Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Eporatio (epoetin theta) – Zāļu apraksts - B03XA01

Updated on site: 06-Oct-2017

Zāļu nosaukumsEporatio
ATĶ kodsB03XA01
Vielaepoetin theta
Ražotājsratiopharm GmbH

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Eporatio 1000 SV/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

Eporatio 2000 SV/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

Eporatio 3000 SV/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

Eporatio 4000 SV/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

Eporatio 5000 SV/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

Eporatio 10 000 SV/1 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

Eporatio 20 000 SV/1 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

Eporatio 30 000 SV/1 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Eporatio 1000 SV/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

Viena pilnšļirce satur 1000 starptautiskās vienības (SV) (8,3 µg) teta epoetīna (epoetin theta) 0,5 ml šķīduma injekcijām, kas atbilst 2000 SV (16,7 µg) teta epoetīna vienā ml.

Eporatio 2000 SV/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

Viena pilnšļirce satur 2000 starptautiskās vienības (SV) (16,7 µg) teta epoetīna (epoetin theta) 0,5 ml šķīduma injekcijām, kas atbilst 4000 SV (33,3 µg) teta epoetīna vienā ml.

Eporatio 3000 SV/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

Viena pilnšļirce satur 3000 starptautiskās vienības (SV) (25 µg) teta epoetīna (epoetin theta) 0,5 ml šķīduma injekcijām, kas atbilst 6000 SV (50 µg) teta epoetīna vienā ml.

Eporatio 4000 SV/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

Viena pilnšļirce satur 4000 starptautiskās vienības (SV) (33,3 µg) teta epoetīna (epoetin theta) 0,5 ml šķīduma injekcijām, kas atbilst 8000 SV (66,7 µg) teta epoetīna vienā ml.

Eporatio 5000 SV/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

Viena pilnšļirce satur 5000 starptautiskās vienības (SV) (41,7 µg) teta epoetīna (epoetin theta) 0,5 ml šķīduma injekcijām, kas atbilst 10 000 SV (83,3 µg) teta epoetīna vienā ml.

Eporatio 10 000 SV/1 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

Viena pilnšļirce satur 10 000 starptautiskās vienības (SV) (83,3 µg) teta epoetīna (epoetin theta) 1 ml šķīduma injekcijām, kas atbilst 10 000 SV (83,3 µg) teta epoetīna vienā ml.

Eporatio 20 000 SV/1 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

Viena pilnšļirce satur 20 000 starptautiskās vienības (SV) (166,7 µg) teta epoetīna (epoetin theta) 1 ml šķīduma injekcijām, kas atbilst 20 000 SV (166,7 µg) teta epoetīna vienā ml.

Eporatio 30 000 SV/1 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

Viena pilnšļirce satur 30 000 starptautiskās vienības (SV) (250 µg) teta epoetīna (epoetin theta) 1 ml šķīduma injekcijām, kas atbilst 30 000 SV (250 µg) teta epoetīna vienā ml.

Teta epoetīns (rekombinantais cilvēka eritropoetīns) tiek veidots Ķīnas kāmja olnīcu šūnās (CHO-K1), izmantojot rekombinantās DNS tehnoloģiju.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām (injekcija).

Šķīdums ir dzidrs un bez krāsas.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

-

Simptomātiskas anēmijas, kas saistīta ar hronisku nieru mazspēju, ārstēšana pieaugušajiem.

-

Simptomātiskas anēmijas ārstēšana ar vēzi slimojošiem pieaugušiem pacientiem ar nemieloīdu

 

ļaundabīgo audzēju, kuri saņem ķīmijterapiju.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Ārstēšana ar teta epoetīnu jāuzsāk ārstiem, kuriem ir pieredze darbā ar iepriekš minētajām indikācijām.

Devas

Simptomātiska anēmija, kas saistīta ar hronisku nieru mazspēju

Anēmijas simptomi un sekas var atšķirties atkarībā no vecuma, dzimuma un vispārējā slimības smaguma; ārstam individuāli jānovērtē katra pacienta slimības gaita un stāvoklis. Teta epoetīns jāievada subkutāni vai intravenozi, lai paaugstinātu hemoglobīna līmeni līdz ne vairāk par 12 g/dl (7,45 mmol/l).

Ņemot vērā atšķirības starp pacientiem, dažkārt atsevišķiem pacientiem var novērot hemoglobīna vērtību, kas ir zem vai virs vēlamās hemoglobīna koncentrācijas. Mainīgas hemoglobīna vērtības jākoriģē ar devu pielāgošanu, ņemot vērā, ka hemoglobīna mērķa koncentrācija ir no 10 g/dl (6,21 mmol/l) līdz 12 g/dl (7,45 mmol/l). Jāizvairās no ilgstoša hemoglobīna līmeņa virs 12 g/dl (7,45 mmol/l); tālāk ir sniegti norādījumi par pareizu devas pielāgošanu, ja konstatē hemoglobīna līmeni virs 12 g/dl (7,45 mmol/l).

Jāizvairās no hemoglobīna līmeņa pieauguma vairāk nekā 2 g/dl (1,24 mmol/l) četru nedēļu laikā. Ja hemoglobīna līmeņa pieaugums četru nedēļu laikā pārsniedz 2 g/dl (1,24 mmol/l) vai, ja hemoglobīna vērtība ir lielāka par 12 g/dl (7,45 mmol/l), deva jāsamazina par 25–50 %. Ieteicams

noteikt hemoglobīna līmeni ik pēc divām nedēļām, līdz to izdevies stabilizēt, un periodiski pēc tam. Ja hemoglobīna līmenis turpina palielināties, ārstēšanu vajadzētu pārtraukt, kamēr hemoglobīna līmenis sāk pazemināties. Tad ārstēšanu var atsākt, lietojot par 25% mazāku devu kā iepriekšējās ārstēšanas laikā.

Hipertensijas vai kardiovaskulāru, cerebrovaskulāru vai perifēro asinsvadu slimību gadījumā hemoglobīna daudzuma pieaugums un hemoglobīna mērķa līmenis jānosaka individuāli, ņemot vērā klīnisko ainu.

Ārstēšanā ar teta epoetīnu izdala divas fāzes.

Korekcijas fāze

Subkutāna ievadīšana: Sākumdeva ir 20 SV/kg ķermeņa masas trīsreiz nedēļā. Ja nav pienācīga hemoglobīna līmeņa pieauguma (<1 g/dl [0,62 mmol/l] 4 nedēļu laikā), pēc četrām nedēļām devu var palielināt līdz 40 SV/kg trīsreiz nedēļā. Tālāku devu palielināšanu par 25 % no iepriekšējās devas var veikt ar mēneša intervālu, līdz sasniegts individuālais mērķa hemoglobīna līmenis.

Intravenoza ievadīšana: sākumdeva ir 40 SV/kg ķermeņa masas trīsreiz nedēļā. Ja nepieciešams, devu pēc četrām nedēļām var palielināt līdz 80 SV/kg trīsreiz nedēļā un pēc tam par 25 % no iepriekšējās devas.

Maksimālā deva nedrīkst būt lielāka par 700 SV/kg ķermeņa masas nedēļā, ievadot gan subkutāni, gan intravenozi.

Uzturošā fāze

Deva jāpielāgo pēc nepieciešamības, lai saglabātu individuālo mērķa hemoglobīna līmeni starp 10 g/dl (6,21 mmol/l un 12 g/dl (7,45 mmol/l), turklāt hemoglobīna līmenis nedrīkst būs augstāks par 12 g/dl (7,45 mmol/l). Ja vēlamā hemoglobīna līmeņa saglabāšanai ir vajadzīga devas pielāgošana, ieteicams to pielāgot par aptuveni 25 %

Subkutāna ievadīšana: nedēļas devu var lietot vienas injekcijas veidā vai sadalīt uz trim reizēm nedēļā.

Intravenoza ievadīšana: pacienti, kuriem ir izdevies panākt stabilu stāvokli ar zāļu lietošanu trīsreiz nedēļā, var pāriet uz zāļu lietošanu divreiz nedēļā.

Mainot zāļu lietošanas biežumu, rūpīgi jāseko līdzi hemoglobīna līmenim un atbilstoši jāpielāgo deva.

Maksimālā deva nedrīkst būt lielāka par 700 SV/kg ķermeņa masas nedēļā.

Ja ar teta epoetīnu nomaina citu epoetīnu, rūpīgi jākontrolē hemoglobīna līmenis un jāizmanto tas pats lietošanas veids.

Pacienti rūpīgi jānovēro, lai nodrošinātu mazākās atbilstošās efektīvās teta epoetīna devas lietošanu, kāda nepieciešama anēmijas simptomu atbilstošai kontrolei, vienlaikus uzturot 12 g/dl (7,45 mmol/l) vai zemāku hemoglobīna koncentrāciju.

Palielinot teta epoetīna devas pacientiem ar hronisku nieru mazspēju, jāievēro piesardzība. Pacientiem ar sliktu hemoglobīna reakciju uz teta epoetīnu jāapsver alternatīvi skaidrojumi par sliktu atbildes reakciju (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Simptomātiska anēmija ar vēzi slimojošiem pacientiem ar nemieloīdu ļaundabīgo audzēju, kuri saņem ķīmijterapiju

Pacientiem ar anēmiju (piemēram, hemoglobīna koncentrācija ≤ 10 g/dl [6,21 mmol/l]) teta epoetīns jāievada subkutāni. Anēmijas simptomi un sekas var atšķirties atkarībā no vecuma, dzimuma un vispārējā slimības smaguma; ārstam individuāli jānovērtē katra pacienta slimības gaita un stāvoklis.

Ņemot vērā atšķirības starp pacientiem, dažkārt atsevišķiem pacientiem var novērot hemoglobīna vērtību, kas ir zem vai virs vēlamās hemoglobīna koncentrācijas. Mainīgas hemoglobīna vērtības jākoriģē ar devu pielāgošanu, ņemot vērā, ka hemoglobīna mērķa koncentrācija ir no 10 g/dl (6,21 mmol/l) līdz 12 g/dl (7,45 mmol/l). Jāizvairās no ilgstoša hemoglobīna līmeņa virs 12 g/dl (7,45 mmol/l); tālāk ir sniegti norādījumi par pareizu devas pielāgošanu, ja konstatē hemoglobīna līmeni virs 12 g/dl (7,45 mmol/l).

Ieteicamā sākumdeva neatkarīgi no ķermeņa masas ir 20 000 SV, ko lieto vienreiz nedēļā. Ja pēc 4 nedēļu terapijas hemoglobīna līmenis ir paaugstinājies vismaz par 1 g/dl (0,62 mmol/l), jāturpina lietot tā pati deva. Ja hemoglobīna līmenis nav paaugstinājies vismaz par 1 g/dl (0,62 mmol/l), jāapsver iespēja dubultot nedēļas devu, proti, palielināt līdz 40 000 SV. Ja vēl pēc četrām terapijas nedēļām hemoglobīna līmeņa kāpums joprojām ir nepietiekams, jāapsver iespēja palielināt nedēļas devu līdz 60 000 SV.

Maksimālā deva nedrīkst būt lielāka par 60 000 SV/kg ķermeņa masas nedēļā.

Ja pēc 12 nedēļu terapijas hemoglobīna līmenis nav paaugstinājies vismaz par 1 g/dl (0,62 mmol/l), atbildes reakcija ir maz ticama, un ārstēšana jāpārtrauc.

Ja hemoglobīna līmeņa pieaugums četru nedēļu laikā pārsniedz 2 g/dl (1,24 mmol/l) vai ja hemoglobīna vērtība ir lielāka par 12 g/dl (7,45 mmol/l), deva jāsamazina par 25–50 %. Ja hemoglobīna līmenis pārsniedz 13 g/dl (8,07 mmol/l), ārstēšana ar teta epoetīnu uz laiku jāpārtrauc. Pēc tam, kad hemoglobīna līmenis atkal ir 12 g/dl (7,45 mmol/l) vai zemāks, terapija jāatsāk ar devu, kas ir aptuveni par 25 % mazāka nekā iepriekšējā deva.

Terapija jāturpina četras nedēļas pēc ķīmijterapijas beigām.

Pacienti rūpīgi jānovēro, lai nodrošinātu mazākās atbilstošās teta epoetīna devas lietošanu, kāda nepieciešama anēmijas simptomu atbilstošai kontrolei.

Īpašas pacientu grupas

Pediatriskā populācija

Eporatio drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 17 gadiem, līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Šķīdumu var ievadīt subkutāni vai intravenozi. Pacientiem, kuriem neveic hemodialīzi, ieteicama subkutāna injekcija, lai izvairītos no perifēro vēnu sadurstīšanas. Ja ar teta epoetīnu aizvieto citu epoetīnu, vajadzētu izvēlēties to pašu ievadīšanas veidu. Ar vēzi slimojošiem pacientiem ar nemieloīdu ļaundabīgo audzēju, kuri saņem ķīmijterapiju, teta epoetīnu vajadzētu lietot tikai subkutāni.

Subkutānās injekcijas vajadzētu izdarīt vēderā, rokā vai augšstilbā.

Injekciju vietas jāmaina un injekcija jāveic lēni, lai novērstu diskomforta sajūtu injekcijas vietā.

Ieteikumus par rīkošanos ar zālēm pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.

Kontrindikācijas

-

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, citiem epoetīniem un to atvasinājumiem vai jebkuru no

 

6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

-

Nekontrolēta hipertensija.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Vispārīgi

Visiem pacientiem ar feritīna līmeni serumā zem 100 µg/l vai ar transferīna piesātinājumu zem 20 % ieteicams papildus lietot dzelzi. Lai nodrošinātu efektīvu eritropoēzi, visiem pacientiem pirms un pēc ārstēšanas jānosaka dzelzs daudzums.

Ja pacientam nav atbildes reakcijas uz ārstēšanu ar teta epoetīnu, jāmeklē cēloņi. Epoetīna efektivitāti samazina dzelzs, folātu vai B12 vitamīna deficīts, tādēļ tas jākoriģē. Eritropoēzes atbildes reakciju var pasliktināt arī vienlaicīgas infekcijas, iekaisuma vai traumu epizodes, slēpts asins zudums, hemolīze, alumīnija intoksikācija, vienlaicīgas hematoloģiskās slimības vai kaulu smadzeņu fibroze. Jāapsver arī retikulocītu skaita noteikšana.

Izolēta eritrocītu aplāzija (PRCA)

Ja ir izslēgti tipiskie atbildes reakcijas neesamības cēloņi un pacientam strauji krītas hemoglobīna līmenis saistībā ar retikulopēniju, jāapsver iespēja veikt eritropoetīna antivielu un kaulu smadzeņu izmeklējumu, lai pārbaudītu izolētas eritrocītu aplāzijas diagnozi. Jāapsver iespēja pārtraukt ārstēšanu ar teta epoetīnu.

Saistībā ar eritropoetīna terapiju, iekļaujot teta epoetīnu, ir ziņots par PRCA, kuras cēlonis ir neitralizējošās eritropoetīna antivielas. Ir pierādīts, ka šīs antivielas krusteniski reaģē ar visiem epoetīniem, un pacienti ar varbūtēju vai apstiprinātu eritropoetīnu neitralizējošo antivielu klātbūtni nedrīkst pāriet uz teta epoetīna terapiju (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Lai uzlabotu epoetīnu izsekojamību, lietotā epoetīna nosaukums skaidri jāreģistrē pacienta failā.

Paradoksālas hemoglobīna līmeņa samazināšanās un smagas anēmijas ar zemu retikulocītu skaitu attīstīšanās gadījumā, nekavējoties jāpārtrauc epoetīna terapija un jāveic antieritropoetīna antivielu tests. Šādi gadījumi bija ziņoti par C hepatīta pacientiem, kuri ārstēšanā saņēmuši interferonu un

ribavirīnu, vienlaicīgi lietojot epoetīnus. Epoetīnu lietošana nav apstiprināta anēmijas, kas saistīta ar C hepatītu, ārstēšanai.

Hipertensija

Pacientiem, kuri saņem teta epoetīna terapiju, iespējama asinsspiediena paaugstināšanās vai jau esošas hipertensijas pasliktināšanās, īpaši ārstēšanas sākuma fāzē.

Tādēļ, ārstējot pacientus ar teta epoetīnu, īpaša uzmanība jāpievērš rūpīgai novērošanai un asinsspiediena kontrolei. Pirms terapijas sākšanas un tās laikā jābūt nodrošinātai pienācīgai asinsspiediena kontrolei, lai novērstu akūtas komplikācijas, piemēram, hipertensīvu krīzi ar encefalopātijai līdzīgiem simptomiem (galvassāpes, apmulsuma stāvoklis, runas traucējumi, gaitas traucējumi), un saistītās komplikācijas (krampji, insults), ko var novērot atsevišķiem pacientiem, kuriem citādi ir normāls vai zems asinsspiediens. Ja rodas šādas reakcijas, nepieciešama tūlītēja palīdzība un intensīva medicīniskā aprūpe. Īpaša uzmanība jāpievērš pēkšņām, stiprām, migrēnai līdzīgām galvassāpēm, kas varētu būt iespējamais brīdinājuma signāls.

Asinsspiediena paaugstināšanās gadījumā var būt nepieciešama ārstēšana ar antihipertensīvajiem līdzekļiem vai jau lietoto antihipertensīvo līdzekļu devas palielināšana. Turklāt jāapsver iespēja samazināt lietoto teta epoetīna devu. Ja saglabājas augsti asinsspiediena līmeņi, var būt nepieciešams uz laiku pārtraukt teta epoetīna terapiju. Kad ar intensīvākas terapijas palīdzību izdevies panākt kontroli pār hipertensiju, jāatsāk teta epoetīna terapija, lietojot mazāku devu.

Nepareiza lietošana

Teta epoetīna nepareiza lietošana veseliem cilvēkiem var izraisīt pārmērīgu hemoglobīna un hematokrīta līmeņa pieaugumu. Tas var būt saistīts ar dzīvībai bīstamām kardiovaskulārajām komplikācijām.

Īpašas pacientu grupas

Ierobežotās pieredzes dēļ nav iespējams novērtēt teta epoetīna efektivitāti un drošumu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, kuriem ir homozigota sirpjveida šūnu anēmija.

Klīniskajos pētījumos pacientiem pēc 75 gadu vecuma neatkarīgi no cēloņsakarības ar teta epoetīna terapiju biežāk novēroja nopietnas un izteiktas nevēlamās blakusparādības. Turklāt šajā pacientu grupā biežāk salīdzinājumā ar jaunākiem pacientiem novēroja nāves gadījumus.

Laboratoriskais monitorings

Ieteicams regulāri pārbaudīt hemoglobīna līmeni un noteikt pilnu asins ainu un trombocītu skaitu.

Simptomātiska anēmija, kas saistīta ar hronisku nieru mazspēju

Par teta epoetīna lietošanu pacientiem ar sklerotiskām pārmaiņām nierēs jāizlemj individuāli, jo nevar pilnībā izslēgt paātrinātas nieru mazspējas progresēšanas iespēju.

Hemodialīzes laikā ar teta epoetīnu ārstētiem pacientiem var būt nepieciešama pastiprināta antikoagulantu terapija, lai novērstu trombu veidošanos arterio-venozajos šuntos.

Pacientiem ar hronisku nieru mazspēju hemoglobīna koncentrācija nedrīkst būt augstāka par 4.2. apakšpunktā ieteikto augšējo robežvērtību. Klīniskajos pētījumos, lietojot epoetīnus ar mērķi

sasniegt hemoglobīna līmeni virs 12 g/dl (7,45 mmol/l), tika novērots palielināts nāves un nopietnu kardiovaskulāru notikumu risks. Kontrolētos klīniskajos pētījumos nav konstatēts nozīmīgs ieguvums, kas būtu saistāms ar epoetīnu lietošanu, ja hemoglobīna koncentrācija pieauga virs līmeņa, kāds nepieciešams anēmijas simptomu kontrolei un tam, lai izvairītos no asins pārliešanas.

Palielinot teta epoetīna devas pacientiem ar hronisku nieru mazspēju, jāievēro piesardzība, jo lielas kumulatīvas epoetīna devas var būt saistītas ar paaugstinātu mirstības, nopietnu kardiovaskulāru un cerebrovaskulāru notikumu risku. Pacientiem ar sliktu hemoglobīna reakciju uz epoetīniem jāapsver alternatīvi skaidrojumi par sliktu atbildes reakciju (skatīt 4.2. un 5.1. apakšpunktu).

Simptomātiska anēmija ar vēzi slimojošiem pacientiem ar nemieloīdu ļaundabīgo audzēju, kuri saņem ķīmijterapiju

Ietekme uz audzēja augšanu

Epoetīni ir augšanas faktori, kas primāri stimulē eritrocītu veidošanos. Eritropoetīna receptori var būt izteikti uz dažādu audzēju šūnu virsmas. Tāpat kā visu augšanas faktoru gadījumā, pastāv bažas, ka epoetīni varētu stimulēt jebkāda veida ļaundabīgo audzēju augšanu (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Vairākos kontrolētos pētījumos epoetīniem nav pierādīta spēja uzlabot vispārējo dzīvildzi vai samazināt audzēja progresēšanas risku pacientiem ar anēmiju, kas saistīta ar vēzi. Kontrolētos klīniskajos pētījumos ir pierādīts, ka epoetīnu lietošana:

-saīsināja laiku līdz audzēja progresēšanai pacientiem ar progresējošu galvas un kakla vēzi, kuri saņēma staru terapiju, ja epoetīnus lietoja ar mērķi sasniegt hemoglobīna vērtību virs 14 g/dl (8,69 mmol/l);

-samazināja vispārējo dzīvildzi un palielināja nāves gadījumu skaitu saistībā ar slimības progresēšanu pēc 4 mēnešiem pacientēm ar metastātisku krūts vēzi, kuras saņēma ķīmijterapiju, ja epoetīnus lietoja ar mērķi sasniegt hemoglobīna vērtību 12–14 g/dl (7,45–8,69 mmol/l) robežās;

-palielināja nāves risku, lietojot epoetīnus ar mērķi sasniegt hemoglobīna vērtību 12 g/dl

(7,45 mmol/l), pacientiem ar aktīvu ļaundabīgu slimību, kuri nesaņēma ne ķīmijterapiju, ne staru terapiju.

Epoetīni nav indicēti lietošanai šajā pacientu grupā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, dažās klīniskajās situācijās vēlamajai terapijai anēmijas ārstēšanai pacientiem ar vēzi jābūt asins pārliešanai. Lēmumam lietot rekombinantos eritropoetīnus jābūt pamatotam ar individuālu ieguvuma un riska novērtējumu katram pacientam, ņemot vērā noteikto klīnisko kontekstu. Pie faktoriem, kas jāņem vērā šādā novērtējumā, pieder audzēja veids un stadija, anēmijas pakāpe, paredzamais dzīves ilgums, pacienta ārstēšanas metode un pacienta izvēle (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Palīgvielas

Viena šo zāļu pilnšļirce satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg), - būtībā tās ir „nātriju nesaturošas”.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi nav veikti.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par teta epoetīna lietošanu sievietēm grūtniecības laikā ir ierobežoti (mazāk par 300 grūtniecības iznākumu) vai nav pieejami. Citi epoetīnu pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi saistītu ar reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Piesardzības nolūkos ieteicams atturēties no Eporatio lietošanas grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai teta epoetīns/metabolīti izdalās cilvēka pienā, taču dati par jaundzimušajiem neliecina par eritropoetīna uzsūkšanos vai farmakoloģisko aktivitāti, ja tas lietots ar cilvēka pienu. Lēmums pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt/atturēties no terapijas ar teta Eporatio jāpieņem, izvērtējot krūts barošanas ieguvumu bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei.

Fertilitāte

Dati nav pieejami.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Teta epoetīns neietekmē vai nenozīmīgi ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Aptuveni 9 % pacientu ir paredzama nevēlamo blakusparādību rašanās. Biežākās nevēlamās blakusparādības ir hipertensija, gripai līdzīga saslimšana un galvassāpes.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Teta epoetīna drošums ir novērtēts, pamatojoties uz klīnisko pētījumu, kuros piedalījušies 972 pacienti, rezultātiem.

Tālāk 1. tabulā uzskaitītās nevēlamās blakusparādības ir klasificētas pēc orgānu sistēmām. Biežums ir

noteikts, vadoties pēc šādas shēmas.

Ļoti bieži:

≥1/10.

Bieži:

≥1/100 līdz <1/10.

Retāk:

≥1/1 000 līdz <1/100.

Reti:

≥1/10 000 līdz <1/1 000.

Ļoti reti:

<1/10 000.

Nav zināmi:

nevar noteikt pēc pieejamiem datiem.

1. tabula: nevēlamās blakusparādības

 

 

 

Orgānu sistēmu klase

Nevēlamā

Biežums

 

 

 

blakusparādība

Simptomātiska

 

Simptomātiska anēmija

 

 

anēmija, kas saistīta ar

ar vēzi slimojošiem

 

 

hronisku nieru

 

pacientiem ar

 

 

mazspēju

 

nemieloīdu ļaundabīgo

 

 

 

 

audzēju, kuri saņem

 

 

 

 

ķīmijterapiju

Asins un limfātiskās

Izolēta eritrocītu

Nav zināmi

 

sistēmas traucējumi

aplāzija (PRCA)*

 

 

 

Imūnās sistēmas

Paaugstinātas jutības

 

Nav

zināmi

traucējumi

reakcijas

 

 

 

Nervu sistēmas

Galvassāpes

 

Bieži

traucējumi

 

 

 

 

Asinsvadu sistēmas

Hipertensija*

 

Bieži

traucējumi

Hipertensīvā krīze*

Bieži

 

 

Šunta tromboze*

Bieži

 

 

Tromboemboliski

 

Nav zināmi

 

traucējumi

 

 

 

Ādas un zemādas audu

Ādas reakcijas*

 

Bieži

bojājumi

 

 

 

 

Skeleta-muskuļu un

Artralģija

 

Bieži

saistaudu sistēmas

 

 

 

 

bojājumi

 

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Gripai līdzīga

 

Bieži

un reakcijas

saslimšana*

 

 

 

ievadīšanas vietā

 

 

 

 

*Skatīt apakšpunktu „Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts” tālāk

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Pacientiem ar hronisku nieru mazspēju, pēcreģistrācijas periodā ziņots par eritropoetīnu neitralizējošo antivielu mediētu izolētu eritrocītu aplāziju (PRCA), kas saistīta ar teta epoetīna terapiju. Ja

diagnosticē PRCA, teta epoetīna terapija jāpārtrauc un pacienti nedrīkst pāriet uz cita rekombinantā epoetīna lietošanu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Viena no biežākajām nevēlamajām blakusparādībām teta epoetīna terapijas laikā ir asinsspiediena paaugstināšanās vai jau esošas hipertensijas paasinājums īpaši ārstēšanas sākuma fāzē. Korekcijas fāzē pacientiem ar hronisku nieru mazspēju hipertensija rodas biežāk nekā uzturošajā fāzē. Hipertensiju var ārstēt ar atbilstošām zālēm (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Hipertensijas krīze ar encefalopātijai līdzīgiem simptomiem (piem., galvassāpes, apmulsuma stāvoklis, runas traucējumi, gaitas traucējumi), un saistītās komplikācijas (krampji, insults) var novērot atsevišķiem pacientiem, kuriem citādi ir normāls vai zems asinsspiediens(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Var rasties šunta tromboze, jo īpaši pacientiem ar noslieci uz hipotensiju vai pacientiem ar arterio- venozās fistulas komplikācijām (piemēram, stenozi, aneirismu) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Var rasties ādas reakcijas, piemēram, izsitumi, nieze vai reakcijas injekcijas vietā.

Ir ziņots par gripai līdzīgas slimības simptomiem, piemēram, drudzi, drebuļiem un astēniskiem stāvokļiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Epoetīnam ir ļoti liels terapeitiskās darbības platums. Pārdozēšanas gadījumā var rasties policitēmija. Rodoties policitēmijai, teta epoetīna lietošana uz laiku jāpārtrauc.

Ja rodas smaga policitēmija, var būt indicētas tradicionālās metodes (flebotomija) hemoglobīna līmeņa pazemināšanai.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citi antianēmiski līdzekļi, ATĶ kods: B03XA01.

Darbības mehānisms

Cilvēka eritropoetīns ir endogēns glikoproteīnu hormons, kas ir galvenais eritropoēzi regulējošais savienojums, kuram raksturīga specifiska mijiedarbība ar eritropoetīna receptoriem eritrocītu cilmes šūnās kaulu smadzenēs. Tas darbojas kā mitozes stimulētājfaktors un diferenciācijas hormons. Eritropoetīna veidošanās galvenokārt notiek nierēs, kuras to regulē atbilstoši audu oksigenācijas izmaiņām. Endogēnā eritropoetīna veidošanās ir traucēta pacientiem ar hronisku nieru mazspēju, un primārais anēmijas cēlonis šādiem pacientiem ir eritropoetīna deficīts. Pacientiem, kuri saņem ķīmijterapiju vēža ārstēšanai, anēmijas etioloģija ir multifaktoriāla. Šādiem pacientiem anēmiju būtiski ietekmē eritropoetīna deficīts un eritrocītu cilmšūnu pavājinātā atbildes reakcija uz endogēno eritropoetīnu.

Teta epoetīnam ir identiska aminoskābju sekvence un līdzīgs ogļhidrātu sastāvs (glikozilācija) kā endogēnajam cilvēka eritropoetīnam.

Preklīniskā efektivitāte

Teta epoetīna bioloģiskā efektivitāte ir pierādīta pēc intravenozas un subkutānas lietošanas dažādiem dzīvniekiem in vivo (pelēm, žurkām, suņiem). Pēc teta epoetīna lietošanas palielinās eritrocītu skaits, hematokrīta vērtības un retikulocītu skaits.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Simptomātiska anēmija, kas saistīta ar hronisku nieru mazspēju

Dati no korekcijas fāzes pētījumiem, kuros piedalījušies 284 pacienti ar hronisku nieru mazspēju, liecina, ka hemoglobīna atbildes reakcijas biežums (ko definē kā hemoglobīna koncentrāciju virs 11 g/dl divos secīgos mērījumos) teta epoetīna grupā (attiecīgi 88,4 % un 89,4 % pētījumos ar pacientiem, kuriem veic dialīzi, un pacientiem, kuriem vēl neveic dialīzi) bija pielīdzināms bēta

epoetīna rādītājiem (attiecīgi 86,2 % un 81,0 %). Vidējais laiks līdz atbildes reakcijai abās ārstēšanas grupās bija līdzīgs, proti, 56 dienas pacientiem, kuriem veic hemodialīzi, un 49 dienas pacientiem, kuriem vēl neveic dialīzi.

Ir veikti divi nejaušinātie pētījumi ar 270 pacientiem, kuriem veic hemodialīzi, un 288 pacientiem, kuriem vēl neveic dialīzi; pacienti bija saņēmuši stabilu ārstēšanu ar bēta epoetīnu. Pacienti tika pakļauti nejaušināšanai, lai turpinātu pašreizējo ārstēšanu vai pārietu uz teta epoetīna lietošanu (tādā pašā devā kā bēta epoetīnu) nolūkā saglabāt hemoglobīna līmeni. Novērtējuma periodā (15.–

26. nedēļa) vidējā hemoglobīna koncentrācija ar teta epoetīnu ārstētajiem pacientiem bija praktiski identiska viņu sākotnējam hemoglobīna līmenim. Šajos divos pētījumos no bēta epoetīna uzturošās terapijas fāzes un ārstēšanu ar teta epoetīnu sešu mēnešu garumā pārgāja 180 pacienti, kuriem veica hemodialīzi, un 193 pacienti, kuriem neveica dialīzi, un tika konstatētas stabilas hemoglobīna vērtības un līdzīgs drošuma profils kā ar bēta epoetīnu. Klīniskajos pētījumos pacienti, kuriem vēl neveica dialīzi (subkutāna ievadīšana), dalību pētījumā pārtrauca biežāk nekā pacienti, kuriem veica hemodialīzi (intravenoza ievadīšana), jo pirmajā gadījumā bija jāpārtrauc dalība pētījumā, uzsākot dialīzi.

Divos ilgtermiņa pētījumos teta epoetīna efektivitāti novērtēja 124 pacientiem, kuriem veica hemodialīzi, un 289 pacientiem, kuriem vēl neveica dialīzi. Līdz 15 mēnešu garumā hemoglobīna vērtības saglabājās vēlamajās mērķa robežās, un teta epoetīns bija labi panesams.

Klīniskajos pētījumos pacientiem, kuriem vēl neveica dialīzi, 174 pacienti ārstēšanu ar teta epoetīnu vienreiz nedēļā saņēma uzturošās fāzes pētījumā, bet 111 pacienti — ilgtermiņa pētījumā.

Dati par pacientiem ar hronisku nieru mazspēju (kuriem veic dialīzi, neveic dialīzi, kā arī pacientiem ar diabētu un pacientiem bez diabēta) apkopoti epoetīnu klīnisko pētījumu post hoc analīzē. Saistībā ar lielākām kumulatīvām epoetīna devām neatkarīgi no diabēta vai dialīzes statusa tika novērota paaugstināta riska tendence attiecībā uz visu cēloņu izraisītu mirstību, kardiovaskulāriem un cerebrovaskulāriem notikumiem (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Simptomātiska anēmija ar vēzi slimojošiem pacientiem ar nemieloīdu ļaundabīgo audzēju, kuri saņem ķīmijterapiju

Divos prospektīvos, nejaušinātos, dubultmaskētos, placebo kontrolētos pētījumos piedalījās 409 ar vēzi slimojoši pacienti, kuri saņēma ķīmijterapiju. Pirmo pētījumu veica ar 186 pacientiem ar anēmiju un nemieloīdu ļaundabīgo audzēju (55 % ar asins ļaundabīgo audzēju un 45 % ar blīvu audzēju), kuri saņēma neplatīna ķīmijterapiju. Otru pētījumu veica ar 223 pacientiem ar dažādiem blīviem audzējiem, kuri saņēma platīnu saturošu ķīmijterapiju. Abos pētījumos ārstēšana ar teta epoetīnu ļāva panākt nozīmīgu hemoglobīna atbildes reakciju (p < 0,001), ko definēja kā hemoglobīna koncentrācijas pieaugumu par ≥ 2 g/dl bez asins pārliešanas, un būtiski samazinātu nepieciešamību pēc asins pārliešanas (p < 0,05) salīdzinājumā ar placebo.

Ietekme uz audzēja augšanu

Eritropoetīns ir augšanas faktors, kas primāri stimulē eritrocītu veidošanos. Eritropoetīna receptori var būt izteikti uz dažādu audzēju šūnu virsmas.

Dzīvildze un audzēja progresēšana novērtēta piecos lielos, kontrolētos pētījumos, kuros piedalījušies kopumā 2833 pacienti; četri no tiem bija dubultmaskēti, placebo kontrolēti pētījumi, un viens bija

nemaskēts pētījums. Divos pētījumos tika iekļauti pacienti, kurus ārstēja ar ķīmijterapiju. Hemoglobīna mērķa vērtība abos pētījumos bija > 13 g/dl, trijos pārējos pētījumos tā bija 12–14 /dl. Nemaskētajā pētījumā kopējā dzīvildze pacientiem, kuri saņēma rekombinanto cilvēka eritropoetīnu un kontroles zāles, neatšķīrās. Četros placebo kontrolētajos pētījumos kopējās dzīvildzes riska attiecība bija no 1,25 līdz 2,47 par labu kontroles zālēm. Salīdzinot ar kontroles grupu, šajos pētījumos ir pierādīta konsekventa, neizskaidrota statiski nozīmīgi lielāka mirstība starp pacientiem, kuriem bija ar dažādiem bieži sastopamiem vēža veidiem saistīta anēmija un kuri saņēma rekombinanto cilvēka eritropoetīnu. Vispārējās dzīvildzes rezultātus šajā pētījumā nevar pietiekami skaidrot ar atšķirīgo trombozes un ar to saistīto komplikāciju biežumu pacientiem, kuri saņēma rekombinanto cilvēka eritropoetīnu, un kontroles grupas pacientiem.

Dati no trim placebo kontrolētajiem teta epoetīna klīniskajiem pētījumiem, kuros piedalījušies

586 pacienti ar vēzi un anēmiju, neliecināja par to, ka teta epoetīns negatīvi ietekmētu dzīvildzi. Šajos pētījumos mirstība teta epoetīna grupā bija zemāka nekā placebo grupā (6,9 % pret 10,3 %).

Ir veikts arī sistemātisks pārskats par vairāk nekā 9000 ar vēzi slimojošu pacientu, kuri piedalījušies 57 klīniskajos pētījumos. Vispārējo dzīvildzes datu metaanalīze ļāva aplēst riska attiecību 1,08 par labu kontroles grupai (95 % TI: 0,99, 1,18; 42 pētījumi un 8167 pacienti). Ar rekombinanto cilvēka eritropoetīnu ārstētajiem pacientiem tika konstatēts palielināts tromboembolisku traucējumu relatīvais risks (RR 1,67, 95 % TI: 1,35, 2,06; 35 pētījumi un 6769 pacienti). Tādējādi ir iegūti konsekventi pierādījumi, kas ļauj domāt, ka ar vēzi slimojošiem pacientiem, kurus ārstē ar rekombinanto cilvēka eritropoetīnu, var tikt nodarīts ievērojams kaitējums. Nav skaidrs, cik lielā mērā tas varētu būt attiecināms uz rekombinantā cilvēka eritropoetīna lietošanu nolūkā sasniegt hemoglobīna koncentrāciju zem 13 g/dl ar vēzi slimojošiem pacientiem, kuri tiek ārstēti ar ķīmijterapiju, jo datu pārskatā tika iekļauti tikai daži pacienti, kuri atbilda šādiem kritērijiem.

Tika veikta arī vairāk nekā 13 900 pacientiem ar ļaundabīgajiem audzējiem (kuri ārstēti ar ķīmijterapiju, staru terapiju, ķīmijterapiju un staru terapiju vai bez terapijas), kas piedalījās

53 kontrolētos klīniskos pētījumos, kuros tika pētīti vairāki epoetīni, pacientu datu analīze. Kopējās dzīvildzes datu metaanalīzē iegūts riska attiecības raksturlielums 1,06 par labu kontrolgrupas pacientiem (95% TI: 1,00, 1,12; 53 pētījumi un 13 933 pacienti), un pacientiem ar ļaundabīgajiem audzējiem, kuri saņēma ķīmijterapiju, kopējās dzīvildzes riska attiecība bija 1,04 (95% TI: 0,97, 1,11; 38 pētījumi un 10 441 pacients). Metaanalīzes uzrādīja arī konsekventi būtiski palielinātu tromboembolisku traucējumu relatīvo risku pacientiem ar ļaundabīgiem audzējiem, kuri saņēma rekombinanto cilvēka eritropoetīnu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Vispārīgi

Teta epoetīna farmakokinētika ir pārbaudīta veseliem brīvprātīgajiem, pacientiem ar hronisku nieru mazspēju un ar vēzi slimojošiem pacientiem, kuri saņēma ķīmijterapiju. Teta epoetīna farmakokinētiku neietekmē vecums un dzimums.

Subkutāna ievadīšana

Pēc 40 SV/kg ķermeņa masas teta epoetīna injicēšanas veseliem brīvprātīgajiem trijās dažādās vietās (augšdelmā, vēderā, augšstilbā) konstatēja līdzīgu koncentrāciju plazmā. Salīdzinot ar citām vietām, nedaudz lielāks uzsūkšanās apjoms (AUC) bija pēc injekcijas vēderā. Maksimālā koncentrācija tiek sasniegta vidēji pēc 10–14 stundām, un vidējais terminālais eliminācijas pusperiods ir no aptuveni 22 līdz 41 stundai.

Salīdzinājumā ar intravenozu ievadīšanu teta epoetīna vidējā biopieejamība pēc subkutānas ievadīšanas ir aptuveni 31 %.

Pacientiem ar hronisku nieru mazspēju, kuriem vēl neveic dialīzi, pēc 40 SV/kg ķermeņa masas subkutānas ievadīšanas palēninātās uzsūkšanās rezultātā tiek sasniegta plato koncentrācija, savukārt maksimālā koncentrācija tiek sasniegta vidēji pēc 14 stundām. Terminālais eliminācijas pusperiods ir

ilgāks nekā pēc intravenozas ievadīšanas, proti, vidēji 25 stundas pēc vienreizējas devas un 34 stundas līdzsvara fāzē pēc vairākkārtējas zāļu ievadīšanas trīsreiz nedēļā; teta epoetīna uzkrāšanās nenotiek.

Ar vēzi slimojošiem pacientiem, kuri saņem ķīmijterapiju, pēc 20 000 SV teta epoetīna subkutānas ievadīšanas vienreiz nedēļā terminālais eliminācijas pusperiods ir 29 stundas pēc pirmās devas un 28 stundas līdzsvara fāzē. Teta epoetīna uzkrāšanos nenovēroja.

Intravenoza ievadīšana

Pacientiem ar hronisku nieru mazspēju, kuriem veic hemodialīzi, teta epoetīna eliminācijas pusperiods ir 6 stundas pēc vienreizējas devas un 4 stundas līdzsvara fāzē pēc 40 SV/kg ķermeņa masas teta epoetīna vairākkārtējas intravenozas ievadīšanas trīsreiz nedēļā. Teta epoetīna uzkrāšanos nenovēroja. Pēc intravenozas ievadīšanas izkliedes tilpums ir aptuveni vienāds ar kopējo asins tilpumu.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos ar teta epoetīnu iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu un atkārtotu devu toksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Neklīniskajos standartpētījumos ar citiem epoetīniem iegūtie dati par genotoksicitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Pētījumos par toksisku ietekmi uz reproduktivitāti, kas veikti ar citiem epoetīniem, ar devām, kas pietiekami lielā mērā pārsniedza ieteikto devu cilvēkam, novēroja tādus efektus, ko skaidroja kā sekundārus samazinātai ķermeņa masai mātei.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts Nātrija hlorīds

Polisorbāts 20

Trometamols

Sālsskābe (6 M) (pH regulēšanai) Ūdens injekcijām

6.2.Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.Uzglabāšanas laiks

Eporatio 1000 SV/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē 2 gadi

Eporatio 2000 SV/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē 2 gadi

Eporatio 3000 SV/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē 2 gadi

Eporatio 4000 SV/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē 2 gadi

Eporatio 5000 SV/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē 30 mēneši

Eporatio 10 000 SV/1 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē 30 mēneši

Eporatio 20 000 SV/1 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē 30 mēneši

Eporatio 30 000 SV/1 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē 30 mēneši

Ambulatorai lietošanai pacients var izņemt zāles no ledusskapja un vienu reizi uzglabāt temperatūrā līdz 25°C līdz 7 dienām, nepārsniedzot zāļu derīguma termiņu. Pēc izņemšanas no ledusskapja šīs zāles jāizlieto noteiktajā laikā vai jāiznīcina.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C).

Nesasaldēt.

Uzglabāt pilnšļirci ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

Eporatio 1000 SV/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

Pilnšļirce (I klases stikls), kas satur 0,5 ml šķīduma, ar noņemamu vāciņu (bromobutilgumija), virzuļveida aizbāzni (teflonizēta hlorobutilgumija) un injekcijas adatu (nerūsējošs tērauds) vai injekcijas adatu (nerūsējošs tērauds) ar drošības aizsargu (drošības adata) vai injekcijas adatu (nerūsējošs tērauds) ar drošības ierīci.

Iepakojums ar 6 pilnšļircēm; 6 pilnšļircēm ar drošības adatu vai 6 pilnšļircēm ar drošības ierīci.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Eporatio 2000 SV/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

Pilnšļirce (I klases stikls), kas satur 0,5 ml šķīduma, ar noņemamu vāciņu (bromobutilgumija), virzuļveida aizbāzni (teflonizēta hlorobutilgumija) un injekcijas adatu (nerūsējošs tērauds) vai injekcijas adatu (nerūsējošs tērauds) ar drošības aizsargu (drošības adata) vai injekcijas adatu (nerūsējošs tērauds) ar drošības ierīci.

Iepakojums ar 6 pilnšļircēm; 6 pilnšļircēm ar drošības adatu vai 6 pilnšļircēm ar drošības ierīci.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Eporatio 3000 SV/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

Pilnšļirce (I klases stikls), kas satur 0,5 ml šķīduma, ar noņemamu vāciņu (bromobutilgumija), virzuļveida aizbāzni (teflonizēta hlorobutilgumija) un injekcijas adatu (nerūsējošs tērauds) vai injekcijas adatu (nerūsējošs tērauds) ar drošības aizsargu (drošības adata) vai injekcijas adatu (nerūsējošs tērauds) ar drošības ierīci.

Iepakojums ar 6 pilnšļircēm; 6 pilnšļircēm ar drošības adatu vai 6 pilnšļircēm ar drošības ierīci.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Eporatio 4000 SV/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

Pilnšļirce (I klases stikls), kas satur 0,5 ml šķīduma, ar noņemamu vāciņu (bromobutilgumija), virzuļveida aizbāzni (teflonizēta hlorobutilgumija) un injekcijas adatu (nerūsējošs tērauds) vai

injekcijas adatu (nerūsējošs tērauds) ar drošības aizsargu (drošības adata) vai injekcijas adatu (nerūsējošs tērauds) ar drošības ierīci.

Iepakojums ar 6 pilnšļircēm; 6 pilnšļircēm ar drošības adatu vai 6 pilnšļircēm ar drošības ierīci.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Eporatio 5000 SV/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

Pilnšļirce (I klases stikls), kas satur 0,5 ml šķīduma, ar noņemamu vāciņu (bromobutilgumija), virzuļveida aizbāzni (teflonizēta hlorobutilgumija) un injekcijas adatu (nerūsējošs tērauds) vai injekcijas adatu (nerūsējošs tērauds) ar drošības aizsargu (drošības adata) vai injekcijas adatu (nerūsējošs tērauds) ar drošības ierīci.

Iepakojums ar 6 pilnšļircēm; 6 pilnšļircēm ar drošības adatu vai 6 pilnšļircēm ar drošības ierīci.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Eporatio 10 000 SV/1 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

Pilnšļirce (I klases stikls), kas satur 1 ml šķīduma, ar noņemamu vāciņu (bromobutilgumija), virzuļveida aizbāzni (teflonizēta hlorobutilgumija) un injekcijas adatu (nerūsējošs tērauds) vai injekcijas adatu (nerūsējošs tērauds) ar drošības aizsargu (drošības adata) vai injekcijas adatu (nerūsējošs tērauds) ar drošības ierīci.

Iepakojums ar 1, 4 un 6 pilnšļircēm; 1, 4 un 6 pilnšļircēm ar drošības adatu vai 1, 4 un 6 pilnšļircēm ar drošības ierīci.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Eporatio 20 000 SV/1 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

Pilnšļirce (I klases stikls), kas satur 1 ml šķīduma, ar noņemamu vāciņu (bromobutilgumija), virzuļveida aizbāzni (teflonizēta hlorobutilgumija) un injekcijas adatu (nerūsējošs tērauds) vai injekcijas adatu (nerūsējošs tērauds) ar drošības aizsargu (drošības adata) vai injekcijas adatu (nerūsējošs tērauds) ar drošības ierīci.

Iepakojums ar 1, 4 un 6 pilnšļircēm; 1, 4 un 6 pilnšļircēm ar drošības adatu vai 1, 4 un 6 pilnšļircēm ar drošības ierīci.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Eporatio 30 000 SV/1 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

Pilnšļirce (I klases stikls), kas satur 1 ml šķīduma, ar noņemamu vāciņu (bromobutilgumija), virzuļveida aizbāzni (teflonizēta hlorobutilgumija) un injekcijas adatu (nerūsējošs tērauds) vai injekcijas adatu (nerūsējošs tērauds) ar drošības aizsargu (drošības adata) vai injekcijas adatu (nerūsējošs tērauds) ar drošības ierīci.

Iepakojums ar 1, 4 un 6 pilnšļircēm; 1, 4 un 6 pilnšļircēm ar drošības adatu vai 1, 4 un 6 pilnšļircēm ar drošības ierīci.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Pilnšļirces paredzētas vienreizējai lietošanai.

Šķīdums pirms lietošanas ir vizuāli jāpārbauda. Drīkst lietot tikai dzidru bezkrāsainu šķīdumu bez daļiņām. Šķīdumu injekcijām nedrīkst sakratīt. Tam jāļauj sasniegt patīkamu temperatūru (15°C līdz 25°C) injekcijām.

Norādījumus par zāļu injicēšanu skatīt lietošanas instrukcijā.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

ratiopharm GmbH Graf-Arco-Straße 3 89079 Ulm

Vācija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Eporatio 1000 SV/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

EU/1/09/573/001

EU/1/09/573/002

EU/1/09/573/029

Eporatio 2000 SV/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

EU/1/09/573/003

EU/1/09/573/004

EU/1/09/573/030

Eporatio 3000 SV/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

EU/1/09/573/005

EU/1/09/573/006

EU/1/09/573/031

Eporatio 4000 SV/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

EU/1/09/573/007

EU/1/09/573/008

EU/1/09/573/032

Eporatio 5000 SV/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

EU/1/09/573/009

EU/1/09/573/010

EU/1/09/573/033

Eporatio 10 000 SV/1 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

EU/1/09/573/011

EU/1/09/573/012

EU/1/09/573/013

EU/1/09/573/014

EU/1/09/573/015

EU/1/09/573/016

EU/1/09/573/034

EU/1/09/573/035

EU/1/09/573/036

Eporatio 20 000 SV/1 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

EU/1/09/573/017

EU/1/09/573/018

EU/1/09/573/019

EU/1/09/573/020

EU/1/09/573/021

EU/1/09/573/022

EU/1/09/573/037

EU/1/09/573/038

EU/1/09/573/039

Eporatio 30 000 SV/1 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē

EU/1/09/573/023

EU/1/09/573/024

EU/1/09/573/025

EU/1/09/573/026

EU/1/09/573/027

EU/1/09/573/028

EU/1/09/573/040

EU/1/09/573/041

EU/1/09/573/042

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2009.gada 29.oktobris.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2014. gada 11. septembris.

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas