Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
Atlasīt vietnes valodu

Daptomycin Hospira (daptomycin) – Zāļu apraksts - J01XX09

Updated on site: 06-Oct-2017

Zāļu nosaukumsDaptomycin Hospira
ATĶ kodsJ01XX09
Vieladaptomycin
RažotājsHospira UK Limited

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Daptomycin Hospira 350 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

Daptomycin Hospira 500 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Daptomycin Hospira 350 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

Katrs flakons satur 350 mg daptomicīna (daptomycinum).

Viens ml pēc šķīdināšanas ar 7 ml nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdumu satur 50 mg daptomicīna.

Daptomycin Hospira 500 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

Katrs flakons satur 500 mg daptomicīna (daptomycinum).

Viens ml pēc šķīdināšanas ar 10 ml nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdumu satur 50 mg daptomicīna.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Daptomycin Hospira 350 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

Pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai.

Gaiši dzeltena vai gaiši brūna liofilizēta masa vai pulveris.

Daptomycin Hospira 500 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

Pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai.

Gaiši dzeltena vai gaiši brūna liofilizēta masa vai pulveris.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Daptomicīns ir indicēts sekojošu infekciju ārstēšanai (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

-Pieaugušajiem un pediatriskiem pacientiem (vecumā no 1 līdz 17 gadiem) ar komplicētām ādas un mīksto audu infekcijām (kĀMAI).

-Pieaugušajiem pacientiem ar labās puses infekciozo endokardītu (LIE), ko izraisījis Staphylococcus aureus. Pieņemot lēmumu par daptomicīna lietošanu, ieteicams ņemt vērā organisma antibakteriālo uzņēmību un speciālista viedokli. (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu.)

-Pieaugušajiem pacientiem ar Staphylococcus aureus bakterēmiju (SAB), kas saistīta ar LIE vai kĀMAI.

Daptomicīns darbojas tikai pret grampozitīvām baktērijām (skatīt 5.1. apakšpunktu). Jauktu infekciju gadījumā, kad ir aizdomas par gramnegatīvām un/vai noteikta veida anaerobām baktērijām, daptomicīns jālieto vienlaikus ar atbilstošu antibakteriālu līdzekli (līdzekļiem).

Jāņem vērā oficiālās vadlīnijas par atbilstošu antibiotisko līdzekļu lietošanu.

4.2.Devas un lietošanas veids

Klīniskajos pētījumos pacientiem daptomicīnu ievadīja 30 minūšu ilgas infūzijas veidā. Nav klīniskās pieredzes par daptomicīna ievadīšanu pacientiem 2 minūšu injekcijas veidā. Šis lietošanas veids pētīts vienīgi veseliem cilvēkiem. Tomēr, salīdzinot datus par vienādu daptomicīna devu lietošanu 30 minūšu intravenozas infūzijas vai 2 minūšu intravenozas injekcijas veidā, nekonstatēja būtiskas atšķirības daptomicīna farmakokinētikā un drošuma profilā (skatīt 4.8. un 5.2. apakšpunktu).

Devas

Pieaugušie

-kĀMAI bez pavadošas Staphylococcus aureus bakteriēmijas: 4 mg/kg daptomicīna ievada reizi 24 stundās 7–14 dienas vai līdz infekcija ir izzudusi (skatīt 5.1. apakšpunktu).

-kĀMAI ar pavadošu Staphylococcus aureus bakteriēmiju: 6 mg/kg daptomicīna ievada reizi

24 stundās. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nepieciešamo devu pielāgošanu skatīt zemāk. Saistībā ar pastāvošo komplikāciju risku atsevišķiem pacientiem ārstēšana var būt ilgāka par

14 dienām.

-Diagnosticēts vai aizdomas par labās puses infekciozu endokardītu, ko izraisījis Staphylococcus aureus: 6 mg/kg daptomicīna ievada reizi 24 stundās. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nepieciešamo devu pielāgošanu skatīt zemāk. Ārstēšanas ilgums jānosaka saskaņā ar vispāratzītām rekomendācijām.

Daptomicīnu ievada intravenozi, izšķīdinot 0,9% nātrija hlorīda šķīdumā (skatīt 6.6. apakšpunktu). Daptomicīnu nedrīkst lietot biežāk nekā reizi dienā.

Nieru darbības traucējumi

Daptomicīns tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm.

Nepietiekamas klīniskās pieredzes dēļ (skatīt tabulu un zemteksta piezīmes zemāk) daptomicīnu drīkst lietot pacientiem ar jebkuras pakāpes nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 80 ml/min.) tikai tādā gadījumā, ja gaidāmais klīniskais ieguvums atsver iespējamo risku. Visiem pacientiem ar jebkādas pakāpes nieru darbības traucējumiem stingri jākontrolē atbildes reakcija uz ārstēšanu, nieru darbība un kreatīnfosfokināzes (KFK) līmenis (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Devas pielāgošana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem vadoties pēc indikācijas un kreatinīna klīrensa

Terapeitiskā indikācija

Kreatinīna klīrenss

Ieteicamā deva

Komentāri

kĀMAI bez

 

 

 

pavadošas S. aureus

≥ 30 ml/min

4 mg/kg reizi dienā

Skatīt 5.1. apakšpunktu

bakteriēmijas

 

 

 

 

 

 

 

 

< 30 ml/min

4 mg/kg reizi 48 stundās

(1; 2)

 

 

 

 

LIE vai kĀMAI ar

 

 

 

pavadošu S. aureus

≥ 30 ml/min

6 mg/kg reizi dienā

Skatīt 5.1. apakšpunktu

bakteriēmiju

 

 

 

 

< 30 ml/min

6 mg/kg reizi 48 stundās

(1; 2)

 

 

 

 

(1)Lietošanas drošums un efektivitāte, kas attiecas uz devu ievades intervālu korekciju, nav izvērtēta kontrolētos klīniskajos pētījumos, un to pamato tikai farmakokinētiskie (FK) pētījumi un modeļu rezultāti (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

(2)Šāda devas korekcija, kas balstīta uz farmakokinētiskiem datiem ar brīvprātīgajiem, ieskaitot farmakokinētisko (FK) modeļu rezultātus, ieteicama pacientiem, kuriem nepieciešama hemodialīze (HD) vai ilgstoši tiek veikta ambulatora peritoneāla dialīze (IAPD). Ja vien iespējams, daptomicīnu jāievada pēc dialīzes procedūras beigām dienā, kad veic dialīzi (skatīt

5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Lietojot daptomicīnu pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (B grupa pēc Child-Pugh klasifikācijas), devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu). Nav datu pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (C grupa pēc Child-Pugh klasifikācijas). Tādēļ, lietojot daptomicīnu šiem pacientiem, jāievēro piesardzība.

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem pacientiem, izņemot tos, kuriem ir smagi nieru darbības traucējumi, jālieto ieteicamā deva (skatīt iepriekš un 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija (vecumā no 1 līdz 17 gadiem) ar komplicētām ādas un mīksto audu infekcijām

Ieteicamās devas pediatriskiem pacientiem ar kĀMAI atbilstoši vecumam ir norādītas zemāk

Vecuma grupa

Deva

Terapijas ilgums

 

 

12 līdz 17 gadi

5 mg/kg vienu reizi 24 stundās

 

 

7 līdz 11 gadi

7 mg/kg vienu reizi 24 stundās

Līdz 14 dienām

 

2 līdz 6 gadi

9 mg/kg vienu reizi 24 stundās

 

 

 

1 līdz < 2 gadi

10 mg/kg vienu reizi 24 stundās

 

 

Daptomicīnu lieto intravenozi, izšķīdinot 0,9% nātrija hlorīda šķīdumā (skatīt 6.6. apakšpunktu). Daptomicīnu nedrīkst lietot biežāk nekā reizi dienā.

Kreatīna fosfokināzes (KFK) līmenis asinīs jānosaka uzsākot ārstēšanu un regulāri (vismaz reizi nedēļā) ārstēšanās laikā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskiem pacientiem, kuri ir jaunāki par vienu gadu, nevajadzētu lietot daptomicīnu, jo ir iespējams iedarbības uz muskuļiem, neiromuskulāro un/vai nervu sistēmu (perifēro un/vai centrālo) risks, ko novēroja jaundzimušiem suņiem (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Daptomicīna drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem ar labās puses infekciozo endokardītu (LIE), ko izraisījis Staphylococcus aureus vai ar Staphylococcus aureus bakterēmiju (SAB), kas saistīta ar LIE vai kĀMAI, nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 5.2. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.

Lietošanas veids

Pieaugušajiem daptomicīnu ievada intravenozas infūzijas veidā (skatīt 6.6. apakšpunktu) 30 minūšu laikā vai intravenozas injekcijas veidā (skatīt 6.6. apakšpunktu) 2 minūšu laikā.

Pediatriskiem pacientiem vecumā no 7 līdz 17 gadiem daptomicīnu ievada intravenozas infūzijas veidā 30 minūšu laikā (skatīt 6.6. apakšpunktu). Pediatriskiem pacientiem vecumā no 1 līdz 6 gadiem daptomicīnu ievada intravenozas infūzijas veidā 60 minūšu laikā (skatīt 6.6. apakšpunktu).

Pagatavotais Daptomycin Hospira šķīdums var būt no gaiši dzeltenas līdz gaiši brūnai krāsai.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Vispārēji brīdinājumi

Ja pēc ārstēšanas uzsākšanas ar daptomicīnu diagnosticēta cita izraisīta infekcija, kas nav kĀMAI vai LIE, jāapsver iespēja uzsākt alternatīvu antibakteriālu terapiju, kas uzrādījusi efektivitāti specifisko diagnosticēto infekciju ārstēšanā.

Anafilakses/paaugstinātas jutības reakcijas

Pēc daptomicīna lietošanas ziņots par anafilakses/paaugstinātas jutības reakcijām. Ja pēc daptomicīna lietošanas attīstās alerģiska reakcija, zāļu lietošana jāpārtrauc un jāuzsāk atbilstoša terapija.

Pneimonija

Klīniskos pētījumos pierādīts, ka daptomicīns nav efektīvs pneimonijas ārstēšanā. Tāpēc daptomicīns nav indicēts pneimonijas ārstēšanai.

Staphylococcus aureus izraisīta LIE

Klīniskie dati par daptomicīna lietošanu Staphylococcus aureus izraisīta LIE ārstēšanai ir ierobežoti ar 19 pacientiem (skatīt “Informācija no klīniskiem pētījumiem” 5.1. apakšpunktā).

Daptomicīna efektivitāte pacientiem ar Staphylococcus aureus izraisītu sirds vārstuļu protēžu infekciju vai kreisās puses infekciozu endokardītu nav pierādīta.

Dziļās infekcijas

Pacientiem ar dziļām infekcijām nekavējoties jāsaņem visa nepieciešamā ķirurģiskā palīdzība (piemēram, bojāto audu atdalīšana, protēžu noņemšana, sirds vārstuļu operācija).

Enterokoku infekcijas

Nav iegūti pietiekami pierādījumi, lai būtu iespējams izdarīt secinājumus par iespējamu klīnisku efektivitāti, lietojot daptomicīnu enterokoku izraisītu infekciju ārstēšanai, piemēram, Enterococcus faecalis un Enterococcus faecium. Turklāt nav noteikta daptomicīna dozēšanas shēma, kas būtu piemērojama enterokoku infekciju (ar vai bez bakterēmijas) ārstēšanai. Saņemti ziņojumi par terapeitiskās neveiksmes gadījumiem enterokoku infekciju, kur lielākajā daļā gadījumu diagnosticēja arī bakterēmiju, ārstēšanā ar daptomicīnu. Dažos gadījumos terapeitiskā neveiksme saistīta ar atsevišķu mikroorganismu samazinātu jutību vai tiešu rezistenci pret daptomicīnu (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Rezistenti mikroorganismi

Pretmikrobu līdzekļu lietošana var veicināt rezistentu mikroorganismu vairošanos. Ja terapijas laikā rodas superinfekcija, jāveic atbilstoši pasākumi.

Clostridium difficile izraisīta caureja

Lietojot daptomicīnu, ziņots par Clostridium difficile izraisītu caureju (CDIC) (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja ir aizdomas par CDIC vai slimība ir apstiprināta, daptomicīna lietošana var būt jāpārtrauc un, ja klīniski indicēts, jāuzsāk atbilstoša ārstēšana.

Zāļu/laboratorisko izmeklējumu mijiedarbība

Analīžu veikšanai lietojot atsevišķus rekombinantos tromboplastīna reaģentus, reģistrēti viltus protrombīna laika (PL) pagarināšanās un starptautiskā standartizētā koeficienta (INR) palielināšanās gadījumi (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Kreatīna fosfokināze un miopātija

Ārstēšanas ar daptomicīnu laikā ziņots par kreatīna fosfokināzes (KFK; MM izoenzīma) līmeņa palielināšanos plazmā vienlaikus ar muskuļu sāpēm un/vai vājumu un miozīta, mioglobinēmijas un rabdomiolīzes gadījumiem (skatīt arī 4.5., 4.8. un 5.3. apakšpunktu). Klīniskajos pētījumos izteikta KFK līmeņa plazmā palielināšanās (līdz > 5x virs augšējās normas robežas (ANR)) bez muskuļu simptomiem biežāk bija vērojama ar daptomicīnu ārstētiem pacientiem (1,9%) nekā tiem, kas saņēma salīdzinošos līdzekļus (0,5%). Tādēļ jāievēro tālāk sniegtie ieteikumi:

KFK līmenis plazmā jāmēra sākumā un regulāri (vismaz reizi nedēļā) terapijas laikā visiem pacientiem.

KFK līmenis plazmā jāmēra biežāk (piemēram, ik pēc 2–3 dienām vismaz pirmo divu ārstēšanas nedēļu laikā) pacientiem ar palielinātu miopātijas risku. Piemēram, pacientiem ar jebkādas pakāpes nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 80 ml/min; skatīt arī 4.2. apakšpunktu), tostarp pacientiem, kuri saņem hemodialīzi vai nepārtrauktu ambulatoru peritoneālu dialīzi (CAPD), un pacientiem, kuri lieto citas zāles, kas var izraisīt miopātiju (piemēram, HMG-CoA reduktāzes inhibitori, fibrāti vai ciklosporīns).

Nav iespējams izslēgt iespēju, ka pacientiem, kuriem sākumā stāvoklī KFK normas augšējo robežu pārsniedz vairāk nekā 5 reizes, daptomicīna terapijas laikā KFK koncentrācija nepalielināsies vēl vairāk. Uzsākot terapiju ar daptomicīnu, šo apstākli bez ievērības atstāt nedrīkst. Turklāt, ja daptomicīns tiek ordinēts šādiem pacientiem, kontroles pasākumi jāveic biežāk kā reizi nedēļā.

Ja vien ieguvums neatsver risku, pacientiem, kuriem ir nozīmētas arī citas zāles, kuru lietošana ir saistīta ar miopātijas attīstību, ordinēt daptomicīnu nav atļauts.

Terapijas laikā pacienti regulāri jāpārbauda attiecībā uz jebkurām pazīmēm, kas varētu liecināt par miopātijas pazīmēm vai simptomiem.

Visiem pacientiem, kuriem attīstās nezināmas etioloģijas muskuļu sāpes, jutīgums, vājums vai krampji, KFK koncentrācija jākontrolē reizi divās dienās. Neskaidras etioloģijas muskuļu simptomu gadījumā, ja CFK koncentrācija sasniedz līmeni, kas 5 reizes pārsniedz normas augstāko robežu, daptomicīna lietošana ir jāpārtrauc.

Perifērā neiropātija

Pacienti, kuriem rodas pazīmes vai simptomi, kas var liecināt par perifēru neiropātiju ārstēšanas laikā ar daptomicīnu, ir jāizmeklē, un jāapsver daptomicīna lietošanas pārtraukšana (skatīt 4.8. un

5.3. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Pediatriskiem pacientiem līdz viena gada vecumam nevajadzētu lietot daptomicīnu, jo ir iespējamas iedarbības risks uz muskuļu, neiromuskulāro un/vai nervu sistēmu (perifēro un/vai centrālo), kas tika novērots jaundzimušiem suņiem (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Eozinofīla pneimonija

Saņemti ziņojumi par eozinofīlās pneimonijas gadījumiem pacientiem, kuri saņēma daptomicīnu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Gadījumos, kas saistīti ar daptomicīna lietošanu, pacientiem attīstījās drudzis, aizdusa ar apgrūtinātas elpošanas izraisītu hipoksiju un difūzs infiltrāts plaušās. Lielākajā daļā gadījumu eozinofīlā pneimonija attīstījās vairāk nekā 2 nedēļu laikā pēc ārstēšanas ar daptomicīnu uzsākšanas, un stāvoklis uzlabojās, pārtraucot daptomicīna lietošanu un uzsākot ārstēšanu ar steroīdiem. Ziņots par eozinofīlās pneimonijas recidīva gadījumiem pēc zāļu atkārtotas lietošanas. Pacientiem, kuriem ārstēšanas laikā ar daptomicīnu attīstās šīs pazīmes un simptomi, nekavējoties jāveic medicīniska izmeklēšana, tai skaitā, ja piemērojama, bronhoalveolāra lavāža, lai izslēgtu citus iemeslus (piemēram, bakteriālu infekciju, sēnīšu infekciju, parazītu, citu zāļu izraisītu simptomu). Nekavējoties jāpārtrauc daptomicīna lietošana un, ja nepieciešams, jāuzsāk ārstēšana ar sistēmiskajiem kortikosteroīdiem.

Nieru darbības traucējumi

Ārstēšanas laikā ar daptomicīnu ziņots par nieru darbības traucējumiem. Arī smagi nieru darbības traucējumi var predisponēt daptomicīna līmeņa pieaugumam, kas var palielināt miopātijas rašanās risku (skatīt iepriekš).

Pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir < 30 ml/min, jāveic daptomicīna devas intervāla pielāgošana (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu). Lietošanas drošums un efektivitāte, kas attiecas uz devu ievades intervālu korekciju, nav izvērtēta kontrolētos klīniskos pētījumos, un ieteikumi galvenokārt tiek pamatoti ar farmakokinētisko modeļu datiem. Šādiem pacientiem daptomicīnu atļauts lietot tikai tad, ja gaidāmais klīniskais ieguvums atsver iespējamo risku.

Pacientiem, kuriem jau pirms ārstēšanas sākšanas ar daptomicīnu ir zināmas pakāpes nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss < 80 ml/min), Daptomycin Hospira ieteicams lietot ar piesardzību. Ieteicams regulāri kontrolēt nieru darbību (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Turklāt, vienlaikus lietojot potenciāli nefrotoksiskus līdzekļus, neatkarīgi no pacienta nieru darbības, ieteicams regulāri kontrolēt nieru darbību (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Aptaukošanās

Pacientiem ar palielinātu ķermeņa masu (ĶMI pārsniedz 40 kg/m2), kuriem kreatinīna klīrenss pārsniedz 70 ml/min, daptomicīna AUC0-∞ bija nozīmīgi palielināts (vidēji par 42%), salīdzinot ar līdzīgām kontrolpersonām bez aptaukošanās. Informācija par daptomicīna drošumu un efektivitāti ļoti dūšīgiem cilvēkiem ir nepietiekama, tādēļ ieteicams ievērot piesardzību. Tomēr pašlaik nav pierādījumu, ka būtu jāsamazina deva (skatīt 5.2. apakšpunktu).

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daptomicīna metabolismā citohroms P450 (CYP450) ir iesaistīts nedaudz vai nemaz. Maz ticams, ka daptomicīns inhibēs vai inducēs zāļu metabolismu, kuras tiek metabolizētas P450 sistēmā.

Veikti mijiedarbības pētījumi ar daptomicīnu un aztreonamu, tobramicīnu, varfarīnu un probenecīdu. Daptomicīns neietekmēja varfarīna vai probenecīda farmakokinētiku, un šīs zāles neietekmēja arī daptomicīna farmakokinētiku. Aztreonams būtiski neietekmēja daptomicīna farmakokinētiku.

Lai gan, lietojot daptomicīnu 2 mg/kg devas 30 minūšu intravenozas infūzijas veidā kopā ar tobramicīnu, novēroja nelielas izmaiņas daptomicīna un tobramicīna farmakokinētikā, šīs izmaiņas nebija statistiski nozīmīgas. Mijiedarbība starp daptomicīnu un tobramicīnu, lietojot apstiprināto daptomicīna devu, nav zināma. Lietojot daptomicīnu kopā ar tobramicīnu, jāievēro piesardzība.

Pieredze par daptomicīna lietošanu kopā ar varfarīnu ir ierobežota. Nav veikti mijiedarbības pētījumi ar daptomicīnu un citiem antikoagulantiem, izņemot varfarīnu. Pirmo dienu laikā pēc ārstēšanas ar daptomicīnu uzsākšanas pacientiem, kuri Daptomycin Hospira lieto kopā ar varfarīnu, jākontrolē antikoagulanta aktivitāte.

Pieredze par daptomicīna lietošanu vienlaicīgi ar citām zālēm, kas var izraisīt miopātiju (piemēram, HMG-CoA reduktāzes inhibitori), nav pietiekama. Tomēr pacientiem, kas lieto vienu no šīm zālēm vienlaicīgi ar daptomicīnu, dažos gadījumos konstatēta izteikta KFK līmeņa palielināšanās un rabdomiolīzes gadījumi. Ārstēšanas laikā ar daptomicīnu citu ar miopātiju saistīto zāļu lietošanu, ja iespējams, ieteicams uz laiku pārtraukt, ja vien vienlaicīgas lietošanas ieguvums neattaisno risku. Ja no vienlaicīgas lietošanas nevar izvairīties, KFK līmenis jānosaka biežāk nekā reizi nedēļā un stingri jāuzrauga, vai pacientiem nerodas pazīmes vai simptomi, kas varētu liecināt par miopātiju. (skatīt 4.4., 4.8. un 5.3. apakšpunktu.)

Daptomicīns tiek izvadīts galvenokārt filtrācijas veidā caur nierēm un tādējādi, lietojot vienlaicīgi ar zālēm, kas samazina filtrāciju nierēs (piemēram, NPL un COX-2 inhibitoriem), var palielināties zāļu līmenis plazmā. Turklāt vienlaicīgas lietošanas laikā iespējama farmakodinamiska mijiedarbība papildinošas ietekmes dēļ uz nierēm. Tādēļ vienlaicīgi ar citām zālēm, kas mazina filtrāciju nierēs, daptomicīns jālieto ar piesardzību.

Lietošanas novērojumu laikā ir aprakstīti gadījumi, kad ir novērota traucējoša mijiedarbība starp daptomicīnu un noteiktiem reaģentiem, kurus dažkārt izmanto, nosakot protrombīna laiku/starptautisko standartizēto koeficientu (PL/INR). Šie traucējumi ir radījuši kļūdainu protrombīna laika (PL) un INR pieaugumu. Ja pacientiem, kuri lieto daptomicīnu, novēro neskaidras etioloģijas PL/INR patoloģijas, ir jāņem vērā, ka laboratorisko izmeklējumu rezultātus ietekmē mijiedarbība in vitro ar laboratorisko izmeklējumu. Rezultātu kļūdu iespējams mazināt gadījumā, ja paraugus PL vai INR analīzēm ņem tad, kad daptomicīna koncentrācija plazmā ir viszemākā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par daptomicīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par tiešu vai netiešu nelabvēlīgu ietekmi uz grūtniecību, embrionālu/augļa attīstību, dzemdībām vai attīstību pēc dzemdībām (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Daptomicīnu grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien nav absolūta nepieciešamība, t.i., tikai tad, ja sagaidāmais ieguvums attaisno iespējamo risku.

Barošana ar krūti

Atsevišķa gadījuma pētījumā ar cilvēkiem, mātei, kura baroja bērnu ar krūti, daptomicīns 28 dienas tika ievadīts intravenozi katru dienu, lietojot devu 500 mg/dienā. 27. dienā 24 stundu periodā pacientei tika ņemti krūts piena paraugi. Lielākā noteiktā daptomicīna koncentrācija krūts pienā bija 0,045 mcg/ml, kas ir zema koncentrācija. Tādēļ, līdz tiek iegūta papildus klīniskā pieredze, ārstēšanās laikā ar daptomicīnu mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, zīdīšana ir jāpārtrauc.

Fertilitāte

Klīniskie dati par daptomicīna ietekmi uz fertilitāti nav pieejami. Pētījumos ar dzīvniekiem neatklāja tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi attiecībā uz fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Ņemot vērā novērotās nevēlamās zāļu blakusparādības, uzskata, ka daptomicīnam nav raksturīga ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Klīniskos pētījumos daptomicīnu saņēma 2011 cilvēku. Šo pētījumu laikā 1221 cilvēki saņēma 4 mg/ kg dienas devu, no kuriem 1108 bija pacienti un 113 bija veseli brīvprātīgie; 460 cilvēki saņēma 6 mg/kg dienas devu, no kuriem 304 bija pacienti un 156 bija veseli brīvprātīgie. Par blakusparādībām (t. i., par reakcijām, ko pētnieks uzskata par iespējamām, varbūtēji vai noteikti saistītām ar zālēm) saņemts līdzīgs ziņojumu skaits gan daptomicīna, gan salīdzinošo preparātu grupās.

Visbiežāk ziņotās nevēlamās blakusparādības ir (sastopamības biežums: bieži (≥ 1/100 līdz <1/10)):

sēnīšu infekcijas, urīnceļu infekcija, Candida infekcija, anēmija, trauksme, bezmiegs, reibonis, galvassāpes, hipertensija, hipotensija, sāpes kuņģa-zarnu traktā un vēderā, slikta dūša, vemšana, aizcietējums, caureja, meteorisms, vēdera uzpūšanās un apjoma palielināšanās, patoloģiski aknu funkcionālie testi (paaugstināts alanīna aminotransferāzes (ALAT), aspartāta aminotransferāzes (ASAT) vai sārmainās fosfatāzes (ASP) līmenis asinīs), izsitumi, nieze, sāpes ekstremitātēs, paaugstināts kreatīna fosfokināzes (KFK) līmenis asinīs, reakcijas infūzijas vietā, drudzis, astēnija.

Retāk ziņots par šādām smagākām blakusparādībām: paaugstinātas jutības reakcijas, eozinofīla pneimonija, zāļu izraisīti izsitumi ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS), angioedēma un rabdomiolīze.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulā

Terapijas un novērošanas perioda laikā ziņots par šādām blakusparādībām ar šādu sastopamības biežumu: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (> 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000

līdz < 1/1000); ļoti reti (< 1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

1. tabula. Klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas ziņojumos minētās nevēlamās blakusparādības

Sistēmas orgānu grupa

Sastopamības

Nevēlamās blakusparādības

 

biežums

 

 

 

 

Infekcijas un infestācijas

Bieži:

Sēnīšu infekcijas, urīnceļu infekcija, kandidoze

 

 

 

 

Retāk:

Fungēmija

 

Nav zināmi*:

Clostridium difficile izraisīta caureja**

Asins un limfātiskās sistēmas

Bieži:

Anēmija

traucējumi

 

 

Retāk:

Trombocitēmija, eozinofīlija, palielināts starptautiskā

 

 

standartizētā koeficienta (INR) rādītājs

 

Reti:

Pagarināts protrombīna laiks (PL)

 

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi*:

Paaugstināta jutība**, kas minēta atsevišķos spontānos

 

 

ziņojumos tostarp, bet ne tikai, angioedēma, zāļu izraisīti

 

 

izsitumi ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem

 

 

(DRESS), plaušu eozinofīlija, vezikobullozi izsitumi ar

 

 

gļotādu bojājumu un mutes dobuma un rīkles pietūkuma

 

 

sajūta

 

 

 

 

Nav zināmi*:

Anafilakse**

 

Nav zināmi*:

Infūzijas reakcijas, ietverot šādus simptomus: tahikardija,

 

 

sēkšana, drudzis, trīce, sistēmisks piesārtums, reibonis,

 

 

ģībšana un metāliska garša mutē

Vielmaiņas un uztures

Retāk:

Samazināta ēstgriba, hiperglikēmija, elektrolītu līdzsvara

traucējumi

 

traucējumi

Psihiskie traucējumi

Bieži:

Trauksme, bezmiegs

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži:

Reibonis, galvassāpes

 

Retāk:

Parestēzija, garšas sajūtas traucējumi, trīce

 

Nav zināmi*:

Perifērā neiropātija**

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk:

Vertigo

Sirds funkcijas traucējumi

Retāk:

Supraventrikulāra tahikardija, ekstrasistoles

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži:

Hipertensija, hipotensija

 

Retāk:

Pietvīkums

Elpošanas sistēmas traucējumi,

Nav zināmi*:

Eozinofīlā pneimonija1**, klepus

krūšu kurvja un

 

 

videnes slimības

 

 

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži:

Sāpes kuņģa-zarnu traktā un vēderā, slikta dūša, vemšana,

 

 

aizcietējums, caureja, meteorisms, vēdera uzpūšanās un

 

 

apjoma palielināšanās

 

Retāk:

Dispepsija, glosīts

Aknu un/vai žults izvades

Bieži:

Patoloģiski aknu funkcionālie testi2 (paaugstināts alanīna

sistēmas traucējumi

 

aminotransferāzes (ALAT), aspartāta aminotransferāzes

 

 

(ASAT) vai sārmainās fosfatāzes (ASP) līmenis asinīs)

 

Reti:

Dzelte

Ādas un zemādas audu

Bieži:

Izsitumi, nieze

bojājumi

Retāk:

Nātrene

 

Nav zināmi*:

Akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze

Skeleta- muskuļu un

Bieži:

Sāpes ekstremitātēs, paaugstināts kreatīna fosfokināzes

saistaudu sistēmas bojājumi

 

(KFK) 2 līmenis serumā

 

Retāk:

Miozīts, paaugstināta mioglobīna koncentrācija, muskuļu

 

 

vājums, muskuļu sāpes, artralģija, paaugstināts

 

 

laktātdehidrogenāzes (LDH) līmenis serumā

 

Nav zināmi*:

Rabdomiolīze3**

Nieru un urīnizvades sistēmas

Retāk:

Nieru darbības traucējumi, tai skaitā nieru mazspēja un

traucējumi

 

nieru nepietiekamība, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs

Reproduktīvās sistēmas un

Retāk:

Vaginīts

krūts slimības

 

 

Vispārēji traucējumi un

Bieži:

Reakcijas infūzijas vietā, drudzis, astēnija

un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk:

Nogurums, sāpes

*Pamatojoties uz pēcreģistrācijas periodā saņemtajiem ziņojumiem. Tā kā par šīm blakusparādībām ziņots brīvprātīgi un no nenoteikta skaita pacientu grupas, nav iespējams noteikt to biežumu, tāpēc tās klasificētas kā “nav zināmi”.

**Skatīt 4.4. apakšpunktu.

1Lai gan precīzs eozinofīlās pneimonijas, kas saistīta ar daptomicīna lietošanu, sastopamības biežums nav zināms, līdz šim saņemto spontāno ziņojumu skaits ir ļoti neliels (< 1/10 000).

2Dažos gadījumos ir aprakstīta miopātija ar paaugstinātu KFK un muskuļu simptomiem. Pacientiem ir novērots arī paaugstināta transamināžu koncentrācija. Ir ļoti ticams, ka šis transamināžu koncentrācijas pieaugums ir saistīts ar ietekmi uz skeleta muskulatūru. Vairumā gadījumu transamināžu koncentrācijas pieaugums bija no 1. – 3.toksicitātes pakāpei un izzuda pēc terapijas pārtraukšanas.

3Kad bija pieejama klīniskā informācija par pacientiem, lai veiktu novērtējumu, konstatēts, ka aptuveni 50% no šiem gadījumiem radās pacientiem ar iepriekš esošiem nieru darbības traucējumiem vai tiem, kuri vienlaicīgi saņem rabdomiolīzi izraisošas zāles.

Drošuma dati par daptomicīna lietošanu 2 minūšu intravenozas injekcijas veidā atvasināti no divu farmakokinētiko pētījumu rezultātiem ar veseliem brīvprātīgajiem. Pamatojoties uz šo pētījumu rezultātiem, abām daptomicīna lietošanas metodēm — 2 minūšu intravenozas injekcijas un 30 minūšu intravenozas infūzijas veidā — ir līdzīgs drošuma un panesamības profils. Netika konstatētas būtiskas atšķirības lokālajā panesamībā vai nevēlamo blakusparādību raksturā un sastopamības biežumā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Pārdozēšanas gadījumā ieteicams veikt uzturošus pasākumus. Daptomicīnu no organisma var lēnām izvadīt ar hemodialīzi (aptuveni 15% no lietotās devas tiek izvadīti 4 stundu laikā) vai ar peritoneālo dialīzi (aptuveni 11% no lietotās devas tiek izvadīti 48 stundu laikā).

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Sistēmiski lietojamie antibakteriālie līdzekļi, citi antibakteriālie līdzekļi, ATĶ kods: J01XX09

Darbības mehānisms

Daptomicīns ir cikliska lipopeptīda dabisks produkts, kas darbojas tikai pret grampozitīvām baktērijām.

Darbības mehānisms ietver saistīšanos (kalcija jonu klātbūtnē) ar augšanas un miera fāzē esošu baktēriju šūnu membrānām, izraisot depolarizāciju un ātru olbaltumvielu, DNS un RNS sintēzes nomākumu. Tas izraisa baktēriju šūnu nāvi ar nenozīmīgu šūnu līzi.

Farmakokinētiskā/farmakodinamiskā attiecība

Daptomicīnam piemīt ātra, no koncentrācijas atkarīga baktericīda iedarbība pret grampozitīviem organismiem in vitroun in vivo dzīvnieku modeļos. Dzīvnieku modeļos AUC/MIK un Cmax/MIK korelē ar efektivitāti un paredzamo baktēriju nogalināšanu in vivo, lietojot vienreizējas devas, kas atbilst cilvēka devai 4 mg/kg un 6 mg/kg reizi dienā.

Rezistences mehānisms

Galvenokārt ārstēšanas laikā saņemti ziņojumi par baktēriju celmiem ar pazeminātu jutību pret daptomicīnu pacientiem ar grūti ārstējamām infekcijām un/vai lietojot tos ilgstoši. Saņemti arī ziņojumi par terapeitiskās neveiksmes gadījumiem pacientiem ar Staphylococcus aureus, Enterococcus faecalis vai Enterococcus faecium, tai skaitā pacientiem ar bakterēmiju, un tie tiek saistīti ar atsevišķu mikroorganismu samazinātu jutību vai tiešu rezistenci pret ārstēšanu ar daptomicīnu.

Mehānisms(i) rezistencei pret daptomicīnu nav pilnībā noskaidrots(i).

Robežkoncentrācijas

Eiropas pretmikrobu jutības testēšanas komiteja (European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing — EUCAST) ir noteikusi, ka minimālās inhibējošas koncentrācijas (MIK) attiecībā pret stafilokoku un streptokoku grupas mikroorganismiem (izņemot S. pneumoniae) ir ≤ 1 mg/l jutīgiem organismiem un > 1 mg/ l nejutīgiem organismiem.

Jutība

Rezistences sastopamība atsevišķām sugām var būt atšķirīga dažādās ģeogrāfiskās vietās un laikā un vēlams ņemt vērā vietējo informāciju par rezistenci, īpaši ārstējot smagas infekcijas. Ja vietēji rezistences sastopamība ir tāda, ka līdzekļa lietderība vismaz dažu infekcijas veidu gadījumā ir apšaubāma, nepieciešamības gadījumā jājautā padoms speciālistam

Parasti jutīgās sugas

Staphylococcus aureus*

Staphylococcus haemolyticus

Koagulāzes negatīvie stafilokoki

Streptococcus agalactiae*

Streptococcus dysgalactiae equisimilis apakšsuga*

Streptococcus pyogenes*

G grupas streptokoki

Clostridium perfringens

Peptostreptococcus sugas

Iedzimti rezistenti mikroorganismi

Gramnegatīvi organismi

* atzīmētas sugas, par kurām uzskata, ka klīniskos pētījumos aktivitāte ir pietiekami pierādīta.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Divu klīnisko pētījumu laikā komplicētu ādas un mīksto audu infekciju gadījumā 36% ar daptomicīnu ārstēto pacientu atbilda sistēmiskas iekaisuma reakcijas sindroma (SIRS) kritērijiem. Biežāk ārstētais infekcijas veids bija brūču infekcija (38% pacientu), bet 21% bija lieli abscesi. Šie ārstēto pacientu grupu ierobežojumi jāņem vērā, lemjot par daptomicīna lietošanu.

Nejaušinātā, kontrolētā, atvērtā pētījumā ar 235 pacientiem ar Staphylococcus aureus izraisītu bakterēmiju (t. i., pirms pirmās devas lietošanas tika konstatēts vismaz viens pozitīvs asins parauga uzsējums Staphylococcus aureus kultūrā) 19 no 120 pacientiem, kuri tika ārstēti ar daptomicīnu, atbilda

LIE kritērijiem. No šiem 19 pacientiem 11 bija inficēti ar meticilīnuzņēmīgu un 8 pacienti bija inficēti ar meticilīnrezistentu Staphylococcus aureus formu. LIE pacientu ārstēšanas rezultāti apkopoti zemāk esošajā tabulā.

Pacientu grupa

Daptomicīns

Salīdzinošā

Atšķirības rezultātos

 

 

antibiotika

 

 

 

 

 

 

 

 

n/N (%)

n/N (%)

Attiecība (95% TI)

ITT (intention to treat — ar nolūku

 

 

 

ārstēt) grupa

 

 

 

LIE

8/19 (42,1%)

7/16 (43,8%)

- 1,6% (- 34,6, 31,3)

PP (pēc protokola) grupa

 

 

 

 

 

 

 

LIE

6/12 (50,0%)

4/8 (50,0%)

0,0% (- 44,7, 44,7)

Ilgstošas vai atkārtotas Staphylococcus aureus infekcijas dēļ ārstēšana bija nesekmīga 19/120 (15,8%) pacientiem daptomicīna grupā, 9/53 (16,7%) pacientiem vankomicīna grupā un 2/62 (3,2%) pacientiem grupā, kurā pacienti tika ārstēti ar antistafilokoku pussintētiskā penicilīna preparātiem. No šiem pacientiem, sešiem daptomicīna grupas un vienam vankomicīna grupas pacientam, kuri bija inficēti ar Staphylococcus aureus, ārstēšanu turpinot, attīstījās paaugstināta MIK (skatīt iepriekš “Rezistences mehānisms”). Vairākumam pacientu, kuru ārstēšana bija nesekmīga ilgstošas vai atkārtotas Staphylococcus aureus infekcijas dēļ, konstatēja dziļas infekcijas, un viņiem nebija sniegta nepieciešamā ķirurģiskā palīdzība.

Daptomicīna drošums un efektivitāte tika vērtēta pediatriskiem pacientiem vecumā no 1 līdz 17 gadiem (pētījums DAP-PEDS-07-03) ar Gram pozitīvu baktēriju izraisītu kĀMAI. Pacienti tika iesaistīti pakāpeniski, labi definētās vecuma grupās un ar atbilstoši vecumam norādītām devām, ko lietoja vienu reizi dienā līdz 14 dienas ilgi, sekojošās devās:

1. vecuma grupa (n = 113): no 12 līdz 17 gadu vecumam saņēma daptomicīna devu 5 mg/kg vai standarta terapiju (ST);

2. vecuma grupa (n = 113): no 7 līdz 11 gadu vecumam saņēma daptomicīna devu 7 mg/kg vai ST;

3. vecuma grupa (n = 125): no 2 līdz 6 gadu vecumam saņēma daptomicīna devu 9 mg/kg vai ST;

4. vecuma grupa (n = 45): no 1 līdz 2 gadu vecumam saņēma daptomicīna devu 10 mg/kg vai ST.

Pētījuma DAP-PEDS-07-03 primārais mērķis bija novērtēt terapijas drošumu. Sekundārie mērķi bija novērtēt intravenozi ievadītas daptomicīna devas efektivitāti atkarībā no vecuma salīdzinājumā ar standarta terapiju. Galvenais efektivitātes mērķa kritērijs bija sponsora noteikts klīniskais rezultāts ārstēšanas novērtēšanas vizītē (clinical outcome at test-of-cure — TOC), ko definēja maskēts medicīniskais direktors.

Pētījumā kopā tika ārstēti 389 pacienti — 256 pacienti saņēma daptomicīnu un 133 pacienti saņēma standarta terapiju. Visās populāciju grupās veiksmīga klīniskā iznākuma biežums bija salīdzināms starp daptomicīna un ST grupām, pamatojot primārās efektivitātes analīzi ITT populācijā.

Sponsora definētā klīniskā rezultāta ārstēšanas novērtēšanas vizītes apkopojums

 

Veiksmīgs klīniskais iznākums

 

 

 

 

 

 

 

 

DAP

ST

% atšķirība

 

n/N (%)

n/N (%)

 

 

 

 

 

Terapijai paredzēti

227/257 (88,3%)

114/132 (86,4%)

2,0

 

 

 

 

Modificēti terapijai paredzēi

186/210 (88,6%)

92/105 (87,6%)

0,9

 

 

 

 

Klīniski novērtējami

204/207 (98,6%)

99/99 (100%)

-1,5

 

 

 

 

Mikrobioloģiski novērtējami (ME)

164/167 (98,2%)

78/78 (100%)

-1,8

 

 

 

 

Kopējais terapeitiskais atbildes biežums bija līdzīgs arī daptomicīna un ST grupās infekciju, ko izraisa MRSA, MSSA un Streptococcus pyogenes, ārstēšanai (skatīt tabulu zemāk; ME populācija); šo bieži sastopamo patogēnu gadījumā atbildes reakciju biežums bija >94% abām ārstēšanas grupām.

Kopsavilkums par kopējo terapeitisko atbildes biežumu, ņemot vērā sākotnējā patogēna tipu (ME populācija)

Patogēns

Veiksmīga iznākuma a biežums

 

n/N (%)

 

 

 

 

 

Daptomicīns

Salīdzinājuma zāles

 

 

 

Pret meticilīnu jutīgs

68/69 (99%)

28/29 (97%)

Staphylococcus aureus (MSSA)

 

 

 

 

 

Pret meticilīnu

63/66 (96%)

34/34 (100%)

rezistents Staphylococcus aureus

 

 

(MRSA)

 

 

 

 

 

Streptococcus pyogenes

17/18 (94%)

5/5 (100%)

a Pacienti, kuri sasniedza klīniski veiksmīgu iznākumu (klīniskā atbilde “Izārstēšanās” vai “Uzlabojums”) un mikrobioloģiski veiksmīgu iznākumu (patogēnu daudzums “Iznīcināts” vai “Uzskatāms par iznīcinātu”), ir klasificēti kā veiksmīgs kopējais terapeitiskais rezultāts.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Daptomicīna farmakokinētika kopumā ir lineāra un nav atkarīga no laika, lietojot veseliem brīvprātīgajiem devās no 4 līdz 12 mg/kg reizi dienā 30 minūšu ilgas intravenozas infūzijas veidā līdz pat 14 dienām. Līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta ar trešo dienas devu.

Lietojot daptomicīnu 2 minūšu intravenozas injekcijas veidā terapeitiskā darbības indeksa ietvaros no 4– 6 mg/kg, novēroja arī proporcionālu devas farmakokinētiku. Līdzīgu iedarbību (AUC un Cmax) novēroja veseliem brīvprātīgajiem gan pēc 30 minūšu intravenozas daptomicīna infūzijas, gan pēc 2 minūšu intravenozas daptomicīna injekcijas.

Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka daptomicīns pēc perorālas lietošanas nozīmīgā apjomā neuzsūcas.

Izkliede

Daptomicīna izkliedes tilpums līdzsvara stāvoklī veseliem pieaugušajiem bija aptuveni 0,1 l/kg, un tas nebija atkarīgs no devas. Pētījumos par izkliedi audos žurkām konstatēja, ka pēc vienreizējas un vairāku devu lietošanas daptomicīns tikai minimāli šķērso hematoencefālisko barjeru un placentu.

Daptomicīns atgriezeniski saistās ar cilvēka plazmas olbaltumiem no koncentrācijas neatkarīgā veidā. Veseliem brīvprātīgiem un ar daptomicīnu ārstētiem pacientiem, tostarp pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, saistīšanās ar olbaltumvielām bija vidēji 90%.

Biotransformācija

In vitro pētījumos pierādīts, ka daptomicīns nemetabolizējas cilvēka aknu mikrosomās. In vitro pētījumos ar cilvēku hepatocītiem noteikts, ka daptomicīns nenomāc un neinducē sekojošu cilvēka citohroma P450 izoformu aktivitāti: 1A2, 2A6, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1 un 3A4. Maz ticams, ka daptomicīns inhibēs vai inducēs zāļu metabolismu, kuras tiek metabolizētas P450 sistēmā.

Pēc 14C-daptomycin infūzijas ievadīšanas veseliem pieaugušajiem radioaktivitāte plazmā bija līdzīga mikrobioloģisko pārbaužu laikā noteiktajai koncentrācijai. Nosakot starpību starp kopējo radioaktīvo koncentrāciju un mikrobioloģiski aktīvo koncentrāciju, urīnā konstatēja neaktīvus metabolītus. Atsevišķā pētījumā plazmā metabolītus nekonstatēja, un urīnā konstatēja nelielu daudzumu trīs oksidatīvu metabolītu un viena neidentificēta savienojuma. Metabolisma vieta nav noteikta.

Eliminācija

Daptomicīna ekskrēcija galvenokārt notiek caur nierēm. Lietojot vienlaikus probenecīdu un daptomicīnu, ietekme uz daptomicīna farmakokinētiku nav vērojama, kas liecina, ka aktīva daptomicīna sekrēcija kanāliņos ir minimāla vai nenotiek vispār.

Pēc intravenozas ievades daptomicīna plazmas klīrenss ir aptuveni 7–9 ml/h/kg un tā nieru klīrenss ir 4– 7 ml/h/kg.

Masas līdzsvara pētījumā, izmantojot radioloģiski iezīmētu materiālu, 78% ievadītas devas tika izdalīts no urīna, ievērojot kopējo radioaktivitātes daudzumus. Neizmainīta daptomicīna daudzums urīnā bija apmēram 50% no devas. Aptuveni 5% no lietotās radioloģiski iezīmētās vielas ekskrēcija notika ar izkārnījumiem.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem pacientiem (vecākiem par ≥ 75 gadiem) pēc vienas daptomicīna 4 mg/kg devas intravenozas ievadīšanas 30 minūšu laika periodā vidējais kopējais daptomicīna klīrenss samazinājās aptuveni par 35% un vidējā AUC0-∞ vērtība palielinājās par aptuveni 58%, salīdzinot ar gados jaunākiem pacientiem (vecumā no 18 līdz 30 gadiem). Nebija atšķirības Cmax vērtībās. Konstatētās atšķirības, visticamāk, saistītas ar nieru darbības samazinājumu, kas parasti novērojams gados vecāko pacientu grupā.

Tikai vecuma dēļ deva nav jāpielāgo. Tomēr, ja ir pierādījumi par smagiem nieru darbības traucējumiem, jānovērtē nieru darbība un deva jāsamazina.

Bērni un pusaudži (<18 gadus veci)

Daptomicīna farmakokinētika noteikta pēc vienreizējas 4 mg/kg devas ievadīšanas trīs pediatrijas pacientu grupās (2–6 gadi, 7–11 gadi un 12–17 gadi) ar diagnosticētu grampozitīvu infekciju vai aizdomām par to. Daptomicīna farmakokinētika pēc vienreizējas 4 mg/kg devas lietošanas pusaudžiem vecumā no 12 līdz 17 gadiem kopumā ir līdzīga kā veseliem pieaugušajiem ar normālu nieru darbību ar noslieci uz zemāku AUC un Cmax pusaudžiem. Jaunākās vecuma grupās (2–6 gadi un 7–11 gadi) kopējais klīrenss, salīdzinot ar pusaudžu grupu, bija paaugstināts, kā rezultātā samazinājās iedarbība (AUC un Cmax) un eliminācijas pusperiods. Šajā pētījumā efektivitāte netika vērtēta.

Tika veikts atsevišķs pētījums, lai novērtētu daptomicīna farmakokinētiku pēc vienreizējas daptomicīna 8 mg/kg vai 10 mg/kg devas lietošanas vai nu 1 vai 2 stundu ilgas infūzijas veidā pediatrijas pacientiem vecumā no 2 līdz 6 gadiem (ieskaitot) ar diagnosticētu grampozitīvu infekciju, vai aizdomām par to, kuri saņēma standarta ārstēšanu ar pretmikrobu līdzekļiem.

Vidējā novērotā iedarbība (AUC0-∞), lietojot vienreizēju 8 un 10 mg/kg devu, bija attiecīgi 429 un

550 μg*h/ml, un tā bija līdzīga iedarbībai, ko novēroja līdzsvara stāvoklī pieaugušajiem, lietojot 4 mg/kg devu (495 μg*h/ml). Pētītajā devu diapazonā daptomicīna farmakokinētika bija lineāra. Eliminācijas pusperiods, klīrenss un izkliedes tilpums abām devām bija līdzīgs.

Tika veikts IV fāzes pētījums, lai novērtētu daptomicīna drošumu, efektivitāti un farmakokinētiku pediatriskiem pacientiem (vecumā no 1 līdz 17 gadiem, ieskaitot) ar kĀMAI, ko izraisīja grampozitīvi patogēni. Pacienti tika iekļauti 4 grupās (skatīt 5.1. apakšpunktu). Intravenozi tika ievadīta 5–10 mg/kg daptomicīna deva. Daptomicīnu saņēma 256 bērni. Farmakokinētikas atlasi veica 45 bērniem no visām vecuma grupām. Pēc atkārtotu devu lietošanas daptomicīna AUC 0-tau bija 387, 438, 439 un 466 µg × h/ml attiecīgi bērniem vecuma grupā 12–17 gadi, 7–11 gadi, 2–6 gadi un 1–2-gadi, kas norāda, ka, pēc devas pielāgošanas atbilstoši ķermeņa svaram un vecumam, dažādās vecuma grupās daptomicīna iedarbība bija līdzīga.

Vidējā Cmax diapazons bija 62,4–81,9 μg/ml. Terminālais t1/2 diapazons bija 3,8–5,3 stundas starp atsevišķām vecuma grupām, bet vidējais klīrenss līdzsvara koncentrācijas stāvoklī svārstījās no 13,3– 21,5 ml/h/kg. Atbilstošais klīrenss pacientiem mazākā vecuma grupā arī bija augstāks, kas atbilst iepriekšējiem novērojumiem. Iedarbības līmeņi, ko sasniedza ar šīm devām, bija atbilstoši tiem, ko sasniedza kĀMAI pētījumā pieaugušajiem.

Aptaukošanās

Relatīvi salīdzinot ar cilvēkiem bez aptaukošanās, daptomicīna sistēmiskā iedarbība, nosakot pēc AUC, cilvēkiem ar mērenu aptaukošanos (ķermeņa masas indekss 25–40 kg/m2) ir palielināta par aptuveni 28% un par 42% cilvēkiem ar izteiktu aptaukošanos (ķermeņa masas indekss > 40 kg/m2). Tomēr tikai aptaukošanās dēļ deva nav jāpielāgo.

Dzimums

Klīniski nozīmīgas ar dzimumu saistītas daptomicīna farmakokinētikas atšķirības nav novērotas.

Nieru darbības traucējumi

Pēc vienas 4 mg/kg vai 6 mg/kg daptomicīna devas intravenozas ievadīšanas 30-minūšu laika periodā subjektiem ar dažādas pakāpes nieru darbības traucējumiem, nieru darbībai (kreatinīna klīrensam) samazinoties, daptomicīna kopējais klīrenss (CL) samazinājās un sistēmiskā iedarbība (AUC) palielinājās.

Pamatojoties uz farmakokinētisko pētījumu un modeļu rezultātiem, daptomicīna AUC pirmajā dienā pēc 6 mg/kg devas ievadīšanas pacientiem ar HD vai NAPD bija 2 reizes augstāka nekā AUC, kas novērota pacientiem ar normālu nieru darbību un kuriem ievadīja tādu pašu zāļu devu. Otrajā dienā pēc 6 mg/kg devas ievadīšanas pacientiem ar HD vai NAPD daptomicīna AUC bija 1,3 reizes augstāka nekā AUC, kas novērota pēc otrās 6 mg/kg devas ievadīšanas pacientiem ar normālu nieru darbību. Pamatojoties uz šiem datiem, pacientiem ar HD vai NAPD noteikta tipa infekcijas ārstēšanai paredzēto daptomicīna devu ieteicams ievadīt reizi 48 stundās (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Cilvēkiem ar mēreniem aknu darbības traucējumiem (B grupa pēc Child-Pugh aknu darbības traucējumu klasifikācijas), salīdzinot ar veseliem atbilstoša dzimuma, vecuma un ķermeņa masas brīvprātīgajiem, pēc vienreizējas 4 mg/kg devas lietošanas daptomicīna farmakokinētika nemainās. Lietojot daptomicīnu pacientiem ar mēreniem aknu darbības traucējumiem, devas pielāgošana nav nepieciešama. Daptomicīna farmakokinētika pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (C grupa pēc Child-Pugh klasifikācijas) nav novērtēta.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Klīniski nozīmīga ilguma (14–28 dienas) pētījumos daptomicīna lietošana bija saistīta ar minimālām vai vieglām deģeneratīvām/reģeneratīvām skeleta muskuļu pārmaiņām žurkām un suņiem. Mikroskopiskās izmaiņas skeleta muskulatūrā bija nelielas (skāra aptuveni 0,05% miofibrillu), un, lietojot lielākas devas, tās pavadīja KFK līmeņa palielināšanās. Fibrozi vai rabdomiolīzi nenovēroja. Visas muskuļu pārmaiņas, tostarp mikroskopiskas, bija atgriezeniskas 1–3 mēnešu laikā pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas. Gludās vai sirds muskulatūras funkcionālas vai patoloģiskas pārmaiņas nenovēroja.

Mazākā novērojamā efekta līmenis (lowest observable effect level — LOEL) miopātijām žurkām un suņiem tika sasniegts pie iedarbības līmeņa, kas 0,8–2,3 reizes pārsniedza terapeitisko līmeni cilvēkiem, lietojot 6 mg/kg devu (30 minūšu intravenozas infūzijas veidā) pacientiem ar normālu nieru funkciju. Tā kā farmakokinētiskās īpašības bija ļoti līdzīgas (skatīt 5.2. apakšpunktu), abu metožu lietošanas drošuma robežas arī ir līdzīgas.

Pētījumā ar suņiem tika pierādīts, ka skeleta miopātijas biežums samazinājās, lietojot kopējo dienas devu vienu reizi dienā, salīdzinot ar tās pašas kopējās dienas devas dalītu lietošanu, kas norāda, ka miopātisko bojājumu attīstība dzīvniekiem ir tieši saistīta ar laika periodu starp devu lietošanas reizēm.

Ietekmi uz perifēriem nerviem novēroja, lietojot lielākas devas nekā tās, kas izraisa skeleta muskuļu pārmaiņas pieaugušām žurkām un suņiem, un tā bija primāri saistīta ar Cmax plazmā. Perifēro nervu pārmaiņām bija raksturīga minimāla vai neliela aksonu deģenerācija, un tās bieži pavadīja funkcionālas pārmaiņas. Gan mikroskopiskās, gan funkcionālās pārmaiņas pilnībā izzuda 6 mēnešu laikā pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas. Drošības robežas perifēro nervu pārmaiņām žurkām un suņiem sasniedza pie iedarbības līmeņa, kas attiecīgi 8 un 6 reizes pārsniedza terapeitisko līmeni cilvēkiem, salīdzinot nenovērojamās iedarbības līmeņa (no observable effect level — NOEL) Cmax vērtības ar Cmax vērtībām, ko sasniedz, lietojot 6 mg/kg devu 30 minūšu intravenozas infūzijas veidā vienu reizi dienā pacientiem ar normālām nieru funkcijām.

Atrades no in vitro un dažiem in vivo pētījumiem, kuru mērķis bija sīkāk noskaidrot daptomicīna miotoksicitātes mehānismu, liecina, ka toksicitāte primāri skar diferencētu skeleta muskuļu šūnu ar spontānu kontraktilitāti plazmatiskās membrānas. Specifiskā šūnu virsmas sastāvdaļa, kas tieši saistās ar aktīvo vielu, nav noskaidrota. Novērots arī mitohondriju zudums/bojājumi; tomēr šīs atrades loma un nozīme kopējā patoloģijas procesā nav zināma. Šī atrade nav saistīta ar ietekmi uz muskuļu kontraktilitāti. Atšķirībā no pieaugušiem suņiem, jauni suņi bija jutīgāki pret perifēro nervu pārmaiņām nekā skeleta miopātiju. Jauniem suņiem perifēro un spinālo nervu bojājumi attīstījās, lietojot mazākas devas nekā tās, kas saistītas ar toksisku ietekmi uz skeleta muskuļiem.

Jaundzimušiem suņiem, lietojot ≥ 50 mg/kg/dienā devu, daptomicīns izraisīja klīniski izteiktu raustīšanos, muskuļu stīvums ekstremitātēs un ekstremitāšu ierobežotu izmantošanu, kas sekojoši izraisīja ķermeņa masas samazināšanos un pasliktināja vispārējo veselības stāvokli, un bija nepieciešams priekšlaicīgi pārtraukt ārstēšanu šīs devas grupām. Lietojot mazākas devas (25 mg/kg/dienā), novēroja vieglas un atgriezeniskas raustīšanās pazīmes un vienu muskuļu stīvuma gadījumu bez ietekmes uz ķermeņa svaru. Nevienai devai nebija histopatoloģiskas korelācijas perifērās un centrālās nervu sistēmas audos vai skeleta-muskuļu sistēmā, tādējādi nevēlamo klīnisko pazīmju mehānisms un klīniskais nozīmīgums nav zināmi.

Reproduktīvās toksicitātes pārbaudēs neguva pierādījumus par ietekmi uz auglību, embrija, augļa vai postnatālo attīstību. Tomēr daptomicīns var šķērsot placentu grūsnām žurkām (skatīt 5.2. apakšpunktu). Daptomicīna izdalīšanās pienā dzīvniekiem zīdīšanas periodā nav pētīta.

Ilgstoši kanceroģenēzes pētījumi grauzējiem nav veikti. Daptomicīns nebija mutagēnisks vai klastogēnisks vairākos in vivo un in vitro genotoksicitātes testos.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Nātrija hidroksīds (pH pielāgošanai)

6.2.Nesaderība

Daptomycin Hospira nav fizikāli un ķīmiski saderīgs ar glikozi saturošiem šķīdumiem. Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm(izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

6.3.Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Pēc izšķīdināšanas: ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanas laikā pagatavotam šķīdumam flakonā ir pierādīta 12 stundas 25 °C temperatūrā un līdz 48 stundām, uzglabājot 2–8 °C temperatūrā. Ir noteikts, ka atšķaidīts šķīdums infūzijas maisos ir ķīmiski un fizikāli stabils 12 stundas 25 °C temperatūrā vai

24 stundas 2–8 °C temperatūrā.

30 minūšu intravenozas infūzijas gadījumā kombinētais uzglabāšanas laiks (pagatavotam šķīdumam flakonā un atšķaidītam šķīdumam infūzijas maisā; skatīt 6.6. apakšpunktu) 25 °C temperatūrā nedrīkst pārsniegt 12 stundas (vai 24 stundas — 2–8 °C temperatūrā).

2 minūšu intravenozas injekcijas gadījumā uzglabāšanas laiks pagatavotam šķīdumam flakonā (skatīt 6.6. apakšpunktu) 25 °C temperatūrā nedrīkst pārsniegt 12 stundas (vai 48 stundas – 2-8 °C temperatūrā).

Tomēr no mikrobioloģiskā viedokļa preparāts jālieto nekavējoties. Šīs zāles nesatur konservantus vai bakterostatiskus līdzekļus. Ja tās netiek lietotas uzreiz, par uzglabāšanas ilgumu lietošanas laikā ir atbildīgs lietotājs; laiks parasti nedrīkst pārsniegt 24 stundas 2–8 °C temperatūrā, ja vien šķīdināšana/atšķaidīšana nav veikta kontrolētos un apstiprinātos aseptiskos apstākļos.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2 °C–8 °C).

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas un pēc sagatavošanas un atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

Vienreizējas lietošanas 10 ml I klases caurspīdīga stikla flakoni ar pelēkas krāsas gumijas aizbāžņiem un alumīnija vāciņu.

Pieejams iepakojumos ar 1 flakonu vai 5 flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Daptomycin Hospira var ievadīt 30 vai 60 minūšu intravenozas infūzijas vai 2 minūšu intravenozas injekcijas veidā (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu). Lai pagatavotu šķīdumu lietošanai intravenozas infūzijas veidā, nepieciešams veikt šķīduma papildu atšķaidīšanu, kā norādīts zemāk.

Daptomycin Hospira 350 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

Ievadot Daptomycin Hospira 30 vai 60 minūšu intravenozas infūzijas veidā

Daptomycin Hospira infūziju šķīduma 50 mg/ml koncentrāciju iegūst, liofilizēto produktu izšķīdinot 7 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām.

Liofilizētais produkts izšķīst aptuveni 15 minūšu laikā. Pilnībā izšķīdis produkts ir dzidrs šķīdums, un tajā gar flakona malām var būt nelieli gaisa burbulīši vai putas.

Lai sagatavotu Daptomycin Hospira šķīdumu intravenozai infūzijai, jāievēro tālāk sniegtie norādījumi. Šķīdinot liofilizēto Daptomycin Hospira, vienmēr jāievēro aseptikas noteikumi.

1.Polipropilēna vāciņš jānoņem, lai atklātu gumijas aizbāžņa centrālo daļu. Notīriet gumijas aizbāžņa augšdaļu ar spirta tamponu vai citu antiseptisku šķīdumu un uzgaidiet, līdz tas nožūst. Pēc notīrīšanas nepieskarieties gumijas korķim vai neļaujiet tam saskarties ar citām virsmām. 7 ml

9mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām jāievelk šļircē, izmantojot sterilu adatu, kas ir

21.izmēra vai mazāku diametru, vai bezadatas ierīci, un pēc tam lēnām caur gumijas aizbāžņa centrālo daļu flakonā jāievada šķīdums, vēršot adatu pret flakona sienu.

2.Flakons viegli jāpagroza, lai nodrošinātu pilnīgu produkta samitrināšanu, un pēc tam jānostādina

10minūtes.

3.Visbeidzot flakons viegli jāpagroza/jārotē dažas minūtes, cik nepieciešams, lai iegūtu dzidru šķīdumu. Jāizvairās no spēcīgas kratīšanas/maisīšanas, lai novērstu preparāta saputošanos.

4.Pagatavotais šķīdums uzmanīgi jāapskata, lai pārliecinātos, ka zāles ir izšķīdušas, un pirms lietošanas vizuāli jāpārbauda, vai šķīdums nesatur sīkas daļiņas. Pagatavoto Daptomycin Hospira šķīdumu krāsa var būt no gaiši dzeltenas līdz gaiši brūnai.

5.Lēnām atvelciet pagatavoto šķīdumu (50 mg daptomicīna/ml) no flakona ar sterilu adatu, kas ir

21.izmēra vai mazāku diametru.

6.Pagatavotais šķīdums tālāk jāatšķaida ar 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumu (parasti ar 50 ml).

7.Apgrieziet flakonu otrādi, lai ļautu šķīdumam pārvietoties virzienā uz aizbāzni. Izmantojot jaunu šļirci, ieduriet adatu otrādi apgrieztā flakonā. Turot flakonu apgrieztu otrādi, ievelkot šķīdumu šļircē, novietojiet adatas galu flakonā dziļi šķīdumā. Pirms adatas izņemšanas no flakona pilnībā atvelciet virzuli līdz šļirces korpusa galam, lai ievilktu visu šķīdumu no otrādi apgrieztā flakona.

8.Nomainiet adatu ar jaunu adatu intravenozai infūzijai.

9.Izvadiet gaisu, lielos burbuļus un lieko šķīdumu, lai iegūtu nepieciešamo devu.

10.Pagatavotais un atšķaidītais šķīdums jāievada 30 vai 60 minūšu intravenozas infūzijas veidā, kā norādīts 4.2. apakšpunktā.

Pierādīta saderība ar šādiem līdzekļiem, ja tos pievieno Daptomycin Hospira saturošiem infūzijas šķīdumiem: aztreonāms, ceftazidīms, ceftriaksons, gentamicīns, flukonazols, levofloksacīns, dopamīns, heparīns un lidokaīns.

Ievadot Daptomycin Hospira 2 minūšu intravenozas injekcijas veidā

Daptomycin Hospira šķīduma intravenozai injekcijai pagatavošanai nedrīkst izmantot ūdeni injekcijām. Daptomycin Hospira šķīdināšanai drīkst izmantot vienīgi 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumu.

Daptomycin Hospira injekciju šķīduma 50 mg/ml koncentrāciju iegūst, liofilizēto produktu izšķīdinot 7 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām.

Liofilizētais produkts izšķīst aptuveni 15 minūšu laikā. Pilnībā izšķīdis produkts ir dzidrs šķīdums, un tajā gar flakona malām var būt nelieli gaisa burbulīši vai putas.

Lai sagatavotu Daptomycin Hospira šķīdumu intravenozai injekcijai, jāievēro tālāk sniegtie norādījumi. Šķīdinot liofilizēto Daptomycin Hospira, vienmēr jāievēro aseptikas noteikumi.

1.Polipropilēna vāciņš jānoņem, lai atklātu gumijas aizbāžņa centrālo daļu. Notīriet gumijas aizbāžņa augšdaļu ar spirta tamponu vai citu antiseptisku šķīdumu un uzgaidiet, līdz tas nožūst. Pēc notīrīšanas nepieskarieties gumijas korķim vai neļaujiet tam saskarties ar citām virsmām. 7 ml

9mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām jāievelk šļircē, izmantojot sterilu adatu, kas ir

21.izmēra vai mazāku diametru, vai bezadatas ierīci, un pēc tam lēnām caur gumijas aizbāžņa centrālo daļu flakonā jāievada šķīdums, vēršot adatu pret flakona sienu.

2.Flakons viegli jāpagroza, lai nodrošinātu pilnīgu produkta samitrināšanu, un pēc tam jānostādina

10minūtes.

3.Visbeidzot flakons viegli jāpagroza/jārotē dažas minūtes, cik nepieciešams, lai iegūtu dzidru šķīdumu. Jāizvairās no spēcīgas kratīšanas/maisīšanas, lai novērstu preparāta saputošanos.

4.Pagatavotais šķīdums uzmanīgi jāapskata, lai pārliecinātos, ka zāles ir izšķīdušas, un pirms lietošanas vizuāli jāpārbauda, vai šķīdums nesatur sīkas daļiņas. Pagatavoto Daptomycin Hospira šķīdumu krāsa var būt no gaiši dzeltenas līdz gaiši brūnai.

5.Lēnām atvelciet pagatavoto šķīdumu (50 mg daptomicīna/ml) no flakona ar sterilu adatu, kas ir

21.izmēra vai mazāku diametru.

6.Apgrieziet flakonu otrādi, lai ļautu šķīdumam pārvietoties virzienā uz aizbāzni. Izmantojot jaunu šļirci, ieduriet adatu otrādi apgrieztā flakonā. Turot flakonu apgrieztu otrādi, ievelkot šķīdumu šļircē, novietojiet adatas galu flakonā dziļi šķīdumā. Pirms adatas izņemšanas no flakona pilnībā atvelciet virzuli līdz šļirces korpusa galam, lai ievilktu visu šķīdumu no otrādi apgrieztā flakona.

7.Nomainiet adatu ar jaunu adatu intravenozai injekcijai.

8.Izvadiet gaisu, lielos burbuļus un lieko šķīdumu, lai iegūtu nepieciešamo devu.

9.Pagatavotais šķīdums lēnām jāievada intravenozas injekcijas veidā 2 minūšu laikā, kā norādīts

4.2.apakšpunktā.

Daptomycin Hospira flakoni ir paredzēti tikai vienreizējai lietošanai.

No mikrobioloģiskā viedokļa zāles jālieto tūlīt pēc pagatavošanas (skatīt apakšpunktu 6.3.).

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Daptomycin Hospira 500 mg pulveris injekciju/infūziju šķīduma pagatavošanai

Ievadot Daptomycin Hospira 30 vai 60 minūšu intravenozas infūzijas veidā

Daptomycin Hospira infūziju šķīduma 50 mg/ml koncentrāciju iegūst, liofilizēto produktu izšķīdinot 10 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām.

Liofilizētais produkts izšķīst aptuveni 15 minūšu laikā. Pilnībā izšķīdis produkts ir dzidrs šķīdums, un tajā gar flakona malām var būt nelieli gaisa burbulīši vai putas.

Lai sagatavotu Daptomycin Hospira šķīdumu intravenozai infūzijai, jāievēro tālāk sniegtie norādījumi. Šķīdinot liofilizēto Daptomycin Hospira, vienmēr jāievēro aseptikas noteikumi.

1.Polipropilēna vāciņš jānoņem, lai atklātu gumijas aizbāžņa centrālo daļu. Notīriet gumijas aizbāžņa augšdaļu ar spirta tamponu vai citu antiseptisku šķīdumu un uzgaidiet, līdz tas nožūst. Pēc notīrīšanas nepieskarieties gumijas korķim vai neļaujiet tam saskarties ar citām virsmām. 10 ml

9mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām jāievelk šļircē, izmantojot sterilu adatu, kas ir

21.izmēra vai mazāku diametru, vai bezadatas ierīci, un pēc tam lēnām caur gumijas aizbāžņa centrālo daļu flakonā jāievada šķīdums, vēršot adatu pret flakona sienu.

2.Flakons viegli jāpagroza, lai nodrošinātu pilnīgu produkta samitrināšanu, un pēc tam jānostādina

10minūtes.

3.Visbeidzot flakons viegli jāpagroza/jārotē dažas minūtes, cik nepieciešams, lai iegūtu dzidru šķīdumu. Jāizvairās no spēcīgas kratīšanas/maisīšanas, lai novērstu preparāta saputošanos.

4.Pagatavotais šķīdums uzmanīgi jāapskata, lai pārliecinātos, ka zāles ir izšķīdušas, un pirms lietošanas vizuāli jāpārbauda, vai šķīdums nesatur sīkas daļiņas. Pagatavoto Daptomycin Hospira šķīdumu krāsa var būt no gaiši dzeltenas līdz gaiši brūnai.

5.Lēnām atvelciet pagatavoto šķīdumu (50 mg daptomicīna/ml) no flakona ar sterilu adatu, kas ir

21.izmēra vai mazāku diametru.

6.Pagatavotais šķīdums tālāk jāatšķaida ar 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumu (parasti ar 50 ml).

7.Apgrieziet flakonu otrādi, lai ļautu šķīdumam pārvietoties virzienā uz aizbāzni. Izmantojot jaunu šļirci, ieduriet adatu otrādi apgrieztā flakonā. Turot flakonu apgrieztu otrādi, ievelkot šķīdumu šļircē,

novietojiet adatas galu flakonā dziļi šķīdumā. Pirms adatas izņemšanas no flakona pilnībā atvelciet virzuli līdz šļirces korpusa galam, lai ievilktu visu šķīdumu no otrādi apgrieztā flakona.

8.Nomainiet adatu ar jaunu adatu intravenozai infūzijai.

9.Izvadiet gaisu, lielos burbuļus un lieko šķīdumu, lai iegūtu nepieciešamo devu.

10.Pagatavotais un atšķaidītais šķīdums jāievada 30 vai 60 minūšu intravenozas infūzijas veidā, kā norādīts 4.2. apakšpunktā.

Pierādīta saderība ar šādiem līdzekļiem, ja tos pievieno Daptomycin Hospira saturošiem infūzijas šķīdumiem: aztreonāms, ceftazidīns, ceftriaksons, gentamicīns, flukonazols, levofloksacīns, dopamīns, heparīns un lidokaīns.

Ievadot Daptomycin Hospira 2 minūšu intravenozas injekcijas veidā

Daptomycin Hospira šķīduma intravenozai injekcijai pagatavošanai nedrīkst izmantot ūdeni injekcijām. Daptomycin Hospira šķīdināšanai drīkst izmantot vienīgi 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumu.

Daptomycin Hospira injekciju šķīduma 50 mg/ml koncentrāciju iegūst, liofilizēto produktu izšķīdinot 10 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām.

Liofilizētais produkts izšķīst aptuveni 15 minūšu laikā. Pilnībā izšķīdis produkts ir dzidrs šķīdums, un tajā gar flakona malām var būt nelieli gaisa burbulīši vai putas.

Lai sagatavotu Daptomycin Hospira šķīdumu intravenozai injekcijai, jāievēro tālāk sniegtie norādījumi. Šķīdinot liofilizēto Daptomycin Hospira, vienmēr jāievēro aseptikas noteikumi.

1.Polipropilēna vāciņš jānoņem, lai atklātu gumijas aizbāžņa centrālo daļu. Notīriet gumijas aizbāžņa augšdaļu ar spirta tamponu vai citu antiseptisku šķīdumu un uzgaidiet, līdz tas nožūst. Pēc notīrīšanas nepieskarieties gumijas korķim vai neļaujiet tam saskarties ar citām virsmām. 10 ml

9mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām jāievelk šļircē, izmantojot sterilu adatu, kas ir

21.izmēra vai mazāku diametru, vai bezadatas ierīci, un pēc tam lēnām caur gumijas aizbāžņa centrālo daļu flakonā jāievada šķīdums, vēršot adatu pret flakona sienu.

2.Flakons viegli jāpagroza, lai nodrošinātu pilnīgu produkta samitrināšanu, un pēc tam jānostādina

10minūtes.

3.Visbeidzot flakons viegli jāpagroza/jārotē dažas minūtes, cik nepieciešams, lai iegūtu dzidru šķīdumu. Jāizvairās no spēcīgas kratīšanas/maisīšanas, lai novērstu preparāta saputošanos.

4.Pagatavotais šķīdums uzmanīgi jāapskata, lai pārliecinātos, ka zāles ir izšķīdušas, un pirms lietošanas vizuāli jāpārbauda, vai šķīdums nesatur sīkas daļiņas. Pagatavoto Daptomycin Hospira šķīdumu krāsa var būt no gaiši dzeltenas līdz gaiši brūnai.

5.Lēnām atvelciet pagatavoto šķīdumu (50 mg daptomicīna/ml) no flakona ar sterilu adatu, kas ir

21.izmēra vai mazāku diametru.

6.Apgrieziet flakonu otrādi, lai ļautu šķīdumam pārvietoties virzienā uz aizbāzni. Izmantojot jaunu šļirci, ieduriet adatu otrādi apgrieztā flakonā. Turot flakonu apgrieztu otrādi, ievelkot šķīdumu šļircē, novietojiet adatas galu flakonā dziļi šķīdumā. Pirms adatas izņemšanas no flakona pilnībā atvelciet virzuli līdz šļirces korpusa galam, lai ievilktu visu šķīdumu no otrādi apgrieztā flakona.

7.Nomainiet adatu ar jaunu adatu intravenozai injekcijai.

8.Izvadiet gaisu, lielos burbuļus un lieko šķīdumu, lai iegūtu nepieciešamo devu.

9.Pagatavotais šķīdums lēnām jāievada intravenozas injekcijas veidā 2 minūšu laikā, kā norādīts

4.2.apakšpunktā.

Daptomycin Hospira flakoni ir paredzēti tikai vienreizējai lietošanai.

No mikrobioloģiskā viedokļa zāles jālieto tūlīt pēc pagatavošanas (skatīt apakšpunktu 6.3.). Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Hospira UK Limited

Horizon, Honey Lane,

Hurley, Maidenhead

SL6 6RJ.

Lielbritānija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/17/1175/001

EU/1/17/1175/002

EU/1/17/1175/003

EU/1/17/1175/004

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Pirmās reģistrācijas datums: GGGG. DD. mēnesis

Pēdējās pārreģistrācijas datums: GGGG. DD. mēnesis

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

MM/GGGG

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas