīda vienlaikus lietošana ar D-fenilalanīna atvasinājumiem (meglitinīdiem), alfa glikozidāzes inhibitoriem, dipeptidilpeptidāzes-4 inhibitoriem vai citiem GLP-1 receptoru agonistiem nav pētīta un tādēļ nav ieteicama.

Palīgvielas

Šīs zāles satur metakrezolu, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas.

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija vienā devā, būtībā tās ir nātriju nesaturošas.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Tūlītējas iedarbības eksenatīda ietekme, kas palēnina kuņģa iztukšošanos, var mazināt perorāli lietotu zāļu uzsūkšanās apjomu un ātrumu. Pacienti, kuri saņem zāles ar šauru terapeitisko darbības platumu vai zāles, kam nepieciešama rūpīga klīniska kontrole, stingri jānovēro. Šīs zāles kopā ar tūlītējas iedarbības eksenatīda injekciju jālieto standartizētā veidā. Ja šādas zāles jālieto kopā ar uzturu, pacientiem jāiesaka tās lietot ēdienreizes laikā, pēc kuras netiek lietots tūlītējas iedarbības eksenatīds, ja tas iespējams.

Lietojot perorāli zāles, kuru efektivitāte ir īpaši atkarīga no sliekšņa koncentrācijas, piemēram, antibiotikas, pacientiem jāiesaka šīs zāles lietot vismaz 1 stundu pirms tūlītējas iedarbības eksenatīda injekcijas.

Zarnās šķīstošas zāļu formas, kas satur vielas, kuras ir jutīgas pret sašķelšanu kuņģī, piemēram, protonu sūkņa inhibitori, jālieto vismaz 1 stundu pirms vai vairāk nekā 4 stundas pēc tūlītējas iedarbības eksenatīda injekcijas.

Digoksīns, lizinoprils un varfarīns

Lietojot digoksīnu, lizinoprilu vai varfarīnu 30 min pēc eksenatīda, novēroja tmax paildzināšanos par apmēram 2 h. Klīniski nozīmīgu ietekmi uz Cmax vai AUC nenovēroja. Tomēr pēc reģistrācijas, lietojot eksenatīdu vienlaikus ar varfarīnu, spontāni ziņots par paaugstinātām starptautiskā standartizētā koeficienta (International Normalized Ratio – INR) vērtībām. Pacientiem, kuri lieto varfarīnu un/vai kumarīna atvasinājumus, tūlītējas iedarbības eksenatīda terapijas sākumā un devas palielināšanas laikā regulāri rūpīgi jākontrolē INR vērtība (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Metformīns un sulfonilurīnvielas atvasinājumi

Tūlītējas iedarbības eksenatīdam nav paredzama klīniski nozīmīga ietekme uz metformīna vai sulfonilurīnvielas atvasinājumu farmakokinētiku, tādēļ nav nepieciešami nekādi šo zāļu lietošanas laika ierobežojumi attiecībā pret tūlītējas iedarbības eksenatīda injekcijām.

Paracetamols

Paracetamols tika lietots kā modeļa zāles, lai novērtētu eksenatīda ietekmi uz kuņģa iztukšošanos. Lietojot 1000 mg paracetamola kopā ar 10 µg tūlītējas iedarbības eksenatīdu (0 h) un 1 h, 2 h un 4 h pēc tūlītējas iedarbības eksenatīda injekcijas, paracetamola AUC mazinājās par attiecīgi 21%, 23%, 24% un 14%; Cmax pazeminājās par attiecīgi 37%, 56%, 54% un 41%; tmax palielinājās no 0,6 h kontroles periodā līdz attiecīgi 0,9 h, 4,2 h, 3,3 h un 1,6 h. Lietojot paracetamolu 1 stundu pirms tūlītējas iedarbības eksenatīda injekcijas, paracetamola AUC, Cmax un tmax nozīmīgi nemainījās. Pamatojoties uz šiem pētījuma rezultātiem, paracetamola devas pielāgošana nav nepieciešama.

Hidroksimetilglutarilkoenzīma A (HMG CoA) reduktāzes inhibitori

Lietojot tūlītējas iedarbības eksenatīdu (10 μg divas reizes dienā) vienlaikus ar vienreizēju lovastatīna devu (40 mg), lovastatīna AUC un Cmax mazinājās par attiecīgi aptuveni 40% un 28%, un tmax palielinājās par aptuveni 4 stundām, salīdzinot ar lovastatīna lietošanu atsevišķi. 30 nedēļas ilgos, ar placebo kontrolētos klīniskos pētījumos vienlaikus tūlītējas iedarbības eksenatīda un HMG CoA reduktāzes inhibitoru lietošana neradīja nozīmīgas lipīdu profila pārmaiņas (skatīt 5.1. apakšpunktu). Ir iespējamas ZBL holesterīna vai kopējā holesterīna līmeņa pārmaiņas, tomēr nav nepieciešams iepriekš pielāgot devu. Lipīdu līmenis regulāri jāpārbauda.

Etinilestradiols un levonorgestrels

Kombinētā perorālā kontracepcijas līdzekļa (30 g etinilestradiola un 150 g levonorgestrela) lietošana vienu stundu pirms tūlītējas iedarbības eksenatīda (10 g divreiz dienā) nemainīja ne

etinilestradiola, ne levonorgestrela AUC, Cmax vai Cmin. Perorālās kontracepcijas līdzekļa lietošana 30 minūtes pēc tūlītējas iedarbības eksenatīda neietekmēja AUC, bet izraisīja etinilestradiola Cmax samazināšanos par 45% un levonorgestrela Cmax samazināšanos par 27 – 41%, kā arī tmax aizkavēšanos par 2–4 h aizkavētas kuņģa iztukšošanās dēļ. Cmax samazinājumam ir neliela klīniska nozīme un perorālā kontracepcijas līdzekļa devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pediatriskā populācija

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Reproduktīvā vecuma sievietes

Ja paciente vēlas grūtniecību vai ja iestājas grūtniecība, ārstēšana ar eksenatīdu jāpārtrauc.

Grūtniecība

Nav pietiekamu datu par eksenatīda lietošanu grūtniecēm. Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīta reproduktīva toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkam nav zināms. Eksenatīdu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, kad ieteicama insulīna lietošana.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai eksenatīds izdalās cilvēkam mātes pienā. Eksenatīdu nedrīkst lietot barošanas ar laikā.

Fertilitāte

Fertilitātes pētījumi cilvēkiem nav veikti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Eksenatīds maz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Lietojot eksenatīdu kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem vai bazālā insulīna preparātu, pacientiem ieteicams ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas, vadot transportlīdzekļus un apkalpojot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Visbiežāk novērotās blakusparādības galvenokārt bija saistītas ar kuņģa-zarnu traktu (slikta dūša, vemšana un caureja). Vienīgā blakusparādība, par kuru ziņots visbiežāk, bija slikta dūša, kas bija saistīta ar ārstēšanas uzsākšanu un laika gaitā mazinājās. Lietojot tūlītējas iedarbības eksenatīdu kopā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu, pacientiem ir iespējama hipoglikēmija. Vairums ar tūlītējas iedarbības eksenatīdu saistīto blakusparādību bija vieglas vai vidēji smagas.

Pēc tūlītējas iedarbības eksenatīda reģistrācijas ziņojumu biežums par akūtu pankreatītu nav zināms, retāk ziņots par akūtu nieru mazspēju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā

1. tabulā norādītas blakusparādības, par kurām ziņots tūlītējas iedarbības eksenatīda klīniskos pētījumos un spontānos ziņojumos (nav novērots klīniskajos pētījumos, biežums nav zināms).

Klīniskos pētījumus kā fona terapiju izmantoja metformīnu, sulfonilurīnvielas atvasinājumu, tiazolidīndionu vai glikozi pazeminošolīdzekļu kombināciju.

Tālāk uzskaitītas blakusparādības saskaņā ar MedDRA ieteikto terminu atbilstoši orgānu sistēmu klasifikācijai un absolūtajam rašanās biežumam. Rašanās biežums tiek definēts kā: ļoti bieži (≥ 1/10),

bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000) un ļoti reti (< 1/10 000) un nav zināmi ( nevar noteikt pēc pieejamiem datiem.

1. tabula: Tūlītējas iedarbības eksenatīda blakusparādības, par kurām ziņots klīniskajos pētījumos un spontānos ziņojumos

Sistēmas orgānu

 

 

 

Rašanās biežums

 

 

klase/blakusparādību

 

 

 

 

 

 

 

termini

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Reti

Ļoti reti

Nav

 

 

Ļoti bieži

Bieži

 

Retāk

 

 

zināmi

Imūnās

sistēmas

 

 

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

Anafilaktiska reakcija

 

 

 

 

X1

 

 

Vielmaiņas un

uztures

 

 

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

Hipoglikēmija (ar

X1

 

 

 

 

 

 

metformīnu un

 

 

 

 

 

 

 

 

sulfonilurīnvielas

 

 

 

 

 

 

 

atvasinājumu) 2

 

 

 

 

 

 

 

 

Hipoglikēmija (ar

X1

 

 

 

 

 

 

sulfonilurīnvielas

 

 

 

 

 

 

 

atvasinājumu)

 

 

 

 

 

 

 

 

Samazināta ēstgriba

 

X1

 

 

 

 

 

Dehidratācija, parasti

 

 

 

X1

 

 

 

saistīta ar sliktu dūšu,

 

 

 

 

 

 

 

vemšanu un/vai caureju

 

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

Galvassāpes 2

 

 

X1

 

 

 

 

 

Reibonis

 

 

X1

 

 

 

 

 

Disgeizija

 

 

 

 

X1

 

 

 

Miegainība

 

 

 

 

X1

 

 

 

Kuņģa-zarnu trakta

 

 

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

Zarnu obstrukcija

 

 

 

 

X1

 

 

Slikta dūša

 

X1

 

 

 

 

 

 

Vemšana

 

X1

 

 

 

 

 

 

Caureja

 

X1

 

 

 

 

 

 

Dispepsija

 

 

X1

 

 

 

 

 

Sāpes vēderā

 

 

X1

 

 

 

 

 

Gastroezofageāla atviļņa

 

X1

 

 

 

 

 

slimība

 

 

 

 

 

 

 

 

Vēdera pūšanās

 

 

X1

 

 

 

 

 

Akūts pankreatīts (skatīt

 

 

 

 

 

 

X3

4.4. apakšpunktu)

 

 

 

 

 

 

 

Atraugas

 

 

 

 

X1

 

 

 

Aizcietējums

 

 

X1

 

 

 

 

 

Meteorisms

 

 

X1

 

 

 

 

 

Ādas un zemādas audu

 

 

 

 

 

 

 

bojājumi

 

 

 

 

 

 

 

 

Pārmērīga svīšana2

 

X1

 

 

 

 

 

Alopēcija

 

 

 

 

X1

 

 

 

Makulāri un

papulozi

 

 

 

 

 

 

X3

izsitumi

 

 

 

 

 

 

 

 

Nieze un/vai nātrene

 

X1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sistēmas orgānu

 

Rašanās biežums

 

 

klase/blakusparādību

 

 

 

 

termini

 

 

 

 

 

 

 

Reti

Ļoti reti

Nav

 

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

 

zināmi

Angioneirotiskā tūska

 

 

 

X1

Nieru un urīnizvades

 

 

 

 

sistēmas traucējumi

 

 

 

 

Nieru

funkcijas

 

X1

 

 

pārmaiņas,

ieskaitot

 

 

 

 

akūtu nieru

mazspēju,

 

 

 

 

hroniskas

nieru

 

 

 

 

mazspējas saasinājumu,

 

 

 

 

pavājinātu nieru darbību,

 

 

 

 

paaugstinātu

kreatinīna

 

 

 

 

līmeni serumā

 

 

 

 

 

Vispārēji traucējumi

 

 

 

 

un reakcijas

 

 

 

 

 

ievadīšanas vietā

 

 

 

 

Nervozitātes sajūta

X1

 

 

 

Astēnija2

 

X1

 

 

 

Reakcijas injekcijas vietā

 

X1

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Svara samazināšanās

 

X1

 

 

Paaugstināta

 

 

 

 

X3

starptautiskā

 

 

 

 

 

standartizētā koeficienta

 

 

 

 

vērtība, ja vienlaikus

 

 

 

 

lietots varfarīns, daži

 

 

 

 

ziņojumi saistīti ar

 

 

 

 

asiņošanu

 

 

 

 

 

1Biežums pamatojas uz tūlītējas iedarbības eksenatīda ilgtermiņa efektivitātes un drošuma pētījumiem, n=5763 kopā (pacienti, kuri lietoja sulfonilurīnvielas atvasinājumu n=2971).

2Ar insulīnu salīdzinošos kontrolētos pētījumos, kuros vienlaikus lietojamās zāles bija metformīns un sulfonilurīnvielas atvasinājumi, ar insulīnu ārstētiem un tūlītējas iedarbības eksenatīdu ārstētiem pacientiem šo blakusparādību sastopamība bija līdzīga.

3Spontāno ziņojumu dati (nezināms denominators)

Tūlītējas iedarbības eksenatīdu lietojot kombinācijā ar bazālā insulīna preparātu, novēroto blakusparādību sastopamība un veids bija līdzīgs tam, kas novērots kontrolētos klīniskos pētījumos ar eksenatīdu monoterapijas veidā, ar metformīnu un/vai sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, vai tiazolidīndionu - gan kopā ar metformīnu, gan bez tā.

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Hipoglikēmija

Pētījumos ar pacientiem, kas ārstēti ar tūlītējas iedarbības eksenatīdu un sulfonilurīnvielas atvasinājumiem (ar vai bez metformīna), hipoglikēmija tika novērota biežāk, salīdzinot ar placebo (23,5 % un 25,2 %, salīdzinot ar 12,6 % un 3,3 %), un bija atkarīga gan no tūlītējas iedarbības eksenatīda, gan no sulfonilurīnvielas atvasinājumu devām.

Eksenatīdu salīdzinot ar placebo vai tā kombināciju ar tiazolidīndiona atvasinājumu (kopā ar metformīnu vai bez tā), klīniski nozīmīga hipoglikēmijas sastopamības vai smaguma pakāpes atšķirība nav novērota. Hipoglikēmija ir aprakstīta attiecīgi 11 % un 7 % ar eksenatīdu un placebo ārstēto pacientu.

Lielākā daļa hipoglikēmijas gadījumu bija viegli vai vidēji smagi izteikti un izzuda pēc perorālas ogļhidrātu lietošanas.

30 nedēļu pētījumā, kad tūlītējas iedarbības eksenatīdu vai placebo pievienoja jau esošai bazālā insulīna (glargīna insulīns) terapijai, pacientiem, kuriem HbA1c ≤ 8,0 %, bazālā insulīna preparāta devu saskaņā ar protokolu samazināja par 20%, lai mazinātu hipoglikēmijas risku. Abās ārstēšanas grupās devu titrēja, lai sasniegtu mērķa glikozes līmeni plazmā tukšā dūšā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Tūlītējas iedarbības eksenatīda un placebo grupā nebija klīniski nozīmīgu hipoglikēmijas epizožu sastopamības atšķirību (attiecīgi 25% un 29%). Tūlītējas iedarbības eksenatīda grupā nebija smagas hipoglikēmijas gadījumu.

24 nedēļu pētījumā, kad jau esošai terapijai ar tūlītējas iedarbības eksenatīdu un metformīnu vai metformīnu plus tiazolidīndionu pievienoja vai nu lispro insulīna protamīna suspensiju, vai glargīna insulīnu, pacientu daudzums ar vismaz vienu vieglu hipoglikēmijas epizodi bija attiecīgi 18% un 9%, un viens pacients ziņoja par smagu hipoglikēmiju. Pacientiem, kuriem esošajā terapijā bija arī sulfonilurīnvielas atvasinājums, vismaz viena viegla hipoglikēmija bija attiecīgi 48% un 54%, un viens pacients ziņoja par smagu hipoglikēmiju.

Slikta dūša

Biežāk ziņotā blakusparādība bija slikta dūša. 36% pacientu, kas tika ārstēti ar 5 µg vai 10 µg tūlītējas iedarbības eksenatīdu, ziņoja par vismaz vienu sliktas dūšas gadījumu. Lielākā daļa sliktas dūšas gadījumu bija viegli vai vidēji stipri izteikti un radās no devas atkarīgā veidā. Lielākai daļai pacientu, kam sākotnēji bija radusies slikta dūša, tās biežums un smaguma pakāpe mazinājās, turpinot terapiju.

Ilgstošos kontrolētos pētījumos (16 nedēļas vai ilgāk) terapija blakusparādību dēļ bija pārtrauc 8% ar tūlītējas iedarbības eksenatīdu ārstēto pacientu, 3% ar placebo ārstēto pacientu un 1% ar insulīnu ārstēto pacientu. Biežākās blakusparādības, kuru dēļ pacientiem bija jāpārtrauc tūlītējas iedarbības eksenatīda lietošana, bija slikta dūša (4% pacientu) un vemšana (1%). Ar placebo ārstētiem vai ar insulīnu ārstētiem pacientiem sliktas dūšas vai vemšanas dēļ terapija bija jāpārtrauc <1% gadījumos.

Atklātos paildzinātos pētījumos pacientiem, kas lietoja tūlītējas iedarbības eksenatīdu, pēc 82 nedēļām radās līdzīga veida blakusparādības tām, ko novēroja kontrolētos pētījumos.

Reakcijas injekcijas vietā

Par reakcijām injekcijas vietā ziņots aptuveni 5,1% pacientu, kas kontrolētos pētījumos ilgstoši (16 nedēļas vai ilgāk) saņēma tūlītējas iedarbības eksenatīdu. Šīs reakcijas parasti bija vieglas un parasti to dēļ tūlītējas iedarbības eksenatīda terapija netika pārtraukta.

Imunogenitāte

Sakarā ar olbaltumu un peptīdu zāļu iespējamām imunogēnām īpašībām pacientiem pēc tūlītējas iedarbības eksenatīda terapijas var rasties antivielas pret eksenatīdu. Vairumam pacientu, kam rodas antivielas, to titrs laika gaitā mazinās un paliek zems turpmāko 82 nedēļu laikā.

Kopumā pacientu procentuālais daudzums ar pozitīvām antivielām klīniskos pētījumos bija līdzīgs. Pacientiem, kam radās antivielas pret eksenatīdu, blakusparādības injekcijas vietā (piemēram: ādas apsārtumu un niezi) novēroja vairāk, bet citādi, bija līdzīgs blakusparādību biežums un veids, salīdzinot ar tiem, kam nebija antivielas pret eksenatīdu. Trijos ar placebo kontrolētos pētījumos (n = 963) 38% pacientu pēc 30 nedēļām bija zems antivielu titrs pret eksenatīdu. Šai grupai glikēmijas kontrole (HbA1c) parasti bija līdzīga tai, ko novēroja pacientiem bez antivielu titriem. Papildus 6% pacientu pēc 30 nedēļām bija augstāks antivielu titrs. Apmēram pusei no šiem 6% (3% no kopējā pacientu skaita, kas kontrolētos pētījumos saņēma tūlītējas iedarbības eksenatīdu) nebija redzamas glikēmijas atbildes reakcijas pret tūlītējas iedarbības eksenatīdu. Trijos ar insulīnu-salīdzinātāju kontrolētos pētījumos (n = 790) ar tūlītējas iedarbības eksenatīda ārstētiem pacientiem tika novērota līdzīga efektivitāte un blakusparādības, neatkarīgi no antivielu titra.

Pārbaudot paraugus ar pozitīvām antivielām no viena ilgstoša, nekontrolēta pētījuma, nozīmīga krusteniska reakcija ar līdzīgiem endogēniem peptīdiem (glikagonu vai GLP-1) netika atklāta.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot nacionālo ziņošanas sistēmu, kas norādīta V pielikumā.

4.9.Pārdozēšana

Pārdozēšanas pazīmes un simptomi var ietvert smagas pakāpes sliktu dūšu, stipru vemšanu un ātru glikozes koncentrācijas mazināšanos asinīs.

Pārdozēšanas gadījumā jāsāk atbilstoša uzturoša terapija (iespējams parenterāla) atbilstoši pacienta klīniskām pazīmēm un simptomiem.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: zāles diabēta ārstēšanai, citi asins glikozes līmeni pazeminoši līdzekļi, izņemot insulīnu, ATĶ kods: A10BX04.

Darbības mehānisms

Eksenatīds ir glikagonam līdzīgā peptīda -1 (GLP-1) receptora agonists, kam piemīt vairākas glikagonam līdzīgā peptīda 1 (GLP-1) antihiperglikēmiskās iedarbības. Eksenatīda aminoskābju secība daļēji sakrīt ar cilvēka GLP-1 aminoskābju secību. Pierādīts, ka eksenatīds saistās un aktivē zināmo cilvēka GLP-1 receptoru in vitro, un tā darbības mehānismus nosaka cikliskā AMF un/vai citi intracelulārie signālmehānismi.

Eksenatīds no glikozes līmeņa atkarīgā veidā palielina insulīna sekrēciju no aizkuņģa dziedzera beta šūnām. Pazeminoties glikozes koncentrācijai asinīs, insulīna sekrēcija pazeminās. Kad eksenatīds tika lietots kombinācijā tikai ar metformīnu, netika novērota hipoglikēmijas biežuma palielināšanās, salīdzinot ar placebo kombināciju ar metformīnu, kas var būt izskaidrojams ar šo no glikozes atkarīgo insulīntropisko mehānismu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Eksenatīds nomāc glikagona sekrēciju, par ko zināms, ka tā neatbilstoši paaugstinās 2. tipa cukura diabēta gadījumā. Mazāka glikagona koncentrācija izraisa samazinātu glikozes sekrēciju aknās. Tomēr eksenatīds neietekmē normālu glikagona atbildes reakciju un citu hormonu atbildes reakcijas uz hipoglikēmiju.

Eksenatīds palēnina kuņģa iztukšošanos, mazinot ar ēdienu uzņemtās glikozes nonākšanas ātrumu asinsritē.

Farmakodinamiskās īpašības

Tūlītējas iedarbības eksenatīds uzlabo glikēmijas kontroli ar tiešu un ilgstošu ietekmi uz glikozes koncentrācijas mazināšanu gan pēc ēšanas, gan tukšā dūšā pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Tūlītējas iedarbības eksenatīda pētījumi kopā ar metformīnu, sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai abiem kā fona terapiju.

Klīniskos pētījumos piedalījās 3945 personas (2997 ārstētas ar eksenatīdu), 56% vīrieši un 44% sievietes, 319 personas (230 ārstētas ar eksenatīdu) bija ≥ 70 g. v. un 34 personas (27 ārstētas ar eksenatīdu) bija ≥ 75 g. v.

Trīs ar placebo kontrolētos pētījumos 30 nedēļas ilgi ārstētiem pacientiem tūlītējas iedarbības eksenatīds samazināja HbA1c un ķermeņa masu, gan tūlītējas iedarbības eksenatīdu lietojot papildus

metformīnam, gan sulfonilurīnvielas atvasinājumiem vai abiem. Šādu HbA1c samazināšanos parasti novēroja 12 nedēļas pēc terapijas sākšanas. Skatīt 2. tabulu. Samazināts HbA1c un samazināta ķermeņa masa saglabājās vismaz 82 nedēļas pacientu grupā, kas lietoja 10 µg divas reizes dienā, pabeidzot gan placebo kontrolētus pētījumus, gan nekontrolētus pētījumu pagarinājumus (n=137).

2. tabula: 30 nedēļas ilgu ar placebo kontrolētu pētījumu (ar terapijai paredzētiem pacientiem) kombinēti rezultāti

 

Placebo

Tūlītējas iedarbības

Tūlītējas iedarbības

 

 

eksenatīds 5 µg divas

eksenatīds 10 µg

 

 

reizes dienā

divas reizes dienā

N

Sākotnējais HbA1c(%)

8,48

8,42

8,45

HbA1c(%) pārmaiņas no

0,08

-0,59

-0,89

sākotnēja līmeņa

 

 

 

Pacientu daļa, kas

7,9

25,3

33,6

sasniedz HbA1c ≤7%

 

 

 

Pacientu daļa, kas

10,0

29,6

38,5

sasniedz HbA1c ≤7%

 

 

 

(pacientiem, kas pabeidz

 

 

 

pētījumus)

 

 

 

Sākotnējā ķermeņa masa

99,26

97,10

98,11

(kg)

 

 

 

Ķermeņa masas

-0,65

-1,41

-1,91

pārmaiņas no sākotnējā

 

 

 

līmeņa (kg)

 

 

 

Ar insulīnu salīdzinošos pētījumos tūlītējas iedarbības eksenatīds (5 µg divas reizes dienā 4 nedēļas ilgi, kam sekoja 10 µg divas reizes dienā) kombinācijā ar metformīnu un sulfonilurīnvielas atvasinājumu nozīmīgi (statistiski un klīniski) uzlaboja glikēmijas kontroli, ko noteica ar HbA1c samazināšanos. Šis terapeitiskais efekts bija līdzīgs tam, ko radīja glargīna insulīns 26 nedēļas ilgā pētījumā (vidējā insulīna deva 24,9 SV dienā, robežās no 4 līdz 95 SV/dienā, pētījuma beigās) un divfāziskais aspartātinsulīns 52 nedēļas ilgā pētījumā (vidējā insulīna deva 24,4 SV dienā, robežās no 3 līdz 78 SV dienā, pētījuma beigās). Tūlītējas iedarbības eksenatīds pazemināja HbA1c no 8,21% (N=228) un 8,6% (N=222) par 1,13% un 1,01%, bet glargīna insulīns to pazemināja no 8,24% (N=227) par 1,10% un divfāziskais aspartātinsulīns – no 8,67% (N=224) par 0,86%. Tūlītējas iedarbības eksenatīds radīja ķermeņa masas samazināšanos par 2,3 kg (2,6%) 26 nedēļas ilgā pētījumā un par 2,5 kg (2,7%) 52 nedēļas ilgā pētījumā, bet insulīna terapija radīja ķermeņa masas palielināšanos. Terapijas atšķirības (tūlītējas iedarbības eksenatīds mīnus salīdzinošās zāles) bija – 4,1 kg 26 nedēļas ilgā pētījumā un –5,4 kg 52 nedēļas ilgā pētījumā. Septiņu punktu asins glikozes paškontroles profilos (pirms un pēc maltītēm, un plkst 3:00) pēc tūlītējas iedarbības eksenatīda injekcijas novēroja ievērojami mazākas glikozes vērtības salīdzinājumā ar insulīnu pēc maltītēm. Asins glikozes koncentrācija pirms maltītēm parasti bija mazāka pacientiem, kuri lieto insulīnu,

salīdzinot ar tūlītējas iedarbības eksenatīdu. Vidējās dienas asins glikozes vērtības Byetta un insulīnam bija līdzīgas. Šajos pētījumos hipoglikēmijas biežums tūlītējas iedarbības eksenatīda terapijas un insulīna terapijas laikā bija līdzīgs.

Tūlītējas iedarbības eksenatīda pētījumi ar metformīnu, tiazolidīndionu vai abiem kā fona terapiju

Tika veikti divi ar placebo kontrolēti pētījumi: viens pētījums ilga 16 nedēļas, bet otrs – 26 nedēļas. To laikā tūlītējas iedarbības eksenatīdu saņēma attiecīgi 121 un 111 pacienti, bet placebo saņēma attiecīgi 112 un 54 pacienti (zāles pievienojot jau sāktai ārstēšanai ar tiazolidīndiona atvasinājumu (kopā ar metformīnu vai bez tā)). No pacientiem, kuri saņēma tūlītējas iedarbības eksenatīdu, 12% tika ārstēti ar tiazolidīndiona atvasinājumu un tūlītējas iedarbības eksenatīdu, bet 82% pacientu tika ārstēti ar tiazolidīndiona atvasinājumu, metformīnu un tūlītējas iedarbības eksenatīdu. 16 nedēļas ilgā pētījuma laikā Byetta (5 µg divas reizes dienā 4 nedēļas ilgi, kam sekoja 10 µg divas reizes dienā) radīja statistiski nozīmīgu HbA1c mazināšanos no sākotnējā līmeņa, salīdzinot ar placebo (-0,7% pret +0,1%), kā arī nozīmīgu ķermeņa masas mazināšanos (-1,5 pret -0 kg). 26 nedēļas ilgā pētījuma laikā

salīdzinājumā ar placebo tika iegūti līdzīgi rezultāti un kopš terapijas sākuma novērota statistiski nozīmīga HbA1c koncentrācijas pazemināšanās (-0,8 % pret -0,1 %). No pētījuma sākuma līdz beigām nozīmīgas pacientu ķermeņa masas atšķirības starp terapijas grupām netika novērotas (-1,4 pret -

0,8 kg).

Lietojot tūlītējas iedarbības eksenatīdu kombinācijā ar tiazolidīndionu, hipoglikēmijas biežums bija līdzīgs kā lietojot placebo kombinācijā ar tiazolidīndionu. Pieredze ar pacientiem pēc 65 gadu vecuma un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir maza. Pārējo novēroto nevēlamo blakusparādību sastopamība un veidi bija līdzīgi tiem, kas novēroti 30 nedēļas ilgo kontrolēto sulfonilurīnvielas atvasinājumu, metformīna vai abu zāļu klīnisko pētījumu laikā.

Tūlītējas iedarbības eksenatīda kombinācijā ar bazālā insulīna preparātu pētījumi

30 nedēļu pētījumā glargīna insulīnam pievienoja vai nu tūlītējas iedarbības eksenatīdu (5 µg divas reizes dienā 4 nedēļas, pēc tam 10 µg divas reizes dienā, vai placebo (ar metformīnu, pioglitazonu vai abiem vai bez tiem). Pētījuma laikā abās ārstēšanas grupās glargīna insulīna deva tika titrēta, izmantojot algoritmu, kas parāda pašreizējo klīnisko praksi mērķa glikozes līmeņa sasniegšanai plazmā tukšā dūšā līdz aptuveni 5,6 mmol/l. Vidējais pētāmo personu vecums bija 59 gadi, un vidējais diabēta ilgums bija 12,3 gadi.

Pētījuma beigās tūlītējas iedarbības eksenatīda (n=137) grupā bija statistiski nozīmīgs HbA1c pazeminājums un ķermeņa masas samazināšanās, salīdzinot ar placebo (n=122). Tūlītējas iedarbības eksenatīds pazemināja HbA1c par 1,7%, salīdzinot ar sākumstāvokli (8,3%), bet placebo pazemināja HbA1c par 1,0%, salīdzinot ar sākumstāvokli (8,5%). Pacientu daļa, kuri sasniedza HbA1c <7% un HbA1c ≤6,5%, tūlītējas iedarbības eksenatīda grupā bija 56% un 42% un placebo grupā 29% un 13%. Byetta grupā novēroja ķermeņa masas samazināšanos par 1,8 kg, bet placebo grupā novēroja ķermeņa masas palielināšanos par 1,0 kg, salīdzinot ar sākumstāvokli (94 kg).

Tūlītējas iedarbības eksenatīda grupā insulīna deva palielinājās par 13 vienībām dienā, salīdzinot ar 20 vienībām placebo grupā. Tūlītējas iedarbības eksenatīds pazemināja glikozes līmeni serumā tukšā dūšā par 1,3 mmol/l un placebo par 0,9 mmol/l. Tūlītējas iedarbības eksenatīda grupā, salīdzinot ar placebo grupu, bija nozīmīgi mazākas pēcēšanas glikozes līmeņa svārstības asinīs pēc rīta maltītes (- 2,0 pret – 0,2 mmol/l) un vakara maltītes (- 1,6 pret + 0,1 mmol/l), starp ārstēšanas grupām nebija atšķirību saistībā ar dienas vidus maltīti.

24 nedēļu pētījumā, kur jau esošai terapijai ar tūlītējas iedarbības eksenatīdu un metformīnu, metformīnu un sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai metformīnu un pioglitazonu pievienoja lispro insulīna protamīna suspensiju vai glargīna insulīnu, HbA1c pazeminājās attiecīgi par 1,2% (n=170) un 1,4% (n=167), salīdzinot ar sākumstāvokli (8,2%). Pacientiem, kuri lietoja lispro insulīna protamīna suspensiju, ķermeņa masa palielinājās par 0,2 kg, un pacientiem, kuri lietoja glargīna insulīnu, ķermeņa masa palielinājās par 0,6 kg, salīdzinot ar sākotnējo svaru – attiecīgi 102 kg un 103 kg.

30 nedēļu ilgā nemaskētā vismaz līdzvērtīgas iedarbības pētījumā ar aktīvām salīdzinājuma zālēm pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu vērtēja tūlītējas iedarbības eksenatīda (n=315) drošumu un efektivitāti, salīdzinot ar titrēto lispro insulīnu trīs reizes dienā (n=312) un pamatā lietojot optimizētu bazālā glargīna insulīna un metformīna terapiju.

Pēc bazālā insulīna optimizēšanas (BIO) fāzes pacienti ar HbA1c 7,0% tika nejaušināti, lai viņu lietoto ārstēšanas shēmu ar glargīna insulīnu un metformīnu papildinātu vai nu ar tūlītējas iedarbības eksenatīdu, vai lispro insulīnu. Abās ārstēšanas grupās pētāmās personas turpināja titrēt savas glargīna insulīna devas, izmantojot algoritmu, kas atspoguļo pašreizējo klīnisko praksi.

Visi tūlītējas iedarbības eksenatīda grupā iekļautie pacienti sākumā lietoja 5 µg divas reizes dienā (BID) četras nedēļas. Pēc četrām nedēļām deva tika palielināta līdz 10 µg BID. Tūlītējas iedarbības eksenatīda grupas pacienti, kuriem HbA1c vērtība BIO fāzes beigās bija ≤8,0%, samazināja savu glargīna insulīna devu vismaz par 10%.

Tūlītējas iedarbības eksenatīds samazināja HbA1c vērtību par 1,1%, salīdzinot ar sākotnējo rādītāju 8,3%, un lispro insulīns samazināja HbA1c vērtību par 1,1 %, salīdzinot ar sākotnējo rādītāju 8,2 %, un

tika pierādīts, ka tūlītējas iedarbības eksenatīds ir vismaz līdzvērtīga iedarbība kā titrētam lispro insulīnam. Pacientu īpatsvars, kam tika sasniegta HbA1c vērtība < 7%, bija 47,9% tūlītējas iedarbības eksenatīda grupā un 42,8% lispro insulīna grupā. Ar tūlītējas iedarbības eksenatīdu tika novērots ķermeņa masas samazinājums par 2,6 kg, salīdzinot ar sākotnējo rādītāju 89,9 kg, bet ar lispro insulīnu tika novērots ķermeņa masas pieaugums par 1,9 kg, salīdzinot ar sākotnējo rādītāju 89,3 kg.

Lipīdu līmenis tukšā dūšā

Tūlītējas iedarbības eksenatīds netika pierādīta nevēlama ietekme uz lipīdu raksturlielumiem. Mazinoties ķermeņa masai, tika novērota nosliece uz triglicerīdu līmeņa mazināšanos.

Bēta šūnu funkcija

Klīniskie pētījumi ar tūlītējas iedarbības eksenatīdu liecināja par uzlabotu bēta šūnu funkciju, lietojot tādus mērījumus, kā homeostāzes modeļa vērtējumu beta šūnu funkcijai (HOMA-B) un proinsulīna attiecību pret insulīnu.

Farmakodinamiskais pētījums pierādīja 2. tipa cukura diabēta slimniekiem (n=13) insulīna sekrēcijas pirmās fāzes atjaunošanos un uzlabotu otrās fāzes insulīna sekrēciju kā atbildi uz glikozes intravenozu ievadīšanu bolus veidā.

Ķermeņa masa

Ilgstošos (līdz 52 nedēļas), kontrolētos pētījumos ķermeņa masas mazināšanos ar tūlītējas iedarbības eksenatīdu ārstētiem pacientiem novēroja neatkarīgi no sliktās dūšas rašanās, lai gan šī mazināšanās bija lielāka pacientu grupā ar sliktu dūšu (vidēji mazināšanās par 2,4 kg pret 1,7 kg).

Pierādīts, ka eksenatīda lietošana mazināja uztura lietošanu sakarā ar ēstgribas mazināšanos un palielinātu sāta sajūtu.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt tūlītējas iedarbības eksenatīda pētījumu rezultātus vienā vai vairākās 2.tipa cukura diabēta pediatriskās populācijas apakšgrupās (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc subkutānas lietošanas pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu eksenatīds sasniedz vidējo maksimālo koncentrāciju plazmā pēc 2 h. Pēc subkutānas 10 μg eksenatīda devas ievadīšanas eksenatīda vidējā maksimālā koncentrācija (Cmax) bija 211 pg/ml un kopējais vidējais laukums zem līknes (AUC0-inf) bija 1036 pg •h/ml. Eksenatīda koncentrācija palielinājās proporcionāli terapeitiskās devas robežām 5 μg – 10 μg. Pēc subkutānas ievadīšanas vēderā, augšstilbā vai augšdelmā tiek sasniegtas līdzīgas eksenatīda koncentrācijas.

Izkliede

Eksenatīda vidējais šķietamais izkliedes tilpums pēc vienreizējas eksenatīda devas subkutānas lietošanas ir 28 l.

Biotransformācija un eliminācija

Neklīniskos pētījumos pierādīts, ka eksenatīds galvenokārt izdalās kamoliņu filtrācijas veidā ar turpmāku proteolītisku degradāciju. Klīniskos pētījumos eksenatīda vidējais šķietamais klīrenss ir 9 l/h un vidējais beigu eliminācijas pusperiods ir 2,4 h. Šīs eksenatīda farmakokinētiskās īpašības nav atkarīgas no devas.

Īpašas pacientu grupas

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar vieglas (kreatinīna klīrenss 50 — 80 ml/min) vai vidēji smagas pakāpes (kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min) nieru darbības traucējumiem eksenatīda klīrenss bija nedaudz mazināts, salīdzinot ar klīrensu personām ar normālu nieru darbību (par 13% mazāks vieglas pakāpes un par

36% mazāks vidēji smagas pakāpes nieru darbības traucējumu gadījumā). Klīrenss nozīmīgi mazinājās (par 84 %) pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā, kam tiek veikta dialīze (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Aknu mazspēja

Pacientiem ar aknu mazspēju farmakokinētiskie pētījumi nav veikti. Eksenatīds galvenokārt izdalās caur nierēm, tādēļ nav paredzams, ka aknu darbības traucējumi ietekmēs eksenatīda koncentrāciju asinīs.

Dzimums un rase

Dzimumam un rasei nav klīniski nozīmīgas ietekmes uz eksenatīda farmakokinētiku.

Gados vecāki pacienti

Ilgtermiņa kontrolējamu pētījumu dati par gados veciem pacientiem ir ierobežoti, bet neliecina par izteiktām eksenatīda koncentrācijas pārmaiņām vecumā līdz aptuveni 75 gadiem. Farmakokinētiskajos pētījumos ar 2. tipa cukura diabēta pacientiem, 15 gados veciem pacientiem vecumā no 75 līdz

85 gadiem, lietojot eksenatīdu (10 µg), novēroja AUC palielināšanos vidēji par 36 %,salīdzinot ar 15 pacientiem vecumā no 45-65 gadiem, kas, iespējams, saistīts ar pasliktinātu nieru darbību gados vecāku pacientu grupā (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Vienreizējās devas farmakokinētiskajā pētījumā 13 pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu vecumā no 12 – 16 gadiem eksenatīda lietošanas (5 µg) rezultātā mazliet samazinājās AUC (16 % zemāks) un Cmax (25 % zemāks), salīdzinot ar šiem pašiem kritērijiem pieaugušajiem.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti vai genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Žurku mātītēm, kas saņēma eksenatīdu 2 gadus ilgi, novērota labdabīgas vairogdziedzera C šūnu adenomas sastopamības palielināšanās, lietojot lielāko devu 250 µg/kg dienā (šī deva radīja eksenatīda koncentrāciju plazmā, kas bija 130 reizes lielāka par terapeitisko koncentrāciju cilvēkam). Šī sastopamība nebija statistiski nozīmīga, to piemērojot dzīvildzei. Žurku tēviņiem vai abu dzimumu pelēm tumorogēnu ietekmi nekonstatēja.

Pētījumi ar dzīvniekiem neliecināja par tiešu kaitīgu ietekmi uz auglību vai grūtniecību. Lielas eksenatīda devas grūsnības vidū izraisīja skeleta bojājumus un palēnināja augļa augšanu pelēm un aizkavēja augļa augšanu trušiem. Pelēm, kas vēlīnā grūsnības laikā un zīdīšanas periodā saņēma lielas devas, mazinājās jaundzimušo augšana.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Metakrezols

Mannīts

Ledus etiķskābe Nātrija acetāta trihidrāts Ūdens injekcijām

6.2.Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Lietošanā esoša pildspalvveida pilnšļirce: 30 dienas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2ºC – 8ºC).

Nesasaldēt.

Lietošanas laikā

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Pildspalvveida pilnšļirci nedrīkst uzglabāt ar piestiprinātu adatu.

Uzlieciet pilnšļirces uzgali, lai sargātu no gaismas.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

I klases stikla kārtridžs ar brombutila gumijas virzuli, gumijas disku un alumīnija vāciņu. Katrs kārtridžs ir ievietots vienreizējas lietošanas pildspalvveida pilnšļircē.

5 mikrogrami: katrā pildspalvveida pilnšļircē ir 60 devas (aptuveni 1,2 ml šķīduma). 10 mikrogrami: katrā pildspalvveida pilnšļircē ir 60 devas (aptuveni 2,4 ml šķīduma).

Iepakojums ar 1 un 3 pildspalvveida pilnšļircēm. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Pildspalvveida pilnšļirces adatas nav pievienotas iepakojumam.

Becton, Dickinson and Company adatas ir piemērotas lietošanai ar Byetta pildspalvveida pilnšļirci.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par rīkošanos

Pacientam jānorāda likvidēt adatu pēc katras injekcijas.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Norādījumi par lietošanu

Byetta paredzēts lietot tikai vienai personai. Rūpīgi jāievēro norādījumi par pildspalvveida pilnšļirces lietošanu.

Pildspalvveida pilnšļirci nedrīkst uzlgabāt ar pievienotu adatu.

Byetta nedrīkst lietot, ja redzamas nogulsnes, vai ja šķīdums ir duļķains un/vai mainījis krāsu.

Nelietojiet Byetta, ja tas bijis sasaldēts.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

AstraZeneca AB

SE-151 85 Södertälje

Zviedrija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

EU/1/06/362/001 –4

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Pirmreizējā reģistrācija: 2006. gada 20. novembris

Pēdējā pārreģistrācija: 2011. gada 20. novembris

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Detalizēta informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras mājas lapā http://www.ema.europa.eu

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas