Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Elmiron (pentosan polysulfate sodium) – Zāļu apraksts - G04BX15

Updated on site: 06-Oct-2017

Zāļu nosaukumsElmiron
ATĶ kodsG04BX15
Vielapentosan polysulfate sodium
Ražotājsbene-Arzneimittel GmbH

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

elmiron 100 mg cietās kapsulas

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena cietā kapsula satur 100 mg pentozāna polisulfāta nātrija sāls (pentosan polysulfate sodium).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Cietā kapsula.

Baltas necaurspīdīgas 2. izmēra kapsulas.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

elmiron ir indicētas, lai pieaugušiem pacientiem ārstētu urīnpūšļa sāpju sindromu, kam raksturīgas glomerulācijas vai Hunnera čūlas un vidēji spēcīgas līdz spēcīgas sāpes, neatliekama un bieža urinēšana (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie

Ieteicamā pentozāna polisulfāta nātrija sāls deva ir 300 mg dienā, lietojot perorāli pa vienai 100 mg kapsulai trīs reizes dienā.

Atbildes reakcija uz ārstēšanu ar pentozāna polisulfāta nātrija sāli ir atkārtoti jānovērtē ik pēc

6 mēnešiem. Ja 6 mēnešu laikā pēc ārstēšanas uzsākšanas nav panākts nekāds uzlabojums, ārstēšana ar pentozāna polisulfāta nātrija sāli ir jāpārtrauc. Ja pacients reaģē uz ārstēšanu ar pentozāna polisulfāta nātrija sāli, ārstēšana jāturpina ilgstoši, kamēr pacientam saglabājas atbildes reakcija uz to.

Īpašas populācijas

Pentozāna polisulfāta nātrija sāls nav specifiski pētīts tādās īpašās pacientu populācijās kā gados vecāki pacienti vai pacienti ar nieru vai aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu). Šiem pacientiem nav ieteicams veikt devas pielāgošanu.

Pediatriskā populācija

Pentozāna polisulfāta nātrija sāls drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem, nav pierādīta.

Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Kapsulas jālieto, uzdzerot ūdeni, vismaz 1 stundu pirms vai 2 stundas pēc ēdienreizes.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Tā kā pentozāna polisulfāta nātrija sālim piemīt vāja antikoagulējošā iedarbība, elmiron nedrīkst lietot pacienti ar aktīvu asiņošanu. Menstruācijas nav kontrindikācija.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Urīnpūšļa sāpju sindroms ir bezizņēmuma diagnoze, un ārstam, kurš paraksta zāles, ir jāizslēdz citi uroloģiskie traucējumi, piemēram, urīnceļu infekcija vai urīnpūšļa vēzis.

Pentozāna polisulfāta nātrija sāls ir vājš antikoagulants. Pacientiem, kuriem tiek veiktas invazīvas procedūras vai kuriem ir koagulopātijas pazīmes/simptomi vai citādi paaugstināts asiņošanas risks (ko izraisa terapija ar citām asins recēšanu ietekmējošām zālēm, piemēram, antikoagulantiem, heparīna atvasinājumiem, trombolītiskiem vai prettrombocītu līdzekļiem, tostarp acetilsalicilskābi, vai nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (skatīt 4.5. apakšpunktu)), ir jāveic hemorāģisko notikumu novērtēšana. Pacienti, kuriem iepriekš ir bijusi heparīna vai pentozāna polisulfāta nātrija sāls izraisīta trombocitopēnija, ir rūpīgi jāuzrauga pentozāna polisulfāta nātrija sāls terapijas laikā.

Aknu vai nieru mazspēja

Elmiron nav pētītas pacientiem ar aknu vai nieru mazspēju. Tā kā ir pierādījumi par to, ka aknas un nieres piedalās pentozāna polisulfāta nātrija sāls eliminācijas procesā, aknu vai nieru darbības traucējumi var ietekmēt pentozāna polisulfāta nātrija sāls farmakokinētiku. Pacienti ar nozīmīgu aknu vai nieru mazspēju ir rūpīgi jāuzrauga pentozāna polisulfāta nātrija sāls terapijas laikā.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Pētījumā ar veseliem pieaugušajiem netika konstatēta nekāda farmakokinētiska vai farmakodinamiska mijiedarbība starp varfarīnu un pentozāna polisulfāta nātrija sāli, zāles lietojot ārstnieciskajās devās. Nav veikti citi mijiedarbības pētījumi.

Tā kā pentozāna polisulfāta nātrija sālim piemīt vāja antikoagulējoša iedarbība, pacientiem, kuri vienlaikus saņem ārstēšanu ar antikoagulantiem, heparīna atvasinājumiem, trombolītiskiem vai prettrombocītu līdzekļiem, tostarp acetilsalicilskābi, vai nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem, ir jāizvērtē jebkādu hemorāģisko notikumu esamība, lai pēc vajadzības pielāgotu devu (skatīt

4.4. apakšpunktu).

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav datu par pentozāna polisulfāta nātrija sāls lietošanu grūtniecēm. Nav veikti pētījumi par reproduktīvo toksicitāti dzīvniekiem.

Elmiron nav ieteicams lietot grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai pentozāna polisulfāta nātrija sāls vai tā metabolīti izdalās cilvēka pienā.

Nevar izslēgt risku jaundzimušajiem/zīdaiņiem.

Tāpēc pentozāna polisulfāta nātrija sāli nevajadzētu lietot sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti.

Fertilitāte

Nav pieejama informācija par pentozāna polisulfāta nātrija sāls potenciālo ietekmi uz fertilitāti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pentozāna polisulfāta nātrija sāls neietekmē vai nenozīmīgi ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Turpmākajos punktos uzskaitītas nevēlamās blakusparādības, par kurām ziņots literatūras avotos no klīniskajiem pētījumiem ar pentozāna polisulfāta nātrija sāli. Attiecīgajās publikācijās netika apspriesta iespējamā saistība starp nevēlamajām blakusparādībām un ārstēšanu ar pentozāna polisulfāta nātrija sāli.

Visbiežākās klīniskajos pētījumos ziņotās blakusparādības ir galvassāpes, reibonis un kuņģa un zarnu trakta notikumi, piemēram, caureja, slikta dūša, sāpes vēderā un rektāla asiņošana.

Ziņotās nevēlamās blakusparādības, lietojot pentozāna polisulfāta nātrija sāli, bija kvalitatīvi un kvantitatīvi salīdzināmas ar blakusparādībām, par kurām ziņots, saņemot ārstēšanu ar placebo.

Nevēlamo blakusparādību kopsavilkums tabulas veidā

Nevēlamās blakusparādības ir uzskaitītas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijai un pēc to biežuma. Ļoti bieži (≥1/10), bieži (no ≥1/100 līdz <1/10), retāk (no ≥1/1000 līdz <1/100), reti (no ≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000) un nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).

Infekcijas un infestācijas

Bieži

Infekcijas, gripa

Asins un limfātiskās sistēmas

Retāk

Anēmija, ekhimoze, hemorāģija,

leikopēnija, trombocitopēnija

traucējumi

 

 

 

Nav zināms

Asins recēšanas traucējumi

 

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk

Fotosensitivitāte

Nav zināms

Alerģiskas reakcijas

 

Vielmaiņas un uztures

Retāk

Anoreksija, svara pieaugums, svara

traucējumi

samazināšanās

 

Psihiskie traucējumi

Retāk

Smaga emocionālā labilitāte/depresija

 

Bieži

Galvassāpes, reibonis

Nervu sistēmas traucējumi

Retāk

Pastiprināta svīšana, bezmiegs,

 

hiperkinēzija, parestēzija

 

 

Acu bojājumi

Retāk

Lakrimācija, ambliopija

Ausu bojājumi

Retāk

Tinīts

Elpošanas sistēmas

Retāk

Dispnoja

traucējumi, krūšu kurvja un

videnes slimības

 

 

 

 

Slikta dūša, caureja, dispepsija, sāpes

Kuņģa-zarnu trakta

Bieži

vēderā, palielināts vēdera dobums, rektāla

 

asiņošana

traucējumi

 

Retāk

Gremošanas traucējumi, vemšana, čūlas

 

 

mutes dobumā, meteorisms, aizcietējums

 

 

 

 

 

Ādas un zemādas audu

Bieži

Perifērā tūska, alopēcija

 

Izsitumi, dzimumzīmju izmēra

bojājumi

Retāk

palielināšanās

 

 

Skeleta–muskuļu un saistaudu

Bieži

Sāpes mugurā

sistēmas bojājumi

Retāk

Mialģija, artralģija

Nieru un urīnizvades sistēmas

Bieži

Bieža urinēšana

traucējumi

 

 

Vispārēji traucējumi un

Bieži

Astēnija, sāpes iegurnī

reakcijas ievadīšanas vietā

 

 

Izmeklējumi

Nav zināms

Aknu darbības rādītāju novirzes no normas

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9. Pārdozēšana

Nejaušas pārdozēšanas gadījumā jāizvērtē, vai pacientam ir radušās potenciālas pentozāna polisulfāta nātrija sāls izraisītas blakusparādības, piemēram, kuņģa un zarnu trakta simptomi vai asiņošana. Nevēlamo blakusparādību gadījumā ārstēšanu var pārtraukt līdz brīdim, kad simptomi ir mazinājušies, un pēc tam ārstēšana jāturpina ar ieteicamajām devām pēc risku kritiskas līdzsvarošanas.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: uroloģiskie līdzekļi, citi uroloģiskie līdzekļi, ATĶ kods: G04BX15.

Darbības mehānisms

Pentozāna polisulfāta nātrija sāls hipotētiskais darbības mehānisms ietver lokālu iedarbību urīnpūslī pēc sistēmiskas lietošanas un ekskrēcijas urīnā, piesaistot glikozaminoglikānus pie urīnpūšļa bojātās gļotādas. Šāda glikozaminoglikānu piesaistīšana pie urīnpūšļa gļotādas samazina baktēriju pieķeršanos urīnpūšļa iekšējai virsmai, un līdz ar to samazinās arī infekciju rašanās. Pastāv hipotēze, ka darbības mehānismu nosaka pentozāna polisulfāta nātrija sāls potenciālā barjerfunkcija, aizstājot bojātās urotēlija gļotādas barjerfunkciju, kā arī pentozāna polisulfāta nātrija sāls pretiekaisuma darbība.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Zinātniskajā literatūrā ir publicēti kopumā četri randomizēti, ar placebo kontrolēti, dubultakli klīniskie pētījumi, kuros prospektīvi uzņemti pacienti ar urīnpūšļa sāpju sindromu, kas diagnosticēts ar cistoskopijas izmeklējumu ar urīnpūšļa hidrodistensiju vai bez tās, un šajos pētījumos tika vērtēta perorāli lietota pentozāna polisulfāta nātrija sāls efektivitāte. Visos pētījumos pacienti ziņoja, ka ārstēšana ar pentozāna polisulfāta nātrija sāli nodrošināja subjektīvi ievērojamāku urīnpūšļa sāpju sindroma uzlabošanos nekā placebo. Trijos pētījumos novērotā atšķirība bija skaidri statistiski nozīmīga.

Pirmais pētījums bija dubultakls, randomizēts, ar placebo kontrolēts krusteniskais pētījums, kurā pentozāna polisulfāta nātrija sāls tika salīdzināts ar placebo. Atkarībā no tā, kuru ārstniecības iestādi pacienti apmeklēja, viņi saņēma ārstēšanu ar 3 x 100 mg vai 2 x 200 mg PPNS dienā. Pētījumā tika randomizēti iekļauti 75 pacienti, un pētījumu pabeidza 62 pacienti. Ārstēšanas efektivitāte tika vērtēta, pamatojoties uz pacienta ziņoto uzlabojumu attiecībā uz četriem tipiskiem urīnpūšļa sāpju sindroma simptomiem: sāpēm, neatliekamu vajadzību urinēt, urinēšanas biežumu un biežu urinēšanu naktī (niktūriju); nebija definēts neviens primārais mērķa kritērijs. Tika uzskatīts, ka pacientam ir bijusi atbildes reakcija uz ārstēšanu, ja pēc 3 mēnešus ilgas ārstēšanas pacients ziņoja par konkrēta simptoma uzlabošanos par 50 %, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Visu pētījumā iegūtu datu izvērtēšanā tika konstatēts, ka attiecībā uz visiem četriem simptomiem pentozāna polisulfāta nātrija sāls atbildes reakciju bija nodrošinājis statistiski nozīmīgi lielākam skaitam pacientu nekā placebo.

 

PPNS

Placebo

P vērtība

Sāpes

 

 

 

Pacienti bez atbildes reakcijas/kopā (%)

19/42 (45)

7/38 (18)

0,02

Vid. uzlabojums (%)*

33,0 ± 35

15,8 ± 26

0,01

Neatliekama vajadzība urinēt

 

 

 

Pacienti bez atbildes reakcijas/kopā (%)

21/42 (50)

9/48 (19)

0,03

Vid. uzlabojums (%)*

27,6 ± 31

14,0 ± 24

0,01

Bieža urinēšana

 

 

 

Pacienti bez atbildes reakcijas/kopā (%)

33/52 (63)

16/41 (39)

0,005

 

 

 

Vid. uzlabojums (%)

-5,1

-0,4

0,002

Bieža urinēšana naktī

 

 

 

Vid. uzlabojums (%)*

-1,5 ± 2,9

-0,5 ± 0,5

0,04

Tālāk aprakstītajiem diviem pētījumiem bija ļoti līdzīgs dubultakla, randomizēta, ar placebo kontrolēta daudzcentru pētījuma plānojums. Abos pētījumos pacienti trīs mēnešus saņēma ārstēšanu ar

3 x 100 mg pentozāna polisulfāta nātrija sāli vai placebo. Pētījuma primārais mērķa kritērijs bija vispārējais uzlabojums, par ko paši pacienti ziņoja pēc trīs mēnešus ilgas ārstēšanas. Pacientiem tika jautāts, vai viņi izjūt vispārēju stāvokļa uzlabošanos kopš ārstēšanas sākuma, un pozitīvas atbildes gadījumā pacientiem bija jānovērtē, vai uzlabojums ir “neliels” (25 %), “vidējs” (50 %), “liels” (75 %) vai ir notikusi “pilnīga izveseļošanās” (100 %). Pacienti, kuri ziņoja par vismaz vidēju (50 %) uzlabojumu, tika uzskatīti par reaģējušiem uz ārstēšanu. Sekundārie mērķa kritēriji bija pētnieku novērtētais uzlabojums. Pētnieku izmantotajā vērtēšanas skalā bija kategorijas “sliktāk”, “bez izmaiņām”, “mēreni”, “labi”, “ļoti labi” un “teicami”. Tika definēts, ka atbildes reakcija uz ārstēšanu bijusi pacientiem, kuru stāvokļa uzlabojums novērtēts kā vismaz “labs”, salīdzinot ar sākumstāvokli. Citi vērtētie sekundārie mērķa kritēriji bija trijās dienās izvadītā urīna tilpums un ārstēšanas ietekme uz sāpēm un neatliekamu vajadzību urinēt. Ietekme uz sāpēm un neatliekamu vajadzību urinēt tika vērtēta ar tādu pašu anketu kā primārais mērķa kritērijs, un tika definēts, ka atbildes reakcija uz ārstēšanu bijusi tad, ja pacients izjutis vismaz vidēju (50 %) uzlabošanos, salīdzinot ar sākumstāvokli. Ietekme uz sāpēm un neatliekamu vajadzību urinēt tika vērtēta arī pēc 5 punktu skalu, saskaņā ar kuru kā atbildes reakcija tika definēts pacienta izjusts uzlabojums par vismaz 1 punktu, salīdzinot ar sākumstāvokli.

Pirmajā no abiem ļoti līdzīgajiem pētījumiem tika uzņemti 110 pacienti, kuri saņēma trīs mēnešus ilgu ārstēšanu. Tika pierādīts pentozāna polisulfāta nātrija sāls statistiski nozīmīgs pārākums pār placebo attiecībā uz primāro mērķa kritēriju, pacientu vispārējo vērtējumu par uzlabojumu, kā arī pētnieku vispārējo vērtējumu. Turklāt tika novērots, ka pentozāna polisulfāta nātrija sālim ir labākas efektivitātes tendence pacientu pašvērtējumā attiecībā uz sāpju un neatliekamas urinēšanas vajadzības uzlabošanos, lai gan saskaņā ar skalu veiktajā neatliekamas urinēšanas vajadzības vērtējumā tika novērota atšķirīga ietekme. Papildus tika novērota arī pozitīva ietekme uz izvadītā urīna profilu, taču novērotās atšķirības nebija statistiski nozīmīgas.

 

PPNS

 

Placebo

 

P vērtība

Pacienti ar atbildes reakciju, balstoties uz pacientu

 

 

 

 

 

vērtēto vispārējo uzlabojumu

 

28%

 

13%

0,04

Pacienti ar atbildes reakciju, balstoties uz pētnieku

 

 

 

 

 

vērtēto vispārējo uzlabojumu

 

26%

 

11%

0,03

Pacienti ar atbildes reakciju attiecībā uz sāpēm un

 

 

 

 

 

neatliekamu vajadzību urinēt

 

 

 

 

 

Sāpes (vidējs/50 % uzlabojums)

 

27%

 

14%

0,08

Sāpju skala (uzlabojums par 1 punktu)

 

46%

 

29%

0,07

Spiedīga vajadzība urinēt (vidējs/50 %

 

22%

 

11%

0,08

uzlabojums)

 

 

 

 

 

Neatliekamas urinēšanas vajadzības skala

 

39%

 

46%

skaits

(uzlabojums par 1 punktu)

 

 

 

 

 

Vidējais sāpju rādītāja samazinājums attiecībā pret

 

0,5

 

0,2

skaits

sākumstāvokli

 

 

 

 

 

Izvadītā urīna raksturlielumu izmaiņas attiecībā

 

 

 

 

 

pret sākumstāvokli

 

 

 

 

 

Vidējais vienā reizē izvadītais urīna tilpums (cm3)

 

9,8

 

7,6

skaits

Pieaugums par ≥ 20 cm3 (% punkti)

 

 

skaits

Kopējais izvadītais urīna tilpums dienā (cm3)

 

+60

 

-20

skaits

Urinēšanas reižu skaits dienā

 

-1

 

-1

skaits

3 vai mazāk reizes dienā (% punkti)

 

 

skaits

Bieža urinēšana naktī

 

-0,8

 

-0,5

skaits

Otrajā no abiem ļoti līdzīgajiem pētījumiem tika uzņemti 148 pacienti un tika pierādīts pentozāna polisulfāta nātrija sāls statistiski nozīmīgs pārākums pār placebo pacientu ziņotajā vispārējā uzlabojumā, kas tika vērtēts kā primārais mērķa kritērijs, un pētnieku vērtētajā vispārējā uzlabojumā,

kā arī visos vērtējumos par sāpēm un neatliekamu vajadzību urinēt. Pentozāna polisulfāta nātrija sālim tika novērota lielākas efektivitātes tendence attiecībā uz dzimumdzīves uzlabošanu.

 

PPNS

 

Placebo

 

P vērtība

Pacienti ar atbildes reakciju, balstoties uz pacientu

 

 

 

 

 

vērtēto vispārējo uzlabojumu

 

32%

 

16%

0,01

Pacienti ar atbildes reakciju, balstoties uz pētnieku

 

 

 

 

 

vērtēto vispārējo uzlabojumu

 

36%

 

15%

0,002

Pacienti ar atbildes reakciju attiecībā uz sāpēm un

 

 

 

 

 

neatliekamu vajadzību urinēt

 

 

 

 

 

Sāpes (vidējs/50 % uzlabojums)

 

38%

 

18%

0,005

Sāpju skala (uzlabojums par 1 punktu)

 

66%

 

51%

0,04

Spiedīga vajadzība urinēt (vidējs/50 % uzlabojums)

 

30%

 

18%

0,04

Pacienti ar atbildes reakciju attiecībā uz sāpēm un

 

61%

 

43%

0,01

neatliekamu vajadzību urinēt

 

 

 

 

 

Uzlabota dzimumdzīve

 

31%

 

18%

0,06

Izvadītā urīna tilpuma izmaiņas attiecībā pret

 

 

 

 

 

sākumstāvokli

 

 

 

 

 

Vidējais vienā reizē izvadītais urīna tilpums (cm3)

 

+20,4

 

-2,1

skaits

Pieaugums par ≥ 20 cm3 (% punkti)

 

 

0,02

Kopējais izvadītais urīna tilpums dienā (cm3)

 

+3

 

-42

skaits

Ceturtais pētījums bija dubultakls, dubultslēpts daudzfaktoru plānojuma pētījums, un tajā tika vērtēta pentozāna polisulfāta nātrija sāls un hidroksizīna iedarbība. Pacienti tika randomizēti iekļauti četrās ārstēšanas grupās un sešus mēnešus saņēma ārstēšanu ar 3 x 100 mg pentozāna polisulfāta nātrija sāli, 1 x 50 mg hidroksizīnu, abām aktīvajām zālēm vai placebo. Kā primārais mērķa kritērijs tika definēta atbildes reakciju guvušo pacientu analīze, balstoties uz pacientu ziņoto Vispārējās atbildes reakcijas novērtējumu (GRA) pēc 24 nedēļas ilgas ārstēšanas. GRA tika vērtēts ar 7 punktu centralizētu skalu, kurā pacienti savu vispārējo atbildes reakciju, salīdzinot ar sākumstāvokli, varēja novērtēt šādās kategorijās: izteikti sliktāk, vidēji sliktāk, nedaudz sliktāk, bez izmaiņām, nedaudz labāk, vidēji labāk vai izteikti labāk. Pacienti, kuri norādīja kādu no pēdējām divām kategorijām, tika definēti kā guvuši atbildes reakciju uz ārstēšanu. Sekundārie mērķa kritēriji bija O'Līrija-Santa intersticiālā cistīta (IC) simptomu un problēmu indekss (O’Leary-Sant IC Symptom and Problem Index), Viskonsīnas Universitātes simptomu rādītājs (University of Wisconsin Symptom score), pacientu ziņotie sāpju/diskomforta un neatliekamas urinēšanas vajadzības simptomi un 24 stundu laikā izvadītā urīna dienasgrāmatas rezultāti. Salīdzinot pacientus, kuri saņēma pentozāna polisulfāta nātrija sāli, un tos, kuri nesaņēma pentozāna polisulfāta nātrija sāli (neatkarīgi no perorālas hidroksizīna lietošanas), netika konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības starp abām grupām, taču attiecībā uz primāro mērķa kritēriju pacientiem, kuri saņēma ārstēšanu ar pentozāna polisulfāta nātrija sāli (atsevišķi vai kombinācijā ar hidroksizīnu) (20 no 59, 34 %), salīdzinot ar pacientiem, kuri nesaņēma pentozāna polisulfāta nātrija sāli, bet, iespējams, saņēma hidroskizīnu (11 no 62, 18 %, p=0,064), tika novērota lielākas efektivitātes tendence.

 

PPNS

Placebo

Randomizēto pacientu skaits

Pacienti ar atbildes reakciju (%)

20 (34)

11 (18)

Pacienti, par kuriem iegūti visi sekundāro mērķa

49 (83)

47 (76)

kritēriju dati (%)

 

 

Vidējais sāpju rādītājs ± SN (0–9)

-1,2 ± 1,9

-0,7 ± 1,8

Vidējais neatliekamas urinēšanas rādītājs ± SN (0–9)

-1,2 ± 1,6

-0,9 ± 1,6

Vidējais 24 h urinēšanas biežums ± SN

-0,7 ± 4,8

-0,9 ± 6,3

Vidējais IC simptomu indekss ± SN (0–20)

-2,6 ± 3,4

-1,7 ± 3,5

Vidējais IC problēmu indekss ± SN (0–16)

-2,6 ± 3,6

-1,9 ± 2,8

Vidējais Viskonsīnas IC rādītājs ± SN (0–42)

-6,2 ± 8,9

-6,7 ± 8,2

Tika veikta apkopotā analīze iepriekš aprakstītajiem datiem, kas iegūti ar placebo kontrolētos pētījumos, lai novērtētu, vai ārstēšana ar perorāli lietojamu pentozāna polisulfāta nātrija sāli ir devusi

skaidru ieguvumu pacientiem. Šajā apkopotajā analīzē tika konstatēts, ka procentuālais skaits pacientu, kuriem ārstēšana ar pentozāna polisulfāta nātrija sāli bija nodrošinājusi atbildes reakciju un klīniski nozīmīgu uzlabojumu pacienta vērtējumā par savu vispārējo stāvokli, sāpēm un neatliekamu vajadzību urinēt, bija apmēram 2 reizes augstāks nekā attiecīgais procentuālais skaits pacientu ar atbildes reakciju uz placebo.

 

PPNS

Placebo

GRA

33,0 %

15,8 %

(95 % TI)

(27,1 % – 39,4 %)

(11,6 % – 21,2 %)

Sāpes

32,7 %

14,2 %

(95 % TI)

(26,0 % – 40,3 %)

(9,6 % – 20,6 %)

Neatliekama

27,4 %

14,2 %

vajadzība urinēt

(21,1 %– 34,8 %)

(9,6 % – 20,6 %)

(95 % TI)

 

 

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Mazāk nekā 10 % no perorāli lietota pentozāna polisulfāta nātrija sāls lēnām uzsūcas no kuņģa un zarnu trakta un ir pieejami sistēmiskajā asinsritē neizmainīta formā kā pentozāna polisulfāta nātrija sāls vai tā metabolīti. Visos pētījos tiek aprakstīta ļoti zema neizmainīta pentozāna polisulfāta nātrija sāls sistēmiskā pieejamība pēc šo zāļu perorālas lietošanas. Kopumā ziņotā pentozāna polisulfāta nātrija sāls sistēmiskā biopieejamība pēc perorālas lietošanas ir mazāka par 1 %.

Izkliede

Veseliem brīvprātīgajiem pēc vienas radioaktīvi iezīmētas pentozāna polisulfāta nātrija sāls devas parenterālas ievadīšanas notiek progresējoša kopējās radioaktivitātes uzņemšana aknās, liesā un nierēs (50 min pēc 1 mg/kg i.v. devas: 60 % no devas aknās, 7,7 % liesā; 3 h pēc devas ievadīšanas: 60 % aknās un liesā un 13 % urīnpūslī).

Biotransformācija

Pentozāna polisulfāta nātrija sāls plaši metabolizējas desulfatizācijas procesā aknās un liesā un depolimerizācijas procesā – nierēs.

Eliminācija

Pentozāna polisulfāta nātrija sāls šķietamais eliminācijas pusperiods plazmā ir atkarīgs no ievadīšanas ceļa. Pēc intravenozas ievadīšanas pentozāna polisulfāta nātrija sāls strauji tiek izvadīts no asinsrites, savukārt šķietamais eliminācijas pusperiods plazmā pēc perorālas lietošanas ir 24–34 stundas. Tāpēc sagaidāms, ka pēc pentozāna polisulfāta nātrija sāls perorālas lietošanas 3 reizes dienā pentozāna polisulfāta nātrija sāls organismā uzkrāsies tā lietošanas pirmajās 7 dienās (uzkrāšanās faktors 5–6,7). Pēc perorālas lietošanas neuzsūktais pentozāna polisulfāta nātrija sāls galvenokārt tiek izvadīts neizmainītā formā ar ekskrementiem. Apmēram 6 % no ievadītās pentozāna polisulfāta nātrija sāls devas tika izvadīti ar urīnu pēc desulfatizācijas un depolimerizācijas procesa.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti un ilgtermiņa kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Pentozāna polisulfāta nātrija sāls ietekme uz reproduktīvo un attīstības toksicitāti nav pētīta.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Kapsulas saturs

Mikrokristāliska celuloze

Magnija stearāts

Kapsulas apvalks

Želatīns

Titāna dioksīds (E171)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Pudelīte 30 mēneši

Izlietot 30 dienu laikā pēc pirmās atvēršanas.

Blisteris 21 mēnesis

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Pudelīte

Uzglabāt cieši noslēgtā pudelītē, lai pasargātu no mitruma.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc pudelītes pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

Blisteris

Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

ABPE pudelīte ar līdz pirmai atvēršanai nodrošinātu, bērniem neatveramu PP vāciņu ar 90 kapsulām. PVH/Aclar-alumīnija blisteris ar 90 (9 x 10) kapsulām

Iepakojumā 90 kapsulas.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

bene-Arzneimittel GmbH Herterichstrasse 1-3 D-81479 Munich

Tel.: ++49 (0) 89 / 7 49 87-0 Fakss: ++49 (0) 89 / 7 49 87-142

E-pasts: contact@bene-arzneimittel.de

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/17/1189/001

EU/1/17/1189/002

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Pirmās reģistrācijas datums: {GGGD. DD. mēnesis}

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas