Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
Atlasīt vietnes valodu

Filgrastim ratiopharm (filgrastim) – Zāļu apraksts - L03AA02

Updated on site: 06-Oct-2017

Zāļu nosaukumsFilgrastim ratiopharm
ATĶ kodsL03AA02
Vielafilgrastim
RažotājsRatiopharm GmbH

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Filgrastim ratiopharm 30 MSV/0,5 ml šķīdums injekcijām vai infūzijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml šķīduma injekcijām vai infūzijām satur 60 miljonus starptautisko vienību [MSV] (600 µg) filgrastima.

Katra pilnšļirce satur 30 MSV (300 µg) filgrastima 0,5 ml šķīduma injekcijām vai infūzijām.

Filgrastimu (rekombinantais metionila cilvēka granulocītu koloniju stimulētājfaktors) ražo Escherichia coli K802, izmantojot DNS rekombinanto tehnoloģiju.

Palīgviela: katrs mililitrs šķīduma satur 50 mg sorbīta.

 

tas

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

 

 

 

 

ē

3.

ZĀĻU FORMA

 

istr

Šķīdums injekcijām vai infūzijām.

 

 

 

 

Dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

ğ

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

re

 

 

 

 

4.1 Terapeitiskās indikācijas

 

 

nav

Filgrastim ratiopharm ir indicēts, lai mazinātu eitropēnijas ilgumu un febrilas neitropēnijas rašanos

 

vairs

pacientiem, kuriem ar citotoksisku ķīmijterapiju ārstē ļaundabīgu audzēju (izņēmums ir hroniska

mieloīda leikēmija un mielodispla ti kais

indroms), kā arī lai mazinātu neitropēnijas ilgumu

pacientiem, kuri saņem mieloablatīvo te apiju pēc kaulu smadzeņu transplantācijas un ir pakļauti

palielinātam ilgstošas un smagas ne t opēnijas riskam. Filgrastima drošība un efektivitāte

pieaugušajiem un bērniem,kuri saņem citotoksisku ķīmijterapiju, ir līdzīga.

Filgrastim ratiopharm ir indicēts perifērisko asiņu cilmes šūnu (PBPC) mobilizācijai.

les9

pieaugušajiem) ar smagu iedzimtu ciklisku vai idiopātisku neitropēniju,

Pacientiem (bērniem

kuriem absolūtais neitrofilo leikocītu skaits (ANC) ir ≤ 0,5 x 10 /l un kuriem anamnēzē ir smagas vai atkārtotas inf kcija , indicēta ilgstoša Filgrastim ratiopharm lietošana, lai palielinātu neitrofilo leikocāītu skaitu un mazinātu ar infekciju saistītu traucējumu ilgumu.

ZFilgrastim ratiopharm indicēts ilgstošas neitropēnijas ārstēšanai (ANC mazāks par vai vienāds ar 1,0 x 10 /l) pacientiem ar progresējošu HIV infekciju, lai mazinātu bakteriālu infekciju risku, kad nevar izmantot citas neitropēnijas kontrolēšanas iespējas.

4.2 Devas un lietošanas veids

Īpašas prasības

Filgrastima terapiju drīkst nozīmēt vienīgi sadarbībā ar onkoloģijas centru, kam ir pieredze darbā ar granulocītu koloniju stimulētājfaktoru (granulocyte-colony stimulating factor G-CSF) un hematoloģijā, kā arī vajadzīgais diagnostikas aprīkojums. Mobilizācijas un aferēzes procedūras jāveic sadarbībā ar onkoloģijas-hematoloģijas centru, kam ir pietiekama pieredze šajā jomā un kur iespējams veikt atbilstošu asiņu cilmes šūnu kontroli.

Noteikta citotoksiska ķīmijterapija

Filgrastima ieteicamā deva ir 0,5 MSV (5 μg)/kg dienā. Filgrastima pirmo devu nedrīkst ievadīt ātrāk kā 24 stundas pēc citotoksiskās ķīmijterapijas. Filgrastimu var nozīmēt katru dienu subkutānu injekciju veidā vai intravenozu infūziju veidā, atšķaidot ar glikozes 50 mg/ml (5 %) šķīdumu infūzijām un ievadot 30 minūtes ilgas infūzijas veidā (atšķaidīšanas instrukcijas sk. apakšpunktā 6.6.).

Vairumā gadījumu priekšroka tiek dota subkutānai ievadīšanai. Vienreizējas devas pētījumā ir konstatēti daži fakti, kas ļauj domāt, ka intravenoza lietošana varētu saīsināt zāļu darbības ilgumu. To klīniskais nozīmīgums attiecībā uz vairāku devu ievadīšanu nav noskaidrots. Zāļu ievadīšanas veida izvēlei, jāpamatojas uz individuāliem klīniskajiem apstākļiem. Nejaušinātos klīniskajos pētījumos tika izmantota deva 23 MSV (230 μg)/m2 dienā (4,0–8,4 μg/kg dienā), ko ievadīja subkutāni.

 

Filgrastima lietošana katru dienu jāturpina tik ilgi, līdz atjaunojies normāls neitrofilo leikocī u sk its

 

pēc tam, kad tas bijis sasniedzis zemāko punktu. Pēc ķīmijterapijas ierobežotu audz ju, limfomas vai

 

limfoīdas leikēmijas ārstēšanai paredzamais terapijas ilgums, kāds vajadzīgs šo k it iju izpildei, bū

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

tas

 

līdz 14 dienas. Pēc akūtas mieloīdas leikēmijas ārstēšanas uzsākšanas un nos ip ināšanas terapija būt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ē

 

ievērojami ilgāka (līdz 38 dienas) atkarībā no pielietotās citotoksiskās ķīmij erapijas veida, devas un

 

shēmas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pacientiem, kuri saņem citotoksisku ķīmijterapiju, parasti 1–2 dienas pēc f lgrastima terapijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

istr

 

 

uzsākšanas novēro neitrofilo leikocītu skaita pārejošu palielināšanos. Tomēr, lai panāktu ilgtspējīgu

 

terapeitisko atbildreakciju, filgrastima terapiju nedrīkst pā t aukt, pirms neitrofilo leikocītu skaits nav

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ğ

 

 

bijis sasniedzis zemāko punktu un pēc tam atgriezies no mas ob žās. Filgrastim terapijas priekšlaicīga

 

pārtraukšana pirms paredzamā neitrofilo leikocītu skaita viszemākā līmeņa sasniegšanas nav

 

ieteicama.

 

 

 

 

 

 

re

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pacienti, kuri pēc kaulu smadzeņu transplantācij

s saņēmuši mieloablatīvo terapiju

 

 

Filgrastima ieteicamā sākumdeva ir 1,0 MSV (10 μg)/kg dienā, ievadot 30 minūtes vai 24 stundas

 

ilgas intravenozas infūzijas veidā,

1,0 MSV (10 μg)/kg dienā, ievadot 24 stundas ilgas

 

 

nepārtrauktas subkutānas infūzijas veidā. Filgrastims jāizšķīdina 20 ml 50 mg/ml (5 %) glikozes

 

 

 

 

 

nav

 

 

 

 

šķīduma infūzijām (instrukc jas par atšķaidīšanu sk. apakšpunktā 6.6).

 

 

 

Filgrastima pirmo devu nedrīkst evadīt ātrāk kā 24 stundas pēc citotoksiskās ķīmijterapijas vai

 

24 stundas pēc kaulu sm dzeņu infūzijas.

 

 

 

 

 

 

 

 

Pēc tam, kad neitrofilo leikocītu skaits sasniedzis zemāko punktu, filgrastima dienas deva jātitrē

 

atkarībā no neitrofilo leikocītu atbildreakcijas, vadoties pēc šādas shēmas.

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

 

 

 

 

Neitrofi o ikocītu kaits

 

 

 

 

Filgrastima devas pielāgošana

 

 

> 1,0 x 109/l 3 di nas pēc kārtas

 

 

 

 

Samazināt līdz 0,5 MSV (5 µg)/kg dienā

 

Tad, ja ANC saglabājas > 1,0 x 109/l vēl 3 dienas

 

 

Pārtraukt lietot filgrastimu

 

 

pēc k rtas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ja ANC rstēšanas laikā samazinās līdz < 1,0 x 10

/l, filgrastima deva atkal jāpalielina saskaņā ar iepriekš

 

ā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

sniegtajiem norādījumiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Veicot PBPC mobilizāciju pacientiem, kuri saņem mielosupresīvu vai mieloablatīvu terapiju, kam seko autologu perifērisko asiņu cilmes šūnu transplantācija

Ja lieto tikai filgrastimu, tā ieteicamā deva PBPC mobilizācijas gadījumā ir 1,0 MSV (10 μg)/kg dienā, veicot nepārtrauktu subkutānu infūziju 24 stundu garumā vai vienu subkutānu injekcija dienā 5–

7 dienas pēc kārtas. Lai ievadītu filgrastimu ievadītu infūzijas veidā, tas jāizšķīdina 20 ml 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīduma infūzijām (instrukcijas par atšķaidīšanu sk. apakšpunktā 6.6). Leikoferēzes laiks: bieži vien pietiek ar 1 vai 2 leikoferēzes procedūrām 5. un 6. dienā. Citos apstākļos var būt

vajadzīgas papildu leikoferēzes procedūras. Filgrastima lietošana jāturpina līdz pēdējai leikoferēzes procedūrai.

Filgrastima ieteicamā deva PBPC mobilizācijas gadījumā pēc mielosupresīvas ķīmijterapijas ir 0,5 MSV (5 μg)/kg dienā, ko ievada subkutānas injekcijas veidā, sākot ar pirmo dienu pēc

ķīmijterapijas beigām, līdz neitrofilo leikocītu skaits sasniedzis zemāko punktu un atgriezies normas robežās. Leikoferēze jāveic laikposmā, kad ANC no < 0,5 x 109/l pieaudzis līdz > 5,0 x 109/l. Pacientiem, kuriem nav veikta plaša ķīmijterapija, nereti pietiek ar vienu leikoferēzes procedūru. Citos apstākļos ieteicamas papildu leikoferēzes procedūras.

Pacientiem ar smagu hronisku neitropēniju (SHN)

 

tas

 

ē

Iedzimta neitropēnija

 

 

 

Ieteicamā sākumdeva ir 1,2 MSV (12 μg)/kg dienā, ievadot subkutāni v enre zējas devas vai dalītu

devu veidā.

 

istr

Idiopātiska vai cikliska neitropēnija

 

Ieteicamā sākumdeva ir 0,5 MSV (5 μg)/kg dienā, ievadot subkutāni vi nreizējas devas vai dalītu devu

veidā.

ğ

re

 

Devas pielāgošana

 

Filgrastims jālieto katru dienu subkutānu injekciju

 

eidā, līdz sasniegts un noturēts neitrofilo leikocītu

PBPC mobilizācijai veseliem donoriem pirms alogēnas perifērisko asiņu cilmes šūnu transplantācijas

PBPC mobilizācijai veseliem donoriem filgrastims jālieto devā 1,0 MSV (10 μg)/kg dienā subkutāni 4–5 dienas pēc kārtas. Piektajā dienā jāsāk leikoferēze, kas, ja nepieciešams, jāturpina līdz ses j i dienai, lai iegūtu 4 x 106 CD34+ šūnas uz kg saņēmēja ķermeņa masas.

skaits virs 1,5 x 109/l. Kad panākta atbildreakcij , jānos ka minimālā efektīvā deva šāda līmeņa saglabāšanai. Lai saglabātu atbilstošu neitrofilo leikocītu skaitu, vajadzīga ilgstoša zāļu lietošana katru

dienu. Pēc vienas vai divām ārstēšanas edēļām atkarībā no pacienta atbildes reakcijas sākumdevu var

dubultot vai samazināt uz pusi. Pēc tam devu ik pēc 1 līdz 2 nedēļām var individuāli pielāgot, lai

vidējais neitrofilo leikocītu skaits

nav

aglabātos robežās no 1,5 x 109/l līdz 10 x 109/l. Pacientiem, kuriem

ir smagas infekcijas, var apsvē t

t aujāku devas kāpināšanu. Klīniskajos pētījumos 97 % pacientu,

kam novēroja atbildreakciju, tā b ja p lnīga pie devas 2,4 MSV (24 μg)/kg dienā. Nav apstiprināta

filgrastima drošība ilgtermiņā, ja to pacientiem ar SHN lieto devā virs 2,4 MSV (24 μg)/kg dienā.

Pacientiem ar HIV infekcijuvairs

Neitroplesēnijas novēršanai

Filgrastima ieteicamā ākumdeva 0,1 MSV (1 μg)/kg dienā, ievadot subkutānas injekcijas veidā, un maksimā ā titrējamā deva ir 0,4 MSV (4 μg)/kg dienā, līdz izdevies panākt un saglabāt normālo neitrofiāo ikocītu skaitu (ANC > 2,0 x 109/l). Klīniskajos pētījumos šādām devām atbildreakciju novēroja > 90 % pacientu, un neitropēniju novērst izdevās vidēji 2 dienās.

ZNelielam skaitam pacientu (< 10 %) neitropēnijas novēršanai bija vajadzīgas devas līdz 1,0 MSV (10 μg)/kg dienā.

Normāla neitrofilo leikocītu skaita saglabāšanai

Kad neitropēnija novērsta, jānosaka minimālā efektīvā deva normāla neitrofilo leikocītu skata saglabāšanai. Ieteicams pielāgot sākumdevu, pārejot uz zāļu subkutānu injicēšanu katru otro dienu devā 30 MSV (300 μg) dienā. Atkarībā no pacienta ANC, var būt nepieciešama arī tālāka devas pielāgošana, lai neitrofilo skaits saglabātos > 2,0 x 109/l. Klīniskajos pētījumos, lai ANC saglabātos virs > 2,0 x 109/l, devu 30 MSV (300 μg) bija nepieciešams ievadīt 1 līdz 7 dienas nedēļā, un vidējais zāļu lietošanas biežums bija 3 dienas nedēļā. Lai ANC saglabātu > 2,0 x 109/l, var būt nepieciešama zāļu ilgstoša lietošana.

Īpaši brīdinājumi

Specifiskas pacientu grupas

Vecāka gadagājuma pacienti

Filgrastima klīniskajos pētījumos ir piedalījies arī neliels skaits vecāka gadagājuma pacientu, taču īpaši pētījumi ar šo pacientu grupu nav veikti, tādēļ īpašus ietiekamus par devām sniegt nevar.

Pacienti ar nieru vai aknu darbības traucējumiem

Pētījumos par filgrastima lietošanu pacientiem ar smagiem nieru vai aknu darbības traucējumiem konstatēts, ka filgrastima farmakokinētika un farmakodinamika šādos gadījumos ir identiska kā veseliem indivīdiem. Devas pielāgošana šādos apstākļos nav nepieciešama.

Lietošana bērniem SHN un vēža gadījumā

 

 

Sešdesmit pieci procenti pacientu SCN izmēģinājuma programmā bija jaunāki par 18 gadiem.

Ārstēšanas efektivitāte šajā grupā, ko galvenokārt veidoja pacienti ar iedzimtu neitropēniju, bija

 

 

ē

viennozīmīgi skaidra. Attiecībā uz bērniem, kuriem ārstēja smagu hronisku neitropēniju, drošīb

profila atšķirības netika novērotas.

istr

Klīnisko pētījumu dati attiecībā uz bērniem liecina, ka filgrastima drošība un efek ivitāte tas

pieaugušajiem un bērniem, kuri saņem citotoksisku ķīmijterapiju, ir identi ka.

 

 

ğ

 

Ieteicamās devas bērniem ir tādas pašas kā pieaugušajiem, kuri saņem m elo upresīvu citotoksisku ķīmijterapiju.

4.3

Kontrindikācijas

 

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai kādu no palīgvielām.

4.4

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietoš ā

re

 

nav

 

Filgrastimu nedrīkst lietot, lai palielinātu citotoksiskās ķīmijterapijas devu ārpus noteiktajām lietošanas shēmām (sk.vairstālāk).

Filgrastimu nedrīkst lietot pac ent em ar smagu iedzimtu neitropēniju (Kostmana sindromu), kuras gadījumā ir patoloģiska citoģenēt ska (sk. tālāk).

Īpaši piesardzības pasākumi p cientiem ar akūtu mieloīdu leikēmiju

Ļaundablesīgo šūnu augšana

Granulocītu koloniju timulētājfaktors var veicināt mieloīdo šūnu augšanu in vitro, un līdzīgu ietekmi var novērot arī uz dažām ne-mieloīdām šūnām in vitro.

Filgrastimaā drošība un efektivitāte, lietojot to pacientiem ar mielodisplastisko sindromu vai hronisku Zmielogēnu leikēmiju, nav apstiprināta. Tādēļ filgrastims nav indicēts šādu traucējumu ārstēšanai. Īpaša uzmanība j pievērš tam, lai hroniskas mieloīdas leikēmijas saasinājumu atšķirtu no akūtas mieloīdas

leikēmijas.

Ņemot vērā ierobežotos datus par drošību un efektivitāti, pacientiem ar sekundāru AML filgrastims jālieto piesardzīgi.

Nav apstiprināta filgrastima drošība un efektivitāte, lietojot to agrāk neārstētiem AML pacientiem līdz 55 gadu vecumam ar labu citoģenētiku [t(8;21), t(15;17) un inv(16)].

Citi īpaši piesardzības pasākumi

Pacientiem ar vienlaikus esošām osteoporotiskām kaulu slimībām, kuri saņem nepārtrauktu filgrastima terapiju vairāk kā 6 mēnešu garumā, var būt indicēta kaulu blīvuma kontrole.

Retos gadījumos pēc G-CSF lietošanas ir ziņots par nevēlamām blakusparādībām, kas skar plaušas. Lielāks risks var būt pacientiem, kuriem nesen bijuši plaušu infiltrāti vai pneimonija. Plaušu simptomu, piemēram, klepus, drudža un dispnojas sākums saistībā ar rentgenoloģiskām plaušu infiltrātu pazīmēm un plaušu darbības pasliktināšanos var būt pazīmes, kas brīdina par pieaugušo respiratorā distresa sindromu (RDS). Tādos gadījumos jāpārtrauc lietot filgrastims un jāveic atbilstoša ārstēšana.

Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem ar vēzi

Leikocitoze

tas

 

Leikocītu skaits 100 x 109/l vai lielāks tika novērots mazāk kā 5 % pacientu, kuri saņēma filgra timu devās virs 0,3 MSV/kg dienā (3 μg/kg dienā). Nav saņemti ziņojumi par nevēlamajām

blakusparādībām, kas būtu tieši saistāmas ar šādu leikocitozes pakāpi. Tomēr, ņemot vērā iespēj mo risku saistībā ar smagu leikocitozi, filgrastima terapijas laikā regulāri jānosaka leikocēī u sk i . Ja pēc

paredzamā zemākā punkta leikocītu skaits pārsniedz 50 x 109/l, filgrastima lietošana nekav jo ies

 

 

istr

 

jāpārtrauc. Tomēr, lietojot filgrastimu PBPC mobilizācijai, filgrastima lietošana jāpā

auc vai ā deva

jāsamazina tad, ja leikocītu skaits pieaug līdz > 70 x 109/l.

 

 

 

 

Ar palielinātu ķīmijterapijas devu saistītie riski

ğ

 

 

Īpaša piesardzība jāievēro, ārstējot pacientus ar lielām ķīmijterapijas devām, jo nav pierādīts labāks

iznākums saistībā ar audzēju, bet ķīmijterapijas līdzekļu intensificētās devas var izraisī

 

pastiprinātu

 

re

 

 

 

toksicitāti, tostarp kardiālu, pulmonāru, neiroloģisku un dermatoloģisku iedarbību (skatīt izmantotā ķīmijterapijas līdzekļa zāļu aprakstu).

Filgrastima monoterapija neizslēdz trombocitopnavēniju un anēmiju mielosupresīvas ķīmijterapijas dēļ. Ja pacients saņem lielākas ķīmijterapijas devas (piem., pilnas de as noteiktajā shēmā), viņam var būt palielināts trombocitopēnijas un anēmijas risks. Ieteic ms regulāri kontrolēt trombocītu skaitu un hematokrītu. Īpaša piesardzība jāievēro, lietojot tsevišķus ķīmijterapijas līdzekļus vai to kombinācijas, ja ir zināms, ka šie līdzekļi var izr isīt sm gu trombocitopēniju.

Ir pierādīts, ka filgrastimavairsmobilizētā PBPC samazina trombocitopēnijas smaguma pakāpi un ilgumu pēc mielosupresīvas vai mieloablatīvas ķīmijterapijas.

Citi īpaši piesardzības pasākumi

Pētījumi par filgrastima ied rbību pacientiem ar būtiski samazinātu mieloīdo cilmes šūnu skaitu nav veikti. Filgrastims primāri d rboj s uz neitrofilo leikocītu prekursoriem, palielinot neitrofilo leikocītu skaitu. Tādēļ pacientiem s m zinātu prekursoru skaitu (piemēram, pacientiem, kuri ārstēti ar plašu staru terapiju vai ķīmijterapiju, kā arī pacientiem ar kaulu smadzeņu infiltrāciju vai audzēju) var būt pavājinālesta neitrofilo leikocītu reakcija.

Ziņots par tran plantāta reakcijām pret saimnieku (TpS) un fatāliem iznākumiem pacientiem, kuri saāņēmuši G-CSF pēc alogēnas kaulu smadzeņu transplantācijas (skatīt apakšpunktu 5.1).

ZAugšanas faktora terapijas rezultātā paaugstināta kaulu smadzeņu hematopoētiskā aktivitāte ir bijusi saistīta ar p rejošām pozitīvām atradnēm kaulu radioloģiskajos izmeklējumos. Tas jāņem vērā, interpretējot kaulu smadzeņu radioloģisko izmeklējumu rezultātus.

Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem, kuriem tiek veikta perifērisko asiņu cilmes šūnu mobilizācija

Mobilizācija

Prospektīvi, nejaušināti abu ieteicamo mobilizācijas metožu (filgrastima monoterapija vai kombinācija ar mielosupresīvu ķīmijterapiju) salīdzinājumi vienā un tajā pašā pacientu grupā nav veikti. Individuālas atšķirības starp pacientiem un CD34+ šūnu laboratoriskiem novērtējumiem nozīmē, ka tieši salīdzināt dažādus pētījumus ir sarežģīti. Tādēļ ir grūti ieteikt optimālo metodi. Mobilizācijas metodes izvēlē jāpamatojas uz vispārējiem ārstēšanas mērķiem individuālam pacientam.

Pirms citotoksisku līdzekļu lietošanas

Pacientiem, kuriem iepriekš veikta ļoti plaša mielosupresīva terapija, var nebūt iespējama pietiekama PBPC mobilizācija, lai sasniegtu ieteikto minimālo rādītāju (2,0 x 106 CD34+ šūnas/kg) vai līdzīgas pakāpes trombocītu atjaunošanās paātrinājumu.

Dažiem citotoksiskiem līdzekļiem piemīt īpaša toksicitāte pret asiņu cilmes šūnām, un tas var negatīvi ietekmēt cilmes šūnu mobilizāciju. Ja pirms mēģinājuma mobilizēt cilmes šūnas ilgstoši lietoti tādi līdzekļi kā melfalāns, karmustīns (BCNU) vai karboplatīns, var būt samazināts cilmes šūnu skaits. Tomēr ir pierādīts, ka cilmes šūnu mobilizācijā efektīva ir melfalāna, karboplatīna vai BCNU lietošana kopā ar filgrastimu . Ja paredzama perifērisko asiņu cilmes šūnu transplantācija, ieteicams plānot cilmes šūnu mobilizāciju pacienta ārstēšanas kursa sākumā. Šādiem pacientiem īpaša uzmantasība jāpievērš mobilizēto cilmes šūnu skaitam pirms ķīmijterapijas līdzekļu lietošanas lielās devās. Ja,

vērtējot pēc iepriekš minētajiem kritērijiem, skaits ir nepietiekams, var apsvērt alternatīvu ārstēš nu, kas neietver cilmes šūnu atbalstu.

Cilmes šūnu skaita novērtēšana

ē

 

istr

Nosakot cilmes šūnu skaitu ar filgrastimu ārstētiem pacientiem, īpaša uzmanība jāpiev š kvantitatīvā

+

noteikšanas metodei. Nosakot CD34 šūnu skaitu ar plūsmas citometrijas me odi, ezultāti var

ievērojami variēt atkarībā no noteiktas izmantotās metodoloģijas un tādēļ ie eikumi par skaitu,

pamatojoties uz citās laboratorijās veiktiem pētījumiem, interpretējami p e ardzīgi.

 

ğ

Statistiskā analīze, nosakot reinfuzēto CD34+ šūnu skaita un trombocītu atjaunošanā ātruma pēc

 

re

lielām ķīmijterapijas devām savstarpējo sakarību, liecina par komplicētu, taču stabilu savstarpējo

sakarību.

 

Ieteiktais minimālais skaits, kas ir 2,0 x 106 CD34+ šūnu/kg, pamatojas uz publicēto pieredzi, kā rezultātā izdevies atbilstoši atjaunot hematolonavģiskos rādītājus. Par minimālos skaitu lielāks ieguvums korelē ar straujāku atveseļošanos, savukārt m zāks sk its — ar lēnāku atveseļošanos.

Īpaši piesardzības pasākumi veseliem do oriem, k m tiek veikta perifērisko asiņu cilmes šūnu mobilizācija

PBPC mobilizācija veseliemvairsdonoriem nerada nekādus nepastarpinātus klīniskus ieguvumus, un tā apsverama vienīgi alogēnas c lmes šūnu tran plantācijas nolūkā.

PBPC mobilizācija apsver ma enīgi donoriem, kuri atbilst parastajiem klīniskajiem un laboratoriskiem kritērijiem, l i kļūtu par cilmes šūnu donoru. Īpaša uzmanība jāpievērš hematoloģiskajiem rādītājiem un infekcijas slimībām.

Filgrastimalesdrošība un efektivitāte veseliem donoriem, kuri jaunāki par 16 gadiem vai vecāki par 60 gadiem, nav novērtēta.

35ā% pētījumos pi dalījušos pacientu pēc filgrastima lietošanas un leikoferēzes novēroja pārejošu trombocitopēniju (trombocītu skaits < 100 x 109/l). Tostarp divos gadījumos tika ziņots par leikocītu

Zskaitu < 50 x 109/l, ko saistīja ar leikoferēzes procedūru.

Ja nepieciešama vairāk kā viena leikoferēzes procedūra, īpaša uzmanība jāpievērš donoriem, kuriem trombocītu skaits pirms leikoferēzes ir < 100 x 109/l; parasti leikoferēzi nedrīkst veikt, ja trombocītu skaits < 75 x 109/l.

Leikoferēzi nedrīkst veikt donoriem, kuri saņem antikoagulantus vai kam ir zināmi hemostāzes traucējumi.

Filgrastima lietošana jāpārtrauc vai tā deva jāsamazina, ja leikocītu skaits pieaug līdz > 70 x 109/l.

Donori, kuri saņēmuši G-CSF, lai panāktu PBPC mobilizāciju, jānovēro, līdz hematoloģiskie rādītāji atgriežas normas robežās.

Veseliem donoriem pēc G-CSF lietošanas ir novērotas pārejošas citoģenētiskas izmaiņas. Šo izmaiņu nozīmīgums attiecībā uz hematoloģisku ļaundabīgo audzēju veidošanos nav zināms. Donoru ilgtermiņa novērošana, lai noteiktu drošību, turpinās. Nevar izslēgt ļaundabīga mieloīda klona veicināšanas risku. Aferēzes centrā ieteicams veikt cilmes šūnu donoru sistemātisku reģistrēšanu un izsekošanu vismaz 10 gadus, lai nodrošinātu ilgtermiņa drošības kontroli.

Veseliem donoriem un pacientiem pēc G-CSF lietošanas ir ziņots par biežiem, taču asimptomātiskiem splenomegālijas gadījumiem un ļoti retiem liesas plīsuma gadījumiem. Daži lielas plīsuma gadījumi bija letāli. Tādēļ rūpīgi jākontrolē liesas izmērs (piem., ar klīniskas izmeklēšanas vai ultraskaņas

 

tas

palīdzību). Donoriem un/vai pacientiem, kuri ziņo par sāpēm vēdera augšdaļā, kreisajā pusē vai pleca

galā, jāapsver liesas plīsuma diagnoze.

 

Par pulmonālām blakusparādībām (asins atkrēpošana, plaušu asiņošana, infiltrāti plaušās, izdusa un

 

 

ē

hipoksija), parastiem donoriem pēcreģistrācijas periodā tika ziņots ļoti reti. Gadījumā, kad p stāv

aizdomas par pulmonālām blakusparādībām, , vai kad tās jau ir konstatētas, jāapsver filgras ima

terapijas pārtraukšana un atbilstošas medicīniskās palīdzības sniegšana.

istr

 

 

Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem, kuri saņem ar filgrastimu mobilizē as alogēnas PBPC

ğ

 

Pašreiz pieejamie dati liecina, ka imunoloģiska mijiedarbība starp alogēnaj em PBPC transplantātiem

un saņēmēja organismu var būt saistīta ar palielinātu akūtas un hroniskas TpS sku, salīdzinot ar kaulu smadzeņu transplantāciju.

Rūpīgi jākontrolē trombocītu skaits, jo īpaši filgr stima terapijas pirmajās nedēļās. Pacientiem, kuriem rodas trombocitopēnija, t.i., trombocītu skaits konsekventi ir < 100 000/mm3, jāapsver iespēja uz laiku pārtraukt filgrastima lietošanu vai samazināt filgr stima devu.

Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem ar SHN

re

Asins šūnu skaits

nav

 

 

 

vairs

Rodas arī citas asins šūnu izmaiņa , to tarp anēmija un mieloīdo cilmes šūnu skaita pārejošs

pieaugums, kuru gadījumā jākont olē šūnu kaits.

Transformācija uz leikēmiju

m elodisplastisko sindromu

Nosakot smagas hronisk s ne tropēn jas diagnozi, īpaši jāuzmanās, lai atšķirtu to no citiem asinsrades

traucējumiem, piemēr m, pl stisk s anēmijas, mielodisplāzijas un mieloīdas leikēmijas. Pirms ārstēšanas jānosaka pilna sins ina ar visu šūnu diferenciāciju un trombocītu skaitu, kā arī jānovērtē kaulu smadzeņu morfoloģija un kariotips.

Klīniskajlesā pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar SHN, un kurus ārstēja ar filgrastimu, samērā reti (aptuv ni 3 % gadījumu) novēroja mielodisplastisko sindromu (MDS) vai leikēmiju. To novēroja vienāīgi paci nti m ar iedzimtu neitropēniju. MDS un leikēmija ir slimības dabiskas komplikācijas un to saistība ar filgrastima terapiju ir neskaidra. Aptuveni 12 % pacientu, kuriem sākotnējā citoģenētiskā

Znovērtējuma rezultāti bija normas robežās, vēlāk tika konstatētas patoloģijas, tostarp monosomija 7. Ja pacientiem ar SHN rodas patoloģiski citoģenētiskie rādītāji, rūpīgi jāizvērtē filgrastima terapijas radītais risks un ieguvumi; ja rodas MDS vai leikēmija, filgrastima terapija jāpārtrauc. Šobrīd nav skaidrs, vai ar SHN slimojošu pacientu ilgstoša ārstēšana palielina citoģenētisku patoloģiju, MDS vai leikēmijas rašanās risku. Pacientiem ieteicams regulāri (aptuveni reizi 12 mēnešos) veikt kaulu smadzeņu morfoloģiskās un citoģenētiskās analīzes.

Citi īpaši piesardzības pasākumi

Jāizslēdz pārejošas neitropēnijas cēloņi, piemēram, vīrusu infekcija.

Filgrastima terapijas tieša ietekme ir liesas palielināšanās. Pētījumos trīsdesmit vienam procentam (31 %) pacientu tika konstatēta izpalpējama splenomegālija. Rentgenoloģiski noteikta liesas tilpuma palielināšanās radās filgrastima terapijas sākumā, un tai bija tendence sasniegt līdzsvara stāvokli.

Devas samazināšana palēnināja vai apturēja liesas palielināšanos, bet 3 % pacientu bija nepieciešama splenektomija. Liesas izmērs regulāri jānovērtē. Lai noteiktu liesas tilpuma patoloģisku palielināšanos, pietiek ar izpalpēšanu.

Nelielam skaitam pacientu radās hematūrija vai proteīnūrija. Lai to kontrolētu, regulāri jāveic urīna analīzes.

Preparāta drošība un efektivitāte jaundzimušajiem un pacientiem ar autoimūnu neitropēniju nav apstiprināta.

Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem ar HIV infekciju

tas

Asins šūnu skaits

Rūpīgi jākontrolē ANC, jo īpaši filgrastima terapijas pirmajās nedēļās. Dažiem pacien iem v r bū ļoti

strauja atbildreakcija uz filgrastima sākumdevu, kad novēro neitrofilo leikocītu skaita bū isku

pieaugumu. Filgrastima lietošanas pirmajās 2–3 dienās ieteicams noteikt ANC. P c tam pirmajās divās

nedēļās ANC ieteicams noteikt vismaz divreiz nedēļā, bet turpmāk balstterapijas laikā — reizi nedēļā

vai katru otro nedēļu. Neregulāri lietojot filgrastimu devā 30 MSV (300 μg) dienā, pacientaēANC laika gaitā var ievērojami svārstīties. Lai noteiktu pacienta vidējo vai zemāko ANC, a ins paraugus ANC noteikšanai ieteicams ņemt tieši pirms plānotajām filgrastima lietošanas re zēm.

Risks, kas saistīts ar palielinātām mielosupresīvu līdzekļu devām

 

Ārstēšana tikai ar filgrastimu neizslēdz trombocitopēniju un anēmiju mi losupresistrīvu līdzekļu dēļ. Ja

pacients kopā ar filgrastima terapiju saņem lielākas šādu līdz kļu d vas vai vairākus šādus līdzekļus,

 

 

 

 

ğ

trombocitopēnijas un anēmijas risks viņam var būt palielināts. I t icams regulāri kontrolēt asinsainu

(sk. iepriekš).

 

 

re

 

 

 

Infekcijas un ļaundabīgi procesi, kas izraisa mielosupresiju

 

Neitropēniju var izraisīt oportūnistiskas infekcij s, piemēram, Mycobacterium avium kompleksa

infekcija, kam raksturīga kaulu smadzeņu i

filtrācij , i ļaundabīgas slimības, piemēram, limfoma. Ja

ir zināms, ka pacientiem ir infekcija, kam raksturīga kaulu smadzeņu infiltrācija, vai ļaundabīga

slimība, papildus filgrastim lietošanai, lai

ovērstu neitropēniju, jāapsver piemērota terapija

pamatslimības ārstēšanai. Filg a tima ietekme uz neitropēniju, kuras cēlonis ir kaulu smadzenes

infiltrējoša infekcija

 

nav

 

 

ļaundabīga limība, nav pilnībā apstiprināta.

 

vairs

 

 

 

Īpaši piesardzības pasākumi s rpjve da anēmijas gadījumā

Lietojot filgrastimu pacientiem r sirpjveida šūnu anēmiju, ir ziņots par sirpjveida šūnu krīzi, kas dažos gadījumos bijusi letāla. Apsverot iespēju lietot filgrastimu pacientiem ar sirpjveida šūnu anēmiju,lespacientiem jāievēro piesardzība un rūpīgi jāizvērtē iespējamais risks un ieguvumi.

Palīgvi as

Filgrastimāratiopharm satur sorbītu. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes Znepanesību.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Filgrastima drošība un efektivitāte, lietojot tajā pašā dienā, kad veikta mielosupresīva citotoksiska ķīmijterapija, nav skaidri pierādīta. Ņemot vērā strauji dalošos mieloīdo šūnu jutīgumu pret mielosupresīvu citotoksisku ķīmijterapiju, filgrastimu neiesaka lietot 24 stundas pirms un 24 stundas pēc ķīmijterapijas. Provizoriskie dati, kas iegūti, nelielu skaitu pacientu vienlaikus ārstējot ar filgrastimu un 5-fluorouracilu, liecina, ka neitropēnija var kļūt smagāka.

Iespējamā mijiedarbība ar citiem asinsrades augšanas faktoriem un citokīniem klīniskajos pētījumos līdz šim nav pētīta.

Tā kā litijs veicina neitrofilo leikocītu atbrīvošanos, tas varētu pastiprināt filgrastima darbību. Lai gan oficiāli šāda mijiedarbība nav apstiprināta, nav datu, kas liecinātu par tās kaitīgumu.

4.6 Grūtniecība un zīdīšana

Nav pietiekamas informācijas par filgrastima lietošanu grūtniecēm. Literatūrā ir ziņojumi, kuros ir pierādīta filgrastima spēja šķērsot placentāro barjeru grūtnieces organismā. Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēta reproduktīva toksicitāte (sk. apakšpunktu 5.3.). Iespējamais risks cilvēkiem nav zināms. Filgrastimu grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien nav absolūta nepieciešamība.

Nav zināms, vai filgrastims cilvēkiem izdalās mātes pienā. Filgrastima izdalīšanās dzīvniekutaspienā nav pētīta. Lēmums par bērna zīdīšanas turpināšanu vai pārtraukšanu vai par filgrastima terapijas turpināšanu vai pārtraukšanu jāpieņem, ņemot vērā zīdīšanas pozitīvo ietekmi uz bērnu un filgr tima terapijas radīto ieguvumu sievietei.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Filgrastimam ir neliela vai viduvēja ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekistrļus un apkalpotē mehānismus. Ja pacients jūt nogurumu, jāievēro piesardzība, vadot tran por līdzekļus vai apkalpojot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Klīniskajos pētījumos Filgrastim ratiopharm lietoja 541 paci nts arğvēzi un 188 veseli brīvprātīgie. Šajos klīniskajos pētījumos novērotais Filgrastim ratiopha m d ošības profils bija identisks kā šajos pētījumos izmantotajām atsauces zālēm.

 

 

 

re

Saskaņā ar publicēto informāciju, filgrastima ter pij s l ikā novērotās blakusparādības un to biežums

ir šādi.

 

 

 

Blakusparādības novērtē, ņemot vērā to rašanās biežumu.

 

Ļoti bieži:

≥1/10

nav

 

Bieži:

≥1/100, <1/10

 

Retāk:

≥1/1 000, <1/100

 

 

 

Reti:

≥1/10 000, <1/1 000

 

 

Ļoti reti:

<1/10 000

 

 

Nav zināms:

izm ntojot pieejamos datus, nav apstiprināms.

Katrā biežuma grupā nevēlamā blakusparādības minētas to nopietnības samazinājuma secībā.

Ar vēzi slimojošiem pacientiemvairs

 

 

Klāīniskajoslespētījumos biežākā nevēlamā blakusparādība saistībā ar filgrastimu, lietojot ieteiktajā devā, bija vieg i izteiktas vai mērenas sāpes kaulos un skeleta muskuļos, kas radās 10 % pacientu, un smagas

Zs pes kaulos un skeleta muskuļos, kas radās 3 % pacientu. Muskuļu sāpes parasti ārstē ar standarta prets pju īdzekļiem. Mazāk izplatītas nevēlamās blakusparādības ir urīna izvades traucējumi,

liel koties viegla vai mērena dizūrija.

Nejaušinātos, placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos filgrastims nepalielināja ar citotoksisku ķīmijterapiju saistītu nevēlamo blakusparādību biežumu. Ar filgrastimu/ķīmijterapiju un placebo/ķīmijterapiju ārstēti pacienti vienlīdz bieži ziņojuši par blakusparādībām, piemēram, sliktu dūšu un vemšanu, alopēciju, caureju, nogurumu, anoreksiju, mukozītu, galvassāpēm, izsitumiem, sāpēm krūtīs, vispārēju nespēku, iekaisušu kaklu, aizcietējumu un nenoteikta rakstura sāpēm.

Lietojot ieteiktās devas, attiecīgi 50, 35 un 25 % pacientu paaugstinājās laktāta dehidrogenāzes (LDH) un sārmainās fosfatāzes līmenis, kā arī urīnskābes un gamma-glutamiltransferāzes (GGT) līmenis serumā; šī paaugstināšanās bija atgriezeniska, atkarīga no devas un parasti viegli vai mēreni izteikta.

Atsevišķos gadījumos ziņots par pārejošu asinsspiediena pazemināšanos, kura dēļ nebija vajadzīga klīniska ārstēšana.

Ziņots par TpS un fatāliem iznākumiem pacientiem, kuri saņēmuši G-CSF pēc alogēnas kaulu smadzeņu transplantācijas (skatīt apakšpunktu 5.1).

Atsevišķos gadījumos ir ziņots par asinsvadu slimībām, tostarp okluzīvu vēnu slimību, pacientiem, kuri saņem lielas ķīmijterapijas devas, kam seko autologa kaulu smadzeņu transplantācija. Cēloņsakarība ar filgrastima lietošanu nav apstiprināta.

Ļoti retos gadījumos ir ziņots par ādas vaskulītu pacientiem, kuri ārstēti ar filgrastimu. Vaskulī mehānisms pacientiem, kuri saņem filgrastimu, nav zināms.

Atsevišķos gadījumos ir ziņots par Svīta sindroma (akūtas febrilas dermatozes) rašanos. Tom r, ā kā

ievērojama daļa šādu pacientu slimoja ar leikēmiju, kam ir zināma saistība ar Svīta sindromu,

cēloņsakarība ar filgrastima lietošanu nav apstiprināta.

 

tas

 

 

 

 

 

 

Atsevišķos gadījumos it novērots reimatoīdā artrīta saasinājums.

ē

 

Ziņots par pseidopodagras gadījumiem pacientiem ar vēzi, kuri ārstēti ar f lgra timu.

Dažos gadījumos ir ziņots par nevēlamām plaušu blakusparādībām, tostarpistrintersticiālu pneimoniju,

plaušu tūsku un plaušu infiltrātiem, kā rezultātā radusies elpošanas mazspēja vai pieaugušo respiratorā

 

 

 

 

 

ğ

 

distresa sindroms (RDS), kam var būt letāls iznākums (sk. apakšpunktu 4.4.).

 

Alerģiskas reakcijas: ir ziņots par alerģiskām reakcijām, tostarp anafilaksi, izsitumiem, nātreni,

 

 

 

 

 

re

 

angioneirotisko tūsku, dispnoju un hipotensiju filgr stimu lietojošiem pacientiem, uzsākot vai turpinot

terapiju. Kopumā vairāk šādu ziņojumu tika saņemts pēc zāļu i.v. ievadīšanas. Dažos gadījumos

simptomi no jauna parādījušies, atsākot zāļu lietoš

u, k s ļauj domāt par cēloņsakarību. Pacientiem,

kuriem rodas spēcīga alerģiska reakcija, filgrastim

lietošana jāpārtrauc pilnīgi.

 

Atsevišķos gadījumos ziņots par i pjveida šūnu krīzi pacientiem ar sirpjveida anēmiju (sk.

apakšpunktu 4.4).

vairs

nav

 

 

 

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

Orgānu sistēmu klase

Biežums

Nevēlamās blakusparādības

Metabolisma un barošanās

Ļoti bieži

Paaugstināts sārmainās fosfatāzes,

traucējumi

 

paaugstināts LDH, paaugstināts

 

 

 

urīnskābes līmenis

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Galvassāpes

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Reti

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Elpošanas, krūškurvja un videnes

Bieži

Klepus, iekaisis kakls

traucējumi

Ļoti reti

Plaušu infiltrāti

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži

Slikta dūša, vemšana

 

 

Bieži

Aizcietējums, anoreksija, caureja,

 

 

 

mukozīts

Aknu un/vai žultsceļu traucējumi

Ļoti bieži

Paaugstināts GGT līmenis

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži

Alopēcija, izsi umi

 

 

Ļoti reti

Svīta sindroms, ād v skulīts

Skeleta-muskuļu un saistaudu

Ļoti bieži

Sāpes krūtīs, kaulu un skeleta

sistēmas bojājumi

 

muskuļu āpes tas

 

 

Ļoti reti

Reima oīda a trīta saasinājums

 

 

 

ē

Nieru un urīnceļu traucējumi

Ļoti reti

Urīnizvades t aucējumi

Vispārīgi traucējumi un reakcijas

Bieži

Nogurum , vispārējs vājums

ievadīšanas vietā

 

Retāk

Nenoteikta rakstura sāpes

 

 

Ļoti reti

Alerģiska reakcija

 

 

 

istr

Veseliem donoriem, kuriem veic perifērisko asiņu cilmes šūnu mobilizğāciju

Blakusparādība, par kuru ziņoja visbiežāk, bija viegli līdz mē eni izteiktas pārejošas sāpes kaulos un

skeleta muskuļos. Pēc filgrastima lietošanas un leikoferēzes 41 % donoru novēroja leikocitozi

 

 

re

(leikocītu skaits > 50 x 109/l), bet 35 % donoru — pārejošu trombocitopēniju (trombocītu skaits < 100

x 109/l).

nav

 

 

 

Ir ziņots par pārejošu nedaudz paaugstinātu sārmainās fosfatāzes, LDH, AsAT un urīnskābes līmeni

veseliem pacientiem, kuri saņēma filgra timu; šīm blakusparādībām nebija klīnisku seku. Ļoti retos gadījumos novērota a trīta imptomu pastiprināšanās.

Ļoti retos gadījumos ziņots par s mptomiem, kas ļauj domāt par smagu alerģisku reakciju.

Pētījumos, kuros pied lījušies PBPC donori, ir ziņots par galvassāpēm, kuru cēlonis varētu būt filgrastima lietošana.

Veseliem donoriemvairsun pacientiem pēc G-CSF lietošanas ir ziņots par biežiem, taču asimptomātiskiem splenomegālijas gadījumiem un ļoti retiem liesas plīsuma gadījumiem (sk. apakšpunktu 4.4.).

Parasti m donori m pēcreģistrācijas periodā ziņots par pulmonālām blakusparādībām, (asins

atkrēpošana, plaušu asiņošana, infiltrāti plaušās, aizdusa un hipoksija) (skatīt apakšpunktu 4.4).

 

les

ā

Z

 

āles Z

Orgānu sistēmu klase

Biežums

 

 

Nevēlamās blakusparādības

 

Asins un limfātiskās sistēmas

Ļoti bieži

 

 

Leikocitoze, trombocitopēnija

 

traucējumi

Retāk

 

 

Liesas bojājumi

 

Metabolisma un barošanās

Bieži

 

 

Paaugstināts sārmainās fosfatāzes

 

traucējumi

 

 

 

līmenis, paaugstināts LDH

 

 

 

 

 

līmenis

 

 

 

Retāk

 

 

Paaugstināts AsAT līmenis,

 

 

 

 

 

paaugstināts urīnskābes līmenis

 

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

 

 

Galvassāpes

 

 

Skeleta-muskuļu un saistaudu

Ļoti bieži

 

 

Sāpes kaulos un skeleta muskuļos

 

sistēmas bojājumi

Retāk

 

 

Reimatoīda artrī saa inājums

 

Vispārīgi traucējumi un reakcijas

Retāk

 

 

Smaga alerģiska re kcija

 

ievadīšanas vietā

 

 

 

 

tas

 

Pacientiem ar SHN

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ir ziņots par nevēlamo blakusparādību rašanos pacientiem ar SHN; dažas no blakusparādībām laika

gaitā samazinās.

 

 

 

ē

 

 

 

 

 

 

Visbiežāk saistībā ar filgrastimu novērotas sāpes kaulos, kā arī vispārējas

āpes kaulos un skeleta

muskuļos.

 

istr

 

 

 

 

 

 

Pārējās nevēlamās blakusparādības ir liesas palielināšanās, kas dažos gadījumos var būt progresējoša,

 

ğ

 

 

 

re

 

 

 

 

 

un trombocitopēnija. Ir ziņots par galvassāpēm un caureju n ilgi pēc filgrastima terapijas uzsākšanas; parasti šādas blakusparādības novēro mazāk kā 10 % pacientu. Ziņots arī par anēmiju un deguna asiņošanu.

Novērota pārejoša urīnskābes līmeņa serumā p ugstināš nās, kā arī pienskābes dehidrogenāzes un sārmainās fosfatāzes līmeņa paaugstināšanās; šīs bl kusp rādības nebija saistītas ar klīniskiem simptomiem. Novērota arī pārejoša, mēre i izteikta glikozes līmeņa paaugstināšanās tukšā dūšā.

vairs

 

Ar filgrastima terapiju iespējami ai tītā nevēlamās blakusparādības, kas radās < 2 % pacientu ar

SHN, bija reakcijas injekcijas vietā, galva

navāpes, hepatomegālija, artralģija, alopēcija, osteoporoze un

izsitumi.

Ilgstošas zāļu lietošan l ikā 2 % pacientu ar SHN radās ādas vaskulīts. Ir reģistrēti arī daži proteīnūrijas/hematūrij s g dījumi.

 

Orgānu sistēmu klase

Biežums

Nevēlamās blakusparādības

 

Asins un limfātiskās sistēmas

Ļoti bieži

Anēmija, splenomegālija

 

traucējumi

Bieži

Trombocitopēnija

 

 

Retāk

Liesas bojājumi

 

 

Metabolisma un barošanās

Ļoti bieži

Pazemināts glikozes līmenis,

 

traucējumi

 

paaugstināts sārmainās fosfatāzes

 

 

 

līmenis, paaugstināts LDH

 

 

 

līmenis, hiperurikēmija

 

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Galvassāpes

 

 

Elpošanas, krūškurvja un videnes

Ļoti bieži

Deguna asiņošana

 

traucējumi

 

 

 

 

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Caureja

 

 

Aknu un/vai žultsceļu traucējumi

Bieži

Hepatomegālija

 

 

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži

Alopēcija, ādas v skulīts, āpes

 

 

 

injekcijas vietā, izsi umi

 

Skeleta-muskuļu un saistaudu

Ļoti bieži

Sāpes kaulos un skeleta muskuļos

 

sistēmas bojājumi

 

 

tas

 

Bieži

Os eopo oze

 

 

 

 

ē

 

Nieru un urīnceļu traucējumi

Retāk

Hematū ija, p oteīnūrija

 

Pacientiem ar HIV infekciju

 

istr

 

 

 

 

 

 

 

 

Klīniskajos pētījumos vienīgā blakusparādība, kuru varēja pamatoti uzskatī par saistītu ar filgrastima

lietošanu, bija sāpes kaulos un skeleta muskuļos, galvenokā t vi gli līdz mēreni izteiktas sāpes kaulos

 

 

 

ğ

un mialģija. Šo blakusparādību biežums bija tāds pats, kā paci nti m ar vēzi.

Mazāk nekā 3 % pacientu konstatēta liesas palielināšanās. Visos gadījumos, veicot fizisku

izmeklēšanu, tika konstatēts, ka tā ir viegli

 

re

i mēreni izteikta, un klīniskā norise bija labdabīga;

nevienam pacientam netika diagnosticēts hipersplenisms, kā arī netika veikta splenektomija. Tā liesas

palielināšanos ar HIV inficētiem pacientiem

ovēro s mērā bieži un to dažādā smaguma pakāpe

novēro vairumam pacientu ar AIDS, šīs parādības saistība ar filgrastima lietošanu ir neskaidra.

 

 

 

 

Orgānu sistēmu klase

Biežums

 

Nevēlamās blakusparādības

 

nav

 

 

Asins un limfātiskās sistēmas

Bieži

 

Liesas bojājumi

traucējumi

 

 

 

 

Skeleta-muskuļu un saist udu

Ļoti bieži

 

Sāpes kaulos un skeleta muskuļos

sistēmas bojājumi

 

 

 

 

4.9 Pārdozēšana

 

 

 

 

Nav ziņots par pārdozēvairsšanas gadījumiem.

 

 

 

Pārtraucotlesfi grastima terapiju, cirkulējošo neitrofilo leikocītu skaits 1–2 dienu laikā parasti samazinās par 50 %, b t pēc tam 1–7 dienu laikā atgriežas normas robežās.

Z5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: koloniju stimulētājfaktori; ATĶ kods: L03AA02.

Cilvēka G-CSF ir glikoproteīns, kas regulē funkcionālo neitrofilo leikocītu sintēzi un izdalīšanos no kaulu smadzenēm. Filgrastim ratiopharm, kura sastāvā ir r-metHuG-CSF (filgrastims), ievērojami palielina neitrofilo leikocītu skaitu perifēriskajās asinīs 24 stundu laikā, nedaudz palielinot arī monocītu skaitu. Dažiem pacientiem ar SHN filgrastims var izraisīt arī cirkulējošo eozinofilo un bazofilo leikocītu skaita nelielu pieaugumu, salīdzinot ar sākotnējiem rādītājiem; dažiem no šiem

pacientiem pirms ārstēšanas var būt eozinofilija vai bazofilija. Ieteicamo devu robežās neitrofilo leikocītu skaita pieaugums ir atkarīgs no devas. Hemotakses un fagocitozes funkcijas testos filgrastima lietošanas ietekmē radušies neitrofilie leikocīti uzrādīja normāli vai uzlabotu funkciju. Pēc filgrastima terapijas pārtraukšanas cirkulējošo leikocītu skaits 1–2 dienu laikā samazinās par 50 %, un pēc tam 1– 7 dienu laikā tas atgriežas normas robežās.

Filgrastima lietošana pacientiem, kuriem veic citotoksisku ķīmijterapiju, būtiski samazina neitropēnijas un febrilas neitropēnijas biežumu, smaguma pakāpi un ilgumu. Ārstēšana ar filgrastimu būtiski samazina febrilas neitropēnijas ilgumu, antibiotiku lietošanu un hospitalizāciju pēc ķīmijterapijas sākšanas akūtas mielogēnas leikēmijas gadījumā vai veicot mieloablatīvu terapiju, kam seko kaulu smadzeņu transplantācija. Drudža biežuma un dokumentēto infekciju biežuma samazināšanās nav konstatēta. Drudža ilgums nemazinājās pacientiem, kuriem tika veikta mieloablatīva terapija, kam sekoja kaulu smadzeņu transplantācija.

Filgrastima monoterapija vai tā lietošana pēc ķīmijterapijas mobilizē asiņu cilmes šūnas perif risk jā

asinīs. Šādas autologas PBPC var iegūt un infūzijas ceļā ievadīt pēc lielām citotoksiskas erapijas

devām, aizstājot vai papildinot kaulu smadzeņu transplantāciju. PBPC ievadīšana infūzijas ceļā

 

tas

paātrina asinsrades atjaunošanos, tā mazinot ar asiņošanu saistītu komplikāciju iska ilgumu un

nepieciešamību pēc trombocītu pārliešanas.

ē

 

Ar filgrastimu mobilizētu alogēnu PBPC saņēmējiem novēroja ievērojami traujāku hematoloģisku

atveseļošanos, kā rezultātā būtiski saīsinājās laiks, kādā bez atbalsta atjaunojā trombocītu funkcija,

salīdzinot ar alogēnu kaulu smadzeņu transplantāciju.

 

istr

 

ğ

 

re

 

Viena Eiropā veiktā retrospektīvā pētījuma dati par G-CSF li tošanu pēc alogēnas kaulu smadzeņu

transplantācijas akūtas leikēmijas pacientiem liecina par paaugstinātu TpS risku, ar ārstēšanu saistītu mirstību (treatment related mortality – TRM) un fatāliem iznākumiem pacientiem, kuri saņēmuši

G-CSF. Citā retrospektīvā starptautiskā pētījumā kūt s ai hroniskas mielogēnas leikēmijas pacientiem netika konstatēta ietekme uz TpS risku, TRM un fatāliem iznākumiem. Alogēno

transplantāciju pētījumu metaanalīzē, kurā tika ietverti rezultāti no deviņiem prospektīviem, randomizētiem pētījumiem, 8 retrospektīviem pētījumiem un 1 individuāla gadījuma kontrolētā pētījuma, netika konstatēta ietekme uz akūtas vai hroniskas TpS risku vai ar ārstēšanu saistītu agrīnu

 

mirstību.

 

nav

 

 

 

 

 

 

 

 

 

TpS un TRM relatīvais risks (95% TI) pēc G-CSF lietošanas pēc alogēnas kaulu smadzeņu

 

transplantācijas

 

 

 

 

 

 

Publikācija

Pētījuma

N

Akūta II-IV

Hroniska TpS

TRM

 

 

 

periods

 

pakāpes TpS

 

 

 

Metaanalīze

1986-2001

1 198

1,08

1,02

0,70

 

(2003)

 

vairs

(0,87; 1,33)

(0,82; 1,26)

(0,38; 1,31)

 

Eiropas

 

1992-2002b

1 789

1,33

1,29

1,73

 

retrosp ktīvais

 

 

(1,08; 1,64)

(1,02; 1,61)

(1,30; 2,32)

 

pētījums

 

 

 

 

 

 

(2004)

 

 

 

 

 

 

 

Starptautiskais

1995-2000b

2 110

1,11

1,10

1,26

 

 

les

 

(0,86; 1,42)

(0,86; 1,39)

(0,95; 1,67)

 

retrospektīvais

 

 

 

ā

 

 

 

 

 

 

pētījums

 

 

 

 

 

 

(2006)

 

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

 

a

 

 

 

 

 

 

 

Analīzē tika ietverti kaulu smadzeņu transplantācijas pētījumi šajā periodā; dažos pētījumos tika

 

izmantots GM-CSF (granulocītu-makrofāgu kolonijas stimulējošais faktors)

 

 

bAnalīzē tika ietverti pacienti, kuri šajā periodā saņēma kaulu smadzeņu transplantātu

 

Pirms alogēnas PBPC transplantācijas, filgrastima lietošana veseliem donoriem PBPC mobilizācijas nolūkā no lielākās daļas donoru pēc divām leikoferēzes procedūrām ļauj iegūt 4 x 106 CD34+ šūnas/kg saņēmēja ķermeņa masas. Veseliem donoriem lieto devu 10 μg/kg dienā subkutānas injekcijas veidā 4–5 dienas pēc kārtas.

Filgrastima lietošana pacientiem (bērniem vai pieaugušajiem) ar smagu hronisku neitropēniju (smagu iedzimtu (ciklisku vai idiopātisku) neitropēniju) uz ilgāku laiku palielina absolūto neitrofilo leikocītu skaitu perifēriskajās asinīs un samazina infekciju un ar to saistīto traucējumu biežumu.

Filgrastima lietošana ar HIV inficētiem pacientiem saglabā normālu neitrofilo leikocītu skaitu, kas ļauj ievērot pretvīrusu un/vai citu mielosupresīvu līdzekļu lietošanas shēmu. Nav pierādījumu, ka ar HIV inficētiem pacientiem, kurus ārstē ar filgrastimu, pastiprinātos HIV replicēšanās.

Tāpat kā citiem asinsrades augšanas faktoriem, G-CSF in vitro ir pierādīta spēja stimulēt cilvēka

 

endotēlija šūnas.

 

ētas

Filgrastim ratiopharm efektivitāte un drošība ir novērtēta nejaušinātos, kontrolētos III fāzes pē ījumo

,

kuros piedalījušies pacienti ar krūts vēzi, plaušu vēzi un ne-Hodžkina limfomu. Netika konst tēt būtiskas atšķirības starp Filgrastim ratiopharm un atsauces preparātu attiecībā uz smagas nei ropēnij s ilgumu un febrilas neitropēnijas biežumu.

5.2Farmakokinētiskās īpašības

Nejaušinātā, aizklātā, krustotā vienas devas pētījumā, kurā piedalījās 196 istrve eli brīvprātīgie, tika konstatēts, ka Filgrastim ratiopharm farmakokinētiskais profils pēc subkutānas un intravenozas

ievadīšanas bija pielīdzināms atsauces preparāta farmakokinētiskajamğprof lam.

Gan pēc subkutānas, gan intravenozas ievadīšanas filgrastimrea klī nss notika pēc pirmā loka vielmaiņas principa. Filgrastima eliminācijas pusperiods se umā ir aptuveni 3,5 stundas, un tā klīrenss

ir aptuveni 0,6 ml/min/kg. Nepārtraukta filgrastima infūzija 28 di nu garumā pacientiem, kuri atveseļojās pēc autologas kaulu smadzeņunavtransplantācijas, ne adīja zāļu uzkrāšanos un tai pielīdzināmu eliminācijas pusperiodu. Pastā pozitī a lineāra sakarība starp filgrastima devu un koncentrāciju serumā, neatkarīgi no tā, vai to iev da intr enozi, vai subkutāni. Pēc ieteicamās devas subkutānas ievadīšanas koncentrācija serumā virs 10 ng/ml saglabājās 8–16 stundas. Sadales tilpums asinīs ir aptuveni 150 ml/kg.

Pacientiem, kuri slimovairsar ēzi, Filgra tim ratiopharma un atsauces preparāta farmakokinētiskais profils bija salīdzināms gan pēc vien eizēja , gan atkārtotas subkutānas ievadīšanas.

5.3 Preklīniskie dati par d ošību

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespēj mu k ncerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Atkārtotulesdevu tok icitātes standartpētījumos iegūtie preklīniskie dati liecināja par paredzamu farmako oģi ku i darbību, tostarp leikocītu skaita pieaugumu, mieloīdu hiperplāziju kaulu smadzenēs, asinsradiāārpus kaulu smadzenēm un liesas palielināšanos.

ZIetekme uz žurku tēviņu vai mātīšu auglību, nedz arī uz žurku grūsnību netika konstatēta. Pētījumos ar žurk m un trušiem nav iegūti dati, ka filgrastimam varētu būt teratogēna iedarbība. Trušiem novēroja biež ku embrija bojāeju, taču kroplības netika novērotas.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1Palīgvielu saraksts

Ledus etiķskābe

Nātrija hidroksīds

Sorbīts (E420)

Polisorbāts 80

Ūdens injekcijām

6.2 Nesaderība

Filgrastim ratiopharm nedrīkst izšķīdināt nātrija hlorīda šķīdumā.

Zāles nedrīkst sajaukt ar citām zālēm, izņemot apakšpunktā 6.6 minētos.

Atšķaidītu filgrastimu var absorbēt stikls un plastmasa, ja vien tas nav atšķaidīts saskaņā ar apakšpunktā 6.6 dotajiem norādījumiem.

nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas atbild lie otājs, un no mālos apstākļos uzglabāšanas laikam nevajadzētu pārsniegt 24 stundas 2–8 °C temperatūrā, ja vien atšķaidīšana nav tikusi veikta kontrolētos un apstiprinātos aseptiskos ap ākļos.

6.3 Uzglabāšanas laiks

 

 

 

2 gadi.

 

 

 

Pēc atšķaidīšanas: ir pierādīts, ka atšķaidīts šķīdums infūzijām ir ķīmiski un fizikāli stabils 24

undas,

uzglabājot temperatūrā 2–8 °C. No mikrobioloģijas viedokļa zāles jāizlieto nekav jo ies. Ja ā

nelieto

 

 

tas

 

ē

 

 

istr

 

 

6.4Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2–8 °C ).

 

 

ğ

Atšķaidīto zāļu uzglabāšanas nosacījumus sk. apakšpunktā 6.3.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

 

 

re

 

 

 

I tipa stikla pilnšļirce ar pastāvīgi piestiprinātu erūsējošā tērauda adatu.

Iepakojumā ir 1, 5

10 pilnšļirces ar 0,5 ml šķīdum

injekcijām vai infūzijām vai multidevu

iepakojums ar 10 (2 iepakojumi pa 5) pilnšļircēm ar 0,5 ml šķīduma injekcijām vai infūzijām.

 

 

nav

 

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

 

 

6.6 Īpaši norādījumi tkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Ja vajadzīgs, Filgrastim ratiopharm var atšķaidīt ar 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīdumu infūzijām.

 

vairs

Nekādā gadījumā nav ieteicams atšķaidījums ar galīgo koncentrāciju zem 0,2 MSV (2 μg)/ml.

Pirms

i tošanas šķīdums vizuāli jāpārbauda. Lietot drīkst vienīgi dzidru šķīdumu bez redzamām

daļi

m.

 

les

Pacientiem, kurus ārstē ar filgrastimu, kas atšķaidīts līdz koncentrācijai zem 1,5 MSV (15 μg)/ml,

ņā

jāpievieno cilvēka seruma albumīni (HSA), lai galīgā koncentrācija būtu 2 mg/ml.

Z

 

Piemērs: ja injekcijas galīgais tilpums ir 20 ml un filgrastima kopējā deva ir mazāka par 30 MSV (300 μg), tas jāievada kopā ar 0,2 ml 200 mg/ml (20 %) cilvēka albumīnu šķīduma.

Ja Filgrastim ratiopharm ir atšķaidīts ar 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīdumu infūzijām, tas ir savietojams ar stiklu un daudziem plastmasas materiāliem, tostarp PVH, poliolefīnu (polipropilēna un polietilēna kopolimērs) un polipropilēnu.

Filgrastim ratiopharm sastāvā nav konservantu. Ņemot vērā mikrobioloģiska piesārņojuma iespējamo risku, Filgrastim ratiopharm šļirces paredzētas vienreizējai lietošanai.

āles Z

Ja Filgrastim ratiopharm nejauši tiek sasaldēts, tā stabilitāte netiek negatīvi ietekmēta.

Neizlietotās zāles un vai izlietotie materiāli jāiznīcina saskaņā ar vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

ratiopharm GmbH

 

Graf-Arco-Straße 3

tas

D-89079 Ulm

 

Vācija

 

info@ratiopharm.de

 

8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

 

 

 

 

 

ē

EU/1/08/449/001

 

 

 

istr

 

 

 

 

EU/1/08/449/002

 

 

 

 

EU/1/08/449/003

 

 

 

 

EU/1/08/449/004

 

re

 

 

 

 

 

9.

REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

ğ

15/09/2008

nav

 

 

 

10.

 

 

 

 

TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

 

 

Sīkāka informācija parvairsšīm zālēm pieejama Eiropas Zāļu aģentūras mājas lapā http://www.ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Filgrastim ratiopharm 48 MSV/0,8 ml šķīdums injekcijām vai infūzijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml šķīduma injekcijām vai infūzijām satur 60 miljonus starptautisko vienību [MSV] (600 µg) filgrastima.

Katra pilnšļirce satur 48 MSV (480 µg) filgrastima 0,8 ml šķīduma injekcijām vai infūzijām.

Filgrastimu (rekombinantais metionila cilvēka granulocītu koloniju stimulētājfaktors) ražo Escherichia coli K802, izmantojot DNS rekombinanto tehnoloģiju.

Palīgviela: katrs mililitrs šķīduma satur 50 mg sorbīta.

 

tas

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

 

 

 

 

ē

3.

ZĀĻU FORMA

 

istr

Šķīdums injekcijām vai infūzijām.

 

 

 

 

Dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

ğ

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

re

 

 

 

 

4.1 Terapeitiskās indikācijas

 

 

nav

Filgrastim ratiopharm ir indicēts, lai mazinātu eitropēnijas ilgumu un febrilas neitropēnijas rašanos

 

vairs

pacientiem, kuriem ar citotoksisku ķīmijterapiju ārstē ļaundabīgu audzēju (izņēmums ir hroniska

mieloīda leikēmija un mielodispla ti kais

indroms), kā arī lai mazinātu neitropēnijas ilgumu

pacientiem, kuri saņem mieloablatīvo te apiju pēc kaulu smadzeņu transplantācijas un ir pakļauti

palielinātam ilgstošas un smagas ne t opēnijas riskam. Filgrastima drošība un efektivitāte

pieaugušajiem un bērniem, kuri saņem citotoksisku ķīmijterapiju, ir līdzīga.

Filgrastim ratiopharm ir indicēts perifērisko asiņu cilmes šūnu (PBPC) mobilizācijai.

les9

pieaugušajiem) ar smagu iedzimtu ciklisku vai idiopātisku neitropēniju,

Pacientiem (bērniem

kuriem absolūtais neitrofilo leikocītu skaits (ANC) ir ≤ 0,5 x 10 /l un kuriem anamnēzē ir smagas vai atkārtotas inf kcija , indicēta ilgstoša Filgrastim ratiopharm lietošana, lai palielinātu neitrofilo leikocāītu skaitu un mazinātu ar infekciju saistītu traucējumu ilgumu.

ZFilgrastim ratiopharm indicēts ilgstošas neitropēnijas ārstēšanai (ANC mazāks par vai vienāds ar 1,0 x 10 /l) pacientiem ar progresējošu HIV infekciju, lai mazinātu bakteriālu infekciju risku, kad nevar izmantot citas neitropēnijas kontrolēšanas iespējas.

4.2 Devas un lietošanas veids

Īpašas prasības

Filgrastima terapiju drīkst nozīmēt vienīgi sadarbībā ar onkoloģijas centru, kam ir pieredze darbā ar granulocītu koloniju stimulētājfaktoru (granulocyte-colony stimulating factor G-CSF) un hematoloģijā, kā arī vajadzīgais diagnostikas aprīkojums. Mobilizācijas un aferēzes procedūras jāveic sadarbībā ar onkoloģijas-hematoloģijas centru, kam ir pietiekama pieredze šajā jomā un kur iespējams veikt atbilstošu asiņu cilmes šūnu kontroli.

Noteikta citotoksiska ķīmijterapija

Filgrastima ieteicamā deva ir 0,5 MSV (5 μg)/kg dienā. Filgrastima pirmo devu nedrīkst ievadīt ātrāk kā 24 stundas pēc citotoksiskās ķīmijterapijas. Filgrastimu var nozīmēt katru dienu subkutānu injekciju veidā vai intravenozu infūziju veidā, atšķaidot ar glikozes 50 mg/ml (5 %) šķīdumu infūzijām un ievadot 30 minūtes ilgas infūzijas veidā (atšķaidīšanas instrukcijas sk. apakšpunktā 6.6.).

Vairumā gadījumu priekšroka tiek dota subkutānai ievadīšanai. Vienreizējas devas pētījumā ir konstatēti daži fakti, kas ļauj domāt, ka intravenoza lietošana varētu saīsināt zāļu darbības ilgumu. To klīniskais nozīmīgums attiecībā uz vairāku devu ievadīšanu nav noskaidrots. Zāļu ievadīšanas veida izvēlei, jāpamatojas uz individuāliem klīniskajiem apstākļiem. Nejaušinātos klīniskajos pētījumos tika izmantota deva 23 MSV (230 μg)/m2 dienā (4,0–8,4 μg/kg dienā), ko ievadīja subkutāni.

 

Filgrastima lietošana katru dienu jāturpina tik ilgi, līdz atjaunojies normāls neitrofilo leikocī u sk its

 

pēc tam, kad tas bijis sasniedzis zemāko punktu. Pēc ķīmijterapijas ierobežotu audz ju, limfomas vai

 

limfoīdas leikēmijas ārstēšanai paredzamais terapijas ilgums, kāds vajadzīgs šo k it iju izpildei, bū

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

tas

 

līdz 14 dienas. Pēc akūtas mieloīdas leikēmijas ārstēšanas uzsākšanas un nos ip ināšanas terapija būt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ē

 

ievērojami ilgāka (līdz 38 dienas) atkarībā no pielietotās citotoksiskās ķīmij erapijas veida, devas un

 

shēmas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pacientiem, kuri saņem citotoksisku ķīmijterapiju, parasti 1–2 dienas pēc f lgrastima terapijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

istr

 

 

uzsākšanas novēro neitrofilo leikocītu skaita pārejošu palielināšanos. Tomēr, lai panāktu ilgtspējīgu

 

terapeitisko atbildreakciju, filgrastima terapiju nedrīkst pā t aukt, pirms neitrofilo leikocītu skaits nav

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ğ

 

 

bijis sasniedzis zemāko punktu un pēc tam atgriezies no mas ob žās. Filgrastim terapijas priekšlaicīga

 

pārtraukšana pirms paredzamā neitrofilo leikocītu skaita viszemākā līmeņa sasniegšanas nav

 

ieteicama.

 

 

 

 

 

 

 

re

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pacienti, kas pēc kaulu smadzeņu transplantācij

s saņēmuši mieloablatīvo terapiju

 

 

Filgrastima ieteicamā sākumdeva ir 1,0 MSV (10 μg)/kg dienā, ievadot 30 minūtes vai 24 stundas

 

ilgas intravenozas infūzijas veidā,

1,0 MSV (10 μg)/kg dienā, ievadot 24 stundas ilgas

 

 

nepārtrauktas subkutānas infūzijas veidā. Filgrastims jāizšķīdina 20 ml 50 mg/ml (5 %) glikozes

 

 

 

 

 

nav

 

 

 

 

šķīduma infūzijām (instrukc jas par atšķaidīšanu sk. apakšpunktā 6.6).

 

 

 

Filgrastima pirmo devu nedrīkst evadīt ātrāk kā 24 stundas pēc citotoksiskās ķīmijterapijas vai

 

24 stundas pēc kaulu sm dzeņu infūzijas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pēc tam, kad neitrofilo leikocītu skaits sasniedzis zemāko punktu, filgrastima dienas deva jātitrē

 

atkarībā no neitrofilo leikocītu atbildreakcijas, vadoties pēc šādas shēmas.

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neitrofi o ikocītu kaits

 

 

 

 

 

Filgrastima devas pielāgošana

 

 

> 1,0 x 109/l 3 di nas pēc kārtas

 

 

 

 

 

Samazināt līdz 0,5 MSV (5 µg)/kg dienā

 

Tad, ja ANC saglabājas > 1,0 x 109/l vēl 3 dienas

 

 

 

Pārtraukt lietot filgrastimu

 

 

pēc k rtas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ja ANC rstēšanas laikā samazinās līdz < 1,0 x 10

/l, filgrastima deva atkal jāpalielina saskaņā ar iepriekš

 

ā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

sniegtajiem norādījumiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Veicot PBPC mobilizāciju pacientiem, kas saņem mielosupresīvu vai mieloablatīvu terapiju, kam seko autologu perifērisko asiņu cilmes šūnu transplantācija

Ja lieto tikai filgrastimu, tā ieteicamā deva PBPC mobilizācijas gadījumā ir 1,0 MSV (10 μg)/kg dienā, veicot nepārtrauktu subkutānu infūziju 24 stundu garumā vai vienu subkutānu injekcija dienā 5–

7 dienas pēc kārtas. Lai ievadītu filgrastimu ievadītu infūzijas veidā, tas jāizšķīdina 20 ml 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīduma infūzijām (instrukcijas par atšķaidīšanu sk. apakšpunktā 6.6). Leikoferēzes laiks: bieži vien pietiek ar 1 vai 2 leikoferēzes procedūrām 5. un 6. dienā. Citos apstākļos var būt

vajadzīgas papildu leikoferēzes procedūras. Filgrastima lietošana jāturpina līdz pēdējai leikoferēzes procedūrai.

Filgrastima ieteicamā deva PBPC mobilizācijas gadījumā pēc mielosupresīvas ķīmijterapijas ir 0,5 MSV (5 μg)/kg dienā, ko ievada subkutānas injekcijas veidā, sākot ar pirmo dienu pēc

ķīmijterapijas beigām, līdz neitrofilo leikocītu skaits sasniedzis zemāko punktu un atgriezies normas robežās. Leikoferēze jāveic laikposmā, kad ANC no < 0,5 x 109/l pieaudzis līdz > 5,0 x 109/l. Pacientiem, kuriem nav veikta plaša ķīmijterapija, nereti pietiek ar vienu leikoferēzes procedūru. Citos apstākļos ieteicamas papildu leikoferēzes procedūras.

Pacientiem ar smagu hronisku neitropēniju (SHN)

 

tas

 

ē

Iedzimta neitropēnija

 

 

 

Ieteicamā sākumdeva ir 1,2 MSV (12 μg)/kg dienā, ievadot subkutāni v enre zējas devas vai dalītu

devu veidā.

 

istr

Idiopātiska vai cikliska neitropēnija

 

Ieteicamā sākumdeva ir 0,5 MSV (5 μg)/kg dienā, ievadot subkutāni vi nreizējas devas vai dalītu devu

veidā.

ğ

re

 

Devas pielāgošana

 

Filgrastims jālieto katru dienu subkutānu injekciju

 

eidā, līdz sasniegts un noturēts neitrofilo leikocītu

PBPC mobilizācijai veseliem donoriem pirms alogēnas perifērisko asiņu cilmes šūnu transplantācijas

PBPC mobilizācijai veseliem donoriem filgrastims jālieto devā 1,0 MSV (10 μg)/kg dienā subkutāni 4–5 dienas pēc kārtas. Piektajā dienā jāsāk leikoferēze, kas, ja nepieciešams, jāturpina līdz ses j i dienai, lai iegūtu 4 x 106 CD34+ šūnas uz kg saņēmēja ķermeņa masas.

skaits virs 1,5 x 109/l. Kad panākta atbildreakcij , jānos ka minimālā efektīvā deva šāda līmeņa saglabāšanai. Lai saglabātu atbilstošu neitrofilo leikocītu skaitu, vajadzīga ilgstoša zāļu lietošana katru

dienu. Pēc vienas vai divām ārstēšanas edēļām atkarībā no pacienta atbildes reakcijas sākumdevu var

dubultot vai samazināt uz pusi. Pēc tam devu ik pēc 1 līdz 2 nedēļām var individuāli pielāgot, lai

vidējais neitrofilo leikocītu skaits

nav

aglabātos robežās no 1,5 x 109/l līdz 10 x 109/l. Pacientiem, kuriem

ir smagas infekcijas, var apsvē t

t aujāku devas kāpināšanu. Klīniskajos pētījumos 97 % pacientu,

kam novēroja atbildreakciju, tā b ja p lnīga pie devas 2,4 MSV (24 μg)/kg dienā. Nav apstiprināta

filgrastima drošība ilgtermiņā, ja to pacientiem ar SHN lieto devā virs 2,4 MSV (24 μg)/kg dienā.

Pacientiem ar HIV infekcijuvairs

Neitroplesēnijas novēršanai

Filgrastima ieteicamā ākumdeva 0,1 MSV (1 μg)/kg dienā, ievadot subkutānas injekcijas veidā, un maksimā ā titrējamā deva ir 0,4 MSV (4 μg)/kg dienā, līdz izdevies panākt un saglabāt normālo neitrofiāo ikocītu skaitu (ANC > 2,0 x 109/l). Klīniskajos pētījumos šādām devām atbildreakciju novēroja > 90 % pacientu, un neitropēniju novērst izdevās vidēji 2 dienās.

ZNelielam skaitam pacientu (< 10 %) neitropēnijas novēršanai bija vajadzīgas devas līdz 1,0 MSV (10 μg)/kg dienā.

Normāla neitrofilo leikocītu skaita saglabāšanai

Kad neitropēnija novērsta, jānosaka minimālā efektīvā deva normāla neitrofilo leikocītu skata saglabāšanai. Ieteicams pielāgot sākumdevu, pārejot uz zāļu subkutānu injicēšanu katru otro dienu devā 30 MSV (300 μg) dienā. Atkarībā no pacienta ANC, var būt nepieciešama arī tālāka devas pielāgošana, lai neitrofilo skaits saglabātos > 2,0 x 109/l. Klīniskajos pētījumos, lai ANC saglabātos virs > 2,0 x 109/l, devu 30 MSV (300 μg) bija nepieciešams ievadīt 1 līdz 7 dienas nedēļā, un vidējais zāļu lietošanas biežums bija 3 dienas nedēļā. Lai ANC saglabātu > 2,0 x 109/l, var būt nepieciešama zāļu ilgstoša lietošana.

Īpaši brīdinājumi

Specifiskas pacientu grupas

Vecāka gadagājuma pacienti

Filgrastima klīniskajos pētījumos ir piedalījies arī neliels skaits vecāka gadagājuma pacientu, taču īpaši pētījumi ar šo pacientu grupu nav veikti, tādēļ īpašus ietiekamus par devām sniegt nevar.

Pacienti ar nieru vai aknu darbības traucējumiem

Pētījumos par filgrastima lietošanu pacientiem ar smagiem nieru vai aknu darbības traucējumiem konstatēts, ka filgrastima farmakokinētika un farmakodinamika šādos gadījumos ir identiska kā veseliem indivīdiem. Devas pielāgošana šādos apstākļos nav nepieciešama.

Lietošana bērniem SHN un vēža gadījumā

 

 

Sešdesmit pieci procenti pacientu SCN izmēģinājuma programmā bija jaunāki par 18 gadiem.

Ārstēšanas efektivitāte šajā grupā, ko galvenokārt veidoja pacienti ar iedzimtu neitropēniju, bija

 

 

ē

viennozīmīgi skaidra. Attiecībā uz bērniem, kuriem ārstēja smagu hronisku neitropēniju, drošīb

profila atšķirības netika novērotas.

istr

Klīnisko pētījumu dati attiecībā uz bērniem liecina, ka filgrastima drošība un efek ivitāte tas

pieaugušajiem un bērniem, kuri saņem citotoksisku ķīmijterapiju, ir identi ka.

 

 

ğ

 

Ieteicamās devas bērniem ir tādas pašas kā pieaugušajiem, kuri saņem m elo upresīvu citotoksisku ķīmijterapiju.

4.3

Kontrindikācijas

 

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai kādu no palīgvielām.

4.4

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietoš ā

re

 

nav

 

Filgrastimu nedrīkst lietot, lai palielinātu citotoksiskās ķīmijterapijas devu ārpus noteiktajām lietošanas shēmām (sk.vairstālāk).

Filgrastimu nedrīkst lietot pac ent em ar smagu iedzimtu neitropēniju (Kostmana sindromu), kuras gadījumā ir patoloģiska citoģenēt ska (sk. tālāk).

Īpaši piesardzības pasākumi p cientiem ar akūtu mieloīdu leikēmiju

Ļaundablesīgo šūnu augšana

Granulocītu koloniju timulētājfaktors var veicināt mieloīdo šūnu augšanu in vitro, un līdzīgu ietekmi var novērot arī uz dažām ne-mieloīdām šūnām in vitro.

Filgrastimaā drošība un efektivitāte, lietojot to pacientiem ar mielodisplastisko sindromu vai hronisku Zmielogēnu leikēmiju, nav apstiprināta. Tādēļ filgrastims nav indicēts šādu traucējumu ārstēšanai. Īpaša uzmanība j pievērš tam, lai hroniskas mieloīdas leikēmijas saasinājumu atšķirtu no akūtas mieloīdas

leikēmijas.

Ņemot vērā ierobežotos datus par drošību un efektivitāti, pacientiem ar sekundāru AML filgrastims jālieto piesardzīgi.

Nav apstiprināta filgrastima drošība un efektivitāte, lietojot to agrāk neārstētiem AML pacientiem līdz 55 gadu vecumam ar labu citoģenētiku [t(8;21), t(15;17) un inv(16)].

Citi īpaši piesardzības pasākumi

Pacientiem ar vienlaikus esošām osteoporotiskām kaulu slimībām, kuri saņem nepārtrauktu filgrastima terapiju vairāk kā 6 mēnešu garumā, var būt indicēta kaulu blīvuma kontrole.

Retos gadījumos pēc G-CSF lietošanas ir ziņots par nevēlamām blakusparādībām, kas skar plaušas. Lielāks risks var būt pacientiem, kuriem nesen bijuši plaušu infiltrāti vai pneimonija. Plaušu simptomu, piemēram, klepus, drudža un dispnojas sākums saistībā ar rentgenoloģiskām plaušu infiltrātu pazīmēm un plaušu darbības pasliktināšanos var būt pazīmes, kas brīdina par pieaugušo respiratorā distresa sindromu (RDS). Tādos gadījumos jāpārtrauc lietot filgrastims un jāveic atbilstoša ārstēšana.

Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem ar vēzi

Leikocitoze

tas

 

Leikocītu skaits 100 x 109/l vai lielāks tika novērots mazāk kā 5 % pacientu, kuri saņēma filgra timu devās virs 0,3 MSV/kg dienā (3 μg/kg dienā). Nav saņemti ziņojumi par nevēlamajām

blakusparādībām, kas būtu tieši saistāmas ar šādu leikocitozes pakāpi. Tomēr, ņemot vērā iespēj mo risku saistībā ar smagu leikocitozi, filgrastima terapijas laikā regulāri jānosaka leikocēī u sk i . Ja pēc

paredzamā zemākā punkta leikocītu skaits pārsniedz 50 x 109/l, filgrastima lietošana nekav jo ies

 

 

istr

 

jāpārtrauc. Tomēr, lietojot filgrastimu PBPC mobilizācijai, filgrastima lietošana jāpā

auc vai ā deva

jāsamazina tad, ja leikocītu skaits pieaug līdz > 70 x 109/l.

 

 

 

 

Ar palielinātu ķīmijterapijas devu saistītie riski

ğ

 

 

Īpaša piesardzība jāievēro, ārstējot pacientus ar lielām ķīmijterapijas devām, jo nav pierādīts labāks

iznākums saistībā ar audzēju, bet ķīmijterapijas līdzekļu intensificētās devas var izraisī

 

pastiprinātu

 

re

 

 

 

toksicitāti, tostarp kardiālu, pulmonāru, neiroloģisku un dermatoloģisku iedarbību (skatīt izmantotā ķīmijterapijas līdzekļa zāļu aprakstu).

Filgrastima monoterapija neizslēdz trombocitopnavēniju un anēmiju mielosupresīvas ķīmijterapijas dēļ. Ja pacients saņem lielākas ķīmijterapijas devas (piem., pilnas de as noteiktajā shēmā), viņam var būt palielināts trombocitopēnijas un anēmijas risks. Ieteic ms regulāri kontrolēt trombocītu skaitu un hematokrītu. Īpaša piesardzība jāievēro, lietojot tsevišķus ķīmijterapijas līdzekļus vai to kombinācijas, ja ir zināms, ka šie līdzekļi var izr isīt sm gu trombocitopēniju.

Ir pierādīts, ka filgrastimavairsmobilizētā PBPC samazina trombocitopēnijas smaguma pakāpi un ilgumu pēc mielosupresīvas vai mieloablatīvas ķīmijterapijas.

Citi īpaši piesardzības pasākumi

Pētījumi par filgrastima ied rbību pacientiem ar būtiski samazinātu mieloīdo cilmes šūnu skaitu nav veikti. Filgrastims primāri d rboj s uz neitrofilo leikocītu prekursoriem, palielinot neitrofilo leikocītu skaitu. Tādēļ pacientiem s m zinātu prekursoru skaitu (piemēram, pacientiem, kuri ārstēti ar plašu staru terapiju vai ķīmijterapiju, kā arī pacientiem ar kaulu smadzeņu infiltrāciju vai audzēju) var būt pavājinālesta neitrofilo leikocītu reakcija.

Ziņots par tran plantāta reakcijām pret saimnieku (TpS) un fatāliem iznākumiem pacientiem, kuri saāņēmuši G-CSF pēc alogēnas kaulu smadzeņu transplantācijas (skatīt apakšpunktu 5.1).

ZAugšanas faktora terapijas rezultātā paaugstināta kaulu smadzeņu hematopoētiskā aktivitāte ir bijusi saistīta ar p rejošām pozitīvām atradnēm kaulu radioloģiskajos izmeklējumos. Tas jāņem vērā, interpretējot kaulu smadzeņu radioloģisko izmeklējumu rezultātus.

Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem, kuriem tiek veikta perifērisko asiņu cilmes šūnu mobilizācija

Mobilizācija

Prospektīvi, nejaušināti abu ieteicamo mobilizācijas metožu (filgrastima monoterapija vai kombinācija ar mielosupresīvu ķīmijterapiju) salīdzinājumi vienā un tajā pašā pacientu grupā nav veikti. Individuālas atšķirības starp pacientiem un CD34+ šūnu laboratoriskiem novērtējumiem nozīmē, ka tieši salīdzināt dažādus pētījumus ir sarežģīti. Tādēļ ir grūti ieteikt optimālo metodi. Mobilizācijas metodes izvēlē jāpamatojas uz vispārējiem ārstēšanas mērķiem individuālam pacientam.

Pirms citotoksisku līdzekļu lietošanas

Pacientiem, kuriem iepriekš veikta ļoti plaša mielosupresīva terapija, var nebūt iespējama pietiekama PBPC mobilizācija, lai sasniegtu ieteikto minimālo rādītāju (2,0 x 106 CD34+ šūnas/kg) vai līdzīgas pakāpes trombocītu atjaunošanās paātrinājumu.

Dažiem citotoksiskiem līdzekļiem piemīt īpaša toksicitāte pret asiņu cilmes šūnām, un tas var negatīvi ietekmēt cilmes šūnu mobilizāciju. Ja pirms mēģinājuma mobilizēt cilmes šūnas ilgstoši lietoti tādi līdzekļi kā melfalāns, karmustīns (BCNU) vai karboplatīns, var būt samazināts cilmes šūnu skaits. Tomēr ir pierādīts, ka cilmes šūnu mobilizācijā efektīva ir melfalāna, karboplatīna vai BCNU lietošana kopā ar filgrastimu . Ja paredzama perifērisko asiņu cilmes šūnu transplantācija, ieteicams plānot cilmes šūnu mobilizāciju pacienta ārstēšanas kursa sākumā. Šādiem pacientiem īpaša uzmantasība jāpievērš mobilizēto cilmes šūnu skaitam pirms ķīmijterapijas līdzekļu lietošanas lielās devās. Ja,

vērtējot pēc iepriekš minētajiem kritērijiem, skaits ir nepietiekams, var apsvērt alternatīvu ārstēš nu, kas neietver cilmes šūnu atbalstu.

Cilmes šūnu skaita novērtēšana

ē

 

istr

Nosakot cilmes šūnu skaitu ar filgrastimu ārstētiem pacientiem, īpaša uzmanība jāpiev š kvantitatīvā

+

noteikšanas metodei. Nosakot CD34 šūnu skaitu ar plūsmas citometrijas me odi, ezultāti var

ievērojami variēt atkarībā no noteiktas izmantotās metodoloģijas un tādēļ ie eikumi par skaitu,

pamatojoties uz citās laboratorijās veiktiem pētījumiem, interpretējami p e ardzīgi.

 

ğ

Statistiskā analīze, nosakot reinfuzēto CD34+ šūnu skaita un trombocītu atjaunošanā ātruma pēc

 

re

lielām ķīmijterapijas devām savstarpējo sakarību, liecina par komplicētu, taču stabilu savstarpējo

sakarību.

 

Ieteiktais minimālais skaits, kas ir 2,0 x 106 CD34+ šūnu/kg, pamatojas uz publicēto pieredzi, kā rezultātā izdevies atbilstoši atjaunot hematolonavģiskos rādītājus. Par minimālos skaitu lielāks ieguvums korelē ar straujāku atveseļošanos, savukārt m zāks sk its — ar lēnāku atveseļošanos.

Īpaši piesardzības pasākumi veseliem do oriem, k m tiek veikta perifērisko asiņu cilmes šūnu mobilizācija

PBPC mobilizācija veseliemvairsdonoriem nerada nekādus nepastarpinātus klīniskus ieguvumus, un tā apsverama vienīgi alogēnas c lmes šūnu tran plantācijas nolūkā.

PBPC mobilizācija apsver ma enīgi donoriem, kuri atbilst parastajiem klīniskajiem un laboratoriskiem kritērijiem, l i kļūtu par cilmes šūnu donoru. Īpaša uzmanība jāpievērš hematoloģiskajiem rādītājiem un infekcijas slimībām.

Filgrastimalesdrošība un efektivitāte veseliem donoriem, kuri jaunāki par 16 gadiem vai vecāki par 60 gadiem, nav novērtēta.

35ā% pētījumos pi dalījušos pacientu pēc filgrastima lietošanas un leikoferēzes novēroja pārejošu trombocitopēniju (trombocītu skaits < 100 x 109/l). Tostarp divos gadījumos tika ziņots par leikocītu

Zskaitu < 50 x 109/l, ko saistīja ar leikoferēzes procedūru.

Ja nepieciešama vairāk kā viena leikoferēzes procedūra, īpaša uzmanība jāpievērš donoriem, kuriem trombocītu skaits pirms leikoferēzes ir < 100 x 109/l; parasti leikoferēzi nedrīkst veikt, ja trombocītu skaits < 75 x 109/l.

Leikoferēzi nedrīkst veikt donoriem, kuri saņem antikoagulantus vai kam ir zināmi hemostāzes traucējumi.

Filgrastima lietošana jāpārtrauc vai tā deva jāsamazina, ja leikocītu skaits pieaug līdz > 70 x 109/l.

Donori, kuri saņēmuši G-CSF, lai panāktu PBPC mobilizāciju, jānovēro, līdz hematoloģiskie rādītāji atgriežas normas robežās.

Veseliem donoriem pēc G-CSF lietošanas ir novērotas pārejošas citoģenētiskas izmaiņas. Šo izmaiņu nozīmīgums attiecībā uz hematoloģisku ļaundabīgo audzēju veidošanos nav zināms. Donoru ilgtermiņa novērošana, lai noteiktu drošību, turpinās. Nevar izslēgt ļaundabīga mieloīda klona veicināšanas risku. Aferēzes centrā ieteicams veikt cilmes šūnu donoru sistemātisku reģistrēšanu un izsekošanu vismaz 10 gadus, lai nodrošinātu ilgtermiņa drošības kontroli.

Veseliem donoriem un pacientiem pēc G-CSF lietošanas ir ziņots par biežiem, taču asimptomātiskiem splenomegālijas gadījumiem un ļoti retiem liesas plīsuma gadījumiem. Daži lielas plīsuma gadījumi bija letāli. Tādēļ rūpīgi jākontrolē liesas izmērs (piem., ar klīniskas izmeklēšanas vai ultraskaņas

 

tas

palīdzību). Donoriem un/vai pacientiem, kuri ziņo par sāpēm vēdera augšdaļā, kreisajā pusē vai pleca

galā, jāapsver liesas plīsuma diagnoze.

 

Par pulmonālām blakusparādībām, (asins atkrēpošana, plaušu asiņošana, infiltrāti plaušās, izdusa un

 

 

ē

hipoksija), parastiem donoriem pēcreģistrācijas periodā tika ziņots ļoti reti. Gadījumā, kad p stāv

aizdomas par pulmonālām blakusparādībām, vai kad tās jau ir konstatētas, jāapsver filgras ima

terapijas pārtraukšana un atbilstošas medicīniskās palīdzības sniegšana.

istr

 

 

Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem, kuri saņem ar filgrastimu mobilizē as alogēnas PBPC

ğ

 

Pašreiz pieejamie dati liecina, ka imunoloģiska mijiedarbība starp alogēnaj em PBPC transplantātiem

un saņēmēja organismu var būt saistīta ar palielinātu akūtas un hroniskas TpS sku, salīdzinot ar kaulu smadzeņu transplantāciju.

Rūpīgi jākontrolē trombocītu skaits, jo īpaši filgr stima terapijas pirmajās nedēļās. Pacientiem, kuriem rodas trombocitopēnija, t.i., trombocītu skaits konsekventi ir < 100 000/mm3, jāapsver iespēja uz laiku pārtraukt filgrastima lietošanu vai samazināt filgr stima devu.

Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem ar SHN

re

Asins šūnu skaits

nav

 

 

 

vairs

Rodas arī citas asins šūnu izmaiņa , to tarp anēmija un mieloīdo cilmes šūnu skaita pārejošs

pieaugums, kuru gadījumā jākont olē šūnu kaits.

Transformācija uz leikēmiju

m elodisplastisko sindromu

Nosakot smagas hronisk s ne tropēn jas diagnozi, īpaši jāuzmanās, lai atšķirtu to no citiem asinsrades

traucējumiem, piemēr m, pl stisk s anēmijas, mielodisplāzijas un mieloīdas leikēmijas. Pirms ārstēšanas jānosaka pilna sins ina ar visu šūnu diferenciāciju un trombocītu skaitu, kā arī jānovērtē kaulu smadzeņu morfoloģija un kariotips.

Klīniskajlesā pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar SHN, un kurus ārstēja ar filgrastimu, samērā reti (aptuv ni 3 % gadījumu) novēroja mielodisplastisko sindromu (MDS) vai leikēmiju. To novēroja vienāīgi paci nti m ar iedzimtu neitropēniju. MDS un leikēmija ir slimības dabiskas komplikācijas un to saistība ar filgrastima terapiju ir neskaidra. Aptuveni 12 % pacientu, kuriem sākotnējā citoģenētiskā

Znovērtējuma rezultāti bija normas robežās, vēlāk tika konstatētas patoloģijas, tostarp monosomija 7. Ja pacientiem ar SHN rodas patoloģiski citoģenētiskie rādītāji, rūpīgi jāizvērtē filgrastima terapijas radītais risks un ieguvumi; ja rodas MDS vai leikēmija, filgrastima terapija jāpārtrauc. Šobrīd nav skaidrs, vai ar SHN slimojošu pacientu ilgstoša ārstēšana palielina citoģenētisku patoloģiju, MDS vai leikēmijas rašanās risku. Pacientiem ieteicams regulāri (aptuveni reizi 12 mēnešos) veikt kaulu smadzeņu morfoloģiskās un citoģenētiskās analīzes.

Citi īpaši piesardzības pasākumi

Jāizslēdz pārejošas neitropēnijas cēloņi, piemēram, vīrusu infekcija.

Filgrastima terapijas tieša ietekme ir liesas palielināšanās. Pētījumos trīsdesmit vienam procentam (31 %) pacientu tika konstatēta izpalpējama splenomegālija. Rentgenoloģiski noteikta liesas tilpuma palielināšanās radās filgrastima terapijas sākumā, un tai bija tendence sasniegt līdzsvara stāvokli.

Devas samazināšana palēnināja vai apturēja liesas palielināšanos, bet 3 % pacientu bija nepieciešama splenektomija. Liesas izmērs regulāri jānovērtē. Lai noteiktu liesas tilpuma patoloģisku palielināšanos, pietiek ar izpalpēšanu.

Nelielam skaitam pacientu radās hematūrija vai proteīnūrija. Lai to kontrolētu, regulāri jāveic urīna analīzes.

Preparāta drošība un efektivitāte jaundzimušajiem un pacientiem ar autoimūnu neitropēniju nav apstiprināta.

Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem ar HIV infekciju

tas

Asins šūnu skaits

Rūpīgi jākontrolē ANC, jo īpaši filgrastima terapijas pirmajās nedēļās. Dažiem pacien iem v r bū ļoti

strauja atbildreakcija uz filgrastima sākumdevu, kad novēro neitrofilo leikocītu skaita bū isku

pieaugumu. Filgrastima lietošanas pirmajās 2–3 dienās ieteicams noteikt ANC. P c tam pirmajās divās

nedēļās ANC ieteicams noteikt vismaz divreiz nedēļā, bet turpmāk balstterapijas laikā — reizi nedēļā

vai katru otro nedēļu. Neregulāri lietojot filgrastimu devā 30 MSV (300 μg) dienā, pacientaēANC laika gaitā var ievērojami svārstīties. Lai noteiktu pacienta vidējo vai zemāko ANC, a ins paraugus ANC noteikšanai ieteicams ņemt tieši pirms plānotajām filgrastima lietošanas re zēm.

Risks, kas saistīts ar palielinātām mielosupresīvu līdzekļu devām

 

Ārstēšana tikai ar filgrastimu neizslēdz trombocitopēniju un anēmiju mi losupresistrīvu līdzekļu dēļ. Ja

pacients kopā ar filgrastima terapiju saņem lielākas šādu līdz kļu d vas vai vairākus šādus līdzekļus,

 

 

 

 

ğ

trombocitopēnijas un anēmijas risks viņam var būt palielināts. I t icams regulāri kontrolēt asinsainu

(sk. iepriekš).

 

 

re

 

 

 

Infekcijas un ļaundabīgi procesi, kas izraisa mielosupresiju

 

Neitropēniju var izraisīt oportūnistiskas infekcij s, piemēram, Mycobacterium avium kompleksa

infekcija, kam raksturīga kaulu smadzeņu i

filtrācij , i ļaundabīgas slimības, piemēram, limfoma. Ja

ir zināms, ka pacientiem ir infekcija, kam raksturīga kaulu smadzeņu infiltrācija, vai ļaundabīga

slimība, papildus filgrastim lietošanai, lai

ovērstu neitropēniju, jāapsver piemērota terapija

pamatslimības ārstēšanai. Filg a tima ietekme uz neitropēniju, kuras cēlonis ir kaulu smadzenes

infiltrējoša infekcija

 

nav

 

 

ļaundabīga limība, nav pilnībā apstiprināta.

 

vairs

 

 

 

Īpaši piesardzības pasākumi s rpjve da anēmijas gadījumā

Lietojot filgrastimu pacientiem r sirpjveida šūnu anēmiju, ir ziņots par sirpjveida šūnu krīzi, kas dažos gadījumos bijusi letāla. Apsverot iespēju lietot filgrastimu pacientiem ar sirpjveida šūnu anēmiju,lespacientiem jāievēro piesardzība un rūpīgi jāizvērtē iespējamais risks un ieguvumi.

Palīgvi as

Filgrastimāratiopharm satur sorbītu. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes Znepanesību.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Filgrastima drošība un efektivitāte, lietojot tajā pašā dienā, kad veikta mielosupresīva citotoksiska ķīmijterapija, nav skaidri pierādīta. Ņemot vērā strauji dalošos mieloīdo šūnu jutīgumu pret mielosupresīvu citotoksisku ķīmijterapiju, filgrastimu neiesaka lietot 24 stundas pirms un 24 stundas pēc ķīmijterapijas. Provizoriskie dati, kas iegūti, nelielu skaitu pacientu vienlaikus ārstējot ar filgrastimu un 5-fluorouracilu, liecina, ka neitropēnija var kļūt smagāka.

Iespējamā mijiedarbība ar citiem asinsrades augšanas faktoriem un citokīniem klīniskajos pētījumos līdz šim nav pētīta.

Tā kā litijs veicina neitrofilo leikocītu atbrīvošanos, tas varētu pastiprināt filgrastima darbību. Lai gan oficiāli šāda mijiedarbība nav apstiprināta, nav datu, kas liecinātu par tās kaitīgumu.

4.6 Grūtniecība un zīdīšana

Nav pietiekamas informācijas par filgrastima lietošanu grūtniecēm. Literatūrā ir ziņojumi, kuros ir pierādīta filgrastima spēja šķērsot placentāro barjeru grūtnieces organismā. Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēta reproduktīva toksicitāte (sk. apakšpunktu 5.3.). Iespējamais risks cilvēkiem nav zināms. Filgrastimu grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien nav absolūta nepieciešamība.

Nav zināms, vai filgrastims cilvēkiem izdalās mātes pienā. Filgrastima izdalīšanās dzīvniekutaspienā nav pētīta. Lēmums par bērna zīdīšanas turpināšanu vai pārtraukšanu vai par filgrastima terapijas turpināšanu vai pārtraukšanu jāpieņem, ņemot vērā zīdīšanas pozitīvo ietekmi uz bērnu un filgr tima terapijas radīto ieguvumu sievietei.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Filgrastimam ir neliela vai viduvēja ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekistrļus un apkalpotē mehānismus. Ja pacients jūt nogurumu, jāievēro piesardzība, vadot tran por līdzekļus vai apkalpojot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Klīniskajos pētījumos Filgrastim ratiopharm lietoja 541 paci nts arğvēzi un 188 veseli brīvprātīgie. Šajos klīniskajos pētījumos novērotais Filgrastim ratiopha m d ošības profils bija identisks kā šajos pētījumos izmantotajam atsauces zālēm.

 

 

 

re

Saskaņā ar publicēto informāciju, filgrastima ter pij s l ikā novērotās blakusparādības un to biežums

ir šādi.

 

 

 

Blakusparādības novērtē, ņemot vērā to rašanās biežumu.

 

Ļoti bieži:

≥1/10

nav

 

Bieži:

≥1/100, <1/10

 

Retāk:

≥1/1 000, <1/100

 

 

 

Reti:

≥1/10 000, <1/1 000

 

 

Ļoti reti:

<1/10 000

 

 

Nav zināms:

izm ntojot pieejamos datus, nav apstiprināms.

Katrā biežuma grupā nevēlamā blakusparādības minētas to nopietnības samazinājuma secībā.

Ar vēzi slimojošiem pacientiemvairs

 

 

Klāīniskajoslespētījumos biežākā nevēlamā blakusparādība saistībā ar filgrastimu, lietojot ieteiktajā devā, bija vieg i izteiktas vai mērenas sāpes kaulos un skeleta muskuļos, kas radās 10 % pacientu, un smagas

Zs pes kaulos un skeleta muskuļos, kas radās 3 % pacientu. Muskuļu sāpes parasti ārstē ar standarta prets pju īdzekļiem. Mazāk izplatītas nevēlamās blakusparādības ir urīna izvades traucējumi,

liel koties viegla vai mērena dizūrija.

Nejaušinātos, placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos filgrastims nepalielināja ar citotoksisku ķīmijterapiju saistītu nevēlamo blakusparādību biežumu. Ar filgrastimu/ķīmijterapiju un placebo/ķīmijterapiju ārstēti pacienti vienlīdz bieži ziņojuši par blakusparādībām, piemēram, sliktu dūšu un vemšanu, alopēciju, caureju, nogurumu, anoreksiju, mukozītu, galvassāpēm, izsitumiem, sāpēm krūtīs, vispārēju nespēku, iekaisušu kaklu, aizcietējumu un nenoteikta rakstura sāpēm.

Lietojot ieteiktās devas, attiecīgi 50, 35 un 25 % pacientu paaugstinājās laktāta dehidrogenāzes (LDH) un sārmainās fosfatāzes līmenis, kā arī urīnskābes un gamma-glutamiltransferāzes (GGT) līmenis serumā; šī paaugstināšanās bija atgriezeniska, atkarīga no devas un parasti viegli vai mēreni izteikta.

Atsevišķos gadījumos ziņots par pārejošu asinsspiediena pazemināšanos, kura dēļ nebija vajadzīga klīniska ārstēšana.

Ziņots par TpS un fatāliem iznākumiem pacientiem, kuri saņēmuši G-CSF pēc alogēnas kaulu smadzeņu transplantācijas (skatīt apakšpunktu 5.1).

Atsevišķos gadījumos ir ziņots par asinsvadu slimībām, tostarp okluzīvu vēnu slimību, pacientiem, kuri saņem lielas ķīmijterapijas devas, kam seko autologa kaulu smadzeņu transplantācija. Cēloņsakarība ar filgrastima lietošanu nav apstiprināta.

Ļoti retos gadījumos ir ziņots par ādas vaskulītu pacientiem, kuri ārstēti ar filgrastimu. Vaskulī mehānisms pacientiem, kuri saņem filgrastimu, nav zināms.

Atsevišķos gadījumos ir ziņots par Svīta sindroma (akūtas febrilas dermatozes) rašanos. Tom r, ā kā

ievērojama daļa šādu pacientu slimoja ar leikēmiju, kam ir zināma saistība ar Svīta sindromu,

cēloņsakarība ar filgrastima lietošanu nav apstiprināta.

 

tas

 

 

 

 

 

 

Atsevišķos gadījumos it novērots reimatoīdā artrīta saasinājums.

ē

 

Ziņots par pseidopodagras gadījumiem pacientiem ar vēzi, kuri ārstēti ar f lgra timu.

Dažos gadījumos ir ziņots par nevēlamām plaušu blakusparādībām, tostarpistrintersticiālu pneimoniju,

plaušu tūsku un plaušu infiltrātiem, kā rezultātā radusies elpošanas mazspēja vai pieaugušo respiratorā

 

 

 

 

 

ğ

 

distresa sindroms (RDS), kam var būt letāls iznākums (sk. apakšpunktu 4.4.).

 

Alerģiskas reakcijas: ir ziņots par alerģiskām reakcijām, tostarp anafilaksi, izsitumiem, nātreni,

 

 

 

 

 

re

 

angioneirotisko tūsku, dispnoju un hipotensiju filgr stimu lietojošiem pacientiem, uzsākot vai turpinot

terapiju. Kopumā vairāk šādu ziņojumu tika saņemts pēc zāļu i.v. ievadīšanas. Dažos gadījumos

simptomi no jauna parādījušies, atsākot zāļu lietoš

u, k s ļauj domāt par cēloņsakarību. Pacientiem,

kuriem rodas spēcīga alerģiska reakcija, filgrastim

lietošana jāpārtrauc pilnīgi.

 

Atsevišķos gadījumos ziņots par i pjveida šūnu krīzi pacientiem ar sirpjveida anēmiju (sk.

apakšpunktu 4.4).

vairs

nav

 

 

 

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

Orgānu sistēmu klase

Biežums

Nevēlamās blakusparādības

Metabolisma un barošanās

Ļoti bieži

Paaugstināts sārmainās fosfatāzes,

traucējumi

 

paaugstināts LDH, paaugstināts

 

 

 

urīnskābes līmenis

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Galvassāpes

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Reti

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Elpošanas, krūškurvja un videnes

Bieži

Klepus, iekaisis kakls

traucējumi

Ļoti reti

Plaušu infiltrāti

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži

Slikta dūša, vemšana

 

 

Bieži

Aizcietējums, anoreksija, caureja,

 

 

 

mukozīts

Aknu un/vai žultsceļu traucējumi

Ļoti bieži

Paaugstināts GGT līmenis

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži

Alopēcija, izsi umi

 

 

Ļoti reti

Svīta sindroms, ād v skulīts

Skeleta-muskuļu un saistaudu

Ļoti bieži

Sāpes krūtīs, kaulu un skeleta

sistēmas bojājumi

 

muskuļu āpes tas

 

 

Ļoti reti

Reima oīda a trīta saasinājums

 

 

 

ē

Nieru un urīnceļu traucējumi

Ļoti reti

Urīnizvades t aucējumi

Vispārīgi traucējumi un reakcijas

Bieži

Nogurum , vispārējs vājums

ievadīšanas vietā

 

Retāk

Nenoteikta rakstura sāpes

 

 

Ļoti reti

Alerģiska reakcija

 

 

 

istr

Veseliem donoriem, kuriem veic perifērisko asiņu cilmes šūnu mobilizğāciju

Blakusparādība, par kuru ziņoja visbiežāk, bija viegli līdz mē eni izteiktas pārejošas sāpes kaulos un

skeleta muskuļos. Pēc filgrastima lietošanas un leikoferēzes 41 % donoru novēroja leikocitozi

 

 

re

(leikocītu skaits > 50 x 109/l), bet 35 % donoru — pārejošu trombocitopēniju (trombocītu skaits < 100

x 109/l).

nav

 

 

 

Ir ziņots par pārejošu nedaudz paaugstinātu sārmainās fosfatāzes, LDH, AsAT un urīnskābes līmeni

veseliem pacientiem, kuri saņēma filgra timu; šīm blakusparādībām nebija klīnisku seku. Ļoti retos gadījumos novērota a trīta imptomu pastiprināšanās.

Ļoti retos gadījumos ziņots par s mptomiem, kas ļauj domāt par smagu alerģisku reakciju.

Pētījumos, kuros pied lījušies PBPC donori, ir ziņots par galvassāpēm, kuru cēlonis varētu būt filgrastima lietošana.

Veseliem donoriemvairsun pacientiem pēc G-CSF lietošanas ir ziņots par biežiem, taču asimptomātiskiem splenomegālijas gadījumiem un ļoti retiem liesas plīsuma gadījumiem (sk. apakšpunktu 4.4.).

Parasti m donori m pēcreģistrācijas periodā ziņots par pulmonālām blakusparādībām, (asins

atkrēpošana, plaušu asiņošana, infiltrāti plaušās, aizdusa un hipoksija) (skatīt apakšpunktu 4.4).

 

les

ā

Z

 

āles Z

Orgānu sistēmu klase

Biežums

 

 

Nevēlamās blakusparādības

 

Asins un limfātiskās sistēmas

Ļoti bieži

 

 

Leikocitoze, trombocitopēnija

 

traucējumi

Retāk

 

 

Liesas bojājumi

 

Metabolisma un barošanās

Bieži

 

 

Paaugstināts sārmainās fosfatāzes

 

traucējumi

 

 

 

līmenis, paaugstināts LDH

 

 

 

 

 

līmenis

 

 

 

Retāk

 

 

Paaugstināts AsAT līmenis,

 

 

 

 

 

paaugstināts urīnskābes līmenis

 

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

 

 

Galvassāpes

 

 

Skeleta-muskuļu un saistaudu

Ļoti bieži

 

 

Sāpes kaulos un skeleta muskuļos

 

sistēmas bojājumi

Retāk

 

 

Reimatoīda artrī saa inājums

 

Vispārīgi traucējumi un reakcijas

Retāk

 

 

Smaga alerģiska re kcija

 

ievadīšanas vietā

 

 

 

 

tas

 

Pacientiem ar SHN

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ir ziņots par nevēlamo blakusparādību rašanos pacientiem ar SHN; dažas no blakusparādībām laika

gaitā samazinās.

 

 

 

ē

 

 

 

 

 

 

Visbiežāk saistībā ar filgrastimu novērotas sāpes kaulos, kā arī vispārējas

āpes kaulos un skeleta

muskuļos.

 

istr

 

 

 

 

 

 

Pārējās nevēlamās blakusparādības ir liesas palielināšanās, kas dažos gadījumos var būt progresējoša,

 

ğ

 

 

 

re

 

 

 

 

 

un trombocitopēnija. Ir ziņots par galvassāpēm un caureju n ilgi pēc filgrastima terapijas uzsākšanas; parasti šādas blakusparādības novēro mazāk kā 10 % pacientu. Ziņots arī par anēmiju un deguna asiņošanu.

Novērota pārejoša urīnskābes līmeņa serumā p ugstināš nās, kā arī pienskābes dehidrogenāzes un sārmainās fosfatāzes līmeņa paaugstināšanās; šīs bl kusp rādības nebija saistītas ar klīniskiem simptomiem. Novērota arī pārejoša, mēre i izteikta glikozes līmeņa paaugstināšanās tukšā dūšā.

vairs

 

Ar filgrastima terapiju iespējami ai tītā nevēlamās blakusparādības, kas radās < 2 % pacientu ar

SHN, bija reakcijas injekcijas vietā, galva

navāpes, hepatomegālija, artralģija, alopēcija, osteoporoze un

izsitumi.

Ilgstošas zāļu lietošan l ikā 2 % pacientu ar SHN radās ādas vaskulīts. Ir reģistrēti arī daži proteīnūrijas/hematūrij s g dījumi.

 

Orgānu sistēmu klase

Biežums

Nevēlamās blakusparādības

 

Asins un limfātiskās sistēmas

Ļoti bieži

Anēmija, splenomegālija

 

traucējumi

Bieži

Trombocitopēnija

 

 

Retāk

Liesas bojājumi

 

 

Metabolisma un barošanās

Ļoti bieži

Pazemināts glikozes līmenis,

 

traucējumi

 

paaugstināts sārmainās fosfatāzes

 

 

 

līmenis, paaugstināts LDH

 

 

 

līmenis, hiperurikēmija

 

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Galvassāpes

 

 

Elpošanas, krūškurvja un videnes

Ļoti bieži

Deguna asiņošana

 

traucējumi

 

 

 

 

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Caureja

 

 

Aknu un/vai žultsceļu traucējumi

Bieži

Hepatomegālija

 

 

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži

Alopēcija, ādas v skulīts, āpes

 

 

 

injekcijas vietā, izsi umi

 

Skeleta-muskuļu un saistaudu

Ļoti bieži

Sāpes kaulos un skeleta muskuļos

 

sistēmas bojājumi

 

 

tas

 

Bieži

Os eopo oze

 

 

 

 

ē

 

Nieru un urīnceļu traucējumi

Retāk

Hematū ija, p oteīnūrija

 

Pacientiem ar HIV infekciju

 

istr

 

 

 

 

 

 

 

 

Klīniskajos pētījumos vienīgā blakusparādība, kuru varēja pamatoti uzskatī par saistītu ar filgrastima

lietošanu, bija sāpes kaulos un skeleta muskuļos, galvenokā t vi gli līdz mēreni izteiktas sāpes kaulos

 

 

 

ğ

un mialģija. Šo blakusparādību biežums bija tāds pats, kā paci nti m ar vēzi.

Mazāk nekā 3 % pacientu konstatēta liesas palielināšanās. Visos gadījumos, veicot fizisku

izmeklēšanu, tika konstatēts, ka tā ir viegli

 

re

i mēreni izteikta, un klīniskā norise bija labdabīga;

nevienam pacientam netika diagnosticēts hipersplenisms, kā arī netika veikta splenektomija. Tā liesas

palielināšanos ar HIV inficētiem pacientiem

ovēro s mērā bieži un to dažādā smaguma pakāpe

novēro vairumam pacientu ar AIDS, šīs parādības saistība ar filgrastima lietošanu ir neskaidra.

 

 

 

 

Orgānu sistēmu klase

Biežums

 

Nevēlamās blakusparādības

 

nav

 

 

Asins un limfātiskās sistēmas

Bieži

 

Liesas bojājumi

traucējumi

 

 

 

 

Skeleta-muskuļu un saist udu

Ļoti bieži

 

Sāpes kaulos un skeleta muskuļos

sistēmas bojājumi

 

 

 

 

4.9 Pārdozēšana

 

 

 

 

Nav ziņots par pārdozēvairsšanas gadījumiem.

 

 

 

Pārtraucotlesfi grastima terapiju, cirkulējošo neitrofilo leikocītu skaits 1–2 dienu laikā parasti samazinās par 50 %, b t pēc tam 1–7 dienu laikā atgriežas normas robežās.

Z5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: koloniju stimulētājfaktori; ATĶ kods: L03AA02.

Cilvēka G-CSF ir glikoproteīns, kas regulē funkcionālo neitrofilo leikocītu sintēzi un izdalīšanos no kaulu smadzenēm. Filgrastim ratiopharm, kura sastāvā ir r-metHuG-CSF (filgrastims), ievērojami palielina neitrofilo leikocītu skaitu perifēriskajās asinīs 24 stundu laikā, nedaudz palielinot arī monocītu skaitu. Dažiem pacientiem ar SHN filgrastims var izraisīt arī cirkulējošo eozinofilo un bazofilo leikocītu skaita nelielu pieaugumu, salīdzinot ar sākotnējiem rādītājiem; dažiem no šiem

pacientiem pirms ārstēšanas var būt eozinofilija vai bazofilija. Ieteicamo devu robežās neitrofilo leikocītu skaita pieaugums ir atkarīgs no devas. Hemotakses un fagocitozes funkcijas testos filgrastima lietošanas ietekmē radušies neitrofilie leikocīti uzrādīja normāli vai uzlabotu funkciju. Pēc filgrastima terapijas pārtraukšanas cirkulējošo leikocītu skaits 1–2 dienu laikā samazinās par 50 %, un pēc tam 1– 7 dienu laikā tas atgriežas normas robežās.

Filgrastima lietošana pacientiem, kuri veic citotoksisku ķīmijterapiju, būtiski samazina neitropēnijas un febrilas neitropēnijas biežumu, smaguma pakāpi un ilgumu. Ārstēšana ar filgrastimu būtiski samazina febrilas neitropēnijas ilgumu, antibiotiku lietošanu un hospitalizāciju pēc ķīmijterapijas sākšanas akūtas mielogēnas leikēmijas gadījumā vai veicot mieloablatīvu terapiju, kam seko kaulu smadzeņu transplantācija. Drudža biežuma un dokumentēto infekciju biežuma samazināšanā nav konstatēta. Drudža ilgums nemazinājās pacientiem, kuriem tika veikta mieloablatīva terapija, kam sekoja kaulu smadzeņu transplantācija.

Filgrastima monoterapija vai tā lietošana pēc ķīmijterapijas mobilizē asiņu cilmes šūnas perif risk jās

asinīs. Šādas autologas PBPC var iegūt un infūzijas ceļā ievadīt pēc lielām citotoksiskas erapijas

devām, aizstājot vai papildinot kaulu smadzeņu transplantāciju. PBPC ievadīšana infūzijas ceļā

 

tas

paātrina asinsrades atjaunošanos, tā mazinot ar asiņošanu saistītu komplikāciju iska ilgumu un

nepieciešamību pēc trombocītu pārliešanas.

ē

 

Ar filgrastimu mobilizētu alogēnu PBPC saņēmējiem novēroja ievērojami traujāku hematoloģisku

atveseļošanos, kā rezultātā būtiski saīsinājās laiks, kādā bez atbalsta atjaunojā trombocītu funkcija,

salīdzinot ar alogēnu kaulu smadzeņu transplantāciju.

 

istr

 

ğ

 

re

 

Viena Eiropā veiktā retrospektīvā pētījuma dati par G-CSF li tošanu pēc alogēnas kaulu smadzeņu

transplantācijas akūtas leikēmijas pacientiem liecina par paaugstinātu TpS risku, ar ārstēšanu saistītu mirstību (treatment related mortality – TRM) un fatāliem iznākumiem pacientiem, kuri saņēmuši

G-CSF. Citā retrospektīvā starptautiskā pētījumā kūt s ai hroniskas mielogēnas leikēmijas

pacientiem netika konstatēta ietekme uz TpS risku, TRM un fatāliem iznākumiem. Alogēno transplantāciju pētījumu metaanalīzē, kurā tika ietverti rezultāti no deviņiem prospektīviem, randomizētiem pētījumiem, 8 retrospektīviem pētījumiem un 1 individuāla gadījuma kontrolētā pētījuma, netika konstatēta ietekme uz akūtas vai hroniskas TpS risku vai ar ārstēšanu saistītu agrīnu

 

mirstību.

 

nav

 

 

 

 

 

 

 

 

 

TpS un TRM relatīvais risks (95% TI) pēc G-CSF lietošanas pēc alogēnas kaulu smadzeņu

 

transplantācijas

 

 

 

 

 

 

Publikācija

Pētījuma

N

Akūta II-IV

Hroniska TpS

TRM

 

 

 

periods

 

pakāpes TpS

 

 

 

Metaanalīze

1986-2001

1 198

1,08

1,02

0,70

 

(2003)

 

vairs

(0,87; 1,33)

(0,82; 1,26)

(0,38; 1,31)

 

Eiropas

 

1992-2002b

1 789

1,33

1,29

1,73

 

retrosp ktīvais

 

 

(1,08; 1,64)

(1,02; 1,61)

(1,30; 2,32)

 

pētījums

 

 

 

 

 

 

(2004)

 

 

 

 

 

 

 

Starptautiskais

1995-2000b

2 110

1,11

1,10

1,26

 

 

les

 

(0,86; 1,42)

(0,86; 1,39)

(0,95; 1,67)

 

retrospektīvais

 

 

 

ā

 

 

 

 

 

 

pētījums

 

 

 

 

 

 

(2006)

 

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

 

a

 

 

 

 

 

 

 

Analīzē tika ietverti kaulu smadzeņu transplantācijas pētījumi šajā periodā; dažos pētījumos tika

 

izmantots GM-CSF (granulocītu-makrofāgu kolonijas stimulējošais faktors)

 

 

bAnalīzē tika ietverti pacienti, kuri šajā periodā saņēma kaulu smadzeņu transplantātu

 

Pirms alogēnas PBPC transplantācijas, filgrastima lietošana veseliem donoriem PBPC mobilizācijas nolūkā no lielākās daļas donoru pēc divām leikoferēzes procedūrām ļauj iegūt 4 x 106 CD34+ šūnas/kg saņēmēja ķermeņa masas. Veseliem donoriem lieto devu 10 μg/kg dienā subkutānas injekcijas veidā 4–5 dienas pēc kārtas.

Filgrastima lietošana pacientiem (bērniem vai pieaugušajiem) ar smagu hronisku neitropēniju (smagu iedzimtu (ciklisku vai idiopātisku) neitropēniju) uz ilgāku laiku palielina absolūto neitrofilo leikocītu skaitu perifēriskajās asinīs un samazina infekciju un ar to saistīto traucējumu biežumu.

Filgrastima lietošana ar HIV inficētiem pacientiem saglabā normālu neitrofilo leikocītu skaitu, kas ļauj ievērot pretvīrusu un/vai citu mielosupresīvu līdzekļu lietošanas shēmu. Nav pierādījumu, ka ar HIV inficētiem pacientiem, kurus ārstē ar filgrastimu, pastiprinātos HIV replicēšanās.

Tāpat kā citiem asinsrades augšanas faktoriem, G-CSF in vitro ir pierādīta spēja stimulēt cilvēka

 

endotēlija šūnas.

 

ētas

Filgrastim ratiopharm efektivitāte un drošība ir novērtēta nejaušinātos, kontrolētos III fāzes pē ījumo

,

kuros piedalījušies pacienti ar krūts vēzi, plaušu vēzi un ne-Hodžkina limfomu. Netika konst tēt būtiskas atšķirības starp Filgrastim ratiopharm un atsauces preparātu attiecībā uz smagas nei ropēnij s ilgumu un febrilas neitropēnijas biežumu.

5.2Farmakokinētiskās īpašības

Nejaušinātā, aizklātā, krustotā vienas devas pētījumā, kurā piedalījās 196 istrve eli brīvprātīgie, tika konstatēts, ka Filgrastim ratiopharm farmakokinētiskais profils pēc subkutānas un intravenozas

ievadīšanas bija pielīdzināms atsauces preparāta farmakokinētiskajamğprof lam.

Gan pēc subkutānas, gan intravenozas ievadīšanas filgrastimrea klī nss notika pēc pirmā loka vielmaiņas principa. Filgrastima eliminācijas pusperiods se umā ir aptuveni 3,5 stundas, un tā klīrenss

ir aptuveni 0,6 ml/min/kg. Nepārtraukta filgrastima infūzija 28 di nu garumā pacientiem, kuri atveseļojās pēc autologas kaulu smadzeņunavtransplantācijas, ne adīja zāļu uzkrāšanos un tai pielīdzināmu eliminācijas pusperiodu. Pastā pozitī a lineāra sakarība starp filgrastima devu un koncentrāciju serumā, neatkarīgi no tā, vai to iev da intr enozi, vai subkutāni. Pēc ieteicamās devas subkutānas ievadīšanas koncentrācija serumā virs 10 ng/ml saglabājās 8–16 stundas. Sadales tilpums asinīs ir aptuveni 150 ml/kg.

Pacientiem, kuri slimovairsar ēzi, Filgra tim ratiopharma un atsauces preparāta farmakokinētiskais profils bija salīdzināms gan pēc vien eizēja , gan atkārtotas subkutānas ievadīšanas.

5.3 Preklīniskie dati par d ošību

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespēj mu k ncerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Atkārtotulesdevu tok icitātes standartpētījumos iegūtie preklīniskie dati liecināja par paredzamu farmako oģi ku i darbību, tostarp leikocītu skaita pieaugumu, mieloīdu hiperplāziju kaulu smadzenēs, asinsradiāārpus kaulu smadzenēm un liesas palielināšanos.

ZIetekme uz žurku tēviņu vai mātīšu auglību, nedz arī uz žurku grūsnību netika konstatēta. Pētījumos ar žurk m un trušiem nav iegūti dati, ka filgrastimam varētu būt teratogēna iedarbība. Trušiem novēroja biež ku embrija bojāeju, taču kroplības netika novērotas.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1Palīgvielu saraksts

Ledus etiķskābe

Nātrija hidroksīds

Sorbīts (E420)

Polisorbāts 80

Ūdens injekcijām

6.2 Nesaderība

Filgrastim ratiopharm nedrīkst izšķīdināt nātrija hlorīda šķīdumā.

Zāles nedrīkst sajaukt ar citām zālēm izņemot apakšpunktā 6.6 minētos.

Atšķaidītu filgrastimu var absorbēt stikls un plastmasa, ja vien tas nav atšķaidīts saskaņā ar apakšpunktā 6.6 dotajiem norādījumiem.

nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas atbild lie otājs, un no mālos apstākļos uzglabāšanas laikam nevajadzētu pārsniegt 24 stundas 2–8 °C temperatūrā, ja vien atšķaidīšana nav tikusi veikta kontrolētos un apstiprinātos aseptiskos ap ākļos.

6.3 Uzglabāšanas laiks

 

 

 

2 gadi.

 

 

 

Pēc atšķaidīšanas: ir pierādīts, ka atšķaidīts šķīdums infūzijām ir ķīmiski un fizikāli stabils 24

undas,

uzglabājot temperatūrā 2–8 °C. No mikrobioloģijas viedokļa zāles jāizlieto nekav jo ies. Ja ā

nelieto

 

 

tas

 

ē

 

 

istr

 

 

6.4Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2–8 °C ).

 

 

ğ

Atšķaidīto zāļu uzglabāšanas nosacījumus sk. apakšpunktā 6.3.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

 

 

re

 

 

 

I tipa stikla pilnšļirce ar pastāvīgi piestiprinātu erūsējošā tērauda adatu.

Iepakojumā ir 1, 5

10 pilnšļirces ar 0,8 ml šķīdum

injekcijām vai infūzijām vai multidevu

iepakojums ar 10 (2 iepakojumi pa 5) pilnšļircēm ar 0,8 ml šķīduma injekcijām vai infūzijām..

 

 

nav

 

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

 

 

6.6 Īpaši norādījumi tkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Ja vajadzīgs, Filgrastim ratiopharm var atšķaidīt ar 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīdumu infūzijām.

 

vairs

Nekādā gadījumā nav ieteicams atšķaidījums ar galīgo koncentrāciju zem 0,2 MSV (2 μg)/ml.

Pirms

i tošanas šķīdums vizuāli jāpārbauda. Lietot drīkst vienīgi dzidru šķīdumu bez redzamām

daļi

m.

 

les

Pacientiem, kurus ārstē ar filgrastimu, kas atšķaidīts līdz koncentrācijai zem 1,5 MSV (15 μg)/ml,

ņā

jāpievieno cilvēka seruma albumīni (HSA), lai galīgā koncentrācija būtu 2 mg/ml.

Z

 

Piemērs: ja injekcijas galīgais tilpums ir 20 ml un filgrastima kopējā deva ir mazāka par 30 MSV (300 μg), tas jāievada kopā ar 0,2 ml 200 mg/ml (20 %) cilvēka albumīnu šķīduma.

Ja Filgrastim ratiopharm ir atšķaidīts ar 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīdumu infūzijām, tas ir savietojams ar stiklu un daudziem plastmasas materiāliem, tostarp PVH, poliolefīnu (polipropilēna un polietilēna kopolimērs) un polipropilēnu.

Filgrastim ratiopharm sastāvā nav konservantu. Ņemot vērā mikrobioloģiska piesārņojuma iespējamo risku, Filgrastim ratiopharm šļirces paredzētas vienreizējai lietošanai.

āles Z

Ja Filgrastim ratiopharm nejauši tiek sasaldēts, tā stabilitāte netiek negatīvi ietekmēta.

Neizlietotās zāles un vai izlietotie materiāli jāiznīcina saskaņā ar vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

ratiopharm GmbH

 

 

 

Graf-Arco-Straße 3

 

 

tas

D-89079 Ulm

 

 

 

 

 

Vācija

 

 

 

info@ratiopharm.de

 

ē

8.

REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

 

 

istr

 

EU/1/08/449/005

 

 

 

 

 

EU/1/08/449/006

 

 

 

EU/1/08/449/007

 

 

 

EU/1/08/449/008

re

 

 

 

 

ğ

 

9.

REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

 

15/09/2008

nav

 

 

10.

 

 

 

TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

 

 

Sīkāka informācija parvairsšīm zālēm pieejama Eiropas Zāļu aģentūras mājas lapā http://www.ema.europa.eu/.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas