Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Filgrastim Hexal (filgrastim) – Zāļu apraksts - L03AA02

Updated on site: 06-Oct-2017

Zāļu nosaukumsFilgrastim Hexal
ATĶ kodsL03AA02
Vielafilgrastim
RažotājsHexal AG

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Filgrastim HEXAL 30 MV/0,5 ml šķīdums injekcijām vai infūzijām pilnšļircē Filgrastim HEXAL 48 MV/0,5 ml šķīdums injekcijām vai infūzijām pilnšļircē

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Filgrastim HEXAL 30 MV/0,5 ml šķīdums injekcijām vai infūzijām pilnšļircē

Katrs šķīduma mililitrs satur 60 miljonus vienību (MV) (atbilst 600 mikrogramiem [μg]) filgrastīma

(filgrastim)*.

Katra pilnšļirce (0,5 ml) satur 30 MV (atbilst 300 μg) filgrastīma.

Filgrastim HEXAL 48 MV/0,5 ml šķīdums injekcijām vai infūzijām pilnšļircē

Katrs šķīduma mililitrs satur 96 miljonus vienību (MV) (atbilst 960 mikrogramiem [μg]) filgrastīma

(filgrastim)*.

Katra pilnšļirce (0,5 ml) satur 48 MV (atbilst 480 μg) filgrastīma.

*rekombinants metionilēts cilvēka granulocītu kolonijas stimulējošs faktors

(granulocyte-colony stimulating factor (G-CSF)), kas iegūts no E. coli, izmantojot DNS rekombinēto tehnoloģiju.

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

Katrs šķīduma mililitrs satur 50 mg sorbīta (E420).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām vai infūzijām pilnšļircē (injekcija vai infūzija) Dzidrs, bezkrāsains līdz viegli iedzeltens šķīdums.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

-Neitropēnijas ilguma un febrilas neitropēnijas sastopamības biežuma samazināšanai pacientiem, kuri ļaundabīga audzēja (izņemot hroniskas mieloleikozes un mielodisplastiskā sindroma) ārstēšanai saņem vispāratzītu citotoksisku ķīmijterapiju, kā arī neitropēnijas ilguma samazināšanai pacientiem, kuri saņem mieloablatīvu terapiju, kam seko kaulu smadzeņu transplantācija un kuriem pastāv paaugstināts ilgstošas smagas neitropēnijas risks.

Filgrastīma drošums un efektivitāte ir līdzīga pieaugušiem un bērniem, kuri saņem citotoksisku ķīmijterapiju.

-Perifēro asins cilmes šūnu (peripheral blood progenitor cells (PBPCs)) mobilizācijai.

-Pacientiem (bērniem vai pieaugušiem) ar smagu iedzimtu, ciklisku vai idiopātisku neitropēniju ar absolūto neitrofilo leikocītu skaitu (absolute neutrophil count (ANC)) ≤ 0,5 x 109/l un smagām vai recidivējošām infekcijām anamnēzē ilgstoša filgrastīma lietošana ir indicēta, lai palielinātu neitrofilo leikocītu skaitu un samazinātu ar infekcijām saistītu notikumu sastopamības biežumu un norises ilgumu.

-Pastāvīgas neitropēnijas (ANC ≤ 1,0 x 109/l) ārstēšanai pacientiem ar progresējošu HIV infekciju, lai samazinātu bakteriālo infekciju risku, kad citas neitropēnijas kontrolēšanas iespējas nav piemērotas.

4.2.Devas un lietošanas veids

Filgrastīma terapija jānozīmē tikai sadarbojoties ar onkoloģijas centru, kam ir pieredze hematoloģijā un G-CSF izmantošanā ārstēšanā, un kam ir nepieciešamais diagnostiskais aprīkojums. Mobilizācijas un aferēzes procedūras jāveic, sadarbojoties ar onkoloģijas-hematoloģijas centru, kam ir pietiekama pieredze šajā jomā un kur var pareizi veikt asinsrades cilmes šūnu kontroli.

Vispāratzīta citotoksiska ķīmijterapija

Devas

Ieteicamā filgrastīma deva ir 0,5 MV/kg/dienā (5 μg/kg/dienā). Pirmā filgrastīma deva jāievada vismaz 24 stundas pēc citotoksiskas ķīmijterapijas. Randomizētos klīniskos pētījumos tika lietota subkutāna deva 230 μg/m2/dienā (4,0–8,4 μg/kg/dienā).

Filgrastīma lietošana katru dienu jāturpina, kamēr sāk pieaugt zemākais prognozētais neitrofilo leikocītu skaits, un neitrofilo leikocītu skaits ir sasniedzis normas diapazonu. Ir paredzams, ka, lai izpildītu šos kritērijus pēc vispāratzītas ķīmijterapijas lietošanas norobežotu audzēju, limfomu un limfoleikozes ārstēšanai, būs nepieciešamas ne vairāk kā 14 terapijas dienas. Pēc indukcijas un nostiprinošas terapijas akūtas mieloleikozes gadījumā ārstēšanas ilgums var būt ievērojami lielāks (līdz 38 dienām) atkarībā no izmantotās citotoksiskās ķīmijterapijas veida, devas un shēmas.

Pacientiem, kuri saņem citotoksisku ķīmijterapiju, īslaicīgu neitrofilo leikocītu skaita pieaugumu parasti novēro 1 - 2 dienas pēc filgrastīma terapijas uzsākšanas. Tomēr, lai tiktu sasniegta stabila atbildes reakcija uz ārstēšanu, filgrastīma terapiju nevajadzētu pārtraukt, pirms sāk pieaugt prognozētais zemākais neitrofilo leikocītu skaits, un neitrofilo leikocītu skaits sasniedz normas diapazonu. Nav ieteicams priekšlaicīgi pārtraukt filgrastīma terapiju, pirms neitrofilo leikocītu skaits ir samazinājies līdz prognozētajam zemākajam skaitam.

Lietošanas veids

Filgrastīmu var ievadīt subkutānas injekcijas veidā katru dienu vai arī intravenozas, ar 5% glikozes šķīdumu atšķaidītas 30 minūšu ilgas infūzijas veidā katru dienu (skatīt 6.6. apakšpunktu). Vairumā gadījumu ieteicams izmantot subkutāno ievadīšanas veidu. Pētījumā, kurā tika pētīta vienreizējas devas lietošana, tika iegūti daži pierādījumi, ka intravenoza lietošana var saīsināt atbildes reakcijas ilgumu. Šīs atradnes klīniskā nozīme, lietojot vairākas devas, nav skaidra. Devas ievadīšanas veids jāizvēlas atkarībā no individuālajiem klīniskajiem apstākļiem.

Pacientiem, kuri saņem mieloablatīvu terapiju, kam seko kaulu smadzeņu transplantācija

Devas

Ieteicamā filgrastīma sākuma deva ir 1,0 MV/kg/dienā (10 μg/kg/dienā). Pirmā filgrastīma deva jāievada vismaz 24 stundas pēc citotoksiskās ķīmijterapijas un vismaz 24 stundas pēc kaulu smadzeņu infūzijas.

Tiklīdz sāk pieaugt zemākais neitrofilo leikocītu skaits, filgrastīma dienas deva ir jāpielāgo atbilstoši neitrofilo leikocītu atbildes reakcijai, kā norādīts turpmāk:

Neitrofilo leikocītu skaits

Filgrastīma devas pielāgošana

> 1,0 x 109/l 3 dienas pēc kārtas

Samazināt līdz 0,5 MV/kg/dienā (5 μg/kg/dienā)

Tad, ja ANC saglabājas > 1,0 x 109/l vēl 3 dienas

Pārtraukt filgrastīma lietošanu

pēc kārtas

 

Ja ANC samazinās līdz < 1,0 x 109/l ārstēšanas laikā, filgrastīma deva atkal jāpalielina atbilstoši iepriekš minētiem soļiem

ANC = absolūtais neitrofilo leikocītu skaits (absolute neutrophil count)

Lietošanas veids

Filgrastīmu var ievadīt 30 minūšu vai 24 stundu ilgas intravenozas infūzijas veidā vai

ilgstošas 24 stundu subkutānas infūzijas veidā. Filgrastīms jāatšķaida ar 20 ml 5% glikozes šķīduma (skatīt 6.6. apakšpunktu).

Lai veiktu PBPC mobilizāciju pacientiem, kuri saņem mielosupresīvu vai mieloablatīvu terapiju, kam seko autologo PBPC transplantācija

Devas

Ieteicamā filgrastīma monoterapijas deva PBPC mobilizācijai

ir 1,0 MV/kg/dienā (10 μg/kg/dienā) 5 - 7 dienas pēc kārtas. Leikaferēzes laiks: parasti pietiekoši ir veikt 1 vai 2 leikaferēzes 5. un 6. dienā. Citos apstākļos var būt nepieciešamas papildu leikaferēzes. Filgrastīma lietošana jāturpina līdz pēdējai leikaferēzei.

Ieteicamā filgrastīma deva PBPC mobilizācijai pēc mielosupresīvas terapijas

ir 0,5 MV/kg/dienā (5 μg/kg/dienā), ko lieto no pirmās dienas pēc ķīmijterapijas pabeigšanas, līdz sāk pieaugt prognozētais zemākais neitrofilo leikocītu skaits, un neitrofilo leikocītu skaits atgriežas normas diapazonā. Leikaferēze jāveic laika periodā, kad ANC palielinās no < 0,5 x 109/l līdz

> 5,0 x 109/l. Pacientiem, kuriem nav veikta masīva ķīmijterapija, bieži vien pietiek ar vienu leikaferēzi. Citos apstākļos ieteicams veikt papildu leikaferēzes.

Lietošanas veids

Filgrastīma monoterapijas deva PBPC mobilizācijai:

Filgrastīmu var ievadīt ilgstošas 24 stundu subkutānas infūzijas vai subkutānas injekcijas veidā. Lai veiktu infūzijas, filgrastīms jāatšķaida ar 20 ml 5% glikozes šķīduma (skatīt 6.6. apakšpunktu).

Filgrastīma deva PBPC mobilizācijai pēc mielosupresīvas ķīmijterapijas:

Filgrastīms jāievada subkutānas injekcijas veidā.

Lai PBPC mobilizāciju veiktu veseliem donoriem pirms alogēnu PBPC transplantācijas

Devas

Veseliem donoriem, lai veiktu PBPC mobilizāciju, filgrastīms jānozīmē

devā 1,0 MV/kg/dienā (10 μg/kg/dienā) 4 - 5 dienas pēc kārtas. Leikaferēze jāuzsāk 5. dienā un nepieciešamības gadījumā jāturpina līdz 6. dienai, lai tiktu

iegūtas 4 x 106 CD34+ šūnas/recipienta ķermeņa masas kg.

Lietošanas veids

Filgrastīms jāievada subkutānas injekcijas veidā.

Pacientiem ar smagu hronisku neitropēniju (SHN)

Devas

Iedzimta neitropēnija:

Ieteicamā sākuma deva ir 1,2 MV/kg/dienā (12 μg/kg/dienā), ko nozīmē kā vienreizēju devu vai kā dalītas devas.

Idiopātiska vai cikliska neitropēnija:

Ieteicamā sākuma deva ir 0,5 MV/kg/dienā (5 μg/kg/dienā), ko nozīmē kā vienreizēju devu vai kā dalītas devas.

Devas pielāgošana:

Filgrastīms jālieto katru dienu subkutānas injekcijas veidā, līdz neitrofilo leikocītu skaits ir sasniedzis skaitu, kas lielāks nekā 1,5 x 109/l, un skaits saglabājas šajā līmenī. Pēc atbildes reakcijas sasniegšanas jānosaka minimālā efektīvā deva šī līmeņa uzturēšanai. Lai uzturētu adekvātu neitrofilo leikocītu

skaitu, nepieciešama ilgstoša lietošana katru dienu. Pēc 1 - 2 nedēļu ilgas ārstēšanas sākotnējo devu var dubultot vai samazināt uz pusi atkarībā no pacienta atbildes reakcijas. Pēc tam devu var individuāli pielāgot ik pēc 1 - 2 nedēļām, lai vidējo neitrofilo leikocītu skaitu uzturētu diapazonā no 1,5 x 109/l līdz 10 x 109/l. Var apsvērt ātrāku devas palielināšanu, ja pacientam ir smagas infekcijas. Klīniskos pētījumos 97% pacientu, kuriem novēroja atbildes reakciju, pilnīga atbildes reakcija tika sasniegta, lietojot devu ≤ 24 μg/kg/dienā. Pacientiem ar SHN nav noteikts ilgstošas filgrastīma lietošanas drošums, ja devas pārsniedz 24 μg/kg/dienā.

Lietošanas veids

Iedzimta, idiopātiska vai cikliska neitropēnija: filgrastīms jāievada subkutānas injekcijas veidā.

Pacientiem ar HIV infekciju

Devas

Neitropēnijas novēršanai:

Ieteicamā filgrastīma sākuma deva ir 0,1 MV/kg/dienā (1 μg/kg/dienā), palielinot līdz devai, kas nepārsniedz 0,4 MV/kg/dienā (4 μg/kg/dienā), kamēr tiek sasniegts un tiek uzturēts normāls neitrofilo leikocītu skaits (ANC > 2,0 x 109/l). Klīniskajos pētījumos atbildes reakciju, lietojot šādas devas, novēroja > 90% pacientu, kuriem neitropēnija tika novērsta vidēji 2 dienās.

Nelielam pacientu skaitam (< 10%), lai novērstu neitropēniju, bija nepieciešamas devas līdz 1,0 MV/kg/dienā (10 μg/kg/dienā).

Normāla neitrofilo leikocītu skaita uzturēšanai:

Kad ir novērsta neitropēnija, jānosaka minimālā efektīvā deva normāla neitrofilo leikocītu skaita uzturēšanai. Sākumā ieteicams devu pielāgot šādi: 30 MV/dienā (300 μg/dienā) katru otro dienu. Iespējams, ka devu vēlāk vajadzēs vēlreiz pielāgot, atbilstoši pacienta ANC, lai neitrofilo leikocītu skaitu uzturētu > 2,0 x 109/l. Klīniskajos pētījumos, lai uzturētu ANC > 2,0 x 109/l, bija nepieciešama deva 30 MV/dienā (300 μg/dienā), kas tika lietota 1 - 7 dienas nedēļā, vidēji – 3 dienas nedēļā. Lai uzturētu ANC > 2,0 x 109/l, var būt nepieciešama ilgstoša zāļu lietošana.

Lietošanas veids

Neitropēnijas novēršana vai normāla neitrofilo leikocītu skaita uzturēšana: filgrastīms jāievada subkutānas injekcijas veidā.

Gados vecāki pacienti

Filgrastīma klīniskajos pētījumos tika iekļauts neliels skaits gados vecāku pacientu. Tomēr šai grupai nav veikti īpaši pētījumi, tādēļ nevar dot īpašas devu rekomendācijas.

Nieru darbības traucējumi

Filgrastīma pētījumos pacientiem ar smagiem nieru vai aknu darbības traucējumiem konstatēja, ka zāļu farmakokinētikas un farmakodinamikas profils ir līdzīgs kā veseliem indivīdiem. Šādos gadījumos nav nepieciešama devas pielāgošana.

Lietošana bērniem ar SHN un vēzi

Sešdesmit pieci procenti no SHN pētījuma programmā analizētajiem pacientiem bija vecumā

līdz 18 gadiem. Terapijas efektivitāte bija skaidra šajā vecuma grupā, kurā ietilpa vairums pacientu ar iedzimtu neitropēniju. Drošuma profili bērniem, kuriem ārstēja SHN, neatšķīrās.

Dati, kas iegūti klīniskos pētījumos bērniem, liecina, ka filgrastīma drošums un efektivitāte ir līdzīga gan pieaugušiem, gan bērniem, kuri saņem citotoksisku ķīmijterapiju.

Ieteiktās devas bērniem ir tādas pašas kā pieaugušiem, kuri saņem mielosupresīvu citotoksisku ķīmijterapiju.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Īpaši brīdinājumi

Filgrastīmu nedrīkst lietot, lai palielinātu citotoksiskās ķīmijterapijas devu vairāk nekā noteikts vispāratzītos devu režīmos (skatīt turpmāk tekstā).

Filgrastīmu nedrīkst nozīmēt pacientiem ar smagu iedzimtu neitropēniju, kuriem attīstās leikoze vai ir pierādījumi par leikozes veidošanos.

Tika ziņots, ka, uzsākot vai turpinot terapiju, pacientiem, kas lietoja filgrastīmu, radās paaugstināta jutība, tostarp anafilaktiskas reakcijas. Filgrastim HEXAL lietošana ir pilnībā jāpārtrauc pacientiem ar klīniski nozīmīgu paaugstinātas jutības reakciju. Neievadiet Filgrastim HEXAL pacientiem, kuriem anamnēzē bijusi paaugstināta jutība pret filgrastīmu vai pegfilgrastīmu.

Līdzīgi kā visiem ārstnieciskiem proteīniem, pastāv imunogenitātes iespējamība. Antivielu veidošanās rādītāji pret filgrastīmu ir salīdzinoši zemi. Saistošās antivielas rodas, kā tas paredzēts bioloģiskiem organismiem, tomēr līdz šim tās nav saistītas ar neitralizējošu iedarbību.

Vispāratzīta citotoksiska ķīmijterapija

Ļaundabīgu šūnu augšana

G-CSF var veicināt mieloīdo šūnu augšanu in vitro, un līdzīgu iedarbību in vitro novēroja arī dažām nemieloīdās rindas šūnām.

Nav noteikts filgrastīma lietošanas drošums un efektivitāte pacientiem ar mielodisplastisko sindromu vai hronisku mieloleikozi. Filgrastīma lietošana nav indicēta šo traucējumu gadījumā. Īpaši uzmanīgi jādiferencē hroniskas mieloleikozes blastu transformācija no akūtas mieloleikozes.

Tā kā pacientiem ar sekundāru AML ir pieejami ierobežoti drošuma un efektivitātes dati, filgrastīms šiem pacientiem jānozīmē, ievērojot piesardzību.

Filgrastīma lietošanas drošums un efektivitāte nav noteikta par 55 gadiem jaunākiem de novo pacientiem ar AML un labu citoģenētiku [t(8;21), t(15;17) un inv(16)].

Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem ar vēzi

Pēc filgrastīma lietošanas retāk ziņots par splenomegālijas un liesas plīsuma gadījumiem. Daži liesas plīsuma gadījumi bija letāli. Indivīdiem, kuri saņem filgrastīmu un ziņo par sāpēm kreisajā paribē un/vai pleca galā, jāveic izmeklēšana, lai izslēgtu liesas palielināšanos vai liesas plīsumu.

Leikocitoze

Leikocītu skaits 100 x 109/l vai lielāks rādītājs ir novērots mazāk nekā 5% pacientu, kuri saņem filgrastīmu devās, kas pārsniedz 0,3 MV/kg/dienā (3 μg/kg/dienā). Nav ziņots par nelabvēlīgām blakusparādībām, kas būtu tieši saistītas ar šādu leikocitozes līmeni. Tomēr ņemot vērā iespējamos riskus, kas saistīti ar smagu leikocitozi, filgrastīma terapijas laikā regulāri jāpārbauda leikocītu skaits. Ja pēc prognozētā zemākā leikocītu skaita leikocītu skaits pārsniedz 50 x 109/l, filgrastīma lietošana nekavējoties jāpārtrauc. Bet, lietojot filgrastīmu PBPC mobilizācijai, tā lietošana jāpārtrauc vai tā devas jāsamazina, ja terapijas laikā leikocītu skaits pieaug līdz > 70 x 109/l.

Riski, kas saistīti ar palielinātām ķīmijterapijas devām

Īpaša piesardzība jāievēro, ārstējot pacientus ar lielu devu ķīmijterapiju, jo nav pierādīts, ka uzlabojās audzēja terapijas iznākums, un palielinātas ķīmijterapijas līdzekļu devas var pastiprināt toksicitāti, tai

skaitā kardiālas, pulmonālas, neiroloģiskas un dermatoloģiskas reakcijas (lūdzu, skatīt izmantotā specifiskā ķīmijterapijas līdzekļa zāļu aprakstu).

Filgrastīma monoterapija nenovērš trombocitopēniju un anēmiju, ko izraisa mielosupresīvā ķīmijterapija. Tā kā pacients var saņemt lielākas ķīmijterapijas devas (piem., pilnas devas nozīmētajā shēmā), viņam var pastāvēt lielāks trombocitopēnijas un anēmijas risks. Ieteicams regulāri kontrolēt trombocītu skaitu un hematokrītu. Īpaša piesardzība jāievēro, nozīmējot ķīmijterapijas līdzekļus vai to kombinācijas, ja ir zināms, ka šie līdzekļi var izraisīt smagu trombocitopēniju.

Ir pierādīts, ka trombocitopēnijas smagums un ilgums pēc mielosupresīvas vai mieloablatīvas terapijas samazinās, ja PBPC mobilizācijai izmanto filgrastīmu.

Citi īpaši piesardzības pasākumi

Filgrastīma iedarbība pacientiem ar būtiski samazinātu mieloīdo cilmes šūnu skaitu nav pētīta. Filgrastīms galvenokārt iedarbojas uz neitrofilo leikocītu priekštečiem, lai palielinātu neitrofilo leikocītu skaitu. Tādēļ pacientiem, kuriem ir samazināts šo šūnu priekšteču skaits, neitrofilo leikocītu atbildes reakcija var būt vājāka (piem., pacientiem, kuri ārstēšanā saņem masīvu staru terapiju vai ķīmijterapiju, vai kuriem ir kaulu smadzeņu infiltrācija ar audzēja audiem).

Atsevišķos gadījumos pacientiem, kuri lietoja lielu devu ķīmijterapiju, kam sekoja transplantācija, ziņots par asinsvadu sistēmas traucējumiem, tai skaitā venookluzīvu slimību un šķidruma tilpuma traucējumiem.

Ir saņemti ziņojumi par transplantāta atgrūšanas slimību (Graft vesus Host Disease (GvHD) un nāves gadījumiem pacientiem, kuri pēc alogēno kaulu smadzeņu transplantācijas ir saņēmuši G-CSF

(skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Augšanas faktora izraisītā kaulu smadzeņu asinsrades darbības pastiprināšanās ir saistīta ar pārejošu patoloģisku atradni kaulu radioloģiskajā izmeklēšanā. Tas jāņem vērā, interpretējot kaulu radioloģiskās izmeklēšanas rezultātus.

PBPC mobilizācija

Nav veikta divu ieteicamo mobilizācijas metožu (filgrastīma monoterapijas vai kombinācijas ar mielosupresīvu ķīmijterapiju) prospektīva, randomizēta salīdzināšana vienai un tai pašai pacientu populācijai. Atšķirību pakāpe atsevišķu pacientu vidū un starp CD34+ šūnu laboratoriskiem izmeklējumiem nozīmē, ka ir grūti tieši salīdzināt dažādus pētījumus. Tādēļ ir grūti ieteikt optimālo metodi. Mobilizācijas metode jāizvēlas, ņemot vērā individuālā pacienta vispārīgos ārstēšanas mērķus.

Pirms citotoksisko līdzekļu lietošanas

Pacientiem, kuri ir saņēmuši ļoti masīvu mielosupresīvu terapiju, var nenotikt pietiekama PBPC mobilizācija, lai tiktu sasniegts ieteicamais minimālais skaits (≥ 2,0 x 106 CD34+ šūnas/kg) vai trombocītu skaita pieaugums tādā paša līmenī.

Dažiem citotoksiskiem līdzekļiem piemīt īpaša toksicitāte pret cilmes šūnām, un tie var nelabvēlīgi ietekmēt cilmes šūnu mobilizāciju. Daži līdzekļi, piemēram, melfalāns, karmustīns (BCNU) un karboplatīns, ja tie tiek lietoti ilgstoši pirms cilmes šūnu mobilizācijas mēģinājumiem, var samazināt cilmes šūnu skaita pieaugumu. Tomēr ir novērots, ka melfalāna, karboplatīna vai BCNU nozīmēšana kopā ar filgrastīmu, efektīvi ietekmē cilmes šūnu mobilizēšanu. Ja ir ieplānota PBPC transplantācija, cilmes šūnu mobilizācijas procedūru ieteicams plānot agrīni pacienta ārstēšanas kursa laikā. Šādiem pacientiem īpaša uzmanība pirms lielu devu ķīmijterapijas uzsākšanas jāpievērš mobilizēto cilmes šūnu skaitam. Ja skaita pieaugums nav pietiekams, atbilstoši iepriekš minētajiem kritērijiem, jāapsver alternatīvu ārstēšanas veidu izmantošana, kur nav nepieciešama cilmes šūnu izmantošana.

Cilmes šūnu skaita pieauguma novērtējums

Novērtējot iegūto cilmes šūnu skaitu ar filgrastīmu ārstētiem pacientiem, īpaša uzmanība jāpievērš kvantitātes noteikšanas metodei. Nosakot CD34+ šūnu skaitu ar plūsmas citometrijas metodi, rezultāti var variēt atkarībā no izmantotās metodoloģijas precizitātes, un tādēļ ieteikumi par šūnu skaitu, kam par pamatu izmantoti citās laboratorijās veikti pētījumi, jāvērtē piesardzīgi.

Statistiskā analīze, nosakot savstarpējo sakarību starp atkārtoti ievadīto CD34+ šūnu skaitu un trombocītu atjaunošanās ātrumu pēc lielu devu ķīmijterapijas, liecina par komplicētu, bet stabilu savstarpējo sakarību.

Ieteiktajam minimālajam skaitam ≥ 2,0 x 106 CD34+ šūnas/kg par pamatu ir izmantota publicētā pieredze, kā rezultātā izdevies atbilstoši atjaunot hematoloģiskos rādītājus. Skaits, kas pārsniedz šo minimālo skaitu, korelē ar straujāku atveseļošanos, bet skaits, kas ir zemāks par šo skaitu – ar lēnāku atveseļošanos.

PBPC mobilizācija veseliem donoriem

PBPC mobilizācija veseliem donoriem nerada tiešu klīnisku ieguvumu, un tās lietošana jāapsver tikai alogēnu cilmes šūnu transplantācijas gadījumā.

PBPC mobilizācija jāapsver tikai tiem donoriem, kuri atbilst parastajiem cilmes šūnu donoru klīniskajiem un laboratorijas kritērijiem, īpašu uzmanību pievēršot hematoloģiskajiem rādītājiem un infekciju slimībām.

Filgrastīma drošums un efektivitāte nav noteikta veseliem donoriem, kuri ir jaunāki par 16 gadiem vai vecāki par 60 gadiem.

Pacientiem, kuri lieto filgrastīmu, ļoti bieži ziņots par trombocitopēniju. Tāpēc rūpīgi jākontrolē trombocītu skaits.

35% pētījuma subjektu pēc filgrastīma lietošanas un leikaferēzes tika novērota pārejoša trombocitopēnija (trombocīti < 100 x 109/l). Divos gadījumos šiem subjektiem tika ziņots par trombocītu skaitu < 50 x 109/l, un šīs izmaiņas tika saistītas ar leikaferēzes procedūru.

Ja nepieciešama vairāk nekā viena leikaferēze, īpaša uzmanība jāpievērš donoriem, kuriem trombocītu skaits pirms leikaferēzes ir < 100 x 109/l; parasti aferēzi nedrīkst veikt, ja trombocītu skaits

ir < 75 x 109/.

Leikaferēzi nedrīkst veikt donoriem, kuri ir saņēmuši antikoagulantus vai kuriem ir zināmi hemostāzes traucējumi.

Filgrastīma lietošana jāpārtrauc vai devas jāsamazina, ja leikocītu skaits pieaug līdz > 70 x 109/l.

Donori, kuri PBPC mobilizācijai saņem G-CSF, jāuzrauga, kamēr hematoloģiskie rādītāji normalizējas.

Veseliem donoriem pēc G-CSF lietošanas ir novērotas pārejošas citoģenētiskas anomālijas. Šo izmaiņu nozīmīgums nav zināms. Tomēr nevar izslēgt ļaundabīga mieloīda klona veicināšanas risku. Aferēzes centrā ieteicams veikt cilmes šūnu donoru sistemātisku reģistrēšanu un izsekošanu

vismaz 10 gadus, lai nodrošinātu ilgtermiņa drošuma kontroli.

Veseliem donoriem (un pacientiem) pēc G-CSF lietošanas bieži ziņots par pārsvarā asimptomātiskiem splenomegālijas gadījumiem, un retāk – par liesas plīsumu. Daži liesas plīsuma gadījumi beidzās letāli. Tādēļ ir rūpīgi jākontrolē liesas izmērs (piem., izmeklējot klīniski, ar ultraskaņu). Liesas plīsuma iespēja jāapsver, ja donori un/vai pacienti sūdzas par sāpēm vēdera kreisajā augšējā daļā vai sāpēm pleca galā.

Veseliem donoriem bieži ziņots par elpas trūkumu un retāk – par citiem pulmonāliem nevēlamiem notikumiem (asins spļaušanu, plaušu asiņošanu, infiltrātiem plaušās un hipoksiju). Ja pastāv aizdomas par pulmonālu nevēlamu notikumu vai tas apstiprinās, jāapsver filgrastīma terapijas pārtraukšana un atbilstošas medicīniskās aprūpes uzsākšana.

Recipienti, kuri saņem ar filgrastīmu mobilizētas alogēnas PBPC

Šobrīd pieejamie dati liecina, ka imunoloģiskā mijiedarbība starp alogēno PBPC transplantātu un recipientu varētu būt saistīta ar palielinātu akūtas un hroniskas transplantāta atgrūšanas slimības risku, salīdzinājumā ar kaulu smadzeņu transplantāciju.

SHN

Asins šūnu skaits

Pacientiem, kuri lieto filgrastīmu, bieži ziņots par trombocitopēniju. Rūpīgi jākontrolē trombocītu skaits, īpaši pirmajās filgrastīma terapijas nedēļās. Pacientiem, kuriem attīstās trombocitopēnija, t.i., trombocītu skaits pastāvīgi ir < 100 000/mm³, jāapsver filgrastīma periodiska atcelšana vai devas samazināšana.

Rodas arī citas izmaiņas asins šūnu skaitā, tai skaitā anēmija un īslaicīgs mieloīdo cilmes šūnu skaita pieaugums, kam nepieciešama rūpīga asins šūnu skaita kontrole.

Transformācija leikozē vai mielodisplastiskā sindromā

Diagnosticējot SHN, īpaša uzmanība jāpievērš diferenciāldiagnostikai no citām hematoloģiskām slimībām, piemēram, aplastiskās anēmijas, mielodisplāzijas un mieloleikozes. Pirms ārstēšanas jāveic pilna asins analīze, nosakot šūnu diferenciāciju un trombocītu skaitu, jānovērtē kaulu smadzeņu morfoloģija un kariotips.

Klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar SHN, kas ārstēšanā saņēma filgrastīmu, samērā reti (aptuveni 3%) novēroja mielodisplastisko sindromu (MDS) un leikozi. To novēroja tikai pacientiem ar iedzimtu neitropēniju. MDS un leikozes ir dabiskas slimības komplikācijas, un to saistība ar filgrastīma terapiju ir neskaidra. Aptuveni 12% pacientu, kuriem sākotnējā citoģenētiskā izmeklēšana bija normas robežās, vēlāk, veicot standarta atkārtotu izmeklēšanu, tika konstatētas patoloģijas, tai skaitā monosomija 7. Šobrīd nav skaidrs, vai ilgstoša SHN pacientu ārstēšana ir predisponējošs faktors citoģenētisku patoloģiju attīstībai, transformācijai MDS vai leikozē. Pacientiem regulāri (aptuveni ik pēc 12 mēnešiem) ieteicams veikt kaulu smadzeņu morfoloģisko un citoģenētisko izmeklēšanu.

Citi īpaši piesardzības pasākumi

Jāizslēdz īslaicīgas neitropēnijas iemesli, piemēram, vīrusu infekcijas.

Pēc filgrastīma lietošanas ļoti bieži ziņots par splenomegālijas un bieži – par liesas plīsuma gadījumiem. Indivīdiem, kuri saņem filgrastīmu un ziņo par sāpēm kreisajā paribē un/vai pleca galā, jāveic izmeklēšana, lai izslēgtu liesas palielināšanos vai liesas plīsumu.

Splenomegālija ir tieši saistīta ar filgrastīma terapiju. Pētījumos trīsdesmit vienam procentam (31%) pacientu tika dokumentēta palpējama splenomegālija. Apjoma palielināšanās, kas tika noteikta radiogrāfiski, parādījās filgrastīma terapijas sākumā, un pēc tam sekoja atslābuma periods. Devas samazināšana palēnināja liesas palielināšanos vai apturēja to, bet 3% pacientu bija nepieciešama splenektomija. Liesas izmērs regulāri jākontrolē. Patoloģisku liesas izmēra palielināšanos parasti var noteikt ar vēdera palpāciju.

Bieži novēroja hematūriju, un nelielam skaitam pacientu attīstījās proteīnūrija. Lai kontrolētu šos traucējumus, regulāri jāveic urīna analīze.

Drošums un efektivitāte jaundzimušiem un pacientiem ar autoimūnu neitropēniju nav noteikta.

HIV infekcija

Pēc filgrastīma lietošanas bieži ziņots par splenomegālijas gadījumiem. Indivīdiem, kuri saņem filgrastīmu un ziņo par sāpēm kreisajā paribē un/vai pleca galā, jāveic izmeklēšana, lai izslēgtu liesas palielināšanos vai liesas plīsumu.

Asins šūnu skaits

Rūpīgi jākontrolē absolūto neitrofilo leikocītu skaits (absolute neutrophil count (ANC)), īpaši pirmajās filgrastīma terapijas nedēļās. Daži pacienti var ļoti strauji reaģēt uz pirmo filgrastīma devu un neitrofilo leikocītu skaits var būtiski palielināties. ANC skaitu ieteicams noteikt katru dienu

pirmajās 2 - 3 filgrastīma terapijas dienās. Pēc tam ANC ieteicams noteikt vismaz divas reizes nedēļā pirmās 2 nedēļas, un pēc tam balstterapijas laikā vismaz vienu reizi nedēļā vai vienu reizi divās nedēļās. Ja filgrastīms devā 30 MV/dienā (300 μg/dienā) tiek lietots intermitējoši, pacienta ANC laika gaitā var ievērojami svārstīties. Lai noteiktu pacienta zemāko ANC vai ANC ieplaku, asins paraugus ANC noteikšanai ir ieteicams ņemt tieši pirms plānotās filgrastīma devas ievadīšanas.

Risks, kas saistīts ar palielinātām mielosupresīvo zāļu devām

Filgrastīma monoterapija nenovērš trombocitopēniju un anēmiju, ko izraisa ārstēšana ar mielosupresīviem līdzekļiem. Tā kā lietojot filgrastīma terapiju, pacientam ir lielākas iespējas saņemt lielākas šo zāļu devas vai vairāk šādu zāļu, pacientam var būt augstāks trombocitopēnijas un anēmijas risks. Ieteicams regulāri kontrolēt asins ainu (skatīt iepriekš tekstā).

Infekcijas un ļaundabīgie audzēji, kas izraisa mielosupresiju

Neitropēnija var veidoties kaulu smadzeņu infiltrācijas dēļ, ko izraisa oportūnistiskas infekcijas, piemēram, Mycobacterium avium komplekss, vai ļaundabīgi audzēji, piemēram, limfoma. Pacientiem, kuriem ir kaulu smadzeņu infiltrācija, ko izraisījusi infekcija vai ļaundabīgs audzējs, papildus filgrastīma lietošanai neitropēnijas ārstēšanai jāapsver arī infiltrāciju izraisošās slimības ārstēšana. Filgrastīma ietekme uz neitropēniju, ko izraisījusi kaulu smadzeņu infiltrācija ar infekciju vai ļaundabīgu audzēju, nav skaidri noteikta.

Sirpjveida šūnu iezīme un sirpjveida šūnu anēmija

Pacientiem, kuri slimo ar sirpjveida šūnu iezīmi vai sirpjveida šūnu anēmiju un lieto filgrastīmu, ir ziņots par sirpjveida šūnu anēmijas krīzēm, kas reizēm beidzas letāli. Ārstiem jāievēro piesardzība, nozīmējot filgrastīma terapiju pacientiem ar sirpjveida šūnu iezīmi vai sirpjveida šūnu anēmiju.

Citi īpaši piesardzības pasākumi

Pēc G-CSF lietošanas ziņots par pulmonālām blaknēm, īpaši intersticiālu plaušu slimību. Pacientiem, kuriem anamnēzē nesen bijuši infiltrāti plaušās vai pneimonija, var būt lielāks risks. Plaušu simptomu, piemēram, klepus, paaugstinātas temperatūras un elpas trūkuma, parādīšanās vienlaikus ar plaušu infiltrātu rentgenoloģiskām pazīmēm un plaušu darbības pasliktināšanos var būt sākotnējas akūta respiratorā distresa sindroma (ARDS) pazīmes. Šādos gadījumos filgrastīma lietošana jāpārtrauc un jāuzsāk atbilstoša ārstēšana.

Pacientiem, kuriem ir osteoporotiska kaulu pamatslimība un kuri saņem ilgstošu terapiju ar filgrastīmu vairāk nekā 6 mēnešus, var būt indicēta kaulu blīvuma kontrole.

Pēc granulocītu koloniju stimulējošā faktora ievadīšanas ziņots par kapilāru noplūdes sindromu, ko raksturo hipotensija, hipoalbuminēmija, tūska un hemokoncentrācija. Pacienti, kuriem attīstās kapilāru noplūdes sindroma simptomi, rūpīgi jānovēro un viņiem jāveic standarta simptomātiska ārstēšana, kas var ietvert intensīvās aprūpes nepieciešamību (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ziņots par glomerulonefrītu pacientiem, kuri saņem filgrastīmu vai pegfilgrastīmu. Parasti glomerulonefrīta gadījumi izzūd pēc filgrastīma vai pegfilgrastīma devas samazināšanas vai terapijas pārtraukšanas. Ieteicama uzraudzība, veicot urīna analīzes.

Personas ar jutību pret lateksu

Pilnšļirces noņemamais adatas uzgalis satur dabiskā kaučuka lateksa atvasinājumu. Līdz šim noņemamajā adatas uzgalī nav konstatēts dabiskā kaučuka latekss. Filgrastim HEXAL šķīdums injekcijai pilnšļircē nav izpētīts, lietojot personām, kas ir jutīgas pret lateksu, tādēļ pastāv paaugstinātas jutības reakciju rašanās risks, ko nevar pilnībā izslēgt.

Palīgvielas

Filgrastim HEXAL satur sorbītu (E420). Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību.

Lai uzlabotu granulocītu koloniju stimulējošo faktoru (G-CSFs) izsekojamību, lietotā līdzekļa tirdzniecības nosaukums skaidri jānorāda pacienta lietā.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Filgrastīma drošums un efektivitāte, lietojot to vienā dienā ar mielosupresīvu citotoksisku ķīmijterapiju, nav skaidri noteikta. Ņemot vērā ātri dalošos mieloīdo šūnu jutību pret mielosupresīvu

citotoksisku ķīmijterapiju, filgrastīma lietošana nav ieteicama 24 stundas pirms ķīmijterapijas

un 24 stundas pēc tās. Provizoriskie dati, kas iegūti nelielam skaitam pacientu, kuri vienlaicīgi saņēma filgrastīmu un 5-fluoruracilu, liecina, ka neitropēnijas smagums var pastiprināties.

Iespējamā mijiedarbība ar citiem asinsrades augšanas faktoriem un citokīniem klīniskos pētījumos līdz šim nav vērtēta.

Tā kā litijs veicina neitrofilo leikocītu veidošanos, iespējams, tas var pastiprināt filgrastīma darbību. Lai gan šī mijiedarbība nav oficiāli pētīta, nav datu, kas liecinātu, ka tā ir kaitīga.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par filgrastīma lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti vai nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti. Lietojot ievērojami palielinātu klīnisko devu un vienlaikus novērojot toksicitāti mātītei, trušiem novēroja biežāku embriju bojāeju (skatīt 5.3. apakšpunktu). Literatūrā ir atrodami ziņojumi, kuros aprakstīts filgrastīma transplacentārs transports grūtniecēm.

Filgrastim HEXAL grūtniecības laikā lietot nav ieteicams.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai filgrastīms/metabolīti izdalās cilvēka pienā. Nevar izslēgt risku jaundzimušajiem/zīdaiņiem. Lēmums pārtraukt zīdīšanu vai pārtraukt/atturēties no terapijas ar Filgrastim HEXAL jāpieņem, izvērtējot krūts barošanas ieguvumu bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei.

Fertilitāte

Filgrastīms neietekmēja žurku tēviņu un mātīšu reproduktīvo darbību un fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Klīniskajos pētījumos vēža pacientiem visbiežāk novērotā nevēlamā blakusparādība bija kaulu-muskuļu sāpes, kas bija vieglas vai vidēji stipras 10% pacientu un stipras 3% pacientu.

Ir saņemti ziņojumi arī par transplantāta atgrūšanas slimību (GvHD) (skatīt turpmāk).

Veseliem donoriem, kuriem tiek veikta PBPC mobilizācija, visbiežāk ziņots par kaulu-muskuļu sāpēm. Donoriem novēroja leikocitozi, kā arī pēc filgrastīma lietošanas un leikaferēzes – trombocitopēniju. Ziņoja arī par splenomegālijas un liesas plīsumu gadījumiem. Daži liesas plīsumu gadījumi bija letāli.

SHN pacientiem visbiežāk novērotās nevēlamās blakusparādības, kas saistītas ar filgrastīma terapiju, bija kaulu sāpes, vispārējas kaulu-muskuļu sāpes un splenomegālija. Pacientiem ar iedzimtu neitropēniju, kas lietoja filgrastīma terapiju, attīstījās mielodisplastiskie sindromi (MDS) vai leikoze (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Par kapilāru noplūdes sindromu, kas ārstēšanas atlikšanas gadījumā var būt dzīvībai bīstams, vēža pacientiem, kas saņem ķīmijterapiju, un veseliem donoriem, kuriem tiek veikta PBPC mobilizācija, pēc granulocītu koloniju stimulējošā faktora ievadīšanas ziņots retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100); skatīt turpmāk tekstā un 4.4. apakšpunktu.

Klīniskajos pētījumos pacientiem ar HIV vienīgās nevēlamās blakusparādības, kas konsekventi bija saistītas ar filgrastīma lietošanu, bija kaulu-muskuļu sāpes, kaulu sāpes un mialģija.

Nevēlamo blakusparādību kopsavilkums tabulas veidā

Par nevēlamajām blakusparādībām, kas minētas turpmākajās tabulās, ziņots klīniskajos pētījumos un spontānajos ziņojumos. Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā. Atsevišķi apkopoti dati vēža pacientiem, veseliem donoriem, kuriem tiek veikta PBPC mobilizācija, SHN pacientiem un pacientiem ar HIV, atspoguļojot atšķirīgos nevēlamo blakusparādību profilus šajās populācijās.

1. tabula. Vēža pacienti

MedDRA

Nevēlamās blakusparādības

 

 

 

orgānu sistēmu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

klasifikācija

(≥ 1/10)

(≥ 1/100 līdz

(≥ 1/1 000 līdz

(≥ 1/10 000 līdz

(< 1/10 000)

 

 

< 1/10)

< 1/100)

< 1/1 000)

 

Asins un

 

 

Liesas plīsumsa

 

 

limfātiskās

 

 

Splenomegālijaa,

 

 

sistēmas

 

 

e

 

 

traucējumi

 

 

Sirpjveida šūnu

 

 

 

 

 

krīzea

 

 

Imūnās sistēmas

 

Paaugstināta

Transplantāta

 

 

traucējumi

 

jutība pret

atgrūšanas

 

 

 

 

zālēma

slimībab

 

 

Vielmaiņas un

Urīnskābes

 

Pseidopodagraa

 

 

uztures

koncentrācijas

 

 

 

 

traucējumi

paaugstināšanās

 

 

 

 

 

asinīs

 

 

 

 

 

Laktātdehidrogenāzes

 

 

 

 

 

koncentrācijas

 

 

 

 

 

paaugstināšanās

 

 

 

 

 

asinīs

 

 

 

 

 

Samazināta apetītea

 

 

 

 

Nervu sistēmas

Galvassāpesa

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Asinsvadu

 

Hipotensija

Venookluzīva

 

 

sistēmas

 

 

slimībad

 

 

traucējumi

 

 

Šķidruma

 

 

 

 

 

tilpuma

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

kapilāru

 

 

 

 

 

noplūdes

 

 

 

 

 

sindromsa

 

 

Elpošanas

Sāpes mutes-rīkles

Asins

Akūts

 

 

sistēmas

rajonāa

spļaušanae

respiratorā

 

 

traucējumi,

Klepusa

 

distresa

 

 

krūšu kurvja un

Elpas trūkums

 

sindromsa

 

 

videnes slimības

 

 

Elpošanas

 

 

 

 

 

mazspējaa

 

 

 

 

 

Plaušu tūskaa

 

 

 

 

 

Intersticiāla

 

 

 

 

 

plaušu slimībaa

 

 

 

 

 

Infiltrāti plaušāsa

 

 

 

 

 

Plaušu asiņošana

 

 

Kuņģa-zarnu

Caurejaa

 

 

 

 

trakta

Vemšanaa

 

 

 

 

traucējumi

Aizcietējumia

 

 

 

 

 

Slikta dūšaa

 

 

 

 

MedDRA

Nevēlamās blakusparādības

 

 

 

orgānu sistēmu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

klasifikācija

(≥ 1/10)

(≥ 1/100 līdz

(≥ 1/1 000 līdz

(≥ 1/10 000 līdz

(< 1/10 000)

 

 

< 1/10)

< 1/100)

< 1/1 000)

 

Aknu un/vai

Gamma

 

 

 

 

žults izvades

glutamiltransferāzes

 

 

 

 

sistēmas

koncentrācijas

 

 

 

 

traucējumi

paaugstināšanās

 

 

 

 

 

Sārmainās fosfatāzes

 

 

 

 

 

koncentrācijas

 

 

 

 

 

paaugstināšanās

 

 

 

 

 

asinīs

 

 

 

 

Ādas un

Izsitumia

 

Svīta sindroms

 

 

zemādas audu

Alopēcijaa

 

Ādas asinsvadu

 

 

bojājumi

 

 

vaskulītsa

 

 

Skeleta-muskuļu

Kaulu-muskuļu

 

Reimatoīdā

 

 

un saistaudu

sāpesc

 

artrīta

 

 

sistēmas

 

 

paasinājums

 

 

bojājumi

 

 

 

 

 

Nieru un

 

Dizūrija

Urīna novirzes

 

 

urīnizvades

 

 

no normas

 

 

sistēmas

 

 

Glomerulonefrīts

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

Vispārēji

Astēnijaa

Sāpes krūšu

 

 

 

traucējumi un

Nogurumsa

kurvīa

 

 

 

reakcijas

Gļotādu iekaisumsa

 

 

 

 

ievadīšanas vietā

Sāpesa

 

 

 

 

aSkatīt turpmāk tekstā

bPacientiem pēc kaulu smadzeņu transplantācijas ziņots par GvHD un nāves gadījumiem (skatīt turpmāk)

cIetver kaulu sāpes, muguras sāpes, artralģiju, mialģiju, sāpes ekstremitātēs, kaulu-muskuļu sāpes, kaulu-muskuļu sāpes krūšu kurvja rajonā, kakla sāpes

dBlakusparādības novēroja pēcreģistrācijas periodā pacientiem, kuriem tika veikta kaulu smadzeņu transplantācija vai PBPC mobilizācija

eBlakusparādības novēroja klīnisko pētījumu laikā

2. tabula. PBPC mobilizācija veseliem donoriem

MedDRA

Nevēlamās blakusparādības

 

 

 

orgānu sistēmu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

klasifikācija

(≥ 1/10)

(≥ 1/100 līdz

(≥ 1/1 000 līdz

(≥ 1/10 000 līd

(< 1/10 000

 

 

< 1/10)

< 1/100)

z < 1/1 000)

)

Asins un

Trombocitopēnij

Splenomegālijaa

Liesas plīsumsa

 

 

limfātiskās

aa

 

Sirpjveida šūnu

 

 

sistēmas

Leikocitozea

 

krīzea

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

Imūnās

 

 

Anafilaktiska

 

 

sistēmas

 

 

reakcija

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

Laktātdehidrogenāz

Hiperurikēmija

 

 

uztures

 

es koncentrācijas

(urīnskābes

 

 

traucējumi

 

paaugstināšanās

koncentrācijas

 

 

 

 

asinīs

paaugstināšanās

 

 

 

 

 

asinīs)

 

 

Nervu sistēmas

Galvassāpes

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

Asinsvadu

 

 

kapilāru

 

 

sistēmas

 

 

noplūdes

 

 

traucējumi

 

 

sindromsa

 

 

Elpošanas

 

Elpas trūkums

Plaušu asiņošana

 

 

sistēmas

 

 

Asins spļaušana

 

 

traucējumi,

 

 

Infiltrāti plaušās

 

 

krūšu kurvja

 

 

Hipoksija

 

 

un videnes

 

 

 

 

 

slimības

 

 

 

 

 

Aknu un/vai

 

Sārmainās

Aspartāta

 

 

žults izvades

 

fosfatāzes

aminotransferāze

 

 

sistēmas

 

koncentrācijas

s koncentrācijas

 

 

traucējumi

 

paaugstināšanās

paaugstināšanās

 

 

 

 

asinīs

 

 

 

Skeleta-muskuļ

Kaulu-muskuļu

 

Reimatoīdā

 

 

u un saistaudu

sāpesb

 

artrīta

 

 

sistēmas

 

 

paasinājums

 

 

bojājumi

 

 

 

 

 

Nieru un

 

 

Glomerulonefrīts

 

 

urīnizvades

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

aSkatīt turpmāk tekstā

bIetver kaulu sāpes, muguras sāpes, artralģiju, mialģiju, sāpes ekstremitātēs, kaulu-muskuļu sāpes, kaulu-muskuļu sāpes krūšu kurvja rajonā, kakla sāpes

3. tabula. SHN pacienti

MedDRA

Nevēlamās blakusparādības

 

 

 

orgānu sistēmu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

klasifikācija

(≥ 1/10)

(≥ 1/100 līdz

(≥ 1/1 000 līd

(≥ 1/10 000 līd

(< 1/10 000

 

 

< 1/10)

z < 1/100)

z < 1/1 000)

)

Asins un

Splenomegālijaa

Liesas plīsumsa

Sirpjveida

 

 

limfātiskās

Anēmija

Trombocitopēnija

šūnu krīzea

 

 

sistēmas

 

a

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

Hiperurikēmija

 

 

 

 

uztures

Glikozes

 

 

 

 

traucējumi

koncentrācijas

 

 

 

 

 

samazināšanās

 

 

 

 

 

Laktātdehidrogenāze

 

 

 

 

 

s koncentrācijas

 

 

 

 

MedDRA

Nevēlamās blakusparādības

 

 

 

orgānu sistēmu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

klasifikācija

(≥ 1/10)

(≥ 1/100 līdz

(≥ 1/1 000 līd

(≥ 1/10 000 līd

(< 1/10 000

 

 

< 1/10)

z < 1/100)

z < 1/1 000)

)

 

paaugstināšanās

 

 

 

 

 

asinīs

 

 

 

 

Nervu sistēmas

Galvassāpes

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

Elpošanas

Deguna asiņošana

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

traucējumi,

 

 

 

 

 

krūšu kurvja un

 

 

 

 

 

videnes slimības

 

 

 

 

 

Kuņģa-zarnu

Caureja

 

 

 

 

trakta

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

Aknu un/vai

Hepatomegālija

 

 

 

 

žults izvades

Sārmainās fosfatāzes

 

 

 

 

sistēmas

koncentrācijas

 

 

 

 

traucējumi

paaugstināšanās

 

 

 

 

 

asinīs

 

 

 

 

Ādas un

Izsitumi

Ādas asinsvadu

 

 

 

zemādas audu

 

vaskulīts

 

 

 

bojājumi

 

Alopēcija

 

 

 

Skeleta-muskuļ

Kaulu-muskuļu

Osteoporoze

 

 

 

u un saistaudu

sāpesb

 

 

 

 

sistēmas

Artralģija

 

 

 

 

bojājumi

 

 

 

 

 

Nieru un

 

Hematūrija

Proteīnūrija

 

 

urīnizvades

 

Glomerulonefrīts

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

Vispārēji

 

Reakcija

 

 

 

traucējumi un

 

injekcijas vietā

 

 

 

reakcijas

 

 

 

 

 

ievadīšanas

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

aSkatīt turpmāk tekstā

bIetver kaulu sāpes, muguras sāpes, artralģiju, mialģiju, sāpes ekstremitātēs, kaulu-muskuļu sāpes, kaulu-muskuļu sāpes krūšu kurvja rajonā, kakla sāpes

4. tabula. HIV pacienti

MedDRA

Nevēlamās blakusparādības

 

 

 

orgānu sistēmu

 

 

 

 

 

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

klasifikācija

(≥ 1/10)

(≥ 1/100 līdz

(≥ 1/1 000 līdz

(≥ 1/10 000 līdz

(< 1/10 000)

 

 

 

< 1/10)

< 1/100)

< 1/1 000)

 

 

 

 

 

 

 

Asins un

 

Splenomegālijaa

Sirpjveida

 

 

limfātiskās

 

 

šūnu krīzea

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Skeleta-muskuļu

Kaulu-muskuļu

 

 

 

 

un saistaudu

sāpesb

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

bojājumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nieru un

 

 

 

 

Glomerulonefrīts

urīnizvades

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aSkatīt turpmāk tekstā

bIetver kaulu sāpes, muguras sāpes, artralģiju, mialģiju, sāpes ekstremitātēs, kaulu-muskuļu sāpes, kaulu-muskuļu sāpes krūšu kurvja rajonā, kakla sāpes

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Pacientiem, kuri pēc alogēnas kaulu smadzeņu transplantācijas saņēmuši G-CSF terapiju, ziņots par GvHD un nāves gadījumiem (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Pēcreģistrācijas periodā, lietojot granulocītu koloniju stimulējošo faktoru, ziņots par kapilāru noplūdes sindroma gadījumiem. Tie parasti radās pacientiem ar progresējošām ļaundabīgām slimībām, sepsi, lietojot vairākas ķīmijterapijas zāles, vai kuriem tika veikta aferēze (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vēža pacienti

Randomizētos, placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos filgrastīms nepalielināja ar citotoksisko ķīmijterapiju saistītu nevēlamo blakusparādību sastopamības biežumu. Šajos klīniskajos pētījumos par nevēlamām blakusparādībām vienlīdz bieži ziņoja pacientiem filgrastīma/ķīmijterapijas grupā un pacientiem placebo/ķīmijterapijas grupā, un tās bija šādas: slikta dūša un vemšana, alopēcija, caureja, nogurums, anoreksija (samazināta apetīte), gļotādu iekaisums, galvassāpes, klepus, izsitumi, sāpes krūšu kurvī, astēnija, sāpes rīkles-balsenes rajonā (sāpes mutes-rīkles rajonā) un aizcietējumi.

Pacientiem, kuri lietojuši filgrastīmu, pēcreģistrācijas periodā ziņots par ādas asinsvadu vaskulītu. Vaskulīta attīstības mehānisms pacientiem, kuri saņem filgrastīmu, nav zināms. Pamatojoties uz klīnisko pētījumu datiem, sastopamības biežums vērtējams kā retāks.

Pēcreģistrācijas periodā ziņots par Svīta sindroma (akūta febrila dermatoze) gadījumiem. Pamatojoties uz klīnisko pētījumu datiem, sastopamības biežums vērtējams kā retāks.

Klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas periodā dažos gadījumos ziņots par pulmonālām nevēlamām blakusparādībām, tai skaitā intersticiālu plaušu slimību, plaušu tūsku un infiltrātiem plaušās, kas progresējušas līdz elpošanas mazspējai vai akūtam respiratorā distresa sindromam (ARDS), kam var būt letāls iznākums (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pēc filgrastīma lietošanas retāk ziņots par splenomegālijas un liesas plīsuma gadījumiem. Daži liesas plīsuma gadījumi bija letāli (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas periodā sākotnējas vai atkārtotas terapijas gadījumā ziņots par paaugstinātas jutības reakcijām, tai skaitā anafilaksi, izsitumiem, nātreni, angioneirotisko tūsku, aizdusu un hipotensiju. Kopumā vairāk ziņoja par gadījumiem pēc intravenozas ievadīšanas. Dažos gadījumos simptomi atjaunojās atkārtotas lietošanas gadījumā, kas liecināja par cēlonisko saistību.

Filgrastīma lietošana pilnībā jāpārtrauc pacientiem, kuriem radusies nopietna alerģiska reakcija.

Pēcreģistrācijas periodā pacientiem ar sirpjveida šūnu iezīmi vai sirpjveida šūnu anēmiju ir ziņots par atsevišķiem sirpjveida šūnu krīžu gadījumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pamatojoties uz klīnisko pētījumu datiem, sastopamības biežums vērtējams kā retāks.

Vēža slimniekiem, kas ārstēti ar filgrastimu, ziņots par pseidopodagru. Pamatojoties uz klīnisko pētījumu datiem, sastopamības biežums vērtējams kā retāks.

PBPC mobilizācija veseliem donoriem

Veseliem donoriem un pacientiem pēc filgrastīma lietošanas ziņots par biežiem, bet parasti asimptomātiskiem splenomegālijas gadījumiem un ļoti retiem liesas plīsuma gadījumiem. Daži liesas plīsuma gadījumi bija letāli (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņots par pulmonālām nevēlamām blakusparādībām (asins atklepošanu, plaušu asiņošanu, infiltrātiem plaušās, aizdusu un hipoksiju) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Retāk novērots artrīta simptomu paasinājums.

41% donoru radās leikocitoze (leikocīti > 50 x 109/l), un 35% donoru pēc filgrastīma lietošanas un leikaferēzes radās pārejoša trombocitopēnija (trombocīti < 100 x 109/l) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacientiem ar SHN

Novērotas šādas nevēlamās blakusparādības: splenomegālija, kas nelielam skaitam pacientu var būt progresējoša, liesas plīsums un trombocitopēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nevēlamās blakusparādības, kas, iespējams, bija saistītas ar filgrastīma terapiju un parasti radās < 2% SHN pacientu, bija reakcija injekcijas vietā, galvassāpes, hepatomegālija, artralģija, alopēcija, osteoporoze un izsitumi.

Ilgstošas lietošanas gadījumā 2% SHN pacientu ziņots par ādas asinsvadu vaskulītu.

Pacientiem ar HIV

Par splenomegāliju, kas saistīta ar filgrastīma terapiju, ziņots < 3% pacientu. Visi fizikālajā izmeklēšanā konstatētie gadījumi bija viegli vai vidēji izteikti, un to klīniskā gaita bija labdabīga; nevienam pacientam netika noteikta hipersplēnisma diagnoze un nevienam pacientam netika veikta splenektomija. Tā kā splenomegāliju bieži novēro pacientiem ar HIV infekciju, un dažādas pakāpes splenomegālija veidojas vairumam AIDS pacientu, saistība ar filgrastīma terapiju nav skaidra (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Pediatriskos klīniskajos pētījumos iegūtie dati liecina, ka filgrastīma drošums un efektivitāte ir līdzīga pieaugušajiem un bērniem, kas lieto citotoksisku ķīmijterapiju, norādot, ka dažādās vecuma grupās filgrastīma farmakokinētika neatšķiras. Vienīgā nevēlamā blakusparādība, par kuru konsekventi ziņoja bērniem, bija kaulu-muskuļu sāpes, un šie dati neatšķīrās no datiem pieaugušo populācijā.

Nav pietiekamu datu, lai sīkāk izvērtētu filgrastīma lietošanu pediatriskiem pacientiem.

Citas īpašas pacientu grupas

Lietošana geriatrijā

Salīdzinot citotoksisku ķīmijterapiju lietojošas personas, kas vecākas par 65 gadiem, ar jaunākiem pieaugušajiem (> 18 gadiem), kas lieto citotoksisku ķīmijterapiju, netika konstatētas vispārējas drošuma vai efektivitātes atšķirības, kā arī klīniskajā pieredzē netika novērotas atšķirīgas atbildes reakcijas gados vecākiem un jaunākiem pieaugušiem pacientiem. Nav pietiekamu datu, lai izvērtētu filgrastīma lietošanu geriatriskiem pacientiem citām apstiprinātām filgrastīma indikācijām.

Pediatriskie pacienti ar SHN

Pediatriskiem pacientiem ar smagu hronisku neitropēniju, kuri ilgstoši lieto filgrastīmu, ziņots par samazināta kaulu blīvuma un osteoporozes gadījumiem. Pamatojoties uz klīnisko pētījumu datiem, sastopamības biežums vērtējams kā biežs.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Nav noteikta filgrastīma iedarbība pārdozēšanas gadījumā. Pēc filgrastīma terapijas pārtraukšanas cirkulējošo neitrofilo leikocītu skaits 1 - 2 dienu laikā samazinās par 50% un normas līmeni sasniedz 1 - 7 dienu laikā.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: imūnstimulatori, koloniju stimulētājfaktori, ATĶ kods: L03AA02 Filgrastim HEXAL ir līdzīgas bioloģiskas izcelsmes zāles. Sīkāka informācija ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

Cilvēka G-CSF ir glikoproteīns, kas regulē funkcionējošu neitrofilo leikocītu veidošanos un izdalīšanos no kaulu smadzenēm. Filgrastim HEXAL, kas satur r-metHuG-CSF (filgrastīmu), izraisa ievērojamu neitrofilo leikocītu skaita un nelielu monocītu skaita pieaugumu perifērajās

asinīs 24 stundu laikā. Dažiem SHN pacientiem filgrastīms var ierosināt arī nelielu cirkulējošo eozinofilo un bazofilo leikocītu skaita pieaugumu salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli; dažiem no šiem pacientiem jau pirms ārstēšanas novēro eozinofīliju vai bazofīliju. Neitrofilo leikocītu skaita pieaugums, lietojot ieteicamās devas, ir atkarīgs no devas lieluma. Veicot hemotakses un fagocitozes darbības pārbaudes, konstatēts, ka neitrofilo leikocītu, kas veidojas pēc filgrastīma lietošanas, darbība atbilst normai vai pat pārsniedz tās. Pēc filgrastīma terapijas pārtraukšanas cirkulējošo neitrofilo leikocītu skaits 1 - 2 dienu laikā samazinās par 50% un normas līmeni sasniedz 1 - 7 dienu laikā.

Filgrastīma lietošana pacientiem, kuri saņem citotoksisku ķīmijterapiju, būtiski samazina neitropēnijas un febrilas neitropēnijas sastopamības biežumu, smagumu un ilgumu. Filgrastīma terapija būtiski samazina febrilas neitropēnijas, antibiotiku lietošanas un hospitalizācijas ilgumu pēc indukcijas ķīmijterapijas akūtas mieloleikozes gadījumā vai pēc mieloablatīvas terapijas, kam seko kaulu smadzeņu transplantācija. Nevienā no gadījumiem nesamazinājās paaugstinātas temperatūras sastopamības biežums un dokumentēto infekciju sastopamības biežums. Pacientiem, kuriem veica mieloablatīvu terapiju un pēc tam – kaulu smadzeņu transplantāciju, laika periods, kurā novēroja paaugstinātu temperatūru, nesamazinājās.

Filgrastīma lietošana monoterapijas veidā vai pēc ķīmijterapijas mobilizē asinsrades cilmes šūnas perifērajās asinīs. Šīs autologās PBPC var savākt un pēc lielu devu citotoksiskās terapijas ievadīt, vai nu aizstājot kaulu smadzeņu transplantāciju, vai papildus kaulu smadzeņu transplantācijai. PBPC infūzija paātrina asinsrades atjaunošanos, samazinot hemorāģisko komplikāciju ilgumu un trombocītu transfūziju nepieciešamību.

Recipientiem, kuri saņēma ar filgrastīmu mobilizētās alogēnās PBPC, novēroja daudz straujāku hematoloģisko atveseļošanos, kas būtiski samazināja trombocītu skaita atjaunošanos bez transfūzijām salīdzinājumā ar alogēno kaulu smadzeņu transplantāciju.

Vienā retrospektīvā Eiropas pētījumā, kurā tika vērtēta G-CSF lietošana pēc alogēnu kaulu smadzeņu transplantācijas pacientiem ar akūtām leikozēm, tika iegūti dati, kas liecināja par paaugstinātu transplantāta atgrūšanas slimības risku, paaugstinātu ar ārstēšanu saistīto mirstību un paaugstinātu mirstību G-CSF lietošanas gadījumā. Citā retrospektīvā starptautiskā pētījumā pacientiem ar akūtām un hroniskām mieloleikozēm netika konstatēta ietekme uz transplantāta atgrūšanas slimības risku, ar ārstēšanu saistīto risku un mirstību. Alogēno transplantāciju pētījumu metaanalīzē, kas ietvēra deviņu prospektīvu randomizētu pētījumu, 8 retrospektīvu pētījumu un 1 gadījuma-kontroles pētījuma rezultātu analīzi, netika konstatēta ietekme uz akūtas vai hroniskas transplantāta atgrūšanas slimības risku vai agrīnas ar ārstēšanu saistītas mirstības risku.

Transplantāta atgrūšanas slimības un ar ārstēšanu saistītas mirstības relatīvais risks (95% TI) pēc ārstēšanas ar G-CSF, kas tika veikta pēc kaulu smadzeņu transplantācijas

 

 

 

Akūta II - IV

Hroniska

Ar ārstēšanu

 

 

 

pakāpes

 

Pētījuma

 

transplantāta

Publikācija

N

transplantāta

saistīta

periods

atgrūšanas

 

 

atgrūšanas

mirstība

 

 

 

slimība

 

 

 

slimība

 

 

 

 

 

 

Metaanalīze

 

 

1,08

1,02

0,70

(2003)

1986 - 2001a

1 198

(0,87, 1,33)

(0,82, 1,26)

(0,38, 1,31)

Eiropas

 

 

 

 

 

retrospektīvs

 

 

1,33

1,29

1,73

pētījums (2004)

1992 - 2002b

1 789

(1,08, 1,64)

(1,02, 1,61)

(1,30, 2,32)

Starptautisks

 

 

 

 

 

retrospektīvs

 

 

1,11

1,10

1,26

pētījums (2006)

1995 - 2000b

2 110

(0,86, 1,42)

(0,86, 1,39)

(0,95, 1,67)

aAnalīzē tika iekļauti pētījumi, kuros šā perioda laikā tika veikta kaulu smadzeņu transplantācija; dažos pētījumos tika lietots GM-CSF

bAnalīzē tika iekļauti pacienti, kuri šā perioda laikā saņēma kaulu smadzeņu transplantātu

Filgrastīma lietošana PBPC mobilizācijai veseliem donoriem pirms alogēnu PBPC transplantācijas

Veseliem donoriem 4 - 5 dienas pēc kārtas subkutāni ievadot devu 1 MV/kg/dienā (10 μg/kg/dienā), vairumā gadījumu pēc divām leikaferēzēm iespējams savākt

≥ 4 x 106 CD34+ šūnu/recipienta ķermeņa masas kg.

Filgrastīma lietošana pacientiem (bērniem vai pieaugušiem) ar SHN (smagu iedzimtu, ciklisku vai idiopātisku neitropēniju) ilgstoši paaugstina ANC perifērās asinīs un samazina infekciju un ar tām saistītu notikumu sastopamības biežumu.

Filgrastīma lietošana pacientiem ar HIV infekciju uztur normālu neitrofilo leikocītu skaitu, kas ļauj lietot plānotās pretvīrusu un/vai citu mielosupresīvo zāļu devas. Nav iegūti pierādījumi, ka pacientiem ar HIV infekciju, kas ārstēšanā saņem filgrastīmu, pastiprinātos HIV replikācija.

Līdzīgi kā citiem hematopoēzes stimulētājfaktoriem, G-CSF konstatēta stimulējoša ietekme uz cilvēka endotēlija šūnām in vitro.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Randomizētos, dubultaklos, vienreizējas devas un vairāku devu šķērsgriezuma pētījumos 204 veseliem brīvprātīgajiem tika konstatēts, ka Filgrastim HEXAL farmakokinētikas profils ir salīdzināms ar atsauces zāļu profilu pēc subkutānas un intravenozas ievadīšanas.

Uzsūkšanās

Subkutāni ievadot vienreizēju 0,5 MV/kg (5 µg/kg) devu, maksimālā seruma koncentrācija (Cmax) tika sasniegta pēc tmax 4,5 ± 0,9 stundām (vidējais ± SD).

Izkliede

Izkliedes tilpums asinīs ir aptuveni 150 ml/kg. Pēc ieteicamo devu subkutānas ievadīšanas seruma koncentrācijas 8 - 16 stundas saglabājās lielākas nekā 10 ng/ml. Gan pēc intravenozas, gan subkutānas ievadīšanas pastāvēja pozitīva lineāra sakarība starp filgrastīma devu un seruma koncentrāciju.

Eliminācija

Pēc vienreizēju subkutānu devu ievadīšanas filgrastīma vidējais seruma eliminācijas pusperiods (t½) bija diapazonā no 2,7 stundām (1,0 MV/kg, 10 µg/kg) līdz 5,7 stundām (0,25 MV/kg, 2,5 µg/kg) un pēc 7 dienu lietošanas tas pagarinājās attiecīgi līdz 8,5 - 14 stundām.

Veicot ilgstošu filgrastīma infūziju laika periodā līdz 28 dienām pacientiem pēc autologo kaulu smadzeņu transplantācijas, netika konstatēti pierādījumi par zāļu uzkrāšanos un eliminācijas pusperiodi bija salīdzināmi.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Filgrastīms tika 1 gadu pētīts atkārtotu devu toksicitātes pētījumos, kuru rezultāti liecināja par izmaiņām, kas saistāmas ar paredzamu farmakoloģisku iedarbību, tostarp leikocītu skaita pieaugumu, mieloīdu hiperplāziju kaulu smadzenēs, granulocītu asinsradi ārpus kaulu smadzenēm un liesas palielināšanos. Šīs izmaiņas vairs neradās pēc terapijas pārtraukšanas.

Pētījumos ar žurkām un trušiem tika pētīta filgrastīma ietekme uz prenatālo attīstību. Intravenozi

(80 µg/kg/dienā) ievadot filgrastīmu trušiem organoģenēzes periodā, deva mātītei bija toksiska, kā arī palielinājās spontāno abortu skaits, pēcimplantācijas abortu skaits un samazinājās dzīvi piedzimušo mazuļu vidējais skaits un augļa ķermeņa masa.

Saskaņā ar ziņotajiem datiem par citu filgrastīma produktu, kas ir līdzīgs šeit minētajam filgrastīma produktam, tika novēroti salīdzināmi rezultāti, kā arī palielinājās augļa malformācijas gadījumu skaits, lietojot devu 100 µg/kg/dienā, kas ir mātītei toksiska deva un atbilst sistēmiskai ekspozīcijai, kura ir aptuveni 50–90 reizes lielāka par ekspozīciju, ko novēroja pacientiem, kas tika ārstēti ar klīnisko devu 5 µg/kg/dienā. Šajā pētījumā deva, pie kuras novēroja embrija/augļa toksicitātes nevēlamu iedarbību, bija 10 µg/kg/dienā, un tā atbilst sistēmiskai ekspozīcijai, kura ir aptuveni 3–5 reizes lielāka par ekspozīciju, ko novēroja pacientiem, kas tika ārstēti ar klīnisko devu.

Grūsnām žurkām ievadot devas līdz 575 µg/kg/dienā, netika novērota toksicitāte mātītei vai auglim. Žurku pēcnācējiem, kam perinatālajā un zīdīšanas periodā tika ievadīts filgrastīms, tika novērota ārējās diferenciācijas un attīstības aizkavēšanās (≥20 µg/kg/dienā) un nedaudz samazināts izdzīvošanas rādītājs (100 µg/kg/dienā).

Netika novērota filgrastīma ietekme uz žurku tēviņu un mātīšu fertilitāti.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Glutamīnskābe Sorbīts (E420) Polisorbāts 80 Ūdens injekcijām

6.2.Nesaderība

Filgrastim HEXAL nedrīkst atšķaidīt ar nātrija hlorīda šķīdumu.

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

Atšķaidīts filgrastīms var adsorbēties uz stikla un plastmasas materiāliem, ja vien tas nav atšķaidīts ar 50 mg/ml (5%) glikozes šķīdumu (skatīt 6.6. apakšpunktu).

6.3.Uzglabāšanas laiks

36 mēneši.

Pēc atšķaidīšanas: atšķaidīta infūziju šķīduma ķīmiskā un fizikālā lietošanas stabilitāte saglabājas 24 stundas 2°C līdz 8°C temperatūrā. No mikrobioloģiskā viedokļa zāles ir jāizlieto nekavējoties. Ja zāles netiek izmantotas nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms

lietošanas atbild lietotājs, un tas parasti nedrīkst būt ilgāks par 24 stundām 2 C līdz 8°C temperatūrā, izņemot, ja atšķaidīšana ir veikta kontrolētos un apstiprinātos aseptiskos apstākļos.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2°C - 8°C).

Pilnšļirci uzglabāt ārējā iepakojumā, sargāt no gaismas.

Preparāta uzglabāšanas laikā un ambulatorās lietošanas nolūkos, pacients var to izņemt no ledusskapja un glabāt istabas temperatūrā (ne augstākā par 25°C) laika posmā līdz 72 stundām. Šī laika posma beigās preparātu nevajadzētu likt atpakaļ ledusskapī, bet vajadzētu likvidēt.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

Pilnšļirce (I tipa stikls) ar injekcijas adatu (nerūsējošais tērauds) un adatas aizsargu vai bez tā, kas satur 0,5 ml šķīduma.

Iepakojuma lielumi: 1, 3, 5 vai 10 pilnšļirces.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Pirms lietošanas šķīdums vizuāli jāpārbauda. Drīkst izmantot tikai dzidrus šķīdumus, kas nesatur daļiņas.

Nejauša sasaldēšana nelabvēlīgi neietekmē filgrastīma stabilitāti.

Filgrastim HEXAL nesatur konservantus. Ņemot vērā varbūtējā mikrobioloģiskā piesārņojuma risku, Filgrastim HEXAL šļirces ir paredzētas tikai vienreizējai lietošanai.

Šļirces adatas vāciņa iekšdaļa var saturēt sauso kaučuku (lateksu). Personām ar paaugstinātu jutību pret lateksu jāievēro īpaša piesardzība, lietojot Filgrastim HEXAL (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Atšķaidīšana pirms ievadīšanas (izvēles)

Ja nepieciešams, Filgrastim HEXAL var atšķaidīt ar 50 mg/ml (5%) glikozes šķīdumu.

Nekādā gadījumā zāles nav ieteicams atšķaidīt līdz koncentrācijai < 0,2 MV/ml (2 μg/ml).

Ja pacientu ārstēšanai tiek izmantots filgrastīms, kas ir atšķaidīts līdz koncentrācijai

< 1,5 MV/ml (15 μg/ml), šķīdumam jāpievieno cilvēka seruma albumīns (CSA) līdz galīgai koncentrācijai 2 mg/ml.

Piemērs: ja galīgais tilpums ir 20 ml un kopējā filgrastīma deva tajā ir mazāka nekā 30 MV (300 μg), šķīdumam jāpievieno 0,2 ml 200 mg/ml (20%) cilvēka seruma albumīna šķīdums (atbilstoši Ph. Eur.).

Ja atšķaidīšanai tiek izmantots 50 mg/ml (5%) glikozes šķīdums, filgrastīms ir saderīgs ar stiklu un dažādām plastmasām, ieskaitot polivinilhlorīdu, poliolefīnu (polipropilēna un polietilēna kopolimēru), kā arī polipropilēnu.

Pilnšļirces ar adatas aizsargu izmantošana

Adatas aizsargs pārklāj adatu pēc injekcijas, lai nepieļautu saduršanos ar adatu. Tas neietekmē šļirces darbību. Lēnām un vienmērīgi nospiediet virzuli, kamēr ir ievadīta visa deva, un virzuli vairs nav iespējams nospiest. Turot virzuli nospiestu, izvelciet šļirci no pacienta injekcijas vietas. Adatas aizsargs pārklās adatu, kad tiks atlaists virzulis.

Pilnšļirces bez adatas aizsarga izmantošana

Ievadiet devu, atbilstoši standarta protokolam.

Likvidēšana

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

HEXAL AG

Industriestrasse 25

D-83607 Holzkirchen

Vācija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

Filgrastim HEXAL 30 MV/0,5 ml šķīdums injekcijām vai infūzijām pilnšļircē

EU/1/08/496/001

EU/1/08/496/002

EU/1/08/496/003

EU/1/08/496/004

EU/1/08/496/009

EU/1/08/496/010

EU/1/08/496/011

EU/1/08/496/012

Filgrastim HEXAL 48 MV/0,5 ml šķīdums injekcijām vai infūzijām pilnšļircē

EU/1/08/496/005

EU/1/08/496/006

EU/1/08/496/007

EU/1/08/496/008

EU/1/08/496/013

EU/1/08/496/014

EU/1/08/496/015

EU/1/08/496/016

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2009. gada 06. februāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2013. gada 13. novembris

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

<{MM/GGGG}>

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas