Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Doribax (doripenem) – Zāļu apraksts - J01DH04

Updated on site: 06-Oct-2017

Zāļu nosaukumsDoribax
ATĶ kodsJ01DH04
Vieladoripenem
RažotājsJanssen-Cilag International NV

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Doribax 250 mg pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs flakons satur doripenēma monohidrātu, kas atbilst 250 mg doripenēma (doripenemum).

nozokomiāla pneimonija (tostarp ar plaušu mākslīgoneberegistruotasventilāciju saistīta pneimonija);

komplicētas intraabdominālas infekcijas;

komplicētas urīnceļu infekcijas.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Informācija par ieteicamajām devām un lietoš nas veidu katras infekcijas gadījumā ir apkopota tabulā.

 

Infekcija

 

 

Deva

Biežums

Infūzijas laiks

 

Nozokomiāla pneimonija, tostarp

500 mg vai 1 g*

Reizi 8 stundās

1 vai 4 stundas**

 

plaušu mākslīgo ventilāciju saistīta

 

 

 

 

pneimonija

 

 

 

 

 

 

Komplicēta intraabdomināla infekcija

500 mg

Reizi 8 stundās

1 stunda

 

 

 

 

preparatas

Reizi 8 stundās

1 stunda

 

Komplicēta UCI, e kaitot pielonefrītu

500 mg

 

Vaistinis

 

 

 

 

*

1 g re zi 8 stu

dās 4 stundu infūzijas veidā var apsvērt pacientiem ar pastiprinātu renālo klīrensu (jo īpaši pacientiem,

 

 

kam krea ī

klīrensa (CrCl) vērtība ir 150 ml/min) un/vai ja infekcijas izraisītāji ir nefermentējoši gramnegatīvi

 

 

pa ogēni (piemēram, Pseudomonas sugas un Acinetobacter sugas). Šāda devu shēma ir balstīta uz FK/FD datiem

 

 

( katīt 4.4, 4.8 un 5.1 apakšpunktu).

 

 

 

**

P matojoties galvenokārt uz FK/FD, 4 stundas ilgs infūzijas laiks var būt piemērotāks tādu infekciju gadījumā, kad tās

 

 

izraisījuši mazāk jutīgi patogēnie mikroorganismi (skatīt 5.1 apakšpunktu). Šāda veida dozēšana būtu jāapsver arī

 

 

sevišķi smagu infekciju gadījumā.

 

 

 

Ārstēšanas ilgums

Doripenēma terapijas ilgums parasti ir 5–14 dienas, un to nosaka, vadoties pēc infekcijas smaguma pakāpes, vietas, izraisījušā patogēna un pacienta klīniskās atbildreakcijas. Pacientiem ar nozokomiālu pneimoniju, tostarp pneimoniju, kas saistīta ar plaušu mākslīgo ventilāciju, parastais terapijas ilgums ir 10–14 dienas, turklāt pacientiem, kam infekciju izraisījuši nefermentējoši gramnegatīvi patogēnie mikroorganismi (piemēram, Pseudomonas sugas un Acinetobacter sugas), ārstēšana bieži vien ir visilgākā (skatīt 5.1 apakšpunktu).

Doripenēms tika lietots līdz 14 dienām klīniskos pētījumos, un ilgākas terapijas drošums nav noskaidrots. Pēc ārstēšanas sākšanas ar intravenozu doripenēmu, tiklīdz radusies klīniska uzlabošanās, iespējams pāriet uz piemērotu perorālu terapiju, lai pabeigtu ārstēšanas kursu.

Gados vecāki pacienti ( 65 gadus veci)

Izņemot vidēji smagu un smagu nieru darbības traucējumu gadījumus, gados vecākiem pacientiem deva nav jāpielāgo (skatīt turpmāk “Nieru darbības traucējumi” un 5.2 apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem (proti, kreatinīna klīrenss (CrCl) ir > 50 līdz ≤ 80 ml/min), devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pacientiem ar mēreni pavājinātu nieru darbību (CrCl ≥ 30 līdz ≤ 50 ml/min) doripenēma devai jābūt 250 mg reizi 8 stundās (skatīt 6.6 apakšpunktu). Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (CrCl < 30 ml/min) doripenēma devai jābūt 250 mg reizi 12 stundās (skatīt 6.6 apakšp nkt ). Deva attiecīgij āpielāgo arī pacientiem, kam ordinēts pa 1 g reizi 8 stundās 4 stundu infūzijas veidā (vidēji smagi nieru darbības traucējumi: 500 mg reizi 8 stundās; smagi nieru darbības traucējumi: 500 mg reizi 12 stundās).

Tā kā ir maz klīnisku datu un paredzama pastiprināta doripenēma un tā m tabolīta (doripenēma-M-1) ietekme, Doribax pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem jāli to piesardzīgi (skatī 5.2 apakšpunktu).

Devas pacientiem, kam veic dialīzi

Ieteikumi par Doribax devām un ievadīšanu pacientiem, kas ti k ilgstoši ārstēti ar nieru aizstājterapijas palīdzību, parādīti turpmākajā tabulā:

 

 

Glomerulārās

 

 

 

 

Mērķa

 

 

CRRT

 

 

 

neberegistruotas

 

filtrācijas

Deva

Ievades biežums

Infūzijas

koncentrācija

 

procedūra

ilgums a, b

 

 

ātrums

 

 

 

 

(MIK)

CVVH

30 ml/min

250 mg

 

ik pēc

4 stundas

1 mg/l

 

CVVHDF

 

 

 

12 stundām

 

1 mg/l

< 5 ml/min

250 mg

 

ik pēc

4 stundas

CVVHDF

 

 

 

12 stundām

 

1 mg/l

5–30 ml/min

500 mg

 

ik pēc

4 stundas

 

 

 

 

 

12 stundām

 

 

 

CRRT: ilgstoša nieru aizstājterapija; CVVH: ilgstoša venozi-venoza hemofiltrācija; CVVHDF:

 

ilgstoša venozi-venoza hemodiafiltrācija; MIK: minimālā inhibējošā koncentrācija

 

 

 

Pacientiem ar akūtu nieru mazspēju, ņemot vērā iespējamo karbapenēmu klīrensa palielināšanos caur citiem orgāniem,

 

 

preparatas

 

 

 

 

b

nevis nierēm, nep eciešama 4 stundas ilga infūzija.

 

 

 

 

 

Pac e tus ar hro

iskiem nieru darbības traucējumiem, kas tiek ārstēti ar CRRT palīdzību, iespējams ārstēt ar 1 vai

 

 

4 s undas lgām infūzijām. Pamatojoties galvenokārt uz FK/FD apsvērumiem, piemērotāka var būt 4 stundas ilga

 

infūz ja, lai palielinātu procentuālo laika apjomu devu ievadīšanas starplaikā, kad doripenēma koncentrācija plazmā

 

pār niedz minimālo inhibējošo koncentrāciju (%T> MIK) (skatīt 5.1 apakšpunktu).

 

 

 

VaistinisIeteikumi par devām pret patogēniem ar MIK > 1 mg/l ilgstošas nieru aizstājterapijas gadījumā nav noteikti, jo iespējama doripenēma un doripenēma-M-1 metabolīta uzkrāšanās (skatīt 4.4 un 5.2

apakšpunktu). Ierobežotu klīnisko datu un paredzamas metabolīta doripenēma-M-1 iedarbības intensitātes pastiprināšanās dēļ pacientus, kas tiek ārstēti ar ilgstošas nieru aizstājterapijas palīdzību, ieteicams rūpīgi novērota attiecībā uz preparāta drošību (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Nav pietiekamas informācijas, lai ieteiktu devas korekcijas pacientiem, kam veic cita veida dialīzi (skatīt 5.2 apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pediatriskā populācija

Doribax drošība un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Pirms Doribax ievades vienas vai četras stundas ilgas intravenozas infūzijas veidā tas ir jāizšķīdina un pēc tam vēlreiz jāatšķaida (skatīt 6.6 apakšpunktu).

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu.

Paaugstināta jutība pret jebkuru citu karbapenēma grupas antibakteriālo līdzekli.

Smaga paaugstināta jutība (piem., anafilaktiska reakcija, smaga ādas reakcija) pret jebkura cita veida bēta laktāma antibakteriālu līdzekli (piem., penicilīniem vai cefalosporīniem).

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pamatinformācija

neberegistruotas

 

Konkrēta pacienta ārstēšanai izvēloties doripenēmu, jāņem vērā karbap nēmu rupas antibakteriālo līdzekļu piemērotība, pamatojoties uz tādiem faktoriem kā infekcijas smagums, rezistences pret citiem piemērotajiem antibiotiskajiem līdzekļiem izplatība un risks, izvēloti ā stēt pret karbapenēmiem rezistentu baktēriju infekciju.

Antibiotiskais līdzeklis un deva piesardzīgi jāizvēlas, ārstējot pacientus ar vēlīnu (vairāk nekā piecas dienas pēc stacionēšanas radušos) pneimoniju, kas saistīta ar plaušu ventilāciju, kā arī citos

nozokomiālas pneimonijas gadījumos, kad ir iespējami vai apstiprināti mazāk jutīgi patogēni, piemēram, Pseudomonaspreparatasun Acinetobacter sugas ( katīt 4.2 un 5.1 apakšpunktu).

Kad saistībā ar reģistrētajām indikācijām ir iespēj ma vai apstiprināta Pseudomonas aeruginosa infekcija, var būt indicēta vienlaicīga aminoglikozīdu grupas zāļu lietošana (skatīt 4.1 apakšpunktu).

Paaugstinātas jutības reakcijas

Pacientiem, kuri lietoja bēta laktāma ntibiotikas, ir novērotas nopietnas un dažkārt letālas paaugstinātas jutības (anafilaktiskas) reakcijas. Pirms ārstēšanas ar Doribax jāveic rūpīga izjautāšana par iepriekš bijušām paaugstinātas jutības reakcijām pret citām tajā pašā grupā ietilpstošajām aktīvajām vielām vai bēta laktāma antibiotikām. Pacientiem ar šādām reakcijām anamnēzē Doribax jālieto piesardzīgi. Ja rodas aaugstinātas jutības reakcija pret doripenēmu, tūlīt jāpārtrauc tā lietošana

Vaistinun jāveic atbilistīgi pa ākumi. Ja rodas smaga akūta paaugstinātas jutības (anafilaktiska) reakcija, nekavējoties nep ec ešama neatliekamā palīdzība.

Krampji

Karbapenēmu (arī doripenēma) lietošanas laikā ir aprakstīti krampji (skatīt 4.8 apakšpunktu).

Dor penēma klīniskajos pētījumos krampji visbiežāk bija pacientiem ar jau esošiem centrālās nervu stēmas (CNS) bojājumiem (piemēram, insultu vai krampjiem anamnēzē) vai nieru darbības

tr ucējumiem, kā arī lietojot par 500 mg lielākas devas.

Pseidomembranozais kolīts

Lietojot Doribax, ziņots par Clostridium difficile izraisītu pseidomembranozo kolītu, un tas var būt no viegla līdz dzīvību apdraudošam. Tādēļ svarīgi ņemt vērā šo diagnozi pacientiem, kam ir caureja Doribax lietošanas laikā vai pēc tās (skatīt 4.8 apakšpunktu).

Nejutīgu baktēriju savairošanās

Doripenēma tāpat kā citu antibiotiku lietošana tiek saistīta ar pazeminātas jutības celmu augšanu un veidošanos. Pacienti terapijas laikā rūpīgi jāuzrauga. Ja rodas superinfekcija, jāveic atbilstoši pasākumi. Jāizvairās no ilgstošas Doribax lietošanas.

Zāļu mijiedarbība ar valproiskābi

Nav ieteicama vienlaicīga doripenēma un valproiskābes/nātrija valproāta lietošana (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Pneimonīts pēc lietošanas inhalācijas veidā

Kad Doribax tika lietots pētījumos inhalācijas veidā, radās pneimonīts. Tādēļ doripenēmu nedrīkst lietot šādā veidā.

Ilgstoša nieru aizstājterapija

Pacientiem, kas tiek ārstēti ar ilgstošas nieru aizstājterapijas palīdzību, metabolīta doripenēma-M-1 iedarbības intensitāte var palielināties līdz līmenim, par ko pašlaik nav pieejami in vivo iegūti drošīb dati. Šim metabolītam nav raksturīga farmakoloģiskā mērķa aktivitāte, bet citi tā iespējamās farmakoloģiskās iedarbības veidi nav zināmi. Tādēļ nepieciešama rūpīga kontrole attiecībā uz lietošanas drošību (skatīt 4.2 un 5.2 apakšpunktu).

Klīniskajos pētījumos ārstēto pacientu grupu apraksts

Divos klīniskajos pētījumos, kuros piedalījās pacienti ar nozokomiālu pneimon ju (N=979), 60% ar Doribax ārstēto pacientu, kam bija iespējams veikt klīnisku novērtējumu, bija ar plaušu mākslīgo ventilāciju saistīta pneimonija (PMVSP). 50% šo pacientu bija vēlīna PMVSP (saskaņā ar

definīciju — PMVSP, kas parādās vēlāk nekā piecas dienas pēc mākslīgās v ntilācijas sākšanas), 54% pacientu APACHE (akūtās fizioloģiskās un hroniskās veselības izvē tēšanas, Acute Physiology And Chronic Health Evaluation) II rādītājs bija > 15 un 32% vienlaikus saņēma aminoglikozīdus (76% ilgāk par 3 dienām).

APACHE II rādītājs bija > 10; 9,5% bija pēcoperācijas infekcija; 27% pacientu bija viens vai vairāki intraabdomināli abscesi; bet 4% pacientu sākotnēji bija vienlaicīga bakterēmija.

Divos klīniskajos pētījumos, kuros piedalījās pacienti ar komplicētām vēdera dobuma infekcijām

(N=962), visbiežākā infekcijas vieta ar Doribax ārstētiem pacientiem, kam bija iespējams veikt

mikrobioloģisku novērtējumu, bija aklās zarnas piedēklis (62%). 51% pacientu no minētajiem

sākotnēji bija ģeneralizēts peritonīts. Citi infekcij

 

neberegistruotas

voti bija resnās zarnas perforācija (20%),

komplicēts holecistīts (5%) un infekcijas ci ās vietās (14%). Vienpadsmit procentiem pacientu

preparatas

 

Divos klīniskajos pētījumos, kuros ied lījās pacienti ar komplicētām urīnceļu infekcijām (N=1179), 52% ar Doribax ārstēto paci ntu, kam bija iespējams veikt mikrobioloģisku novērtējumu, bija komplicētas apakšējo u īnc ļu inf kcijas, bet 48% pacientu bija pielonefrīts, no tiem 16%–ar sarežģījumiem. Bāzlīnijā avisam 54% pacientu bija pastāvīgas komplikācijas, 9% pacientu bija

vienlaicīga bakterēmija, bet 23% pacientu bija pret levofloksacīnu rezistentu uropatogēnu infekcija.

VaistinisIr maza pieredze pacientiem ar smagu imūnnomākumu, kas saņem imūnsupresīvu terapiju, un pacientiem ar smagu neitropēniju, jo šī pacientu grupa tika izslēgta no III fāzes pētījumiem.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Dor penēma metabolisms nav saistīts vai tikai niecīgā apmērā ir saistīts ar citohromu P450 (CYP450). B lstoties uz pētījumiem in vitro, nav gaidāms, ka doripenēms inhibēs vai inducēs CYP450 darbību. Tādēļ ar CYP450 saistīta mijiedarbība ar citām zālēm nav paredzama (skatīt 5.2 apakšpunktu).

Pierādīts, ka doripenēma un valproiskābes vienlaicīga lietošana nozīmīgi samazina valproiskābes līmeni serumā zem terapeitiskās robežas. Šis samazinātais valproiskābes līmenis var būt par iemeslu nepietiekamai krampju kontrolei. Mijiedarbības pētījumā pēc doripenēma un valproiskābes vienlaicīgas lietošanas valproiskābes koncentrācija serumā nozīmīgi samazinājās (AUC samazinājās par 63%). Mijiedarbība sākās strauji. Tā kā pacientiem tika ievadītas tikai četras doripenēma devas, ilgākas vienlaicīgas lietošanas gadījumā nav iespējams izslēgt turpmāku valproiskābes līmeņa pazemināšanos. Valproiskābes līmeņa pazemināšanās aprakstīta arī pēc vienlaicīgas citu karbanepēmu lietošanas, aptuveni divu dienu laikā sasniedzot valproiskābes līmeņa pazemināšanos par 60–100%.

Tādēļ jāapsver nepieciešamība lietot alternatīvu antibiotisku līdzekli vai ordinēt papildu pretkrampju līdzekli.

Probenecīds konkurē ar doripenēmu attiecībā uz sekrēciju caur nieru kanāliņiem un samazina doripenēma renālo klīrensu. Mijiedarbības pētījumā pēc vienlaicīgas probenecīda lietošanas doripenēma vidējais AUC palielinājās par 75%. Tādēļ Doribax neiesaka lietot vienlaikus ar probenecīdu. Nevar izslēgt mijiedarbību ar citām zālēm, kuras izvadās caur nieru kanāliņiem.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

reprodukcijas spēju.

neberegistruotas

Grūtniecība

 

Ir ierobežots klīnisko datu apjoms par doripenēma ietekmi uz grūtniecību. Pētījumi ar dzīvniekiem p r ietekmi uz grūtniecību, embrionālo un augļa attīstību, dzemdībām vai attīstību pēcdzemdību periodā nav pietiekami (skatīt 5.3 apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkiem nav zināms. Doribax nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav absolūti nepieciešams.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai doripenēms cilvēkiem izdalās mātes pienā. Pētījumā ar žurkām konstatēts, ka doripenēms un tā metabolīti nonāk pienā. Lēmums par bērna zīdīšanas turpināšanu vai pārtraukšanu vai par Doribax terapijas turpināšanu vai pārtraukšanu jāpieņem, ņemot vērā zīdīšanas pozitīvo ietekmi uz bērnu un Doribax terapijas radīto ieguvumu sievietei.

Fertilitāte

Klīniskie dati par doripenēma terapijas iespējamo ietekmi uz vīriešu vai sieviešu fertilitāti nav pieejami. Līdz 1 g/kg lielu dienas devu (pamatojoties uz AUC, kas ir vismaz tikpat liels kā cilvēkam, ik pēc astoņām stundām lietojot 500 mg lielas devas) i trav ozas injekcijas neizraisīja nevēlamu

ietekmi uz žurku tēviņu un mātīšu vispārējo fertilitāti vai to pēcnācēju postnatālo attīstību un

4.7 Ietekme uz spējupreparatasvadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumi par Doribax ietekmi uz spēju v dīt tr nsportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti. Balstoties uz ziņojumiem par blakusp ādībām, nav paredzams, ka Doribax varētu ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un kal ot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakuspa ādības

Drošības īpašību apko ojums

Vaistinis3142 pieaugušiem pacientiem (no kuriem 1817 saņēma Doribax), kam II un III fāzes klīniskajos pētījumos novērtēja zāļu lietošanas drošumu, nevēlamās reakcijas, lietojot Doribax 500 mg reizi

8 stundās, radās 32% gadījumu. Kopumā nevēlamo reakciju dēļ Doribax lietošana tika pārtraukta 0,1% pac e u. Nevēlamās reakcijas, kuru dēļ pārtrauca Doribax lietošanu, bija slikta dūša (0,1%), caureja (0,1%), nieze (0,1%), vulvas sēnīšu infekcija (0,1%), paaugstināta aknu enzīmu koncentrācija (0,2%) un izsitumi (0,2%). Visbiežāk novērotās nevēlamās reakcijas bija galvassāpes (10%), caureja (9%) un slikta dūša (8%).

Doribax drošības īpašības aptuveni 500 pacientiem, kas I, II un III fāzes klīnisko pētījumu laikā 1 g lielas devas ik pēc astoņām stundām saņēma četras stundas ilgas infūzijas veidā, atbilda drošības īpašībām pacientiem, kas ik pēc astoņām stundām saņem 500 mg lielas devas.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Tālāk pēc sastopamības biežuma ir uzskaitītas nevēlamās reakcijas, kas konstatētas klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas laikā, lietojot Doribax. Biežuma kategorijas ir šādas: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības ir sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Nevēlamās blakusparādības, kas apzinātas Doribax klīnisko pētījumu gaitā un pēcreģistrācijas laikā

 

Infekcijas un infestācijas

Bieži: mutes dobuma kandidoze, vulvas sēnīšu infekcija.

 

Asins un limfātiskās sistēmas

Retāk: trombocitopēnija, neitropēnija.

 

traucējumi

 

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk: paaugstinātas jutības reakcijas (skatīt 4.4 apakšpunktu).

 

 

Nav zināmi: anafilakse (skatīt 4.4 apakšpunktu).

 

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: galvassāpes.

 

 

Retāk: krampji (skatīt 4.4 apakšpunktu)

 

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži: flebīts.

 

 

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: slikta dūša, caureja.

 

 

Retāk: C. difficile izraisīts kolīts (skatīt 4.4 apakšpunktu).

 

Aknu un/vai žults izvades

Bieži: paaugstināts aknu enzīmu līmenis.

 

sistēmas traucējumi

 

 

 

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži: nieze, izsitumi.

 

 

Nav zināmi: toksiska epidermas nekrolīze, Stīvensa-Džonsona

 

 

sindroms.

neberegistruotas

 

4.9 Pārdozēšana

I fāzes pētījumā, kurā piedalījās veseli indivīdi, kas saņēma 2 dorip nēma 1 stundas infūzijas veidā ik pēc 8 stundām 10–14 dienas, izsitumi radās ļoti bieži (5 no 8 indivīdiem). Izsitumi izzuda 10 dienu laikā pēc doripenēma lietošanas pārtraukšanas.

Pārdozēšanas gadījumā jāpārtrauc Doribax lietošana un jā odrošina vispārēja atbalstoša terapija līdz zāles caur nierēm tiek izvadītas no organisma. Doribax var izvadīt no organisma ar ilgstošas nieru aizstājterapijas palīdzību vai hemodialīzes ceļā (sk tīt 5.2 apakšpunktu). Tomēr informācija par kāda no šo terapijas veidu izmantošanu pārdozēšanas novēršanai nav pieejama.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1

Farmakodinamiskās ī ašības

Farmakoterapeitiskā gru a: antibakteriālie līdzekļi sistēmiskai lietošanai, karbapenēmi, ATĶ kods:

J01DH04.

preparatas

Darbības mehān ms

 

Doripenēms r si tētiska karbapenēma grupas antibiotika.

VaistinisDor penēma baktericīdo darbību nodrošina tā inhibējošā iedarbība uz baktēriju šūnu sieniņu

b o ntēzi. Doripenēms inaktivē vairākus būtiskus penicilīnu saistošos proteīnus (PSP), kā rezultātā tiek inhibēta šūnu sieniņu sintēze, kam seko šūnas bojāeja.

In vitro doripenēmam ir maza spēja būt par antagonistu citiem antibakteriāliem līdzekļiem vai būt pakļautam to antagonismam. Pseudomonas aeruginosa un grampozitīvas baktērijas gadījumā novērota vāja sinerģija ar amikacīnu un levofloksacīnu, lietojot daptomicīnu, linezolīdu, levofloksacīnu un vankomicīnu.

Farmakokinētiskā/farmakodinamiskā attiecība

Līdzīgi kā citām bēta laktāma antibiotikām, laiks, kādā doripenēms pārsniedz minimālo inhibējošo koncentrāciju (%T>MIK) attiecībā uz inficējošo organismu, preklīniskajos farmakokinētikas/farmakodinamikas pētījumos (PK/PD) vislabāk korelē ar efektivitāti. Montekarlo

S 1 mg/l un R >4 mg/l
Spriežot pēc meticilīna robežvērtības S 1 mg/l un R >4 mg/l
S 1 mg/l un R >4 mg/l S 1 mg/l un R >4 mg/l S 1 mg/l un R >1 mg/l S 1 mg/l un R >1 mg/l “neatbilstošs mērķis” S 1 mg/l un R >1 mg/l
NP (nepietiekama pieredze) S 1 mg/l un R >1 mg/l

simulācijas, izmantojot patogēnu jutīguma rezultātus no pabeigtiem III fāzes pētījumiem un attiecīgās populācijas FK datus, liecināja, ka %T>MIK mērķa vērtība 35% tika sasniegta vairāk nekā 90% pacientu ar nozokomiālu pneimoniju, komplicētām urīnceļu infekcijām un komplicētām intraabdominālām infekcijām neatkarīgi no nieru funkcijas.

Doripenēma infūzijas laika palielināšana līdz 4 stundām ļauj panākt maksimālu %T>MIK attiecīgajai devai, un tas ir pamatā iespējai izmantot 4 stundas ilgas infūzijas pacientiem ar nozokomiālu pneimoniju, tostarp ar plaušu mākslīgo ventilāciju saistītu pneimoniju. Smagi slimiem pacientiem vai pacientiem ar pavājinātu imūno atbildes reakciju 4 stundu infūzijas ievadīšanas laiks var būt piemērotāks, ja doripenēma MIK zināmiem vai aizdomās turamiem patogēniem ir vai ir sagaidāms

> 0,5 mg/l, lai sasniegtu mērķi 50% no T>MIK vismaz 95% pacientu (skatīt 4.2 apakšpunktu). Montekarlo simulācijas apstiprināja 500 mg infūzijas 4 stundu garumā reizi 8 stundās indivīdiem r normālu nieru funkciju mērķa patogēniem ar doripenēma MIK 4 mg/l.

Rezistences mehānismi

Baktēriju rezistences mehānismi, kas ietekmē doripenēmu, ietver aktīvās vielas inak ivāciju karbapenēmu hidrolizējošo enzīmu ietekmē, PSP mutācijas vai iegūšanu, ārējās memb ānas caurlaidības un aktīvas izplūšanas mazināšanos. Doripenēms ir stabils pret h drolīz , ko izraisa vairums bēta laktamāžu, tostarp grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju veidoto penicilināžu un cefalosporināžu; izņēmums ir relatīvi retās karbapenēmu hidrolizējošās bēta laktamāzes. Sugu rezistence pret citiem karbapenēmiem parasti norāda arī uz rezistenci p t doripenēmu. Meticilīn- rezistenti stafilokoki vienmēr jāuzskata kā rezistenti pret doripenēmu. Tāpat kā citi pretmikrobu līdzekļi, tostarp karbapenēma grupas līdzekļi, doripenēms izraisa zist ntu baktēriju celmu veidošanos.

Robežvērtības

Minimālās inhibējošās koncentrācijas (MIK) robežvērtības, ko noteikusi Eiropas Mikroorganismu

Ar sugām nesaistīti

Stafilokoki

jutīguma pārbaužu komiteja (European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing, EUCAST),

ir šādas:

preparatas

neberegistruotas

 

Haemophilus ugas

 

Enterobacteriaceae

Acinetobacter sugas

Pseudomonas sugas

Streptococcus sugas, izņemot S. pneumoniae

S. pneumoniae

Enterokoki

VaistinisN. gonorrhoeae

Anaerob e m kroorganismi

Jutīgums

Iegūtās rezistences izplatība var atšķirties atkarībā no ģeogrāfiskās vietas un laika ziņā noteiktiem celmiem, un vēlams izmantot vietējo informāciju par rezistenci, jo īpaši, ārstējot smagas infekcijas. Ja nepieciešams, jāmeklē iespēja konsultēties ar speciālistu par rezistences vietējo izplatību, jo šo zāļu lietošanas lietderība vismaz dažu veidu infekciju gadījumā ir apšaubāma.

Eiropas Savienībā ir izziņotas lokalizētas infekciju kopas pret karbapenēmu rezistentu mikroorganismu dēļ. Tālāk sniegtā informācija dod vienīgi aptuvenus norādījumus par to, vai mikroorganisms ir vai nav jutīgs pret doripenēmu.

Sugas, kas parasti ir jutīgas

Grampozitīvi aerobi mikroorganismi

Enterococcus faecalis*$

Staphylococcus aureus (tikai pret meticilīnu jutīgie celmi)*^ Staphylococcus sugas (tikai pret meticilīnu jutīgie celmi)^

Streptococcus pneumoniae* Streptococcus sugas

Gramnegatīvi aerobi mikroorganismi

Citrobacter diversus

Citrobacter freundii

Enterobacter aerogenes

Enterobacter cloacae*

Haemophilus influenzae*

Escherichia coli*

Klebsiella pneumoniae*

Klebsiella oxytoca

Morganella morganii

Proteus mirabilis*

Proteus vulgaris

Providencia rettgeri

Providencia stuartii

Salmonella sugas

Serratia marcescens

Shigella sugas

Anaerobie mikroorganismi

Bacteroides fragilis* Bacteroides caccae* Bacteroides ovatus

Bacteroides uniformis*preparatas Bacteroides thetaiotaomicron*

Bacteroides vulgatus* Bilophila wadsworthia Peptostreptococcus magnus Peptostreptococcus micros* Porphyromonas sugas Prevotella sugas

Sutterella wadswo th nsis

Sugas, kurām problēma varētu būt iegūtā rezistence

VaistinisAcinetobacter baumannii* Acinetobacter ugas Burkholder cepacia$+ Pseudomo as aeruginosa

Organ mi ar pārmantotu rezistenci

Gr mpozitīvi aerobi mikroorganismi

Enterococcus faecium

Gramnegatīvi aerobi mikroorganismi

Stenotrophomonas maltophila

Legionella sugas

neberegistruotas

*Sugas, pret kurām aktivitāte ir pierādīta klīniskajos pētījumos.

$

Sugas, kurām dabīgi piemīt vidējs jutīgums.

 

+Sugas ar > 50% iegūto rezistenci vienā vai vairākās dalībvalstīs.

^Visi pret meticilīnu rezistentie stafilokoki jāuzskata par rezistentiem pret doripenēmu.

Dati no klīniskajiem pētījumiem

Ar plaušu mākslīgo ventilāciju saistīta pneimonija

Pētījumā ar 233 pacientiem, kam attīstījās vēlīna, ar plaušu mākslīgo ventilāciju saistīta pneimonija (VAP), nebija iespējams viennozīmīgi pierādīt, ka pētnieciska, septiņas dienas ilga doripenēma lietošana (pa 1 g ik pēc astoņām stundām četras stundas ilgas infūzijas veidā) ir līdzvērtīga 10 dienu ilgam imipenēma/cilastatīna kursam (pa 1 g ik pēc astoņām stundām vienu stundu ilgas infūzijas veidā). Turklāt pacienti drīkstēja saņemt noteiktu papildu terapiju. Šis pētījums tika priekšlaikus pārtraukts pēc neatkarīgas datu uzraudzības komitejas ieteikuma. Klīniskas atveseļošanās sastopamība ārstēšanas beigu vizītē 10. dienā, vērtējot pēc primārā mikrobioloģiskā kritērija (MITT), pacientu grupā, kas saņēma doripenēmu, bija skaitliski mazāka (45,6% pret 56,8%; 95% TI -26,3%; 3,8%). Analizējamajās grupās tas pats tika novērots attiecībā uz primāro mikrobioloģisko vērtēšanas blakuskritēriju (49,1% [28/57] pret 66,1% [39/59]); 95% TI -34,7% līdz 0,8%). Kopējā 28 dienās novērojamās jebkāda cēloņa mirstības sastopamība, vērtējot MITT analīzes grupā, ar doripenēmu ārstētajiem pacientiem bija skaitliski lielāka (21,5% pret 14,8%, 95% TI -5,0%; 18,5%). Atšķirība starp klīniskas atveseļošanās sastopamību, lietojot doripenēmu un imipenēmu/cilastatīn , bija lielāka pacientiem ar APACHE rādītāju > 15 (16/45 [36%] pret 23/46 [50%]) un pacientiem ar Pse domonas aeruginosa infekciju (7/17 [41%] pret 6/10 [60%]).

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Vienreizējas doripenēma devas farmakokinētika pēc četrasneberegistruotasstundas ilgas infūzijas pieaugušajiem ar cistisko fibrozi atbilst tai, kāda novērota pieaugušajiem bez cistiskās fibrozes. Pietiekami un labi

Doripenēma Cmax un AUC0-∞ veseliem indivīdiem pētījumos pēc 500 mg d vas ievadīšanas 1 stundas

garumā bija vidēji aptuveni 23 µg/ml un 36 µg.h/ml. Doripenēma vidējais Cmax un AUC0-∞ veseliem indivīdiem pēc 500 mg un 1 g devas lietošanas 4 stundu garumā ir atti cīgi aptuveni 8 µg/ml un

17 µg/ml un 34 µg.h/ml un 68 µg.h/ml. Ne pēc 500 mg, 1 g devas vairākkārtējām infūzijām reizi 8 stundās 7 – 10 dienu garumā indivīdiem ar normālu ni ru dar ī u doripenēms neuzkrājas.

kontrolēti pētījumi, laipreparatasnoteiktu doripenēma lietoš n drošību un efektivitāti pacientiem ar cistisko fibrozi, nav veikti.

Sadalījums

Doripenēma vidējā saistīšanās ar pl zm s p oteīniem bija aptuveni 8,1%, un tā nav atkarīga no koncentrācijas plazmā. Izkliedes til ums līdzsvara koncentrācijā ir aptuveni 16,8 l, kas atbilst ekstracelulārā šķidruma tilpumam cilvēkiem. Doripenēms penetrē vairākos organisma šķidrumos un audos, piemēram, dzemd audos, retroperitoneālajā šķidrumā, prostatas audos, žultspūšļa audos un urīnā.

VaistinisDoripenēma metaboli mu līdz mikrobioloģiski neaktīvam metabolītam ar atvērtu gredzenu galvenokārt odroš na dehidropeptidāze-I. Doripenēmu nedaudz metabolizē vai nemaz nemetabolizē

Biotransformācija

citohroms P450 (CYP450). In vitro pētījumos noskaidrots, ka doripenēms neinhibē un neinducē CYP izoformu 1A2, 2A6, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1, 3A4 darbību.

El m nācija

Doripenēms galvenokārt izdalās neizmainītā veidā caur nierēm. Doripenēma vidējais terminālais eliminācijas pusperiods plazmā veseliem jauniem pieaugušajiem ir aptuveni 1 stunda, un plazmas klīrenss ir aptuveni 15,9 l stundā. Renālais klīrenss ir vidēji 10,3 l stundā. Šīs vērtības nozīmīgums savienojumā ar būtiski palēninātu doripenēma elimināciju, ko novēroja, vienlaikus lietojot probenecīdu, ļauj domāt, ka doripenēms iziet gan glomerulārās filtrācijas, gan sekrēcijas caur nieru kanāliņiem, gan reabsorbcijas fāzi. Veseliem jauniem pieaugušajiem, kam ievadīja vienu 500 mg Doribax devu, attiecīgi 71% un 15% no devas tika konstatēta urīnā neizmainītas aktīvās vielas un atvērta gredzena metabolīta veidā. Pēc vienas 500 mg radioloģiski marķētas doripenēma devas ievadīšanas veseliem jauniem pieaugušajiem, izkārnījumos konstatēja mazāk par 1% no kopējās radioaktivitātes. Doripenēma farmakokinētika ir lineāra devu robežās no 500 mg līdz 2 g, ievadot

intravenozas infūzijas veidā 1 stundas laikā, un robežās no 500 mg līdz 1 g, ievadot intravenozas infūzijas veidā 4 stundu laikā.

Nieru darbības traucējumi

Pēc vienas 500 mg Doribax devas ievadīšanas indivīdiem ar viegliem (CrCl 51-79 ml/min), mēreni izteiktiem (CrCl 31–50 ml/min) un smagiem (CrCl 30 ml/min) nieru darbības traucējumiem doripenēma AUC bija attiecīgi 1,6 reizes, 2,8 reizes un 5,1 reizi lielāks nekā līdzīga vecuma veseliem subjektiem ar normālu nieru darbību (CrCl > 80 ml/min). Ir sagaidāms, ka mikrobioloģiski neaktīva atvērta gredzena metabolīta (doripenēma-M-1) AUC ievērojami palielināsies pacientiem ar smagu

nieru mazspēju, salīdzinot ar veseliem indivīdiem. Pacientiem ar mēreni vai smagi pavājinātu nieru darbību nepieciešama devas pielāgošana (skatīt 4.2 apakšpunktu).

1 stundu ilgas infūzijas veidā ievadot 1 g doripenēma. Šieneberegistruotast ikumi par devām tika atvasināti, modelējot datus, kas iegūti par pacientiem ar nieru slimību t rminālā stadijā, kas tiek ārstēti ar

Pacientiem, kas tiek ārstēti ar ilgstošas nieru aizstājterapijas palīdzību, jāpielāgo Doribax deva (ska īt 4.2 apakšpunktu). Pētījumā, kura laikā 12 pacienti ar nieru slimību terminālā stadijā 1 stundu ilgas i.v. infūzijas veidā saņēma vienu 500 mg lielu doripenēma devu, salīdzinājumā ar veseliem cilvēkiem

palielinājās doripenēma un doripenēma-M-1 iedarbības intensitāte. Doripenēma un do ipenēma-M-1 daudzums, kas tika izvadīts 12 stundas ilga CVVH seansa laikā, bija attiecīgi aptuveni 28% un 10% devas, bet 12 stundas ilga CVVHDF seansa laikā tas bija attiecīgi aptuveni 21% un 8% devas.

Ieteikumi par devām pacientiem, kas tiek ārstēti ar ilgstošas nieru aizstājterap jas palīdzību, tika izstrādāti, lai sasniegtu doripenēma sistēmiskās iedarbības intensitāti, kas līdzī a tai, ko novēro

cilvēkiem ar normālu nieru darbību, kas 1 stundu ilgas infūzijas veidā saņ m 500 mg doripenēma, lai vismaz 35% laika starp atsevišķām devām uzturētu doripenēma konc nt āciju, kas augstāka par minimālo inhibējošo koncentrāciju (1 mg/ml), un lai uzturētu dorip nēma un metabolīta doripenēma- M-1 iedarbības intensitāti, kas mazāka par to, kas veseliem cilvēkiem novērota, ik pēc 8 stundām

ilgstošas nieru aizstājterapijas palīdzību, kā arī ievērojot iespējamo ar nierēm nesaistītā karbanepēmu grupas vielu klīrensa paātrināšanos pacientiem ar akūtu nieru mazspēju salīdzinājumā ar pacientiem ar hroniskiem nieru darbības traucējumiem. Doripenēmam-M-1 bija raksturīga lēna eliminācija no pacientu organisma, bet pusperiods (un AUC) n v pmierinoši noteikts. Tādēļ nav izslēgts, ka pacientiem, kas tiek ārstēti ar ilgstošas nieru izs ājterapijas palīdzību, sasniegtā iedarbības intensitāte

būs lielāka par paredzēto, kā arī lielāka p šī metabolīta iedarbības intensitāti, kas novērota veselu cilvēku organismā, ik pēc 8 stundām 1 stundu ilgas infūzijas veidā ievadot 1 g doripenēma. Palielinātās metabolīta iedarbības intensitātes izraisītās sekas in vivo nav zināmas, jo, izņemot datus

par pretmikrobu aktivitāti, nav datu

farmakoloģisko aktivitāti (skatīt 4.4 apakšpunktu). Ja

doripenēma deva tiek pali lināta un kļūst lielāka par ieteicamo devu ilgstošas nieru aizstājterapijas

gadījumā, doripenēma-M-1 metabolīta sistēmiskā iedarbība palielinās vēl vairāk. Šādas iedarbības

palielināšanās klīniskās sekas nav zināmas.

 

 

 

preparatas

Salīdzinājumā ar ve eliem cilvēkiem, pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā, kam tiek veikta

dialīze, dor pe

ēma un doripenēma-M-1 iedarbības intensitāte ir būtiski lielāka. Pētījumā, kura laikā

seši pac e

r

ieru slimību terminālā stadijā i.v. infūzijas veidā saņēma vienu 500 mg lielu

Vaistinis

 

 

doripenēma devu, doripenēma un doripenēma-M-1 daudzums, kas no organisma tika izvadīts 4 tundas ilga hemodialīzes seansa laikā, bija attiecīgi 46% un 6% devas. Nav pietiekamas

informācijas, lai ieteiktu devas korekcijas pacientiem, kam tiek veikta periodiska hemodialīze vai di līze, kas atšķiras no ilgstošas nieru aizstājterapijas (skatīt 4.2 apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Doripenēma farmakokinētika pacientiem ar pavājinātu aknu darbību nav noteikta. Tā kā doripenēmam nav raksturīga metabolizēšanās aknās, nav domājams, ka pavājināta aknu darbība ietekmē doripenēma farmakokinētiku.

Gados vecāki pacienti

Vecuma ietekmi uz doripenēma farmakokinētiku novērtēja veseliem gados vecākiem vīriešiem un sievietēm (vecums 66-84 gadi). Gados vecākiem pieaugušajiem doripenēma AUC vērtības bija par 49% augstākas nekā jauniem pieaugušajiem. Šīs izmaiņas lielākoties saistītas ar vecuma noteiktām

nieru funkcijas izmaiņām. Devas pielāgošana gados vecākiem cilvēkiem nav nepieciešama, izņemot gadījumos, kad ir mērena līdz smaga nieru mazspēja (skatīt 4.2 apakšpunktu).

Dzimums

Dzimuma ietekmi uz doripenēma farmakokinētiku novērtēja veseliem vīriešiem un sievietēm. Sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem, doripenēma AUC vērtības bija par 13% augstākas. Devas pielāgošana, pamatojoties uz dzimumu, netiek ieteikta.

Rase

Rases piederības ietekmi uz doripenēma farmakokinētiku noteica ar populācijas farmakokinētikas analīzes palīdzību. Starp rasu grupām nenovēroja būtiskas doripenēma klīrensa vidējo vērtību atšķirības, tādēļ devas pielāgošana atkarībā no rases piederības netiek ieteikta.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģiskoneberegistruotasdrošumu un genotoksicitāti neliecina

par īpašu risku cilvēkam. Tomēr atkārtotu devu toksicitātes pētījumu specifikas un cilvēku un dzīvnieku farmakokinētikas atšķirību dēļ šajos pētījumos netika vērtēta ilgstoša edarbība dzīvniekiem.

Pētījumos ar žurkām un trušiem netika novērota reproduktīva toksicitāte. Tomēr šiem pētījumiem ir maza nozīme, jo pētījumos zāles lietoja reizi dienā, kas dzīvnieki m nod ošināja mazāk par vienu desmito daļu doripenēma darbības ilguma dienā.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

Nav.

6.1 Palīgvielu sarakstspreparatas

6.2 Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot m isījumā) citām zālēm (izņemot 6.3 apakšpunktā minētās).

6.3 Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

VaistinisPagatavotu šķīdumu uzglabāšana: pēc izšķīdināšanas sterilā ūdenī injekcijām vai nātrija hlorīda

9 mg/ml (0,9%) šķīdumā injekcijām un pirms pārnešanas uz infūziju maisu un atšķaidīšanas, Doribax suspens ju flako ā var glabāt līdz 1 stundai temperatūrā, kas zemāka par 30 C.

Pēc atšķaidīšanas infūziju maisā Doribax šķīdums infūzijām jāuzglabā istabas temperatūrā vai ledusskapī un jāizlieto laikā, kāds norādīts tālāk redzamajā tabulā.

Laiks, kādā jāveic izšķīdināšana, atšķaidīšana un infūzija (Doribax šķīdumam infūzijām)

Šķīdums infūzijām

Šķīdumu uzglabā

Šķīdumu uzglabā

 

istabas temperatūrā

ledusskapī (2 C – 8 C)

Nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdums

12 stundas

72 stundas*

injekcijām

 

 

+Glikozes 50 mg/ml (5%) šķīdums

4 stundas

24 stundas*

injekcijām

 

 

*Pēc izņemšanas no ledusskapja infūzija jāpabeidz laikā, kādā tiek saglabāta stabilitāte istabas temperatūrā, pie nosacījuma, ka uzglabāšanas laiks ledusskapī, laiks līdz novietošanai istabas temperatūrā un infūzijas laiks kopā nepārsniedz laiku, cik ilgi tiek saglabāta stabilitāte ledusskapī.

+Glikozes 50 mg/ml (5%) šķīdumu injekcijām nedrīkst lietot infūzijā, kas ilgāka par 1 stundu.

Ķīmiska un fizikāla stabilitāte lietošanas laikā ir pierādīta laikiem un šķīdumiem, kas norādīti iepriekš tabulā.

No mikrobioloģijas viedokļa preparāts jāizlieto nekavējoties. Ja to neizlieto nekavējoties, par glabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas atbild lietotājs, un normālos apstākļos glabāšanas laikam nevajadzētu pārsniegt 24 stundas 2 C – 8°C temperatūrā, ja vien atšķaidīšana/šķīdināšana nav veikta kontrolētos un apstiprinātos aseptiskos apstākļos.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

Caurspīdīga 1. hidrolītiskās klases stikla 20 ml flakoni.

 

Zāles pieejamas kārbiņās pa 10 flakoniem.

 

6.6

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi orādījumi par rīkošanos

Katrs flakons ir paredzēts vienreizējai lietošanai.

neberegistruotas

 

 

Pirms infūzijas Doribax izšķīdina un pēc tam šķ ida.

 

250 mg devas infūziju šķīduma pagatavoš na, lietojot 250 mg flakonu

1.

250 mg flakona saturam pievienojiet 10 ml sterila ūdens injekcijām vai 9 mg/ml (0,9%) nātrija

 

hlorīda šķīduma injekcijām un kratiet flakonu, lai iegūtu suspensiju.

2.

Vizuāli pārbaudiet sus ensiju, lai konstatētu, vai tajā nav svešķermeņu. Piezīme: suspensija nav

 

paredzēta tiešai infūzijai.

 

3.

Ar šļirci un adatu ievelciet suspensiju un pievienojiet to infūziju maisam ar 50 ml vai 100 ml

 

nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīduma injekcijām vai glikozes 50 mg/ml (5%) šķīduma

 

injekcijām, un amaisiet līdz pilnīgai izšķīšanai. Lai ievadītu 250 mg doripenēma, infūzijas

 

preparatas

 

 

veidā jā evada viss šķīdums.

 

VaistinisDoribax šķīdums infūzijām var būt no dzidra bezkrāsas šķīduma līdz dzidram gaiši dzeltenam šķīdumam. Krāsas variācijas šajā diapazonā neietekmē zāļu iedarbīgumu.

Ne zl etotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Janssen-Cilag International NV

Turnhoutseweg 30

B-2340 Beerse

Beļģija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS

NUMURS(-I)
EU/1/08/467/002

9. REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 25. jūlijs 2008.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

 

 

 

neberegistruotas

 

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

 

http://www.ema.europa.eu/.

 

Vaistinis

preparatas

 

 

 

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Doribax 500 mg pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs flakons satur doripenēma monohidrātu, kas atbilst 500 mg doripenēma (doripenemum).

nozokomiāla pneimonija (tostarp ar plaušu mākslīgoneberegistruotasventilāciju saistīta pneimonija);

komplicētas intraabdominālas infekcijas;

komplicētas urīnceļu infekcijas.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Informācija par ieteicamajām devām un lietoš nas veidu katras infekcijas gadījumā ir apkopota tabulā.

 

Infekcija

 

 

Deva

Biežums

Infūzijas laiks

 

Nozokomiāla pneimonija, tostarp

500 mg vai 1 g*

Reizi 8 stundās

1 vai 4 stundas**

 

plaušu mākslīgo ventilāciju saistīta

 

 

 

 

pneimonija

 

 

 

 

 

 

Komplicēta intraabdomināla infekcija

500 mg

Reizi 8 stundās

1 stunda

 

 

 

 

preparatas

Reizi 8 stundās

1 stunda

 

Komplicēta UCI, e kaitot pielonefrītu

500 mg

 

Vaistinis

 

 

 

 

*

1 g re zi 8 stu

dās 4 stundu infūzijas veidā var apsvērt pacientiem ar pastiprinātu renālo klīrensu (jo īpaši pacientiem,

 

 

kam krea ī

klīrensa (CrCl) vērtība ir 150 ml/min) un/vai ja infekcijas izraisītāji ir nefermentējoši gramnegatīvi

 

 

pa ogēni (piemēram, Pseudomonas sugas un Acinetobacter sugas). Šāda devu shēma ir balstīta uz FK/FD datiem

 

 

( katīt 4.4, 4.8 un 5.1 apakšpunktu).

 

 

 

**

P matojoties galvenokārt uz FK/FD, 4 stundas ilgs infūzijas laiks var būt piemērotāks tādu infekciju gadījumā, kad tās

 

 

izraisījuši mazāk jutīgi patogēnie mikroorganismi (skatīt 5.1 apakšpunktu). Šāda veida dozēšana būtu jāapsver arī

 

 

sevišķi smagu infekciju gadījumā.

 

 

 

Ārstēšanas ilgums

Doripenēma terapijas ilgums parasti ir 5–14 dienas, un to nosaka, vadoties pēc infekcijas smaguma pakāpes, vietas, izraisījušā patogēna un pacienta klīniskās atbildreakcijas. Pacientiem ar nozokomiālu pneimoniju, tostarp pneimoniju, kas saistīta ar plaušu mākslīgo ventilāciju, parastais terapijas ilgums ir 10–14 dienas, turklāt pacientiem, kam infekciju izraisījuši nefermentējoši gramnegatīvi patogēnie mikroorganismi (piemēram, Pseudomonas sugas un Acinetobacter sugas), ārstēšana bieži vien ir visilgākā (skatīt 5.1 apakšpunktu).

Doripenēms tika lietots līdz 14 dienām klīniskos pētījumos, un ilgākas terapijas drošums nav noskaidrots. Pēc ārstēšanas sākšanas ar intravenozu doripenēmu, tiklīdz radusies klīniska uzlabošanās, iespējams pāriet uz piemērotu perorālu terapiju, lai pabeigtu ārstēšanas kursu.

Gados vecāki pacienti ( 65 gadus veci)

Izņemot vidēji smagu un smagu nieru darbības traucējumu gadījumus, gados vecākiem pacientiem deva nav jāpielāgo (skatīt turpmāk “Nieru darbības traucējumi” un 5.2 apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem (proti, kreatinīna klīrenss (CrCl) ir > 50 līdz ≤ 80 ml/min), devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pacientiem ar mēreni pavājinātu nieru darbību (CrCl ≥ 30 līdz ≤ 50 ml/min) doripenēma devai jābūt 250 mg reizi 8 stundās (skatīt 6.6 apakšpunktu). Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (CrCl < 30 ml/min) doripenēma devai jābūt 250 mg reizi 12 stundās (skatīt 6.6 apakšp nkt ). Deva attiecīgi jāpielāgo arī pacientiem, kam ordinēts pa 1 g reizi 8 stundās 4 stundu infūzijas veidā (vidēji smagi nieru darbības traucējumi: 500 mg reizi 8 stundās; sma nieru darbības traucējumi: 500 mg reizi 12 stundās).

Tā kā ir maz klīnisku datu un paredzama pastiprināta doripenēma un tā m tabolīta (doripenēma-M-1) ietekme, Doribax pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem jāli to piesardzīgi (skatīt 5.2 apakšpunktu).

Devas pacientiem, kam veic dialīzi

Ieteikumi par Doribax devām un ievadīšanu pacientiem, kas ti k ilgstoši ārstēti ar nieru aizstājterapijas palīdzību, parādīti turpmākajā tabulā:

 

 

Glomerulārās

 

 

 

 

Mērķa

 

 

CRRT

 

 

 

neberegistruotas

 

filtrācijas

Deva

Ievades biežums

Infūzijas

koncentrācija

 

procedūra

ilgums a, b

 

 

ātrums

 

 

 

 

(MIK)

CVVH

30 ml/min

250 mg

 

ik pēc

4 stundas

1 mg/l

 

CVVHDF

 

 

 

12 stundām

 

1 mg/l

< 5 ml/min

250 mg

 

ik pēc

4 stundas

CVVHDF

 

 

 

12 stundām

 

1 mg/l

5–30 ml/min

500 mg

 

ik pēc

4 stundas

 

 

 

 

 

12 stundām

 

 

 

CRRT: ilgstoša nieru aizstājterapija; CVVH: ilgstoša venozi-venoza hemofiltrācija; CVVHDF:

 

ilgstoša venozi-venoza hemodiafiltrācija; MIK: minimālā inhibējošā koncentrācija

 

 

 

Pacientiem ar akūtu nieru mazspēju, ņemot vērā iespējamo karbapenēmu klīrensa palielināšanos caur citiem orgāniem,

 

 

preparatas

 

 

 

 

b

nevis nierēm, nep eciešama 4 stundas ilga infūzija.

 

 

 

 

 

Pac e tus ar hro

iskiem nieru darbības traucējumiem, kas tiek ārstēti ar CRRT palīdzību, iespējams ārstēt ar 1 vai

 

 

4 s undas lgām infūzijām. Pamatojoties galvenokārt uz FK/FD apsvērumiem, piemērotāka var būt 4 stundas ilga

 

infūz ja, lai palielinātu procentuālo laika apjomu devu ievadīšanas starplaikā, kad doripenēma koncentrācija plazmā

 

pār niedz minimālo inhibējošo koncentrāciju (%T> MIK) (skatīt 5.1 apakšpunktu).

 

 

 

VaistinisIeteikumi par devām pret patogēniem ar MIK > 1 mg/l ilgstošas nieru aizstājterapijas gadījumā nav noteikti, jo iespējama doripenēma un doripenēma-M-1 metabolīta uzkrāšanās (skatīt 4.4 un 5.2

apakšpunktu). Ierobežotu klīnisko datu un paredzamas metabolīta doripenēma-M-1 iedarbības intensitātes pastiprināšanās dēļ pacientus, kas tiek ārstēti ar ilgstošas nieru aizstājterapijas palīdzību, ieteicams rūpīgi novērota attiecībā uz preparāta drošību (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Nav pietiekamas informācijas, lai ieteiktu devas korekcijas pacientiem, kam veic cita veida dialīzi (skatīt 5.2 apakšpunktu).

4.3 Kontrindikācijas

Aknu darbības traucējumi

Devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pediatriskā populācija

Doribax drošība un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Pirms Doribax ievades vienas vai četras stundas ilgas intravenozas infūzijas veidā tas ir jāizšķīdina un pēc tam vēlreiz jāatšķaida (skatīt 6.6 apakšpunktu).

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu.

Paaugstināta jutība pret jebkuru citu karbapenēma grupas antibakteriālo līdzekli.

Smaga paaugstināta jutība (piem., anafilaktiska reakcija, smaga ādas reakcija) pret jebk a cita veida bēta laktāma antibakteriālu līdzekli (piem., penicilīniem vai cefalosporīniem).

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pamatinformācija

neberegistruotas

 

Konkrēta pacienta ārstēšanai izvēloties doripenēmu, jāņem vērā ka bap nēmu grupas antibakteriālo līdzekļu piemērotība, pamatojoties uz tādiem faktoriem kā infekcijas smagums, rezistence pret citiem piemērotajiem antibiotiskajiem līdzekļiem izplatība un risks, izvēloties ārstēt pret karbapenēmiem rezistentu baktēriju infekciju.

piemēram, Pseudomonas un Acinetobacter sug (sk tīt 4.2 un 5.1 apakšpunktu).

Antibiotiskais līdzeklis un deva piesardzīgi jāizvēlas, ārstējot pacientus ar vēlīnu (vairāk nekā piecas dienas pēc stacionēšanaspreparatasradušos) pneimoniju, kas ai tīta ar plaušu ventilāciju, kā arī citos nozokomiālas pneimonijas gadījumos, kad ir iespēj mi vai apstiprināti mazāk jutīgi patogēni,

Kad saistībā ar reģistrētajām indikācijām ir iespējama vai apstiprināta Pseudomonas aeruginosa infekcija, var būt indicēta vienlaicīga minoglikozīdu grupas zāļu lietošana (skatīt 4.1 apakšpunktu).

Paaugstinātas jutības reakcijas

Pacientiem, kuri lietoja bēta laktāma antibiotikas, ir novērotas nopietnas un dažkārt letālas paaugstinātas jutības (anafilaktiskas) reakcijas. Pirms ārstēšanas ar Doribax jāveic rūpīga izjautāšana

par iepriekš bijušām aaugstinātas jutības reakcijām pret citām tajā pašā grupā ietilpstošajām

Vaistinisaktīvajām vielām vai bēta laktāma antibiotikām. Pacientiem ar šādām reakcijām anamnēzē Doribax jālieto piesardzīgi. Ja rodas paaugstinātas jutības reakcija pret doripenēmu, tūlīt jāpārtrauc tā lietošana

un jāveic atb lstīgi pasākumi. Ja rodas smaga akūta paaugstinātas jutības (anafilaktiska) reakcija, nekavējo es epieciešama neatliekamā palīdzība.

Krampji

K rb penēmu (arī doripenēma) lietošanas laikā ir aprakstīti krampji (skatīt 4.8 apakšpunktu). Doripenēma klīniskajos pētījumos krampji visbiežāk bija pacientiem ar jau esošiem centrālās nervu sistēmas (CNS) bojājumiem (piemēram, insultu vai krampjiem anamnēzē) vai nieru darbības traucējumiem, kā arī lietojot par 500 mg lielākas devas.

Pseidomembranozais kolīts

Lietojot Doribax, ziņots par Clostridium difficile izraisītu pseidomembranozo kolītu, un tas var būt no viegla līdz dzīvību apdraudošam. Tādēļ svarīgi ņemt vērā šo diagnozi pacientiem, kam ir caureja Doribax lietošanas laikā vai pēc tās (skatīt 4.8 apakšpunktu).

Nejutīgu baktēriju savairošanās

Doripenēma tāpat kā citu antibiotiku lietošana tiek saistīta ar pazeminātas jutības celmu augšanu un veidošanos. Pacienti terapijas laikā rūpīgi jāuzrauga. Ja rodas superinfekcija, jāveic atbilstoši pasākumi. Jāizvairās no ilgstošas Doribax lietošanas.

Zāļu mijiedarbība ar valproiskābi

Nav ieteicama vienlaicīga doripenēma un valproiskābes/nātrija valproāta lietošana (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Pneimonīts pēc lietošanas inhalācijas veidā

neberegistruotas

ilgāk par 3 dienām).

Kad Doribax tika lietots pētījumos inhalācijas veidā, radās pneimonīts. Tādēļ doripenēmu nedrīkst lietot šādā veidā.

Ilgstoša nieru aizstājterapija

Pacientiem, kas tiek ārstēti ar ilgstošas nieru aizstājterapijas palīdzību, metabolīta doripenēma-M-1 iedarbības intensitāte var palielināties līdz līmenim, par ko pašlaik nav pieejami in vivo iegūti drošības dati. Šim metabolītam nav raksturīga farmakoloģiskā mērķa aktivitāte, bet citi tā iespējamās farmakoloģiskās iedarbības veidi nav zināmi. Tādēļ nepieciešama rūpīga kontrole attiecībā uz lietošanas drošību (skatīt 4.2 un 5.2 apakšpunktu).

Klīniskajos pētījumos ārstēto pacientu grupu apraksts

Divos klīniskajos pētījumos, kuros piedalījās pacienti ar nozokomiālu pneimoniju (N=979), 60% ar Doribax ārstēto pacientu, kam bija iespējams veikt klīnisku novērtējumu, bija ar plaušu mākslīgo ventilāciju saistīta pneimonija (PMVSP). 50% šo pacientu bija vēlīna PMVSP (saskaņā ar

definīciju — PMVSP, kas parādās vēlāk nekā piecas dienas pēc mākslīgās ventilācijas sākšanas), 54% pacientu APACHE (akūtās fizioloģiskās un hroniskās ves lības izvērtēšanas, Acute Physiology And

Chronic Health Evaluation) II rādītājs bija > 15 un 32% vie laikus saņēma aminoglikozīdus (76%

Divos klīniskajos pētījumos,preparataskuros piedalījās p cienti ar komplicētām vēdera dobuma infekcijām (N=962), visbiežākā infekcijas vieta ar Dorib x ārstētiem pacientiem, kam bija iespējams veikt

mikrobioloģisku novērtējumu, bija aklās z n s piedēklis (62%). 51% pacientu no minētajiem sākotnēji bija ģeneralizēts peritonīts. Citi infekcijas avoti bija resnās zarnas perforācija (20%), komplicēts holecistīts (5%) un infekcij s citās vietās (14%). Vienpadsmit procentiem pacientu APACHE II rādītājs bija > 10; 9,5% bija pēcoperācijas infekcija; 27% pacientu bija viens vai vairāki intraabdomināli abscesi; b 4% pacientu sākotnēji bija vienlaicīga bakterēmija.

Divos klīniskajos pētījumos, kuros piedalījās pacienti ar komplicētām urīnceļu infekcijām (N=1179), Vaistinis52% ar Doribax ār tēto pacientu, kam bija iespējams veikt mikrobioloģisku novērtējumu, bija

komplicētas apakšējo urīnceļu infekcijas, bet 48% pacientu bija pielonefrīts, no tiem 16%–ar sarežģījum em. Bāzlīnijā pavisam 54% pacientu bija pastāvīgas komplikācijas, 9% pacientu bija vienlaicīga bakterēmija, bet 23% pacientu bija pret levofloksacīnu rezistentu uropatogēnu infekcija.

Ir maza pieredze pacientiem ar smagu imūnnomākumu, kas saņem imūnsupresīvu terapiju, un p c ent em ar smagu neitropēniju, jo šī pacientu grupa tika izslēgta no III fāzes pētījumiem.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Doripenēma metabolisms nav saistīts vai tikai niecīgā apmērā ir saistīts ar citohromu P450 (CYP450). Balstoties uz pētījumiem in vitro, nav gaidāms, ka doripenēms inhibēs vai inducēs CYP450 darbību. Tādēļ ar CYP450 saistīta mijiedarbība ar citām zālēm nav paredzama (skatīt 5.2 apakšpunktu).

Pierādīts, ka doripenēma un valproiskābes vienlaicīga lietošana nozīmīgi samazina valproiskābes līmeni serumā zem terapeitiskās robežas. Šis samazinātais valproiskābes līmenis var būt par iemeslu nepietiekamai krampju kontrolei. Mijiedarbības pētījumā pēc doripenēma un valproiskābes vienlaicīgas lietošanas valproiskābes koncentrācija serumā nozīmīgi samazinājās (AUC samazinājās

par 63%). Mijiedarbība sākās strauji. Tā kā pacientiem tika ievadītas tikai četras doripenēma devas, ilgākas vienlaicīgas lietošanas gadījumā nav iespējams izslēgt turpmāku valproiskābes līmeņa pazemināšanos. Valproiskābes līmeņa pazemināšanās aprakstīta arī pēc vienlaicīgas citu karbanepēmu lietošanas, aptuveni divu dienu laikā sasniedzot valproiskābes līmeņa pazemināšanos par 60–100%. Tādēļ jāapsver nepieciešamība lietot alternatīvu antibiotisku līdzekli vai ordinēt papildu pretkrampju līdzekli.

Probenecīds konkurē ar doripenēmu attiecībā uz sekrēciju caur nieru kanāliņiem un samazina doripenēma renālo klīrensu. Mijiedarbības pētījumā pēc vienlaicīgas probenecīda lietošanas doripenēma vidējais AUC palielinājās par 75%. Tādēļ Doribax neiesaka lietot vienlaikus ar probenecīdu. Nevar izslēgt mijiedarbību ar citām zālēm, kuras izvadās caur nieru kanāliņiem.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

neberegistruotas

 

Ir ierobežots klīnisko datu apjoms par doripenēma ietekmi uz grūtniecību. Pētījumi ar dzīvniekiem par ietekmi uz grūtniecību, embrionālo un augļa attīstību, dzemdībām vai attīstību pēcdzemdību periodā nav pietiekami (skatīt 5.3 apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkiem nav zināms. Doribax nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav absolūti nepieciešams.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai doripenēms cilvēkiem izdalās mātes pienā. Pētījumā ar žu kām ir konstatēts, ka doripenēms un tā metabolīti nonāk pienā. Lēmums par bērna zīdīšanas turpināšanu vai pārtraukšanu vai par Doribax terapijas turpināšanu vai pārtraukšanu jāpieņem, ņemot vērā zīdīšanas pozitīvo ietekmi uz bērnu un Doribax terapijas radīto ieguvumu si vi i.

Fertilitāte

Klīniskie dati par doripenēma terapijas iespējamo ietekmi uz vīriešu vai sieviešu fertilitāti nav pieejami. Līdz 1 g/kg lielu dienas devu (pam tojoties uz AUC, kas ir vismaz tikpat liels kā cilvēkam, ik pēc astoņām stundām lietojot 500 mg liel s dev s) intravenozas injekcijas neizraisīja nevēlamu ietekmi uz žurku tēviņu un mātīšu vispārējo fer ilitāti vai to pēcnācēju postnatālo attīstību un reprodukcijas spēju.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt tr ns ortlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumi par Doribax ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti.

Balstoties uz ziņojumiem blakusparādībām, nav paredzams, ka Doribax varētu ietekmēt spēju

vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

 

preparatas

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Vaistinis

 

Drošības īpašību apkopojums

3142 pieaugušiem pacientiem (no kuriem 1817 saņēma Doribax), kam II un III fāzes klīniskajos pētījumos novērtēja zāļu lietošanas drošumu, nevēlamās reakcijas, lietojot Doribax 500 mg reizi 8 stundās, radās 32% gadījumu. Kopumā nevēlamo reakciju dēļ Doribax lietošana tika pārtraukta

0,1% pacientu. Nevēlamās reakcijas, kuru dēļ pārtrauca Doribax lietošanu, bija slikta dūša (0,1%), caureja (0,1%), nieze (0,1%), vulvas sēnīšu infekcija (0,1%), paaugstināta aknu enzīmu koncentrācija (0,2%) un izsitumi (0,2%). Visbiežāk novērotās nevēlamās reakcijas bija galvassāpes (10%), caureja (9%) un slikta dūša (8%).

Doribax drošības īpašības aptuveni 500 pacientiem, kas I, II un III fāzes klīnisko pētījumu laikā 1 g lielas devas ik pēc astoņām stundām saņēma četras stundas ilgas infūzijas veidā, atbilda drošības īpašībām pacientiem, kas ik pēc astoņām stundām saņem 500 mg lielas devas.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Tālāk pēc sastopamības biežuma ir uzskaitītas nevēlamās reakcijas, kas konstatētas klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas laikā, lietojot Doribax. Biežuma kategorijas ir šādas: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības ir sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Nevēlamās blakusparādības, kas apzinātas Doribax klīnisko pētījumu gaitā un pēcreģistrācijas laikā

 

Infekcijas un infestācijas

Bieži: mutes dobuma kandidoze, vulvas sēnīšu infekcija.

 

Asins un limfātiskās sistēmas

Retāk: trombocitopēnija, neitropēnija.

 

traucējumi

 

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk: paaugstinātas jutības reakcijas (skatīt 4.4 apakšpunktu).

 

 

Nav zināmi: anafilakse (skatīt 4.4 apakšpunktu).

 

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: galvassāpes.

 

 

Retāk: krampji (skatīt 4.4 apakšpunktu)

 

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži: flebīts.

 

 

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: slikta dūša, caureja.

 

 

Retāk: C. difficile izraisīts kolīts (skatīt 4.4 apakšpunktu).

 

Aknu un/vai žults izvades

Bieži: paaugstināts aknu enzīmu līm nis.

 

sistēmas traucējumi

 

 

 

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži: nieze, izsitumi.

 

 

Nav zināmi: toksiska epidermas nekrolīze, Stīvensa-Džonsona

 

 

sindroms.

neberegistruotas

 

4.9 Pārdozēšana

I fāzes pētījumā, kurā piedalījās veseli indivīdi, k s saņēma 2 g doripenēma 1 stundas infūzijas veidā ik pēc 8 stundām 10–14 dienas, izsitumi radās ļo i bieži (5 no 8 indivīdiem). Izsitumi izzuda 10 dienu laikā pēc doripenēma lietošanas pārt aukš n .

Pārdozēšanas gadījumā jāpārtrauc Dorib x lietošana un jānodrošina vispārēja atbalstoša terapija līdz zāles caur nierēm tiek izvadītas no organisma. Doribax var izvadīt no organisma ar ilgstošas nieru aizstājterapijas palīdzību vai h modialīzes ceļā (skatīt 5.2 apakšpunktu). Tomēr informācija par kāda no šo terapijas veidu izmantošanu pārdozēšanas novēršanai nav pieejama.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

 

 

preparatas

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Vaistinis

 

Farmako erapeitiskā grupa: antibakteriālie līdzekļi sistēmiskai lietošanai, karbapenēmi, ATĶ kods: J01DH04.

Darbības mehānisms

Doripenēms ir sintētiska karbapenēma grupas antibiotika.

Doripenēma baktericīdo darbību nodrošina tā inhibējošā iedarbība uz baktēriju šūnu sieniņu biosintēzi. Doripenēms inaktivē vairākus būtiskus penicilīnu saistošos proteīnus (PSP), kā rezultātā tiek inhibēta šūnu sieniņu sintēze, kam seko šūnas bojāeja.

In vitro doripenēmam ir maza spēja būt par antagonistu citiem antibakteriāliem līdzekļiem vai būt pakļautam to antagonismam. Pseudomonas aeruginosa un grampozitīvas baktērijas gadījumā novērota

Ar sugām nesaistīti
S 1 mg/l un R >4 mg/l
Spriežot pēc meticilīna robežvērtības S 1 mg/l un R >4 mg/l
S 1 mg/l un R >4 mg/l S 1 mg/l un R >4 mg/l S 1 mg/l un R >1 mg/l S 1 mg/l un R >1 mg/l “neatbilstošs mērķis” S 1 mg/l un R >1 mg/l
NP (nepietiekama pieredze) S 1 mg/l un R >1 mg/l

vāja sinerģija ar amikacīnu un levofloksacīnu, lietojot daptomicīnu, linezolīdu, levofloksacīnu un vankomicīnu.

Farmakokinētiskā/farmakodinamiskā attiecība

Līdzīgi kā citām bēta laktāma antibiotikām, laiks, kādā doripenēms pārsniedz minimālo inhibējošo koncentrāciju (%T>MIK) attiecībā uz inficējošo organismu, preklīniskajos farmakokinētikas/farmakodinamikas pētījumos (PK/PD) vislabāk korelē ar efektivitāti. Montekarlo simulācijas, izmantojot patogēnu jutīguma rezultātus no pabeigtiem III fāzes pētījumiem un attiecīgās populācijas FK datus, liecināja, ka %T>MIK mērķa vērtība 35% tika sasniegta vairāk nekā 90% pacientu ar nozokomiālu pneimoniju, komplicētām urīnceļu infekcijām un komplicētām intraabdominālām infekcijām neatkarīgi no nieru funkcijas.

Doripenēma infūzijas laika palielināšana līdz 4 stundām ļauj panākt maksimālu %T>MIK at iecīg j i devai, un tas ir pamatā iespējai izmantot 4 stundas ilgas infūzijas pacientiem ar nozokomiālu pneimoniju, tostarp ar plaušu mākslīgo ventilāciju saistītu pneimoniju. Smagi slimiem pacientiem vai pacientiem ar pavājinātu imūno atbildes reakciju 4 stundu infūzijas ievadīšanas laiks var būt piemērotāks, ja doripenēma MIK zināmiem vai aizdomās turamiem patogēniem ir vai ir sagaidāms

> 0,5 mg/l, lai sasniegtu mērķi 50% no T>MIK vismaz 95% pacientu (skatīt 4.2 apakšpunktu). Montekarlo simulācijas apstiprināja 500 mg infūzijas 4 stundu garumā reizi 8 stundās indivīdiem ar normālu nieru funkciju mērķa patogēniem ar doripenēma MIK 4 mg/l.

Rezistences mehānismi

Baktēriju rezistences mehānismi, kas ietekmē doripenēmu, ietv aktīvās vielas inaktivāciju karbapenēmu hidrolizējošo enzīmu ietekmē, PSP mutācijas vai iegūšanu, ārējās membrānas

caurlaidības un aktīvas izplūšanas mazināšanos. Doripenēms ir stabils pret hidrolīzi, ko izraisa

vairums bēta laktamāžu, tostarp grampozitīvu un gram egatīvu baktēriju veidoto penicilināžu un

cefalosporināžu; izņēmums ir relatīvi retās karbapenēmu hidrolizējošās bēta laktamāzes. Sugu

rezistence pret citiem karbapenēmiem parasti norāda arī uz rezistenci pret doripenēmu. Meticilīn-

 

 

 

neberegistruotas

rezistenti stafilokoki vienmēr jāuzskata kā rezistenti pret doripenēmu. Tāpat kā citi pretmikrobu

līdzekļi, tostarp karbapenēma grupas līdzekļi, doripenēms izraisa rezistentu baktēriju celmu

veidošanos.

 

 

 

Robežvērtības

 

 

 

Minimālās inhibējošās koncentrācij

(MIK) robežvērtības, ko noteikusi Eiropas Mikroorganismu

jutīguma pārbaužu komit ja (Euro

ean Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing, EUCAST),

ir šādas:

preparatas

 

Stafilokoki

 

VaistinisEnterobacter aceae

Acinetobacter sugas

Pseudomo as sugas

Strep ococcus sugas, izņemot S. pneumoniae

S. pneumoniae

Enterokoki

Haemophilus sugas

N. gonorrhoeae

Anaerobie mikroorganismi

Jutīgums

Iegūtās rezistences izplatība var atšķirties atkarībā no ģeogrāfiskās vietas un laika ziņā noteiktiem celmiem, un vēlams izmantot vietējo informāciju par rezistenci, jo īpaši, ārstējot smagas infekcijas. Ja nepieciešams, jāmeklē iespēja konsultēties ar speciālistu par rezistences vietējo izplatību, jo šo zāļu lietošanas lietderība vismaz dažu veidu infekciju gadījumā ir apšaubāma.

Eiropas Savienībā ir izziņotas lokalizētas infekciju kopas pret karbapenēmu rezistentu mikroorganismu dēļ. Tālāk sniegtā informācija dod vienīgi aptuvenus norādījumus par to, vai mikroorganisms ir vai nav jutīgs pret doripenēmu.

Sugas, kas parasti ir jutīgas

Grampozitīvi aerobi mikroorganismi

Enterococcus faecalis*$

Staphylococcus aureus (tikai pret meticilīnu jutīgie celmi)*^

Staphylococcus sugas (tikai pret meticilīnu jutīgie celmi)^

Streptococcus pneumoniae*

neberegistruotas

Serratia marcescens

Streptococcus sugas

 

Gramnegatīvi aerobi mikroorganismi

 

Citrobacter diversus

 

Citrobacter freundii

 

Enterobacter aerogenes

 

Enterobacter cloacae*

 

Haemophilus influenzae*

 

Escherichia coli*

 

Klebsiella pneumoniae*

 

Klebsiella oxytoca

 

Morganella morganii

 

Proteus mirabilis*

 

Proteus vulgaris

 

Providencia rettgeri

 

Providencia stuartii

 

Salmonella sugas

 

Shigella sugas

preparatas

 

 

 

Anaerobie mikroorganismi

 

Bacteroides fragilis*

 

Bacteroides caccae*

 

Bacteroides ovatus

 

Bacteroides uniformis*

 

Bacteroides thetaiotaomicron*

 

Bacteroides vulgatus*

 

Bilophila wadsworthia

 

Vaistinis

 

 

Peptostreptococcus magnus

Peptostreptococcus micros*

Porphyromonas sugas

Prevo ella sugas

Su erella wadsworthensis

Sug s, kurām problēma varētu būt iegūtā rezistence

Acinetobacter baumannii*

Acinetobacter sugas

Burkholderia cepacia$+

Pseudomonas aeruginosa

Organismi ar pārmantotu rezistenci

Grampozitīvi aerobi mikroorganismi

Enterococcus faecium

Gramnegatīvi aerobi mikroorganismi

Stenotrophomonas maltophila

Legionella sugas

*Sugas, pret kurām aktivitāte ir pierādīta klīniskajos pētījumos.

$

Sugas, kurām dabīgi piemīt vidējs jutīgums.

 

+Sugas ar > 50% iegūto rezistenci vienā vai vairākās dalībvalstīs.

^Visi pret meticilīnu rezistentie stafilokoki jāuzskata par rezistentiem pret doripenēmu.

Dati no klīniskajiem pētījumiem

Ar plaušu mākslīgo ventilāciju saistīta pneimonija

Pētījumā ar 233 pacientiem, kam attīstījās vēlīna, ar plaušu mākslīgo ventilāciju saistīta pneimonija (VAP), nebija iespējams viennozīmīgi pierādīt, ka pētnieciska,neberegistruotasseptiņas dienas ilga doripenēma lietošana (pa 1 g ik pēc astoņām stundām četras stundas ilgas infūzijas veidā) ir līdzvērtīga 10 dienu

ilgam imipenēma/cilastatīna kursam (pa 1 g ik pēc astoņām stundām vienu stundu ilgas infūzijas veidā). Turklāt pacienti drīkstēja saņemt noteiktu papildu terapiju. Šis pētījums tika priekšlaikus pārtraukts pēc neatkarīgas datu uzraudzības komitejas ieteikuma. Klīniskas atveseļošanās sastopamība ārstēšanas beigu vizītē 10. dienā, vērtējot pēc primārā mikrobioloģiskā kritērija (MITT), pacientu grupā, kas saņēma doripenēmu, bija skaitliski mazāka (45,6% pret 56,8%; 95% TI -26,3%; 3,8%). Analizējamajās grupās tas pats tika novērots attiecībā uz primāro mikrobioloģ ko vērtēšanas blakuskritēriju (49,1% [28/57] pret 66,1% [39/59]); 95% TI -34,7% līdz 0,8%). Kopējā 28 dienās novērojamās jebkāda cēloņa mirstības sastopamība, vērtējot MITT analīz rupā, ar doripenēmu ārstētajiem pacientiem bija skaitliski lielāka (21,5% pret 14,8%, 95% TI -5,0%; 18,5%). Atšķirība starp klīniskas atveseļošanās sastopamību, lietojot doripenēmu un imip nēmu/cilastatīnu, bija lielāka pacientiem ar APACHE rādītāju > 15 (16/45 [36%] pret 23/46 [50%]) un pacientiem ar Pseudomonas aeruginosa infekciju (7/17 [41%] pret 6/10 [60%]).

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

garumā bija vidēji aptuveni 23 µg/ml un 36 µg.h/ml. Doripenēma vidējais Cmax un AUC0-∞ veseliem

Doripenēma Cmax un AUCpreparatas0-∞ veseliem indivīdiem pētījumos pēc 500 mg devas ievadīšanas 1 stundas Sadalījums

indivīdiem pēc 500 mg un 1 g devas lietošan 4 stundu garumā ir attiecīgi aptuveni 8 µg/ml un

17 µg/ml un 34 µg.h/ml un 68 µg.h/ml. Ne pēc 500 mg, ne 1 g devas vairākkārtējām infūzijām reizi 8 stundās 7 – 10 dienu garumā indivīdiem normālu nieru darbību doripenēms neuzkrājas.

Vienreizējas doripenēma devas f rm kokinētika pēc četras stundas ilgas infūzijas pieaugušajiem ar cistisko fibrozi atbilst tai, kāda novērota pieaugušajiem bez cistiskās fibrozes. Pietiekami un labi kontrolēti pētījumi, lai not iktu doripenēma lietošanas drošību un efektivitāti pacientiem ar cistisko fibrozi, nav veikti.

VaistinisDoripenēma v dējā ai tīšanās ar plazmas proteīniem bija aptuveni 8,1%, un tā nav atkarīga no koncentrāc jas plazmā. Izkliedes tilpums līdzsvara koncentrācijā ir aptuveni 16,8 l, kas atbilst

ekstracelulārā šķidruma tilpumam cilvēkiem. Doripenēms penetrē vairākos organisma šķidrumos un audo , piemēram, dzemdes audos, retroperitoneālajā šķidrumā, prostatas audos, žultspūšļa audos un urīnā.

Biotr nsformācija

Doripenēma metabolismu līdz mikrobioloģiski neaktīvam metabolītam ar atvērtu gredzenu galvenokārt nodrošina dehidropeptidāze-I. Doripenēmu nedaudz metabolizē vai nemaz nemetabolizē citohroms P450 (CYP450). In vitro pētījumos noskaidrots, ka doripenēms neinhibē un neinducē CYP izoformu 1A2, 2A6, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1, 3A4 darbību.

Eliminācija

Doripenēms galvenokārt izdalās neizmainītā veidā caur nierēm. Doripenēma vidējais terminālais eliminācijas pusperiods plazmā veseliem jauniem pieaugušajiem ir aptuveni 1 stunda, un plazmas klīrenss ir aptuveni 15,9 l stundā. Renālais klīrenss ir vidēji 10,3 l stundā. Šīs vērtības nozīmīgums savienojumā ar būtiski palēninātu doripenēma elimināciju, ko novēroja, vienlaikus lietojot

probenecīdu, ļauj domāt, ka doripenēms iziet gan glomerulārās filtrācijas, gan sekrēcijas caur nieru kanāliņiem, gan reabsorbcijas fāzi. Veseliem jauniem pieaugušajiem, kam ievadīja vienu 500 mg Doribax devu, attiecīgi 71% un 15% no devas tika konstatēta urīnā neizmainītas aktīvās vielas un atvērta gredzena metabolīta veidā. Pēc vienas 500 mg radioloģiski marķētas doripenēma devas ievadīšanas veseliem jauniem pieaugušajiem, izkārnījumos konstatēja mazāk par 1% no kopējās radioaktivitātes. Doripenēma farmakokinētika ir lineāra devu robežās no 500 mg līdz 2 g, ievadot intravenozas infūzijas veidā 1 stundas laikā, un robežās no 500 mg līdz 1 g, ievadot intravenozas infūzijas veidā 4 stundu laikā.

Nieru darbības traucējumi

Ieteikumi par devām pacientiem, kas tiek ārstēti ar ilgstošasneberegistruotasni aizstājterapijas palīdzību, tika izstrādāti, lai sasniegtu doripenēma sistēmiskās iedarbības i t nsitāti, kas līdzīga tai, ko novēro

Pēc vienas 500 mg Doribax devas ievadīšanas indivīdiem ar viegliem (CrCl 51-79 ml/min), mēreni izteiktiem (CrCl 31–50 ml/min) un smagiem (CrCl 30 ml/min) nieru darbības traucējumiem doripenēma AUC bija attiecīgi 1,6 reizes, 2,8 reizes un 5,1 reizi lielāks nekā līdzīga vecuma veseliem subjektiem ar normālu nieru darbību (CrCl > 80 ml/min). Ir sagaidāms, ka mikrobioloģiski neaktīva atvērta gredzena metabolīta (doripenēma-M-1) AUC ievērojami palielināsies pacientiem ar smagu nieru mazspēju, salīdzinot ar veseliem indivīdiem. Pacientiem ar mēreni vai smagi pavājinātu nieru darbību nepieciešama devas pielāgošana (skatīt 4.2 apakšpunktu).

Pacientiem, kas tiek ārstēti ar ilgstošas nieru aizstājterapijas palīdzību, jāpielā o Doribax deva (skatīt 4.2 apakšpunktu). Pētījumā, kura laikā 12 pacienti ar nieru slimību terminālā stadijā 1 stundu ilgas i.v. infūzijas veidā saņēma vienu 500 mg lielu doripenēma devu, salīdzinājumā ar veseliem cilvēkiem palielinājās doripenēma un doripenēma-M-1 iedarbības intensitāte. Do ipenēma un doripenēma-M-1 daudzums, kas tika izvadīts 12 stundas ilga CVVH seansa laikā, bija atti cīgi aptuveni 28% un 10% devas, bet 12 stundas ilga CVVHDF seansa laikā tas bija attiecīgi aptuveni 21% un 8% devas.

cilvēkiem ar normālu nieru darbību, kas 1 stundu ilgas i fūzijas veidā saņem 500 mg doripenēma, lai vismaz 35% laika starp atsevišķām devām uzturētu doripenēma koncentrāciju, kas augstāka par minimālo inhibējošo koncentrāciju (1 mg/ml), un l i uzturētu doripenēma un metabolīta doripenēma- M-1 iedarbības intensitāti, kas mazāka par o, k s veseliem cilvēkiem novērota, ik pēc 8 stundām

1 stundu ilgas infūzijas veidā ievadot 1 g doripenēma. Šie ieteikumi par devām tika atvasināti,

modelējot datus, kas iegūti par pacientiem r nieru slimību terminālā stadijā, kas tiek ārstēti ar ilgstošas nieru aizstājterapijas palīdzību, kā arī ievērojot iespējamo ar nierēm nesaistītā karbanepēmu grupas vielu klīrensa paātrināšanos cientiem ar akūtu nieru mazspēju salīdzinājumā ar pacientiem ar hroniskiem nieru darbības traucējumiem. Doripenēmam-M-1 bija raksturīga lēna eliminācija no

pacientu organisma, bet pusp

iods (un AUC) nav apmierinoši noteikts. Tādēļ nav izslēgts, ka

pacientiem, kas tiek ārstēti

ilgstošas nieru aizstājterapijas palīdzību, sasniegtā iedarbības intensitāte

būs lielāka par paredzēto, kā arī lielāka par šī metabolīta iedarbības intensitāti, kas novērota veselu

preparatas

Vaistiniscilvēku organi mā, ik pēc 8 stundām 1 stundu ilgas infūzijas veidā ievadot 1 g doripenēma. Palielinātās metabolīta iedarbības intensitātes izraisītās sekas in vivo nav zināmas, jo, izņemot datus

par pretm krobu aktivitāti, nav datu par farmakoloģisko aktivitāti (skatīt 4.4 apakšpunktu). Ja doripenēma deva tiek palielināta un kļūst lielāka par ieteicamo devu ilgstošas nieru aizstājterapijas gadījumā, doripenēma-M-1 metabolīta sistēmiskā iedarbība palielinās vēl vairāk. Šādas iedarbības pal el nāšanās klīniskās sekas nav zināmas.

S līdzinājumā ar veseliem cilvēkiem, pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā, kam tiek veikta dialīze, doripenēma un doripenēma-M-1 iedarbības intensitāte ir būtiski lielāka. Pētījumā, kura laikā seši pacien ar nieru slimību terminālā stadijā i.v. infūzijas veidā saņēma vienu 500 mg lielu doripenēma devu, doripenēma un doripenēma-M-1 daudzums, kas no organisma tika izvadīts

4 stundas ilga hemodialīzes seansa laikā, bija attiecīgi 46% un 6% devas. Nav pietiekamas informācijas, lai ieteiktu devas korekcijas pacientiem, kam tiek veikta periodiska hemodialīze vai dialīze, kas atšķiras no ilgstošas nieru aizstājterapijas (skatīt 4.2 apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Doripenēma farmakokinētika pacientiem ar pavājinātu aknu darbību nav noteikta. Tā kā doripenēmam nav raksturīga metabolizēšanās aknās, nav domājams, ka pavājināta aknu darbība ietekmē doripenēma farmakokinētiku.

Gados vecāki pacienti

Vecuma ietekmi uz doripenēma farmakokinētiku novērtēja veseliem gados vecākiem vīriešiem un sievietēm (vecums 66-84 gadi). Gados vecākiem pieaugušajiem doripenēma AUC vērtības bija par 49% augstākas nekā jauniem pieaugušajiem. Šīs izmaiņas lielākoties saistītas ar vecuma noteiktām

Dzimums

nieru funkcijas izmaiņām. Devas pielāgošana gados vecākiem cilvēkiem nav nepieciešama, izņemot gadījumos, kad ir mērena līdz smaga nieru mazspēja (skatītneberegistruotas4.2 apakšpunktu).

Dzimuma ietekmi uz doripenēma farmakokinētiku novērtēja veseliem vīriešiem un sievietēm. Sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem, doripenēma AUC vērtības bija par 13% augstākas. Devas pielāgošana, pamatojoties uz dzimumu, netiek ieteikta.

Rase

Rases piederības ietekmi uz doripenēma farmakokinētiku noteica ar populāc jas farmakokinētikas analīzes palīdzību. Starp rasu grupām nenovēroja būtiskas doripenēma klīr nsa vidējo vērtību atšķirības, tādēļ devas pielāgošana atkarībā no rases piederības netiek i t ikta.

5.3Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu un genotoksicitāti neliecina

par īpašu risku cilvēkam. Tomēr atkārtotu devu toksicitāt

pētījumu specifikas un cilvēku un

dzīvnieku farmakokinētikas atšķirību dēļ šajos pētījumos

etika vērtēta ilgstoša iedarbība

dzīvniekiem.

preparatas

 

 

 

Pētījumos ar žurkām un trušiem netika novēro reproduktīva toksicitāte. Tomēr šiem pētījumiem ir maza nozīme, jo pētījumos zāles lietoja reizi dienā, kas dzīvniekiem nodrošināja mazāk par vienu desmito daļu doripenēma darbības ilguma dienā.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1

Palīgvielu saraksts

Vaistinis

Nav.

 

6.2

Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.3 apakšpunktā minētās).

6.3 Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Pagatavotu šķīdumu uzglabāšana: pēc izšķīdināšanas sterilā ūdenī injekcijām vai nātrija hlorīda

9 mg/ml (0,9%) šķīdumā injekcijām un pirms pārnešanas uz infūziju maisu un atšķaidīšanas, Doribax suspensiju flakonā var glabāt līdz 1 stundai temperatūrā, kas zemāka par 30 C.

Pēc atšķaidīšanas infūziju maisā Doribax šķīdums infūzijām jāuzglabā istabas temperatūrā vai ledusskapī un jāizlieto laikā, kāds norādīts tālāk redzamajā tabulā.

Laiks, kādā jāveic izšķīdināšana, atšķaidīšana un infūzija (Doribax šķīdumam infūzijām)

Šķīdums infūzijām

Šķīdumu uzglabā

Šķīdumu uzglabā

 

istabas temperatūrā

ledusskapī (2°C - 8 C)

Nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdums

12 stundas

72 stundas*

injekcijām

 

 

+Glikozes 50 mg/ml (5%) šķīdums

4 stundas

24 stundas*

injekcijām

 

 

*Pēc izņemšanas no ledusskapja infūzija jāpabeidz laikā, kādā tiek saglabāta stabilitāte istabas temperatūrā, pie

nosacījuma, ka uzglabāšanas laiks ledusskapī, laiks līdz novietošanai istabas temperatūrā un infūzijas laiks kopā nepārsniedz laiku, cik ilgi tiek saglabāta stabilitāte ledusskapī. neberegistruotasveiktaNotabulā.Ķīmiska6.5UzglabāšanasZālēm6.4laikamglabāšanas

Caurspīdīga 1. hidrolītiskāspreparatasklases stikla 20 ml fl koni.

Zāles pieejamas kārbiņās 10 flakoniem.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Katrs flakons ir paredzēts vi n izējai lietošanai.

Pirms infūzijas Doribax izšķīdina un pēc tam atšķaida.

Šķīduma infūz jām 500 mg devas pagatavošana, izmantojot 500 mg flakonu

1.500 mg flakona saturam pievienojiet 10 ml sterila ūdens injekcijām vai 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām un sakratiet flakonu, lai iegūtu suspensiju.

2.Vizuāli pārbaudiet suspensiju, lai konstatētu, vai tajā nav svešķermeņu. Piezīme: suspensija nav paredzēta tiešai infūzijai.

3.Ar šļirci un adatu ievelciet suspensiju un pievienojiet to infūziju maisam ar 100 ml nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīduma injekcijām vai glikozes 50 mg/ml (5%) šķīduma injekcijām, un

samaisiet līdz pilnīgai izšķīšanai. Lai ievadītu 500 mg doripenēma, infūzijas veidā jāievada viss

šķīdums.Vaistinis

Šķīduma infūzijām 250 mg devas pagatavošana, izmantojot 500 mg flakonu

1.500 mg flakona saturam pievienojiet 10 ml sterila ūdens injekcijām vai 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām un sakratiet flakonu, lai iegūtu suspensiju.

2.Vizuāli pārbaudiet suspensiju, lai konstatētu, vai tajā nav svešķermeņu. Piezīme: suspensija nav paredzēta tiešai infūzijai.

3.Ar šļirci un adatu ievelciet suspensiju un pievienojiet to infūziju maisam ar 100 ml nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīduma injekcijām vai glikozes 50 mg/ml (5%) šķīduma injekcijām, un samaisiet līdz pilnīgai izšķīšanai.

4.Izņemiet no infūziju maisa 55 ml šī šķīduma un izlejiet to. Lai ievadītu 250 mg doripenēma, infūzijas veidā jāievada viss atlikušais šķīdums.

Doribax šķīdums infūzijām var būt no dzidra bezkrāsas šķīduma līdz dzidram gaiši dzeltenam šķīdumam. Krāsas variācijas šajā diapazonā neietekmē zāļu iedarbīgumu.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

neberegistruotas

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS8.9.EU/1/08/467/001Janssen-Cilag International NVTurnhoutseweg 30B-2340 BeerseBeļģijaReģistrācijas datums: 25. jūlijs 2008.Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANASpreparatasDATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

Vaistinis

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas