Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Eperzan (albiglutide) – Zāļu apraksts - A10BJ04

Updated on site: 06-Oct-2017

Zāļu nosaukumsEperzan
ATĶ kodsA10BJ04
Vielaalbiglutide
RažotājsGlaxoSmithKline Trading Services Limited

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām blakusparādībām.

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Eperzan 30 mg pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai.

Eperzan 50 mg pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Eperzan 30 mg pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

Katrā pildspalvveida pilnšļircē pēc izšķīdināšanas ir 30 mg albiglutīda (albiglutidum) vienā 0,5 ml devā.

Eperzan 50 mg pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

Katrā pildspalvveida pilnšļircē pēc izšķīdināšanas ir 50 mg albiglutīda (albiglutidum) vienā 0,5 ml devā.

Albiglutīds ir rekombinants sapludinātais proteīns, kuru veido divas 30 aminoskābju sekvenču kopijas no modificēta cilvēka glikagonam līdzīgā peptīda 1, kas ģenētiski sērijveidā sapludinātas ar cilvēka albumīnu.

Albiglutīdu sintezē Saccharomyces cerevisiae šūnas, izmantojot rekombinantās DNS tehnoloģiju.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

Pulveris: balts līdz dzeltens liofilizēts pulveris.

Šķīdinātājs: dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Eperzan indicēts 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai pieaugušajiem, lai uzlabotu glikēmijas kontroli:

Monoterapijā

Pacientiem, kuriem ar diētu un fiziskajām aktivitātēm vien netiek nodrošināta atbilstoša glikēmijas kontrole, ja metformīna lietošana nav piemērota kontrindikāciju vai nepanesības dēļ.

Lietojot kā papildlīdzekli kombinētai terapijai

Kombinācijā ar citām glikozes līmeni pazeminošām zālēm, tai skaitā bazālo insulīnu, ja tās kopā ar diētu un fiziskajām aktivitātēm nenodrošina atbilstošu glikēmijas kontroli (pieejamo informāciju par dažādām kombinācijām skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktā).

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā Eperzan deva ir 30 mg vienu reizi nedēļā, ievadot subkutāni.

Atkarībā no individuālās glikēmiskās atbildes reakcijas devu var palielināt līdz 50 mg vienu reizi nedēļā.

Ja Eperzan pievieno esošai metformīna terapijai, var turpināt lietot to pašu metformīna devu bez izmaiņām. Lai, sākot lietot Eperzan, mazinātu hipoglikēmijas risku, var būt nepieciešams samazināt vienlaikus lietotu insulīna sekrēciju veicinošo līdzekļu (piemēram, sulfonilurīnvielas atvasinājumu) vai insulīna devu (skatīt

4.4. un 4.8. apakšpunktu).

Lietojot Eperzan, nav nepieciešams veikt specifisku paškontroli glikozes koncentrācijai asinīs. Tomēr, ja šīs zāles lieto kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem vai bazālo insulīnu, var rasties nepieciešamība veikt paškontroli glikozes koncentrācijai asinīs, lai pielāgotu sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai bazālā insulīna devu.

Eperzan var lietot jebkurā dienas laikā neatkarīgi no ēdienreizēm.

Eperzan jālieto vienu reizi nedēļā, katru nedēļu vienā un tajā pašā dienā. Iknedēļas zāļu lietošanas dienu pēc vajadzības var mainīt, tomēr jāievēro nosacījums, ka iepriekšējai devai jābūt lietotai pirms četrām vai vairāk dienām.

Ja tiek izlaista viena deva, tā jālieto, cik drīz vien iespējams, trīs dienu laikā pēc devas izlaišanas. Pēc tam pacienti var atsākt lietot zāles ierastajās lietošanas dienās. Ja kopš devas izlaišanas pagājušas vairāk nekā trīs dienas, pacientiem jānogaida un jālieto nākamā regulārā iknedēļas deva.

Gados vecāki pacienti (>65 gadi)

Vecuma dēļ devas pielāgošana nav nepieciešama. Klīniskā pieredze ar pacientiem, kuru vecums ir >75 gadi, ir ļoti ierobežota (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Devas pielāgošana nav nepieciešama pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums (estimated Glomerular Filtration Rate (eGFR) attiecīgi no 60 līdz 89 un no 30 līdz 59 ml/min/1,73 m2). Pieredze ar pacientiem, kuriem ir smagi nieru darbības traucējumi ( <30 ml/min/1,73 m2) vai tiek veikta dialīze, ir ļoti ierobežota, tādēļ Eperzan lietošana tādiem pacientiem nav ieteicama (skatīt 4.4, 4.8, 5.1. un 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana netiek ieteikta. Pētījumi ar pacientiem, kuriem ir aknu darbības traucējumi, nav veikti (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Eperzan drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem (skatīt 5.2. apakšpunktu) nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Eperzan paredzēts pacientiem patstāvīgai ievadīšanai subkutānas injekcijas veidā vēderā, augšstilbā vai augšdelmā.

To nedrīkst ievadīt intravenozi vai intramuskulāri.

Katru pildspalvveida pilnšļirci drīkst izmantot tikai viena persona, un tā paredzēta vienreizējai lietošanai.

Pildspalvveida pilnšļircē esošais liofilizētais pulveris pirms ievadīšanas jāizšķīdina.

Pilnā apmērā instrukcijas par Eperzan šķīdināšanu un ievadīšanu skatīt 6.6. apakšpunktā un lietošanas instrukcijā iekļautajos lietošanas norādījumos.

Ja Eperzan lieto kombinācijā ar insulīnu, abas minētās zāles jāievada atsevišķu injekciju veidā. Abas minētās zāles nekādā gadījumā nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā). Eperzan un insulīnu var injicēt vienā ķermeņa daļā, taču injekcijas vietas nedrīkst atrasties blakus viena otrai.

4.3.Kontrindikācijas

Hipersensitivitāte pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Terapeitiskās pieredzes, lietojot Eperzan pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu, nav, un šīs zāles nedrīkst lietot tādiem pacientiem. Eperzan nedrīkst lietot diabētiskās ketoacidozes ārstēšanai.

Akūts pankreatīts

GLP-1 receptoru agonistu lietošana ir bijusi saistīta ar akūta pankreatīta rašanās risku. Klīniskajos pētījumos saistībā ar Eperzan ir ziņots par akūtu pankreatītu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pacienti jāinformē par akūta pankreatīta raksturīgajiem simptomiem. Ja ir aizdomas par pankreatītu, Eperzan lietošana jāpārtrauc; ja tiek apstiprināta pankreatīta diagnoze, Eperzan lietošanu nedrīkst atsākt.

Ir jāievēro piesardzība attiecībā uz pacientiem, kuriem anamnēzē ir pankreatīts.

Hipoglikēmija

Ja Eperzan lieto kombinācijā ar insulīna sekrēciju veicinošiem līdzekļiem (piemēram, ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem) vai insulīnu, ir palielināts hipoglikēmijas risks. Tādējādi pacientiem var būt nepieciešama mazāka sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai insulīna deva, lai mazinātu hipoglikēmijas risku (skatīt 4.2. un

4.8. apakšpunktu).

Smaga kuņģa-zarnu trakta slimība

GLP-1 receptoru agonistu lietošana var būt saistīta ar gastrointestinālām blakusparādībām. Eperzan nav pētīts pacientiem ar smagām kuņģa-zarnu trakta slimībām, tai skaitā smagu gastroparēzi, tādēļ to nav ieteicams lietot šādiem pacientiem.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem, kuriem bija smagi nieru darbības traucējumi un kuri saņēma Eperzan, biežāk radās caureja, slikta dūša un vemšana, salīdzinājumā ar pacientiem, kuriem bija viegli vai vidēji smagi nieru darbības traucējumi. Tāda veida gastrointestinālas blakusparādības var izraisīt dehidratāciju un nieru darbības pasliktināšanos.

Ārstēšanas pārtraukšana

Pēc Eperzan lietošanas pārtraukšanas tā iedarbība var turpināties, jo albiglutīda koncentrācija plazmā pazeminās lēni — aptuveni 3 līdz 4 nedēļu laikā. Tas jāņem vērā, izraugoties citas zāles un izvēloties to devu, jo, kamēr pazeminās albiglutīda koncentrācija, var turpināties blakusparādības un — vismaz daļēji — saglabāties efektivitāte.

Populācijas, kurās pētījumi nav veikti

Nav pieredzes ar pacientiem, kuriem ir III–IV pakāpes sirds mazspēja pēc NYHA klasifikācijas. Eperzan nav pētīts kombinācijā ar prandiālo insulīnu, dipeptidilpeptidāzes-4 (DPP-4) inhibitoriem vai nātrija/glikozes sajūgtā transportproteīna-2 (sodium/glucose cotransporter 2, SGLT2) inhibitoriem.

Pieejama ierobežota pieredze par albiglutīda lietošanu kombinācijā tikai ar tiazolidīndioniem, ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem un tiazolidīndioniem vai ar metformīnu, sulfonilurīnvielas atvasinājumiem un tiazolidīndioniem.

Nātrija saturs

Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol (23 mg) nātrija 0,5 ml devā, t.i., būtībā tās ir nātriju nesaturošas.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Albiglutīds kavē kuņģa iztukšošanos un var ietekmēt vienlaikus iekšķīgi lietotu zāļu uzsūkšanos. Lietojot vienreizēju 100 mg devu veseliem indivīdiem, albiglutīds salīdzinājumā ar placebo palēnināja kuņģa iztukšošanos gan pēc cietas, gan šķidras barības uzņemšanas (skatīt 5.1. apakšpunktu). Jāievēro piesardzība, ārstējot pacientus, kuri lieto zāles ar šauru terapeitisko indeksu vai zāles, kuru dēļ vajadzīga rūpīga klīniskā uzraudzība.

Akarboze

Akarboze ir kontrindicēta pacientiem ar zarnu obstrukciju. Jāievēro piesardzība, lietojot to vienlaikus ar albiglutīdu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Simvastatīns

Vienlaikus ar albiglutīdu līdzsvara fāzē (50 mg vienu reizi nedēļā) ir lietota vienreizēja simvastatīna deva (80 mg). Simvastatīna zemlīknes laukums (AUC) samazinājās par 40 %, bet simvastatīna Cmax paaugstinājās par 18 %. Simvastatīna skābes AUC palielinājās par 36 %, bet Cmax paaugstinājās aptuveni par 100 %. Novērota simvastatīna un simvastatīna skābes eliminācijas pusperioda saīsināšanās no ~7 stundām līdz

3,5 stundām. Klīniskajos pētījumos albiglutīds neietekmēja simvastatīna drošumu.

Digoksīns

Albiglutīds būtiski neizmainīja vienreizējas digoksīna devas (0,5 mg) farmakokinētiku, ja to lietoja vienlaicīgi ar albiglutīdu līdzsvara fāzē (50 mg vienu reizi nedēļā).

Varfarīns

Albiglutīda līdzsvara fāzes laikā (50 mg vienu reizi nedēļā) lietojot vienreizēju racēmiska varfarīna devu (25 mg), nav novērota klīniski nozīmīga ietekme uz varfarīna R un S enantiomēru farmakokinētiku. Turklāt, vērtējot pēc starptautiskā standartizētā koeficienta, albiglutīds būtiski neizmainīja varfarīna farmakodinamisko iedarbību.

Perorālie kontraceptīvie līdzekļi

Albiglutīdam (līdzsvara fāzē, 50 mg reizi nedēļā) nekonstatēja klīniski nozīmīgu ietekmi uz kombinēta perorālā kontracepcijas līdzekļa, kura sastāvā ietilpa 0,5 mg noretindrona un 0,035 mg etinilestradiola, farmakokinētiku līdzsvara fāzē. Turklāt netika novērota klīniski nozīmīga ietekme uz luteinizējošo hormonu, folikulstimulējošo hormonu vai progesteronu, kad vienlaikus tika lietots albiglutīds un kombinēts perorālais kontracepcijas līdzeklis.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par Eperzan lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami vai ir ierobežoti. Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēta reproduktīva toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkam nav zināms. Eperzan nedrīkst lietot grūtniecības laikā, un to nav ieteicams lietot reproduktīvā vecuma sievietēm, kuras neizmanto efektīvu kontracepcijas metodi.

Eperzan lietošana jāpārtrauc vismaz vienu mēnesi pirms plānotas grūtniecības, jo vajadzīgs ilgs laiks, lai albiglutīds izdalītos no organisma.

Barošana ar krūti

Nav atbilstošu datu, kas ļautu atbalstīt Eperzan lietošanu barošanas ar krūti laikā cilvēkiem.

Nav zināms, vai albiglutīds izdalās mātes pienā cilvēkiem. Ņemot vērā to, ka albiglutīds ir uz albumīna bāzes veidots proteīnu dabas terapeitiskais līdzeklis, tas varētu būt konstatējams mātes pienā cilvēkiem. Izvērtējot barošanas ar krūti sniegto ieguvumu bērnam un terapijas sniegto ieguvumu mātei, jāpieņem lēmums pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt terapiju. Peļu, kuras grūsnības laikā un laktācijas periodā saņēma albiglutīdu, pēcnācējiem novēroja samazinātu dzīvsvaru (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Fertilitāte

Datu par Eperzan ietekmi uz cilvēku fertilitāti nav. Pētījumos ar pelēm konstatēts saīsināts reproduktīvais cikls, lietojot mātītēm toksiskas devas, taču nav konstatēta kaitīga ietekme uz fertilitāti (skatīt

5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkam nav zināms.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Eperzan neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Lietojot Eperzan kombinācijā ar insulīna sekrēciju veicinošiem līdzekļiem (piemēram, sulfonilurīnvielas atvasinājumiem) vai insulīnu, pacientiem jāiesaka ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas transportlīdzekļu vadīšanas vai mehānismu apkalpošanas laikā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Astoņos ar placebo vai aktīvi kontrolētos 3. fāzes pētījumos Eperzan saņēmuši vairāk nekā 2300 pacientu.

Bāzes terapija šajos pētījumos ietvēra diētu un fiziskās aktivitātes, metformīnu, sulfonilurīnvielas atvasinājumus, tiazolidīndionu, glargīna insulīnu vai pretdiabēta līdzekļu kombinācijas.

Pētījumu ilgums bija no 32 nedēļām līdz 3 gadiem. Tālāk norādītās biežuma kategorijas atspoguļo apkopotus datus par divām Eperzan devām, proti, 30 mg vai 50 mg vienu reizi nedēļā subkutāni.

Smagākā nevēlamā blakusparādība klīniskajos pētījumos bija akūts pankreatīts (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Biežākās nevēlamās blakusparādības klīnisko pētījumu laikā, kuras radās ≥5 % Eperzan lietojošo pacientu, bija caureja, slikta dūša un reakcijas injekcijas vietā, tai skaitā izsitumi, eritēma vai nieze injekcijas vietā.

Nevēlamo blakusparādību kopsavilkums tabulas veidā

Tabulā minētas nevēlamās blakusparādības, kuras ar Eperzan ārstētajiem pacientiem radās biežāk nekā pacientiem, kuri tika ārstēti ar jebkurām salīdzinājuma zālēm. 1. tabulā minētas nevēlamās blakusparādības, kuras konstatētas apkopotā analīzē par septiņiem ar placebo vai aktīvi kontrolētiem 3. fāzes pētījumiem un radušās visa ārstēšanas perioda laikā.

Biežums pacientiem tiek definēts šādi: ļoti bieži: ≥1/10; bieži: ≥1/100 līdz <1/10; retāk: ≥1/1000 līdz <1/100; reti: ≥1/10 000 līdz <1/1000; ļoti reti: <1/10 000 un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem). Katrā biežuma grupā nevēlamās blakusparādības minētas to nopietnības samazinājuma secībā.

1. tabula. Trešās fāzes pētījumos visā ārstēšanas periodā novērotās nevēlamās blakusparādības

Orgānu sistēmas

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Nav zināms

klase

 

 

 

 

 

Infekcijas un

 

Pneimonija

 

 

 

infestācijas

 

 

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

 

 

Paaugsti-

 

traucējumi

 

 

 

nātas

 

 

 

 

 

jutības

 

 

 

 

 

reakcija

 

Vielmaiņas un

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija

 

 

Pavājināta

uztures traucējumi

(lietojot Eperzan

(lietojot Eperzan

 

 

ēstgriba

 

kombinācijā ar

monoterapijā vai

 

 

 

 

insulīnu vai

kombinācijā ar

 

 

 

 

sulfonilurīnvielas

metformīnu vai

 

 

 

 

atvasinājumiem)

pioglitazonu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sirds funkcijas

 

Priekškambaru

 

 

 

traucējumi

 

mirdzaritmija/plan-

 

 

 

 

 

dīšanās

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kuņģa-zarnu

Caureja, slikta dūša

Vemšana,

Pankreatīts,

 

 

trakta traucējumi

 

aizcietējums,

zarnu

 

 

 

 

dispepsija,

obstrukcija

 

 

 

 

gastroezofageālā

 

 

 

 

 

atviļņa slimība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vispārēji

Reakcijas injekcijas

 

 

 

 

traucējumi un

vietā

 

 

 

 

reakcijas

 

 

 

 

 

ievadīšanas vietā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Alerģiskas reakcijas

Albiglutīda klīniskajos pētījumos ir ziņots par iespējamām paaugstinātas jutības reakcijām (piemēram, niezi, eritēmu), ieskaitot gadījumu ar ģeneralizētu niezi un izsitumiem ar aizdusu.

Pankreatīts

Pankreatīta (ko vērtēja kā iespējami saistītu ar terapiju) sastopamība klīniskajos pētījumos bija 0,3% Eperzan grupā, salīdzinot ar 0% placebo grupā un 0,1% pacientiem, kuri saņēma salīdzinājuma zāles (t.i., liraglutīdu, pioglitazonu, glimepirīdu, sitagliptīnu vai glargīna insulīnu) kopā ar papildu bāzes pretdiabēta terapiju (piemēram, metformīnu) vai bez tās.

Gastrointestinālas blakusparādības

Ar Eperzan biežāk nekā ar visām salīdzinājuma zālēm novēroja gastrointestinālas blakusparādības (38 %, salīdzinot ar 32 %). Visbiežāk tika ziņots par caureju (13 %, salīdzinot ar 9 %), sliktu dūšu (12 %, salīdzinot ar 11 %), vemšanu (5 %, salīdzinot ar 4 %) un aizcietējumu (5 %, salīdzinot ar 4 %), un lielākā daļa blakusparādību radās pirmo sešu mēnešu laikā.

Gastrointestinālās blakusparādības ar Eperzan pacientiem ar vidēji smagiem līdz smagiem nieru darbības traucējumiem (eGFR 15 līdz 59 ml/min/1,73 m2) radās biežāk nekā pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem vai normālu nieru darbību.

Reakcijas injekcijas vietā

Reakcijas injekcijas vietā (pie tām parasti pieder izsitumi, eritēma vai nieze injekcijas vietā) radās 15 % ar Eperzan ārstēto pacientu un 7 % pacientu, kuri lietoja kādas salīdzinājuma zāles; 2 % no visiem ar Eperzan ārstētajiem pacientiem tas bija iemesls zāļu lietošanas pārtraukšanai. Parasti reakcijas injekcijas vietā bija viegli izteiktas, un ārstēšana nebija vajadzīga.

Imunogenitāte

Tādu pacientu īpatsvars, kuriem terapijas laikā izveidojās antivielas pret albiglutīdu, bija 4 % (128/2934). Nevienai no šīm antivielām netika pierādīta spēja neitralizēt albiglutīda aktivitāti in vitro testā, un antivielu veidošanās kopumā bija pārejoša, un tā nebija saistīta ar samazinātu efektivitāti (HbA1c un FPG).

Lai gan lielākajai daļai pacientu (~85 %) ar reakcijām injekcijas vietā antivielu statuss bija negatīvs, pacientiem ar pozitīvu antivielu statusu reakcijas injekcijas vietā tika novērotas biežāk (41 %, N = 116) nekā pacientiem ar negatīvu antivielu statusu (14 %, N = 1 927). Galvenokārt šīs blakusparādības bija viegli izteiktas, un to dēļ nebija jāpārtrauc zāļu lietošana. Citādi nevēlamo blakusparādību raksturs pacientiem ar pozitīvu vai negatīvu antivielu statusu kopumā bija līdzīgs.

Hipoglikēmija

Smaga hipoglikēmija, kuras novēršanai bija nepieciešama citu personu palīdzība, radās retāk: 0,3 % Eperzan lietojošo pacientu un 0,4 % pacientu, kuri saņēma salīdzinājuma zāles. Vairums pacientu, kuri klīniskajos pētījumos pieredzēja smagu hipoglikēmiju, vienlaikus saņēma sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai insulīnu, un nevienam no šiem pacientiem nebija nepieciešama hospitalizācija vai ārstēšanas atcelšana.

Eperzan monoterapijas gadījumā simptomātiskas hipoglikēmijas (<3,9 mmol/l) sastopamība bija līdzīga, lietojot Eperzan 30 mg (2 %), Eperzan 50 mg (1 %) un placebo (3 %).

Simptomātiskas hipoglikēmijas biežums bija lielāks, lietojot Eperzan kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem (15 % līdz 22 %) vai ar insulīnu (18 %), salīdzinājumā ar kombinācijām, kuras neietvēra sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai insulīnu (1 % līdz 4 %). Starp pacientiem, kuriem pēc nejaušināšanas tika lietotas citas salīdzinājuma zāles, simptomātiskas hipoglikēmijas sastopamība bija no 7 % līdz 33 %, lietojot kombinācijās ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem vai insulīnu, un no 2% līdz 4%, lietojot kombinācijas bez šiem līdzekļiem.

Pneimonija

Pneimonija radās 2 % pacientu, kuri saņēma Eperzan, un 0,8 % pacientu visu salīdzinājuma zāļu grupā. Eperzan gadījumā tās bija atsevišķas pneimonijas epizodes pacientiem, kuri piedalījās pētījumos ar novērošanas ilgumu no 32 nedēļām līdz trīs gadiem.

Priekškambaru mirdzaritmija/plandīšanās

Priekškambaru mirdzaritmija/plandīšanās radās 1 % pacientu, kuri saņēma Eperzan, un 0,5 % pacientu visu salīdzinājuma zāļu grupā. Gan Eperzan, gan visu salīdzinājuma zāļu grupā pacienti, kuriem radās šādas blakusparādības, parasti bija vīrieši, gados vecāki cilvēki vai cilvēki ar nieru darbības traucējumiem.

Sirdsdarbības ātrums

III fāzes pētījumos ar pacientiem, kuriem bija 2. tipa cukura diabēts, lietojot albiglutīdu, novēroja nelielu sirdsdarbības ātruma palielināšanos (par 1 līdz 2 sitieniem minūtē). Detalizētā QT pētījumā ar veselām pētāmajām personām pēc atkārtotas albiglutīda lietošanas 50 mg devā novēroja sirdsdarbības ātruma palielināšanos (par 6 līdz 8 sitieniem minūtē) salīdzinājumā ar sākotnējām vērtībām.

Zāļu atcelšana

Klīniskajos pētījumos, kuru ilgums bija vismaz divi gadi, 8 % pētāmo personu Eperzan grupā tika pārtraukta aktīvā ārstēšana nevēlamo blakusparādību dēļ; savukārt visu salīdzinājuma zāļu grupā šis rādītājs bija 6 %. Visbiežākie notikumi, kuru dēļ tika pārtraukta Eperzan lietošana, bija reakcijas injekcijas vietā un ar kuņģa- zarnu traktu saistītas blakusparādības, biežums abos gadījumos bija <2 %.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/risku attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Klīniskajos pētījumos ar pacientiem, kuriem bija 2. tipa cukura diabēts, lielākā lietotā Eperzan deva bija 100 mg subkutāni ik pēc četrām nedēļām 12 nedēļu garumā. Šī deva bija saistīta ar palielinātu sliktas dūšas, vemšanas un galvassāpju biežumu.

Eperzan pārdozēšanas gadījumā nav specifiska antidota. Ja ir aizdomas par pārdozēšanu, jāīsteno atbilstoša atbalstoša klīniskā aprūpe, vadoties no personas klīniskā stāvokļa. Paredzamie pārdozēšanas simptomi var būt izteikti slikta dūša, vemšana vai galvassāpes. Ņemot vērā albiglutīda eliminācijas pusperiodu (5 dienas), var būt nepieciešams pagarināts šo simptomu novērošanas un ārstēšanas periods.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretdiabēta līdzekļi. Citi glikozes līmeni asinīs pazeminoši līdzekļi, izņemot insulīnu. Glikagonam līdzīgā peptīda 1 (GLP-1) analogi. ATĶ kods: A10BJ04

Darbības mehānisms

Albiglutīds ir GLP-1 receptoru agonists un veicina no glikozes atkarīgo insulīna sekrēciju. Albiglutīds arī palēnina kuņģa iztukšošanos.

Farmakodinamiskā iedarbība

Glikozes regulācija

Eperzan pazemina glikozes koncentrāciju tukšā dūšā un mazina glikozes koncentrācijas svārstības pēc ēdienreizēm. Atbilstoši albiglutīda farmakokinētiskajam profilam, pēc vienas devas parādās lielākā daļa no novērojamā glikozes koncentrācijas pazeminājuma tukšā dūšā.

Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, kuri saņēma divas 32 mg albiglutīda devas (1. un 8. dienā), 9. dienā pēc standartizētām brokastīm tika novērots statistiski nozīmīgs postprandiālā glikozes AUC(0,5-4.5 h) samazinājums (24 %) salīdzinājumā ar placebo.

Vienreizēja 50 mg albiglutīda deva neietekmēja glikagona, epinefrīna, norepinefrīna, kortizola vai augšanas hormona pretregulācijas hormona atbildes reakciju uz hipoglikēmiju.

Kuņģa motilitāte

Lietojot vienreizēju 100 mg devu veseliem indivīdiem, albiglutīds salīdzinājumā ar placebo palēnināja kuņģa iztukšošanos gan pēc cietas, gan šķidras barības uzņemšanas. Cietas barības gadījumā kuņģa iztukšošanās t1/2 pieauga no 1,14 h līdz 2,23 h (p=0,0112). Šķidruma gadījumā kuņģa iztukšošanās t1/2 pieauga no 0,28 h līdz 0,69 h (p=0,0018).

Klīniskā efektivitāte un drošums

Kopumā astoņos aktīvi un ar placebo kontrolētos 3. fāzes klīniskos pētījumos ar Eperzan ārstēti

2365 pacienti ar 2. tipa cukura diabētu, bet 2530 pacienti saņēmuši citas pētījumu zāles. Pētījumos tika vērtēta 30 mg un 50 mg Eperzan devu lietošana vienreiz nedēļā, un piecos no astoņiem pētījumiem papildus bija atļauta Eperzan titrēšana no 30 mg uz 50 mg vienreiz nedēļā. Visos astoņos klīniskajos pētījumos un ņemot vērā pētāmās personas no visām ārstēšanas grupām, kopumā 19 % pacientu (N = 937) bija 65 gadus

veci vai vecāki, 2 % pacientu (N = 112) bija 75 gadus veci vai vecāki, 52 % bija vīrieši, un vidējais ķermeņa masas indekss (ĶMI) bija 33 kg/m2. Sešdesmit septiņi procenti pacientu bija baltās rases pārstāvji, 15 % bija afroamerikāņi/ afrikāņu izcelsmes, un 11 % bija aziāti, bet 26 % pacientu bija spāņu/Latīņamerikas izcelsmes.

Demogrāfiskajās apakšgrupās (vecums, dzimums, rase/ etniskā izcelsme, cukura diabēta ilgums) kopumā netika novērotas glikēmiskās efektivitātes vai ķermeņa masas atšķirības.

Monoterapija

Eperzan efektivitāte tika vērtēta trīs gadus ilgā nejaušinātā, dubultmaskētā, ar placebo kontrolētā daudzcentru pētījumā (n = 296), kurā piedalās pacienti, kuru stāvoklis netiek atbilstoši kontrolēts ar diētu un fiziskajām aktivitātēm. Pacienti tika nejaušināti (1:1:1), lai lietotu Eperzan 30 mg vienu reizi nedēļā, Eperzan 30 mg vienu reizi nedēļā ar augšupejošu titrēšanu līdz 50 mg vienu reizi nedēļā 12. nedēļā vai placebo. Primārais mērķa kritērijs bija HbA1c izmaiņas 52. nedēļā salīdzinājumā ar sākotnējiem rādītājiem. Salīdzinot ar placebo, ārstēšana ar Eperzan 30 mg un 50 mg s.c. vienu reizi nedēļā izraisīja statistiski nozīmīgu HbA1c vērtības samazinājumu 52. nedēļā salīdzinājumā ar sākotnējiem rādītājiem. Arī HbA1c izmaiņas pēc

sešiem mēnešiem bija statistiski nozīmīgas gan ar Eperzan 30 mg devu vienreiz nedēļā (0,9 %), gan ar Eperzan 50 mg devu vienreiz nedēļā (1,1 %) (skatīt 2. tabulu).

2. tabula. Rezultāti pēc 52 nedēļām ar placebo kontrolētā pētījumā ar divām Eperzan devām (30 mg salīdzinājumā ar 50 mg s.c. vienu reizi nedēļā) monoterapijas veidā

 

Eperzan

Eperzan

 

 

30 mg vienu reizi

50 mg vienu reizi

 

 

nedēļā

nedēļā

Placebo

ITTa (N)

N = 100

N = 97

N = 99

HbA1c (%)

 

 

 

Sākotnējā vērtība (vidēji)

8,05

8,21

8,02

Izmaiņas 52. nedēļāb

-0,70

-0,9

+0,2

Atšķirība no placebob (95 % TI)

-0,8 (-1,1, -0,6) c

-1,0 (-1,3, -0,8) c

 

Pacienti (%), kuriem tika sasniegta

HbA1c vērtība <7 %

 

 

 

Ķermeņa masa (kg)

 

 

 

Sākotnējā vērtība (vidēji)

Izmaiņas 52. nedēļāb

-0,4

-0,9

-0,7

Atšķirība no placebob (95 % TI)

0,3 (-0,9, 1,5)

-0,2 (-1,4, 1,0)

 

aĀrstēt paredzētā populācija — izmantoti pēdējā novērojuma dati

bKoriģētā vidējā vērtība

cP<0,05 ārstēšanas atšķirībai

Kombinēta terapija

Lietojot papildus metformīnam

Eperzan efektivitāte tika vērtēta trīs gadus ilgā, nejaušinātā, dubultmaskētā daudzcentru pētījumā (n = 999). Pamata terapijā lietojot metformīnu ≥1500 mg dienā, Eperzan 30 mg s.c. vienu reizi nedēļā (ar iespējamu augšupejošo titrēšanu līdz 50 mg vienu reizi nedēļā ne agrāk kā pēc četrām nedēļām) tika salīdzināts ar sitagliptīnu 100 mg dienā, glimepirīdu 2 mg dienā (ar iespējamu titrēšanu līdz 4 mg dienā) vai ar placebo. Primārais mērķa kritērijs bija HbA1c izmaiņas no sākotnējā līmeņa pēc diviem gadiem salīdzinājumā ar placebo. Pēc 104 nedēļām konstatētie rezultāti atspoguļoti 3. tabulā. Eperzan tika pierādīta spēja pazemināt glikēmijas līmeni, un tas bija statistiski nozīmīgi pārāks salīdzinājumā ar placebo, sitagliptīnu un glimepirīdu, vērtējot HbA1c vērtības samazinājumu no pētījuma sākuma (skatīt 3. tabulu).

3. tabula. Rezultāti pēc 104 nedēļām ar placebo kontrolētā pētījumā, kurā Eperzan 30 mg s.c. vienu reizi nedēļā (ar iespējamu augšupejošo titrēšanu līdz 50 mg vienu reizi nedēļā) tika salīdzināts ar sitagliptīnu

100 mg dienā un glimepirīdu devā no 2 līdz 4 mg dienā, ko lietoja kā papildterapiju pacientiem, kuru stāvokli nebija iespējams adekvāti kontrolēt ar metformīnu >1500 mg dienā.

 

Eperzan

 

Sitagliptīns

Glimepirīds

 

Placebo

100 mg

2 līdz 4 mg

 

30 mg/50 mg vienu

+

dienā +

dienā +

 

reizi nedēļā +

metformīns

metformīns

metformīns

 

metformīns

1500 mg

1500 mg

1500 mg

 

1500 mg dienā

dienā

dienā

dienā

ITT a (N)

HbA1c (%)

 

 

 

 

Sākotnējā vērtība (vidējā)

8,1

8,1

8,1

8,1

Izmaiņas 104. nedēļāb

-0,6

+0,3

-0,3

-0,4

Atšķirība no placebo + metformīnab,

-0,9 (-1,2, -0,7)c

 

 

 

(95 % TI)

 

 

 

 

Atšķirība no sitagliptīna + metformīnab,

-0,4 (-0,5, -0,2)c

 

 

 

(95 % TI)

 

 

 

 

Atšķirība no glimepirīda + metformīnab,

-0,3 (-0,5, -0,1)c

 

 

 

(95 % TI)

 

 

 

 

Pacientu īpatsvars, kuriem tika sasniegta

HbA1c vērtība <7 %

 

 

 

 

Ķermeņa masa (kg)

 

 

 

 

Sākotnējā vērtība (vidējā)

Izmaiņas 104. nedēļā b

-1,2

-1,0

-0,9

+1,2

Atšķirība no placebo + metformīnab,

-0,2 (-1,1, 0,7)

 

 

 

(95 % TI)

 

 

 

 

Atšķirība no sitagliptīna + metformīnab,

-0,4 (-1,0, 0,3)

 

 

 

(95 % TI)

 

 

 

 

Atšķirība no glimepirīda + metformīnab,

-2,4 (-3,0, -1,7)c

 

 

 

(95 % TI)

 

 

 

 

aĀrstēt paredzēto pacientu populācija – izmantoti pēdējā novērojuma dati

bKoriģētā vidējā vērtība

cP<0,05, vērtējot atšķirību starp ārstēšanas veidiem

Lietojot papildus pioglitazonam

Eperzan efektivitāte tika vērtēta trīs gadus ilgā, nejaušinātā, dubultmaskētā, daudzcentru pētījumā (n = 299). Eperzan 30 mg s.c. vienu reizi nedēļā tika salīdzināts ar placebo pacientiem, kuru stāvoklis nebija adekvāti kontrolēts, lietojot pioglitazonu ≥30 mg dienā (kopā ar metformīnu ≥1500 mg dienā vai bez tā).

Salīdzinot ar placebo, ārstēšana ar Eperzan pēc 52 nedēļām nodrošināja statistiski nozīmīgu HbA1c vērtības samazinājumu salīdzinājumā ar sākotnējiem rādītājiem (-0,8 % ar Eperzan salīdzinājumā ar -0,1 % ar placebo, p<0,05) un FPG vērtības samazinājumu salīdzinājumā ar sākotnējiem rādītājiem (-1,3 mmol/l ar Eperzan salīdzinājumā ar +0,4 mmol/l ar placebo, p<0,05). Ķermeņa masas izmaiņas no pētījuma sākuma starp ārstēšanas grupām būtiski neatšķīrās (skatīt 4. tabulu).

4. tabula. Rezultāti pēc 52 nedēļām ar placebo kontrolētā pētījumā, kurā tika salīdzināts Eperzan 30 mg s.c. vienu reizi nedēļā kā papildu terapija pacientiem, kuru stāvoklis netika adekvāti kontrolēts ar pioglitazonu >30 mg dienā ± metformīnu >1500 mg dienā

 

Eperzan 30 mg vienu

 

 

reizi nedēļā +

Placebo +

 

pioglitazons

pioglitazons

 

30 mg dienā

30 mg dienā

 

(+/- metformīns

(+/- metformīns

 

1500 mg dienā)

1500 mg dienā)

ITTa (N)

N = 150

N = 149

HbA1c (%)

 

 

Sākotnējā vērtība (vidējā)

8,1

8,1

Izmaiņas 52. nedēļāb

-0,8

 

Atšķirība no placebo + pioglitazonab (95 %

-0,8 (-1,0, -0,6) c

-0,05

TI)

 

 

Pacientu īpatsvars, kuriem tika sasniegta

HbA1c vērtība <7 %

 

 

Ķermeņa masa (kg)

 

 

Sākotnējā vērtība (vidējā)

Izmaiņas 52. nedēļāb

0,3

+0,5

Atšķirība no placebo + pioglitazonab (95 %

-0,2 (-1,2, 0,8)

 

TI)

 

 

aĀrstēt paredzēto pacientu populācija – izmantoti pēdējā novērojuma dati

bKoriģētā vidējā vērtība

cP<0,05, vērtējot atšķirību starp ārstēšanas veidiem

Lietojot papildus metformīnam un sulfonilurīnvielas atvasinājumam

Eperzan efektivitāte tika vērtēta trīs gadus ilgā, nejaušinātā, dubultmaskētā, daudzcentru pētījumā (n = 657).

Pamata terapijā lietojot metformīnu ≥1500 mg dienā un glimepirīdu 4 mg dienā, Eperzan 30 mg s.c. vienu reizi nedēļā (ar iespējamu augšupejošo titrēšanu līdz 50 mg vienu reizi nedēļā ne agrāk kā pēc

četrām nedēļām) tika salīdzināts ar placebo vai pioglitazonu devā 30 mg dienā (ar iespējamu titrēšanu līdz 45 mg dienā). Primārais mērķa kritērijs bija HbA1c izmaiņas no sākotnējā līmeņa pēc 52 nedēļām salīdzinājumā ar placebo. Pēc 52 nedēļām ārstēšana ar Eperzan bija nodrošinājusi statistiski nozīmīgu sākotnējās HbA1c vērtības samazinājumu salīdzinājumā ar placebo. Ārstēšana ar Eperzan nesasniedza iepriekš noteikto vismaz līdzvērtīgas iedarbības robežu (0,3 %) salīdzinājumā ar pioglitazonu, vērtējot HbA1c. Ķermeņa masas izmaiņas ar Eperzan būtiski neatšķīrās no placebo, taču bija būtiski mazākas salīdzinājumā ar pioglitazonu (skatīt 5. tabulu).

5. tabula. Rezultāti pēc 52 nedēļām ar placebo kontrolētā pētījumā, kurā tika salīdzināts Eperzan 30 mg s.c. vienu reizi nedēļā (ar iespējamu augšupejošo titrēšanu līdz 50 mg vienu reizi nedēļā) un pioglitazons 30 mg dienā (ar iespējamu titrēšanu līdz 45 mg dienā), lietojot tos kā papildterapiju pacientiem, kuru stāvokli nebija iespējams adekvāti kontrolēt ar metformīnu + sulfonilurīnvielas atvasinājumu (glimepirīds 4 mg dienā).

 

Eperzan

 

 

 

30 mg/50 mg vienu

Placebo +

Pioglitazons +

 

reizi nedēļā +

metformīns

metformīns

 

metformīns 1500 mg

1500 mg dienā +

1500 mg dienā

 

dienā + glimepirīds

glimepirīds 4 mg

+ glimepirīds

 

4 mg dienā

dienā

4 mg dienā

ITTa (N)

HbA1c (%)

 

 

 

Sākotnējā vērtība (vidējā)

8,2

8,3

8,3

Izmaiņas 52. nedēļāb

-0,6

+0,33

-0,80

Atšķirība no placebo + met. +

-0,9 (-1,1, -0,7)c

 

 

glim.b (95 % TI)

 

 

 

Atšķirība no pioglitazona + met. +

0,3 (0,1, 0,4)

 

 

glim.b (95 % TI)

 

 

 

Pacientu īpatsvars, kuriem tika

sasniegta HbA1c vērtība <7 %

 

 

 

Ķermeņa masa (kg)

 

 

 

Sākotnējā vērtība (vidējā)

Izmaiņas 52. nedēļāb

-0,4

-0,4

+4,4

Atšķirība no placebo + met. +

-0,03 (-0,9, 0,8)

 

 

glim.b (95 % TI)

 

 

 

Atšķirība no pioglitazona + met. +

-4,9 (-5,5, -4,2)c

 

 

glim.b (95 % TI)

 

 

 

aĀrstēt paredzēto pacientu populācija – izmantoti pēdējā novērojuma dati

bKoriģētā vidējā vērtība

cP<0,05, vērtējot atšķirību starp ārstēšanas veidiem

Lietojot papildus glargīna insulīnam

Eperzan efektivitāte tika vērtēta 52 nedēļas ilgā, nejaušinātā, nemaskētā daudzcentru pētījumā, kura mērķis bija pierādīt vismaz līdzvērtīgu iedarbību (n = 563). Uz glargīna insulīna terapijas fona (sākot ar 10 vienībām

un titrējot līdz ≥20 vienībām dienā) Eperzan 30 mg s.c. vienu reizi nedēļā (ar augšupejošu titrēšanu līdz

50 mg, ja pēc 8. nedēļas stāvoklis netika adekvāti kontrolēts) tika salīdzināts ar prandiālo lispro insulīnu (ko lietoja katru dienu ēdienreižu laikā, sākot terapiju atbilstoši aprūpes standartam un titrējot līdz iedarbīgajai devai). Primārais mērķa kritērijs bija HbA1c izmaiņas no sākotnējā līmeņa pēc 26 nedēļām. 26. nedēļā vidējā glargīna insulīna dienas deva bija 53 SV Eperzan grupā un 51 SV lispro grupā. Vidējā lispro insulīna dienas deva 26. nedēļā bija 31 SV, un 52. nedēļā 69 % ar Eperzan ārstēto pacientu lietoja devu 50 mg vienu reizi nedēļā. Pēc 26 nedēļām HbA1c vērtības atšķirība starp Eperzan un lispro insulīnu, kas bija 0,2 %, sasniedza iepriekš noteiktajai vismaz līdzvērtīgas iedarbības robežvērtībai (0,4 %). Ārstēšana ar Eperzan samazināja ķermeņa masu vidēji par 0,7 kg, savukārt lispro insulīns palielināja ķermeņa masu vidēji par 0,8 kg, un atšķirība starp ārstēšanas grupām bija statistiski nozīmīga (skatīt 6. tabulu).

6. tabula. Rezultāti pēc 26 nedēļām pētījumā, kurā tika salīdzināts Eperzan 30 mg s.c. vienu reizi nedēļā (ar iespējamu augšupejošu titrēšanu līdz 50 mg vienu reizi nedēļā) ar prandiālo lispro insulīnu, lietojot tos kā papildterapiju pacientiem, kuru stāvoklis netiek adekvāti kontrolēts, lietojot tikai glargīna insulīnu

 

Eperzan

Lispro insulīns

 

+

+

 

glargīna insulīns

glargīna insulīns

 

(20 vienības dienā)

(20 vienības dienā)

ITT a (N)

N = 282

N = 281

HbA1c (%)

 

 

Sākotnējā vērtība (vidējā)

8,47

8,43

Izmaiņas 26. nedēļāb

-0,8

-0,6

Atšķirība no lispro insulīnab (95 % TI)

-0,2 (-0,3, 0,0)

 

P vērtība (vismaz līdzvērtīga

<0,0001

 

iedarbība)

 

 

Pacientu īpatsvars, kuriem tika sasniegta

30 %

25 %

HbA1c vērtība <7 %

 

 

Ķermeņa masa (kg)

 

 

Sākotnējā vērtība (vidējā)

Izmaiņas 26. nedēļāb

-0,7

+0,8

Atšķirība no lispro insulīnab (95 % TI)

-1,5 (-2,1, -1,0) c

 

aĀrstēt paredzēto pacientu populācija – izmantoti pēdējā novērojuma dati

bKoriģētā vidējā vērtība

cP<0,05, vērtējot atšķirību starp ārstēšanas veidiem

Pacientiem, kuri pabeidza pētījumu (52 nedēļas), koriģētās vidējās HbA1c izmaiņas bija -1,0 % ar Eperzan (N = 121) un -0,9 % ar lispro insulīnu (N = 141). Koriģētās vidējās ķermeņa masas izmaiņas, salīdzinot ar sākotnējo, pēc 52 nedēļām bija -1,0 kg ar Eperzan (N = 122) un +1,7 kg ar lispro insulīnu (N = 141). Šie dati neatspoguļo informāciju par atļauto pretdiabēta līdzekļu lietošanu pēc efektivitātes novērtējuma, ja bija pārsniegta glikēmijas sliekšņa vērtība.

Aktīvi kontrolēts pētījums salīdzinājumā ar glargīna insulīnu, lietojot zāles papildus metformīnam ± sulfonilurīnvielas atvasinājumam

Eperzan efektivitāte tika vērtēta trīs gadus ilgā, nejaušinātā (2:1), nemaskētā, ar glargīna insulīnu kontrolētā

vismaz līdzvērtīgas iedarbības pētījumā (n = 735). Uz metformīna terapijas bāzes (≥1500 mg dienā, kopā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai bez tās) Eperzan 30 mg s.c. vienu reizi nedēļā (ar iespējamu augšupejošo titrēšanu līdz 50 mg vienu reizi nedēļā) tika salīdzināts ar glargīna insulīnu (sākot ar 10 vienībām un reizi nedēļā titrējot saskaņā ar zāļu aprakstu). Primārais mērķa kritērijs bija HbA1c izmaiņas, salīdzinot ar sākotnējo līmeni, pēc 52 nedēļām. Glargīna insulīna kopējā dienas sākumdeva bija no 2 līdz 40 vienībām (dienas devas mediānas vērtība 10 vienības), bet 52. nedēļā tā bija no 3 līdz 230 vienībām (dienas devas mediānas vērtība 30 vienības). Pirms glābējterapijas hiperglikēmijas dēļ glargīna insulīna dienas devas mediānas vērtība bija 10 vienības (diapazons no 2 līdz 40 vienībām) pētījuma sākumā un 30 vienības (diapazons no 3 līdz 230 vienībām) 52. nedēļā. 156. nedēļā 77% ar Eperzan ārstēto pacientu bija veikta augšupejošā titrēšana līdz 50 mg s.c. vienu reizi nedēļā. 52. nedēļā HbA1c vērtības izmaiņu atšķirība, salīdzinot ar sākotnējo vērtību, starp Eperzan un glargīna insulīna ārstēšanas grupām, kas bija 0,1 % (-0,04; 0,27), atbilda iepriekš noteiktajai vismaz līdzvērtīgas iedarbības robežvērtībai (0,3 %). Ar Eperzan tika novērots statistiski nozīmīgs ķermeņa masas samazinājums, savukārt ar glargīna insulīnu bija vērojams ķermeņa masas pieaugums, un ķermeņa masas izmaiņu atšķirība bija statistiski nozīmīga (skatīt 7. tabulu).

7. tabula. Rezultāti pēc 52 nedēļām pētījumā, kurā tika salīdzināts Eperzan 30 mg s.c. vienu reizi nedēļā (ar iespējamu augšupejošu titrēšanu līdz 50 mg vienu reizi nedēļā) ar glargīna insulīnu (saskaņā ar zāļu aprakstu veicot titrēšanu vienu reizi nedēļā), lietojot tos kā papildterapiju pacientiem, kuru stāvoklis netiek adekvāti kontrolēts, lietojot metformīnu + sulfonilurīnvielas atvasinājumu.

 

Eperzan

 

 

30 mg/50 mg vienu reizi

 

 

nedēļā

Glargīna insulīns

 

± metformīns (ar

± metformīns (ar

 

sulfonilurīnvielas

sulfonilurīnvielas

 

atvasinājumu vai bez tā)

atvasinājumu vai bez tā)

ITTa (N)

HbA1c (%)

 

 

Sākotnējā vērtība (vidējā)

8,28

8,36

Izmaiņas 52. nedēļāb

-0,7

-0,8

Atšķirība no glargīna insulīnab (95 % TI)

0,1 (-0,04, 0,3)

 

P vērtība (vismaz līdzvērtīga iedarbība)

<0,0086

 

Pacientu īpatsvars, kuriem tika sasniegta

HbA1c vērtība <7 %

 

 

Ķermeņa masa (kg)

 

 

Sākotnējā vērtība (vidējā)

Izmaiņas 52. nedēļāb

-1,1

1,6

Atšķirība no glargīna insulīnab (95 % TI)

-2,6 (-3,2, -2,0) c

 

aĀrstēt paredzēto pacientu populācija – izmantoti pēdējā novērojuma dati

bKoriģētā vidējā vērtība

cP<0,05, vērtējot atšķirību starp ārstēšanas veidiem

Pacientiem, kuri tika ārstēti vismaz 104 nedēļas, koriģētās vidējās HbA1c izmaiņas bija -0,97 % ar Eperzan (N = 182) un -1,04 % ar glargīna insulīnu (N = 102). Koriģētās vidējās ķermeņa masas izmaiņas pēc

104 nedēļām no pētījuma sākuma bija -2,6 kg ar Eperzan (N = 184) un +1,4 kg ar glargīna insulīnu (N = 104). Šie dati neatspoguļo informāciju par atļauto pretdiabēta līdzekļu lietošanu pēc efektivitātes novērtējuma, ja bija pārsniegta glikēmijas sliekšņa vērtība.

Aktīvi kontrolēts pētījums, salīdzinot ar liraglutīdu, kombinācijā ar metformīnu, tiazolidīndionu vai sulfonilurīnvielas atvasinājumu (monoterapijā vai divkāršajā terapijā)

Eperzan efektivitāte tika vērtēta 32 nedēļas ilgā, nejaušinātā, nemaskētā, ar liraglutīdu kontrolētā vismaz līdzvērtīgas iedarbības pētījumā (N = 805). Eperzan 30 mg s.c. vienu reizi nedēļā (ar 6. nedēļā veiktu augšupejošo titrēšanu līdz 50 mg vienu reizi nedēļā) salīdzināja ar liraglutīdu 1,8 mg vienu reizi dienā (augšupejoši titrējot no 0,6 mg 1. nedēļā un 1,2 mg laikā no 1. līdz 2. nedēļai), lietojot pacientiem, kuru stāvokli nevarēja adekvāti kontrolēt ar monoterapiju vai kombinēto perorālo pretdiabēta līdzekļu terapiju (metformīns, tiazolidīndions vai sulfonilurīnvielas atvasinājumi). Primārais mērķa kritērijs bija HbA1c izmaiņas no sākotnējā līmeņa pēc 32 nedēļām.

Ārstēšana ar Eperzan nesasniedza iepriekš noteikto vismaz līdzvērtīgas iedarbības robežu (0,3 %) salīdzinājumā ar liraglutīdu, vērtējot HbA1c (skatīt 8.tabulu).

8. tabula. Rezultāti pēc 32 nedēļāma aktīvi kontrolētā pētījuma, kurā Eperzan 30 mg s.c. vienu reizi nedēļā (ar augšupejošu titrēšanu līdz 50 mg vienu reizi nedēļā) salīdzināja ar liraglutīdu 1,8 mg dienā

 

Eperzan

 

 

30 mg/50 mg vienu reizi

Liraglutīds

 

nedēļā

1,8 mg dienā

Ārstēt paredzētā populācija (N)

HbA1c (%)

 

 

Sākotnējā vērtība (vidējā)

8,2

8,2

Izmaiņas 32. nedēļāb

-0,8

-1,0

Atšķirība no liraglutīdab (95 % TI)

0,2 (0,1, 0,3)

 

P vērtība (vismaz līdzvērtīga iedarbība)

p = 0,0846

 

Pacientu īpatsvars, kuriem tika sasniegta

42 %

52 %

HbA1c vērtība <7 %

 

 

Ķermeņa masa (kg)

 

 

Sākotnējā vērtība (vidējā)

Izmaiņas 32. nedēļāb

-0,6

-2,2

Atšķirība no liraglutīdab (95 % TI)

1,55 (1,05, 2,06) c

 

aĀrstēt paredzēto pacientu populācija – izmantoti pēdējā novērojuma dati

bKoriģētā vidējā vērtība

cP<0,05, vērtējot atšķirību starp ārstēšanas veidiem

Aktīvi kontrolēts pētījums salīdzinājumā ar sitagliptīnu pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un dažādu nieru darbības traucējumu pakāpi

Eperzan efektivitāte vērtēta nejaušinātā, dubultmaskētā, aktīvi kontrolētā 52 nedēļu pētījumā 486 pacientiem ar viegliem, vidēji smagiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem, kuru stāvokli nevarēja adekvāti kontrolēt ar esošo shēmu, kas ietvēra diētu un fiziskās aktivitātes vai citu pretdiabēta līdzekļu lietošanu. Eperzan 30 mg s.c. vienu reizi nedēļā (ar augšupejošu titrēšanu līdz 50 mg vienu reizi nedēļā, ja nepieciešams) tika salīdzināts ar sitagliptīnu. Sitagliptīna deva tika noteikta atbilstoši kreatinīna klīrensa vērtībai, ko aprēķināja pēc Kokrofta- Golta (Cockcroft-Gault) formulas (100 mg dienā vieglu, 50 mg dienā vidēji smagu un 25 mg dienā smagu nieru darbības traucējumu gadījumā). Primārais mērķa kritērijs bija HbA1c izmaiņas no sākotnējā līmeņa pēc 26 nedēļām.

Ārstēšana ar Eperzan izraisīja statistiski nozīmīgu HbA1c vērtības samazinājumu no sākotnējā līmeņa pēc 26 nedēļām salīdzinājumā ar sitagliptīnu. Pēc modeļa koriģētais vidējais HbA1c vērtības samazinājums no sākotnējā līmeņa ar Eperzan pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem (eGFR no 60 līdz

89 ml/min/1,73 m2), pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (eGFR no 30 līdz

59 ml/min/1,73 m2) un pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (eGFR <30 ml/min/1,73 m2) bija attiecīgi -0,80 (n = 125), -0,83 (n = 98) un -1,08 (n = 19) (skatīt 9. tabulu).

9. tabula. Rezultāti pēc 26 nedēļām pētījumā ar Eperzan 30 mg s.c. vienreiz nedēļā (ar augšupejošu titrēšanu līdz 50 mg vienu reizi nedēļā, ja nepieciešams) salīdzinājumā ar sitagliptīnu (devu nosakot atbilstoši nieru darbības rādītājiem) pacientiem ar dažādas pakāpes nieru darbības traucējumiem

 

Eperzan

Sitagliptīns

 

30 mg/50 mg vienu reizi

 

 

nedēļā

 

Ārstēt paredzētā populācija (N)

 

(125 pacienti ar viegliem,

(122 pacienti ar viegliem, 99

 

98 pacienti ar vidēji

pacienti ar vidēji smagiem,

 

smagiem, 19 pacienti ar

15 pacienti ar smagiem nieru

 

smagiem nieru darbības

darbības traucējumiem)a

 

traucējumiem)a

 

HbA1c (%)

 

 

Sākotnējā vērtība (vidējā)

8,1

8,2

Izmaiņas 26. nedēļāb

-0,8

-0,5

Atšķirība no sitagliptīnab (95 % TI)

-0,3 (-0,5, -0,2)c

 

Pacientu īpatsvars, kuriem tika

43 %

31 %

sasniegta HbA1c vērtība <7 %

 

 

Ķermeņa masa (kg)

 

 

Sākotnējā vērtība (vidējā)

Izmaiņas 26. nedēļāb

-0,8

-0,19

Atšķirība no sitagliptīnab (95 % TI)

-0,6 (-1,1, -0,1)c

 

aĀrstēt paredzēto pacientu populācija – izmantoti pēdējā novērojuma dati (Intent to treat population Last Observation Carried Forward, ITT-LOCF)

bKoriģētā vidējā vērtība

cP<0,05, vērtējot atšķirību starp ārstēšanas veidiem

Glikēmijas kontroles noturīgums

Glikēmijas kontroles noturīgums laika gaitā ar Eperzan salīdzinājumā ar citām 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai paredzēto zāļu grupām un placebo ir atspoguļots 1. attēlā (kā papildterapija metformīnam).

1. attēls. Kaplana-Meijera (Kaplan-Meier) līkne, kas parāda glikēmijas kontroles noturīgumu (vērtējot pēc laika līdz glābējterapijas lietošanai) ar Eperzan salīdzinājumā ar diviem aktīviem kontroles preparātiem (sitagliptīnu un glimepirīdu) un placebo

x ass; nedēļas (bez glābējterapijas), y ass; notikuma iespējamība

Glikozes koncentrācija plazmā tukšā dūšā

Salīdzinot ar placebo, ārstēšana ar Eperzan vienu pašu vai kombinācijā ar vienu vai diviem perorāliem pretdiabēta līdzekļiem izraisīja glikozes koncentrācijas plazmā tukšā dūšā sākotnējās vērtības pazeminājumu par 1,3 līdz 2,4 mmol/l. Lielākā daļa no šī samazinājuma bija vērojama jau pirmo divu ārstēšanas nedēļu laikā.

Kardiovaskulārais novērtējums

Veikta metaanalīze, kurā tika iekļauti dati no deviņiem klīniskajiem pētījumiem (astoņi liela mēroga efektivitātes pētījumi un viens 2. fāzes pētījums devu noskaidrošanai), kuru ilgums bija līdz trim gadiem, lai novērtētu Eperzan (N=2 524) kardiovaskulāro drošumu salīdzinājumā ar visām šajos pētījumos lietotajām salīdzinājuma zālēm (N=2 583). Primārais mērķa kritērijs, kura nosaukums bija MACE+ (major adverse cardiac events plus (būtiskas nevēlamas kardiālas blakusparādības plus)) papildus MACE mērķa kritērijiem (akūts miokarda infarkts, insults un KV nāve) ietvēra arī hospitalizāciju nestabilas stenokardijas dēļ. Eperzan MACE+ riska koeficients salīdzinājumā ar salīdzinājuma zālēm bija 1,0 (95 % TI 0,68; 1,49). Pirmā MACE+ sastopamība ar Eperzan salīdzinājumā ar visām salīdzinājuma zālēm bija attiecīgi 1,2 un

1,1 notikums uz 100 persongadiem.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus par Eperzan 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc vienreizējas 30 mg devas lietošanas s.c. personām ar 2. tipa cukura diabētu maksimālā koncentrācija tika sasniegta 3 līdz 5 dienas pēc zāļu devas lietošanas; maksimālā albiglutīda koncentrācija (Cmax) bija vidēji 1,74 µg/ml, un laukums zem laika-koncentrācijas līknes (AUC) bija vidēji 465 µg.h/ml. Vidējā iknedēļas līdzsvara koncentrācija pēc 30 mg vai 50 mg albiglutīda s.c. ievadīšanas, ko noteica populācijas FK analīzē 3. fāzes pētījumos ar pacientiem, bija attiecīgi aptuveni 2,6 µg/ml un 4,4 µg/ml. Kopējās iedarbības līdzsvars tiek sasniegts pēc zāļu lietošanas vienu reizi nedēļā 3-5 nedēļas. Kopējā iedarbība, lietojot 30 mg un 50 mg devu, pastiprinājās proporcionāli devai. Tomēr veseliem brīvprātīgajiem pēc 50 mg lietošanas līdzsvara koncentrācija 36. dienā bija 7,39 µg/ml, un tā ir augstāka nekā 3. fāzes pētījumu populācijas FK analīzēs paredzētā. Ievadot albiglutīdu s.c. vēderā, augšstilbā vai augšdelmā, tiek panākta līdzīga kopējā iedarbība.

Izkliede

Vidējais prognozējamais šķietamais albiglutīda izkliedes tilpums pēc s.c. ievadīšanas ir 11 litri. Tā kā albiglutīds ir ar albumīnu sapludināta molekula, saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām nav vērtēta.

Biotransformācija

Albiglutīds ir proteīns, kura paredzamais metabolisma ceļš ir sašķelšana līdz nelieliem peptīdiem un atsevišķām aminoskābēm dažādu proteolītisko enzīmu ietekmē.

Eliminācija

Vidējais šķietamais albiglutīda klīrenss ir 67 ml/h, un eliminācijas pusperiods, pamatojoties uz aprēķiniem populācijas FK analīzēs 3. fāzes pacientu pētījumos un izmērītajām vērtībām, ir aptuveni piecas dienas.

Īpašas pacientu grupas

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Populācijas farmakokinētikas analīzē no 3. fāzes pētījuma ar pacientiem, kuriem bija viegli, vidēji smagi vai smagi nieru darbības traucējumi, pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem kopējā iedarbība palielinājās par aptuveni 30 līdz 40 %, salīdzinot ar pacientiem, kuriem bija 2. tipa cukura diabēts un normāli nieru darbības rādītāji. Turklāt klīniskās farmakoloģijas pētījumā tika konstatēts līdzīgs kopējās iedarbības pieaugums pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem un pacientiem, kam tika veikta hemodialīze, salīdzinot ar pacientiem, kuriem nebija nieru darbības traucējumu. Šīs atšķirības netika uzskatītas par klīniski nozīmīgām (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Nav veikti klīniskie pētījumi, lai novērtētu aknu darbības traucējumu ietekmi uz Eperzan farmakokinētiku. Terapeitiskos proteīnus, pie kuriem pieder arī albiglutīds, katabolizē plaši izplatītie proteolītiskie enzīmi, kas sastopami ne tikai aknu audos; līdz ar to nav domājams, ka aknu darbības rādītāji varētu ietekmēt Eperzan elimināciju (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Dzimums

Pamatojoties uz populācijas farmakokinētikas analīzes rezultātiem, dzimums neatstāj klīniski nozīmīgu ietekmi uz klīrensu.

Rase un etniskā izcelsme

Pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem populācijas farmakokinētikas analīzē, kurā tika iekļauti dati par baltās rases pacientiem, afroamerikāņiem/ afrikāņiem, aziātiem un spāņu/ne-spāņu izcelsmes pacientiem, rase un etniskā izcelsme neizraisīja klīniski nozīmīgu ietekmi uz Eperzan klīrensa farmakokinētiku.

Japānas pacientiem bija vērojama aptuveni par 30 līdz 40 % lielāka kopējā iedarbība nekā baltās rases pacientiem, kas varētu būt saistīts ar mazāku ķermeņa masu. Šo ietekmi neuzskatīja par klīniski nozīmīgu.

Gados vecāki pacienti (65 gadi)

Pamatojoties uz populācijas farmakokinētikas analīzi, kurā tika iekļauti dati par personām vecumā no 24 līdz 83 gadiem, vecums klīniski nozīmīgi neietekmēja albiglutīda farmakokinētiku (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Ķermeņa masa

Ķermeņa masa robežās no 44 līdz 158 kg klīniski nozīmīgi neietekmēja albiglutīda AUC. Ķermeņa masas palielināšanās par 20% bija saistīta ar klīrensa pieaugumu aptuveni par 18,5 %.

Pediatriskā populācija

Dati par farmakokinētiku pediatriskajiem pacientiem nav pieejami.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu un atkārtotu devu toksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Tā kā albiglutīds ir rekombinants proteīns, genotoksicitātes pētījumi nav veikti.

52 nedēļas ilgā pētījumā ar pērtiķiem bija vērojams neliels aizkuņģa dziedzera audu masas pieaugums, lietojot devu 50 mg/kg nedēļā (75 reizes lielāka kopējā klīniskā iedarbība, vērtējot pēc AUC), kas bija saistīts ar acināro šūnu hipertrofiju. Novērots arī neliels saliņu šūnu skaita pieaugums. Pārmaiņas aizkuņģa dziedzerī nebija saistītas ar histomorfoloģiskām patoloģijām vai pierādījumiem par pastiprinātu proliferāciju.

Kancerogenitātes pētījumi ar albiglutīdu nav veikti, jo grauzējiem vērojama imunogenitātāte. Divus gadus ilgos kancerogenitātes pētījumos ar citiem GLP-1 receptoru agonistiem grauzējiem novēroti vairogdziedzera C šūnu audzēji. Paaugstināta kalcitonīna koncentrācija serumā ir tikusi saistīta ar vairogdziedzera C šūnu hiperplāziju un audzējiem, kas novēroti šo citu līdzekļu pētījumos ar grauzējiem. Albiglutīds izraisīja arī no devas atkarīgu kalcitonīna koncentrācijas serumā pieaugumu 21 dienas pētījumā ar pelēm, kas liecina, ka vairogdziedzera audzēji grauzējiem ir teorētiski iespējami arī ar albiglutīdu. Pērtiķiem, kuriem lietoja devas līdz 50 mg/kg nedēļā līdz 52 nedēļu garumā (75 reizes pārsniedzot kopējo klīnisko iedarbību, vērtējot pēc AUC), vairogdziedzerī netika konstatētas nekādas ar albiglutīdu saistītas atrades. Grauzējiem novēroto vairogdziedzera C šūnu audzēju klīniskais nozīmīgums nav zināms.

Reproduktīvās toksikoloģijas pētījumos ar albiglutīdu pelēm netika novērota ietekme uz pārošanos vai fertilitāti, lietojot devas līdz 50 mg/kg dienā (vairākkārt pārsniedzot kopējo klīnisko iedarbību). Ar devu 50 mg/kg dienā, kas bija mātītei toksiska deva (svara samazināšanās un samazināta barības uzņemšana), novērota samazināta seksuālā aktivitāte. Ar devu 50 mg/kg dienā (vairākkārt pārsniedzot kopējo klīnisko iedarbību) novērota ietekme uz embriofetālo attīstību (embriofetālā letalitāte un skeleta patoloģijas). Peļu pēcnācējiem, kuru mātēm organoģenēzes periodā bija lietota deva 50 mg/kg dienā, pirms atšķiršanas no

mātes bija mazāks svars (kas pēc atšķiršanas normalizējās), dehidratācija un salšana, kā arī balanopreputiālās separācijas aizture. Ar devu 5 mg/kg dienā (kad iedarbība līdzinājās kopējai klīniskajai iedarbībai) nekāda ietekme netika novērota.

Pre- un postnatālās attīstības pētījumos ar pelēm, kurām albiglutīds tika lietots grūsnības vai laktācijas

periodā, ar devu ≥1 mg/kg dienā (kad iedarbība bija zemāka par kopējo klīnisko iedarbību) novēroja samazinātu svaru F1 pēcnācējiem pirms atšķiršanas no mātes. Pēc atšķiršanas samazinātais svars F1 pēcnācējiem normalizējās, izņemot sieviešu dzimuma F1 pēcnācējus, kuru mātēm zāles bija lietotas

perinatālajā periodā (no gestācijas beigām līdz 10 dienām pēc dzemdībām) devā ≥5 mg/kg dienā, taču nekādu citu ietekmi uz attīstību tas neatstāja. Pēcnācēju plazmā tika konstatētas albiglutīda pēdas. Nav zināms, vai samazinātu ķermeņa masu pēcnācējiem izraisīja tieša albiglutīda ietekme uz pēcnācējiem, vai tas radās sekundāri ietekmei uz dzīvnieku mātītēm.

Ar visām devām (≥1 mg/kg dienā), ko lietoja peļu mātītēm pre- un postnatālās attīstības pētījumos, novērota palielināta mirstība un saslimstība. Mirstība nav novērota iepriekš veiktos toksikoloģijas pētījumos ar pelēm, kurām nebija laktācijas periods un kuras nebija grūsnas, kā arī ar grūsnām pelēm. Šīs atrades atbilst laktācijas ileusa sindromam, kas iepriekš novērots pelēm. Tā kā relatīvais laktācijas enerģijas pieprasījuma

stress cilvēkiem ir daudz zemāks nekā pelēm un cilvēkiem ir lielas enerģijas rezerves, mirstība, kas novērota laktējošām pelēm, nav uzskatāma par nozīmīgu attiecībā uz cilvēkiem.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai Nātrija dihidrogēnfosfāta monohidrāts Bezūdens nātrija hidrogēnfosfāts Trehalozes dihidrāts

Mannīts (E421)

Polisorbāts 80 Šķīdinātājs: Ūdens injekcijām

6.2.Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Pēc izšķīdināšanas pildspalvveida pilnšļirces saturs jāizlieto 8 stundu laikā. Pildspalvveida pilnšļirce jālieto tūlīt pēc adatas uzlikšanas, citādi zāles adatā var izžūt un nosprostot to.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī 2°C līdz 8°C temperatūrā. Nesasaldēt.

Pirms lietošanas pacienti ne ilgāk kā četras nedēļas var glabāt pildspalvveida pilnšļirces istabas temperatūrā, kas nepārsniedz 30°C. Pēc minētā laika posma pildspalvveida pilnšļirce jāizlieto vai jāiznīcina.

Informāciju par izšķīdināto zāļu uzglabāšanas laiku skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

Divkameru kārtridžs (Dual Chamber Cartridge, DCC), ko veido 1. hidrolītiskās klases stikla cilindrs ar brombutilgumijas aizbāžņiem un brombutilgumijas noslēgdisku, kas ievietots polipropilēna uzgalī vāciņā. Katrs kārtridžs ir ietverts vienreizējai lietošanai paredzētā plastmasas pildspalvveida pilnšļircē (pilnšļircē).

Katrā pildspalvveida pilnšļircē 0,5 ml tilpumā ir viena 30 mg vai 50 mg Eperzan deva.

Iepakojumu lielums:

Kastīte, kurā ir 4 pildspalvveida pilnšļirces ar vienu devu katrā un 4 pildspalvveida pilnšļirču adatas. Daudzdevu iepakojums, kurā ir 12 pildspalvveida pilnšļirces ar vienu devu katrā un 12 pildspalvveida pilnšļirču adatas (3 iepakojumi pa 4 pilnšļircēm un 4 adatām).

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Utilizācija

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Lietošanas pamācība

Nedrīkst lietot Eperzan, kas bijis sasalis.

Pārbaudiet pildspalvveida pilnšļirci, lai pārliecinātos, ka ciparu lodziņā ir redzams cipars "1". Ja nav redzams cipars "1", pildspalvveida pilnšļirci nedrīkst lietot.

Izšķīdināšana un ievadīšana, ko veic pacients

Pilna izšķīdināšanas un ievadīšanas instrukcija pacientam ir ietverta lietošanas instrukcijā, lietošanas norādījumu sadaļā.

Norādiet pacientam pirms terapijas sākuma izlasīt visu lietošanas pamācību (LP), arī jautājumus un atbildes, un skatīt LP ikreiz pirms zāļu devas injicēšanas.

Alternatīva izšķīdināšanas metode (ko paredzēts izmantot tikai veselības aprūpes speciālistiem):

Lietošanas instrukcijā ietvertie lietošanas norādījumi ietver norādījumu, ka pacientam pēc liofilizētā pulvera un šķīdinātāja sajaukšanas jānogaida 15 minūtes 30 mg pildspalvveida pilnšļirces gadījumā un 30 minūtes 50 mg pildspalvveida pilnšļirces gadījumā, lai notiktu izšķīšana. Veselības aprūpes speciālisti var izmantot šādu alternatīvu izšķīdināšanas metodi, kas nodrošina ātrāku izšķīšanu. Tā kā šī metode balstās uz pareizu apgrozīšanu un šķīduma vizuālu novērtēšanu, tā paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem.

Pārbaudiet, vai pildspalvveida pilnšļirces ciparu lodziņā ir redzams cipars "1", kā arī derīguma termiņu. Sekojiet norādījumiem par kārtridža griešanu, līdz ciparu lodziņā parādās "2" un ir dzirdams klikšķis. Tādējādi kārtridža aizmugurējā kamerā esošais šķīdinātājs sajaucas ar priekšējā kamerā esošo liofilizēto pulveri. Caurspīdīgajam kārtridžam esot vērstam uz augšu, vienu minūti uzmanīgi groziet pildspalvveida pilnšļirci. Izvairieties no sakratīšanas, jo tā rezultātā var veidoties putas. Pārbaudiet pildspalvveida pilnšļirci un turpiniet to apgrozīt, līdz izšķīdis viss pulveris. 30 mg pildspalvveida pilnšļirces gadījumā pilnīga izšķīšana parasti notiek divu minūšu laikā, taču tā var prasīt arī līdz piecām minūtēm, un par to var pārliecināties, vizuāli konstatējot dzidru šķīdumu bez daļiņām. 50 mg pildspalvveida pilnšļirces gadījumā pilnīga izšķīšana parasti notiek septiņu minūšu laikā, taču tā var prasīt arī līdz 10 minūtēm. Neliela daudzuma putu esamība šķidruma virspusē izšķīdināšanas beigās ir normāla. Pēc izšķīdināšanas turpiniet sekot lietošanas instrukcijā sniegtajiem norādījumiem, lai piestiprinātu adatu, uzpildītu pildspalvveida injektoru un ievadītu injekciju.

Izmantojiet Eperzan tikai tad, ja tas ir dzidrs, dzeltens šķīdums un nesatur daļiņas.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

GlaxoSmithKline Trading Services Limited, Currabinny,

Carrigaline,

County Cork,

Īrija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/13/908/001

EU/1/13/908/002

EU/1/13/908/003

EU/1/13/908/004

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2014. gada 21. marts

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas