Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
Atlasīt vietnes valodu

Clopidogrel Acino Pharma GmbH (clopidogrel) – Zāļu apraksts - B01AC04

Updated on site: 06-Oct-2017

Zāļu nosaukumsClopidogrel Acino Pharma GmbH
ATĶ kodsB01AC04
Vielaclopidogrel
RažotājsAcino Pharma GmbH

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Clopidogrel Acino Pharma GmbH 75 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena apvalkotā tablete satur 75 mg klopidogrela (besilāta veidā) (clopidogrelum). Palīgvielas: viena apvalkotā tablete satur 3,80 mg hidrogenētas rīcineļļas.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

 

tas

 

ē

Baltas līdz pelēkbaltas, lāsumainas, apaļas un abpusēji izliektas apvalkotās tabletes.

 

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1Terapeitiskās indikācijas

 

 

 

 

re

istr

Klopidogrels indicēts pieaugušajiem aterotrombotisku notikumuğprofilaksei šādos gadījumos:

 

 

 

 

nav

 

Pacientiem pēc pārciesta miokarda infarkta (dažas dienas ai mazāk nekā 35 dienas), išēmiska

 

insulta (7 dienas vai mazāk nekā 6 mēnešus) ai kad ir apstiprināta perifērisko artēriju

 

slimība.

 

 

 

Sīkāku informāciju, lūdzu skatīt apakšpu ktā 5.1.

 

 

 

 

vairs

 

 

4.2 Devas un lietošanas veids

 

 

Devas

 

 

 

 

 

Pieaugušajiem un g dos vecākiem cilvēkiem

 

 

Klopidogrelu lieto reizi dienā pa 75 mg.

 

 

 

les

 

 

 

Ja deva izlaista:

 

 

 

 

-

mazāk n kā 12 tundu laikā pēc parastā laika: pacientiem nekavējoties jāieņem deva un pēc

 

 

tam nākamā deva jālieto parastajā laikā;

 

 

-

ā

 

 

 

 

pēc vairāk nekā 12 stundām: pacientiem nākamā deva jāieņem parastajā laikā un nav

 

 

atļauts dubultot devu.

 

 

 

Pediatriskā populācija

 

 

 

ZAr efektivitāti saistītu jautājumu dēļ klopidogrelu nav atļauts lietot bērniem (skatīt

 

apakšpunktu 5.1).

 

 

 

Nieru funkciju traucējumi

Ir ierobežota terapeitiska pieredze pacientiem ar nieru funkciju traucējumiem (skatīt apakšpunktu 4.4).

Aknu funkciju traucējumi

Ir ierobežota terapeitiska pieredze pacientiem ar vidēji smagu aknu slimību, kam var būt hemorāģiska diatēze (skatīt apakšpunktu 4.4).

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Preparātu var lietot kopā ar uzturu vai bez tā.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Smagi aknu darbības traucējumi.

Aktīva patoloģiska asiņošana, piemēram, no peptiskas čūlas vai intrakraniāla asiņošana.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Asiņošana un hematoloģiski traucējumi

tas

Ja ārstēšanas laikā rodas asiņošanas klīniskie simptomi, asiņošanas un hematoloģisku blaku parādību

riska dēļ (skatīt apakšpunktu 4.8.) nekavējoties jāapsver asins šūnu skaita noteikšana un/v i citas

atbilstošas analīzes. Tāpat kā citi prettrombocītu līdzekļi, arī klopidogrels jālieto uzm nīgi p cientiem, kam var būt palielināts asiņošanas risks traumas, operācijas vai cita patoloģiskaēstāvokļ dēļ, un pacientiem, kas saņem ārstēšanu ar ASS, heparīnu, glikoproteīna IIb/IIIaistrinhibito iem vai nesteroīdiem

pretiekaisuma līdzekļiem (NPL), tostarp Cox-2 inhibitoriem. Rūpīgi jānovē o, vai pacientiem nerodas

asiņošanas pazīmes, tostarp slēpta asiņošana, īpaši pirmo ārstēšanas nedēļu laikā un/vai pēc invazīvām sirds procedūrām vai operācijām. Nav ieteicams vienlaikus lietot klop dogrelu un perorālos antikoagulantus, jo tas var pastiprināt asiņošanu (skatīt apakšpunktuğ4.5.).

Ja pacientam jāveic plānveida operācija un prettrombocīturei darbība īslaicīgi nav vēlama, klopidogrela

lietošana jāpārtrauc 7 dienas pirms operācijas. Pacientam jāinfo mē ārsts un zobārsts par klopidogrela lietošanu pirms operācijas plānošanas un pirms jaunu zāļu lietošanas. Klopidogrels pagarina asinsteces laiku un tas uzmanīgi jālieto pacientiem, kamnavir bojājumi ar tieksmi asiņot (īpaši gastrointestināli un intraokulāri).

Pacientiem jāpaskaidro, ka klopidogrela lietoš s l ikā asiņošanas apturēšanai var būt nepieciešams ilgāks laiks nekā parasti un ka ir jāziņo ārstam par eparastu asiņošanu (vietas vai ilguma ziņā).

Trombotiska trombocitopēvairsniska pu pu a (TTP)

Pēc klopidogrela lietošanas, dažkā t arī pēc ī laicīgas, ļoti reti ziņots par trombotisku trombocitopēnisku purpuru (TTP). T raksturīga trombocitopēnija un mikroangiopātiska hemolītiska anēmija vienlaikus ar neiroloģisku tradi, nieru darbības traucējumiem vai drudzi. TTP ir potenciāli letāls traucējums, kad nepiecieš ma tūlītēja ārstēšana, ietverot plazmaferēzi.

Nesen pārciestslesišēmi ks in ults

Ņemot vērā datu trūkumu, klopidogrelu nevar ieteikt lietot pirmo 7 dienu laikā pēc akūta išēmiska

insulta. ā CitohromsZP450 2C19 (CYP2C19)

Farmakoģenētiskā ietekme: pacientiem, kas ir vāji CYP2C19 metabolizētāji, ieteikto klopidogrela devu lietošanas laikā veidojas mazāk klopidogrela aktīvā metabolīta un novēro vājāku ietekmi uz trombocītu funkciju. Ir pieejamas testu metodes pacienta CYP2C19 genotipa noteikšanai.

Tā kā klopidogrelu par tā aktīvo metabolītu daļēji metabolizē CYP2C19, šī enzīma aktivitāti inhibējošu zāļu lietošana var samazināt klopidogrela aktīvā metabolīta līmeni. Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme nav skaidra. Piesardzības nolūkā jāatturas vienlaicīgi lietot spēcīgus vai vidēji spēcīgus CYP2C19 inhibitorus (skatīt apakšpunktā 4.5 CYP2C19 inhibitoru sarakstu, skatīt arī apakšpunktu 5.2).

Nieru darbības traucējumi

Terapeitiskā pieredze ar klopidogrelu ir nepietiekama pacientiem ar pavājinātu nieru darbību, tādēļ šiem pacientiem klopidogrels jālieto uzmanīgi (skatīt apakšpunktu 4.2).

Aknu darbības traucējumi

Pieredze ir nepietiekama pacientiem ar vidēji smagu aknu slimību, kam var būt hemorāģiskā diatēze, tādēļ šai pacientu grupai klopidogrels jālieto uzmanīgi (skatīt apakšpunktu 4.2).

Palīgvielas

Clopidogrel Acino Pharma GmbH satur hidrogenētu rīcineļļu, kas var izraisīt gremošanas traucējumus un caureju.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Perorāli antikoagulanti: nav ieteicams vienlaikus lietot klopidogrelu un perorālos antikoagulantus, jo

tas var pastiprināt asiņošanu (skatīt apakšpunktu 4.4.). Lai gan pacientiem, kas ilgstoši ārstēti ar

varfarīnu, klopidogrela lietošana pa 75 mg dienā neizmainīja S-varfarīna farmakokinētiku vai

 

tas

starptautisko normalizēto attiecību (INR), vienlaicīga klopidogrela un varfarīna lietošana neatkarīgi

ietekmētas hemostāzes dēļ palielina asiņošanas risku.

 

Glikoproteīna IIb/IIIa inhibitori: klopidogrels uzmanīgi jālieto pacientiem, kas vienl ikus lieto

glikoproteīna IIb/IIIa inhibitorus (skatīt apakšpunktu 4.4.).

ēombocītu agregācijas

Acetilsalicilskābe (ASS): ASS neietekmē klopidogrela mediēto ADF indicē o

inhibēšanu, bet klopidogrels pastiprina ASS ietekmi uz kolagēna inducē u rombocītu agregāciju. Tomēr, lietojot vienlaikus 500 mg ASS divreiz dienā 1 dienu, ievērojami nepalielinājās asinsteces

laika pagarināšanās, ko izraisa klopidogrela lietošana. Iespējama farmakod namiska mijiedarbība starp

 

re

klopidogrelu un acetilsalicilskābi, kas var palielināt asiņošanas risku. Tistrādēļ šie preparāti vienlaikus

jālieto uzmanīgi (skatīt apakšpunktu 4.4.).

ğ

Heparīns: ar veseliem cilvēkiem veiktā klīniskā pētījumā klopidogrela lietošanas dēļ nebija jāpielāgo heparīna deva un nemainījās heparīna ietekme uz asinsreci. Vienlaikus heparīna lietošana neietekmēja klopidogrela izraisītu trombocītu agregācijas inhibēš nu. Iespējama farmakodinamiska mijiedarbība starp klopidogrelu un heparīnu, kas var palielināt siņoš nas risku, tādēļ vienlaikus preparāti jālieto uzmanīgi (skatīt apakšpunktu 4.4.).

nozīmīgas asiņošanas sastop mība b ja līdzīga tai, kādu novēroja, lietojot trombolītiskus līdzekļus un heparīnu vienlaikus ar ASS (sk tīt p kšpunktu 4.8.).

nav Trombolītiskie līdzekļi: klopidogvairsela, fibrīnozu vai nefibrīnozu specifisku trombolītisku līdzekļu un heparīnu vienlaikus lietošanas d ošību vē tēja pacientiem ar akūtu miokarda infarktu. Klīniski

NPL: ar veseliem brīvprātīgajiem veiktā klīniskā pētījumā vienlaikus klopidogrela un naproksēna lietošana palielinlesāja a ins zudumu slēptas gastrointestinālas asiņošanas dēļ, tomēr mijiedarbības

pētījumu trūkuma dēļ ar citiem NPL pašreiz nav skaidrs, vai ir palielināts gastrointestinālas asiņošanas risks, lietojot visus NPL. Tādēļ NPL, tostarp Cox-2 inhibitori un klopidogrels vienlaikus jālieto uzmanīgiā(skatīt apakšpunktu 4.4.).

CitasZvienlaikus lietotas zāles:

Tā kā klopidogrels par tā aktīvo metabolītu tiek metabolizēts daļēji ar CYP2C19 palīdzību, sagaidāms, ka zāles, kas kavē šā enzīma aktivitāti, samazinās klopidogrela aktīvā metabolīta līmeni. Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme nav skaidra. Piesardzības nolūkā jāatturas vienlaicīgi lietot vidēji spēcīgus vai spēcīgus CYP2C19 inhibitorus (skatīt apakšpunktus 4.4 un 5.2).

Zāles, kas inhibē CYP2C19, ir omeprazols un esomeprazols, fluvoksamīns, fluoksetīns, moklobemīds, vorikonazols, flukonazols, tiklopidīns, ciprofloksacīns, cimetidīns, karbamazepīns, okskarbazepīns un hloramfenikols.

Protonu sūkņa inhibitori (PSI)

80 mg lielu omeprazola devu lietošana vienu reizi dienā vienlaikus ar klopidogrelu vai ar 12 stundas ilgu starplaiku starp abu zāļu lietošanu par 45% (piesātinošās devas gadījumā) un 40% (balstdevas gadījumā) samazināja aktīvā metabolīta iedarbības intensitāti. Šī samazināšanās bija saistīta ar

trombocītu agregācijas inhibīcijas samazināšanos par 39% (piesātinošās devas gadījumā) un 21% (balstdevas gadījumā). Paredzams, ka esomeprazola mijiedarbība ar klopidogrelu ir līdzīga.

Gan novērojošā, gan klīniskā pētījumā iegūti pretrunīgi dati par šīs farmakokinētiskās (FK)/farmakodinamiskās (FD) mijiedarbības klīnisko ietekmi uz nozīmīgiem kardiovaskulāriem traucējumiem. Piesardzības nolūkā nedrīkst vienlaicīgi lietot omeprazolu vai esomeprazolu (skatīt apakšpunktu 4.4).

Lietojot pantoprazolu vai lansoprazolu, metabolīta iedarbības intensitāte samazinās mazāk izteikti. Vienlaikus lietojot pa 80 mg pantoprazola vienu reizi dienā, aktīvā metabolīta koncentrācija plazmā samazinās par 20% (piesātinošās devas gadījumā) un 14% (balstdevas gadījumā). Tas bija saistīts ar vidējās trombocītu agregācijas inhibīcijas samazināšanos par attiecīgi 15% un 11%. Šie rezultāti norāda, ka klopidogrelu var lietot vienlaikus ar pantoprazolu.

Nav pierādījumu, ka citas zāles, kas samazina kuņģa skābes līmeni, piemēram, H2 blokatoritas(izņemot cimetidīnu, kas ir CYP2C19 inhibitors) vai antacīdi līdzekļi, ietekmē klopidogrela anti greg nta darbību.

Citas zāles lai novērtētu farmakodinamiskas un farmakokinētiskas mijiedarbībasēiesp jamību, veikti vairāki citi klīniskie pētījumi, lietojot vienlaikus klopidogrelu un citas zāles. Lie ojot klopidogrelu vienlaikus ar atenololu, nifedipīnu vai ar abiem šiem līdzekļiem, klīniski nozīmīgu farmakodinamisku mijiedarbību nenovēroja. Turklāt klopidogrela farmakodinamisko akt v ā nozīmīgi neietekmēja lietošana vienlaikus ar fenobarbitālu vai estrogēnu.

 

 

istr

Lietojot vienlaikus ar klopidogrelu, digoksīna vai teofilīna farmakokinētika nemainījās. Antacīdi

neietekmēja klopidogrela uzsūkšanās apjomu.

ğ

 

re

 

CAPRIE pētījuma dati liecina, ka fenitoīnu un tolbutamīdu, ko metabolizē CYP2C9, var droši lietot vienlaikus ar klopidogrelu.

Izņemot iepriekš sniegto specifisko informāciju p r zāļu mijiedarbību, mijiedarbības pētījumi ar

klopidogrelu un dažām pacientiem ar aterotrombotisku slimību bieži lietotām zālēm nav veikti. Tomēr

 

 

vairs

klīniskos pētījumos ar klopidogrelu ie ai tītie pacie ti vienlaikus saņēma dažādas zāles, tostarp

diurētiskos līdzekļus, beta blokato u , AKEI,navkalcija antagonistus, holesterīna līmeni pazeminošus

līdzekļus, koronāros vazodilatato u , p etdiabēta līdzekļus (tostarp insulīnu), pretepilepsijas līdzekļus

un GPIIb/IIIa antagonistus, un klīn ski nozīmīgu nelabvēlīgu mijiedarbību nekonstatēja.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

les

 

 

 

Tā kā nav pi jami klīni ki dati par klopidogrela lietošanu grūtniecības laikā, piesardzības nolūkā

klopidogre u nav i t icams lietot grūtniecības laikā.

PētīZjumiāar dzīvniekiem neliecina par tiešu vai netiešu nelabvēlīgu ietekmi uz grūtniecību, embrion la/augļa attīstību, dzemdībām vai attīstību pēc dzemdībām (skatīt apakšpunktu 5.3.).

Zīdīšanas periods

Nav zināms, vai klopidogrels izdalās ar mātes pienu cilvēkam. Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka klopidogrels izdalās mātītes pienā. Piesardzības nolūkā ārstēšanas laikā ar klopidogrelu zīdīšanu nedrīkst turpināt.

Fertilitāte

Pētījumos ar dzīvniekiem klopidogrelam nav konstatēta ietekme uz auglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Klopidogrels neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus vai ietekmē to nedaudz.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Klīnisko pētījumu pieredze:

Klopidogrela drošība novērtēta vairāk nekā 1 gadu vai ilgāk. Turpmāk aplūkotas klīniski nozīmīgas blakusparādības, kas novērotas CAPRIE pētījumā. Kopumā 75 mg klopidogrela dienas devas efekts bija salīdzināms ar 325 mg ASS dienas devas efektu CAPRIE pētījumā, neatkarīgi no vecuma, dzimuma un rases. Papildus klīnisko pētījumu pieredzei par blakusparādībām tika ziņots spontāni.

 

tas

Asiņošana ir biežākā blakusparādība, par kuru ziņots gan klīniskos pētījumos, gan pēcreģi trācijas

periodā, kura laikā par to ziņots galvenokārt pirmajā ārstēšanas mēnesī.

 

CAPRIE pētījumā ar klopidogrelu vai ASS ārstētiem pacientiem kopējā jebkādaēveida siņoš nas sastopamība bija 9,3 %. Smagu gadījumu sastopamība klopidogrela grupā un, ASS grupā bija līdzīga.

Blakusparādības, kas radās klīniskos pētījumos vai par kurām tika ziņots spontāni, norādītas turpmāk tabulā. To biežums raksturots, izmantojot šādus apzīmējumus: bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk

(≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000). Katrā orgānu sistēmu

grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

 

 

 

 

 

 

 

istr

 

 

 

 

 

ğ

 

Orgānu sistēmas

Bieži

Retāk

 

R ti

 

Ļoti reti

grupa

 

 

 

 

 

 

 

 

Asins un limfātiskās

 

Trombocitopēnija,

Neitropēnija, arī

Trombotiska

sistēmas traucējumi

 

leikopēnij ,

re

 

trombocitopēniska

 

smaga

 

 

 

 

 

eozinofīlija

neitropēnija

 

purpura (TTP) (skatīt

 

 

 

 

nav

 

 

 

apakšpunktu 4.4),

 

 

 

 

 

 

 

aplastiska anēmija,

 

 

 

 

 

 

 

pancitopēnija,

 

 

 

 

 

 

 

agranulocitoze, smaga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

trombocitopēnija,

 

 

 

 

 

 

 

 

granulocitopēnija, anēmija

Imūnās sistēmas

 

 

 

 

 

 

Seruma slimība,

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

anafilaktoīdas reakcijas

Psihiskie traucējumi

vairs

 

 

 

 

Halucinācijas, apjukums

Nervu sistēmas

 

Intrakraniāla

 

 

 

Garšas sajūtas traucējumi

traucējumi

les

 

asiņošana (ziņots

 

 

 

 

 

 

par dažiem

 

 

 

 

 

 

gadījumiem ar

 

 

 

 

 

 

letālu iznākumu),

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

 

 

galvassāpes,

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

 

 

parestēzija,

 

 

 

 

 

 

 

reibonis

 

 

 

 

Acu bojājumi

 

 

asiņošana acīs

 

 

 

 

 

 

 

(konjunktīvālā,

 

 

 

 

 

 

 

intraokulārā,

 

 

 

 

 

 

 

asiņošana tīklenē)

 

 

 

 

Ausu un labirinta

 

 

 

Vertigo

 

 

bojājumi

 

 

 

 

 

 

 

 

Orgānu sistēmas

Bieži

Retāk

 

Reti

 

Ļoti reti

grupa

 

 

 

 

 

 

 

 

Asinsvadu sistēmas

Hematoma

 

 

 

 

Nopietna asiņošana,

traucējumi

 

 

 

 

 

 

operācijas brūces

 

 

 

 

 

 

 

asiņošana, vaskulīts,

 

 

 

 

 

 

 

hipotensija

Elpošanas sistēmas

Deguna

 

 

 

 

Elpceļu asiņošana (asiņu

traucējumi, krūšu

asiņošana

 

 

 

 

spļaušana, plaušu

kurvja un videnes

 

 

 

 

 

asiņošana), bronhu

slimības

 

 

 

 

 

 

spazmas, intersticiāls

 

 

 

 

 

 

 

pneimonīts

Kuņģa-zarnu trakta

Kuņģazarnu

Kuņģa un

Retroperitoneāla

Kuņģa-zarnu trakta un

traucējumi

 

trakta

divpadsmitpirkstu

asiņošana

 

retroperitoneāla a iņošana

 

 

asiņošana,

zarnas čūla,

 

 

ar letālu iznākumu,

 

 

caureja,

gastrīts, vemšana,

 

 

pankreatī s, kolīts (arī

 

 

sāpes vēderā,

slikta dūša,

 

 

čūlains v i limfocītisks

 

 

gremošanas

aizcietējums,

 

 

kolīts), s omatīts

 

 

traucējumi

meteorisms

 

 

 

tas

 

 

 

 

ē

Aknu un/vai žults

 

 

 

 

 

Akū a aknu mazspēja,

izvades sistēmas

 

 

 

 

 

hepatīts, novirzes aknu

traucējumi

 

 

 

 

 

 

darbības testos

Ādas un zemādas

Zilumi

Izsitumi, nieze,

 

 

Bullozsdermatīts (toksiska

audu bojājumi

 

asinsizplūdumi ādā

 

istr

 

 

ğ

epidermāla nekrolīze,

 

 

 

(purpura)

Stīvensa-Džonsona

 

 

 

re

 

 

 

 

 

 

 

sindroms, erythema

 

 

 

 

 

 

multiforme),

 

 

 

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

eritematozi izsitumi,

 

 

 

 

 

 

 

nātrene, ekzēma, lichen

 

 

 

 

 

 

 

planus

 

Skeleta-muskuļu un

 

 

nav

 

 

Skeleta-muskuļu sistēmas

saistaudu sistēmas

 

 

 

 

asiņošana (hemartroze),

 

 

 

 

 

bojājumi

 

 

 

 

 

 

artrīts, artralģija, mialģija

Nieru un urīnizvades

 

Hematūrija

 

 

Glomerulonefrīts,

sistēmas traucējumi

 

 

 

 

 

palielināts kreatinīna

 

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

Vispārēji traucējumi

A iņošana

 

 

 

 

Drudzis

un reakcijas

 

vairs

 

 

 

 

 

 

dūriena vietā

 

 

 

 

 

 

ievadīšanas vi tā

 

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

les

 

Pagarināts

 

 

 

 

 

 

asiņošanas laiks,

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

 

 

samazināts

 

 

 

 

Z

 

 

neitrofilo leikocītu

 

 

 

 

 

 

skaits, samazināts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

trombocītu skaits

 

 

 

 

4.9 Pārdozēšana

Klopidogrela pārdozēšana var izraisīt asinsteces laika pagarināšanos un turpmākas hemorāģiskas komplikācijas. Ja vērojama asiņošana, jāveic atbilstoša ārstēšana.

Klopidogrela farmakoloģiskai iedarbībai antidots nav atrasts. Ja nekavējoties jākoriģē pagarinātais asinsteces laiks, trombocītu transfūzija var novērst klopidogrela iedarbību.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: trombocītu agregācijas inhibitori, izņemot heparīnu, ATĶ kods: B01AC04.

Klopidogrels ir pirmszāles, un viens no tā metabolītiem inhibē trombocītu agregāciju. Lai veidotos aktīvais metabolīts, kas inhibē trombocītu agregāciju, klopidogrelu jāmetabolizē CYP450 enzīmiem. Klopidogrela aktīvais metabolīts selektīvi inhibē adenozīndifosfāta (ADF) saistīšanos pie tā trombocītu P2Y12 receptora un tad notiek ADF mediēta glikoproteīna GPIIb/IIIa kompleksa aktivēšana, tādējādi inhibējot trombocītu agregāciju. Neatgriezeniskas saistīšanās dēļ ietekme uz zāļu iedarbībai pakļautiem

trombocītiem saglabājas visu to atlikušo dzīves laiku (apmēram 7 – 10 dienas), un normāla trombocītu darbība atjaunojas atbilstoši trombocītu atjaunošanās ātrumam. Trombocītu agregāciju,tasko iero ina citi

induktori nevis ADF, arī inhibē trombocītu aktivēšanas palielināšanas bloķēšana, atbrīvojoties ADF.

Tā kā aktīvo metabolītu veido CYP450 enzīmi, no kuriem daži ir polimorfiski vaiēos inhibē citas zāles, ne visiem pacientiem tiks panākta atbilstoša trombocītu inhibīcija.

Atkārtota 75 mg devas lietošana ievērojami nomāca ADF inducētu trombocī u ag egāciju no pirmās

dienas; nomākums progresīvi palielinājās un sasniedz līdzsvaru laikā no 3. līdz 7. dienai. Līdzsvara stāvoklī vidējais inhibīcijas līmenis, kas novērots lietojot 75 mg ğdienā, b ja 40 - 60 %. Trombocītu

agregācija un asinsteces laiks pakāpeniski atjaunojās sākotnējā līmenī, parasti 5 dienu laikā pēc

ārstēšanas pārtraukšanas.

re

istr

 

Nesen pārciests miokarda infarkts (MI), nesen pārciests insults vai diagnosticēta perifēro artēriju slimība

artēriju slimību (PAS). Pacienti pēc nejaušībasnavpri cipa saņēma klopidogrelu 75 mg dienā vai ASS 325 mg dienā un tika novvairsēroti 1 – 3 gadus. Miokarda infarkta apakšgrupā vairums pacientu saņēma ASS dažas pirmās dienas pēc akūta miokarda infarkta.

CAPRIE pētījumā bija iekļauti 19 185 pacienti r terotrombozi, kas izpaudās ar nesenu miokarda

infarktu (<35 dienas), nesenu išēmisku insultu (7 dien s - 6 mēneši) vai apstiprinātu perifērisko

Klopidogrels nozīmīgi mazināja j unu šēmisku notikumu sastopamību (kombinēts miokarda infarkta,

išēmiska insulta un vaskulār s nāves rezultāts), salīdzinot ar ASS. Veicot analīzi pēc nepieciešamā

ārstēto pacientu skaita, 939 tr ucējumus novēroja klopidogrela grupā un 1 020 traucējumus – ASS

grupā (relatīvā riska mazināšanās (RRM) 8,7 %, [95 % TI: 0,2 - 16,4]; p=0,045), kas nozīmē, ka uz katriem 1000 pacientiem,les kas tiek ārstēti 2 gadus, papildus 10 pacientiem [TI: 0 - 20] tiek novērsts

jauns išēmisks notikums. Veicot kopējās mirstības kā sekundārā rezultāta analīzi, nekonstatēja

nozīmīgu atšķirību starp klopidogrelu (5,8 %) un ASS (6,0 %). ā VeicotZapakšgrupu analīzi pēc slimības (miokarda infarkts, išēmisks insults un PAS), lielāko guvumu

(sasniedzot statistisko nozīmību p=0,003) novēroja pacientiem, kas bija iekļauti pētījumā PAS dēļ (īpaši tiem, kam anamnēzē bija arī miokarda infarkts) (RRM = 23,7 %; TI: 8,9 - 36,2), un mazāka (statistiski nenozīmīga atšķirība no ASS) – insulta pacientiem (RRM = 7,3 %; TI: -5,7 - 18,7 [p=0,258]). Pacientiem, kas bija iesaistīti pētījumā tikai nesena miokarda infarkta dēļ, klopidogrels bija skaitliski vājāks, bet nebija statistiski nozīmīgas atšķirības no ASS (RRM = -4,0 %; TI:

-22,5 - 11,7 [p=0,639]). Turklāt veicot apakšgrupu analīzi pēc vecuma, konstatēja, ka klopidogrela labvēlīgā ietekme par 75 gadiem vecākiem pacientiem bija mazāka nekā novērots ≤75 g.v. pacientiem.

Tā kā CAPRIE pētījumā nebija plānots novērtēt efektivitāti konkrētās apakšgrupās, nav skaidrs, vai relatīvā riska mazināšanās atšķirība starp slimībām ir īsta vai gadījuma rezultāts.

Pediatriskā populācija

Devu palielināšanas pētījumā (PICOLO) ar 86 jaundzimušajiem vai zīdaiņiem līdz 24 mēnešu vecumam, kuriem bija trombozes risks, klopidogrels tika vērtēts, lietojot secīgas 0,01, 0,1 un 0,2 mg/kg lielas devas jaundzimušajiem un zīdaiņiem un 0,15 mg/kg lielas devas tikai

jaundzimušajiem. Lietojot 0,2 mg/kg lielu devu, vidējā sasniegtā procentuālā inhibīcija bija 49,3%

(5 mol ADF izraisīta trombocītu agregācija), kas līdzīga tai, kāda novērota pieaugušajiem, kuri lieto pa 75 mg Plavix dienā.

Randomizēta, dubultmaskēta, paralēlu grupu pētījuma (CLARINET) laikā 906 bērnu vecuma pacienti (jaundzimušie un zīdaiņi) ar cianotisku iedzimtu sirds slimību, kuriem bija izveidots paliatīvs sistēmiski-pulmonāls arteriāls šunts, tika randomizēti 0,2 mg/kg lielu klopidogrela devu (n = 467) vai

placebo (n = 439) saņemšanai kopā ar vienlaicīgu fona terapiju līdz otrās stadijas operācijai. Vidējais laiks starp paliatīvā šunta izveidi un pirmo pētījuma zāļu devas saņemšanu bija 20 dienas.tasAptuveni

88 % pacientu vienlaikus saņēma ASS (1 - 23 mg/kg dienā). Nebija būtisku atšķirību st rp bām

grupām līdz 120 dienu vecumam attiecībā uz primāri salikto rezultātu (nāvi, šunta rombozi v i ar sirdi

saistītu intervenci), ko uzskatīja par trombotiska rakstura (89 [19,1%] gadījumi klopidogrela grupā un

kuriem viena gada vecumā joprojām bija šunts, klopidogrelu saņēma līdz 18 mēnešu vecumam. Šī pētījuma ilgstošo novērojumu laikā jauni ar drošību saistīti jautājumi neradā .

90 [20,5%] gadījumu placebo grupā) (skatīt apakšpunktu 4.2). Gan klopidogrela,ēgan placebo grupā visbiežāk aprakstītā nevēlamā blakusparādība bija asiņošana, tomēr abistrās g upās asiņošanas sastopamība nozīmīgi neatšķīrās. Šī pētījuma ilgstošajā drošības novērojumu pe iodā 26 pacienti,

ğ Pētījumi CLARINET un PICOLO tika veikti, lietojot atšķaidreītu klopidogrela šķīdumu. Salīdzinošā

biopieejamības pētījumā ar pieaugušajiem atšķaidītam klopidog la šķīdumam bija raksturīgs līdzīgs

galvenā cirkulējošā (neaktīvā) metabolīta absorbcijas apjoms un n daudz lielāks absorbcijas ātrums nekā lietojot reģistrētās tabletes.

5.2Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

vairs

Pēc vienreizējas un atkārtotas 75 mg dienas devasnavperorālas lietošanas klopidogrels uzsūcas ātri. Neizmainīta klopidogrela vidējā koncentrācija plazmā (apmēram 2,2 – 2,5 ng/ml pēc vienas 75 mg

devas lietošanas perorāli) izveidojā apmēram 45 minūtes pēc lietošanas. Ņemot vērā klopidogrela metabolītu izdalīšanos ar urīnu, uzsūkšanās pakāpe ir vismaz 50%.

Izkliede

In vitro klopidogrels un gal enais cirkulējošais (neaktīvs) metabolīts atgriezeniski saistās ar cilvēka

 

les

plazmas olbaltumiem (attiecīgi 98% un 94%). In vitro saistīšanās nav piesātināma plašā koncentrācijas

diapazonā.

 

ā

Metabolisms

 

KlopidogrelsZ tiek plaši metabolizēts aknās. In vitro un in vivo klopidogrels tiek metabolizēts divos galvenos metabolisma ceļos: vienā darbojas esterāzes un notiek hidrolīze par neaktīvu karboksilskābes atvasinājumu (85% no apritē esošiem metabolītiem), otrā darbojas daudzi P450 citohromi. Klopidogrels vispirms tiek metabolizēts par 2-okso-klopidogrela starpmetabolītu. Turpmākā 2-okso- klopidogrela starpmetabolīta metabolismā rodas aktīvs metabolīts, klopidogrela tiola atvasinājums.

In vitro šo metabolisma ceļu nodrošina CYP3A4, CYP2C19, CYP1A2 un CYP2B6. Aktīvais tiola metabolīts, kas izolēts in vitro, ātri un neatgriezeniski saistās pie trombocītu receptoriem, inhibējot trombocītu agregāciju.

Pēc 300 mg lielas piesātinošās klopidogrela devas lietošanas aktīvā metabolīta Cmax ir divas reizes augstāka par to, ko novēro pēc četras dienas ilgas 75 mg lielas balstdevas lietošanas. Cmax iestājas aptuveni 30 - 60 minūtes pēc devas ieņemšanas.

Eliminācija

Pēc iekšķīgas ar 14C iezīmēta klopidogrela lietošanas cilvēkam 120 h laikā pēc devas lietošanas aptuveni 50% preparāta izdalījās ar urīnu un aptuveni 46% preparāta ar izkārnījumiem. Pēc vienas 75 mg perorālas devas lietošanas klopidogrela eliminācijas pusperiods ir apmēram 6 stundas. Galvenā cirkulējošā (neaktīva) metabolīta eliminācijas pusperiods bija 8 h pēc vienreizējas un atkārtotas lietošanas.

Farmakoģenētiskā ietekme

CYP2C19 iesaistās aktīvā metabolīta un 2-okso-klopidogrela starpmetabolīta veidošanā. Klopidogrela aktīvā metabolīta farmakokinētiskās īpašības un antitrombotiskā darbība, kā noskaidrots ex vivo trombocītu agregācijas vērtēšanā, atšķiras atkarībā no CYP2C19 genotipa.

CYP2C19*4, *5, *6, *7 un *8. Persona ar vāja metabolizētāja statusu būs raksturēīga tasar divām iepriekš minētajām nefunkcionējošajām alēlēm. Saskaņā ar publicētajiem datiem,istrvājo CYP2C19 metabolizētāju genotipa sastopamība starp baltās rases pārstāvjiem, melnādainajiem un ķīniešiem ir

CYP2C19*1 alēle atbilst pilnīgi funkcionējošam metabolismam, kamēr CYP2C19*2 un CYP2C19*3

alēles atbilst nefunkcionējošam metabolismam. Starp visiem baltās rases un 99% aziātu r es vājo

metabolizētāju uz CYP2C19*2 un CYP2C19*3 alēles veido lielāko daļu alēļu ar pavājinā u funkciju. Citas alēles, kas saistītas ar vājāku metabolismu vai tā trūkumu, ir sastopamas retāk un ie ver

attiecīgi aptuveni 2%, 4% un 14%. Ir pieejamas testu metodes pacienta CYP2C19 genotipa noteikšanai.ğ

Krustotā pētījumā ar 40 veseliem cilvēkiem, no kuriem pa 10 bija no katras no četrām (ultrastraujo, plašo, vidējo un vājo) CYP2C19 metabolizētāju grupas, tika vē tēta farmakokinētika un antiagreganta atbildreakcija, 5 dienas lietojot 300 mg, pēc tam pa 75 mg di nā, vai 600 mg, pēc tam pa 150 mg dienā

(līdzsvara koncentrācijas apstākļos). Nozīmīgas aktī ā metabolreīta iedarbības intensitātes un vidējās trombocītu agregācijas inhibīcijas (TAI) atšķirības starp ultrastraujajiem, plašajiem un vidējiem

(5 M ADF) bija 24% (pēc 24 stundām) unnav37% (5. dienā), salīdzinot ar 39% (pēc 24 stundām) un 58% (5. dienā) TAI plašajiem metabolizētājiem un 37% (pēc 24 stundām) un 60% (5. dienā) vidējiem

metabolizētājiem netika novērotas. Salīdzinot r pl š jiem metabolizētājiem, vājo metabolizētāju

organismā aktīvā metabolīta iedarbības i te sitāte s m zinājās par 63 – 71%. Pēc 300 mg/75 mg devu

shēmas lietošanas vājajiem metabolizētājiem a tiagregantu atbildreakcija bija vājāka un vidējā TAI

metabolizētājiem. Kad vājie metabol zētāji aņēma 600 mg/150 mg shēmu, aktīvā metabolīta iedarbības intensitāte bija lielāka nekā zmantojot 300 mg/75 mg shēmu. Turklāt TAI bija 32% (pēc 24 stundām) un 61% (5. dienā), k s bija izteiktāka nekā vājajiem metabolizētājiem, kas saņēma 300 mg/75 mg shēmu, un bija līdzīga tai, ko novēroja citās CYP2C19 metabolizētāju grupās, kas saņēma 300 mg/75 mg shēmu. Klīnisko rezultātu pētījumu laikā piemērota devu shēma šai pacientu

populācijai nav noteikta. vairs

Atbilstoši iepri kš minētajiem rezultātiem, metaanalīzes rezultāti, kas ietver sešus pētījumus par 335 ar

klopidogre u

rstēti m pacientiem ar stabilu aktīvās vielas koncentrāciju organismā, ir pierādījuši, ka

salīdzin jum

ar plašajiem metabolizētājiem vidējiem un vājiem metabolizētājiem aktīvā metabolīta

 

les

iedarbības intensitāte samazinās par attiecīgi 28% un 72%, kamēr trombocītu agregācijas inhibīcija

ā

(5 M ADF) samazinās ar TAI intensitāti attiecīgi 5,9% un 21,4%.

Z

 

CYP2C19 genotipa ietekme uz klīniskajiem rezultātiem pacientiem, kas ārstēti ar klopidogrelu,

prospektīvi, randomizēti un kontrolēti nav pētīta. Ir bijušas daudzas retrospektīvas analīzes, tomēr lai vērtētu genotipa ietekmi uz pacientiem, kas ārstēti ar klopidogrelu, ir veikti šādi pētījumi: CURE

(n = 2721), CHARISMA (n = 2428), CLARITY-TIMI 28 (n = 227), TRITON-TIMI 38 (n = 1477) un ACTIVE-A (n = 601), kā arī daudzi publicēti grupu pētījumi.

Pētījuma TRITON-TIMI 38 un triju grupu pētījumu (Collet, Sibbing, Giusti) apvienotājā pacientu grupā ar vidēju vai vāju metabolizētāju statusu sirds – asinsvadu sistēmas patoloģiju (nāves, miokarda infarktu un insultu) vai stentu trombozes gadījumu sastopamība bija lielāka nekā starp plašajiem metabolizētājiem.

Pētījumā CHARISMA un vienā grupas pētījumā (Simon) lielāka gadījumu sastopamība tika novērota tikai starp vājajiem metabolizētājiem (salīdzinot ar plašajiem metabolizētājiem).

Pētījumos CURE, CLARITY, ACTIVE-A un vienā grupas pētījumā (Trenk) ar metabolizētāju statusu saistīta lielāka gadījumu sastopamība netika novērota.

Lai konstatētu vājo metabolizētāju rezultātu atšķirības, neviena no šīm analīzēm nebija pietiekami plaša.

Īpašas slimnieku grupas

Klopidogrela aktīvā metabolīta farmakokinētika šīm īpašām slimnieku grupām nav zināma.

Nieru darbības traucējumi

tas

 

Pēc atkārtotas klopidogrela lietošanas 75 mg dienas devā cilvēkiem ar smagu nieru slimību (kreatinīna klīrenss 5 – 15 ml/min) ADF inducētas trombocītu agregācijas nomākšana bija vājāka (25%) nekā

novērota veseliem cilvēkiem, lai gan asinsteces laika pagarināšanās bija līdzīga kā veseliem cilvēkiem,

kas saņēma 75 mg klopidogrela dienā. Turklāt klīniskā panesamība bija laba visiem pacientiem.

 

istr

Aknu darbības traucējumi

ē

Pēc atkārtotas 75 mg klopidogrela devas lietošanas katru dienu 10 d enas pacien iem ar smagiem aknu

darbības traucējumiem ADF ierosinātas trombocītu agregācijas inh bīc ja b ja līdzīga veseliem

cilvēkiem novērotai. Vidējā asinsteces laika pagarināšanās arī bija līdzīga abās grupās.

 

re

Rase

ğ

CYP2C19 alēļu prevalence, kas rada vidēji izteiktu un vāju CYP2C19 metabolismu, atšķiras atbilstoši rasei/etniskai izcelsmei (skatīt „Farmakoģenētiska ietekme”). Literatūrā ir pārāk maz datu par Āzijas iedzīvotājiem, lai novērtētu šo CYP genotipu klīnisko ietekmi uz klīnisko traucējumu iznākumu.

5.3Preklīniskie dati par drošību

nav Ne-klīniskajos pētījumos vairsar žurkām un paviā iem biežāk novērotā iedarbība bija aknu pārmaiņas. Tās radās lietojot devas, kas vismaz 25 eize pār niedz cilvēkam sasniegto iedarbību, lietojot terapeitisko

devu 75 mg dienā, un bija saistītas ar etekmi uz aknu metabolizējošiem enzīmiem. Cilvēkiem, kas saņēma klopidogrelu terapeitiskā devā, nenovēroja ietekmi uz aknu metabolizējošiem enzīmiem.

Lietojot ļoti lielas devas, žurkām un paviāniem ziņots par kuņģa bojājumiem (gastrīts, kuņģa erozijas un/vai vemšana).

Lietojot klopidogrleslu 78 nedēļas pelēm un 104 nedēļas žurkām līdz 77 mg/kg dienas devā (atbilst vismaz 25 reiz s i lākai iedarbībai nekā cilvēkiem, kas saņem klīnisko devu – 75 mg dienā), neguva pierādījumusākac rogēniskai iedarbībai.

KlopidogrelsZ p rbaudīts vairākos in vitro un in vivo genotoksicitātes pētījumos un tam nav konstatēta genotoksiska iedarbība.

Konstatēts, ka klopidogrelam nepiemīt iedarbība uz žurku tēviņu un mātīšu auglību un tas nav teratogēnisks ne žurkām, ne trušiem. Lietojot žurkām, kas zīda mazuļus, klopidogrels nedaudz aizkavēja pēcnācēju attīstību. Specifiski ar radioloģiski iezīmētu klopidogrelu veikti farmakokinētikas pētījumi liecina, ka pamatsavienojums vai tā metabolīti izdalās ar pienu. Tādējādi nevar noliegt tiešu (neliela toksicitāte) vai netiešu (slikta aukslēju veidošanās) iedarbību.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Makrogols 6000

Mikrokristāliskā celuloze (E460)

A tipa krospovidons

Hidrogenēta rīcineļļa

Apvalks:

 

 

 

Makrogols 6000

 

 

 

Etilceluloze (E462)

 

 

tas

Titāna dioksīds (E171)

 

 

 

 

 

6.2

Nesaderība

 

ē

Nav piemērojama.

 

6.3

Uzglabāšanas laiks

 

3 gadi.

ğ

 

re

istr

 

6.4

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

 

 

 

Uzglabāt oriģinālā blisterī, sargāt no mitruma.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

Alumīnija/alumīnija blisteri ar 14, 28, 30, 50, 84, 90 un 100 apvalkotām tabletēm, kas iepakoti kartona kastītēs.

 

 

 

vairs

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.nav

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu l kvidēšanai

Nav īpašu prasību.

 

7.

 

les

 

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

 

ā

 

Acino Pharma GmbH

 

 

Z

 

 

Am Windfeld 35

83714 Miesbach

Vācija

8.REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

EU/1/09/548/001 – 007

9.REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

21.09.2009

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras mājas lapā http://www.ema.europa.eu/

 

 

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

 

ē

 

 

 

 

 

istr

 

 

 

 

 

ğ

 

 

 

 

nav

re

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas