Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Effentora (fentanyl) – Zāļu apraksts - N02AB03

Updated on site: 06-Oct-2017

Zāļu nosaukumsEffentora
ATĶ kodsN02AB03
Vielafentanyl
RažotājsTeva B.V.

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Effentora, 100 mikrogramu, aiz vaiga lietojamās tabletes

Effentora, 200 mikrogramu, aiz vaiga lietojamās tabletes

Effentora, 400 mikrogramu, aiz vaiga lietojamās tabletes

Effentora, 600 mikrogramu, aiz vaiga lietojamās tabletes

Effentora, 800 mikrogramu, aiz vaiga lietojamās tabletes

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Effentora, 100 mikrogramu, aiz vaiga lietojamās tabletes

Katra aiz vaiga lietojamā tablete satur 100 mikrogramus fentanila (fentanyl) (citrāta veidā). Palīgviela ar zināmu iedarbību: katra tablete satur 10 mg nātrija.

Effentora, 200 mikrogramu, aiz vaiga lietojamās tabletes

Katra aiz vaiga lietojamā tablete satur 200 mikrogramus fentanila (fentanyl) (citrāta veidā). Palīgviela ar zināmu iedarbību: katra tablete satur 20 mg nātrija.

Effentora, 400 mikrogramu, aiz vaiga lietojamās tabletes

Katra aiz vaiga lietojamā tablete satur 400 mikrogramus fentanila (fentanyl) (citrāta veidā). Palīgviela ar zināmu iedarbību: katra tablete satur 20 mg nātrija.

Effentora, 600 mikrogramu, aiz vaiga lietojamās tabletes

Katra aiz vaiga lietojamā tablete satur 600 mikrogramus fentanila (fentanyl) (citrāta veidā). Palīgviela ar zināmu iedarbību: katra tablete satur 20 mg nātrija.

Effentora, 800 mikrogramu, aiz vaiga lietojamās tabletes

Katra aiz vaiga lietojamā tablete satur 800 mikrogramus fentanila (fentanyl) (citrāta veidā). Palīgviela ar zināmu iedarbību: katra tablete satur 20 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Aiz vaiga lietojamā tablete.

Effentora, 100 mikrogramu, aiz vaiga lietojamās tabletes

Plakana, balta tablete ar noapaļotām, koniskām malām, ar vienā pusē reljefi izveidotu simbolu „C” un otrā pusē “1”.

Effentora, 200 mikrogramu, aiz vaiga lietojamās tabletes

Plakana, balta tablete ar noapaļotām, koniskām malām, ar vienā pusē reljefi izveidotu simbolu „C” un otrā pusē “2”.

Effentora, 400 mikrogramu, aiz vaiga lietojamās tabletes

Plakana, balta tablete ar noapaļotām, koniskām malām, ar vienā pusē reljefi izveidotu simbolu „C” un otrā pusē “4”.

Effentora, 600 mikrogramu, aiz vaiga lietojamās tabletes

Plakana, balta tablete ar noapaļotām, koniskām malām, ar vienā pusē reljefi izveidotu simbolu „C” un otrā pusē “6”.

Effentora, 800 mikrogramu, aiz vaiga lietojamās tabletes

Plakana, balta tablete ar noapaļotām, koniskām malām, ar vienā pusē reljefi izveidotu simbolu „C” un otrā pusē “8”.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Effentora ir paredzēts pēkšņu, nekontrolējamu sāpju (BTP) ārstēšanai pieaugušiem vēža slimniekiem, kuri jau saņem uzturošo opioīdu terapiju hronisku vēža sāpju kupēšanai.

BTP ir pārejoša sāpju pastiprināšanās, kas norisinās uz citādi kontrolējamu, persistējošu sāpju fona. Uzturošo opioīdu terapiju saņemoši pacienti ir pacienti, kuri ikdienā iekšķīgi lieto vismaz 60 mg morfiju vai vismaz 25 mikrogramus transdermālā fentanila/stundā, vai vismaz 30 mg oksikodona dienā, vai vismaz 8 mg iekšķīgi lietojama hidromorfona dienā vai cita opioīda ekvivalentu analgētisku devu nedēļu vai ilgāk.

4.2. Devas un lietošanas veids

Ārstēšanu nepieciešams uzsākt un turpināt ārsta ar pieredzi opioīdu terapijas izmantošanā vēža pacientiem uzraudzībā. Ārstiem jāņem vērā iespējama fentanila ļaunprātīga izmantošana, attīstoties pieradumam. Pacientiem jābūt instruētiem, ka nedrīkst vienlaikus lietot divas dažādas fentanilu saturošas zāļu formas pēkšņu, nekontrolējamu sāpju ārstēšanai, kā arī lietot jebkādas fentanilu saturošas zāles, parakstītas pēkšņu, nekontrolējamu sāpju ārstēšanai, pārejot uz Effentora lietošanu. Lai novērstu neskaidrības un iespējamu pārdozēšanu, pacientam pieejamajam konkrētā stipruma tablešu skaitam jebkurā laikā jābūt samazinātam līdz minimumam.

Devas

Devas pielāgošana

Effentora nepieciešams pielāgot individuāli, nosakot „efektīvo” devu, kas nodrošina gan adekvātu analgēziju, gan arī samazina līdz minimumam nevēlamās blakusparādības. Klīniskajos pētījumos konstatēts, ka Effentora efektīvā deva BTP nav prognozējama atkarībā no ikdienā izmantotās opioīdu uzturošās devas.

Nepieciešama rūpīga pacientu novērošana, līdz tiek sasniegta efektīvā deva.

Devas pielāgošana pacientiem, kuriem nenotiek pāreja uz citiem fentanilu saturošiem medikamentiem Sākotnējai Effentora devai jābūt 100 mikrogramiem, to pielāgojot uz augšu pēc nepieciešamības, izmantojot pieejamā stipruma tabletes (100, 200, 400, 600, 800 mikrogramus).

Devas pielāgošana pacientiem, kuriem notiek pāreja uz citiem fentanilu saturošiem medikamentiem Sakarā ar dažādajām absorbcijas īpašībām, šo pāreju nepieciešams veikt attiecībā 1:1. Ja notiek pāreja no citām iekšķīgi lietojamām fentanilu saturošām zālēm, nepieciešama neatkarīga Effentora devas pielāgošana, jo šo zāļu biopieejamība būtiski atšķiras. Tomēr, šiem pacientiem, iespējams apsvērt sākotnējās devas lietošanu, kas pārsniedz 100 mikrogramus.

Devas pielāgošanas metode

Devas pielāgošanas laikā, ja netiek panākta adekvāta analgēzija 30 minūtēs pēc vienas tabletes izmantošanas, var tikt lietota otra tāda paša stipruma Effentora tablete.

Ja BTP uzliesmojuma ārstēšanai nepieciešama vairāk kā viena tablete, tad apsverama devas palielināšana līdz nākamajam pieejamajam devas stiprumam turpmākā BTP uzliesmojuma ārstēšanai.

Devas pielāgošanas laikā var lietot vairākas tabletes: var izmantot līdz četrām 100 mikrogramu vai līdz četrām 200 mikrogramu tabletēm viena BTP uzliesmojuma ārstēšanai devas pielāgošanas laikā, šādā kārtībā:

ja sākotnējā 100 mikrogramu tablete nav efektīva, tad pacientam var dot norādījumus ārstēt nākamo BTP uzliesmojumu, izmantojot divas 100 mikrogramu tabletes. Ieteicams, lai katra

tablete tiktu novietota savā mutes pusē. Ja šī deva tiek uzskatīta par efektīvu, tad turpmākie BTP uzliesmojumi var tikt ārstēti ar vienu 200 mikrogramu Effentora tableti.

Ja viena 200 mikrogramu Effentora tablete (vai divas 100 mikrogramu tabletes) nav efektīvas, tad pacientam var dot norādījumus lietot divas 200 mikrogramu tabletes (vai četras 100 mikrogramu tabletes) nākamā BTP uzliesmojuma ārstēšanai. Ieteicams, lai katras divas tabletes tiktu novietotas dažādās mutes pusēs. Ja šī deva tiek uzskatīta par efektīvu, tad turpmākie BTP uzliesmojumi var tikt ārstēti ar vienu 400 mikrogramu Effentora tableti.

Devas pielāgošanai līdz 600 mikrogramiem vai 800 mikrogramiem izmantojamas 200 mikrogramu tabletes.

Klīniskajos pētījumos netika novērtētas 800 mikrogramus pārsniedzošas devas.

Katra atsevišķa BTP uzliesmojuma ārstēšanai nevajadzētu lietot vairāk kā divas tabletes, izņemot devu pielāgošanas gadījumus, kad tiek lietots līdz 4 tabletēm atbilstoši augstāk aprakstītajam.

Pacientiem vajadzētu uzgaidīt vismaz 4 stundas pirms nākamā BTP uzliesmojuma ārstēšanas ar Effentora devas pielāgošanas laikā.

Uzturošā terapija

Tiklīdz devas pielāgošanas laikā ir noteikta efektīvā deva, pacientiem nepieciešams turpināt šīs devas lietošanu, izmantojot vienu dotā stipruma tableti. Pēkšņo, nekontrolējamo sāpju uzliesmojumu intensitāte var variēt un nepieciešamā Effentora deva laika gaitā var palielināties atkarībā no pamatslimības – vēža progresēšanas. Šādos gadījumos var izmantot otru tāda paša stipruma tableti. Ja nepieciešama otras Effentora tabletes lietošana vairākas reizes pēc kārtas, tad parasto, uzturošo devu jāpielāgo no jauna (skatīt zemāk).

Pacientiem jāuzgaida vismaz 4 stundas pirms nākamā BTP uzliesmojuma ārstēšanas ar Effentora uzturošās terapijas laikā.

Devas koriģēšana

Effentora uzturošo devu nepieciešams palielināt, ja pacients pieprasa vairāk kā vienu tableti BTP uzliesmojuma gadījumā vai vairākos sekojošos BTP uzliesmojumos. Devas koriģēšanai izmantojami tie paši principi, kas devas pielāgošanai (skatīt augstāk aprakstīto).

Opioīdu fona terapijas devas koriģēšana var būt nepieciešama tad, ja pacientiem pastāvīgi novēro vairāk kā četrus BTP uzliesmojumus 24 stundu laikā.

Ārstēšanas pārtraukšana

Effentora lietošana nekavējoties jāpārtrauc, ja pacientam vairs nav nekontrolējamu sāpju uzliesmojumu epizožu. Pastāvīgo fona sāpju ārstēšana jāturpina atbilstoši iepriekšējiem norādījumiem. Ja nepieciešama visas opioīdu terapijas atcelšana, ārstam pacients rūpīgi jānovēro, lai novērstu pēkšņas atcelšanas simptomu risku.

Aknu vai nieru darbības traucējumi

Effentora jālieto piesardzīgi pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu vai nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kserostomijas pacientiem

Pirms Effentora lietošanas kserostomijas pacientiem, ieteicams (šiem pacientiem) iedzert ūdeni mutes dobuma samitrināšanai. Ja minētais ieteikums nedod atbilstošu putu veidošanos, ieteicama ārstēšanas maiņa.

Lietošana gados vecākiem cilvēkiem (vecākiem par 65 gadiem)

Klīniskajos pētījumos pacientiem, vecākiem par 65 gadiem tika novērota tendence pielāgot zemāku efektīvo devu kā jaunākiem pacientiem. Ieteicams rīkoties ļoti piesardzīgi, pielāgojot Effentora devu gados vecākiem pacientiem.

Pediatriskā populācija

Effentora drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā no 0 līdz 18 gadiem nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Effentora tablete, nonākot saskarē ar mitrumu, šķīstot veido putas, izdalot aktīvo vielu. Tādējādi pacientiem jānorāda, ka blistera iepakojums nav atverams ātrāk nekā pacients ir gatavs ievietot tableti aiz vaiga.

Blistera iepakojuma atvēršana

Pacientiem jābūt instruētiem, ka NEDRĪKST izspiest tableti cauri blistera iepakojumam, jo tas var sabojāt aiz vaiga lietojamo tableti. Pareiza tabletes izņemšanas metode no blistera ir šāda.

Vienu blistera daļu nepieciešams atdalīt no pārējās blistera kartes, noplēšot to perforācijas vietās. Tad šo blistera daļu nepieciešams salocīt pa līniju, kas norādīta uz folijas. Tad iepakojuma foliju nepieciešams pavilkt atapakaļ tabletes atklāšanai.

Pacientiem jābūt instruētiem nemēģināt tableti sasmalcināt vai sadalīt.

No blistera iepakojuma izņemta tablete nav uzglabājama, jo tādējādi nav iespējams garantēt tabletes viengabalainību un pastāv nejaušas tabletes iedarbošanās risks.

Tabletes lietošana

Pacientiem jāizņem tablete no blistera iepakojuma un nekavējoties jāievieto nesadalīta Effentora tablete vaiga dobumā (dzerokļa tuvumā, starp vaigu un smaganām).

Effentora tabletes nevajadzētu sūkāt, košļāt vai norīt, jo tas izraisīs zemākas plazmas koncentrācijas nekā lietojot atbilstoši norādījumiem.

Effentora jāievieto un jāpatur vaiga dobumā pietiekoši ilgi, lai tablete sadalītos, kam parasti nepieciešamas 14-25 minūtes.

Tableti var arī ievietot zem mēles (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pēc 30 minūtēm, ja vēl ir saglabājies Effentora tablešu atlikums, tas var tikt norīts, uzdzerot glāzi ūdens.

Tabletes pilnīgās sadalīšanās laiks pēc oromukozālas lietošanas neietekmē fentanila agrīno sistēmisko iedarbību.

Pacientiem nevajadzētu lietot ne pārtiku, nedz arī dzērienus, ja tablete ir vaiga dobumā. Vaiga gļotādas kairinājuma gadījumā ieteicama tabletes pārvietošana vaiga dobuma robežās.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Lietošana pacientiem, kuriem netiek veikta uzturošā opioīdu terapija, jo tas palielina elpošanas nomākuma risku.

Smags elpošanas nomākums vai smagas obstruktīvas plaušu slimības.

Akūtu sāpju, izņemot pēkšņu, nekontrolējamu sāpju ārstēšana.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Nejauša lietošana bērniem

Pacientiem un viņu aprūpētājiem jābūt instruētiem, ka Effentora satur aktīvo vielu daudzumā, kas var būt letāls, īpaši bērniem. Tāpēc nepieciešams visas tabletes uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Novērošana

Lai mazinātu ar opioīdu lietošanu saistītās nevēlamās blakusparādības un noteiktu efektīvo devu, veselības aprūpes speciālistiem obligāti jāveic rūpīga pacientu novērošana devas pielāgošanas procesa laikā.

Uzturoša opioīdu terapija

Svarīgi pirms ārstēšanas ar Effentora uzsākšanu nodrošināt pacienta persistējošo sāpju stabilizāciju, izmantojot uzturošu opioīdu terapiju, kā arī to, ka pacienta ārstēšana tiek turpināta ar uzturošu opioīdu terapiju Effentora lietošanas laikā.

Elpošanas nomākums

Tāpat kā visiem opioīdiem, pastāv klīniski nozīmīga elpošanas nomākuma risks saistībā ar fentanila lietošanu. Lietojot Effentora, kā arī citas fentanilu saturošas zāles, nepareiza pacientu izvēle (piem., lietošana pacientiem, kuri nesaņem uzturošu opioīdu terapiju) un/vai nepareiza devu nozīmēšana izraisījusi letālu iznākumu.

Effentora drīkst lietot tikai veselības traucējumiem, kas aprakstīti 4.1. apakšpunktā.

Hroniska obstruktīva plaušu slimība

Jābūt īpaši piesardzīgiem, pielāgojot Effentora devu pacientiem, kuriem ir ne-smaga hroniska obstruktīvā plaušu slimība vai cita medicīniska elpošanas nomākuma predispozīcija, kad pat normālas Effentora terapeitiskās devas var nomākt elpošanu, izraisot elpošanas nepietiekamību vai pat apstāšanos.

Alkohols

Vienlaicīga alkohola un fentanila lietošana var radīt nomācošu efektu, kas var izraisīt letālu iznākumu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Palielināts intrakraniālais spiediens, apziņas traucējumi

Effentora nepieciešams lietot ārkārtīgi piesardzīgi pacientiem, kuri var būt ārkārtīgi jutīgi pret intrakraniālās CO2 aiztures ietekmi, tādiem, kuriem ir acīmredzami palielināts intrakraniālais spiediens vai apziņas traucējumi. Opioīdi var maskēt klīniski novērojamo slimības gaitu pacientiem ar galvas savainojumiem un to var lietot vienīgi klīnisku garantiju gadījumā.

Sirds slimība

Fentanils var radīt bradikardiju. Fentanils jālieto piesardzīgi pacientiem ar eksistējošām bradiaritmijām vai bradiaritmijām anamnēzē.

Aknu vai nieru darbības traucējumi

Bez tam, Effentora jālieto uzmanīgi pacientiem ar aknu vai nieru darbības traucējumiem. Aknu un nieru darbības traucējumi uz šo zāļu farmakokinētiku nav novērtēti, tomēr, ievadot intravenozi, fentanila klīrenss mainījās aknu un nieru darbības traucējumu gadījumos sakarā ar metabolisma klīrensu un plazmas proteīnu izmaiņām. Pēc Effentora intravenozas ievadīšanas traucētā aknu un nieru funkcija var palielināt norītā fentanila biopieejamību un samazināt tā sistēmisko klīrensu, kas var izraisīt opioīdu efekta pastiprināšanos un paildzināšanu. Tādējādi, jāpievērš īpaša uzmanība devas pielāgošanas procesā pacientiem ar vidējiem vai smagiem aknu vai nieru darbības traucējumiem.

Rūpīgi jāapsver lietošana hipovolēmijas un hipotonijas pacientiem.

Serotonīna sindroms

Ieteicams ievērot piesardzību, lietojot Effentora vienlaicīgi ar zālēm, kas ietekmē serotonīnerģiskās neiromediatoru sistēmas.

Lietojot vienlaicīgi ar serotonīnerģiskām zālēm, piemēram, selektīviem serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitoriem (SSAI) vai serotonīna norepinefrīna atpakaļsaistīšanas inhibitoriem (SNAI), vai zālēm, kas ietekmē serotonīna metabolismu (to skaitā monoamīnoksidāzes inhibitoriem [MAOI]), iespējama dzīvībai bīstama serotonīna sindroma veidošanās. Tas var rasties, lietojot ieteicamo devu.

Serotonīna sindroms var izpausties kā psihiskā stāvokļa izmaiņas (piem., uzbudinājums, halucinācijas, koma), autonomās nervu sistēmas nestabilitāte (piem., tahikardija, svārstīgs asinsspiediens, hipertermija), neiromuskulāri traucējumi (piem., hiperrefleksija, koordinācijas traucējumi, rigiditāte) un/vai kuņģa-zarnu trakta simptomi (piem., slikta dūša, vemšana, caureja).

Ja pastāv aizdomas par serotonīna sindromu, ārstēšana ar Effentora jāpārtrauc.

Panesamība, atkarība

Atkārtoti ievadot tādus opioīdus kā fentanilu, var veidoties tolerance un fiziska un/vai psiholoģiska atkarība. Tomēr, jatrogēna atkarība pēc opioīdu lietošanas ārstnieciskiem mērķiem ir reta.

Kontrolēta nātrija diēta

Effentora 100 mikrogramu aiz vaiga lietojamās tabletes satur 10 mg nātrija katrā tabletē. Effentora 200, 400, 600 un 800 mikrogramu aiz vaiga lietojamās tabletes satur 20 mg nātrija katrā tabletē.

Jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.

Anafilakse un paaugstināta jutība

Saistībā ar iekšķīgi lietojamām transmukozālām fentanila citrāta zālēm ziņots par anafilaksi un paaugstinātu jutību.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vielas, kuras ietekmē CYP3A4 aktivitāti

Fentanils galvenokārt tiek metabolizēts caur cilvēka citohroma P450 3A4 izoenzīma sistēmu (CYP3A4), tādējādi mijiedarbība iespējama gadījumos, kad Effentora tiek konkurējoši ievadīts ar vielām, kuras ietekmē CYP3A4 aktivitāti.

CYP3A4 inducētāji

Effentora efektivitāti var mazināt ievadīšana kopā ar vielām, kas inducē 3A4 aktivitāti.

CYP3A4 inhibitori

Effentora līdztekus lietošana ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (piemēram, ritonaviru, ketokonazolu, itrakonazolu, troleandomicīnu, klaritromicīnu un nelfinaviru) vai mēreniem CYP3A4 inhibitoriem (piemēram, amprenaviru, aprepitantu, diltiazēmu, eritromicīnu, flukonazolu, fosamprenaviru, greipfrūtu sulu un verapamilu) var izraisīt palielinātas fentanila plazmas koncentrācijas, kas iespējami var izraisīt nopietnas zāļu lietošanas blakusparādības, ieskaitot letālu elpošanas nomākumu. Nepieciešams rūpīgi un paildzinātu laika periodu novērot pacientus, kuri saņem Effentora līdztekus ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem. Devas palielināšanu nepieciešams veikt, ievērojot piesardzību.

Vielas, kuras var pastiprināt CNS nomācošo efektu

Lietojot fentanilu vienlaicīgi ar centrālās nervu sistēmas depresantu, t. sk. citu opioīdu, sedatīvo vai miega zāļu, vispārējās anestēzijas līdzekļu, fenotiazīna, trankvilizatoru, skeleta muskuļu relaksantu, sedatīvo antihistamīnu un alkoholu, var radīt papildus nomācošu efektu, kas var izraisīt letālu iznākumu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Daļēji opioīdu agonisti/antagonisti

Nav ieteicama vienlaicīga daļēju opioīdu agonistu/antagonistu (piemēram, buprenorfīna, nalbufīna, pentazocīna) lietošana. Tiem piemīt augsta afinitāte pret opioīdu receptoriem ar relatīvi zemu iekšēju

aktivitāti un tādējādi tie iedarbojas daļēji antagonistiski attiecībā uz fentanila analgētisko efektu un var izraisīt zāļu lietošanas pārtraukšanas simptomus no opioīdiem atkarīgajiem pacientiem.

Serotonīnerģiskas vielas

Lietojot fentanilu vienlaicīgi ar serotonīnerģiskām zālēm, piemēram, selektīvu serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitoru (SSAI) vai serotonīna norepinefrīna atpakaļsaistīšanas inhibitoru (SNAI), vai monoamīnoksidāzes inhibitoru (MAOI), var palielināties serotonīna sindroma – iespējami dzīvībai bīstama stāvokļa, veidošanās risks. Effentora nav ieteicams pacientiem, kuri saņem monoaminooksidāzes (MAO) inhibitorus 14 dienu laikā, jo ir ziņots par smagu un neprognozējamu MAO inhibitoru darbības potencēšanu, lietojot tos līdztekus opioīdu pretsāpju līdzekļiem.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pietiekamu datu par fentanila lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks cilvēkiem nav zināms. Effentora grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien nav absolūta nepieciešamība.

Lietojot fentanilu ilgstoši grūtniecības laikā, jaundzimušajiem pastāv opioīdu atcelšanas sindroma risks, kas var būt dzīvībai bīstams, ja tas netiek atpazīts un ārstēts; sindroma ārstēšana jāveic saskaņā ar neonatoloģijas ekspertu izstrādātajiem protokoliem. Ja sievietei grūtniecības laikā ir nepieciešama ilgstoša opioīdu lietošana, paciente ir jāinformē, ka jaundzimušajam pastāv opioīdu atcelšanas sindroma risks, un jānodrošina atbilstoša ārstēšana (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ieteicams nelietot fentanilu dzemdību sāpju un dzemdību laikā (ieskaitot ķeizargriezienu gadījumus), jo fentanils šķērso placentāro barjeru un var izraisīt augļa elpošanas nomākumu. Ja tomēr Effentora tiek lietots, nepieciešams sagatavot bērnam paredzētu antidotu.

Barošana ar krūti

Fentanils nonāk mātes pienā un var izraisīt nomierinošu efektu un elpošanas nomākumu ar krūti barojamam mazulim. Fentanilu nedrīkst lietot ar krūti barojošām sievietēm, un barošanu ar krūti nedrīkst atsākt ātrāk kā vismaz 5 dienas pēc pēdējās fentanila lietošanas.

Fertilitāte

Dati par fertilitāti cilvēkiem nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem uzrāda tēviņu fertilitātes samazināšanos (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr, opioīdie pretsāpju līdzekļi ietekmē garīgās un/vai fiziskās spējas, kas nepieciešamas iespējami bīstamu uzdevumu veikšanai (piemēram, automašīnas vadīšanai vai mehānismu apkalpošanai). Pacientus nepieciešams informēt, ka nevajadzētu vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus, ja viņi jūt miegainību, reiboni vai redzes traucējumus Effentora lietošanas laikā, un ka nevajadzētu vadīt automašīnu vai apkalpot mehānismus, kamēr reaģēšanas spējas nav zināmas.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Lietojot Effentora, novērojamas parastās opioīdu lietošanas nevēlamās blakusparādības. Bieži, ilgstoši lietojot šīs zāles, samazinās vai zūd to efekts, jo pacientam tiek pielāgota vispiemērotākā deva. Tomēr, nopietnākās blakusparādības ir elpošanas nomākums (kas iespējami var izraisīt apnoju vai elpošanas apstāšanos), cirkulācijas nomākumu, hipotoniju un šoku, tādējādi nepieciešama visu pacientu rūpīga novērošana šo blakusparādību konstatēšanai.

Effentora klīniskie pētījumi tika veikti ar mērķi noskaidrot tā drošumu un efektivitāti BTP ārstēšanai, kā arī visi pētījumā iesaistītie pacienti līdztekus lietoja opioīdus, tādus kā palēninātas izdalīšanās

morfiju vai transdermālo fentanilu persistējošu sāpju ārstēšanai. Tādējādi, nebija iespējams stingri nodalīt tikai Efentora izraisīto ietekmi.

Blakusparādību uzskaitījums tabulā

Effentora un/vai citu fentanilu saturošu savienojumu klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas pieredzē ziņots par sekojošām nevēlamām blakusparādībām. Nevēlamās blakusparādības uzskaitītas zemāk atbilstoši MedDRA ieteiktajiem orgānu sistēmu klasifikācijas un biežuma terminiem (biežumi ir

klasificēti šādi: ļoti bieži ≥1/10, bieži ≥1/100 līdz <1/10, retāk ≥ 1/1 000 līdz <1/100, reti ( 1/10 000 līdz <1/1 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem); katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

 

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Nav zināmi

Infekcijas un

 

Mutes

Faringīts

Mutes

 

infestācijas

 

kandidiāze

 

pustula

 

Asins un

 

Anēmija

Trombocito-

 

 

limfātiskās

 

Neitropēnija

pēnija

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

Imūnās

 

 

 

Paaugstināta

 

sistēmas

 

 

 

jutība*

 

traucējumi

 

 

 

 

 

Endokrīnās

 

 

 

Hipogonā-

Virsnieru

sistēmas

 

 

 

disms

mazspēja,

traucējumi

 

 

 

 

androgēnu

 

 

 

 

 

deficīts

Vielmaiņas un

 

Anoreksija

 

 

 

uztures

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

Psihiskie

 

Depresija

Eiforisks

 

 

traucējumi

 

Trauksme

garastāvoklis

 

 

 

 

Apjukums

Nervozitāte

 

 

 

 

Bezmiegs

Halucinācijas

 

 

 

 

 

Redzes

 

 

 

 

 

halucinācijas

 

 

 

 

 

Mentālā

 

 

 

 

 

stāvokļa

 

 

 

 

 

izmaiņas

 

 

 

 

 

Atkarība no

 

 

 

 

 

zālēm

 

 

 

 

 

(pieradums)*

 

 

 

 

 

Dezorientāci-

 

 

 

 

 

ja

 

 

Nervu

Reibonis

Subjektīvas

Nomākts

Kognitīvi

Samaņas

sistēmas

Galvassāpes

garšas sajūtas

apziņas

traucējumi

zudums*

traucējumi

 

izmaiņas

līmenis

Motorie

Epileptiskas

 

 

Miegainība

Uzmanības

traucējumi

lēkmes

 

 

Letarģija

traucējumi

 

 

 

 

Trīce

Līdzsvara

 

 

 

 

Sedācija

traucējumi

 

 

 

 

Hipoestēzija

Artikulācijas

 

 

 

 

Migrēna

traucējumi

 

 

 

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Nav zināmi

Acu bojājumi

 

 

Redzes

Nepatīkamas

 

 

 

 

traucējumi

sajūtas acī

 

 

 

 

Acu

Fotopsija

 

 

 

 

hiperēmija

 

 

 

 

 

Neskaidra

 

 

 

 

 

redze

 

 

 

 

 

Samazināts

 

 

 

 

 

redzes asums

 

 

Ausu un

 

 

Vertigo

 

 

labirinta

 

 

Džinkstēšana

 

 

bojājumi

 

 

ausīs

 

 

 

 

 

Diskomforts

 

 

 

 

 

ausīs

 

 

Sirds

 

Tahikardija

Bradikardija

 

 

funkcijas

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

Asinsvadu

 

Hipotensija

Hiperēmija

 

 

sistēmas

 

Hipertensija

Karstuma viļņi

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

Elpošanas

 

Aizdusa

Elpošanas

 

Elpošanas

sistēmas

 

Rīkles-balsenes

nomākums

 

apstāšanās*

traucējumi,

 

sāpes

Miega apnojas

 

 

krūšu kurvja

 

 

sindroms

 

 

un videnes

 

 

 

 

 

slimības

 

 

 

 

 

Kuņģa-zarnu

Nelabums

Aizcietējums

Ileuss

Pūslīšu

 

trakta

Vemšana

Stomatīts

Mutes čūlas

veidošanās

 

traucējumi

 

Mutes sausums

Mutes

mutes gļotādā

 

 

 

Caureja

hipoestēzija

Lūpu

 

 

 

Sāpes vēderā

Mutes

sausums

 

 

 

Gastro-

diskomforts

 

 

 

 

ezofageālā

Mutes gļotādas

 

 

 

 

refluksa slimība

krāsas maiņas

 

 

 

 

Diskomforta

Mīksto mutes

 

 

 

 

sajūta vēderā

audu bojājumi

 

 

 

 

Dispepsija

Glosodīnija

 

 

 

 

Zobu sāpes

Pūslīšu

 

 

 

 

 

veidošanās uz

 

 

 

 

 

mēles

 

 

 

 

 

Sāpes

 

 

 

 

 

smaganās

 

 

 

 

 

Mēles čūlas

 

 

 

 

 

Mēles

 

 

 

 

 

bojājumi

 

 

 

 

 

Ezofagīts

 

 

 

 

 

Lūpu

 

 

 

 

 

plaisāšanās

 

 

 

 

 

Zobu bojājumi

 

 

Aknu un/vai

 

 

Žultsvadu

 

 

žults izvades

 

 

paplašināša-

 

 

sistēmas

 

 

nās

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Nav zināmi

Ādas un

 

Nieze

Auksti sviedri

Nagu plātnīšu

 

zemādas audu

 

Hiperhidroze

Sejas

trauslums

 

bojājumi

 

Izsitumi

sapampums

 

 

 

 

 

Vispārēja

 

 

 

 

 

nieze

 

 

 

 

 

Alopēcija

 

 

Skeleta-

 

Mialģija

Muskuļu

 

 

muskuļu un

 

Muguras sāpes

fibrilācija

 

 

saistaudu

 

 

Muskuļu

 

 

sistēmas

 

 

vājums

 

 

bojājumi

 

 

 

 

 

Nieru un

 

 

Urīna aizture

 

 

urīnizvades

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

Vispārēji

Ievadīšanas

Perifēra tūska

Savārgums

 

Drudzis

traucējumi un

vietas

Nogurums

Lēnīgums

 

Atcelšanas

reakcijas

reakcijas, t.sk.

Astēnija

Diskomforta

 

sindroms

ievadīšanas

asiņošana,

Zāļu lietošanas

sajūta krūtīs

 

jaundzimušaji

vietā

sāpes, čūlas,

pārtraukšanas

Slikta

 

em (skatīt

 

kairinājums,

sindroms*

pašsajūta

 

4.6. apakš-

 

parestēzija,

Drebuļi

Nervozitātes

 

punktu)

 

nejūtīgums,

 

sajūta

 

 

 

eritēma, tūska

 

Slāpes

 

 

 

un vezikulas

 

Aukstuma

 

 

 

 

 

sajūta

 

 

 

 

 

Karstuma

 

 

 

 

 

sajūta

 

 

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

Ķermeņa masas

Samazināts

 

 

 

 

samazināšanās

trombocītu

 

 

 

 

 

skaits

 

 

 

 

 

Paātrināta

 

 

 

 

 

sirdsdarbības

 

 

 

 

 

frekvence

 

 

 

 

 

Samazināts

 

 

 

 

 

hematokrīta

 

 

 

 

 

līmenis

 

 

 

 

 

Samazināts

 

 

 

 

 

hemoglobīna

 

 

 

 

 

līmenis

 

 

Traumas,

 

Krišana

 

 

 

saindēšanās

 

 

 

 

 

un ar

 

 

 

 

 

manipulāci-

 

 

 

 

 

jām saistītas

 

 

 

 

 

komplikāci-

 

 

 

 

 

jas

 

 

 

 

 

* skatīt apakšpunktu „Atsevišķu blakusparādību apraksts”

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Atkārtoti ievadot tādus opioīdus kā fentanilu, var veidoties tolerance, fiziska un/vai psiholoģiska atkarība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lietojot transmukozālu fentanilu, tika novēroti opioīdu zāļu lietošanas pārtraukšanas simptomi, t.i., nelabums, vemšana, diareja, nemiers, drebuļi, trīce un svīšana.

Pārdozēšanas gadījumā tika novērots samaņas zudums un elpošanas apstāšanās (skatīt 4.9. apakšpunktu).

Paaugstinātas jutības reakcijas, par kurām ziņots pēcreģistrācijas periodā, iekļauj izsitumus, eritēmu, lūpu un sejas tūsku, un nātreni (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Sagaidāms, ka fentanila pārdozēšanas simptomi būs līdzīgi intravenozi ievadāmajam fentanilam vai citiem opioīdiem, t.i. to farmakoloģiskās iedarbības paildzināšanās, kur visnopietnākie nozīmīgie efekti ir izmainīts mentālais stāvoklis, samaņas zudums, hipotensija, elpošanas nomākums, apgrūtināta elpošana un elpošanas nepietiekamība, kas izraisīja nāvi.

Ārstēšanas taktika

Nekavējoties veicamie pasākumi opioīdu pārdozēšanas gadījumā ir Effentora aiz vaiga lietojamās tabletes izņemšana (ja tā vēl aizvien ir mutē), pacienta elpošanas ceļu pārbaude, pacienta fizikāla un verbāla stimulācija, apziņas līmeņa, cirkulācijas un elpošanas stāvokļa novērtējums un, nepieciešamības gadījumā, plaušu palīgventilācija (elpošanas atbalsts).

Pārdozēšana (nejauša norīšana) pret opiju jutīgai personai

Pārdozēšanas ārstēšanai (nejaušas norīšanas gadījumā) pret opiju jutīgai personai nepieciešams intravenozi ievadīt naloksonu vai citus opioīdu antagonistus atbilstoši klīniskām indikācijām. Elpošanas nomākuma ilgums pēc pārdozēšanas var būt ilgāks nekā opioīdu antagonistu iedarbība (piemēram, nalaksona sadalīšanās pusperiods organismā ir no 30 līdz 81 minūtei) un var būt nepieciešama to atkārtota ievadīšana. Vadieties pēc atsevišķo opioīdu antagonistu zāļu apraksta par šāda pielietojuma detalizētāku informāciju.

Pārdozēšana pacientiem, kuru funkciju nodrošināšanai izmantoti opioīdi

Pacientu, kuru funkciju nodrošināšanai izmantoti opioīdi, pārdozēšanas ārstēšanai nepieciešams ievadīt intravenozo katetru. Pārdomāta naloksona vai citu opioīdu antagonistu lietošana atsevišķos gadījumos var tikt atļauta, taču ir saistīta ar akūtu lietošanas pārtraukšanas sindromu.

Lai gan elpošanu ietekmējošs muskuļu stīvums nav novērots pēc Effentora lietošanas, to, iespējami, var izraisīt fentanils un citi opioīdi. Ja tā notiek, tad šo procesu var kontrolēt, izmantojot plaušu palīgventilāciju, opioīdu antagonistu un kā pēdējo alternatīvu, neiromuskulāro bloķējošo vielu.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: analgētiskie līdzekļi; opioīdi; ATĶ kods N02AB03.

Darbības mehānisms un farmakodinamiskā iedarbība

Fentanils ir opioīdu grupas analgētisks līdzeklis, kura afinitāte ir galvenokārt pret µ-receptoru. Tā primārā ārstnieciskā iedarbība ir sāpju atvieglošana un sedācija. Tā sekundārā farmakoloģiskā

iedarbība ir elpošanas nomākums, bradikardija, hipotermija, aizcietējums, mioze, fiziska atkarība un eiforija.

Fentanila sāpju mazinošie efekti ir saistīti ar tā plazmas koncentrāciju. Kopumā, efektīvā koncentrācija un koncentrācija, kas izraisa toksicitāti palielinās, palielinoties pieradumam pie opioīdiem. Pieraduma attīstības ātrums starp cilvēkiem plaši variē. Tādējādi, nepieciešama Effentora devas individuāla pielāgošana vēlamā efekta panākšanai (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Visi opioīdu µ-receptoru agonisti, t.sk. fentanils, izraisa no devas atkarīgu elpošanas nomākumu. Elpošanas nomākuma risks ir mazāks pacientiem, kuri ilgstoši saņem opioīdu terapiju, jo šiem pacientiem attīstās pieradums pret elpošanas nomākumu.

Opioīdi var ietekmēt hipotalāma-hipofīzes-virsnieru vai -gonādu asi. Dažas izmaiņas, kuras var novērot, ir prolaktīna līmeņa paaugstināšanās serumā un kortizola un testosterona līmeņa pazemināšanās plazmā. Šīs hormonālās izmaiņas var izpausties ar klīniskajām pazīmēm un simptomiem (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).

Klīniskā efektivitāte un drošums

Effentora drošums un efektivitāte ir novērtēta pacientiem, kuriem tika izmantotas šīs zāles pēkšņu, nekontrolējamu sāpju uzliesmojuma sākumā. Effentora kā pamatlīdzekļa lietošana paredzamu sāpju uzliesmojumu ārstēšanai netika pētīta klīniskajos pētījumos. Tika veikti divi dubultmaskēti, randomizēti, placebo kontrolēti krusteniskie pētījumi, kuros iesaistīti kopumā 248 vēža pacienti ar BTP, kuriem vidēji bija 1-4 BTP uzliesmojumi dienā, un tika lietota uzturošā opioīdu ārstēšana. Pētījuma sākotnējā, atklātajā fāzē, pacientiem tika pielāgota Effentora efektīvā deva. Tie pacienti, kuriem bija noteikta efektīvā deva, tika iesaistīti pētījuma dubultmaskētajā fāzē. Primārās efektivitātes mainīgais bija pacienta sāpju intensitātes novērtējums. Pacientu sāpju intensitāte tika vērtēta pēc 11 punktu skalas. Katram BTP uzliesmojumam sāpju intensitāte tika novērtēta pirms ārstēšanas un vairākos laika intervālos pēc ārstēšanas.

Efektīvo devu bija iespējams noteikt sešdesmit septiņiem procentiem pacientu.

Pamata klīniskā pētījuma (pētījums 1) primārais mērķis bija noteikt sāpju intensitātes atšķirību summu, sākot no ievadīšanas un 60 minūšu laikā (ieskaitot) pēc tam (SPID60), kas bija statistiski ticama salīdzinot ar placebo (p<0,0001).

atškiribas videjais

aritm. standartkluda)

Sapju intensitates

aritmetiskais (videja

Petijums 1: Videja aritmetiska (+/-videja aritm. standartkluda) sapju intensitates atškiriba laika intervalos (Analizes tika veiktas visiem randomizetajiem pacientiem)

SPID60 videjais aritm. (+/- SN)

EFFENTORA=9,7(5,58) p<0,0001

Placebo=4,9(4,38)

Laiks kopš petamo zalu ievadišanas (Minutes)

Arstešanas grupa EFFENTORA

Placebo

atšķirības vidējais

aritm. standartkļūda)

Sāpju intensitātes

aritmētiskais (vidējā

+ p<0,0001 EFFENTORA salidzinajuma ar placebo, kas liecina par labu EFFENTORA, vadoties pec varietates analizes

Pētījums 2: Vidējā aritmētiskā (+/- vidējā aritm. standartkļūda) sāpju intensitātes atšķirība laika intervālos (Analīzes tika veiktas visiem randomizētajiem pacientiem)

SPID30 vidējais aritm. (+/- SN)

EFFENTORA=3,2(2,60) p<0,0001

Placebo=2,0(2,21)

Laiks kopš pētāmo zāļu ievadīšanas (Minutes)

Ārstēšanas grupa EFFENTORA

 Placebo

* p<0,01 EFFENTORA salīdzinājumā ar placebo, kas liecina par labu EFFENTORA, vadoties pēc viena parauga Vilkoksona saistīto pāru testa

+ p<0,0001 EFFENTORA salīdzinājumā ar placebo, kas liecina par labu EFFENTORA, vadoties pēc viena parauga Vilkoksona saistīto pāru testa

SEM=vidējā aritmētiskā standartnovirze

Otrajā bāzes pētījumā (pētījums 2), primārais kritērijs bija SPID30, kura salīdzinājums ar placebo arī bija statistiski ticams (p<0,0001).

Statistiski ticams uzlabojums sāpju intensitātes atšķirībā, salīdzinot Effentora ar placebo tika novērots pirmā pētījuma 10 minūtēs un otrā pētījuma 15 minūtēs (agrīnākais laika mērījums). Šīs atšķirības turpināja būt statistiski ticamas katrā turpmākajā laika intervālā, ikkatrā atsevišķā pētījumā.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Vispārēja rakstura ievads

Fentanilam piemīt ievērojamas lipofīlas īpašības, un tas var tikt ļoti ātri absorbēts caur mutes gļotādu un lēnāk caur parasto ievadīšanu kuņģa-zarnu traktā. Fentanils galvenokārt metabolizējas aknās un zarnās un šie metabolīti neietekmē fentanila ārstniecisko efektu.

Effentora preparātā tiek izmantota aktīvās vielas realizēšanas tehnoloģija, pielietojot putu veidošanas reakciju (izšķīstot), kas palielina fentanila absorbcijas ātrumu un pakāpi, absorbējot to caur vaiga gļotādu. Pārejošas pH izmaiņas kopā ar putu veidošanās reakciju var uzlabot šķīšanu (pie zemāka pH) un uzsūkšanos cauri membrānām (pie augstāka pH).

Aiztures laiks (definēts kā nepieciešamais laika posms pilnīgai tabletes sadalīšanai pēc tās ievietošanas aiz vaiga), neietekmē agrīno sistēmisko fentanila iedarbību. Vienas Effentora 400 mikrogramu tabletes salīdzinošais pētījums, to ievietojot vai nu aiz vaiga (t.i., starp vaigu un smaganām) vai zem mēles ir parādījis dažādo tablešu pielietošanas veidu bioekvivalenci.

Nav pētīta Effentora farmakokinētika aknu un nieru darbības traucējumu gadījumos.

Uzsūkšanās

Pēc Effentora lietošanas uz mutes gļotādas fentanils tiek viegli uzsūkts ar absolūto biopieejamību 65%. Effentora absorbcija galvenokārt notiek, sākotnēji strauji absorbējoties no vaiga gļotādas, sasniedzot maksimālo plazmas koncentrāciju (nosakot pēc intravenozo asiņu parauga) kopumā apmēram stundas laikā pēc nonākšanas uz mutes-vaiga gļotādas. Apmēram 50% no kopējās izmantotās devas tiek strauji uzsūkta caur gļotādu un kļūst sistēmiski pieejama. Atlikusī puse no kopējās devas tiek norīta un lēnām uzsūcas kuņģa-zarnu traktā. Apmēram 30% no šī norītā apjoma (50% no kopējās devas) netiek eliminēta aknu un zarnu primārās eliminācijas ceļā un kļūst sistēmiski pieejama.

Galvenie farmakokinētiskie parametri apkopoti turpmākajā tabulā.

Farmakokinētiskie parametri* pieaugušiem pacientiem, kuri saņem Effentora

Farmakokinētiskais

Effentora 400 mikrogrami

parametrs (vidējais

 

 

aritmētiskais)

 

 

Absolūtā

65% (±20%)

biopieejamība

 

 

 

 

Caur gļotādu absorbētā frakcija

48% (±31,8%)

 

 

 

Tmax (minūtē) **

46,8

(20-240)

 

 

 

Cmax (ng/ml)

1,02

(± 0,42)

 

 

 

AUC0-tmax (ng.hr/ml)

0,40

(± 0,18)

 

 

 

AUC0-inf (ng.hr/ml)

6,48

(± 2,98)

* Pamatojoties uz venozo asiņu (plazmas) paraugiem. Fentanila koncentrācijas serumā ir augstākas nekā plazmā: seruma AUC un Cmax bija apmēram par 20% un 30% augstākas nekā attiecīgi plazmas AUC un Cmax. Iemesls šādai starpībai nav zināms.

** Tmax parametram dots mediānas rādītājs (robežas).

Farmakokinētiskajos pētījumos, kur tika salīdzināta Effentora un transmukozālā fentanila citrāta (OTFC) absolūtā un relatīvā biopieejamība, Effentora fentanila absorbcijas ātrums un pakāpe bija par 30% līdz 50% lielāka nekā orālajam transmukozālajam fentanila citrātam. Ja notiek pāreja no citām fentanilu saturošām zālēm, nepieciešama neatkarīga Effentora devas pielāgošana, jo šo zāļu biopieejamība būtiski atšķiras. Tomēr šiem pacientiem iespējams apsvērt ārstēšanas sākotnējo devu, kas ir augstāka par 100 mikrogramiem.

Videja aritmetiska plazmas koncentracija atkariba no laika

Raksturojums pec vienas EFFENTORA un OTFC devas izmantošanas veseliem cilvekiem

 

 

 

 

 

 

400 mcg EFFENTORA

 

 

1.0

 

 

 

 

OTFC (normalizetzs lidz 400 mkg)

 

 

1.0

 

 

 

 

 

 

(ng/mL)

0.8

0.8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0.6

 

 

 

 

 

 

koncentracija

 

 

 

 

 

 

 

0.6

0.4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0.2

 

 

 

 

 

 

plazmas

0.4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0.0

 

 

 

 

 

 

 

Fentanila

 

0.2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0.0

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Laiks pec devas pielietošanas (stundas)

 

 

OTFC dati tika pielagoti (800 mkg lidz 400 mkg)

Effentora iedarbības atšķirības tika novērotas klīniskajā pētījumā pacientiem ar 1. pakāpes mukozītu. Cmax un AUC0-8 bija par 1% un 25% augstāka mukozīta pacientiem salīdzinājumā ar cilvēkiem, kuriem mukozīts netika novērots. Novērotās atšķirības nebija klīniski nozīmīgas.

Izkliede

Fentanilam piemīt ievērojamas lipofīlas īpašības un tas labi izplatās organismā ārpus asinsvadu sistēmas, lielā izplatības apjomā. Pēc Effentora ievadīšanas aiz vaiga, notiek ātra Effentora izplatība, līdzsvarojot tā koncentrāciju starp plazmu un ievērojami apasiņotiem audiem (smadzenēm, sirdi un plaušām). Pēc tam fentanils sadalās starp dziļo audu kompartmentiem (taukiem un muskuļiem) un plazmu.

Fentanila plazmas proteīnu piesaiste ir 80% līdz 85%. Galvenais piesaistošais proteīns ir skābais alfa- 1-glikoproteīns, bet gan albumīni gan lipoproteīni darbojas līdz noteiktai pakāpei. Brīvā fentanila frakcija palielinās acidozes gadījumā.

Biotransformācija

Klīniskajos pētījumos nav tikuši raksturoti vielmaiņas procesi pēc Effentora lietošanas aiz vaiga. Fentanils tiek metabolizēts aknās un zarnu gļotādā, veidojot norfentanilu, izmantojot CYP3A4 izoformu. Norfentanils nav bijis farmakoloģiski aktīvs ar dzīvniekiem veiktajos pētījumos. Vairāk kā 90% no ievadītās fentanila devas tiek eliminēti biotransformējot par N-dealkilētiem un hidroksilētiem neaktīviem metabolītiem.

Eliminācija

Pēc fentanila intravenozas ievadīšanas mazāk kā 7% no ievadītās devas tiek neizmainītā veidā izdalīti ar urīnu, un tikai 1% neizmainītā veidā tiek izdalīts ar ekskrementiem. Metabolīti galvenokārt tiek izdalīti ar urīnu, kamēr izdalīšana ekskrementos ir mazāk nozīmīga.

Pēc Effentora ievadīšanas, fentanila noslēdzošā eliminācijas fāze rezultējas fentanila atkārtotā sadalē starp plazmu un dziļo audu kompartmentiem. Šī eliminācijas fāze norisinās lēni, tā rezultātā terminālā eliminācijas pusperioda t1/2 mediānas rādītāja ilgums ir apmēram 22 stundas pēc putu veidojošas zāļu formas ievadīšanas aiz vaiga un apmēram 18 stundas pēc intravenozas ievadīšanas. Fentanila kopējais plazmas klīrenss pēc intravenozas ievadīšanas ir apmēram 42 L/h.

Linearitāte/nelinearitāte

Nav tikusi demonstrēta devas proporcionalitāte no 100 mikrogramiem līdz 1 000 mikrogramiem.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti un kancerogenitāti, neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Ar trušiem un žurkām veiktie toksiskās iedarbības pētījumi uz embrija-augļa attīstību neatklāja pētāmās vielas izraisītās attīstības anomālijas vai attīstības traucējumus, pielietojot embrija orgānu attīstības perioda (organoģenēzes) laikā.

Ar žurkām veiktajā auglības un embrija agrīnās attīstības pētījumā tika novēroti efekti, ko izraisīja lielu devu (300 mikrogrami/kg/dienā, s.c.) iedarbība uz tēviņa organismu, un tie ir uzskatāmi par sekundāriem ar dzīvniekiem veiktajos pētījumos konstatētajiem fentanila sedatīvajiem efektiem. Pre- un postnatālās attīstības pētījumos pēcnācēju izdzīvošanas attiecība bija ievērojami samazināta, izmantojot devas, kuras izraisīja smagu maternālo toksicitāti. Turpmākie atklājumi, izmantojot maternāli toksiskās devas, F1 mazuļiem bija kavēta fiziskā attīstība, sensorās funkcijas, refleksi un uzvedība. Šī iedarbība varētu būt izskaidrojama vai nu ar netiešu iedarbību, t.i. mainītajām mātes rūpēm un/vai laktācijas nomākumu, vai arī ar tiešu fentanila iedarbību uz mazuļiem.

Kancerogenitātes pētījumos ar fentanilu (26-nedēļu alternatīvie ādas bioparaugu pētījumi Tg.AC transgēnām pelēm; divu gadu ilgā zemādas kancerogenitātes pētījumā žurkām) netika konstatēti nekādi atklājumi, kas norādītu uz onkogēno potenciālu. Analizējot galvas smadzeņu histoloģijas preparātus kancerogenitātes pētījumā žurkām, tika konstatēti galvas smadzeņu bojājumi dzīvniekiem, kas lietoja lielas fentanila citrāta devas. Šīs atrades nozīme cilvēkam nav zināma.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Mannīts

A tipa nātrija cietes glikolāts

Nātrija hidrogēnkarbonāts

Bezūdens nātrija karbonāts

Bezūdens citronskābe

Magnija stearāts

6.2.Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

PVH/Al folija/Poliamīda/PVH alumīnija plāksnītes blisters papīra/poliēstera ārējā iepakojumā.

Blistera iepakojumi tiek piegādāti kartona kastītēs pa 4 vai 28 tabletēm. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Pacientiem un pacientu aprūpētājiem jābūt informētiem, ka ieteicams iznīcināt visas neatvērtās tabletes, kas palikušas pāri pēc nozīmēšanas, tiklīdz tās vairs nav nepieciešamas.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

TEVA B.V.

Swensweg 5

2031 GA Haarlem

Nīderlande

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Effentora, 100 mikrogramu, aiz vaiga lietojamās tabletes

EU/1/08/441/001-002

Effentora, 200 mikrogramu, aiz vaiga lietojamās tabletes

EU/1/08/441/003-004

Effentora, 400 mikrogramu, aiz vaiga lietojamās tabletes

EU/1/08/441/005-006

Effentora, 600 mikrogramu, aiz vaiga lietojamās tabletes

EU/1/08/441/007-008

Effentora, 800 mikrogramu, aiz vaiga lietojamās tabletes

EU/1/08/441/009-010

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2008. 04. aprīlis

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2013. 20. februāris

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas