Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Fareston (toremifene) – Zāļu apraksts - L02BA02

Updated on site: 06-Oct-2017

Zāļu nosaukumsFareston
ATĶ kodsL02BA02
Vielatoremifene
RažotājsOrion Corporation

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Fareston 60 mg tabletes

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 60 mg toremifēna (Toremifene) (citrāta veidā).

Palīgviela ar zināmu iedarbību

Viena tablete satur 28,5 mg laktozes. Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Tablete.

Balta, apaļa, plakana tablete ar nošķeltu malu un uzrakstu „TO 60” vienā pusē.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Pirmās līnijas hormonterapija hormonatkarīga, metastātiska krūts vēža gadījumos pacientēm pēc menopauzes iestāšanās. Fareston nav ieteicams pacientēm, kuru audzējos nav estrogēnu receptoru.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā deva ir 60 mg dienā.

Nieru darbības traucējumi

Pacientēm ar nieru darbības traucējumiem nav nepieciešama devas pielāgošana.

Aknu darbības traucējumi

Pacientēm ar aknu darbības traucējumiem toremifēnu jālieto piesardzīgi (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Fareston nav piemērots lietošanai pediatriskā populācijā.

Lietošanas veids

Toremifēnu lieto iekšķīgi. Toremifēnu var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.

4.3.Kontrindikācijas

-Esoša endometrija hiperplāzija un smaga aknu mazspēja ir kontrindikācijas ilgstošai toremifēna lietošanai.

-Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

-Gan preklīniskajos, gan pētījumos ar cilvēkiem, pēc toremifēna lietošanas tika novērotas izmaiņas sirds elektrofizioloģijā, QT intervāla pagarināšanās veidā. Tādēļ, sakarā ar zāļu lietošanas drošumu, toremifēns ir kontrindicēts pacientēm ar:

-iedzimtu vai pierādītu iegūtu QT intervāla pagarināšanos;

-elektrolītu traucējumiem, īpaši neārstētas hipokaliēmijas gadījumā;

-klīniski nozīmīgu bradikardiju;

-klīniski nozīmīgu sirds mazspēju ar samazinātu kreisā sirds kambara izsviedes frakciju;

-simptomātiskām aritmijām anamnēzē.

Toremifēnu nedrīkst lietot vienlaikus ar citām zālēm, kas pagarina QT intervālu (skatīt arī 4.5. apakšpunktu).

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms terapijas uzsākšanas jāizdara ginekoloģiskā izmeklēšana, rūpīgi novērtējot esošās endometrija patoloģijas. Pēc tam ginekoloģiskā izmeklēšana jāatkārto vismaz reizi gadā. Pacientes, kurām ir papildus risks endometrija vēža attīstībai, piemēram, pacientes ar hipertensiju vai diabētu, ar augstu ĶMI (> 30) vai hormonaizstājterapiju anamnēzē, rūpīgi jānovēro (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).

Ziņots par anēmijas, leikopēnijas un trombocitopēnijas gadījumiem. Lietojot Fareston, jākontrolē eritrocītu, leikocītu vai trombocītu skaits.

Saistībā ar toremifēnu ziņots par aknu bojājuma, tajā skaitā aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās (> 10 reizes pārsniedz normas augšējo robežu), hepatīta un dzeltes gadījumiem. Lielākā daļa no tiem radās pirmajos ārstēšanas mēnešos. Aknu bojājuma raksturs galvenokārt bija hepatocelulārs.

Pacientes ar smagu trombembolisku slimību anamnēzē pamatā nevajadzētu ārstēt ar toremifēnu (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).

Pierādīts, ka dažām pacientēm Fareston atkarībā no devas pagarina QT intervālu elektrokardiogrammā. Turpmāk sniegtā informācija par QT intervāla pagarināšanos ir īpaši svarīga (kontrindikācijas skatīt 4.3. apakšpunktā).

Klīniskais QT intervāla pētījums ar 5 paralēlu pacientu grupu pētījuma plānu (placebo, 400 mg moksifloksacīna, 20 mg, 80 mg un 300 mg toremifēna) tika veikts 250 vīriešiem, lai raksturotu toremifēna ietekmi uz QTc intervāla garumu. Šī pētījuma rezultāti liecina par acīmredzami pozitīvo toremifēna ietekmi pacientu grupā, kurā lietoja 80 mg toremifēna, ar vidējo pagarinājumu par 21-26 ms. Attiecībā uz 20 mg grupu, šī ietekme atbilstoši ICH vadlīnijām arī ir nozīmīga, ar ticamības intervāla augstāko robežu 10-12 ms. Šie rezultāti skaidri liecina par svarīgu, no devas atkarīgu ietekmi. Tā kā sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem, mēdz būt garāks sākotnējais QTc intervāls, viņas var būt jutīgākas pret zālēm, kas pagarina QT intervālu. Gados vecāki pacienti var būt vairāk pakļauti ar zālēm saistītai ietekmei uz QT intervālu.

Fareston piesardzīgi jālieto pacientēm ar esošiem prearitmijas stāvokļiem (īpaši gados vecākām pacientēm), piemēram, akūtu miokarda išēmiju vai QT pagarināšanos, jo tas var izraisīt paaugstinātu ventrikulāro aritmiju risku (ieskaitot Torsade de pointes) un sirdsdarbības apstāšanos (skatīt arī

4.3. apakšpunktu).

Ja ārstēšanas ar Fareston laikā parādās pazīmes vai simptomi, kas var būt saistīti ar sirds aritmiju, ārstēšana jāpārtrauc un jāveic EKG.

Fareston nedrīkst lietot gadījumā, kad QTc intervāls ir > 500 ms.

Pacientes ar dekompensētu sirds mazspēju vai smagu koronāro slimību ir rūpīgi jānovēro.

Tā kā, toremifēna lietošanas sākumā, pacientēm ar kaulu metastāzēm var būt hiperkalciēmija, šīs pacientes ir rūpīgi jānovēro.

Nav pieejami sistematizēti dati par pacientēm ar labilu diabētu, pacientēm ar stipri ierobežotām darbaspējām vai pacientēm ar sirds mazspēju.

Fareston tabletes satur laktozi (28,5 mg tabletē). Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes–galaktozes malabsorbciju.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Nevar izslēgt pastiprinošu ietekmi uz QT intervāla pagarināšanos lietojot Fareston un sekojošas zāles un citus līdzekļus, kas var pagarināt QTc intervālu. Tas var izraisīt paaugstinātu ventrikulāro aritmiju risku, tai skaitā Torsade de pointes. Tāpēc Fareston lietošana kopā ar jebkurām no sekojošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt arī 4.3. apakšpunktu):

-IA klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, hinidīns, hidrohinidīns, disopiramīds) vai

-III klases antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, amiodarons, sotalols, dofetilīds, ibutilīds),

-neiroleptiskie līdzekļi (piemēram, fenotiazīni, pimozīds, sertindols, haloperidols, sultoprīds),

-noteikti pretmikrobu līdzekļi (moksifloksacīns, i.v. eritromicīns, pentamidīns, pretmalārijas līdzekļi, sevišķi halofantrīns),

-daži antihistamīna līdzekļi (terfenadīns, astemizols, mizolastīns),

-citi (cisaprīds, i.v. vinkamīns, bepridils, difemanils).

Zāles, kas samazina kalcija ekskrēciju nierēs, piemēram, tiazīdu grupas diurētiski līdzekļi, var paaugstināt hiperkalciēmijas risku.

Enzīmu inducētāji, tādi kā fenobarbitāls, fentoīns un karbamazepīns, var paātrināt toremifēna metabolismu, tādējādi pazeminot tā miera stāvokļa koncentrāciju serumā. Šādos gadījumos var būt nepieciešama dienas devas dubultošana.

Ir zināma mijiedarbība starp antiestrogēniem un varfarīna tipa antikoagulantiem, kas var novest pie būtiski pagarināta asiņošanas laika. Tamdēļ būtu jāizvairās no vienlaicīgas toremifēna un šādu zāļu lietošanas.

Teorētiski toremifēna metabolismu inhibē zāles, kas inhibē CYP3A enzīmu sistēmu, kura ir atbildīga par tā galveno metabolisma ceļu. Šo zāļu piemēri ir imidazola grupas pretsēnīšu līdzekļi (ketokonazols); citi pretsēnīšu līdzekļi (itrakonazols, vorikonazols, posakonazols); proteāzes inhibitori (ritonavīrs, nelfinavīrs); makrolīdi (klaritromicīns, eritromicīns, telitromicīns). Vienlaicīga šo medikamentu un toremifēna lietošana būtu rūpīgi pārdomājama.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par Fareston lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkiem nav zināms.

Fareston grūtniecības laikā nevajadzētu lietot.

Barošana ar krūti

Žurkām tika novērota pēcnācēju masas pieauguma samazināšanās zīdīšanas laikā.

Fareston nav ieteicams zīdīšanas laikā.

Fertilitāte

Toremifēns ir ieteicams pacientēm pēc menopauzes iestāšanās.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Fareston neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk sastopamās blakusparādības ir karstuma viļņi, svīšana, dzemdes asiņošana, leikoreja, nogurums, slikta dūša, izsitumi, nieze, reiboņi un depresija. Blakusparādības parasti ir vieglas, un tās izraisa toremifēna hormonālā aktivitāte.

Nevēlamās blakusparādības sakārtotas pēc to sastopamības biežuma, izmantojot sekojošu iedalījumu: ļoti bieži (≥ 1/10),

bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000),

ļoti reti (< 1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu

 

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēma

 

 

 

 

 

 

 

 

Labdabīgi,

 

 

 

 

 

 

endometrija

 

ļaundabīgi

 

 

 

 

 

 

vēzis

 

un

 

 

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot

 

 

 

 

 

 

 

 

cistas un

 

 

 

 

 

 

 

 

polipus)

 

 

 

 

 

 

 

 

Asins un

 

 

 

 

 

 

 

Trombocitopēnija,

limfātiskās

 

 

 

 

 

 

 

anēmija un

sistēmas

 

 

 

 

 

 

 

leikopēnija

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas

 

 

 

 

ēstgribas

 

 

 

un uztures

 

 

 

 

trūkums

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

Psihiskie

 

 

 

depresija

bezmiegs

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

Nervu

 

 

 

reibonis

galvassāpes

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

Acu

 

 

 

 

 

 

pārejoša

 

bojājumi

 

 

 

 

 

 

radzenes

 

 

 

 

 

 

 

 

apduļķošanā

 

 

 

 

 

 

 

 

s

 

Ausu un

 

 

 

 

 

līdzsvara

 

 

labirinta

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

bojājumi

 

 

 

 

 

 

 

 

Asinsvadu

karstuma

 

 

trombemboliskie

 

 

 

sistēmas

viļņi

 

 

traucējumi

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

Elpošanas

 

 

 

 

aizdusa

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

 

 

 

traucējumi,

 

 

 

 

 

 

 

 

krūšu kurvja

 

 

 

 

 

 

 

 

un videnes

 

 

 

 

 

 

 

 

slimības

 

 

 

 

 

 

 

 

Kuņģa-

 

 

 

slikta

aizcietējums

 

 

 

zarnu trakta

 

 

 

dūša,

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

vemšana

 

 

 

 

Aknu un/vai

 

 

 

 

 

transamināžu

dzelte

hepatīts

žults

 

 

 

 

 

līmeņa

 

 

izvades

 

 

 

 

 

paaugstināšanā

 

 

sistēmas

 

 

 

s

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Ādas un

svīšana

izsitumi,

 

 

alopēcija

 

zemādas

 

nieze

 

 

 

 

audu

 

 

 

 

 

 

bojājumi

 

 

 

 

 

 

Reproduktīv

 

dzemdes

endometrija

endometrija

endometrija

 

ās sistēmas

 

asiņošana,

hipertrofija

polipi

hiperplāzija

 

traucējumi

 

leikoreja

 

 

 

 

un krūts

 

 

 

 

 

 

slimības

 

 

 

 

 

 

Vispārēji

 

nogurums

ķermeņa masas

 

 

 

traucējumi

 

, tūskas

pieaugums

 

 

 

un reakcijas

 

 

 

 

 

 

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Trombemboliskie traucējumi ietver dziļo vēnu trombozi, tromboflebītu un plaušu embolijas (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Ārstēšana ar toremifēnu ir saistīta ar izmaiņām aknu enzīmu līmeņos (transamināžu pieaugums) un ļoti retos gadījumos ar smagākiem aknu darbības traucējumiem (dzelti).

Ir ziņots par dažiem hiperkalciēmijas gadījumiem pacientēm, kam ārstēšanas sākumā bija metastāzes kaulos.

Toremifēna daļējā estrogēnā efekta dēļ, ārstēšanas laikā var attīstīties endometrija hipertrofija. Pastāv paaugstināts endometrija izmaiņu, tai skaitā hiperplāzijas, polipu un vēža risks. Iespējams, ka tas notiek estrogēnu stimulācijas mehānisma dēļ (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Fareston pagarina QT intervālu ar devas lielumu saistītā veidā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Veseliem brīvprātīgajiem, ik dienas lietojot 680 mg toremifēna, tika novēroti līdzsvara traucējumi, galvassāpes un reiboņi. Pārdozēšanas gadījumā būtu jāņem vērā ar Fareston devas lielumu saistītu QTc intervāla pagarināšanas iespējamību. Specifiska antidota nav, un terapija ir simptomātiska.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antiestrogēni, ATĶ kods: L02BA02

Toremifēns ir nesteroīds trifeniletilēna derivāts. Līdzīgi kā šīs grupas citi pārstāvji tamoksifens un klomifens, toremifēns saistās pie estrogēnu receptoriem un var radīt estrogēnu, antiestrogēnu un abējus efektus, atkarībā no ārstēšanas ilguma, dzīvnieku sugas, dzimuma, mērķa orgāna un citiem mainīgajiem. Tomēr kopumā nesteroīdo trifeniletilēna derivāti galvenokārt darbojas kā antiestrogēni žurkām un cilvēkiem un kā estrogēni pelēm.

Postmenopauzālām krūts vēža pacientēm toremifēna lietošana saistījās ar nelielu kopējā holesterīna un zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) samazināšanos asins serumā.

Toremifēns specifiski piesaistās estrogēna receptoriem, konkurē ar estradiolu un nomāc estrogēnu izraisītu DNS sintēzi un šūnu replikāciju. Dažos eksperimentālos audzējos un/vai lietots lielās devās toremifēns uzrāda pretvēža efektu, kas nav estrogēnatkarīgs.

Toremifēna pretvēža efekts krūts vēža gadījumos galvenokārt izpaužas tā antiestrogēno īpašību dēļ, tomēr arī citi mehānismi (izmaiņas onkogēnu ekspresijā, augšanas faktora sekrēcijā, apoptozes indukcijā un iespaids uz šūnu ciklu kinētiku) var būt iesaistīti pretvēža efekta sasniegšanā.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Toremifēns viegli uzsūcas to lietojot perorāli. Maksimālā koncentrācija serumā tiek sasniegta

3 (diapazons 2-5) stundu laikā. Ēšanai nav ietekmes uz uzsūkšanos, taču tā var novēlot maksimālās koncentrācijas sasniegšanu par 1,5-2 stundām. Ēšana neizsauc klīniski nozīmīgas izmaiņas toremifēna darbībā.

Izkliede

Seruma koncentrācijas līkni var attēlot ar bieksponenciālu vienādojumu. Pirmās (izkliedes) fāzes pusperiods ir 4 (diapazons 2-12) stundas un otrās (eliminācijas) fāzes pusperiods ir 5 (diapazons 2-10) dienas. Bazālos dispozīcijas parametrus (CL un V) nevar noteikt, jo trūkst intravenozo pētījumu. Toremifēns spēcīgi saistās ar seruma olbaltumvielām (> 99,5%), galvenokārt ar albumīniem. Toremifēns nodrošina lineāru seruma kinētiku devā starp 11 mg un 680 mg. Vidējā toremifēna koncentrācija ir 0,9 (diapazons 0,6-1,3) μg/ml lietojot rekomendēto devu – 60 mg dienā.

Biotransformācija

Toremifēns aktīvi noārdās. Cilvēka serumā pamatmetabolīts ir N-demetiltoremifēns ar vidējo pusperiodu 11 (diapazons 4-20) dienas. Tā līdzsvara stāvokļa koncentrācija ir divas reizes lielāka nekā sākotnējai vielai. Tam ir līdzīgas, tiesa vājākas, antiestrogēnas pretaudzēja īpašības nekā sākotnējai vielai.

Metabolīts saistās ar plazmas olbaltumvielām vēl ciešāk nekā toremifēns, tā saistītā frakcija ir > 99,9%. Cilvēka serumā ir noteikti vēl trīs citi metabolīti: (deaminohidroksi)toremifēns, 4-hidroksitoremifēns un N,N-didemetiltoremifēns. Lai gan teorētiski tiem ir interesanti hormonu efekti, to koncentrācija toremifēna lietošanas gadījumā ir pārāk maza, lai tai būtu kāda bioloģiska nozīme.

Eliminācija

Toremifēns metabolītu veidā tiek izvadīts galvenokārt ar fekālijām. Var notikt enterohepātiskā cirkulācija. Apmēram 10% no ievadītās devas izdalās metabolītu veidā ar urīnu. Ņemot vērā lēno izvadīšanu, stabila koncentrācija serumā tiek sasniegta 4 līdz 6 nedēļu laikā.

Raksturojums pacientos

Klīniskai pretvēža efektivitātei un seruma koncentrācijai nav pozitīvas korelācijas pie rekomendētās devas 60 mg dienā.

Nav informācijas attiecībā uz polimorfo metabolismu. Enzīmu komplekss, kas cilvēkiem metabolizē toremifēnu, ir citohroma P450 atkarīgā hepatiskā jauktu funkciju oksidāze. Metabolisma galveno ceļu - N-demetilāciju mediē galvenokārt CYP3A.

Toremifēna farmakokinētika tika pētīta atklātā pētījumā, četrās paralēlās grupās, ar desmit cilvēkiem katrā: veseli cilvēki, pacientes ar pasliktinātiem (vid. ASAT 57 vien./l, vid. ALAT 76 vien./l., vid. Gamma GT 329 vien./l) vai aktivētiem (vid. ASAT 25 vien./l, vid. ALAT 30 vien./l, vid. Gamma GT 91 vien./l - pacientiem, kurus ārstēja ar pretepilepsijas zālēm) aknu rādītājiem, kā arī pacientes ar

pasliktinātām nieru funkcijām (kreatinīns 176 μmol/l). Šajā pētījumā toremifēna kinētika pacientēm ar pasliktinātām nieru funkcijām būtiski neatšķīrās no normālo indivīdu grupas. Toremifēna un tā metabolītu izvadīšana bija ievērojami paaugstināta pacientēm ar aktivētu aknu darbību un pazemināta pacientēm ar aknu darbības traucējumiem.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Toremifēna akūtā toksicitāte ir zema, LD-50 pelēm un žurkām ir vairāk kā 2000 mg/kg. Atkārtotos toksicitātes pētījumos žurku nāves iemesls ir kuņģa dilatācija. Akūtas un hroniskas toksicitātes pētījumos vairums toremifēna efektu ir hormonāli. Citas atradnes nav toksikoloģiski nozīmīgas. Toremifēnam nav novērota nekāda genotoksicitāte, tas nav karcinogēns žurkām. Pelēm estrogēni izraisa olnīcu un sēklinieku audzējus, kā arī hiperostozi un osteosarkomas. Toremifēnam ir sugas-specifisks estrogēnlīdzīgs efekts pelēm, un tas izraisa līdzīgus audzējus. Šiem novērojumiem ir maza nozīme lietošanas drošumam cilvēkiem, jo uz tiem toremifēns iedarbojas galvenokārt kā antiestrogēns.

Neklīniskajos in vitro un in vivo pētījumos tika pierādīta toremifēna un tā metabolītu spēja paildzināt sirds repolarizācijas fāzi un to var attiecināt uz hERG kanālu blokādi.

In vivo, augsta koncentrācija plazmā pērtiķiem izraisīja QTc pagarināšanos par 24%, kas sakrīt ar QTc pētījumu rezultātiem cilvēkiem.

Jāatzīmē arī to, ka Cmax (1800 ng/ml), ko novēroja pērtiķiem, ir divas reizes lielāka, salīdzinot ar vidējo cilvēkiem novēroto Cmax, lietojot 60 mg devu dienā.

Dati no iedarbības potenciāla pētījumiem izolētās trušu sirdīs liecina, ka toremifēns izraisa sirds elektrofizioloģiskās izmaiņas, kas parādās lietojot aptuveni 10 reizes lielākās koncentrācijās, salīdzinājumā ar aprēķināto terapeitisko koncentrāciju plazmā cilvēkam.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Kukurūzas ciete

Laktoze

Povidons

Nātrija cietes glikolāts

Magnija stearāts

Mikrokristāliskā celuloze

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds.

6.2.Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

Zaļas PVH folijas un alumīnija folijas blisteris kartona kastītē.

Iepakojuma lielumi: 30 un 100 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Orion Corporation

Orionintie 1

FIN-02200 Espoo

Somija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

EU/1/96/004/001

EU/1/96/004/002

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

1996. 14. februāris / 2006. 2. februāris

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas