Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Exubera (insulin human) – Zāļu apraksts - A10AF01

Updated on site: 06-Oct-2017

Zāļu nosaukumsExubera
ATĶ kodsA10AF01
Vielainsulin human
RažotājsPfizer Limited

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

EXUBERA 1 mg inhalācijas pulveris, dalīts.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs vienības devas blisters satur 1 mg cilvēka insulīna (insulin human).

Trīs 1 mg cilvēka insulīna blisteru ekspozīcija ir ievērojami lielāka nekā viena 3 mg blistera ekspozīcija. Tāpēc 3 mg blisters nav aizstājams ar trīs 1 mg blisteriem (skatīt apakšpunktus 4.2, 4.4 un 5.2).

Iegūts ar rekombinantu DNS tehnoloģiju no Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

 

 

tas

3.

ZĀĻU FORMA

 

 

 

 

 

 

 

 

Inhalācijas pulveris, dalīts.

 

 

ē

 

 

istr

 

Balts pulveris.

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

 

ğ

 

 

re

 

 

4.1

Terapeitiskās indikācijas

 

 

 

nav

 

 

 

 

 

 

 

 

EXUBERA indicēta 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai pieaugušiem, kas nav adekvāti kontrolēta ar

iekšķīgi lietojamām pretdiabēta zālēm, un kuriem nepieciešama insulīna terapija.

 

 

vairs

 

 

 

 

EXUBERA indicēta arī pieaugušo ārstēšanai ar 1. tipa cukura diabētu papildus garas vai vidēji garas darbības subkutāni ievadāmam insulīnam, ja iespējamais ieguvumus, pievienojot inhalējamo insulīnu, atsver iespējamo drošības risku (skatīt apakšpunktu 4.4).

4.2 Devas un lietošanas veids

EXUBERA (inhalallesējamais cilvēka insulīns) ir ātras darbības cilvēka insulīns 1. un 2. tipa diabēta ārstēšanai. Inhalējamo cilvēka insulīnu var lietot vienu pašu vai kombinācijā ar perorāliem pretdiabēta līdzekļiem un/vaiāgaras vai vidēji garas darbības subkutāni ievadāmiem insulīniem, nolūkā optimizēt glikēmijasZkontroli.

EXUBERA ir pieejama 1 mg un 3 mg vienības devas blisteros, kas paredzēta ievadīšanai caur plaušām perorālas inhalācijas veidā, izmantojot vienīgi insulīna inhalatoru.

Trīs secīgas inhalācijas ar 1 mg vienības devu blisterī rada ievērojami augstāku insulīna iedarbību, nekā inhalācija ar vienu 3 mg vienības devu blisterī. Tādēļ, trīs 1 mg vienības devas blisterus nedrīkst aizvietot ar vienu 3 mg vienības devu blisteri (skatīt apakšpunktus 2, 4.4 un 5.2).

Inhalējamais cilvēka insulīns iedarbojas ātrāk, nekā subkutāni ievadīts ātras darbības cilvēka insulīns. Saistībā ar ātro darbības sākšanos, inhalējamais cilvēka insulīns jāievada ne ātrāk kā 10 minūtes pirms maltītes.

Sākuma deva un turpmākā dozēšana (devas un ievadīšanas laiks) ārstam jānosaka individuāli un jāpielāgo, vadoties pēc pacienta individuālās reakcijas un vajadzības pēc insulīna (t.i., diētas, fiziskās aktivitātes un dzīvesveida).

Dienas devas un ievadīšanas laiks

Stingru noteikumu insulīna dozēšanai nav. Tomēr ieteicams sākotnējo dienas devu izvēlēties pēc šādas formulas:

ķermeņa svars (kg) x 0,15 mg/kg = kopējā dienas deva (mg). Kopējā dienas deva jāsadala trīs reizes devās ievadīšanai pirms maltītes.

Orientējošās vadlīnijas EXUBERA pirms-ēdienreizes devām uzsākot terapiju, balstītas uz pacienta ķermeņa svaru, norādītas 1. tabulā:

Pacienta svars

Sākuma deva uz

Aptuvenā SV

1 mg blisteru

3 mg blisteru

 

 

ēdienreizi

deva

skaits devā

skaits devā

– 39,9 kg

1 mg uz ēdienreizi

3 SV

 

 

-

– 59,9 kg

2 mg uz ēdienreizi

6 SV

 

tas

-

 

 

– 79,9 kg

3 mg uz ēdienreizi

8 SV

-

 

 

– 99,9 kg

4 mg uz ēdienreizi

11 SV

 

 

– 119,9 kg

5 mg uz ēdienreizi

14 SV

ē

 

 

 

– 139,9 kg

6 mg uz ēdienreizi

16 SV

-

 

 

1. tabula: Orientējošās vadlīnijas EXUBERA sākuma, pirms ēdienreizes devai, (balstītas uz pacienta ķermeņa svaru)

re

 

1 mg blisters inhalējamā insulīna ir aptuveni ekvivalents 3 SV subkutistrāni ievadāma, ātras darbības

cilvēka insulīna. 3 mg blisters inhalējamā insulīna ir aptuveni ekvivalentsğ

8 SV subkutāni ievadāma,

ātras darbības cilvēka insulīna. Augstāk esošā 1. tabula parāda aptuvenu ātras darbības cilvēka insulīna SV devu sākotnējai EXUBERA dozēšanai mgnavpirms ēdienreizes.

Tādēļ EXUBERA piesardzīgi jālieto pacientiem ar samazinātu ķermeņa svaru. Nerekomendē lietot

EXUBERA pacientiem, kuriem nepieciešama devas titrēšana mazāk nekā 1 mg (skatīt apakšpunktu 4.4).

Var būt nepieciešama devas pielāgošana atkarībā no maltītes apjoma un sastāva, diennakts laika (no

rīta ir lielāka vajadzība pēc insulīna), glikozes koncentrācijas asinīs pirms ēšanas, veiktās vai sagaidāmās fiziskās slodzes.

Interkurentu respiratoru slimību laikā (piemēram, bronhīts, augšējā elpošanas trakta infekcijas) katram

 

les

pacientam individuāli var būvairst nepieciešama glikozes koncentrācijas pārbaude asinīs un devas korekcija

(skatīt apakšpunktu 4.4).

ā

Sīkāka informācija par insulīna inhalatora lietošanu sniegta inhalatora lietošanas instrukcijā (ILI).

Z

 

Aknu un nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu vai nieru darbības traucējumiem var būt samazināta vajadzība pēc insulīna.

Bērni un pusaudži

Nav noskaidrota inhalējamā cilvēka insulīna ilglaicīgas lietošanas drošība pediatriskiem pacientiem ar diabētu, tādēļ, par 18 gadiem jaunākiem pacientiem, to lietot nav ieteicams (skatīt apakšpunktu 5.2).

Gados vecāki cilvēki

Ir ierobežota pieredze ar inhalējamo insulīnu pacientiem ≥ par 75 gadiem.

Sastrēguma sirds mazspēja

Pieredze ar inhalējamo insulīnu pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju ir ļoti ierobežota, un tā lietošana šādiem pacientiem, kuriem plaušu funkcija ir ievērojami traucēta, nav rekomendējama.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Hipoglikēmija.

Pacienti EXUBERA terapijas laikā nedrīkst smēķēt, un smēķēšana viņiem jāpārtrauc ne vēlāk kā

6 mēnešus pirms EXUBERA terapijas sākuma. Ja pacients sāk vai atsāk smēķēt, sakarā ar pieaugušo hipoglikēmijas risku nekavējoties jāpārtrauc EXUBERA lietošana un jāizmanto alternatīvs ārstēšanas veids (skatīt apakšpunktu 5.2).

Vāji kontrolēta, nestabila vai smaga astma.

tas

Smaga (GOLD III vai IV pakāpe) hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS).

 

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Uzsākot ārstēšanu ar EXUBERA, pacientiem ir jāsaņem vispusīga instrukcija,ēkā lietot šo inhalatoru (skatīt ILI). Pacientam insulīna pulveris jāinhalē caur iemuti lēnā un nepārtrauktā inhalācijā. Tad

pacientiem 5 sekundes jāaiztur elpa un normāli jāizelpo. Jāizmanto atbilstoša standarta inhalācijas

tehnika, lai nodrošinātu zāļu optimālu un atbilstošu nokļūšanu organismā.

 

istr

ğ

Pacientiem jāizvairās no zāļu pakļaušanas stipram mitrumam vai relatīva mitruma stāvokļiem,

piemēram, tvaiks vannas istabā, brīdī, kad tiek lietota deva.

 

re

 

Ja insulīna inhalators lietošanas laikā netīšām nonāk mitruma ietekmē, tas parasti izraisa mazākas

insulīna devas atbrīvošanos no inhalatora. Šajā gadījumā, pirms nākošās inhalācijas jānomaina

insulīna atbrīvošanas vienība (IAV) (skatīt apakšpunktu 6.6).

Dozēšana

nav

 

Ja pacientam tiek nomainīts cits insulīna veids vai zīmols, tas jādara stingrā medicīniskā uzraudzībā, jo tā rezultātā varētu mainīties deva.

Trīs secīgas inhalācijas ar 1 mg vienības devu blisterī rada ievērojami augstāku insulīna iedarbību,

les

vairs

nekā inhalācija ar vienu 3 mg vienības devu blisterī. Tādēļ, trīs 1 mg vienības devas blisterus nedrīkst

aizvietot ar vienu 3 mg vienības devu blisteri (skatīt apakšpunktus 2, 4.4 un 5.2). ā Ja 3 mgZblisters īslaicīgi nav pieejams, tas jāaizvieto ar diviem 1 mg blisteriem un rūpīgi jākontrolē

glikozes līmenis asinīs.

1 mg blisters inhalējamā insulīna ir aptuveni ekvivalents 3 SV subkutāni ievadāmā, ātras darbības cilvēka insulīna. Tādēļ EXUBERA piesardzīgi jālieto pacientiem ar samazinātu ķermeņa svaru. Nerekomendē lietot EXUBERA pacientiem, kuriem nepieciešama devas titrēšana mazāk nekā 1 mg (skatīt apakšpunktu 4.2).

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija ir insulīna terapijas, tostarp EXUBERA un daudzu perorālo pretdiabēta līdzekļu visbiežākā nevēlamā blakusparādība, kas rodas tad, ja insulīna deva attiecībā pret vajadzību pēc insulīna ir pārāk augsta.

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, sevišķi tad, ja tās atkārtojas, var radīt neiroloģisku bojājumu. Ilgstošas vai smagas hipoglikēmijas epizodes var būt bīstamas dzīvībai.

Hipoglikēmijas simptomi parasti sākas pēkšņi. Tie var būt auksti sviedri, vēsa, bāla āda, nespēks, nervozitāte vai tremors, uztraukums, neraksturīgs nogurums vai vājums, apjukums, koncentrēšanās grūtības, miegainība, pārmērīgs izsalkums, redzes izmaiņas, galvassāpes, slikta dūša un paātrināta sirdsdarbība. Smaga hipoglikēmija var izpausties ar bezsamaņu un/vai krampjiem, kā rezultātā var iestāties pārejoša vai neatgriezeniska smadzeņu funkcijas pasliktināšanās vai pat nāve.

Hipoglikēmiju parasti var koriģēt ar tūlītēju ogļhidrātu uzņemšanu. Lai to izdarītu nekavējoties, pacientam visu laiku līdzi jānēsā glikoze.

Izlaista vai neplānota maltīte un aktīvas fiziskās nodarbes var izraisīt hipoglikēmiju. Pacientiem, kuriem glikozes kontrole asinīs ir ievērojami uzlabota, piemēram, intensificējot insulīna terapiju, var izmainīties viņu ierastie hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi, tāpēc viņi par to ir jāinformē

Parasti pacientiem ar ilgstošu diabēta vēsturi brīdinājuma simptomi var izzust.

 

tas

Pirms ceļošanas starp dažādām laika joslām, pacientam jāiesaka konsultēties ar ārstu, jo insulīna

lietošana un maltītes varētu būt citos laikos.

ē

Dažiem pacientiem, kuriem bija hipoglikēmijas reakcijas pēc dzīvnieku izcelsmes insulīna nomaiņas uz cilvēka insulīnu, agrīnie hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi bija mazāk izteikti vai tie bija savādāki, nekā tie, kurus novēroja lietojot iepriekšējo insulīnu.

Neadekvāta deva vai ārstēšanas pārtraukšana, īpaši insulīna atkarīgā diabēta pacientiem, var radīt

hiperglikēmiju un diabētisko ketoacidozi, kas ir potenciāli letāli stāvokļi.

 

 

 

istr

 

 

ğ

Lietojot vairākus pretdiabēta līdzekļus, rūpīgi jāpielāgo katra preparāta deva, lai panāktu optimālo

devu, kāda nepieciešama vēlamā farmakoloģiskā efekta sasniegšanai.

 

 

re

 

Vajadzība pēc insulīna var mainīties ārpuskārtas situācijās, piemēram, slimības, emocionālu

pārdzīvojumu vai stresa laikā.

nav

 

 

Plaušu sistēmas drošība

 

 

Pamata plaušu slimības

 

 

 

 

 

EXUBERA nedrīkst lietot pacientiem ar plaušu slimībām, tādām kā astma un HOPS, jo ir ierobežoti

dati par drošu lietošanu šiem pacientiem.

 

vairs

Vienlaicīga bronhodilatatoru, tādu kā salbutamola lietošana, var palielināt EXUBERA absorbciju, kad

les

 

tā lietota akūtu respiratoru simptomu mazināšanai, tādēļ var palielināties hipoglikēmijas risks (skatīt apakšpunktuā4.5).

ElpošanasZsistēma

Reti var būt bronhospazmas. Jebkuram pacientam, kuram ir bijusi šī reakcija, jāpārtrauc EXUBERA lietošana un nekavējoties jāveic medicīnisks novērtējums. Atkārtota EXUBERA nozīmēšana prasa rūpīgu riska izvērtējumu un to var nozīmēt tikai stingrā medicīniskā uzraudzībā ar adekvātu klīnisko aprīkojumu.

Plaušu funkcijas samazināšanās

Klīniskos pētījumos ir konstatētas nelielas, bet konsekventas atšķirības ārstēto grupās, mazinoties plaušu funkcijai (īpaši forsētam izelpas tilpumam vienā sekundē (FEV1)) par labu pacientiem, kuri saņēma salīdzinošo terapiju. Klīniskos pētījumos, kas ilga līdz diviem gadiem, nenovēroja turpmāku pasliktināšanos pēc 3-6 mēnešiem. Šīs nelielās atšķirības ārstēto grupās izzuda 6 nedēļu laikā pēc 2 gadu ilgās terapijas pārtraukšanas (skatīt apakšpunktus 4.8 un 5.1).

Visiem pacientiem, uzsākot EXUBERA terapiju, jānosaka plaušu funkcionālie rādītāji (piemēram, FEV1 spirometrijas rādītājs). Inhalējamā cilvēka insulīna efektivitāte un drošība pacientiem, kuriem FEV1 rādītājs terapijas sākumā ir < 70%, nav pētīta, tādēļ inhalējamā cilvēka insulīna lietošana šajā pacientu grupā nav ieteicama. Atkārtotu plaušu funkcionālo rādītāju noteikšanu rekomendē pēc pirmajiem 6 terapijas mēnešiem. Ja 6 mēnešu laikā FEV1 samazināšanās mazāka par 15%, spirometrija jāatkārto pēc viena gada un tad katru gadu. Ja 6 mēnešu laikā FEV1 samazinās par 15-20% vai vairāk par 500 ml no sākuma plaušu funkcijas izmeklējuma, spirometrija jāatkārto pēc 3 mēnešiem.

Pacientiem ar apstiprinātu (t.i. vismaz divos sekojošos testos, ar 3 līdz 4 nedēļu intervālu) FEV1 samazināšanos par >20% no sākuma rādītājiem, terapija ir jāpārtrauc un pacienti jānovēro pēc klīniskās nepieciešamības. Nav pieredzes EXUBERA terapijas atsākšanai pacientiem, kuriem plaušu funkcija atjaunojas.

Pacientiem, kuriem EXUBERA lietošanas laikā attīstās aizdusa, jāpārbauda plaušu un sirds sistēmas. Ja parādās plaušu tūska vai klīniski nozīmīga plaušu funkcijas samazināšanās, EXUBERA lietošana jāpārtrauc un terapija jānomaina uz injicējamo insulīnu.

Interkurenta respiratora slimība

 

tas

 

 

Klīniskos pētījumos pacienti ar interkurentu respiratoru slimību (piem., bronhītu, augšējo elpceļu

 

ē

infekcijām) saņēma EXUBERA. Šajos pētījumos netika novērots paaugstināts hipoglikēmijas risks vai

 

istr

 

vāja glikēmiskā kontrole. Interkurentas respiratoras slimības laikā atkarībā no individuālā stāvokļa var

būt nepieciešams biežāk pārbaudīt glikozes koncentrāciju asinīs un pielāgot devu (skatīt apakšpunktu

4.2). Nav pieredzes EXUBERA lietošanā pacientiem ar pneimoniju.

Agrākie smēķētāji

 

ğ

 

re

 

 

Klīniskajos pētījumos, kas veikti ar EXUBERA, ir konstatēti 6 jauni primārā plaušu vēža gadījumi ar

 

nav

 

EXUBERA ārstētiem pacientiem, un viens jauns gadījums starp pacientiem, kuri lietoja salīdzinošas

zāles. Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā saņemts 1 ziņojums par primārā plaušu vēža gadījumu ar

EXUBERA ārstētam pacientam. EXUBERA kontrolētos klīniskos pētījumos jauna primārā plaušu

vēža biežums uz 100 pacientgadiem, lietojot EXUBERA, bija 0,130 (5 gadījumi uz vairāk nekā 3800

pacientgadiem) un 0,03 (1 gadījums uz vairāk nekā 3900 pacientgadiem) pacientu grupā, kuri saņēma

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

salīdzinošas zāles. Ir bijuši pvairsārāk maz gadījumi, lai noteiktu, vai šie gadījumi ir saistīti ar EXUBERA lietošanu. Visi pacienti, kuriem tika diagnosticēts plaušu vēzis, agrāk ir smēķējuši.

Daudzas vielas ietekmē glikozes metabolismu, un to dēļ var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana.

Pie vielām, kas var pastiprināt glikozes līmeņa asinīs pazeminošo iedarbību un paaugstināt tieksmi uz

 

les

hipoglikēmiju,āpieder perorālie pretdiabēta līdzekļi, angiotenzīna konvertējošā enzīma (AKE)

inhibitori, monoaminooksidāzes (MAO) inhibitori, neselektīvie beta-blokatori, salicilāti un

Z

 

sulfanilamīdu grupas antibiotikas.

Nozīmējot salbutamolu pirms EXUBERA, var palielināties insulīna absorbcija (skatīt apakšpunktu 5.2).

Flutikazona nozīmēšana pirms EXUBERA neietekmē insulīna absorbciju (skatīt apakšpunktu 5.2).

Aktīviem smēķētājiem ievērojami paaugstinās, turpretim, veseliem nesmēķētājiem, kuri atrodas pasīvā tabakas dūmu ietekmē, samazinās EXUBERA absorbcijas ātrums un apjoms (skatīt apakšpunktu 4.3 un 5.2).

Pie vielām, kas var pavājināt glikozes līmeņa asinīs pazeminošo iedarbību, pieder kortikosteroīdi, danazols, perorālie kontraceptīvie līdzekļi, vairogdziedzera hormoni, augšanas hormons,

simpatomimētiskie līdzekļi un tiazīdi. Oktreotīds/lanreotīds var samazināt vai paaugstināt nepieciešamību pēc insulīna.

Beta-blokatori var maskēt hipoglikēmijas simptomus. Alkohols var pastiprināt un paildzināt insulīna hipoglikemizējošo efektu.

Pacientiem bez diabēta ar vieglu – vidēji izteiktu astmu, lietojot EXUBERA 10 minūtes pirms salbutamola, netika ietekmēts salbutamola bronhodilatējošais efekts.

Kāda ietekme ir citiem medikamentiem, kas maina absorbciju plaušās vai plaušu caurlaidību, nav pētīta. Ja šādus pacientus ārstē ar inhalējamo cilvēka insulīnu, bieži jāpārbauda glikozes koncentrācija asinīs un atbilstoši tai jāpielāgo deva. Šādi medikamenti līdztekus EXUBERA jālieto piesardzīgi.

4.6 Grūtniecība un zīdīšana

Nav klīniskās pieredzes par EXUBERA lietošanu grūtniecības laikā. Inhalējamais insulīns bieži rada antivielas pret insulīnu, kuru risks auglim nav zināms. Tāpēc EXUBERA nedrīkst lietot grūtniecības laikā. Ja pacientei lietojot EXUBERA iestājas grūtniecība, tad inhalējamo insulīnu jānomaina ar

atbilstošu subkutāni ievadāmu insulīnu.

 

 

 

tas

 

 

 

 

 

 

 

ē

Mātēm, kas baro bērnu ar krūti, var būt nepieciešama devas pielāgošana un diētas korekcija.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

 

 

 

 

istr

 

Tāpat kā citu insulīnu lietošanas gadījumā hipoglikēmijas rezultğātā pacientam var pavājināties

koncentrēšanās un reakcijas spējas. Tas var radīt risku situācijās, kurās šīm spējām ir īpaša nozīme

(piemēram, vadot automašīnu vai apkalpojot mehānismus).

 

 

 

nav

re

 

 

4.8 Nevēlamās blakusparādības

 

 

 

 

 

 

 

Drošība, lietojot EXUBERA vienu vai kombinācijā ar subkutāno insulīnu, vai iekšķīgi lietojamām

zālēm, tika izvērtēta klīniskos pētījumos vairāk kā 2700 pacientiem ar 1. tipa vai 2. tipa diabētu,

ieskaitot vairāk kā 1975 pacientu pētījumā bija ilgāk kā 6 mēnešus un 745 pacientu ilgāk kā 2 gadus.

Tabulā norādītas blakusparādības, kas novērotas kontrolētos klīniskos pētījumos, kuros iesaistīti vairāk kā 1970 pacienti, kuri lietoja EXUBERA.

Organisma

 

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

sistēma

 

vairs

(1/100, <1/10)

(1/1000, <1/100)

 

(1/10)

Infekcijas un

 

 

 

 

infestācijas

 

 

 

 

les

 

 

 

Metabolisma un

Hipoglikēmija

 

 

barošanāās

 

 

 

traucējumi

 

 

 

Z

 

 

 

Respiratorās, krūšu

Klepus

Aizdusa

Deguna asiņošana

kurvja un videnes

 

Produktīvs klepus

Bronhospazma

slimības

 

Rīkles kairinājums

Aizsmakums

 

 

 

Sausums kaklā

Disfonija

 

 

 

 

Faringolaringeālas sāpes

 

 

 

 

Mandeļu slimības

Kuņģa-zarnu trakta

 

 

Sausa mute

traucējumi

 

 

 

Vispārēji

 

 

Sāpes krūtīs

traucējumi un

 

 

 

reakcijas

 

 

 

ievadīšanas vietā

 

 

 

 

 

 

 

 

Piezīme: Visās klīniskajās programmās, ieskaitot paplašinātos pētījumus, bija divi ziņojumi par izsvīdumu pleiras dobumā, kuru nevar izslēgt, ka tas var būt ar ārstēšanu saistīts efekts.

Hipoglikēmija

Tāpat kā citiem insulīniem, hipoglikēmija bija viena no biežākajām blakusparādībām, ko novēroja ar EXUBERA ārstētiem pacientiem.

Klepus

Klepus parādījās dažu sekunžu līdz minūšu laikā pēc insulīna inhalācijas, un galvenokārt bija vieglas pakāpes. Klepus ar laiku samazinājās. Viens procents pacientu klepus dēļ ārstēšanu ar EXUBERA pārtrauca.

Aizdusa

 

tas

 

ē

Vairums gadījumos (>95%) aizdusa bija viegla līdz vidēji izteikta. 0,4% gadījumos ar EXUBERA

ārstēti pacienti aizdusas dēļ pārtrauca ārstēšanu.

istr

 

Sāpes krūtīs.

 

 

 

Dažāda veida simptomi no krūšu kurvja puses tika traktēti kā ar ārstēšanu saistītas blakusparādības un bija attiecināmi uz nespecifiskām sāpēm krūtīs. Vairums gadījumosğ(>95%) šīs blakusparādības bija viegli līdz vidēji izteiktas. Viens pacients, kurš saņēma EXUBERA un viens, kurš saņēma salīdzinošo terapiju, pārtrauca ārstēšanu dēļ sāpēm krūtīs. Būtiski, ka dažādu cēloņu radītās ar koronāro artēriju slimību saistītās nevēlamās blakusparādības, tādas kā angina pectoris vai miokarda infarkts, netika

Ir konstatētas relatīvi nelielas atšķirības ārstēnavto grupās, samazinoties FEV1, par labu tiem, kuri saņēma salīdzinošo terapiju. Klīniskos pētījumos, kas ilga līdz 2 gadiem nenovēroja turpmāku pasliktināšanos pēc 3-6 mēnešiem. Šīs nelielās atšķirības ārstēto grupās izzuda 6 nedēļu laikā pēc 2 gadu ilgās terapijas pārtraukšanas (skatīt apakšpunktus 4.4 un 5.1).

novērotas biežāk, lietojot EXUBERA.

re

 

Citas reakcijas

 

FEV1 samazināšanās

FEV1 samazināšanos no sākumavairslīmeņa par 15% novēro 1,3% ar EXUBERA ārstētiem 1. tipa diabēta pacientiem un 5,0%lesar EXUBERA ārstētiem 2. tipa diabēta pacientiem.

Insulīna antivielas

ĀrstēšanasZlaikāā ar visu veidu insulīniem, ieskaitot EXUBERA, var attīstīties antivielas pret insulīnu. Klīniskos pētījumos antivielas pret insulīnu attīstījās daudz biežāk un vidējais insulīna antivielu līmenis bija augstāks pacientiem, kuri nomainīja šķīstošo cilvēka insulīnu pret EXUBERA, salīdzinot ar pacientiem, kuri palika pie šķīstošā cilvēka insulīna. Insulīna antivielu līmenis bija augstāks pacientiem ar 1.tipa diabētu, salīdzinot ar pacientiem, kuriem bija 2. tipa diabēts un izlīdzinājās 6-12 mēnešu laikā abās grupās. Klīniska nozīme šīm antivielām nav noteikta.

Hipersensitivitātes reakcijas

Tāpat kā lietojot citus insulīnus, ieskaitot EXUBERA, atsevišķos gadījumos var rasties ģeneralizēta alerģiska reakcija. Šāda reakcija pret insulīnu vai palīgvielām var izpausties, piemēram, ar ģeneralizētām ādas reakcijām, angioneirotisko tūsku, bronhospazmu, hipotensiju un šoku, un var būt dzīvībai bīstama (skatīt apakšpunktu 4.4 Elpošanas sistēma).

Tūska un refrakcijas traucējumi

Insulīna terapija var radīt nātrija aizturi organismā un tūsku. Acu refrakcijas traucējumus var novērot uzsākot terapiju ar insulīnu. Šie efekti parasti ir pārejoši.

4.9 Pārdozēšana

Hipoglikēmija rodas tad, ja ievadīts uzņemtajam uzturam, enerģijas izlietojumam vai kā vienam, tā otram neatbilstošs insulīna daudzums.

Vieglu hipoglikēmijas epizodi parasti var novērst ar ogļhidrātu perorālu uzņemšanu. Var būt nepieciešama preparāta dozēšanas, ēšanas režīma vai fiziskās aktivitātes korekcija.

Smagākos gadījumos, kas noris ar komu, krampjiem vai neiroloģiskiem traucējumiem, hipoglikēmiju var novērst intramuskulāri/subkutāni ievadot glikagonu (0,5-1 mg) vai intravenozi − koncentrētu glikozes šķīdumu. Ja pacientam 10-15 minūšu laikā nav reakcijas uz glikagonu, glikoze jāievada arī intravenozi.

Atgūstot samaņu, pacientam rekomendē ogļhidrātus uzņemt perorāli, lai novērstu tasrecidīvu.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

ē

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretdiabēta līdzekļi, ATĶ kods: A10AF01.

Darbības mehānisms

istr

ğ

Cilvēka insulīns pazemina glikozes līmeni asinīs un veicina anabolos procesus, bez tam, pavājinot

 

re

katabolos procesus, stimulē glikozes iekļūšanu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās

nav

 

un uzlabo piruvāta utilizāciju. Tas kavē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi, pastiprina lipoģenēzi aknās

un taukaudos, un kavē lipolīzi. Bez tam tas atvieglo aminoskābju iekļūšanu šūnās, veicina proteīnu sintēzi un pastiprina kālija uzņemšanu šūnās.

Inhalējamam cilvēka insulīnam tāpat kā ātras darbības insulīna analogiem, hipoglikemizējošā aktivitāte iesākas ātrāk nekā subkutāni ievadāmajam šķīstošajam cilvēka insulīnam. Inhalējamais cilvēka insulīns darbojas praktiski tikpat ilgi kā subkutāni ievadāmais ātras darbības cilvēka insulīns un ilgāk nekā ātras darbības insulīna analogi (skatīt 1.attēlu).

 

 

 

les

vairs

SC Lispro (18

U)

no

 

 

 

 

 

Exubera (6 mg)

 

 

 

 

 

 

 

 

Ātras darbības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

cilvēka

 

 

 

 

 

 

 

insulīns (18 U)

Vidējais no(%GIĀ

maksimāā)l

ā

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Laiks (min)

1.attēls. Normalizēts vidējais glikozes infūzijas ātrums (GIĀ) pret katra pētījumā iesaistītā dalībnieka ārstēšanas GIĀmax, salīdzinot ar laiku veseliem brīvprātīgajiem.

Pēc cilvēka insulīna inhalācijas glikozes līmeni samazinošā darbība sākas 10−20 minūšu laikā, maksimālais efekts tiek sasniegts aptuveni 2 stundas pēc inhalācijas. Darbība ilgst apmēram 6 stundas.

Pacientiem ar 1. tipa vai 2. tipa diabētu inhalējamam cilvēka insulīnam ir ātrāks glikozes līmeņa samazinošā efekta sākums pirmajās stundās pēc devas ievadīšanas, nekā subkutāni ievadāmajam ātras iedarbības cilvēka insulīnam.

1. un 2. tipa diabēta pacientu vidū inhalējamā insulīna glikozes līmeņa samazinošās aktivitātes individuālā variabilitāte visumā bija līdzīga subkutāni ievadāmā ātras darbības insulīna aktivitātes variabilitātei.

Inhalējamā cilvēka insulīna lietošana ir saistīta ar antivielu pret insulīnu biežāku veidošanos un līmeņa pieaugumu. Perspektīvā pētnieciskā 6 mēnešus ilgā pētījumā ar 1. tipa diabēta pacientiem netika konstatēts, ka ārstēšanās ar inhalējamo cilvēka insulīnu būtu mainījusi glikozes farmakodinamiku.

Klīniskos pētījumos iegūtie dati

1. tipa vai 2. tipa diabēta kontrolētie klīniskie pētījumi parādīja, ka ar EXUBERA sasniedz un uztur efektīvu glikēmijas kontroli, kas ir līdzvērtīga kontrolei, kas panākta ar subkutāni ievadāmo ātras darbības cilvēka insulīnu.

1. tipa diabēts

 

tas

 

 

1.tipa diabētam veltītos klīniskos pētījumos pacientiem, kuru terapijas režīms ietvēra EXUBERA

 

ē

kombinācijā ar ilgstošas vai vidēji ilgas darbības insulīnu, HbA1c samazinājās tādā pašā pakāpē kā

 

istr

 

pacientiem, kuri lietoja tikai subkutāni ievadāmu insulīnu. Procentuālais pacientu skaits, kuriem tika sasniegts plānotais HbA1c<7,0%, abās grupās bija salīdzinoši vienāds.

Tukšā dūšā glikozes līmenis plazmā pacientiem, kuru terapijas ğrežīms ietvēra EXUBERA, bija ievērojami zemāks nekā pacientiem, kuri ārstējās tikai ar subkutāni ievadāmo ātras darbības cilvēka

insulīnu

re

 

2. tipa diabēts

 

Klīniskā pētījumā pacientiem ar 2.tipa diabētu, kuri lietoja EXUBERA kombinācijā ar ilgstošas vai

vidēji ilgas darbības insulīnu, HbA1c samazinājās tādā pašā pakāpē kā pacientiem, kuri lietoja tikai

subkutāni ievadāmu insulīnu.

nav

 

Tukšā dūšā glikozes līmenis plazmā pacientiem, kuru terapijas režīms ietvēra EXUBERA, bija ievērojami zemāks nekā pacientiem, kuri ārstējās tikai ar subkutāni ievadāmo šķīstošo cilvēka insulīnu.

Klīniskos pētījumos, kuros tika iesaistīti pacienti ar nepietiekami kontrolētu 2. tipa diabētu, lietojot

les

vairs

tikai perorālās zāles, pacientiem, kuri lietoja EXUBERA vienu pašu vai kombinācijā ar perorāliem līdzekļiem, HbA1c uzlabojās lielākā mērā nekā pacientiem, kuri ārstējās tikai ar perorāliem līdzekļiem. āLielākajā šo pētījumu daļā, procentuāli to pacientu skaits, kuri sasniedza HbA1c<7,0% un kuru terapijasZrežīmā ietilpa EXUBERA, bija augstāks salīdzinājumā ar pacientu skaitu, kuri saņēma perorālos līdzekļus. Pacientiem ar 2. tipa diabētu, kas bija pietiekami kontrolēts ar perorāli lietojamiem līdzekļiem, turpmāk nebija nepieciešamas inhalējamais insulīns.

FEV1 samazināšanās

Lai noteiktu FEV1 izmaiņas lietojot EXUBERA pacientiem ar 1. un 2. tipa diabētu veica randomizētus, atklātus pētījumus ar paralēlām grupām. Kā EXUBERA, tā arī salīdzinošās terapijas grupās šo pētījumu laikā konstatēta plaušu funkcijas samazināšanās (2. un 3. attēls). Nelielas atšķirības terapijas grupās (par labu salīdzinošai terapijai), salīdzinot ar pētījuma sākumu, konstatēja pacientiem ar 1. tipa diabētu - 0,034 L un 0,039 L pacientiem ar 2. tipa diabētu pēc 2 gadu terapijas.

FEV1 samazināšanās no sākuma līmeņa par 15% novēro 1,3% ar EXUBERA ārstētiem un 1,0% ar salīdzinošo terapiju ārstētiem 1. tipa diabēta pacientiem un 5,0% ar EXUBERA ārstētiem un 3,4% ar salīdzinošo terapiju ārstētiem 2. tipa diabēta pacientiem.

 

 

 

 

0 .3

 

 

 

 

 

 

 

 

IN H

 

 

 

 

 

 

0 .2 5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

C o m p a r ato r

 

 

(L)

 

0 .2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

novirze)

0 .1 5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

stavokla

0 .1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0 .0 5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izmainasno sakuma

+/- Standarta

-0 .0 5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0 .4 5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0 .1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0 .1 5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0 .2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0 .2 5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1 Videjais

-0 .3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0 .3 5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0 .4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

FEV

(

-0 .5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sakums

 

ē

96 LOCF

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vizite (nedelas)

istr

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

N=Subjektu skaits sakuma, 12. nedela, 24. nedela, 36. nedela, 48. nedela, 60. nedela, 72.

 

 

 

 

 

nedela, 84. nedela , 96. nedela, LOCF.

 

 

ğ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

INH N=231, 233, 233, 235, 235, 226, 217, 208, 236. Salidzinoša terapija N=238, 252, 248, 252,

 

 

 

 

249, 230, 224, 216, 253.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

INH – inhalējamais insulīns

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Comperator – salīdzinošā terapija

 

nav

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. attēls.

Novērotās FEV1 (L) sākuma izmaiņas pacientiemrear 1. tipa cukura diabētu.

 

 

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

INH

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Comparator

 

 

(L)

0.3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

INH Washout

 

 

0.25

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

stavokla novirze)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0.1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0.2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1 Standarta-+/Videjais

0.15

 

 

les

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0.05

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

sakuma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0.05

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

no

-0.1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0.15

ā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izmainas

-0.35

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0.2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0.25

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0.3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

FEV (

-0.4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0.45

 

 

 

 

Salidzinoša faze

 

 

 

 

Izskalošanas periods

 

 

 

 

-0.5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sakums

+6

+12

 

 

 

Visit (weeks)

N=Subjektu skaits sakuma, 52. nedela, 104. nedela, +6. nedela, +12.nedela

INH un INH izskalošanas periods N=158, 155, 143, 139, 123.

Salidzinoša terapija N=145, 143, 125, 129, 120.

Visit (weeks) – Vizīte (nedēļas)

INH – Inhalējamais insulīns

Comparator – Salīdzinošā terapija

INH washout - Inhalējamā insulīna izskalošanas periods

3. attēls. Novērotās FEV1 (L) sākuma izmaiņas pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu.

2/3 fāzes pētījumos 9 no 2498 pacientiem ārstēšanu ar EXUBERA pārtrauca sakarā ar elpošanas funkcijas pazemināšanos un pētījumu beidzot, viņu FEV1 bija par ≥15% mazāks, salīdzinot ar pētījuma sākumu. Šiem pacientiem vidēji FEV1 samazinājās par 21% (diapazonā no 16% - 33%) no sākuma rādītājiem, saņemot EXUBERA vidēji 23 mēnešus. 6-iem no pētījumu pārtraukušajiem pacientiem veica atkārtotu elpošanas funkcijas pārbaudi un5 no tiem konstatēja izteiktu FEV1 palielināšanos, pārtraucot terapiju, bet vienam tālāku samazināšanos pēc pētījuma beigām nekonstatēja. Nav turpmākas pieejamas informācijas par atlikušajiem 3 pacientiem, kuri pārtrauca terapiju.

FEV1 atgriezeniskums

Pacientiem ar 1. tipa diabētu nelielās atšķirības ārstēto grupā izzuda (0,01L par labu salīdzinošai terapijai) 2 nedēļu laikā pēc EXUBERA 12 nedēļu ilgās terapijas pārtraukšanas. Pacientiem ar 2. tipa diabētu nelielās atšķirības ārstēto grupā izzuda (0,39L par labu salīdzinošai terapijai) 6 nedēļu laikā pēc EXUBERA 2 gadu ilgās terapijas pārtraukšanas (3. attēls). Mazākajā grupā (n=36),taskurā bija gan 1. tipa diabēta pacienti, gan 2. tipa diabēta pacienti un kuri terapijā saņēma EXUBERA > 36 mēnešus, pēc terapijas pārtraukšanas vidējais FEV1 palielinājās par 0,036L turpmāko 6 mēnešu laikā.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

 

ē

Absorbcija

istr

 

Inhalējamais cilvēka insulīns organismā nonāk caur plaušām. Veseliem pacientiem un pacientiem ar

1. tipa vai 2. tipa diabētu inhalējamais cilvēka insulīns absorbējas tikpat ātri kā ātras darbības insulīna

 

 

 

 

 

 

 

re

analogi, bet ātrāk nekā šķīstošais cilvēka insulīns (skatīt 4. attēlu)ğ.

 

 

 

 

 

nav

 

 

 

 

 

EXUBERA (4 MG)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ātras darbības cilvēka

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

insulīns (12 SV)

 

 

les

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

 

 

Z

 

 

Laiks (min)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Change from Baseline Serum Free Insulin = Novirze no sākotnējās brīvā insulīna koncentrācijas serumā (μDV/ml)

Inhaled Insulin = Inhalējamais insulīns

Subcutaneous Insulin = Subkutāni ievadāmais insulīns

4. attēls. Brīvā insulīna koncentrācijas serumā (μDV/ml) vidējās pārmaiņas pēc 4 mg cilvēka insulīna inhalēšanas vai 12 SV ātras darbības cilvēka insulīna subkutānas injicēšanas adipoziem pacientiem ar 2. tipa diabētu.

Laiks līdz insulīna maksimālās koncentrācijas (Tmax) sasniegšanai parasti ir uz pusi mazāks nekā subkutāni ievadāmajam ātras darbības cilvēka insulīnam. Pēc cilvēka insulīna inhalēšanas maksimālā insulīna koncentrācija kopumā tiek sasniegta pēc 45 minūtēm. Starp pacientiem ar 1. vai 2. tipa diabētu laika variabilitāte līdz insulīna koncentrācijas maksimālajam līmenim bija mazāka inhalējamam cilvēka insulīnam nekā subkutāni ievadāmajam ātras darbības cilvēka insulīnam.

Pacientiem ar 1. tipa diabētu inhalējamā cilvēka insulīna AUC individuālā variabilitāte bija līdzīga subkutāni ievadāmā ātras darbības cilvēka insulīna AUC individuālai variabilitātei. Cmax individuālā variabilitāte inhalējamam insulīnam bija lielāka nekā subkutāni ievadāmajam ātras darbības cilvēka insulīnam. Adipoziem pacientiem ar 2. tipa diabētu AUC un Cmax individuālās atšķirības bija tādas pašas vai mazākas, nekā lietojot subkutāni ievadāmo ātras darbības cilvēka insulīnu.

EXUBERA relatīvā biopieejamība, salīdzinot ar subkutāno ātras darbības cilvēka insulīnu, ir apmēram 10%. Pretēji subkutānā insulīna preparātiem, EXUBERA biopieejamību neietekmē ķermeņa masas indekss.

Pētījumā ar veseliem pacientiem, kuri inhalēja maksimāli divu viena vai dažāda stipruma blisteru saturu, t.i., no 1 mg līdz 6 mg, inhalējamā cilvēka insulīna sistēmiskā iedarbība (AUC un Cmax) pieauga proporcionāli devai. Pētījumā, kurā tika salīdzināta trīs 1 mg blisteru dozēšanas forma ar vienu 3 mg blistera dozēšanas formu, pēc trīs 1 mg blisteru satura inhalācijas Cmax bija par 30% un

AUC − par 40% lielāks nekā pēc viena 3 mg blistera satura inhalācijas, jāatzīmē, ka trīs 1 mg blisteri

nav aizvietojami ar vienu 3 mg blisteri (skatīt apakšpunktus 2, 4.2 un 4.4).

 

Veseliem pacientiem novēroja, ka biopieejamība trīs 1 mg vienības devas blisteriem ir augstāka

 

tas

apmēram par 40%, salīdzinot ar vienu 3 mg vienības devas blisteri. Biopieejamības atšķirības

 

ē

izskaidrojams ar dažādu masas enerģijas attiecību starp 1 mg un 3 mg devu blisteriem, jo ar mazāku

pulvera daudzumu blisterī inhalators ir efektīvāks, sadalot vai deaglomerējot pulveri, tā radot lielāku

daudzumu mazāka izmēra aerodinamiskas daļiņas 1 mg blisterī (skatīt apakšpunktus 2, 4.2 un 4.4).

Izplatība

 

 

istr

 

ğ

Inhalējot vienu cilvēka insulīna devu, apmēram 30% no kopējā blistera satura paliek blisterī vai

 

 

re

 

inhalatorā, 20% nogulsnējas mutē un rīklē, 10% nonāk elpceļos un 40% sasniedz dziļākos plaušu

audus.

 

 

 

Pētījumos ar dzīvniekiem nav konstatēts, ka inhalējamais cilvēka insulīns uzkrātos plaušās.

Īpašas populācijas

nav

 

 

 

 

 

Smēķēšana

 

 

 

Smēķēšana ievērojami pastiprina inhalējamā cilvēka insulīna absorbcijas ātrumu un apjomu (C max

apmēram par 3-5 reizēm un AUC par 2-3 reizēm augstāk) un tādējādi palielinot hipoglikēmijas risku

 

vairs

(skatīt apakšpunktus 4.3 un 4.5).

les

 

Kad kontrolāētā eksperimentālā vidē EXUBERA saņēma veseli brīvprātīgie, kuri 2 stundas bija pasīvā

cigarešuZdūmu ietekmē, insulīna AUC un Cmax attiecīgi samazinājās apmēram par 17 līdz 30% (skatīt apakšpunktu 4.5).

Respiratoras slimības (plaušu slimība kā pamatslimība)

Pacientiem bez diabēta ar vieglu-vidēji izteiktu astmu, kuri saņēma inhalējamo insulīnu, bet nesaņēma bronhodilatorus, AUC un Cmax bija nedaudz mazāks nekā pacientiem bez astmas.

Pacientiem ar HOPS, kuriem nav diabēta, inhalējamā cilvēka insulīna uzsūkšanās ir nedaudz lielāka nekā pacientiem bez HOPS (skatīt apakšpunktu 4.4).

Pacientiem bez diabēta ar vieglu-vidēji izteiktu astmu, lietojot salbutamolu 30 minūtes pirms

EXUBERA, insulīna AUC un Cmax paaugstinājās par 25 līdz 50% salīdzinot ar pacientiem, kuriem EXUBERA bija lietota viena pati (skatīt apakšpunktus 4.2 un 4.5).

Lietojot flutikonazolu 30 minūtes pirms EXUBERA, pacientiem bez diabēta ar vieglu-vidēji izteiktu astmu, netika ietekmēta EXUBERA farmakokinētika (skatīt apakšpunktu 4.5).

Nieru darbības traucējumi

Nieru darbības traucējumu ietekme uz inhalējamā cilvēka insulīna absorbciju nav pētīta (skatīt apakšpunktu 4.2).

Aknu darbības traucējumi

Aknu darbības traucējumu ietekme uz inhalējamā cilvēka insulīna absorbciju nav pētīta (skatīt apakšpunktu 4.2).

Dzimums

Pacientu grupās ar diabētu un bez diabēta inhalējamā cilvēka insulīna absorbcija vīriešiem un sievietēm neatšķīrās.

Bērni un pusaudži

 

tas

 

 

 

ē

Bērniem (6−11 gadu vecumā) un pusaudžiem (12−17 gadu vecumā) ar 1. tipa diabētu inhalējamais

 

istr

 

cilvēka insulīns absorbējās ātrāk nekā ātras darbības cilvēka insulīns. Inhalējamā cilvēka insulīna

biopieejamības attiecība pret subkutāni ievadāmā ātras darbības cilvēka insulīna biopieejamību bija

tuva tai, kāda tā ir pieaugušiem pacientiem ar 1. tipa diabētu (skatīt apakšpunktu 4.2).

Gados vecāki cilvēki

ğ

re

 

Gados vecākiem cilvēkiem ar 2. tipa diabētu inhalējamais cilvēka insulīns absorbējās ātrāk nekā

nav

 

subkutāni ievadītais šķīstošais cilvēka insulīns. Inhalējamā cilvēka insulīna biopieejamības attiecība

pret subkutāni ievadāmā šķīstošā cilvēka insulīna biopieejamību bija tuva tai, kāda tā ir gados

jaunākiem pieaugušiem pacientiem ar 2. tipa diabētu.

 

5.3 Preklīniskie dati par drošību

Līdz 6 mēnešu ilgi inhalāciju toksicitātes pētījumi žurkām un pērtiķiem nav devuši pierādījumus par

insulīna inhalācijas pulvera īpašu risku uz respiratoro sistēmu.

 

 

 

vairs

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

 

Mannīts,

 

les

 

ā

 

glicīns,

 

 

 

Z

 

 

nātrija citrāts (dihidrāta formā), nātrija hidroksīds

6.2Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Pēc iepakojuma folijas pirmās atvēršanas : 3 mēneši.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai sargātu no mitruma.

Pēc iepakojuma plēves atvēršanas: uzglabāt līdz 25°C.

Vienības devas blisterus neatdzesēt un nesasaldēt.

Inhalatoru un tā sastāvdaļas uzglabāt un lietot sausā vietā.

Insulīna inhalatoru neatdzesēt un nesasaldēt.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

Viena blistera plāksnīte satur 6 perforētus blisterus ar vienu devu kontūrligzdā (PVH/alumīnijs). Piecas blisterplāksnītes kopā ar mitruma adsorbentu ievietotas no caurspīdīgas plastmasas (PET) izgatavotā formētā kastītē, ko sedz caurspīdīgas plastmasas (PET) vāciņš. Kastīte ievalcēta laminētas plēves maisiņā ar mitruma adsorbentu.

Pieejamie iepakojuma lielumi:

 

 

tas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ē

kartona kārba satur 30 x 1 PVH/alumīnija perforētus blisterus ar vienu devu kontūrligzdā

 

(1 maisiņu)

 

 

 

 

kartona kārba satur 60 x 1 PVH/alumīnija perforētus blisterus aristrvienu devu kontūrligzdā

 

(2 maisiņus)

 

 

 

ğ

kartona kārba satur 90 x 1 PVH/alumīnija perforētus blisterus ar vienu devu kontūrligzdā

 

(3 maisiņus)

 

 

 

re

 

 

 

 

 

kartona kārba satur 180 x 1 PVH/alumīnija perforētus blisterus ar vienu devu kontūrligzdā

 

(6 maisiņus)

 

 

nav

 

kartona kārba satur 270 x

 

 

1 PVH/alumīnija perforētus blisterus ar vienu devu kontūrligzdā

 

(9 maisiņus)

 

 

 

 

kartona kārba satur 60 x 1 PVH/alumīnija perforētus blisterus ar vienu devu kontūrligzdā

 

(2 maisiņus) un 2 rezerves insulīna atbrīvošanas vienības (IAV)

 

vairs

 

 

kartona kārba satur 270 x 1 PVH/alumīnija perforētus blisterus ar vienu devu kontūrligzdā

 

(9 maisiņus) un 6 rezerves insulīna atbrīvošanas vienības (IAV)

les

 

 

 

 

komplekts satur 90 x 1 PVH/alumīnija perforētus blisterus ar vienu devu kontūrligzdā

 

ā

 

 

 

 

 

(3 maisiņus), 1 insulīna inhalatoru, 1 rezerves kameru un 6 rezerves insulīna atbrīvošanas

 

vienZības (IAV)

 

 

 

 

Papildus iepakojumā ir insulīna inhalators, insulīna atbrīvošanas vienības un rezerves kamera.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

EXUBERA blisterus ar vienības devu drīkst lietot tikai izmantojot insulīna inhalatoru. Insulīna inhalators jāmaina vienu reizi gadā.

Insulīna atbrīvošanas vienība jānomaina ik pēc 2 nedēļām.

Ja insulīna inhalatoru lietošanas laikā netīšām ietekmē ļoti liels mitrums, tas parasti izraisa mazākas insulīna devas atbrīvošanos no inhalatora. Šajā gadījumā insulīna atbrīvošanas vienība (IAV) jānomaina pirms nākošās inhalācijas (skatīt apakšpunktu 4.4).

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Pfizer Limited

Ramsgate Road, Sandwich, Kent, CT13, 9NJ

Lielbritānija

8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

EU/1/05/327/001

 

 

 

tas

 

 

 

 

EU/1/05/327/002

 

 

ē

EU/1/05/327/003

 

 

 

 

 

 

EU/1/05/327/004

 

 

istr

 

EU/1/05/327/005

 

 

 

 

 

 

 

EU/1/05/327/006

 

 

 

 

EU/1/05/327/007

 

ğ

 

EU/1/05/327/008

 

 

 

re

 

 

 

 

 

 

 

9. REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

 

 

24/01/2006

 

nav

 

 

 

 

 

 

 

 

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

 

 

 

les

vairs

 

 

 

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

EXUBERA 3 mg inhalācijas pulveris, dalīts.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs vienības devas blisters satur 3 mg cilvēka insulīna (insulin human).

Trīs 1 mg cilvēka insulīna blisteru ekspozīcija ir ievērojami lielāka nekā viena 3 mg blistera ekspozīcija. Tāpēc 3 mg blisters nav aizstājams ar trīs 1 mg blisteriem (skatīt apakšpunktus 4.2, 4.4 un 5.2).

Iegūts ar rekombinantu DNS tehnoloģiju no Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

 

 

tas

3.

ZĀĻU FORMA

 

 

 

 

 

 

 

 

Inhalācijas pulveris, dalīts.

 

 

ē

 

 

istr

 

Balts pulveris.

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

 

ğ

 

 

re

 

 

4.1

Terapeitiskās indikācijas

 

 

 

nav

 

 

 

 

 

 

 

 

EXUBERA indicēta 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai pieaugušiem, kas nav adekvāti kontrolēta ar

iekšķīgi lietojamām pretdiabēta zālēm, un kuriem nepieciešama insulīna terapija.

 

 

vairs

 

 

 

 

EXUBERA ir indicēta arī pieaugušo ārstēšanai ar 1. tipa cukura diabētu papildus garas vai vidēji garas subkutāni ievadāmam insulīnam, ja iespējamais ieguvums, pievienojot inhalējamo insulīnu, atsver iespējamo drošības risku (skatīt apakšpunktu 4.4).

4.2 Devas un lietošanas veids

EXUBERA (inhalallesējamais cilvēka insulīns) ir ātras darbības cilvēka insulīns 1. un 2. tipa diabēta ārstēšanai. Inhalējamo cilvēka insulīnu var lietot vienu pašu vai kombinācijā ar perorāliem pretdiabēta līdzekļiem un/vaiāgaras vai vidēji garas darbības subkutāni ievadāmiem insulīniem nolūkā optimizēt glikēmijasZkontroli.

EXUBERA ir pieejama 1 mg un 3 mg vienības devas blisteros, kas paredzēta ievadīšanai caur plaušām perorālas inhalācijas veidā, izmantojot vienīgi insulīna inhalatoru.

Trīs secīgas inhalācijas ar 1 mg vienības devu blisterī rada ievērojami augstāku insulīna iedarbību, nekā inhalācija ar vienu 3 mg vienības devu blisterī. Tādēļ, trīs 1 mg vienības devas blisterus nedrīkst aizvietot ar vienu 3 mg vienības devu blisteri (skatīt apakšpunktus 2, 4.4 un 5.2).

Inhalējamais cilvēka insulīns iedarbojas ātrāk nekā subkutāni ievadīts ātras darbības cilvēka insulīns. Saistībā ar ātro darbības sākšanos, inhalējamais cilvēka insulīns jāievada ne ātrāk kā 10 minūtes pirms maltītes.

Sākuma deva un turpmākā dozēšana (devas un ievadīšanas laiks) ārstam jānosaka individuāli un jāpielāgo, vadoties pēc pacienta individuālās reakcijas un vajadzības pēc insulīna (t.i., diētas, fiziskās aktivitātes un dzīvesveida).

Dienas devas un ievadīšanas laiks

Stingru noteikumu insulīna dozēšanai nav. Tomēr ieteicams sākotnējo dienas devu izvēlēties pēc šādas formulas:

ķermeņa svars (kg) x 0,15 mg/kg = kopējā dienas deva (mg). Kopējā dienas deva jāsadala trīs reizes devās ievadīšanai pirms maltītes.

Orientējošās vadlīnijas EXUBERA pirms-ēdienreizes devām uzsākot terapiju, balstītas uz pacienta ķermeņa svaru, , norādītas 1. tabulā:

Pacienta svars

Sākuma deva uz

1mg blisteru skaits

 

3mg blisteru skaits

 

 

ēdienreizi

devā

 

 

devā

– 39,9 kg

1 mg uz ēdienreizi

 

 

-

– 59,9 kg

2 mg uz ēdienreizi

 

tas

 

 

-

– 79,9 kg

3 mg uz ēdienreizi

-

 

 

– 99,9 kg

4 mg uz ēdienreizi

 

 

– 119,9 kg

5 mg uz ēdienreizi

 

ē

 

 

– 139,9 kg

6 mg uz ēdienreizi

-

 

 

1. tabula: Orientējošās vadlīnijas EXUBERA sākuma, pirms ēdienreizes devai (balstītas uz pacienta ķermeņa svaru)

re

 

1 mg blisters inhalējamā insulīna ir aptuveni ekvivalents 3 SV subkutistrāni ievadāma, ātras darbības

cilvēka insulīna. 3 mg blisters inhalējamā insulīna ir aptuveni ekvivalentsğ

8 SV subkutāni ievadāma,

ātras darbības cilvēka insulīna. Augstāk esošā 1. tabula parāda aptuvenu ātras darbības cilvēka insulīna SV devu sākotnējai EXUBERA dozēšanai mgnavpirms ēdienreizes.

Tādēļ EXUBERA piesardzīgi jālieto pacientiem ar samazinātu ķermeņa svaru. Nerekomendē lietot

EXUBERA pacientiem, kuriem nepieciešama devas titrēšana mazāk nekā 1 mg (skatīt apakšpunktu 4.4).

Var būt nepieciešama devas pielāgošana atkarībā no maltītes apjoma un sastāva, diennakts laika (no

rīta ir lielāka vajadzība pēc insulīna), glikozes koncentrācijas asinīs pirms ēšanas, veiktās vai

sagaidāmās fiziskās slodzes.

Interkurentu respiratoru slimību laikā (piemēram, bronhīts, augšējā elpošanas trakta infekcijas)

 

les

katram pacientam individuālivairsvar būt nepieciešama pamatīga glikozes koncentrācijas pārbaude asinīs

un devas korekcija (skatīt apakšpunktu 4.4).

ā

Sīkāka informācija par insulīna inhalatora lietošanu sniegta inhalatora lietošanas instrukcijā.

Z

 

Aknu un nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu vai nieru darbības traucējumiem var būt samazināta vajadzība pēc insulīna.

Bērni un pusaudži

Nav noskaidrots inhalējamā cilvēka insulīna ilglaicīgas lietošanas drošība pediatriskiem pacientiem ar diabētu, tādēļ, par 18 gadiem jaunākiem pacientiem, to lietot nav ieteicams (skatīt apakšpunktu 5.2).

Gados vecāki cilvēki

Ir ierobežota pieredze ar inhalējamo insulīnu pacientiem ≥ par 75 gadiem.

Sastrēguma sirds mazspēja

Pieredze ar inhalējamo insulīnu pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju ir ļoti ierobežota, un tā lietošana šādiem pacientiem, kuriem plaušu funkcija ir ievērojami traucēta, nav rekomendējama.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Hipoglikēmija.

Pacienti EXUBERA terapijas laikā nedrīkst smēķēt, un smēķēšana viņiem jāpārtrauc ne vēlāk kā

6 mēnešus pirms EXUBERA terapijas sākuma. Ja pacients sāk vai atsāk smēķēt, sakarā ar pieaugušo hipoglikēmijas risku nekavējoties jāpārtrauc EXUBERA lietošana un jāizmanto alternatīvs ārstēšanas veids (skatīt apakšpunktu 5.2).

Vāji kontrolēta, nestabila vai smaga astma.

tas

Smaga (GOLD III vai IV pakāpe) hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS).

 

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Uzsākot ārstēšanu ar EXUBERA, pacientiem ir jāsaņem vispusīga instrukcija,ēkā lietot šo inhalatoru (skatīt ILI). Pacientam insulīna pulveris jāinhalē caur iemuti lēnā un nepārtrauktā inhalācijā. Tad

pacientiem 5 sekundes jāaiztur elpa un normāli jāizelpo. Jāizmanto atbilstoša standarta inhalācijas

tehnika, lai nodrošinātu zāļu optimālu un atbilstošu nokļūšanu organismā.

 

istr

ğ

Pacientiem jāizvairās no zāļu pakļaušanas stipram mitrumam vai relatīva mitruma stāvokļiem,

piemēram, tvaiks vannas istabā, brīdī, kad tiek lietota deva.

 

re

 

Ja insulīna inhalators lietošanas laikā netīšām nonāk mitruma ietekmē, tas parasti izraisa mazākas

insulīna devas atbrīvošanos no inhalatora. Šajā gadījumā, pirms nākošās inhalācijas jānomaina

insulīna atbrīvošanas vienība (IAV) (skatīt apakšpunktu 6.6).

Dozēšana

nav

 

Ja pacientam tiek nomainīts cits insulīna veids vai zīmols, tas jādara stingrā medicīniskā uzraudzībā, jo tā rezultātā varētu mainīties deva.

Trīs secīgas inhalācijas ar 1 mg vienības devu blisterī rada ievērojami augstāku insulīna iedarbību,

les

vairs

nekā inhalācija ar vienu 3 mg vienības devu blisterī. Tādēļ, trīs 1 mg vienības devas blisterus nedrīkst

aizvietot ar vienu 3 mg vienības devu blisteri (skatīt apakšpunktus 2, 4.4 un 5.2). ā Ja 3 mgZblisters īslaicīgi nav pieejams, tas jāaizvieto ar diviem 1 mg blisteriem un rūpīgi jākontrolē

glikozes līmenis asinīs.

1 mg blisters inhalējamā insulīna ir aptuveni ekvivalents 3 SV subkutāni ievadāmā, ātras darbības cilvēka insulīna. Tādēļ EXUBERA piesardzīgi jālieto pacientiem ar samazinātu ķermeņa svaru. Nerekomendē lietot EXUBERA pacientiem, kuriem nepieciešama devas titrēšana mazāk nekā 1 mg (skatīt apakšpunktu 4.2).

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija ir insulīna terapijas, tostarp EXUBERA un daudzu perorālo pretdiabēta līdzekļu, visbiežākā nevēlamā blakusparādība, kas rodas tad, ja insulīna deva attiecībā pret vajadzību pēc insulīna ir pārāk augsta. Smagas hipoglikēmijas lēkmes, sevišķi tad, ja tās atkārtojas, var radīt neiroloģisku bojājumu. Ilgstošas vai smagas hipoglikēmijas epizodes var būt bīstamas dzīvībai. Hipoglikēmijas simptomi parasti sākas pēkšņi. Tie var būt auksti sviedri, vēsa, bāla āda, nespēks, nervozitāte vai tremors, uztraukums, neraksturīgs nogurums vai vājums, apjukums, koncentrēšanās

grūtības, miegainība, pārmērīgs izsalkums, redzes izmaiņas, galvassāpes, slikta dūša un paātrināta sirdsdarbība. Smaga hipoglikēmija var izpausties ar bezsamaņu un/vai krampjiem, kā rezultātā var iestāties pārejoša vai neatgriezeniska smadzeņu funkcijas pasliktināšanās vai pat nāve.

Hipoglikēmiju parasti var koriģēt ar tūlītēju ogļhidrātu uzņemšanu. Lai to izdarītu nekavējoties, pacientam visu laiku līdzi jānēsā glikoze.

Izlaista vai neplānota maltīte un aktīvas fiziskās nodarbes var izraisīt hipoglikēmiju. Pacientiem, kuriem glikozes kontrole asinīs ir ievērojami uzlabota, piemēram, intensificējot insulīna terapiju, var izmainīties viņu ierastie hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi, tāpēc viņi par to ir jāinformē.

Parasti pacientiem ar ilgstošu diabēta vēsturi brīdinājuma simptomi var izzust.

Dažiem pacientiem, kuriem bija hipoglikēmijas reakcijas pēc dzīvnieku izcelsmes insulīna nomaiņas

 

 

tas

uz cilvēka insulīnu, agrīnie hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi bija mazāk izteikti vai tie bija

savādāki, nekā tie, kurus novēroja lietojot iepriekšējo insulīnu.

ē

Pirms ceļošanas starp dažādām laika joslām, pacientam jāiesaka konsultēties ar ārstu, jo insulīna

lietošana un maltītes varētu būt citos laikos.

istr

 

 

 

Neadekvāta deva vai ārstēšanas pārtraukšana, īpaši insulīna atkarīgā diabēta pacientiem, var radīt

hiperglikēmiju un diabētisko ketoacidozi, kas ir potenciāli letāli stāvokļi.

 

Lietojot vairākus pretdiabēta līdzekļus, rūpīgi jāpielāgo katra preparāta deva, lai panāktu optimālo

devu, kāda nepieciešama vēlamā farmakoloģiskā efekta sasniegšanai.ğ

Vajadzība pēc insulīna var mainīties ārpuskārtas situācijās, piemēram, slimības, emocionālu

pārdzīvojumu vai stresa laikā.

nav

re

 

Plaušu sistēmas drošība

 

Pamata plaušu slimības

 

EXUBERA nedrīkst lietot pacientiemvairsar plaušu slimībām, tādām kā astma un HOPS, jo ir ierobežoti dati par drošu lietošanu šiem pacientiem.

Vienlaicīga bronhodilatatoru, tādu kā salbutamola lietošana, var palielināt EXUBERA absorbciju, kad

tā lietota akūtu respiratoru simptomu mazināšanai, tādēļ var palielināties hipoglikēmijas risks (skatīt

apakšpunktu 4.5).

Elpošanas sistēma

 

les

Reti var būtābronhospazmas. Jebkuram pacientam, kuram ir bijusi šī reakcija, jāpārtrauc EXUBERA

lietošana un nekavējoties jāveic medicīnisks novērtējums. Atkārtota EXUBERA nozīmēšana prasa

Z

 

rūpīgu riska izvērtējumu un to var nozīmēt tikai stingrā medicīniskā uzraudzībā ar adekvātu klīnisko aprīkojumu.

Plaušu funkcijas samazināšanās

Klīniskos pētījumos ir konstatētas nelielas, bet konsekventas atšķirības ārstēto grupās, mazinoties plaušu funkcijai (īpaši forsētam izelpas tilpumam vienā sekundē (FEV1)) par labu pacientiem, kuri saņēma salīdzinošo terapiju. Klīniskos pētījumos, kas ilga līdz diviem gadiem, nenovēroja turpmāku pasliktināšanos pēc 3-6 mēnešiem. Šīs nelielās atšķirības ārstēto grupās izzuda 6 nedēļu laikā pēc 2 gadu ilgās terapijas pārtraukšanas (skatīt apakšpunktus 4.8 un 5.1).

Visiem pacientiem, uzsākot EXUBERA terapiju, jānosaka plaušu funkcionālie rādītāji (piemēram, FEV1 spirometrijas rādītājs). Inhalējamā cilvēka insulīna efektivitāte un drošība pacientiem, kuriem FEV1 rādītājs terapijas sākumā ir < 70%, nav pētīta, tādēļ inhalējamā cilvēka insulīna lietošana šajā

pacientu grupā nav ieteicama. Atkārtotu plaušu funkcionālo rādītāju noteikšanu rekomendē pēc pirmajiem 6 terapijas mēnešiem. Ja 6 mēnešu laikā FEV1 samazināšanās mazāka par 15%, spirometrija jāatkārto pēc viena gada un tad katru gadu. Ja 6 mēnešu laikā FEV1 samazinās par 15-20% vai vairāk par 500 ml no sākuma plaušu funkcijas izmeklējuma, spirometrija jāatkārto pēc 3 mēnešiem.

Pacientiem ar apstiprinātu (t.i. vismaz divos sekojošos testos, ar 3 līdz 4 nedēļu intervālu) FEV1 samazināšanos par >20% no sākuma rādītājiem, terapija ir jāpārtrauc un pacienti jānovēro pēc klīniskās nepieciešamības. Nav pieredzes EXUBERA terapijas atsākšanai pacientiem, kuriem plaušu funkcija atjaunojas.

Pacientiem, kuriem EXUBERA lietošanas laikā attīstās aizdusa, jāpārbauda plaušu un sirds sistēmas. Ja parādās plaušu tūska vai klīniski nozīmīga plaušu funkcijas samazināšanās, EXUBERA lietošana jāpārtrauc un terapija jānomaina uz injicējamo insulīnu.

Interkurenta respiratora slimība

Klīniskos pētījumos pacienti ar interkurentu respiratoru slimību (piem., bronhītu, augšējo elpceļu infekcijām) saņēma EXUBERA. Šajos pētījumos netika novērots paaugstināts hipoglikēmijas risks vai

vāja glikēmiskā kontrole. Interkurentas respiratoras slimības laikā atkarībā no individuālā stāvokļa var

 

 

 

tas

būt nepieciešams biežāk pārbaudīt glikozes koncentrāciju asinīs un pielāgot devu (skatīt apakšpunktu

4.2). Nav pieredzes EXUBERA lietošanā pacientiem ar pneimoniju.

ē

istr

 

Agrākie smēķētāji

 

 

Klīniskajos pētījumos, kas veikti ar EXUBERA, ir konstatēti 6

 

 

ğjauni primārā plaušu vēža gadījumi ar

EXUBERA ārstētiem pacientiem, un viens jauns gadījums starp pacientiem, kuri lietoja salīdzinošas

re

 

 

zāles. Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā saņemts 1 ziņojums par primārā plaušu vēža gadījumu ar

EXUBERA ārstētam pacientam. EXUBERA kontrolētos klīniskos pētījumos jauna primārā plaušu vēža biežums 100 pacientgadiem, lietojot EXUBERA, bija 0,130 (5 gadījumi uz vairāk nekā 3800 pacientgadiem) un 0,03 (1 gadījums uz vairāk nekā 3900 pacientgadiem) pacientu grupā, kuri saņēma

salīdzinošas zāles. Ir bijuši pārāk maz gadījumi, lai noteiktu, vai šie gadījumi ir saistīti ar EXUBERA

lietošanu. Visi pacienti, kuriem tika diagnosticēts plaušu vēzis, agrāk ir smēķējuši.

 

 

 

nav

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes metabolismu, un to dēļ var būt nepieciešama insulīna devas

pielāgošana.

 

vairs

 

 

 

 

Pie vielām, kas var pastiprināt glikozes līmeņa asinīs pazeminošo iedarbību un paaugstināt tieksmi uz

hipoglikēmiju, pieder perorālie pretdiabēta līdzekļi, angiotenzīna konvertējošā enzīma (AKE)

inhibitori, monoaminooksidāzes (MAO) inhibitori, neselektīvie beta-blokatori, salicilāti un

sulfanilmīdu grupas antibiotikas.

 

 

les

 

 

ā

 

 

Z

 

 

 

Nozīmējot salbutamolu pirms EXUBERA, tā rezultātā var palielināties insulīna absorbcija (skatīt apakšpunktu 5.2).

Flutikazona nozīmēšana pirms EXUBERA neietekmē insulīna absorbciju (skatīt apakšpunktu 5.2).

Aktīviem smēķētājiem ievērojami paaugstinās, turpretim, veseliem nesmēķētājiem, kuri atrodas pasīvā tabakas dūmu ietekmē, samazinās EXUBERA absorbcijas ātrums un apjoms (skatīt apakšpunktus 4.3 un 5.2).

Pie vielām, kas var pavājināt glikozes līmeņa asinīs pazeminošo iedarbību, pieder kortikosteroīdi, danazols, perorālie kontraceptīvie līdzekļi, vairogdziedzera hormoni, augšanas hormons, simpatomimētiskie līdzekļi un tiazīdi. Oktreotīds/lanreotīds var samazināt vai paaugstināt nepieciešamību pēc insulīna.

Beta-blokatori var maskēt hipoglikēmijas simptomus. Alkohols var pastiprināt un paildzināt insulīna hipoglikemizējošo efektu.

Pacientiem bez diabēta ar vieglu – vidēji izteiktu astmu, lietojot EXUBERA 10 minūtes pirms salbutamola, netika ietekmēts salbutamola bronhodilatējošais efekts

Kāda ietekme ir citiem medikamentiem, kas maina absorbciju plaušās vai plaušu caurlaidību, nav pētīta. Ja šādus pacientus ārstē ar inhalējamo cilvēka insulīnu, bieži jāpārbauda glikozes koncentrācija asinīs un atbilstoši tai jāpielāgo deva. Šādi medikamenti līdztekus EXUBERA jālieto piesardzīgi.

4.6 Grūtniecība un zīdīšana

Nav klīniskās pieredzes par EXUBERA lietošanu grūtniecības laikā. Inhalējamais insulīns bieži rada antivielas pret insulīnu, kuru risks auglim nav zināms. Tāpēc EXUBERA nedrīkst lietot grūtniecības

laikā. Ja pacientei lietojot EXUBERA iestājas grūtniecība, tad inhalējamo insulīnu jānomaina ar

atbilstošu subkutāni ievadāmu insulīnu, ja tas ir nepieciešams.

 

Mātēm, kas baro bērnu ar krūti, var būt nepieciešama devas pielāgošana un diētas korekcija.

 

tas

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

 

ē

Tāpat kā citu insulīnu lietošanas gadījumā hipoglikēmijas rezultātā pacientam var pavājināties koncentrēšanās un reakcijas spējas. Tas var radīt risku situācijās, kurās šīm spējām ir īpaša nozīme

(piemēram, vadot automašīnu vai apkalpojot mehānismus).

 

istr

 

 

 

4.8 Nevēlamās blakusparādības

 

ğ

re

 

 

 

Drošība, lietojot EXUBERA vienu vai kombinācijā ar subkutāno insulīnu, vai iekšķīgi lietojamām

zālēm, tika izvērtēta klīniskos pētījumos vairānavk kā 2700 pacientiem ar 1. tipa vai 2. tipa diabētu,

ieskaitot vairāk kā 1975 pacientu pētījumā bija ilgāk kā 6 mēnešus un 745 pacientu ilgāk kā 2 gadus.

Tabulā norādītas blakusparādības, kas novērotas kontrolētos klīniskos pētījumos, kuros iesaistīti vairāk kā 1970 pacienti, kuri lietoja EXUBERA.

Organisma

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

sistēma

(1/10)

(1/100, <1/10)

(1/1000, <1/100)

Infekcijas un

vairs

 

 

infestācijas

 

 

Metabolisma un

Hipoglikēmija

 

 

barošanās

 

 

 

traucējumi

 

 

 

les

 

 

 

Respiratorās, krūšu

Klepus

Aizdusa

Deguna asiņošana

kurvja un videnesā

 

Produktīvs klepus

Bronhospazma

slimības

 

Rīkles kairinājums

Aizsmakums

Z

 

Sausums kaklā

Disfonija

 

 

 

 

 

Faringolaringeālas sāpes

 

 

 

Mandeļu slimības

Kuņģa-zarnu trakta

 

 

Sausa mute

traucējumi

 

 

 

Vispārēji

 

 

Sāpes krūtīs

traucējumi un

 

 

 

reakcijas

 

 

 

ievadīšanas vietā

 

 

 

 

 

 

 

Piezīme: Visās klīniskajās programmās, ieskaitot paplašinātos pētījumus, bija divi ziņojumi par izsvīdumu pleiras dobumā, kuru nevar izslēgt, ka tas var būt ar ārstēšanu saistīts efekts.

Hipoglikēmija

Tāpat kā citiem insulīniem, hipoglikēmija bija viena no biežākajām blakusparādībām, ko novēroja ar EXUBERA ārstētiem pacientiem.

Klepus

Klepus parādījās dažu sekunžu līdz minūšu laikā pēc insulīna inhalācijas un, galvenokārt, bija vieglas pakāpes. Klepus ar laiku samazinājās. Viens procents pacientu klepus dēļ ārstēšanu ar EXUBERA pārtrauca.

Aizdusa

Vairums gadījumos (>95%) aizdusa bija viegla līdz vidēji izteikta. 0,4% gadījumos ar EXUBERA ārstēti pacienti aizdusas dēļ pārtrauca ārstēšanu.

Sāpes krūtīs.

 

tas

 

 

Dažāda veida simptomi no krūšu kurvja puses tika traktēti kā ar ārstēšanu saistītas blakusparādības un

bija attiecināmi uz nespecifiskām sāpēm krūtīs. Vairums gadījumos (>95%)

ē

šīs blakusparādības bija

istr

 

viegli līdz vidēji izteiktas. Viens pacients, kurš saņēma EXUBERA un viens, kurš saņēma salīdzinošo terapiju, pārtrauca ārstēšanu dēļ sāpēm krūtīs. Būtiski, ka dažādu cēloņu radītās ar koronāro artēriju

slimību saistītās nevēlamās blakusparādības, tādu kā angina pectoris vai miokarda infarkts, netika

novērotas biežāk lietojot EXUBERA.

 

ğ

Citas reakcijas

nav

re

 

FEV1 samazināšanās

 

Ir konstatētas relatīvi nelielas atšķirības ārstēto grupās, samazinoties FEV1, par labu tiem, kuri saņēma

salīdzinošo terapiju. Klīniskos pētījumos, kas ilga līdz 2 gadiem nenovēroja turpmāku pasliktināšanos pēc 3-6 mēnešiem. Šīs nelielvairsās atšķirības ārstēto grupās izzuda 6 nedēļu laikā pēc 2 gadu ilgās terapijas pārtraukšanas (skatīt apakšpunktus 4.4 un 5.1).

FEV1 samazināšanos no sākuma līmeņa par15% novēro 1,3% ar EXUBERA ārstētiem 1. tipa diabēta pacientiem un 5,0% ar EXUBERA ārstētiem 2. tipa diabēta pacientiem.

Insulīna antivielasles

Ārstēšanas laikā ar visu veidu insulīniem, ieskaitot EXUBERA, var attīstīties antivielas pret insulīnu. Klīniskos pēātījumos antivielas pret insulīnu attīstās daudz biežāk un vidējais insulīna antivielu līmenis bija augstZāks pacientiem, kuri nomainīja šķīstošo cilvēka insulīnu pret EXUBERA, salīdzinot ar pacientiem, kuri palika pie šķīstošā cilvēka insulīna. Insulīna antivielu līmenis bija augstāks pacientiem ar 1.tipa diabētu, salīdzinot ar pacientiem, kuriem bija 2. tipa diabēts un izlīdzinājās 6-12 mēnešu laikā abās grupās. Klīniska nozīme šīm antivielām nav noteikta.

Hipersensitivitātes reakcijas

Tāpat kā lietojot citus insulīnus, ieskaitot EXUBERA, atsevišķos gadījumos var rasties ģeneralizēta alerģiska reakcija. Šāda reakcija pret insulīnu vai palīgvielām var izpausties, piemēram, ar ģeneralizētām ādas reakcijām, angioneirotisko tūsku, bronhospazmu, hipotensiju un šoku, un var būt dzīvībai bīstama (skatīt apakšpunktu 4.4 Elpošanas sistēma).

Tūska un refrakcijas traucējumi

Insulīna terapija var radīt nātrija aizturi organismā un tūsku. Acu refrakcijas traucējumus var novērot uzsākot terapiju ar insulīnu. Šie efekti parasti ir pārejoši.

4.9 Pārdozēšana

Hipoglikēmija rodas tad, ja ievadīts uzņemtam uzturam, enerģijas izlietojumam vai kā vienam, tā otram neatbilstošs insulīna daudzums.

Vieglu hipoglikēmijas epizodi parasti var novērst ar ogļhidrātu perorālu uzņemšanu. Var būt nepieciešama preparāta dozēšanas, ēšanas režīma vai fiziskās aktivitātes korekcija.

Smagākos gadījumos, kas noris ar komu, krampjiem vai neiroloģiskiem traucējumiem, hipoglikēmiju var novērst intramuskulāri/subkutāni ievadot glikagonu (0,5-1 mg) vai intravenozi koncentrētu glikozes šķīdumu. Ja pacientam 10-15 minūšu laikā nav reakcijas uz glikagonu, glikoze jāievada arī intravenozi.

Atgūstot samaņu, pacientam rekomendē ogļhidrātus uzņemt perorāli, lai novērstu recidīvu.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

 

 

 

 

 

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ē

 

 

 

 

istr

 

Farmakoterapeitiskā grupa: pretdiabēta līdzekļi, ATĶ kods: A10AF01

 

 

Darbības mehānisms

 

re

 

 

 

Cilvēka insulīns pazemina glikozes līmeni asinīs un veicina anabolos procesus, bez tam, pavājinot

katabolos procesus, stimulē glikozes iekļūšanu šūnās, kā arī glikogğēna veidošanos muskuļos un aknās

un uzlabo piruvāta utilizāciju. Tas kavē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi, pastiprina lipoģenēzi aknās

 

 

nav

 

 

 

 

un taukaudos, un kavē lipolīzi. Bez tam tas atvieglo aminoskābju iekļūšanu šūnās, veicina proteīnu sintēzi un pastiprina kālija uzņemšanu šūnās.

Inhalējamam cilvēka insulīnam, tāpat kā ātras darbības insulīna analogiem, hipoglikemizējošā aktivitāte iesākas ātrāk nekā subkutāni ievadāmajam šķīstošajam cilvēka insulīnam. Inhalējamais cilvēka insulīns darbojas praktiski tikpat ilgi kā subkutāni ievadāmais ātras darbības cilvēka insulīns un ilgāk nekā ātras darbības insulīna analogi (skatīt 1.attēlu).

 

 

 

vairs

 

SC Lispro (18

U)

no

 

les

 

 

 

Exubera (6 mg)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ātras darbības

(% ā)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

cilvēka

Vidējasi GIĀ maksimāl

 

 

 

 

 

 

insulīns (18 U)

 

 

 

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Laiks (min)

1.attēls. Normalizēts vidējais glikozes infūzijas ātrums (GIĀ) pret katra pētījumā iesaistītā dalībnieka ārstēšanas GIĀmax, salīdzinot ar laiku veseliem brīvprātīgajiem.

Pēc cilvēka insulīna inhalācijas glikozes līmeni samazinošā darbība sākas 1020 minūšu laikā, maksimālais efekts tiek sasniegts aptuveni 2 stundas pēc inhalācijas. Darbība ilgst apmēram 6 stundas.

Pacientiem ar 1. tipa vai 2. tipa diabētu inhalējamam cilvēka insulīnam ir ātrāks glikozes līmeņa samazinošā efekta sākums pirmajās stundās pēc devas ievadīšanas, nekā subkutāni ievadāmajam ātras iedarbības cilvēka insulīnam.

1. un 2. tipa diabēta pacientu vidū inhalējamā insulīna glikozes līmeņa samazinošās aktivitātes individuālā variabilitāte visumā bija līdzīga subkutāni ievadāmā šķīstošā insulīna aktivitātes variabilitātei.

Inhalējamā cilvēka insulīna lietošana ir saistīta ar antivielu pret insulīnu biežāku veidošanos un līmeņa pieaugumu. Perspektīvā pētnieciskā 6 mēnešus ilgā pētījumā ar 1. tipa diabēta pacientiem netika konstatēts, ka ārstēšanās ar inhalējamo cilvēka insulīnu būtu mainījusi glikozes farmakodinamiku.

Klīniskos pētījumos iegūtie dati

1. tipa vai 2. tipa diabēta kontrolētie klīniskie pētījumi parādīja, ka ar EXUBERA sasniedz un uztur efektīvu glikēmijas kontroli, kas ir līdzvērtīga kontrolei, kas panākta ar subkutāni ievadāmo ātras darbības cilvēka insulīnu.

1. tipa diabēts

 

tas

 

 

 

ē

1.tipa diabētam veltītos klīniskos pētījumos pacientiem, kuru terapijas režīms ietvēra EXUBERA

 

istr

 

kombinācijā ar ilgstošas vai vidēji ilgas darbības insulīnu, HbA1c samazinājās tādā pašā pakāpē kā

pacientiem, kuri lietoja tikai subkutāni ievadāmu insulīnu. Procentuğālais pacientu skaits, kuriem tika sasniegts plānotais HbA1c<7,0%, abās grupās bija salīdzinoši vienāds.

Tukšā dūšā glikozes līmenis plazmā pacientiem, kuru terapijas režīms ietvēra EXUBERA, bija

ievērojami zemāks nekā pacientiem, kuri ārstējās tikai ar subkutāni ievadāmo ātras darbības cilvēka

insulīnu.

re

 

2. tipa diabēts

Klīniskā pētījumā pacientiem ar 2.tipa diabētu, kuri lietoja EXUBERA kombinācijā ar ilgstošas vai

vairs

nav

vidēji ilgas darbības insulīnu, HbA1c samazinājās tādā pašā pakāpē kā pacientiem, kuri lietoja tikai subkutāni ievadāmu insulīnu.

Tukšā dūšā glikozes līmenis plazmā pacientiem, kuru terapijas režīms ietvēra EXUBERA, bija ievērojami zemāks nekā pacientiem, kuri ārstējās tikai ar subkutāni ievadāmo šķīstošo cilvēka insulīnu.

Klīniskos pētījumos,leskuros tika iesaistīti pacienti ar nepietiekami kontrolētu 2. tipa diabētu, lietojot

tikai perorālās zāles, pacientiem, kuri lietoja EXUBERA vienu pašu vai kombinācijā ar perorāliem līdzekļiem, āHbA1c uzlabojās lielākā mērā nekā pacientiem, kuri ārstējās tikai ar perorāliem līdzekļiem.ZLielākajā šo pētījumu daļā, procentuāli to pacientu skaits, kuri sasniedza HbA1c<7,0% un kuru terapijas režīmā ietilpa EXUBERA, bija augstāks salīdzinājumā ar pacientu skaitu, kuri saņēma perorālos līdzekļus. Pacientiem ar 2. tipa diabētu, kas bija pietiekami kontrolēts ar perorāli lietojamiem līdzekļiem, turpmāk nebija nepieciešams inhalējamais insulīns.

FEV1 samazināšanās

Lai noteiktu FEV1 izmaiņas lietojot EXUBERA pacientiem ar 1. un 2. tipa diabētu veica randomizētus, atklātus pētījumus ar paralēlām grupām. Kā EXUBERA, tā arī salīdzinošās terapijas grupās šo pētījumu laikā konstatēta plaušu funkcijas samazināšanās (2. un 3. attēls). Nelielas atšķirības terapijas grupās (par labu salīdzinošai terapijai), salīdzinot ar pētījuma sākumu, konstatēja pacientiem ar 1. tipa diabētu - 0,034 L un 0,039 L pacientiem ar 2. tipa diabētu pēc 2 gadu terapijas.

FEV1 samazināšanās no sākuma līmeņa par 15% novēro 1,3% ar EXUBERA ārstētiem un 1,0% ar salīdzinošo terapiju ārstētiem 1. tipa diabēta pacieniem un 5,0% ar EXUBERA ārstētiem un 3,4% ar salīdzinošo terapiju ārstētiem 2. tipa diabēta pacientiem.

0.3

 

 

 

IN H

0 .2

 

 

 

 

 

 

C o m p a r a to r

0.

 

 

 

 

 

 

 

stavokla(L)

novirze)

0 .15

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0.1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0 .05

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

sakumanoizmainas

Standarta-+/

-0 .0 5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0 .4 5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0.1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0 .1 5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0.2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0 .2 5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

FEV

(Videjais

-0.3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0 .3 5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0.4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1

 

-0.5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sakums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ē

 

 

 

 

 

 

 

96 LOCF

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vizite (nedelas)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

istr

 

 

 

N=Subjektu skaits sakuma, 12. nedela, 24. nedela, 36. nedela, 48. nedela, 60. nedela, 72. nedela,

 

 

 

84. nedela, 96. nedela, LOCF.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

INH N=231, 233, 233, 235, 235, 226, 217, 208, 236. Salidzinoša terapija N=238, 252, 248, 252, 249,

 

 

 

230, 224, 216, 253.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

re

 

 

 

 

 

 

 

 

 

INH – Inhalējamais insulīns

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ğ

 

Comperator – Salīdzinošā terapija

 

 

 

 

 

 

 

nav

 

 

 

 

2. attēls. Novērotās FEV1 (L) sākuma izmaiņas pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu.

Vairāk kā 2 gadus neprogresīvas ārstēšanas grupai, kura saņēma EXUBERA, kontrolētos klīniskos pētījumos ar 1. tipa un 2. tipa diabētu novēroja atšķirību no sākuma FEV1 ar līdzīgu nozīmīgumu (0,042L), 1,9%), kas likvidējas pēc pārtraukšanas (skatīt 3. attēlu).

 

 

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

INH

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0.1

 

les

 

 

 

 

 

 

Comparator

(L)

 

 

 

 

 

 

 

 

INH Washout

 

0.3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

novirze)

0.25

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

stavokla

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0.1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0.2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

noizmainassakuma

-+/VidejaisStandarta

0.15

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0.35

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0.05

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0.05

ā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0.15

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0.2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0.25

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0.3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1

 

-0.4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

FEV (

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

-0.45

 

 

 

Salidzinoša faze

 

 

 

 

Izskalošanas periods

 

 

-0.5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sakums

+6

+12

Visit (weeks)

N=Subjektu skaits sakuma, 52. nedela, 104. nedela, +6. nedela, +12.nedela

INH un INH izskalošanas periods N=158, 155, 143, 139, 123.

Salidzinoša terapija N=145, 143, 125, 129, 120.

Visit (week) – Vizīte (nedēļas)

INH – Inhalējamais insulīns

Comparator – salīdzinošā terapija

INH washout – Inhalējamā insulīna izskalošanas periods

3. attēls.

Novērotās FEV1 (L) sākuma izmaiņas pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu.

2/3 fāzes pētījumos 9 no 2498 pacientiem ārstēšanu ar EXUBERA pārtrauca sakarā ar elpošanas funkcijas pazemināšanos un pētījumu beidzot, viņu FEV1 bija par ≥15% mazāks, salīdzinot ar pētījuma sākumu. Šiem pacientiem vidēji FEV1 samazinājās par 21% (diapazonā no 16% - 33%) no sākuma rādītājiem, saņemot EXUBERA vidēji 23 mēnešus. 6-iem no pētījumu pārtraukušajiem pacientiem veica atkārtotu elpošanas funkcijas pārbaudi un5 no tiem konstatēja izteiktu FEV1 palielināšanos, pārtraucot terapiju, bet vienam tālāku samazināšanos pēc pētījuma beigām nekonstatēja. Nav turpmākas pieejamas informācijas par atlikušajiem 3 pacientiem, kuri pārtrauca terapiju.

FEV1 atgriezeniskums

Pacientiem ar 1. tipa diabētu nelielas atšķirības ārstēto grupā izzuda (0,01L par labutassalīdzinošai terapijai) 2 nedēļu laikā pēc EXUBERA 12 nedēļu ilgās terapijas pārtraukšanas. Pacientiem ar 2. tipa diabētu nelielās atšķirības ārstēto grupā izzuda (0,39L par labu salīdzinošai terapijai) 6 nedēļu laikā pēc EXUBERA 2 gadu ilgās terapijas pārtraukšanas (3.attēls). Mazākajā grupēā (n=36), kurā bija gan 1. tipa diabēta pacienti, gan 2. tipa diabēta pacienti un kuri terapijā saņēma EXUBERA > 36 mēnešus, pēc terapijas pārtraukšanas vidējais FEV1 palielinājās par 0,036L turpmāko 6 mēnešu laikā.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

 

 

istr

Absorbcija

ğ

re

 

 

 

Inhalējamais cilvēka insulīns organismā nonāk caur plaušām. Veseliem pacientiem un pacientiem ar

1. tipa vai 2. tipa diabētu inhalējamais cilvēka insulīns absorbējas tikpat ātri kā ātras darbības insulīna

 

 

 

 

nav

analogi, bet ātrāk nekā šķīstošais cilvēka insulīns (skatīt 4. attēlu).

 

 

 

 

 

 

Ātras darbības cilvēka

 

 

 

vairs

 

 

 

 

EXUBERA (4 MG)

 

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Insulīns (12 SV)

 

ā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

 

Laiks (min)

Change from Baseline Serum Free Insulin = Novirze no sākotnējās brīvā insulīna koncentrācijas serumā (μDV/ml)

Inhaled Insulin = Inhalējamais insulīns

Subcutaneous Insulin = Subkutāni ievadāmais insulīns

4. attēls. Brīvā insulīna koncentrācijas serumā (μDV/ml) vidējās pārmaiņas pēc 4 mg cilvēka insulīna inhalēšanas vai 12 SV šķīstošā cilvēka insulīna subkutānas injicēšanas adipoziem pacientiem ar 2. tipa diabētu.

Laiks līdz insulīna maksimālās koncentrācijas (Tmax) sasniegšanai parasti ir uz pusi mazāks nekā subkutāni ievadāmajam ātras darbības cilvēka insulīnam. Pēc cilvēka insulīna inhalēšanas maksimālā insulīna koncentrācija kopumā tiek sasniegta pēc 45 minūtēm. Starp pacientiem ar 1. vai 2. tipa diabētu laika variabilitāte līdz insulīna koncentrācijas maksimālajam līmenim bija mazāka inhalējamam cilvēka insulīnam nekā subkutāni ievadāmajam ātras darbības cilvēka insulīnam.

Pacientiem ar 1. tipa diabētu inhalējamā cilvēka insulīna AUC individuālā variabilitāte bija līdzīga subkutāni ievadāmā ātras darbības cilvēka insulīna AUC individuālai variabilitātei. Cmax individuālā variabilitāte inhalējamam insulīnam bija lielāka nekā subkutāni ievadāmam ātras darbības cilvēka insulīnam. Adipoziem pacientiem ar 2. tipa diabētu AUC un Cmax individuālās atšķirības bija tādas pašas vai mazākas, nekā lietojot subkutāni ievadāmo ātras darbības cilvēka insulīnu.

EXUBERA relatīvā biopieejamība, salīdzinot ar subkutāno ātras darbības cilvēka insulīnu, ir apmēram 10%. Pretēji subkutānā insulīna preparātiem, EXUBERA biopieejamību neietekmē ķermeņa masas indekss.

Pētījumā ar veseliem pacientiem, kuri inhalēja maksimāli divu viena vai dažāda stipruma blisteru saturu, t.i., no 1 mg līdz 6 mg, inhalējamā cilvēka insulīna sistēmiskā iedarbība (AUC un Cmax)

pieauga proporcionāli devai. Pētījumā, kurā tika salīdzināta trīs 1 mg blisteru dozēšanas forma ar

 

tas

vienu 3 mg blistera dozēšanas formu, pēc trīs 1 mg blisteru satura inhalācijas Cmax bija par 30% un

ē

AUC − par 40% lielāks nekā pēc viena 3 mg blistera satura inhalācijas, jāatzīmē, ka trīs 1 mg blisteri

nav aizvietojami ar vienu 3 mg blisteri (skatīt apakšpunktus 2, 4.2 un 4.4).

 

Veseliem pacientiem novēroja, ka biopieejamība trīs 1 mg vienības devas blisteriem ir augstāka

istr

 

apmēram par 40%, salīdzinot ar vienu 3 mg vienības devas blisteri.ğBiopieejamības atšķirības

izskaidrojams ar dažādu masas enerģijas attiecību starp 1 mg un 3 mg devu blisteriem, jo ar mazāku

pulvera daudzumu blisterī inhalators ir efektīvāks, sadalot vai deaglomerējot pulveri, tā radot lielāku

 

 

re

daudzumu mazāka izmēra aerodinamiskas daļiņas 1 mg blisterī (skatīt apakšpunktus 2, 4,2 un 4.4).

Izplatība

nav

 

 

 

Inhalējot vienu cilvēka insulīna devu apmēram 30% no kopējā blistera satura paliek blisterī vai inhalatorā, 20% nogulsnējas mutē un rīklē, 10% nonāk elpceļos un 40% sasniedz dziļākos plaušu audus.

Pētījumos ar dzīvniekiem nav konstatēts, ka inhalējamais cilvēka insulīns uzkrātos plaušās.

Īpašas populācijas

vairs

 

Smēķēšana

 

Smēķēšana ievērojami pastiprina inhalējamā cilvēka insulīna absorbcijas ātrumu un apjomu (C max

 

les

apmēram parā3-5 reizēm un AUC par 2-3 reizēm augstāk) un tādējādi palielinot hipoglikēmijas risku

(skatīt apakšpunktus 4.3 un 4.5).

Z

 

Kad kontrolētā eksperimentālā vidē EXUBERA saņēma veseli brīvprātīgie, kuri 2 stundas bija pasīvā

cigarešu dūmu ietekmē, insulīna AUC un Cmax attiecīgi samazinājās apmēram par 17 līdz 30% (skatīt apakšpunktu 4.5).

Respiratoras slimības (plaušu slimība kā pamatslimība)

Pacientiem bez diabēta ar vieglu-vidēji izteiktu astmu, kuri saņēma inhalējamo insulīnu, bet nesaņēma bronhodilatorus, AUC un Cmax bija nedaudz mazāks nekā pacientiem bez astmas.

Pacientiem ar HOPS, kuriem nav diabēta, inhalējamā cilvēka insulīna uzsūkšanās ir nedaudz lielāka nekā pacientiem bez HOPS (skatīt apakšpunktu 4.4).

Gados vecāki cilvēki

Pacientiem bez diabēta ar vieglu-vidēji izteiktu astmu, lietojot salbutamolu 30 minūtes pirms

EXUBERA, insulīna AUC un Cmax paaugstinājās par 25 līdz 50% salīdzinot ar pacientiem, kuriem EXUBERA bija lietota viena pati (skatīt apakšpunktus 4.2 un 4.5).

Lietojot flutikonazolu 30 minūtes pirms EXUBERA, pacientiem bez diabēta ar vieglu-vidēji izteiktu astmu, netika ietekmēta EXUBERA farmakokinētika (skatīt apakšpunktu 4.5).

Nieru darbības traucējumi

Nieru darbības traucējumu ietekme uz inhalējamā cilvēka insulīna absorbciju nav pētīta (skatīt apakšpunktu 4.2).

Aknu darbības traucējumi

Aknu darbības traucējumu ietekme uz inhalējamā cilvēka insulīna absorbciju nav pētīta (skatīt apakšpunktu 4.2).

Dzimums

 

tas

 

 

 

ē

Pacientu grupās ar diabētu un bez diabēta inhalējamā cilvēka insulīna absorbcija vīriešiem un

sievietēm neatšķīrās.

istr

 

Bērni un pusaudži

 

 

 

 

ğ

 

Bērniem (6−11 gadu vecumā) un pusaudžiem (12−17 gadu vecumā) ar 1. tipa diabētu inhalējamais

cilvēka insulīns absorbējās ātrāk nekā ātras darbības cilvēka insulīns. Inhalējamā cilvēka insulīna

nav

re

biopieejamības attiecība pret subkutāni ievadāmā ātras darbības cilvēka insulīna biopieejamību bija tuva tai, kāda tā ir pieaugušiem pacientiem ar 1. tipa diabētu (skatīt apakšpunktu 4.2).

Gados vecākiem cilvēkiem arvairs2. tipa diabētu inhalējamais cilvēka insulīns absorbējās ātrāk nekā

subkutāni ievadītais šķīstošais cilvēka insulīns. Inhalējamā cilvēka insulīna biopieejamības attiecība pret subkutāni ievadāmā šķīstošā cilvēka insulīna biopieejamību bija tuva tai, kāda tā ir gados jaunākiem pieaugušiem pacientiem ar 2. tipa diabētu.

5.3 Preklīniskielesdati par drošību

Līdz 6 mēnešu ilgi inhalāciju toksicitātes pētījumi žurkām un pērtiķiem nav devuši pierādījumus par

insulīna inhalāācijas pulvera īpašu risku uz respiratoro sistēmu. Z 6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1Palīgvielu saraksts

Mannīts, glicīns,

nātrija citrāts (dihidrāta formā), nātrija hidroksīds

6.2Nesaderība

Nav piemērojama.

Pēc iepakojuma plēves atvēršanas: uzglabāt temperatūrā līdz 25°C. Vienības devas blisterus neatdzesēt un nesasaldēt.
Inhalatoru un tā sastāvdaļas uzglabāt un lietot sausā vietā. Insulīna inhalatoru neatdzesēt un nesasaldēt.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.
Pēc iepakojuma folija pirmās atvēršanas: 3 mēneši.
6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai sargātu no mitruma.

tas

6.5 Iepakojuma veids un saturs

ē Viena blistera plāksnīte satur 6 perforētus blisterus ar vienu devu kontūrligzdā (PVH/alumīnijs).

Piecas blisterplāksnītes kopā ar mitruma adsorbentu ievietotas no caurspīdīgas plastmasas (PET) izgatavotā formētā kastītē, ko sedz caurspīdīgas plastmasas (PET) vāciņš. Kastīte ievalcēta laminētas

plēves maisiņā ar mitruma adsorbentu.

 

 

istr

Pieejamie iepakojuma lielumi:

 

 

ğ

 

 

re

 

 

 

 

 

 

kartona kārba satur 30 x 1 PVH/alumīnija perforētus blisterus ar vienu devu kontūrligzdā

 

(1 maisiņu)

 

 

 

 

 

kartona kārba satur 60 x 1 PVH/alumīnija perforētus blisterus ar vienu devu kontūrligzdā

 

(2 maisiņus)

 

 

nav

 

 

 

 

 

 

 

 

kartona kārba satur 90 x 1 PVH/alumīnija perforētus blisterus ar vienu devu kontūrligzdā

 

(3 maisiņus)

 

 

 

 

 

kartona kārba satur 180 x

1 PVH/alumīnija perforētus blisterus ar vienu devu kontūrligzdā

 

(6 maisiņus)

vairs

 

 

 

kartona kārba satur 270 x 1 PVH/alumīnija perforētus blisterus ar vienu devu kontūrligzdā

 

(9 maisiņus)

 

 

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

 

kartona kārba satur 60 x 1 PVH/alumīnija perforētus blisterus ar vienu devu kontūrligzdā

 

(2Zmaisiņus) un 2 rezerves insulīna atbrīvošanas vienības (IAV)

• kartona kārba satur 90 x 1 PVH/alumīnija perforētus blisterus ar vienu devu kontūrligzdā (3 maisiņus) kontūrligzdā un 2 rezerves insulīna atbrīvošanas vienības (IAV)

• kartona kārba satur 180 x 1 PVH/alumīnija perforētus blisterus ar vienu devu (6 maisiņus) kontūrligzdā un 2 rezerves insulīna atbrīvošanas vienības (IAV)

• kartona kārba satur 270 x 1 PVH/alumīnija perforētus blisterus ar vienu devu kontūrligzdā (9 maisiņus) un 6 rezerves insulīna atbrīvošanas vienības (IAV)

EXUBERA blisterus ar vienības devu drīkst lietot tikai izmantojot insulīna inhalatoru. Insulīna inhalators jāmaina vienu reizi gadā.

komplekts satur 90 x 1 PVH/alumīnija perforētus blisterus ar vienu devu kontūrligzdā

(3 maisiņus), 1 insulīna inhalatoru, 1 rezerves kameru un 6 rezerves insulīna atbrīvošanas vienības (IAV)

Papildus iepakojumā ir insulīna inhalators, insulīna atbrīvošanas vienības un rezerves kamera.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Insulīna atbrīvošanas vienība jānomaina ik pēc 2 nedēļām.

Ja insulīna inhalatoru lietošanas laikā netīšām ietekmē ļoti liels mitrums, tas parasti izraisa mazākas insulīna devas atbrīvošanos no inhalatora. Šajā gadījumā insulīna atbrīvošanas vienība (IAV)

jānomaina pirms nākošās inhalācijas (skatīt apakšpunktu 4.4).

tas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ē

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

 

istr

Pfizer Limited

 

 

 

 

Ramsgate Road, Sandwich, Kent, CT13, 9NJ

 

ğ

Lielbritānija

 

 

nav

re

 

 

 

 

 

 

8.

REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

 

 

EU/1/05/327/009

vairs

 

 

EU/1/05/327/010

 

 

EU/1/05/327/011

 

 

 

 

 

EU/1/05/327/012

 

 

 

EU/1/05/327/013

 

 

 

EU/1/05/327/014

 

 

 

EU/1/05/327/015

 

 

 

EU/1/05/327/016

 

 

 

EU/1/05/327/017

 

 

 

 

 

 

 

EU/1/05/327/018

 

 

 

 

 

 

les

 

 

 

 

9. REĢāISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

 

 

Z

 

 

 

 

 

24/01/2006

 

 

 

 

 

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas