Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Cancidas (Caspofungin MSD) (caspofungin) – Zāļu apraksts - J02AX04

Updated on site: 05-Oct-2017

Raksts satur

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

CANCIDAS 50 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai.

CANCIDAS 70 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai.

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

CANCIDAS 50 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai.

Katrs flakons satur 50 mg kaspofungīna (caspofungin) (acetāta veidā).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

Katrs 50 mg flakons satur 35,7 mg saharozes.

CANCIDAS 70 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai.

Katrs flakons satur 70 mg kaspofungīna (caspofungin) (acetāta veidā).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

Katrs 70 mg flakons satur 50,0 mg saharozes.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai.

Pirms izšķīdināšanas pulveris ir balts līdz pelēkbalts, kompakts pulveris.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Invazīvā kandidoze pieaugušiem pacientiem vai bērniem.

Invazīvā aspergiloze pieaugušajiem vai bērniem, kuriem ir amfotericīna B, amfotericīna B lipīdu formu un/vai intrakonazola nepanesība vai kam šī terapija nav efektīva. Neefektivitāte tiek definēta kā infekcijas tālāka attīstība vai situācijas neuzlabošanās pēc vismaz septiņu dienu efektīvas pretsēnīšu ārstēšanas ar terapeitiskām devām.

Febrilu, neitropēnisku pieaugušu pacientu vai bērnu empīriskai terapijai, pieņemot, ka viņiem ir sēnīšu infekcijas (tādas kā Candida vai Aspergillus).

4.2.Devas un lietošanas veids

Ārstēšanu ar kaspofungīnu drīkst uzsākt tikai ārsts, kuram ir pieredze invazīvo sēnīšu infekciju ārstēšanā.

Devas

Pieaugušie pacienti

1. dienā ievada vienreizēju piesātinošo devu (70 mg), turpmāk – 50 mg/dienā. Pacientiem, kuru svars pārsniedz 80 kg, pēc piesātinošās devas (70 mg) iesaka turpināt 70 mg kaspofungīna uzturošo devu (skatīt 5.2. apakšpunktu). Devu pielāgošana sakarā ar dzimumu vai rasi nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Bērni (no 12 mēnešu līdz 17 gadu vecumam)

Bērniem (no 12 mēnešu līdz 17 gadu vecumam) devas jāaprēķina ņemot vērā pacienta ķermeņa

virsmas laukumu (lūdzu skatīt Lietošanas instrukciju bērniem, Mostellera1 formulu). Visām indikācijām 1. dienā ievada vienreizēju piesātinošo devu 70 mg/m2 (nepārsniedzot faktisko devu 70 mg), turpmāk – 50 mg/m2 dienā (nepārsniedzot faktisko devu 70 mg dienā). Ja deva 50 mg/m2

dienā bija labi panesama, taču netiek nodrošināta adekvāta klīniskā atbildes reakcija, dienas devu var palielināt līdz 70 mg/m2 dienā (nepārsniedzot faktisko devu 70 mg dienā).

Kaspofungīna drošība un efektivitāte nav pietiekami pētīta klīniskajos pētījumos jaundzimušajiem un zīdaiņiem līdz 12 mēnešu vecumam. Šajā vecuma grupā ir jāievēro piesardzība ārstēšanā. Ierobežoti dati liecina, ka var apsvērt kaspofungīna lietošanu devā 25 mg/m2 dienā jaundzimušajiem un zīdaiņiem (līdz 3 mēnešu vecumam) un 50 mg/m2 dienā maziem bērniem (no 3 līdz 11 mēnešu vecumam) (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Ārstēšanas ilgums

Empīriskās terapijas ilgums ir atkarīgs no pacienta atbildes reakcijas. Terapija jāturpina līdz pat 72 stundām pēc neitropēnijas novēršanas (ANC≥500). Pacientiem ar diagnosticētu sēnīšu infekciju terapijai jābūt vismaz 14 dienas un terapija jāturpina vēl vismaz 7 dienas gan pēc neitropēnijas, gan klīnisko simptomu novēršanas.

Invazīvās kandidozes ārstēšanas ilgumu nosaka pacienta klīniskā un mikrobioloģiskā atbildes reakcija. Kad invazīvās kandidozes simptomi ir uzlabojušies un kultūru uzsējums ir negatīvs, var apsvērt iespēju pāriet uz perorālu pretsēnīšu terapiju. Parasti pretsēnīšu terapija jāturpina vismaz 14 dienas pēc pēdējā pozitīvā kultūru uzsējuma.

Invazīvās aspergilozes ārstēšanas ilgumu katrā gadījumā nosaka individuāli, un tas ir atkarīgs no pacienta pamatslimības smaguma pakāpes, imūnsupresijas ārstēšanas rezultātiem un klīniskās atbildes reakcijas. Parasti ārstēšana jāturpina vismaz septiņas dienas pēc simptomu pazušanas.

Ir ierobežoti dati par drošību terapijai, kas ilgst vairāk par 4 nedēļām. Tomēr pieejamie dati liecina, ka kaspofungīns ir labi panesams arī ilgstošu terapijas kursu laikā (līdz 162 dienām pieaugušiem pacientiem un līdz 87 dienām bērniem).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem (65 gadi un vecāki) zemlīknes laukums (AUC - area under the curve) palielinās par apmēram 30 %. Tomēr sistemātiska devu piemērošana nav nepieciešama. Ir ierobežota pieredze 65 gadus vecu un vecāku pacientu ārstēšanā (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Nieru funkcijas traucējumi

Devas nav jāpielāgo pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Aknu funkcijas traucējumi

Pieaugušiem pacientiem ar vieglas pakāpes aknu funkcijas traucējumiem (novērtējums pēc Child-Pugh skalas no 5 līdz 6) devu piemērošana nav nepieciešama. Pieaugušiem pacientiem ar vidējas pakāpes aknu funkcijas traucējumiem (novērtējums pēc Child-Pugh skalas no 7 līdz 9), pamatojoties uz datiem par farmakokinētiku, ieteicams lietot katru dienu 35 mg kaspofungīna. 1. dienā jāievada piesātinošā deva 70 mg. Nav klīniskās pieredzes par smagas pakāpes aknu funkcijas traucējumiem pieaugušiem pacientiem (novērtējums pēc Child-Pugh skalas lielāks par 9) un bērniem ar jebkādas pakāpes aknu funkcijas traucējumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vienlaikus lietošana kopā ar metabolo enzīmu stimulētājiem

Atsevišķi dati norāda, ka pēc kaspofungīna piesātinošās devas 70 mg, gadījumos, ja vienlaicīgi ar kaspofungīnu pieaugušie pacienti lieto metabolo enzīmu stimulētājus, uzturošo devu var paaugstināt līdz 70 mg (skatīt 4.5. apakšpunktu). Ja kaspofungīnu lieto bērniem (no 12 mēnešu līdz 17 gadu

1 Mosteller RD: Simplified Calculation of Body Surface Area. N Engl J Med 1987 Oct 22;317(17):1098 (letter)

vecumam) kopā ar tiem pašiem metabolo enzīmu stimulētājiem (skatīt 4.5. apakšpunktu), jāapsver iespēja lietot kaspofungīna devu 70-mg/m2 dienā (nepārsniedzot faktisko devu 70 mg dienā).

Ievadīšanas veids

Pēc atšķaidīšanas un izšķīdināšanas šķīdums jāievada lēnas intravenozas infūzijas veidā aptuveni 1 stundas laikā. Norādījumus par šķīdināšanu skatīt 6.6. apakšpunktā.

Pieejami 50 mg un 70 mg flakoni.

Kaspofungīna infūzija jāievada vienu reizi dienā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ziņots par anafilaktiskā šoka gadījumiem kaspofungīna lietošanas laikā. Ja tas rodas, jāpārtrauc lietot kaspofungīnu un jāsāk atbilstoša terapija. Ziņots par iespējams ar histamīna atbrīvošanos saistītām blakusparādībām, ieskaitot izsitumus, sejas pietūkumu, angioneirotisko tūsku, niezi, siltuma sajūtu vai bronhospazmu, kuru dēļ var būt nepieciešams pārtraukt kaspofungīna lietošanu un/vai nozīmēt atbilstošu ārstēšanu.

Ierobežoti dati liecina, ka no retāk sastopamām ne-Cancida rauga sēnītēm un ne-Aspergillus pelējuma sēnītēm kaspofungīns nepasargā. Nav pētīta kaspofungīna efektivitāte pret šīm patogēnajām sēnītēm.

Tika novērtēta vienlaicīga kaspofungīna un ciklosporīna lietošana veseliem pieaugušiem brīvprātīgajiem un pieaugušiem pacientiem. Dažiem veseliem pieaugušiem brīvprātīgajiem, kuri saņēma divas 3 mg/kg devas ciklosporīna kopā ar kaspofungīnu, īslaicīgi paaugstinājās alanīna transamināzes (ALAT) līmenis un asparāta transamināzes (ASAT) līmenis, līdz trijām reizēm pārsniedzot normas augšējo robežu (NAR); laboratorie rādītāji normalizējās pēc tam, kad ārstēšanu pārtrauca. Retrospektīvā pētījumā, kur 40 pacienti no 1 līdz 290 dienām (vidēji 17,5 dienas) lietoja tirdzniecībā esošo kaspofungīnu un ciklosporīnu, netika novērotas nopietnas nevēlamās blakusparādības aknās. Dati liecina, ka kaspofungīnu var lietot pacienti, kuri saņem ciklosporīnu, ja iespējamais labums atsver potenciālo risku. Vienlaicīgi lietojot kaspofungīnu un ciklosporīnu, regulāri jāpārbauda aknu fermentu rādītāji.

Pieaugušiem pacientiem ar vieglu un vidēju aknu mazspēju AUC palielinās attiecīgi par 20 % un 75 %. Pieaugušiem ar vidējas pakāpes aknu mazspēju ieteicams samazināt devu līdz 35 mg. Nav

klīniskās pieredzes par iedarbību pieaugušiem ar smagiem aknu funkcijas traucējumiem vai bērniem ar jebkādas pakāpes aknu funkcijas traucējumiem. Iespējams, ka iedarbība ir ilgstošāka nekā vidēji smagu aknu funkcijas traucējumu gadījumos un šādiem pacientiem kaspofungīns jālieto piesardzīgi (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Ir novērotas novirzes aknu funkcijas testos kaspofungīna lietošanas laikā veseliem brīvprātīgajiem gan pieaugušajiem, gan pediatriskās populācijas pacientiem. Dažiem pieaugušajiem un pediatriskās populācijas pacientiem ar smagām blakus saslimšanām, kuri vienlaicīgi ar kaspofungīnu saņēma vairākus citus medikamentus, ziņots par klīniski nozīmīgiem aknu darbības traucējumiem, hepatītu un aknu mazspēju; cēloņsakarība ar kaspofungīnu nav noteikta. Pacienti, kuriem kaspofungīna terapijas laikā novēroja izmainītus aknu funkciju testus, turpmāk būtu jānovēro, vai nepasliktinās aknu funkcijas un jāizvērtē ieguvuma/riska attiecība kaspofungīna terapijas turpināšanai.

Šīs zāles satur saharozi. Pacienti ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību vai saharozes-izomaltāzes nepietiekamību šīs zāles lietot nedrīkst (skatīt 2. punktu).

Pēcreģistrācijas periodā tika ziņots par Stīvensa-Džonsona sindroma un toksiskas epidermas nekrolīzes gadījumiem saistībā ar kaspofungīna lietošanu. Pacientiem, kuriem anamnēzē ir alerģiskas ādas reakcijas, ir jāievēro piesardzība (skatīt 4.8. apakšpunktu).

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Pētījumi in vitro liecina, ka kaspofungīns neinhibē citohromālās sistemas P450 enzīmus. Klīniskajos pētījumos kaspofungīns neinducēja citu vielu CYP3A4 metabolismu. Kaspofungīns nav P- glikoproteīna substrāts un ir vājš citohromālo P450 enzīmu substrāts. Tomēr farmakoloģiskie un klīniskie pētījumi liecina, ka kaspofungīns mijiedarbojas ar citām zālēm (skatīt zemāk).

Divos klīniskajos pētījumos ar veseliem pieaugušiem, ciklosporīns A (viena 4 mg/kg deva vai divas 3 mg/kg devas ar 12 stundu starplaiku) palielināja kaspofungīna AUC apmēram par 35 %. Šo AUC palielināšanos, iespējams, izraisa samazināta kaspofungīna uzsūkšanās aknās. Kaspofungīns nepaaugstināja ciklosporīna līmeni plazmā. Kad kaspofungīnu lietoja vienlaicīgi ar ciklosporīnu, īslaicīgi novēroja alanīna transamināzes (ALAT) līmeņa un asparāta transamināzes (ASAT) līmeņa paaugstināšanos, kas līdz trīs reizēm pārsniedza normas augšējo robežu (NAR) un normalizējās pēc

ārstēšanas pārtraukšanas. Retrospektīvā pētījumā, kur 40 pacienti 1 līdz 290 dienas (vidēji 17,5 dienas) tika ārstēti ar tirdzniecībā esošo kaspofungīnu un ciklosporīnu, netika novērotas nopietnas nevēlamās blakusparādības aknās (skatīt 4.4. apakšpunktu). Lietojot vienlaicīgi abus preparātus, regulāri jāpārbauda aknu fermentu rādītāji.

Kaspofungīns samazina kopējo takrolima koncentrāciju par 26 % veseliem pieaugušiem brīvprātīgajiem. Pacientiem, kuri lieto abas zāles, jāpārbauda takrolima koncentrācija asinīs un obligāti jākoriģē tā lietošanas devas.

Klīniskie pētījumi ar veseliem brīvprātīgajiem dalībniekiem liecina, ka itrakonozola, amfotericīna B, mikofenolāta, nelfinavīra vai takrolima lietošana klīniski būtiski nemaina kaspofungīna farmakokinētiku. Kaspofungīns neietekmēja amfotericīna B, itrakonozola, rifampicīna vai mofetila mikofenolāta farmakokinētiku. Lai gan dati par drošību ir ierobežoti, šķiet, ka, vienlaicīgi lietojot kaspofungīnu ar amfotericīnu B, itrakonazolu, nelfinavīru vai mofetila mikofenolātu, nav jāievēro īpaša piesardzība.

Rifampicīns pirmajā dienā izraisīja kaspofungīna AUC pieaugumu par 60 % un kopējās kaspofungīna koncentrācijas pieaugumu par 170 % abu zāļu vienlaicīgas lietošanas gadījumā veseliem pieaugušiem brīvprātīgajiem. Pēc atkārtotas lietošanas kaspofungīna kopējais līmenis pakāpeniski samazinājās. Pēc divu nedēļu rifampicīna lietošanas iedarbība uz AUC bija beigusies, bet kopējais līmenis bija par 30 % zemāks nekā tiem pieaugušiem pacientiem, kuri saņēma tikai kaspofungīnu. Mijiedarbības mehānisms, iespējams, saistās ar transporta proteīnu sākotnēju nomākšanu un sekojošu stimulāciju. Līdzīga iedarbība var būt sagaidāma arī citām zālēm, kas inducē metabolos enzīmus. Ierobežotie populācijas farmakokinētiskie pētījumu dati liecina, ka vienlaicīga kaspofungīna un stimulatoru efavirenza, nevirapīna, rifampicīna, deksametazona, fenitoīna vai karbamazepīna lietošana var izraisīt kaspofungīna AUC pazemināšanos. Vienlaicīgi nozīmējot kaspofungīnu un metabolo enzīmu stimulatorus, ir jāapsver kaspofungīna uzturošās dienas devas palielināšana līdz 70 mg, kas seko sākuma 70 mg devai (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Visi iepriekš aprakstītie zāļu mijiedarbības pētījumi pieaugušajiem tika veikti ar kaspofungīna devu 50 vai 70 mg dienā. Lielāku kaspofungīna devu mijiedarbība ar citām zālēm formāli nav tikusi pētīta.

Farmakokinētikas datu regresa analīzes liecina, ka deksametazona lietošana kopā ar kaspofungīnu var izraisīt klīniski būtisku kaspofungīna koncentrācijas samazināšanos bērniem. Dotā atrade var norādīt, ka bērniem, lietojot stimulētājus, būs līdzīga samazināšanās kā tas novērots pieaugušiem. Ja kaspofungīnu lieto bērniem (no 12 mēnešu līdz 17 gadu vecumam) kopā ar metabolo enzīmu stimulētājiem, tādiem kā rifampicīnu, efavirenzu, nevirapīnu, fenitoīnu, deksametazonu vai karbamazepīnu, jāapsver iespēja lietot kaspofungīna devu 70-mg/m2 dienā (nepārsniedzot faktisko devu 70 mg dienā).

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par kaspofungīna lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti vai nav pieejami. Kaspofungīnu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien nav absolūta nepieciešamība. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda, ka kaspofungīns šķērso placentu.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai kaspofungīns izdalās cilvēka pienā. Pieejamie farmakodinamiskie/toksikoloģiskie dati dzīvniekiem liecina par kaspofungīna izdalīšanos pienā. Lietojot kaspofungīnu, sieviete nedrīkst barot zīdaini ar krūti.

Fertilitāte

Ar kaspofungīnu veiktie fertilitātes pētījumi žurku mātītēm un tēviņiem neliecināja par ietekmi uz fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Nav pieejami klīniskie dati, lai novērtētu kaspofungīna ietekmi uz fertilitāti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Ziņots par paaugstinātas jutības reakcijām (anafilaksi un, iespējams ar histamīna atbrīvošanos saistītām blakusparādībām) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacientiem ar invazīvo aspergilozi vēl ir ziņots par plaušu tūsku, pieaugušo elpošanas distresa sindromu (ARDS– adult respiratory distress syndrome) un rentgenoloģiski apstiprinātiem infiltrātiem.

Pieaugušiem pacientiem

Klīniskos pētījumos 1865 pieaugušie cilvēki saņēma vienreizējas vai atkārtotas kaspofungīna devas: 564 febrili pacienti ar neitropēniju (empīriskās terapijas pētījumi), 382 pacienti ar invazīvo kandidozi, 228 pacienti ar invazīvo aspergilozi un 297 pacienti ar lokālām Candida infekcijām un 394 personas bija iesaistītas I fāzes pētījumos. Empīriskās terapijas pētījumos pacienti saņēma ķīmijterapiju ļaundabīgo audzēju gadījumā vai viņiem transplantēja hemopoētiskās cilmes šūnas (39 gadījumos arī allogēnos transplantantus). Pētījumos pacientiem ar dokumentētām Candida infekcijām lielākajai daļai pacientu ar invazīvām Candida infekcijām bija arī nopietnas blakus slimības (piemēram, hematoloģiska vai kāda cita malignitāte, nesen pārciestas plašas ķirurģiskas operācijas, HIV), kuru ārstēšanai jālieto daudzas citas zāles. Pacientiem, kas piedalījās nesalīdzinošajā Aspergillus pētījumā, bieži bija predisponējoši medicīniski stāvokļi (piemēram, kaula smadzeņu vai cilmes šūnu transplantanti), kuru ārstēšanai jālieto dažādas citas zāles.

Visās pacientu grupās visbiežāk sastopamās blakusparādības bija flebīts injekcijas vietā. Citas lokālas reakcijas bija apsārtums, sāpes/jūtīgums, nieze, izdalījumi un dedzinoša sajūta.

Visiem pieaugušiem (kopā 1780), kurus ārstēja ar CANCIDAS, novērotās klīniskās un laboratoriskās novirzes no normas bija vāji izteiktas, un pētījums to dēļ bija jāpārtrauc reti.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Klīniskās izpētes un/vai pēcreģistrācijas periodā novēroja šādas blakusparādības:

Orgānu

Bieži (≥1/100

Retāk (≥1/1 000 līdz <1/100)

Nav zināmi

sistēmas klase

līdz <1/10)

 

(nevar noteikt pēc

 

 

 

pieejamiem

 

 

 

datiem)

Asins un

pazemināts

anēmija, trombocitopēnija, koagulopātija,

 

limfātiskās

hemoglobīns,

leikopēnija, palielināts eozinofīlo leikocītu

 

sistēmas

pazemināts

skaits, samazināts trombocītu skaits,

 

traucējumi

hematokrīts,

palielināts trombocītu skaits, samazināts

 

 

samazināts balto

limfocītu skaits, palielināts balto asins

 

 

asins ķermenīšu

ķermenīšu skaits, samazināts neitrofīlo

 

 

skaits

leikocītu skaits

 

Vielmaiņas un

hipokaliēmija

šķidruma aizture, hipomagniēmija,

 

uztures

 

anoreksija, elektrolītu disbalanss,

 

traucējumi

 

hiperglikēmija, hipokalciēmija, metabolā

 

 

 

acidoze

 

Psihiskie

 

trauksme, dezorientācija, bezmiegs

 

traucējumi

 

 

 

Nervu sistēmas

galvassāpes

reibonis, disgeizija, parestēzija,

 

traucējumi

 

miegainība, trīce, hipoestēzija

 

Acu bojājumi

 

acu dzelte, redzes traucējumi, plakstiņu

 

 

 

tūska, pastiprināta acu asarošana

 

Sirds funkcijas

 

sirdsklauves, tahikardija, aritmija,

 

traucējumi

 

priekškambaru fibrilācija, sastrēguma

 

 

 

sirds mazspēja

 

Asinsvadu

flebīts

tromboflebīts, pietvīkums, karstuma viļņi,

 

sistēmas

 

hipertensija, hipotensija

 

traucējumi

 

 

 

Elpošanas

elpas trūkums

aizlikts deguns, faringolaringeālas sāpes,

 

sistēmas

 

paātrināta elpošana, bronhospazmas,

 

traucējumi,

 

klepus, paroksizmālā nakts aizdusa,

 

krūšu kurvja

 

hipoksija, trokšņi plaušās, sēkšana

 

un videnes

 

 

 

slimības

 

 

 

Kuņģa un

slikta dūša,

sāpes vēderā, sāpes vēdera augšējā daļā,

 

zarnu trakta

caureja, vemšana.

sausa mute, dispepsija, diskomforta sajūta

 

traucējumi

 

kuņģī, vēdera palielināšanās, ascīts,

 

 

 

aizcietējums, disfāgija, vēdera uzpūšanās

 

Aknu un/vai

paaugstināts

holestāze, hepatomegālija,

 

žults izvades

aknu rādītāju

hiperbilirubinēmija, dzelte, aknu funkcijas

 

sistēmas

lielums (alanīna

traucējumi, hepatotoksicitāte, aknu

 

traucējumi

aminotransferāze,

slimība, paaugstināts gamma-

 

 

aspartāta

glutamiltransferāzes līmenis

 

 

aminotransferāze,

 

 

 

asins sārmainā

 

 

 

fosfatāze, tiešais

 

 

 

un kopējais

 

 

 

bilirubīns)

 

 

Ādas un

izsitumi, nieze,

eksudatīvā eritēma, makulāri izsitumi,

toksiska

zemādas audu

eritēma,

makulo-papulāri izsitumi, niezoši izsitumi,

epidermas

bojājumi

hiperhidroze

nātrene, alerģisks dermatīts, ģeneralizēta

nekrolīze un

 

 

nieze, eritematozi izsitumi, ģeneralizēti

Stīvensa-

 

 

izsitumi, masalām līdzīgi izsitumi, ādas

Džonsona

 

 

bojājumi

sindroms (skatīt

 

 

 

4.4. apakšpunktu)

Skeleta-

artralģija

muguras sāpes, sāpes ekstremitātēs, kaulu

 

muskuļu un

 

sāpes, muskuļu vājums, mialģija

 

saistaudu

 

 

 

sistēmas

 

 

 

bojājumi

 

 

 

Nieru un

 

nieru mazspēja, akūta nieru mazspēja

 

urīnizvades

 

 

 

sistēmas

 

 

 

traucējumi

 

 

 

Vispārēji

drudzis, drebuļi,

sāpes, sāpes katetra ievadīšanas vietā,

 

traucējumi un

izsitumi izfūzijas

nogurums, aukstuma sajūta, karstuma

 

reakcijas

ievadīšanas vietā.

sajūta, eritēma infūzijas ievadīšanas vietā,

 

ievadīšanas

 

sacietējums infūzijas ievadīšanas vietā,

 

vietā

 

sāpes infūzijas ievadīšanas vietā,

 

 

 

pietūkums infūzijas ievadīšanas vietā,

 

 

 

flebīts injekcijas ievadīšanas vietā,

 

 

 

perifērā tūska, savārgums, diskomforta

 

 

 

sajūta krūškurvī, sāpes krūškurvī, sejas

 

 

 

tūska, sajūta, ka mainās ķermeņa

 

 

 

temperatūra, sacietējums, ekstravazācija

 

 

 

infūzijas ievadīšanas vietā, kairinājums

 

 

 

infūzijas ievadīšanas vietā, flebīts

 

 

 

infūzijas ievadīšanas vietā, izsitumi

 

 

 

infūzijas ievadīšanas vietā, nātrene

 

 

 

infūzijas ievadīšanas vietā, eritēma

 

 

 

infūzijas ievadīšanas vietā, tūska

 

 

 

injekcijas ievadīšanas vietā, sāpes

 

 

 

injekcijas ievadīšanas vietā, pietūkums

 

 

 

injekcijas ievadīšanas vietā, nogurums,

 

 

 

tūska

 

Izmeklējumi

pazemināts kālija

paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs,

 

 

līmenis asinīs,

pozitīva reakcija uz eritrocītiem urīnā,

 

 

pazemināts

pazemināts kopējais olbaltumvielu

 

 

albumīnu līmenis

līmenis, olbaltumvielas urīnā, pagarināts

 

 

asinīs.

protrombīna laiks, saīsināts protrombīna

 

 

 

laiks, samazināts nātrija līmenis asinīs,

 

 

 

palielināts nātrija līmenis asinīs,

 

 

 

pazemināts kalcija līmenis asinīs,

 

 

 

paaugstināts kalcija līmenis asinīs,

 

 

 

pazemināts hlorīdu līmenis asinīs,

 

 

 

paaugstināts glikozes līmenis asinīs,

 

 

 

pazemināts magnija līmenis asinīs,

 

 

 

pazemināts fosfora līmenis asinīs,

 

 

 

paaugstināts fosfora līmenis asinīs,

 

 

 

paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs,

 

 

 

pagarināts aktivētā parciālā

 

 

 

tromboplastīna laiks, pazemināts

 

 

 

bikarbonātu līmenis asinīs, paaugstināts

 

 

 

hlorīdu līmenis asinīs, paaugstināts kālija

 

 

 

līmenis asinīs, paaugstināts asinsspiediens,

 

 

 

pazemināts urīnskābes līmenis asinīs,

 

 

 

asinis urīnā, pataloģiskas skaņas elpojot,

 

 

 

pazemināts oglekļa dioksīda līmenis,

 

 

 

paaugstināts imunitāti nomācošo zāļu

 

 

 

līmenis, palielināts starptautiskais

 

 

 

normētais indekss, cilindrūrija, pozitīva

 

 

 

reakcija uz leikocītiem urīnā un

 

paaugstināts urīna pH

Kaspofungīna deva 150 mg dienā (līdz 51 dienai) tika pētīta 100 pieaugušiem pacientiem (skatīt 5.1. apakšpunktu ). Pētījumā salīdzināja kaspofungīnu 50 mg dienā (pēc piesātinošās devas 70 mg 1. dienā) ar 150 mg dienā lietošanu invazīvās kandidozes ārstēšanā. Šai pacientu grupai kaspofungīna lielākās devas lietošanas drošība bija līdzīga kā pacientiem, kuri lietoja kaspofungīna 50 mg devu dienā. Pacientu, ar būtiskām, ar zāļu lietošanu saistītām nelabvēlīgām blakusparādībām vai ar zāļu lietošanu saistītām nelabvēlīgām blakusparādībām, kuru dēļ kaspofungīna lietošana bija jāpārtrauc, attiecība bija līdzīga 2 ārstēšanas grupās.

Bērniem

Dati no 5 klīniskiem pētījumiem, kas veikti 171 bērnam, liecina, ka kopējā klīnisko blakusparādību sastopamība (26,3%; 95% TI -19,9; 33,6) nav sliktāka kā ziņots ar kaspofungīnu ārstētiem pieaugušajiem (43,1%; 95% TI - 40,0; 46,2). Tomēr bērniem, iespējams, ir atšķirīgs blakusparādību profils, salīdzinot ar pieaugušajiem. Visbiežāk ar kaspofungīnu ārstētiem bērniem ziņotās ar zāļu lietošanu saistītās klīniskās blakusparādības bija drudzis (11,7%), izsitumi (4,7%) un galvassāpes (2,9%).

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Novēroja šādas blakusparādības:

Orgānu sistēmas klase

Ļoti bieži

Bieži (≥1/100 līdz <1/10)

 

(≥1/10)

 

Asins un limfātiskās

 

palielināts eozinofīlo leikocītu skaits

sistēmas traucējumi

 

 

Nervu sistēmas

 

galvassāpes

traucējumi

 

 

Sirds funkcijas

 

tahikardija

traucējumi

 

 

Asinsvadu sistēmas

 

apsārtums, hipotensija

traucējumi

 

 

Aknu un/vai žults

 

paaugstināti aknu fermentu līmeņi (ASAT, ALAT)

izvades sistēmas

 

 

traucējumi

 

 

Ādas un zemādas audu

 

izsitumi, nieze

bojājumi

 

 

Vispārēji traucējumi un

drudzis

drebuļi, sāpes katetra ievadīšanas vietā

reakcijas ievadīšanas

 

 

vietā

 

 

Izmeklējumi

 

pazemināts kālija līmenis asinīs, hipomagniēmija,

 

 

paaugstināts glikozes līmenis asinīs, pazemināts fosfora

 

 

līmenis asinīs un paaugstināts fosfora līmenis asinīs

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Ir ziņots par netīšu kaspofungīna ievadīšanu devā līdz pat 400 mg vienas dienas laikā. Šie gadījumi neizraisīja klīniski nozīmīgas blakusparādības. Kaspofungīns nav dializējams.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretsēnīšu līdzeklis sistēmiskai lietošanai, ATĶ kods: J 02 AX 04.

Darbības mehānisms

Kaspofungīna acetāts ir pussintētisks lipopeptīda (ehinokandīna) savienojums, kas sintezēts no Glarea lozoyensis fermentācijas produktiem. Kaspofungīna acetāts aizkavē beta (1,3)-D-glukāna, kas ir daudzu šķiedrveida sēnīšu un raugu šūnapvalka galvenā sastāvdaļa, sintēzi. Beta (1,3)-D-glukāns nav sastopams zīdītāju šūnās.

Kaspofungīnam ir fungicīda iedarbība uz Candida rauga sēnēm. Pētījumi in vitro un in vivo parāda, ka, pakļaujot Aspergillus kaspofungīna iedarbībai, notiek hifu apikālo galotņu līze un to zaru punktu, kur notiek šūnu augšana un dalīšanās, bojāeja.

Farmakodinamiskā iedarbība

In vitro kaspofungīns iedarbojas uz dažādām Aspergillus ģints sugām: (Aspergillus fumigatus

[N = 75], Aspergillus flavus [N = 111], Aspergillus niger [N = 31], Aspergillus nidulans [N = 8], Aspergillus terreus [N = 52]) un Aspergillus candidus [N=3]). Kaspofungīns in vitro iedarbojas arī uz dažādām Candida ģints sugām: (Candida albicans [N = 1032], Candida dubliniensis [N = 100], Candida glabrata [N = 151], Candida guilliermondii [N = 67], Candida kefyr [N = 62], Candida krusei [N = 147], Candida lipolytica [N = 20], Candida lusitaniae [N = 80], Candida parapsilosis

[N = 215], Candida rugosa [N = 1] un Candida tropicalis [N = 258]), tai skaitā izolātiem ar multiplas rezistences transporta mutācijām, kā arī sēnītēm ar iegūtu vai esošu rezistenci pret flukonazolu, amfotericīnu B un 5-flucitozīnu. Jutīguma pārbaudes veica, izmantojot Klīnisko un Laboratoriju Standartu Institūta (Clinical and Laboratory Standards Institute -CLSI, iepriekš pazīstamu kā Nacionālās Klīnisko Laboratoriju Standartu komiteja [NCCLS]) metodes M38-A2 (Aspergillus ģints) un M27-A3 metodes (Candida ģints) modifikācijas.

EUCAST ir izstrādājis standartizētu metodi rauga sēnīšu noteikšanai. EUCAST nav izstrādājis kaspofungīna jutības testu robežpunktus dēļ nozīmīgām kaspofungīna starplaboratoriju novirzēm MIC robežās. Jutības testu robežpunktu vietā, Candida izolāti, kas ir jutīgi pret anidulafungīnu, kā arī pret mikafungīnu, jāuzskata par jutīgiem pret kaspofungīnu. Līdzīgi C. parapsilosis izolāti, kas ir vidēji jutīgi pret anidulafungīnu un mikafungīnu, ir jāuzskata par vidēji jutīgiem pret kaspofungīnu.

Rezistences mehānisms

Nelielam skaitam pacientu terapijas laikā identificēti Candida izolāti ar samazinātu jutību pret kaspofungīnu (izmantojot CLSI apstiprināto standartizēto MIC noteikšanas metodi kaspofungīnam ziņotais MIC >2 mg/l (MIC palielināšanās 4- līdz 30-reizes)). Identificētais resistences mehānisms ir FKS1 un/vai FKS2 (C. glabrata ģintim) gēnu mutācijas. Šie gadījumi tika uzskatīti par neveiksmīgu klīnisko rezultātu.

Konstatēta in vitro Aspergillus sugu rezistences veidošanās pret kaspofungīnu. Ierobežotās klīniskās pieredzes laikā invazīvās aspergilozes pacientiem novērota rezistence pret kaspofungīnu. Rezistences sastopamības biežums pret kaspofungīnu dažādiem Aspergillus klīniskajiem izolātiem ir rets. Tika novērota Candida rezistence pret kaspofungīnu, bet tās biežums var atšķirties starp sugām un reģionu.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Invazīvā kandidoze pieaugušiem pacientiem: pirmajā pētījumā, kurā salīdzināja kaspofungīnu un amfotericīnu B invazīvās kandidozes ārstēšanā, iesaistīja 239 pacientus, no kuriem 24 pacientiem bija neitropēnija. Biežāk sastopamās diagnozes bija: asins infekcijas (kandidēmija) (77 %, n=186) un CANCIDAS peritonīts (8 %, n=19); pacientus ar Candidas endokardītu, osteomielītu vai meningītu izslēdza no pētījuma. Kaspofungīnu ievadīja piesātinošajā devā 70 mg, pēc tam uzturošajā devā 50 mg reizi dienā, amfotericīns B tika nozīmēts devā 0,6 līdz 0,7 mg/kg/dienā pacientiem bez neitropēnijas un devā 0,7 – 1,0 mg/kg/dienā neitropēniskiem pacientiem. Vidējais intravenozās terapijas ilgums bija 11,9 dienas ar diapazonu no 1 līdz 28 dienām. Tika uzskatīts, ka sasniegta laba atbildes reakcija, ja

mazinājās gan klīniskie simptomi, gan ja mikrobioloģiskie uzsējumi vairs neuzrādīja Candida infekciju. IV pētījuma terapijas beigās 224 pacientus iekļāva primārajā efektivitātes analīzē (MITT analīze), pozitīvas reakcijas uz terapiju biežums abās terapijas grupās bija salīdzināms – kaspofungīna grupā 73 % [80/109] un amfotericīna B grupā 62 % [71/115] [% atšķirība 12,7 (95,6 % CI –0,7, 26,0)]. IV pētījuma terapijas beigās pacientiem ar kandidēmiju laba atbildes reakcija uz terapiju abās grupās arī bija salīdzināma – kaspofungīna grupā 72 % [66/92] un amfotericīna B grupā 63 % [59/94] [% atšķirība 10,0 (95,0 % CI –4,5, 24,5)] (MITT analīze). Dati par pacientiem ar infekcijas lokalizāciju ārpus asins plūsmas bija ierobežoti. Labvēlīgas reakcijas diapazons neitropēnijas pacientiem bija 7/14 (50 %) kaspofungīna grupā un 4/10 (40 %) amfotericīna B grupā. Šos ierobežotos datus apstiprināja empīriskās terapijas pētījumu rezultāti.

Otrajā pētījumā, pacienti ar invazīvo kandidozi saņēma kaspofungīna devu 50 mg/dienā (pēc piesātinošās devas 70 mg 1. dienā) vai kaspofungīnu 150 mg/dienā (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šajā pētījumā kaspofungīna deva tika ievadīta vairāk nekā 2 stundu laikā (parasti 1 stundu ilgās ievadīšanas vietā). Pētījumā netika iekļauti pacienti ar iespējamu Candida izraisītu endokardītu, meningītu vai osteomielītu. Tā kā tas bija, galvenokārt, terapijas pētījums, tajā netika iekļauti arī pacienti, kuriem iepriekšēja terapija ar pretsēnīšu līdzekļiem nav bijusi efektīva. Šajā pētījumā iesaistīto pacientu ar neitropēniju skaits arī bija ierobežots (8,0%). Šajā pētījumā sekundārais galamērķis bija efektivitāte. Efektivitātes analīzē tika ietverti dati par pacientiem, kuri atbilda iekļaušanas pētījumā kritērijiem un saņēma vienu vai vairākas pētāmā kaspofungīna devas. Pozitīvo atbildes reakciju uz terapiju skaits pēc ārstēšanas ar kaspofungīnu beigām bija līdzīgs 2 ārstēšanas grupās: 72% (73/102) un 78% (74/95), attiecīgi kaspofungīna 50 mg un 150 mg ārstēšanas grupās (starpība 6,3% [95% TI -5,9; 18,4]).

Invazīvā aspergiloze pieaugušiem pacientiem: lai novērtētu kaspofungīna drošumu, panesību un efektivitāti, atklātā, nesalīdzinošā pētījumā, iesaistīja 69 pieaugušus pacientus (vecumā no 18 līdz 80 gadiem ) ar invazīvo aspergilozi. Pacientiem bija jābūt nejūtīgiem pret standarta pretsēnīšu terapiju (slimība progresē vai stāvoklis neuzlabojas, lietojot citu pretsēnīšu terapiju vismaz septiņas dienas) (84 % iesaistīto pacientu) vai standarta pretsēnīšu terapijas nepanesību (16 % iesaistīto pacientu). Lielākajai daļai pacientu bija dažādas blakus slimības (ļaundabīgas hematoloģiskas slimības [N=24], allogēnie kaulu smadzeņu transplantanti vai cilmes šūnu transplantanti [N=18], orgānu transplantanti [N=8], masīvi audzēji [N=3] vai citas slimības[N=10]). Invazīvās aspergilozes diagnosticēšanai un ārstēšanas rezultātu izvērtēšanai tika lietotas striktas definīcijas, kas izstrādātas, balstoties uz Mikožu pētījumu grupas kritērijiem (par pozitīvu rezultātu uzskatīja klīniski nozīmīgu radioloģiskās atradnes un simptomu mazināšanos). Vidējais terapijas ilgums bija 33,7 dienas, diapazonā no 1 līdz 162 dienām. Neatkarīgo ekspertu grupa noteica, ka 41 % (26/63) pacientu, kuri saņēma vismaz vienu kaspofungīna devu, bija pozitīvs rezultāts. 50 % (26/52) pacientu, kas saņēma kaspofungīnu ilgāk nekā septiņas dienas, bija pozitīvs terapijas efekts. Pozitīvs iedarbības sastopamības biežums tiem pacientiem, kuri bija vai nu nejūtīgi pret standarta pretsēnīšu terapiju vai ar tās nepanesību, bija attiecīgi 36 % (19/53) un 70 % (7/10). Lai gan pieciem pacientiem, kurus iekļāva pētījumā kā nejūtīgus pret iepriekšējo ārstēšanu, iepriekš izmantotās pretsēnīšu līdzekļu devas bija mazākas nekā parasti lieto invazīvās aspergilozes ārstēšanā, pozitīvas atbildes reakcijas biežums, lietojot kaspofungīnu, bija līdzīgs tam, ko novēroja pārējiem refraktārās grupas pacientiem (attiecīgi 2/5 un 17/48). Pozitīvu atbildes reakciju uz terapiju novēroja 47 % (21/45) pacientiem ar plaušu slimībām un 28 % (5/18) pacientu ārpus plaušu slimībām. Starp pacientiem ar ārpus plaušu slimībām, diviem no astoņiem pacientiem, kuriem bija arī konstatēta varbūtēja vai iespējama CNS iesaistīšanās procesā, bija pozitīva reakcija uz terapiju.

Empīriskā terapija febriliem neitropēniskiem pieaugušiem pacientiem: klīniskajā pētījumā kopā tika iesaistīti 1111 pacienti ar pastāvīgu drudzi un neitropēniju, kuri tika ārstēti vai nu ar kaspofungīnu piesātinošajā devā 70 mg, pēc tam uzturošajā devā 50 mg, vai liposomālo amfotericīnu B

3,0 mg/kg/dienā. Pacienti, ja bija nepieciešams, saņēma ķīmijterapiju ļaundabīgo audzēju gadījumā vai hematopoētisko cilmes šūnu transplantantus, un šiem pacientiem bija neitropēnija (<500 šūnas/mm3 96 stundas) un drudzis (>38,0°C), kuru gadījumos ≥96 stundas netika novērota atbildes reakcija uz parenterālo antibakteriālo terapiju. Pacienti tika ārstēti vēl līdz pat 72 stundām pēc neitropēnijas novēršanas, ar kopējo maksimālo terapijas ilgumu 28 dienas. Tomēr pacienti, kuriem tika konstatēta sēnīšu infekcija, tika ārstēti ilgāk. Ja pacientam drudzis nepārgāja un klīniskais stāvoklis neuzlabojās pēc 5 terapijas dienām, un zāles bija labi panesamas, pētījuma zāļu devu varēja palielināt:

kaspofungīnam līdz 70 mg/dienā (ārstēti 13,3 % pacientu) vai liposomālajam amfotericīnam B līdz 5,0 mg/kg/dienā (ārstēti 14,3 % pacientu). Primārās efektivitātes analīzē (MITT analīze) tika iekļauti 1095 pacienti, lai noteiktu vispārējo labas atbildes reakciju: kaspofungīns (33,9 %) bija tikpat efektīvs kā liposomālais amfotericīns B (33,7 %) [% atšķirība 0,2 (95,2 % CI-5,6, 6,0)]. Vispārējai labas atbildes reakcijai tika noteikti katrs no 5 kritērijiem: (1) veiksmīga jebkuras standarta sēnīšu infekcijas terapija (kaspofungīns 51,9 % [14/27], liposomālais amfotericīns B 25,9 % [7/27]), (2) novērsta sēnīšu infekcija pētījuma zāļu lietošanas laikā vai 7 dienu laikā pēc terapijas pabeigšanas (kaspofungīns

98,4 % [527/556], liposomālais amfotericīns B 95,5 % [515/539], (3) infekciozās atliekas 7 dienas pēc terapijas ar pētījuma zālēm pabeigšanas (kaspofungīns 92,6 % [515/556], liposomālais amfotericīns B 89,2 % [481/539], (4) neatcelta terapija zāļu izraisītās toksicitātes vai efektivitātes trūkuma dēļ (kaspofungīns 89,7 % [499/556], liposomālais amfotericīns B 85,5 % [461/539], (5) drudža novēršana neitropēnijas periodā (kaspofungīns 41,2 % [229/556], liposomālais amfotericīns B 41,4 % [223/539]). Atbildes reakcijas standarta infekciju, ko izraisīja Aspergillus celms, ārstēšanā ar kaspofungīnu un liposomālo amfotericīnu B attiecīgi bija 41,7 % (5/12) un 8,3 % (1/12), un Candida celmu izraisītiem attiecīgi 66,7 % (8/12) un 41,7 % (5/12). Pacientiem kaspofungīna grupā novēroja infekcijas terapijas pārtraukšanas gadījumos, ko izraisīja reti sastopamas rauga un pelējuma sēnītes: Trichosporon celma (1), Fusarium celma (1), Mucor celma (1) un Rhizopus celma (1).

Pediatriskā populācija

Divos prospektīvos, daudzcentru klīniskajos pētījumos bērniem no 3 mēnešu līdz 17 gadu vecumam tika izvērtēta kaspofungīna lietošanas drošība un efektivitāte. Pētījuma dizains, diagnostiskie kritēriji un efektivitātes novērtēšanas kritēriji bija līdzīgi attiecīgajiem pētījumiem pieaugušiem pacientiem.

(skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pirmais pētījums, kurā tika iesaistīti 82 pacienti no 2 līdz 17 gadu vecumam, bija randomizēts, dubultakls pētījums, kurā tika salīdzinātas kaspofungīna (50 mg/m2 i.v. vienu reizi dienā pēc 70-mg/m2 piesātinošās devas 1. dienā [nepārsniedzot 70 mg dienā]) un liposomālais amfotericīns B (3 mg/kg i.v. dienā) ārstēšanas proporcijā 2:1 (56 pacienti saņēma kaspofungīnu, 26 pacienti saņēma liposomālo amfotericīnu B) empīriskas terapijas veidā bērniem ar pastāvīgu drudzi un neitropēniju. Vispārējās labas atbildes reakcijas MITT analīžu rezultātos, noregulējot ar riska koeficientu, bija sekojoši: 46,6 % (26/56) kaspofungīna pacientu grupā un 32,2 % (8/25) liposomālā amfotericīna B pacientu grupā.

Otrais pētījums bija prospektīvs, atklāts, nesalīdzinošs pētījums, kurā tika vērtēta kaspofungīna lietošanas drošība un efektivitāte bērniem (no 6 mēnešu līdz 17 gadu vecumam) ar invazīvu kandidozi, barības vada kandidozi un invazīvu aspergilozi (kā glābšanas terapija). Tika iesaistīti četrdesmit deviņi pacienti, kuri saņēma kaspofungīnu 50 mg/m2 IV vienu reizi dienā pēc 70-mg/m2 piesātinošās devas 1. dienā (nepārsniedzot 70 mg dienā), no kuriem 48 tika iekļauti MITT analīzē. 37 no tiem bija invazīva kandidoze, 10 bija invazīva aspergiloze, un 1 pacientam bija barības vada kandidoze. Pabeidzot kaspofungīna terapiju, labvēlīgo atbildes reakciju daudzums MITT analīžu rezultātos, grupējot pēc indikācijas, bija sekojošs: 81 % (30/37) invazīvās kandidozes pacientu grupā, 50 % (5/10) invazīvās aspergilozes pacientu grupā, un 100 % (1/1) barības vada kandidozes gadījumā.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Izkliede

Kaspofungīns intensīvi saistās ar albumīniem. Nesaistītā kaspofungīna frakcija plazmā svārstās no 3,5 % veseliem brīvprātīgiem dalībniekiem līdz 7,6 % pacientiem ar invazīvo kandidozi. Izplatībai ir svarīga nozīme kaspofungīna plazmas farmakokinētikā, un tā samazina izplatības ātrumu alfa un beta dispozīcijas fāzēs. Maksimālā koncentrācija audos parādās pēc 1,5 līdz 2 dienām, kad 92 % saņemtās devas ir nokļuvusi audos. Visticamāk tikai neliela daļa audos iekļuvušā kaspofungīna vēlāk atgriežas plazmā sākotnējā savienojuma veidā. Tāpēc izvadīšana no organisma notiek apstākļos, kad izkliede nav līdzsvarots un nav iespējams noteikt patieso kaspofungīna izplatības tilpumu.

Biotransformācija

Kaspofungīns spontāni šķeļas līdz vaļējā gredzena savienojumam. Turpmākais metabolisms ietver peptīdu hidrolīzi un N-acetilāciju. Divi starpprodukti, kas veidojas kaspofungīna noārdīšanās procesā

līdz vaļējā gredzena savienojumam, veido kovalentas saites ar plazmas proteīniem, kā rezultātā notiek zema līmeņa neatgriezeniska saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām.

Pētījumi in vitro liecina, ka kaspofungīns nedarbojas kā citohromālo enzīmu P450 1A2, 2A6, 2C9, 2C19, 2D6 vai 3A4 inhibitors. Klīniskie pētījumi liecina, ka kaspofungīns nestimulē un neinhibē citu zāļu CYP3A4 metabolismu. Kaspofungīns nav P-glikoproteīna substrāts un ir vājš citohromālo P450 enzīmu substrāts.

Eliminācija

Kaspofungīna izvadīšana no plazmas notiek lēni, ar klīrensu 10 – 12 ml/min. Pēc vienreizējas intravenozas vienas stundas infūzijas kaspofungīna līmenis plazmā samazinās polifāziski. Uzreiz pēc infūzijas seko īsa alfa fāze, kam seko beta fāze ar pusizvades periodu no 9 līdz 11 stundām. Tad seko gamma fāze ar pusizvades periodu 45 stundas. Plazmas klīrensu vairāk ietekmē sadalījums organismā nekā ekskrēcija vai biotransformācija.

27 dienu laikā tiek izvadītas apmēram 75 % radioaktīvās devas: 41 % ar urīnu un 34 % ar fekālijām. Pirmo 30 stundu laikā pēc ievadīšanas kaspofungīna ekskrēcija un biotranformācija ir neliela. Izvadīšana notiek lēni, un galīgais radioaktivitātes pusizvades periods bija 12 līdz 15 dienas. Neliels daudzums kaspofungīna tiek izvadīts ar urīnu neizmainītā veidā (apmēram 1,4 % no devas).

Kaspofungīnam raksturīga mērena, nelineāra farmakokinētika; pieaugot devai, palielinās uzkrāšanās; ievadot atkārtotas devas, stabilas koncentrācijas sasniegšanai ir novērojama devas atkarība no laika.

Īpašas pacientu grupas

Pieaugušiem pacientiem ar nieru funkciju traucējumiem un vidējas pakāpes aknu funkciju traucējumiem, sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem novēroja augstākas kaspofungīna koncentrācijas. Visumā pieaugums bija neliels un nebija pietiekams, lai mainītu devas. Pieaugušiem pacientiem ar vidējas pakāpes aknu funkciju traucējumiem un paaugstinātu ķermeņa svaru var būt nepieciešama devu samazināšana (skatīt zemāk).

Svars. Pieaugušo kandidozes pacientu populācijas farmakokinētiskie pētījumi atklāja ķermeņa svara nozīmi kaspofungīna farmakokinētikā. Palielinoties svaram, samazinās koncentrācija plazmā. Paredzams, ka vidējā koncentrācija pieaugušam pacientam ar 80 kg svaru būs par 23 % mazāka nekā pieaugušam pacientam ar svaru 60 kg (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Aknu funkciju traucējumi. Pieaugušiem pacientiem ar vieglas un vidējas pakāpes aknu funkciju traucējumiem AUC ir paaugstināts, attiecīgi, par apmēram 20 un 75 %. Nav klīniskas pieredzes, lietojot kaspofungīnu pieaugušiem pacientiem ar smagas pakāpes aknu funkcijas traucējumiem un bērniem ar jebkādas pakāpes aknu mazspēju. Atkārtotu devu pētījumos konstatēja, ka, pieaugušiem pacientiem ar vidējas pakāpes aknu funkciju traucējumiem samazinot dienas devu līdz 35 mg, saglabājās tāds pats AUC līmenis kā pieaugušiem pacientiem ar normālām aknu funkcijām, kas saņem standarta devu (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Nieru funkciju traucējumi. Vienreizējas 70 mg devas klīniskajos pētījumos brīvprātīgiem pieaugušiem pacientiem ar vieglas pakāpes nieru funkciju traucējumiem (kreatinīna klīrenss 50 – 80 ml/min) un kontroles grupas personām kaspofungīna farmakokinētika bija līdzīga. Vidējas pakāpes (kreatinīna klīrenss 31 – 49 ml/min), smagu (kreatinīna klīrenss 5 – 30 ml/min) un terminālu (kreatinīna klīrenss <10 ml/min un dialīzes atkarība) nieru funkciju traucējumu gadījumā pacientiem pēc vienreizējās devas ievades mēreni paaugstinājās kaspofungīna koncentrācija plazmā (robežās no 30 līdz 49 % AUC). Tomēr pieaugušiem pacientiem ar invazīvo kandidozi, barības vada kandidozi vai invazīvo aspergilozi, kuri saņēma vairākas 50 mg kaspofungīna devas dienā, vieglu, vidēju vai smagu nieru funkciju traucējumu gadījumos netika novērotas nozīmīgas kaspofungīna koncentrācijas izmaiņas. Pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem nav nepieciešama devu mazināšana. Kaspofungīns nav dializējams, tāpēc papildu devas pēc dialīzes nav nepieciešamas.

Dzimums. Kaspofungīna koncentrācija plazmā sievietēm vidēji bija par 17 – 38 % augstāka nekā vīriešiem.

Vecāki cilvēki. Gados vecākiem vīriešiem, salīdzinot ar jauniem vīriešiem, novēroja nedaudz paaugstinātu AUC (28 %) un C24h (32 %). Pacientiem, kuri saņēma empīrisko terapiju, vai invazīvās kandidozes pacientiem novēroja līdzīgu vecuma ietekmi.

Rase. Pacientu farmakokinētisko pētījumu laikā nenovēroja klīniski nozīmīgas atšķirības kaspofungīna farmakokinētikā starp baltās un melnās rases, Latīņamerikas izcelsmes un metisu izcelsmes pārstāvjiem.

Pediatriskā populācija:

Pusaudžiem (no 12 līdz 17 gadu vecumam), kuri saņēma kaspofungīnu 50 mg/m2 dienā (maksimāli 70 mg dienā), kaspofungīna plazmas AUC0-24hr kopumā bija līdzīgs tam, ko novēroja pieaugušiem, kuri lietoja 50 mg kaspofungīna dienā. Visi pusaudži saņema devas >50 mg dienā, un, faktiski, 6 no 8 pacientiem saņēma maksimālo devu 70 mg/dienā. Kaspofungīna koncentrācija plazmā šiem pusaudžiem samazinājās atbilstoši pieaugušiem, kas saņēma 70 mg dienā, visbiežāk pusaudžiem lietoto devu.

Bērniem (no 2 līdz 11 gadu vecumam), kuri saņēma kaspofungīnu 50 mg/m2 dienā (maksimāli 70 mg dienā), kaspofungīna plazmas AUC0-24hr pēc atkārtotu devu lietošanas bija līdzīgs tam, ko novēroja pieaugušiem, kuri saņēma 50 mg kaspofungīna dienā.

Maziem bērniem (no 12 līdz 23 mēnešu vecumam), kuri saņēma kaspofungīnu 50 mg/m2 dienā (maksimāli 70 mg dienā), kaspofungīna plazmas AUC0-24hr pēc atkārtotu devu lietošanas, bija līdzīgs tam, ko novēroja pieaugušiem, kuri saņēma 50 mg kaspofungīna dienā, un tam, ko novēroja vecākiem bērniem (no 2 līdz 11 gadu vecumam), kuri saņēma 50 mg/m2 kaspofungīna dienā.

Kopumā, bērniem no 3 līdz 10 mēnešu vecumam pieejami ierobežoti dati par farmakokinētiku, efektivitāti un drošību lietošanā. Viena 10 mēnešus veca bērna, kurš saņēma dienas devu 50 mg/m2, farmakokinētikas dati uzrādīja AUC0-24hr tajās pašās robežāas, kā tas tika novērots vecākiem bērniem un pieaugušajiem lietojot 50 mg/m2 un 50 mg dienas devas, attiecīgi, tai pašā laikā 6 mēnešus vecam bērnam, kas saņēma 50 mg/m2 devu, AUC0-24hr bija mazliet lielāks.

Jaundzimušiem un zīdaiņiem (<3 mēnešiem), kuri saņēma 25 mg/m2 kaspofungīna dienā (attiecīgā vidējā dienas deva 2,1 mg/kg), kaspofungīna maksimālā koncentrācija plazmā (C1 hr) kaspofungīna vidējā koncentrācija plazmā (C24 hr) pēc atkārtotu devu lietošanas bija līdzīga tām, kuras novēroja pieaugušiem, kuri lietoja 50 mg kaspofungīna dienā. Pirmajā dienā, šiem jaundzimušajiem un zīdaiņiem C1 hr bija līdzīgs un C24 hr mēreni palielināta (36 %) salīdzinot ar pieaugušajiem. Tomēr, variabilitāte tika novērota gan C1 hr (vidējais ģeometriskais rādītājs 11,73 µg/ml 4. dienā, robežās no 2,63 līdz 22,05 µg/ml) un C24 hr (vidējais ģeometriskais rādītājs 3,55 µg/ml 4. dienā, robežās no 0,13 līdz 7,17 µg/ml). Sakarā ar mazu plazmas paraugu skaitu, AUC0-24hr noteikšana šajā pētījumā netika veikta. Prospektīvos klīniskos pētījumos jaundzimušiem un zīdaiņiem līdz 3 mēnešu vecumam kaspofungīna efektivitāte un lietošanas drošība netika pietiekami pētīta.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Atkārtotu devu toksicitātes pētījumos ar žurkām un pērtiķiem, intravenozi ievadot devas līdz pat

7-8 mg/kg, konstatēja injekciju vietas reakciju žurkām un pērtiķiem, histamīna atbrīvošanās pazīmes žurkām un nelabvēlīgu iedarbību uz pērtiķu aknām. Pētījumu dati par toksisko iedarbību uz žurku attīstību pierādīja, ka kaspofungīns, ievadot devā 5 mg/kg, samazina žurku embriju svaru un palielina mugurkaula, krūšu kaula un galvaskausa kaulu nepilnīgas pārkaulošanās gadījumu skaitu, blakusparādības izpaužas arī grūsnajām mātītēm, piemēram novērojamas histamīna atbrīvošanas pazīmes. Palielinājās arī kakla ribu sastopamības biežums. In vitro testos un in vivo hromosomālajos testos ar peļu kaulu smadzeņu paraugiem kaspofungīns neuzrādīja potenciālu genotoksicitāti. Nav veikti ilgstoši pētījumi ar dzīvniekiem, lai novērtētu zāļu kancerogēno potenciālu. Pētījumos žurku mātītēm un tēviņiem devās līdz 5 mg/kg/dienā kaspofungīna ietekme uz fertilitāti netika novērota.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Saharoze

Mannīts

Ledus etiķskābe

Nātrija hidroksīds (pH līmeņa korekcijai)

6.2.Nesaderība

Nelietojiet kopā ar glikozi saturošiem šķīdinātājiem, jo glikozi saturošos šķīdinātājos CANCIDAS nav stabilas. Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi

Sagatavotais koncentrāts: izlietot nekavējoties! Stabilitātes dati liecina, ka sagatavoto šķīduma koncentrātu var uzglabāt līdz pat 24 stundām, ja to uzglabā 25°C vai zemākā temperatūrā un sagatavošanai izmanto injekciju ūdeni.

Atšķaidītais infūziju šķīdums: izlietot nekavējoties! Stabilitātes dati liecina, ka atšķaidīto infūziju šķīdumu var uzglabāt līdz pat 24 stundām, ja to uzglabā 25°C vai zemākā temperatūrā, vai 48 stundas, ja intravenozās infūzijas maiss (pudele) tiek uzglabāts ledusskapī (2°C – 8°C) un atšķaidīšana veikta ar 9 mg/ml (0,9 %), 4,5 mg/ml (0,45 %) vai 2,25 mg/ml (0,225 %) nātrija hlorīda šķīdumiem vai Ringera laktāta šķīdumu.

CANCIDAS nesatur konservantus. Mikrobioloģijas kritēriji nosaka, ka šķīdums jāizlieto nekavējoties. Ja to neizmanto uzreiz, lietotājs ir atbildīgs par turpmāko uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas. Uzglabāšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 24 stundas temperatūrā 2 C līdz 8°C, ja vien šķīdināšana un atšķaidīšana nav notikusi absolūti drošos aseptiskos apstākļos.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neatvērti flakoni: uzglabāt ledusskapī (2°C - 8°C).

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas un atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

CANCIDAS 50 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai.

I klases 10 ml stikla flakons ar pelēku butila aizbāzni un plastmasas vāciņu, kam apkārt sarkana alumīnija lentīte.

CANCIDAS 70 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai.

I klases 10 ml stikla flakons ar pelēku butila aizbāzni un plastmasas vāciņu, kam apkārt oranža alumīnija lentīte.

Iepakojumā ir viens flakons.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

CANCIDAS šķīdināšana

NELIETOT ŠĶĪDINĀTĀJUS, KAS SATUR GLIKOZI, jo CANCIDAS GLIKOZI SATUROŠOS ŠĶĪDINĀTĀJOS nav stabilas. CANCIDAS NEDRĪKST SAJAUKT UN LIETOT INFŪZIJĀ KOPĀ AR CITĀM ZĀLĒM, jo nav datu par CANCIDAS saderību ar citām intravenozi ievadāmām vielām,

palīgvielām vai zālēm. Apskatiet, vai infūziju šķīdumā neparādās nogulsnes un vai nenotiek krāsas maiņa!

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

CANCIDAS 50 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai.

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA PIEAUGUŠIEM PACIENTIEM

1.posms. Flakonu satura šķīdināšana

Lai izšķīdinātu pulveri, tam jāļauj sasilt līdz istabas temperatūrai un tad aseptiski jāpievieno 10,5 ml injekciju ūdens. Iegūtā šķīduma koncentrācija pudelītē būs 5,2 mg/ml.

Baltais līdz pelēkbaltais kompaktais liofilizētais pulveris pilnībā izšķīdīs. Uzmanīgi samaisiet, līdz izveidojas dzidrs šķīdums! Apskatiet šķīdumu, vai tajā neparādās nogulsnes un vai nenotiek krāsas maiņa! 25°C un zemākā temperatūrā šķīdumu var uzglabāt līdz 24 stundām.

2.posms. Izšķīdinātā CANCIDAS pievienošana pacienta infūzijas šķīdumam

Šķīduma atšķaidīšanai infūzijā lieto: nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām vai Ringera laktāta šķīdumu. Infūziju šķīdumu pagatavo, aseptiski pievienojot nepieciešamo izšķīdinātā koncentrāta daudzumu (kā parādīts tabulā) 250 ml infūzijas maisa vai pudeles saturam. Medicīnisku indikāciju gadījumos 50 mg un 35 mg dienas devas var ievadīt, izmantojot samazināta tilpuma –100 ml – infūzijas. Nelietojiet šķīdumu, ja tas kļuvis duļķains vai parādījušās nogulsnes!

INFŪZIJU ŠĶĪDUMU SAGATAVOŠANA PIEAUGUŠIEM

 

Intravenozo

Standarta šķīduma

Samazināta tilpuma

 

infūziju maisā vai

(sagatavotais

infūzijas šķīduma

 

pudelē

CANCIDAS šķīdums

(sagatavotais CANCIDAS

DEVA*

pārlejamais

pievienots 250 ml)

šķīdums pievienots

 

izšķīdinātā

galējā koncentrācija

100 ml)

 

CANCIDAS

 

galējā koncentrācija

 

tilpums

 

 

50 mg

10 ml

0,20 mg/ml

50 mg samazinātā

10 ml

0,47 mg/ml

tilpumā

 

 

 

35 mg vidēji smagu

 

 

 

aknu darbības

 

 

 

traucējumu gadījumos

7 ml

0,14 mg/ml

(no viena 50 mg

 

 

 

flakona)

 

 

 

35 mg vidēji smagu

 

 

 

aknu darbības

 

 

 

traucējumu gadījumos

7 ml

0,34 mg/ml

(no viena 50 mg

 

 

 

flakona) samazinātā

 

 

 

tilpumā

 

 

 

* katra flakona atšķaidīšanai jālieto 10,5 ml.

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA BĒRNIEM

Ķermeņa virsmas laukuma (ĶVL) aprēķināšana dozēšanai bērniem

Pirms infūzijas šķīduma pagatavošanas aprēķiniet pacienta ķermeņa virsmas laukumu (ĶVL), izmantojot sekojošu formulu: (Mostellera formula)

70 mg/m2 infūzijas sagatavošana bērniem >3 mēnešu vecuma (lietojot 50-mg flakonu)

1.Nosakiet bērnam nepieciešamo piesātinošo devu izmantojot pacienta ĶVL (aprēķinot kā

norādīts iepriekš) un šādu vienādojumu: ĶVL (m2) X 70 mg/m2 = piesātinošā deva

Maksimālā piesātinošā deva 1. dienā nedrīkst pārsniegt 70 mg neatkarīgi no pacientam aprēķinātās devas.

2.Atdzesētajam CANCIDAS flakonam ļaut sasilt līdz istabas temperatūrai.

3.Aseptiski pievienot 10,5 ml ūdens injekcijām.a Šo pagatavoto šķīdumu drīkst uzglabāt 25°C vai zemākā temperatūrā līdz 24 stundām.b Iegūtā kaspofungīna beigu koncentrācija flakonā būs 5,2 mg/ml.

4.Paņemt no flakona aprēķināto (1. solis) zāļu piesātinošās devas daudzumu. Aseptiski pārnest šo izšķīdinātā CANCIDAS daudzumu (ml)c IV maisiņā (vai pudelē), kas satur 250 ml 0,9 %,

0,45%, vai 0,225% nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, vai Ringera laktāta šķīduma injekcijām. Alternatīvi, izšķīdinātā CANCIDAS daudzumu (ml)c var pievienot mazākam daudzumam 0,9%, 0,45%, vai 0,225% nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, vai Ringera laktāta šķīduma injekcijām, nepārsniedzot beigu koncentrāciju 0,5 mg/ml. Šis šķīdums infūzijām jāizlieto 24 stundu laikā, ja uzglabāts 25 °C vai zemākā temperatūrā, vai 48 stundu laikā, ja uzglabāts ledusskapī temperatūrā 2 līdz 8°C.

50 mg/m2 infūzijas sagatavošana bērniem >3 mēnešu vecuma (lietojot 50-mg flakonu)

1.Nosakiet bērnam nepieciešamo uzturošo dienas devu izmantojot pacienta ĶVL (aprēķinot kā

norādīts iepriekš) un šādu vienādojumu:

ĶVL (m2) X 50 mg/m2 = uzturošā dienas deva

Uzturošā dienas deva nedrīkst pārsniegt 70 mg neatkarīgi no pacientam aprēķinātās devas.

2.Atdzesētajam CANCIDAS flakonam ļaut sasilt līdz istabas temperatūrai.

3.Aseptiski pievienot 10,5 ml 0,9 % ūdens injekcijām.a Šo pagatavoto šķīdumu drīkst uzglabāt 25°C vai zemākā temperatūrā līdz 24 stundām.b Iegūtā kaspofungīna beigu koncentrācija flakonā būs 5,2 mg/ml.

4.Paņemt no flakona aprēķināto (1. solis) zāļu uzturošās dienas devas daudzumu. Aseptiski pārnest šo izšķīdinātā CANCIDAS daudzumu (ml)c IV maisiņā (vai pudelē), kas satur 250 ml

0,9 %, 0,45%, vai 0,225% nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, vai Ringera laktāta šķīduma injekcijām. Alternatīvi, izšķīdinātā CANCIDAS daudzumu (ml)c var pievienot mazākam daudzumam 0,9%, 0,45%, vai 0,225% nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, vai Ringera laktāta šķīduma injekcijām, nepārsniedzot beigu koncentrāciju 0,5 mg/ml. Šis šķīdums infūzijām jāizlieto 24 stundu laikā, ja uzglabāts 25°C vai zemākā temperatūrā, vai 48 stundu laikā, ja uzglabāts ledusskapī temperatūrā 2 līdz 8°C.

Piezīmes par pagatavošanu:

a. Baltais līdz pelēkbaltais pulveris pilnībā izšķīdīs. Viegli pasvārstiet līdz tiek iegūts dzidrs šķīdums.

b. Izšķīdināšanas laikā un pirms infūzijas vizuāli pārbaudiet vai pagatavotais šķīdums nesatur vielas daļiņas un vai nav mainījusies tā krāsa. Nelietojiet šķīdumu, ja tas ir duļķains vai tajā ir nogulsnes.

c. CANCIDAS izveidots tā, ka no flakona paņemot 10 ml, tiktu iegūta pilna apstiprinātā deva (50 mg).

CANCIDAS 70 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA PIEAUGUŠIEM PACIENTIEM

1.posms. Flakonu satura šķīdināšana

Lai izšķīdinātu pulveri, tam jāļauj sasilt līdz istabas temperatūrai un tad aseptiski jāpievieno 10,5 ml injekciju ūdens. Iegūtā šķīduma koncentrācija pudelītē būs 7,2 mg/ml.

Baltais līdz pelēkbaltais kompaktais liofilizētais pulveris pilnībā izšķīdīs. Uzmanīgi samaisiet, līdz izveidojas dzidrs šķīdums! Apskatiet šķīdumu, vai tajā neparādās nogulsnes un vai nenotiek krāsas maiņa! 25°C un zemākā temperatūrā šķīdumu var uzglabāt līdz 24 stundām.

2.posms. Izšķīdinātā CANCIDAS pievienošana pacienta infūzijas šķīdumam

Šķīduma atšķaidīšanai infūzijā lieto: nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām vai Ringera laktāta šķīdumu. Infūziju šķīdumu pagatavo, aseptiski pievienojot nepieciešamo izšķīdinātā koncentrāta daudzumu (kā parādīts tabulā) 250 ml infūzijas maisa vai pudeles saturam. Ja klīniski nepieciešams, dienas devai pa 50 mg vai 35 mg var lietot samazinātu infūzijas daudzumu 100 ml. Nelietojiet šķīdumu, ja tas kļuvis duļķains vai parādījušās nogulsnes!

INFŪZIJU ŠĶĪDUMU SAGATAVOŠANA PIEAUGUŠIEM

 

Intravenozo infūziju

Standarta šķīduma

Samazināta tilpuma

 

maisā vai pudelē

(sagatavotais

infūzijas šķīduma

DEVA*

pārlejamais

CANCIDAS šķīdums

(sagatavotais

izšķīdinātā

pievienots 250 ml)

CANCIDAS šķīdums

 

 

CANCIDAS tilpums

galējā koncentrācija

pievienots 100 ml)

 

 

 

galējā koncentrācija

70 mg

10 ml

0,28 mg/ml

nav ieteicams

70 mg

 

 

 

(no diviem 50 mg

14 ml

0,28 mg/ml

nav ieteicams

flakoniem) **

 

 

 

35 mg vidēji smagu

 

 

 

aknu darbības

 

 

 

traucējumu gadījumos

5 ml

0,14 mg/ml

0,34 mg/ml

(no viena 70 mg

 

 

 

flakona)

 

 

 

* katra flakona atšķaidīšanai jālieto 10,5 ml.

**ja nav pieejams 70 mg flakons, 70 mg devu var sagatavot, izmantojot divus 50 mg flakonus.

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA BĒRNIEM

Ķermeņa virsmas laukuma (ĶVL) aprēķināšana dozēšanai bērniem

Pirms infūzijas šķīduma pagatavošanas aprēķiniet pacienta ķermeņa virsmas laukumu (ĶVL), izmantojot sekojošu formulu: (Mostellera formula)

70 mg/m2 infūzijas sagatavošana bērniem >3 mēnešu vecuma (lietojot 70-mg flakonu)

1.Nosakiet bērnam nepieciešamo piesātinošo devu, izmantojot pacienta ĶVL (aprēķinot kā

norādīts iepriekš) un šādu vienādojumu: ĶVL (m2) X 70 mg/m2 = piesātinošā deva

Maksimālā piesātinošā deva 1. dienā nedrīkst pārsniegt 70 mg neatkarīgi no pacientam aprēķinātās devas.

2.Atdzesētajam CANCIDAS flakonam ļaut sasilt līdz istabas temperatūrai.

3.Aseptiski pievienot 10,5 ml ūdens injekcijām.a Šo pagatavoto šķīdumu drīkst uzglabāt temperatūrā 25°C vai zemākā temperatūrā līdz 24 stundām.b Iegūtā kaspofungīna beigu koncentrācija flakonā būs 7,2 mg/ml.

4.Paņemt no flakona aprēķināto (1. solis) zāļu piesātinošās devas daudzumu. Aseptiski pārnest šo izšķīdinātā CANCIDAS daudzumu (ml)c IV maisiņā (vai pudelē), kas satur 250 ml 0,9 %,

0,45%, vai 0,225% nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, vai Ringera laktāta šķīduma injekcijām. Alternatīvi, izšķīdinātā CANCIDAS daudzumu (ml)c var pievienot mazākam daudzumam 0,9 %, 0,45%, vai 0,225% nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, vai Ringera laktāta šķīduma injekcijām, nepārsniedzot beigu koncentrāciju 0,5 mg/ml. Šis šķīdums infūzijām jāizlieto

24 stundu laikā, ja uzglabāts 25°C vai zemākā temperatūrā, vai 48 stundu laikā, ja uzglabāts ledusskapī temperatūrā 2 līdz 8°C.

50 mg/m2 infūzijas sagatavošana bērniem >3 mēnešu vecuma (lietojot 70-mg flakonu)

1.Nosakiet bērnam nepieciešamo uzturošo dienas devu, izmantojot pacienta ĶVL (aprēķinot kā

norādīts iepriekš) un šādu vienādojumu:

ĶVL (m2) X 50 mg/m2 = uzturošā dienas deva

Uzturošā dienas deva nedrīkst pārsniegt 70 mg neatkarīgi no pacientam aprēķinātās devas.

2.Atdzesētajam CANCIDAS flakonam ļaut sasilt līdz istabas temperatūrai.

3.Aseptiski pievienot 10,5 ml ūdens injekcijām.a Šo pagatavoto šķīdumu drīkst uzglabāt 25°C vai zemākā temperatūrā līdz 24 stundām.b Iegūtā kaspofungīna beigu koncentrācija flakonā būs 7,2 mg/ml.

4.Paņemt no flakona aprēķināto (1. solis) zāļu uzturošās dienas devas daudzumu. Aseptiski pārnest šo izšķīdinātā CANCIDAS daudzumu (ml)c IV maisiņā (vai pudelē), kas satur 250 ml

0,9%, 0,45%, vai 0,225% nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, vai Ringera laktāta šķīduma injekcijām. Alternatīvi, izšķīdinātā CANCIDAS daudzumu (ml)c var pievienot mazākam daudzumam 0,9 %, 0,45%, vai 0,225% nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, vai Ringera laktāta šķīduma injekcijām, nepārsniedzot beigu koncentrāciju 0,5 mg/ml. Šis šķīdums infūzijām jāizlieto 24 stundu laikā, ja uzglabāts 25°C vai zemākā temperatūrā, vai 48 stundu laikā, ja uzglabāts ledusskapī temperatūrā 2 līdz 8°C.

Piezīmes par pagatavošanu:

a. Baltais līdz pelēkbaltais pulveris pilnībā izšķīdīs. Viegli pasvārstiet līdz tiek iegūts dzidrs šķīdums.

b. Izšķīdināšanas laikā un pirms infūzijas vizuāli pārbaudiet vai pagatavotais šķīdums nesatur vielas daļiņas un vai nav mainījusies tā krāsa. Nelietojiet šķīdumu, ja tas ir duļķains vai tajā ir nogulsnes.

c. CANCIDAS izveidots tā, ka, no flakona paņemot 10 ml, tiktu iegūta pilna apstiprinātā deva

(70 mg).

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Merck Sharp & Dohme Ltd

Hertford Road, Hoddesdon

Hertfordshire EN11 9BU

Lielbritānija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS (-I)

EU/1/01/196/001

EU/1/01/196/003

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Pirmās reģistrācijas datums: 2001. gada 24. oktobris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 7. septembris

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas