Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Champix (varenicline) – Zāļu apraksts - N07BA03

Updated on site: 05-Oct-2017

Zāļu nosaukumsChampix
ATĶ kodsN07BA03
Vielavarenicline
RažotājsPfizer Limited

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

CHAMPIX 0,5 mg apvalkotās tabletes

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 0,5 mg vareniklīna (Vareniclinum) (tartrāta formā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete, 4 mm x 8 mm.

Baltas, kapsulas formas, abpusēji izliektas tabletes, kam vienā pusē iespiests “Pfizer” un otrā pusē “ CHX 0.5”.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

CHAMPIX ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem kā līdzeklis smēķēšanas atmešanai.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā vareniklīna deva ir 1 mg divas reizes dienā pēc tam, kad 1 nedēļu veikta devas titrēšana, kā norādīts tabulā

1.–3. dienā

0,5 mg vienu reizi dienā

4.–7. dienā

0,5 mg divas reizes dienā

No 8. dienas līdz terapijas beigām

1 mg divas reizes dienā

Pacientam jānosaka diena, no kuras viņš vairs nesmēķēs. CHAMPIX parasti jāsāk lietot 1–2 nedēļas pirms šī datuma (skatīt 5.1. apakšpunktu).

CHAMPIX jālieto 12 nedēļas.

Lai uzturētu abstinenci pacientiem, kuri 12. nedēļas beigās ir sekmīgi atmetuši smēķēšanu, var apsvērt vēl viena 12 nedēļas ilga CHAMPIX kursa pa 1 mg divas reizes dienā nozīmēšanu (skatīt

5.1. apakšpunktu).

Smēķēšanas pakāpenisku atmešanu, lietojot CHAMPIX, var apsvērt pacientiem, kuri nespēj vai nevēlas atmest smēķēšanu uzreiz. Pacientiem ir jāsamazina smēķēšanas biežums terapijas pirmo 12 nedēļu laikā un pilnībā jāatmet smēķēšana terapijas beigās. Pēc tam pacientiem vēl 12 nedēļas jāturpina lietot CHAMPIX - kas kopā veidos 24 terapijas nedēļas (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pacientiem, kuriem ir motivācija atmest smēķēšanu, bet tas nav izdevies iepriekšējā

CHAMPIX terapijas kursa laikā vai arī ir bijis recidīvs, var palīdzēt vēl viens atmešanas mēģinājums, lietojot CHAMPIX (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pacientiem, kuri nepanes CHAMPIX nevēlamās blakusparādības, devu var uz laiku vai pastāvīgi samazināt līdz 0,5 mg divas reizes dienā.

Smēķēšanas atmešanas terapijā risks atsākt smēķēšanu ir lielāks tūlīt pēc terapijas beigām. Pacientiem, kuriem smēķēšanas atsākšanas risks ir liels, var nozīmēt pakāpenisku devas samazināšanu (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem cilvēkiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu). Tā kā gados vecākiem cilvēkiem mēdz pavājināties nieru darbība, parakstot šīs zāles, jāņem vērā pacienta nieru stāvoklis.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar vieglas pakāpes (kreatinīna klīrenss >50 ml/min un 80 ml/min) vai mērenas pakāpes nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 ml/min un 50 ml/min) devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pacientiem ar mērenas pakāpes nieru mazspēju, kuriem rodas neizturamas blakusparādības, devu var samazināt līdz 1 mg vienu reizi dienā.

Pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss <30 ml/min) ieteicamā CHAMPIX deva ir 1 mg vienu reizi dienā. Pirmajās trīs terapijas dienās lieto 0,5 mg vienu reizi dienā, un pēc tam devu palielina līdz 1 mg vienu reizi dienā. Tā kā nav pietiekamas klīniskas pieredzes par CHAMPIX lietošanu pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā, šādiem pacientiem ārstēšanu ar CHAMPIX nerekomendē (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu mazspēju devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

CHAMPIX drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 5.2. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.

Lietošanas veids

CHAMPIX tabletes paredzētas iekšķīgai lietošanai, tabletes jānorij veselas, uzdzerot ūdeni. CHAMPIX var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Smēķēšanas atmešanas efekts

Fizioloģiskās pārmaiņas, atmetot smēķēšanu ar CHAMPIX lietošanu vai bez tās, var mainīt dažu zāļu farmakokinētiku vai farmakodinamiku, tādēļ var būt nepieciešama to devas pielāgošana (piemēram, teofilīns, varfarīns un insulīns). Tā kā smēķēšana inducē CYP1A2, atmetot smēķēšanu, var pieaugt CYP1A2 substrātu līmenis plazmā.

Neiropsihiskie simptomi

Pēcreģistrācijas periodā ir saņemti ziņojumi, ka pacientiem, kuri mēģina atmest smēķēšanu, lietojot CHAMPIX, novērotas izmaiņas uzvedībā vai domāšanā, trauksme, psihoze, garastāvokļa svārstības, agresīva uzvedība, depresija, domas par pašnāvību, pašnāvnieciska uzvedība vai pašnāvības mēģinājums.

Tika veikts apjomīgs randomizēts, dubultmaskēts, placebo un aktīvi kontrolēts pētījums, kurā nopietnu neiropsihisku gadījumu risks tika salīdzināts pacientiem, kuriem anamnēzē bija psihiski

traucējumi, ar pacientiem, kuriem to nebija, un kuri ārstēšanā pret smēķēšanu lietoja vareniklīnu, bupropionu, nikotīna aizstājējterapijas (NAT) plāksterus vai placebo. Primārais drošuma kritērijs bija neiropsihisko nevēlamo blakusparādību kopums, par kurām tika ziņots pēcreģistrācijas periodā.

Primāros mērķa kritērijus salīdzinot ar placebo, vareniklīna lietošana pacientiem, kuriem anamnēzē bija psihiski traucējumi, un pacientiem, kuriem to nebija, netika saistīta ar paaugstinātu nopietnu neiropsihisku nevēlamo blakusparādību risku (skatīt 5.1. apakšpunktu Farmakodinamiskās

īpašības — Pētījumi pacientiem ar un bez psihiskiem traucējumiem anamnēzē).

Nomākts garastāvoklis, kas retos gadījumos noved pie domas par pašnāvību vai pašnāvības mēģinājuma, var būt nikotīna lietošanas pārtraukšanas simptoms.

Medicīnas speciālistiem jābūt informētam par nopietnu depresīvu simptomu rašanās iespējamību pacientiem, kuri mēģina atmest smēķēšanu, neatkarīgi no tā, vai viņi ārstējas pret to vai nē. Ja vareniklīna lietošanas laikā rodas nopietni depresīvi simptomi, pacientiem nekavējoties jāpārtrauc lietot vareniklīnu un jāsazinās ar veselības aprūpes speciālistu, lai atkārtoti izvērtētu ārstēšanās procesu

Pacienti ar psihisku slimību anamnēzē

Smēķēšanas pārtraukšana, izmantojot farmakoterapiju vai bez tās, var būt saistīta ar psihiskas slimības (piem., depresijas) saasināšanos.

CHAMPIX smēķēšanas atmešanas pētījumos iegūti dati par pacientiem ar psihiskām slimībām (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Smēķēšanas atmešanas klīniskajā pētījumā par neiropsihiskām nevēlamām blakusparādībām biežāk tika ziņots par pacientiem, kuriem anamnēzē bija psihiskas slimības, salīdzinot ar pacientiem, kuriem anamnēzē to nebija, neatkarīgi no izmantotās terapijas (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pacientiem ar psihisku slimību anamnēzē jāpievērš īpaša uzmanība, un šie pacienti attiecīgi jāinformē.

Krampji

Klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas periodā ir saņemti ziņojumi par krampjiem ar CHAMPIX ārstētiem pacientiem ar vai bez krampju lēkmēm anamnēzē. CHAMPIX jālieto piesardzīgi pacientiem ar krampjiem anamnēzē vai citiem stāvokļiem, kas pazemina krampju slieksni.

Terapijas pārtraukšana

Pēc terapijas beigām, pārtraucot lietot CHAMPIX līdz pat 3 % lietotāju novēroja paaugstinātu uzbudināmību, vēlēšanos smēķēt, depresiju un/vai bezmiegu. Ārstam par to attiecīgi jāinformē pacients un jāpārrunā iespējamā devas samazināšanas nepieciešamība.

Kardiovaskulāri notikumi

Pacientiem, kuri lieto CHAMPIX, nepieciešams norādīt uz nepieciešamību ziņot savam ārstam par jaunu kardiovaskulāru simptomu rašanos vai esošo pasliktināšanos, kā arī nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību, ja parādās miokarda infarkta vai insulta pazīmes un simptomi (skatīt

5.1. apakšpunktu).

Paaugstinātas jutības reakcijas

Pēc zāļu tirdzniecības uzsākšanas pacientiem, kas tika ārstēti ar vareniklīnu, tika novērotas paaugstinātas jutības reakcijas, ieskaitot angioedēmu.Klīniskie simptomi ietvēra sejas, mutes dobuma (mēles, lūpu un smaganu), kakla (rīkles un balsenes) un ekstremitāšu tūsku. Reti saņemti ziņojumi par dzīvībai bīstamu angioedēmu, kas prasa neatliekamu medicīnisko palīdzību smagu elpošanas

traucējumu dēļ. Pacientiem pie šādu simptomu parādīšanās jāpārtrauc vareniklīna lietošana un nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība.

Ādas reakcijas

Tāpat pēc zāļu tirdzniecības uzsākšanas pacientiem, kas tika ārstēti ar vareniklīnu, reti tika novērotas smagas ādas reakcijas, ieskaitot Stīvensa-Džonsona sindromu un multiformo eritēmu. Tā kā šīs reakcijas var būt dzīvībai bīstamas, pacientiem jāpārtrauc vareniklīna lietošana pie pirmām izsitumu vai ādas reakcijas pazīmēm un nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Spriežot pēc vareniklīna īpašībām un līdzšinējās klīniskās pieredzes, CHAMPIX nepiemīt klīniski būtiska mijiedarbība ar citām zālēm. Netiek ieteikts pielāgot CHAMPIX vai tālāk minēto zāļu devas, ja tos lieto kombinācijā ar CHAMPIX.

In vitro pētījumi neliecina, ka vareniklīns varētu mainīt citohroma P450 enzīmu primāri metabolizēto savienojumu farmakokinētiku.

Turklāt metabolisma ceļā izvadās tikai 10 % vareniklīna, tāpēc maz ticams, ka aktīvās vielas, kuras ietekmē citohroma P450 sistēmu, varētu mainīt vareniklīna farmakokinētiku (skatīt 5.2. apakšpunktu), un tāpēc CHAMPIX devas pielāgošana nav nepieciešama.

In vitro pētījumi rāda, ka vareniklīns terapeitiskās koncentrācijās cilvēkam nekavē nieru transportproteīnus. Tādēļ nav sagaidāms, ka vareniklīns varētu ietekmēt aktīvās vielas, kuras izdalās renālās sekrēcijas ceļā (piemēram, metformīns; skatīt tālāk).

Metformīns

Vareniklīns neietekmēja metformīna farmakokinētiku. Arī metformīns nemainīja vareniklīna farmakokinētiku.

Cimetidīns

Cimetidīna lietošana vienlaicīgi ar vareniklīnu palielināja vareniklīna sistēmisko ekspozīciju par 29 %, jo samazinājās vareniklīna renālais klīrenss. Pacientiem ar normālu nieru funkciju un pacientiem ar vieglas vai mērenas pakāpes nieru mazspēju, vienlaicīgi lietojot cimetidīnu, devas pielāgošana nav nepieciešama. Pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju cimetidīnu un vareniklīnu nedrīkst kombinēt.

Digoksīns

Vareniklīns nemainīja digoksīna līdzsvara stāvokļa farmakokinētiku.

Varfarīns

Vareniklīns nemainīja varfarīna farmakokinētiku. Protrombīna laiks (INR) vareniklīna ietekmē nemainījās. Smēķēšanas atmešana kā tāda var radīt varfarīna farmakokinētikas pārmaiņas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Alkohols

Pieejami ierobežoti klīniskie rezultāti attiecībā par iespējamo alkohola mijiedarbību ar vareniklīnu. Pēcreģistrācijas periodā ir saņemti ziņojumi par paaugstinātas alkohola intoksikācijas iedarbības gadījumiem ar vareniklīnu ārstētiem pacientiem. Cēloņsakarība starp šiem gadījumiem un vareniklīna lietošanu nav pierādīta.

Lietošana kombinācijā ar citiem līdzekļiem, kas atvieglo smēķēšanas atmešanu

Bupropions

Vareniklīns nemainīja bupropiona līdzsvara stāvokļa farmakokinētiku.

Nikotīna aizstājējterapija (NAT)

Smēķētājiem, kuri 12 dienas lietoja vareniklīnu un transdermālu NAT, izmērot asinsspiedienu pētījuma pēdējā dienā, konstatēts statistiski nozīmīgs vidējā sistoliskā spiediena kritums (vidēji 2,6 mmHg). Šajā pētījumā pacientiem, kuri saņēma kombinēto terapiju, slikta dūša, galvassāpes, vemšana, reibonis, dispepsija un nespēks novērots biežāk nekā pacientiem, kuri lietoja tikai NAT.

CHAMPIX drošums un efektivitāte, lietojot to kopā ar citiem līdzekļiem, kas atvieglo smēķēšanas atmešanu, nav pētīta.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Saskaņā ar mērenu daudzumu datu par vareniklīna lietošanu grūtniecēm netika novērotas nekādas malformācijas vai augļa/jaundzimušā toksicitāte (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pētījumos ar dzīvniekiem novēroja reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Piesardzības nolūkā sievietēm grūtniecības laikā ieteicams izvairīties no vareniklīna lietošanas (skatīt

5.1. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai vareniklīns izdalās mātes pienā cilvēkiem. Pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka vareniklīns izdalās pienā. Par bērna barošanas ar krūti turpināšanu/ pārtraukšanu vai CHAMPIX lietošanas turpināšanu/ pārtraukšanu jāizšķiras, ņemot vērā ieguvumu bērnam, turpinot barošanu ar krūti, un ieguvumu mātei no CHAMPIX terapijas.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati par vareniklīna ietekmi uz fertilitāti.

Balstoties uz preklīniskajiem standarta fertilitātes pētījumiem žurku mātītēm un tēviņiem, netika atklāts iespējamais kaitējums cilvēkiem (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

CHAMPIX maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. CHAMPIX var radīt reiboni un miegainību, tādējādi ietekmējot spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pacientiem iesaka nevadīt transportlīdzekli, nestrādāt ar sarežģītām iekārtām vai iesaistīties citās, potenciāli bīstamās darbībās, kamēr nav skaidrs, vai šis medikaments ietekmē spēju veikt šādas darbības.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Smēķēšanas atmešana neatkarīgi no tā, vai tiek vai netiek lietoti medikamenti atmešanas atvieglošanai, saistās ar dažādiem simptomiem. Pacientiem, kas cenšas atmest smēķēšanu, novērots, piemēram, disforisks vai depresīvs noskaņojums, bezmiegs, aizkaitināmība, neapmierinātība vai dusmas, trauksme, grūtības koncentrēties, nemiers, palēnināta sirdsdarbība, ēstgribas pastiprināšanās vai ķermeņa masas palielināšanās. Nav mēģināts, plānojot pētījumu vai analizējot CHAMPIX pētījumu rezultātus, nodalīt blakusparādības, kas saistāmas ar pētāmā preparāta lietošanu, no blakusparādībām, kuras varētu būt saistītas ar atturēšanos no nikotīna. Zāļu nevēlamo blakusparādību saraksts ir iegūts,

izvērtējot datus no pirmsreģistrācijas 2.–3. fāzes pētījumiem, un atjaunināts, apkopojot datus no

18 placebo kontrolētiem pirmsreģistrācijas un pēcreģistrācijas pētījumiem, kuros bija iekļauti aptuveni 5000 pacienti, kuri saņēma vareniklīnu.

Pacientiem, kuri pēc sākotnējā titrēšanas perioda saņēma ieteikto 1 mg devu divas reizes dienā, visbiežāk novērotā blakusparādība bija slikta dūša (28,6 %). Lielākajā daļā gadījumu sliktā dūša parādījās pašā ārstēšanās sākumā, bija viegla vai mēreni izteikta un reti kļuva par iemeslu ārstēšanās pārtraukšanai.

Nevēlamo blakusparādību kopsavilkums tabulas veidā

Tabulā norādītas visas blakusparādības, kas novērotas biežāk nekā placebo grupā. Tās sakārtotas pēc orgānu sistēmām un biežuma (ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100) un reti (≥1/10000 līdz <1/1000)). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Orgānu sistēmu

Nevēlamās blakusparādības

klasifikācija

 

Infekcijas un infestācijas

Ļoti bieži

Nazofaringīts

Bieži

Bronhīts, sinusīts

Retāk

Sēnīšu infekcija, vīrusu infekcija

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti

Samazināts trombocītu skaits

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži

Palielināta ķermeņa masa, pavājināta ēstgriba, pastiprināta ēstgriba

Retāk

Hiperglikēmija

Reti

Cukura diabēts, polidipsija

Psihiskie traucējumi

Ļoti bieži

Murgaini sapņi, bezmiegs

Retāk

Domas par pašnāvību, agresija, panikas reakcija, domāšanas traucējumi,

 

nemiers, garastāvokļa svārstības, depresija*, trauksme*, halucinācijas*,

 

pastiprināts libido, pavājināts libido

Reti

Psihoze, mēnessērdzība, izmainīta uzvedība, disforija, palēnināta

 

domāšana

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Galvassāpes

Bieži

Miegainība, reibonis, izmainīta garšas sajūta

Retāk

Krampji, tremors, letarģija, hipoestēzija

Reti

Insults, hipertonija, dizartrija, koordinācijas traucējumi, samazināta

Acu bojājumi

garšas sajūta, diennakts miega ritma traucējumi

 

Retāk

Konjunktivīts, sāpes acīs

Reti

Skotoma, sklēras krāsas maiņa, midriāze, fotofobija, miopija, acu

 

asarošana

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk

Troksnis ausīs

Sirds funkcijas traucējumi

Retāk

Miokarda infarkts, stenokardija, tahikardija, sirdsklauves, paātrināta

 

sirdsdarbība

 

Ātriju fibrilācija, ST segmenta depresija elektrokardiogrammā, T viļņa

Reti

amplitūdas samazināšanās elektrokardiogrammā

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk

Paaugstināts asinsspiediens, karstuma viļņi

Orgānu sistēmu

Nevēlamās blakusparādības

klasifikācija

 

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži

Aizdusa, klepus

Retāk

Augšējo elpceļu infekcijas, aizlikti elpceļi, disfonija, alerģisks rinīts,

 

kakla kairinājums, deguna blakusdobumu gļotādas pietūkums, postnazālā

 

klepus sindroms, iesnas

Reti

Sāpes balsenē, krākšana

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži

Slikta dūša

Bieži

Gastroezofageālā refluksa slimība, vemšana, aizcietējums, caureja,

 

vēdera uzpūšanās, vēdera sāpes, zobu sāpes, dispepsija, flatulence, sausa

 

mute

Retāk

Asiņaini izkārnījumi, gastrīts, ierastās vēdera izejas maiņa, atraugas,

 

aftozs stomatīts, sāpīgas smaganas

Reti

Asiņu vemšana, izmainīti izkārnījumi, aplikta mēle

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži

Izsitumi, nieze

Retāk

Eritēma, pinnes, pastiprināta svīšana, nakts svīšana

Reti

Smagas ādas reakcijas, ieskaitot Stīvensa-Džonsona sindromu un

 

multiformo eritēmu, angioedēma

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži

Locītavu sāpes, muskuļu sāpes, muguras sāpes

Retāk

Muskuļu spazmas, krūškurvja skeleta muskuļu sāpes

Reti

Locītavu stīvums, kostohondrīts

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk

Polakiūrija, niktūrija

Reti

Glikozūrija, poliūrija

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Retāk

Menorāģija

Reti

Izdalījumi no maksts, seksuāla disfunkcija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

Sāpes krūtīs, nespēks

Retāk

Diskomforts krūtīs, gripai līdzīgi simptomi, drudzis, astēnija, savārgums

Reti

Salšana, cista

Izmeklējumi

 

Bieži

Patoloģiski aknu funkcionālie testi

Reti

Izmaiņas spermas analīzēs, palielināts C reaktīvā proteīna daudzums,

samazināts kalcija daudzums asinīs

* Blakusparādību biežums tiek noteikts no pēcreģistrācijas novērojuma kohorta pētījuma.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Pirmsreģistrācijas klīniskos pētījumos nav novērots neviens pārdozēšanas gadījums.

Pārdozēšanas gadījumā pēc vajadzības jāveic standarta pasākumi orgānu funkciju uzturēšanai.

Pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā vareniklīns izdalās hemodialīzes ceļā (skatīt 5.2. apakšpunktu ), tomēr nav pieredzes hemodialīzes izmantošanā vareniklīna pārdozēšanas ārstēšanai.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citas zāles nervu sistēmas ārstēšanai; zāles atkarības ārstēšanai, zāles nikotīnatkarības ārstēšanai, ATĶ kods: N07BA03

Darbības mehānisms

Vareniklīns ar augstu afinitāti un izteiktu selektivitāti saistās pie α4β2 neironāliem nikotīnjutīgiem acetilholīna receptoriem, kur tas darbojas kā parciāls agonists – viela, kam vienlaicīgi piemīt gan agonista aktivitāte ar zemāku endogēno aktivitāti nekā nikotīnam, gan antagonista īpašības nikotīna klātbūtnē.

Elektrofizioloģiskos pētījumos in vitro un neiroķīmiskos pētījumos in vivo noskaidrots, ka vareniklīns saistās pie α4β2 neironāliem nikotīnjutīgiem acetilholīna receptoriem un aktivē šos receptorus, taču daudz mazākā mērā nekā nikotīns. Nikotīns cilvēkam saistās ar α4β2 receptora nAChR struktūru, pret kuru vareniklīnam ir daudz augstāka afinitāte. Tādējādi vareniklīns var efektīvi bloķēt nikotīna spēju pilnībā aktivēt α4β2 receptorus un mezolimbisko dopamīna sistēmu, proti, neironālos mehānismus, kuri ir pamatā tieksmei uzsmēķēt un tās radītai labsajūtai. Vareniklīns darbojas izteikti selektīvi un saistās ar receptora α4β2 apakštipu (Ki=0,15 nM) daudz aktīvāk nekā ar citiem izplatītiem nikotīnjutīgiem receptoriem (α3β4 Ki=84 nM, α7 Ki=620 nM, α1βγδ Ki=3400 nM) vai citiem

receptoriem un pārnesējiem (Ki > 1 µM, izņemot 5-HT3 receptorus: Ki=350 nM).

Farmakodinamiskā iedarbība

CHAMPIX efektivitāti smēķēšanas atmešanā nosaka vareniklīna parciāli agonistiskā ietekme uz α4β2 nikotīnjutīgo receptoru, radot efektu, kas ir pietiekams tieksmes un abstinences simptomu atvieglošanai (darbojas kā agonists), vienlaikus vareniklīns samazina nikotīna saistīšanos ar α4β2, tādējādi neļaujot smēķēšanas laikā rasties atalgojošiem un pastiprinošiem efektiem (darbojas kā antagonists).

Klīniskā efektivitāte un drošums

Smēķēšanas atmešanas terapijas ir sekmīgākas pacientiem, kuri ir motivēti atmest smēķēšanu un kuri saņem papildu konsultācijas un atbalstu.

CHAMPIX efektivitāte smēķēšanas atmešanā pierādīta 3 klīniskos pētījumos hroniskiem smēķētājiem ( 10 cigaretes dienā). Divi tūkstoši seši simti deviņpadsmit (2619) pacienti saņēma CHAMPIX pa

1 mg divas reizes dienā (ar devas titrēšanu ārstēšanās pirmajā nedēļā), 669 pacienti saņēma bupropionu pa 150 mg divas reizes dienā (tāpat ar devas titrēšanu), un 684 pacienti saņēma placebo.

Salīdzinošie klīniskie pētījumi

Divos identiskos, dubultmaskētos, prospektīvos klīniskos pētījumos tika salīdzināta CHAMPIX (1 mg divas reizes dienā), bupropiona ilgstošās darbības tablešu (150 mg divas reizes dienā) un placebo efektivitāte smēķēšanas atmešanā. Abi pētījumi ilga 52 nedēļas 12 nedēļas pacienti saņēma ārstēšanu, kurai sekoja 40 nedēļas ilga fāze bez ārstēšanās.

Primārais gala iznākuma rezultāts abos pētījumos bija oglekļa monoksīda (CO) rādījums un 4 nedēļu ilga – no 9. līdz 12. pētījuma nedēļai – pilnīga atturēšanās no smēķēšanas (4W-CQR4-week continuous quit rate). Pēc galvenā gala iznākuma rezultāta CHAMPIX statistiski pārliecinoši bija pārāks par bupropionu un placebo.

Pēc 40 nedēļu ilgās nemedikamentozās fāzes abos pētījumos par vadošo sekundāro gala iznākuma rezultātu izmantots stabilas abstinences rādītājs (CA – Continuous Abstinence Rate) pētījuma

52. nedēļā. CA definēts kā ārstēto pacientu daļa, kuri no 9. līdz 52. nedēļai nemaz nav smēķējuši (pat ne reizi nav ievilkuši dūmu) un kuru izelpā CO nepārsniedza 10 ppm. Pirmā un otrā pētījumā iegūtie 4W-CQR (no 9. līdz 12. nedēļai) un CA (no 9. līdz 52. nedēļai) rezultāti atspoguļoti tabulā.

 

1. pētījums (n=1022)

2. pētījums (n=1023)

 

4W-CQR

CA 9. 52. ned.

4W-CQR

CA 9. 52. ned.

CHAMPIX

44,4 %

22,1 %

44,0 %

23,0 %

Bupropions

29,5 %

16,4 %

30,0 %

15,0 %

Placebo

17,7 %

8,4 %

17,7 %

10,3 %

Varbūtību attiecība

3,91

3,13

3,85

2,66

CHAMPIX vs placebo

p<0,0001

p<0,0001

p<0,0001

p<0,0001

Varbūtību attiecība

1,96

1,45

1,89

1,72

CHAMPIX vs bupropions

p<0,0001

p=0,0640

p<0,0001

p=0,0062

Pacientu ziņotie smēķēšanas efekti – tieksme pēc nikotīna, atcelšanas simptomi un pastiprinājums

Abu pētījumu aktīvās terapijas fāzē pacientiem, kas bija randomizēti CHAMPIX grupā, salīdzinājumā ar pacientiem placebo grupā, ievērojami pavājinājās tieksme pēc smēķēšanas un atcelšanas simptomu izpausmes. Bez tam CHAMPIX, salīdzinot ar placebo, būtiski samazināja smēķēšanas izraisītos pastiprinošos efektus, kas var nostiprināt smēķēšanas ieradumu pacientiem, kuri ārstēšanās laikā smēķē. Vareniklīna ietekme uz tieksmi pēc smēķēšanas, atcelšanas simptomiem un ieradumu pastiprinošiem efektiem nemedikamentozās, ilglaicīgās novērošanas fāzes laikā nav pētīta.

Abstinences saglabāšanas pētījums

Trešajā pētījumā analizēts, kādu labumu var dot 12 nedēļas ilgs CHAMPIX terapijas papildu kurss abstinences saglabāšanai. Šī pētījuma pacienti (n=1927) saņēma nemaskētu CHAMPIX pa 1 mg divas reizes dienā 12 nedēļas pēc kārtas. Pacientus, kas līdz 12. nedēļas beigām bija pārtraukuši smēķēt, randomizēja grupās, lai saņemtu vai nu CHAMPIX (1 mg divas reizes dienā), vai placebo vēl

12 nedēļas, proti, līdz 52 nedēļas ilgā pētījuma beigām.

Pētījuma primārais gala iznākums bija CO apstiprinātas stabilas abstinences rādītājs laika posmā no dubultmaskētās terapijas fāzes 13. līdz 24. nedēļai. Galvenais sekundārais gala iznākums bija stabilas abstinences (CA) rādītājs no pētījuma 13. līdz 52. nedēļai.

Šis pētījums pierāda labvēlīgo efektu, kādu smēķēšanas atmešanā dod 12 nedēļas ilga papildu terapija ar CHAMPIX pa 1 mg divas reizes dienā salīdzinājumā ar placebo: CA ziņā pārsvars pār placebo saglabājās līdz pat 52. nedēļai. Galvenie rezultāti ir apkopoti šajā tabulā:

Stabilas abstinences novērtējums pacientiem, kuri saņēma Champix, salīdzinot ar placebo

 

CHAMPIX

Placebo

Starpība

Varbūtību

 

n=602

n=604

(95 % TI)

attiecība

 

 

 

 

(95 % TI)

CA*13. 24.nedēļā

70,6 %

49,8 %

20,8 %

2,47

 

 

 

(15,4 %,

(1,95; 3,15)

CA*13. 52.nedēļā

 

 

26,2 %)

 

44,0 %

37,1 %

6,9 %

1,35

 

 

 

(1,4 %, 12,5 %)

(1,07; 1,70)

CA*: stabilas abstinences novērtējums

 

 

 

Šobrīd pieejama ierobežota klīniskā pieredze par CHAMPIX efektivitāti attiecībā uz melnās rases pārstāvjiem.

Smēķēšanas atmešana starp 1 un 5 terapijas nedēļām

Vareniklīna efektivitāte un drošums vērtēti smēķētājiem, kuriem bija iespēja atmest smēķēšanu starp 1 un 5 terapijas nedēļām. Šajā 24. nedēļu pētījumā, pacienti 12 nedēļas saņēma terapiju, kurai sekoja 12

nedēļu ilgs novērošanas periods bez terapijas. Četru nedēļu (9.-12. nedēļā) pilnīga atturēšanas no smēķēšanas (CQR- continuous quit rate) vareniklīna grupā bija 53,9 % un placebo – 19,4 % (starpība=34,5 %, 95 % TI: 27 %-42 %), savukārt stabila abstinence (CA) 9.-24. nedēļā novērota 35,2 % (vareniklīna grupā) vs 12,7 % (placebo) (starpība=22,5 %, 95 % TI: 15,8 %-29,1 %). Pacientiem, kuri nevēlas vai nevar noteikt smēķēšanas atmešanas dienu pirmo 2 nedēļu laikā, var piedāvāt sākt terapiju un atmešanas dienu noteikt piecu nedēļu laikā.

Pētījums ar pacientiem, kuri atkārtoti ārstēti ar CHAMPIX

CHAMPIX tika vērtēts dubultmaskētā, ar placebo kontrolētā pētījumā, iesaistot 494 pacientus, kuri jau bija mēģinājuši atmest smēķēšanu ar CHAMPIX palīdzību un kuriem tas vai nu nebija izdevies, vai pēc ārstēšanās bija recidīvs. No pētījuma tika izslēgti subjekti, kam iepriekšējā terapijas kursa laikā bija nozīmīgas blakusparādības. Subjekti attiecībā 1:1 tika randomizēti 12 nedēļu ilgai ārstēšanai ar

1 mg CHAMPIX divas reizes dienā (n = 249) vai placebo (n = 245), un pēc ārstēšanas pacienti tika novēroti 40 nedēļu garumā. Šajā pētījumā iekļautie pacienti, mēģinot atmest smēķēšanu, vismaz trīs mēnešus pirms iekļaušanas pētījumā jau bija vismaz divas nedēļas lietojuši CHAMPIX un smēķējuši vismaz četras nedēļas.

Ar CHAMPIX ārstētajiem pacientiem 9.–12. nedēļā ar CO palīdzību apstiprināta abstinence tika novērota biežāk nekā placebo saņēmušajiem pacientiem. Galvenie rezultāti ir apkopoti šajā tabulā:

Stabilas abstinences novērtējums pacientiem, kuri saņēma Champix, salīdzinot ar placebo

 

CHAMPIX

Placebo

Varbūtību attiecība (95 % TI),

 

n = 249

n = 245

p vērtība

 

 

 

 

CA* 9.–12. nedēļā

45,0 %

11,8 %

7,08 (4,34; 11,55)

 

 

 

p < 0,0001

 

 

 

 

CA* 9.–52. nedēļā

20,1 %

3,3 %

9,00 (3,97; 20,41)

 

 

 

p < 0,0001

CA*: stabilas abstinences novērtējums

Pakāpeniska pieeja smēķēšanas atmešanai

CHAMPIX tika izvērtēts 52 nedēļas ilgā dubultmaskētā ar placebo kontrolētā pētījumā, kurā piedalījās 1510 pacienti, kuri nespēja vai nevēlējās atmest smēķēšanu četru nedēļu laikā, taču vēlējās pakāpeniski samazināt smēķēšanas biežumu 12 nedēļu laikā pirms atmešanas. Pacienti tika randomizēti, lai 24 nedēļas saņemtu CHAMPIX 1 mg divas reizes dienā (n=760) vai placebo (n=750). Pēc tam pacienti tika novēroti līdz 52. nedēļai (ieskaitot). Pacienti tika instruēti samazināt izsmēķēto cigarešu skaitu vismaz par 50 procentiem līdz terapijas 4. nedēļas beigām un pēc tam vēl par

50 procentiem no terapijas ceturtās līdz astotajai nedēļai ar mērķi sasniegt pilnīgu abstinenci

12. nedēļā. Pēc sākotnējās 12 nedēļu biežuma samazināšanas fāzes pacienti turpināja terapiju vēl 12 nedēļas. Pacientiem, kuri bija saņēmuši CHAMPIX, bija būtiski augstāks stabilas abstinences novērtējums, salīdzinot ar placebo grupu; galvenie rezultāti ir apkopoti šajā tabulā:

Stabilas abstinences novērtējums pacientiem, kuri saņēma Champix, salīdzinot ar placebo

 

CHAMPIX

Placebo

Varbūtību attiecība (95 % TI),

 

n=760

n=750

p vērtība

CA* 15.–

32,1 %

6,9 %

8,74 (6,09; 12,53)

24. nedēļā

 

 

p<0,0001

CA* 21.–

27,0 %

9,9 %

4,02 (2,94; 5,50)

52. nedēļā

 

 

p<0,0001

*CA: stabilas abstinences novērtējums

CHAMPIX drošuma profils šajā pētījumā atbilda pirmsreģistrācijas pētījumiem.

Pacienti ar kardiovaskulāru slimību

CHAMPIX tika izvērtēts randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā pacientiem ar stabilu kardiovaskulāru slimību (ar hipertensiju vai bez tās), kura diagnosticēta jau vairāk nekā

2 mēnešus. Pacienti tika randomizēti, lai saņemtu CHAMPIX 1 mg divreiz dienā (n=353) vai placebo (n=350) 12 nedēļas. Pēc tam pacienti tika novēroti 40 nedēļas pēc ārstēšanas. Četru nedēļu pilnīga atturēšanās no smēķēšanas (CQR - continuous quit rate) vareniklīna grupā bija 47,3 % un placebo – 14,3 %, savukārt stabila abstinence (CA) 9.-52. nedēļā bija 19,8 % (vareniklīna grupā) vs 7,4 % (placebo).

Nāves gadījumus un nopietnus kardiovaskulārus notikumus izskatīja komiteja slēptu datu veidā. Sekojošie izskatītie gadījumi tika novēroti terapijas laikā (vai 30 dienu periodā pēc ārstēšanas) abās terapijas grupās ar sastopamības biežumu ≥1 %: nefatāls miokarda infarkts (CHAMPIX grupā 1,1 % vs. placebo 0,3 %) un hospitalizācija stenokardijas gadījumā (0,6 % vs. 1,1 %). Līdz 52 nedēļu ilgā fāzē bez ārstēšanas izskatītie gadījumi bija: nepieciešama koronārā revaskularizācija (2,0 % vs. 0,6 %), hospitalizācija stenokardijas gadījumā (1,7 % vs. 1,1 %) un diagnosticēta jauna perifēro asinsvadu slimība (PVD) vai nepieciešamība pēc PVD manipulācijas (1,4 % vs. 0,6 %). Dažiem pacientiem bija nepieciešams veikt koronāro revaskularizāciju, kas ir daļa no ārstēšanas nefatāla MI gadījumā vai ja notikusi hospitalizācija stenokardijas dēļ. 52 nedēļu ilgā pētījumā kardiovaskulāras nāves gadījumi bija 0,3 % pacientu CHAMPIX grupā un 0,6 % placebo grupā.

Lai sistemātiski izvērtētu CHAMPIX ietekmi uz kardiovaskulāro drošumu, tika veikta 15 klīnisko pētījumu metaanalīze, kurā tika iekļauti 7002 pacienti (4190 CHAMPIX, 2812 placebo), un ārstēšanas ilgums bija 12 vai vairāk nedēļas. Metaanalīzē tika iekļauts pētījums, kas aprakstīts iepriekš, par pacientiem ar stabilu kardiovaskulāru slimību.

Galvenajā kardiovaskulārā drošuma analīzē tika ietverti smagu kardiovaskulāro notikumu (MACE – Major Adverse Cardiovascular Events), tādu kā kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts un neletāls insults, biežums un ilgums. Šīs blakusparādības, kas iekļautas vērtēšanas kritērijos, maskētu datu veidā izskatīja neatkarīga komiteja. Kopumā iekļauto pētījumu metaanalīzē konstatēja, ka radās neliels skaits MACE (7 CHAMPIX [0,17 %]; 2 placebo [0,07 %]). Bez tam, neliels skaits MACE radās 30 dienu laikā pēc ārstēšanas (13 CHAMPIX [0,31 %]; 6 placebo [0,21 %].

Metaanalīze liecināja, ka CHAMPIX iedarbības rezultātā pacientiem ārstēšanas laikā MACE riska attiecība bija 2,83 (95 % ticamības intervāls no 0,76 līdz 10,55; p=0,12) un 1,95 (95 % ticamības intervāls: no 0,79 līdz 4,82; p=0,15) 30 dienas pēc ārstēšanas. Riska attiecības ir ekvivalentas MACE aptuvenajam pieaugumam - 6,5 gadījumi un 6,3 gadījumi uz 1000 pacientgadiem, atbilstoši iedarbībai. MACE riska attiecība bija augstāka smēķējošiem pacientiem ar kardiovaskulāriem riska faktoriem, salīdzinot ar smēķējošiem pacientiem bez kardiovaskulāriem riska faktoriem. Metaanalīzē konstatēja, ka CHAMPIX lietotāju grupā, salīdzinot ar placebo grupu, bija līdzīgi visu cēloņu mirstības rādītāji (6 CHAMPIX [0,14 %]; 7 placebo [0,25 %]), kā arī kardiovaskulārās mirstības rādītāji (2 CHAMPIX [0,05 %]; 2 placebo [0,07 %]).

Kardiovaskulārā drošuma novērtēšanas pētījums pacientiem ar un bez psihiskajiem traucējumiem anamnēzē

CHAMPIX kardiovaskulārais drošums tika novērtēts pētījumā pacientiem ar un bez psihiskajiem traucējumiem (sākotnējais pētījums; skatīt 5.1. apakšpunktu “Neiropsihiskais drošums”) un ar ārstēšanu nesaistītā tā pagarinājumā kardiovaskulārā drošuma novērtēšanas pētījumā, kurā tika iesaistīti 4595 no 6293 pacientiem, kuri bija pabeiguši dalību sākotnējā pētījumā (N=8058), veicot novērošanu līdz 52. nedēļai. No visiem sākotnējā pētījumā ārstētajiem pacientiem 1749 pacienti (21,7%) bija pakļauti vidējam kardiovaskulāram riskam un 644 pacienti (8,0%) bija pakļauti augstam kardiovaskulāram riskam, novērtējot pēc Freiminhemas (Framingham) skalas.

Primārais kardiovaskulārais mērķa kritērijs bija laiks līdz smagam kardiovaskulāram notikumam (MACE), kas tika definēts kā kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts un neletāls insults ārstēšanas laikā. Nāves un kardiovaskulāros notikumus maskētu datu veidā izskatīja neatkarīga komiteja.

Nākamajā tabulā ir sniegti MACE rašanās biežuma un riska attiecības rādītāji visās terapijas grupās, salīdzinot ar placebo grupas rādītājiem, ārstēšanas laikā, kumulatīvi attiecībā pret ārstēšanas laiku plus 30 dienas un līdz pētījuma beigām.

 

 

CHAMPIX

Bupropions

NAT

Placebo

 

 

N=2016

N=2006

N=2022

N=2014

Terapijas laikā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

MACE, n (%)

 

1 (0,05)

2 (0,10)

1 (0,05)

4 (0,20)

Riska attiecība

 

0,29 (0,05; 1,68)

0,50 (0,10; 2,50)

0,29 (0,05; 1,70)

 

(95% TI), salīdzinot

 

 

 

 

 

ar placebo

 

 

 

 

 

Terapijas laikā plus 30 dienas

 

 

 

MACE, n (%)

 

1 (0,05)

2 (0,10)

2 (0,10)

4 (0,20)

Riska attiecība

 

0,29 (0,05; 1,70)

0,51 (0,10; 2,51)

0,50 (0,10; 2,48)

 

(95% TI), salīdzinot

 

 

 

 

 

ar placebo

 

 

 

 

 

Līdz pētījuma beigām

 

 

 

 

MACE, n (%)

 

3 (0,15)

9 (0,45)

6 (0,30)

8 (0,40)

Riska attiecība

 

0,39 (0,12; 1,27)

1,09 (0,42; 2,83)

0,75 (0,26; 2,13)

 

(95% TI), salīdzinot

 

 

 

 

 

ar placebo

 

 

 

 

 

CHAMPIX, bupropiona un NAT lietošana netika saistīta ar paaugstinātu nevēlamu kardiovaskulāro notikumu risku smēķētājiem, kuri tika ārstēti līdz 12 nedēļām ilgi un kuri tika novēroti līdz 1 gadam, salīdzinot ar placebo grupu, lai gan relatīvi mazā vispārējo notikumu skaita dēļ saistību nevar pilnībā izslēgt.

Pacienti ar vieglu vai mērenu hroniskas obstruktīvās plaušu slimības (HOPS) formu

CHAMPIX (1 mg divreiz dienā) efektivitāte un drošums smēķēšanas pārtraukšanai pacientiem ar vieglu vai mērenu HOPS formu tika izvērtēts randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā klīniskajā pētījumā. Pētījums ilga 52 nedēļas 12 nedēļas pacienti saņēma terapiju, kurai sekoja 40 nedēļas ilga fāze bez ārstēšanas. Pētījuma primārais mērķkritērijs bija oglekļa monooksīda (CO) novērtējums un 4 nedēļu ilga – no 9. līdz 12. pētījuma nedēļai – pilnīga atturēšanās no smēķēšanas (4W-CQR 4-week continuous quit rate). Kā galvenais sekundārais mērķkritērijs tika izmantots

stabilas abstinences novērtējums (CA Continuous Abstinence Rate) no 9. līdz 52. pētījuma nedēļai. Vareniklīna drošuma profils, ieskaitot elpošanas sistēmu, ir līdzīgs citos pētījumos iegūtiem rezultātiem vispārējā populācijā. Pētījumā iegūtie 4W-CQR (no 9. līdz 12. nedēļai) un CA (no 9. līdz 52. nedēļai) rezultāti atspoguļoti tabulā:

 

4W-CQR

CA (9.-52. nedēļas)

CHAMPIX, (n=248)

42,3 %

18,5 %

Placebo, (n=251)

8,8 %

5,6 %

Varbūtību attiecība (OR)

8,40

4,04

CHAMPIX vs Placebo

p < 0,0001

p < 0,0001

Pētījums pacientiem ar klīnisku depresiju anamnēzē

Vareniklīna efektivitāte tika apstiprināta randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā 525 pētāmām personām ar klīnisku depresiju, pēdējo 2 gadu laikā, vai esošu klīnisku depresiju, kas padodas ārstēšanai. Šajā grupā pacienti, salīdzinot ar vispārīgo populāciju, smēķēšanu pārtrauca vienādā laika periodā. Nepārtrauktas abstinences rādītājs 9. – 12. nedēļā bija 35,9 % personām vareniklīna grupā, salīdzinot ar 15,6 % placebo grupā (OR 3,35 (95 % TI 2,16 – 5,21)) un 9. –

52. nedēļā bija attiecīgi 20,3 % un 10,4 % (OR 2,36 (95 % TI 1,40-3,98)). Pētāmām personām, kuras lietoja vareniklīnu, biežāk novērotās (≥ 10 %) blakusparādības bija slikta dūša (27,0 %, salīdzinot

ar 10,4 % placebo lietotājiem), galvassāpes (16,8 %, salīdzinot ar 11,2 %), dīvaini sapņi (11,3 %, salīdzinot ar 8,2 %), bezmiegs (10,9 %, salīdzinot ar 4,8 %) un aizkaitināmība (10,9 %, salīdzinot ar 8,2 %). Psihiatriskās skalas neliecināja par atšķirībām starp vareniklīna un placebo grupām, un nevienā no ārstēšanas grupām pētījuma laikā depresija vai citi psihiski simptomi kopumā nepastiprinājās.

Pētījums pacientiem ar stabilu šizofrēniju vai šizoafektīviem traucējumiem:

Vareniklīna drošums un panesamība tika izvērtēta dubultmaskētā pētījumā 128 smēķētājiem ar stabilu šizofrēniju vai šizoafektīviem traucējumiem, kuri lietoja antipsihotiskos medikamentus. Pacienti tika randomizēti 2:1 - vareniklīns (1 mg divreiz dienā) vai placebo 12 nedēļas ar sekojošu 12 nedēļu novērošanu bez terapijas.

Visbiežāk novērotās nevēlamās blakusparādības pacientiem, kas lietoja vareniklīnu, bija slikta dūša (23,8 % vs. 14 % placebo grupā), galvassāpes (10,7 % vs. 18,6 % placebo grupā) un vemšana (10,7 % vs. 9,3 % placebo grupā). Bezmiegs bija vienīgā no neiropsihiatriskām nevēlamām blakusparādībām, par kuru tika ziņots ≥5 % pacientu abās terapijas grupās, turklāt vareniklīna grupā to bija vairāk nekā placebo (9,5 % vs. 4,7 %).

Kopumā nevienā no terapijas grupām netika novērota šizofrēnijas simptomu pasliktināšanās, kas noteikta pēc psihiatrijas skalām, un kopumā nebija pārmaiņu ekstrapiramidālajās pazīmēs.

Vareniklīna grupā, salīdzinot ar placebo, vairāk pacientu ziņoja par pašnāvības domām vai rīcību pirms iesaistīšanas pētījumā (dzīves anamnēzē) un pēc aktīvās ārstēšanas beigu perioda (33. līdz 85. dienā pēc pēdējās ārstēšanas devas). Aktīvās ārstēšanas beigu periodā ar pašnāvību saistīto notikumu biežums bija līdzīgs gan pacientu grupā, kas tika ārstēti ar vareniklīnu, gan ar placebo ārstētajiem pacientiem (attiecīgi 11,3 % vs. 9,3 %). Aktīvās ārstēšanas fāzē, salīdzinot ar fāzi pēc

ārstēšanas, vareniklīna grupā nebija procentuālas izmaiņas ar pašnāvību saistītajos notikumos; placebo grupā šī procentuālā attiecība bija zemākā fāzē pēc ārstēšanas. Lai gan nebija neviena pabeigta pašnāvības gadījuma, bija viens ar vareniklīnu ārstēta pacienta pašnāvības mēģinājums, kuram dzīves anamnēzē bijuši vairāki līdzīgi mēģinājumi. Ierobežotais pieejamais informācijas apjoms no šī atsevišķā smēķēšanas atmešanas pētījuma nav pietiekošs, lai izdarītu galīgus secinājumus par drošumu pacientiem ar šizofrēniju un šizoafektīviem traucējumiem.

Neiropsihiskā drošuma pētījums pacientiem ar un bez psihiskiem traucējumiem anamnēzē

Vareniklīns tika pētīts randomizētā, dubultmaskētā, aktīvi un placebo kontrolētā pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar psihisku slimību anamnēzē (psihiatrijas grupa, N=4074) un pacienti, kuriem anamnēzē nebija psihisku slimību (nepsihiatrijas grupa, N=3984). Pacienti 18–75 gadu vecuma grupā, kuri smēķē 10 vai vairāk cigarešu dienā, tika randomizēti 1:1:1:1 vareniklīnam 1 mg divas reizes dienā, bupropionam SR 150 mg divas reizes dienā, nikotīna aizstājējterapijas (NAT) plāksteriem

21 mg/dienā ar pakāpenisku devas samazināšanu vai placebo. Ārstēšanas periods ilga 12 nedēļas. Pēc ārstēšanas perioda pacienti tika novēroti vēl 12 nedēļas.

Primārais drošuma mērķa kritērijs bija šādas neiropsihiskās (NPS) nevēlamās blakusparādības: nopietnas trauksmes gadījumi, depresija, slikta pašsajūta, naidīgums un/vai vidēji smaga vai smaga satraukuma gadījumi, agresija, murgi, halucinācijas, domas par nogalināšanu, mānija, panika, paranoja, psihoze, domas par pašnāvību, pašnāvnieciska uzvedība vai izdarīta pašnāvība.

Tālāk tabulā ir norādīts NPS nevēlamo blakusparādību primāro mērķa kritēriju biežums terapijas grupās un riska atšķirības (RA) (95 % TI) salīdzinājumā ar pacientu datiem nepsihiatrijas grupā, kuri lietoja placebo.

Tabulā ir arī ietverts smagas pakāpes NPS nevēlamo blakusparādību (NBP) mērķa kritēriju kopums.

 

 

Nepsihiatrijas grupa

 

 

 

N=3984

 

 

 

Vareniklīns

Bupropions

 

NAT

Placebo

Ārstēto pacientu skaits

 

Primāro NPS NBP mērķa

13 (1,3)

22 (2,2)

 

25 (2,5)

24 (2,4)

kritēriju kopums, n (%)

 

 

 

 

 

RD (95 % TI) salīdzinājumā

–1,28

–0,08

 

–0,21

 

ar placebo

(–2,40; –0,15)

(–1,37; 1,21)

 

(–1,54; 1,12)

 

NPS NBP mērķa kritēriju

1 (0,1)

4 (0,4)

 

3 (0,3)

5 (0,5)

kopums ar smagu

 

intensitāti, n (%)

 

 

 

 

 

NBP — nevēlama blakusparādība; NAT — nikotīna aizstājējterapijas plāksteris

Nepsihiatrijas grupā kritēriju kopumā ietverto gadījumu biežums bija zems visās ārstēšanas grupās un līdzīgs vai mazāks katrai aktīvajai ārstēšanai, salīdzinot ar placebo. Salīdzinot primāro mērķa kritēriju kopumu ar placebo, vareniklīna, bupropiona un NAT lietošana nepsihiatrijas grupā nebija saistīta ar paaugstinātu NPS nevēlamo blakusparādību risku (95 % TI vērtība bija zemāka vai nulle).

Kā redzams tālāk tabulā, ārstēšanas un neārstējošā novērošanas periodā nepsihiatrijas grupā, salīdzinot vareniklīna un placebo lietošanu, pacientu skaits ar pašnāvības domām un/vai pašnāvnieciskas uzvedības gadījumiem, saskaņā ar Kolumbijas suicīda smaguma pakāpes novērtēšanas skalu (Columbia-Suicide Severity Rating Scale — CSSRS), bija līdzīgs.

 

 

 

 

 

Nepsihiatrijas grupa

 

 

 

 

 

 

N=3984

 

 

 

 

 

Vareniklīns

 

Bupropions

 

NAT

Placebo

 

 

 

 

 

N=989

 

 

 

 

 

 

N=990

 

n (%)

 

N=1006

N=999

 

 

 

n (%)

 

 

 

n (%)

n (%)

 

Ārstēšanas periodā

 

 

 

 

 

 

 

Pacientu skaits

 

 

 

 

Pašnāvnieciska

 

 

 

 

 

 

 

 

uzvedība un/vai

 

7 (0,7)

 

4 (0,4)

 

3 (0,3)

7 (0,7)

 

domas par to

 

 

 

 

 

 

 

 

Pašnāvnieciska

 

 

 

1 (0,1)

1 (0,1)

 

uzvedība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Domas par

 

7 (0,7)

 

4 (0,4)

 

3 (0,3)

6 (0,6)

 

pašnāvību

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Novērošanas periodā

 

 

 

 

 

 

 

Pacientu skaits

 

 

 

 

Pašnāvnieciska

 

 

 

 

 

 

 

 

uzvedība un/vai

 

3 (0,4)

 

2 (0,2)

 

3 (0,4)

4 (0,5)

 

domas par to

 

 

 

 

 

 

 

 

Pašnāvnieciska

 

 

1 (0,1)

 

 

uzvedība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Domas par

 

3 (0,4)

 

2 (0,2)

 

3 (0,4)

4 (0,5)

 

pašnāvību

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NAT- nikotīna aizstājējterapijas plāksteris

 

 

 

 

Nepsihiatrijas grupā ārstēšanas periodā bija viens pašnāvības gadījums pacientam, kurš tika ārstēts ar placebo.

Tālāk redzamajā tabulā ir norādīts NPS nevēlamo blakusparādību primāro mērķa kritēriju biežums pēc ārstēšanas grupām un RD (95 % TI) salīdzinājumā ar placebo psihiatrijas grupā. Ir parādītas arī atsevišķas mērķa kritēriju sastāvdaļas.

Tabulā norādīti arī galvenie NPS NBP mērķa kritēriji ar smagu intensitāti.

 

 

 

Psihiatrijas grupa

 

 

 

 

 

 

 

N=4074

 

 

 

 

Vareniklīns

Bupropions

NAT

Placebo

Ārstēto pacientu skaits

 

 

 

Galveno NPS NBP mērķa

67 (6,5)

 

68 (6,7)

 

53 (5,2)

50 (4,9)

kritēriju kopums, n (%)

 

 

 

 

 

 

 

 

RD (95 % TI)

1,59

 

1,78

 

0,37

 

 

salīdzinājumā ar placebo

(–0,42; 3,59)

(–0,24; 3,81)

(–1,53; 2,26)

 

 

Primārā NPS NBP mērķa

 

 

 

 

 

 

 

 

kritērija sastāvdaļas, n

(0,5)

(0,4)

 

 

 

 

(%):

 

 

 

 

trauksmea

(0,6)

(0,4)

(0,6)

(0,2)

depresijaa

 

(0,1)

(0,7)

(0,6)

slikta pašsajūtaa

 

 

 

 

naidīgumsa

(2,4)

(2,9)

 

 

satraukumsb

(1,4)

(0,9)

(2,1)

(2,2)

agresijab

(0,1)

(0,1)

(0,7)

(0,8)

murgib

(0,5)

(0,4)

(0,1)

 

halucinācijasb

 

 

(0,2)

(0,2)

domas par nogalināšanub

(0,7)

(0,9)

 

 

mānijab

(0,7)

(1,6)

(0,3)

(0,6)

panikab

(0,1)

 

(1,3)

(0,7)

paranojab

(0,4)

(0,2)

 

(0,2)

psihozeb

(0,1)

(0,1)

(0,3)

(0,1)

pašnāvnieciska uzvedība b

(0,5)

(0,2)

 

(0,1)

domas par pašnāvībub

 

 

(0,3)

(0,2)

pašnāvībab

 

 

 

 

 

 

NPS NBP mērķa kritēriju

14 (1,4)

14 (1,4)

14 (1,4)

13 (1,3)

kopums ar smagu

intensitāti, n (%)

 

 

 

 

 

 

 

 

NBP — nevēlamas blakusparādības; apakāpe — NBP ar smagu intensitāti; bpakāpe — NBP ar mērenu un smagu intensitāti; NAT — nikotīna aizstājējterapijas plāksteris

Psihiatrijas grupas pacientiem katrā ārstēšanas grupā tika ziņots par vairāk gadījumiem, salīdzinot ar nepsihiatrijas grupas pacientiem. Salīdzinot ar placebo un vērtējot pēc mērķa kritēriju kopuma, psihiatrijas grupā gadījumu sastopamība bija biežāka visām aktīvās ārstēšanas metodēm. Salīdzinot primāro mērķa kritēriju kopumu ar placebo, vareniklīna, bupropiona un NAT lietošana psihiatrijas grupā nebija saistīta ar paaugstinātu NPS nevēlamo blakusparādību risku (95 % TI vērtība iekļāva nulli).

Kā redzams tālāk sniegtajā tabulā, ārstēšanas un neārstējošā novērošanas periodā psihiatrijas grupā, salīdzinot vareniklīna un placebo lietošanu, pacientu skaits ar pašnāvības domām un/vai pašnāvnieciskas uzvedības gadījumiem, saskaņā ar Kolumbijas suicīda smaguma pakāpes novērtēšanas skalu (Columbia-Suicide Severity Rating Scale — CSSRS), bija līdzīgs.

 

 

 

 

Psihiatrijas grupa

 

 

 

 

 

N=4074

 

 

 

 

Vareniklīns

 

Bupropions

 

NAT

Placebo

 

 

N=1026

 

N=1017

 

N=1016

N=1015

 

 

n (%)

 

n (%)

 

n (%)

n (%)

Ārstēšanas periodā

 

 

 

 

 

 

Pacientu skaits

 

 

 

Pašnāvnieciska

 

 

 

 

 

 

 

uzvedība un/vai

 

27 ( 2,7)

 

15 ( 1,5)

 

20 (2,0)

25 ( 2,5)

domas par to

 

 

 

 

 

 

 

Pašnāvnieciska

 

 

1 (0,1)

 

2 (0,2)

uzvedība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Domas par

 

27 ( 2,7)

 

15 ( 1,5)

 

20 (2,0)

25 ( 2,5)

pašnāvību

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Novērošanas periodā

 

 

 

 

 

 

Pacientu skaits

 

 

 

Pašnāvnieciska

 

 

 

 

 

 

 

uzvedība un/vai

 

14 (1,7)

 

4 (0,5)

 

9 (1,1)

11 (1,4)

domas par to

 

 

 

 

 

 

 

Pašnāvnieciska

 

1 (0,1)

 

 

1 (0,1)

1 (0,1)

uzvedība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Domas par

 

14 (1,7)

 

4 (0,5)

 

9 (1,1)

11 (1,4)

pašnāvību

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NAT — nikotīna

aizstājējterapijas plāksteris

 

 

 

 

Psihiatrijas grupā nav ziņots par pašnāvības gadījumiem.

Šajā pētījumā visbiežākās nevēlamās blakusparādības pacientiem, kuri lietoja vareniklīnu, bija līdzīgas tām, kas tika novērotas pētījumos pirms zāļu laišanas tirgū.

Abās grupās pacientiem, kuri lietoja vareniklīnu, 9.–12. nedēļā un 9.–24. nedēļā novērots stabils CO apstiprinātas stabilas abstinences rādītājs (continuous abstinence rate — CA), salīdzinot ar pacientiem, kuri lietoja bupropionu, NAT plāksterus un placebo (skatīt tabulu tālāk).

Galvenie efektivitātes rezultāti ir apkopoti tālāk sniegtajā tabulā.

 

Nepsihiatrijas grupa

Psihiatrijas grupa

CA 9.–12. n/N (%)

 

 

Vareniklīns

382/1005 (38,0 %)

301/1032 (29,2 %)

Bupropions

261/1001 (26,1 %)

199/1033 (19,3 %)

NAT

267/1013 (26,4 %)

209/1025 (20,4 %)

Placebo

138/1009 (13,7 %)

117/1026 (11,4 %)

Ārstēšanas salīdzinājums: Izredžu attiecība (95 % TI), p vērtība

 

Vareniklīns un placebo

4,00 (3,20; 5,00), P<0,0001

3,24 (2,56; 4,11), P<0,0001

Bupropions un placebo

2,26 (1,80; 2,85), P<0,0001

1,87 (1,46; 2,39), P<0,0001

NAT un Placebo

2,30 (1,83; 2,90), P<0,0001

2,00 (1,56; 2,55), P<0,0001

Vareniklīns un bupropions

1,77 (1,46; 2,14), P<0,0001

1,74 (1,41; 2,14), P<0,0001

Vareniklīns un NAT

1,74 (1,43; 2,10), P<0,0001

1,62 (1,32; 1,99), P<0,0001

CA 9.–24. n/N (%)

 

 

Vareniklīns

256/1005 (25,5 %)

189/1032 (18,3 %)

Bupropions

188/1001 (18,8 %)

142/1033 (13,7 %)

NAT

187/1013 (18,5 %)

133/1025 (13,0 %)

Placebo

106/1009 (10,5 %)

85/1026 (8,3 %)

Ārstēšanas salīdzinājums: Izredžu attiecība (95 % TI), p vērtība

 

Vareniklīns un placebo

2,99 (2,33; 3,83), P<0,0001

2,50 (1,90; 3,29), P<0,0001

Bupropions un placebo

2,00 (1,54; 2,59), P<0,0001

1,77 (1,33; 2,36), P<0,0001

NAT un placebo

1,96 (1,51; 2,54), P<0,0001

1,65 (1,24; 2,20), P=0,0007

Vareniklīns un bupropions

1,49 (1,20; 1,85), P=0,0003

1,41 (1,11; 1,79), P=0,0047

Vareniklīns un NAT

1,52 (1,23; 1,89), P=0,0001

1,51 (1,19; 1,93), P=0,0008

CA — stabilas abstinences rādītājs ; TI — ticamības intervāls; NAT — nikotīna aizstājējterapijas plāksteris

Psihoneiroloģiskais drošums; metaanalīzes un eksperimentālie pētījumi

Klīnisko pētījumu datu analīzē netika iegūti pierādījumi par paaugstinātu nopietnu psihoneiroloģisko traucējumu risku vareniklīna lietošanas gadījumā, salīdzinot ar placebo lietošanu. Turklāt neatkarīgos novērošanas pētījumos netika konstatēts nopietnu psihoneiroloģisku traucējumu paaugstināts risks ar vareniklīnu ārstētiem pacientiem, salīdzinot ar pacientiem, kuriem nozīmēta nikotīna aizstājterapija (NAT) vai bupropions.

Ārstēšanas pārtraukšana

Ārstēšanas pārtraukšanas biežums blakusparādību dēļ bija 11,4% vareniklīnam, salīdzinot ar 9,7% placebo. Šajā grupā pārtraukšanas biežums ar vareniklīnu ārstētajiem pacientiem visbiežākajām blakusparādībām bija šādas: slikta dūša (2,7% vs. 0,6% placebo), galvassāpes (0,6% vs. 1,0% placebo), bezmiegs (1,3% vs. 1,2% placebo) un murgaini sapņi (0,2% vs. 0,2% placebo).

Klīnisko pētījumu analīzes rezultāti

Lai izvērtētu pašnāvības domas un pašnāvniecisku uzvedību saskaņā ar Kolumbijas suicīda smaguma pakāpes novērtēšanas skalu (Columbia-Suicide Severity Rating Scale — C SSRS), tika veikta

5 randomizētu, dubultmaskētu, ar placebo kontrolētu pētījumu, kurā piedalījās 1907 pacienti

(1130 vareniklīna grupā, 777 placebo grupā), rezultātu metaanalīze. Šajā metaanalīzē tika iekļauti dati no viena pētījuma (N=127), kurā piedalījās pacienti ar šizofrēniju vai šizofrēniskiem traucējumiem anamnēzē, un dati no cita pētījuma (N=525), kurā piedalījās pacienti ar depresiju anamnēzē. Rezultāti neliecināja par pašnāvības domu un/vai pašnāvnieciskas uzvedības pastiprināšanos ar vareniklīnu ārstētiem pacientiem, salīdzinot ar pacientiem, kuri lietoja placebo, kā redzams tālāk esošajā tabulā. No 55 pacientiem, kuri ziņoja par pašnāvības domām vai pašnāvniecisku uzvedību, 48 (24 vareniklīna grupā, 24 placebo grupā) piedalījās divos pētījumos, kur tika iesaistīti pacienti ar šizofrēniju/šizofrēniskiem traucējumiem vai depresiju anamnēzē. Dažiem pacientiem šie traucējumi tika konstatēti citos trīs pētījumos (4 vareniklīna grupā, 3 placebo grupā).

Piecu klīnisko pētījumu par vareniklīna un placebo lietošanas salīdzināšanu metaanalīzē noteiktā pacientu skaita un pašnāvības domu un/vai pašnāvnieciskas uzvedības riska attiecība saskaņā ar Kolumbijas suicīda smaguma pakāpes novērtēšanas skalu (Columbia-Suicide Severity Rating Scale C SSRS)

 

vareniklīns

placebo

 

(N=1130)

(N=777)

Pacienti ar pašnāvības domām un/vai pašnāvniecisku uzvedību*

28 (2,5)

27 (3,5)

[n (%)]**

 

 

Gadījumu skaits uz pacientgadiem

Riska attiecība # (RA; 95% TI)

0,79 (0,46; 1,36)

*Vienam pacientam no tiem tika konstatēta pašnāvnieciska uzvedība katrā ārstēšanas grupā

**Pacientiem, kuriem gadījumi tika konstatēti līdz pat 30 dienas pēc ārstēšanas; pētījumā procentuālais īpatsvars ( %) netika noteikts

# Gadījumu skaita RA uz 100 pacientgadiem

Lai novērtētu vareniklīna lietošanas psihoneiroloģisko drošumu, tika veikta 18 randomizētu, dubultmaskētu, ar placebo kontrolētu klīnisko pētījumu rezultātu metaanalīze. Šie pētījumi iekļāva iepriekš aprakstītos 5 pētījumus, kuros izmantoja C-SSRS klasifikāciju, un tajos piedalījās kopumā 8521 pacients (5072 vareniklīna grupā, 3449 placebo grupā), no kuriem dažiem bija psihiski traucējumi. Rezultāti uzrādīja līdzīgu kombinētu psihoneiroloģisko traucējumu nevēlamās blakusparādības, kas nebija miega traucējumi, sastopamības biežumu ar vareniklīnu ārstētiem pacientiem, salīdzinot ar pacientiem, kuri lietoja placebo, ar riska attiecību (RA) 1,01 (95 % TI: 0,89-1,15). Šo 18 pētījumu apkopotie dati uzrādīja līdzīgu atsevišķu kategoriju psihisko traucējumu sastopamības biežumu ar vareniklīnu ārstētiem pacientiem, salīdzinot ar pacientiem, kuri lietoja placebo. Nākamajā tabulā ir sniegti dati par biežāk (≥ 1 %) ziņoto blakusparādību, kas nebija miega traucējumi, kategorijām, kas saistītas ar psihoneiroloģisko drošumu.

Psihiska rakstura blakusparādības, kas radās ≥ 1 % pacientu - skaits no 18 klīnisko pētījumu apkopotajiem datiem

 

vareniklīns

placebo

 

(N=5072)

(N=3449)

Trauksme un tās simptomi

253 (5,0)

206 (6,0)

Nomākts garastāvoklis un traucējumi

179 (3,5)

108 (3,1)

Garastāvokļa svārstības un traucējumi NEC*

116 (2,3)

53 (1,5)

* NEC (Not Elsewhere Classified) = citur neklasificēti gadījumi

Skaits (procentuālais īpatsvars) atbilst pacientu skaitam, kas ziņojuši par blakusparādību

Novērošanas pētījumi

Četros novērošanas pētījumos, kuros katrā iesaistījās 10 000–30 000 vareniklīna lietotāju, pielāgotajā analīzē salīdzināja smagu psihoneiroloģisko blakusparādību risku, tostarp hospitalizāciju psihoneiroloģisko traucējumu dēļ un letālu, gan neletālu paškaitējumu ar vareniklīnu ārstētiem pacientiem, salīdzinot ar pacientiem, kuriem nozīmēta NAT vai bupropiona lietošana. Visi bija retrospektīvi kohorta pētījumi, un tajos iesaistījās pacienti ar un bez psihiskiem traucējumiem anamnēzē. Visos pētījumos izmantoja statistikas metodes, lai kontrolētu blakus faktorus, tostarp selektīvu vareniklīna nozīmēšanu veselākiem pacientiem, lai gan pastāv papildu sajaukšanās risks. Divos pētījumos netika konstatēta riska atšķirība starp hospitalizāciju psihoneiroloģisko traucējumu dēļ un vareniklīna un nikotīna plākstera lietotājiem (riska attiecība [RA] 1,14; 95 % ticamības intervāls (TI): 0,56-2,34 pirmajā pētījumā un 0,76; 95 % TI: 0,40-1,46 otrajā pētījumā). Iespējas noteikt atšķirības šajos divos pētījumos bija ierobežotas.Trešajā pētījumā starp vareniklīna un bupropiona lietotājiem (RA 0,85; 95% TI: 0,55-1,30) netika konstatēta riska atšķirība psihiskajām blakusparādībībām, kuras diagnosticēja neatliekamās palīdzības nodaļas apmeklējuma laikā vai stacionārās uzņemšanas laikā. Pamatojoties uz pēcreģistrācijas laikā saņemtajiem ziņojumiem, bupropiona lietošana var būt saistīta ar psihoneiroloģiskajiem traucējumiem.

Ceturtajā pētījumā netika iegūti pierādījumi par augstāku letālu vai neletālu paškaitējuma risku (RA 0,88; 95 % TI: 0,52-1,49) pacientiem, kuriem nozīmēts vareniklīns, salīdzinot ar pacientiem, kuriem

nozīmēta NAT. Konstatēto pašnāvības gadījumu skaits trīs mēnešus pēc jebkādu zāļu nozīmēšanas sākuma bija retāks (divi gadījumi no 31260 vareniklīna un seši no 81545 NAT lietotājiem).

Grūtnieču kohortas pētījums

Populācijas kohortas pētījumā tika salīdzināti dati, kas iegūti par zīdaiņiem, kuri tika pakļauti CHAMPIX in utero (N=335), zīdaiņiem, kuru mātes grūtniecības laikā smēķēja (N=78412), un zīdaiņiem, kuru mātes nesmēķēja (N=806438). Šajā pētījumā, salīdzinot ar zīdaiņiem, kuru mātes grūtniecības laikā smēķēja, zīdaiņiem, kuri tika pakļauti CHAMPIX in utero, bija mazāks iedzimto pataloģiju gadījumu skaits (3,6% vs. 4,3%), nedzīvi dzimušu bērnu gadījumu skaits (0,3% vs. 0,5%), priekšlaicīgi dzimušu bērnu gadījumu skaits (7,5% vs. 7,9%), mazu gestācijas vecumam gadījumu skaits (12,5% vs. 17,1%) un priekšlaicīgas membrānu pārplīšanas gadījumu skaits (3,6% vs. 5,4%).

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Vareniklīns maksimālo koncentrāciju plazmā sasniedz 3 4 stundas pēc iekšķīgas lietošanas. Pēc atkārtotām perorālām devām veseliem brīvprātīgiem, vienmērīgas koncentrācijas līmenis tika sasniegts 4 dienu laikā. Pēc lietošanas perorāli praktiski viss preparāts uzsūcas, un tā sistēmiskā pieejamība ir augsta. Uzturs vai lietošanas laiks vareniklīna perorālo biopieejamību neietekmē.

Izkliede

Vareniklīns izplatās audos, arī galvas smadzenēs. Koncentrācijas līdzsvara stāvoklī tā izplatības tilpums ir 415 litri (%CV=50). Ar plazmas olbaltumvielām vareniklīns saistās vāji ( 20 %), to neietekmē ne pacienta vecums, ne nieru darbība. Grauzējiem vareniklīns šķērso placentāro barjeru un izdalās mātes pienā.

Biotransformācija

Vareniklīns metabolizējas minimāli, 92 % izdalās urīnā neizmainītā veidā, un mazāk par 10 % tiek izvadīts metabolītu formā. Urīnā nelielā daudzumā izdalās metabolīti – vareniklīna N- karbamoilglikuronīds un hidroksivareniklīns. Asinīs 91 % no vielām, kas saistītas ar preparātu, veido vareniklīns. Nelielos daudzumos asinīs cirkulē vareniklīna metabolīti vareniklīna N-karbamoil- glikuronīds un N-glikozilvareniklīns.

In vitro pētījumi liecina, ka vareniklīns neinhibē citohroma P450 enzīmus (IC50 > 6400 ng/ml). Pārbaudīta šādu P450 enzīmu iespējamā inhibīcija: 1A2, 2A6, 2B6, 2C8, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1 un 3A4/5. Arī cilvēka hepatocītos in vitro vareniklīns neinducēja citohroma P450 enzīmus 1A2 and 3A4. Tādēļ vareniklīns nevarētu mainīt tādu vielu farmakokinētiku, kuras metabolizē galvenokārt citohroma P450 enzīmi.

Eliminācija

Vareniklīna eliminācijas pusperiods ir apmēram 24 stundas. Vareniklīna renālais klīrenss galvenokārt notiek glomerulāras filtrācijas ceļā vienlaikus ar aktīvu tubulāru sekrēciju, piedaloties organisko katjonu transportproteīnam OKT2 (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Linearitāte/nelinearitāte

Vareniklīnam, lietojot vienu, atsevišķu (0,1 3 mg) devu vai atkārtotas 1 3 mg devas dienā, piemīt lineāra kinētika.

Farmakokinētika īpašās pacientu grupās

Speciāli farmakokinētikas pētījumi un populāciju farmakokinētiskā analīze rāda, ka nav klīniski nozīmīgu atšķirību vareniklīna farmakokinētikā atkarībā no vecuma, rases piederības, dzimuma, smēķēšanas un vienlaicīgi lietotiem zāļu līdzekļiem.

Aknu darbības traucējumi

Tā kā vareniklīns aknās metabolizējas nenozīmīgos daudzumos, pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vareniklīna farmakokinētika varētu būt neizmainīta (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Novērots, ka pacientiem ar vieglas pakāpes nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss > 50 ml/min un

80 ml/min) vareniklīna farmakokinētika nemainās. Pacientiem ar mērenas pakāpes nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 ml/min un 50 ml/min) vareniklīna ekspozīcija ir 1,5 reizes lielāka nekā cilvēkiem ar normālu nieru darbību (kreatinīna klīrenss > 80 ml/min). Pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) vareniklīna ekspozīcija bija 2,1 reizes lielāka. Pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā vareniklīns labi izvadās hemodialīzes ceļā (skatīt

4.2. apakšpunktu ).

Gados vecāki cilvēki

Vareniklīna farmakokinētika gados vecākiem cilvēkiem (65 75 gadu vecumā) ar normālu nieru darbību ir tāda pati kā gados jauniem pieaugušiem (skatīt 4.2. apakšpunktu ). Par gados vecākiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem lasāms 4.2. apakšpunktā.

Pediatriskā populācija

Vienreizējas vai vairāku vareniklīna devu farmakokinētika tika pētīta pediatriskiem pacientiem vecumā no 12 līdz 17 gadiem (ieskaitot), un tā bija aptuveni proporcionāla devai pētītajā 0,5 mg līdz 2 mg dienas devu diapazonā. Līdzsvara sistēmiskā iedarbība pusaudžiem ar ķermeņa masu >55 kg, vērtējot pēc AUC (0-24), bija līdzīga iedarbībai, kura tika novērota, lietojot tādas pašas devas pieaugušo populācijā. Ja 0,5 mg deva tika lietota divas reizes dienā pusaudžiem ar ķermeņa masu ≤ 55 kg, vareniklīna dienas līdzsvara iedarbība bija vidēji augstāka (aptuveni par 40 %), salīdzinot ar to, kura norādīta pieaugušo populācijai. Efektivitāte un drošums bērniem līdz 18 gadu vecumam nav pierādīts, un devu rekomendācijas nav dotas (skatīt 4.2. apakšpunktu).

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskie dati, kas iegūti konvencionālos pētījumos par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, ietekmi uz auglīgumu, embrionālo un fetālo attīstību, neliecina par konkrētu risku cilvēkam. Žurku tēviņiem, kas 2 gadus saņēma vareniklīnu, novērots no devas atkarīgs hibernomas (“brūno” taukaudu audzējs) izplatības pieaugums. Žurku mātīšu, kuras grūsnības periodā saņēma vareniklīnu, mazuļiem konstatēts mazāks auglīgums un pastiprināta satrūkšanās reakcija uz skaņas kairinājumu (skatīt 4.6. apakšpunktu). Šie efekti novēroti tikai pie koncentrācijām, kas ievērojami pārsniedz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju cilvēkam, tādēļ klīniski tam ir visai maza nozīme. Neklīniskie dati rāda, ka vareniklīnam ir pastiprinošas īpašības, kaut gan ar zemāku potenci nekā nikotīnam. Klīniskajos pētījumos ar cilvēkiem vareniklīns uzrādīja zemāku atkarības potenciālu.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Tabletes kodolā:

Mikrokristāliskā celuloze

Bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts

Nātrija kroskarmeloze

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Tabletes apvalkā:

Hipromeloze

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 400

Triacetīns

6.2.Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.Uzglabāšanas laiks

Pudelītes: 2 gadi.

Blisteri: 3 gadi.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Blisteri: uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.

ABPE pudelīte: zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

Uzturošās terapijas iepakojumi

PHTFE/PVH blisteri ar alumīnija foliju pamatnē iepakojumā, kas satur 28 x 0,5 mg apvalkotās tabletes atsevišķā, aizvalcētā iepakojumā.

PHTFE/PVH blisteri ar alumīnija foliju pamatnē iepakojumā, kas satur 56 x 0,5 mg apvalkotās tabletes atsevišķā, aizvalcētā iepakojumā.

PVH blisteri ar alumīnija foliju pamatnē iepakojumā, kas satur 28 x 0,5 mg apvalkotās tabletes atsevišķā, aizvalcētā iepakojumā.

PVH blisteri ar alumīnija foliju pamatnē iepakojumā, kas satur 56 x 0,5 mg apvalkotās tabletes atsevišķā, aizvalcētā iepakojumā.

Augsta blīvuma polietilēna (ABPE) pudelīte ar bērniem neatveramu polipropilēna vāciņu, kas nosegts ar alumīnija folijas/ polietilēna plēvi, satur 56 x 0,5 mg apvalkotās tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Pfizer Limited

Ramsgate Road

Sandwich

Kent

CT13 9NJ

Lielbritānija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/06/360/001

EU/1/06/360/006

EU/1/06/360/007

EU/1/06/360/017

EU/1/06/360/018

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2006. gada 26. septembris.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2016. gada 29. jūnijs.

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

CHAMPIX 1 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 1 mg vareniklīna (Vareniclinum) (tartrāta formā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete, 5 mm x 10 mm

Gaiši zilas, kapsulas formas, abpusēji izliektas tabletes, kam vienā pusē iespiests “Pfizer” un otrā pusē“ CHX 1.0”.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

CHAMPIX ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem kā līdzeklis smēķēšanas atmešanai.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā vareniklīna deva ir 1 mg divas reizes dienā pēc tam, kad 1 nedēļu veikta devas titrēšana, kā norādīts tabulā

1.–3 .dienā

0,5 mg vienu reizi dienā

4.–7. dienā

0,5 mg divas reizes dienā

No 8. dienas līdz terapijas beigām

1 mg divas reizes dienā

Pacientam jānosaka diena, no kuras viņš vairs nesmēķēs. CHAMPIX parasti jāsāk lietot 1–2 nedēļas pirms šī datuma (skatīt 5.1. apakšpunktu).

CHAMPIX jālieto 12 nedēļas.

Lai uzturētu abstinenci pacientiem, kuri 12. nedēļas beigās ir sekmīgi atmetuši smēķēšanu, var apsvērt vēl viena 12 nedēļas ilga CHAMPIX kursa pa 1 mg divas reizes dienā nozīmēšanu,(skatīt

5.1. apakšpunktu).

Smēķēšanas pakāpenisku atmešanu, lietojot CHAMPIX, var apsvērt pacientiem, kuri nespēj vai nevēlas atmest smēķēšanu uzreiz. Pacientiem ir jāsamazina smēķēšanas biežums terapijas pirmo 12 nedēļu laikā un pilnībā jāatmet smēķēšana terapijas beigās. Pēc tam pacientiem ir vēl 12 nedēļas jāturpina lietot CHAMPIX - kas kopā veidos 24 terapijas nedēļas (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pacientiem, kuriem ir motivācija atmest smēķēšanu, bet tas nav izdevies iepriekšējā

CHAMPIX terapijas kursa laikā vai arī ir bijis recidīvs, var palīdzēt vēl viens atmešanas mēģinājums, lietojot CHAMPIX (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pacientiem, kuri nepanes CHAMPIX nevēlamās blakusparādības, devu var uz laiku vai pastāvīgi samazināt līdz 0,5 mg divas reizes dienā.

Smēķēšanas atmešanas terapijā risks atsākt smēķēšanu ir lielāks tūlīt pēc terapijas beigām. Pacientiem, kuriem smēķēšanas atsākšanas risks ir liels, var nozīmēt pakāpenisku devas samazināšanu (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem cilvēkiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu). Tā kā gados vecākiem cilvēkiem mēdz pavājināties nieru darbība, parakstot šīs zāles, jāņem vērā pacienta nieru stāvoklis.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar vieglas pakāpes (kreatinīna klīrenss > 50 ml/min un 80 ml/min) vai mērenas pakāpes nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 ml/min un 50 ml/min) devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pacientiem ar mērenas pakāpes nieru mazspēju, kuriem rodas neizturamas blakusparādības, devu var samazināt līdz 1 mg vienu reizi dienā.

Pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss <30 ml/min) ieteicamā CHAMPIX deva ir 1 mg vienu reizi dienā. Pirmajās trīs terapijas dienās lieto 0,5 mg vienu reizi dienā, un pēc tam devu palielina līdz 1 mg vienu reizi dienā. Tā kā nav pietiekamas klīniskas pieredzes par CHAMPIX lietošanu pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā, šādiem pacientiem ārstēšanu ar CHAMPIX nerekomendē (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu mazspēju devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

CHAMPIX drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati ir aprakstīti 5.2. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.

Lietošanas veids

CHAMPIX tabletes paredzētas iekšķīgai lietošanai, tabletes jānorij veselas, uzdzerot ūdeni. CHAMPIX var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Smēķēšanas atmešanas efekts

Fizioloģiskās pārmaiņas, atmetot smēķēšanu ar CHAMPIX lietošanu vai bez tās, var mainīt dažu zāļu farmakokinētiku vai farmakodinamiku, tādēļ var būt nepieciešama to devas pielāgošana (piemēram, teofilīns, varfarīns un insulīns). Tā kā smēķēšana inducē CYP1A2, atmetot smēķēšanu, var pieaugt CYP1A2 substrātu līmenis plazmā.

Neiropsihiskie simptomi

Pēcreģistrācijas periodā ir saņemti ziņojumi, ka pacientiem, kuri mēģina atmest smēķēšanu, lietojot CHAMPIX, novērotas izmaiņas uzvedībā vai domāšanā, trauksme, psihoze, garastāvokļa svārstības, agresīva uzvedība, depresija, domas par pašnāvību, pašnāvnieciska uzvedība vai pašnāvības mēģinājums.

Tika veikts apjomīgs randomizēts, dubultmaskēts, placebo un aktīvi kontrolēts pētījums, kurā nopietnu neiropsihisku gadījumu risks tika salīdzināts pacientiem, kuriem anamnēzē bija psihiski

traucējumi, ar pacientiem, kuriem to nebija, un kuri ārstēšanā pret smēķēšanu lietoja vareniklīnu, bupropionu, nikotīna aizstājējterapijas (NAT) plāksterus vai placebo. Primārais drošuma kritērijs bija neiropsihisko nevēlamo blakusparādību kopums, par kurām tika ziņots pēcreģistrācijas periodā.

Primāros mērķa kritērijus salīdzinot ar placebo, vareniklīna lietošana pacientiem, kuriem anamnēzē bija psihiski traucējumi, un pacientiem, kuriem to nebija, netika saistīta ar paaugstinātu nopietnu neiropsihisku nevēlamo blakusparādību risku (skatīt 5.1. apakšpunktu Farmakodinamiskās

īpašības — Pētījumi pacientiem ar un bez psihiskiem traucējumiem anamnēzē).

Nomākts garastāvoklis, kas retos gadījumos noved pie domas par pašnāvību vai pašnāvības mēģinājuma, var būt nikotīna lietošanas pārtraukšanas simptoms.

Medicīnas speciālistiem jābūt informētam par nopietnu depresīvu simptomu rašanās iespējamību pacientiem, kuri mēģina atmest smēķēšanu, neatkarīgi no tā, vai viņi ārstējas pret to vai nē. Ja vareniklīna lietošanas laikā rodas nopietni depresīvi simptomi, pacientiem nekavējoties jāpārtrauc lietot vareniklīnu un jāsazinās ar veselības aprūpes speciālistu, lai atkārtoti izvērtētu ārstēšanās procesu

Pacienti ar psihisku slimību anamnēzē

Smēķēšanas pārtraukšana, izmantojot farmakoterapiju vai bez tās, var būt saistīta ar psihiskas slimības (piem., depresijas) saasināšanos.

CHAMPIX smēķēšanas atmešanas pētījumos iegūti dati par pacientiem ar psihiskām slimībām (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Smēķēšanas atmešanas klīniskajā pētījumā par neiropsihiskām nevēlamām blakusparādībām biežāk tika ziņots par pacientiem, kuriem anamnēzē bija psihiskas slimības, salīdzinot ar pacientiem, kuriem anamnēzē to nebija, neatkarīgi no izmantotās terapijas (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pacientiem ar psihisku slimību anamnēzē jāpievērš īpaša uzmanība, un šie pacienti attiecīgi jāinformē.

Krampji

Klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas periodā ir saņemti ziņojumi par krampjiem ar CHAMPIX ārstētiem pacientiem ar vai bez krampju lēkmēm anamnēzē. CHAMPIX jālieto piesardzīgi pacientiem ar krampjiem anamnēzē vai citiem stāvokļiem, kas pazemina krampju slieksni.

Terapijas pārtraukšana

Pēc terapijas beigām, pārtraucot lietot CHAMPIX līdz pat 3 % lietotāju novēroja paaugstinātu uzbudināmību, vēlēšanos smēķēt, depresiju un/vai bezmiegu. Ārstam par to attiecīgi jāinformē pacients un jāpārrunā iespējamā devas samazināšanas nepieciešamība.

Kardiovaskulāri notikumi

Pacientiem, kuri lieto CHAMPIX, nepieciešams norādīt uz nepieciešamību ziņot savam ārstam par jaunu kardiovaskulāru simptomu rašanos vai esošo pasliktināšanos, kā arī nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību, ja parādās miokarda infarkta vai insulta pazīmes un simptomi (skatīt

5.1. apakšpunktu).

Paaugstinātas jutības reakcijas

Pēc zāļu tirdzniecības uzsākšanas pacientiem, kas tika ārstēti ar vareniklīnu, tika novērotas paaugstinātas jutības reakcijas, ieskaitot angioedēmu. Klīniskie simptomi ietvēra sejas, mutes dobuma (mēles, lūpu un smaganu), kakla (rīkles un balsenes) un ekstremitāšu tūsku. Reti saņemti ziņojumi par dzīvībai bīstamu angioedēmu, kas prasa neatliekamu medicīnisko palīdzību smagu elpošanas

traucējumu dēļ. Pacientiem pie šādu simptomu parādīšanās jāpārtrauc vareniklīna lietošana un nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība.

Ādas reakcijas

Tāpat pēc zāļu tirdzniecības uzsākšanas pacientiem, kas tika ārstēti ar vareniklīnu, reti tika novērotas smagas ādas reakcijas, ieskaitot Stīvensa-Džonsona sindromu un multiformo eritēmu. Tā kā šīs reakcijas var būt dzīvībai bīstamas, pacientiem jāpārtrauc vareniklīna lietošana pie pirmām izsitumu vai ādas reakcijas pazīmēm un nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Spriežot pēc vareniklīna īpašībām un līdzšinējās klīniskās pieredzes, CHAMPIX nepiemīt klīniski būtiska mijiedarbība ar citām zālēm. Netiek ieteikts pielāgot CHAMPIX vai tālāk minēto zāļu devas, ja tos lieto kombinācijā ar CHAMPIX.

In vitro pētījumi neliecina, ka vareniklīns varētu mainīt citohroma P450 enzīmu primāri metabolizēto savienojumu farmakokinētiku.

Turklāt metabolisma ceļā izvadās tikai 10 % vareniklīna, tāpēc maz ticams, ka aktīvās vielas, kuras ietekmē citohroma P450 sistēmu, varētu mainīt vareniklīna farmakokinētiku (skatīt 5.2. apakšpunktu), un tāpēc CHAMPIX devas pielāgošana nav nepieciešama.

In vitro pētījumi rāda, ka vareniklīns terapeitiskās koncentrācijās cilvēkam nekavē nieru transportproteīnus. Tādēļ nav sagaidāms, ka vareniklīns varētu ietekmēt aktīvās vielas, kuras izdalās renālās sekrēcijas ceļā (piemēram, metformīns; skatīt tālāk).

Metformīns

Vareniklīns neietekmēja metformīna farmakokinētiku. Arī metformīns nemainīja vareniklīna farmakokinētiku.

Cimetidīns

Cimetidīna lietošana vienlaicīgi ar vareniklīnu palielināja vareniklīna sistēmisko ekspozīciju par 29 %, jo samazinājās vareniklīna renālais klīrenss. Pacientiem ar normālu nieru funkciju un pacientiem ar vieglas vai mērenas pakāpes nieru mazspēju, vienlaicīgi lietojot cimetidīnu, devas pielāgošana nav nepieciešama. Pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju cimetidīnu un vareniklīnu nedrīkst kombinēt.

Digoksīns

Vareniklīns nemainīja digoksīna līdzsvara stāvokļa farmakokinētiku.

Varfarīns

Vareniklīns nemainīja varfarīna farmakokinētiku. Protrombīna laiks (INR) vareniklīna ietekmē nemainījās. Smēķēšanas atmešana kā tāda var radīt varfarīna farmakokinētikas pārmaiņas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Alkohols

Pieejami ierobežoti klīniskie rezultāti attiecībā par iespējamo alkohola mijiedarbību ar vareniklīnu. Pēcreģistrācijas periodā ir saņemti ziņojumi par paaugstinātas alkohola intoksikācijas iedarbības gadījumiem ar vareniklīnu ārstētiem pacientiem. Cēloņsakarība starp šiem gadījumiem un vareniklīna lietošanu nav pierādīta.

Lietošana kombinācijā ar citiem līdzekļiem, kas atvieglo smēķēšanas atmešanu

Bupropions

Vareniklīns nemainīja bupropiona līdzsvara stāvokļa farmakokinētiku.

Nikotīna aizstājējterapija (NAT)

Smēķētājiem, kas 12 dienas lietoja vareniklīnu un transdermālu NAT, izmērot asinsspiedienu pētījuma pēdējā dienā, konstatēts statistiski nozīmīgs vidējā sistoliskā spiediena kritums (vidēji 2,6 mmHg). Šajā pētījumā pacientiem, kuri saņēma kombinēto terapiju, slikta dūša, galvassāpes, vemšana, reibonis, dispepsija un nespēks novērots biežāk nekā pacientiem, kuri lietoja tikai NAT.

CHAMPIX drošums un efektivitāte, lietojot to kopā ar citiem līdzekļiem, kas atvieglo smēķēšanas atmešanu, nav pētīta.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Saskaņā ar mērenu daudzumu datu par vareniklīna lietošanu grūtniecēm netika novērotas nekādas malformācijas vai augļa/jaundzimušā toksicitāte (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pētījumos ar dzīvniekiem novēroja reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Piesardzības nolūkā sievietēm grūtniecības laikā ieteicams izvairīties no vareniklīna lietošanas (skatīt

5.1. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai vareniklīns izdalās mātes pienā cilvēkiem. Pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka vareniklīns izdalās pienā. Par bērna barošanas ar krūti turpināšanu/ pārtraukšanu vai CHAMPIX lietošanas turpināšanu/ pārtraukšanu jāizšķiras, ņemot vērā ieguvumu bērnam, turpinot barošanu ar krūti, un ieguvumu mātei no CHAMPIX terapijas.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati par vareniklīna ietekmi uz fertilitāti.

Balstoties uz preklīniskajiem standarta fertilitātes pētījumiem žurku mātītēm un tēviņiem, netika atklāts iespējamais kaitējums cilvēkiem (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

CHAMPIX maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. CHAMPIX var radīt reiboni un miegainību, tādējādi ietekmējot spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pacientiem iesaka nevadīt transportlīdzekli, nestrādāt ar sarežģītām iekārtām vai iesaistīties citās, potenciāli bīstamās darbībās, kamēr nav skaidrs, vai šis medikaments ietekmē spēju veikt šādas darbības.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Smēķēšanas atmešana neatkarīgi no tā, vai tiek vai netiek lietoti medikamenti atmešanas atvieglošanai, saistās ar dažādiem simptomiem. Pacientiem, kas cenšas atmest smēķēšanu, novērots, piemēram, disforisks vai depresīvs noskaņojums, bezmiegs, aizkaitināmība, neapmierinātība vai dusmas, trauksme, grūtības koncentrēties, nemiers, palēnināta sirdsdarbība, ēstgribas pastiprināšanās vai ķermeņa masas palielināšanās. Nav mēģināts, plānojot pētījumu vai analizējot CHAMPIX pētījumu rezultātus, nodalīt blakusparādības, kas saistāmas ar pētāmā preparāta lietošanu, no blakusparādībām, kuras varētu būt saistītas ar atturēšanos no nikotīna. Zāļu nevēlamo blakusparādību saraksts ir iegūts,

izvērtējot datus no pirmsreģistrācijas 2.–3. fāzes pētījumiem, un atjaunināts, apkopojot datus no

18 placebo kontrolētiem pirmsreģistrācijas un pēcreģistrācijas pētījumiem, kuros bija iekļauti aptuveni 5000 pacienti, kuri saņēma vareniklīnu.

Pacientiem, kuri pēc sākotnējā titrēšanas perioda saņēma ieteikto 1 mg devu divas reizes dienā, visbiežāk novērotā blakusparādība bija slikta dūša (28,6 %). Lielākajā daļā gadījumu sliktā dūša parādījās pašā ārstēšanās sākumā, bija viegla vai mēreni izteikta un reti kļuva par iemeslu ārstēšanās pārtraukšanai.

Nevēlamo blakusparādību kopsavilkums tabulas veidā

Tabulā norādītas visas blakusparādības, kas novērotas biežāk nekā placebo grupā. Tās sakārtotas pēc orgānu sistēmām un biežuma (ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100) un reti (≥1/10000 līdz <1/1000)). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Orgānu sistēmu

Nevēlamās blakusparādības

klasifikācija

 

Infekcijas un infestācijas

Ļoti bieži

Nazofaringīts

Bieži

Bronhīts, sinusīts

Retāk

Sēnīšu infekcija, vīrusu infekcija

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti

Samazināts trombocītu skaits

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži

Palielināta ķermeņa masa, pavājināta ēstgriba, pastiprināta ēstgriba

Retāk

Hiperglikēmija

Reti

Cukura diabēts, polidipsija

Psihiskie traucējumi

Ļoti bieži

Murgaini sapņi, bezmiegs

Retāk

Domas par pašnāvību, agresija, panikas reakcija, domāšanas traucējumi,

 

nemiers, garastāvokļa svārstības, depresija*, trauksme*, halucinācijas*,

 

pastiprināts libido, pavājināts libido

Reti

Psihoze, mēnessērdzība, izmainīta uzvedība, disforija, palēnināta

 

domāšana

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Galvassāpes

Bieži

Miegainība, reibonis, izmainīta garšas sajūta

Retāk

Krampji, tremors, letarģija, hipoestēzija

Reti

Insults, hipertonija, dizartrija, koordinācijas traucējumi, samazināta

Acu bojājumi

garšas sajūta, diennakts miega ritma traucējumi

 

Retāk

Konjunktivīts, sāpes acīs

Reti

Skotoma, sklēras krāsas izmaiņas, midriāze, fotofobija, miopija, acu

 

asarošana

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk

Troksnis ausīs

Sirds funkcijas traucējumi

Retāk

Miokarda infarkts, stenokardija, tahikardija, sirdsklauves, paātrināta

 

sirdsdarbība

Reti

Ātriju fibrilācija, ST segmenta depresija elektrokardiogrammā, T viļņa

 

amplitūdas samazināšanās elektrokardiogrammā

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk

Paaugstināts asinsspiediens, karstuma viļņi

Izmeklējumi
Bieži
Reti

Orgānu sistēmu

Nevēlamās blakusparādības

klasifikācija

 

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži

Aizdusa, klepus

Retāk

Augšējo elpceļu infekcijas, aizlikti elpceļi, disfonija, alerģisks rinīts,

 

kakla kairinājums, deguna blakusdobumu gļotādas pietūkums, postnazālā

 

klepus sindroms, iesnas

Reti

Sāpes balsenē, krākšana

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži

Slikta dūša

Bieži

Gastroezofageālā refluksa slimība, vemšana, aizcietējums, caureja,

 

vēdera uzpūšanās, vēdera sāpes, zobu sāpes, dispepsija, flatulence, sausa

 

mute

Retāk

Asiņaini izkārnījumi, gastrīts, ierastās vēdera izejas maiņa, atraugas,

 

aftozs stomatīts, sāpīgas smaganas

Reti

Asiņu vemšana, izmainīti izkārnījumi, aplikta mēle

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži

Izsitumi, nieze

Retāk

Eritēma, pinnes, pastiprināta svīšana, nakts svīšana

Reti

Smagas ādas reakcijas, ieskaitot Stīvensa-Džonsona sindromu un

 

multiformo eritēmu, angioedēma

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži

Locītavu sāpes, muskuļu sāpes, muguras sāpes

Retāk

Muskuļu spazmas, krūškurvja skeleta muskuļu sāpes

Reti

Locītavu stīvums, kostohondrīts

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk

Polakiūrija, niktūrija

Reti

Glikozūrija, poliūrija

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Retāk

Menorāģija

Reti

Izdalījumi no maksts, seksuāla disfunkcija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

Sāpes krūtīs, nespēks

Retāk

Diskomforts krūtīs, gripai līdzīgi simptomi, drudzis, astēnija, savārgums

Reti

Salšana, cista

Patoloģiski aknu funkcionālie testi

Izmaiņas spermas analīzēs, palielināts C reaktīvā proteīna daudzums, samazināts kalcija daudzums asinīs

* Blakusparādību biežums tiek noteikts no pēcreģistrācijas novērojuma kohorta pētījuma.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9. Pārdozēšana

Pirmsreģistrācijas klīniskos pētījumos nav novērots neviens pārdozēšanas gadījums.

Pārdozēšanas gadījumā pēc vajadzības jāveic standarta pasākumi orgānu funkciju uzturēšanai.

Pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā vareniklīns izdalās hemodialīzes ceļā (skatīt 5.2. apakšpunktu), tomēr nav pieredzes hemodialīzes izmantošanā vareniklīna pārdozēšanas ārstēšanai.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citas zāles nervu sistēmas ārstēšanai; zāles atkarības ārstēšanai, zāles nikotīnatkarības ārstēšanai, ATĶ kods: N07BA03

Darbības mehānisms

Vareniklīns ar augstu afinitāti un izteiktu selektivitāti saistās pie α4β2 neironāliem nikotīnjutīgiem acetilholīna receptoriem, kur tas darbojas kā parciāls agonists – viela, kam vienlaicīgi piemīt gan agonista aktivitāte ar zemāku endogēno aktivitāti nekā nikotīnam, gan antagonista īpašības nikotīna klātbūtnē.

Elektrofizioloģiskos pētījumos in vitro un neiroķīmiskos pētījumos in vivo noskaidrots, ka vareniklīns saistās pie α4β2 neironāliem nikotīnjutīgiem acetilholīna receptoriem un aktivē šos receptorus, taču daudz mazākā mērā nekā nikotīns. Nikotīns cilvēkam saistās ar α4β2 receptora nAChR struktūru, pret kuru vareniklīnam ir daudz augstāka afinitāte. Tādējādi vareniklīns var efektīvi bloķēt nikotīna spēju pilnībā aktivēt α4β2 receptorus un mezolimbisko dopamīna sistēmu, proti, neironālos mehānismus, kuri ir pamatā tieksmei uzsmēķēt un tās radītai labsajūtai. Vareniklīns darbojas izteikti selektīvi un saistās ar receptora α4β2 apakštipu (Ki=0,15 nM) daudz aktīvāk nekā ar citiem izplatītiem nikotīnjutīgiem receptoriem (α3β4 Ki=84 nM, α7 Ki=620 nM, α1βγδ Ki=3400 nM) vai citiem

receptoriem un pārnesējiem (Ki > 1 µM, izņemot 5-HT3 receptorus: Ki=350 nM).

Farmakodinamiskā iedarbība

CHAMPIX efektivitāti smēķēšanas atmešanā nosaka vareniklīna parciāli agonistiskā ietekme uz α4β2 nikotīnjutīgo receptoru, radot efektu, kas ir pietiekams tieksmes un abstinences simptomu atvieglošanai (darbojas kā agonists), vienlaikus vareniklīns samazina nikotīna saistīšanos ar α4β2, tādējādi neļaujot smēķēšanas laikā rasties atalgojošiem un pastiprinošiem efektiem (darbojas kā antagonists).

Klīniskā efektivitāte un drošums

Smēķēšanas atmešanas terapijas ir sekmīgākas pacientiem, kuri ir motivēti atmest smēķēšanu un kuri saņem papildu konsultācijas un atbalstu.

CHAMPIX efektivitāte smēķēšanas atmešanā pierādīta 3 klīniskos pētījumos ar hroniskiem smēķētājiem ( 10 cigaretes dienā). Divi tūkstoši seši simti deviņpadsmit (2619) pacienti saņēma CHAMPIX pa 1 mg divas reizes dienā (ar devas titrēšanu ārstēšanās pirmajā nedēļā), 669 pacienti saņēma bupropionu pa 150 mg divas reizes dienā (tāpat ar devas titrēšanu), un 684 pacienti saņēma placebo.

Salīdzinošie klīniskie pētījumi

Divos identiskos, dubultmaskētos, prospektīvos klīniskos pētījumos tika salīdzināta CHAMPIX (1 mg divas reizes dienā), bupropiona ilgstošās darbības tablešu (150 mg divas reizes dienā) un placebo efektivitāte smēķēšanas atmešanā. Abi pētījumi ilga 52 nedēļas 12 nedēļas pacienti saņēma ārstēšanu, kurai sekoja 40 nedēļas ilga fāze bez ārstēšanās.

Primārais galaiznākuma rezultāts abos pētījumos bija oglekļa monoksīda (CO) rādījums un 4 nedēļu ilga – no 9. līdz 12. pētījuma nedēļai – pilnīga atturēšanās no smēķēšanas (4W-CQR4-week

continuous quit rate). Pēc galvenā gala iznākuma rezultāta CHAMPIX statistiski pārliecinoši bija pārāks par bupropionu un placebo.

Pēc 40 nedēļu ilgās nemedikamentozās fāzes abos pētījumos par vadošo sekundāro gala iznākuma rezultātu izmantots stabilas abstinences rādītājs (CA – Continuous Abstinence Rate) pētījuma

52. nedēļā. CA definēts kā ārstēto pacientu daļa, kuri no 9. līdz 52. nedēļai nemaz nav smēķējuši (pat ne reizi nav ievilkuši dūmu) un kuru izelpā CO nepārsniedza 10 ppm. Pirmā un otrā pētījumā iegūtie 4W-CQR (no 9. līdz 12. nedēļai) un CA (no 9. līdz 52. nedēļai) rezultāti atspoguļoti tabulā.

 

1. pētījums (n=1022)

2. pētījums (n=1023)

 

4W-CQR

CA 9. 52. ned.

4W-CQR

CA 9. 52. ned.

CHAMPIX

44,4 %

22,1 %

44,0 %

23,0 %

Bupropions

29,5 %

16,4 %

30,0 %

15,0 %

Placebo

17,7 %

8,4 %

17,7 %

10,3 %

Varbūtību attiecība

3,91

3,13

3,85

2,66

CHAMPIX vs placebo

p<0,0001

p<0,0001

p<0,0001

p<0,0001

Varbūtību attiecība

1,96

1,45

1,89

1,72

CHAMPIX vs bupropions

p<0,0001

p=0,0640

p<0,0001

p=0,0062

Pacientu ziņotie smēķēšanas efekti – tieksme pēc nikotīna, atcelšanas simptomi un pastiprinājums

Abu pētījumu aktīvās terapijas fāzē pacientiem, kas bija randomizēti CHAMPIX grupā, salīdzinājumā ar pacientiem placebo grupā ievērojami pavājinājās tieksme pēc smēķēšanas un atcelšanas simptomu izpausmes. Bez tam CHAMPIX, salīdzinot ar placebo, būtiski samazināja smēķēšanas izraisītos pastiprinošos efektus, kas var nostiprināt smēķēšanas ieradumu pacientiem, kuri ārstēšanās laikā smēķē. Vareniklīna ietekme uz tieksmi pēc smēķēšanas, atcelšanas simptomiem un ieradumu pastiprinošiem efektiem nemedikamentozās, ilglaicīgās novērošanas fāzes laikā nav pētīta.

Abstinences saglabāšanas pētījums

Trešajā pētījumā analizēts, kādu labumu var dot 12 nedēļas ilgs CHAMPIX terapijas papildu kurss abstinences saglabāšanai. Šī pētījuma pacienti (n=1927) saņēma nemaskētu CHAMPIX pa 1 mg divas reizes dienā 12 nedēļas pēc kārtas. Pacientus, kas līdz 12. nedēļas beigām bija pārtraukuši smēķēt, randomizēja grupās, lai saņemtu vai nu CHAMPIX (1 mg divas reizes dienā), vai placebo vēl

12 nedēļas, proti, līdz 52 nedēļas ilgā pētījuma beigām.

Pētījuma primārais gala iznākums bija CO apstiprinātas stabilas abstinences rādītājs laika posmā no dubultmaskētās terapijas fāzes 13. līdz 24. nedēļai. Galvenais sekundārais gala iznākums bija stabilas abstinences (CA) rādītājs no pētījuma 13. līdz 52. nedēļai.

Šis pētījums pierāda labvēlīgo efektu, kādu smēķēšanas atmešanā dod 12 nedēļas ilga papildu terapija ar CHAMPIX pa 1 mg divas reizes dienā salīdzinājumā ar placebo: CA ziņā pārsvars pār placebo saglabājās līdz pat 52. nedēļai. Galvenie rezultāti ir apkopoti šajā tabulā:

Stabilas abstinences novērtējums pacientiem, kuri saņēma Champix, salīdzinot ar placebo

 

CHAMPIX

Placebo

Starpība

Varbūtību

 

n=602

n=604

(95 % TI)

attiecība

 

 

 

 

(95 % TI)

CA*13. 24.nedēļā

70,6 %

49,8 %

20,8 %

2,47

 

 

 

(15,4 %,

(1,95; 3,15)

 

 

 

26,2 %)

 

CA*13. 52.nedēļā

44,0 %

37,1 %

6,9 %

1,35

 

 

 

(1,4 %, 12,5 %)

(1,07; 1,70)

*CA: stabilas abstinences novērtējums

 

 

 

Šobrīd pieejama ierobežota klīniskā pieredze par CHAMPIX efektivitāti attiecībā uz melnās rases pārstāvjiem.

Smēķēšanas atmešana starp 1 un 5 terapijas nedēļām

Vareniklīna drošums un efektivitāte vērtēti smēķētājiem, kuriem bija iespēja atmest smēķēšanu starp 1 un 5 terapijas nedēļām. Šajā 24 nedēļu pētījumā, pacienti 12 nedēļas saņēma terapiju, kurai sekoja 12 nedēļu ilgs novērošanas periods bez terapijas. Četru nedēļu (9.-12. nedēļā) pilnīga atturēšanas no smēķēšanas (CQR- continuous quit rate) vareniklīna grupā bija 53,9 % un placebo – 19,4 % (starpība=34,5 %, 95 % TI: 27 %-42 %), savukārt stabila abstinence (CA) 9.-24. nedēļā novērota

35,2 % (vareniklīna grupā) vs 12,7 % (placebo) (starpība=22,5 %, 95 % TI: 15,8 %-29,1 %). Pacientiem, kuri nevēlas vai nevar noteikt smēķēšanas atmešanas dienu pirmo 2 nedēļu laikā, var piedāvāt sākt terapiju un atmešanas dienu noteikt piecu nedēļu laikā.

Pētījums ar pacientiem, kuri atkārtoti ārstēti ar CHAMPIX

CHAMPIX tika vērtēts dubultmaskētā, ar placebo kontrolētā pētījumā, iesaistot 494 pacientus, kuri jau bija mēģinājuši atmest smēķēšanu ar CHAMPIX palīdzību un kuriem tas vai nu nebija izdevies, vai pēc ārstēšanās bija recidīvs. No pētījuma tika izslēgti subjekti, kam iepriekšējā terapijas kursa laikā bija nozīmīgas blakusparādības. Subjekti attiecībā 1:1 tika randomizēti 12 nedēļu ilgai ārstēšanai ar

1 mg CHAMPIX divas reizes dienā (n = 249) vai placebo (n = 245), un pēc ārstēšanas pacienti tika novēroti 40 nedēļu garumā. Šajā pētījumā iekļautie pacienti, mēģinot atmest smēķēšanu, vismaz trīs mēnešus pirms iekļaušanas pētījumā jau bija vismaz divas nedēļas lietojuši CHAMPIX un smēķējuši vismaz četras nedēļas.

Ar CHAMPIX ārstētajiem pacientiem 9.–12. nedēļā ar CO palīdzību stabila abstinence tika novērota biežāk nekā placebo saņēmušajiem pacientiem. Galvenie rezultāti ir apkopoti šajā tabulā:

Stabilas abstinences novērtējums pacientiem, kuri saņēma Champix, salīdzinot ar placebo

 

CHAMPIX

Placebo

Varbūtību attiecība (95 % CI),

 

n = 249

n = 245

p vērtība

CA*9.–12.nedēļā

45,0 %

11,8 %

7,08 (4,34; 11,55)

 

 

 

p < 0,0001

CA*9.–52.nedēļā

20,1 %

3,3 %

9,00 (3,97; 20,41)

 

 

 

p < 0,0001

*CA: stabilas abstinences novērtējums

 

 

Pakāpeniska pieeja smēķēšanas atmešanai

CHAMPIX tika izvērtēts 52 nedēļas ilgā dubultmaskētā ar placebo kontrolētā pētījumā, kurā piedalījās 1510 pacienti, kuri nespēja vai nevēlējās atmest smēķēšanu četru nedēļu laikā, taču vēlējās pakāpeniski samazināt smēķēšanas biežumu 12 nedēļu laikā pirms atmešanas. Pacienti tika randomizēti, lai 24 nedēļas saņemtu CHAMPIX 1 mg divas reizes dienā (n=760) vai placebo (n=750).Pēc tam pacienti tika novēroti līdz 52. nedēļai (ieskaitot). Pacienti tika instruēti samazināt izsmēķēto cigarešu skaitu vismaz par 50 procentiem līdz terapijas 4. nedēļas beigām un pēc tam vēl par 50 procentiem no terapijas ceturtās līdz astotajai nedēļai ar mērķi sasniegt pilnīgu abstinenci

12. nedēļā. Pēc sākotnējās 12 nedēļu biežuma samazināšanas fāzes pacienti turpināja terapiju vēl 12 nedēļas. Pacientiem, kuri bija saņēmuši CHAMPIX, bija būtiski augstāks stabilas abstinences novērtējums, salīdzinot ar placebo grupu; galvenie rezultāti ir apkopoti šajā tabulā:

Stabilas abstinences novērtējums pacientiem, kuri saņēma Champix, salīdzinot ar placebo

 

CHAMPIX

Placebo

Varbūtību attiecība (95% TI),

 

n=760

n=750

p vērtība

CA* 15.-

32,1 %

6,9 %

8,74 (6,09; 12,53)

24.nedēļā

 

 

p<0.0001

CA* 21-

27,0 %

9,9 %

4,02 (2,94; 5,50)

52.nedēļā

 

 

p<0,0001

*CA: stabilas abstinences novērtējums

CHAMPIX drošuma profils šajā pētījumā atbilda pirmsreģistrācijas pētījumiem.

Pacienti ar kardiovaskulāru slimību

CHAMPIX tika izvērtēts randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā pacientiem ar stabilu kardiovaskulāru slimību (ar hipertensiju vai bez tās), kura diagnosticēta jau vairāk nekā 2 mēnešus. Pacienti tika randomizēti, lai saņemtu CHAMPIX 1 mg divreiz dienā (n=353) vai placebo (n=350) 12 nedēļas. Pēc tam pacienti tika novēroti 40 nedēļas pēc ārstēšanas. Četru nedēļu pilnīga atturēšanās no smēķēšanas (CQR - continuous quit rate) vareniklīna grupā bija 47,3 % un placebo – 14,3 %, savukārt stabila abstinence (CA) 9.-52. nedēļā bija 19,8 % (vareniklīna grupā) vs 7,4 % (placebo).

Nāves gadījumus un nopietnus kardiovaskulārus notikumus izskatīja komiteja slēptu datu veidā. Sekojošie izskatītie gadījumi tika novēroti terapijas laikā (vai 30 dienu periodā pēc ārstēšanas) abās terapijas grupās ar sastopamības biežumu ≥1 %: nefatāls miokarda infarkts (CHAMPIX grupā 1,1 % vs. placebo 0,3 %) un hospitalizācija stenokardijas gadījumā (0,6 % vs. 1,1 %). Līdz 52 nedēļu ilgā fāzē bez ārstēšanas izskatītie gadījumi bija: nepieciešama koronārā revaskularizācija (2,0% vs. 0,6%), hospitalizācija stenokardijas gadījumā (1,7 % vs. 1,1 %) un diagnosticēta jauna perifēro asinsvadu slimība (PVD) vai nepieciešamība pēc PVD manipulācijas (1,4 % vs. 0,6 %). Dažiem pacientiem bija nepieciešams veikt koronāro revaskularizāciju, kas ir daļa no ārstēšanas nefatāla MI gadījumā vai ja notikusi hospitalizācija stenokardijas dēļ. 52 nedēļu ilgā pētījumā kardiovaskulāras nāves gadījumi bija 0,3 % pacientu CHAMPIX grupā un 0,6 % placebo grupā.

Lai sistemātiski izvērtētu CHAMPIX ietekmi uz kardiovaskulāro drošumu, tika veikta 15 klīnisko pētījumu metaanalīze, kurā tika iekļauti 7002 pacienti (4190 CHAMPIX, 2812 placebo), un ārstēšanas ilgums bija 12 vai vairāk nedēļas. Metaanalīzē tika iekļauts pētījums, kas aprakstīts iepriekš, par pacientiem ar stabilu kardiovaskulāru slimību.

Galvenajā kardiovaskulārā drošuma analīzē tika ietverti smagu kardiovaskulāro notikumu (MACE – Major Adverse Cardiovascular Events), tādu kā kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts un neletāls insults, biežums un ilgums. Šīs blakusparādības, kas iekļautas vērtēšanas kritērijos, maskētu datu veidā izskatīja neatkarīga komiteja. Kopumā iekļauto pētījumu metaanalīzē konstatēja, ka radās neliels skaits MACE (7 CHAMPIX [0,17 %]; 2 placebo [0,07 %]). Bez tam, neliels skaits MACE radās 30 dienu laikā pēc ārstēšanas (13 CHAMPIX [0,31 %]; 6 placebo [0,21 %].

Metaanalīze liecināja, ka CHAMPIX iedarbības rezultātā pacientiem ārstēšanas laikā MACE riska attiecība bija 2,83 (95 % ticamības intervāls no 0,76 līdz 10,55; p=0,12) un 1,95 (95 % ticamības intervāls: no 0,79 līdz 4,82; p=0,15) 30 dienas pēc ārstēšanas. Riska attiecības ir ekvivalentas MACE aptuvenajam pieaugumam - 6,5 gadījumi un 6,3 gadījumi uz 1000 pacientgadiem, atbilstoši iedarbībai. MACE riska attiecība bija augstāka smēķējošiem pacientiem ar kardiovaskulāriem riska faktoriem, salīdzinot ar smēķējošiem pacientiem bez kardiovaskulāriem riska faktoriem. Metaanalīzē konstatēja, ka CHAMPIX lietotāju grupā, salīdzinot ar placebo grupu, bija līdzīgi visu cēloņu mirstības rādītāji (6 CHAMPIX [0,14 %]; 7 placebo [0,25 %]), kā arī kardiovaskulārās mirstības rādītāji (2 CHAMPIX [0,05 %]; 2 placebo [0,07 %]).

Kardiovaskulārā drošuma novērtēšanas pētījums pacientiem ar un bez psihiskajiem traucējumiem anamnēzē

CHAMPIX kardiovaskulārais drošums tika novērtēts pētījumā pacientiem ar un bez psihiskajiem traucējumiem (sākotnējais pētījums; skatīt 5.1. apakšpunktu “Neiropsihiskais drošums”) un ar ārstēšanu nesaistītā tā pagarinājumā kardiovaskulārā drošuma novērtēšanas pētījumā, kurā tika iesaistīti 4595 no 6293 pacientiem, kuri bija pabeiguši dalību sākotnējā pētījumā (N=8058), veicot novērošanu līdz 52. nedēļai. No visiem sākotnējā pētījumā ārstētajiem pacientiem 1749 pacienti (21,7%) bija pakļauti vidējam kardiovaskulam riskam un 644 pacienti (8,0%) bija pakļauti augstam kardiovaskulāram riskam, novērtējot pēc Freiminhemas (Framingham) skalas.

Primārais kardiovaskulārais mērķa kritērijs bija laiks līdz smagam kardiovaskulāram notikumam (MACE), kas tika definēts kā kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts un neletāls insults ārstēšanas laikā. Nāves un kardiovaskulāros notikumus maskētu datu veidā izskatīja neatkarīga komiteja.

Nākamajā tabulā ir sniegti MACE rašanās biežuma un riska attiecības rādītāji visās terapijas grupās, salīdzinot ar placebo grupas rādītājiem, ārstēšanas laikā, kumulatīvi attiecībā pret ārstēšanas laiku plus 30 dienas un līdz pētījuma beigām.

 

 

CHAMPIX

Bupropions

NAT

Placebo

 

 

N=2016

N=2006

N=2022

N=2014

Terapijas laikā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

MACE, n (%)

 

1 (0,05)

2 (0,10)

1 (0,05)

4 (0,20)

Riska attiecība

 

0,29 (0,05; 1,68)

0,50 (0,10; 2,50)

0,29 (0,05; 1,70)

 

(95% TI), salīdzinot

 

 

 

 

 

ar placebo

 

 

 

 

 

Terapijas laikā plus 30 dienas

 

 

 

MACE, n (%)

 

1 (0,05)

2 (0,10)

2 (0,10)

4 (0,20)

Riska attiecība

 

0,29 (0,05; 1,70)

0,51 (0,10; 2,51)

0,50 (0,10; 2,48)

 

(95% TI), salīdzinot

 

 

 

 

 

ar placebo

 

 

 

 

 

Līdz pētījuma beigām

 

 

 

 

MACE, n (%)

 

3 (0,15)

9 (0,45)

6 (0,30)

8 (0,40)

Riska attiecība

 

0,39 (0,12; 1,27)

1,09 (0,42; 2,83)

0,75 (0,26; 2,13)

 

(95% TI), salīdzinot

 

 

 

 

 

ar placebo

 

 

 

 

 

CHAMPIX, bupropiona un NAT lietošana netika saistīta ar paaugstinātu nevēlamu kardiovaskulāro notikumu risku smēķētājiem, kuri tika ārstēti līdz 12 nedēļām ilgi un kuri tika novēroti līdz 1 gadam, salīdzinot ar placebo grupu, lai gan relatīvi mazā vispārējo notikumu skaita dēļ saistību nevar pilnībā izslēgt.

Pacienti ar vieglu vai mērenu hroniskas obstruktīvās plaušu slimības (HOPS) formu

CHAMPIX (1 mg divreiz dienā) efektivitāte un drošums smēķēšanas pārtraukšanai pacientiem ar vieglu vai mērenu HOPS formu tika izvērtēts randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā klīniskajā pētījumā. Pētījums ilga 52 nedēļas 12 nedēļas pacienti saņēma terapiju, kurai sekoja 40 nedēļas ilga fāze bez ārstēšanas. Pētījuma primārais mērķkritērijs bija oglekļa monooksīda (CO) novērtējums un 4 nedēļu ilga – no 9. līdz 12. pētījuma nedēļai – pilnīga atturēšanās no smēķēšanas (4W-CQR 4-week continuous quit rate). Kā galvenais sekundārais mērķkritērijs tika izmantots

stabilas abstinences novērtējums (CA Continuous Abstinence Rate) no 9. līdz 52. pētījuma nedēļai. Vareniklīna drošuma profils, ieskaitot elpošanas sistēmu, ir līdzīgs citos pētījumos iegūtiem rezultātiem vispārējā populācijā. Pētījumā iegūtie 4W-CQR (no 9. līdz 12. nedēļai) un CA (no 9. līdz 52. nedēļai) rezultāti atspoguļoti tabulā:

 

4W-CQR

CA (9.-52. nedēļas)

CHAMPIX, (n=248)

42,3 %

18,5 %

Placebo, (n=251)

8,8 %

5,6 %

Varbūtību attiecība (OR)

8,40

4,04

CHAMPIX vs Placebo

p<0,0001

p<0,0001

Pētījums pacientiem ar klīnisku depresiju anamnēzē

Vareniklīna efektivitāte tika apstiprināta randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā 525 pētāmām personām ar klīnisku depresiju pēdējo 2 gadu laikā vai esošu klīnisku depresiju, kas padodas ārstēšanai. Šajā grupā pacienti, salīdzinot ar vispārīgo populāciju, smēķēšanu pārtrauca vienādā laika periodā. Nepārtrauktas abstinences rādītājs 9. – 12. nedēļā bija 35,9 % personām vareniklīna grupā, salīdzinot ar 1,5 % placebo grupā (OR 3,35 (95 % TI 2,16 – 5,21)) un 9. –

52. nedēļā, bija attiecīgi 20,3 % un 10,4 % (OR 2,36 (95 % TI 1,40 – 3,98)). Pētāmajām personām, kuras lietoja vareniklīnu, biežāk novērotās (≥ 10 %) blakusparādības bija slikta dūša (27,0 %, salīdzinot ar 10,4 % placebo lietotājiem), galvassāpes (16,8 %, salīdzinot ar 11,2 %), dīvaini sapņi (11,3 %, salīdzinot ar 8,2 %), bezmiegs (10,9 %, salīdzinot ar 4,8 %) un aizkaitināmība (10,9 %, salīdzinot ar 8,2 %). Psihiatriskās skalas neliecināja par atšķirībām starp vareniklīna un placebo

grupām, un nevienā no ārstēšanas grupām pētījuma laikā depresija vai citi psihiski simptomi kopumā nepastiprinājās.

Pētījums pacientiem ar stabilu šizofrēniju vai šizoafektīviem traucējumiem:

Vareniklīna drošums un panesamība tika izvērtēta dubultmaskētā pētījumā 128 smēķētājiem ar stabilu šizofrēniju vai šizoafektīviem traucējumiem, kuri lietoja antipsihotiskos medikamentus. Pacienti tika randomizēti 2:1 - vareniklīns (1 mg divreiz dienā) vai placebo 12 nedēļas ar sekojošu 12 nedēļu novērošanu bez terapijas.

Visbiežāk novērotās nevēlamās blakusparādības pacientiem, kas lietoja vareniklīnu, bija slikta dūša (23,8 % vs. 14 % placebo grupā), galvassāpes (10,7 % vs. 18,6 % placebo grupā) un vemšana (10,7 % vs. 9,3 % placebo grupā).

Bezmiegs bija vienīgā no neiropsihiatriskām nevēlamām blakusparādībām, par kuru tika ziņots ≥5 % pacientu abās terapijas grupās, turklāt vareniklīna grupā to bija vairāk nekā placebo (9,5 % vs. 4,7 %).

Kopumā nevienā no terapijas grupām netika novērota šizofrēnijas simptomu pasliktināšanās, kas noteikta pēc psihiatrijas skalām, un kopumā nebija pārmaiņu ekstrapiramidālajās pazīmēs. Vareniklīna grupā, salīdzinot ar placebo, vairāk pacientu ziņoja par pašnāvības domām vai rīcību pirms iesaistīšanas pētījumā (dzīves anamnēzē) un pēc aktīvās ārstēšanas beigu perioda (33. līdz 85. dienā pēc pēdējās ārstēšanas devas). Aktīvās ārstēšanas beigu periodā ar pašnāvību saistīto notikumu biežums bija līdzīgs gan pacientu grupā, kas tika ārstēti ar vareniklīnu, gan ar placebo ārstētajiem pacientiem (attiecīgi 11,3 % vs. 9,3 %). Aktīvās ārstēšanas fāzē, salīdzinot ar fāzi pēc

ārstēšanas, vareniklīna grupā nebija procentuālas izmaiņas ar pašnāvību saistītajos notikumos; placebo grupā šī procentuālā attiecība bija zemākā fāzē pēc ārstēšanas. Lai gan nebija neviena pabeigta pašnāvības gadījuma, bija viens ar vareniklīnu ārstēta pacienta pašnāvības mēģinājums, kuram dzīves anamnēzē bijuši vairāki līdzīgi mēģinājumi. Ierobežotais pieejamais informācijas apjoms no šī atsevišķā smēķēšanas atmešanas pētījuma nav pietiekošs, lai izdarītu galīgus secinājumus par drošumu pacientiem ar šizofrēniju un šizoafektīviem traucējumiem.

Neiropsihiskā drošuma pētījums pacientiem ar un bez psihiskiem traucējumiem anamnēzē

Vareniklīns tika pētīts randomizētā, dubultmaskētā, aktīvi un placebo kontrolētā pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar psihisku slimību anamnēzē (psihiatrijas grupa, N=4074) un pacienti, kuriem anamnēzē nebija psihisku slimību (nepsihiatrijas grupa, N=3984). Pacienti 18–75 gadu vecuma grupā, kuri smēķē 10 vai vairāk cigarešu dienā, tika randomizēti 1:1:1:1 vareniklīnam 1 mg divas reizes dienā, bupropionam SR 150 mg divas reizes dienā, nikotīna aizstājējterapijas (NAT) plāksteriem

21 mg/dienā ar pakāpenisku devas samazināšanu vai placebo. Ārstēšanas periods ilga 12 nedēļas. Pēc ārstēšanas perioda pacienti tika novēroti vēl 12 nedēļas.

Primārais drošuma mērķa kritērijs bija šādas neiropsihiskās (NPS) nevēlamās blakusparādības: nopietnas trauksmes gadījumi, depresija, slikta pašsajūta, naidīgums un/vai vidēji smaga vai smaga satraukuma gadījumi, agresija, murgi, halucinācijas, domas par nogalināšanu, mānija, panika, paranoja, psihoze, domas par pašnāvību, pašnāvnieciska uzvedība vai izdarīta pašnāvība.

Tālāk tabulā ir norādīts NPS nevēlamo blakusparādību primāro mērķa kritēriju biežums terapijas grupās un riska atšķirības (RA) (95 % TI) salīdzinājumā ar pacientu datiem nepsihiatrijas grupā, kuri lietoja placebo.

Tabulā ir arī ietverts smagas pakāpes NPS nevēlamo blakusparādību (NBP) mērķa kritēriju kopums.

 

 

Nepsihiatrijas grupa

 

 

 

N=3984

 

 

 

Vareniklīns

Bupropions

 

NAT

Placebo

Ārstēto pacientu skaits

 

Primāro NPS NBP mērķa

13 (1,3)

22 (2,2)

 

25 (2,5)

24 (2,4)

kritēriju kopums, n (%)

 

 

 

 

 

RD (95 % TI) salīdzinājumā

–1,28

–0,08

 

–0,21

 

ar placebo

(–2,40; –0,15)

(–1,37; 1,21)

 

(–1,54; 1,12)

 

NPS NBP mērķa kritēriju

1 (0,1)

4 (0,4)

 

3 (0,3)

5 (0,5)

kopums ar smagu

 

intensitāti, n (%)

 

 

 

 

 

NBP — nevēlama blakusparādība; NAT — nikotīna aizstājējterapijas plāksteris

Nepsihiatrijas grupā kritēriju kopumā ietverto gadījumu biežums bija zems visās ārstēšanas grupās un līdzīgs vai mazāks katrai aktīvajai ārstēšanai, salīdzinot ar placebo. Salīdzinot primāro mērķa kritēriju kopumu ar placebo, vareniklīna, bupropiona un NAT lietošana nepsihiatrijas grupā nebija saistīta ar paaugstinātu NPS nevēlamo blakusparādību risku (95 % TI vērtība bija zemāka vai nulle).

Kā redzams tālāk tabulā, ārstēšanas un neārstējošā novērošanas periodā nepsihiatrijas grupā, salīdzinot vareniklīna un placebo lietošanu, pacientu skaits ar pašnāvības domām un/vai pašnāvnieciskas uzvedības gadījumiem, saskaņā ar Kolumbijas suicīda smaguma pakāpes novērtēšanas skalu (Columbia-Suicide Severity Rating Scale — CSSRS), bija līdzīgs.

 

 

 

 

 

Nepsihiatrijas grupa

 

 

 

 

 

 

N=3984

 

 

 

 

 

Vareniklīns

 

Bupropions

 

NAT

Placebo

 

 

 

 

 

N=989

 

 

 

 

 

 

N=990

 

n (%)

 

N=1006

N=999

 

 

 

n (%)

 

 

 

n (%)

n (%)

 

Ārstēšanas periodā

 

 

 

 

 

 

 

Pacientu skaits

 

 

 

 

Pašnāvnieciska

 

 

 

 

 

 

 

 

uzvedība un/vai

 

7 (0,7)

 

4 (0,4)

 

3 (0,3)

7 (0,7)

 

domas par to

 

 

 

 

 

 

 

 

Pašnāvnieciska

 

 

 

1 (0,1)

1 (0,1)

 

uzvedība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Domas par

 

7 (0,7)

 

4 (0,4)

 

3 (0,3)

6 (0,6)

 

pašnāvību

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Novērošanas periodā

 

 

 

 

 

 

 

Pacientu skaits

 

 

 

 

Pašnāvnieciska

 

 

 

 

 

 

 

 

uzvedība un/vai

 

3 (0,4)

 

2 (0,2)

 

3 (0,4)

4 (0,5)

 

domas par to

 

 

 

 

 

 

 

 

Pašnāvnieciska

 

 

1 (0,1)

 

 

uzvedība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Domas par

 

3 (0,4)

 

2 (0,2)

 

3 (0,4)

4 (0,5)

 

pašnāvību

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NAT- nikotīna aizstājējterapijas plāksteris

 

 

 

 

Nepsihiatrijas grupā ārstēšanas periodā bija viens pašnāvības gadījums pacientam, kurš tika ārstēts ar placebo.

Tālāk redzamajā tabulā ir norādīts NPS nevēlamo blakusparādību primāro mērķa kritēriju biežums pēc ārstēšanas grupām un RD (95 % TI) salīdzinājumā ar placebo psihiatrijas grupā. Ir parādītas arī atsevišķas mērķa kritēriju sastāvdaļas.

Tabulā norādīti arī galvenie NPS NBP mērķa kritēriji ar smagu intensitāti.

 

 

 

Psihiatrijas grupa

 

 

 

 

 

 

 

N=4074

 

 

 

 

Vareniklīns

Bupropions

NAT

Placebo

Ārstēto pacientu skaits

 

 

 

Galveno NPS NBP mērķa

67 (6,5)

 

68 (6,7)

 

53 (5,2)

50 (4,9)

kritēriju kopums, n (%)

 

 

 

 

 

 

 

 

RD (95 % TI)

1,59

 

1,78

 

0,37

 

 

salīdzinājumā ar placebo

(–0,42; 3,59)

(–0,24; 3,81)

(–1,53; 2,26)

 

 

Primārā NPS NBP mērķa

 

 

 

 

 

 

 

 

kritērija sastāvdaļas, n

(0,5)

(0,4)

 

 

 

 

(%):

 

 

 

 

trauksmea

(0,6)

(0,4)

(0,6)

(0,2)

depresijaa

 

(0,1)

(0,7)

(0,6)

slikta pašsajūtaa

 

 

 

 

naidīgumsa

(2,4)

(2,9)

 

 

satraukumsb

(1,4)

(0,9)

(2,1)

(2,2)

agresijab

(0,1)

(0,1)

(0,7)

(0,8)

murgib

(0,5)

(0,4)

(0,1)

 

halucinācijasb

 

 

(0,2)

(0,2)

domas par nogalināšanub

(0,7)

(0,9)

 

 

mānijab

(0,7)

(1,6)

(0,3)

(0,6)

panikab

(0,1)

 

(1,3)

(0,7)

paranojab

(0,4)

(0,2)

 

(0,2)

psihozeb

(0,1)

(0,1)

(0,3)

(0,1)

pašnāvnieciska uzvedība b

(0,5)

(0,2)

 

(0,1)

domas par pašnāvībub

 

 

(0,3)

(0,2)

pašnāvībab

 

 

 

 

 

 

NPS NBP mērķa kritēriju

14 (1,4)

14 (1,4)

14 (1,4)

13 (1,3)

kopums ar smagu

intensitāti, n (%)

 

 

 

 

 

 

 

 

NBP — nevēlamas blakusparādības; apakāpe — NBP ar smagu intensitāti; bpakāpe — NBP ar mērenu un smagu intensitāti; NAT — nikotīna aizstājējterapijas plāksteris

Psihiatrijas grupas pacientiem katrā ārstēšanas grupā tika ziņots par vairāk gadījumiem, salīdzinot ar nepsihiatrijas grupas pacientiem. Salīdzinot ar placebo un vērtējot pēc mērķa kritēriju kopuma, psihiatrijas grupā gadījumu sastopamība bija biežāka visām aktīvās ārstēšanas metodēm. Salīdzinot primāro mērķa kritēriju kopumu ar placebo, vareniklīna, bupropiona un NAT lietošana psihiatrijas grupā nebija saistīta ar paaugstinātu NPS nevēlamo blakusparādību risku (95 % TI vērtība iekļāva nulli).

Kā redzams tālāk sniegtajā tabulā, ārstēšanas un neārstējošā novērošanas periodā psihiatrijas grupā, salīdzinot vareniklīna un placebo lietošanu, pacientu skaits ar pašnāvības domām un/vai pašnāvnieciskas uzvedības gadījumiem,saskaņā ar Kolumbijas suicīda smaguma pakāpes novērtēšanas skalu (Columbia-Suicide Severity Rating Scale — CSSRS), bija līdzīgs.

 

 

 

 

Psihiatrijas grupa

 

 

 

 

 

N=4074

 

 

 

 

Vareniklīns

 

Bupropions

 

NAT

Placebo

 

 

N=1026

 

N=1017

 

N=1016

N=1015

 

 

n (%)

 

n (%)

 

n (%)

n (%)

Ārstēšanas periodā

 

 

 

 

 

 

Pacientu skaits

 

 

 

Pašnāvnieciska

 

 

 

 

 

 

 

uzvedība un/vai

 

27 ( 2,7)

 

15 ( 1,5)

 

20 (2,0)

25 ( 2,5)

domas par to

 

 

 

 

 

 

 

Pašnāvnieciska

 

 

1 (0,1)

 

2 (0,2)

uzvedība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Domas par

 

27 ( 2,7)

 

15 ( 1,5)

 

20 (2,0)

25 ( 2,5)

pašnāvību

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Novērošanas periodā

 

 

 

 

 

 

Pacientu skaits

 

 

 

Pašnāvnieciska

 

 

 

 

 

 

 

uzvedība un/vai

 

14 (1,7)

 

4 (0,5)

 

9 (1,1)

11 (1,4)

domas par to

 

 

 

 

 

 

 

Pašnāvnieciska

 

1 (0,1)

 

 

1 (0,1)

1 (0,1)

uzvedība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Domas par

 

14 (1,7)

 

4 (0,5)

 

9 (1,1)

11 (1,4)

pašnāvību

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NAT — nikotīna

aizstājējterapijas plāksteris

 

 

 

 

Psihiatrijas grupā nav ziņots par pašnāvības gadījumiem.

Šajā pētījumā visbiežākās nevēlamās blakusparādības pacientiem, kuri lietoja vareniklīnu, bija līdzīgas tām, kas tika novērotas pētījumos pirms zāļu laišanas tirgū.

Abās grupās pacientiem, kuri lietoja vareniklīnu, 9.–12. nedēļā un 9.–24. nedēļā novērots stabils CO apstiprinātas stabilas abstinences rādītājs (continuous abstinence rate — CA), salīdzinot ar pacientiem, kuri lietoja bupropionu, NAT plāksterus un placebo (skatīt tabulu tālāk).

Galvenie efektivitātes rezultāti ir apkopoti tālāk sniegtajā tabulā.

 

Nepsihiatrijas grupa

Psihiatrijas grupa

CA 9.–12. n/N (%)

 

 

Vareniklīns

382/1005 (38,0 %)

301/1032 (29,2 %)

Bupropions

261/1001 (26,1 %)

199/1033 (19,3 %)

NAT

267/1013 (26,4 %)

209/1025 (20,4 %)

Placebo

138/1009 (13,7 %)

117/1026 (11,4 %)

Ārstēšanas salīdzinājums: Izredžu attiecība (95 % TI), p vērtība

 

Vareniklīns un placebo

4,00 (3,20; 5,00), P<0,0001

3,24 (2,56; 4,11), P<0,0001

Bupropions un placebo

2,26 (1,80; 2,85), P<0,0001

1,87 (1,46; 2,39), P<0,0001

NAT un Placebo

2,30 (1,83; 2,90), P<0,0001

2,00 (1,56; 2,55), P<0,0001

Vareniklīns un bupropions

1,77 (1,46; 2,14), P<0,0001

1,74 (1,41; 2,14), P<0,0001

Vareniklīns un NAT

1,74 (1,43; 2,10), P<0,0001

1,62 (1,32; 1,99), P<0,0001

CA 9.–24. n/N (%)

 

 

Vareniklīns

256/1005 (25,5 %)

189/1032 (18,3 %)

Bupropions

188/1001 (18,8 %)

142/1033 (13,7 %)

NAT

187/1013 (18,5 %)

133/1025 (13,0 %)

Placebo

106/1009 (10,5 %)

85/1026 (8,3 %)

Ārstēšanas salīdzinājums: Izredžu attiecība (95 % TI), p vērtība

 

Vareniklīns un placebo

2,99 (2,33; 3,83), P<0,0001

2,50 (1,90; 3,29), P<0,0001

Bupropions un placebo

2,00 (1,54; 2,59), P<0,0001

1,77 (1,33; 2,36), P<0,0001

NAT un placebo

1,96 (1,51; 2,54), P<0,0001

1,65 (1,24; 2,20), P=0,0007

Vareniklīns un bupropions

1,49 (1,20; 1,85), P=0,0003

1,41 (1,11; 1,79), P=0,0047

Vareniklīns un NAT

1,52 (1,23; 1,89), P=0,0001

1,51 (1,19; 1,93), P=0,0008

CA — stabilas abstinences rādītājs ; TI — ticamības intervāls; NAT — nikotīna aizstājējterapijas plāksteris

Psihoneiroloģiskais drošums; metaanalīzes un eksperimentālie pētījumi

Klīnisko pētījumu datu analīzē netika iegūti pierādījumi par paaugstinātu nopietnu psihoneiroloģisko traucējumu risku vareniklīna lietošanas gadījumā, salīdzinot ar placebo lietošanu. Turklāt neatkarīgos novērošanas pētījumos netika konstatēts nopietnu psihoneiroloģisku traucējumu paaugstināts risks ar vareniklīnu ārstētiem pacientiem, salīdzinot ar pacientiem, kuriem nozīmēta nikotīna aizstājterapija (NAT) vai bupropions.

Ārstēšanas pārtraukšana

Ārstēšanas pārtraukšanas biežums nevēlamo blakusparādību dēļ bija 11,4% vareniklīnam, salīdzinot ar 9,7% placebo. Šajā grupā pārtraukšanas biežums ar vareniklīnu ārstētajiem pacientiem visbiežākajām nevēlamajām blakusparādībām bija šādas: slikta dūša (2,7% vs. 0,6% placebo), galvassāpes (0,6% vs. 1,0% placebo), bezmiegs (1,3% vs. 1,2% placebo) un murgaini sapņi (0,2% vs. 0,2% placebo).

Klīnisko pētījumu analīzes rezultāti

Lai izvērtētu pašnāvības domas un pašnāvniecisku uzvedību saskaņā ar Kolumbijas suicīda smaguma pakāpes novērtēšanas skalu (Columbia-Suicide Severity Rating Scale — C SSRS), tika veikta

5 randomizētu, dubultmaskētu, ar placebo kontrolētu pētījumu, kurā piedalījās 1907 pacienti

(1130 vareniklīna grupā, 777 placebo grupā), rezultātu metaanalīze. Šajā metaanalīzē tika iekļauti dati no viena pētījuma (N=127), kurā piedalījās pacienti ar šizofrēniju vai šizofrēniskiem traucējumiem anamnēzē, un dati no cita pētījuma (N=525), kurā piedalījās pacienti ar depresiju anamnēzē. Rezultāti neliecināja par pašnāvības domu un/vai pašnāvnieciskas uzvedības pastiprināšanos ar vareniklīnu ārstētiem pacientiem, salīdzinot ar pacientiem, kuri lietoja placebo, kā redzams tālāk esošajā tabulā. No 55 pacientiem, kuri ziņoja par pašnāvības domām vai pašnāvniecisku uzvedību, 48 (24 vareniklīna grupā, 24 placebo grupā) bija divos pētījumos, kas iesaistīja pacientus ar šizofrēniju/šizofrēniskiem traucējumiem vai depresiju anamnēzē. Dažiem pacientiem šie traucējumi tika konstatēti citos trīs pētījumos (4 vareniklīna grupā, 3 placebo grupā).

Piecu klīnisko pētījumu par vareniklīna un placebo lietošanas salīdzināšanu metaanalīzē noteiktā pacientu skaita un pašnāvības domu un/vai pašnāvnieciskas uzvedības riska attiecība saskaņā ar Kolumbijas suicīda smaguma pakāpes novērtēšanas skalu (Columbia-Suicide Severity Rating Scale — C SSRS)

 

vareniklīns

placebo

 

(N=1130)

(N=777)

Pacienti ar pašnāvības domām un/vai pašnāvniecisku uzvedību*

28 (2,5)

27 (3,5)

[n (%)]**

 

 

Gadījumu skaits uz pacientgadiem

Riska attiecība # (RA; 95% TI)

0,79 (0,46; 1,36)

*Vienam pacientam no tiem tika konstatēta pašnāvnieciska uzvedība katrā ārstēšanas grupā

**Pacientiem, kuriem gadījumi tika konstatēti līdz pat 30 dienas pēc ārstēšanas; pētījumā procentuālais īpatsvars ( %) netika noteikts

# Gadījumu skaita RA uz 100 pacientgadiem

Lai novērtētu vareniklīna lietošanas psihoneiroloģisko drošumu, tika veikta 18 randomizētu, dubultmaskētu, ar placebo kontrolētu klīnisko pētījumu rezultātu metaanalīze. Šie pētījumi iekļāva iepriekš aprakstītos 5 pētījumus, kuros izmantoja C-SSRS klasifikāciju, un tajos piedalījās kopumā 8521 pacients (5072 vareniklīna grupā, 3449 placebo grupā), no kuriem dažiem bija psihiski traucējumi. Rezultāti uzrādīja līdzīgu kombinētu psihoneiroloģisko traucējumu nevēlamās blakusparādības, kas nebija miega traucējumi, sastopamības biežumu ar vareniklīnu ārstētiem pacientiem, salīdzinot ar pacientiem, kuri lietoja placebo, ar riska attiecību (RA) 1,01 (95 % TI: 0,89-1,15).Šo 18 pētījumu apkopotie dati uzrādīja līdzīgu atsevišķu kategoriju psihisko traucējumu sastopamības biežumu ar vareniklīnu ārstētiem pacientiem, salīdzinot ar pacientiem, kuri lietoja placebo. Nākamajā tabulā ir sniegti dati par biežāk (≥ 1 %) ziņoto blakusparādību, kas nebija miega traucējumi, kategorijām, kas saistītas ar psihoneiroloģisko drošumu.

Psihiska rakstura blakusparādības, kas radās ≥ 1 % pacientu - skaits no 18 klīnisko pētījumu apkopotajiem datiem

 

vareniklīns

placebo

 

(N=5072)

(N=3449)

Trauksme un tās simptomi

253 (5,0)

206 (6,0)

Nomākts garastāvoklis un traucējumi

179 (3,5)

108 (3,1)

Garastāvokļa svārstības un traucējumi NEC*

116 (2,3)

53 (1,5)

* NEC (Not Elsewhere Classified) = citur neklasificēti gadījumi

Skaits (procentuālais īpatsvars) atbilst pacientu skaitam, kas ziņojuši par blakusparādību

Novērošanas pētījumi

Četros novērošanas pētījumos, kuros katrā iesaistījās 10000–30000 vareniklīna lietotāju, pielāgotajā analīzē salīdzināja smagu psihoneiroloģisko blakusparādību risku, tostarp hospitalizāciju psihoneiroloģisko traucējumu dēļ un letālu, gan neletālu paškaitējumu ar vareniklīnu ārstētiem pacientiem, salīdzinot ar pacientiem, kuriem nozīmēta NAT vai bupropiona lietošana. Visi bija retrospektīvi kohorta pētījumi, un tajos iesaistījās pacienti ar un bez psihiskiem traucējumiem anamnēzē. Visos pētījumos izmantoja statistikas metodes, lai kontrolētu blakus faktorus, tostarp selektīvu vareniklīna nozīmēšanu veselākiem pacientiem, lai gan pastāv papildu sajaukšanās risks. Divos pētījumos netika konstatēta riska atšķirība starp hospitalizāciju psihoneiroloģisko traucējumu dēļ un vareniklīna un nikotīna plākstera lietotājiem (riska attiecība [RA] 1,14; 95 % ticamības intervāls (TI): 0,56-2,34 pirmajā pētījumā un 0,76; 95 % TI: 0,40-1,46 otrajā pētījumā). Iespējas noteikt atšķirības šajos divos pētījumos bija ierobežotas.Trešajā pētījumā starp vareniklīna un bupropiona lietotājiem (RA 0,85; 95% TI: 0,55-1,30) netika konstatēta riska atšķirība psihiskajām blakusparādībībām, kuras diagnosticēja neatliekamās palīdzības nodaļas apmeklējuma laikā vai stacionārās uzņemšanas laikā. Pamatojoties uz pēcreģistrācijas laikā saņemtajiem ziņojumiem, bupropiona lietošana var būt saistīta ar psihoneiroloģiskajiem traucējumiem.

Ceturtajā pētījumā netika iegūti pierādījumi par augstāku letālu vai neletālu paškaitējuma risku (RA 0,88; 95 % TI: 0,52-1,49) pacientiem, kuriem nozīmēts vareniklīns, salīdzinot ar pacientiem, kuriem

nozīmēta NAT. Konstatēto pašnāvības gadījumu skaits trīs mēnešus pēc jebkādu zāļu nozīmēšanas sākuma bija retāks (divi gadījumi no 31260 vareniklīna un seši no 81545 NAT lietotājiem).

Grūtnieču kohortas pētījums

Populācijas Kohortas pētījumā tika salīdzināti dati, kas iegūti par zīdaiņiem, kuri tika pakļauti CHAMPIX in utero (N=335), zīdaiņiem, kuru mātes grūtniecības laikā smēķēja (N=78412), un zīdaiņiem, kuru mātes nesmēķēja (N=806438). Šajā pētījumā, salīdzinot ar zīdaiņiem, kuru mātes grūtniecības laikā smēķēja, zīdaiņiem, kuri tika pakļauti CHAMPIX in utero, bija mazāks iedzimto pataloģiju gadījumu skaits (3,6% vs. 4,3%), nedzīvi dzimušu bērnu gadījumu skaits (0,3% vs. 0,5%), priekšlaicīgi dzimušu bērnu gadījumu skaits (7,5% vs. 7,9%), mazu gestācijas vecumam gadījumu skaits (12,5% vs. 17,1%) un priekšlaicīgas membrānu pārplīšanas gadījumu skaits (3,6% vs. 5,4%).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Vareniklīns maksimālo koncentrāciju plazmā sasniedz 3 4 stundas pēc iekšķīgas lietošanas. Pēc atkārtotām perorālām devām veseliem brīvprātīgiem, vienmērīgas koncentrācijas līmenis tika sasniegts 4 dienu laikā. Pēc lietošanas perorāli praktiski viss preparāts uzsūcas, un tā sistēmiskā pieejamība ir augsta. Uzturs vai lietošanas laiks vareniklīna perorālo biopieejamību neietekmē.

Izkliede

Vareniklīns izplatās audos, arī galvas smadzenēs. Koncentrācijas līdzsvara stāvoklī tā izplatības tilpums ir 415 litri (%CV=50). Ar plazmas olbaltumvielām vareniklīns saistās vāji ( 20 %), to neietekmē ne pacienta vecums, ne nieru darbība. Grauzējiem vareniklīns šķērso placentāro barjeru un izdalās mātes pienā.

Biotransformācija

Vareniklīns metabolizējas minimāli, 92 % izdalās urīnā neizmainītā veidā, un mazāk par 10 % tiek izvadīts metabolītu formā. Urīnā nelielā daudzumā izdalās metabolīti – vareniklīna N- karbamoilglikuronīds un hidroksivareniklīns. Asinīs 91 % no vielām, kas saistītas ar preparātu, veido vareniklīns. Nelielos daudzumos asinīs cirkulē vareniklīna metabolīti vareniklīna N-karbamoil- glikuronīds un N-glikozilvareniklīns.

In vitro pētījumi liecina, ka vareniklīns neinhibē citohroma P450 enzīmus (IC50 > 6400 ng/ml). Pārbaudīta šādu P450 enzīmu iespējamā inhibīcija: 1A2, 2A6, 2B6, 2C8, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1 un 3A4/5. Arī cilvēka hepatocītos in vitro vareniklīns neinducēja citohroma P450 enzīmus 1A2 and 3A4. Tādēļ vareniklīns nevarētu mainīt tādu vielu farmakokinētiku, kuras metabolizē galvenokārt citohroma P450 enzīmi.

Eliminācija

Vareniklīna eliminācijas pusperiods ir apmēram 24 stundas. Vareniklīna renālais klīrenss galvenokārt notiek glomerulāras filtrācijas ceļā vienlaikus ar aktīvu tubulāru sekrēciju, piedaloties organisko katjonu transportproteīnam OKT2 (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Linearitāte/nelinearitāte

Vareniklīnam, lietojot vienu, atsevišķu (0,1 3 mg) devu vai atkārtotas 1 3 mg devas dienā, piemīt lineāra kinētika.

Farmakokinētika īpašās pacientu grupās

Speciāli farmakokinētikas pētījumi un populāciju farmakokinētiskā analīze rāda, ka nav klīniski nozīmīgu atšķirību vareniklīna farmakokinētikā atkarībā no vecuma, rases piederības, dzimuma, smēķēšanas un vienlaicīgi lietotiem zāļu līdzekļiem.

Aknu darbības traucējumi

Tā kā vareniklīns aknās metabolizējas nenozīmīgos daudzumos, pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vareniklīna farmakokinētika varētu būt neizmainīta (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Novērots, ka pacientiem ar vieglas pakāpes nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss > 50 ml/min un

80 ml/min) vareniklīna farmakokinētika nemainās. Pacientiem ar mērenas pakāpes nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 ml/min un 50 ml/min) vareniklīna ekspozīcija ir 1,5 reizes lielāka nekā cilvēkiem ar normālu nieru darbību (kreatinīna klīrenss > 80 ml/min). Pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) vareniklīna ekspozīcija bija 2,1 reizes lielāka. Pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā vareniklīns labi izvadās hemodialīzes ceļā (skatīt

4.2. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki

Vareniklīna farmakokinētika gados vecākiem cilvēkiem (65 75 gadu vecumā) ar normālu nieru darbību ir tāda pati kā gados jauniem pieaugušiem (skatīt 4.2. apakšpunktu). Par gados vecākiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem lasāms 4.2. apakšpunktā.

Pediatriskā populācija

Vienreizējas vai vairāku vareniklīna devu farmakokinētika tika pētīta pediatriskiem pacientiem vecumā no 12 līdz 17 gadiem (ieskaitot), un tā bija aptuveni proporcionāla devai pētītajā 0,5 mg līdz 2 mg dienas devu diapazonā. Līdzsvara sistēmiskā iedarbība pusaudžiem ar ķermeņa masu >55 kg, vērtējot pēc AUC (0-24), bija līdzīga iedarbībai, kura tika novērota, lietojot tādas pašas devas pieaugušo populācijā. Ja 0,5 mg deva tika lietota divas reizes dienā pusaudžiem ar ķermeņa masu ≤ 55 kg, vareniklīna dienas līdzsvara iedarbība bija vidēji augstāka (aptuveni par 40 %), salīdzinot ar to, kura norādīta pieaugušo populācijai. Efektivitāte un drošums bērniem līdz 18 gadu vecumam nav pierādīts, un devu rekomendācijas nav dotas (skatīt 4.2. apakšpunktu).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskie dati, kas iegūti konvencionālos pētījumos par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, ietekmi uz auglīgumu, embrionālo un fetālo attīstību, neliecina par konkrētu risku cilvēkam. Žurku tēviņiem, kas 2 gadus saņēma vareniklīnu, novērots no devas atkarīgs hibernomas (“brūno” taukaudu audzējs) izplatības pieaugums. Žurku mātīšu, kuras grūsnības periodā saņēma vareniklīnu, mazuļiem konstatēts mazāks auglīgums un pastiprināta satrūkšanās reakcija uz skaņas kairinājumu (skatīt 4.6. apakšpunktu). Šie efekti novēroti tikai pie koncentrācijām, kas ievērojami pārsniedz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju cilvēkam, tādēļ klīniski tam ir visai maza nozīme. Neklīniskie dati rāda, ka vareniklīnam ir pastiprinošas īpašības, kaut gan ar zemāku potenci nekā nikotīnam. Klīniskajos pētījumos ar cilvēkiem vareniklīns uzrādīja zemāku atkarības potenciālu.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodolā:

Mikrokristāliskā celuloze

Bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts

Nātrija kroskarmeloze

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Tabletes apvalkā:

Hipromeloze

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 400

Indigokarmīna-alumīnija krāsviela (E132)

Triacetīns

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Pudelītes: 2 gadi.

Blisteri: 3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Blisteri: uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

ABPE pudelīte: zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Uzturošās terapijas iepakojumi

PHTFE/PVH blisteri ar alumīnija foliju pamatnē iepakojumā, kas satur 28 x 1 mg apvalkotās tabletes atsevišķā, aizvalcētā iepakojumā.

PHTFE/PVH blisteri ar alumīnija foliju pamatnē iepakojumā, kas satur 56 x 1 mg apvalkotās tabletes atsevišķā, aizvalcētā iepakojumā.

PHTFE/PVH blisteri ar alumīnija foliju pamatnē iepakojumā, kas satur 28 x 1 mg apvalkotās tabletes kartona kastītē.

PHTFE/PVH blisteri ar alumīnija foliju pamatnē iepakojumā, kas satur 56 x 1 mg apvalkotās tabletes kartona kastītē.

PHTFE/PVH blisteri ar alumīnija foliju pamatnē iepakojumā, kas satur 112 x 1 mg apvalkotās tabletes kartona kastītē.

PHTFE/PVH blisteri ar alumīnija foliju pamatnē iepakojumā, kas satur 140 x 1 mg apvalkotās tabletes kartona kastītē.

PVH blisteri ar alumīnija foliju pamatnē iepakojumā, kas satur 28 x 1 mg apvalkotās tabletes atsevišķā, aizvalcētā iepakojumā.

PVH blisteri ar alumīnija foliju pamatnē iepakojumā, kas satur 56 x 1 mg apvalkotās tabletes atsevišķā, aizvalcētā iepakojumā.

PVH blisteri ar alumīnija foliju pamatnē iepakojumā, kas satur 28 x 1 mg apvalkotās tabletes kartona kastītē.

PVH blisteri ar alumīnija foliju pamatnē iepakojumā, kas satur 56 x 1 mg apvalkotās tabletes kartona kastītē.

PVH blisteri ar alumīnija foliju pamatnē iepakojumā, kas satur 112 x 1 mg apvalkotās tabletes kartona kastītē.

PVH blisteri ar alumīnija foliju pamatnē iepakojumā, kas satur 140 x 1 mg apvalkotās tabletes kartona kastītē.

Augsta blīvuma polietilēna (ABPE) pudelīte ar bērniem neatveramu polipropilēna vāciņu, kas nosegts ar alumīnija folijas/ polietilēna plēvi, satur 56 x 1 mg apvalkotās tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Pfizer Limited

Ramsgate Road

Sandwich

Kent

CT13 9NJ

Lielbritānija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/06/360/002

EU/1/06/360/004

EU/1/06/360/005

EU/1/06/360/009

EU/1/06/360/010

EU/1/06/360/011

EU/1/06/360/013

EU/1/06/360/015

EU/1/06/360/016

EU/1/06/360/020

EU/1/06/360/021

EU/1/06/360/022

EU/1/06/360/024

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2006. gada 26. septembris.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2016. gada 29. jūnijs.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

CHAMPIX 0,5 mg apvalkotās tabletes

CHAMPIX 1 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra 0,5 mg apvalkotā tablete satur 0,5 mg vareniklīna (Vareniclinum) (tartrāta formā) Katra 1 mg apvalkotā tablete satur 1 mg vareniklīna (Vareniclinum) (tartrāta formā)

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotās tabletes.

0,5 mg apvalkotās tabletes, 4 mm x 8 mm: baltas, kapsulas formas, abpusēji izliektas tabletes, kam vienā pusē iespiests “Pfizer” un otrā pusē “ CHX 0.5”.

1 mg apvalkotās tabletes, 5 mm x 10 mm: gaiši zilas, kapsulas formas, abpusēji izliektas tabletes, kam vienā pusē iespiests „Pfizer” un otrā pusē – „CHX 1.0”.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

CHAMPIX ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem kā līdzeklis smēķēšanas atmešanai.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā vareniklīna deva ir 1 mg divas reizes dienā pēc tam, kad 1 nedēļu veikta devas titrēšana, kā norādīts tabulā.

1.–3. dienā

0,5 mg vienu reizi dienā

4.–7. dienā

0,5 mg divas reizes dienā

No 8. dienas līdz terapijas beigām

1 mg divas reizes dienā

Pacientam jānosaka diena, no kuras viņš vairs nesmēķēs. CHAMPIX parasti jāsāk lietot 1–2 nedēļas pirms šī datuma (skatīt 5.1. apakšpunktu).

CHAMPIX jālieto 12 nedēļas.

Lai uzturētu abstinenci pacientiem, kuri 12. nedēļas beigās ir sekmīgi atmetuši smēķēšanu, var apsvērt vēl viena 12 nedēļas ilga CHAMPIX kursa pa 1 mg divas reizes dienā nozīmēšanu,(skatīt

5.1. apakšpunktu).

Smēķēšanas pakāpenisku atmešanu, lietojot CHAMPIX, var apsvērt pacientiem, kuri nespēj vai nevēlas atmest smēķēšanu uzreiz. Pacientiem ir jāsamazina smēķēšanas biežums terapijas pirmo 12 nedēļu laikā un pilnībā jāatmet smēķēšana terapijas beigās. Pēc tam pacientiem ir vēl 12 nedēļas jāturpina lietot CHAMPIX - kas kopā veidos 24 terapijas nedēļas (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pacientiem, kuriem ir motivācija atmest smēķēšanu, bet tas nav izdevies iepriekšējā

CHAMPIX terapijas kursa laikā vai arī ir bijis recidīvs, var palīdzēt vēl viens atmešanas mēģinājums, lietojot CHAMPIX (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pacientiem, kuri nepanes CHAMPIX nevēlamās blakusparādības, devu var uz laiku vai pastāvīgi samazināt līdz 0,5 mg divas reizes dienā.

Smēķēšanas atmešanas terapijā risks atsākt smēķēšanu ir lielāks tūlīt pēc terapijas beigām. Pacientiem, kuriem smēķēšanas atsākšanas risks ir liels, var nozīmēt pakāpenisku devas samazināšanu (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem cilvēkiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu). Tā kā gados vecākiem cilvēkiem mēdz pavājināties nieru darbība, parakstot šīs zāles, jāņem vērā pacienta nieru stāvoklis.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar vieglas pakāpes (kreatinīna klīrenss >50 ml/min un 80 ml/min) vai mērenas pakāpes nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 ml/min un 50 ml/min) devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pacientiem ar mērenas pakāpes nieru mazspēju, kuriem rodas neizturamas blakusparādības, devu var samazināt līdz 1 mg vienu reizi dienā.

Pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss <30 ml/min) ieteicamā CHAMPIX deva ir 1 mg vienu reizi dienā. Pirmajās trīs terapijas dienās lieto 0,5 mg vienu reizi dienā, un pēc tam devu palielina līdz 1 mg vienu reizi dienā. Tā kā nav pietiekamas klīniskas pieredzes par CHAMPIX lietošanu pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā, šādiem pacientiem ārstēšanu ar CHAMPIX nerekomendē (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu mazspēju devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

CHAMPIX drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati ir aprakstīti 5.2. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.

Lietošanas veids

CHAMPIX tabletes paredzētas iekšķīgai lietošanai, tabletes jānorij veselas, uzdzerot ūdeni. CHAMPIX var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Smēķēšanas atmešanas efekts

Fizioloģiskās pārmaiņas, atmetot smēķēšanu ar CHAMPIX lietošanu vai bez tās, var mainīt dažu zāļu farmakokinētiku vai farmakodinamiku, tādēļ var būt nepieciešama to devas pielāgošana (piemēram, teofilīns, varfarīns un insulīns). Tā kā smēķēšana inducē CYP1A2, atmetot smēķēšanu, var pieaugt CYP1A2 substrātu līmenis plazmā.

Neiropsihiskie simptomi

Pēcreģistrācijas periodā ir saņemti ziņojumi, ka pacientiem, kuri mēģina atmest smēķēšanu, lietojot CHAMPIX, novērotas izmaiņas uzvedībā vai domāšanā, trauksme, psihoze, garastāvokļa svārstības, agresīva uzvedība, depresija, domas par pašnāvību, pašnāvnieciska uzvedība vai pašnāvības mēģinājums.

Tika veikts apjomīgs randomizēts, dubultmaskēts, placebo un aktīvi kontrolēts pētījums, kurā nopietnu neiropsihisku gadījumu risks tika salīdzināts pacientiem, kuriem anamnēzē bija psihiski traucējumi, ar pacientiem, kuriem to nebija, un kuri ārstēšanā pret smēķēšanu lietoja vareniklīnu, bupropionu, nikotīna aizstājējterapijas (NAT) plāksterus vai placebo. Primārais drošuma kritērijs bija neiropsihisko nevēlamo blakusparādību kopums, par kurām tika ziņots pēcreģistrācijas periodā.

Primāros mērķa kritērijus salīdzinot ar placebo, vareniklīna lietošana pacientiem, kuriem anamnēzē bija psihiski traucējumi, un pacientiem, kuriem to nebija, netika saistīta ar paaugstinātu nopietnu neiropsihisku nevēlamo blakusparādību risku (skatīt 5.1. apakšpunktu Farmakodinamiskās

īpašības — Pētījumi pacientiem ar un bez psihiskiem traucējumiem anamnēzē).

Nomākts garastāvoklis, kas retos gadījumos noved pie domas par pašnāvību vai pašnāvības mēģinājuma, var būt nikotīna lietošanas pārtraukšanas simptoms.

Medicīnas speciālistiem jābūt informētam par nopietnu depresīvu simptomu rašanās iespējamību pacientiem, kuri mēģina atmest smēķēšanu, neatkarīgi no tā, vai viņi ārstējas pret to vai nē. Ja vareniklīna lietošanas laikā rodas nopietni depresīvi simptomi, pacientiem nekavējoties jāpārtrauc lietot vareniklīnu un jāsazinās ar veselības aprūpes speciālistu, lai atkārtoti izvērtētu ārstēšanās procesu

Pacienti ar psihisku slimību anamnēzē

Smēķēšanas pārtraukšana, izmantojot farmakoterapiju vai bez tās, var būt saistīta ar psihiskas slimības (piem., depresijas) saasināšanos.

CHAMPIX smēķēšanas atmešanas pētījumos iegūti dati par pacientiem ar psihiskām slimībām (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Smēķēšanas atmešanas klīniskajā pētījumā par neiropsihiskām nevēlamām blakusparādībām biežāk tika ziņots par pacientiem, kuriem anamnēzē bija psihiskas slimības, salīdzinot ar pacientiem, kuriem anamnēzē to nebija, neatkarīgi no izmantotās terapijas (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pacientiem ar psihisku slimību anamnēzē jāpievērš īpaša uzmanība, un šie pacienti attiecīgi jāinformē.

Krampji

Klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas periodā ir saņemti ziņojumi par krampjiem ar CHAMPIX ārstētiem pacientiem ar vai bez krampju lēkmēm anamnēzē. CHAMPIX jālieto piesardzīgi pacientiem ar krampjiem anamnēzē vai citiem stāvokļiem, kas pazemina krampju slieksni.

Terapijas pārtraukšana

Pēc terapijas beigām, pārtraucot lietot CHAMPIX līdz pat 3 % lietotāju novēroja paaugstinātu uzbudināmību, vēlēšanos smēķēt, depresiju un/vai bezmiegu. Ārstam par to attiecīgi jāinformē pacients un jāpārrunā iespējamā devas samazināšanas nepieciešamība.

Kardiovaskulāri notikumi

Pacientiem, kuri lieto CHAMPIX, nepieciešams norādīt uz nepieciešamību ziņot savam ārstam par jaunu kardiovaskulāru simptomu rašanos vai esošo pasliktināšanos, kā arī nekavējoties meklēt

medicīnisko palīdzību, ja parādās miokarda infarkta vai insulta pazīmes un simptomi (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Paaugstinātas jutības reakcijas

Pēc zāļu tirdzniecības uzsākšanas pacientiem, kas tika ārstēti ar vareniklīnu, tika novērotas paaugstinātas jutības reakcijas, ieskaitot angioedēmu. Klīniskie simptomi ietvēra sejas, mutes dobuma (mēles, lūpu un smaganu), kakla (rīkles un balsenes) un ekstremitāšu tūsku. Reti saņemti ziņojumi par dzīvībai bīstamu angioedēmu, kas prasa neatliekamu medicīnisko palīdzību smagu elpošanas traucējumu dēļ. Pacientiem pie šādu simptomu parādīšanās jāpārtrauc vareniklīna lietošana un nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība.

Ādas reakcijas

Tāpat pēc zāļu tirdzniecības uzsākšanas pacientiem, kas tika ārstēti ar vareniklīnu, reti tika novērotas smagas ādas reakcijas, ieskaitot Stīvensa-Džonsona sindromu un multiformo eritēmu. Tā kā šīs reakcijas var būt dzīvībai bīstamas, pacientiem jāpārtrauc vareniklīna lietošana pie pirmām izsitumu vai ādas reakcijas pazīmēm un nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Spriežot pēc vareniklīna īpašībām un līdzšinējās klīniskās pieredzes, CHAMPIX nepiemīt klīniski būtiska mijiedarbība ar citām zālēm. Netiek ieteikts pielāgot CHAMPIX vai tālāk minēto zāļu devas, ja tos lieto kombinācijā ar CHAMPIX.

In vitro pētījumi neliecina, ka vareniklīns varētu mainīt citohroma P450 enzīmu primāri metabolizēto savienojumu farmakokinētiku.

Turklāt metabolisma ceļā izvadās tikai 10 % vareniklīna, tāpēc maz ticams, ka aktīvās vielas, kuras ietekmē citohroma P450 sistēmu, varētu mainīt vareniklīna farmakokinētiku (skatīt 5.2. apakšpunktu), un tāpēc CHAMPIX devas pielāgošana nav nepieciešama.

In vitro pētījumi rāda, ka vareniklīns terapeitiskās koncentrācijās cilvēkam nekavē nieru transportproteīnus. Tādēļ nav sagaidāms, ka vareniklīns varētu ietekmēt aktīvās vielas, kuras izdalās renālās sekrēcijas ceļā (piemēram, metformīns; skatīt tālāk).

Metformīns

Vareniklīns neietekmēja metformīna farmakokinētiku. Arī metformīns nemainīja vareniklīna farmakokinētiku.

Cimetidīns

Cimetidīna lietošana vienlaicīgi ar vareniklīnu palielināja vareniklīna sistēmisko ekspozīciju par 29 %, jo samazinājās vareniklīna renālais klīrenss. Pacientiem ar normālu nieru funkciju un pacientiem ar vieglas vai mērenas pakāpes nieru mazspēju, vienlaicīgi lietojot cimetidīnu, devas pielāgošana nav nepieciešama. Pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju cimetidīnu un vareniklīnu nedrīkst kombinēt.

Digoksīns

Vareniklīns nemainīja digoksīna līdzsvara stāvokļa farmakokinētiku.

Varfarīns

Vareniklīns nemainīja varfarīna farmakokinētiku. Protrombīna laiks (INR) vareniklīna ietekmē nemainījās. Smēķēšanas atmešana kā tāda var radīt varfarīna farmakokinētikas pārmaiņas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Alkohols: pieejami ierobežoti klīniskie rezultāti attiecībā par iespējamo alkohola mijiedarbību ar vareniklīnu. Pēcreģistrācijas periodā ir saņemti ziņojumi par paaugstinātas alkohola intoksikācijas iedarbības gadījumiem ar vareniklīnu ārstētiem pacientiem. Cēloņsakarība starp šiem gadījumiem un vareniklīna lietošanu nav pierādīta.

Lietošana kombinācijā ar citiem līdzekļiem, kas atvieglo smēķēšanas atmešanu:

Bupropions

Vareniklīns nemainīja bupropiona līdzsvara stāvokļa farmakokinētiku.

Nikotīna aizstājējterapija (NAT)

Smēķētājiem, kuri 12 dienas lietoja vareniklīnu un transdermālu NAT, izmērot asinsspiedienu pētījuma pēdējā dienā, konstatēts statistiski nozīmīgs vidējā sistoliskā spiediena kritums (vidēji 2,6 mmHg). Šajā pētījumā pacientiem, kuri saņēma kombinēto terapiju, slikta dūša, galvassāpes, vemšana, reibonis, dispepsija un nespēks novērots biežāk nekā pacientiem, kuri lietoja tikai NAT.

CHAMPIX drošums un efektivitāte, lietojot to kopā ar citiem līdzekļiem, kas atvieglo smēķēšanas atmešanu, nav pētīta.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Saskaņā ar mērenu daudzumu datu par vareniklīna lietošanu grūtniecēm netika novērotas nekādas malformācijas vai augļa/jaundzimušā toksicitāte (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pētījumos ar dzīvniekiem novēroja reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Piesardzības nolūkā sievietēm grūtniecības laikā ieteicams izvairīties no vareniklīna lietošanas (skatīt

5.1. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai vareniklīns izdalās mātes pienā cilvēkiem. Pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka vareniklīns izdalās pienā. Par bērna barošanas ar krūti turpināšanu/ pārtraukšanu vai CHAMPIX lietošanas turpināšanu/ pārtraukšanu jāizšķiras, ņemot vērā ieguvumu bērnam, turpinot barošanu ar krūti, un ieguvumu mātei no CHAMPIX terapijas.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati par vareniklīna ietekmi uz fertilitāti.

Balstoties uz preklīniskajiem standarta fertilitātes pētījumiem žurku mātītēm un tēviņiem, netika atklāts iespējamais kaitējums cilvēkiem (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

CHAMPIX maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. CHAMPIX var radīt reiboni un miegainību, tādējādi ietekmējot spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pacientiem iesaka nevadīt transportlīdzekli, nestrādāt ar sarežģītām iekārtām vai iesaistīties citās, potenciāli bīstamās darbībās, kamēr nav skaidrs, vai šis medikaments ietekmē spēju veikt šādas darbības.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Smēķēšanas atmešana neatkarīgi no tā, vai tiek vai netiek lietoti medikamenti atmešanas atvieglošanai, saistās ar dažādiem simptomiem. Pacientiem, kas cenšas atmest smēķēšanu, novērots, piemēram, disforisks vai depresīvs noskaņojums, bezmiegs, aizkaitināmība, neapmierinātība vai dusmas, trauksme, grūtības koncentrēties, nemiers, palēnināta sirdsdarbība, ēstgribas pastiprināšanās vai ķermeņa masas palielināšanās. Nav mēģināts, plānojot pētījumu vai analizējot CHAMPIX pētījumu rezultātus, nodalīt blakusparādības, kas saistāmas ar pētāmā preparāta lietošanu, no blakusparādībām, kuras varētu būt saistītas ar atturēšanos no nikotīna. Zāļu nevēlamo blakusparādību saraksts ir iegūts, izvērtējot datus no pirmsreģistrācijas 2.–3. fāzes pētījumiem, un atjaunināts, apkopojot datus no

18 placebo kontrolētiem pirmsreģistrācijas un pēcreģistrācijas pētījumiem, kuros bija iekļauti aptuveni 5000 pacienti, kuri saņēma vareniklīnu.

Pacientiem, kuri pēc sākotnējā titrēšanas perioda saņēma ieteikto 1 mg devu divas reizes dienā, visbiežāk novērotā blakusparādība bija slikta dūša (28,6 %). Lielākajā daļā gadījumu sliktā dūša parādījās pašā ārstēšanās sākumā, bija viegla vai mēreni izteikta un reti kļuva par iemeslu ārstēšanās pārtraukšanai.

Nevēlamo blakusparādību kopsavilkums tabulas veidā

Tabulā norādītas visas blakusparādības, kas novērotas biežāk nekā placebo grupā. Tās sakārtotas pēc orgānu sistēmām un biežuma (ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100) un reti (≥1/10000 līdz <1/1000)). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Orgānu sistēmu

Nevēlamās blakusparādības

klasifikācija

 

Infekcijas un infestācijas

Ļoti bieži

Nazofaringīts

Bieži

Bronhīts, sinusīts

Retāk

Sēnīšu infekcija, vīrusu infekcija

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti

Samazināts trombocītu skaits

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži

Palielināta ķermeņa masa, pavājināta ēstgriba, pastiprināta ēstgriba

Retāk

Hiperglikēmija

Reti

Cukura diabēts, polidipsija

Orgānu sistēmu

Nevēlamās blakusparādības

klasifikācija

 

Psihiskie traucējumi

Ļoti bieži

Murgaini sapņi, bezmiegs

Retāk

Domas par pašnāvību, agresija, panikas reakcija, domāšanas traucējumi,

 

nemiers, garastāvokļa svārstības, depresija*, trauksme*, halucinācijas*,

 

pastiprināts libido, pavājināts libido

Reti

Psihoze, mēnessērdzība, izmainīta uzvedība, disforija, palēnināta

 

domāšana

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Galvassāpes

Bieži

Miegainība, reibonis, izmainīta garšas sajūta

Retāk

Krampji, tremors, letarģija, hipoestēzija

Reti

Insults, hipertonija, dizartrija, koordinācijas traucējumi, samazināta

Acu bojājumi

garšas sajūta, diennakts miega ritma traucējumi

 

Retāk

Konjunktivīts, sāpes acīs

Reti

Skotoma, sklēras krāsas maiņa, midriāze, fotofobija, miopija, acu

 

asarošana

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk

Troksnis ausīs

Sirds funkcijas traucējumi

Retāk

Miokarda infarkts, stenokardija, tahikardija, sirdsklauves, paātrināta

 

sirdsdarbība

 

Ātriju fibrilācija, ST segmenta depresija elektrokardiogrammā, T viļņa

Reti

amplitūdas samazināšanās elektrokardiogrammā

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk

Paaugstināts asinsspiediens, karstuma viļņi

Elpošanās sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži

Aizdusa, klepus

Retāk

Augšējo elpceļu infekcijas, aizlikti elpceļi, disfonija, alerģisks rinīts,

 

kakla kairinājums, deguna blakusdobumu gļotādas pietūkums, postnazālā

 

klepus sindroms, iesnas

Reti

Sāpes balsenē, krākšana

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži

Slikta dūša

Bieži

Gastroezofageālā refluksa slimība, vemšana, aizcietējums, caureja,

 

vēdera uzpūšanās, vēdera sāpes, zobu sāpes, dispepsija, flatulence, sausa

 

mute

Retāk

Asiņaini izkārnījumi, gastrīts, ierastās vēdera izejas maiņa, atraugas,

 

aftozs stomatīts, sāpīgas smaganas

Reti

Asiņu vemšana, izmainīti izkārnījumi, aplikta mēle

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži

Izsitumi, nieze

Retāk

Eritēma, pinnes, pastiprināta svīšana, nakts svīšana

Reti

Smagas ādas reakcijas, ieskaitot Stīvensa-Džonsona sindromu un

 

multiformo eritēmu, angioedēma

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Biežāk

Locītavu sāpes, muskuļu sāpes, muguras sāpes

Retāk

Muskuļu spazmas, krūškurvja skeleta muskuļu sāpes

Reti

Locītavu stīvums, kostohondrīts

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk

Polakiūrija, niktūrija

Reti

Glikozūrija, poliūrija

Orgānu sistēmu

Nevēlamās blakusparādības

klasifikācija

 

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Retāk

Menorāģija

Reti

Izdalījumi no maksts, seksuāla disfunkcija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

Sāpes krūtīs, nespēks

Retāk

Diskomforts krūtīs, gripai līdzīgi simptomi, drudzis, astēnija, savārgums

Reti

Salšana, cista

Izmeklējumi

 

Bieži

Patoloģiski aknu funkcionālie testi

Reti

Izmaiņas spermas analīzēs, palielināts C reaktīvā proteīna daudzums,

 

samazināts kalcija daudzums asinīs

* Blakusparādību biežums tiek noteikts no pēcreģistrācijas novērojuma kohorta pētījuma.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9. Pārdozēšana

Pirmsreģistrācijas klīniskos pētījumos nav novērots neviens pārdozēšanas gadījums.

Pārdozēšanas gadījumā pēc vajadzības jāveic standarta pasākumi orgānu funkciju uzturēšanai.

Pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā vareniklīns izdalās hemodialīzes ceļā (skatīt 5.2. apakšpunktu), tomēr nav pieredzes hemodialīzes izmantošanā vareniklīna pārdozēšanas ārstēšanai.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citas zāles nervu sistēmas ārstēšanai; zāles atkarības ārstēšanai, zāles nikotīnatkarības ārstēšanai, ATĶ kods: N07BA03

Darbības mehānisms

Vareniklīns ar augstu afinitāti un izteiktu selektivitāti saistās pie α4β2 neironāliem nikotīnjutīgiem acetilholīna receptoriem, kur tas darbojas kā parciāls agonists – viela, kam vienlaicīgi piemīt gan agonista aktivitāte ar zemāku endogēno aktivitāti nekā nikotīnam, gan antagonista īpašības nikotīna klātbūtnē.

Elektrofizioloģiskos pētījumos in vitro un neiroķīmiskos pētījumos in vivo noskaidrots, ka vareniklīns saistās pie α4β2 neironāliem nikotīnjutīgiem acetilholīna receptoriem un aktivē šos receptorus, taču daudz mazākā mērā nekā nikotīns. Nikotīns cilvēkam saistās ar α4β2 receptora nAChR struktūru, pret kuru vareniklīnam ir daudz augstāka afinitāte. Tādējādi vareniklīns var efektīvi bloķēt nikotīna spēju pilnībā aktivēt α4β2 receptorus un mezolimbisko dopamīna sistēmu, proti, neironālos mehānismus, kuri ir pamatā tieksmei uzsmēķēt un tās radītai labsajūtai. Vareniklīns darbojas izteikti selektīvi un saistās ar receptora α4β2 apakštipu (Ki=0,15 nM) daudz aktīvāk nekā ar citiem izplatītiem nikotīnjutīgiem receptoriem (α3β4 Ki=84 nM, α7 Ki=620 nM, α1βγδ Ki=3400 nM) vai citiem

receptoriem un pārnesējiem (Ki > 1 µM, izņemot 5-HT3 receptorus: Ki=350 nM).

Farmakodinamiskā iedarbība

CHAMPIX efektivitāti smēķēšanas atmešanā nosaka vareniklīna parciāli agonistiskā ietekme uz α4β2 nikotīnjutīgo receptoru, radot efektu, kas ir pietiekams tieksmes un abstinences simptomu atvieglošanai (darbojas kā agonists), vienlaikus vareniklīns samazina nikotīna saistīšanos ar α4β2, tādējādi neļaujot smēķēšanas laikā rasties atalgojošiem un pastiprinošiem efektiem (darbojas kā antagonists).

Klīniskā efektivitāte un drošums

Smēķēšanas atmešanas terapijas ir sekmīgākas pacientiem, kuri ir motivēti atmest smēķēšanu un kuri saņem papildu konsultācijas un atbalstu.

CHAMPIX efektivitāte smēķēšanas atmešanā pierādīta 3 klīniskos pētījumos ar hroniskiem smēķētājiem ( 10 cigaretes dienā). Divi tūkstoši seši simti deviņpadsmit (2619) pacienti saņēma CHAMPIX pa 1 mg divas reizes dienā (ar devas titrēšanu ārstēšanās pirmajā nedēļā), 669 pacienti saņēma bupropionu pa 150 mg divas reizes dienā (tāpat ar devas titrēšanu), un 684 pacienti saņēma placebo.

Salīdzinošie klīniskie pētījumi

Divos identiskos, dubultmaskētos, prospektīvos klīniskos pētījumos tika salīdzināta CHAMPIX (1 mg divas reizes dienā), bupropiona ilgstošās darbības tablešu (150 mg divas reizes dienā) un placebo efektivitāte smēķēšanas atmešanā. Abi pētījumi ilga 52 nedēļas 12 nedēļas pacienti saņēma ārstēšanu, kurai sekoja 40 nedēļas ilga fāze bez ārstēšanās.

Primārais gala iznākuma rezultāts abos pētījumos bija oglekļa monoksīda (CO) rādījums un 4 nedēļu ilga – no 9. līdz 12. pētījuma nedēļai – pilnīga atturēšanās no smēķēšanas (4W-CQR4-week continuous quit rate). Pēc galvenā gala iznākuma rezultāta CHAMPIX statistiski pārliecinoši bija pārāks par bupropionu un placebo.

Pēc 40 nedēļu ilgās nemedikamentozās fāzes abos pētījumos par vadošo sekundāro gala iznākuma rezultātu izmantots stabilas abstinences rādītājs (CA – Continuous Abstinence Rate) pētījuma

52. nedēļā. CA definēts kā ārstēto pacientu daļa, kuri no 9. līdz 52. nedēļai nemaz nav smēķējuši (pat ne reizi nav ievilkuši dūmu) un kuru izelpā CO nepārsniedza 10 ppm. Pirmā un otrā pētījumā iegūtie 4W-CQR (no 9. līdz 12. nedēļai) un CA (no 9. līdz 52. nedēļai) rezultāti atspoguļoti tabulā.

 

1. pētījums (n=1022)

2. pētījums (n=1023)

 

4W-CQR

CA 9. 52. ned.

4W-CQR

CA 9. 52. ned.

CHAMPIX

44,4 %

22,1 %

44,0 %

23,0 %

Bupropions

29,5 %

16,4 %

30,0 %

15,0 %

Placebo

17,7 %

8,4 %

17,7 %

10,3 %

Varbūtību attiecība

3,91

3,13

3,85

2,66

CHAMPIX vs placebo

p<0,0001

p<0,0001

p<0,0001

p<0,0001

Varbūtību attiecība

1,96

1,45

1,89

1,72

CHAMPIX vs bupropions

p<0,0001

p=0,0640

p<0,0001

p=0,0062

Pacientu ziņotie smēķēšanas efekti – tieksme pēc nikotīna, atcelšanas simptomi un pastiprinājums

Abu pētījumu aktīvās terapijas fāzē pacientiem, kas bija randomizēti CHAMPIX grupā, salīdzinājumā ar pacientiem placebo grupā, ievērojami pavājinājās tieksme pēc smēķēšanas un atcelšanas simptomu izpausmes. Bez tam CHAMPIX, salīdzinot ar placebo, būtiski samazināja smēķēšanas izraisītos pastiprinošos efektus, kas var nostiprināt smēķēšanas ieradumu pacientiem, kuri ārstēšanās laikā smēķē. Vareniklīna ietekme uz tieksmi pēc smēķēšanas, atcelšanas simptomiem un ieradumu pastiprinošiem efektiem nemedikamentozās, ilglaicīgās novērošanas fāzes laikā nav pētīta.

Abstinences saglabāšanas pētījums

Trešajā pētījumā analizēts, kādu labumu var dot 12 nedēļas ilgs CHAMPIX terapijas papildu kurss abstinences saglabāšanai. Šī pētījuma pacienti (n=1927) saņēma nemaskētu CHAMPIX pa 1 mg divas reizes dienā 12 nedēļas pēc kārtas. Pacientus, kas līdz 12.nedēļas beigām bija pārtraukuši smēķēt, randomizēja grupās, lai saņemtu vai nu CHAMPIX (1 mg divas reizes dienā), vai placebo vēl

12 nedēļas, proti, līdz 52 nedēļas ilgā pētījuma beigām.

Pētījuma primārais gala iznākums bija CO apstiprinātas stabilas abstinences rādītājs laika posmā no dubultmaskētās terapijas fāzes 13. līdz 24. nedēļai. Galvenais sekundārais gala iznākums bija stabilas abstinences (CA) rādītājs no pētījuma 13. līdz 52. nedēļai.

Šis pētījums pierāda labvēlīgo efektu, kādu smēķēšanas atmešanā dod 12 nedēļas ilga papildu terapija ar CHAMPIX pa 1 mg divas reizes dienā salīdzinājumā ar placebo: CA ziņā pārsvars pār placebo saglabājās līdz pat 52. nedēļai. Galvenie rezultāti ir apkopoti šajā tabulā:

Stabilas abstinences novērtējums pacientiem, kuri saņēma Champix, salīdzinot ar placebo

 

CHAMPIX

Placebo

Starpība

Varbūtību

 

n=602

n=604

(95 % TI)

attiecība

 

 

 

 

(95 % TI)

CA*13. 24.nedēļā

70,6 %

49,8 %

20,8 %

2,47

 

 

 

(15,4 %,

(1,95; 3,15)

 

 

 

26,2 %)

 

CA*13. 52.nedēļā

44,0 %

37,1 %

6,9 %

1,35

 

 

 

(1,4 %, 12,5 %)

(1,07; 1,70)

*CA: stabilas abstinences novērtējums

 

 

 

Šobrīd pieejama ierobežota klīniskā pieredze par CHAMPIX efektivitāti attiecībā uz melnās rases pārstāvjiem.

Smēķēšanas atmešana starp 1 un 5 terapijas nedēļām

Vareniklīna efektivitāte un drošums vērtēts smēķētājiem, kuriem bija iespēja atmest smēķēšanu starp 1 un 5 terapijas nedēļām. Šajā 24 nedēļu pētījumā, pacienti 12 nedēļas saņēma terapiju, kurai sekoja 12 nedēļu ilgs novērošanas periods bez terapijas. Četru nedēļu (9.-12. nedēļā) pilnīga atturēšanas no smēķēšanas (CQR- continuous quit rate) vareniklīna grupā bija 53,9 % un placebo – 19,4 % (starpība=34,5 %, 95 17% TI: 27 %-42 %), savukārt stabila abstinence (CA) 9.-24. nedēļā novērota 35,2 % (vareniklīna grupā) vs 12,7 % (placebo) (starpība=22,5 %, 95 % TI: 15,8 %-29,1 %). Pacientiem, kuri nevēlas vai nevar noteikt smēķēšanas atmešanas dienu pirmo 2 nedēļu laikā, var piedāvāt sākt terapiju un atmešanas dienu noteikt piecu nedēļu laikā.

Pētījums ar pacientiem, kuri atkārtoti ārstēti ar CHAMPIX

CHAMPIX tika vērtēts dubultmaskētā, ar placebo kontrolētā pētījumā, iesaistot 494 pacientus, kuri jau bija mēģinājuši atmest smēķēšanu ar CHAMPIX palīdzību un kuriem tas vai nu nebija izdevies, vai pēc ārstēšanās bija recidīvs. No pētījuma tika izslēgti subjekti, kam iepriekšējā terapijas kursa laikā bija nozīmīgas blakusparādības. Subjekti attiecībā 1:1 tika randomizēti 12 nedēļu ilgai ārstēšanai ar

1 mg CHAMPIX divas reizes dienā (n = 249) vai placebo (n = 245), un pēc ārstēšanas pacienti tika novēroti 40 nedēļu garumā. Šajā pētījumā iekļautie pacienti, mēģinot atmest smēķēšanu, vismaz trīs mēnešus pirms iekļaušanas pētījumā jau bija vismaz divas nedēļas lietojuši CHAMPIX un smēķējuši vismaz četras nedēļas.

Ar CHAMPIX ārstētajiem pacientiem 9.–12. nedēļā ar CO palīdzību stabila abstinence tika novērota biežāk nekā placebo saņēmušajiem pacientiem. Galvenie rezultāti ir apkopoti šajā tabulā:

Stabilas abstinences novērtējums pacientiem, kuri saņēma Champix, salīdzinot ar placebo

CHAMPIX

Placebo

Varbūtību attiecība (95 % TI),

n = 249

n = 245

p vērtība

CA*9.–12.nedēļā

45,0 %

11,8 %

7,08 (4,34; 11,55)

 

 

 

p < 0,0001

CA*9.–52.nedēļā

20,1 %

3,3 %

9,00 (3,97; 20,41)

 

 

 

p < 0,0001

*CA: stabilas abstinences novērtējums

 

 

Pakāpeniska pieeja smēķēšanas atmešanai

CHAMPIX tika izvērtēts 52 nedēļas ilgā dubultmaskētā ar placebo kontrolētā pētījumā, kurā piedalījās 1510 pacienti, kuri nespēja vai nevēlējās atmest smēķēšanu četru nedēļu laikā, taču vēlējās pakāpeniski samazināt smēķēšanas biežumu 12 nedēļu laikā pirms atmešanas. Pacienti tika randomizēti, lai 24 nedēļas saņemtu CHAMPIX 1 mg divas reizes dienā (n=760) vai placebo (n=750).Pēc tam pacienti tika novēroti līdz 52. nedēļai (ieskaitot). Pacienti tika instruēti samazināt izsmēķēto cigarešu skaitu vismaz par 50 procentiem līdz terapijas 4. nedēļas beigām un pēc tam vēl par 50 procentiem no terapijas ceturtās līdz astotajai nedēļai ar mērķi sasniegt pilnīgu abstinenci

12. nedēļā. Pēc sākotnējās 12 nedēļu biežuma samazināšanas fāzes pacienti turpināja terapiju vēl 12 nedēļas. Pacientiem, kuri bija saņēmuši CHAMPIX, bija būtiski augstāks stabilas abstinences novērtējums, salīdzinot ar placebo grupu; galvenie rezultāti ir apkopoti šajā tabulā:

Stabilas abstinences novērtējums pacientiem, kuri saņēma Champix, salīdzinot ar placebo

 

CHAMPIX

Placebo

Varbūtību attiecība (95% TI),

 

n=760

n=750

p vērtība

CA* 15.-

32,1 %

6,9 %

8,74 (6,09; 12,53)

24. nedēļā

 

 

p<0,0001

CA* 21.-

27,0 %

9,9 %

4,02 (2,94; 5,50)

52.nedēļā

 

 

p<0,0001

*CA: stabilas abstinences novērtējums

CHAMPIX drošuma profils šajā pētījumā atbilda pirmsreģistrācijas pētījumiem.

Pacienti ar kardiovaskulāru slimību

CHAMPIX tika izvērtēts randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā pacientiem ar stabilu kardiovaskulāru slimību (ar hipertensiju vai bez tās), kura diagnosticēta jau vairāk nekā

2 mēnešus. Pacienti tika randomizēti, lai saņemtu CHAMPIX 1 mg divreiz dienā (n=353) vai placebo (n=350) 12 nedēļas. Pēc tam pacienti tika novēroti 40 nedēļas pēc ārstēšanas. Četru nedēļu pilnīga atturēšanās no smēķēšanas (CQR - continuous quit rate) vareniklīna grupā bija 47,3% un placebo – 14,3 %, savukārt stabila abstinence (CA) 9.-52. nedēļā bija 19,8 % (vareniklīna grupā) vs 7,4 % (placebo).

Nāves gadījumus un nopietnus kardiovaskulārus notikumus izskatīja komiteja slēptu datu veidā. Sekojošie izskatītie gadījumi tika novēroti terapijas laikā (vai 30 dienu periodā pēc ārstēšanas) abās terapijas grupās ar sastopamības biežumu ≥1 %: nefatāls miokarda infarkts (CHAMPIX grupā 1,1 % vs. placebo 0,3 %) un hospitalizācija stenokardijas gadījumā (0,6 % vs. 1,1 %). Līdz 52 nedēļu ilgā fāzē bez ārstēšanas izskatītie gadījumi bija: nepieciešama koronārā revaskularizācija (2,0 % vs. 0,6 %), hospitalizācija stenokardijas gadījumā (1,7 % vs. 1,1 %) un diagnosticēta jauna perifēro asinsvadu slimība (PVD) vai nepieciešamība pēc PVD manipulācijas (1,4 % vs. 0,6 %). Dažiem pacientiem bija nepieciešams veikt koronāro revaskularizāciju, kas ir daļa no ārstēšanas nefatāla MI gadījumā vai ja notikusi hospitalizācija stenokardijas dēļ. 52 nedēļu ilgā pētījumā kardiovaskulāras nāves gadījumi bija 0,3 % pacientu CHAMPIX grupā un 0,6 % placebo grupā.

Lai sistemātiski izvērtētu CHAMPIX ietekmi uz kardiovaskulāro drošumu, tika veikta 15 klīnisko pētījumu metaanalīze, kurā tika iekļauti 7002 pacienti (4190 CHAMPIX, 2812 placebo), un ārstēšanas ilgums bija 12 vai vairāk nedēļas. Metaanalīzē tika iekļauts pētījums, kas aprakstīts iepriekš, par pacientiem ar stabilu kardiovaskulāru slimību.

Galvenajā kardiovaskulārā drošuma analīzē tika ietverti smagu kardiovaskulāro notikumu (MACE – Major Adverse Cardiovascular Events), tādu kā kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts un neletāls insults, biežums un ilgums. Šīs blakusparādības, kas iekļautas vērtēšanas kritērijos, maskētu

datu veidā izskatīja neatkarīga komiteja. Kopumā iekļauto pētījumu metaanalīzē konstatēja, ka radās neliels skaits MACE (7 CHAMPIX [0,17 %]; 2 placebo [0,07 %]). Bez tam, neliels skaits MACE radās 30 dienu laikā pēc ārstēšanas (13 CHAMPIX [0,31 %]; 6 placebo [0,21 %].

Metaanalīze liecināja, ka CHAMPIX iedarbības rezultātā pacientiem ārstēšanas laikā MACE riska attiecība bija 2,83 (95 % ticamības intervāls no 0,76 līdz 10,55; p=0,12) un 1,95 (95 % ticamības intervāls: no 0,79 līdz 4,82; p=0,15) 30 dienas pēc ārstēšanas. Riska attiecības ir ekvivalentas MACE aptuvenajam pieaugumam - 6,5 gadījumi un 6,3 gadījumi uz 1000 pacientgadiem, atbilstoši iedarbībai. MACE riska attiecība bija augstāka smēķējošiem pacientiem ar kardiovaskulāriem riska faktoriem, salīdzinot ar smēķējošiem pacientiem bez kardiovaskulāriem riska faktoriem. Metaanalīzē konstatēja, ka CHAMPIX lietotāju grupā, salīdzinot ar placebo grupu, bija līdzīgi visu cēloņu mirstības rādītāji (6 CHAMPIX [0,14 %]; 7 placebo [0,25 %]), kā arī kardiovaskulārās mirstības rādītāji (2 CHAMPIX [0,05 %]; 2 placebo [0,07 %]).

Kardiovaskulārā drošuma novērtēšanas pētījums pacientiem ar un bez psihiskajiem traucējumiem anamnēzē

CHAMPIX kardiovaskulārais drošums tika novērtēts pētījumā pacientiem ar un bez psihiskajiem traucējumiem (sākotnējais pētījums; skatīt 5.1. apakšpunktu “Neiropsihiskais drošums”) un ar ārstēšanu nesaistītā tā pagarinājumā kardiovaskulārā drošuma novērtēšanas pētījumā, kurā tika iesaistīti 4595 no 6293 pacientiem, kuri bija pabeiguši dalību sākotnējā pētījumā (N=8058), veicot novērošanu līdz 52. nedēļai. No visiem sākotnējā pētījumā ārstētajiem pacientiem 1749 pacienti (21,7%) bija pakļauti vidējam kardiovaskulāram riskam un 644 pacienti (8,0%) bija pakļauti augstam kardiovaskulāram riskam, novērtējot pēc Freiminhemas (Framingham) skalas.

Primārais kardiovaskulārais mērķa kritērijs bija laiks līdz smagam kardiovaskulāram notikumam (MACE), kas tika definēts kā kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts un neletāls insults ārstēšanas laikā. Nāves un kardiovaskulāros notikumus maskētu datu veidā izskatīja neatkarīga komiteja.

Nākamajā tabulā ir sniegti MACE rašanās biežuma un riska attiecības rādītāji visās terapijas grupās, salīdzinot ar placebo grupas rādītājiem, ārstēšanas laikā, kumulatīvi attiecībā pret ārstēšanas laiku plus 30 dienas un līdz pētījuma beigām.

 

 

CHAMPIX

Bupropions

NAT

Placebo

 

 

N=2016

N=2006

N=2022

N=2014

Terapijas laikā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

MACE, n (%)

 

1 (0,05)

2 (0,10)

1 (0,05)

4 (0,20)

Riska attiecība

 

0,29 (0,05; 1,68)

0,50 (0,10; 2,50)

0,29 (0,05; 1,70)

 

(95% TI), salīdzinot

 

 

 

 

 

ar placebo

 

 

 

 

 

Terapijas laikā plus 30 dienas

 

 

 

MACE, n (%)

 

1 (0,05)

2 (0,10)

2 (0,10)

4 (0,20)

Riska attiecība

 

0,29 (0,05; 1,70)

0,51 (0,10; 2,51)

0,50 (0,10; 2,48)

 

(95% TI), salīdzinot

 

 

 

 

 

ar placebo

 

 

 

 

 

Līdz pētījuma beigām

 

 

 

 

MACE, n (%)

 

3 (0,15)

9 (0,45)

6 (0,30)

8 (0,40)

Riska attiecība

 

0,39 (0,12; 1,27)

1,09 (0,42; 2,83)

0,75 (0,26; 2,13)

 

(95% TI), salīdzinot

 

 

 

 

 

ar placebo

 

 

 

 

 

CHAMPIX, bupropiona un NAT lietošana netika saistīta ar paaugstinātu nevēlamu kardiovaskulāro notikumu risku smēķētājiem, kuri tika ārstēti līdz 12 nedēļām ilgi un kuri tika novēroti līdz 1 gadam, salīdzinot ar placebo grupu, lai gan relatīvi mazā vispārējo notikumu skaita dēļ saistību nevar pilnībā izslēgt.

Pacienti ar vieglu vai mērenu hroniskas obstruktīvās plaušu slimības (HOPS) formu

CHAMPIX (1 mg divreiz dienā) efektivitāte un drošums smēķēšanas pārtraukšanai pacientiem ar vieglu vai mērenu HOPS formu tika izvērtēts randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā klīniskajā pētījumā. Pētījums ilga 52 nedēļas 12 nedēļas pacienti saņēma terapiju, kurai sekoja 40 nedēļas ilga fāze bez ārstēšanas. Pētījuma primārais mērķkritērijs bija oglekļa monooksīda (CO) novērtējums un 4 nedēļu ilga – no 9. līdz 12. pētījuma nedēļai – pilnīga atturēšanās no smēķēšanas (4W-CQR 4-week continuous quit rate). Kā galvenais sekundārais mērķkritērijs tika izmantots

stabilas abstinences novērtējums (CA Continuous Abstinence Rate) no 9. līdz 52. pētījuma nedēļai. Vareniklīna drošuma profils, ieskaitot elpošanas sistēmu, ir līdzīgs citos pētījumos iegūtiem rezultātiem vispārējā populācijā. Pētījumā iegūtie 4W-CQR (no 9. līdz 12. nedēļai) un CA (no 9. līdz 52. nedēļai) rezultāti atspoguļoti tabulā:

 

4W-CQR

CA (9.-52. nedēļas)

CHAMPIX, (n=248)

42,3 %

18,5 %

Placebo, (n=251)

8,8 %

5,6 %

Varbūtību attiecība (OR)

8,40

4,04

CHAMPIX vs Placebo

p<0,0001

p<0,0001

Pētījums pacientiem ar klīnisku depresiju anamnēzē

Vareniklīna efektivitāte tika apstiprināta randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā 525 pētāmām personām ar klīnisku depresiju, pēdējo 2 gadu laikā, vai esošu klīnisku depresiju, kas padodas ārstēšanai. Šajā grupā pacienti, salīdzinot ar vispārīgo populāciju, smēķēšanu pārtrauca vienādā laika periodā. Nepārtrauktas abstinences rādītājs 9. – 12. nedēļā bija 35,9% personām vareniklīna grupā, salīdzinot ar 15,6% placebo grupā (OR 3,35 (95% TI 2,16 – 5,21)) un 9. – 52. nedēļā bija attiecīgi 20,3% un 10,4% (OR 2,36 (95% TI 1,40-3,98)). Pētāmām personām, kuras lietoja vareniklīnu, biežāk novērotās (≥ 10 %) blakusparādības bija slikta dūša (27,0 %, salīdzinot ar 10,4 % placebo lietotājiem), galvassāpes (16,8 %, salīdzinot ar 11,2 %), dīvaini sapņi (11,3 %, salīdzinot ar 8,2 %), bezmiegs (10,9 %, salīdzinot ar 4,8 %) un aizkaitināmība (10,9 %, salīdzinot ar 8,2 %). Psihiatriskās skalas neliecināja par atšķirībām starp vareniklīna un placebo grupām, un nevienā no ārstēšanas grupām pētījuma laikā depresija vai citi psihiski simptomi kopumā nepastiprinājās.

Pētījums pacientiem ar stabilu šizofrēniju vai šizoafektīviem traucējumiem:

Vareniklīna drošums un panesamība tika izvērtēta dubultmaskētā pētījumā 128 smēķētājiem ar stabilu šizofrēniju vai šizoafektīviem traucējumiem, kuri lietoja antipsihotiskos medikamentus. Pacienti tika randomizēti 2:1 - vareniklīns (1 mg divreiz dienā) vai placebo 12 nedēļas ar sekojošu 12 nedēļu novērošanu bez terapijas.

Visbiežāk novērotās nevēlamās blakusparādības pacientiem, kas lietoja vareniklīnu, bija slikta dūša (23,8 % vs. 14 % placebo grupā), galvassāpes (10,7 % vs. 18,6 % placebo grupā) un vemšana (10,7 % vs. 9,3 % placebo grupā).

Bezmiegs bija vienīgā no neiropsihiatriskām nevēlamām blakusparādībām, par kuru tika ziņots ≥5 % pacientu abās terapijas grupās, turklāt vareniklīna grupā to bija vairāk nekā placebo (9,5 % vs. 4,7 %).

Kopumā nevienā no terapijas grupām netika novērota šizofrēnijas simptomu pasliktināšanās, kas noteikta pēc psihiatrijas skalām, un kopumā nebija pārmaiņu ekstrapiramidālajās pazīmēs.

Vareniklīna grupā, salīdzinot ar placebo, vairāk pacientu ziņoja par pašnāvības domām vai rīcību pirms iesaistīšanas pētījumā (dzīves anamnēzē) un pēc aktīvās ārstēšanas beigu perioda (33. līdz 85. dienā pēc pēdējās ārstēšanas devas). Aktīvās ārstēšanas beigu periodā ar pašnāvību saistīto notikumu biežums bija līdzīgs gan pacientu grupā, kas tika ārstēti ar vareniklīnu, gan ar placebo ārstētajiem pacientiem (attiecīgi 11,3 % vs. 9,3 %). Aktīvās ārstēšanas fāzē, salīdzinot ar fāzi pēc

ārstēšanas, vareniklīna grupā nebija procentuālas izmaiņas ar pašnāvību saistītajos notikumos; placebo grupā šī procentuālā attiecība bija zemākā fāzē pēc ārstēšanas. Lai gan nebija neviena pabeigta pašnāvības gadījuma, bija viens ar vareniklīnu ārstēta pacienta pašnāvības mēģinājums, kuram dzīves anamnēzē bijuši vairāki līdzīgi mēģinājumi. Ierobežotais pieejamais informācijas apjoms no šī

atsevišķā smēķēšanas atmešanas pētījuma nav pietiekošs, lai izdarītu galīgus secinājumus par drošumu pacientiem ar šizofrēniju un šizoafektīviem traucējumiem.

Neiropsihiskā drošuma pētījums pacientiem ar un bez psihiskiem traucējumiem anamnēzē

Vareniklīns tika pētīts randomizētā, dubultmaskētā, aktīvi un placebo kontrolētā pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar psihisku slimību anamnēzē (psihiatrijas grupa, N=4074) un pacienti, kuriem anamnēzē nebija psihisku slimību (nepsihiatrijas grupa, N=3984). Pacienti 18–75 gadu vecuma grupā, kuri smēķē 10 vai vairāk cigarešu dienā, tika randomizēti 1:1:1:1 vareniklīnam 1 mg divas reizes dienā, bupropionam SR 150 mg divas reizes dienā, nikotīna aizstājējterapijas (NAT) plāksteriem

21 mg/dienā ar pakāpenisku devas samazināšanu vai placebo. Ārstēšanas periods ilga 12 nedēļas. Pēc ārstēšanas perioda pacienti tika novēroti vēl 12 nedēļas.

Primārais drošuma mērķa kritērijs bija šādas neiropsihiskās (NPS) nevēlamās blakusparādības: nopietnas trauksmes gadījumi, depresija, slikta pašsajūta, naidīgums un/vai vidēji smaga vai smaga satraukuma gadījumi, agresija, murgi, halucinācijas, domas par nogalināšanu, mānija, panika, paranoja, psihoze, domas par pašnāvību, pašnāvnieciska uzvedība vai izdarīta pašnāvība.

Tālāk tabulā ir norādīts NPS nevēlamo blakusparādību primāro mērķa kritēriju biežums terapijas grupās un riska atšķirības (RA) (95 % TI) salīdzinājumā ar pacientu datiem nepsihiatrijas grupā, kuri lietoja placebo.

Tabulā ir arī ietverts smagas pakāpes NPS nevēlamo blakusparādību (NBP) mērķa kritēriju kopums.

 

 

Nepsihiatrijas grupa

 

 

 

N=3984

 

 

 

Vareniklīns

Bupropions

 

NAT

Placebo

Ārstēto pacientu skaits

 

Primāro NPS NBP mērķa

13 (1,3)

22 (2,2)

 

25 (2,5)

24 (2,4)

kritēriju kopums, n (%)

 

 

 

 

 

RD (95 % TI) salīdzinājumā

–1,28

–0,08

 

–0,21

 

ar placebo

(–2,40; –0,15)

(–1,37; 1,21)

 

(–1,54; 1,12)

 

NPS NBP mērķa kritēriju

1 (0,1)

4 (0,4)

 

3 (0,3)

5 (0,5)

kopums ar smagu

 

intensitāti, n (%)

 

 

 

 

 

NBP — nevēlama blakusparādība; NAT — nikotīna aizstājējterapijas plāksteris

Nepsihiatrijas grupā kritēriju kopumā ietverto gadījumu biežums bija zems visās ārstēšanas grupās un līdzīgs vai mazāks katrai aktīvajai ārstēšanai, salīdzinot ar placebo. Salīdzinot primāro mērķa kritēriju kopumu ar placebo, vareniklīna, bupropiona un NAT lietošana nepsihiatrijas grupā nebija saistīta ar paaugstinātu NPS nevēlamo blakusparādību risku (95 % TI vērtība bija zemāka vai nulle).

Kā redzams tālāk tabulā, ārstēšanas un neārstējošā novērošanas periodā nepsihiatrijas grupā, salīdzinot vareniklīna un placebo lietošanu, pacientu skaits ar pašnāvības domām un/vai pašnāvnieciskas uzvedības gadījumiem, saskaņā ar Kolumbijas suicīda smaguma pakāpes novērtēšanas skalu (Columbia-Suicide Severity Rating Scale — CSSRS), bija līdzīgs.

 

 

 

 

 

Nepsihiatrijas grupa

 

 

 

 

 

 

N=3984

 

 

 

 

 

Vareniklīns

 

Bupropions

 

NAT

Placebo

 

 

 

 

 

N=989

 

 

 

 

 

 

N=990

 

n (%)

 

N=1006

N=999

 

 

 

n (%)

 

 

 

n (%)

n (%)

 

Ārstēšanas periodā

 

 

 

 

 

 

 

Pacientu skaits

 

 

 

 

Pašnāvnieciska

 

 

 

 

 

 

 

 

uzvedība un/vai

 

7 (0,7)

 

4 (0,4)

 

3 (0,3)

7 (0,7)

 

domas par to

 

 

 

 

 

 

 

 

Pašnāvnieciska

 

 

 

1 (0,1)

1 (0,1)

 

uzvedība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Domas par

 

7 (0,7)

 

4 (0,4)

 

3 (0,3)

6 (0,6)

 

pašnāvību

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Novērošanas periodā

 

 

 

 

 

 

 

Pacientu skaits

 

 

 

 

Pašnāvnieciska

 

 

 

 

 

 

 

 

uzvedība un/vai

 

3 (0,4)

 

2 (0,2)

 

3 (0,4)

4 (0,5)

 

domas par to

 

 

 

 

 

 

 

 

Pašnāvnieciska

 

 

1 (0,1)

 

 

uzvedība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Domas par

 

3 (0,4)

 

2 (0,2)

 

3 (0,4)

4 (0,5)

 

pašnāvību

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NAT- nikotīna aizstājējterapijas plāksteris

 

 

 

 

Nepsihiatrijas grupā ārstēšanas periodā bija viens pašnāvības gadījums pacientam, kurš tika ārstēts ar placebo.

Tālāk redzamajā tabulā ir norādīts NPS nevēlamo blakusparādību primāro mērķa kritēriju biežums pēc ārstēšanas grupām un RD (95 % TI) salīdzinājumā ar placebo psihiatrijas grupā. Ir parādītas arī atsevišķas mērķa kritēriju sastāvdaļas.

Tabulā norādīti arī galvenie NPS NBP mērķa kritēriji ar smagu intensitāti.

 

 

 

Psihiatrijas grupa

 

 

 

 

 

 

 

N=4074

 

 

 

 

Vareniklīns

Bupropions

NAT

Placebo

Ārstēto pacientu skaits

 

 

 

Galveno NPS NBP mērķa

67 (6,5)

 

68 (6,7)

 

53 (5,2)

50 (4,9)

kritēriju kopums, n (%)

 

 

 

 

 

 

 

 

RD (95 % TI)

1,59

 

1,78

 

0,37

 

 

salīdzinājumā ar placebo

(–0,42; 3,59)

(–0,24; 3,81)

(–1,53; 2,26)

 

 

Primārā NPS NBP mērķa

 

 

 

 

 

 

 

 

kritērija sastāvdaļas, n

(0,5)

(0,4)

 

 

 

 

(%):

 

 

 

 

trauksmea

(0,6)

(0,4)

(0,6)

(0,2)

depresijaa

 

(0,1)

(0,7)

(0,6)

slikta pašsajūtaa

 

 

 

 

naidīgumsa

(2,4)

(2,9)

 

 

satraukumsb

(1,4)

(0,9)

(2,1)

(2,2)

agresijab

(0,1)

(0,1)

(0,7)

(0,8)

murgib

(0,5)

(0,4)

(0,1)

 

halucinācijasb

 

 

(0,2)

(0,2)

domas par nogalināšanub

(0,7)

(0,9)

 

 

mānijab

(0,7)

(1,6)

(0,3)

(0,6)

panikab

(0,1)

 

(1,3)

(0,7)

paranojab

(0,4)

(0,2)

 

(0,2)

psihozeb

(0,1)

(0,1)

(0,3)

(0,1)

pašnāvnieciska uzvedība b

(0,5)

(0,2)

 

(0,1)

domas par pašnāvībub

 

 

(0,3)

(0,2)

pašnāvībab

 

 

 

 

 

 

NPS NBP mērķa kritēriju

14 (1,4)

14 (1,4)

14 (1,4)

13 (1,3)

kopums ar smagu

intensitāti, n (%)

 

 

 

 

 

 

 

 

NBP — nevēlamas blakusparādības; apakāpe — NBP ar smagu intensitāti; bpakāpe — NBP ar mērenu un smagu intensitāti; NAT — nikotīna aizstājējterapijas plāksteris

Psihiatrijas grupas pacientiem katrā ārstēšanas grupā tika ziņots par vairāk gadījumiem, salīdzinot ar nepsihiatrijas grupas pacientiem. Salīdzinot ar placebo un vērtējot pēc mērķa kritēriju kopuma, psihiatrijas grupā gadījumu sastopamība bija biežāka visām aktīvās ārstēšanas metodēm. Salīdzinot primāro mērķa kritēriju kopumu ar placebo, vareniklīna, bupropiona un NAT lietošana psihiatrijas grupā nebija saistīta ar paaugstinātu NPS nevēlamo blakusparādību risku (95 % TI vērtība iekļāva nulli).

Kā redzams tālāk sniegtajā tabulā, ārstēšanas un neārstējošā novērošanas periodā psihiatrijas grupā, salīdzinot vareniklīna un placebo lietošanu, pacientu skaits ar pašnāvības domām un/vai pašnāvnieciskas uzvedības gadījumiem,saskaņā ar Kolumbijas suicīda smaguma pakāpes novērtēšanas skalu (Columbia-Suicide Severity Rating Scale — CSSRS), bija līdzīgs.

 

 

 

 

Psihiatrijas grupa

 

 

 

 

 

N=4074

 

 

 

 

Vareniklīns

 

Bupropions

 

NAT

Placebo

 

 

N=1026

 

N=1017

 

N=1016

N=1015

 

 

n (%)

 

n (%)

 

n (%)

n (%)

Ārstēšanas periodā

 

 

 

 

 

 

Pacientu skaits

 

 

 

Pašnāvnieciska

 

 

 

 

 

 

 

uzvedība un/vai

 

27 ( 2,7)

 

15 ( 1,5)

 

20 (2,0)

25 ( 2,5)

domas par to

 

 

 

 

 

 

 

Pašnāvnieciska

 

 

1 (0,1)

 

2 (0,2)

uzvedība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Domas par

 

27 ( 2,7)

 

15 ( 1,5)

 

20 (2,0)

25 ( 2,5)

pašnāvību

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Novērošanas periodā

 

 

 

 

 

 

Pacientu skaits

 

 

 

Pašnāvnieciska

 

 

 

 

 

 

 

uzvedība un/vai

 

14 (1,7)

 

4 (0,5)

 

9 (1,1)

11 (1,4)

domas par to

 

 

 

 

 

 

 

Pašnāvnieciska

 

1 (0,1)

 

 

1 (0,1)

1 (0,1)

uzvedība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Domas par

 

14 (1,7)

 

4 (0,5)

 

9 (1,1)

11 (1,4)

pašnāvību

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NAT — nikotīna

aizstājējterapijas plāksteris

 

 

 

 

Psihiatrijas grupā nav ziņots par pašnāvības gadījumiem.

Šajā pētījumā visbiežākās nevēlamās blakusparādības pacientiem, kuri lietoja vareniklīnu, bija līdzīgas tām, kas tika novērotas pētījumos pirms zāļu laišanas tirgū.

Abās grupās pacientiem, kuri lietoja vareniklīnu, 9.–12. nedēļā un 9.–24. nedēļā novērots stabils CO apstiprinātas stabilas abstinences rādītājs (continuous abstinence rate — CA), salīdzinot ar pacientiem, kuri lietoja bupropionu, NAT plāksterus un placebo (skatīt tabulu tālāk).

Galvenie efektivitātes rezultāti ir apkopoti tālāk sniegtajā tabulā.

 

Nepsihiatrijas grupa

Psihiatrijas grupa

CA 9.–12. n/N (%)

 

 

Vareniklīns

382/1005 (38,0 %)

301/1032 (29,2 %)

Bupropions

261/1001 (26,1 %)

199/1033 (19,3 %)

NAT

267/1013 (26,4 %)

209/1025 (20,4 %)

Placebo

138/1009 (13,7 %)

117/1026 (11,4 %)

Ārstēšanas salīdzinājums: Izredžu attiecība (95 % TI), p vērtība

 

Vareniklīns un placebo

4,00 (3,20; 5,00), P<0,0001

3,24 (2,56; 4,11), P<0,0001

Bupropions un placebo

2,26 (1,80; 2,85), P<0,0001

1,87 (1,46; 2,39), P<0,0001

NAT un Placebo

2,30 (1,83; 2,90), P<0,0001

2,00 (1,56; 2,55), P<0,0001

Vareniklīns un bupropions

1,77 (1,46; 2,14), P<0,0001

1,74 (1,41; 2,14), P<0,0001

Vareniklīns un NAT

1,74 (1,43; 2,10), P<0,0001

1,62 (1,32; 1,99), P<0,0001

CA 9.–24. n/N (%)

 

 

Vareniklīns

256/1005 (25,5 %)

189/1032 (18,3 %)

Bupropions

188/1001 (18,8 %)

142/1033 (13,7 %)

NAT

187/1013 (18,5 %)

133/1025 (13,0 %)

Placebo

106/1009 (10,5 %)

85/1026 (8,3 %)

Ārstēšanas salīdzinājums: Izredžu attiecība (95 % TI), p vērtība

 

Vareniklīns un placebo

2,99 (2,33; 3,83), P<0,0001

2,50 (1,90; 3,29), P<0,0001

Bupropions un placebo

2,00 (1,54; 2,59), P<0,0001

1,77 (1,33; 2,36), P<0,0001

NAT un placebo

1,96 (1,51; 2,54), P<0,0001

1,65 (1,24; 2,20), P=0,0007

Vareniklīns un bupropions

1,49 (1,20; 1,85), P=0,0003

1,41 (1,11; 1,79), P=0,0047

Vareniklīns un NAT

1,52 (1,23; 1,89), P=0,0001

1,51 (1,19; 1,93), P=0,0008

CA — stabilas abstinences rādītājs ; TI — ticamības intervāls; NAT — nikotīna aizstājējterapijas plāksteris

Psihoneiroloģiskais drošums; metaanalīzes un eksperimentālie pētījumi

Klīnisko pētījumu datu analīzē netika iegūti pierādījumi par paaugstinātu nopietnu psihoneiroloģisko traucējumu risku vareniklīna lietošanas gadījumā, salīdzinot ar placebo lietošanu. Turklāt neatkarīgos novērošanas pētījumos netika konstatēts nopietnu psihoneiroloģisku traucējumu paaugstināts risks ar vareniklīnu ārstētiem pacientiem, salīdzinot ar pacientiem, kuriem nozīmēta nikotīna aizstājterapija (NAT) vai bupropions.

Ārstēšanas pārtraukšana

Ārstēšanas pārtraukšanas biežums blakusparādību dēļ bija 11,4% vareniklīnam, salīdzinot ar 9,7% placebo. Šajā grupā pārtraukšanas biežums ar vareniklīnu ārstētajiem pacientiem visbiežākajām blakusparādībām bija šādas: slikta dūša (2,7% vs. 0,6% placebo), galvassāpes (0,6% vs. 1,0% placebo), bezmiegs (1,3% vs. 1,2% placebo) un murgaini sapņi (0,2% vs. 0,2% placebo).

Klīnisko pētījumu analīzes rezultāti

Lai izvērtētu pašnāvības domas un pašnāvniecisku uzvedību saskaņā ar Kolumbijas suicīda smaguma pakāpes novērtēšanas skalu (Columbia-Suicide Severity Rating Scale — C SSRS), tika veikta

5 randomizētu, dubultmaskētu, ar placebo kontrolētu pētījumu, kurā piedalījās 1907 pacienti

(1130 vareniklīna grupā, 777 placebo grupā), rezultātu metaanalīze. Šajā metaanalīzē tika iekļauti dati no viena pētījuma (N=127), kurā piedalījās pacienti ar šizofrēniju vai šizofrēniskiem traucējumiem anamnēzē, un dati no cita pētījuma (N=525), kurā piedalījās pacienti ar depresiju anamnēzē. Rezultāti neliecināja par pašnāvības domu un/vai pašnāvnieciskas uzvedības pastiprināšanos ar vareniklīnu ārstētiem pacientiem, salīdzinot ar pacientiem, kuri lietoja placebo, kā redzams tālāk esošajā tabulā. No 55 pacientiem, kuri ziņoja par pašnāvības domām vai pašnāvniecisku uzvedību, 48 (24 vareniklīna grupā, 24 placebo grupā) bija divos pētījumos, kas iesaistīja pacientus ar šizofrēniju/šizofrēniskiem traucējumiem vai depresiju anamnēzē. Dažiem pacientiem šie traucējumi tika konstatēti citos trīs pētījumos (4 vareniklīna grupā, 3 placebo grupā).

Piecu klīnisko pētījumu par vareniklīna un placebo lietošanas salīdzināšanu metaanalīzē noteiktā pacientu skaita un pašnāvības domu un/vai pašnāvnieciskas uzvedības riska attiecība

saskaņā ar Kolumbijas suicīda smaguma pakāpes novērtēšanas skalu (Columbia-Suicide Severity Rating Scale C SSRS)

 

vareniklīns

placebo

 

(N=1130)

(N=777)

Pacienti ar pašnāvības domām un/vai pašnāvniecisku uzvedību*

28 (2,5)

27 (3,5)

[n (%)]**

 

 

Gadījumu skaits uz pacientgadiem

Riska attiecība # (RA; 95% TI)

0,79 (0,46; 1,36)

*Vienam pacientamno tiem tika konstatēta pašnāvnieciska uzvedība katrā ārstēšanas grupā

**Pacientiem, kuriem gadījumi tika konstatēti līdz pat 30 dienas pēc ārstēšanas; pētījumā procentuālais īpatsvars ( %) netika noteikts

# Gadījumu skaita RA uz 100 pacientgadiem

Lai novērtētu vareniklīna lietošanas psihoneiroloģisko drošumu, tika veikta 18 randomizētu, dubultmaskētu, ar placebo kontrolētu klīnisko pētījumu rezultātu metaanalīze. Šie pētījumi iekļāva iepriekš aprakstītos 5 pētījumus, kuros izmantoja C-SSRS klasifikāciju, un tajos piedalījās kopumā 8521 pacients (5072 vareniklīna grupā, 3449 placebo grupā), no kuriem dažiem bija psihiski traucējumi. Rezultāti uzrādīja līdzīgu kombinētu psihoneiroloģisko traucējumu nevēlamās blakusparādības, kas nebija miega traucējumi, sastopamības biežumu ar vareniklīnu ārstētiem pacientiem, salīdzinot ar pacientiem, kuri lietoja placebo, ar riska attiecību (RA) 1,01 (95 % TI: 0,89-1,15). Šo 18 pētījumu apkopotie dati uzrādīja līdzīgu atsevišķu kategoriju psihisko traucējumu sastopamības biežumu ar vareniklīnu ārstētiem pacientiem, salīdzinot ar pacientiem, kuri lietoja placebo. Nākamajā tabulā ir sniegti dati par biežāk (≥ 1 %) ziņoto blakusparādību, kas nebija miega traucējumi, kategorijām, kas saistītas ar psihoneiroloģisko drošumu.

Psihiska rakstura blakusparādības, kas radās ≥ 1 % pacientu - skaits no 18 klīnisko pētījumu apkopotajiem datiem

 

vareniklīns

placebo

 

(N=5072)

(N=3449)

Trauksme un tās simptomi

253 (5,0)

206 (6,0)

Nomākts garastāvoklis un traucējumi

179 (3,5)

108 (3,1)

Garastāvokļa svārstības un traucējumi NEC*

116 (2,3)

53 (1,5)

* NEC (Not Elsewhere Classified) = citur neklasificēti gadījumi

Skaits (procentuālais īpatsvars) atbilst pacientu skaitam, kas ziņojuši par blakusparādību

Novērošanas pētījumi

Četros novērošanas pētījumos, kuros katrā iesaistījās 10 000–30 000 vareniklīna lietotāju, pielāgotajā analīzē salīdzināja smagu psihoneiroloģisko blakusparādību risku, tostarp hospitalizāciju psihoneiroloģisko traucējumu dēļ un letālu, gan neletālu paškaitējumu ar vareniklīnu ārstētiem pacientiem, salīdzinot ar pacientiem, kuriem nozīmēta NAT vai bupropiona lietošana. Visi bija retrospektīvi kohorta pētījumi, un tajos iesaistījās pacienti ar un bez psihiskiem traucējumiem anamnēzē. Visos pētījumos izmantoja statistikas metodes, lai kontrolētu blakus faktorus, tostarp selektīvu vareniklīna nozīmēšanu veselākiem pacientiem, lai gan pastāv papildu sajaukšanās risks. Divos pētījumos netika konstatēta riska atšķirība starp hospitalizāciju psihoneiroloģisko traucējumu dēļ un vareniklīna un nikotīna plākstera lietotājiem (riska attiecība [RA] 1,14; 95 % ticamības intervāls (TI): 0,56-2,34 pirmajā pētījumā un 0,76; 95 % TI: 0,40-1,46 otrajā pētījumā). Iespējas noteikt atšķirības šajos divos pētījumos bija ierobežotas.Trešajā pētījumā starp vareniklīna un bupropiona lietotājiem (RA 0,85; 95% TI: 0,55-1,30) netika konstatēta riska atšķirība psihiskajām blakusparādībībām, kuras diagnosticēja neatliekamās palīdzības nodaļas apmeklējuma laikā vai stacionārās uzņemšanas laikā. Pamatojoties uz pēcreģistrācijas laikā saņemtajiem ziņojumiem, bupropiona lietošana var būt saistīta ar psihoneiroloģiskajiem traucējumiem.

Ceturtajā pētījumā netika iegūti pierādījumi par augstāku letālu vai neletālu paškaitējuma risku (RA 0,88; 95 % TI: 0,52-1,49) pacientiem, kuriem nozīmēts vareniklīns, salīdzinot ar pacientiem, kuriem nozīmēta NAT. Konstatēto pašnāvības gadījumu skaits trīs mēnešus pēc jebkādu zāļu nozīmēšanas sākuma bija retāks (divi gadījumi no 31260 vareniklīna un seši no 81545 NAT lietotājiem).

Grūtnieču kohortas pētījums

Populācijas Kohortas pētījumā tika salīdzināti dati, kas iegūti par zīdaiņiem, kuri tika pakļauti CHAMPIX in utero (N=335), zīdaiņiem, kuru mātes grūtniecības laikā smēķēja (N=78 412), un zīdaiņiem, kuru mātes nesmēķēja (N=806 438). Šajā pētījumā, salīdzinot ar zīdaiņiem, kuru mātes grūtniecības laikā smēķēja, zīdaiņiem, kuri tika pakļauti CHAMPIX in utero, bija mazāks iedzimto pataloģiju gadījumu skaits (3,6% vs. 4,3%), nedzīvi dzimušu bērnu gadījumu skaits (0,3% vs. 0,5%), priekšlaicīgi dzimušu bērnu gadījumu skaits (7,5% vs. 7,9%), mazu gestācijas vecumam gadījumu skaits (12,5% vs. 17,1%) un priekšlaicīgas membrānu pārplīšanas gadījumu skaits (3,6% vs. 5,4%).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Vareniklīns maksimālo koncentrāciju plazmā sasniedz 3 4 stundas pēc iekšķīgas lietošanas. Pēc atkārtotām perorālām devām veseliem brīvprātīgiem, vienmērīgas koncentrācijas līmenis tika sasniegts 4 dienu laikā. Pēc lietošanas perorāli praktiski viss preparāts uzsūcas, un tā sistēmiskā pieejamība ir augsta. Uzturs vai lietošanas laiks vareniklīna perorālo biopieejamību neietekmē.

Izkliede

Vareniklīns izplatās audos, arī galvas smadzenēs. Koncentrācijas līdzsvara stāvoklī tā izplatības tilpums ir 415 litri (%CV=50). Ar plazmas olbaltumvielām vareniklīns saistās vāji ( 20 %), to neietekmē ne pacienta vecums, ne nieru darbība. Grauzējiem vareniklīns šķērso placentāro barjeru un izdalās mātes pienā.

Biotransformācija

Vareniklīns metabolizējas minimāli, 92 % izdalās urīnā neizmainītā veidā, un mazāk par 10 % tiek izvadīts metabolītu formā. Urīnā nelielā daudzumā izdalās metabolīti – vareniklīna N- karbamoilglikuronīds un hidroksivareniklīns. Asinīs 91 % no vielām, kas saistītas ar preparātu, veido vareniklīns. Nelielos daudzumos asinīs cirkulē vareniklīna metabolīti vareniklīna N-karbamoil- glikuronīds un N-glikozilvareniklīns.

In vitro pētījumi liecina, ka vareniklīns neinhibē citohroma P450 enzīmus (IC50 > 6400 ng/ml). Pārbaudīta šādu P450 enzīmu iespējamā inhibīcija: 1A2, 2A6, 2B6, 2C8, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1 un 3A4/5. Arī cilvēka hepatocītos in vitro vareniklīns neinducēja citohroma P450 enzīmus 1A2 and 3A4. Tādēļ vareniklīns nevarētu mainīt tādu vielu farmakokinētiku, kuras metabolizē galvenokārt citohroma P450 enzīmi.

Eliminācija

Vareniklīna eliminācijas pusperiods ir apmēram 24 stundas. Vareniklīna renālais klīrenss galvenokārt notiek glomerulāras filtrācijas ceļā vienlaikus ar aktīvu tubulāru sekrēciju, piedaloties organisko katjonu transportproteīnam OKT2 (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Linearitāte/nelinearitāte

Vareniklīnam, lietojot vienu, atsevišķu (0,1 3 mg) devu vai atkārtotas 1 3 mg devas dienā, piemīt lineāra kinētika.

Farmakokinētika īpašās pacientu grupās

Speciāli farmakokinētikas pētījumi un populāciju farmakokinētiskā analīze rāda, ka nav klīniski nozīmīgu atšķirību vareniklīna farmakokinētikā atkarībā no vecuma, rases piederības, dzimuma, smēķēšanas un vienlaicīgi lietotiem zāļu līdzekļiem.

Aknu darbības traucējumi

Tā kā vareniklīns aknās metabolizējas nenozīmīgos daudzumos, pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vareniklīna farmakokinētika varētu būt neizmainīta (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Novērots, ka pacientiem ar vieglas pakāpes nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss > 50 ml/min un

80 ml/min) vareniklīna farmakokinētika nemainās. Pacientiem ar mērenas pakāpes nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 ml/min un 50 ml/min) vareniklīna ekspozīcija ir 1,5 reizes lielāka nekā cilvēkiem ar normālu nieru darbību (kreatinīna klīrenss > 80 ml/min). Pacientiem ar smagas pakāpes nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) vareniklīna ekspozīcija bija 2,1 reizes lielāka. Pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā vareniklīns labi izvadās hemodialīzes ceļā (skatīt

4.2. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki

Vareniklīna farmakokinētika gados vecākiem cilvēkiem (65 75 gadu vecumā) ar normālu nieru darbību ir tāda pati kā gados jauniem pieaugušiem (skatīt 4.2. apakšpunktu). Par gados vecākiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem lasāms 4.2. apakšpunktā.

Pediatriskā populācija

Vienreizējas vai vairāku vareniklīna devu farmakokinētika tika pētīta pediatriskiem pacientiem vecumā no 12 līdz 17 gadiem (ieskaitot), un tā bija aptuveni proporcionāla devai pētītajā 0,5 mg līdz 2 mg dienas devu diapazonā. Līdzsvara sistēmiskā iedarbība pusaudžiem ar ķermeņa masu >55 kg, vērtējot pēc AUC (0-24), bija līdzīga iedarbībai, kura tika novērota, lietojot tādas pašas devas pieaugušo populācijā. Ja 0,5 mg deva tika lietota divas reizes dienā pusaudžiem ar ķermeņa masu ≤ 55 kg, vareniklīna dienas līdzsvara iedarbība bija vidēji augstāka (aptuveni par 40 %), salīdzinot ar to, kura norādīta pieaugušo populācijai. Efektivitāte un drošums bērniem līdz 18 gadu vecumam nav pierādīts, un devu rekomendācijas nav dotas (skatīt 4.2 apakšpunktu).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskie dati, kas iegūti konvencionālos pētījumos par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, ietekmi uz auglīgumu, embrionālo un fetālo attīstību, neliecina par konkrētu risku cilvēkam. Žurku tēviņiem, kas 2 gadus saņēma vareniklīnu, novērots no devas atkarīgs hibernomas (“brūno” taukaudu audzējs) izplatības pieaugums. Žurku mātīšu, kuras grūsnības periodā saņēma vareniklīnu, mazuļiem konstatēts mazāks auglīgums un pastiprināta satrūkšanās reakcija uz skaņas kairinājumu (skatīt 4.6. apakšpunktu). Šie efekti novēroti tikai pie koncentrācijām, kas ievērojami pārsniedz maksimālo pieļaujamo koncentrāciju cilvēkam, tādēļ klīniski tam ir visai maza nozīme. Neklīniskie dati rāda, ka vareniklīnam ir pastiprinošas īpašības, kaut gan ar zemāku potenci nekā nikotīnam. Klīniskajos pētījumos ar cilvēkiem vareniklīns uzrādīja zemāku atkarības potenciālu.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodolā:

0,5 mg un 1 mg tabletes Mikrokristāliskā celuloze Bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts Nātrija kroskarmeloze

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds Magnija stearāts

Tabletes apvalkā:

0,5 mg tablete Hipromeloze

Titāna dioksīds (E171) Makrogols 400 Triacetīns

1 mg tablete Hipromeloze

Titāna dioksīds (E171) Indigokarmīna-alumīnija krāsviela (E132) Makrogols 400

Triacetīns

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Blisteri: 3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Terapijas uzsākšanas iepakojumi

PHTFE/PVH blisteri ar alumīnija foliju pamatnē, kas satur vienu caurspīdīgu blisteri ar 11 x 0,5 mg apvalkotām tabletēm un otru caurspīdīgu blisteri ar 14 x 1 mg apvalkotām tabletēm atsevišķā, aizvalcētā iepakojumā.

PHTFE/PVH blisteri ar alumīnija foliju pamatnē, kas satur vienu caurspīdīgu blisteri ar 11 x 0,5 mg apvalkotām tabletēm un otru caurspīdīgu blisteri ar 14 x 1 mg apvalkotām tabletēm kartona kastītē.

PHTFE/PVH blisteri ar alumīnija foliju pamatnē, kas satur vienu caurspīdīgu blisteri ar 11 x 0,5 mg un 14 x 1 mg apvalkotām tabletēm un otru caurspīdīgu blisteri ar 28 x 1 mg apvalkotām tabletēm atsevišķā, aizvalcētā iepakojumā.

PVH blisteri ar alumīnija foliju pamatnē, kas satur vienu caurspīdīgu blisteri ar 11 x 0,5 mg apvalkotām tabletēm un otru caurspīdīgu blisteri ar 14 x 1 mg apvalkotām tabletēm atsevišķā, aizvalcētā iepakojumā.

PVH blisteri ar alumīnija foliju pamatnē, kas satur vienu caurspīdīgu blisteri ar 11 x 0,5 mg apvalkotām tabletēm un otru caurspīdīgu blisteri ar 14 x 1 mg apvalkotām tabletēm kartona kastītē.

PVH blisteri ar alumīnija foliju pamatnē, kas satur vienu caurspīdīgu blisteri ar 11 x 0,5 mg un 14 x 1 mg apvalkotām tabletēm un otru caurspīdīgu blisteri ar 28 x 1 mg apvalkotām tabletēm atsevišķā, aizvalcētā iepakojumā.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Pfizer Limited

Ramsgate Road

Sandwich

Kent

CT13 9NJ

Lielbritānija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Terapijas uzsākšanas iepakojumi:

EU/1/06/360/003

EU/1/06/360/008

EU/1/06/360/012

EU/1/06/360/014

EU/1/06/360/019

EU/1/06/360/023

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2006. gada 26. septembris.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2016. gada 29. jūnijs.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē: http://www.ema.europa.eu/.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas