Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Ceplene (histamine dihydrochloride) – Zāļu apraksts - L03AX14

Updated on site: 05-Oct-2017

Zāļu nosaukumsCeplene
ATĶ kodsL03AX14
Vielahistamine dihydrochloride
RažotājsMeda AB

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām blakusparādībām.

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Ceplene 0,5 mg/0,5 ml šķīdums injekcijām

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens flakons ar 0,5 ml šķīduma satur 0,5 mg histamīna dihidrohlorīda (histamine dihydrochloride).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

Caurspīdīgs, bezkrāsains ūdens šķīdums.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Ceplene uzturošā terapija ir indicēta pieaugušiem pacientiem ar akūtu mieloleikozi (AML) pirmās remisijas stadijā, kuri vienlaicīgi tiek ārstēti ar interleikīnu-2 (IL-2). Ceplene efektivitāte pacientiem, kuri vecāki par 60 gadiem, nav pilnībā pierādīta.

4.2.Devas un lietošanas veids

Ceplene uzturošo terapiju jānozīmē pēc konsolidācijas terapijas pabeigšanas pacientiem, kuri vienlaicīgi tiek ārstēti ar IL-2, tāda ārsta uzraudzībā, kuram ir pieredze akūtas mieloleikozes ārstēšanā.

Devas

Norādījumus par Ceplene kopā ar IL-2 dozēšanu skatīt tālāk, apakšpunktā par devām.

Interleikīns-2 (IL-2)

IL-2 ievada divreiz dienā subkutānas injekcijas veidā 1 – 3 minūtes pirms Ceplene ievadīšanas; katra IL-2 deva ir 16 400 SV/kg (1 µg/kg).

Interleikīns-2 (IL-2) ir komerciāli pieejams kā rekombinants IL-2 – aldesleikīns. Tālāk sniegtie norādījumi par izsniegšanu un uzglabāšanu ir specifiski aldesleikīnam.

Norādījumi par IL-2 (aldesleikīna) izsniegšanu

IL-2 (aldesleikīns) aptiekā ir aseptiski jāšķīdina, jāatšķaida un jāizsniedz polipropilēna tuberkulīna šļircēs ar vāciņu, ņemot vērā katra pacienta ķermeņa masu (aldesleikīna ievadīšanas shēmu skatīt tālāk), ieteicamajā devā – 16 400 SV/kg (1 µg/kg). Pacientam ievadīšanai mājas apstākļos var izsniegt krājumus ar polipropilēna tuberkulīna šļircēm ar vāciņu līdz divām nedēļām, norādot, ka šļirces pirms lietošanas jāglabā ledusskapī 2°C – 8°C temperatūrā.

Pētījumi apstiprina atšķaidīta aldesleikīna (izsniegta polipropilēna tuberkulīna šļircēs ar vāciņu) ķīmisko stabilitāti un sterilitāti līdz trim nedēļām, pagatavojot kontrolētos aseptiskos apstākļos un glabājot ledusskapī 2°C – 8°C temperatūrā.

PIEZĪME. Aldesleikīna izsniegšana jāveic kontrolētos aseptiskos apstākļos.

Atšķaidītā IL-2 (aldesleikīna) izsniegšana katram pacientam

Izšķīdināto IL-2 (aldesleikīnu) aseptiski ievelk sterilās polipropilēna tuberkulīna šļircēs un uzliek vāciņu, katram pacientam 1 µg/kg devā, minimālais standarta devas tilpums ir 0,25 ml (50 µg) un maksimālā deva ir 0,5 ml (100 µg). Devu tilpumi atkarībā no pacienta ķermeņa masas norādīti 1. tabulā. Šajā tabulā arī norādīts tilpums, kas nepieciešams, ja parakstīta par 20% mazāka deva.

1. tabula. IL-2 (aldesleikīna) ievadīšanas shēma

Pacienta

 

Injekcijas

Par 20%

Standarta deva

samazinātas

ķermeņa masa

tilpums*

(µg)

devas injekcijas

(kg)

(ml)

 

tilpums (ml)**

 

 

 

 

 

 

 

≤50

0,25

0,20

 

 

 

 

>50 - ≤60

0,30

0,25

 

 

 

 

>60 - ≤70

0,35

0,30

 

 

 

 

>70 - ≤80

0,40

0,30

 

 

 

 

>80 - ≤90

0,45

0,35

 

 

 

 

>90 - ≤100

0,50

0,40

 

 

 

 

 

 

 

 

>100

0,50

0,40

 

 

 

 

*Injekcijas tilpums noapaļots līdz tuvākajiem 0,05 ml.

** Injekcijas tilpums par 20% samazinātai devai ir noapaļots, tāpēc faktiski deva varētu būt samazināta par 15%-25%.

Ceplene

0,5 ml šķīduma ir pietiekami vienai devai (skatīt 6.6. apakšpunktu).

Ceplene ievada 1 – 3 minūtes pēc IL-2 injekcijas. Katra 0,5 ml Ceplene deva tiek injicēta lēni, 5 – 15 minūtēs.

Terapijas cikli

Ceplene un IL-2 nozīmē 10 terapijas cikliem: katrs cikls ietver 21 dienas (3 nedēļu) terapiju, kam seko trīs nedēļu vai sešu nedēļu periods bez terapijas.

1. – 3. ciklā katrs cikls ietver 3 nedēļu terapiju, kam seko 3 nedēļu periods bez terapijas. 4. – 10. cikls ietver 3 nedēļu terapiju, kam seko 6 nedēļu periods bez terapijas.

Ieteicamā devu shēma ir norādīta 2. un 3. tabulā.

2. tabula.

Terapija 1. – 3. ciklā ar Ceplene un IL-2

 

Nedēļas numurs (n)*

 

Terapija*

1. cikls

2. cikls

3. cikls

 

1.n līdz 3.n

7.n līdz 9.n

13. n līdz 15.n

IL-2 16 400 SV/kg, kam seko 0,5 ml

(1. – 21. diena)

(1. – 21. diena)

(1. – 21. diena)

Ceplene. Divas reizes dienā.

4. n līdz 6.n

10.n līdz 12.n

16.n līdz 18.n

Bez terapijas (3 nedēļas)

*skatīt devas pielāgošanu, lai noteiktu devu un devu grafika modifikācijas.

3. tabula.

4. – 10. terapijas cikls ar Ceplene un IL-2, tāpat kā 2. tabulā, izņemot ciklu skaitu un

atpūtas periodu ilgumu

 

 

Nedēļas numurs (n)*

 

 

Terapija*

 

 

 

Cikli

 

 

 

 

 

19. n

28.n

37.n

46.n

55.n

64.n

73.n

IL-2 16 400 SV/kg, kam seko 0,5 ml

līdz

līdz

līdz

līdz

līdz

līdz

līdz Ceplene. Divas reizes dienā

21.n

30.n

39.n

48.n

57.n

66.n

75.n

 

22.n

31.n

40.n

49.n

58.n

67.n

76.n

Bez terapijas (6 nedēļas)

līdz

līdz

līdz

līdz

līdz

līdz

līdz

 

27.n

36.n

45.n

54.n

63.n

72.n

81.n

 

*skatīt devas pielāgošanu, lai noteiktu devu un devu grafika modifikācijas.

Devu pielāgošana

Pacienti ir jānovēro, lai atklātu iespējamās simptomātiskās nevēlamās blakusparādības un laboratorijas analīžu izmaiņas, kas saistītas ar šo terapiju. Ceplene un IL-2 devas nepieciešamības gadījumā jāpielāgo, pamatojoties uz pacientu individuālu terapijas panesību. Jautājumus, kas saistīti ar devas modifikācijām, rekomendē risināt terapijas sākumposmā. Devas samazināšana var būt gan īslaicīga, gan pastāvīga.

Gadījumos, kad tiek novērotas ar Ceplene terapiju saistītas toksiskas reakcijas (piemēram, hipotensija, galvassāpes), injekciju laiku var pagarināt no 5 minūtēm līdz maksimālajam ilgumam 15 minūtes.

Pacientiem ar 1. pakāpes toksisku reakciju

Ieteikumi par devu izmaiņām nav, izņemot 1. pakāpes neirotoksicitāti un 1. pakāpes toksisko ģeneralizēto dermatītu. Ieteikumus par devām šāda veida 1. pakāpes toksisku reakciju gadījumā skatīt turpmākajās sadaļās:

Pacientiem ar 1. – 4. pakāpes neirotoksicitāti

-1. līdz 3. pakāpes toksiskas reakcijas gadījumā terapija ir jāpārtrauc līdz brīdim, kamēr sasniegta 0. pakāpes toksiska reakcija. Pēc tam terapiju atsāk, samazinot

Ceplene un IL-2 devu par 20%.

-4. pakāpes toksiskas reakcijas gadījumā ir jāapsver terapijas pārtraukšana.

Pacientiem ar 1. – 4. pakāpes toksisku ģeneralizētu dermatītu

-1. pakāpes toksiskas reakcijas gadījumā terapiju atliek par 48 stundām vai arī līdz brīdim, kamēr ir izzuduši visi simptomi. Pēc tam terapiju atsāk ar pilnu Ceplene devu, bet IL-2 devu samazina par 20%.

-2. pakāpes toksiskas reakcijas gadījumā IL-2 deva ir jāsamazina par 50%, un to var atkal palielināt līdz pilnai devai tikai tādā gadījumā, ja simptomi neparādās atkārtoti. Ceplene un IL-2 devu jāievada ar 60 minūšu starplaiku, un šis laiks jāievēro visu terapijas laiku.

-3. un 4. pakāpes toksiskas reakcijas gadījumā terapija ir jāpārtrauc, un to nevar atsākt, kamēr šī reakcija nav izzudusi. Terapiju drīkst atsākt tikai pēc riska – ieguvuma izvērtējuma konkrētajam pacientam.

Pacientiem ar 2. pakāpes (ieskaitot sirdsdarbības, nieru, aknu) toksicitāti

-Terapija ir jāpārtrauc līdz brīdim, kad toksiskā reakcija ir samazinājusies līdz 1. pakāpei.

-Ceplene devas injekcijas laiks ir jāpagarina līdz maksimālajam – 15 minūtēm.

-Sirdsdarbības, nieru un aknu toksiskas reakcijas gadījumā gan Ceplene, gan IL-2 deva ir jāsamazina par 20%.

Pacientiem ar 3. un 4. pakāpes (ieskaitot hipotensiju, aritmiju) toksicitāti

-Terapija ir jāpārtrauc līdz brīdim, kamēr toksiskā reakcija ir izzudusi. Lai novērstu 3. un 4. pakāpes toksisku reakciju, var apsvērt maksimāli viena terapijas

cikla atlikšanu.

-

Pastāvīgas hipotensijas, galvassāpju, aritmijas, sirdsdarbības, aknu un nieru toksicitātes gadījumā

-Ceplene devas injekcijas laiks ir jāpagarina līdz maksimālajam – 15 minūtēm.

-Gan Ceplene, gan IL-2 deva ir jāsamazina par 20%.

Drudzis

-IL-2 lietošanu var pārtraukt uz 24 stundām un tad atsākt, samazinot devu par 20%.

Leikocītu skaita izmaiņas

-IL-2 devu var samazināt par 20% uz atlikušo terapijas laiku, un ja leikocītu skaita izmaiņas atkārtojas nākamā cikla laikā, ieteicams pastāvīgi samazināt IL-2 devu.

Lokalizēts toksiskais dermatīts

-Terapija ir jāpārtrauc līdz simptomu izzušanai. Terapiju var atsākt, dodot pilnu Ceplene devu un par 50% samazinātu IL-2 devu.

Īpašas pacientu grupas

Nieru darbības traucējumi

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem var būt jutīgāki pret Ceplene izraisītu asinsspiediena pazemināšanos. Lai gan nieru darbības traucējumu pakāpei nav pierādīta ietekme uz Ceplene farmakokinētiku, ir jāievēro piesardzība gadījumos, kad Ceplene lieto pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem. Kopumā pacientiem ar nieru darbības traucējumiem parasti nav nepieciešams samazināt Ceplene devu.

Aknu darbības traucējumi

Ceplene ir jālieto piesardzīgi pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 5.2. apakšpunktu). Ceplene līmenis plazmā ir augstāks pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem aknu darbības traucējumiem, un šīm pacientu grupām biežāk novēro tahikardiju un asinsspiediena pazemināšanos pēc Ceplene devas saņemšanas nekā pacientiem ar normālu vai nedaudz traucētu aknu darbību. Zāļu līmenis plazmā nav nevēlamo blakusparādību prognostisks faktors, un blakusparādības cieši nekorelē ar zāļu iedarbību. Parasti pacietiem ar aknu darbības traucējumiem nav nepieciešams samazināt Ceplene devu, taču šiem pacientiem ir jāievēro piesardzība.

Pediatriskā populācija

Ceplene drošība un efektivitāte bērniem, kuri jaunāki par 18 gadiem nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Ceplene paredzēts tikai zemādas injekcijām.

No vienas līdz 3 minūtes pēc tam, kad ir pabeigta IL-2 zemādas injekcija, Ceplene ir jāievada lēnas zemādas injekcijas veidā, nepārsniedzot ievadīšanas ātrumu 0,1 ml (0,1 mg histamīna dihidrohlorīda) minūtē. Parastais vienas 0,5 ml Ceplene devas ievadīšanas laiks ir 5 minūtes. Lai samazinātu iespējamās nevēlamas blakusparādības, ievadīšanas laiku var pagarināt līdz maksimāli 15 minūtēm – skatīt turpmākās sadaļas. Ceplene var ievadīt ar ambulatorās infūzijas sūkni vai arī ar kontrolētu manuālu zemādas injekciju, izmantojot šļirci ar taimeri.

Uzsākot pirmo terapijas ciklu, pirmā Ceplene un IL-2 deva 1. dienā ir jāsaņem stacionārā, tiešā ārsta uzraudzībā. Pacienta uzraudzība 1. dienā ietver dzīvībai svarīgo funkciju, ieskaitot pulsu, asinsspiediena un elpošanas biežuma, kontroli. Ja pacientam novērojamas būtiskas dzīvībai svarīgo funkciju izmaiņas, ārstam ir jānovērtē pacienta stāvoklis un jāturpina dzīvībai svarīgo funkciju kontrole; šādiem pacientiem nepieciešama uzraudzība arī turpmākās terapijas laikā.

Tādi pacienti, kuri ir apliecinājuši izpratni par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem un apguvuši atbilstošas injekciju veikšanas prasmes, var veikt turpmākās Ceplene injekcijas patstāvīgi mājas apstākļos.

Injekcijas ieteicams veikt kāda pieauguša ģimenes locekļa, drauga vai cita aprūpētāja klātbūtnē, kas var atbilstoši rīkoties asinsspiediena pazemināšanās pazīmju vai simptomu gadījumā.

Ieteicamās injicēšanas vietas ir augšstilbi un vēders. Ceplene nedrīkst injicēt tajā pat anatomiskajā zonā, kur tiek injicēts IL-2.

Laikam starp divām IL-2 un Ceplene dienas devām ir jābūt vismaz 6 stundām. 20 minūtes pēc Ceplene injekcijas pacientam ir jāatrodas miera stāvoklī.

Norādījumus par interleikīna-2 (adisleikīna) šķīdināšanu un atšķaidīšanu pirms ievadīšanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Pacienti ar būtiskiem sirds funkcijas traucējumiem, piemēram, III/IV klase pēc NYHA.

Pacienti, kuri saņem sistēmisku steroīdu terapiju, klonidīnu un H2 blokatorus.

Pacienti, kuriem veikta alogēno cilmes šūnu transplantācija.

Grūtniecība.

Zīdīšana.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ceplene ir jālieto 1 3 minūtes pēc IL-2 lietošanas, bet ne vienlaicīgi.

Strauja zemādas injekcija vai injekcija asinsvadā var izraisīt nopietnu asinsspiediena pazemināšanos, tahikardiju vai samaņas zudumu.

Ceplene un IL-2 vienlaicīgā terapija piesardzīgi jānozīmē pacientiem ar vāji kompensētu sirds funkciju. Pacientiem ar sirds slimību ir jāizvērtē ventrikulārās izsviedes frakcija un sieniņas funkcija, izmantojot ehokardiogrāfiju vai radionuklīdu stresa testu, un pēc tam jānozīmē terapija, ievērojot piesardzību.

Terapijas laikā pacienti ir jānovēro, lai pamanītu iespējamās klīniskās komplikācijas, ko izraisa pazemināts asinsspiediens vai hipovolēmija. Pirmā terapijas kursa 1. dienā Ceplene ir jāsaņem stacionārā, ārsta uzraudzībā. Pacienta uzraudzība 1. dienā ietver dzīvībai svarīgo funkciju, ieskaitot pulsu, asinsspiedienu un elpošanas biežuma, kontroli.

Nākamo dienu un ciklu laikā pacienta uzraudzība ir jāveic tik ilgi, kamēr pacients Ceplene saņemšanas laikā izjūt būtiskas dzīvībai svarīgo funkciju izmaiņas. Ja turpmāko terapijas ciklu laikā tiek novērota būtiska asinsspiediena pazemināšanās vai līdzīgi simptomi, jāuzsāk devas samazināšana, un nepieciešamības gadījumā jālieto šīs zāles stacionārā līdz brīdim, kamēr reakcija uz terapiju pieļauj zāļu saņemšanu mājas apstākļos.

Piesardzība ir jāievēro pacientiem, kuriem novērots kāds no šādiem stāvokļiem: simptomātiska perifēro artēriju slimība, peptiska vai ezofageāla čūla šobrīd vai agrāk ar asiņošanu anamnēzē, klīniski būtiska nieru slimība un insults pēdējo 12 mēnešu laikā. Nepieciešamības gadījumā jāapsver vienlaicīga protona sūkņu inhibitoru terapija.

Pacientu ar klīniski smagu infekciju, kurai nepieciešama antibiotiku, pretsēnīšu vai pretvīrusu preparātu lietošana, vai arī kuriem 14 dienu laikā pirms terapijas uzsākšanas tiek pabeigta pretinfekcijas terapija, ārstēšanā ir jāievēro piesardzība, izņemot, ja antibiotiku un pretvīrusu preparātu lietošana ir bijusi profilaktiska.

Pacientu, kuriem anamnēzē ir autoimūna slimība (ieskaitot sistēmisku sarkano vilkēdi, iekaisīgu zarnu slimību, psoriāzi un reimatoīdo artrītu), ārstēšanā ir jāievēro piesardzība.

Ieteicams kontrolēt laboratorijas analīžu rezultātus, ieskaitot standarta hematoloģiskās un bioķīmiskās analīzes.

Piesardzība jāievēro tādu pacientu ārstēšanā, kuri saņem šādas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu):

-beta-blokatori un citi antihipertensīvie līdzekļi;

-H1 blokatori un neiroleptiķi (antipsihotiskie līdzekļi) ar H1 receptoru bloķējošām īpašībām;

-tricikliskie antidepresanti, kuriem var būt arī H1 un H2 receptoru bloķējošas īpašības;

-monoamīnoksidāzes inhibitori, kā arī pretmalārijas un prettripanosomu līdzekļi;

- neiromuskulārie blokatori, narkotiskie analgētiķi un dažādas kontrastvielas.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Lai arī gadījumā, kad Ceplene lieto kopā ar IL-2, devas atšķiras, ārstiem būtu jāskatās arī IL- 2 zāļu apraksts (ZA) un jāņem vērā attiecīgā zāļu mijiedarbība.

Ceplene terapijas laikā nedrīkst lietot H2 receptoru antagonistus ar imidazolu struktūru, kas līdzīgi histamīnam, piemēram, cimetidīns, sistēmiskie steroīdi un klonidīns (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Ceplene terapijas laikā ar īpašu piesardzību jālieto beta blokatori un citi antihipertensīvie līdzekļi. Vienlaicīga zāļu ar kardiotoksisku vai asinsspiedienu pazeminošu iedarbību lietošana var palielināt Ceplene toksiskumu.

Jāizvairās no H1 receptorus bloķējošu antihistamīnu un neiroleptiķu (antipsihotiskie līdzekļi) ar H1 receptoru bloķējošām īpašībām lietošanas, jo var samazināties Ceplene iedarbība.

Tricikliskajiem antidepresantiem var būt H1 un H2 receptorus bloķējošas īpašības, un no to lietošanas jāizvairās.

Monoamīnoksidāzes inhibitori, pretmalārijas un prettripanosomu aktīvās vielas var izmainīt

Ceplene metabolismu un no to lietošanas ir jāizvairās (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ir novērots, ka neiromuskulārie blokatori, narkotiskie analgētiķi un dažādas konstrastvielas var izraisīt endogēnā histamīna izdalīšanos; tāpēc pacientiem, kuriem tiek veiktas diagnostikas vai ķirurģiskas procedūras, pirms šādas procedūras ir jāapsver Ceplene terapijas papildus iedarbība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Kontracepcija vīriešiem un sievietēm

Sievietēm reproduktīvā vecumā un seksuāli aktīviem vīriešiem ārstēšanās ar Ceplene un IL-2 laikā jālieto efektīva kontracepcijas metode.

Grūtniecība

Klīniskie dati par Ceplene ietekmi uz grūtniecību nav pieejami. Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēta reproduktīvā toksicitāte, taču tā konstatēta tikai, lietojot mātei toksiskas devas un neliecina par tiešu kaitīgu ietekmi uz grūtniecību, embrionālo/augļa attīstību, dzemdībām vai postnatālo attīstību (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ceplene kopā ar IL-2 grūtniecības laikā lietot nedrīkst.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai histamīns izdalās mātes pienā cilvēkam. Histamīna izdalīšanās pienā nav pētīta pētījumos ar dzīvniekiem, taču, lietojot mātei toksiskas devas, žurku mazuļiem agrīnās laktācijas periodā bija vērojama neliela toksiska iedarbība (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ceplene kopā ar IL-2 nedrīkst lietot bērna barošanas ar krūti laikā.

Informāciju par IL-2 ietekmi uz grūtniecību un zīdīšanu skatīt IL-2 zāļu aprakstā.

Fertilitāte

Klīniskie dati par Ceplene ietekmi uz fertilitāti nav pieejami. Pētījumos ar dzīvniekiem netika konstatēta negatīva ietekme uz fertilitāti, izņemot nelielu implantēšanās un dzīvotspējīgo augļu skaita samazināšanos (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Ceplene maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ceplene lietošana var izraisīt hipotensiju, kā rezultātā var būt reibonis, apreibums un neskaidra redze. Pacienti nedrīkst vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus 1 stundu pēc Ceplene saņemšanas.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Akūta mieloleikoze

Par nevēlamām blakusparādībām, kas vismaz iespējami ir saistītas ar IL-2 un Ceplene terapiju, ziņots gandrīz visiem pacientiem AML pētījumos.

Visbiežākās nevēlamās blakusparādības, kuras bija 30% un vairāk IL-2 un Ceplene terapiju saņēmušo pacientu, (uzskaitītas biežuma samazināšanās secībā) bija: karstuma viļņi, galvassāpes, nogurums, injekcijas vietas granuloma, drudzis un injekcijas vietas eritēma.

Nevēlamās blakusparādības, kas tiek uzskatītas par vismaz iespējami saistītām ar mazas devas IL-2 un Ceplene terapiju AML pētījumos (n=280 IL-2 un Ceplene terapijas grupā), ir norādītas zemāk pēc orgānu sistēmu klasifikācijas un biežuma. Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā. Biežums tiek definēts kā ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000) un ļoti reti (< 1/10 000). Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā novērotās blakusparādības, kuru biežumu nevar noteikt tiek apzīmētas ar "nav zināmi”.

Orgānu sistēmu klasifikācija

Ļoti bieži

Bieži

 

 

 

Asins un limfātiskās sistēmas

Eozinofīlija, trombocitopēnija

Leikopēnija, neitropēnija

traucējumi

 

 

 

 

 

Infekcijas un infestācijas

Augšējo elpceļu infekcijas

Pneimonija

 

 

 

Vielmaiņas un uztures

 

Anoreksija

traucējumi

 

 

 

 

 

Psihiskie traucējumi

 

Bezmiegs

 

 

 

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes, reibonis, garšas

 

 

sajūtas traucējumi

 

 

 

 

Sirds funkcijas traucējumi

Tahikardija

Sirdsklauves

 

 

 

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Pietvīkums, hipotensija

 

 

 

 

Elpošanas sistēmas traucējumi,

Klepus, aizdusa

Aizlikts deguns

krūšu kurvja un videnes slimības

 

 

 

 

 

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Slikta dūša, dispepsija, caureja

Vemšana, sāpes vēdera

 

 

augšdaļā, sausums mutē, gastrīts,

 

 

vēdera uzpūšanās

 

 

 

Ādas un zemādas audu bojājumi

Izsitumi

Eritēma, pastiprināta svīšana,

 

 

 

 

 

svīšana naktīs, nieze

 

 

 

Skeleta-muskuļu un saistaudu

Artralģija, mialģija

Ekstremitāšu sāpes, muguras

sistēmas bojājumi

 

sāpes

 

 

 

Vispārēji traucējumi un

injekciju vietas granuloma,

injekcijas vietas nātrene, zilumu

reakcijas ievadīšanas vietā

nogurums, drudzis, injekcijas

veidošanās injekcijas vietā,

 

vietas eritēma, karstuma sajūta,

izsitumi injekcijas vietā,

 

injekcijas vietas reakcija,

injekcijas vietas pietūkums,

 

injekcijas vietas nieze, gripai

vājums, sāpes krūtīs

 

līdzīga slimība, drebuļi,

 

 

injekcijas vietas iekaisums,

 

 

sāpes injekcijas vietā

 

 

 

 

Citi onkoloģiskie (progresējoša audzēja) pētījumi

Ceplene un mazas devas IL-2 ir pētīti citos klīniskajos pētījumos, izmantojot citas devas (1,0 mg histamīna dihidrohlorīda divas reizes dienā) un citas mazas devas IL-2 un interferona-alfa dozēšanas shēmas. Iepriekš uzskaitītās blakusparādības visticamāk saistītas ar pētījuma zālēm.

Orgānu sistēmu klasifikācija

Ļoti bieži (≥ 1/10)

Bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10)

 

 

 

Asins un limfātiskās sistēmas

 

Anēmija

traucējumi

 

 

 

 

 

Endokrīnās sistēmas traucējumi

 

Hipotireoze

 

 

 

Vielmaiņas un uztures

Samazināta ēstgriba

Dehidratācija

traucējumi

 

 

Psihiskie traucējumi

Nemiers

Depresija

 

 

 

Nervu sistēmas traucējumi

 

Parestēzija

 

 

 

Ausu un labirinta bojājumi

 

Vertigo

 

 

 

Asinsvadu sistēmas traucējumi

 

Karstuma viļņi

 

 

 

Elpošanas sistēmas traucējumi,

 

Sēcoša elpa

krūšu kurvja un videnes slimības

 

 

 

 

 

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

 

Aizcietējums, vēdera uzpūšanās,

 

 

stomatīts

 

 

 

Ādas un zemādas audu bojājumi

Sausa āda

 

 

 

 

Vispārēji traucējumi un

Pagurums, perifēriska tūska

Injekcijas vietas fibroze, sāpes

reakcijas ievadīšanas vietā

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

Svara samazināšanās

 

 

 

 

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Ceplene un IL-2 ievadīšana straujas injekcijas veidā vai ievadīšana asinsvadā, vai arī lielākā devā nekā apstiprināts var pastiprināt ar Ceplene saistītās nevēlamās blakusparādības.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: imūnstimulatori, citi imūnstimulatori, ATĶ kods: L03AX14.

Darbības mehānisms

Ceplene/IL-2 ir imūnterapija, kuras mērķis ir izraisīt imūnās sistēmas mediētu atlikušo mieloleikozes šūnu sagraušanu un tādējādi novērst leikozes recidīvu. Ceplene uzdevums ir aizsargāt limfocītus, konkrēti NK šūnas un T šūnas, kas ir atbildīgas par imūnās sistēmas mediētu atlikušo leikozes šūnu sagraušanu. IL-2 uzdevums ir stimulēt NK šūnu un T šūnu funkcijas, aktivizējot šo šūnu antileikēmiskās īpašības un palielinot šo šūnu daudzumu, izraisot šūnas cikla proliferāciju.

Farmakodinamiskā iedarbība

Mehānisms, ar kura palīdzību Ceplene uzlabo limfocītu pretleikēmisko iedarbību AML gadījumā, nav pilnībā noskaidrots; tiek uzskatīts, ka tas notiek, inhibējot reaktīvā skābekļa veidus (ROS – reactive oxygen species jeb „skābekļa brīvie radikāļi”), ko sintezē monocīti/makrofāgi un granulocīti. Ir zināms, ka ROS ierobežo limfocītu aktivatoru, piemēram, IL-2, pretleikēmisko iedarbību, izraisot funkciju traucējumus un apoptotisku nāvi NK šūnās un T šūnās. Ceplene inhibē NAPDH oksidāzi, kas izraisa ROS veidošanos un izdalīšanos no fagocītiem. Inhibējot oksidāzes funkciju un samazinot ROS veidošanos, Ceplene aizsargā IL-2-aktivētās NK šūnas un T šūnas no skābekļa brīvo radikāļu izraisītas nomākšanas un apoptozes. Vienlaicīgas Ceplene un IL-2 lietošanas mērķis ir optimizēt NK šūnu un T šūnu pretleikēmisko iedarbību.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Lai novērtētu Ceplene lietošanu remisijas uzturēšanai pieaugušiem AML pacientiem ir veikti 2 klīniskie pētījumi. Pētījums AML-1 bija ar pētniecisks, iesaistot 39 AML pacientus remisijas fāzē, lai noteiktu Ceplene devu un lietošanas kopā ar IL-2 lietderību. Šī pilotpētījuma rezultāti tika izmantoti, lai plānotu un realizētu 3. fāzes pētījumu, kurā piedalījās vairākas valstis. Nejaušinātajā, 3. fāzes pētījumā (0201) tika salīdzināta Ceplene+IL-2 terapija ar atteikšanos no jebkādas terapijas 261 pacientam pirmās remisijas fāzē (CR1) un vēl 59 pacientiem sekojošajā remisijas fāzē pēc slimības recidīva (CR>1). CR1 pacientiem pēc Ceplene/ IL-2 terapijas saņemšanas salīdzinājumā ar uzturošu terapiju vidējā dzīvildze bez leikozes recidīva pagarinājās no 291 dienām (9,7 mēneši) līdz 450 dienām (15 mēneši) (ITT, p=0,01, n=261). Pēc Ceplene + IL-2 terapijas CR1 pacientu skaits, kuriem leikoze neatkārtojās 3 gadu laikā, sasniedza 40%, salīdzinot ar 26% pacientu, kas šo terapiju nesaņēma (p=0,01).

Šīs zāles ir reģistrētas „izņēmuma kārtā”. Tas nozīmē, ka sakarā ar šīs slimības retumu, nav bijis iespējams iegūt pilnīgu informāciju par šīm zālēm. Eiropas Zāļu aģentūra ik gadu pārbaudīs jauniegūto informāciju par šīm zālēm un vajadzības gadījumā atjauninās šo zāļu aprakstu.

Pediatriskā populācija

Ceplene ir indicēts lietošanai pieaugušajiem. Dati par farmakodinamiskajām īpašībām bērniem līdz 18 gadu vecumam nav pieejami.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Histamīns ātri uzsūcas pēc zemādas injekcijas. Maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta aptuveni 10 minūtes pēc zemādas injekcijas beigām. Dažādos pētījumos iegūtie rezultāti par histamīna koncentrācijām un FK ir ļoti atšķirīgi, tāpat arī tie ir atšķirīgi parastajās brīvprātīgo un pacientu grupās.

Izkliede

Pacientiem, salīdzinājumā ar veseliem cilvēkiem, bija lielāka sistēmiskās iedarbības dažādība. Vispārējā sistēmiskā Ceplene iedarbība bija lielāka pacientiem salīdzinājumā ar veseliem cilvēkiem. Tomēr šī starpība nav statistiski nozīmīga.

Nav zināms, vai histamīns šķērso placentāro barjeru.

Biotransformācija un eliminācija

Histamīns eliminējas, metabolizējoties nierēs, aknās un citos audos. Histamīna metabolismā iesaistītie galvenie enzīmi ir HNMT (histamīna-N-metiltransferāze) un DAO (diamīna oksidāze). Metabolīti izdalās galvenokārt urīnā. Vidējais eliminācijas periods pacientiem bija no 0,75 līdz 1,5 stundām.

Vecums un svars būtiski neietekmē histamīna farmakokinētiskās īpašības. Ceplene klīrenss sievietēm ir gandrīz divas reizes ātrāks nekā vīriešiem, un tā rezultātā sistēmiskā iedarbība ir ievērojami zemāka nekā vīriešiem.

Nieru darbības traucējumi

Histamīna farmakokinētiskie rādītāji gan veseliem brīvprātīgajiem, gan brīvprātīgajiem ar viegliem, vidēji smagiem un smagiem nieru darbības traucējumiem ir līdzīgi. Pacientiem ar smagiem nieru darbība traucējumiem bija vērojama sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena pazemināšanās pie tādas histamīna koncentrācijas plazmā, kas neizraisīja būtisku asinsspiediena pazemināšanos citiem pacientiem. Tāpēc pacienti ar smagiem nieru darbības traucējumiem var būt jutīgāki pret eksogēni saņemta histamīna izraisītu asinsspiediena pazemināšanos nekā pacienti ar normālu nieru darbību un pacienti ar viegliem un vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem. Lai gan nieru darbības traucējumu smaguma pakāpei ir nenozīmīga ietekme uz histamīna FK, ir jāievēro piesardzība, nozīmējot histamīnu pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem.

Aknu darbības traucējumi

Lai noteiktu histamīna FK rādītājus brīvprātīgiem veseliem cilvēkiem salīdzinājumā ar pacientiem, kuriem ir viegli, vidēji smagi un smagi aknu darbības traucējumi, tika veikts pētījums. Klīniski nozīmīgas atšķirības drošības rādītājos vai farmakodinamikā nav. Histamīna koncentrācija plazmā bija ļoti atšķirīga un ievērojami augstāka pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem (vidējie rādītāji attiecīgi 10 un 5

reizes augstāki nekā brīvprātīgajiem). Pacientiem ar visu smaguma pakāpju aknu darbības traucējumiem var būt tahikardija un hipotensija 30 – 60 minūtes pēc Ceplene+IL-2 saņemšanas.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par atkārtotu devas toksicitāti, vietējo panesamību un genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Neklīnisko pētījumu laikā ietekme tika novērota tikai pie zāļu iedarbības, kas ievērojami pārsniedza maksimālo iedarbību cilvēkam, liecinot par nelielo nozīmi klīniskajā praksē. Ceplene kancerogenitātes pētījumi nav veikti.

Histamīna dihidrohlorīds nebija teratogēnisks žurkām un trušiem, lietojot to tādā devā, kas izraisa vairāku simtkārtīgi paaugstinātu sistēmisko iedarbību nekā klīniskā iedarbība. Sieviešu dzimuma žurkām, kas saņēma zāļu devu pirms pārošanas līdz 7. grūtniecības dienai, novēroja nedaudz samazinātu implantāciju un mazāku dzīvotspējīgo augļu skaitu, taču rādītāji nemainījās atkarībā no devas un vēsturisko kontroles datu ietvaros. Peri- un postnatālās attīstības pētījumā augstas histamīna dihidrohlorīda devas izraisīja toksisku iedarbību mātītei, bet žurku mazuļiem novēroja toksisku iedarbību zīdīšanas periodā (mazāks skaits izdzīvojušo pēcnācēju 21. dienā salīdzinājumā ar laktāciju 4. dienā), taču ne pēc atšķiršanas no mātes.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Nātrija hlorīds

Nātrija hidroksīds (pH regulēšanai) Sālsskābe (pH regulēšanai)

Ūdens injekcijām

6.2.Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm, atšķaidītājiem un infūziju šķīdumiem.

6.3.Uzglabāšanas laiks

Neatvērti flakoni

3 gadi

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Ceplene

Nesasaldēt.

Interleikīns-2 (IL-2, aldesleikīns)

Atšķaidīts IL-2 (aldesleikīns), izsniegts polipropilēna tuberkulīna šļircēs ar vāciņu, jāuzglabā ledusskapī (2°C – 8°C temperatūrā).

6.5.Iepakojuma veids un saturs

2 ml I klases stikla flakons ar bromobutila gumijas aizbāzni un noņemamu alumīnija vāciņu, flakonā iepildīts 0,5 ml šķīduma (0,70 ml, ieskaitot virspildījumu).

Katrā kartona kārbā ir 14 flakoni.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Ceplene

Flakonos ir 0,70 ml šķīduma (ieskaitot virspildījumu), lai nodrošinātu vienas 0,5 ml devas iegūšanu.

Pacienti jānodrošina ar polipropilēna šļircēm ar vāciņiem un jādod norādījumi, kā iepildīt šļircē 0,5 ml šķīduma.

Šķīdums pirms injicēšanas ir vizuāli jāpārbauda, lai pārliecinātos, ka tajā nav nekādu daļiņu un tas nav mainījis krāsu. Šķīdumam ir jābūt caurspīdīgam un bezkrāsainam.

Visas neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli ir jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Interleikīns-2 (IL-2, aldesleikīns)

Atšķaidīts IL-2 (aldesleikīns), izsniegts polipropilēna tuberkulīna šļircēs ar vāciņu, jāpagatavo aptiekā kontrolētos aseptiskos apstākļos un jāglabā ledusskapī 2°C – 8°C temperatūrā.

Sākotnējā šķīdināšana

Katra aldesleikīna flakona saturu (1,3 mg/flakonā) aseptiski šķīdina 1,2 ml ūdens injekcijām (skatīt komerciāli pieejamā aldesleikīna zāļu aprakstu). Vērsiet šķīdinātāju pret flakona sieniņu, lai izvairītos no pārmērīgas putošanās. Viegli pavirpiniet, lai veicinātu pilnīgu pulvera izšķīšanu. Visā šķīdināšanas laikā NEKRATIET flakonu. Iegūtais šķīdums 1,2 ml satur 22 x 106 SV (1300 µg) adesleikīna.

Turpmākā atšķaidīšana līdz 200 µg/ml

Visu izšķīdinātā flakona saturu (1,2 ml) tālāk aseptiski atšķaida ar 5,3 ml 5% glikozes šķīduma injekcijām līdz kopējam tilpumam 6,5 ml, iegūstot IL-2 (aldesleikīna) 200 µg/ml (3,3 x 106 SV/ml) koncentrāciju.

Šķīdināta un atšķaidīta IL-2 (aldesleikīna) stabilitāte polipropilēna tuberkulīna šļircēs ar vāciņu pierādīta līdz 21 dienai, ja tas tiek glabāts ledusskapja temperatūrā (2°C - 8°C).

Norādījumus par IL-2 izsniegšanu, lūdzu, skatīt 4.2. apakšpunktā.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Meda AB

Box 906

SE 170 09 Solna

Zviedrija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS (-I)

EU/1/08/477/001

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Pirmās reģistrācijas datums:

07/10/2008

Pēdējās reģistrācijas datums:

26/08/2013

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas