Raksts satur
- 1. ZĀĻU NOSAUKUMS
- 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
- 3.
- 4.1 Terapeitiskās indikācijas
- 4.2 Devas un lietošanas veids
- 4.3
- 4.4
- 4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
- 4.6 Grūtniecība un zīdīšana
- 4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
- 4.8 Nevēlamās blakusparādības
- 4.9 Pārdozēšana
- 5.1 Farmakodinamiskās īpašības
- 5.2 Farmakokinētiskās īpašības
- 6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
- 7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
- 8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)
- 10.
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Filgrastim ratiopharm 30 MSV/0,5 ml šķīdums injekcijām vai infūzijām
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katrs ml šķīduma injekcijām vai infūzijām satur 60 miljonus starptautisko vienību [MSV] (600 µg) filgrastima.
Katra pilnšļirce satur 30 MSV (300 µg) filgrastima 0,5 ml šķīduma injekcijām vai infūzijām.
Filgrastimu (rekombinantais metionila cilvēka granulocītu koloniju stimulētājfaktors) ražo Escherichia coli K802, izmantojot DNS rekombinanto tehnoloģiju.
Palīgviela: katrs mililitrs šķīduma satur 50 mg sorbīta. |
| tas | |
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1. |
| ||
|
|
| ē |
3. | ZĀĻU FORMA |
| istr |
Šķīdums injekcijām vai infūzijām. |
| ||
|
|
| |
Dzidrs, bezkrāsains šķīdums. | ğ | ||
4. | KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA | re |
|
|
|
|
4.1 Terapeitiskās indikācijas
|
| nav |
Filgrastim ratiopharm ir indicēts, lai mazinātu eitropēnijas ilgumu un febrilas neitropēnijas rašanos | ||
| vairs | |
pacientiem, kuriem ar citotoksisku ķīmijterapiju ārstē ļaundabīgu audzēju (izņēmums ir hroniska | ||
mieloīda leikēmija un mielodispla ti kais | indroms), kā arī lai mazinātu neitropēnijas ilgumu | |
pacientiem, kuri saņem mieloablatīvo te apiju pēc kaulu smadzeņu transplantācijas un ir pakļauti | ||
palielinātam ilgstošas un smagas ne t opēnijas riskam. Filgrastima drošība un efektivitāte | ||
pieaugušajiem un bērniem,kuri saņem citotoksisku ķīmijterapiju, ir līdzīga. | ||
Filgrastim ratiopharm ir indicēts perifērisko asiņu cilmes šūnu (PBPC) mobilizācijai. | ||
les9 | pieaugušajiem) ar smagu iedzimtu ciklisku vai idiopātisku neitropēniju, | |
Pacientiem (bērniem |
kuriem absolūtais neitrofilo leikocītu skaits (ANC) ir ≤ 0,5 x 10 /l un kuriem anamnēzē ir smagas vai atkārtotas inf kcija , indicēta ilgstoša Filgrastim ratiopharm lietošana, lai palielinātu neitrofilo leikocāītu skaitu un mazinātu ar infekciju saistītu traucējumu ilgumu.
ZFilgrastim ratiopharm indicēts ilgstošas neitropēnijas ārstēšanai (ANC mazāks par vai vienāds ar 1,0 x 10 /l) pacientiem ar progresējošu HIV infekciju, lai mazinātu bakteriālu infekciju risku, kad nevar izmantot citas neitropēnijas kontrolēšanas iespējas.
4.2 Devas un lietošanas veids
Īpašas prasības
Filgrastima terapiju drīkst nozīmēt vienīgi sadarbībā ar onkoloģijas centru, kam ir pieredze darbā ar granulocītu koloniju stimulētājfaktoru

Noteikta citotoksiska ķīmijterapija
Filgrastima ieteicamā deva ir 0,5 MSV (5 μg)/kg dienā. Filgrastima pirmo devu nedrīkst ievadīt ātrāk kā 24 stundas pēc citotoksiskās ķīmijterapijas. Filgrastimu var nozīmēt katru dienu subkutānu injekciju veidā vai intravenozu infūziju veidā, atšķaidot ar glikozes 50 mg/ml (5 %) šķīdumu infūzijām un ievadot 30 minūtes ilgas infūzijas veidā (atšķaidīšanas instrukcijas sk. apakšpunktā 6.6.).
Vairumā gadījumu priekšroka tiek dota subkutānai ievadīšanai. Vienreizējas devas pētījumā ir konstatēti daži fakti, kas ļauj domāt, ka intravenoza lietošana varētu saīsināt zāļu darbības ilgumu. To klīniskais nozīmīgums attiecībā uz vairāku devu ievadīšanu nav noskaidrots. Zāļu ievadīšanas veida izvēlei, jāpamatojas uz individuāliem klīniskajiem apstākļiem. Nejaušinātos klīniskajos pētījumos tika izmantota deva 23 MSV (230 μg)/m2 dienā
| Filgrastima lietošana katru dienu jāturpina tik ilgi, līdz atjaunojies normāls neitrofilo leikocī u sk its | ||||||||||
| pēc tam, kad tas bijis sasniedzis zemāko punktu. Pēc ķīmijterapijas ierobežotu audz ju, limfomas vai | ||||||||||
| limfoīdas leikēmijas ārstēšanai paredzamais terapijas ilgums, kāds vajadzīgs šo k it iju izpildei, bū | ||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| tas |
| līdz 14 dienas. Pēc akūtas mieloīdas leikēmijas ārstēšanas uzsākšanas un nos ip ināšanas terapija būt | ||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| ē | |
| ievērojami ilgāka (līdz 38 dienas) atkarībā no pielietotās citotoksiskās ķīmij erapijas veida, devas un | ||||||||||
| shēmas. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Pacientiem, kuri saņem citotoksisku ķīmijterapiju, parasti | ||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| istr |
|
| uzsākšanas novēro neitrofilo leikocītu skaita pārejošu palielināšanos. Tomēr, lai panāktu ilgtspējīgu | ||||||||||
| terapeitisko atbildreakciju, filgrastima terapiju nedrīkst pā t aukt, pirms neitrofilo leikocītu skaits nav | ||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
| ğ |
| |
| bijis sasniedzis zemāko punktu un pēc tam atgriezies no mas ob žās. Filgrastim terapijas priekšlaicīga | ||||||||||
| pārtraukšana pirms paredzamā neitrofilo leikocītu skaita viszemākā līmeņa sasniegšanas nav | ||||||||||
| ieteicama. |
|
|
|
|
|
| re |
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
| Pacienti, kuri pēc kaulu smadzeņu transplantācij | s saņēmuši mieloablatīvo terapiju |
| ||||||||
| Filgrastima ieteicamā sākumdeva ir 1,0 MSV (10 μg)/kg dienā, ievadot 30 minūtes vai 24 stundas | ||||||||||
| ilgas intravenozas infūzijas veidā, | 1,0 MSV (10 μg)/kg dienā, ievadot 24 stundas ilgas |
| ||||||||
| nepārtrauktas subkutānas infūzijas veidā. Filgrastims jāizšķīdina 20 ml 50 mg/ml (5 %) glikozes | ||||||||||
|
|
|
|
| nav |
|
|
| |||
| šķīduma infūzijām (instrukc jas par atšķaidīšanu sk. apakšpunktā 6.6). |
|
| ||||||||
| Filgrastima pirmo devu nedrīkst evadīt ātrāk kā 24 stundas pēc citotoksiskās ķīmijterapijas vai | ||||||||||
| 24 stundas pēc kaulu sm dzeņu infūzijas. |
|
|
|
|
|
|
| |||
| Pēc tam, kad neitrofilo leikocītu skaits sasniedzis zemāko punktu, filgrastima dienas deva jātitrē | ||||||||||
| atkarībā no neitrofilo leikocītu atbildreakcijas, vadoties pēc šādas shēmas. |
| |||||||||
|
|
| vairs |
|
|
|
|
|
|
| |
| Neitrofi o ikocītu kaits |
|
|
|
| Filgrastima devas pielāgošana |
| ||||
| > 1,0 x 109/l 3 di nas pēc kārtas |
|
|
|
| Samazināt līdz 0,5 MSV (5 µg)/kg dienā | |||||
| Tad, ja ANC saglabājas > 1,0 x 109/l vēl 3 dienas |
|
| Pārtraukt lietot filgrastimu |
| ||||||
| pēc k rtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
| les |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Ja ANC rstēšanas laikā samazinās līdz < 1,0 x 10 | /l, filgrastima deva atkal jāpalielina saskaņā ar iepriekš | |||||||||
| ā |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
| sniegtajiem norādījumiem. |
|
|
|
|
|
|
|
| ||
Z |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Veicot PBPC mobilizāciju pacientiem, kuri saņem mielosupresīvu vai mieloablatīvu terapiju, kam seko autologu perifērisko asiņu cilmes šūnu transplantācija
Ja lieto tikai filgrastimu, tā ieteicamā deva PBPC mobilizācijas gadījumā ir 1,0 MSV (10 μg)/kg dienā, veicot nepārtrauktu subkutānu infūziju 24 stundu garumā vai vienu subkutānu injekcija dienā 5–
7 dienas pēc kārtas. Lai ievadītu filgrastimu ievadītu infūzijas veidā, tas jāizšķīdina 20 ml 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīduma infūzijām (instrukcijas par atšķaidīšanu sk. apakšpunktā 6.6). Leikoferēzes laiks: bieži vien pietiek ar 1 vai 2 leikoferēzes procedūrām 5. un 6. dienā. Citos apstākļos var būt
vajadzīgas papildu leikoferēzes procedūras. Filgrastima lietošana jāturpina līdz pēdējai leikoferēzes procedūrai.
Filgrastima ieteicamā deva PBPC mobilizācijas gadījumā pēc mielosupresīvas ķīmijterapijas ir 0,5 MSV (5 μg)/kg dienā, ko ievada subkutānas injekcijas veidā, sākot ar pirmo dienu pēc
ķīmijterapijas beigām, līdz neitrofilo leikocītu skaits sasniedzis zemāko punktu un atgriezies normas robežās. Leikoferēze jāveic laikposmā, kad ANC no < 0,5 x 109/l pieaudzis līdz > 5,0 x 109/l. Pacientiem, kuriem nav veikta plaša ķīmijterapija, nereti pietiek ar vienu leikoferēzes procedūru. Citos apstākļos ieteicamas papildu leikoferēzes procedūras.
Pacientiem ar smagu hronisku neitropēniju (SHN) |
| tas |
| ē | |
Iedzimta neitropēnija |
| |
|
| |
Ieteicamā sākumdeva ir 1,2 MSV (12 μg)/kg dienā, ievadot subkutāni v enre zējas devas vai dalītu | ||
devu veidā. |
| istr |
Idiopātiska vai cikliska neitropēnija |
| |
Ieteicamā sākumdeva ir 0,5 MSV (5 μg)/kg dienā, ievadot subkutāni vi nreizējas devas vai dalītu devu | ||
veidā. | ğ | |
re |
| |
Devas pielāgošana |
| |
Filgrastims jālieto katru dienu subkutānu injekciju |
| |
eidā, līdz sasniegts un noturēts neitrofilo leikocītu |
PBPC mobilizācijai veseliem donoriem pirms alogēnas perifērisko asiņu cilmes šūnu transplantācijas
PBPC mobilizācijai veseliem donoriem filgrastims jālieto devā 1,0 MSV (10 μg)/kg dienā subkutāni
skaits virs 1,5 x 109/l. Kad panākta atbildreakcij , jānos ka minimālā efektīvā deva šāda līmeņa saglabāšanai. Lai saglabātu atbilstošu neitrofilo leikocītu skaitu, vajadzīga ilgstoša zāļu lietošana katru
dienu. Pēc vienas vai divām ārstēšanas edēļām atkarībā no pacienta atbildes reakcijas sākumdevu var | |
dubultot vai samazināt uz pusi. Pēc tam devu ik pēc 1 līdz 2 nedēļām var individuāli pielāgot, lai | |
vidējais neitrofilo leikocītu skaits | nav |
aglabātos robežās no 1,5 x 109/l līdz 10 x 109/l. Pacientiem, kuriem | |
ir smagas infekcijas, var apsvē t | t aujāku devas kāpināšanu. Klīniskajos pētījumos 97 % pacientu, |
kam novēroja atbildreakciju, tā b ja p lnīga pie devas 2,4 MSV (24 μg)/kg dienā. Nav apstiprināta | |
filgrastima drošība ilgtermiņā, ja to pacientiem ar SHN lieto devā virs 2,4 MSV (24 μg)/kg dienā. |
Pacientiem ar HIV infekcijuvairs
Neitroplesēnijas novēršanai
Filgrastima ieteicamā ākumdeva 0,1 MSV (1 μg)/kg dienā, ievadot subkutānas injekcijas veidā, un maksimā ā titrējamā deva ir 0,4 MSV (4 μg)/kg dienā, līdz izdevies panākt un saglabāt normālo neitrofiāo ikocītu skaitu (ANC > 2,0 x 109/l). Klīniskajos pētījumos šādām devām atbildreakciju novēroja > 90 % pacientu, un neitropēniju novērst izdevās vidēji 2 dienās.
ZNelielam skaitam pacientu (< 10 %) neitropēnijas novēršanai bija vajadzīgas devas līdz 1,0 MSV (10 μg)/kg dienā.
Normāla neitrofilo leikocītu skaita saglabāšanai
Kad neitropēnija novērsta, jānosaka minimālā efektīvā deva normāla neitrofilo leikocītu skata saglabāšanai. Ieteicams pielāgot sākumdevu, pārejot uz zāļu subkutānu injicēšanu katru otro dienu devā 30 MSV (300 μg) dienā. Atkarībā no pacienta ANC, var būt nepieciešama arī tālāka devas pielāgošana, lai neitrofilo skaits saglabātos > 2,0 x 109/l. Klīniskajos pētījumos, lai ANC saglabātos virs > 2,0 x 109/l, devu 30 MSV (300 μg) bija nepieciešams ievadīt 1 līdz 7 dienas nedēļā, un vidējais zāļu lietošanas biežums bija 3 dienas nedēļā. Lai ANC saglabātu > 2,0 x 109/l, var būt nepieciešama zāļu ilgstoša lietošana.
Specifiskas pacientu grupas
Vecāka gadagājuma pacienti
Filgrastima klīniskajos pētījumos ir piedalījies arī neliels skaits vecāka gadagājuma pacientu, taču īpaši pētījumi ar šo pacientu grupu nav veikti, tādēļ īpašus ietiekamus par devām sniegt nevar.
Pacienti ar nieru vai aknu darbības traucējumiem
Pētījumos par filgrastima lietošanu pacientiem ar smagiem nieru vai aknu darbības traucējumiem konstatēts, ka filgrastima farmakokinētika un farmakodinamika šādos gadījumos ir identiska kā veseliem indivīdiem. Devas pielāgošana šādos apstākļos nav nepieciešama.
Lietošana bērniem SHN un vēža gadījumā |
|
|
Sešdesmit pieci procenti pacientu SCN izmēģinājuma programmā bija jaunāki par 18 gadiem. | ||
Ārstēšanas efektivitāte šajā grupā, ko galvenokārt veidoja pacienti ar iedzimtu neitropēniju, bija | ||
|
| ē |
viennozīmīgi skaidra. Attiecībā uz bērniem, kuriem ārstēja smagu hronisku neitropēniju, drošīb | ||
profila atšķirības netika novērotas. | istr | |
Klīnisko pētījumu dati attiecībā uz bērniem liecina, ka filgrastima drošība un efek ivitāte tas | ||
pieaugušajiem un bērniem, kuri saņem citotoksisku ķīmijterapiju, ir identi ka. |
| |
| ğ |
|
Ieteicamās devas bērniem ir tādas pašas kā pieaugušajiem, kuri saņem m elo upresīvu citotoksisku ķīmijterapiju.
4.3 | Kontrindikācijas |
|
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai kādu no palīgvielām. | ||
4.4 | Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietoš ā | re |
| nav |
|
Filgrastimu nedrīkst lietot, lai palielinātu citotoksiskās ķīmijterapijas devu ārpus noteiktajām lietošanas shēmām (sk.vairstālāk).
Filgrastimu nedrīkst lietot pac ent em ar smagu iedzimtu neitropēniju (Kostmana sindromu), kuras gadījumā ir patoloģiska citoģenēt ska (sk. tālāk).
Īpaši piesardzības pasākumi p cientiem ar akūtu mieloīdu leikēmiju
Ļaundablesīgo šūnu augšana
Granulocītu koloniju timulētājfaktors var veicināt mieloīdo šūnu augšanu in vitro, un līdzīgu ietekmi var novērot arī uz dažām
Filgrastimaā drošība un efektivitāte, lietojot to pacientiem ar mielodisplastisko sindromu vai hronisku Zmielogēnu leikēmiju, nav apstiprināta. Tādēļ filgrastims nav indicēts šādu traucējumu ārstēšanai. Īpaša uzmanība j pievērš tam, lai hroniskas mieloīdas leikēmijas saasinājumu atšķirtu no akūtas mieloīdas
leikēmijas.
Ņemot vērā ierobežotos datus par drošību un efektivitāti, pacientiem ar sekundāru AML filgrastims jālieto piesardzīgi.
Nav apstiprināta filgrastima drošība un efektivitāte, lietojot to agrāk neārstētiem AML pacientiem līdz 55 gadu vecumam ar labu citoģenētiku [t(8;21), t(15;17) un inv(16)].
Citi īpaši piesardzības pasākumi
Pacientiem ar vienlaikus esošām osteoporotiskām kaulu slimībām, kuri saņem nepārtrauktu filgrastima terapiju vairāk kā 6 mēnešu garumā, var būt indicēta kaulu blīvuma kontrole.
Retos gadījumos pēc
Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem ar vēzi
Leikocitoze | tas |
|
Leikocītu skaits 100 x 109/l vai lielāks tika novērots mazāk kā 5 % pacientu, kuri saņēma filgra timu devās virs 0,3 MSV/kg dienā (3 μg/kg dienā). Nav saņemti ziņojumi par nevēlamajām
blakusparādībām, kas būtu tieši saistāmas ar šādu leikocitozes pakāpi. Tomēr, ņemot vērā iespēj mo risku saistībā ar smagu leikocitozi, filgrastima terapijas laikā regulāri jānosaka leikocēī u sk i . Ja pēc
paredzamā zemākā punkta leikocītu skaits pārsniedz 50 x 109/l, filgrastima lietošana nekav jo ies | ||||
|
| istr |
| |
jāpārtrauc. Tomēr, lietojot filgrastimu PBPC mobilizācijai, filgrastima lietošana jāpā | auc vai ā deva | |||
jāsamazina tad, ja leikocītu skaits pieaug līdz > 70 x 109/l. |
|
|
|
|
Ar palielinātu ķīmijterapijas devu saistītie riski | ğ |
|
| |
Īpaša piesardzība jāievēro, ārstējot pacientus ar lielām ķīmijterapijas devām, jo nav pierādīts labāks | ||||
iznākums saistībā ar audzēju, bet ķīmijterapijas līdzekļu intensificētās devas var izraisī |
| pastiprinātu | ||
| re |
|
|
|
toksicitāti, tostarp kardiālu, pulmonāru, neiroloģisku un dermatoloģisku iedarbību (skatīt izmantotā ķīmijterapijas līdzekļa zāļu aprakstu).
Filgrastima monoterapija neizslēdz trombocitopnavēniju un anēmiju mielosupresīvas ķīmijterapijas dēļ. Ja pacients saņem lielākas ķīmijterapijas devas (piem., pilnas de as noteiktajā shēmā), viņam var būt palielināts trombocitopēnijas un anēmijas risks. Ieteic ms regulāri kontrolēt trombocītu skaitu un hematokrītu. Īpaša piesardzība jāievēro, lietojot tsevišķus ķīmijterapijas līdzekļus vai to kombinācijas, ja ir zināms, ka šie līdzekļi var izr isīt sm gu trombocitopēniju.
Ir pierādīts, ka filgrastimavairsmobilizētā PBPC samazina trombocitopēnijas smaguma pakāpi un ilgumu pēc mielosupresīvas vai mieloablatīvas ķīmijterapijas.
Citi īpaši piesardzības pasākumi
Pētījumi par filgrastima ied rbību pacientiem ar būtiski samazinātu mieloīdo cilmes šūnu skaitu nav veikti. Filgrastims primāri d rboj s uz neitrofilo leikocītu prekursoriem, palielinot neitrofilo leikocītu skaitu. Tādēļ pacientiem s m zinātu prekursoru skaitu (piemēram, pacientiem, kuri ārstēti ar plašu staru terapiju vai ķīmijterapiju, kā arī pacientiem ar kaulu smadzeņu infiltrāciju vai audzēju) var būt pavājinālesta neitrofilo leikocītu reakcija.
Ziņots par tran plantāta reakcijām pret saimnieku (TpS) un fatāliem iznākumiem pacientiem, kuri saāņēmuši
ZAugšanas faktora terapijas rezultātā paaugstināta kaulu smadzeņu hematopoētiskā aktivitāte ir bijusi saistīta ar p rejošām pozitīvām atradnēm kaulu radioloģiskajos izmeklējumos. Tas jāņem vērā, interpretējot kaulu smadzeņu radioloģisko izmeklējumu rezultātus.
Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem, kuriem tiek veikta perifērisko asiņu cilmes šūnu mobilizācija
Mobilizācija
Prospektīvi, nejaušināti abu ieteicamo mobilizācijas metožu (filgrastima monoterapija vai kombinācija ar mielosupresīvu ķīmijterapiju) salīdzinājumi vienā un tajā pašā pacientu grupā nav veikti. Individuālas atšķirības starp pacientiem un CD34+ šūnu laboratoriskiem novērtējumiem nozīmē, ka tieši salīdzināt dažādus pētījumus ir sarežģīti. Tādēļ ir grūti ieteikt optimālo metodi. Mobilizācijas metodes izvēlē jāpamatojas uz vispārējiem ārstēšanas mērķiem individuālam pacientam.
Pirms citotoksisku līdzekļu lietošanas
Pacientiem, kuriem iepriekš veikta ļoti plaša mielosupresīva terapija, var nebūt iespējama pietiekama PBPC mobilizācija, lai sasniegtu ieteikto minimālo rādītāju (2,0 x 106 CD34+ šūnas/kg) vai līdzīgas pakāpes trombocītu atjaunošanās paātrinājumu.
Dažiem citotoksiskiem līdzekļiem piemīt īpaša toksicitāte pret asiņu cilmes šūnām, un tas var negatīvi ietekmēt cilmes šūnu mobilizāciju. Ja pirms mēģinājuma mobilizēt cilmes šūnas ilgstoši lietoti tādi līdzekļi kā melfalāns, karmustīns (BCNU) vai karboplatīns, var būt samazināts cilmes šūnu skaits. Tomēr ir pierādīts, ka cilmes šūnu mobilizācijā efektīva ir melfalāna, karboplatīna vai BCNU lietošana kopā ar filgrastimu . Ja paredzama perifērisko asiņu cilmes šūnu transplantācija, ieteicams plānot cilmes šūnu mobilizāciju pacienta ārstēšanas kursa sākumā. Šādiem pacientiem īpaša uzmantasība jāpievērš mobilizēto cilmes šūnu skaitam pirms ķīmijterapijas līdzekļu lietošanas lielās devās. Ja,
vērtējot pēc iepriekš minētajiem kritērijiem, skaits ir nepietiekams, var apsvērt alternatīvu ārstēš nu, kas neietver cilmes šūnu atbalstu.
Cilmes šūnu skaita novērtēšana | ē |
| istr |
Nosakot cilmes šūnu skaitu ar filgrastimu ārstētiem pacientiem, īpaša uzmanība jāpiev š kvantitatīvā |
+
noteikšanas metodei. Nosakot CD34 šūnu skaitu ar plūsmas citometrijas me odi, ezultāti var | |
ievērojami variēt atkarībā no noteiktas izmantotās metodoloģijas un tādēļ ie eikumi par skaitu, | |
pamatojoties uz citās laboratorijās veiktiem pētījumiem, interpretējami p e ardzīgi. | |
| ğ |
Statistiskā analīze, nosakot reinfuzēto CD34+ šūnu skaita un trombocītu atjaunošanā ātruma pēc | |
| re |
lielām ķīmijterapijas devām savstarpējo sakarību, liecina par komplicētu, taču stabilu savstarpējo | |
sakarību. |
|
Ieteiktais minimālais skaits, kas ir 2,0 x 106 CD34+ šūnu/kg, pamatojas uz publicēto pieredzi, kā rezultātā izdevies atbilstoši atjaunot hematolonavģiskos rādītājus. Par minimālos skaitu lielāks ieguvums korelē ar straujāku atveseļošanos, savukārt m zāks sk its — ar lēnāku atveseļošanos.
Īpaši piesardzības pasākumi veseliem do oriem, k m tiek veikta perifērisko asiņu cilmes šūnu mobilizācija
PBPC mobilizācija veseliemvairsdonoriem nerada nekādus nepastarpinātus klīniskus ieguvumus, un tā apsverama vienīgi alogēnas c lmes šūnu tran plantācijas nolūkā.
PBPC mobilizācija apsver ma enīgi donoriem, kuri atbilst parastajiem klīniskajiem un laboratoriskiem kritērijiem, l i kļūtu par cilmes šūnu donoru. Īpaša uzmanība jāpievērš hematoloģiskajiem rādītājiem un infekcijas slimībām.
Filgrastimalesdrošība un efektivitāte veseliem donoriem, kuri jaunāki par 16 gadiem vai vecāki par 60 gadiem, nav novērtēta.
35ā% pētījumos pi dalījušos pacientu pēc filgrastima lietošanas un leikoferēzes novēroja pārejošu trombocitopēniju (trombocītu skaits < 100 x 109/l). Tostarp divos gadījumos tika ziņots par leikocītu
Zskaitu < 50 x 109/l, ko saistīja ar leikoferēzes procedūru.
Ja nepieciešama vairāk kā viena leikoferēzes procedūra, īpaša uzmanība jāpievērš donoriem, kuriem trombocītu skaits pirms leikoferēzes ir < 100 x 109/l; parasti leikoferēzi nedrīkst veikt, ja trombocītu skaits < 75 x 109/l.
Leikoferēzi nedrīkst veikt donoriem, kuri saņem antikoagulantus vai kam ir zināmi hemostāzes traucējumi.
Filgrastima lietošana jāpārtrauc vai tā deva jāsamazina, ja leikocītu skaits pieaug līdz > 70 x 109/l.
Donori, kuri saņēmuši
Veseliem donoriem pēc
Veseliem donoriem un pacientiem pēc
| tas |
palīdzību). Donoriem un/vai pacientiem, kuri ziņo par sāpēm vēdera augšdaļā, kreisajā pusē vai pleca | |
galā, jāapsver liesas plīsuma diagnoze. |
|
Par pulmonālām blakusparādībām (asins atkrēpošana, plaušu asiņošana, infiltrāti plaušās, izdusa un | ||
|
| ē |
hipoksija), parastiem donoriem pēcreģistrācijas periodā tika ziņots ļoti reti. Gadījumā, kad p stāv | ||
aizdomas par pulmonālām blakusparādībām, , vai kad tās jau ir konstatētas, jāapsver filgras ima | ||
terapijas pārtraukšana un atbilstošas medicīniskās palīdzības sniegšana. | istr | |
|
| |
Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem, kuri saņem ar filgrastimu mobilizē as alogēnas PBPC | ||
ğ |
| |
Pašreiz pieejamie dati liecina, ka imunoloģiska mijiedarbība starp alogēnaj em PBPC transplantātiem |
un saņēmēja organismu var būt saistīta ar palielinātu akūtas un hroniskas TpS sku, salīdzinot ar kaulu smadzeņu transplantāciju.
Rūpīgi jākontrolē trombocītu skaits, jo īpaši filgr stima terapijas pirmajās nedēļās. Pacientiem, kuriem rodas trombocitopēnija, t.i., trombocītu skaits konsekventi ir < 100 000/mm3, jāapsver iespēja uz laiku pārtraukt filgrastima lietošanu vai samazināt filgr stima devu.
Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem ar SHN | re | |
Asins šūnu skaits | nav | |
| ||
|
|
vairs | |
Rodas arī citas asins šūnu izmaiņa , to tarp anēmija un mieloīdo cilmes šūnu skaita pārejošs | |
pieaugums, kuru gadījumā jākont olē šūnu kaits. | |
Transformācija uz leikēmiju | m elodisplastisko sindromu |
Nosakot smagas hronisk s ne tropēn jas diagnozi, īpaši jāuzmanās, lai atšķirtu to no citiem asinsrades
traucējumiem, piemēr m, pl stisk s anēmijas, mielodisplāzijas un mieloīdas leikēmijas. Pirms ārstēšanas jānosaka pilna sins ina ar visu šūnu diferenciāciju un trombocītu skaitu, kā arī jānovērtē kaulu smadzeņu morfoloģija un kariotips.
Klīniskajlesā pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar SHN, un kurus ārstēja ar filgrastimu, samērā reti (aptuv ni 3 % gadījumu) novēroja mielodisplastisko sindromu (MDS) vai leikēmiju. To novēroja vienāīgi paci nti m ar iedzimtu neitropēniju. MDS un leikēmija ir slimības dabiskas komplikācijas un to saistība ar filgrastima terapiju ir neskaidra. Aptuveni 12 % pacientu, kuriem sākotnējā citoģenētiskā
Znovērtējuma rezultāti bija normas robežās, vēlāk tika konstatētas patoloģijas, tostarp monosomija 7. Ja pacientiem ar SHN rodas patoloģiski citoģenētiskie rādītāji, rūpīgi jāizvērtē filgrastima terapijas radītais risks un ieguvumi; ja rodas MDS vai leikēmija, filgrastima terapija jāpārtrauc. Šobrīd nav skaidrs, vai ar SHN slimojošu pacientu ilgstoša ārstēšana palielina citoģenētisku patoloģiju, MDS vai leikēmijas rašanās risku. Pacientiem ieteicams regulāri (aptuveni reizi 12 mēnešos) veikt kaulu smadzeņu morfoloģiskās un citoģenētiskās analīzes.
Citi īpaši piesardzības pasākumi
- Grastofil - filgrastim
- Filgrastim hexal - filgrastim
- Lonquex - lipegfilgrastim
- Neupopeg - pegfilgrastim
- Biograstim - filgrastim
- Zarzio - filgrastim
Recepšu zāles uzskaitītas. Viela: "Filgrastim"
Jāizslēdz pārejošas neitropēnijas cēloņi, piemēram, vīrusu infekcija.
Filgrastima terapijas tieša ietekme ir liesas palielināšanās. Pētījumos trīsdesmit vienam procentam (31 %) pacientu tika konstatēta izpalpējama splenomegālija. Rentgenoloģiski noteikta liesas tilpuma palielināšanās radās filgrastima terapijas sākumā, un tai bija tendence sasniegt līdzsvara stāvokli.
Devas samazināšana palēnināja vai apturēja liesas palielināšanos, bet 3 % pacientu bija nepieciešama splenektomija. Liesas izmērs regulāri jānovērtē. Lai noteiktu liesas tilpuma patoloģisku palielināšanos, pietiek ar izpalpēšanu.
Nelielam skaitam pacientu radās hematūrija vai proteīnūrija. Lai to kontrolētu, regulāri jāveic urīna analīzes.
Preparāta drošība un efektivitāte jaundzimušajiem un pacientiem ar autoimūnu neitropēniju nav apstiprināta.
Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem ar HIV infekciju | tas |
Asins šūnu skaits | |
Rūpīgi jākontrolē ANC, jo īpaši filgrastima terapijas pirmajās nedēļās. Dažiem pacien iem v r bū ļoti | |
strauja atbildreakcija uz filgrastima sākumdevu, kad novēro neitrofilo leikocītu skaita bū isku |
pieaugumu. Filgrastima lietošanas pirmajās
nedēļās ANC ieteicams noteikt vismaz divreiz nedēļā, bet turpmāk balstterapijas laikā — reizi nedēļā
vai katru otro nedēļu. Neregulāri lietojot filgrastimu devā 30 MSV (300 μg) dienā, pacientaēANC laika gaitā var ievērojami svārstīties. Lai noteiktu pacienta vidējo vai zemāko ANC, a ins paraugus ANC noteikšanai ieteicams ņemt tieši pirms plānotajām filgrastima lietošanas re zēm.
Risks, kas saistīts ar palielinātām mielosupresīvu līdzekļu devām |
| |||
Ārstēšana tikai ar filgrastimu neizslēdz trombocitopēniju un anēmiju mi losupresistrīvu līdzekļu dēļ. Ja | ||||
pacients kopā ar filgrastima terapiju saņem lielākas šādu līdz kļu d vas vai vairākus šādus līdzekļus, | ||||
|
|
|
| ğ |
trombocitopēnijas un anēmijas risks viņam var būt palielināts. I t icams regulāri kontrolēt asinsainu | ||||
(sk. iepriekš). |
|
| re | |
|
|
| ||
Infekcijas un ļaundabīgi procesi, kas izraisa mielosupresiju |
| |||
Neitropēniju var izraisīt oportūnistiskas infekcij s, piemēram, Mycobacterium avium kompleksa | ||||
infekcija, kam raksturīga kaulu smadzeņu i | filtrācij , i ļaundabīgas slimības, piemēram, limfoma. Ja | |||
ir zināms, ka pacientiem ir infekcija, kam raksturīga kaulu smadzeņu infiltrācija, vai ļaundabīga | ||||
slimība, papildus filgrastim lietošanai, lai | ovērstu neitropēniju, jāapsver piemērota terapija | |||
pamatslimības ārstēšanai. Filg a tima ietekme uz neitropēniju, kuras cēlonis ir kaulu smadzenes | ||||
infiltrējoša infekcija |
| nav |
|
|
ļaundabīga limība, nav pilnībā apstiprināta. | ||||
| vairs |
|
|
|
Īpaši piesardzības pasākumi s rpjve da anēmijas gadījumā
Lietojot filgrastimu pacientiem r sirpjveida šūnu anēmiju, ir ziņots par sirpjveida šūnu krīzi, kas dažos gadījumos bijusi letāla. Apsverot iespēju lietot filgrastimu pacientiem ar sirpjveida šūnu anēmiju,lespacientiem jāievēro piesardzība un rūpīgi jāizvērtē iespējamais risks un ieguvumi.
Palīgvi as
Filgrastimāratiopharm satur sorbītu. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes Znepanesību.
4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Filgrastima drošība un efektivitāte, lietojot tajā pašā dienā, kad veikta mielosupresīva citotoksiska ķīmijterapija, nav skaidri pierādīta. Ņemot vērā strauji dalošos mieloīdo šūnu jutīgumu pret mielosupresīvu citotoksisku ķīmijterapiju, filgrastimu neiesaka lietot 24 stundas pirms un 24 stundas pēc ķīmijterapijas. Provizoriskie dati, kas iegūti, nelielu skaitu pacientu vienlaikus ārstējot ar filgrastimu un
Iespējamā mijiedarbība ar citiem asinsrades augšanas faktoriem un citokīniem klīniskajos pētījumos līdz šim nav pētīta.

Tā kā litijs veicina neitrofilo leikocītu atbrīvošanos, tas varētu pastiprināt filgrastima darbību. Lai gan oficiāli šāda mijiedarbība nav apstiprināta, nav datu, kas liecinātu par tās kaitīgumu.
4.6 Grūtniecība un zīdīšana
Nav pietiekamas informācijas par filgrastima lietošanu grūtniecēm. Literatūrā ir ziņojumi, kuros ir pierādīta filgrastima spēja šķērsot placentāro barjeru grūtnieces organismā. Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēta reproduktīva toksicitāte (sk. apakšpunktu 5.3.). Iespējamais risks cilvēkiem nav zināms. Filgrastimu grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien nav absolūta nepieciešamība.
Nav zināms, vai filgrastims cilvēkiem izdalās mātes pienā. Filgrastima izdalīšanās dzīvniekutaspienā nav pētīta. Lēmums par bērna zīdīšanas turpināšanu vai pārtraukšanu vai par filgrastima terapijas turpināšanu vai pārtraukšanu jāpieņem, ņemot vērā zīdīšanas pozitīvo ietekmi uz bērnu un filgr tima terapijas radīto ieguvumu sievietei.
4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Filgrastimam ir neliela vai viduvēja ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekistrļus un apkalpotē mehānismus. Ja pacients jūt nogurumu, jāievēro piesardzība, vadot tran por līdzekļus vai apkalpojot mehānismus.
4.8 Nevēlamās blakusparādības
Klīniskajos pētījumos Filgrastim ratiopharm lietoja 541 paci nts arğvēzi un 188 veseli brīvprātīgie. Šajos klīniskajos pētījumos novērotais Filgrastim ratiopha m d ošības profils bija identisks kā šajos pētījumos izmantotajām atsauces zālēm.
|
|
| re |
Saskaņā ar publicēto informāciju, filgrastima ter pij s l ikā novērotās blakusparādības un to biežums | |||
ir šādi. |
|
|
|
Blakusparādības novērtē, ņemot vērā to rašanās biežumu. |
| ||
Ļoti bieži: | ≥1/10 | nav |
|
Bieži: | ≥1/100, <1/10 |
| |
Retāk: | ≥1/1 000, <1/100 |
| |
|
| ||
Reti: | ≥1/10 000, <1/1 000 |
|
|
Ļoti reti: | <1/10 000 |
|
|
Nav zināms: | izm ntojot pieejamos datus, nav apstiprināms. | ||
Katrā biežuma grupā nevēlamā blakusparādības minētas to nopietnības samazinājuma secībā. | |||
Ar vēzi slimojošiem pacientiemvairs |
|
|
Klāīniskajoslespētījumos biežākā nevēlamā blakusparādība saistībā ar filgrastimu, lietojot ieteiktajā devā, bija vieg i izteiktas vai mērenas sāpes kaulos un skeleta muskuļos, kas radās 10 % pacientu, un smagas
Zs pes kaulos un skeleta muskuļos, kas radās 3 % pacientu. Muskuļu sāpes parasti ārstē ar standarta prets pju īdzekļiem. Mazāk izplatītas nevēlamās blakusparādības ir urīna izvades traucējumi,
liel koties viegla vai mērena dizūrija.
Nejaušinātos, placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos filgrastims nepalielināja ar citotoksisku ķīmijterapiju saistītu nevēlamo blakusparādību biežumu. Ar filgrastimu/ķīmijterapiju un placebo/ķīmijterapiju ārstēti pacienti vienlīdz bieži ziņojuši par blakusparādībām, piemēram, sliktu dūšu un vemšanu, alopēciju, caureju, nogurumu, anoreksiju, mukozītu, galvassāpēm, izsitumiem, sāpēm krūtīs, vispārēju nespēku, iekaisušu kaklu, aizcietējumu un nenoteikta rakstura sāpēm.
Lietojot ieteiktās devas, attiecīgi 50, 35 un 25 % pacientu paaugstinājās laktāta dehidrogenāzes (LDH) un sārmainās fosfatāzes līmenis, kā arī urīnskābes un
Atsevišķos gadījumos ziņots par pārejošu asinsspiediena pazemināšanos, kura dēļ nebija vajadzīga klīniska ārstēšana.
Ziņots par TpS un fatāliem iznākumiem pacientiem, kuri saņēmuši
Atsevišķos gadījumos ir ziņots par asinsvadu slimībām, tostarp okluzīvu vēnu slimību, pacientiem, kuri saņem lielas ķīmijterapijas devas, kam seko autologa kaulu smadzeņu transplantācija. Cēloņsakarība ar filgrastima lietošanu nav apstiprināta.
Ļoti retos gadījumos ir ziņots par ādas vaskulītu pacientiem, kuri ārstēti ar filgrastimu. Vaskulī mehānisms pacientiem, kuri saņem filgrastimu, nav zināms.
Atsevišķos gadījumos ir ziņots par Svīta sindroma (akūtas febrilas dermatozes) rašanos. Tom r, ā kā | ||||||
ievērojama daļa šādu pacientu slimoja ar leikēmiju, kam ir zināma saistība ar Svīta sindromu, | ||||||
cēloņsakarība ar filgrastima lietošanu nav apstiprināta. |
| tas | ||||
|
|
|
|
|
| |
Atsevišķos gadījumos it novērots reimatoīdā artrīta saasinājums. | ē | |||||
| ||||||
Ziņots par pseidopodagras gadījumiem pacientiem ar vēzi, kuri ārstēti ar f lgra timu. | ||||||
Dažos gadījumos ir ziņots par nevēlamām plaušu blakusparādībām, tostarpistrintersticiālu pneimoniju, | ||||||
plaušu tūsku un plaušu infiltrātiem, kā rezultātā radusies elpošanas mazspēja vai pieaugušo respiratorā | ||||||
|
|
|
|
| ğ |
|
distresa sindroms (RDS), kam var būt letāls iznākums (sk. apakšpunktu 4.4.). |
| |||||
Alerģiskas reakcijas: ir ziņots par alerģiskām reakcijām, tostarp anafilaksi, izsitumiem, nātreni, | ||||||
|
|
|
|
| re |
|
angioneirotisko tūsku, dispnoju un hipotensiju filgr stimu lietojošiem pacientiem, uzsākot vai turpinot | ||||||
terapiju. Kopumā vairāk šādu ziņojumu tika saņemts pēc zāļu i.v. ievadīšanas. Dažos gadījumos | ||||||
simptomi no jauna parādījušies, atsākot zāļu lietoš | u, k s ļauj domāt par cēloņsakarību. Pacientiem, | |||||
kuriem rodas spēcīga alerģiska reakcija, filgrastim | lietošana jāpārtrauc pilnīgi. |
| ||||
Atsevišķos gadījumos ziņots par i pjveida šūnu krīzi pacientiem ar sirpjveida anēmiju (sk. | ||||||
apakšpunktu 4.4). | vairs | nav |
|
| ||
|
|
|
| |||
| les |
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
| |
ā |
|
|
|
|
| |
Z |
|
|
|
|
|
|
Orgānu sistēmu klase | Biežums | Nevēlamās blakusparādības | |
Metabolisma un barošanās | Ļoti bieži | Paaugstināts sārmainās fosfatāzes, | |
traucējumi |
| paaugstināts LDH, paaugstināts | |
|
|
| urīnskābes līmenis |
Nervu sistēmas traucējumi | Bieži | Galvassāpes | |
Asinsvadu sistēmas traucējumi | Reti | Asinsvadu sistēmas traucējumi | |
Elpošanas, krūškurvja un videnes | Bieži | Klepus, iekaisis kakls | |
traucējumi | Ļoti reti | Plaušu infiltrāti | |
Ļoti bieži | Slikta dūša, vemšana | ||
|
| Bieži | Aizcietējums, anoreksija, caureja, |
|
|
| mukozīts |
Aknu un/vai žultsceļu traucējumi | Ļoti bieži | Paaugstināts GGT līmenis | |
Ādas un zemādas audu bojājumi | Bieži | Alopēcija, izsi umi | |
|
| Ļoti reti | Svīta sindroms, ād v skulīts |
Ļoti bieži | Sāpes krūtīs, kaulu un skeleta | ||
sistēmas bojājumi |
| muskuļu āpes tas | |
|
| Ļoti reti | Reima oīda a trīta saasinājums |
|
|
| ē |
Nieru un urīnceļu traucējumi | Ļoti reti | Urīnizvades t aucējumi | |
Vispārīgi traucējumi un reakcijas | Bieži | Nogurum , vispārējs vājums | |
ievadīšanas vietā |
| Retāk | Nenoteikta rakstura sāpes |
|
| Ļoti reti | Alerģiska reakcija |
|
|
| istr |
Veseliem donoriem, kuriem veic perifērisko asiņu cilmes šūnu mobilizğāciju |
Blakusparādība, par kuru ziņoja visbiežāk, bija viegli līdz mē eni izteiktas pārejošas sāpes kaulos un | ||
skeleta muskuļos. Pēc filgrastima lietošanas un leikoferēzes 41 % donoru novēroja leikocitozi | ||
|
| re |
(leikocītu skaits > 50 x 109/l), bet 35 % donoru — pārejošu trombocitopēniju (trombocītu skaits < 100 | ||
x 109/l). | nav |
|
|
| |
Ir ziņots par pārejošu nedaudz paaugstinātu sārmainās fosfatāzes, LDH, AsAT un urīnskābes līmeni |
veseliem pacientiem, kuri saņēma filgra timu; šīm blakusparādībām nebija klīnisku seku. Ļoti retos gadījumos novērota a trīta imptomu pastiprināšanās.
Ļoti retos gadījumos ziņots par s mptomiem, kas ļauj domāt par smagu alerģisku reakciju.
Pētījumos, kuros pied lījušies PBPC donori, ir ziņots par galvassāpēm, kuru cēlonis varētu būt filgrastima lietošana.
Veseliem donoriemvairsun pacientiem pēc
Parasti m donori m pēcreģistrācijas periodā ziņots par pulmonālām blakusparādībām, (asins
atkrēpošana, plaušu asiņošana, infiltrāti plaušās, aizdusa un hipoksija) (skatīt apakšpunktu 4.4). | |
| les |
ā | |
Z |
|

Orgānu sistēmu klase | Biežums |
|
| Nevēlamās blakusparādības |
| |
Asins un limfātiskās sistēmas | Ļoti bieži |
|
| Leikocitoze, trombocitopēnija |
| |
traucējumi | Retāk |
|
| Liesas bojājumi |
| |
Metabolisma un barošanās | Bieži |
|
| Paaugstināts sārmainās fosfatāzes |
| |
traucējumi |
|
|
| līmenis, paaugstināts LDH |
| |
|
|
|
| līmenis |
|
|
| Retāk |
|
| Paaugstināts AsAT līmenis, |
| |
|
|
|
| paaugstināts urīnskābes līmenis |
| |
Nervu sistēmas traucējumi | Ļoti bieži |
|
| Galvassāpes |
|
|
Ļoti bieži |
|
| Sāpes kaulos un skeleta muskuļos |
| ||
sistēmas bojājumi | Retāk |
|
| Reimatoīda artrī saa inājums |
| |
Vispārīgi traucējumi un reakcijas | Retāk |
|
| Smaga alerģiska re kcija |
| |
ievadīšanas vietā |
|
|
|
| tas |
|
Pacientiem ar SHN |
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
| |
Ir ziņots par nevēlamo blakusparādību rašanos pacientiem ar SHN; dažas no blakusparādībām laika | ||||||
gaitā samazinās. |
|
|
| ē | ||
|
|
|
|
|
| |
Visbiežāk saistībā ar filgrastimu novērotas sāpes kaulos, kā arī vispārējas | āpes kaulos un skeleta | |||||
muskuļos. |
| istr |
|
| ||
|
|
|
| |||
Pārējās nevēlamās blakusparādības ir liesas palielināšanās, kas dažos gadījumos var būt progresējoša, | ||||||
| ğ |
|
| |||
| re |
|
|
|
|
|
un trombocitopēnija. Ir ziņots par galvassāpēm un caureju n ilgi pēc filgrastima terapijas uzsākšanas; parasti šādas blakusparādības novēro mazāk kā 10 % pacientu. Ziņots arī par anēmiju un deguna asiņošanu.
Novērota pārejoša urīnskābes līmeņa serumā p ugstināš nās, kā arī pienskābes dehidrogenāzes un sārmainās fosfatāzes līmeņa paaugstināšanās; šīs bl kusp rādības nebija saistītas ar klīniskiem simptomiem. Novērota arī pārejoša, mēre i izteikta glikozes līmeņa paaugstināšanās tukšā dūšā.
vairs |
|
Ar filgrastima terapiju iespējami ai tītā nevēlamās blakusparādības, kas radās < 2 % pacientu ar | |
SHN, bija reakcijas injekcijas vietā, galva | navāpes, hepatomegālija, artralģija, alopēcija, osteoporoze un |
izsitumi.
Ilgstošas zāļu lietošan l ikā 2 % pacientu ar SHN radās ādas vaskulīts. Ir reģistrēti arī daži proteīnūrijas/hematūrij s g dījumi.

| Orgānu sistēmu klase | Biežums | Nevēlamās blakusparādības | |
| Asins un limfātiskās sistēmas | Ļoti bieži | Anēmija, splenomegālija | |
| traucējumi | Bieži | Trombocitopēnija | |
|
| Retāk | Liesas bojājumi |
|
| Metabolisma un barošanās | Ļoti bieži | Pazemināts glikozes līmenis, | |
| traucējumi |
| paaugstināts sārmainās fosfatāzes | |
|
|
| līmenis, paaugstināts LDH | |
|
|
| līmenis, hiperurikēmija | |
| Nervu sistēmas traucējumi | Bieži | Galvassāpes |
|
| Elpošanas, krūškurvja un videnes | Ļoti bieži | Deguna asiņošana | |
| traucējumi |
|
|
|
| Bieži | Caureja |
| |
| Aknu un/vai žultsceļu traucējumi | Bieži | Hepatomegālija |
|
| Ādas un zemādas audu bojājumi | Bieži | Alopēcija, ādas v skulīts, āpes | |
|
|
| injekcijas vietā, izsi umi | |
| Ļoti bieži | Sāpes kaulos un skeleta muskuļos | ||
| sistēmas bojājumi |
|
| tas |
| Bieži | Os eopo oze |
| |
|
|
| ē | |
| Nieru un urīnceļu traucējumi | Retāk | Hematū ija, p oteīnūrija | |
| Pacientiem ar HIV infekciju |
| istr |
|
|
|
| ||
|
|
|
|
Klīniskajos pētījumos vienīgā blakusparādība, kuru varēja pamatoti uzskatī par saistītu ar filgrastima | ||||
lietošanu, bija sāpes kaulos un skeleta muskuļos, galvenokā t vi gli līdz mēreni izteiktas sāpes kaulos | ||||
|
|
| ğ | |
un mialģija. Šo blakusparādību biežums bija tāds pats, kā paci nti m ar vēzi. | ||||
Mazāk nekā 3 % pacientu konstatēta liesas palielināšanās. Visos gadījumos, veicot fizisku | ||||
izmeklēšanu, tika konstatēts, ka tā ir viegli |
| re | ||
i mēreni izteikta, un klīniskā norise bija labdabīga; | ||||
nevienam pacientam netika diagnosticēts hipersplenisms, kā arī netika veikta splenektomija. Tā liesas | ||||
palielināšanos ar HIV inficētiem pacientiem | ovēro s mērā bieži un to dažādā smaguma pakāpe | |||
novēro vairumam pacientu ar AIDS, šīs parādības saistība ar filgrastima lietošanu ir neskaidra. | ||||
|
|
|
| |
Orgānu sistēmu klase | Biežums |
| Nevēlamās blakusparādības | |
| nav |
|
| |
Asins un limfātiskās sistēmas | Bieži |
| Liesas bojājumi | |
traucējumi |
|
|
|
|
Ļoti bieži |
| Sāpes kaulos un skeleta muskuļos | ||
sistēmas bojājumi |
|
|
|
|
4.9 Pārdozēšana |
|
|
|
|
Nav ziņots par pārdozēvairsšanas gadījumiem. |
|
|
|
Pārtraucotlesfi grastima terapiju, cirkulējošo neitrofilo leikocītu skaits
Z5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1 Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: koloniju stimulētājfaktori; ATĶ kods: L03AA02.
Cilvēka

pacientiem pirms ārstēšanas var būt eozinofilija vai bazofilija. Ieteicamo devu robežās neitrofilo leikocītu skaita pieaugums ir atkarīgs no devas. Hemotakses un fagocitozes funkcijas testos filgrastima lietošanas ietekmē radušies neitrofilie leikocīti uzrādīja normāli vai uzlabotu funkciju. Pēc filgrastima terapijas pārtraukšanas cirkulējošo leikocītu skaits
Filgrastima lietošana pacientiem, kuriem veic citotoksisku ķīmijterapiju, būtiski samazina neitropēnijas un febrilas neitropēnijas biežumu, smaguma pakāpi un ilgumu. Ārstēšana ar filgrastimu būtiski samazina febrilas neitropēnijas ilgumu, antibiotiku lietošanu un hospitalizāciju pēc ķīmijterapijas sākšanas akūtas mielogēnas leikēmijas gadījumā vai veicot mieloablatīvu terapiju, kam seko kaulu smadzeņu transplantācija. Drudža biežuma un dokumentēto infekciju biežuma samazināšanās nav konstatēta. Drudža ilgums nemazinājās pacientiem, kuriem tika veikta mieloablatīva terapija, kam sekoja kaulu smadzeņu transplantācija.
Filgrastima monoterapija vai tā lietošana pēc ķīmijterapijas mobilizē asiņu cilmes šūnas perif risk jā | |
asinīs. Šādas autologas PBPC var iegūt un infūzijas ceļā ievadīt pēc lielām citotoksiskas erapijas | |
devām, aizstājot vai papildinot kaulu smadzeņu transplantāciju. PBPC ievadīšana infūzijas ceļā | |
| tas |
paātrina asinsrades atjaunošanos, tā mazinot ar asiņošanu saistītu komplikāciju iska ilgumu un | |
nepieciešamību pēc trombocītu pārliešanas. | ē |
|
Ar filgrastimu mobilizētu alogēnu PBPC saņēmējiem novēroja ievērojami traujāku hematoloģisku
atveseļošanos, kā rezultātā būtiski saīsinājās laiks, kādā bez atbalsta atjaunojā trombocītu funkcija, | ||
salīdzinot ar alogēnu kaulu smadzeņu transplantāciju. |
| istr |
| ğ | |
| re |
|
Viena Eiropā veiktā retrospektīvā pētījuma dati par
transplantācijas akūtas leikēmijas pacientiem liecina par paaugstinātu TpS risku, ar ārstēšanu saistītu mirstību (treatment related mortality – TRM) un fatāliem iznākumiem pacientiem, kuri saņēmuši
transplantāciju pētījumu metaanalīzē, kurā tika ietverti rezultāti no deviņiem prospektīviem, randomizētiem pētījumiem, 8 retrospektīviem pētījumiem un 1 individuāla gadījuma kontrolētā pētījuma, netika konstatēta ietekme uz akūtas vai hroniskas TpS risku vai ar ārstēšanu saistītu agrīnu
| mirstību. |
| nav |
|
| ||
|
|
|
|
|
| ||
| TpS un TRM relatīvais risks (95% TI) pēc | ||||||
| transplantācijas |
|
|
|
|
| |
| Publikācija | Pētījuma | N | Akūta | Hroniska TpS | TRM | |
|
|
| periods |
| pakāpes TpS |
|
|
| Metaanalīze | 1 198 | 1,08 | 1,02 | 0,70 | ||
| (2003) |
| vairs | (0,87; 1,33) | (0,82; 1,26) | (0,38; 1,31) | |
| Eiropas |
| 1 789 | 1,33 | 1,29 | 1,73 | |
| retrosp ktīvais |
|
| (1,08; 1,64) | (1,02; 1,61) | (1,30; 2,32) | |
| pētījums |
|
|
|
|
| |
| (2004) |
|
|
|
|
|
|
| Starptautiskais | 2 110 | 1,11 | 1,10 | 1,26 | ||
|
| les |
| (0,86; 1,42) | (0,86; 1,39) | (0,95; 1,67) | |
| retrospektīvais |
|
| ||||
| ā |
|
|
|
|
| |
| pētījums |
|
|
|
|
| |
| (2006) |
|
|
|
|
|
|
Z |
|
|
|
|
|
| |
| a |
|
|
|
|
|
|
| Analīzē tika ietverti kaulu smadzeņu transplantācijas pētījumi šajā periodā; dažos pētījumos tika | ||||||
| izmantots |
| |||||
| bAnalīzē tika ietverti pacienti, kuri šajā periodā saņēma kaulu smadzeņu transplantātu |
|
Pirms alogēnas PBPC transplantācijas, filgrastima lietošana veseliem donoriem PBPC mobilizācijas nolūkā no lielākās daļas donoru pēc divām leikoferēzes procedūrām ļauj iegūt 4 x 106 CD34+ šūnas/kg saņēmēja ķermeņa masas. Veseliem donoriem lieto devu 10 μg/kg dienā subkutānas injekcijas veidā
Filgrastima lietošana pacientiem (bērniem vai pieaugušajiem) ar smagu hronisku neitropēniju (smagu iedzimtu (ciklisku vai idiopātisku) neitropēniju) uz ilgāku laiku palielina absolūto neitrofilo leikocītu skaitu perifēriskajās asinīs un samazina infekciju un ar to saistīto traucējumu biežumu.
Filgrastima lietošana ar HIV inficētiem pacientiem saglabā normālu neitrofilo leikocītu skaitu, kas ļauj ievērot pretvīrusu un/vai citu mielosupresīvu līdzekļu lietošanas shēmu. Nav pierādījumu, ka ar HIV inficētiem pacientiem, kurus ārstē ar filgrastimu, pastiprinātos HIV replicēšanās.
Tāpat kā citiem asinsrades augšanas faktoriem, |
|
endotēlija šūnas. |
|
ētas | |
Filgrastim ratiopharm efektivitāte un drošība ir novērtēta nejaušinātos, kontrolētos III fāzes pē ījumo | , |
kuros piedalījušies pacienti ar krūts vēzi, plaušu vēzi un
5.2Farmakokinētiskās īpašības
Nejaušinātā, aizklātā, krustotā vienas devas pētījumā, kurā piedalījās 196 istrve eli brīvprātīgie, tika konstatēts, ka Filgrastim ratiopharm farmakokinētiskais profils pēc subkutānas un intravenozas
ievadīšanas bija pielīdzināms atsauces preparāta farmakokinētiskajamğprof lam.
Gan pēc subkutānas, gan intravenozas ievadīšanas filgrastimrea klī nss notika pēc pirmā loka vielmaiņas principa. Filgrastima eliminācijas pusperiods se umā ir aptuveni 3,5 stundas, un tā klīrenss
ir aptuveni 0,6 ml/min/kg. Nepārtraukta filgrastima infūzija 28 di nu garumā pacientiem, kuri atveseļojās pēc autologas kaulu smadzeņunavtransplantācijas, ne adīja zāļu uzkrāšanos un tai pielīdzināmu eliminācijas pusperiodu. Pastā pozitī a lineāra sakarība starp filgrastima devu un koncentrāciju serumā, neatkarīgi no tā, vai to iev da intr enozi, vai subkutāni. Pēc ieteicamās devas subkutānas ievadīšanas koncentrācija serumā virs 10 ng/ml saglabājās
Pacientiem, kuri slimovairsar ēzi, Filgra tim ratiopharma un atsauces preparāta farmakokinētiskais profils bija salīdzināms gan pēc vien eizēja , gan atkārtotas subkutānas ievadīšanas.
5.3 Preklīniskie dati par d ošību
Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespēj mu k ncerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.
Atkārtotulesdevu tok icitātes standartpētījumos iegūtie preklīniskie dati liecināja par paredzamu farmako oģi ku i darbību, tostarp leikocītu skaita pieaugumu, mieloīdu hiperplāziju kaulu smadzenēs, asinsradiāārpus kaulu smadzenēm un liesas palielināšanos.
ZIetekme uz žurku tēviņu vai mātīšu auglību, nedz arī uz žurku grūsnību netika konstatēta. Pētījumos ar žurk m un trušiem nav iegūti dati, ka filgrastimam varētu būt teratogēna iedarbība. Trušiem novēroja biež ku embrija bojāeju, taču kroplības netika novērotas.
6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1Palīgvielu saraksts
Ledus etiķskābe
Nātrija hidroksīds
Sorbīts (E420)
Polisorbāts 80
Ūdens injekcijām
6.2 Nesaderība
Filgrastim ratiopharm nedrīkst izšķīdināt nātrija hlorīda šķīdumā.
Zāles nedrīkst sajaukt ar citām zālēm, izņemot apakšpunktā 6.6 minētos.
Atšķaidītu filgrastimu var absorbēt stikls un plastmasa, ja vien tas nav atšķaidīts saskaņā ar apakšpunktā 6.6 dotajiem norādījumiem.
nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas atbild lie otājs, un no mālos apstākļos uzglabāšanas laikam nevajadzētu pārsniegt 24 stundas
6.3 Uzglabāšanas laiks |
|
|
|
2 gadi. |
|
|
|
Pēc atšķaidīšanas: ir pierādīts, ka atšķaidīts šķīdums infūzijām ir ķīmiski un fizikāli stabils 24 | undas, | ||
uzglabājot temperatūrā | nelieto | ||
|
| tas | |
| ē |
| |
| istr |
|
|
6.4Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt ledusskapī |
|
| ğ | |
Atšķaidīto zāļu uzglabāšanas nosacījumus sk. apakšpunktā 6.3. | ||||
6.5 Iepakojuma veids un saturs |
|
| re | |
|
|
| ||
I tipa stikla pilnšļirce ar pastāvīgi piestiprinātu erūsējošā tērauda adatu. | ||||
Iepakojumā ir 1, 5 | 10 pilnšļirces ar 0,5 ml šķīdum | injekcijām vai infūzijām vai multidevu | ||
iepakojums ar 10 (2 iepakojumi pa 5) pilnšļircēm ar 0,5 ml šķīduma injekcijām vai infūzijām. | ||||
|
| nav |
| |
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami. |
|
| ||
6.6 Īpaši norādījumi tkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai |
Ja vajadzīgs, Filgrastim ratiopharm var atšķaidīt ar 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīdumu infūzijām. | |
| vairs |
Nekādā gadījumā nav ieteicams atšķaidījums ar galīgo koncentrāciju zem 0,2 MSV (2 μg)/ml. | |
Pirms | i tošanas šķīdums vizuāli jāpārbauda. Lietot drīkst vienīgi dzidru šķīdumu bez redzamām |
daļi | m. |
| les |
Pacientiem, kurus ārstē ar filgrastimu, kas atšķaidīts līdz koncentrācijai zem 1,5 MSV (15 μg)/ml, | |
ņā | |
jāpievieno cilvēka seruma albumīni (HSA), lai galīgā koncentrācija būtu 2 mg/ml. | |
Z |
|
Piemērs: ja injekcijas galīgais tilpums ir 20 ml un filgrastima kopējā deva ir mazāka par 30 MSV (300 μg), tas jāievada kopā ar 0,2 ml 200 mg/ml (20 %) cilvēka albumīnu šķīduma.
Ja Filgrastim ratiopharm ir atšķaidīts ar 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīdumu infūzijām, tas ir savietojams ar stiklu un daudziem plastmasas materiāliem, tostarp PVH, poliolefīnu (polipropilēna un polietilēna kopolimērs) un polipropilēnu.
Filgrastim ratiopharm sastāvā nav konservantu. Ņemot vērā mikrobioloģiska piesārņojuma iespējamo risku, Filgrastim ratiopharm šļirces paredzētas vienreizējai lietošanai.
Ja Filgrastim ratiopharm nejauši tiek sasaldēts, tā stabilitāte netiek negatīvi ietekmēta.
Neizlietotās zāles un vai izlietotie materiāli jāiznīcina saskaņā ar vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
- Memantine ratiopharm - Ratiopharm GmbH
- Ratiograstim - Ratiopharm GmbH
- Leflunomide ratiopharm - ratiopharm GmbH
- Desloratadine ratiopharm - ratiopharm GmbH
- Eporatio - ratiopharm GmbH
Recepšu zāles uzskaitītas. Ražotājs: "Ratiopharm GmbH"
ratiopharm GmbH |
| |
tas | ||
| ||
Vācija |
| |
info@ratiopharm.de |
|
8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)
|
|
|
|
| ē |
EU/1/08/449/001 |
|
|
| istr | |
|
|
|
| ||
EU/1/08/449/002 |
|
|
|
| |
EU/1/08/449/003 |
|
|
|
| |
EU/1/08/449/004 |
| re |
| ||
|
|
|
| ||
9. | REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS | ğ | |||
15/09/2008 | nav |
|
|
| |
10. |
|
|
|
| |
TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS |
|
|
Sīkāka informācija parvairsšīm zālēm pieejama Eiropas Zāļu aģentūras mājas lapā http://www.ema.europa.eu/.
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Filgrastim ratiopharm 48 MSV/0,8 ml šķīdums injekcijām vai infūzijām
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katrs ml šķīduma injekcijām vai infūzijām satur 60 miljonus starptautisko vienību [MSV] (600 µg) filgrastima.
Katra pilnšļirce satur 48 MSV (480 µg) filgrastima 0,8 ml šķīduma injekcijām vai infūzijām.
Filgrastimu (rekombinantais metionila cilvēka granulocītu koloniju stimulētājfaktors) ražo Escherichia coli K802, izmantojot DNS rekombinanto tehnoloģiju.
Palīgviela: katrs mililitrs šķīduma satur 50 mg sorbīta. |
| tas | |
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1. |
| ||
|
|
| ē |
3. | ZĀĻU FORMA |
| istr |
Šķīdums injekcijām vai infūzijām. |
| ||
|
|
| |
Dzidrs, bezkrāsains šķīdums. | ğ | ||
4. | KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA | re |
|
|
|
|
4.1 Terapeitiskās indikācijas
|
| nav |
Filgrastim ratiopharm ir indicēts, lai mazinātu eitropēnijas ilgumu un febrilas neitropēnijas rašanos | ||
| vairs | |
pacientiem, kuriem ar citotoksisku ķīmijterapiju ārstē ļaundabīgu audzēju (izņēmums ir hroniska | ||
mieloīda leikēmija un mielodispla ti kais | indroms), kā arī lai mazinātu neitropēnijas ilgumu | |
pacientiem, kuri saņem mieloablatīvo te apiju pēc kaulu smadzeņu transplantācijas un ir pakļauti | ||
palielinātam ilgstošas un smagas ne t opēnijas riskam. Filgrastima drošība un efektivitāte | ||
pieaugušajiem un bērniem, kuri saņem citotoksisku ķīmijterapiju, ir līdzīga. | ||
Filgrastim ratiopharm ir indicēts perifērisko asiņu cilmes šūnu (PBPC) mobilizācijai. | ||
les9 | pieaugušajiem) ar smagu iedzimtu ciklisku vai idiopātisku neitropēniju, | |
Pacientiem (bērniem |
kuriem absolūtais neitrofilo leikocītu skaits (ANC) ir ≤ 0,5 x 10 /l un kuriem anamnēzē ir smagas vai atkārtotas inf kcija , indicēta ilgstoša Filgrastim ratiopharm lietošana, lai palielinātu neitrofilo leikocāītu skaitu un mazinātu ar infekciju saistītu traucējumu ilgumu.
ZFilgrastim ratiopharm indicēts ilgstošas neitropēnijas ārstēšanai (ANC mazāks par vai vienāds ar 1,0 x 10 /l) pacientiem ar progresējošu HIV infekciju, lai mazinātu bakteriālu infekciju risku, kad nevar izmantot citas neitropēnijas kontrolēšanas iespējas.
4.2 Devas un lietošanas veids
Īpašas prasības
Filgrastima terapiju drīkst nozīmēt vienīgi sadarbībā ar onkoloģijas centru, kam ir pieredze darbā ar granulocītu koloniju stimulētājfaktoru

Noteikta citotoksiska ķīmijterapija
Filgrastima ieteicamā deva ir 0,5 MSV (5 μg)/kg dienā. Filgrastima pirmo devu nedrīkst ievadīt ātrāk kā 24 stundas pēc citotoksiskās ķīmijterapijas. Filgrastimu var nozīmēt katru dienu subkutānu injekciju veidā vai intravenozu infūziju veidā, atšķaidot ar glikozes 50 mg/ml (5 %) šķīdumu infūzijām un ievadot 30 minūtes ilgas infūzijas veidā (atšķaidīšanas instrukcijas sk. apakšpunktā 6.6.).
Vairumā gadījumu priekšroka tiek dota subkutānai ievadīšanai. Vienreizējas devas pētījumā ir konstatēti daži fakti, kas ļauj domāt, ka intravenoza lietošana varētu saīsināt zāļu darbības ilgumu. To klīniskais nozīmīgums attiecībā uz vairāku devu ievadīšanu nav noskaidrots. Zāļu ievadīšanas veida izvēlei, jāpamatojas uz individuāliem klīniskajiem apstākļiem. Nejaušinātos klīniskajos pētījumos tika izmantota deva 23 MSV (230 μg)/m2 dienā
| Filgrastima lietošana katru dienu jāturpina tik ilgi, līdz atjaunojies normāls neitrofilo leikocī u sk its | |||||||||||
| pēc tam, kad tas bijis sasniedzis zemāko punktu. Pēc ķīmijterapijas ierobežotu audz ju, limfomas vai | |||||||||||
| limfoīdas leikēmijas ārstēšanai paredzamais terapijas ilgums, kāds vajadzīgs šo k it iju izpildei, bū | |||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| tas |
| līdz 14 dienas. Pēc akūtas mieloīdas leikēmijas ārstēšanas uzsākšanas un nos ip ināšanas terapija būt | |||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| ē | |
| ievērojami ilgāka (līdz 38 dienas) atkarībā no pielietotās citotoksiskās ķīmij erapijas veida, devas un | |||||||||||
| shēmas. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Pacientiem, kuri saņem citotoksisku ķīmijterapiju, parasti | |||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| istr |
|
| uzsākšanas novēro neitrofilo leikocītu skaita pārejošu palielināšanos. Tomēr, lai panāktu ilgtspējīgu | |||||||||||
| terapeitisko atbildreakciju, filgrastima terapiju nedrīkst pā t aukt, pirms neitrofilo leikocītu skaits nav | |||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| ğ |
| |
| bijis sasniedzis zemāko punktu un pēc tam atgriezies no mas ob žās. Filgrastim terapijas priekšlaicīga | |||||||||||
| pārtraukšana pirms paredzamā neitrofilo leikocītu skaita viszemākā līmeņa sasniegšanas nav | |||||||||||
| ieteicama. |
|
|
|
|
|
|
| re |
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
| Pacienti, kas pēc kaulu smadzeņu transplantācij | s saņēmuši mieloablatīvo terapiju |
| |||||||||
| Filgrastima ieteicamā sākumdeva ir 1,0 MSV (10 μg)/kg dienā, ievadot 30 minūtes vai 24 stundas | |||||||||||
| ilgas intravenozas infūzijas veidā, | 1,0 MSV (10 μg)/kg dienā, ievadot 24 stundas ilgas |
| |||||||||
| nepārtrauktas subkutānas infūzijas veidā. Filgrastims jāizšķīdina 20 ml 50 mg/ml (5 %) glikozes | |||||||||||
|
|
|
|
| nav |
|
|
| ||||
| šķīduma infūzijām (instrukc jas par atšķaidīšanu sk. apakšpunktā 6.6). |
|
| |||||||||
| Filgrastima pirmo devu nedrīkst evadīt ātrāk kā 24 stundas pēc citotoksiskās ķīmijterapijas vai | |||||||||||
| 24 stundas pēc kaulu sm dzeņu infūzijas. |
|
|
|
|
|
|
|
| |||
| Pēc tam, kad neitrofilo leikocītu skaits sasniedzis zemāko punktu, filgrastima dienas deva jātitrē | |||||||||||
| atkarībā no neitrofilo leikocītu atbildreakcijas, vadoties pēc šādas shēmas. |
| ||||||||||
|
|
| vairs |
|
|
|
|
|
|
|
| |
| Neitrofi o ikocītu kaits |
|
|
|
|
| Filgrastima devas pielāgošana |
| ||||
| > 1,0 x 109/l 3 di nas pēc kārtas |
|
|
|
|
| Samazināt līdz 0,5 MSV (5 µg)/kg dienā | |||||
| Tad, ja ANC saglabājas > 1,0 x 109/l vēl 3 dienas |
|
|
| Pārtraukt lietot filgrastimu |
| ||||||
| pēc k rtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
| les |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Ja ANC rstēšanas laikā samazinās līdz < 1,0 x 10 | /l, filgrastima deva atkal jāpalielina saskaņā ar iepriekš | ||||||||||
| ā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
| sniegtajiem norādījumiem. |
|
|
|
|
|
|
|
|
| ||
Z |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Veicot PBPC mobilizāciju pacientiem, kas saņem mielosupresīvu vai mieloablatīvu terapiju, kam seko autologu perifērisko asiņu cilmes šūnu transplantācija
Ja lieto tikai filgrastimu, tā ieteicamā deva PBPC mobilizācijas gadījumā ir 1,0 MSV (10 μg)/kg dienā, veicot nepārtrauktu subkutānu infūziju 24 stundu garumā vai vienu subkutānu injekcija dienā 5–
7 dienas pēc kārtas. Lai ievadītu filgrastimu ievadītu infūzijas veidā, tas jāizšķīdina 20 ml 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīduma infūzijām (instrukcijas par atšķaidīšanu sk. apakšpunktā 6.6). Leikoferēzes laiks: bieži vien pietiek ar 1 vai 2 leikoferēzes procedūrām 5. un 6. dienā. Citos apstākļos var būt
vajadzīgas papildu leikoferēzes procedūras. Filgrastima lietošana jāturpina līdz pēdējai leikoferēzes procedūrai.
Filgrastima ieteicamā deva PBPC mobilizācijas gadījumā pēc mielosupresīvas ķīmijterapijas ir 0,5 MSV (5 μg)/kg dienā, ko ievada subkutānas injekcijas veidā, sākot ar pirmo dienu pēc
ķīmijterapijas beigām, līdz neitrofilo leikocītu skaits sasniedzis zemāko punktu un atgriezies normas robežās. Leikoferēze jāveic laikposmā, kad ANC no < 0,5 x 109/l pieaudzis līdz > 5,0 x 109/l. Pacientiem, kuriem nav veikta plaša ķīmijterapija, nereti pietiek ar vienu leikoferēzes procedūru. Citos apstākļos ieteicamas papildu leikoferēzes procedūras.
Pacientiem ar smagu hronisku neitropēniju (SHN) |
| tas |
| ē | |
Iedzimta neitropēnija |
| |
|
| |
Ieteicamā sākumdeva ir 1,2 MSV (12 μg)/kg dienā, ievadot subkutāni v enre zējas devas vai dalītu | ||
devu veidā. |
| istr |
Idiopātiska vai cikliska neitropēnija |
| |
Ieteicamā sākumdeva ir 0,5 MSV (5 μg)/kg dienā, ievadot subkutāni vi nreizējas devas vai dalītu devu | ||
veidā. | ğ | |
re |
| |
Devas pielāgošana |
| |
Filgrastims jālieto katru dienu subkutānu injekciju |
| |
eidā, līdz sasniegts un noturēts neitrofilo leikocītu |
PBPC mobilizācijai veseliem donoriem pirms alogēnas perifērisko asiņu cilmes šūnu transplantācijas
PBPC mobilizācijai veseliem donoriem filgrastims jālieto devā 1,0 MSV (10 μg)/kg dienā subkutāni
skaits virs 1,5 x 109/l. Kad panākta atbildreakcij , jānos ka minimālā efektīvā deva šāda līmeņa saglabāšanai. Lai saglabātu atbilstošu neitrofilo leikocītu skaitu, vajadzīga ilgstoša zāļu lietošana katru
dienu. Pēc vienas vai divām ārstēšanas edēļām atkarībā no pacienta atbildes reakcijas sākumdevu var | |
dubultot vai samazināt uz pusi. Pēc tam devu ik pēc 1 līdz 2 nedēļām var individuāli pielāgot, lai | |
vidējais neitrofilo leikocītu skaits | nav |
aglabātos robežās no 1,5 x 109/l līdz 10 x 109/l. Pacientiem, kuriem | |
ir smagas infekcijas, var apsvē t | t aujāku devas kāpināšanu. Klīniskajos pētījumos 97 % pacientu, |
kam novēroja atbildreakciju, tā b ja p lnīga pie devas 2,4 MSV (24 μg)/kg dienā. Nav apstiprināta | |
filgrastima drošība ilgtermiņā, ja to pacientiem ar SHN lieto devā virs 2,4 MSV (24 μg)/kg dienā. |
Pacientiem ar HIV infekcijuvairs
Neitroplesēnijas novēršanai
Filgrastima ieteicamā ākumdeva 0,1 MSV (1 μg)/kg dienā, ievadot subkutānas injekcijas veidā, un maksimā ā titrējamā deva ir 0,4 MSV (4 μg)/kg dienā, līdz izdevies panākt un saglabāt normālo neitrofiāo ikocītu skaitu (ANC > 2,0 x 109/l). Klīniskajos pētījumos šādām devām atbildreakciju novēroja > 90 % pacientu, un neitropēniju novērst izdevās vidēji 2 dienās.
ZNelielam skaitam pacientu (< 10 %) neitropēnijas novēršanai bija vajadzīgas devas līdz 1,0 MSV (10 μg)/kg dienā.
Normāla neitrofilo leikocītu skaita saglabāšanai
Kad neitropēnija novērsta, jānosaka minimālā efektīvā deva normāla neitrofilo leikocītu skata saglabāšanai. Ieteicams pielāgot sākumdevu, pārejot uz zāļu subkutānu injicēšanu katru otro dienu devā 30 MSV (300 μg) dienā. Atkarībā no pacienta ANC, var būt nepieciešama arī tālāka devas pielāgošana, lai neitrofilo skaits saglabātos > 2,0 x 109/l. Klīniskajos pētījumos, lai ANC saglabātos virs > 2,0 x 109/l, devu 30 MSV (300 μg) bija nepieciešams ievadīt 1 līdz 7 dienas nedēļā, un vidējais zāļu lietošanas biežums bija 3 dienas nedēļā. Lai ANC saglabātu > 2,0 x 109/l, var būt nepieciešama zāļu ilgstoša lietošana.
Specifiskas pacientu grupas
Vecāka gadagājuma pacienti
Filgrastima klīniskajos pētījumos ir piedalījies arī neliels skaits vecāka gadagājuma pacientu, taču īpaši pētījumi ar šo pacientu grupu nav veikti, tādēļ īpašus ietiekamus par devām sniegt nevar.
Pacienti ar nieru vai aknu darbības traucējumiem
Pētījumos par filgrastima lietošanu pacientiem ar smagiem nieru vai aknu darbības traucējumiem konstatēts, ka filgrastima farmakokinētika un farmakodinamika šādos gadījumos ir identiska kā veseliem indivīdiem. Devas pielāgošana šādos apstākļos nav nepieciešama.
Lietošana bērniem SHN un vēža gadījumā |
|
|
Sešdesmit pieci procenti pacientu SCN izmēģinājuma programmā bija jaunāki par 18 gadiem. | ||
Ārstēšanas efektivitāte šajā grupā, ko galvenokārt veidoja pacienti ar iedzimtu neitropēniju, bija | ||
|
| ē |
viennozīmīgi skaidra. Attiecībā uz bērniem, kuriem ārstēja smagu hronisku neitropēniju, drošīb | ||
profila atšķirības netika novērotas. | istr | |
Klīnisko pētījumu dati attiecībā uz bērniem liecina, ka filgrastima drošība un efek ivitāte tas | ||
pieaugušajiem un bērniem, kuri saņem citotoksisku ķīmijterapiju, ir identi ka. |
| |
| ğ |
|
Ieteicamās devas bērniem ir tādas pašas kā pieaugušajiem, kuri saņem m elo upresīvu citotoksisku ķīmijterapiju.
4.3 | Kontrindikācijas |
|
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai kādu no palīgvielām. | ||
4.4 | Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietoš ā | re |
| nav |
|
Filgrastimu nedrīkst lietot, lai palielinātu citotoksiskās ķīmijterapijas devu ārpus noteiktajām lietošanas shēmām (sk.vairstālāk).
Filgrastimu nedrīkst lietot pac ent em ar smagu iedzimtu neitropēniju (Kostmana sindromu), kuras gadījumā ir patoloģiska citoģenēt ska (sk. tālāk).
Īpaši piesardzības pasākumi p cientiem ar akūtu mieloīdu leikēmiju
Ļaundablesīgo šūnu augšana
Granulocītu koloniju timulētājfaktors var veicināt mieloīdo šūnu augšanu in vitro, un līdzīgu ietekmi var novērot arī uz dažām
Filgrastimaā drošība un efektivitāte, lietojot to pacientiem ar mielodisplastisko sindromu vai hronisku Zmielogēnu leikēmiju, nav apstiprināta. Tādēļ filgrastims nav indicēts šādu traucējumu ārstēšanai. Īpaša uzmanība j pievērš tam, lai hroniskas mieloīdas leikēmijas saasinājumu atšķirtu no akūtas mieloīdas
leikēmijas.
Ņemot vērā ierobežotos datus par drošību un efektivitāti, pacientiem ar sekundāru AML filgrastims jālieto piesardzīgi.
Nav apstiprināta filgrastima drošība un efektivitāte, lietojot to agrāk neārstētiem AML pacientiem līdz 55 gadu vecumam ar labu citoģenētiku [t(8;21), t(15;17) un inv(16)].
Citi īpaši piesardzības pasākumi
Pacientiem ar vienlaikus esošām osteoporotiskām kaulu slimībām, kuri saņem nepārtrauktu filgrastima terapiju vairāk kā 6 mēnešu garumā, var būt indicēta kaulu blīvuma kontrole.
Retos gadījumos pēc
Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem ar vēzi
Leikocitoze | tas |
|
Leikocītu skaits 100 x 109/l vai lielāks tika novērots mazāk kā 5 % pacientu, kuri saņēma filgra timu devās virs 0,3 MSV/kg dienā (3 μg/kg dienā). Nav saņemti ziņojumi par nevēlamajām
blakusparādībām, kas būtu tieši saistāmas ar šādu leikocitozes pakāpi. Tomēr, ņemot vērā iespēj mo risku saistībā ar smagu leikocitozi, filgrastima terapijas laikā regulāri jānosaka leikocēī u sk i . Ja pēc
paredzamā zemākā punkta leikocītu skaits pārsniedz 50 x 109/l, filgrastima lietošana nekav jo ies | ||||
|
| istr |
| |
jāpārtrauc. Tomēr, lietojot filgrastimu PBPC mobilizācijai, filgrastima lietošana jāpā | auc vai ā deva | |||
jāsamazina tad, ja leikocītu skaits pieaug līdz > 70 x 109/l. |
|
|
|
|
Ar palielinātu ķīmijterapijas devu saistītie riski | ğ |
|
| |
Īpaša piesardzība jāievēro, ārstējot pacientus ar lielām ķīmijterapijas devām, jo nav pierādīts labāks | ||||
iznākums saistībā ar audzēju, bet ķīmijterapijas līdzekļu intensificētās devas var izraisī |
| pastiprinātu | ||
| re |
|
|
|
toksicitāti, tostarp kardiālu, pulmonāru, neiroloģisku un dermatoloģisku iedarbību (skatīt izmantotā ķīmijterapijas līdzekļa zāļu aprakstu).
Filgrastima monoterapija neizslēdz trombocitopnavēniju un anēmiju mielosupresīvas ķīmijterapijas dēļ. Ja pacients saņem lielākas ķīmijterapijas devas (piem., pilnas de as noteiktajā shēmā), viņam var būt palielināts trombocitopēnijas un anēmijas risks. Ieteic ms regulāri kontrolēt trombocītu skaitu un hematokrītu. Īpaša piesardzība jāievēro, lietojot tsevišķus ķīmijterapijas līdzekļus vai to kombinācijas, ja ir zināms, ka šie līdzekļi var izr isīt sm gu trombocitopēniju.
Ir pierādīts, ka filgrastimavairsmobilizētā PBPC samazina trombocitopēnijas smaguma pakāpi un ilgumu pēc mielosupresīvas vai mieloablatīvas ķīmijterapijas.
Citi īpaši piesardzības pasākumi
Pētījumi par filgrastima ied rbību pacientiem ar būtiski samazinātu mieloīdo cilmes šūnu skaitu nav veikti. Filgrastims primāri d rboj s uz neitrofilo leikocītu prekursoriem, palielinot neitrofilo leikocītu skaitu. Tādēļ pacientiem s m zinātu prekursoru skaitu (piemēram, pacientiem, kuri ārstēti ar plašu staru terapiju vai ķīmijterapiju, kā arī pacientiem ar kaulu smadzeņu infiltrāciju vai audzēju) var būt pavājinālesta neitrofilo leikocītu reakcija.
Ziņots par tran plantāta reakcijām pret saimnieku (TpS) un fatāliem iznākumiem pacientiem, kuri saāņēmuši
ZAugšanas faktora terapijas rezultātā paaugstināta kaulu smadzeņu hematopoētiskā aktivitāte ir bijusi saistīta ar p rejošām pozitīvām atradnēm kaulu radioloģiskajos izmeklējumos. Tas jāņem vērā, interpretējot kaulu smadzeņu radioloģisko izmeklējumu rezultātus.
Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem, kuriem tiek veikta perifērisko asiņu cilmes šūnu mobilizācija
Mobilizācija
Prospektīvi, nejaušināti abu ieteicamo mobilizācijas metožu (filgrastima monoterapija vai kombinācija ar mielosupresīvu ķīmijterapiju) salīdzinājumi vienā un tajā pašā pacientu grupā nav veikti. Individuālas atšķirības starp pacientiem un CD34+ šūnu laboratoriskiem novērtējumiem nozīmē, ka tieši salīdzināt dažādus pētījumus ir sarežģīti. Tādēļ ir grūti ieteikt optimālo metodi. Mobilizācijas metodes izvēlē jāpamatojas uz vispārējiem ārstēšanas mērķiem individuālam pacientam.
Pirms citotoksisku līdzekļu lietošanas
Pacientiem, kuriem iepriekš veikta ļoti plaša mielosupresīva terapija, var nebūt iespējama pietiekama PBPC mobilizācija, lai sasniegtu ieteikto minimālo rādītāju (2,0 x 106 CD34+ šūnas/kg) vai līdzīgas pakāpes trombocītu atjaunošanās paātrinājumu.
Dažiem citotoksiskiem līdzekļiem piemīt īpaša toksicitāte pret asiņu cilmes šūnām, un tas var negatīvi ietekmēt cilmes šūnu mobilizāciju. Ja pirms mēģinājuma mobilizēt cilmes šūnas ilgstoši lietoti tādi līdzekļi kā melfalāns, karmustīns (BCNU) vai karboplatīns, var būt samazināts cilmes šūnu skaits. Tomēr ir pierādīts, ka cilmes šūnu mobilizācijā efektīva ir melfalāna, karboplatīna vai BCNU lietošana kopā ar filgrastimu . Ja paredzama perifērisko asiņu cilmes šūnu transplantācija, ieteicams plānot cilmes šūnu mobilizāciju pacienta ārstēšanas kursa sākumā. Šādiem pacientiem īpaša uzmantasība jāpievērš mobilizēto cilmes šūnu skaitam pirms ķīmijterapijas līdzekļu lietošanas lielās devās. Ja,
vērtējot pēc iepriekš minētajiem kritērijiem, skaits ir nepietiekams, var apsvērt alternatīvu ārstēš nu, kas neietver cilmes šūnu atbalstu.
Cilmes šūnu skaita novērtēšana | ē |
| istr |
Nosakot cilmes šūnu skaitu ar filgrastimu ārstētiem pacientiem, īpaša uzmanība jāpiev š kvantitatīvā |
+
noteikšanas metodei. Nosakot CD34 šūnu skaitu ar plūsmas citometrijas me odi, ezultāti var | |
ievērojami variēt atkarībā no noteiktas izmantotās metodoloģijas un tādēļ ie eikumi par skaitu, | |
pamatojoties uz citās laboratorijās veiktiem pētījumiem, interpretējami p e ardzīgi. | |
| ğ |
Statistiskā analīze, nosakot reinfuzēto CD34+ šūnu skaita un trombocītu atjaunošanā ātruma pēc | |
| re |
lielām ķīmijterapijas devām savstarpējo sakarību, liecina par komplicētu, taču stabilu savstarpējo | |
sakarību. |
|
Ieteiktais minimālais skaits, kas ir 2,0 x 106 CD34+ šūnu/kg, pamatojas uz publicēto pieredzi, kā rezultātā izdevies atbilstoši atjaunot hematolonavģiskos rādītājus. Par minimālos skaitu lielāks ieguvums korelē ar straujāku atveseļošanos, savukārt m zāks sk its — ar lēnāku atveseļošanos.
Īpaši piesardzības pasākumi veseliem do oriem, k m tiek veikta perifērisko asiņu cilmes šūnu mobilizācija
PBPC mobilizācija veseliemvairsdonoriem nerada nekādus nepastarpinātus klīniskus ieguvumus, un tā apsverama vienīgi alogēnas c lmes šūnu tran plantācijas nolūkā.
PBPC mobilizācija apsver ma enīgi donoriem, kuri atbilst parastajiem klīniskajiem un laboratoriskiem kritērijiem, l i kļūtu par cilmes šūnu donoru. Īpaša uzmanība jāpievērš hematoloģiskajiem rādītājiem un infekcijas slimībām.
Filgrastimalesdrošība un efektivitāte veseliem donoriem, kuri jaunāki par 16 gadiem vai vecāki par 60 gadiem, nav novērtēta.
35ā% pētījumos pi dalījušos pacientu pēc filgrastima lietošanas un leikoferēzes novēroja pārejošu trombocitopēniju (trombocītu skaits < 100 x 109/l). Tostarp divos gadījumos tika ziņots par leikocītu
Zskaitu < 50 x 109/l, ko saistīja ar leikoferēzes procedūru.
Ja nepieciešama vairāk kā viena leikoferēzes procedūra, īpaša uzmanība jāpievērš donoriem, kuriem trombocītu skaits pirms leikoferēzes ir < 100 x 109/l; parasti leikoferēzi nedrīkst veikt, ja trombocītu skaits < 75 x 109/l.
Leikoferēzi nedrīkst veikt donoriem, kuri saņem antikoagulantus vai kam ir zināmi hemostāzes traucējumi.
Filgrastima lietošana jāpārtrauc vai tā deva jāsamazina, ja leikocītu skaits pieaug līdz > 70 x 109/l.
Donori, kuri saņēmuši
Veseliem donoriem pēc
Veseliem donoriem un pacientiem pēc
| tas |
palīdzību). Donoriem un/vai pacientiem, kuri ziņo par sāpēm vēdera augšdaļā, kreisajā pusē vai pleca | |
galā, jāapsver liesas plīsuma diagnoze. |
|
Par pulmonālām blakusparādībām, (asins atkrēpošana, plaušu asiņošana, infiltrāti plaušās, izdusa un | ||
|
| ē |
hipoksija), parastiem donoriem pēcreģistrācijas periodā tika ziņots ļoti reti. Gadījumā, kad p stāv | ||
aizdomas par pulmonālām blakusparādībām, vai kad tās jau ir konstatētas, jāapsver filgras ima | ||
terapijas pārtraukšana un atbilstošas medicīniskās palīdzības sniegšana. | istr | |
|
| |
Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem, kuri saņem ar filgrastimu mobilizē as alogēnas PBPC | ||
ğ |
| |
Pašreiz pieejamie dati liecina, ka imunoloģiska mijiedarbība starp alogēnaj em PBPC transplantātiem |
un saņēmēja organismu var būt saistīta ar palielinātu akūtas un hroniskas TpS sku, salīdzinot ar kaulu smadzeņu transplantāciju.
Rūpīgi jākontrolē trombocītu skaits, jo īpaši filgr stima terapijas pirmajās nedēļās. Pacientiem, kuriem rodas trombocitopēnija, t.i., trombocītu skaits konsekventi ir < 100 000/mm3, jāapsver iespēja uz laiku pārtraukt filgrastima lietošanu vai samazināt filgr stima devu.
Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem ar SHN | re | |
Asins šūnu skaits | nav | |
| ||
|
|
vairs | |
Rodas arī citas asins šūnu izmaiņa , to tarp anēmija un mieloīdo cilmes šūnu skaita pārejošs | |
pieaugums, kuru gadījumā jākont olē šūnu kaits. | |
Transformācija uz leikēmiju | m elodisplastisko sindromu |
Nosakot smagas hronisk s ne tropēn jas diagnozi, īpaši jāuzmanās, lai atšķirtu to no citiem asinsrades
traucējumiem, piemēr m, pl stisk s anēmijas, mielodisplāzijas un mieloīdas leikēmijas. Pirms ārstēšanas jānosaka pilna sins ina ar visu šūnu diferenciāciju un trombocītu skaitu, kā arī jānovērtē kaulu smadzeņu morfoloģija un kariotips.
Klīniskajlesā pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar SHN, un kurus ārstēja ar filgrastimu, samērā reti (aptuv ni 3 % gadījumu) novēroja mielodisplastisko sindromu (MDS) vai leikēmiju. To novēroja vienāīgi paci nti m ar iedzimtu neitropēniju. MDS un leikēmija ir slimības dabiskas komplikācijas un to saistība ar filgrastima terapiju ir neskaidra. Aptuveni 12 % pacientu, kuriem sākotnējā citoģenētiskā
- Ratiograstim - L03AA02
- Filgrastim hexal - L03AA02
- Biograstim - L03AA02
- Tevagrastim - L03AA02
- Zarzio - L03AA02
- Accofil - L03AA02
Recepšu zāles uzskaitītas. ATĶ kods: "L03AA02"
Znovērtējuma rezultāti bija normas robežās, vēlāk tika konstatētas patoloģijas, tostarp monosomija 7. Ja pacientiem ar SHN rodas patoloģiski citoģenētiskie rādītāji, rūpīgi jāizvērtē filgrastima terapijas radītais risks un ieguvumi; ja rodas MDS vai leikēmija, filgrastima terapija jāpārtrauc. Šobrīd nav skaidrs, vai ar SHN slimojošu pacientu ilgstoša ārstēšana palielina citoģenētisku patoloģiju, MDS vai leikēmijas rašanās risku. Pacientiem ieteicams regulāri (aptuveni reizi 12 mēnešos) veikt kaulu smadzeņu morfoloģiskās un citoģenētiskās analīzes.
Citi īpaši piesardzības pasākumi
Jāizslēdz pārejošas neitropēnijas cēloņi, piemēram, vīrusu infekcija.
Filgrastima terapijas tieša ietekme ir liesas palielināšanās. Pētījumos trīsdesmit vienam procentam (31 %) pacientu tika konstatēta izpalpējama splenomegālija. Rentgenoloģiski noteikta liesas tilpuma palielināšanās radās filgrastima terapijas sākumā, un tai bija tendence sasniegt līdzsvara stāvokli.
Devas samazināšana palēnināja vai apturēja liesas palielināšanos, bet 3 % pacientu bija nepieciešama splenektomija. Liesas izmērs regulāri jānovērtē. Lai noteiktu liesas tilpuma patoloģisku palielināšanos, pietiek ar izpalpēšanu.
Nelielam skaitam pacientu radās hematūrija vai proteīnūrija. Lai to kontrolētu, regulāri jāveic urīna analīzes.
Preparāta drošība un efektivitāte jaundzimušajiem un pacientiem ar autoimūnu neitropēniju nav apstiprināta.
Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem ar HIV infekciju | tas |
Asins šūnu skaits | |
Rūpīgi jākontrolē ANC, jo īpaši filgrastima terapijas pirmajās nedēļās. Dažiem pacien iem v r bū ļoti | |
strauja atbildreakcija uz filgrastima sākumdevu, kad novēro neitrofilo leikocītu skaita bū isku |
pieaugumu. Filgrastima lietošanas pirmajās
nedēļās ANC ieteicams noteikt vismaz divreiz nedēļā, bet turpmāk balstterapijas laikā — reizi nedēļā
vai katru otro nedēļu. Neregulāri lietojot filgrastimu devā 30 MSV (300 μg) dienā, pacientaēANC laika gaitā var ievērojami svārstīties. Lai noteiktu pacienta vidējo vai zemāko ANC, a ins paraugus ANC noteikšanai ieteicams ņemt tieši pirms plānotajām filgrastima lietošanas re zēm.
Risks, kas saistīts ar palielinātām mielosupresīvu līdzekļu devām |
| |||
Ārstēšana tikai ar filgrastimu neizslēdz trombocitopēniju un anēmiju mi losupresistrīvu līdzekļu dēļ. Ja | ||||
pacients kopā ar filgrastima terapiju saņem lielākas šādu līdz kļu d vas vai vairākus šādus līdzekļus, | ||||
|
|
|
| ğ |
trombocitopēnijas un anēmijas risks viņam var būt palielināts. I t icams regulāri kontrolēt asinsainu | ||||
(sk. iepriekš). |
|
| re | |
|
|
| ||
Infekcijas un ļaundabīgi procesi, kas izraisa mielosupresiju |
| |||
Neitropēniju var izraisīt oportūnistiskas infekcij s, piemēram, Mycobacterium avium kompleksa | ||||
infekcija, kam raksturīga kaulu smadzeņu i | filtrācij , i ļaundabīgas slimības, piemēram, limfoma. Ja | |||
ir zināms, ka pacientiem ir infekcija, kam raksturīga kaulu smadzeņu infiltrācija, vai ļaundabīga | ||||
slimība, papildus filgrastim lietošanai, lai | ovērstu neitropēniju, jāapsver piemērota terapija | |||
pamatslimības ārstēšanai. Filg a tima ietekme uz neitropēniju, kuras cēlonis ir kaulu smadzenes | ||||
infiltrējoša infekcija |
| nav |
|
|
ļaundabīga limība, nav pilnībā apstiprināta. | ||||
| vairs |
|
|
|
Īpaši piesardzības pasākumi s rpjve da anēmijas gadījumā
Lietojot filgrastimu pacientiem r sirpjveida šūnu anēmiju, ir ziņots par sirpjveida šūnu krīzi, kas dažos gadījumos bijusi letāla. Apsverot iespēju lietot filgrastimu pacientiem ar sirpjveida šūnu anēmiju,lespacientiem jāievēro piesardzība un rūpīgi jāizvērtē iespējamais risks un ieguvumi.
Palīgvi as
Filgrastimāratiopharm satur sorbītu. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes Znepanesību.
4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Filgrastima drošība un efektivitāte, lietojot tajā pašā dienā, kad veikta mielosupresīva citotoksiska ķīmijterapija, nav skaidri pierādīta. Ņemot vērā strauji dalošos mieloīdo šūnu jutīgumu pret mielosupresīvu citotoksisku ķīmijterapiju, filgrastimu neiesaka lietot 24 stundas pirms un 24 stundas pēc ķīmijterapijas. Provizoriskie dati, kas iegūti, nelielu skaitu pacientu vienlaikus ārstējot ar filgrastimu un
Iespējamā mijiedarbība ar citiem asinsrades augšanas faktoriem un citokīniem klīniskajos pētījumos līdz šim nav pētīta.

Tā kā litijs veicina neitrofilo leikocītu atbrīvošanos, tas varētu pastiprināt filgrastima darbību. Lai gan oficiāli šāda mijiedarbība nav apstiprināta, nav datu, kas liecinātu par tās kaitīgumu.
4.6 Grūtniecība un zīdīšana
Nav pietiekamas informācijas par filgrastima lietošanu grūtniecēm. Literatūrā ir ziņojumi, kuros ir pierādīta filgrastima spēja šķērsot placentāro barjeru grūtnieces organismā. Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēta reproduktīva toksicitāte (sk. apakšpunktu 5.3.). Iespējamais risks cilvēkiem nav zināms. Filgrastimu grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien nav absolūta nepieciešamība.
Nav zināms, vai filgrastims cilvēkiem izdalās mātes pienā. Filgrastima izdalīšanās dzīvniekutaspienā nav pētīta. Lēmums par bērna zīdīšanas turpināšanu vai pārtraukšanu vai par filgrastima terapijas turpināšanu vai pārtraukšanu jāpieņem, ņemot vērā zīdīšanas pozitīvo ietekmi uz bērnu un filgr tima terapijas radīto ieguvumu sievietei.
4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Filgrastimam ir neliela vai viduvēja ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekistrļus un apkalpotē mehānismus. Ja pacients jūt nogurumu, jāievēro piesardzība, vadot tran por līdzekļus vai apkalpojot mehānismus.
4.8 Nevēlamās blakusparādības
Klīniskajos pētījumos Filgrastim ratiopharm lietoja 541 paci nts arğvēzi un 188 veseli brīvprātīgie. Šajos klīniskajos pētījumos novērotais Filgrastim ratiopha m d ošības profils bija identisks kā šajos pētījumos izmantotajam atsauces zālēm.
|
|
| re |
Saskaņā ar publicēto informāciju, filgrastima ter pij s l ikā novērotās blakusparādības un to biežums | |||
ir šādi. |
|
|
|
Blakusparādības novērtē, ņemot vērā to rašanās biežumu. |
| ||
Ļoti bieži: | ≥1/10 | nav |
|
Bieži: | ≥1/100, <1/10 |
| |
Retāk: | ≥1/1 000, <1/100 |
| |
|
| ||
Reti: | ≥1/10 000, <1/1 000 |
|
|
Ļoti reti: | <1/10 000 |
|
|
Nav zināms: | izm ntojot pieejamos datus, nav apstiprināms. | ||
Katrā biežuma grupā nevēlamā blakusparādības minētas to nopietnības samazinājuma secībā. | |||
Ar vēzi slimojošiem pacientiemvairs |
|
|
Klāīniskajoslespētījumos biežākā nevēlamā blakusparādība saistībā ar filgrastimu, lietojot ieteiktajā devā, bija vieg i izteiktas vai mērenas sāpes kaulos un skeleta muskuļos, kas radās 10 % pacientu, un smagas
Zs pes kaulos un skeleta muskuļos, kas radās 3 % pacientu. Muskuļu sāpes parasti ārstē ar standarta prets pju īdzekļiem. Mazāk izplatītas nevēlamās blakusparādības ir urīna izvades traucējumi,
liel koties viegla vai mērena dizūrija.
Nejaušinātos, placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos filgrastims nepalielināja ar citotoksisku ķīmijterapiju saistītu nevēlamo blakusparādību biežumu. Ar filgrastimu/ķīmijterapiju un placebo/ķīmijterapiju ārstēti pacienti vienlīdz bieži ziņojuši par blakusparādībām, piemēram, sliktu dūšu un vemšanu, alopēciju, caureju, nogurumu, anoreksiju, mukozītu, galvassāpēm, izsitumiem, sāpēm krūtīs, vispārēju nespēku, iekaisušu kaklu, aizcietējumu un nenoteikta rakstura sāpēm.
Lietojot ieteiktās devas, attiecīgi 50, 35 un 25 % pacientu paaugstinājās laktāta dehidrogenāzes (LDH) un sārmainās fosfatāzes līmenis, kā arī urīnskābes un
Atsevišķos gadījumos ziņots par pārejošu asinsspiediena pazemināšanos, kura dēļ nebija vajadzīga klīniska ārstēšana.
Ziņots par TpS un fatāliem iznākumiem pacientiem, kuri saņēmuši
Atsevišķos gadījumos ir ziņots par asinsvadu slimībām, tostarp okluzīvu vēnu slimību, pacientiem, kuri saņem lielas ķīmijterapijas devas, kam seko autologa kaulu smadzeņu transplantācija. Cēloņsakarība ar filgrastima lietošanu nav apstiprināta.
Ļoti retos gadījumos ir ziņots par ādas vaskulītu pacientiem, kuri ārstēti ar filgrastimu. Vaskulī mehānisms pacientiem, kuri saņem filgrastimu, nav zināms.
Atsevišķos gadījumos ir ziņots par Svīta sindroma (akūtas febrilas dermatozes) rašanos. Tom r, ā kā | ||||||
ievērojama daļa šādu pacientu slimoja ar leikēmiju, kam ir zināma saistība ar Svīta sindromu, | ||||||
cēloņsakarība ar filgrastima lietošanu nav apstiprināta. |
| tas | ||||
|
|
|
|
|
| |
Atsevišķos gadījumos it novērots reimatoīdā artrīta saasinājums. | ē | |||||
| ||||||
Ziņots par pseidopodagras gadījumiem pacientiem ar vēzi, kuri ārstēti ar f lgra timu. | ||||||
Dažos gadījumos ir ziņots par nevēlamām plaušu blakusparādībām, tostarpistrintersticiālu pneimoniju, | ||||||
plaušu tūsku un plaušu infiltrātiem, kā rezultātā radusies elpošanas mazspēja vai pieaugušo respiratorā | ||||||
|
|
|
|
| ğ |
|
distresa sindroms (RDS), kam var būt letāls iznākums (sk. apakšpunktu 4.4.). |
| |||||
Alerģiskas reakcijas: ir ziņots par alerģiskām reakcijām, tostarp anafilaksi, izsitumiem, nātreni, | ||||||
|
|
|
|
| re |
|
angioneirotisko tūsku, dispnoju un hipotensiju filgr stimu lietojošiem pacientiem, uzsākot vai turpinot | ||||||
terapiju. Kopumā vairāk šādu ziņojumu tika saņemts pēc zāļu i.v. ievadīšanas. Dažos gadījumos | ||||||
simptomi no jauna parādījušies, atsākot zāļu lietoš | u, k s ļauj domāt par cēloņsakarību. Pacientiem, | |||||
kuriem rodas spēcīga alerģiska reakcija, filgrastim | lietošana jāpārtrauc pilnīgi. |
| ||||
Atsevišķos gadījumos ziņots par i pjveida šūnu krīzi pacientiem ar sirpjveida anēmiju (sk. | ||||||
apakšpunktu 4.4). | vairs | nav |
|
| ||
|
|
|
| |||
| les |
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
| |
ā |
|
|
|
|
| |
Z |
|
|
|
|
|
|
Orgānu sistēmu klase | Biežums | Nevēlamās blakusparādības | |
Metabolisma un barošanās | Ļoti bieži | Paaugstināts sārmainās fosfatāzes, | |
traucējumi |
| paaugstināts LDH, paaugstināts | |
|
|
| urīnskābes līmenis |
Nervu sistēmas traucējumi | Bieži | Galvassāpes | |
Asinsvadu sistēmas traucējumi | Reti | Asinsvadu sistēmas traucējumi | |
Elpošanas, krūškurvja un videnes | Bieži | Klepus, iekaisis kakls | |
traucējumi | Ļoti reti | Plaušu infiltrāti | |
Ļoti bieži | Slikta dūša, vemšana | ||
|
| Bieži | Aizcietējums, anoreksija, caureja, |
|
|
| mukozīts |
Aknu un/vai žultsceļu traucējumi | Ļoti bieži | Paaugstināts GGT līmenis | |
Ādas un zemādas audu bojājumi | Bieži | Alopēcija, izsi umi | |
|
| Ļoti reti | Svīta sindroms, ād v skulīts |
Ļoti bieži | Sāpes krūtīs, kaulu un skeleta | ||
sistēmas bojājumi |
| muskuļu āpes tas | |
|
| Ļoti reti | Reima oīda a trīta saasinājums |
|
|
| ē |
Nieru un urīnceļu traucējumi | Ļoti reti | Urīnizvades t aucējumi | |
Vispārīgi traucējumi un reakcijas | Bieži | Nogurum , vispārējs vājums | |
ievadīšanas vietā |
| Retāk | Nenoteikta rakstura sāpes |
|
| Ļoti reti | Alerģiska reakcija |
|
|
| istr |
Veseliem donoriem, kuriem veic perifērisko asiņu cilmes šūnu mobilizğāciju |
Blakusparādība, par kuru ziņoja visbiežāk, bija viegli līdz mē eni izteiktas pārejošas sāpes kaulos un | ||
skeleta muskuļos. Pēc filgrastima lietošanas un leikoferēzes 41 % donoru novēroja leikocitozi | ||
|
| re |
(leikocītu skaits > 50 x 109/l), bet 35 % donoru — pārejošu trombocitopēniju (trombocītu skaits < 100 | ||
x 109/l). | nav |
|
|
| |
Ir ziņots par pārejošu nedaudz paaugstinātu sārmainās fosfatāzes, LDH, AsAT un urīnskābes līmeni |
veseliem pacientiem, kuri saņēma filgra timu; šīm blakusparādībām nebija klīnisku seku. Ļoti retos gadījumos novērota a trīta imptomu pastiprināšanās.
Ļoti retos gadījumos ziņots par s mptomiem, kas ļauj domāt par smagu alerģisku reakciju.
Pētījumos, kuros pied lījušies PBPC donori, ir ziņots par galvassāpēm, kuru cēlonis varētu būt filgrastima lietošana.
Veseliem donoriemvairsun pacientiem pēc
Parasti m donori m pēcreģistrācijas periodā ziņots par pulmonālām blakusparādībām, (asins
atkrēpošana, plaušu asiņošana, infiltrāti plaušās, aizdusa un hipoksija) (skatīt apakšpunktu 4.4). | |
| les |
ā | |
Z |
|

Orgānu sistēmu klase | Biežums |
|
| Nevēlamās blakusparādības |
| |
Asins un limfātiskās sistēmas | Ļoti bieži |
|
| Leikocitoze, trombocitopēnija |
| |
traucējumi | Retāk |
|
| Liesas bojājumi |
| |
Metabolisma un barošanās | Bieži |
|
| Paaugstināts sārmainās fosfatāzes |
| |
traucējumi |
|
|
| līmenis, paaugstināts LDH |
| |
|
|
|
| līmenis |
|
|
| Retāk |
|
| Paaugstināts AsAT līmenis, |
| |
|
|
|
| paaugstināts urīnskābes līmenis |
| |
Nervu sistēmas traucējumi | Ļoti bieži |
|
| Galvassāpes |
|
|
Ļoti bieži |
|
| Sāpes kaulos un skeleta muskuļos |
| ||
sistēmas bojājumi | Retāk |
|
| Reimatoīda artrī saa inājums |
| |
Vispārīgi traucējumi un reakcijas | Retāk |
|
| Smaga alerģiska re kcija |
| |
ievadīšanas vietā |
|
|
|
| tas |
|
Pacientiem ar SHN |
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
| |
Ir ziņots par nevēlamo blakusparādību rašanos pacientiem ar SHN; dažas no blakusparādībām laika | ||||||
gaitā samazinās. |
|
|
| ē | ||
|
|
|
|
|
| |
Visbiežāk saistībā ar filgrastimu novērotas sāpes kaulos, kā arī vispārējas | āpes kaulos un skeleta | |||||
muskuļos. |
| istr |
|
| ||
|
|
|
| |||
Pārējās nevēlamās blakusparādības ir liesas palielināšanās, kas dažos gadījumos var būt progresējoša, | ||||||
| ğ |
|
| |||
| re |
|
|
|
|
|
un trombocitopēnija. Ir ziņots par galvassāpēm un caureju n ilgi pēc filgrastima terapijas uzsākšanas; parasti šādas blakusparādības novēro mazāk kā 10 % pacientu. Ziņots arī par anēmiju un deguna asiņošanu.
Novērota pārejoša urīnskābes līmeņa serumā p ugstināš nās, kā arī pienskābes dehidrogenāzes un sārmainās fosfatāzes līmeņa paaugstināšanās; šīs bl kusp rādības nebija saistītas ar klīniskiem simptomiem. Novērota arī pārejoša, mēre i izteikta glikozes līmeņa paaugstināšanās tukšā dūšā.
vairs |
|
Ar filgrastima terapiju iespējami ai tītā nevēlamās blakusparādības, kas radās < 2 % pacientu ar | |
SHN, bija reakcijas injekcijas vietā, galva | navāpes, hepatomegālija, artralģija, alopēcija, osteoporoze un |
izsitumi.
Ilgstošas zāļu lietošan l ikā 2 % pacientu ar SHN radās ādas vaskulīts. Ir reģistrēti arī daži proteīnūrijas/hematūrij s g dījumi.

| Orgānu sistēmu klase | Biežums | Nevēlamās blakusparādības | |
| Asins un limfātiskās sistēmas | Ļoti bieži | Anēmija, splenomegālija | |
| traucējumi | Bieži | Trombocitopēnija | |
|
| Retāk | Liesas bojājumi |
|
| Metabolisma un barošanās | Ļoti bieži | Pazemināts glikozes līmenis, | |
| traucējumi |
| paaugstināts sārmainās fosfatāzes | |
|
|
| līmenis, paaugstināts LDH | |
|
|
| līmenis, hiperurikēmija | |
| Nervu sistēmas traucējumi | Bieži | Galvassāpes |
|
| Elpošanas, krūškurvja un videnes | Ļoti bieži | Deguna asiņošana | |
| traucējumi |
|
|
|
| Bieži | Caureja |
| |
| Aknu un/vai žultsceļu traucējumi | Bieži | Hepatomegālija |
|
| Ādas un zemādas audu bojājumi | Bieži | Alopēcija, ādas v skulīts, āpes | |
|
|
| injekcijas vietā, izsi umi | |
| Ļoti bieži | Sāpes kaulos un skeleta muskuļos | ||
| sistēmas bojājumi |
|
| tas |
| Bieži | Os eopo oze |
| |
|
|
| ē | |
| Nieru un urīnceļu traucējumi | Retāk | Hematū ija, p oteīnūrija | |
| Pacientiem ar HIV infekciju |
| istr |
|
|
|
| ||
|
|
|
|
Klīniskajos pētījumos vienīgā blakusparādība, kuru varēja pamatoti uzskatī par saistītu ar filgrastima | ||||
lietošanu, bija sāpes kaulos un skeleta muskuļos, galvenokā t vi gli līdz mēreni izteiktas sāpes kaulos | ||||
|
|
| ğ | |
un mialģija. Šo blakusparādību biežums bija tāds pats, kā paci nti m ar vēzi. | ||||
Mazāk nekā 3 % pacientu konstatēta liesas palielināšanās. Visos gadījumos, veicot fizisku | ||||
izmeklēšanu, tika konstatēts, ka tā ir viegli |
| re | ||
i mēreni izteikta, un klīniskā norise bija labdabīga; | ||||
nevienam pacientam netika diagnosticēts hipersplenisms, kā arī netika veikta splenektomija. Tā liesas | ||||
palielināšanos ar HIV inficētiem pacientiem | ovēro s mērā bieži un to dažādā smaguma pakāpe | |||
novēro vairumam pacientu ar AIDS, šīs parādības saistība ar filgrastima lietošanu ir neskaidra. | ||||
|
|
|
| |
Orgānu sistēmu klase | Biežums |
| Nevēlamās blakusparādības | |
| nav |
|
| |
Asins un limfātiskās sistēmas | Bieži |
| Liesas bojājumi | |
traucējumi |
|
|
|
|
Ļoti bieži |
| Sāpes kaulos un skeleta muskuļos | ||
sistēmas bojājumi |
|
|
|
|
4.9 Pārdozēšana |
|
|
|
|
Nav ziņots par pārdozēvairsšanas gadījumiem. |
|
|
|
Pārtraucotlesfi grastima terapiju, cirkulējošo neitrofilo leikocītu skaits
Z5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1 Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: koloniju stimulētājfaktori; ATĶ kods: L03AA02.
Cilvēka

pacientiem pirms ārstēšanas var būt eozinofilija vai bazofilija. Ieteicamo devu robežās neitrofilo leikocītu skaita pieaugums ir atkarīgs no devas. Hemotakses un fagocitozes funkcijas testos filgrastima lietošanas ietekmē radušies neitrofilie leikocīti uzrādīja normāli vai uzlabotu funkciju. Pēc filgrastima terapijas pārtraukšanas cirkulējošo leikocītu skaits
Filgrastima lietošana pacientiem, kuri veic citotoksisku ķīmijterapiju, būtiski samazina neitropēnijas un febrilas neitropēnijas biežumu, smaguma pakāpi un ilgumu. Ārstēšana ar filgrastimu būtiski samazina febrilas neitropēnijas ilgumu, antibiotiku lietošanu un hospitalizāciju pēc ķīmijterapijas sākšanas akūtas mielogēnas leikēmijas gadījumā vai veicot mieloablatīvu terapiju, kam seko kaulu smadzeņu transplantācija. Drudža biežuma un dokumentēto infekciju biežuma samazināšanā nav konstatēta. Drudža ilgums nemazinājās pacientiem, kuriem tika veikta mieloablatīva terapija, kam sekoja kaulu smadzeņu transplantācija.
Filgrastima monoterapija vai tā lietošana pēc ķīmijterapijas mobilizē asiņu cilmes šūnas perif risk jās | |
asinīs. Šādas autologas PBPC var iegūt un infūzijas ceļā ievadīt pēc lielām citotoksiskas erapijas | |
devām, aizstājot vai papildinot kaulu smadzeņu transplantāciju. PBPC ievadīšana infūzijas ceļā | |
| tas |
paātrina asinsrades atjaunošanos, tā mazinot ar asiņošanu saistītu komplikāciju iska ilgumu un | |
nepieciešamību pēc trombocītu pārliešanas. | ē |
|
Ar filgrastimu mobilizētu alogēnu PBPC saņēmējiem novēroja ievērojami traujāku hematoloģisku
atveseļošanos, kā rezultātā būtiski saīsinājās laiks, kādā bez atbalsta atjaunojā trombocītu funkcija, | ||
salīdzinot ar alogēnu kaulu smadzeņu transplantāciju. |
| istr |
| ğ | |
| re |
|
Viena Eiropā veiktā retrospektīvā pētījuma dati par
transplantācijas akūtas leikēmijas pacientiem liecina par paaugstinātu TpS risku, ar ārstēšanu saistītu mirstību (treatment related mortality – TRM) un fatāliem iznākumiem pacientiem, kuri saņēmuši
pacientiem netika konstatēta ietekme uz TpS risku, TRM un fatāliem iznākumiem. Alogēno transplantāciju pētījumu metaanalīzē, kurā tika ietverti rezultāti no deviņiem prospektīviem, randomizētiem pētījumiem, 8 retrospektīviem pētījumiem un 1 individuāla gadījuma kontrolētā pētījuma, netika konstatēta ietekme uz akūtas vai hroniskas TpS risku vai ar ārstēšanu saistītu agrīnu
| mirstību. |
| nav |
|
| ||
|
|
|
|
|
| ||
| TpS un TRM relatīvais risks (95% TI) pēc | ||||||
| transplantācijas |
|
|
|
|
| |
| Publikācija | Pētījuma | N | Akūta | Hroniska TpS | TRM | |
|
|
| periods |
| pakāpes TpS |
|
|
| Metaanalīze | 1 198 | 1,08 | 1,02 | 0,70 | ||
| (2003) |
| vairs | (0,87; 1,33) | (0,82; 1,26) | (0,38; 1,31) | |
| Eiropas |
| 1 789 | 1,33 | 1,29 | 1,73 | |
| retrosp ktīvais |
|
| (1,08; 1,64) | (1,02; 1,61) | (1,30; 2,32) | |
| pētījums |
|
|
|
|
| |
| (2004) |
|
|
|
|
|
|
| Starptautiskais | 2 110 | 1,11 | 1,10 | 1,26 | ||
|
| les |
| (0,86; 1,42) | (0,86; 1,39) | (0,95; 1,67) | |
| retrospektīvais |
|
| ||||
| ā |
|
|
|
|
| |
| pētījums |
|
|
|
|
| |
| (2006) |
|
|
|
|
|
|
Z |
|
|
|
|
|
| |
| a |
|
|
|
|
|
|
| Analīzē tika ietverti kaulu smadzeņu transplantācijas pētījumi šajā periodā; dažos pētījumos tika | ||||||
| izmantots |
| |||||
| bAnalīzē tika ietverti pacienti, kuri šajā periodā saņēma kaulu smadzeņu transplantātu |
|
Pirms alogēnas PBPC transplantācijas, filgrastima lietošana veseliem donoriem PBPC mobilizācijas nolūkā no lielākās daļas donoru pēc divām leikoferēzes procedūrām ļauj iegūt 4 x 106 CD34+ šūnas/kg saņēmēja ķermeņa masas. Veseliem donoriem lieto devu 10 μg/kg dienā subkutānas injekcijas veidā
Filgrastima lietošana pacientiem (bērniem vai pieaugušajiem) ar smagu hronisku neitropēniju (smagu iedzimtu (ciklisku vai idiopātisku) neitropēniju) uz ilgāku laiku palielina absolūto neitrofilo leikocītu skaitu perifēriskajās asinīs un samazina infekciju un ar to saistīto traucējumu biežumu.
Filgrastima lietošana ar HIV inficētiem pacientiem saglabā normālu neitrofilo leikocītu skaitu, kas ļauj ievērot pretvīrusu un/vai citu mielosupresīvu līdzekļu lietošanas shēmu. Nav pierādījumu, ka ar HIV inficētiem pacientiem, kurus ārstē ar filgrastimu, pastiprinātos HIV replicēšanās.
Tāpat kā citiem asinsrades augšanas faktoriem, |
|
endotēlija šūnas. |
|
ētas | |
Filgrastim ratiopharm efektivitāte un drošība ir novērtēta nejaušinātos, kontrolētos III fāzes pē ījumo | , |
kuros piedalījušies pacienti ar krūts vēzi, plaušu vēzi un
5.2Farmakokinētiskās īpašības
Nejaušinātā, aizklātā, krustotā vienas devas pētījumā, kurā piedalījās 196 istrve eli brīvprātīgie, tika konstatēts, ka Filgrastim ratiopharm farmakokinētiskais profils pēc subkutānas un intravenozas
ievadīšanas bija pielīdzināms atsauces preparāta farmakokinētiskajamğprof lam.
Gan pēc subkutānas, gan intravenozas ievadīšanas filgrastimrea klī nss notika pēc pirmā loka vielmaiņas principa. Filgrastima eliminācijas pusperiods se umā ir aptuveni 3,5 stundas, un tā klīrenss
ir aptuveni 0,6 ml/min/kg. Nepārtraukta filgrastima infūzija 28 di nu garumā pacientiem, kuri atveseļojās pēc autologas kaulu smadzeņunavtransplantācijas, ne adīja zāļu uzkrāšanos un tai pielīdzināmu eliminācijas pusperiodu. Pastā pozitī a lineāra sakarība starp filgrastima devu un koncentrāciju serumā, neatkarīgi no tā, vai to iev da intr enozi, vai subkutāni. Pēc ieteicamās devas subkutānas ievadīšanas koncentrācija serumā virs 10 ng/ml saglabājās
Pacientiem, kuri slimovairsar ēzi, Filgra tim ratiopharma un atsauces preparāta farmakokinētiskais profils bija salīdzināms gan pēc vien eizēja , gan atkārtotas subkutānas ievadīšanas.
5.3 Preklīniskie dati par d ošību
Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespēj mu k ncerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.
Atkārtotulesdevu tok icitātes standartpētījumos iegūtie preklīniskie dati liecināja par paredzamu farmako oģi ku i darbību, tostarp leikocītu skaita pieaugumu, mieloīdu hiperplāziju kaulu smadzenēs, asinsradiāārpus kaulu smadzenēm un liesas palielināšanos.
ZIetekme uz žurku tēviņu vai mātīšu auglību, nedz arī uz žurku grūsnību netika konstatēta. Pētījumos ar žurk m un trušiem nav iegūti dati, ka filgrastimam varētu būt teratogēna iedarbība. Trušiem novēroja biež ku embrija bojāeju, taču kroplības netika novērotas.
6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1Palīgvielu saraksts
Ledus etiķskābe
Nātrija hidroksīds
Sorbīts (E420)
Polisorbāts 80
Ūdens injekcijām
6.2 Nesaderība
Filgrastim ratiopharm nedrīkst izšķīdināt nātrija hlorīda šķīdumā.
Zāles nedrīkst sajaukt ar citām zālēm izņemot apakšpunktā 6.6 minētos.
Atšķaidītu filgrastimu var absorbēt stikls un plastmasa, ja vien tas nav atšķaidīts saskaņā ar apakšpunktā 6.6 dotajiem norādījumiem.
nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas atbild lie otājs, un no mālos apstākļos uzglabāšanas laikam nevajadzētu pārsniegt 24 stundas
6.3 Uzglabāšanas laiks |
|
|
|
2 gadi. |
|
|
|
Pēc atšķaidīšanas: ir pierādīts, ka atšķaidīts šķīdums infūzijām ir ķīmiski un fizikāli stabils 24 | undas, | ||
uzglabājot temperatūrā | nelieto | ||
|
| tas | |
| ē |
| |
| istr |
|
|
6.4Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt ledusskapī |
|
| ğ | |
Atšķaidīto zāļu uzglabāšanas nosacījumus sk. apakšpunktā 6.3. | ||||
6.5 Iepakojuma veids un saturs |
|
| re | |
|
|
| ||
I tipa stikla pilnšļirce ar pastāvīgi piestiprinātu erūsējošā tērauda adatu. | ||||
Iepakojumā ir 1, 5 | 10 pilnšļirces ar 0,8 ml šķīdum | injekcijām vai infūzijām vai multidevu | ||
iepakojums ar 10 (2 iepakojumi pa 5) pilnšļircēm ar 0,8 ml šķīduma injekcijām vai infūzijām.. | ||||
|
| nav |
| |
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami. |
|
| ||
6.6 Īpaši norādījumi tkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai |
Ja vajadzīgs, Filgrastim ratiopharm var atšķaidīt ar 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīdumu infūzijām. | |
| vairs |
Nekādā gadījumā nav ieteicams atšķaidījums ar galīgo koncentrāciju zem 0,2 MSV (2 μg)/ml. | |
Pirms | i tošanas šķīdums vizuāli jāpārbauda. Lietot drīkst vienīgi dzidru šķīdumu bez redzamām |
daļi | m. |
| les |
Pacientiem, kurus ārstē ar filgrastimu, kas atšķaidīts līdz koncentrācijai zem 1,5 MSV (15 μg)/ml, | |
ņā | |
jāpievieno cilvēka seruma albumīni (HSA), lai galīgā koncentrācija būtu 2 mg/ml. | |
Z |
|
Piemērs: ja injekcijas galīgais tilpums ir 20 ml un filgrastima kopējā deva ir mazāka par 30 MSV (300 μg), tas jāievada kopā ar 0,2 ml 200 mg/ml (20 %) cilvēka albumīnu šķīduma.
Ja Filgrastim ratiopharm ir atšķaidīts ar 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīdumu infūzijām, tas ir savietojams ar stiklu un daudziem plastmasas materiāliem, tostarp PVH, poliolefīnu (polipropilēna un polietilēna kopolimērs) un polipropilēnu.
Filgrastim ratiopharm sastāvā nav konservantu. Ņemot vērā mikrobioloģiska piesārņojuma iespējamo risku, Filgrastim ratiopharm šļirces paredzētas vienreizējai lietošanai.
Ja Filgrastim ratiopharm nejauši tiek sasaldēts, tā stabilitāte netiek negatīvi ietekmēta.
Neizlietotās zāles un vai izlietotie materiāli jāiznīcina saskaņā ar vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
ratiopharm GmbH |
|
|
| |
|
| tas | ||
|
| |||
|
|
| ||
Vācija |
|
|
| |
info@ratiopharm.de |
| ē | ||
8. | REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I) |
| ||
| istr |
| ||
EU/1/08/449/005 |
|
| ||
|
|
| ||
EU/1/08/449/006 |
|
|
| |
EU/1/08/449/007 |
|
|
| |
EU/1/08/449/008 | re |
|
| |
|
| ğ |
| |
9. | REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS |
| ||
15/09/2008 | nav |
|
| |
10. |
|
|
| |
TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS |
|
|
Sīkāka informācija parvairsšīm zālēm pieejama Eiropas Zāļu aģentūras mājas lapā http://www.ema.europa.eu/.
Komentārus