Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Emtriva (emtricitabine) – Zāļu apraksts - J05AF09

Updated on site: 06-Oct-2017

Zāļu nosaukumsEmtriva
ATĶ kodsJ05AF09
Vielaemtricitabine
RažotājsGilead Sciences International Limited

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Emtriva 200 mg cietās kapsulas

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra cietā kapsula satur 200 mg emtricitabīna (Emtricitabine).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Cietās kapsulas.

Kapsulai ir balts, necaurspīdīgs korpuss ar gaiši zilu, necaurspīdīgu vāciľu un tās izmērs ir

19,4 mm x 6,9 mm. Uz katras kapsulas vāciľa ir uzraksts ar melnu tinti „200 mg” un uz korpusa – „GILEAD” un [Gilead logo].

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Emtriva ir paredzēta lietošanai kombinācijā ar citiem pretretrovīrusu līdzekļiem ar HIV-1 inficētu pieaugušo un bērnu ārstēšanai, sākot no 4 mēnešu vecuma.

Šī indikācija pamatota ar pētījumiem iepriekš neārstētiem un ārstētiem pacientiem ar stabilu virusoloģisku kontroli. Nav pieredzes par Emtriva lietošanu pacientiem, kuriem ir neveiksmīga pašreizējā terapija vai kuriem bijusi neveiksmīga daudzkārtīga terapija (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Lemjot par jaunu terapiju pacientiem, kuriem bijusi neveiksmīga pretretrovīrusu terapija, uzmanīgi jāapsver iespējamās mutācijas daţādu zāļu lietošanas dēļ un konkrētā pacienta ārstēšanas anamnēze. Ja iespējams, jāveic rezistences pārbaude.

4.2.Devas un lietošanas veids

Terapija jāuzsāk HIV infekcijas ārstēšanā pieredzējušam ārstam.

Devas

Emtriva 200 mg cietās kapsulas var lietot neatkarīgi no ēšanas.

Pieaugušajiem: ieteicamā Emtriva deva ir viena 200 mg cietā kapsula perorāli reizi dienā.

Ja pacients izlaidis Emtriva devas lietošanu 12 stundu laikā kopš paredzētā lietošanas laika, pacientam jālieto Emtriva deva, cik ātri vien iespējams un neatkarīgi no ēšanas, un tad jāatsāk nākamo devu lietošana atbilstoši parastajam plānam. Ja pacients izlaidis Emtriva devas lietošanu un ir pagājušas vairāk nekā 12 stundas kopš paredzētā lietošanas laika un gandrīz ir pienācis laiks nākamajai devai, pacientam deva ir jāizlaiţ un jāatsāk nākamo devu lietošana atbilstoši parastajam plānam.

Ja 1 stundas laikā pēc Emtriva lietošanas pacientam sākas vemšana, jālieto otra deva. Ja pacientam sākas vemšana vēlāk nekā 1 stundu pēc Emtriva lietošanas, otra deva nav jālieto.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki: nav pieejami drošuma un efektivitātes dati pacientiem pēc 65 gadu vecuma. Tomēr, ja nav norādījumu par nieru mazspēju, pieaugušajiem ieteiktā dienas deva nav jāpielāgo.

Nieru mazspēja: emtricitabīns tiek izvadīts ekskrēcijas veidā caur nierēm, un pacientiem ar nieru mazspēju emtricitabīna iedarbība bija stipri palielināta (skatīt 5.2. apakšpunktu). Visiem pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir < 30 ml/min (skatīt 4.4. apakšpunktu), jāpielāgo deva vai devas lietošanas starplaiks.

Tālāk 1. tabulā sniegtas vadlīnijas devas lietošanas starplaika pielāgošanai atbilstoši nieru mazspējas pakāpei, lietojot 200 mg cietās kapsulas. Devas lietošanas starplaika pielāgošanas līdz katrām 72 vai 96 stundām pacientiem ar kreatinīna klīrensu < 30 ml/min drošums un efektivitāte nav klīniski novērtēta. Tādēļ šiem pacientiem rūpīgi jākontrolē klīniskā atbildes reakcija uz ārstēšanu un nieru darbība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lai varētu lietot mazāku emtricitabīna dienas devu, pacientus ar nieru mazspēju var ārstēt arī ar Emtriva 10 mg/ml šķīdumu iekšķīgai lietošanai. Lūdzu skatīt Emtriva 10 mg/ml šķīduma iekšķīgai lietošanai zāļu aprakstu.

1. tabula. Vadlīnijas par devu lietošanas starplaiku pielāgotas atbilstoši kreatinīna klīrensam, lietojot 200 mg cietās kapsulas

 

Kreatinīna klīrenss (CLkr) (ml/min)

 

≥ 30

15 – 29

< 15 (funkcionāla

 

 

 

anefroze, kuras dēļ

 

 

 

nepieciešama

 

 

 

periodiska

 

 

 

hemodialīze)*

 

 

 

 

Ieteicamais 200 mg

Viena 200 mg cietā

Viena 200 mg cietā

Viena 200 mg cietā

cieto kapsulu devas

kapsula ik pēc 24 h

kapsula ik pēc 72 h

kapsula ik pēc 96 h

lietošanas

 

 

 

starplaiks

 

 

 

 

 

 

 

*Ietver 3 h hemodialīzes seansu 3 reizes nedēļā, sākot vēlākais 12 h pēc pēdējās emtricitabīna devas lietošanas.

Pacienti ar nieru slimību beigu stadijā (NSBS), kuri tiek ārstēti ar citiem dialīzes veidiem, piemēram, ambulatorisku peritoneālo dialīzi, nav pētīti, un ieteikumus par devu nav iespējams sniegt.

Aknu mazspēja: nav pieejami dati, pamatojoties uz kuriem varētu sniegt ieteikumus par devu pacientiem ar aknu mazspēju. Tomēr, ľemot vērā emtricitabīna minimālo metabolismu un elimināciju caur nierēm, maz ticams, ka pacientiem ar aknu mazspēju būtu nepieciešama devas pielāgošana (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Ja Emtriva lietošana pārtraukta pacientiem, kuri vienlaikus ir inficēti ar HIV un HBV, tad šie pacienti ir rūpīgi jākontrolē, vai nav norādes par hepatīta saasināšanos (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija: ieteicamā Emtriva deva bērniem, sākot no 4 mēnešu vecuma un pusaudţiem līdz 18 gadu vecumam, kuri sver vismaz 33 kg un var norīt cietās kapsulas, ir pa vienai 200 mg cietai kapsulai perorāli reizi dienā.

Nav datu par emtricitabīna efektivitāti, un ir pieejami tikai ierobeţoti dati par tā drošumu zīdaiľiem līdz 4 mēnešu vecumam. Tādēļ Emtriva nav ieteicams lietot pacientiem līdz 4 mēnešu vecumam (farmakokinētiskos datus par šo vecuma grupu skatīt 5.2. apakšpunktā).

Nav pieejami dati, pamatojoties uz kuriem varētu sniegt ieteikumus par devu bērniem ar nieru mazspēju.

Lietošanas veids

Emtriva 200 mg cietās kapsulas jālieto reizi dienā, perorāli, neatkarīgi no ēšanas.

Emtriva ir pieejams arī kā 10 mg/ml šķīdums iekšķīgai lietošanai zīdaiľiem, sākot no 4 mēnešu vecuma, bērniem un pacientiem, kuri nespēj norīt cietās kapsulas, un pacientiem ar nieru mazspēju. Lūdzu skatīt Emtriva 10 mg/ml šķīduma iekšķīgai lietošanai zāļu aprakstu. Emtricitabīna bioloģiskās pieejamības atšķirību dēļ starp cietajām kapsulām un šķīdumu iekšķīgai lietošanai, 240 mg emtricitabīna iekšķīgi lietojama šķīduma veidā nodrošina tādu pašu līmeni plazmā kā viena 200 mg emtricitabīna cietā kapsula (skatīt 5.2. apakšpunktu).

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Vispārēji

Emtricitabīnu nav ieteicams lietot monoterapijā HIV infekcijas ārstēšanai. Tas jālieto kombinācijā ar citiem pretretrovīrusu līdzekļiem. Lūdzu skatīt arī citu kombinētā shēmā lietoto pretretrovīrusu līdzekļu zāļu aprakstus.

Citu zāļu vienlaicīga lietošana

Emtriva nedrīkst lietot kopā ar citām zālēm, kas satur emtricitabīnu vai lamivudīnu.

Oportūnistiskas infekcijas

Pacientiem, kuri saľem emtricitabīnu vai kādu citu pretretrovīrusu terapiju, vēl aizvien var rasties oportūnistiskas infekcijas un citi HIV infekcijas sareţģījumi, tādēļ viľiem jāatrodas stingrā ar HIV saistītu slimību ārstēšanā pieredzējušu ārstu klīniskā uzraudzībā.

HIV pārnešana

Lai gan ir pierādīts, ka efektīva vīrusu supresija, lietojot pretretrovīrusu terapiju, būtiski mazina seksuālas transmisijas risku, nevar izslēgt noteiktu atlikušo risku. Jāveic piesardzības pasākumi transmisijas novēršanai saskaľā ar nacionālajām vadlīnijām.

Nieru darbība

Emtricitabīns tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm glomerulārās filtrācijas un aktīvas tubulāras sekrēcijas veidā. Emtricitabīna iedarbība var stipri palielināties pacientiem ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min), kuri saľem 200 mg emtricitabīna dienā cieto kapsulu veidā vai 240 mg iekšķīgi lietojama šķīduma veidā. Tādējādi visiem pacientiem, kam kreatinīna klīrenss ir

< 30 ml/min, jāpielāgo devas lietošanas starplaiks (lietojot Emtriva 200 mg cietās kapsulas) vai jāsamazina emtricitabīna dienas deva (lietojot Emtriva 10 mg/ml šķīdumu iekšķīgai lietošanai). 4.2. apakšpunktā sniegto devas lietošanas starplaika pielāgošanas vadlīniju drošums un efektivitāte

pamatota ar vienreizējas devas farmakokinētiskiem datiem un modelēšanu un nav novērtēta klīniski. Tādēļ pacientiem, kuri tiek ārstēti ar emtricitabīnu ar lielākiem devas lietošanas starplaikiem, rūpīgi jākontrolē klīniskā atbildes reakcija uz ārstēšanu un nieru darbība (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktus).

Emtricitabīns uzmanīgi jālieto vienlaikus ar zālēm, kas tiek izvadītas aktīvas tubulāras sekrēcijas veidā, jo vienlaikus lietošanas gadījumā var palielināties gan emtricitabīna, gan vienlaikus lietoto zāļu koncentrācija serumā konkurences dēļ par šo eliminācijas ceļu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ķermeľa masa un vielmaiľas raksturlielumi

Pretretrovīrusu terapijas laikā var palielināties ķermeľa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes līmenis asinīs. Šīs izmaiľas daļēji var būt saistītas ar slimības kontroli un ar dzīvesveidu. Daţos gadījumos iegūti pierādījumi par terapijas ietekmi uz lipīdu līmeni, bet nav pārliecinošu pierādījumu, kas ķermeľa masas palielināšanos ļautu saistīt ar kādu noteiktu ārstēšanas līdzekli. Par lipīdu un glikozes līmeľa kontroli asinīs sniegta atsauce uz oficiālām HIV ārstēšanas vadlīnijām. Lipīdu līmeľa traucējumi jāārstē atbilstoši klīniskām indikācijām.

Aknu darbība

Pacientiem ar jau esošiem aknu darbības traucējumiem, tostarp hronisku aktīvu hepatītu, ir lielāka aknu darbības traucējumu sastopamība CART laikā, un viľi ir jāuzrauga atbilstoši standarta praksei. Pacientiem ar hronisku B vai C hepatīta infekciju, kuri tiek ārstēti ar CART, ir palielināts smagu un, iespējams, letālu aknu blakusparādību risks. Veicot vienlaikus pretvīrusu terapiju pret B vai

C hepatītu, lūdzu skatīt arī atbilstošos šo zāļu aprakstus.

Ja šiem pacientiem ir norāde par aknu slimības paasinājumu, jāapsver ārstēšanas pārtraukšana uz laiku vai pavisam.

Ar hepatīta B vīrusu (HBV) vienlaikus inficētiem pacientiem

Emtricitabīns in vitro darbojas pret HBV. Tomēr nav pieejams pietiekami daudz datu par emtricitabīna efektivitāti un drošumu (lietojot 200 mg cieto kapsulu reizi dienā) pacientiem, kuri vienlaikus inficēti ar HIV un HBV. Emtricitabīna lietošana pacientiem ar hronisku HBV infekciju izraisa tādu pašu mutācijas veidu YMDD motīvā, kādu novēro lamivudīna terapijas laikā. YMDD mutācija izraisa rezistenci gan pret emtricitabīnu, gan pret lamivudīnu.

Lai konstatētu hepatīta paasinājumu, pacienti, kuri ir vienlaikus inficēti ar HIV un HBV, rūpīgi jāuzrauga, veicot gan klīnisku, gan laboratorisku novērošanu vismaz vairākus mēnešus pēc ārstēšanas pārtraukšanas ar emtricitabīnu. Šādi paasinājumi novēroti pēc emtricitabīna terapijas pārtraukšanas ar HBV inficētiem pacientiem bez vienlaikus HIV infekcijas un tie konstatēti galvenokārt pēc alanīna aminotransferāzes (ALAT) līmeľa palielināšanās serumā papildus atkārtotai HBV DNS konstatēšanai. Daţiem šādiem pacientiem HBV reaktivācija bija saistīta ar smagāku aknu slimību, ieskaitot dekompensāciju un aknu darbības traucējumu. Nav pietiekoši daudz norāţu, lai noteiktu, vai emtricitabīna terapijas atkārtota uzsākšana izmaina pēcterapijas hepatīta paasinājuma gaitu. Pacientiem ar progresējušu aknu slimību vai cirozi pārtraukt ārstēšanu nav ieteicams, jo hepatīta paasinājumi pēc ārstēšanas var izraisīt aknu dekompensāciju.

Mitohondriju disfunkcija pēc iedarbības in utero

Nukleoz(t)īdu analogi var ietekmēt mitohondriju funkciju daţādā pakāpē, bet visizteiktākā ietekme ir vērojama, lietojot stavudīnu, didanozīnu un zidovudīnu. Ir ziľojumi par mitohondriju disfunkciju HIV negatīviem zīdaiľiem, kas in utero un/vai postnatāli ir bijuši pakļauti nukleozīdu analogu iedarbībai; tas galvenokārt attiecas uz ārstēšanu ar terapijas shēmām, kas satur zidovudīnu. Galvenās nevēlamās blakusparādības, par kurām ir ziľots, ir hematoloģiski traucējumi (anēmija, neitropēnija) un metabolisma traucējumi (hiperlaktātēmija, hiperlipāzēmija). Šīs nevēlamās blakusparādības bieţi ir bijušas pārejošas. Reti ir ziľots par vēlīniem neiroloģiskiem traucējumiem (hipertonusu, krampjiem, izmainītu uzvedību). Pašlaik nav zināms, vai šādi neiroloģiskie traucējumi ir pārejoši vai paliekoši. Šīs atrades jāizvērtē katram bērnam, kas in utero bijis pakļauts nukleoz(t)īdu analogu iedarbībai un kam novēro smagas un nezināmas etioloģijas klīniskās atrades, īpaši neiroloģiskās atrades. Šīs atrades neietekmē esošās nacionālās rekomendācijas par antiretrovīrusu terapijas lietošanu grūtniecēm, lai novērstu HIV vertikālo transmisiju.

Imūnsistēmas reaktivācijas sindroms

HIV inficētiem pacientiem, kuriem, uzsākot CART, ir smags imūndeficīts, var parādīties iekaisuma reakcija uz asimptomātiskiem vai esošiem oportūniskajiem patogēnajiem mikroorganismiem. Iekaisuma reakcija var novest pie smaga klīniskā stāvokļa vai pastiprināt simptomu izpausmes. Parasti šādas reakcijas ir novērotas daţu pirmo nedēļu vai mēnešu laikā pēc CART uzsākšanas. Nozīmīgākie šādu reakciju piemēri ir citomegalovīrusu izraisīts tīklenes iekaisums, ģeneralizētas un/vai vietējas mikobakteriālas infekcijas un Pneumocystis jirovecii pneimonija. Visas iekaisuma reakciju pazīmes ir jāizvērtē, un nepieciešamības gadījumā jāordinē ārstēšana.

Ir saľemti ziľojumi par autoimūniem traucējumiem (tādiem kā Graves slimība), kas notiek imūnsistēmas reaktivācijas apstākļos; tomēr laiks līdz to rašanās sākumam ir mainīgāks un šie notikumi var parādīties daudzus mēnešus pēc terapijas uzsākšanas.

Osteonekroze

Lai gan tiek uzskatīts, ka etioloģiju nosaka vairāki faktori (tai skaitā kortikosteroīdu lietošana, alkohola lietošana, smaga imūnsupresija, palielināts ķermeľa masas indekss), ir ziľots par osteonekrozes gadījumiem, īpaši pacientiem ar progresējošu HIV-slimību un/vai pacientiem, kuri ilgstoši saľēmuši CART. Ja rodas locītavu smeldze un sāpes, locītavu stīvums vai kustības kļūst apgrūtinātas, pacientiem jāiesaka konsultēties ar ārstu.

Gados vecāki cilvēki

Emtriva nav pētīts pacientiem, kuri vecāki par 65 gadiem. Gados vecākiem pacientiem bieţāk varētu būt pavājināta nieru darbība, tāpēc jāievēro piesardzība, ārstējot gados vecākus pacientus ar Emtriva.

Pediatriskā populācija

Klīniskajos pētījumos, kuros piedalījās ar HIV inficēti bērni, papildus pieaugušajiem novērotajām blakusparādībām bieţāk radās anēmija un ādas krāsas pārmaiľas (skatīt 4.8. apakšpunktu).

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

In vitro emtricitabīns nenomāca metabolismu, kurā iesaistīta kāda no šīm cilvēka CYP450 izoformām: 1A2, 2A6, 2B6, 2C9, 2C19, 2D6 un 3A4. Emtricitabīns nenomāca glikuronidēšanu nodrošinošo enzīmu. Ľemot vērā šo in vitro pārbauţu rezultātus un zināmo emtricitabīna eliminācijas ceļu, CYP450 mediētas mijiedarbības potenciāla iespēja starp emtricitabīnu un citām zālēm ir maza.

Lietojot emtricitabīnu vienlaikus ar indinavīru, zidovudīnu, stavudīnu, famciklovīru vai tenofovīra disoproksila fumarātu, klīniski nozīmīga mijiedarbība nerodas.

Emtricitabīns izdalās galvenokārt glomerulārās filtrācijas un aktīvas tubulāras sekrēcijas veidā. Izľemot famciklovīru un tenofovīra disoproksila fumarātu, ietekme, lietojot emtricitabīnu vienlaikus ar zālēm, kas izdalās caur nierēm, vai citām zālēm, kas ietekmē nieru darbību, nav noteikta. Emtricitabīna un zāļu, kas tiek izvadītas aktīvas tubulāras sekrēcijas veidā, vienlaikus lietošana var būt par iemeslu emtricitabīna vai vienlaikus lietoto zāļu koncentrācijas palielināšanai serumā konkurences dēļ par šo eliminācijas ceļu.

Vēl nav klīniskās pieredzes par lietošanu vienlaikus ar citidīna analogiem. Tādējādi pašlaik emtricitabīna lietošana kombinācijā ar lamivudīnu HIV infekcijas ārstēšanai nav ieteicama.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par mērenu skaitu (no 300-1000 grūtniecības iznākumu) sieviešu grūtniecības laikā neuzrāda ar emtricitabīnu saistītas malformācijas vai toksisku ietekmi uz augli/jaundzimušo. Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda reproduktīvo toksicitāti. Ja nepieciešams, var apsvērt emtricitabīna lietošanu grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Ir pierādīts, ka emtricitabīns izdalās cilvēka pienā. Informācijas par emtricitabīna ietekmi uz jaundzimušajiem/zīdaiľiem nav pietiekama. Tāpēc Emtriva nav ieteicams lietot zīdīšanas laikā.

Parasti ar HIV inficētām sievietēm nekādā gadījumā nav ieteicams barot zīdaiľus ar krūti, lai izvairītos no HIV pārnešanas zīdainim.

Fertilitāte

Nav pieejami dati par emtricitabīna iedarbību uz cilvēkiem. Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda kaitīgu emtricitabīna ietekmi uz fertilitāti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr pacienti jāinformē, ka ārstēšanas laikā ar emtricitabīnu ziľots par reiboni.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Klīniskajos pētījumos, kuros piedalījušies ar HIV inficēti pieaugušie, visbieţāk novērotās emtricitabīna blakusparādības bija caureja (14,0%), galvassāpes (10,2%), paaugstināts kreatīnkināzes līmenis (10,2%) un slikta dūša (10,0%). Klīniskajos pētījumos, kuros piedalījās ar HIV inficēti bērni, papildus pieaugušajiem novērotajām blakusparādībām bieţāk radās anēmija (9,5%) un ādas krāsas pārmaiľas (31,8%).

Emtriva terapijas pārtraukšana pacientiem, kuri vienlaikus inficēti ar HIV un HBV, var būt saistīta ar smagu, akūtu hepatīta paasinājumu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Blakusparādību vērtējums no klīnisko pētījumu datiem veikts, ľemot vērā pieredzi, kas gūta

3 pētījumos pieaugušajiem (n = 1479) un 3 pētījumos bērniem (n = 169). Pētījumos ar pieaugušajiem 1039 iepriekš neārstēti un 440 ārstēti pacienti 48 nedēļas tika ārstēti ar emtricitabīnu (n = 814) vai salīdzinošas zāles (n = 665) kombinācijā ar citām pretretrovīrusu zālēm.

Tālāk 2. tabulā minētas blakusparādības no klīniskā pētījuma un pēcreģistrācijas pieredzes ar varbūtēju (vismaz iespējamu) saistību ar ārstēšanu pieaugušajiem ir sakārtotas pēc orgānu sistēmas un sastopamības bieţuma. Katrā sastopamības bieţuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā. Bieţumam izmantoti apzīmējumi ļoti bieţi (≥ 1/10), bieţi (≥ 1/100 līdz < 1/10) vai retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100).

2. tabula. Ar emtricitabīna lietošanu saistīto blakusparādību apkopojums tabulas veidā, pamatojoties uz klīnisko pētījumu un pēcreģistrācijas pieredzi

Sastopamības

 

Emtricitabīns

bieţums

 

 

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi:

Bieţi:

 

neitropēnija

Retāk:

 

anēmija 2

Imūnās sistēmas traucējumi:

Bieţi:

 

alerģiska reakcija

Vielmaiņas un uztures traucējumi:

Bieţi:

 

hipertrigliceridēmija, hiperglikēmija

Psihiskie traucējumi:

 

Bieţi:

 

bezmiegs, neparasti sapľi

Nervu sistēmas traucējumi:

Ļoti bieţi:

 

galvassāpes

Bieţi:

 

reibonis

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi:

Ļoti bieţi:

 

caureja, slikta dūša

Bieţi:

 

paaugstināts amilāzes, tostarp aizkuľģa dziedzera amilāzes līmenis, paaugstināts

 

 

lipāzes līmenis serumā, vemšana, sāpes vēderā, dispepsija

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi:

Bieţi:

 

paaugstināts aspartāta aminotransferāzes (ASAT) un/vai paaugstināts alanīna

 

 

aminotransferāzes (ALAT) līmenis serumā, hiperbilirubinēmija

Sastopamības Emtricitabīns bieţums

Ādas un zemādas audu bojājumi:

Bieţi:vezikulobullozi izsitumi, pustulozi izsitumi, makulopapulāri izsitumi, izsitumi, nieze, nātrene, ādas krāsas pārmaiľas (pastiprināta pigmentācija)1,2

Retāk:

angioneirotiskā tūska3

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi:

Ļoti bieţi:

paaugstināts kreatīnkināzes līmenis

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā:

Bieţi:

sāpes, astēnija

1Sīkāku informāciju skatīt 4.8. apakšpunktā, Atsevišķu blakusparādību apraksts.

2Lietojot emtricitabīnu bērniem, anēmiju novēroja bieţi, un ādas krāsas pārmaiľas (pastiprinātu pigmentāciju) — ļoti bieţi (skatīt 4.8. apakšpunktu, Pediatriskā populācija).

3Šo blakusparādību novēroja pēcreģistrācijas novērošanas laikā, bet nenovēroja randomizētos, kontrolētos emtricitabīna klīniskajos pētījumos pieaugušiejiem vai HIV klīniskajos pētījumos bērniem. Sastopamības bieţuma kategorija „Retāk” tika iegūta, izmantojot statistiskos aprēķinus, kam par pamatu izmantots kopējais pacientu skaits, kuri tika iekļauti ārstēšanai ar emtricitabīnu šajos klīniskajos pētījumos (n = 1563).

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Ādas krāsas pārmaiņas (pastiprināta pigmentācija): ādas krāsas pārmaiľas, kas izpaudās hiperpigmentācijas veidā, galvenokārt uz plaukstām un/vai pēdām; galvenokārt bija vieglas, asimptomātiskas un ar minimālu klīnisko nozīmīgumu. Mehānisms nav zināms.

Vielmaiņas raksturlielumi: Pretretrovīrusu terapijas laikā var palielināties ķermeľa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes līmenis asinīs (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Imūnsistēmas reaktivācijas sindroms: HIV inficētiem pacientiem, kuriem, uzsākot CART, ir smags imūndeficīts, var parādīties iekaisuma reakcija uz asimptomātiskiem vai esošiem oportūniskajiem patogēnajiem mikroorganismiem. Par autoimūniem traucējumiem (tādiem kā Graves slimība) arī ir saľemti ziľojumi; tomēr laiks līdz to rašanās sākumam ir mainīgāks un šie notikumi var parādīties daudzus mēnešus pēc terapijas uzsākšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Osteonekroze: ziľots par osteonekrozes gadījumiem, īpaši pacientiem ar vispārzināmiem riska faktoriem, progresējošu HIV-slimību vai pakļautiem ilgstošai CART ietekmei. Tās sastopamības bieţums nav zināms (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Vērtējums par blakusparādībām bērniem veikts, ľemot vērā datus no trīs pētījumiem, kuros piedalījušies bērni (n = 169), no kuriem bija iepriekš neārstēti (n = 123) un ārstēti (n = 46) ar HIV inficēti bērni vecumā no 4 mēnešiem līdz 18 gadiem tika ārstēti ar emtricitabīnu kombinācijā ar citām pretretrovīrusu zālēm.

Papildus pieaugušajiem novērotajām blakusparādībām (skatīt 4.8. apakšpunktu, Blakusparādību apkopojums tabulas veidā) bērniem bieţāk novēroja šādas blakusparādības: bērniem bieţi radās anēmija (9,5%) un ļoti bieţi — ādas krāsas pārmaiľas (pastiprināta pigmentācija) (31,8%).

Citas īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki: Emtriva nav pētīts pacientiem, kuri vecāki par 65 gadiem. Gados vecākiem pacientiem bieţāk varētu būt pavājināta nieru darbība, tāpēc jāievēro piesardzība, ārstējot gados vecākus pacientus ar Emtriva (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem: emtricitabīns tiek izvadīts ekskrēcijas veidā caur nierēm, un pacientiem ar nieru mazspēju emtricitabīna iedarbība bija stipri palielināta. Visiem pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir < 30 ml/min (skatīt 4.2., 4.4. un 5.2. apakšpunktus), jāpielāgo deva vai devas lietošanas starplaiks.

Pacienti ar vienlaikus HIV/HBV infekciju: blakusparādību spektrs vienlaikus ar HBV inficētiem pacientiem ir līdzīgs kā pacientiem tikai ar HIV infekciju bez HBV vienlaikus infekcijas. Tomēr, kā

paredzams šai pacientu grupai, ASAT un ALAT līmenis paaugstinājās daudz bieţāk nekā vispārējā ar HIV inficēto cilvēku grupā.

Hepatīta paasināšanās pēc ārstēšanas pārtraukšanas: HIV inficētiem pacientiem, kuri vienlaikus inficēti ar HBV, pēc ārstēšanas pārtraukšanas var rasties hepatīta paasinājums (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Ziľošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziľot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziľot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziľošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Lietojot līdz 1200 mg emtricitabīna, novēroja iepriekš minētās blakusparādības (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ja notiek pārdozēšana, jānovēro, vai pacientam nerodas toksicitātes pazīmes, un nepieciešamības gadījumā jāveic standarta uzturoša terapija.

Līdz 30% emtricitabīna devas var izvadīt ar hemodialīzi. Nav zināms, vai emtricitabīnu var izvadīt ar peritoneālo dialīzi.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: nukleozīdu un nukleotīdu reversās transkriptāzes inhibitori, ATĶ kods: J05AF09

Darbības mehānisms un farmakodinamiskā iedarbība

Emtricitabīns ir sintētisks citidīna nukleozīdu analogs ar specifisku iedarbību pret cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV-1 un HIV-2) un hepatīta B vīrusu (HBV).

Emtricitabīnu fosforilē šūnu enzīmi, veidojot emtricitabīna 5-trifosfātu, kas konkurējoši inhibē HIV-1 reverso transkriptāzi, pārtraucot DNS ķēdi. Emtricitabīns ir vājš zīdītāju α, β un ε DNS polimerāzes un mitohondriju γ DNS polimerāzes inhibitors.

Emtricitabīnam nav citotoksiskas iedarbības uz perifēro asiľu mononukleārām šūnām (PAMŠ), noteiktām limfocītu un monocītu-makrofāgu šūnu līnijām vai kaulu smadzeľu cilmšūnām in vitro. Nav iegūti pierādījumi toksiskai ietekmei uz mitohondrijiem in vitro vai in vivo.

Pretvīrusu aktivitāte in vitro: emtricitabīna 50% inhibējošā koncentrācija (IK50) pret laboratoriskiem un klīniskiem HIV-1 izolātiem bija 0,0013 – 0,5 µmol/l robeţās. Kombinētos pētījumos, lietojot emtricitabīnu kopā ar proteāzes inhibitoriem, nukleozīdu, nukleotīdu un nenukleozīdu analogu HIV reversās transkriptāzes inhibitoriem, tika novēroti additīvi līdz sinerģistiski efekti. Vairums šo kombināciju cilvēkam nav pētītas.

Pārbaudot aktivitāti pret HBV laboratoriskiem celmiem, emtricitabīna 50% inhibējošā koncentrācija

(IK50) bija 0,01 – 0,04 µmol/l robeţās.

Rezistence: HIV-1 rezistence pret emtricitabīnu rodas pārmaiľu dēļ 184 kodonā, aizstājot HIV reversā transkriptāzē metionīnu ar valīnu (novērots arī izoleicīna starpprodukts). Šo HIV-1 mutāciju novēroja in vitro un ar HIV-1 inficētiem pacientiem.

Pret emtricitabīnu rezistenti vīrusi bija krusteniski rezistenti pret lamivudīnu, bet saglabāja jutību pret citiem nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoriem (NRTI) (zidovudīnu, stavudīnu, tenofovīru, abakavīru un didanozīnu), visiem nenukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoriem (NNRTI) un visiem proteāzes inhibitoriem (PI). Pret zidovudīnu, didanozīnu un NNRTI rezistentie vīrusi saglabāja jutību pret emtricitabīnu (IK50 = 0,002 µmol/l – 0,08 µmol/l).

Klīniskā efektivitāte un drošums

Pierādīts, ka emtricitabīns kombinācijā ar citiem pretretrovīrusu līdzekļiem, tostarp nukleozīdu analogiem, nenukleozīdu analogiem un proteāzes inhibitoriem, ir efektīvs līdzeklis HIV infekcijas ārstēšanai iepriekš neārstētiem pacientiem un ārstētiem pacientiem ar stabilu virusoloģisku kontroli. Nav pieredzes par emtricitabīna lietošanu pacientiem, kuriem ir neveiksmīga pašreizējā terapija vai bijusi neveiksmīga daudzkārtīga terapija.

Ar pretretrovīrusu līdzekļiem iepriekš neārstētiem pieaugušajiem emtricitabīns bija ievērojami pārāks par stavudīnu, lietojot abas zāles kopā ar didanozīnu un efavirenzu 48 terapijas nedēļas. Fenotipa analīze neliecināja par nozīmīgām jutības pārmaiľām pret emtricitabīnu, ja nebija radusies M184V/I mutācija.

Virusoloģiski stabiliem iepriekš ārstētiem pieaugušajiem pierādīja, ka emtricitabīns kombinācijā ar NRTI (stavudīnu vai zidovudīnu) un proteāzes inhibitoru (PI) vai NNRTI nav sliktāks par lamivudīnu attiecībā uz uzlabošanās gadījumu skaitu (< 400 kopijas/ml) 48 nedēļu laikā (77% emtricitabīnam, 82% lamivudīnam). Turklāt otrā pētījumā iepriekš ārstēti pieaugušie, kuri saľem stabilu uz PI balstītu ļoti aktīvu pretretrovīrusu terapijas (ĻAPRT) shēmu, pēc nejaušības principa reizi dienā saľēma emtricitabīnu saturošu shēmu vai turpināja lietot PI-ĻAPRT shēmu. Pēc 48 terapijas nedēļām emtricitabīnu saturošai shēmai bija līdzvērtīga pacientu daļa ar HIV RNS < 400 kopijas/ml (94% emtricitabīnam, salīdzinot ar 92%) un lielāka pacientu daļa ar HIV RNS < 50 kopijas/ml (95% emtricitabīnam, salīdzinot ar 87%), salīdzinot ar pacientiem, kuri turpināja lietot PI-ĻAPRT shēmu.

Pediatriskā populācija

Vairumam zīdaiľu vecākiem par 4 mēnešiem un bērnu tika sasniegts vai 48 nedēļas saglabājās pilnīgs plazmas HIV-1 RNS nomākums (89% sasniedza līmeni ≤ 400 kopijas/ml un 77% sasniedza līmeni

≤ 50 kopijas/ml).

Nav klīniskas pieredzes par emtricitabīna lietošanu zīdaiľiem jaunākiem par 4 mēnešiem.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas emtricitabīns ātri un ekstensīvi uzsūcas, un maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1 – 2 h pēc devas lietošanas. 20 ar HIV inficētām personām, kuras saľēma 200 mg emtricitabīna dienā cieto kapsulu veidā, līdzsvara stāvoklī emtricitabīna maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax), minimālā koncentrācija (Cmin) un laukums zem plazmas koncentrācijas un laika līknes, lietojot devu ik pēc 24 h (AUC), bija attiecīgi 1,8 ± 0,7 µg/ml, 0,09 ± 0,07 µg/ml un

10,0 ± 3,1 µgh/ml. Līdzsvara stāvoklī minimālā koncentrācija sasniedz līmeni, kas aptuveni 4 reizes pārsniedz pret-HIV aktivitātes IK90 robeţas in vitro.

Aprēķināts, ka emtricitabīna absolūtā bioloģiskā pieejamība Emtriva 200 mg cietajām kapsulām ir 93% un Emtriva 10 mg/ml šķīdumam iekšķīgai lietošanai ir 75%.

Reģistrācijas pētījumā ar bērniem un galīgās bioekvivalences pētījumā pieaugušajiem pierādīts, ka Emtriva 10 mg/ml šķīduma iekšķīgai lietošanai bioloģiskā pieejamība ir aptuveni 80% no Emtriva 200 mg cieto kapsulu bioloģiskās pieejamības. Šīs atšķirības iemesls nav zināms. Šīs bioloģiskās pieejamības atšķirības dēļ, lietojot 240 mg emtricitabīna iekšķīgi lietojama šķīduma veidā, līmenim plazmā jābūt līdzīgam kā novērots pēc vienas emtricitabīna 200 mg cietās kapsulas lietošanas. Tādēļ bērni, kuri sver vismaz 33 kg, var lietot vai nu vienu 200 mg cieto kapsulu dienā, vai šķīdumu iekšķīgai lietošanai līdz maksimālai devai 240 mg (24 ml) reizi dienā.

Emtriva 200 mg cieto kapsulu lietošana ar taukiem bagātas maltītes laikā vai Emtriva 10 mg/ml iekšķīgi lietojama šķīduma lietošana ar zemu tauku saturu vai taukiem bagātas maltītes laikā neietekmēja emtricitabīna sistēmisko iedarbību (AUC0-∞); tādēļ Emtriva 200 mg cietās kapsulas un Emtriva 10 mg/ml iekšķīgi lietojamu šķīdumu var lietot neatkarīgi no ēšanas.

Izkliede

In vitro ar cilvēka plazmas olbaltumiem saistījās < 4% emtricitabīna un neatkarīgi no koncentrācijas 0,02 – 200 µg/ml robeţās. Vidējā attiecība starp koncentrāciju plazmā un asinīs bija aptuveni 1,0 un vidējā attiecība starp koncentrāciju spermā un plazmā bija aptuveni 4,0.

Šķietamais sadales tilpums pēc emtricitabīna intravenozas ievades bija 1,4 ± 0,3 l/kg, kas liecina, ka emtricitabīns plaši izplatās organismā gan intracelulārā, gan ekstracelulārā šķidruma telpā.

Biotransformācija

Emtricitabīna metabolisms ir ierobeţots. Emtricitabīna biotransformācija ietver tiola daļas oksidēšanu, veidojot 3-sulfoksīda diastereomērus (aptuveni 9% devas), un konjugāciju ar glikuronskābi, veidojot 2-O-glikuronīdu (aptuveni 4% devas).

Emtricitabīns nenomāc in vitro zāļu metabolismu, kurā iesaistīti šādi cilvēka CYP450 izoenzīmi: 1A2,

2A6, 2B6, 2C9, 2C19, 2D6 un 3A4.

Emtricitabīns nenomāc arī uridīna-5-difosfoglikuroniltransferāzi, glikuronidēšanu nodrošinošo enzīmu.

Eliminācija

Emtricitabīns tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm, visa deva tiek konstatēta urīnā (aptuveni 86%) un izkārnījumos (aptuveni 14%). Trīspadsmit procenti emtricitabīna devas konstatēja urīnā trīs metabolītu veidā. Emtricitabīna sistēmiskais klīrenss vidēji bija 307 ml/min (4,03 ml/min/kg). Pēc perorālas lietošanas emtricitabīna eliminācijas pusperiods ir aptuveni 10 stundas.

Linearitāte/nelinearitāte

Emtricitabīna farmakokinētika ir proporcionāla devai robeţās no 25 – 200 mg pēc vienreizējas vai atkārtotas lietošanas.

Intracelulārā farmakokinētika: klīniskā pētījumā emtricitabīna trifosfāta intracelulārais pusperiods perifēro asiľu mononukleārās šūnās bija 39 stundas. Intracelulārā trifosfāta līmenis paaugstinājās, palielinot devu, bet sasniedza plato, lietojot 200 mg vai lielāku devu.

Pieaugušajiem ar nieru mazspēju

Farmakokinētikas raksturlielumus noteica pēc vienreizējas 200 mg emtricitabīna cieto kapsulu devas lietošanas 30 ar HIV neinficētām personām ar daţādas pakāpes nieru mazspēju. Cilvēkus sadalīja grupās atbilstoši sākotnējam kreatinīna klīrensam (normāla darbība: > 80 ml/min; viegli darbības traucējumi: 50 – 80 ml/min; vidēji smagi darbības traucējumi: 30 - 49 ml/min; smagi darbības traucējumi: < 30 ml/min; funkcionāla anefroze, kuras dēļ nepieciešama hemodialīze: < 15 ml/min).

Emtricitabīna sistēmiskā iedarbība (vidēji ± standarta novirze) palielinājās no 11,8 ± 2,9 µg h/ml personām ar normālu nieru darbību līdz 19,9 ± 1,1; 25,0 ± 5,7 un 34,0 ± 2,1 µgh/ml attiecīgi pacientiem ar viegliem, vidēji smagiem un smagiem nieru darbības traucējumiem.

Pacientiem ar NSBS, kam tiek veikta hemodialīze, aptuveni 30% emtricitabīna devas konstatēja dializātā pēc 3 stundas ilgas dialīzes, kuru sāka 1,5 stundas laikā pēc emtricitabīna lietošanas (asins plūsmas ātrums 400 ml/min un dializāta plūsmas ātrums aptuveni 600 ml/min).

Aknu mazspēja

Emtricitabīna farmakokinētika nav pētīta ar HBV neinficētām personām ar daţādas pakāpes aknu mazspēju. Kopumā emtricitabīna farmakokinētika ar HBV inficētām personām parasti bija līdzīga kā veselām un ar HIV inficētām personām.

Vecums

Gados vecākiem cilvēkiem (vecākiem par 65 gadiem) farmakokinētikas dati nav pieejami.

Dzimums

Lai gan sievietēm vidējā Cmax un Cmin bija par aptuveni 20% lielāka un vidējais AUC par 16% lielāks nekā vīriešiem, šo atšķirību neuzskata par klīniski nozīmīgu.

Etniskā piederība

Nav konstatētas klīniski nozīmīgas farmakokinētikas atšķirības daţādas etniskās piederības pārstāvjiem.

Pediatriskā populācija

Vispārēji emtricitabīna farmakokinētika zīdaiľiem, bērniem un pusaudţiem (4 mēnešu – 18 gadu vecumā) parasti ir līdzīga kā pieaugušajiem.

Vidējais AUC 77 zīdaiľiem, bērniem un pusaudţiem, kuri saľēma 6 mg/kg emtricitabīna reizi dienā iekšķīgi lietojama šķīduma veidā vai 200 mg emtricitabīna cieto kapsulu veidā reizi dienā, bija līdzīgs vidējam AUC 10,0 µgh/ml kā 20 pieaugušajiem, kuri saľēma 200 mg cietās kapsulas reizi dienā.

Farmakokinētiskie dati tika iegūti atklātā, nesalīdzinošā pētījumā no 20 jaundzimušajiem, kuri bija dzimuši HIV inficētām mātēm, un kuri saľēma divus 4 dienu ārstēšanas kursus emtricitabīna iekšķīgi lietojama šķīduma veidā no pirmās dzīves nedēļas līdz 3 mēnešu vecumam, 3 mg/kg devas vienreiz dienā. Devas lielums bija puse no tā, kas apstiprināta zīdaiľiem sākot no 4 mēnešu vecuma un vecākiem (6 mg/kg). Kopējais organisma klīrenss līdzsvara stāvoklī (CL/F) pieauga līdz ar vecumu pēc 3 mēnešu perioda, ar attiecīgu AUC samazinājumu. Emtricitabīna iedarbība plazmā (AUC) zīdaiľiem līdz 3 mēnešu vecumam, kuri saľēma 3 mg/kg emtricitabīna vienreiz dienā, bija līdzīga tai, kas tika novērota, lietojot 6 mg/kg dienas devas HIV inficētiem pieaugušajiem un bērniem no

4 mēnešu vecuma un vecākiem.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par emtricitabīna farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Kapsulas saturs

Krospovidons

Magnija stearāts (E 572)

Mikrokristāliskā celuloze (E 460)

Povidons (E 1201)

Kapsulas apvalks

Ţelatīns Indigotīns (E 132)

Titāna dioksīds (E 171)

Apdrukas tinte satur

Melno dzelzs oksīdu (E 172) Šellaku (E 904)

6.2.Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

30 cietās kapsulas augsta blīvuma polietilēna (ABPE) pudelē ar bērniem neatveramu polipropilēna aizdari.

Polihlortrifluoretilēna (PHTFE)/polietilēna (PE)/polivinilhlorīda (PVH)/alumīnija blisters. Katrā blisterī ir 30 cieto kapsulu.

Iepakojuma lielums: 30 cietās kapsulas.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Gilead Sciences International Ltd.

Cambridge

CB21 6GT

Lielbritānija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

EU/1/03/261/001

EU/1/03/261/002

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2003. gada 24. oktobrī

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008. gada 22. septembrī

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Emtriva 10 mg/ml šķīdums iekšķīgai lietošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ml Emtriva šķīduma iekšķīgai lietošanai satur 10 mg emtricitabīna (Emtricitabine).

Palīgviela(s) ar zināmu iedarbību:

Katra deva (24 ml) satur 36 mg metilparahidroksibenzoāta (E 218), 3,6 mg propilparahidroksibenzoāta (E 216), 1,2 mg saulrieta dzeltenā (E 110) un 36 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums iekšķīgai lietošanai.

Oranţas līdz tumši oranţas krāsas dzidrs šķīdums.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Emtriva ir paredzēta lietošanai kombinācijā ar citiem pretretrovīrusu līdzekļiem ar HIV-1 inficētu pieaugušo un bērnu ārstēšanai, sākot no 4 mēnešu vecuma.

Šī indikācija pamatota ar pētījumiem iepriekš neārstētiem un ārstētiem pacientiem ar stabilu virusoloģisku kontroli. Nav pieredzes par Emtriva lietošanu pacientiem, kuriem ir neveiksmīga pašreizējā terapija vai kuriem bijusi neveiksmīga daudzkārtīga terapija (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Lemjot par jaunu terapiju pacientiem, kuriem bijusi neveiksmīga pretretrovīrusu terapija, uzmanīgi jāapsver iespējamās mutācijas daţādu zāļu lietošanas dēļ un konkrētā pacienta ārstēšanas anamnēze. Ja iespējams, jāveic rezistences pārbaude.

4.2. Devas un lietošanas veids

Terapija jāuzsāk HIV infekcijas ārstēšanā pieredzējušam ārstam.

Devas

Emtriva 10 mg/ml šķīdumu iekšķīgai lietošanai var lietot neatkarīgi no ēšanas. Iepakojumā ir mērkausiľš (skatīt 6.5. apakšpunktu).

Pieaugušajiem: Emtriva 10 mg/ml šķīduma iekšķīgai lietošanai ieteicamā deva ir 240 mg (24 ml) reizi dienā.

Ja pacients izlaidis Emtriva devas lietošanu 12 stundu laikā kopš paredzētā lietošanas laika, pacientam jālieto Emtriva deva, cik ātri vien iespējams un neatkarīgi no ēšanas, un tad jāatsāk nākamo devu lietošana atbilstoši parastajam plānam. Ja pacients izlaidis Emtriva devas lietošanu un ir pagājušas vairāk nekā 12 stundas kopš paredzētā lietošanas laika un gandrīz ir pienācis laiks nākamajai devai, pacientam deva ir jāizlaiţ un jāatsāk nākamo devu lietošana atbilstoši parastajam plānam.

Ja 1 stundas laikā pēc Emtriva lietošanas pacientam sākas vemšana, jālieto otra deva. Ja pacientam sākas vemšana vēlāk nekā 1 stundu pēc Emtriva lietošanas, otra deva nav jālieto.

Pieaugušajiem, pusaudţiem un bērniem, kuri sver vismaz 33 kg un var norīt cietās kapsulas, ir pieejamas Emtriva 200 mg cietās kapsulas. Lūdzu skatīt Emtriva 200 mg cieto kapsulu zāļu aprakstu. Emtricitabīna bioloģiskās pieejamības atšķirību dēļ starp cietajām kapsulām un šķīdumu iekšķīgai lietošanai, 240 mg emtricitabīna iekšķīgi lietojama šķīduma (24 ml) veidā nodrošina tādu pašu līmeni plazmā kā viena 200 mg emtricitabīna cietā kapsula (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki: nav pieejami drošuma un efektivitātes dati pacientiem pēc 65 gadu vecuma. Tomēr, ja nav norādījumu par nieru mazspēju, pieaugušajiem ieteiktā dienas deva nav jāpielāgo.

Nieru mazspēja: emtricitabīns tiek izvadīts ekskrēcijas veidā caur nierēm, un pacientiem ar nieru mazspēju emtricitabīna iedarbība bija stipri palielināta (skatīt 5.2. apakšpunktu). Visiem pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir < 30 ml/min (skatīt 4.4. apakšpunktu), jāpielāgo deva vai devas lietošanas starplaiks.

Tālāk 1. tabulā norādītas Emtriva 10 mg/ml šķīduma iekšķīgai lietošanai dienas devas atbilstoši nieru mazspējas pakāpei. Šo devu drošums un efektivitāte nav klīniski pārbaudīta. Tādēļ šiem pacientiem rūpīgi jākontrolē klīniskā atbildes reakcija uz ārstēšanu un nieru darbība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacientus ar nieru mazspēju var ārstēt arī ar Emtriva 200 mg cietajām kapsulām, pielāgojot devas lietošanas starplaiku. Lūdzu skatīt Emtriva 200 mg cieto kapsulu zāļu aprakstu.

1. tabula. Emtriva 10 mg/ml šķīduma iekšķīgai lietošanai dienas devas pielāgotas atbilstoši kreatinīna klīrensam

 

 

Kreatinīna klīrenss (CLkr) (ml/min)

 

≥ 30

 

15 – 29

< 15 (funkcionāla

 

 

 

 

anefroze, kuras dēļ

 

 

 

 

nepieciešama

 

 

 

 

periodiska

 

 

 

 

hemodialīze)*

 

 

 

 

 

Emtriva 10 mg/ml

240 mg

 

80 mg

60 mg

iekšķīgi lietojamā

 

(24 ml)

 

(8 ml)

(6 ml)

šķīduma ieteicamā deva

 

 

 

 

 

ik pēc 24 stundām

 

 

 

 

*Ietver 3 h hemodialīzes seansu 3 reizes nedēļā, sākot vēlākais 12 h pēc pēdējās emtricitabīna devas lietošanas.

Pacienti ar nieru slimību beigu stadijā (NSBS), kuri tiek ārstēti ar citiem dialīzes veidiem, piemēram, ambulatorisku peritoneālo dialīzi, nav pētīti, un ieteikumus par devu nav iespējams sniegt.

Aknu mazspēja: nav pieejami dati, pamatojoties uz kuriem varētu sniegt ieteikumus par devu pacientiem ar aknu mazspēju. Tomēr, ľemot vērā emtricitabīna minimālo metabolismu un elimināciju caur nierēm, maz ticams, ka pacientiem ar aknu mazspēju būtu nepieciešama devas pielāgošana (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Ja Emtriva lietošana pārtraukta pacientiem, kuri vienlaikus ir inficēti ar HIV un HBV, tad šie pacienti ir rūpīgi jākontrolē, vai nav norādes par hepatīta saasināšanos (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija: Emtriva 10 mg/ml šķīduma iekšķīgai lietošanai ieteicamā deva ir 6 mg/kg, maksimāli līdz 240 mg (24 ml) reizi dienā.

Bērni, sākot no 4 mēnešu vecuma, kuri sver vismaz 33 kg, var lietot vienu 200 mg cieto kapsulu dienā vai emtricitabīnu iekšķīgi lietojama šķīduma veidā maksimāli līdz 240 mg reizi dienā.

Nav datu par emtricitabīna efektivitāti, un ir pieejami tikai ierobeţoti dati par tā drošumu zīdaiľiem līdz 4 mēnešu vecumam. Tādēļ Emtriva nav ieteicams lietot pacientiem līdz 4 mēnešu vecumam (farmakokinētiskos datus par šo vecuma grupu skatīt 5.2. apakšpunktā).

Nav pieejami dati, pamatojoties uz kuriem varētu sniegt ieteikumus par devu bērniem ar nieru mazspēju.

Lietošanas veids

Emtriva 10 mg/ml šķīdums iekšķīgai lietošanai jālieto reizi dienā, perorāli, neatkarīgi no ēšanas. Iepakojumā ir mērkausiľš (skatīt 6.5. apakšpunktu).

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Vispārēji

Emtricitabīnu nav ieteicams lietot monoterapijā HIV infekcijas ārstēšanai. Tas jālieto kombinācijā ar citiem pretretrovīrusu līdzekļiem. Lūdzu skatīt arī citu kombinētā shēmā lietoto pretretrovīrusu līdzekļu zāļu aprakstus.

Citu zāļu vienlaicīga lietošana

Emtriva nedrīkst lietot kopā ar citām zālēm, kas satur emtricitabīnu vai lamivudīnu.

Oportūnistiskas infekcijas

Pacientiem, kuri saľem emtricitabīnu vai kādu citu pretretrovīrusu terapiju, vēl aizvien var rasties oportūnistiskas infekcijas un citi HIV infekcijas sareţģījumi, tādēļ viľiem jāatrodas stingrā ar HIV saistītu slimību ārstēšanā pieredzējušu ārstu klīniskā uzraudzībā.

HIV pārnešana

Lai gan ir pierādīts, ka efektīva vīrusu supresija, lietojot pretretrovīrusu terapiju, būtiski mazina seksuālas transmisijas risku, nevar izslēgt noteiktu atlikušo risku. Jāveic piesardzības pasākumi transmisijas novēršanai saskaľā ar nacionālajām vadlīnijām.

Nieru darbība

Emtricitabīns tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm glomerulārās filtrācijas un aktīvas tubulāras sekrēcijas veidā. Emtricitabīna iedarbība var stipri palielināties pacientiem ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min), kuri saľem 200 mg emtricitabīna dienā cieto kapsulu veidā vai 240 mg iekšķīgi lietojama šķīduma veidā. Tādējādi visiem pacientiem, kam kreatinīna klīrenss ir

< 30 ml/min, jāpielāgo devas lietošanas starplaiks (lietojot Emtriva 200 mg cietās kapsulas) vai jāsamazina emtricitabīna dienas deva (lietojot Emtriva 10 mg/ml šķīdumu iekšķīgai lietošanai).

4.2. apakšpunktā norādīto samazināto devu drošums un efektivitāte ir pamatota ar vienreizējas devas farmakokinētiskiem datiem un modelēšanu un nav klīniski pārbaudīta. Tādēļ pacientiem, kuri tiek ārstēti ar samazinātu emtricitabīna devu, rūpīgi jākontrolē klīniskā atbildes reakcija uz ārstēšanu un nieru darbība (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktus).

Emtricitabīns uzmanīgi jālieto vienlaikus ar zālēm, kas tiek izvadītas aktīvas tubulāras sekrēcijas veidā, jo vienlaikus lietošanas gadījumā var palielināties gan emtricitabīna, gan vienlaikus lietoto zāļu koncentrācija serumā konkurences dēļ par šo eliminācijas ceļu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ķermeľa masa un vielmaiľas raksturlielumi

Pretretrovīrusu terapijas laikā var palielināties ķermeľa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes līmenis asinīs. Šīs izmaiľas daļēji var būt saistītas ar slimības kontroli un ar dzīvesveidu. Daţos

gadījumos iegūti pierādījumi par terapijas ietekmi uz lipīdu līmeni, bet nav pārliecinošu pierādījumu, kas ķermeľa masas palielināšanos ļautu saistīt ar kādu noteiktu ārstēšanas līdzekli. Par lipīdu un glikozes līmeľa kontroli asinīs sniegta atsauce uz oficiālām HIV ārstēšanas vadlīnijām. Lipīdu līmeľa traucējumi jāārstē atbilstoši klīniskām indikācijām.

Aknu darbība

Pacientiem ar jau esošiem aknu darbības traucējumiem, tostarp hronisku aktīvu hepatītu, ir lielāka aknu darbības traucējumu sastopamība CART laikā, un viľi ir jāuzrauga atbilstoši standarta praksei. Pacientiem ar hronisku B vai C hepatīta infekciju, kuri tiek ārstēti ar CART, ir palielināts smagu un, iespējams, letālu aknu blakusparādību risks. Veicot vienlaikus pretvīrusu terapiju pret B vai

C hepatītu, lūdzu skatīt arī atbilstošos šo zāļu aprakstus.

Ja šiem pacientiem ir norāde par aknu slimības paasinājumu, jāapsver ārstēšanas pārtraukšana uz laiku vai pavisam.

Ar hepatīta B vīrusu (HBV) vienlaikus inficētiem pacientiem

Emtricitabīns in vitro darbojas pret HBV. Tomēr nav pieejams pietiekami daudz datu par emtricitabīna efektivitāti un drošumu (lietojot 200 mg cieto kapsulu reizi dienā) pacientiem, kuri vienlaikus inficēti ar HIV un HBV. Emtricitabīna lietošana pacientiem ar hronisku HBV infekciju izraisa tādu pašu mutācijas veidu YMDD motīvā, kādu novēro lamivudīna terapijas laikā. YMDD mutācija izraisa rezistenci gan pret emtricitabīnu, gan pret lamivudīnu.

Lai konstatētu hepatīta paasinājumu, pacienti, kuri ir vienlaikus inficēti ar HIV un HBV, rūpīgi jāuzrauga, veicot gan klīnisku, gan laboratorisku novērošanu vismaz vairākus mēnešus pēc ārstēšanas pārtraukšanas ar emtricitabīnu. Šādi paasinājumi novēroti pēc emtricitabīna terapijas pārtraukšanas ar HBV inficētiem pacientiem bez vienlaikus HIV infekcijas un tie konstatēti galvenokārt pēc alanīna aminotransferāzes (ALAT) līmeľa palielināšanās serumā papildus atkārtotai HBV DNS konstatēšanai. Daţiem šādiem pacientiem HBV reaktivācija bija saistīta ar smagāku aknu slimību, ieskaitot dekompensāciju un aknu darbības traucējumu. Nav pietiekoši daudz norāţu, lai noteiktu, vai emtricitabīna terapijas atkārtota uzsākšana izmaina pēcterapijas hepatīta paasinājuma gaitu. Pacientiem ar progresējušu aknu slimību vai cirozi pārtraukt ārstēšanu nav ieteicams, jo hepatīta paasinājumi pēc ārstēšanas var izraisīt aknu dekompensāciju.

Mitohondriju disfunkcija pēc iedarbības in utero

Nukleoz(t)īdu analogi var ietekmēt mitohondriju funkciju daţādā pakāpē, bet visizteiktākā ietekme ir vērojama, lietojot stavudīnu, didanozīnu un zidovudīnu. Ir ziľojumi par mitohondriju disfunkciju HIV negatīviem zīdaiľiem, kas in utero un/vai postnatāli ir bijuši pakļauti nukleozīdu analogu iedarbībai; tas galvenokārt attiecas uz ārstēšanu ar terapijas shēmām, kas satur zidovudīnu. Galvenās nevēlamās blakusparādības, par kurām ir ziľots, ir hematoloģiski traucējumi (anēmija, neitropēnija) un metabolisma traucējumi (hiperlaktātēmija, hiperlipāzēmija). Šīs nevēlamās blakusparādības bieţi ir bijušas pārejošas. Reti ir ziľots par vēlīniem neiroloģiskiem traucējumiem (hipertonusu, krampjiem, izmainītu uzvedību). Pašlaik nav zināms, vai šādi neiroloģiskie traucējumi ir pārejoši vai paliekoši. Šīs atrades jāizvērtē katram bērnam, kas in utero bijis pakļauts nukleoz(t)īdu analogu iedarbībai un kam novēro smagas un nezināmas etioloģijas klīniskās atrades, īpaši neiroloģiskās atrades. Šīs atrades neietekmē esošās nacionālās rekomendācijas par antiretrovīrusu terapijas lietošanu grūtniecēm, lai novērstu HIV vertikālo transmisiju.

Imūnsistēmas reaktivācijas sindroms

HIV inficētiem pacientiem, kuriem, uzsākot CART, ir smags imūndeficīts, var parādīties iekaisuma reakcija uz asimptomātiskiem vai esošiem oportūniskajiem patogēnajiem mikroorganismiem. Iekaisuma reakcija var novest pie smaga klīniskā stāvokļa vai pastiprināt simptomu izpausmes. Parasti šādas reakcijas ir novērotas daţu pirmo nedēļu vai mēnešu laikā pēc CART uzsākšanas. Nozīmīgākie šādu reakciju piemēri ir citomegalovīrusu izraisīts tīklenes iekaisums, ģeneralizētas un/vai vietējas mikobakteriālas infekcijas un Pneumocystis jirovecii pneimonija. Visas iekaisuma reakciju pazīmes ir jāizvērtē, un nepieciešamības gadījumā jāordinē ārstēšana.

Ir saľemti ziľojumi par autoimūniem traucējumiem (tādiem kā Graves slimība), kas notiek imūnsistēmas reaktivācijas apstākļos; tomēr laiks līdz to rašanās sākumam ir mainīgāks un šie notikumi var parādīties daudzus mēnešus pēc terapijas uzsākšanas.

Osteonekroze

Lai gan tiek uzskatīts, ka etioloģiju nosaka vairāki faktori (tai skaitā kortikosteroīdu lietošana, alkohola lietošana, smaga imūnsupresija, palielināts ķermeľa masas indekss), ir ziľots par osteonekrozes gadījumiem, īpaši pacientiem ar progresējošu HIV-slimību un/vai pacientiem, kuri ilgstoši saľēmuši CART. Ja rodas locītavu smeldze un sāpes, locītavu stīvums vai kustības kļūst apgrūtinātas, pacientiem jāiesaka konsultēties ar ārstu.

Emtriva šķīdums iekšķīgai lietošanai satur saulrieta dzelteno (E 110), kas var izraisīt alerģiskas reakcijas, metilparahidroksibenzoātu (E 218) un propilparahidroksibenzoātu (E 216), kas var izraisīt alerģiskas reakcijas (iespējams, aizkavētas). Zāles satur 36 mg nātrija katrā devā, kas ir jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.

Gados vecāki cilvēki

Emtriva nav pētīts pacientiem, kuri vecāki par 65 gadiem. Gados vecākiem pacientiem bieţāk varētu būt pavājināta nieru darbība, tāpēc jāievēro piesardzība, ārstējot gados vecākus pacientus ar Emtriva.

Pediatriskā populācija

Klīniskajos pētījumos, kuros piedalījās ar HIV inficēti bērni, papildus pieaugušajiem novērotajām blakusparādībām bieţāk radās anēmija un ādas krāsas pārmaiľas (skatīt 4.8. apakšpunktu).

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

In vitro emtricitabīns nenomāca metabolismu, kurā iesaistīta kāda no šīm cilvēka CYP450 izoformām: 1A2, 2A6, 2B6, 2C9, 2C19, 2D6 un 3A4. Emtricitabīns nenomāca glikuronidēšanu nodrošinošo enzīmu. Ľemot vērā šo in vitro pārbauţu rezultātus un zināmo emtricitabīna eliminācijas ceļu, CYP450 mediētas mijiedarbības potenciāla iespēja starp emtricitabīnu un citām zālēm ir maza.

Lietojot emtricitabīnu vienlaikus ar indinavīru, zidovudīnu, stavudīnu, famciklovīru vai tenofovīra disoproksila fumarātu, klīniski nozīmīga mijiedarbība nerodas.

Emtricitabīns izdalās galvenokārt glomerulārās filtrācijas un aktīvas tubulāras sekrēcijas veidā. Izľemot famciklovīru un tenofovīra disoproksila fumarātu, ietekme, lietojot emtricitabīnu vienlaikus ar zālēm, kas izdalās caur nierēm, vai citām zālēm, kas ietekmē nieru darbību, nav noteikta. Emtricitabīna un zāļu, kas tiek izvadītas aktīvas tubulāras sekrēcijas veidā, vienlaikus lietošana var būt par iemeslu emtricitabīna vai vienlaikus lietoto zāļu koncentrācijas palielināšanai serumā konkurences dēļ par šo eliminācijas ceļu.

Vēl nav klīniskās pieredzes par lietošanu vienlaikus ar citidīna analogiem. Tādējādi pašlaik emtricitabīna lietošana kombinācijā ar lamivudīnu HIV infekcijas ārstēšanai nav ieteicama.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par mērenu skaitu (no 300-1000 grūtniecības iznākumu) sieviešu grūtniecības laikā neuzrāda ar emtricitabīnu saistītas malformācijas vai toksisku ietekmi uz augli/jaundzimušo. Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda reproduktīvo toksicitāti. Ja nepieciešams, var apsvērt emtricitabīna lietošanu grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Ir pierādīts, ka emtricitabīns izdalās cilvēka pienā. Informācijas par emtricitabīna ietekmi uz jaundzimušajiem/zīdaiľiem nav pietiekama. Tāpēc Emtriva nav ieteicams lietot zīdīšanas laikā.

Parasti ar HIV inficētām sievietēm nekādā gadījumā nav ieteicams barot zīdaiľus ar krūti, lai izvairītos no HIV pārnešanas zīdainim.

Fertilitāte

Nav pieejami dati par emtricitabīna iedarbību uz cilvēkiem. Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda kaitīgu emtricitabīna ietekmi uz fertilitāti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr pacienti jāinformē, ka ārstēšanas laikā ar emtricitabīnu ziľots par reiboni.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Klīniskajos pētījumos, kuros piedalījušies ar HIV inficēti pieaugušie, visbieţāk novērotās emtricitabīna blakusparādības bija caureja (14,0%), galvassāpes (10,2%), paaugstināts kreatīnkināzes līmenis (10,2%) un slikta dūša (10,0%). Klīniskajos pētījumos, kuros piedalījās ar HIV inficēti bērni, papildus pieaugušajiem novērotajām blakusparādībām bieţāk radās anēmija (9,5%) un ādas krāsas pārmaiľas (31,8%).

Emtriva terapijas pārtraukšana pacientiem, kuri vienlaikus inficēti ar HIV un HBV, var būt saistīta ar smagu, akūtu hepatīta paasinājumu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Blakusparādību vērtējums no klīnisko pētījumu datiem veikts, ľemot vērā pieredzi, kas gūta

3 pētījumos pieaugušajiem (n = 1479) un 3 pētījumos bērniem (n = 169). Pētījumos ar pieaugušajiem 1039 iepriekš neārstēti un 440 ārstēti pacienti 48 nedēļas tika ārstēti ar emtricitabīnu (n = 814) vai salīdzinošas zāles (n = 665) kombinācijā ar citām pretretrovīrusu zālēm.

Tālāk 2. tabulā minētas blakusparādības no klīniskā pētījuma un pēcreģistrācijas pieredzes ar varbūtēju (vismaz iespējamu) saistību ar ārstēšanu pieaugušajiem ir sakārtotas pēc orgānu sistēmas un sastopamības bieţuma. Katrā sastopamības bieţuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā. Bieţumam izmantoti apzīmējumi ļoti bieţi (≥ 1/10), bieţi (≥ 1/100 līdz < 1/10) vai retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100).

2. tabula. Ar emtricitabīna lietošanu saistīto blakusparādību apkopojums tabulas veidā, pamatojoties uz klīnisko pētījumu un pēcreģistrācijas pieredzi

Sastopamības

 

Emtricitabīns

bieţums

 

 

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi:

Bieţi:

 

neitropēnija

Retāk:

 

anēmija 2

Imūnās sistēmas traucējumi:

Bieţi:

 

alerģiska reakcija

Vielmaiņas un uztures traucējumi:

Bieţi:

 

hipertrigliceridēmija, hiperglikēmija

Psihiskie traucējumi:

 

Bieţi:

 

bezmiegs, neparasti sapľi

Nervu sistēmas traucējumi:

Ļoti bieţi:

 

galvassāpes

Bieţi:

 

reibonis

Sastopamības

Emtricitabīns

bieţums

 

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi:

Ļoti bieţi:

caureja, slikta dūša

Bieţi:

paaugstināts amilāzes, tostarp aizkuľģa dziedzera amilāzes līmenis, paaugstināts

 

lipāzes līmenis serumā, vemšana, sāpes vēderā, dispepsija

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi:

Bieţi:

paaugstināts aspartāta aminotransferāzes (ASAT) un/vai paaugstināts alanīna

 

aminotransferāzes (ALAT) līmenis serumā, hiperbilirubinēmija

Ādas un zemādas audu bojājumi:

Bieţi:

vezikulobullozi izsitumi, pustulozi izsitumi, makulopapulāri izsitumi, izsitumi,

 

nieze, nātrene, ādas krāsas pārmaiľas (pastiprināta pigmentācija)1,2

Retāk:

angioneirotiskā tūska3

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi:

Ļoti bieţi:

paaugstināts kreatīnkināzes līmenis

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā:

Bieţi:

sāpes, astēnija

1Sīkāku informāciju skatīt 4.8. apakšpunktā, Atsevišķu blakusparādību apraksts.

2Lietojot emtricitabīnu bērniem, anēmiju novēroja bieţi, un ādas krāsas pārmaiľas (pastiprinātu pigmentāciju) — ļoti bieţi (skatīt 4.8. apakšpunktu, Pediatriskā populācija).

3Šo blakusparādību novēroja pēcreģistrācijas novērošanas laikā, bet nenovēroja randomizētos, kontrolētos emtricitabīna klīniskajos pētījumos pieaugušiejiem vai HIV klīniskajos pētījumos bērniem. Sastopamības bieţuma kategorija „Retāk” tika iegūta, izmantojot statistiskos aprēķinus, kam par pamatu izmantots kopējais pacientu skaits, kuri tika iekļauti ārstēšanai ar emtricitabīnu šajos klīniskajos pētījumos (n = 1563).

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Ādas krāsas pārmaiņas (pastiprināta pigmentācija): ādas krāsas pārmaiľas, kas izpaudās hiperpigmentācijas veidā, galvenokārt uz plaukstām un/vai pēdām; galvenokārt bija vieglas, asimptomātiskas un ar minimālu klīnisko nozīmīgumu. Mehānisms nav zināms.

Vielmaiņas raksturlielumi: Pretretrovīrusu terapijas laikā var palielināties ķermeľa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes līmenis asinīs (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Imūnsistēmas reaktivācijas sindroms: HIV inficētiem pacientiem, kuriem, uzsākot CART, ir smags imūndeficīts, var parādīties iekaisuma reakcija uz asimptomātiskiem vai esošiem oportūniskajiem patogēnajiem mikroorganismiem. Par autoimūniem traucējumiem (tādiem kā Graves slimība) arī ir saľemti ziľojumi; tomēr laiks līdz to rašanās sākumam ir mainīgāks un šie notikumi var parādīties daudzus mēnešus pēc terapijas uzsākšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Osteonekroze: ziľots par osteonekrozes gadījumiem, īpaši pacientiem ar vispārzināmiem riska faktoriem, progresējošu HIV-slimību vai pakļautiem ilgstošai CART ietekmei. Tās sastopamības bieţums nav zināms (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Vērtējums par blakusparādībām bērniem veikts, ľemot vērā datus no trīs pētījumiem, kuros piedalījušies bērni (n = 169), no kuriem bija iepriekš neārstēti (n = 123) un ārstēti (n = 46) ar HIV inficēti bērni vecumā no 4 mēnešiem līdz 18 gadiem tika ārstēti ar emtricitabīnu kombinācijā ar citām pretretrovīrusu zālēm.

Papildus pieaugušajiem novērotajām blakusparādībām (skatīt 4.8. apakšpunktu, Blakusparādību apkopojums tabulas veidā) bērniem bieţāk novēroja šādas blakusparādības: bērniem bieţi radās anēmija (9,5%) un ļoti bieţi — ādas krāsas pārmaiľas (pastiprināta pigmentācija) (31,8%).

Citas īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki: Emtriva nav pētīts pacientiem, kuri vecāki par 65 gadiem. Gados vecākiem pacientiem bieţāk varētu būt pavājināta nieru darbība, tāpēc jāievēro piesardzība, ārstējot gados vecākus pacientus ar Emtriva (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem: emtricitabīns tiek izvadīts ekskrēcijas veidā caur nierēm, un pacientiem ar nieru mazspēju emtricitabīna iedarbība bija stipri palielināta. Visiem pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir < 30 ml/min (skatīt 4.2., 4.4. un 5.2. apakšpunktus), jāpielāgo deva vai devas lietošanas starplaiks.

Pacienti ar vienlaikus HIV/HBV infekciju: blakusparādību spektrs vienlaikus ar HBV inficētiem pacientiem ir līdzīgs kā pacientiem tikai ar HIV infekciju bez HBV vienlaikus infekcijas. Tomēr, kā paredzams šai pacientu grupai, ASAT un ALAT līmenis paaugstinājās daudz bieţāk nekā vispārējā ar HIV inficēto cilvēku grupā.

Hepatīta paasināšanās pēc ārstēšanas pārtraukšanas: HIV inficētiem pacientiem, kuri vienlaikus inficēti ar HBV, pēc ārstēšanas pārtraukšanas var rasties hepatīta paasinājums (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Ziľošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziľot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziľot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziľošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9. Pārdozēšana

Lietojot līdz 1200 mg emtricitabīna, novēroja iepriekš minētās blakusparādības (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ja notiek pārdozēšana, jānovēro, vai pacientam nerodas toksicitātes pazīmes, un nepieciešamības gadījumā jāveic standarta uzturoša terapija.

Līdz 30% emtricitabīna devas var izvadīt ar hemodialīzi. Nav zināms, vai emtricitabīnu var izvadīt ar peritoneālo dialīzi.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: nukleozīdu un nukleotīdu reversās transkriptāzes inhibitori, ATĶ kods: J05AF09

Darbības mehānisms un farmakodinamiskā iedarbība

Emtricitabīns ir sintētisks citidīna nukleozīdu analogs ar specifisku iedarbību pret cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV-1 un HIV-2) un hepatīta B vīrusu (HBV).

Emtricitabīnu fosforilē šūnu enzīmi, veidojot emtricitabīna 5 -trifosfātu, kas konkurējoši inhibē HIV-1 reverso transkriptāzi, pārtraucot DNS ķēdi. Emtricitabīns ir vājš zīdītāju α, β un ε DNS polimerāzes un mitohondriju γ DNS polimerāzes inhibitors.

Emtricitabīnam nav citotoksiskas iedarbības uz perifēro asiľu mononukleārām šūnām (PAMŠ), noteiktām limfocītu un monocītu-makrofāgu šūnu līnijām vai kaulu smadzeľu cilmšūnām in vitro. Nav iegūti pierādījumi toksiskai ietekmei uz mitohondrijiem in vitro vai in vivo.

Pretvīrusu aktivitāte in vitro: emtricitabīna 50% inhibējošā koncentrācija (IK50) pret laboratoriskiem un klīniskiem HIV-1 izolātiem bija 0,0013 – 0,5 µmol/l robeţās. Kombinētos pētījumos, lietojot emtricitabīnu kopā ar proteāzes inhibitoriem, nukleozīdu, nukleotīdu un nenukleozīdu analogu HIV reversās transkriptāzes inhibitoriem, tika novēroti additīvi līdz sinerģistiski efekti. Vairums šo kombināciju cilvēkam nav pētītas.

Pārbaudot aktivitāti pret HBV laboratoriskiem celmiem, emtricitabīna 50% inhibējošā koncentrācija

(IK50) bija 0,01 – 0,04 µmol/l robeţās.

Rezistence: HIV-1 rezistence pret emtricitabīnu rodas pārmaiľu dēļ 184 kodonā, aizstājot HIV reversā transkriptāzē metionīnu ar valīnu (novērots arī izoleicīna starpprodukts). Šo HIV-1 mutāciju novēroja in vitro un ar HIV-1 inficētiem pacientiem.

Pret emtricitabīnu rezistenti vīrusi bija krusteniski rezistenti pret lamivudīnu, bet saglabāja jutību pret citiem nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoriem (NRTI) (zidovudīnu, stavudīnu, tenofovīru, abakavīru un didanozīnu), visiem nenukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoriem (NNRTI) un visiem proteāzes inhibitoriem (PI). Pret zidovudīnu, didanozīnu un NNRTI rezistentie vīrusi saglabāja jutību pret emtricitabīnu (IK50 = 0,002 µmol/l – 0,08 µmol/l).

Klīniskā efektivitāte un drošums

Pierādīts, ka emtricitabīns kombinācijā ar citiem pretretrovīrusu līdzekļiem, tostarp nukleozīdu analogiem, nenukleozīdu analogiem un proteāzes inhibitoriem, ir efektīvs līdzeklis HIV infekcijas ārstēšanai iepriekš neārstētiem pacientiem un ārstētiem pacientiem ar stabilu virusoloģisku kontroli. Nav pieredzes par emtricitabīna lietošanu pacientiem, kuriem ir neveiksmīga pašreizējā terapija vai bijusi neveiksmīga daudzkārtīga terapija.

Ar pretretrovīrusu līdzekļiem iepriekš neārstētiem pieaugušajiem emtricitabīns bija ievērojami pārāks par stavudīnu, lietojot abas zāles kopā ar didanozīnu un efavirenzu 48 terapijas nedēļas. Fenotipa analīze neliecināja par nozīmīgām jutības pārmaiľām pret emtricitabīnu, ja nebija radusies M184V/I mutācija.

Virusoloģiski stabiliem iepriekš ārstētiem pieaugušajiem pierādīja, ka emtricitabīns kombinācijā ar NRTI (stavudīnu vai zidovudīnu) un proteāzes inhibitoru (PI) vai NNRTI nav sliktāks par lamivudīnu attiecībā uz uzlabošanās gadījumu skaitu (< 400 kopijas/ml) 48 nedēļu laikā (77% emtricitabīnam, 82% lamivudīnam). Turklāt otrā pētījumā iepriekš ārstēti pieaugušie, kuri saľem stabilu uz PI balstītu ļoti aktīvu pretretrovīrusu terapijas (ĻAPRT) shēmu, pēc nejaušības principa reizi dienā saľēma emtricitabīnu saturošu shēmu vai turpināja lietot PI-ĻAPRT shēmu. Pēc 48 terapijas nedēļām emtricitabīnu saturošai shēmai bija līdzvērtīga pacientu daļa ar HIV RNS < 400 kopijas/ml (94% emtricitabīnam, salīdzinot ar 92%) un lielāka pacientu daļa ar HIV RNS < 50 kopijas/ml (95% emtricitabīnam, salīdzinot ar 87%), salīdzinot ar pacientiem, kuri turpināja lietot PI-ĻAPRT shēmu.

Pediatriskā populācija

Vairumam zīdaiľu vecākiem par 4 mēnešiem un bērnu tika sasniegts vai 48 nedēļas saglabājās pilnīgs plazmas HIV-1 RNS nomākums (89% sasniedza līmeni ≤ 400 kopijas/ml un 77% sasniedza līmeni

≤ 50 kopijas/ml).

Nav klīniskas pieredzes par emtricitabīna lietošanu zīdaiľiem jaunākiem par 4 mēnešiem.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas emtricitabīns ātri un ekstensīvi uzsūcas, un maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1 – 2 h pēc devas lietošanas. 20 ar HIV inficētām personām, kuras saľēma 200 mg emtricitabīna dienā cieto kapsulu veidā, līdzsvara stāvoklī emtricitabīna maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax), minimālā koncentrācija (Cmin) un laukums zem plazmas koncentrācijas un laika līknes, lietojot devu ik pēc 24 h (AUC), bija attiecīgi 1,8 ± 0,7 µg/ml, 0,09 ± 0,07 µg/ml un

10,0 ± 3,1 µgh/ml. Līdzsvara stāvoklī minimālā koncentrācija sasniedz līmeni, kas aptuveni 4 reizes pārsniedz pret-HIV aktivitātes IK90 robeţas in vitro.

Aprēķināts, ka emtricitabīna absolūtā bioloģiskā pieejamība Emtriva 200 mg cietajām kapsulām ir 93% un Emtriva 10 mg/ml šķīdumam iekšķīgai lietošanai ir 75%.

Reģistrācijas pētījumā ar bērniem un galīgās bioekvivalences pētījumā pieaugušajiem pierādīts, ka Emtriva 10 mg/ml šķīduma iekšķīgai lietošanai bioloģiskā pieejamība ir aptuveni 80% no Emtriva 200 mg cieto kapsulu bioloģiskās pieejamības. Šīs atšķirības iemesls nav zināms. Šīs bioloģiskās pieejamības atšķirības dēļ, lietojot 240 mg emtricitabīna iekšķīgi lietojama šķīduma veidā, līmenim plazmā jābūt līdzīgam kā novērots pēc vienas emtricitabīna 200 mg cietās kapsulas lietošanas. Tādēļ bērni, kuri sver vismaz 33 kg, var lietot vai nu vienu 200 mg cieto kapsulu dienā, vai šķīdumu iekšķīgai lietošanai līdz maksimālai devai 240 mg (24 ml) reizi dienā.

Emtriva 200 mg cieto kapsulu lietošana ar taukiem bagātas maltītes laikā vai Emtriva 10 mg/ml iekšķīgi lietojama šķīduma lietošana ar zemu tauku saturu vai taukiem bagātas maltītes laikā neietekmēja emtricitabīna sistēmisko iedarbību (AUC0-∞); tādēļ Emtriva 200 mg cietās kapsulas un Emtriva 10 mg/ml iekšķīgi lietojamu šķīdumu var lietot neatkarīgi no ēšanas.

Izkliede

In vitro ar cilvēka plazmas olbaltumiem saistījās < 4% emtricitabīna un neatkarīgi no koncentrācijas 0,02 – 200 µg/ml robeţās. Vidējā attiecība starp koncentrāciju plazmā un asinīs bija aptuveni 1,0 un vidējā attiecība starp koncentrāciju spermā un plazmā bija aptuveni 4,0.

Šķietamais sadales tilpums pēc emtricitabīna intravenozas ievades bija 1,4 ± 0,3 l/kg, kas liecina, ka emtricitabīns plaši izplatās organismā gan intracelulārā, gan ekstracelulārā šķidruma telpā.

Biotransformācija

Emtricitabīna metabolisms ir ierobeţots. Emtricitabīna biotransformācija ietver tiola daļas oksidēšanu, veidojot 3 -sulfoksīda diastereomērus (aptuveni 9% devas), un konjugāciju ar glikuronskābi, veidojot 2 -O-glikuronīdu (aptuveni 4% devas).

Emtricitabīns nenomāc in vitro zāļu metabolismu, kurā iesaistīti šādi cilvēka CYP450 izoenzīmi: 1A2,

2A6, 2B6, 2C9, 2C19, 2D6 un 3A4.

Emtricitabīns nenomāc arī uridīna-5 -difosfoglikuroniltransferāzi, glikuronidēšanu nodrošinošo enzīmu.

Eliminācija

Emtricitabīns tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm, visa deva tiek konstatēta urīnā (aptuveni 86%) un izkārnījumos (aptuveni 14%). Trīspadsmit procenti emtricitabīna devas konstatēja urīnā trīs metabolītu veidā. Emtricitabīna sistēmiskais klīrenss vidēji bija 307 ml/min (4,03 ml/min/kg). Pēc perorālas lietošanas emtricitabīna eliminācijas pusperiods ir aptuveni 10 stundas.

Linearitāte/nelinearitāte

Emtricitabīna farmakokinētika ir proporcionāla devai robeţās no 25 – 200 mg pēc vienreizējas vai atkārtotas lietošanas.

Intracelulārā farmakokinētika: klīniskā pētījumā emtricitabīna trifosfāta intracelulārais pusperiods perifēro asiľu mononukleārās šūnās bija 39 stundas. Intracelulārā trifosfāta līmenis paaugstinājās, palielinot devu, bet sasniedza plato, lietojot 200 mg vai lielāku devu.

Pieaugušajiem ar nieru mazspēju

Farmakokinētikas raksturlielumus noteica pēc vienreizējas 200 mg emtricitabīna cieto kapsulu devas lietošanas 30 ar HIV neinficētām personām ar daţādas pakāpes nieru mazspēju. Cilvēkus sadalīja grupās atbilstoši sākotnējam kreatinīna klīrensam (normāla darbība: > 80 ml/min; viegli darbības traucējumi: 50 – 80 ml/min; vidēji smagi darbības traucējumi: 30 - 49 ml/min; smagi darbības traucējumi: < 30 ml/min; funkcionāla anefroze, kuras dēļ nepieciešama hemodialīze: < 15 ml/min).

Emtricitabīna sistēmiskā iedarbība (vidēji ± standarta novirze) palielinājās no 11,8 ± 2,9 µg h/ml personām ar normālu nieru darbību līdz 19,9 ± 1,1; 25,0 ± 5,7 un 34,0 ± 2,1 µgh/ml attiecīgi pacientiem ar viegliem, vidēji smagiem un smagiem nieru darbības traucējumiem.

Pacientiem ar NSBS, kam tiek veikta hemodialīze, aptuveni 30% emtricitabīna devas konstatēja dializātā pēc 3 stundas ilgas dialīzes, kuru sāka 1,5 stundas laikā pēc emtricitabīna lietošanas (asins plūsmas ātrums 400 ml/min un dializāta plūsmas ātrums aptuveni 600 ml/min).

Aknu mazspēja

Emtricitabīna farmakokinētika nav pētīta ar HBV neinficētām personām ar daţādas pakāpes aknu mazspēju. Kopumā emtricitabīna farmakokinētika ar HBV inficētām personām parasti bija līdzīga kā veselām un ar HIV inficētām personām.

Vecums

Gados vecākiem cilvēkiem (vecākiem par 65 gadiem) farmakokinētikas dati nav pieejami.

Dzimums

Lai gan sievietēm vidējā Cmax un Cmin bija par aptuveni 20% lielāka un vidējais AUC par 16% lielāks nekā vīriešiem, šo atšķirību neuzskata par klīniski nozīmīgu.

Etniskā piederība

Nav konstatētas klīniski nozīmīgas farmakokinētikas atšķirības daţādas etniskās piederības pārstāvjiem.

Pediatriskā populācija

Vispārēji emtricitabīna farmakokinētika zīdaiľiem, bērniem un pusaudţiem (4 mēnešu – 18 gadu vecumā) parasti ir līdzīga kā pieaugušajiem.

Vidējais AUC 77 zīdaiľiem, bērniem un pusaudţiem, kuri saľēma 6 mg/kg emtricitabīna reizi dienā iekšķīgi lietojama šķīduma veidā vai 200 mg emtricitabīna cieto kapsulu veidā reizi dienā, bija līdzīgs vidējam AUC 10,0 µgh/ml kā 20 pieaugušajiem, kuri saľēma 200 mg cietās kapsulas reizi dienā.

Farmakokinētiskie dati tika iegūti atklātā, nesalīdzinošā pētījumā no 20 jaundzimušajiem, kuri bija dzimuši HIV inficētām mātēm, un kuri saľēma divus 4 dienu ārstēšanas kursus emtricitabīna iekšķīgi lietojama šķīduma veidā no pirmās dzīves nedēļas līdz 3 mēnešu vecumam, 3 mg/kg devas vienreiz dienā. Devas lielums bija puse no tā, kas apstiprināta zīdaiľiem sākot no 4 mēnešu vecuma un vecākiem (6 mg/kg). Kopējais organisma klīrenss līdzsvara stāvoklī (CL/F) pieauga līdz ar vecumu pēc 3 mēnešu perioda, ar attiecīgu AUC samazinājumu. Emtricitabīna iedarbība plazmā (AUC) zīdaiľiem līdz 3 mēnešu vecumam, kuri saľēma 3 mg/kg emtricitabīna vienreiz dienā, bija līdzīga tai, kas tika novērota, lietojot 6 mg/kg dienas devas HIV inficētiem pieaugušajiem un bērniem no

4 mēnešu vecuma un vecākiem.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par emtricitabīna farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Aromātviela ar karameļu garšu

Dinātrija edetāts

Sālsskābe

Metilparahidroksibenzoāts (E 218)

Propilēnglikols

Propilparahidroksibenzoāts (E 216)

Nātrija hidroksīds

Nātrija dihidrogēnfosfāta monohidrāts

Saulrieta dzeltenais (E 110)

Attīrīts ūdens

Ksilitols (E 967)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Pēc pirmās atvēršanas: 45 dienas.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C).

Pēc atvēršanas: uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Dzintarkrāsas polietilēna tereftalāta (PET) pudele ar bērniem neatveramu aizdari. Iepakojumā ir arī pa 1,0 ml graduēts 30 ml polipropilēna mērkausiľš. Pudelē ir 170 ml šķīduma.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Pacientiem jānorāda, ka 45 dienas pēc atvēršanas pudelē esošais šķīdums jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām vai jāaiznes atpakaļ uz aptieku.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Gilead Sciences International Ltd.

Cambridge

CB21 6GT

Lielbritānija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

EU/1/03/261/003

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2003. gada 24. oktobrī

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008. gada 22. septembrī

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas