Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
Atlasīt vietnes valodu

Duloxetine Boehringer Ingelheim (duloxetine) – Zāļu apraksts - N06AX21

Updated on site: 06-Oct-2017

Zāļu nosaukumsDuloxetine Boehringer Ingelheim
ATĶ kodsN06AX21
Vieladuloxetine
RažotājsBoehringer Ingelheim International GmbH

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM 30 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrā kapsulā ir 30 mg duloksetīna (hidrohlorīda veidā).

Palīgvielas: saharoze 8,6 mg

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3.

ZĀĻU FORMA

 

 

 

 

tas

Zarnās šķīstošās cietās kapsulas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Necaurspīdīgs balts korpuss, uz kura uzdrukāts ‘30 mg’, un necaurspīdīgs zils vāciņš, uz kura

uzdrukāts ‘9543’.

 

 

istr

ē

 

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

ğ

 

 

4.1

Terapeitiskās indikācijas

 

 

 

Diabētiskās perifērās neiropātijas izraisītu sāpju ārstēšana pieaugušajiem.

 

 

 

 

re

 

 

 

4.2 Devas un lietošanas veids

 

nav

 

 

 

Iekšķīgai lietošanai.

vairs

 

 

 

Pieaugušie

 

 

 

 

 

 

 

Sākuma deva un ieteicamā balstdeva ir 60 mg vienu reizi dienā kopā ar uzturu vai atsevišķi. Klīniskos pētījumos no drošības viedokļa vērtētas par 60 mg lielākas dienas devas, maksimālā lietotā deva bijusi 120 mg dienā, lietojot to vienādi dalītās devās. Dažādiem indivīdiem duloksetīna koncentrācija plazmā ir ļoti atšķirīga (skatīt 5.2), un tādēļ dažiem pacientiem, kuriem 60 mg deva nav iedarbīga, varētu būt

jālieto lielāka deva.

les

 

Terapeitiskā atbildes reakcija ir jānovērtē pēc 2 ārstēšanas mēnešiem. Pacientiem ar nepietiekamu

 

ā

sākotnējo atbidi papildu atbildes reakcija vēlāk par šo laiku ir maz ticama.

Z

 

Regulāri ir jānovērtē ārstēšanas efektivitāte (vismaz ik pēc trīs mēnešiem) (skatīt 5.1).

Gados vecāki pacienti

Ņemot vērā tikai vecumu, gados vecākiem pacientiem deva nav jāpielāgo. Tomēr, ārstējot gados vecākus pacientus, ir jāievēro piesardzība (skatīt apakšpunktu 5.2).

Bērni un pusaudži

Duloksetīna lietošanas drošība un efektivitāte šajās vecuma grupās nav pētīta. Tāpēc Nav pieredzes par lietošanu bērniem un pusaudžiem (skatīt apakšpunktu 4.4).

Aknu mazspēja

DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM nedrīkst lietot pacientiem ar aknu slimību, kas izraisījusi aknu mazspēju (skatīt apakšpunktus 4.3 un 5.2).

Nieru mazspēja

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 30 –

80 ml/min) deva nav jāpielāgo. DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM nedrīkst lietot pacienti ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss <30 ml/min) (skatīt apakšpunktu 4.3).

Ārstēšanas pārtraukšana

Jāizvairās no pēkšņas zāļu lietošanas pārtraukšanas. Pārtraucot ārstēšanu ar DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM, deva jāsamazina pakāpeniski vismaz vienas līdz divu nedēļu laikā, lai samazinātu lietošanas pārtraukšanas reakciju risku (skatīt apakšpunktus 4.4 un 4.8). Ja pēc devas samazināšanas vai terapijas pārtraukšanas rodas neizturami simptomi, var apsvērt iepriekš parakstītās devas lietošanas atsākšanu. Pēc tam ārsts var turpināt samazināt devu, bet pakāpeniskāk.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM lietošana vienlaikus ar neselektīviem

neatgriezeniskiem monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitoriem ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktu 4.5).

 

 

 

 

ē

tas

Aknu slimība, kas izraisījusi aknu mazspēju (skatīt apakšpunktu 5.2).

 

DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM nedrīkst lietot kombinācijā ar fluvoksamīnu,

 

 

ğ

istr

 

 

ciprofloksacīnu vai enoksacīnu (t. i. spēcīgiem CYP1A2 inhibitoriem), jo šāda kombinācija izraisa

 

re

 

 

 

 

duloksetīna koncentrācijas palielināšanos plazmā (skatīt apakšpunktu 4.5).

Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) (skatīt apakšpunktu 4.4).

nav

 

 

 

 

 

Ārstēšanas ar DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM uzsākšana ir kontrindicēta pacientiem ar nekontrolētu hipertensiju, kas varētu pakļaut pacientus iespējamam hipertensīvās krīzes riskam (skatīt apakšpunktus 4.4 un 4.8).

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Mānija un krampji

DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM uzmanīgi lietojams pacientiem ar māniju anamnēzē vai bipolāru traucējumu un/vai lēkmju diagnozi.

Midriāze

 

 

vairs

 

 

 

Duloksetīna lietošanas gadījumā novērota midriāze, tāpēc, izrakstot DULOXETINE BOEHRINGER

INGELHEIM pacientiem ar paaugstinātu intraokulāro spiedienu vai tiem, kuriem ir akūtas slēgta

kakta glaukomas risks, jāievēro piesardzība.

 

 

les

 

Asinsspiediens un sirdsdarbības ātrums

Dažiem pacientiem duloksetīns izraisa asinsspiediena paaugstināšanos un klīniski nozīmīgu

 

ā

 

 

hipertensiju. Tas var būt saistīts ar duloksetīna noradrenerģisko iedarbību. Duloksetīna lietošanas laikā

ir ziņots par hipertensZīvās krīzes gadījumiem (īpaši pacientiem ar hipertensiju anamnēzē). Tāpēc

pacientiem ar diagnosticētu hipertensiju un/vai citu sirds slimību ieteicams veikt asinsspiediena

kontroli, īpaši terapijas pirmajā mēnesī. Duloksetīns uzmanīgi jālieto pacientiem, kuru stāvokli var pasliktināt paātrināta sirdsdarbība vai asinsspiediena paaugstināšanās. Jāuzmanās arī tad, ja duloksetīns tiek lietots kombinācijā ar zālēm, kuras var ietekmēt tā metabolismu (skatīt apakšpunktu 4.5). Pacientiem, kuriem duloksetīna lietošanas laikā tiek novērots pastāvīgi paaugstināts asinsspiediens, ir vai nu jāsamazina deva, vai arī pakāpeniski jāpārtrauc duloksetīna lietošana (skatīt apakšpunktu 4.8). Pacientiem, kuriem ir nekontrolēta hipertensija, ārstēšanu ar duloksetīnu uzsākt nedrīkst (skatīt apakšpunktu 4.3).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem, kam tiek veikta haemodialīze (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min), paaugstinās duloksetīna koncentrācija plazmā. Par pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem lasiet apakšpunktā 4.3. Informāciju par pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu nieru disfunkciju lasiet apakšpunktā 4.2.

Lietošana kopā ar antidepresantiem

Lietojot DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM kombinācijā ar antidepresantiem, jāievēro piesardzība. Īpaši nav ieteicama kombinācija ar selektīviem atgriezeniskiem MAO inhibitoriem.

Divšķautņu asinszāle

Vienlaicīgas DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM un divšķautņu asinszāli (Hypericum

perforatum) saturošu ārstniecības augu preparātu lietošanas gadījumā biežāk iespējamas

blakusparādības.

tas

 

Depresija, pašnāvnieciskas domas un uzvedība

Lai arī DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM nav indicēts depresijas ārstēšanai, tā aktīvā

sastāvdaļa (duloksetīns) ir arī antidepresants. Depresija ir saistīta ar pastiprinātām domām par

klīniskā pieredze liecina, ka atveseļošanās agrīnajās stadijās varğ palielinistr āties pašnāvības risks. Pacientiem, kuriem ir bijuši pašnāvnieciski gadījumi, kā arī pacientiem, kuriem pirms terapijas

pašnāvību, ļaunuma nodarīšanu sev vai pašnāvību (pašnāvnieciski gadījumi). Šis risks saglabājas līdz

nozīmīgas remisijas sasniegšanai. Tā kā pastāv iespēja, ka ārstēšanas pirmajē

ās nedēļās uzlabošanās

nenotiek, pacienti ir pastiprināti jākontrolē līdz brīdim, kad ir novērojama uzlabošanās. Vispārīgā

uzsākšanas ir ievērojama pašnāvnieciska izturēšanās, ir lielāks pašnāvniecisku domu un pašnāvības mēģinājumu risks, un šie pacienti terapijas laikā ir rūpīgi jānovēro. Ar placebo kontrolētu klīnisko

pētījumu par antidepresantu lietošanu psihisko traucējumu ārstēšanai rezultātu metaanalīze liecina, ka

salīdzinājumā ar placebo, ārstējot ar antidepresantiem, pacientiemre līdz 25 gadu vecumam ir lielāks pašnāvnieciskas uzvedības risks. Duloksetīna terapijas laikā vai neilgi pēc ārstēšanas pārtraukšanas

ziņots par pašnāvības domām un mēģinājumiem (skatīt apakšpunktu 4.8). Ārstiem jāiedrošina pacienti

ziņot par nomācošām domām vai sajūtām, kā arī par depresijas simptomiem jebkurā laikā. Ja

ārstēšanas ar DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIMnav laikā pacientam tiek novērots satraukums vai depresijas simptomi, ir jāmeklē specializēta medicīniskā palīdzība, jo depresija ir nopietns medicīniskais stāvoklis. Ja tiek pieņemts lēmums uzsākt ārstēšanu ar antidepresantiem, DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM lietošanu ieteicams pārtraukt pakāpeniski (skatīt apakšpunktu 4.2).

Lietošana bērniem un pusaudžiem lvairsīdz 18 gadu vecumam

Nav veikti klīniskie pētījumi par duloksetīna lietošanu bērniem. DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM nedrīkst lietot bērnu un pusaudžu līdz 18 gadu vecumam ārstēšanai. Klīniskajos pētījumos ar antidepresantiem ārstētiem bērniem un pusaudžiem salīdzinājumā ar placebo grupu

biežāk tika konstatēta pašnāvnieciska izturēšanās (pašnāvības mēģinājumi un domas par pašnāvību) un

 

 

ā

naidīgums (galvenokārt agresija, opozicionāra izturēšanās un dusmas). Šobrīd nav ilgtermiņā

apkopotas drošības informālescijas saistībā ar bērnu un pusaudžu augšanu, nobriešanu, kā arī kognitīvo

un ar uzvedību saistīto attīstību.

Asiņošana

Z

 

Selektīvo serotonīna atpakaļsaistes inhibitoru (SSAI) un serotonīna/noradrenalīna atpakaļsaistes inhibitoru (SNAI) lietošanas gadījumā saņemti ziņojumi par patoloģisku asiņošanu, piemēram, par ekhimozēm, purpuru un kuņģa-zarnu trakta asiņošanu. Pacientiem, kas lieto antikoagulantus un/vai zāles, kas, kā zināms, ietekmē trombocītu funkciju, kā arī pacientiem ar zināmu noslieci uz asiņošanu ieteicams ievērot piesardzību.

Hiponatriēmija

DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM lietošanas gadījumā reti ziņots par hiponatriēmiju, pārsvarā gados vecākiem pacientiem. Piesardzība jāievēro pacientiem ar palielinātu hiponatriēmijas risku, piemēram, gados vecākiem cilvēkiem, cirozes slimniekiem, dehidratētiem pacientiem vai ar

diurētiskiem līdzekļiem ārstētiem pacientiem. Hiponatriēmija var rasties nepietiekama antidiurētiskā hormona sekrēcijas sindroma (SIADH) dēļ.

Ārstēšanas pārtraukšana

Pārtraucot ārstēšanu, pārtraukšanas simptomi rodas bieži, īpaši tad, ja terapija tiek pārtraukta pēkšņi (skatīt apakšpunktu 4.8). Klīniskos pētījumos, pēkšņi pārtraucot ārstēšanu, blakusparādības radās aptuveni 45% ar DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM ārstēto pacientu un 23% pacientu, kas lietoja placebo.

Pārtraukšanas simptomu risks pēc SSAI un SNAI lietošanas pārtraukšanas var būt atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp no terapijas ilguma, lietotās devas un devas samazināšanas ātruma. Visbiežāk novērotās blakusparādības ir minētas 4.8 apakšpunktā. Kopumā šie simptomi ir viegli vai vidēji smagi, tomēr dažiem pacientiem tie var būt smagi. Simptomi parasti rodas dažu pirmo dienu laikā pēc terapijas pārtraukšanas, bet ļoti retos gadījumos par šādiem simptomiem ziņots pacientiem, kas nejauši izlaiduši devu. Kopumā šie simptomi ir pašierobežojoši un parasti izzūd 2 nedēļu laikā, lai gan dažiem cilvēkiem tie var saglabāties ilgāk (2 - 3 mēnešus vai ilgāk). Tādēļ, pārtraucot terapiju, duloksetīna devu ieteicams samazināt pakāpeniski, vismaz 2 nedēļu laikā, ņemot vērā pacienta

vajadzības (skatīt apakšpunktu 4.2).

ē

tas

 

Akatīzija/psihomotors nemiers

 

 

 

Duloksetīna lietošana ir saistīta ar akatīzijas, kam raksturīgs subjektīvi nepatīkams vai traucējošs

nemiers un nepieciešamība kustēties, ko pavada nespēja mierīgi nosēdēt vai nostāvēt, rašanos. Šie

simptomi visbiežāk rodas dažu pirmo terapijas nedēļu laikā. Pacientiem, kam rodas šie simptomi,

devas palielināšana var radīt nelabvēlīgu ietekmi.

ğ

istr

 

 

 

Duloksetīnu saturoši medikamenti

 

 

Dažādām indikācijām (diabētiskās neiropātijas izraisītu sārepju, depresijas epizožu, kā arī stresa urīna

nesaturēšanas ārstēšanai) duloksetīns tiek lietots ar atšķirīgiem nosaukumiem. Vienlaicīgi nav

ieteicams lietot vairāk nekā vienu duloksetīnu saturošu medikamentu.

Hepatīts/palielināts aknu enzīmu līmenis nav

Lietojot duloksetīnu, ziņots par aknu bojājuma gadījumiem, tostarp izteiktu aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanos (> 10 reizes virs augšējās normas robežas), hepatītu un dzelti (skatīt apakšpunktu 4.8). Vairumā gadījumu šie traucējumi radās pirmajos ārstēšanas mēnešos. Aknu bojājuma raksturs bija galvenokārt hepatocelulārs. Duloksetīns uzmanīgi jālieto pacientiem, kas tiek ārstēti ar citām aknu bojājumu izraisošām zālēm.

Saharoze

 

 

 

vairs

 

 

 

 

DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM zarnās šķīstošās cietās kapsulas satur saharozi.

 

 

 

les

 

Pacientes ar reti sastopamajiem iedzimtajiem traucējumiem – fruktozes nepanesamību, glikozes un

 

 

ā

 

 

galaktozes malabsorbciju un saharozes-izomaltāzes nepietiekamību - šīs zāles nedrīkst lietot.

 

Z

 

 

 

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

CNS ietekmējošas zāles: duloksetīna lietošanas risks kombinācijā ar citām CNS ietekmējošām zālēm nav sistemātiski pētīts, izņemot šajā apakšpunktā aprakstītos gadījumus. Tātad ieteicams ievērot piesardzību, lietojot DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM kombinācijā ar citiem centrālas darbības zāļu līdzekļiem un vielām, tostarp alkoholu un sedatīviem zāļu līdzekļiem (piemēram, benzodiazepīniem, morfīnmimētiskiem līdzekļiem, antipsihotiskiem līdzekļiem, fenobarbitālu, sedatīviem prethistamīna līdzekļiem).

Monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori: serotonīna sindroma riska dēļ DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM nedrīkst lietot kombinācijā ar neselektīviem neatgriezeniskiem monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitoriem, kā arī vismaz 14 dienas pēc ārstēšanas pārtraukšanas ar MAO inhibitoriem. Ņemot vērā duloksetīna pusperiodu, jānogaida vismaz 5 dienas pēc DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM lietošanas pārtraukšanas, līdz var sākt lietot MAO inhibitoru (skatīt apakšpunktu 4.3).

Selektīviem atgriezeniskiem MAO inhibitoriem, tādiem kā moklobemīds, serotonīna sindroma risks ir mazāks. Tomēr vienlaicīga DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM lietošana ar selektīviem atgriezeniskiem MAO inhibitoriem nav ieteicama (skatīt apakšpunktu 4.4).

Serotonīna sindroms: retos gadījumos pacientiem, kas lieto SSAI (piemēram, paroksetīnu, fluoksetīnu) vienlaikus ar serotonīnerģiskām zālēm, novērots serotonīna sindroms. Ieteicams ievērot piesardzību, lietojot DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM vienlaikus ar serotonīnerģiskiem antidepresantiem, tādiem kā SSAI, tricikliskajiem antidepresantiem, piemēram, klomipramīnu vai amitriptilīnu, divšķautņu asinszāli (Hypericum perforatum), venlafaksīnu vai triptāniem, tramadolu, petidīnu un triptofānu.

Duloksetīna ietekme uz citām zālēm

CYP1A2 metabolizētas zāles: teofilīna, CYP1A2 substrāta, farmakokinētiku vienlaicīga lietošana ar

duloksetīnu (60 mg divas reizes dienā) nozīmīgi neietekmēja.

tas

 

CYP2D6 metabolizētas zāles: duloksetīns ir vidēji stiprs CYP2D6 inhibitors. Lietojot duloksetīna devu

60 mg divas reizes dienā kopā ar vienu dezipramīna (CYP2D6 substrāts) devu, dezipramīna AUC

palielinājās trīs reizes. Vienlaicīga duloksetīna (40 mg divas reizes dienā) lietošana palielina

istr

 

tolterodīna (2 mg divas reizes dienā) līdzsvara stāvokļa AUC par 71%, bet neietekmē tā 5-

hidroksilmetabolīta farmakokinētiku, un deva nav jāpielāgo. Jāievēro piesardzē

ība, kad DULOXETINE

BOEHRINGER INGELHEIM tiek lietots vienlaikus ar zāļu līdzekļiem, ko metabolizē galvenokārt CYP2D6 (risperidons, tricikliskie antidepresanti, piemēram, nortriptilīns, amitriptilīns un imipramīns,

īpaši tad, ja tiem ir šaurs terapeitiskais indekss (piemēram, flekainīds, propafenons un metoprolols).

re

 

Perorālie pretapaugļošanās līdzekļi un citi steroidālie līdzekļi:ğ

in vitro pētījumu rezultāti liecina, ka

duloksetīns neierosina CYP3A katalītisko aktivitāti. Specifiski in vivo zāļu mijiedarbības pētījumi nav

veikti.

nav

 

Antikoagulanti un antiagreganti: jāuzmanās, lietojot duloksetīnu kombinācijā ar perorāli lietojamiem antikoagulantiem vai antiagregantiem, jo ir palielināta asiņošanas iespējamība farmakodinamiskas mijiedarbības dēļ. Turklāt, lietojot duloksetīnu ar varfarīnu ārstētiem pacientiem, ir ziņots par palielinātu starptautisko standartizēto koeficientu (INR). Tomēr vienlaikus duloksetīna un varfarīna lietošana stabilas zāļu koncentrācijas gadījumā veseliem brīvprātīgajiem klīniskās farmakoloģijas pētījuma ietvaros neizraisīja klīniski nozīmīgas INR pārmaiņas, salīdzinot ar pētījuma sākumu, vai R- vai S-varfarīna farmakokinētikas pārmaiņas.

Citu zāļu ietekme uz duloksetīnu

 

Antacīdie līdzekļi un H2 antagonisti: duloksetīna lietošana vienlaikus ar alumīniju un magniju

 

vairs

saturošiem antacīdiem līdzekļiem vai ar famotidīnu nozīmīgi neietekmēja ne duloksetīna uzsūkšanās

ātrumu, ne apjomu pēc 40 mg perorālas devas lietošanas.

CYP 1A2 inhibitori: CYP1A2 ir iesaistīts duloksetīna metabolismā, tāpēc vienlaicīga duloksetīna

 

les

lietošana ar spēcīgiem CYP1A2 inhibitoriem izraisīs duloksetīna koncentrācijas paaugstināšanos.

Fluvoksamīns (100 mg reiziā

dienā), spēcīgs CYP1A2 inhibitors, samazināja šķietamo duloksetīna

plazmas klīrensu par aptuveni 77% un palielināja AUCo-t 6 reizes. Tāpēc DULOXETINE

Z

 

 

BOEHRINGER INGELHEIM nedrīkst lietot kombinācijā ar spēcīgiem CYP1A2 inhibitoriem, tādiem kā fluvoksamīns (skatīt apakšpunktu 4.3).

CYP1A2 induktori: populācijas farmakokinētikas analīzes liecina, ka smēķētājiem ir par gandrīz 50% zemāka duloksetīna koncentrācija plazmā nekā nesmēķētājiem.

4.6Grūtniecība un zīdīšana

Grūtniecība

Nav datu par duloksetīna lietošanu grūtniecēm. Pētījumi dzīvniekiem liecina par reproduktīvu toksicitāti, ja duloksetīna sistēmiskais līmenis (AUC) ir mazāks nekā maksimālā klīniskā iedarbība (skatīt apakšpunktu 5.3).

Iespējamais risks cilvēkam nav zināms. Tāpat kā citu serotonerģisko zāļu lietošanas gadījumā, ja māte neilgi pirms dzemdībām lietojusi duloksetīnu, jaundzimušajam iespējami zāļu lietošanas pārtraukšanas izraisīti simptomi. DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM grūtniecības laikā drīkst lietot tikai tad, ja iespējamais guvums attaisno iespējamo risku auglim. Sievietei jāiesaka informēt ārstu, ja terapijas laikā viņai iestājas grūtniecība vai viņa plāno grūtniecību.

Zīdīšana

Duloksetīns ļoti vāji izdalās mātes pienā cilvēkam (balstoties uz pētījumu ar 6 pacientēm laktācijas periodā, kuras nebaroja bērnu ar krūti). Aprēķinātā dienas deva zīdaiņiem mg/kg veidā ir aptuveni 0,14% no mātes devas (skatīt apakšpunktu 5.2). Duloksetīna drošība zīdaiņiem nav zināma, tādēļ DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM lietošana zīdīšanas periodā nav ieteicama.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM var izraisīt sedāciju un reiboni. Pacienti jābrīdina, ka gadījumā, ja viņiem rodas sedācija vai reibonis, viņiem jāizvairās no potenciāli bīstamu uzdevumu

veikšanas (piem., automašīnas vadīšanas vai iekārtu apkalpošanas).

ē

tas

4.8 Nevēlamās blakusparādības

 

 

istr

 

 

 

1. tabulā ir minētas spontānos ziņojumos un placebo kontrolētos klīniskos pētījumos (ietverot kopumā

6828 pacientus, 4199 duloksetīna lietotājus un 2629 placebo lietotājus) novērotās nevēlamās

blakusparādības.

 

re

 

 

 

Pacientiem, ārstējot ar DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIMğ

diabētiskās neiropātijas

izraisītās sāpes, visbiežāk novērotās blakusparādības bija slikta dūša, galvassāpes, sausa mute,

miegainība un reibonis..

nav

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. tabula: Blakusparādības

Biežuma kategorijas: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (no ≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (no ≥ 1/1000 līdz

< 1/100), reti (no ≥ 1/10 000 līdz < 1/1000), ļoti reti (< 1/10 000), biežums nav zināms (nav iespējams noteikt pēc pieejamās informācijas).

Katrā biežuma kategorijā blakusparādības uzskaitītas to nopietnības pakāpes samazinājuma secībā.

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Biežums nav

 

 

 

 

 

 

zināms

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

 

 

Svara

 

Svara

Paaugstināts

 

 

 

samazināšanās

vairs

holesterīna

 

 

 

palielināšanās

 

 

 

ā

les

Paaugstināts

līmenis asinīs

 

 

 

kreatinīna

 

 

 

 

fosfokināzes

 

 

 

 

līmenis

 

 

 

Sirds funkcijas

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Sirdsklauves

Tahikardija

 

 

 

 

Z

 

Supra-

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ventrikulāra

 

 

 

 

 

 

aritmija,

 

 

 

 

 

 

galvenokārt

 

 

 

 

 

 

priekškambaru

 

 

 

 

 

 

fibrilācija

 

 

 

Ļoti bieži

 

Bieži

Retāk

 

 

Reti

 

 

Ļoti reti

Biežums nav

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

zināms

Nervu sistēmas

darbības traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

Galvassāpes

Trīce

 

Miokloniski

 

 

Krampji

 

 

 

 

Serotonīna

(14,3%)

Parestēzija

krampji

 

 

 

 

 

 

 

sindroms

Miegainība

 

 

 

Nervozitāte

 

 

 

 

 

 

 

Ekstrapirami

(10,7%)

 

 

 

Uzmanības

 

 

 

 

 

 

 

dāli simptomi

Reibonis

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

Akatīzija

(10,2%)

 

 

 

Letarģija

 

 

 

 

 

 

 

Psihomotors

 

 

 

 

Garšas sajūtas

 

 

 

 

 

 

nemiers

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Diskinēzija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nemierīgo

 

 

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

 

kāju sindroms

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Slikta miega

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

kvalitāte

 

 

 

 

 

 

 

 

Acu slimības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Redzes

 

Midriāze

 

 

Glaukoma

istr

ē

 

 

 

miglošanās

Redzes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

Ausu un labirinta

bojājumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Trokšņi ausīs1

Reibonis

 

 

 

ğ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sāpes ausīs

 

 

 

 

 

 

 

 

Respiratorās, kr

ūšu kurvja un videnes slimības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Žāvāšanās

Rīkles

 

 

re

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aizžņaugšanas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

sajūta

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deguna

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

asiņošana

 

 

 

 

 

 

 

 

Kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

Nelabums

Aizcietējums

Gastroenterīts

 

Stomatīts

 

 

 

Kuņģa-zarnu

 

 

 

 

vairs

navSlikta elpa

 

 

 

trakta

(24,3%)

Caureja

 

Atraugas

 

 

 

Sausa mute

Vemšana

 

Gastrīts

 

 

Svaigu asiņu

 

 

asiņošana

(12,8%)

Dispepsija

 

 

 

piejaukums

 

 

 

 

 

Vēdera

 

 

 

 

izkārnījumiem

 

 

 

 

pūšanās

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nieru un urīnceļ

u darbības traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

les

Urīna aizture

 

Izmainīts urīna

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dizūrija

 

 

aromāts

 

 

 

 

 

 

 

ā

 

Apgrūtināta

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Z

 

urinēšana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Niktūrija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Poliūrija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pavājināta

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

urīna plūsma

 

 

 

 

 

 

 

Ādas un zemādas audu bojājumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pastiprināta

Svīšana naktī

 

 

 

 

 

 

Angio-

 

svīšana

 

Nātrene

 

 

 

 

 

 

 

neirotiska

 

Izsitumi

 

Kontaktdermat

 

 

 

 

 

 

tūska

 

 

 

 

īts

 

 

 

 

 

 

 

Stīvensa-

 

 

 

 

Auksti sviedri

 

 

 

 

 

 

Džonsona

 

 

 

 

Fotosensitivitā

 

 

 

 

 

 

sindroms

 

 

 

 

tes reakcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Patiprināta

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

tendence uz

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

zilumu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ļoti bieži

 

 

Bieži

 

Retāk

 

 

Reti

 

 

Ļoti reti

Skeleta-muskuļu

 

un saistaudu sist

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ēmas bojājumi

 

 

 

 

 

 

 

 

Skeleta-

 

 

Muskuļu

 

Trizms

 

 

 

 

 

 

muskuļu sāpes

 

raustīšanās

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Muskuļu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

saspringums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Muskuļu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

spazmas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Endokrīnās saslimšanas

 

 

 

 

Hipotireoidis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Metabolisma un

 

 

 

 

 

jumi

 

ms

 

 

 

 

 

 

barošanās traucē

 

Dehidratācija

 

tas

 

 

Samazināta

 

Hiperglikēmija

 

 

 

 

 

 

 

 

ēstgriba

 

 

(īpaši ziņots

 

Hiponatriēmija

 

 

 

 

 

 

 

 

diabēta

 

 

 

 

 

ē

 

Infekcijas un

 

 

 

 

 

pacientiem)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

parazitozes

 

 

Laringīts

 

 

 

 

istr

 

 

Asinsvadu sistē

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

mas traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pietvīkums

 

Paaugstināts

 

 

ğ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

asinsspiediens

 

re

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Perifēra

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

salšanas sajūta

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ortostatiska

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

hipotensija2

nav

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

sajūta

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sinkope2

 

 

 

 

 

 

Vispārēji traucē

 

jumi un reakcijas

 

ievadīšanas vietā

 

 

 

 

 

 

 

 

Nespēks

 

 

Slikta

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sāpes vēderā

 

pašsajūta

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aukstuma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Slāpes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Drebuļi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Savārgums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Karstuma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

les

 

sajūta

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Grūtības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

traucējumi

 

staigāt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Z

ā

 

 

 

 

Paaugstinātas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

jutības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

reakcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Anafilaktiska

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

reakcija

 

 

 

 

Aknu un/vai žultsceļu darbības traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Paaugstināts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aknu enzīmu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līmenis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(ALAT,

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ASAT,

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

sārmainā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

fosfatāze)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Hepatīts3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Akūts aknu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

bojājums

 

 

 

 

 

 

 

Biežums nav zināms

SIADH

Hipertensija

Hipertensīvā

krīze

Sāpes krūtīs

Dzelte

Aknu mazspēja

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

 

Reti

Ļoti reti

Biežums nav

 

 

 

 

 

 

zināms

Reproduktīvās sistēmas un krūšu dziedzeru slimības

 

 

 

 

Erektilā

Ejakulācijas

 

Menopauzes

 

 

 

disfunkcija

traucējumi

 

simptomi

 

 

 

 

Ejakulācijas

 

 

 

 

 

 

aizkavēšanās

 

 

 

 

 

 

Seksuālā

 

 

 

 

 

 

disfunkcija

 

 

 

 

 

 

Ginekoloģiska

 

 

 

 

 

 

asiņošana

 

 

 

 

Psihiskie traucējumi

 

Bezmiegs

Miega

Mānija

 

tas

Pašnāvniecis

 

Uzbudinājums

traucējumi

Halucinācijas

 

kas domas5

 

Samazināta

Bruksisms

Agresija un

 

Pašnāvniecis

 

dzimumtieksm

Dezorientācija

dusmas4

ē

ka uzvedība5

 

e

Apātija

 

 

 

Nemiers

 

 

 

 

Patoloģisks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

orgasms

 

 

 

 

 

Dīvaini sapņi

 

 

 

 

 

1Par krampjiem un trokšņiem ausīs ziņots arī pēc ārstēšanas pārtraukšanas.

2Ziņots par ortostatiskas hipotensijas un sinkopes gadījumiem, īpaši ārstēšanas sākumā.

3Skatīt apakšpunktu 4.4.

 

ğ

istr

 

 

 

 

 

 

 

 

Par agresijas un dusmu gadījumiem īpaši ziņots ārstēšanas sākumā vai pēc ārstēšanas pārtraukšanas

 

 

re

 

 

5 Par pašnāvniecisku domu un pašnāvnieciskas uzvedības gadījumiem ziņots duloksetīna terapijas laikā vai neilgi pēc ārstēšanas pārtraukšanas (skatnavīt apakšpunktu 4.4).

Duloksetīna lietošanas pārtraukšana (īpaši pēkšņa) bieži izraisa pārtraukšanas simptomus. Visbiežāk

novērotās reakcijas ir reibonis, jušanas traucējumi (tostarp parestēzijas), miega traucējumi (tostarp bezmiegs un intensīvi sapņi), uzbudinājums vai trauksme, slikta dūša un/vai vemšana, trīce, galvassāpes, aizkaitināmība, caureja,vairshiperhidroze un reibonis.

Kopumā, pārtraucot lietot SSAI un SNAI, šīs reakcijas ir vieglas vai vidēji smagas un

pašierobežojošas, tomēr dažiem pacientiem tās var būt smagas un/vai ilgstošas. Tādēļ, ja ārstēšana ar duloksetīnu nav vairāk nepieciešama, ieteicams terapiju pārtraukt, pakāpeniski samazinot devu (skatīt apakšpunktus 4.2 un 4.4).

Trīs klīnisko pētījumu par duloksetles īna lietošanu pacientiem ar diabētiskās neiropātijas izraisītām

sāpēm 12 nedēļu akūtā fāzē duloksetīna grupas pacientiem, salīdzinot ar placebo grupu, tika novērota

neliela, taču statistiski nozīmīga glikozes daudzuma palielināšanās asinīs. HbA1c bija stabils gan ar

duloksetīna lietotāju grupāā vidējais pieaugums bija par 0,3% lielāks. Konstatēja arī nelielu glikozes līmeņa pieaugumu tukšā dūšā un kopējā holesterīna pieaugumu ar duloksetīnu ārstētiem pacientiem, bet standarta terapijas grupā laboratoriskās analīzes liecināja par nelielu šo raksturlielumu samazinājumu.

duloksetīnu, gan ar placebo ārstētiem pacientiem. Šo pētījumu pagarinājuma fāzē, kas ilga līdz 52

nedēļām, konstatēja HbA1c pieaugumu gan duloksetīna, gan standarta terapijas grupās, bet Z

Elektrokardiogrammas tika pierakstītas 528 ar duloksetīnu ārstētiem un 205 ar placebo ārstētiem pacientiem ar diabētiskās neiropātijas izraisītām sāpēm līdz 13 nedēļām ilgos klīniskajos pētījumos. Pēc sirdsdarbības ātruma koriģētais QT intervāls ar duloksetīnu ārstētiem pacientiem neatšķīrās no tā, kas novērots ar placebo ārstētiem pacientiem. Ar duloksetīnu un placebo ārstētiem pacientiem netika novērotas klīniski nozīmīgas atšķirības QT, PR, QRS un QTcB rādītājos.

4.9 Pārdozēšana

Ziņots par pārdozēšanas gadījumiem, lietojot duloksetīnu vienu pašu vai kombinācijā ar citām zālēm, duloksetīna devai sasniedzot 5400 mg. Ir ziņots par dažiem letāliem gadījumiem, galvenokārt jauktas

Atklātā ilglaicīgā un nekontrolētā pētījumā sāpju samazināšanās pacientiem, atbildot uz 8 nedēļu ārstēšanu ar DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM (60 mg reizi dienā), saglabājās turpmākajos 6 mēnešos, nosakot 24 stundu vidējo sāpju raksturlielumu pēc izmaiņām Brief Pain Inventory(BPI).

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Duloksetīns tiek lietots viena enantiomēra veidā. Duloksetīnu ekstensīvi metabolizē oksidatīvie enzīmi (CYP1A2 un polimorfiskais CYP2D6), pēc tam notiek konjugācija. Duloksetīna farmakokinētika liecina par lielu mainību starp subjektiem (parasti 50 - 60%), daļēji dzimuma, vecuma, smēķēšanas
11
Farmakoterapeitiskā grupa: citi antidepresanti. ATĶ kods: N06AX21.

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Duloksetīns ir kombinēts serotonīna (5-HT) un noradrenalīna (NA) atpakaē ļtassaistes inhibitors. Tas vāji kavē dopamīna atpakaļsaisti bez nozīmīgas afinitātes pret histamistrīnerģiskiem, dopamīnerģiskiem, holīnerģiskiem un adrenerģiskiem receptoriem. Duloksetīns atkarībā no devas paaugstina serotonīna
un noradrenalīna līmeni ārpus šūnas dažādos dzīvnieku galvas smadzeņu apvidos.
Preklīniskajos pētījumos duloksetīns normalizēja sāpju sliekšņğa līmeņus vairākos neiropātijas un iekaisuma izraisītu sāpju modeļos, kā arī mazināja sāpes pastre āvīgu sāpju modelī. Uzskata, ka duloksetīna pretsāpju darbība ir saistīta ar descendējošo sāpes inhibējošo ceļu potencēšanu centrālajā nervu sistēmā.
Duloksetīna efektivitāte diabētiskās neiropātijasnavizraisītu sāpju ārstēšanā tika noteikta divos randomizētos, 12 nedēļas ilgos, dubultmaskētos, placebo kontrolētos, fiksētas devas pētījumos pieaugušajiem (22 līdz 88 gadi) ar diabētiskās neiropātijas izraisītām sāpēm vismaz pēdējo sešu
mēnešu laikā. Pacienti ar diagnosticētu smagu depresiju šajos pētījumos netika iekļauti. Primārais iznākums bija reizi nedēļā noteiktaisvairsvidējais 24 stundu vidējo sāpju raksturlielums, kuru dienasgrāmatā ik dienas atzīmēja pacienti uz 11 punktu Likerta (Likert) skalas.
Abos pētījumos, lietojot duloksetīnu 60 mg vienu reizi dienā un 60 mg divas reizes dienā, tika novērota ievērojama sāpju samazināšanās, salīdzinot ar placebo. Dažiem pacientiem zāļu iedarbība tika konstatēta ārstēšanas pirmās nedēļas laikā. Atšķirība vidējās uzlabošanās ziņā starp abām aktīvās terapijas grupām bija nenozīmīga. Sāpju samazināšanos par vismaz 30% novēroja aptuveni 65% ar duloksetīnu ārstēto pacientu,lessalīdzinot ar 40% placebo grupā. Atbilstošie skaitļi sāpju samazinājumam par vismaz 50% bija attiecīgi 50% un 26%. Klīnisko atbildes reakcijas pakāpi (50% vai izteiktāka sāpju mazināšanās) analizēja atkarībā no tā, vai pacientam radās miegainība ārstēšanas laikā. Pacientiem, kam neradā ās miegainība, klīnisko atbildes reakciju novēroja 47% pacientu, kas saņēma duloksetīnu unZ 27% pacientu, kas saņēma placebo. Klīniskās atbildes reakcijas pakāpe pacientiem, kam radās miegainība, bija 60%, lietojot duloksetīnu, un 30%, lietojot placebo. Pacienti, kam nebija vērojama sāpju mazināšanās par 30% 60 dienu ilgas terapijas laikā, nesasniedza šo līmeni turpmākas ārstēšanas laikā.
pārdozēšanas gadījumā, bet arī tikai ar duloksetīna devu aptuveni 1000 mg. Pārdozēšanas pazīmes un simptomi (duloksetīns viens pats vai ar citām zālēm) ir miegainība, koma, serotonīna sindroms, krampji, vemšana un tahikardija.
Duloksetīnam nav zināms specifisks antidots, bet, ja rodas serotonīna sindroms, var apsvērt specifisku terapiju (piemēram, ar ciproheptadīnu un/vai temperatūras kontroli). Jānodrošina elpceļu caurlaidība. Ieteicams kontrolēt sirdsdarbību un dzīvībai svarīgās pazīmes un veikt atbilstošu simptomātisku un uzturošu ārstēšanu. Var būt indicēta kuņģa skalošana, ja tā tiek veikta neilgi pēc iekšķīgās lietošanas vai simptomātiskiem pacientiem. Aktivētā ogle var noderīgi mazināt uzsūkšanos. Duloksetīnam ir liels izkliedes tilpums, tāpēc forsētā diurēze, hemoperfūzija un apmaiņas perfūzija nebūs noderīgas.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

ieradumu un CYP2D6 metabolizētāja statusa dēļ.

Duloksetīns labi uzsūcas pēc iekšķīgas lietošanas, Cmax sasniedzot 6 stundas pēc devas lietošanas. Duloksetīna absolūtā bioloģiskā pieejamība variē no 32% līdz 80% (vidēji 50%). Uzturs aizkavē maksimālās koncentrācijas sasniegšanu no 6 līdz 10 stundām un tas uz nozīmības robežas samazina uzsūkšanās apjomu (par aptuveni 11%). Šīm pārmaiņām nav klīniskas nozīmes. Aptuveni 96% duloksetīna saistās ar cilvēka plazmas olbaltumiem. Duloksetīns saistās gan ar albumīnu, gan alfa-l skābo glikoproteīnu. Saistīšanos ar olbaltumiem neietekmē ne nieru, ne aknu darbības traucējumi.

Duloksetīns tiek ekstensīvi metabolizēts un metabolīti tiek izvadīti galvenokārt urīnā. Divu galveno metabolītu - 4-hidroksiduloksetīna glikuronīda savienojuma un 5-hidroksi 6-metoksiduloksetīna sulfāta savienojuma – veidošanos katalizē citohromi P450-2D6 un 1A2. Ņemot vērā in vitro pētījumu rezultātus, cirkulējošie duloksetīna metabolīti tiek uzskatīti par farmakoloģiski neaktīviem. Duloksetīna farmakokinētika pacientiem, kas ir vāji metabolizētāji attiecībā uz CYP2D6, nav īpaši pētīta. Ierobežots datu apjoms liecina, ka duloksetīna līmenis plazmā šiem pacientiem ir augstāks.

Duloksetīna eliminācijas pusperiods variē no 8 līdz 17 stundām (vidēji 12 stundas). Pēc intravenozas devas ievadīšanas duloksetīna plazmas klīrenss variē no 22 l/h līdz 46 l/h (vidēji 36 l/h). Pēc perorālas

devas ievadīšanas duloksetīna šķietamais plazmas klīrenss variē no 33 līdz 261 l/h (vidēji 101 l/h).

Īpašas pacientu grupas:

istr

ē

tas

 

Dzimums: atklātas farmakokinētikas atšķirības vīriešiem un sievietēm (sievietēm šķietamais plazmas

klīrenss ir par aptuveni 50% mazāks). Ņemot vērā klīrensa robežu pārklāšanos, dzimuma noteiktās

farmakokinētikas atšķirības neattaisno ieteikumu sieviešu kārtas pacientēm lietot mazāku devu.

 

re

Vecums: farmakokinētikas atšķirības atklātas starp gados jaunğākām un vecākām sievietēm (≥ 65 g.v.)

(gados vecākām pacientēm AUC palielinās par aptuveni 25% un pusperiods ir par aptuveni 25%

nav

 

ilgāks), lai gan šo pārmaiņu apjoms nav pietiekams, lai attaisnotu devas korekcijas. Kopumā ieteicams

uzmanīties, ārstējot gados vecākus pacientus (skatīt apakšpunktus 4.2 un 4.4).

Nieru darbības traucējumi: pacientiem ar terminālu nieru slimību (TNS), kam tiek veikta dialīze, ir

duloksetīna farmakokinētikas datu pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem.

Aknu darbības traucējumi: vidēji smaga aknu slimība (B grupa pēc Child Pugh klasifikācijas)

ietekmēja duloksetīna farmakokinētiku. Salīdzinot ar veseliem cilvēkiem, pacientiem ar vidēji smagu

divas reizes lielāki duloksetīna Cmax un AUC raksturlielumi nekā veseliem cilvēkiem. Ir maz vairs

aknu slimību duloksetīna šķietamais plazmas klīrenss bija par 79% mazāks, šķietamais terminālais pusperiods bija 2,3 reizes garāks un AUC bija 3,7 reizes lielāks. Duloksetīna un tā metabolītu farmakokinētika pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu aknu mazspēju nav pētīta.

Sievietes bērna zīdīšanas laikā: duloksetīna ietekmi pētīja 6 sievietēm zīdīšanas periodā vismaz 12

nedēļas pēc dzemdībām. Duloksetīns ir konstatēts mātes pienā, un līdzsvara koncentrācija mātes pienā

ir aptuveni viena ceturtdaļalesno koncentrācijas plazmā. Lietojot 40 mg divas reizes dienā, duloksetīna

daudzums mātes pienā irāaptuveni 7 μg dienā. Zīdīšana neietekmēja duloksetīna farmakokinētiku.

5.3 Preklīniskie datiZ

par drošību

Standarta testu sērijā duloksetīns nebija genotoksisks, žurkām tas nebija kancerogēnisks. Kancerogenitātes pētījumā žurkām aknās atklāja daudzkodolu šūnas, bet citu histopatoloģisku pārmaiņu nebija. To izraisošais mehānisms un klīniskā nozīme nav zināma. Peļu mātītēm, kas saņēma duloksetīnu 2 gadus, biežāk konstatēja hepatocelulāras adenomas un karcinomas, gan lietojot tikai lielu devu (144 mg/kg dienā), taču to uzskatīja par sekundāru izpausmi aknu mikrosomālo enzīmu indukcijai. Šo datu par pelēm nozīme cilvēkam nav zināma. Žurku mātītēm, kas saņēma duloksetīnu (45 mg/kg dienā) pirms pārošanās un tās laikā, kā arī grūsnības sākumā, konstatēja mazāku barības patēriņu mātītei un mazāku ķermeņa masu, pārošanās cikla pārtraukumu, mazākus dzīvi dzimušo indeksus un pēcnācēju dzīvotspēju, kā arī pēcnācēju augšanas aizkavēšanos, ja sistēmiskās iedarbības līmenis bija ne vairāk kā maksimālā klīniskā iedarbība (AUC). Embriotoksicitātes pētījumā trušiem

biežāk novēroja kardiovaskulāras un skeleta malformācijas, ja sistēmiskās iedarbības līmenis bija zemāks nekā maksimālā klīniskā iedarbība (AUC). Citā pētījumā, kurā tika pārbaudīta cita duloksetīna sāls lielāka deva, nenovēroja nekādas malformācijas. Prenatālās/postnatālās toksicitātes pētījumā žurkām duloksetīns izraisīja nelabvēlīgu ietekmi uz pēcnācēju izturēšanos, ja iedarbības līmenis bija mazāks nekā maksimālā klīniskā iedarbība (AUC).

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Kapsulas sastāvs:

 

 

 

 

 

 

 

 

Hipromeloze

 

 

 

 

 

 

 

tas

Hipromelozes acetāta sukcināts

 

 

 

 

 

 

Saharoze

 

 

 

 

 

 

 

Cukura lodītes

 

 

 

 

 

 

ē

Talks

 

 

 

 

 

 

 

Titāna dioksīds (E171)

 

 

 

 

 

istr

Trietilcitrāts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kapsulas apvalks:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ğ

 

 

30 mg:

 

 

 

 

 

 

Želatīns

 

 

 

re

 

 

Nātrija laurilsulfāts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Titāna dioksīds (E171)

 

 

 

 

 

 

Indigokarmīns (E132)

 

 

nav

 

 

 

 

Pārtikas zaļā tinte

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pārtikas zaļā tinte satur:

 

 

 

 

 

 

 

Melno sintētisko dzelzs oksīdu (E172)

 

 

 

 

 

Dzelteno sintētisko dzelzs oksīdu (E172)

 

 

 

 

 

Propilēnglikolu

 

 

 

 

 

 

 

Šellaku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.2

Nesaderība

 

vairs

 

 

 

 

 

 

Nav piemērojama.

 

 

 

 

 

 

 

6.3

Uzglabāšanas laiks

 

 

 

 

 

 

3 gadi.

 

 

 

 

 

 

 

 

6.4

Īpaši uzglabāšanas nosacles

ījumi

 

 

 

 

 

 

 

Z

ā

 

 

 

 

 

 

 

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma. Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

Polivinilhlorīda (PVH), polietilēna (PE) un polihlortrifluoretilēna (PHTFE) plāksnītes, kuras pārklātas ar alumīnija foliju.

DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM 30 mg ir pieejams iepakojumos pa 7, 28 vai 98 kapsulām.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Boehringer Ingelheim International GmbH, Binger Str. 173 D-55216 Ingelheim am Rhein, Vācija.

8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

EU/1/08/471/003-005

9. REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

2008. gada 8. oktobris

 

 

 

 

 

 

istr

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

 

 

 

 

 

re

ğ

 

 

 

 

 

nav

 

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

 

les

 

 

 

 

Z

ā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ē

tas

 

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM 60 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrā kapsulā ir 60 mg duloksetīna (hidrohlorīda veidā).

Palīgvielas: saharoze 17,2 g

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3. ZĀĻU FORMA

Zarnās šķīstošās cietās kapsulas.

Necaurspīdīgs zaļš korpuss, uz kura uzdrukāts ‘60 mg’, un necaurspīdīgs zils vāciņš, uz kura

uzdrukāts ‘9542’.

 

 

istr

ē

tas

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

 

ğ

 

 

4.1

Terapeitiskās indikācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Diabētiskās perifērās neiropātijas izraisītu sāpju ārstēšana pieaugušajiem.

 

 

 

re

 

 

 

 

4.2 Devas un lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

 

nav

Pieaugušie

 

 

 

Sākuma deva un ieteicamā balstdeva ir 60 mg reizi dienā kopā ar uzturu vai atsevišķi. Klīniskos

 

vairs

 

pētījumos no drošības viedokļa vērtētas par 60 mg lielākas dienas devas, maksimālā lietotā deva bijusi 120 mg dienā, lietojot to vienādi dalītās devās. Dažādiem indivīdiem duloksetīna koncentrācija plazmā ir ļoti atšķirīga (skatīt 5.2), un tādēļ dažiem pacientiem, kuriem 60 mg deva nav iedarbīga, varētu būt jālieto lielāka deva.

 

 

les

Terapeitiskā atbildes reakcija ir jānovērtē pēc 2 ārstēšanas mēnešiem. Pacientiem ar nepietiekamu

sākotnējo atbidi papildu atbildes reakcija vēlāk par šo laiku ir maz ticama.

Regulāri ir jānovērtē ārstēšanas efektivitāte (vismaz ik pēc trīs mēnešiem) (skatīt 5.1).

Z

ā

 

Gados vecāki pacienti

 

Ņemot vērā tikai vecumu, gados vecākiem pacientiem deva nav jāpielāgo. Tomēr, ārstējot gados vecākus pacientus, ir jāievēro piesardzība (skatīt apakšpunktu 5.2).

Bērni un pusaudži

Duloksetīna lietošanas drošība un efektivitāte šajās vecuma grupās nav pētīta. Tāpēc Nav pieredzes par lietošanu bērniem un pusaudžiem (skatīt apakšpunktu 4.4).

Aknu darbības traucējumi

DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM nedrīkst lietot pacientiem ar aknu slimību, kas izraisījusi aknu darbības traucējumus (skatīt apakšpunktus 4.3 un 5.2).

Nieru mazspēja

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 30 –

80 ml/min) deva nav jāpielāgo. DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM nedrīkst lietot pacienti ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss <30 ml/min) (skatīt apakšpunktu 4.3).

Ārstēšanas pārtraukšana

Jāizvairās no pēkšņas zāļu lietošanas pārtraukšanas. Pārtraucot ārstēšanu ar DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM, deva jāsamazina pakāpeniski vismaz vienas līdz divu nedēļu laikā, lai samazinātu lietošanas pārtraukšanas reakciju risku (skatīt apakšpunktus 4.4 un 4.8). Ja pēc devas samazināšanas vai terapijas pārtraukšanas rodas neizturami simptomi, var apsvērt iepriekš parakstītās devas lietošanas atsākšanu. Pēc tam ārsts var turpināt samazināt devu, bet pakāpeniskāk.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM lietošana vienlaikus ar neselektīviem

neatgriezeniskiem monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitoriem ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktu 4.5).

 

 

 

 

tas

Aknu slimība, kas izraisījusi aknu darbības traucējumus (skatīt apakšpunktuē

5.2).

DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM nedrīkst lietot kombinācijā ar fluvoksamīnu,

 

 

ğ

istr

 

 

ciprofloksacīnu vai enoksacīnu (t. i. spēcīgiem CYP1A2 inhibitoriem), jo šāda kombinācija izraisa

 

re

 

 

 

 

duloksetīna koncentrācijas palielināšanos plazmā (skatīt apakšpunktu 4.5).

 

Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) (skatīt apakšpunktu 4.4).

nav

 

 

 

 

 

Ārstēšanas ar DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM uzsākšana ir kontrindicēta pacientiem ar nekontrolētu hipertensiju, kas varētu pakļaut pacientus iespējamam hipertensīvās krīzes riskam (skatīt apakšpunktus 4.4 un 4.8).

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Mānija un krampji

DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM uzmanīgi lietojams pacientiem ar māniju anamnēzē vai bipolāru traucējumu un/vai lēkmju diagnozi.

Midriāze

 

 

vairs

 

 

 

Duloksetīna lietošanas gadījumā novērota midriāze, tāpēc, izrakstot DULOXETINE BOEHRINGER

INGELHEIM pacientiem ar paaugstinātu intraokulāro spiedienu vai tiem, kuriem ir akūtas slēgta

kakta glaukomas risks, jāievēro piesardzība.

 

 

les

 

Asinsspiediens un sirdsdarbības ātrums

Dažiem pacientiem duloksetīns izraisa asinsspiediena paaugstināšanos un klīniski nozīmīgu

 

ā

 

 

hipertensiju. Tas var būt saistīts ar duloksetīna noradrenerģisko iedarbību. Duloksetīna lietošanas laikā

ir ziņots par hipertensZīvās krīzes gadījumiem (īpaši pacientiem ar hipertensiju anamnēzē). Tāpēc

pacientiem ar diagnosticētu hipertensiju un/vai citu sirds slimību ieteicams veikt asinsspiediena

kontroli, īpaši terapijas pirmajā mēnesī. Duloksetīns uzmanīgi jālieto pacientiem, kuru stāvokli var pasliktināt paātrināta sirdsdarbība vai asinsspiediena paaugstināšanās. Jāuzmanās arī tad, ja duloksetīns tiek lietots kombinācijā ar zālēm, kuras var ietekmēt tā metabolismu (skatīt apakšpunktu 4.5). Pacientiem, kuriem duloksetīna lietošanas laikā tiek novērots pastāvīgi paaugstināts asinsspiediens, ir vai nu jāsamazina deva, vai arī pakāpeniski jāpārtrauc duloksetīna lietošana (skatīt apakšpunktu 4.8). Pacientiem, kuriem ir nekontrolēta hipertensija, ārstēšanu ar duloksetīnu uzsākt nedrīkst (skatīt apakšpunktu 4.3).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem, kam tiek veikta haemodialīze (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min), paaugstinās duloksetīna koncentrācija plazmā. Par pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem lasiet apakšpunktā 4.3. Informāciju par pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu nieru disfunkciju lasiet apakšpunktā 4.2.

Lietošana kopā ar antidepresantiem

Lietojot DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM kombinācijā ar antidepresantiem, jāievēro piesardzība. Īpaši nav ieteicama kombinācija ar selektīviem atgriezeniskiem MAO inhibitoriem.

Divšķautņu asinszāle

Vienlaicīgas DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM un divšķautņu asinszāli (Hypericum

perforatum) saturošu ārstniecības augu preparātu lietošanas gadījumā biežāk iespējamas

blakusparādības.

tas

 

Depresija, pašnāvnieciskas domas un uzvedība

Lai arī DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM nav indicēts depresijas ārstēšanai, tā aktīvā

sastāvdaļa (duloksetīns) ir arī antidepresants. Depresija ir saistīta ar pastiprinātām domām par

klīniskā pieredze liecina, ka atveseļošanās agrīnajās stadijās varğ palielinistr āties pašnāvības risks. Pacientiem, kuriem ir bijuši pašnāvnieciski gadījumi, kā arī pacientiem, kuriem pirms terapijas

pašnāvību, ļaunuma nodarīšanu sev vai pašnāvību (pašnāvnieciski gadījumi). Šis risks saglabājas līdz

nozīmīgas remisijas sasniegšanai. Tā kā pastāv iespēja, ka ārstēšanas pirmajē

ās nedēļās uzlabošanās

nenotiek, pacienti ir pastiprināti jākontrolē līdz brīdim, kad ir novērojama uzlabošanās. Vispārīgā

uzsākšanas ir ievērojama pašnāvnieciska izturēšanās, ir lielāks pašnāvniecisku domu un pašnāvības mēģinājumu risks, un šie pacienti terapijas laikā ir rūpīgi jānovēro. Ar placebo kontrolētu klīnisko

pētījumu par antidepresantu lietošanu psihisko traucējumu ārstēšanai rezultātu metaanalīze liecina, ka

salīdzinājumā ar placebo, ārstējot ar antidepresantiem, pacientiemre līdz 25 gadu vecumam ir lielāks pašnāvnieciskas uzvedības risks. Duloksetīna terapijas laikā vai neilgi pēc ārstēšanas pārtraukšanas

ziņots par pašnāvības domām un mēģinājumiem (skatīt apakšpunktu 4.8). Ārstiem jāiedrošina pacienti

ziņot par nomācošām domām vai sajūtām, kā arī par depresijas simptomiem jebkurā laikā. Ja

ārstēšanas ar DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIMnav laikā pacientam tiek novērots satraukums vai depresijas simptomi, ir jāmeklē specializēta medicīniskā palīdzība, jo depresija ir nopietns medicīniskais stāvoklis. Ja tiek pieņemts lēmums uzsākt ārstēšanu ar antidepresantiem, DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM lietošanu ieteicams pārtraukt pakāpeniski (skatīt apakšpunktu 4.2).

Lietošana bērniem un pusaudžiem lvairsīdz 18 gadu vecumam

Nav veikti klīniskie pētījumi par duloksetīna lietošanu bērniem. DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM nedrīkst lietot bērnu un pusaudžu līdz 18 gadu vecumam ārstēšanai. Klīniskajos pētījumos ar antidepresantiem ārstētiem bērniem un pusaudžiem salīdzinājumā ar placebo grupu

biežāk tika konstatēta pašnāvnieciska izturēšanās (pašnāvības mēģinājumi un domas par pašnāvību) un

 

 

ā

naidīgums (galvenokārt agresija, opozicionāra izturēšanās un dusmas). Šobrīd nav ilgtermiņā

apkopotas drošības informālescijas saistībā ar bērnu un pusaudžu augšanu, nobriešanu, kā arī kognitīvo

un ar uzvedību saistīto attīstību.

Asiņošana

Z

 

Selektīvo serotonīna atpakaļsaistes inhibitoru (SSAI) un serotonīna/noradrenalīna atpakaļsaistes inhibitoru (SNAI) lietošanas gadījumā saņemti ziņojumi par patoloģisku asiņošanu, piemēram, par ekhimozēm, purpuru un kuņģa-zarnu trakta asiņošanu. Pacientiem, kas lieto antikoagulantus un/vai zāles, kas, kā zināms, ietekmē trombocītu funkciju, kā arī pacientiem ar zināmu noslieci uz asiņošanu ieteicams ievērot piesardzību.

Hiponatriēmija

DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM lietošanas gadījumā reti ziņots par hiponatriēmiju, pārsvarā gados vecākiem pacientiem. Piesardzība jāievēro pacientiem ar palielinātu hiponatriēmijas risku, piemēram, gados vecākiem cilvēkiem, cirozes slimniekiem, dehidratētiem pacientiem vai ar

diurētiskiem līdzekļiem ārstētiem pacientiem. Hiponatriēmija var rasties nepietiekama antidiurētiskā hormona sekrēcijas sindroma (SIADH) dēļ.

Ārstēšanas pārtraukšana

Pārtraucot ārstēšanu, pārtraukšanas simptomi rodas bieži, īpaši tad, ja terapija tiek pārtraukta pēkšņi (skatīt apakšpunktu 4.8). Klīniskos pētījumos, pēkšņi pārtraucot ārstēšanu, blakusparādības radās aptuveni 45% ar DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM ārstēto pacientu un 23% pacientu, kas lietoja placebo.

Pārtraukšanas simptomu risks pēc SSAI un SNAI lietošanas pārtraukšanas var būt atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp no terapijas ilguma, lietotās devas un devas samazināšanas ātruma. Visbiežāk novērotās blakusparādības ir minētas 4.8 apakšpunktā. Kopumā šie simptomi ir viegli vai vidēji smagi, tomēr dažiem pacientiem tie var būt smagi. Simptomi parasti rodas dažu pirmo dienu laikā pēc terapijas pārtraukšanas, bet ļoti retos gadījumos par šādiem simptomiem ziņots pacientiem, kas nejauši izlaiduši devu. Kopumā šie simptomi ir pašierobežojoši un parasti izzūd 2 nedēļu laikā, lai gan dažiem cilvēkiem tie var saglabāties ilgāk (2 - 3 mēnešus vai ilgāk). Tādēļ, pārtraucot terapiju, duloksetīna devu ieteicams samazināt pakāpeniski, vismaz 2 nedēļu laikā, ņemot vērā pacienta

vajadzības (skatīt apakšpunktu 4.2).

ē

tas

 

Akatīzija/psihomotors nemiers

 

 

 

Duloksetīna lietošana ir saistīta ar akatīzijas, kam raksturīgs subjektīvi nepatīkams vai traucējošs

nemiers un nepieciešamība kustēties, ko pavada nespēja mierīgi nosēdēt vai nostāvēt, rašanos. Šie

simptomi visbiežāk rodas dažu pirmo terapijas nedēļu laikā. Pacientiem, kam rodas šie simptomi,

devas palielināšana var radīt nelabvēlīgu ietekmi.

ğ

istr

 

 

 

Duloksetīnu saturoši medikamenti

 

 

Dažādām indikācijām (diabētiskās neiropātijas izraisītu sārepju, smagu depresijas epizožu, kā arī stresa

urīna nesaturēšanas ārstēšanai) duloksetīns tiek lietots ar atšķirīgiem nosaukumiem. Vienlaicīgi nav

ieteicams lietot vairāk nekā vienu duloksetīnu saturošu medikamentu.

Hepatīts/palielināts aknu enzīmu līmenis nav

Lietojot duloksetīnu, ziņots par aknu bojājuma gadījumiem, tostarp izteiktu aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanos (> 10 reizes virs augšējās normas robežas), hepatītu un dzelti (skatīt apakšpunktu 4.8). Vairumā gadījumu šie traucējumi radās pirmajos ārstēšanas mēnešos. Aknu bojājuma raksturs bija galvenokārt hepatocelulārs. Duloksetīns uzmanīgi jālieto pacientiem, kas tiek ārstēti ar citām aknu bojājumu izraisošām zālēm.

Saharoze

 

 

 

vairs

 

 

 

 

DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM zarnās šķīstošās cietās kapsulas satur saharozi.

 

 

 

les

 

Pacientes ar reti sastopamajiem iedzimtajiem traucējumiem - fruktozes nepanesamību, glikozes un

 

 

ā

 

 

galaktozes malabsorbciju un saharozes-izomaltāzes nepietiekamību – šīs zāles nedrīkst lietot.

 

Z

 

 

 

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

CNS ietekmējošas zāles: duloksetīna lietošanas risks kombinācijā ar citām CNS ietekmējošām zālēm nav sistemātiski pētīts, izņemot šajā apakšpunktā aprakstītos gadījumus. Tātad ieteicams ievērot piesardzību, lietojot DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM kombinācijā ar citiem centrālas darbības zāļu līdzekļiem un vielām, tostarp alkoholu un sedatīviem zāļu līdzekļiem (piemēram, benzodiazepīniem, morfīnmimētiskiem līdzekļiem, antipsihotiskiem līdzekļiem, fenobarbitālu, sedatīviem prethistamīna līdzekļiem).

Monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori: serotonīna sindroma riska dēļ DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM nedrīkst lietot kombinācijā ar neselektīviem neatgriezeniskiem monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitoriem, kā arī vismaz 14 dienas pēc ārstēšanas pārtraukšanas ar MAO inhibitoriem. Ņemot vērā duloksetīna pusperiodu, jānogaida vismaz 5 dienas pēc DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM lietošanas pārtraukšanas, līdz var sākt lietot MAO inhibitoru (skatīt apakšpunktu 4.3).

Selektīviem atgriezeniskiem MAO inhibitoriem, tādiem kā moklobemīds, serotonīna sindroma risks ir mazāks. Tomēr vienlaicīga DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM lietošana ar selektīviem atgriezeniskiem MAO inhibitoriem nav ieteicama (skatīt apakšpunktu 4.4).

Serotonīna sindroms: retos gadījumos pacientiem, kas lieto SSAI (piemēram, paroksetīnu, fluoksetīnu) vienlaikus ar serotonīnerģiskām zālēm, novērots serotonīna sindroms. Ieteicams ievērot piesardzību, lietojot DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM vienlaikus ar serotonīnerģiskiem antidepresantiem, tādiem kā SSAI, tricikliskajiem antidepresantiem, piemēram, klomipramīnu vai amitriptilīnu, divšķautņu asinszāli (Hypericum perforatum), venlafaksīnu vai triptāniem, tramadolu, petidīnu un triptofānu.

Duloksetīna ietekme uz citām zālēm

CYP1A2 metabolizētas zāles: teofilīna, CYP1A2 substrāta, farmakokinētiku vienlaicīga lietošana ar

duloksetīnu (60 mg divas reizes dienā) nozīmīgi neietekmēja.

tas

 

CYP2D6 metabolizētas zāles: duloksetīns ir vidēji stiprs CYP2D6 inhibitors. Lietojot duloksetīna devu

60 mg divas reizes dienā kopā ar vienu dezipramīna (CYP2D6 substrāts) devu, dezipramīna AUC

palielinājās trīs reizes. Vienlaicīga duloksetīna (40 mg divas reizes dienā) lietošana palielina

istr

 

tolterodīna (2 mg divas reizes dienā) līdzsvara stāvokļa AUC par 71%, bet neietekmē tā 5-

hidroksilmetabolīta farmakokinētiku, un deva nav jāpielāgo. Jāievēro piesardzē

ība, kad DULOXETINE

BOEHRINGER INGELHEIM tiek lietots vienlaikus ar zāļu līdzekļiem, ko metabolizē galvenokārt CYP2D6 (risperidons, tricikliskie antidepresanti, kā piemēram nortriptilīns, amitriptilīns un imipramīns, īpaši tad, ja tiem ir šaurs terapeitiskais indekss (piemēram, flekainīds, propafenons un metoprolols).

 

re

ğ

Perorālie pretapaugļošanās līdzekļi un citi steroidālie līdzekļi: in vitro pētījumu rezultāti liecina, ka

nav

 

 

duloksetīns neierosina CYP3A katalītisko aktivitāti. Specifiski in vivo zāļu mijiedarbības pētījumi nav veikti.

Antikoagulanti un antiagreganti: jāuzmanās, lietojot duloksetīnu kombinācijā ar perorāli lietojamiem

lietošana stabilas zāļu koncentrācijas gadījumā veseliem brīvprātīgajiem klīniskās farmakoloģijas pētījuma ietvaros neizraisīja klīniski nozīmīgas INR pārmaiņas, salīdzinot ar pētījuma sākumu, vai R- vai S-varfarīna farmakokinētikas pārmaiņas.

antikoagulantiem vai antiagregantiem, jo ir palielināta asiņošanas iespējamība farmakodinamiskas mijiedarbības dēļ. Turklāt, lietojot duloksetvairsīnu ar varfarīnu ārstētiem pacientiem, ir ziņots par palielinātu starptautisko standartizēto koeficientu (INR). Tomēr vienlaikus duloksetīna un varfarīna

Citu zāļu ietekme uz duloksetīnu

Antacīdie līdzekļi un H2 antagonisti:les duloksetīna lietošana vienlaikus ar alumīniju un magniju saturošiem antacīdiem līdzekļiem vai ar famotidīnu nozīmīgi neietekmēja ne duloksetīna uzsūkšanās ātrumu, ne apjomu pēc 40 mg perorālas devas lietošanas.

CYP 1A2 inhibitori: CYP1A2Z ā ir iesaistīts duloksetīna metabolismā, tāpēc vienlaicīga duloksetīna lietošana ar spēcīgiem CYP1A2 inhibitoriem izraisīs duloksetīna koncentrācijas paaugstināšanos. Fluvoksamīns (100 mg reizi dienā), spēcīgs CYP1A2 inhibitors, samazināja šķietamo duloksetīna plazmas klīrensu par aptuveni 77% un palielināja AUCo-t 6 reizes. Tāpēc DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM nedrīkst lietot kombinācijā ar spēcīgiem CYP1A2 inhibitoriem, tādiem kā fluvoksamīns (skatīt apakšpunktu 4.3).

CYP1A2 induktori: populācijas farmakokinētikas analīzes liecina, ka smēķētājiem ir par gandrīz 50% zemāka duloksetīna koncentrācija plazmā nekā nesmēķētājiem.

4.6Grūtniecība un zīdīšana

Grūtniecība

Nav datu par duloksetīna lietošanu grūtniecēm. Pētījumi dzīvniekiem liecina par reproduktīvu toksicitāti, ja duloksetīna sistēmiskais līmenis (AUC) ir mazāks nekā maksimālā klīniskā iedarbība (skatīt apakšpunktu 5.3).

Iespējamais risks cilvēkam nav zināms. Tāpat kā citu serotonerģisko zāļu lietošanas gadījumā, ja māte neilgi pirms dzemdībām lietojusi duloksetīnu, jaundzimušajam iespējami zāļu lietošanas pārtraukšanas izraisīti simptomi. DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM grūtniecības laikā drīkst lietot tikai tad, ja iespējamais guvums attaisno iespējamo risku auglim. Sievietei jāiesaka informēt ārstu, ja terapijas laikā viņai iestājas grūtniecība vai viņa plāno grūtniecību.

Zīdīšana

Duloksetīns ļoti vāji izdalās mātes pienā cilvēkam (balstoties uz pētījumu ar 6 pacientēm laktācijas periodā, kuras nebaroja bērnu ar krūti). Aprēķinātā dienas deva zīdaiņiem mg/kg veidā ir aptuveni 0,14% no mātes devas (skatīt apakšpunktu 5.2). Duloksetīna drošība zīdaiņiem nav zināma, tādēļ DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM lietošana zīdīšanas periodā nav ieteicama.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pacientiem, ārstējot ar DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM diabētiskās neiropātijas izraisītās sāpes, visbiežāk novērotās blakusparādības bija slikta dūša, galvassāpes, sausa mute, miegainība un reibonis.

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

 

 

 

 

tas

DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM var izraisīt sedāciju un reiboni. Pacienti jābrīdina, ka

gadījumā, ja viņiem rodas sedācija vai reibonis, viņiem jāizvairās no potenciē

āli bīstamu uzdevumu

veikšanas (piem., automašīnas vadīšanas vai iekārtu apkalpošanas).

 

 

4.8 Nevēlamās blakusparādības

 

 

istr

 

 

1. tabulā ir minētas spontānos ziņojumos un placebo kontrolētosğ

 

 

klīniskos pētījumos (ietverot kopumā

6828 pacientus, 4199 duloksetīna lietotājus un 2629 placebo lietotājus) novērotās nevēlamās

blakusparādības.

nav

re

 

 

 

 

 

 

 

1. tabula: Blakusparādības

vairs

 

Biežuma kategorijas: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (no ≥ 1/100 līdz< 1/10), retāk (no ≥ 1/1000 līdz< 1/100), reti (no ≥ 1/10 000 līdz < 1/1000), ļoti reti (< 1/10 000), biežums nav zināms (nav iespējams noteikt pēc pieejamās informācijas).

Katrā biežuma kategorijā blakusparādības uzskaitītas to nopietnības pakāpes samazinājuma secībā.

Ļoti bieži

 

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Biežums nav

 

 

 

 

 

 

 

 

zināms

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Svara

 

 

Svara

Paaugstināts

 

 

 

samazināšanās

palielināšanās

holesterīna

 

 

 

Z

 

ā

les

Paaugstināts

līmenis asinīs

 

 

 

 

 

kreatinīna

 

 

 

 

 

 

fosfokināzes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līmenis

 

 

 

Sirds funkcijas

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Sirdsklauves

Tahikardija

 

 

 

 

 

 

 

 

Supra-

 

 

 

 

 

 

 

 

ventrikulāra

 

 

 

 

 

 

 

 

aritmija,

 

 

 

 

 

 

 

 

galvenokārt

 

 

 

 

 

 

 

 

priekškambaru

 

 

 

 

 

 

 

 

fibrilācija

 

 

 

Nervu sistēmas darbības traucējumi
Galvassāpes Trīce Miokloniski (14,3%) Parestēzija krampji MiegainībaNervozitāte (10,7%)Uzmanības Reibonistraucējumi (10,2%)Letarģija
Garšas sajūtas traucējumi Diskinēzija Nemierīgo kāju sindroms Slikta miega kvalitāte
Ļoti bieži

 

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Biežums nav

 

 

 

 

 

zināms

Krampji

Acu slimības

 

 

Redzes

 

 

Midriāze

 

Glaukoma

istr

 

 

miglošanās

 

Redzes

 

 

 

Ausu un labirinta

 

bojājumi

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ğ

 

 

Trokšņi ausīs1

 

Reibonis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sāpes ausīs

 

re

Respiratorās, krūšu kurvja un videnes slimības

 

 

 

 

 

Žāvāšanās

 

Rīkles

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aizžņaugšanas

 

 

 

 

 

 

 

 

sajūta

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deguna

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

asiņošana

 

 

 

 

Kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi

 

 

 

 

Nelabums

 

Aizcietējums

 

Gastroenterīts

Stomatīts

 

(24,3%)

 

Caureja

 

 

Atraugas

navSlikta elpa

 

Sausa mute

 

Vemšana

 

 

Gastrīts

 

Svaigu asiņu

(12,8%)

 

Dispepsija

 

 

 

piejaukums

 

 

 

Vēdera

 

 

 

 

izkārnījumiem

 

 

pūšanās

 

 

 

 

 

 

 

Nieru un urīnceļ

u darbības traucējumi

 

Izmainīts urīna

 

 

 

 

 

 

Urīna aizture

 

 

 

 

les

 

vairs

 

aromāts

 

 

 

 

 

 

 

Dizūrija

 

 

 

 

 

 

ā

 

Apgrūtināta

 

 

 

 

 

 

Z

 

urinēšana

 

 

 

 

 

 

 

Niktūrija

 

 

 

 

 

 

 

Poliūrija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pavājināta

 

 

 

 

 

 

 

 

 

urīna plūsma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Serotonīna sindroms Ekstrapirami dāli simptomi Akatīzija Psihomotors nemiers

ē

tas

 

Kuņģa-zarnu trakta asiņošana

Ļoti bieži

 

 

Bieži

 

Retāk

 

 

Reti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ādas un zemādas audu bojājumi

 

 

 

 

 

 

 

 

Pastiprināta

 

Svīšana naktī

 

 

 

 

 

svīšana

 

 

Nātrene

 

 

 

 

 

 

Izsitumi

 

 

Kontaktdermat

 

 

 

 

 

 

 

 

 

īts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Auksti sviedri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Fotosensitivitā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

tes reakcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Patiprināta

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

tendence uz

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

zilumu

 

 

 

 

Skeleta-muskuļu

 

un saistaudu sist

 

veidošanos

 

 

 

 

 

ēmas bojājumi

 

 

 

 

 

Skeleta-

 

 

Muskuļu

 

Trizms

 

 

 

muskuļu sāpes

 

raustīšanās

 

 

 

 

 

 

Muskuļu

 

 

 

 

 

 

istr

 

 

saspringums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Muskuļu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

spazmas

 

 

 

 

 

ğ

 

Endokrīnās saslimšanas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Hipotireoidis

 

 

 

 

 

 

 

 

Metabolisma un

 

 

 

 

 

jumi

 

ms

 

 

 

barošanās traucē

 

 

 

 

 

 

Samazināta

 

Hiperglikēmija

Dehidratācija

 

 

ēstgriba

 

 

(īpaši ziņots

 

Hiponatrire

ēmija

 

 

 

 

 

 

diabēta

 

 

 

 

Infekcijas un

 

 

 

 

 

pacientiem)

 

 

 

 

parazitozes

 

 

Laringīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

Asinsvadu sistēmas traucējumi

 

nav

 

 

 

 

Pietvīkums

 

Paaugstināts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

asinsspiediens

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Perifēra

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

salšana

 

 

 

 

 

 

 

 

les

 

Ortostatiska

 

 

 

 

 

 

 

 

 

hipotensija2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sinkope2

 

 

 

 

Vispārēji traucē

 

jumi un reakcijas

 

ievadīšanas vietā

 

 

 

 

 

 

ā

 

 

Slikta

 

 

 

 

 

 

Nespēks

 

 

 

 

 

 

 

 

Sāpes vēderā

 

pašsajūta

 

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

Aukstuma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

sajūta

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Slāpes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Drebuļi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Savārgums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Karstuma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

sajūta

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Grūtības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

staigāt

 

 

 

 

Ļoti reti

Biežums nav

 

zināms

 

Angio-

 

neirotiska

 

tūska

 

Stīvensa-

 

Džonsona

 

sindroms

ē

tas

 

SIADH

Hipertensija

Hipertensīvā

krīze

Sāpes krūtīs

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Biežums nav

 

 

 

 

 

zināms

Imūnās sistēmas

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

Paaugstinātas

 

 

 

 

 

jutības

 

 

 

 

 

reakcijas

 

 

 

 

 

Anafilaktiska

 

 

 

 

 

reakcija

 

 

Aknu un/vai žultsceļu darbības traucējumi

 

 

 

Paaugstināts

 

 

 

 

 

 

 

Dzelte

 

 

 

aknu enzīmu

 

 

 

 

 

 

 

Aknu

 

 

 

līmenis

 

 

 

 

 

 

 

 

mazspēja

 

 

 

(ALAT,

 

 

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

 

ASAT,

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

sārmainā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

fosfatāze)

 

 

 

 

 

ē

 

 

 

 

 

Hepatīts3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Akūts aknu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

bojājums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Reproduktīvās sistēmas un krūšu dziedzeru slimības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Erektilā

Ejakulācijas

 

 

Menopauzes

 

 

 

 

 

 

disfunkcija

traucējumi

 

 

simptomi

istr

 

 

 

 

 

 

 

Ejakulācijas

 

 

re

ğ

 

 

 

 

 

 

 

aizkavēšanās

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Seksuālā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

disfunkcija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ginekoloģiska

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

asiņošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Psihiskie traucē

jumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Bezmiegs

Miega

 

 

Mānija

 

 

 

 

 

Pašnāvniecis

 

 

Uzbudinājums

traucējumi

 

 

Halucinācijas

 

 

 

kas domas5

 

 

Samazināta

Bruksisms

navAgresija un

 

 

 

 

Pašnāvniecis

 

 

dzimumtieksm

Dezorientācija

dusmas4

 

 

 

 

 

ka uzvedība5

 

 

e

Apātija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nemiers

vairs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Patoloģisks

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

orgasms

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dīvaini sapņi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Par krampjiem un trokšņiem ausīs ziņots arī pēc ārstēšanas pārtraukšanas.

 

 

 

2Ziņots par ortostatiskas hipotensijas un sinkopes gadījumiem, īpaši ārstēšanas sākumā.

 

3Skatīt apakšpunktu 4.4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Par agresijas un dusmu gadījumiem īpaši ziņots ārstēšanas sākumā vai pēc ārstēšanas pārtraukšanas

 

les

 

Par pašnāvniecisku domu un pašnāvnieciskas uzvedības gadījumiem ziņots duloksetīna terapijas

laikā vai neilgi pēc ārstēāšanas pārtraukšanas (skatīt apakšpunktu 4.4).

 

Z

 

Duloksetīna lietošanas pārtraukšana (īpaši pēkšņa) bieži izraisa pārtraukšanas simptomus. Visbiežāk

novērotās reakcijas ir reibonis, jušanas traucējumi (tostarp parestēzijas), miega traucējumi (tostarp bezmiegs un intensīvi sapņi), uzbudinājums vai trauksme, slikta dūša un/vai vemšana, trīce, galvassāpes, aizkaitināmība, caureja, hiperhidroze un reibonis.

Kopumā, pārtraucot lietot SSAI un SNAI, šīs reakcijas ir vieglas vai vidēji smagas un pašierobežojošas, tomēr dažiem pacientiem tās var būt smagas un/vai ilgstošas. Tādēļ, ja ārstēšana ar duloksetīnu nav vairāk nepieciešama, ieteicams terapiju pārtraukt, pakāpeniski samazinot devu (skatīt apakšpunktus 4.2 un 4.4).

Trīs klīnisko pētījumu par duloksetīna lietošanu pacientiem ar diabētiskās neiropātijas izraisītām sāpēm 12 nedēļu akūtā fāzē duloksetīna grupas pacientiem, salīdzinot ar placebo grupu, tika novērota neliela, taču statistiski nozīmīga glikozes daudzuma palielināšanās asinīs. HbA1c bija stabils gan ar

duloksetīnu, gan ar placebo ārstētiem pacientiem. Šo pētījumu pagarinājuma fāzē, kas ilga līdz 52 nedēļām, konstatēja HbA1c pieaugumu gan duloksetīna, gan standarta terapijas grupās, bet duloksetīna lietotāju grupā vidējais pieaugums bija par 0,3% lielāks. Konstatēja arī nelielu glikozes līmeņa pieaugumu tukšā dūšā un kopējā holesterīna pieaugumu ar duloksetīnu ārstētiem pacientiem, bet standarta terapijas grupā laboratoriskās analīzes liecināja par nelielu šo raksturlielumu samazinājumu.

Elektrokardiogrammas tika pierakstītas 528 ar duloksetīnu ārstētiem un 205 ar placebo ārstētiem pacientiem ar diabētiskās neiropātijas izraisītām sāpēm līdz 13 nedēļām ilgos klīniskajos pētījumos. Pēc sirdsdarbības ātruma koriģētais QT intervāls ar duloksetīnu ārstētiem pacientiem neatšķīrās no tā, kas novērots ar placebo ārstētiem pacientiem. Ar duloksetīnu un placebo ārstētiem pacientiem netika novērotas klīniski nozīmīgas atšķirības QT, PR, QRS un QTcB rādītājos.

4.9 Pārdozēšana

Ziņots par pārdozēšanas gadījumiem, lietojot duloksetīnu vienu pašu vai kombinācijā ar citām zālēm, duloksetīna devai sasniedzot 5400 mg. Ir ziņots par dažiem letāliem gadījumiem, galvenokārt jauktas

pārdozēšanas gadījumā, bet arī tikai ar duloksetīna devu aptuveni 1000 mg. Pārdozēšanas pazīmes un

 

 

 

tas

simptomi (duloksetīns viens pats vai ar citām zālēm) ir miegainība, koma, serotonīna sindroms,

krampji, vemšana un tahikardija.

istr

ē

 

Duloksetīnam nav zināms specifisks antidots, bet, ja rodas serotonīna sindroms, var apsvērt specifisku

terapiju (piemēram, ar ciproheptadīnu un/vai temperatūras kontroli)ğ . Jānodrošina elpceļu caurlaidība. Ieteicams kontrolēt sirdsdarbību un dzīvībai svarīgās pazīremes un veikt atbilstošu simptomātisku un uzturošu ārstēšanu. Var būt indicēta kuņģa skalošana, ja tā tiek veikta neilgi pēc iekšķīgās lietošanas

vai simptomātiskiem pacientiem. Aktivētā ogle var noderīgi mazināt uzsūkšanos. Duloksetīnam ir liels izkliedes tilpums, tāpēc forsētā diurēze, hemoperfūzija un apmaiņas perfūzija nebūs noderīgas.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

nav

 

 

un noradrenalīna līmeni ārpus šūnasvairsdažādos dzīvnieku galvas smadzeņu apvidos.

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

 

Farmakoterapeitiskā grupa: citi antidepresanti. ATĶ kods: N06AX21.

Duloksetīns ir kombinēts serotonīna (5-HT) un noradrenalīna (NA) atpakaļsaistes inhibitors. Tas vāji kavē dopamīna atpakaļsaisti bez nozīmīgas afinitātes pret histamīnerģiskiem, dopamīnerģiskiem,

holīnerģiskiem un adrenerģiskiem receptoriem. Duloksetīns atkarībā no devas paaugstina serotonīna

iekaisuma izraisītu sāpju modelesļos, kā arī mazināja sāpes pastāvīgu sāpju modelī. Uzskata, ka duloksetīna pretsāpjuZdarbība ir saistīta ar descendējošo sāpes inhibējošo ceļu potencēšanu centrālajā nervu sistēmā.

Preklīniskajos pētījumos duloksetīns normalizēja sāpju sliekšņa līmeņus vairākos neiropātijas un ā

Duloksetīna efektivitāte diabētiskās neiropātijas izraisītu sāpju ārstēšanā tika noteikta divos randomizētos, 12 nedēļas ilgos, dubultmaskētos, placebo kontrolētos, fiksētas devas pētījumos pieaugušajiem (22 līdz 88 gadi) ar diabētiskās neiropātijas izraisītām sāpēm vismaz pēdējo sešu mēnešu laikā. Pacienti ar diagnosticētu smagu depresiju šajos pētījumos netika iekļauti. Primārais iznākums bija reizi nedēļā noteiktais vidējais 24 stundu vidējo sāpju raksturlielums, kuru dienasgrāmatā ik dienas atzīmēja pacienti uz 11 punktu Likerta (Likert) skalas.

Abos pētījumos, lietojot duloksetīnu 60 mg vienu reizi dienā un 60 mg divas reizes dienā, tika novērota ievērojama sāpju samazināšanās, salīdzinot ar placebo. Dažiem pacientiem zāļu iedarbība tika konstatēta ārstēšanas pirmās nedēļas laikā. Atšķirība vidējās uzlabošanās ziņā starp abām aktīvās terapijas grupām bija nenozīmīga. Sāpju samazināšanos par vismaz 30% novēroja aptuveni 65% ar duloksetīnu ārstēto pacientu, salīdzinot ar 40% placebo grupā. Atbilstošie skaitļi sāpju

samazinājumam par vismaz 50% bija attiecīgi 50% un 26%. Klīnisko atbildes reakcijas pakāpi (50% vai izteiktāka sāpju mazināšanās) analizēja atkarībā no tā, vai pacientam radās miegainība ārstēšanas laikā. Pacientiem, kam neradās miegainība, klīnisko atbildes reakciju novēroja 47% pacientu, kas saņēma duloksetīnu un 27% pacientu, kas saņēma placebo. Klīniskās atbildes reakcijas pakāpe pacientiem, kam radās miegainība, bija 60%, lietojot duloksetīnu, un 30%, lietojot placebo. Pacienti, kam nebija vērojama sāpju mazināšanās par 30% 60 dienu ilgas terapijas laikā, nesasniedza šo līmeni turpmākas ārstēšanas laikā.

Atklātā ilglaicīgā un nekontrolētā pētījumā sāpju samazināšanās pacientiem, atbildot uz 8 nedēļu ārstēšanu ar DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM (60 mg reizi dienā), saglabājās turpmākajos 6 mēnešos, nosakot 24 stundu vidējo sāpju raksturlielumu pēc izmaiņām Brief Pain Inventory(BPI).

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Duloksetīns tiek lietots viena enantiomēra veidā. Duloksetīnu ekstensīvi metabolizē oksidatīvie enzīmi (CYP1A2 un polimorfiskais CYP2D6), pēc tam notiek konjugācija. Duloksetīna farmakokinētika

liecina par lielu mainību starp subjektiem (parasti 50 - 60%), daļēji dzimuma, vecuma, smēķēšanas

ieradumu un CYP2D6 metabolizētāja statusa dēļ.

tas

Duloksetīns labi uzsūcas pēc iekšķīgas lietošanas, Cmax sasniedzot 6 stundasē

pēc devas lietošanas.

Duloksetīna absolūtā bioloģiskā pieejamība variē no 32% līdz 80%istr(vidēji 50%). Uzturs aizkavē maksimālās koncentrācijas sasniegšanu no 6 līdz 10 stundām un tas uz nozīmības robežas samazina

uzsūkšanās apjomu (par aptuveni 11%). Šīm pārmaiņām nav klīniskas nozīmes. Aptuveni 96%

 

re

duloksetīna saistās ar cilvēka plazmas olbaltumiem. Duloksetīns saistās gan ar albumīnu, gan alfa-l

skābo glikoproteīnu. Saistīšanos ar olbaltumiem neietekmē neğnieru, ne aknu darbības traucējumi.

nav

 

Duloksetīns tiek ekstensīvi metabolizēts un metabolīti tiek izvadīti galvenokārt urīnā. Divu galveno metabolītu – 4-hidroksiduloksetīna glikuronīda savienojuma un 5-hidroksi 6-metoksiduloksetīna sulfāta savienojuma - veidošanos katalizē citohromi P450-2D6 un 1A2. Ņemot vērā in vitro pētījumu rezultātus, cirkulējošie duloksetīna metabolīti tiek uzskatīti par farmakoloģiski neaktīviem.

Duloksetīna farmakokinētika pacientiem, kas ir vāji metabolizētāji attiecībā uz CYP2D6, nav īpaši

Īpašas pacientu grupas: vairs

pētīta. Ierobežots datu apjoms liecina, ka duloksetīna līmenis plazmā šiem pacientiem ir augstāks.

Duloksetīna eliminācijas pusperiods variē no 8 līdz 17 stundām (vidēji 12 stundas). Pēc intravenozas

devas ievadīšanas duloksetīna plazmas klīrenss variē no 22 l/h līdz 46 l/h (vidēji 36 l/h). Pēc perorālas

devas ievadīšanas duloksetīna šķietamais plazmas klīrenss variē no 33 līdz 261 l/h (vidēji 101 l/h).

Dzimums: atklātas farmakokinētikas atšķirības vīriešiem un sievietēm (sievietēm šķietamais plazmas

klīrenss ir par aptuveni 50% mazāks). Ņemot vērā klīrensa robežu pārklāšanos, dzimuma noteiktās

farmakokinētikas atšķirības neattaisno ieteikumu sieviešu kārtas pacientēm lietot mazāku devu.

Vecums: farmakokinētikas atšlesķirības atklātas starp gados jaunākām un vecākām sievietēm (≥ 65 g.v.)

(gados vecākām pacientēm AUC palielinās par aptuveni 25% un pusperiods ir par aptuveni 25%

ā

 

ilgāks), lai gan šo pārmaiņu apjoms nav pietiekams, lai attaisnotu devas korekcijas. Kopumā ieteicams

uzmanīties, ārstējot gadosZ

vecākus pacientus (skatīt apakšpunktus 4.2 un 4.4).

Nieru darbības traucējumi: pacientiem ar terminālu nieru slimību (TNS), kam tiek veikta dialīze, ir divas reizes lielāki duloksetīna Cmax un AUC raksturlielumi nekā veseliem cilvēkiem. Ir maz duloksetīna farmakokinētikas datu pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem.

Aknu darbības traucējumi: vidēji smaga aknu slimība (B grupa pēc Child Pugh klasifikācijas) ietekmēja duloksetīna farmakokinētiku. Salīdzinot ar veseliem cilvēkiem, pacientiem ar vidēji smagu aknu slimību duloksetīna šķietamais plazmas klīrenss bija par 79% mazāks, šķietamais terminālais pusperiods bija 2,3 reizes garāks un AUC bija 3,7 reizes lielāks. Duloksetīna un tā metabolītu farmakokinētika pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu aknu mazspēju nav pētīta.

Sievietes bērna zīdīšanas laikā: duloksetīna ietekmi pētīja 6 sievietēm zīdīšanas periodā vismaz 12 nedēļas pēc dzemdībām. Duloksetīns ir konstatēts mātes pienā, un līdzsvara koncentrācija mātes pienā ir aptuveni viena ceturtdaļa no koncentrācijas plazmā. Lietojot 40 mg divas reizes dienā, duloksetīna daudzums mātes pienā ir aptuveni 7 μg dienā. Zīdīšana neietekmēja duloksetīna farmakokinētiku.

5.3 Preklīniskie dati par drošību

Standarta testu sērijā duloksetīns nebija genotoksisks, žurkām tas nebija kancerogēnisks. Kancerogenitātes pētījumā žurkām aknās atklāja daudzkodolu šūnas, bet citu histopatoloģisku pārmaiņu nebija. To izraisošais mehānisms un klīniskā nozīme nav zināma. Peļu mātītēm, kas saņēma duloksetīnu 2 gadus, biežāk konstatēja hepatocelulāras adenomas un karcinomas, gan lietojot tikai

lielu devu (144 mg/kg dienā), taču to uzskatīja par sekundāru izpausmi aknu mikrosomālo enzīmu

līmenis bija ne vairāk kā maksimālā klīniskā iedarbība (AUC). Embriotoksicitē tasātes pētījumā trušiem biežāk novēroja kardiovaskulāras un skeleta malformācijas, ja sistēmiskās iedarbības līmenis bija zemāks nekā maksimālā klīniskā iedarbība (AUC). Citā pētījumā, kurā tika pārbaudīta cita duloksetīna sāls lielāka deva, nenovēroja nekādas malformācijas. Prenatālās/postnatālās toksicitātes pētījumā

indukcijai. Šo datu par pelēm nozīme cilvēkam nav zināma. Žurku mātītēm, kas saņēma duloksetīnu

(45 mg/kg dienā) pirms pārošanās un tās laikā, kā arī grūsnības sākumā, konstatēja mazāku barības patēriņu mātītei un mazāku ķermeņa masu, pārošanās cikla pārtraukumu, mazākus dzīvi dzimušo

indeksus un pēcnācēju dzīvotspēju, kā arī pēcnācēju augšanas aizkavēšanos, ja sistēmiskās iedarbības

žurkām duloksetīns izraisīja nelabvēlīgu ietekmi uz pēcnācēju izturēšanos, ja iedarbības līmenis bija

mazāks nekā maksimālā klīniskā iedarbība (AUC).

re

ğ

istr

 

 

 

 

 

 

 

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

 

 

nav

 

 

6.1 Palīgvielu saraksts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kapsulas sastāvs:

 

 

 

 

 

 

 

Hipromeloze

 

 

 

vairs

 

 

 

Hipromelozes acetāta sukcināts

 

 

 

Saharoze

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Cukura lodītes

 

 

 

 

 

 

 

Talks

 

 

 

 

 

 

 

 

Titāna dioksīds (E171)

 

 

 

 

 

 

Trietilcitrāts

 

 

les

 

 

 

 

Kapsulas apvalks:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

60 mg:

 

ā

 

 

 

 

 

Želatīns

 

 

 

 

 

 

Nātrija laurilsulfāts

 

 

 

 

 

 

Titāna dioksīds (E171)

 

 

 

 

 

Indigokarmīns (E132)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

 

 

 

 

 

Pārtikas baltā tinte

Z

 

 

 

 

 

 

 

Pārtikas baltā tinte satur: Titāna dioksīdu (E171) Propilēnglikolu

Šellaku

Povidonu.

6.2 Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3 Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma. Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

Polivinilhlorīda (PVH), polietilēna (PE) un polihlortrifluoretilēna (PHTFE) blisteri, kas pārklāti alumīnija foliju.

DULOXETINE BOEHRINGER INGELHEIM 60 mg ir pieejams iepakojumos pa 28 vai 98 kapsulām.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

 

 

ē

tas

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

 

istr

 

 

Nav īpašu prasību.

 

 

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

 

 

 

 

 

 

 

Boehringer Ingelheim International GmbH, Binger Str. 173 Dğ-55216 Ingelheim am Rhein, Vācija.

 

re

 

 

 

8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

EU/1/08/471/011-012

 

nav

 

 

9. REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

2008.gada 8.oktobris

vairs

 

 

 

10. TEKSTA

DATUMSPĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS

Z

ā

les

 

 

 

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas