Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Ferriprox (deferiprone) – Zāļu apraksts - V03AC02

Updated on site: 06-Oct-2017

Zāļu nosaukumsFerriprox
ATĶ kodsV03AC02
Vieladeferiprone
RažotājsApotex Europe BV

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Ferriprox 500 mg apvalkotās tabletes

Ferriprox 1000 mg apvalkotās tabletes

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Ferriprox 500 mg apvalkotās tabletes

Viena tablete satur 500 mg deferiprona (Deferiprone).

Ferriprox 1000 mg apvalkotās tabletes

Viena tablete satur 1000 mg deferiprona (Deferiprone).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Ferriprox 500 mg apvalkotās tabletes

Baltas vai bālganas apvalkotās tabletes kapsulu formā ar iespiestu uzrakstu “APO” dalījuma līnijai vienā pusē un “500” otrajā, gludas tabletes otrajā pusē. Tabletei ir dalījuma līnija. Tableti var sadalīt vienādās daļās.

Ferriprox 1000 mg apvalkotās tabletes

Baltas vai bālganas apvalkotās tabletes kapsulu formā ar iespiestu uzrakstu “APO” dalījuma līnijai vienā pusē un “1000” otrajā, gludas tabletes otrajā pusē. Tabletei ir dalījuma līnija. Tableti var sadalīt vienādās daļās.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Ferriprox monoterapija ir paredzēta talasēmijas pacientiem ar pārmērīgu dzelzs daudzumu, ja pašreizējā helātu terapija ir kontrindicēta vai nav atbilstoša.

Ferriprox kombinācijā ar citu helātu veidotāju (skatīt 4.4. apakšpunktu) ir paredzēts talasēmijas pacientiem, ja monoterapija ar jebkuru dzelzs helātu veidotāju nav efektīva vai ja pārmērīgs dzelzs daudzums rada briesmas dzīvībai (galvenokārt sirds funkciju pārslodze) un ir nepieciešama ātra vai intensīva korekcija (skatīt 4.2. apakšpunktu).

4.2. Devas un lietošanas veids

Ārstēšana ar deferipronu jāuzsāk un jāturpina ārstam, kam ir pieredze talasēmijas slimnieku ārstēšanā.

Devas

Deferipronu parasti ordinē 25 mg devā uz 1 kilogramu (25 mg/kg) ķermeņa masas, iekšķīgi, trīs reizes dienā, tādējādi dienas kopējā deva ir 75 mg/kg ķermeņa masas. Devu uz ķermeņa masas kilogramu aprēķina līdz tuvākai pustabletei. Tālāk skatiet tabulas ar ieteicamajām devām, ķermeņa svaram pieaugot ik pa 10 kg.

Lai sasniegtu aptuveni 75 mg dienas devu uz ķermeņa masas kilogramu, izmantojiet sekojošo tabulu, kurā norādīts nepieciešamais tablešu skaitu atkarībā no pacienta ķermeņa masas. Tabulās norādītas ieteicamās devas, ķermeņa masai pieaugot ik pa 10 kg.

Devu tabula 500 mg Ferriprox apvalkotām tabletēm

Ķermeņa masa

Kopējā dienas deva

Deva

Tablešu skaits

(kg)

(mg)

(mg, trīs reizes dienā)

(trīs reizes dienā)

1,0

1,5

2,0

2,5

3,0

3,5

4,0

4,5

Devu tabula 1000 mg Ferriprox apvalkotām tabletēm

Ķermeņa masa

Kopējā dienas deva

 

1000 mg tablešu skaits*

 

(kg)

(mg)

Rīts

Dienas vidus

Vakars

0,5

0,5

0,5

1,0

0,5

1,0

1,0

1,0

1,0

1,5

1,0

1,5

1,5

1,5

1,5

2,0

1,5

2,0

2,0

2,0

2,0

2,5

2,0

2,5

*tablešu skaits, noapaļots līdz pusei tabletes

Nav ieteicama kopējā dienas deva, kas pārsniedz 100 mg/kg ķermeņa masas, jo iespējams paaugstināts nevēlamo blakusparādību risks (skatīt 4.4.; 4.8. un 4.9. apakšpunktu,).

Devu pielāgošana

Feriprox spēja samazināt dzelzs daudzumu organismā ir tieši atkarīga no preparāta devas, kā arī dzelzs daudzuma organismā. Lai novērtētu helātu režīma spēju kontrolēt dzelzs daudzumu organismā ilgstošā laika periodā, pēc Ferriprox terapijas uzsākšanas ir ieteicams reizi divos vai trijos mēnešos pārbaudīt feritīna koncentrāciju serumā vai arī noteikt citus indikatorus, kas liecinātu par dzelzs daudzumu organismā. Deva ir jākoriģē atbilstoši konkrētā pacienta reakcijai, kā arī terapijas mērķiem (dzelzs daudzuma organismā saglabāšana vai arī samazināšana). Deferiprona terapijas pārtraukšanu var apsvērt, ja seruma feritīns samazinās vairāk par 500 µg/l.

Devu pielāgošana, ja tiek lietoti citi dzelzs helātu veidotāji

Pacientiem, kuriem monoterapija nav atbilstoša, Ferriprox var tikt lietots ar deferoksamīnu standarta devās (75 mg/kg/dienā), bet tas nedrīkst pārsniegt 100 mg/kg/dienā.

Ja ir dzelzs izraisīta sirds mazspēja, Ferriprox 75-100 mg/kg/dienā ir pievienojams deferoksamīna terapijai. Informāciju skatīt deferoksamīna zāļu aprakstā.

Pacientiem, kuriem ferritīna līmenis serumā nokrīt zem 500 µg/l, vienlaicīga lietošana ar dzelzs helātu veidojošiem līdzekļiem nav ieteicama, jo pastav dzelzs pārmērīgas izvadīšanas risks.

Pediatriskā populācija

Par deferiprona lietošanu 6 līdz 10 gadus veciem bērniem ir ierobežoti dati, bet par deferiprona lietošanu bērniem, kas jaunāki par 6 gadiem, nav datu.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

4.3.Kontrindikācijas

-Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai kādu no palīgvielām, kas minētas apakšpunktā 6.1.

-Atkārtoti neitropēnijas gadījumi slimības vēsturē.

-Agranulocitoze slimības vēsturē.

-Grūtniecība (skatīt 4.6. apakšpunktu).

-Barošana ar krūti (skatīt 4.6. apakšpunktu).

-Tā kā deferiprona izraisītās neitropēnijas mehānisms nav zināms, pacienti nedrīkst lietot medikamentus, par kuriem ir zināms, ka tie izraisa neitropēniju, vai medikamentus, kas var izraisīt agranulocitozi (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Neitropēnija/Agranulocitoze

Ir pierādīts, ka deferiprons izraisa neitropēniju, tai skaitā agranulocitozi. Pacientam katru nedēļu ir jānosaka neitrofilu skaits.

Klīniskajos pētījumos neitrofīlu skaita iknedēļas pārbaudes ļāva efektīvi noteikt neitropēnijas un agranulocitozes gadījumus. Pārtraucot terapiju, neitropēnija un agranulocitoze tika novērsta. Ja deferiprona lietošanas laikā pacientam tiek konstatēta infekcija, terapija jāpārtrauc un biežāk jākontrolē neitrofīlu skaits. Pacientiem jāiesaka nekavējoties ziņot ārstam par jebkādiem simptomiem, kas norāda uz infekciju, piemēram, drudzi, kakla sāpēm vai gripai līdzīgiem simptomiem.

Zemāk ir aprakstīta ieteicamā ārstēšana neitropēnijas gadījumā. Ir ieteicams sagatavoties šādai ārstēšanai pirms deferiprona nozīmēšanas jebkuram pacientam.

Ārstēšanu ar deferipronu nedrīkst nozīmēt pacientiem ar neitropēniju. Agranulocitozes un neitropēnijas risks ir lielāks, ja pacienta absolūto neitrofilu skaits (ANS) ir mazāks par 1,5x109/l.

Neitropēnijas gadījumā:

Dodiet norādījumus pacientam nekavējoties pārtraukt lietot deferipronu un citus medikamentus, kas var izraisīt neitropēniju. Infekcijas riska samazināšanai pacientam jāiesaka ierobežot kontaktus ar citiem cilvēkiem. Konstatējot neitropēniju, nekavējoties veiciet pilnu asins ainas analīzi ar leikocītu skaitu, koriģētu uz kodolaino sarkano asins šūnu pastāvēšanu, neitrofīlu skaitu un trombocītu skaitu un turpmāk atkārtojiet analīzi katru dienu. Pēc izārstēšanās no neitropēnijas ir ieteicams trīs nedēļu laikā ik nedēļu veikt pilnu asinsainas analīzi, leikocītu, neitrofīlu un trombocītu skaita noteikšanu, lai pārliecinātos par pilnīgu pacienta izārstēšanos. Ja vienlaikus ar neitropēniju tiek konstatētas jebkādas infekcijas pazīmes, jāveic atbilstošu kultūru izdalīšana un diagnostikas procedūras un jānozīmē piemērota ārstēšanas programma.

Smagas neitropēnijas vai agranulocitozes gadījumā:

Izpildiet iepriekšminētos norādījumus un nozīmējiet atbilstošu terapiju, piemēram, granulocītu koloniju stimulējošo faktoru, sākot ar konstatēšanas dienu. Nozīmējiet to katru dienu līdz stāvoklis uzlabojas. Nodrošiniet izolāciju un klīniskas nepieciešamības gadījumā nosūtiet pacientu uz slimnīcu.

Par provokatīvām pārbaudēm ir pieejama tikai ierobežota informācija. Tāpēc neitropēnijas gadījumā provokatīvā pārbaude nav ieteicama. Agranulocitozes gadījumā provokatīvā pārbaude ir kontrindicēta.

Kancerogēnās īpašības/mutagenitāte

Ņemot vērā rezultātus attiecībā uz genotoksicitāti, nevar izslēgt deferiprona iespējamo kancerogēno iedarbību (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Plazmas Zn2+ koncentrācija

Ir ieteicams veikt plazmas Zn2+ koncentrācijas pārbaudi un deficīta gadījumā ieteicams to papildināt.

HIV pozitīvie vai citi pacienti ar imunitātes traucējumiem

Nav datu attiecībā uz deferiprona lietošanu HIV pozitīviem vai citiem pacientiem ar imunitātes traucējumiem. Ņemot vērā, ka deferiprons var būt saistīts ar neitropēniju un agranulocitozi, terapiju pacientiem ar imunitātes traucējumiem drīkst nozīmēt tikai tad, ja potenciālais ieguvums pārsniedz potenciālo risku.

Nieru un aknu darbības traucējumi un aknu fibroze

Nav pieejami dati par deferiprona izmantošanu pacientiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem. Tā kā deferiprons pārsvarā tiek izvadīts caur nierēm, pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt paaugstināts komplikāciju risks. Līdzīgi jāievēro piesardzība arī pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, jo deferiprons tiek metabolizēts aknās. Deferiprona terapijas laikā šiem pacientiem jāveic nieru un aknu darbības novērošana. Seruma alanīnaminotransferāzes (AlAT) līmeņa stabilas paaugstināšanās gadījumā jāapsver deferiprona terapijas pārtraukšana.

Talasēmijas pacientiem ir novērojama saistība starp aknu fibrozi un pārmērīgu dzelzs saturu un/vai

C hepatītu. Jāpievērš īpaša uzmanība, lai nodrošinātu optimālu dzelzs helātu veidošanos pacientiem ar C hepatītu. Šiem pacientiem ir ieteicama rūpīga aknu histoloģiska kontrole.

Urīna krāsas izmaiņas

Pacienti jāinformē, ka viņu urīns var kļūt sarkanbrūns sakarā ar dzelzs un deferiprona kompleksa izvadīšanu.

Neiroloģiski traucējumi

Neiroloģiskie traucējumi novēroti bērniem, kas vairākus gadus ir saņēmuši vairāk kā 2,5 reizes lielāku devu par maksimāli ieteicamo, taču ir bijuši novēroti arī pie deferiprona standarta devām. Zāļu izrakstītājiem tiek atgādināts, ka devas, kas pārsniedz 100 mg/kg/dienā, nav ieteicamas. Deferiprona lietošana jāpārtrauc, ja tiek novēroti neiroloģiskie traucējumi (skatīt 4.8. un 4.9. apakšpunktu).

Kombinēta lietošana ar citiem dzelzs helātu veidojošiem līdzekļiem

Kombinētās terapijas lietošana ir paredzēta tikai atsevišķos gadījumos. Reakcija uz terapiju periodiski ir jāizvērtē un rūpīgi jānovēro, vai neparādās nelabvēlīgas blakusparādības. Ir ziņots par nāves un dzīvības apdraudošiem gadījumiem (agranulocitozes dēļ) pēc deferiprona un deferoksamīna kombinētas lietošanas. Kombinētā terapija ar deferoksamīnu netiek rekomendēta, ja monoterapija ar jebkuru helātu veidotāju ir atbilstoša vai ja ferritīns serumā nokrīt zem 500 µg/l. Nav daudz datu par Ferriprox un deferasiroksa kombinētu lietošanu un tāpat ir jābūt uzmanīgiem, ja grasāties lietot šos medikamentus kombinēti.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Tā kā deferiprona izraisītās neitropēnijas mehānisms nav zināms, pacienti nedrīkst lietot medikamentus, par kuriem ir zināms, ka tie izraisa neitropēniju, vai medikamentus, kas var izraisīt agranulocitozi (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Tā kā deferiprons saistās ar metāla katjoniem, pastāv mijiedarbības iespēja starp deferipronu un medikamentiem, kuri satur trīsvērtīgus katjonus, piemēram, antacīdiem uz alumīnija bāzes. Tāpēc nav ieteicams lietot deferipronu kopā ar alumīniju saturošiem antacīdiem.

Vienlaicīgas deferiprona un C vitamīna lietošanas drošība oficiāli nav pētīta. Tā kā ir ziņojumi par nelabvēlīgu mijiedarbību, kas var rasties starp deferoksamīnu un C vitamīnu, jābūt piesardzīgiem, vienlaicīgi nozīmējot deferipronu un C vitamīnu.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pietiekamu datu par deferiprona lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks cilvēkam nav zināms.

Sievietēm, kuras ir reproduktīvā vecumā, jārekomendē izsargāties no grūtniecības zāļu klastogēno un teratogēno īpašību dēļ. Šīm sievietēm jāiesaka lietot kontracepcijas līdzekļus un, ja iestājas grūtniecība vai viņas to plāno, jārekomendē nekavējoties pārtraukt deferiprona lietošanu (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai deferiprons izdalās mātes pienā. Nav veikts neviens prenatāls vai postnatāls reproduktīvais pētījums ar dzīvniekiem. Deferiponu nedrīkst lietot mātes, kuras baro bērnu ar krūti. Ja ārstēšana ir obligāti nepieciešama, barošana ar krūti jāpārtrauc (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Fertilitāte

Ietekme uz auglību vai agrīno embrija attīstību dzīvniekiem nav atklāta (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav piemērojama.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma informācijas apkopojums

Klīnisko pētījumu laikā visbiežāk minētās deferiprona terapijas blakusparādības bija slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā un hromatūrija, kas, saskaņā ar ziņojumiem, tika konstatētas vairāk nekā 10% pacientu. Visnopietnākā nevēlamā terapijas blakusparādība, par ko ziņots deferiprona klīniskajos pētījumos, bija agranulocitoze, definēta kā absolūtais neitrofilu skaits,ir mazāks par 0,5x109/l, un šī blakusparādība tika konstatēta apmēram 1% pacientu. Mazāk smagas neitropēnijas epizodes tika konstatētas apmēram 5% pacientu.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Blakusparādību biežums: ļoti bieži (≥1/10), Bieži (≥1/100 līdz <1/10), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

ORGĀNU SISTĒMU

ĻOTI BIEŽI (≥1/10)

BIEŽI (≥1/100 LĪDZ

BIEŽUMI NAV

KLASE

 

<1/10)

ZINĀMI

Asins un limfātiskās sistēmas

 

Neitropēnija

 

traucējumi

 

Agranulocitoze

 

Imūnās sistēmas traucējumi

 

 

Hipersensitivitātes

 

 

 

reakcijas

Vielmaiņas un uztures

 

Pastiprināta ēstgriba

 

traucējumi

 

 

 

Nervu sistēmas traucējumi

 

Galvassāpes

 

Kuņģa-zarnu trakta

Slikta dūša

Caureja

 

traucējumi

Sāpes vēderā

 

 

 

Vemšana

 

 

Ādas un zemādas audu

 

 

Izsitumi, nātrene

bojājumi

 

 

 

Skeleta-muskuļu un saistaudu

 

Artralģija

 

sistēmas bojājumi

 

 

 

Nieru un urīnizvades sistēmas

Hromatūrija

 

 

traucējumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi un

 

Nespēks

 

reakcijas ievadīšanas vietā

 

 

 

Izmeklējumi

 

Paaugstināts aknu

 

 

 

enzīmu līmenis

 

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Visnopietnākā nevēlamā terapijas blakusparādība, par ko ziņots deferiprona klīniskajos pētījumos, ir agranulocitoze (neitrofīli <0,5x109/l) ar biežumu 1,1% (0,6 gadījumi uz 100 ārstēšanas pacientgadiem) (skatīt 4.4. apakšpunktu). Nedaudz vieglāka neitropēnijas forma (neitrofīli <1,5x109/l) ir novērota

4,9% gadījumu (2,5 gadījumu uz 100 ārstēšanas pacientgadiem). Šie rādītāji jāvērtē paaugstināta neitropēnijas biežuma kontekstā talasēmijas pacientiem, sevišķi pacientiem ar hipersplēnismu.

Pacientiem, kas tika ārstēti ar deferipronu, tiek novēroti caurejas gadījumi, kas pārsvarā ir viegli un pārejoši. Iedarbība uz kuņģa un zarnu darbību ir biežāk novērojama, uzsākot terapiju, un vairumam pacientu pāriet dažu nedēļu laikā bez ārstēšanas pārtraukšanas. Dažiem pacientiem var būt ieteicams samazināt deferiprona devu un ar laiku atgriezties pie iepriekšējās devas. Ar deferipronu ārstētiem pacientiem tika novēroti arī artropātijas gadījumi diapazonā no vieglām sāpēm vienā vai vairākās locītavās līdz smagam artrītam ar eskudātu un būtisku darbnespēju. Vieglākas artropātijas gadījumi pārsvarā ir pārejoši.

Ziņojumos ir minēts, ka dažiem pacientiem, kas lietoja deferipronu, tika konstatēts paaugstināts aknu enzīmu līmenis serumā.Vairumam šo pacientu šī paaugstināšanās bija asimptomātiska un pārejoša, un līmenis atgriezās sākotnējā stāvoklī bez deferiprona lietošanas pārtraukšanas vai devas samazināšanas

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Dažiem pacientiem progresēja fibroze, kas saistīta ar paaugstināto dzelzs līmeni vai C hepatītu.

Ar deferipronu saistīts zems plazmas cinka līmenis tika novērots nelielai pacientu daļai. Līmenis normalizējās, pielietojot perorālo cinka papildināšanu.

Neiroloģiskie traucējumi (piemēram, smadzenīšu simptomi, diplopija, laterāls nistagms, psihomotors kavējums, roku kustības un aksiāla hipotonija) ir novēroti bērniem, kuriem brīvprātīgi izrakstīta deva, kas ir vairāk kā 2,5 reizes lielāka par maksimāli ieteicamo 100 km/kg/dienā vairāku gadu laikā.

Hipotonijas, līdzsvara trūkuma, staigāšanas nespējas epizodes un hipertonija ar nespēju kustināt ekstremitātes ir novērota bērniem pēcreģistrācijas periodā, lietojot deferipronu standarta devās. Neiroloģiskie traucējumi pakāpeniski samazinājās, kad deferiprona lietošana tika pārtraukta (skatīt 4.4. un 4.9. apakšpunktu).

Kombinētas terapijas (deferiprona un deferoksamīna) drošuma profils, kas novērots klīniskajos pētījumos, pēcreģistrācija periodā vai publicētajā literatūrā, atbilda monoterapijai raksturotajam.

Dati no apkopotas drošuma datu bāzes no klīniskajiem pētījumiem (1343 pacienti-gadi ar Ferriprox monoterapiju un 244 pacienti-gadi ar Ferriprox un deferoksamīna) uzrādīja statistiski (p<0.05) ievērojamas atšķirības blakusparādību novērojumos, balstoties uz orgānu sistēmu klasifikācijas - sirds funkcijas traucējumiem, skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumiem un nieru un urīnizvades sistēmas traucējumiem. Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumu un nieru un urīnizvades sistēmas traucējumu gadījumu bija mazāk kombinētās terapijas laikā nekā monoterapijas, bet sirds funkcijas traucējumu bija vairāk kombinētās terapijas laikā nekā monoterapijas laikā. Vairāk sirds funkcijas traucējumu kombinētās terapijas laikā nekā monoterapijas laikā iespējams bija saistīts ar to, ka pacientiem, kas saņēma kombinēto terapiju, jau iepriekš bija sirds funkcijas traucējumi. Rūpīgi jānovēro, vai pacientiem, kas lieto kombinēto terapiju, neattīstās sirds notikumi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

18 bērniem un 97 pieaugušajiem, kas saņēma kombinētu terapiju, nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums nebija īpaši atšķirīgas starp abām vecumu grupām, izņemot artropātijas gadījumus (11,1% bērniem pret nevienu pieaugušo grupā, p=0.02). Reakciju biežuma novērtēšana uz 100 pacientiem-gadiem parādīja, ka tikai caurejas biežums bērniem bija ievērojami augstāks (11,05) nekā pieaugušajiem (2.01, p=0.01).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9. Pārdozēšana

Nav saņemti ziņojumi par akūtas pārdozēšanas gadījumiem. Tomēr bērniem, kuriem vairākus gadus ilgi brīvprātīgi ir ordinētas preparāta devas, kuru lielums vairāk kā 2,5 reizes pārsniedz maksimālo ieteicamo devu (100 mg/kg dienā), tika novēroti neiroloģiski traucējumi (piemēram, smadzenīšu simptomi, diplopija, laterāls nistagms, psihomotors kavējums, roku kustības un aksiāla hipotonija). Pēc deferiprona lietošanas pārtraukšanas neiroloģiskie traucējumi pakāpeniski samazinājās.

Pārdozēšanas gadījumā pacientam jānodrošina rūpīga klīniska uzraudzība.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Dzelzs helātus veidojošs līdzekļis, ATĶ kods: V03AC02

Darbības mehānisms

Aktīvā vielā ir deferiprons (3-hidroksi-1,2-dimetilpiridin-4-ons), bidentāts ligands, kas saistās ar dzelzi molārajā attiecībā 3:1.

Farmakodinamiskā iedarbība

Klīniskie pētījumi uzrādīja, ka Ferriprox efektīvi veicina dzelzs ekskrēciju un ka 25 mg/kg deva trīs reizes dienā spēj novērst dzelzs uzkrāšanās pieaugumu, kas novērtējams pēc seruma feritīna, no transfūzijas atkarīgiem talasēmijas pacientiem. Dati no publicētās literatūras par dzelzs balansu talasēmijas pacientiem uzrāda, ka Ferriprox vienlaicīga lietošana ar deferoksamīnu (abu helātu veidotāju kombinēta lietošana vienā dienā, vai nu vienlaicīgi, vai secīgi, piem., Ferriprox dienā, bet deferoksamīns nakts laikā), veicināja lielāku dzelzs izdalīšanos nekā vienam medikamentam. Ferriprox devas tajos pētījumos bija no 50 līdz 100 mg/kg/dienā un deferoksamīna devas - no 40 līdz 60 mg/kg/dienā. Taču dzelzs izvadīšanas terapija ne vienmēr var aizsargāt pret dzelzs izraisītiem orgānu bojājumiem.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Pētījumos LA16-0102, LA-01 un LA08-9701 Ferriprox spēja kontrolēt feritīna līmeni serumā no asins pārliešanām atkarīgu talasēmijas pacientu tika salīdzināta ar deferoksamīna iedarbību. Ferriprox un deferoksamīns līdzvērtīgi veicināja dzelzs daudzuma organismā absolūto stabilizēšanos vai mazināšanos, lai gan šiem pacientiem līdz ar pārlietajām asinīm organismā tika regulāri ievadīts dzelzs (veicot regresijas analīzi, pacientu, kuriem feritīna līmenis serumā samazinājās, īpatsvars abās grupās bija vienāds; p >0,05).

Pētījumos tika izmantota arī magnētiskās rezonanses attēlveidošanas (MRI), metode, T2*,lai noteiktu dzelzs daudzumu miokardā. Palielināts dzelzs daudzums izraisa no koncentrācijas atkarīgu MRI T2* signāla zudumu, tādēļ paaugstināta dzelzs koncentrācija miokardā samazina MRI T2* vērtība. Ja miokarda MRI T2* ir mazākas par 20 ms, tas liecina palielinātu dzelzs daudzumu sirdī. MRI T2* pagarināšanās terapijas laikā liecina, ka sirdī samazinās dzelzs daudzums. Ir dokumentēta pozitīva korelācija starp MRI T2* vērtībām un sirds funkciju (noteiktu ņemot vērā kreisā kambara izsviedes frakciju (LVEF)).

Pētījumā LA16-0102 Ferriprox spēja samazināt no asins pārliešanām atkarīgu talasēmijas pacientu dzelzs koncentrāciju un uzlabot sirds funkciju (noteiktu ņemot vērā kreisā kambara izsviedes frakciju (LVEF)), tika salīdzināta ar deferoksamīna iedarbību. Sešdesmit vienu pacientu ar palielinātu dzelzs daudzumu sirdī, kas iepriekš tika ārstēta ar deferoksamīnu, pēc nejaušināšanas principa iedalīja divas grupās. Vienā grupā pacienti turpināja saņemt deferoksamīnu (vidēji 43 mg/kg/dienā; N=31), bet otrā grupā dalībnieki sāka lietot Ferriprox (vidēji 92 mg/kg/dienā; N=29). Vairāk kā12 mēnešu ilgā pētījuma Ferriprox labāk, nekā deferoksamīns spēja samazināt dzelzs daudzumu sirdī. Pacientiem, kas tika ārstēti ar Ferriprox, sirds T2* pagarinājās par vairāk nekā 3 ms, salīdzinot ar apmēram 1 ms pacientiem, kas tika ārstēti ar deferoksamīnu. Vienlaicīgi, salīdzinot ar pirmsārstēšanas stāvokli, LVEF

Ferriprox grupā palielinājās par 3,07 ± 3,58 absolūtajās vienībās (%), bet deferoksamīna grupā par 0,32 ± 3,38 absolūtajās vienībās (%) (atšķirība starp grupām p=0,003).

Pētījumā LA12-9907 tika salīdzināta 129 thalassemia major slimnieki, kas vismaz 4 gadus tika ārstēti ar Ferriprox (N=54) vai deferoksamīnu (N=75), dzīvildze, kā arī, tas, cik daudziem no viņiem attīstījās vai progresēja sirds slimības. Sirds stāvoklis tika vērtēts veicot ehokardiogrammu, elektrokardiogrammu, izmantojot Ņujorkas Sirds asociācijas (New York Heart Association) klasifikāciju, kā arī uzskaitot nāves gadījumus sirds slimību rezultātā. Pirmajā novērtēšanā abās pacientu grupās ar sirds funkciju traucējumiem procentuāli nebija nozīmīgas atšķirības (13% Ferriprox salīdzinot ar 16% deferoksamīnam). Pacientiem ar sirds funkciju traucējumi pirmajā novērtējumā, kuri nebija ārstēti ar deferipronu salīdzinājumā ar četriem pacientiem (33%), ārstētiem ar deferoksamīnu sirds funkcijas pasliktinājās(p=0,245). Sirds funkciju traucējumi pirmo reizi tika diagnosticēti

13 (20,6%) ar deferoksamīnu ārstētajiem pacientiem un 2 (4,3%) ar Ferriprox ārstētajiem pacientiem, kas pirmajā stāvokļa novērtēšanā bija veseli (p=0,013). Kopumā no pirmās līdz pēdējai stāvokļa novērtēšanai ar Ferriprox ārstētiem pacientiem, mazāk nekā ar deferoksamīnu ārstētiem pacientiem novēroja sirds funkciju pasliktināšanos (4% salīdzinot ar 20%, p=0,007).

Publikāciju dati sakrīt ar Apotex pētījumu rezultātiem, kas uzrādīja, ka ar Ferriprox ārstētajiem pacientiem, salīdzinot ar tiem, kas tika ārstēti ar deferoksamīnu, retāk attīstījās sirds slimības un/vai uzlabojās dzīvildze.

Randomizētā, placebo kontrolētā, dubultaklā pētījumā tika novērtēta vienlaicīgas terapijas ar Ferriprox un deferoksamīnu ietekme uz talasēmijas pacientiem, kas iepriekš bija saņēmuši standarta helātu veidojošu līdzekļu monoterapiju ar zemādas deferoksamīnu un kuriem bija viegla vai vidēji smaga sirds dzelzs slodze (miokarda T2* no 8 līdz 20 ms). Pēc randomizācijas 32 pacienti saņēma deferoksamīnu (34,9 mg/kg/dienā 5 dienas/nedēļā) un Ferriprox (75 mg/kg/dienā) un 33 pacienti saņēma deferoksamīna monoterapiju (43,4 mg/kg/dienā 5 dienas/nedēļā). Pēc viena gada pētījuma pacientiem ar vienlaicīgu helātu veidojošu līdzekļu terapiju bija ievērojami lielāks ferritīna serumā samazinājums (1574 µg/l līdz 598 µg/l ar vienlaicīgu terapiju vs. 1379 µg/l līdz 1146 µg/l ar deferoksamīna monoterapiju, p<0,001), ievērojami lielāks samazinājums miokarda dzelzs pārslodzē, ko izvērtēja ar kāpumu MRI T2* (11,7 ms līdz 17,7 ms ar vienlaicīgu terapiju vs. 12,4 ms līdz 15,7 ms ar deferoksamiīna monoterapiju, p=0,02) un ievērojamu aknu dzelzs koncentrācijas samazinājumu, ko arī izvērtēja ar kāpumu MRI T2* (4,9 ms līdz 10,7 ms ar vienlaicīgu terapiju vs. 4,2 ms līdz 5,0 ms ar deferoksamīna monoterapiju, p< 0,001).

Pētījuma LA37-1111 mērķis bija vienas deferiprona iekšķīgas terapeitiskās devas (33 mg/kg) un vienas iekšķīgas supraterapeitiskas devas (50 mg/kg) ietekmes novērtēšana uz sirds QT intervāla ilgumu veselam cilvēkam. Terapeitiskās devas un placebo vismazāko kvadrātu vidējā maksimālā atšķirība bija 3,01 ms (95% vienpusējā augšējā kontrolrobeža: 5,01 ms), bet supraterapeitiskās devas un placebo vismazāko kvadrātu vidējā maksimālā atšķirība bija 5,23 ms (95% vienpusējā augšējā kontrolrobeža: 7,19 ms). Tika izdarīts secinājums, ka Ferriprox būtiski nepagarina QT intervālu.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Absorbcija

Deferiprons ātri uzsūcas no kuņģa zarnu trakta augšējās daļas. Augstākā koncentrācija serumā tiek sasniegta 45 līdz 60 minūšu laikā pēc vienas devas tukšā dūšā. Paēdušiem pacientiem šis laiks var pagarināties līdz 2 stundām.

Pēc 25 mg/kg devas paēdušiem pacientiem tika noteikta zemāka maksimālā koncentrācija serumā (85 µmol/l) nekā neēdušiem pacientiem (126 µmol/l), lai gan absorbētā deferiprona daudzums nesamazinājās, lietojot to kopā ar ēdienu.

Biotransformācija

Deferiprons pārsvarā tiek metabolizēts glikuronīda konjugātā. Šim metabolītam trūkst dzelzs saistošās spējas sakarā ar deferiprona 3-hidroksilgrupas inaktivāciju. Augstākā glikuronīda koncentrācija serumā tiek sasniegta 2 līdz 3 stundu laikā pēc deferiprona iedzeršanas.

Eliminācija

No cilvēka organisma deferiprons tiek pārsvarā izvadīts caur nierēm; tiek ziņots, ka 75% līdz 90% no iekšķīgi lietotās devas izdalās ar urīnu pirmo 24 stundu laikā brīva deferiprona, glikuronīda metabolīta un dzelzs deferiprona formā. Tiek ziņots, ka ar izkārnījumiem izdalās mainīgs preparāta daudzums.

Eliminācijas pusperiods vairumam pacientu ir 2 – 3 stundas.

5.3. Preklīniskie dati par drošību

Neklīniskie pētījumi tika veikti ar dzīvniekiem, tai skaitā pelēm, žurkām, trušiem, suņiem un pērtiķiem.

Visbiežāk dzīvniekiem bez dzelzs uzkrājumiem ar devu 100 mg/kg dienā un vairāk tika novērota hematoloģiskā iedarbība, piemēram, kaulu smadzeņu audu šūnu trūkums un perifēriskās asins pazemināts WBC, RBC un/vai trombocītu skaits.

Ir ziņots, ka dzīvniekiem bez dzelzs uzkrājumiem pie devas 100 mg/kg dienā un vairāk tika novērota aizkrūts dziedzera, limfātisko audu un sēklinieku atrofija un virsnieru hipertrofija.

Nav veikti deferiprona kancerogēnās iedarbības pētījumi ar dzīvniekiem. Deferiprona genotoksicitāte tika novērtēta vairākos laboratorijas testos mēģenē (in vitro) un testos dzīvajā organismā (in vivo). Deferipronam nenovēroja tiešas mutagēnās īpašības, taču laboratorijas analīzes in vitro un pētījumi ar dzīvniekiem in vivo uzrādīja tam spēju izraisīt hromosomu defektus.

Deferipronam novēroja teratogēno un embriotoksisko ietekmi reproduktivitātes pētījumos grūsnām žurkām un trušiem bez dzelzs uzkrājumiem pie vismaz 25 mg/kg dienas devām. Žurku tēviņiem un mātītēm bez dzelzs uzkrājumiem, kas pirms pārošanās un līdz beigām (tēviņi) vai agrīnā grūtniecības periodā (mātītes) saņēma deferiprona perorāli līdz 75 mg/kg divas reizes dienā 28 dienas (tēviņi) vai 2 nedēļas (mātītes) nenovēroja nekādu ietekmi uz auglību vai agrīno embrija attīstību. Mātītēm tika pārbaudīta ietekme uz meklēšanās cikla atlikšanas laiku, lai apstiprinātu visu devu ietekmi uz pārošanos.

Prenatālie vai postnatālie reproduktivitātes pētījumi ar dzīvniekiem netika veikti.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Ferriprox 500 mg apvalkotās tabletes

Tabletes kodols

Mikrokristāliskā celuloze

Magnija stearāts

Koloidāls silīcija dioksīds

Apvalks

Hipromeloze

Makrogols

Titāna dioksīds

Ferriprox 1000 mg apvalkotās tabletes

Tabletes kodols

Metilceluloze USP A15LV

Krospovidons

Magnija stearāts

Apvalks

Hipromeloze 2910 USP/EP (ASV farmakopeja /ES farmakopeja)

Hidroksipropilceluloze

Makrogols

Titāna dioksīds

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Ferriprox 500 mg apvalkotās tabletes

5 gadi.

Ferriprox 1000 mg apvalkotās tabletes 4 gadi.

Izlietojiet 50 dienu laikā pēc pirmās atvēršanas reizes.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Ferriprox 500 mg apvalkotās tabletes

Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.

Ferriprox 1000 mg apvalkotās tabletes

Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.

Uzglabāt cieši noslēgtā pudelītē. Sargāt no mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Ferriprox 500 mg apvalkotās tabletes

Augsta blīvuma polietilēna (ABPE) pudelītēs ar bērniem drošu vāciņu (polipropilēns).

Katrs iepakojums satur vienu pudeli ar 100 tabletēm.

Ferriprox 1000 mg apvalkotās tabletes

Augsta blīvuma polietilēna (ABPE) pudelīte ar bērniem drošu polipropilēna vāciņu un desikantu. Iepakojumā ir 50 tabletes.

6.6Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Apotex Europe B.V.

Archimedesweg 2

2333 CN Leiden

Nīderlande

8.REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

Ferriprox 500 mg apvalkotās tabletes

EU/1/99/108/001

Ferriprox 1000 mg apvalkotās tabletes

EU/1/99/108/004

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Pirmās reģistrācijas datums: 1999. gada 25. augusts.

Pēdējais pārreģistrācijas datums: 2009. gada 25. augusts.

10.TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Ferriprox 100 mg/ml šķīdums iekšķīgai lietošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs iekšķīgi lietojamā šķīduma ml satur 100 mg deferiprona (deferiprone) (25 g deferiprona 250 ml un 50 g deferiprona 500 ml).

Palīgviela ar zināmu iedarbību

katrs iekšķīgi lietojamā šķīduma ml satur 0,4 mg krāsvielas Saulrieta dzeltenais (Sunset

Yellow) (E110).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums iekšķīgai lietošanai.

Caurspīdīgs, sarkani oranžas krāsas šķidrums.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Ferriprox monoterapija ir paredzēta talasēmijas pacientiem ar pārmērīgu dzelzs daudzumu, ja pašreizējā helātu terapija ir kontrindicēta vai nav atbilstoša.

Ferriprox kombinācijā ar citu helātu veidotāju (skatīt 4.4. apakšpunktu) ir paredzēts talasēmijas pacientiem, ja monoterapija ar jebkuru dzelzs helātu veidotāju nav efektīva vai ja pārmērīgs dzelzs daudzums rada briesmas dzīvībai (galvenokārt sirds funkciju pārslodze) un ir nepieciešama ātra vai intensīva korekcija (skatīt 4.2. apakšpunktu).

4.2. Devas un lietošanas veids

Ārstēšana ar deferipronu jāuzsāk un jāturpina ārstam, kam ir pieredze talasēmijas slimnieku ārstēšanā.

Devas

Deferipronu parasti ordinē 25 mg devā uz 1 kilogramu (25 mg/kg) ķermeņa masas, iekšķīgi, trīs reizes dienā, tādējādi dienas kopējā deva ir 75 mg/kg ķermeņa masas. Devu uz vienu ķermeņa masas kilogramu aprēķina līdz tuvākajiem 2,5 ml. Tālāk skatiet tabulu ar ieteicamajām devām, ķermeņa masai pieaugot ik pa 10 kg.

Devu tabula

Lai iegūtu aptuveni 75 mg uz ķermeņa masas kilogramu dienā (75 mg/kg/dienā), izmantojiet šajā tabulā ieteikto iekšķīgi lietojamā šķīduma apjomu uz pacienta ķermeņa svaru. Tabulā norādītas ieteicamās devas, ķermeņa svaram pieaugot ik pa 10 kg.

Ķermeņa masa

Kopējā dienas deva

Deva

ml iekšķīgi lietojamā

(kg)

(mg)

(mg, trīs reizes dienā)

šķīduma

 

 

 

(trīs reizes dienā)

5,0

7,5

10,0

12,5

15,0

17,5

20,0

22,5

Nav ieteicama kopējā dienas deva, kas pārsniedz 100 mg/kg ķermeņa masas, jo iespējams paaugstināts nevēlamo blakusparādību risks (skatīt 4.4.; 4.8. un 4.9. apakšpunktu).

Devu pielāgošana

Feriprox spēja samazināt dzelzs daudzumu organismā ir tieši atkarīga no preparāta devas, kā arī dzelzs daudzuma organismā. Lai novērtētu helātu režīma spēju kontrolēt dzelzs daudzumu organismā ilgstošā laika periodā, pēc Ferriprox terapijas uzsākšanas ir ieteicams reizi divos vai trijos mēnešos pārbaudīt feritīna koncentrāciju serumā vai arī noteikt citus indikatorus, kas liecinātu par dzelzs daudzumu organismā. Deva ir jākoriģē atbilstoši konkrētā pacienta reakcijai, kā arī terapijas mērķiem (dzelzs daudzuma organismā saglabāšana vai arī samazināšana). Deferiprona terapijas pārtraukšanu var apsvērt, ja seruma feritīns samazinās vairāk par 500 µg/l.

Devu pielāgošana, ja tiek lietoti citi dzelzs helātu veidotāji

Pacientiem, kuriem monoterapija nav atbilstoša, Ferriprox var tikt lietots ar deferoksamīnu standarta devās (75 mg/kg/dienā), bet tas nedrīkst pārsniegt 100 mg/kg/dienā.

Ja ir dzelzs izraisīta sirds mazspēja, Ferriprox 75-100 mg/kg/dienā ir pievienojams deferoksamīna terapijai. Informāciju skatīt deferoksamīna zāļu aprakstā.

Pacientiem, kuriem ferritīna līmenis serumā nokrīt zem 500 µg/l, vienlaicīga lietošana ar dzelzs helātu veidojošiem līdzekļiem nav ieteicama, jo pastav dzelzs pārmērīgas izvadīšanas risks.

Pediatriskā populācija

Par deferiprona lietošanu 6 līdz 10 gadus veciem bērniem ir ierobežoti dati, bet par deferiprona lietošanu bērniem, kas jaunāki par 6 gadiem, nav datu.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

4.3.Kontrindikācijas

-Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai kādu no palīgvielām, kas minētas apakšpunktā 6.1.

-Atkārtoti neitropēnijas gadījumi slimības vēsturē.

-Agranulocitoze slimības vēsturē.

-Grūtniecība (skatīt 4.6. apakšpunktu).

-Barošana ar krūti (skatīt 4.6. apakšpunktu).

-Tā kā deferiprona izraisītās neitropēnijas mehānisms nav zināms, pacienti nedrīkst lietot medikamentus, par kuriem ir zināms, ka tie izraisa neitropēniju, vai medikamentus, kas var izraisīt agranulocitozi (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Neitropēnija/Agranulocitoze

Ir pierādīts, ka deferiprons izraisa neitropēniju, tai skaitā agranulocitozi. Pacientam katru nedēļu ir jānosaka neitrofilu skaits.

Klīniskajos pētījumos neitrofīlu skaita iknedēļas pārbaudes ļāva efektīvi noteikt neitropēnijas un agranulocitozes gadījumus. Pārtraucot terapiju, neitropēnija un agranulocitoze tika novērsta. Ja deferiprona lietošanas laikā pacientam tiek konstatēta infekcija, terapija jāpārtrauc un biežāk jākontrolē neitrofīlu skaits. Pacientiem jāiesaka nekavējoties ziņot ārstam par jebkādiem simptomiem, kas norāda uz infekciju, piemēram, drudzi, kakla sāpēm vai gripai līdzīgiem simptomiem.

Zemāk ir aprakstīta ieteicamā ārstēšana neitropēnijas gadījumā. Ir ieteicams sagatavoties šādai ārstēšanai pirms deferiprona nozīmēšanas jebkuram pacientam.

Ārstēšanu ar deferipronu nedrīkst nozīmēt pacientiem ar neitropēniju. Agranulocitozes un neitropēnijas risks ir lielāks, ja pacienta absolūto neitrofilu skaits (ANS) ir mazāks par 1,5x109/l.

Neitropēnijas gadījumā:

Dodiet norādījumus pacientam nekavējoties pārtraukt lietot deferipronu un citus medikamentus, kas var izraisīt neitropēniju. Infekcijas riska samazināšanai pacientam jāiesaka ierobežot kontaktus ar citiem cilvēkiem. Konstatējot neitropēniju, nekavējoties veiciet pilnu asins ainas analīzi ar leikocītu skaitu, koriģētu uz kodolaino sarkano asins šūnu pastāvēšanu, neitrofīlu skaitu un trombocītu skaitu un turpmāk atkārtojiet analīzi katru dienu. Pēc izārstēšanās no neitropēnijas ir ieteicams trīs nedēļu laikā ik nedēļu veikt pilnu asins ainas analīzi, leikocītu, neitrofīlu un trombocītu skaita noteikšanu, lai pārliecinātos par pilnīgu pacienta izārstēšanos. Ja vienlaikus ar neitropēniju tiek konstatētas jebkādas infekcijas pazīmes, jāveic atbilstošu kultūru izdalīšana un diagnostikas procedūras un jānozīmē piemērota ārstēšanas programma.

Smagas neitropēnijas vai agranulocitozes gadījumā:

Izpildiet iepriekšminētos norādījumus un nozīmējiet atbilstošu terapiju, piemēram, granulocītu koloniju stimulējošo faktoru, sākot ar konstatēšanas dienu. Nozīmējiet to katru dienu līdz stāvoklis uzlabojas. Nodrošiniet izolāciju un klīniskas nepieciešamības gadījumā nosūtiet pacientu uz slimnīcu.

Par provokatīvām pārbaudēm ir pieejama tikai ierobežota informācija. Tāpēc neitropēnijas gadījumā provokatīvā pārbaude nav ieteicama. Agranulocitozes gadījumā provokatīvā pārbaude ir kontrindicēta.

Kancerogēnās īpašības/mutagenitāte

Ņemot vērā rezultātus attiecībā uz genotoksicitāti, nevar izslēgt deferiprona iespējamo kancerogēno iedarbību (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Plazmas Zn2+ koncentrācija

Ir ieteicams veikt plazmas Zn2+ koncentrācijas pārbaudi un deficīta gadījumā ieteicams to papildināt.

HIV pozitīvie vai citi pacienti ar imunitātes traucējumiem

Nav datu attiecībā uz deferiprona lietošanu HIV pozitīviem vai citiem pacientiem ar imunitātes traucējumiem. Ņemot vērā, ka deferiprons var būt saistīts ar neitropēniju un agranulocitozi, terapiju pacientiem ar imunitātes traucējumiem drīkst nozīmēt tikai tad, ja potenciālais ieguvums pārsniedz potenciālo risku.

Nieru un aknu darbības traucējumi un aknu fibroze

Nav pieejami dati par deferiprona izmantošanu pacientiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem. Tā kā deferiprons pārsvarā tiek izvadīts caur nierēm, pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt paaugstināts komplikāciju risks. Līdzīgi jāievēro piesardzība arī pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, jo deferiprons tiek metabolizēts aknās. Deferiprona terapijas laikā šiem pacientiem jāveic nieru un aknu darbības novērošana. Seruma alanīnaminotransferāzes (AlAT) līmeņa stabilas paaugstināšanās gadījumā jāapsver deferiprona terapijas pārtraukšana.

Talasēmijas pacientiem ir novērojama saistība starp aknu fibrozi un pārmērīgu dzelzs saturu un/vai C hepatītu. Jāpievērš īpaša uzmanība, lai nodrošinātu optimālu dzelzs helātu veidošanos pacientiem ar C hepatītu. Šiem pacientiem ir ieteicama rūpīga aknu histoloģiska kontrole.

Urīna krāsas izmaiņas

Pacienti jāinformē, ka viņu urīns var kļūt sarkanbrūns sakarā ar dzelzs un deferiprona kompleksa izvadīšanu.

Neiroloģiski traucējumi

Neiroloģiskie traucējumi novēroti bērniem, kas vairākus gadus ir saņēmuši vairāk kā 2,5 reizes lielāku devu par maksimāli ieteicamo, taču ir bijuši novēroti arī pie deferiprona standarta devām. Zāļu izrakstītājiem tiek atgādināts, ka devas, kas pārsniedz 100 mg/kg/dienā, nav ieteicamas. Deferiprona lietošana jāpārtrauc, ja tiek novēroti neiroloģiskie traucējumi (skatīt 4.8. un 4.9. apakšpunktu).

Kombinēta lietošana ar citiem dzelzs helātu veidojošiem līdzekļiem

Kombinētās terapijas lietošana ir paredzēta tikai atsevišķos gadījumos. Reakcija uz terapiju periodiski ir jāizvērtē un rūpīgi jānovēro, vai neparādās nelabvēlīgas blakusparādības. Ir ziņots par nāves un dzīvības apdraudošiem gadījumiem (agranulocitozes dēļ) pēc deferiprona un deferoksamīna kombinētas lietošanas. Kombinētā terapija ar deferoksamīnu netiek rekomendēta, ja monoterapija ar jebkuru helātu veidotāju ir atbilstoša vai ja ferritīns serumā nokrīt zem 500 µg/l. Nav daudz datu par Ferriprox un deferasiroksa kombinētu lietošanu un tāpat ir jābūt uzmanīgiem, ja grasāties lietot šos medikamentus kombinēti.

Palīgvielas

Ferriprox iekšķīgi lietojamais šķīdums satur krāsvielu Saulrieta dzeltenais (Sunset Yellow; E110), kas var izraisīt alerģisku reakciju.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Tā kā deferiprona izraisītās neitropēnijas mehānisms nav zināms, pacienti nedrīkst lietot medikamentus, par kuriem ir zināms, ka tie izraisa neitropēniju, vai medikamentus, kas var izraisīt agranulocitozi (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Tā kā deferiprons saistās ar metāla katjoniem, pastāv mijiedarbības iespēja starp deferipronu un medikamentiem, kuri satur trīsvērtīgus katjonus, piemēram, antacīdiem uz alumīnija bāzes. Tāpēc nav ieteicams lietot deferipronu kopā ar alumīniju saturošiem antacīdiem.

Vienlaicīgas deferiprona un C vitamīna lietošanas drošība oficiāli nav pētīta. Tā kā ir ziņojumi par nelabvēlīgu mijiedarbību, kas var rasties starp deferoksamīnu un C vitamīnu, jābūt piesardzīgiem, vienlaicīgi nozīmējot deferipronu un C vitamīnu.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pietiekamu datu par deferiprona lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks cilvēkam nav zināms.

Sievietēm, kuras ir reproduktīvā vecumā, jārekomendē jārekomendē izsargāties no grūtniecības zāļu klastogēno un teratogēno īpašību dēļ. Šīm sievietēm jāiesaka lietot kontracepcijas līdzekļus un, ja iestājas grūtniecība vai viņas to plāno, jārekomendē nekavējoties pārtraukt deferiprona lietošanu (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai deferiprons izdalās mātes pienā. Nav veikts neviens prenatāls vai postnatāls reproduktīvais pētījums ar dzīvniekiem. Deferiponu nedrīkst lietot mātes, kuras baro bērnu ar krūti. Ja ārstēšana ir obligāti nepieciešama, barošana ar krūti jāpārtrauc (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Fertilitāte

Ietekme uz auglību vai agrīno embrija attīstību dzīvniekiem nav atklāta.(skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav piemērojama.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma informācijas apkopojums

Klīnisko pētījumu laikā visbiežāk minētās deferiprona terapijas blakusparādības bija slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā un hromatūrija, kas, saskaņā ar ziņojumiem, tika konstatētas vairāk nekā 10% pacientu. Visnopietnākā nevēlamā terapijas blakusparādība, par ko ziņots deferiprona klīniskajos pētījumos, bija agranulocitoze, definēta kā absolūtais neitrofilu skaits, kas ir mazāks par 0,5x109/l, un šī blakusparādība tika konstatēta apmēram 1% pacientu. Mazāk smagas neitropēnijas epizodes tika konstatētas apmēram 5% pacientu.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Blakusparādību biežums: ļoti bieži (≥1/10), Bieži (≥1/100 līdz <1/10), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

ORGĀNU SISTĒMU

ĻOTI BIEŽI (≥1/10)

BIEŽI (≥1/100 LĪDZ

BIEŽUMI NAV

KLASE

 

<1/10)

ZINĀMI

Asins un limfātiskās sistēmas

 

Neitropēnija

 

traucējumi

 

Agranulocitoze

 

Imūnās sistēmas traucējumi

 

 

Hipersensitivitātes

 

 

 

reakcijas

Vielmaiņas un uztures

 

Pastiprināta ēstgriba

 

traucējumi

 

 

 

Nervu sistēmas traucējumi

 

Galvassāpes

 

Kuņģa-zarnu trakta

Slikta dūša

Caureja

 

traucējumi

Sāpes vēderā

 

 

 

Vemšana

 

 

Ādas un zemādas audu

 

 

Izsitumi, nātrene

bojājumi

 

 

 

Skeleta-muskuļu un saistaudu

 

Artralģija

 

sistēmas bojājumi

 

 

 

Nieru un urīnizvades sistēmas

Hromatūrija

 

 

traucējumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi un

 

Nespēks

 

reakcijas ievadīšanas vietā

 

 

 

Izmeklējumi

 

Paaugstināts aknu

 

 

 

enzīmu līmenis

 

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Visnopietnākā nevēlamā terapijas blakusparādība, par ko ziņots deferiprona klīniskajos pētījumos, ir agranulocitoze (neitrofīli <0,5x109/l) ar biežumu 1,1% (0,6 gadījumi uz 100 ārstēšanas pacientgadiem) (skatīt 4.4. apakšpunktu). Nedaudz vieglāka neitropēnijas forma (neitrofīli <1,5x109/l) ir novērota 4,9% gadījumu (2,5 gadījumu uz 100 ārstēšanas pacientgadiem). Šie rādītāji jāvērtē paaugstināta neitropēnijas biežuma kontekstā talasēmijas pacientiem, sevišķi pacientiem ar hipersplēnismu.

Pacientiem, kas tika ārstēti ar deferipronu, tiek novēroti caurejas gadījumi, kas pārsvarā ir viegli un pārejoši. Iedarbība uz kuņģa un zarnu darbību ir biežāk novērojama, uzsākot terapiju, un vairumam pacientu pāriet dažu nedēļu laikā bez ārstēšanas pārtraukšanas. Dažiem pacientiem var būt ieteicams samazināt deferiprona devu un ar laiku atgriezties pie iepriekšējās devas. Ar deferipronu ārstētiem pacientiem tika novēroti arī artropātijas gadījumi diapazonā no vieglām sāpēm vienā vai vairākās

locītavās līdz smagam artrītam ar eskudātu un būtisku darbnespēju. Vieglākas artropātijas gadījumi pārsvarā ir pārejoši.

Ziņojumos ir minēts, ka dažiem pacientiem, kas lietoja deferipronu, tika konstatēts paaugstināts aknu enzīmu līmenis serumā. Vairumam šo pacientu šī paaugstināšanās bija asimptomātiska un pārejoša un līmenis atgriezās sākotnējā stāvoklī bez deferiprona lietošanas pārtraukšanas vai devas samazināšanas

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Dažiem pacientiem progresēja fibroze, kas saistīta ar paaugstināto dzelzs līmeni vai C hepatītu.

Ar deferipronu saistīts zems plazmas cinka līmenis tika novērots nelielai pacientu daļai. Līmenis normalizējās, pielietojot perorālo cinka papildināšanu.

Neiroloģiskie traucējumi (piemēram, smadzenīšu simptomi, diplopija, laterāls nistagms, psihomotors kavējums, roku kustības un aksiāla hipotonija) ir novēroti bērniem, kuriem brīvprātīgi izrakstīta deva, kas ir vairāk kā 2,5 reizes lielāka par maksimāli ieteicamo 100 km/kg/dienā vairāku gadu laikā.

Hipotonijas, līdzsvara trūkuma, staigāšanas nespējas epizodes un hipertonija ar nespēju kustināt ekstremitātes ir novērota bērniem pēcreģistrācijas periodā, lietojot deferipronu standarta devās. Neiroloģiskie traucējumi pakāpeniski samazinājās, kad deferiprona lietošana tika pārtraukta (skatīt 4.4. un 4.9. apakšpunktu).

Kombinētas terapijas (deferiprona un deferoksamīna) drošuma profils, kas novērots klīniskajos pētījumos, pēcreģistrācija periodā vai publicētajā literatūrā, atbilda monoterapijai raksturotajam.

Dati no apkopotas drošuma datu bāzes no klīniskajiem pētījumiem (1343 pacienti-gadi ar Ferriprox monoterapiju un 244 pacienti-gadi ar Ferriprox un deferoksamīna) uzrādīja statistiski (p<0.05) ievērojamas atšķirības blakusparādību novērojumos, balstoties uz orgānu sistēmu klasifikācijas - sirds funkcijas traucējumiem, skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumiem un nieru un urīnizvades sistēmas traucējumiem. Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumu un nieru un urīnizvades sistēmas traucējumu gadījumu bija mazāk kombinētās terapijas laikā nekā monoterapijas, bet sirds funkcijas traucējumu bija vairāk kombinētās terapijas laikā nekā monoterapijas laikā. Vairāk sirds funkcijas traucējumu kombinētās terapijas laikā nekā monoterapijas laikā iespējams bija saistīts ar to, ka pacientiem, kas saņēma kombinēto terapiju, jau iepriekš bija sirds funkcijas traucējumi. Rūpīgi jānovēro, vai pacientiem, kas lieto kombinēto terapiju, neattīstās sirds notikumi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

18 bērniem un 97 pieaugušajiem, kas saņēma kombinētu terapiju, nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums nebija īpaši atšķirīgas starp abām vecumu grupām, izņemot artropātijas gadījumus (11,1% bērniem pret nevienu pieaugušo grupā, p=0.02). Reakciju biežuma novērtēšana uz 100 pacientiem-gadiem parādīja, ka tikai caurejas biežums bērniem bija ievērojami augstāks (11,05) nekā pieaugušajiem (2.01, p=0.01).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9. Pārdozēšana

Nav saņemti ziņojumi par akūtas pārdozēšanas gadījumiem. Tomēr bērniem, kuriem vairākus gadus ilgi brīvprātīgi ir ordinētas preparāta devas, kuru lielums vairāk kā 2,5 reizes pārsniedz maksimālo ieteicamo devu (100 mg/kg dienā), tika novēroti neiroloģiski traucējumi (piemēram, smadzenīšu simptomi, diplopija, laterāls nistagms, psihomotors kavējums, roku kustības un aksiāla hipotonija). Pēc deferiprona lietošanas pārtraukšanas neiroloģiskie traucējumi pakāpeniski samazinājās.

Pārdozēšanas gadījumā pacientam jānodrošina rūpīga klīniska uzraudzība.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Dzelzs helātus veidojošs līdzekļis, ATĶ kods: V03AC02

Darbības mehānisms

Aktīvā vielā ir deferiprons (3-hidroksi-1,2-dimetilpiridin-4-ons), bidentāts ligands, kas saistās ar dzelzi molārajā attiecībā 3:1.

Farmakodinamiskā iedarbība

Klīniskie pētījumi uzrādīja, ka Ferriprox efektīvi veicina dzelzs ekskrēciju un ka 25 mg/kg deva trīs reizes dienā spēj novērst dzelzs uzkrāšanās pieaugumu, kas novērtējams pēc seruma feritīna, no transfūzijas atkarīgiem talasēmijas pacientiem. Dati no publicētās literatūras par dzelzs balansu talasēmijas pacientiem uzrāda, ka Ferriprox vienlaicīga lietošana ar deferoksamīnu (abu helātu veidotāju kombinēta lietošana vienā dienā, vai nu vienlaicīgi, vai secīgi, piem., Ferriprox dienā, bet deferoksamīns nakts laikā), veicināja lielāku dzelzs izdalīšanos nekā vienam medikamentam. Ferriprox devas tajos pētījumos bija no 50 līdz 100 mg/kg/dienā un deferoksamīna devas - no 40 līdz 60 mg/kg/dienā. Taču dzelzs izvadīšanas terapija ne vienmēr var aizsargāt pret dzelzs izraisītiem orgānu bojājumiem.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Pētījumos LA16-0102, LA-01 un LA08-9701 Ferriprox spēja kontrolēt feritīna līmeni serumā no asins pārliešanām atkarīgu talasēmijas pacientu tika salīdzināta ar deferoksamīna iedarbību. Ferriprox un deferoksamīns līdzvērtīgi veicināja dzelzs daudzuma organismā absolūto stabilizēšanos vai mazināšanos, lai gan šiem pacientiem līdz ar pārlietajām asinīm organismā tika regulāri ievadīts dzelzs (veicot regresijas analīzi, pacientu, kuriem feritīna līmenis serumā samazinājās, īpatsvars abās grupās bija vienāds; p >0,05).

Pētījumos tika izmantota arī magnētiskās rezonanses attēlveidošanas (MRI), metode, T2*,lai noteiktu dzelzs daudzumu miokardā. Palielināts dzelzs daudzums izraisa no koncentrācijas atkarīgu MRI T2* signāla zudumu, tādēļ paaugstināta dzelzs koncentrācija miokardā samazina MRI T2* vērtība. Ja miokarda MRI T2* ir mazākas par 20 ms, tas liecina palielinātu dzelzs daudzumu sirdī. MRI T2* pagarināšanās terapijas laikā liecina, ka sirdī samazinās dzelzs daudzums. Ir dokumentēta pozitīva korelācija starp MRI T2* vērtībām un sirds funkciju (noteiktu ņemot vērā kreisā kambara izsviedes frakciju (LVEF)).

Pētījumā LA16-0102 Ferriprox spēja samazināt no asins pārliešanām atkarīgu talasēmijas pacientu dzelzs koncentrāciju un uzlabot sirds funkciju (noteiktu ņemot vērā kreisā kambara izsviedes frakciju (LVEF)), tika salīdzināta ar deferoksamīna iedarbību. Sešdesmit vienu pacientu ar palielinātu dzelzs daudzumu sirdī, kas iepriekš tika ārstēta ar deferoksamīnu, pēc nejaušināšanas principa iedalīja divas grupās. Vienā grupā pacienti turpināja saņemt deferoksamīnu (vidēji 43 mg/kg/dienā; N=31), bet otrā grupā dalībnieki sāka lietot Ferriprox (vidēji 92 mg/kg/dienā; N=29). Vairāk kā12 mēnešu ilgā pētījuma Ferriprox labāk, nekā deferoksamīns spēja samazināt dzelzs daudzumu sirdī. Pacientiem, kas tika ārstēti ar Ferriprox, sirds T2* pagarinājās par vairāk nekā 3 ms, salīdzinot ar apmēram 1 ms pacientiem, kas tika ārstēti ar deferoksamīnu. Vienlaicīgi, salīdzinot ar pirmsārstēšanas stāvokli, LVEF Ferriprox grupā palielinājās par 3,07 ± 3,58 absolūtajās vienībās (%), bet deferoksamīna grupā par 0,32 ± 3,38 absolūtajās vienībās (%) (atšķirība starp grupām p=0,003).

Pētījumā LA12-9907 tika salīdzināta 129 thalassemia major slimnieki, kas vismaz 4 gadus tika ārstēti ar Ferriprox (N=54) vai deferoksamīnu (N=75), dzīvildze, kā arī, tas, cik daudziem no viņiem attīstījās vai progresēja sirds slimības. Sirds stāvoklis tika vērtēts veicot ehokardiogrammu, elektrokardiogrammu, izmantojot Ņujorkas Sirds asociācijas (New York Heart Association) klasifikāciju, kā arī uzskaitot nāves gadījumus sirds slimību rezultātā. Pirmajā novērtēšanā abās pacientu grupās ar sirds funkciju traucējumiem procentuāli nebija nozīmīgas atšķirības (13% Ferriprox

salīdzinot ar 16% deferoksamīnam). Pacientiem ar sirds funkciju traucējumi pirmajā novērtējumā, kuri nebija ārstēti ar deferipronu salīdzinājumā ar četriem pacientiem (33%), ārstētiem ar deferoksamīnu sirds funkcijas pasliktinājās(p=0,245). Sirds funkciju traucējumi pirmo reizi tika diagnosticēti

13 (20,6%) ar deferoksamīnu ārstētajiem pacientiem un 2 (4,3%) ar Ferriprox ārstētajiem pacientiem, kas pirmajā stāvokļa novērtēšanā bija veseli (p=0,013). Kopumā no pirmās līdz pēdējai stāvokļa novērtēšanai ar Ferriprox ārstētiem pacientiem, mazāk nekā ar deferoksamīnu ārstētiem pacientiem novēroja sirds funkciju pasliktināšanos (4% salīdzinot ar 20%, p=0,007).

Publikāciju dati sakrīt ar Apotex pētījumu rezultātiem, kas uzrādīja, ka ar Ferriprox ārstētajiem pacientiem, salīdzinot ar tiem, kas tika ārstēti ar deferoksamīnu, retāk attīstījās sirds slimības un/vai uzlabojās dzīvildze.

Randomizētā, placebo kontrolētā, dubultaklā pētījumā tika novērtēta vienlaicīgas terapijas ar Ferriprox un deferoksamīnu ietekme uz talasēmijas pacientiem, kas iepriekš bija saņēmuši standarta helātu veidojošu līdzekļu monoterapiju ar zemādas deferoksamīnu un kuriem bija viegla vai vidēji smaga sirds dzelzs slodze (miokarda T2* no 8 līdz 20 ms). Pēc randomizācijas 32 pacienti saņēma deferoksamīnu (34,9mg/kg/dienā 5 dienas/nedēļā) un Ferriprox (75 mg/kg/dienā) un 33 pacienti saņēma deferoksamīna monoterapiju (43,4 mg/kg/dienā 5 dienas/nedēļā). Pēc viena gada pētījuma pacientiem ar vienlaicīgu helātu veidojošu līdzekļu terapiju bija ievērojami lielāks ferritīna serumā samazinājums (1574 µg/l līdz 598 µg/l ar vienlaicīgu terapiju vs. 1379 µg/l līdz 1146 µg/l ar deferoksamīna monoterapiju, p<0,001), ievērojami lielāks samazinājums miokarda dzelzs pārslodzē, ko izvērtēja ar kāpumu MRI T2* (11,7 ms līdz 17,7 ms ar vienlaicīgu terapiju vs. 12,4 ms līdz 15,7 ms ar deferoksamiīna monoterapiju, p=0,02) un ievērojamu aknu dzelzs koncentrācijas samazinājumu, ko arī izvērtēja ar kāpumu MRI T2* (4,9 ms līdz 10,7 ms ar vienlaicīgu terapiju vs. 4,2 ms līdz 5,0 ms ar deferoksamīna monoterapiju, p< 0,001).

Pētījuma LA37-1111 mērķis bija vienas deferiprona iekšķīgas terapeitiskās devas (33 mg/kg) un vienas iekšķīgas supraterapeitiskas devas (50 mg/kg) ietekmes novērtēšana uz sirds QT intervāla ilgumu veselam cilvēkam. Terapeitiskās devas un placebo vismazāko kvadrātu vidējā maksimālā atšķirība bija 3,01 ms (95% vienpusējā augšējā kontrolrobeža: 5,01 ms), bet supraterapeitiskās devas un placebo vismazāko kvadrātu vidējā maksimālā atšķirība bija 5,23 ms (95% vienpusējā augšējā kontrolrobeža: 7,19 ms). Tika izdarīts secinājums, ka Ferriprox būtiski nepagarina QT intervālu.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Absorbcija

Deferiprons ātri uzsūcas no kuņģa zarnu trakta augšējās daļas. Augstākā koncentrācija serumā tiek sasniegta 45 līdz 60 minūšu laikā pēc vienas devas tukšā dūšā. Paēdušiem pacientiem šis laiks var pagarināties līdz 2 stundām.

Pēc 25 mg/kg devas paēdušiem pacientiem tika noteikta zemāka maksimālā koncentrācija serumā (85 µmol/l) nekā neēdušiem pacientiem (126 µmol/l), lai gan absorbētā deferiprona daudzums nesamazinājās, lietojot to kopā ar ēdienu.

Biotransformācija

Deferiprons pārsvarā tiek metabolizēts glikuronīda konjugātā. Šim metabolītam trūkst dzelzs saistošās spējas sakarā ar deferiprona 3-hidroksilgrupas inaktivāciju. Augstākā glikuronīda koncentrācija serumā tiek sasniegta 2 līdz 3 stundu laikā pēc deferiprona iedzeršanas.

Eliminācija

No cilvēka organisma deferiprons tiek pārsvarā izvadīts caur nierēm; tiek ziņots, ka 75% līdz 90% no iekšķīgi lietotās devas izdalās ar urīnu pirmo 24 stundu laikā brīva deferiprona, glikuronīda metabolīta un dzelzs deferiprona formā. Tiek ziņots, ka ar izkārnījumiem izdalās mainīgs preparāta daudzums.

Eliminācijas pusperiods vairumam pacientu ir 2 – 3 stundas.

5.3. Preklīniskie dati par drošību

Neklīniskie pētījumi tika veikti ar dzīvniekiem, tai skaitā pelēm, žurkām, trušiem, suņiem un pērtiķiem.

Visbiežāk dzīvniekiem bez dzelzs uzkrājumiem ar devu 100 mg/kg dienā un vairāk tika novērota hematoloģiskā iedarbība, piemēram, kaulu smadzeņu audu šūnu trūkums un perifēriskās asins pazemināts WBC, RBC un/vai trombocītu skaits.

Ir ziņots, ka dzīvniekiem bez dzelzs uzkrājumiem pie devas 100 mg/kg dienā un vairāk tika novērota aizkrūts dziedzera, limfātisko audu un sēklinieku atrofija un virsnieru hipertrofija.

Nav veikti deferiprona kancerogēnās iedarbības pētījumi ar dzīvniekiem. Deferiprona genotoksicitāte tika novērtēta vairākos laboratorijas testos mēģenē (in vitro) un testos dzīvajā organismā (in vivo). Deferipronam nenovēroja tiešas mutagēnās īpašības, taču laboratorijas analīzes in vitro un pētījumi ar dzīvniekiem in vivo uzrādīja tam spēju izraisīt hromosomu defektus.

Deferipronam novēroja teratogēno un embriotoksisko ietekmi reproduktivitātes pētījumos grūsnām žurkām un trušiem bez dzelzs uzkrājumiem pie vismaz 25 mg/kg dienas devām. Žurku tēviņiem un mātītēm bez dzelzs uzkrājumiem, kas pirms pārošanās un līdz beigām (tēviņi) vai agrīnā grūtniecības periodā (mātītes) saņēma deferiprona perorāli līdz 75 mg/kg divas reizes dienā 28 dienas (tēviņi) vai 2 nedēļas (mātītes) nenovēroja nekādu ietekmi uz auglību vai agrīno embrija attīstību. Mātītēm tika pārbaudīta ietekme uz meklēšanās cikla atlikšanas laiku, lai apstiprinātu visu devu ietekmi uz pārošanos.

Prenatālie vai postnatālie reproduktivitātes pētījumi ar dzīvniekiem netika veikti.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Attīrīts ūdens

Hidroksietilceluloze

Glicerīns

Sālsskābe, koncentrēta

Mākslīgā ķiršu aromātviela

Piparmētru eļļa

Krāsviela Saulrieta dzeltenais (Sunset Yellow; E110)

Sukraloze (E955)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Izlietojiet 35 dienu laikā pēc pirmās atvēršanas reizes.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā. Sargāt no gaismas.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Dzintarkrāsas polietilēna tereftalāta (PET) pudelēs ar bērniem drošu vāciņu (polipropilēns) un mērtrauciņu (polipropilēns).

Katrs iepakojums satur vienu pudeli ar 250 ml vai 500 ml iekšķīgi lietojamā šķīduma.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Apotex Europe B.V.

Archimedesweg 2

2333 CN Leiden

Nīderlande

8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

EU/1/99/108/002

EU/1/99/108/003

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Pirmās reģistrācijas datums: 1999. gada 25. augusts.

Pēdējais pārreģistrācijas datums: 2009. gada 25. augusts.

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas