Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Flebogamma DIF (Flebogammadif) (human normal immunoglobulin) – Zāļu apraksts - J06BA02

Updated on site: 07-Oct-2017

Zāļu nosaukumsFlebogamma DIF (Flebogammadif)
ATĶ kodsJ06BA02
Vielahuman normal immunoglobulin
RažotājsInstituto Grifols S.A.

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Flebogamma DIF 50 mg/ml šķīdums infūzijām

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Cilvēka normālais imūnglobulīns (IVIg) (Human normal immunoglobulin)

Viens mililitrs satur:

Cilvēka normālo imūnglobulīnu………….50 mg (tīrības pakāpe – vismaz 97% IgG)

Katrs 10 ml flakons satur: 0,5 g cilvēka normālā imūnglobulīna Katrs 50 ml flakons satur: 2,5 g cilvēka normālā imūnglobulīna

Katrs 100 ml flakons satur: 5 g cilvēka normālā imūnglobulīna Katrs 200 ml flakons satur: 10 g cilvēka normālā imūnglobulīna Katrs 400 ml flakons satur: 20 g cilvēka normālā imūnglobulīna

IgG apakšklašu sadalījums (aptuvenas vērtības): IgG1 66,6%

IgG2 28,5%

IgG3 2,7%

IgG4 2,2%

Maksimālais IgA saturs ir 50 mikrogrami/ml.

Izgatavots no cilvēka donoru plazmas.

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

Viens mililitrs satur 50 mg D sorbīta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Šķīdums infūzijām.

Dzidrs vai viegli opalescējošs bezkrāsains vai gaiši dzeltens šķīdums.

Flebogamma DIF ir izotonisks šķīdums ar osmolalitāti no 240 līdz 370 mOsm/kg.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Aizstājterapijai pieaugušajiem, bērniem un pusaudžiem (2–18 gadi):

-Primārā imūndeficīta sindroma gadījumos ar traucētu antivielu veidošanos (skatīt

4.4. apakšpunktu).

-Hipogammaglobulinēmijas gadījumā ar recidivējošām bakteriālām infekcijām pacientiem ar hronisku limfoleikozi, kuriem profilaktiska antibiotiķu lietošana bijusi neefektīva.

-Hipogammaglobulinēmijas gadījumā ar recidivējošām bakteriālām infekcijām pacientiem ar multiplu mielomu plato fāzē, kuriem nebija atbildes reakcijas uz pneimokoku vakcīnu.

-Hipogammaglobulinēmijas gadījumā pacientiem pēc alogēnas asinsrades cilmes šūnu transplantācijas (HSCT).

-Iedzimta AIDS ar recidivējošām bakteriālām infekcijām gadījumā.

Imūnmodulācijai pieaugušajiem, bērniem un pusaudžiem (2–18 gadi):

-Primārās imūnās trombocitopēnijas (ITP) gadījumā pacientiem ar paaugstinātu asiņošanas risku vai pirms ķirurģiskas operācijas, lai koriģētu trombocītu skaitu.

-Gijēna–Barē (Guillain Barré) sindroma gadījumā.

-Kavasaki (Kawasaki) slimības gadījumā.

4.2.Devas un lietošanas veids

Aizstājterapija jāuzsāk un jākontrolē ārsta, kas pieredzējis imūndeficīta ārstēšanā, uzraudzībā.

Devas

Deva un dozēšanas režīms ir atkarīgs no indikācijas.

Aizstājterapijā dozēšanu var būt nepieciešams pielāgot atsevišķi katram pacientam atkarībā no farmakokinētiskās un klīniskās reakcijas. Turpmākie dozēšanas režīmi ir doti kā vadlīnijas.

Aizstājterapija primārā imūndeficīta sindroma gadījumā

Dozēšanas režīms jāaprēķina tā, lai IgG zemākais līmenis (mērot pirms nākamās infūzijas) būtu vismaz 5 līdz 6 g/l. Ir nepieciešami trīs līdz seši mēneši pēc terapijas uzsākšanas, lai iestātos līdzsvars.

Ieteicamā sākuma deva ir 0,4–0,8 g/kg, ievadot vienu reizi, kam seko vismaz 0,2 g/kg ĶM, ievadot katras trīs līdz četras nedēļas.

Deva, kas nepieciešama, lai panāktu minimālo līmeni 5–6 g/l, ir robežās no 0,2 līdz 0,8 g/kg ĶM mēnesī. Dozēšanas intervāls, kad ir sasniegts līdzsvara stāvoklis, mainās no 3 līdz 4 nedēļām.

Ir jāmēra minimālie līmeņi un jāizvērtē saistībā ar infekcijas biežumu. Lai samazinātu infekciju skaitu, var būt nepieciešams paaugstināt devu un censties sasniegt augstāku minimālo līmeni.

Hipogammaglobulinēmija un recidivējošas bakteriālās infekcijas pacientiem ar hronisku limfoleikozi, kuriem profilaktiska antibiotiku lietošana bijusi neefektīva; hipogammaglobulinēmija un recidivējošas bakteriālās infekcijas pacientiem ar multiplu mielomu plato fāzē, kuriem netika novērota atbildes reakcija uz pneimokoku vakcināciju; pacientiem ar iedzimtu AIDS ar recidivējošām bakteriālām infekcijām

Ieteicamā deva ir 0,2–0,4 g/kg ĶM katras trīs līdz četras nedēļas.

Hipogammaglobulinēmija pacientiem pēc alogēnas asinsrades cilmes šūnu transplantācijas

Ieteicamā deva ir 0,2–0,4 g/kg ĶM katras trīs līdz četras nedēļas. Minimālais līmenis jāuztur virs 5 g/l.

Primāra imūnā trombocitopēnija

Pastāv divas alternatīvas terapijas shēmas:

0,8–1 g/kg pirmajā dienā; šo devu var atkārtot reizi 3 dienās

0,4 g/kg dienā divas līdz piecas dienas.

Ārstēšanu var atkārtot recidīva gadījumā.

Gijēna–Barē (Guillain Barré) sindroms

0,4 g/kg ĶM/dienā 5 dienas.

Kavasaki (Kawasaki) slimība

1,6–2,0 g/kg ĶM lietot dalītās devās divu līdz piecu dienu laikā vai 2,0 g/kg ĶM kā viena deva. Pacientiem jāveic vienlaicīga ārstēšana ar acetilsalicilskābi.

Ieteicamās devas ir apkopotas tabulā:

Indikācija

Deva

Injekciju biežums

Aizstājterapija primārā imūndeficīta

- sākuma deva:

 

sindroma gadījumā

0,4–0,8 g/kg ĶM

 

 

- turpmāk:

 

 

0,2–0,8 g/kg ĶM

katras 3–4 nedēļas, lai iegūtu IgG

 

 

zemāko līmeni vismaz 5–6 g/l

Aizstājterapija sekundārā imūndeficīta

0,2–0,4 g/kg ĶM

katras 3–4 nedēļas, lai iegūtu IgG

sindroma gadījumā

 

zemāko līmeni vismaz 5–6 g/l

Iedzimta AIDS gadījumā

0,2–0,4 g/kg ĶM

katras 3–4 nedēļas

Hipogammaglobulinēmija (< 4 g/l)

0,2–0,4 g/kg ĶM

katras 3–4 nedēļas, lai panāktu, ka

pacientiem pēc alogēnas asinsrades cilmes

 

IgG minimālais līmenis ir virs 5 g/l

šūnu transplantācijas

 

 

Imūnmodulācija:

 

 

Primārā imūnā trombocitopēnija

0,8–1 g/kg ĶM

1. dienā, ko var atkārtot reizi

 

vai

3 dienās

 

0,4 g/kg ĶM/d

2–5 dienas

Gijēna–Barē (Guillain Barré) sindroms

0,4 g/kg ĶM/d

5 dienas

Kavasaki (Kawasaki) slimība

1,6–2 g/kg ĶM

sadalītās devās 2–5 dienu laikā

 

vai

kopā ar acetilsalicilskābi

 

2 g/kg ĶM

vienā devā kopā ar acetilsalicilskābi

Pediatriskā populācija

 

 

Flebogamma DIF 50 mg/ml ir kontrindicēts bērniem vecumā no 0 līdz 2 gadiem (skatīt

4.3. apakšpunktu).

Devas bērniem un pusaudžiem (2–18 gadi) neatšķiras no pieaugušo devām, jo tās katrai indikācijai aprēķina pēc ķermeņa masas un pielāgo iepriekš minēto slimību klīniskajam iznākumam.

Lietošanas veids

Lietošanai intravenozi.

Flebogamma DIF 50 mg/ml ievada intravenozi ar sākotnējo ātrumu 0,01–0,02 ml/kg ĶM/min pirmo 30 minūšu laikā. Ja panesamība ir laba (skatīt 4.4. apakšpunktu), ievadīšanas ātrumu var pakāpeniski palielināt maksimāli līdz 0,1 ml/kg ĶM/min.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Paaugstināta jutība pret cilvēka imūnglobulīniem, sevišķi gadījumos, kad pacientam ir antivielas pret

IgA.

Fruktozes nepanesība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Zīdaiņiem un maziem bērniem (0–2 gadu vecumā) iedzimta fruktozes nepanesība (HFI) var vēl nebūt diagnosticēta un var būt nāvējoša, tāpēc viņi nedrīkst saņemt šīs zāles.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Sorbīts

Katrs šo zāļu ml satur 50 mg sorbīta. Šīs zāles nedrīkst lietot pacienti ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību.

Vairāk nekā 2 gadus veciem pacientiem ar HFI attīstās spontāna nepatika pret fruktozi saturošiem produktiem, un tā var kombinēties ar dažādu simptomu sākumu (vemšanu, gremošanas sistēmas traucējumiem, apātiju, aizkavētu gan augšanu, gan pieņemšanos svarā). Tāpēc pirms Flebogamma DIF saņemšanas jāievāc katra pacienta sīka anamnēze attiecībā uz

HFI simptomiem.

Netīšas lietošanas gadījumā un tad, ja ir aizdomas par fruktozes nepanesību, infūzija nekavējoties jāpārtrauc, jāatjauno normāls glikozes līmenis asinīs un ar intensīvās terapijas palīdzību jāstabilizē orgānu darbība.

Traucēta asins glikozes līmeņa noteikšana nav gaidāma.

Nopietnas nevēlamas blakusparādības var būt saistītas ar infūzijas ātrumu. Stingri jāievēro rekomendētais infūzijas ātrums, kas norādīts 4.2. apakšpunktā. Pacienti infūzijas laikā rūpīgi jāuzrauga un uzmanīgi jāvēro, vai viņiem neparādās nepanesības simptomi.

Nevēlamas blakusparādības biežāk var rasties

liela infūzijas ātruma gadījumā

pacientiem, kuri pirmoreiz saņem cilvēka normālo imūnglobulīnu, vai retos gadījumos, kad cilvēka normālo imūnglobulīnu sāk lietot citu zāļu vietā vai pagājis ilgs laiks kopš iepriekšējās infūzijas.

No iespējamām komplikācijām bieži var izvairīties, pārliecinoties, ka:

pacienti nav jutīgi pret cilvēka normālo imūnglobulīnu, sākumā zāļu injekciju ievadot lēnām (ar sākotnējo ātrumu 0,01–0,02 ml/kg/min).

pacienti tiek rūpīgi novēroti visu infūzijas laiku, lai savlaicīgi pamanītu jebkādus nepanesības simptomus. Lai konstatētu iespējamo nevēlamo blakusparādību pazīmes, īpaši rūpīgi pirmās infūzijas laikā un pirmo stundu pēc pirmās infūzijas jānovēro pacienti, kuri iepriekš nav saņēmuši cilvēka normālo imūnglobulīnu, pacienti, kuriem cits IVIg nomainīts uz šo terapiju vai pacienti, kuriem kopš iepriekšējās infūzijas pagājis ilgs laiks. Pārējie pacienti ir jānovēro vismaz 20 minūtes pēc zāļu ievadīšanas.

Nevēlamas blakusparādības gadījumā jāsamazina ievadīšanas ātrums vai jāpārtrauc infūzija. Nepieciešamā ārstēšana ir atkarīga no nevēlamo blakusparādību veida un smaguma.

Šoka gadījumā jāveic šoka standarta terapija.

Visiem pacientiem, kuriem tiek ievadīts IVIg:

jābūt adekvātai hidratācijai pirms IVIg infūzijas uzsākšanas

jākontrolē urīna izdalīšanās

jākontrolē kreatinīna līmenis serumā

− jāizvairās no vienlaicīgas cilpas diurētisko līdzekļu lietošanas.

Paaugstināta jutība

Īstas paaugstinātas jutības reakcijas ir retas. Tās var rasties pacientiem ar antivielām pret IgA.

IVIg nav indicēts pacientiem ar selektīvu IgA deficītu, ja IgA deficīts ir vienīgā anomālija, kas sagādā raizes.

Retos gadījumos cilvēka normālais imūnglobulīns var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos ar anafilaktisku reakciju arī pacientiem, kuri iepriekš labi panesuši ārstēšanu ar cilvēka normālo imūnglobulīnu.

Trombembolija

Ir klīniski novērojumi par saistību starp IVIg lietošanu un tromboemboliskām parādībām, kā miokarda infarkts, akūts galvas asinsvadu bojājums (ieskaitot insultu), plaušu artērijas embolija un dziļo vēnu tromboze, ko uzskata par saistītu ar relatīvu asins viskozitātes palielināšanos augsta imūnglobulīna pieplūduma rezultātā riska pacientiem. Jāievēro piesardzība, nozīmējot un ievadot IVIg korpulentiem pacientiem un pacientiem ar paaugstinātu trombožu risku (riska faktori ir vecums, hipertensija, cukura diabēts un pārciesta asinsvadu slimība vai trombozes, pacientiem ar iegūtiem vai iedzimtiem trombofīliskiem traucējumiem, pacientiem pēc ilgstošas imobilizācijas periodiem, pacientiem ar smagu hipovolēmiju, pacientiem ar slimībām, kuru rezultātā palielinās asins viskozitāte).

Pacientiem, kuriem ir palielināts tromboembolisko nevēlamo blakusparādību risks, IVIg zāles jāievada ar minimālo iespējamo infūzijas ātrumu un devu.

Akūta nieru mazspēja

Pacientiem, kuri saņem IVIg terapiju, ir novēroti akūtas nieru mazspējas gadījumi. Vairumā gadījumu ir identificēti tādi riska faktori, kā nieru mazspēja anamnēzē, cukura diabēts, hipovolēmija, liekais svars, vienlaicīga nefrotoksisku zāļu lietošana vai vecums virs 65 gadiem.

Nieru funkcijas traucējumu gadījumā jāapsver IVIg lietošanas pārtraukšana. Lai gan ziņojumi par nieru disfunkciju un akūtu nieru mazspēju ir attiecināmi uz daudzu reģistrētu IVIg zāļu, kas satur dažādas palīgvielas, piemēram, saharozi, glikozi un maltozi, lietošanu, ziņojumu par produktiem, kas satur saharozi kā stabilizatoru, īpatsvars attiecībā pret kopējo skaitu ir daudz lielāks. Riska pacientiem jāapsver tādu IVIg zāļu lietošana, kas nesatur šīs palīgvielas. Flebogamma DIF nesatur ne saharozi, ne maltozi, ne glikozi.

Pacientiem, kuriem ir akūtas nieru mazspējas risks, IVIg zāles jāievada ar minimālu infūzijas ātrumu un devu.

Aseptiska meningīta sindroms (AMS)

Ir ziņots, ka aseptiska meningīta sindroms rodas saistībā ar IVIg terapiju. IVIg terapijas pārtraukšanas rezultātā AMS remisija ir notikusi dažu dienu laikā bez komplikācijām. Šis sindroms parasti sākas pirmo stundu līdz 2 dienu laikā pēc IVIg terapijas. Cerebrospinālā šķidruma analīzes bieži uzrāda pozitīvu pleocitozi līdz pat vairākiem tūkstošiem šūnu vienā mm3, galvenokārt no granulocītu sērijas, un paaugstinātu olbaltumvielu līmeni līdz pat vairākiem simtiem mg/dl. AMS biežāk var rasties saistībā ar augtas devas (2 g/kg) IVIg terapiju.

Hemolītiskā anēmija

IVIg zāles var saturēt asins grupai specifiskas antivielas, kas var darboties kā hemolizīni un in vivo pārklāt eritrocītus ar imūnglobulīniem, izraisot pozitīvu tiešā antiglobulīna reakciju (Kumbsa testu) un retos gadījumos hemolīzi. Hemolītiskā anēmija var rasties pēc IVIg ievadīšanas pastiprinātas eritrocītu

(Er) sabrukšanas dēļ. IVIg recipienti jāuzrauga, vai viņiem neattīstās hemolīzes klīniskās pazīmes un simptomi (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Mijiedarbība ar seroloģiskajiem testiem

Pēc imūnglobulīnu injekcijas dažādo pasīvi pārnesto antivielu īslaicīgais pieaugums pacienta asinīs var radīt viltus pozitīvus seroloģisko testu rezultātus.

Antivielu pret eritrocītu antigēniem, piemēram, A, B, D, pasīva pārnešana var ietekmēt dažus ar eritrocītu antivielām saistītus seroloģiskos testus, piemēram, tiešo antiglobulīna testu (DAT, tiešo Kumbsa testu).

Slimību izraisītāju pārnešana

Standarta pasākumi, lai novērstu infekcijas, lietojot zāles, kas izgatavotas no cilvēka asinīm vai plazmas, ietver donoru atlasi, donoru asiņu un plazmas fondu izmeklēšanu uz specifiskiem infekciju marķieriem un efektīvu ražošanas etapu iekļaušanu vīrusu inaktivācijai/atdalīšanai. Arī veicot šādus pasākumus, pilnībā nevar izslēgt infekciju pārneses iespēju, ja ievada zāles, kas izgatavotas no cilvēka asinīm vai plazmas. Tas attiecas arī uz nezināmiem vai jauniem vīrusiem un citiem patogēniem.

Tiek uzskatīts, ka veiktie pasākumi ir efektīvi pret apvalkotiem vīrusiem, tādiem kā HIV, HBV un HCV, kā arī pret neapvalkotiem vīrusiem HAV un parvovīrusu B19.

Klīniskie pētījumi pārliecinoši pierāda, ka imūnglobulīnu ievadīšanas laikā netiek pārnests hepatīts A vai parvovīruss B19, un pastāv pieņēmums, ka svarīga loma drošībai pret vīrusiem ir antivielu saturam.

Katru reizi, lietojot Flebogamma DIF, noteikti jāpieraksta produkta nosaukums un sērijas numurs, lai saglabātu informāciju par konkrētam pacientam ievadīto zāļu sērijas numuru.

Pediatriskā populācija

Ievadot Flebogamma DIF bērniem, ieteicams kontrolēt pacienta dzīvībai svarīgos rādītājus.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Dzīvas novājinātas vīrusu vakcīnas

Imūnglobulīna ievadīšana var uz vismaz 6 nedēļu un līdz pat 3 mēnešu periodam vājināt dzīvu novājinātu vakcīnu iedarbību, piemēram, pret masalām, masaliņām, cūciņu un vējbakām. Pēc šo zāļu ievadīšanas vajadzētu ievērot vismaz 3 mēnešu intervālu pirms vakcinācijas ar dzīvu novājinātu vīrusu vakcīnu. Masalu gadījumā šī vājinošā ietekme var saglabāties līdz pat vienam gadam. Tādēļ pacientiem, kuri saņem vakcīnu pret masalām, ir jāpārbauda antivielu titrs.

Pediatriskā populācija

Paredzams, ka pediatriskā populācijā varētu novērot to pašu mijiedarbību kā pieaugušajiem pacientiem.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Šo zāļu lietošanas drošums grūtniecēm nav pārbaudīts kontrolētos klīniskos pētījumos, tādēļ sievietēm grūtniecības laikā un barošanas ar krūti periodā tās jālieto piesardzīgi. Ir pierādīts, ka IVIg zāles šķērso placentu, pastiprināti pēc trešā trimestra. Klīniskā pieredze ar imūnglobulīniem liek domāt, ka nav sagaidāma kaitīga ietekme uz grūtniecības norisi vai augli un jaundzimušo.

Barošana ar krūti

Imūnglobulīni izdalās mātes pienā un var veicināt jaundzimušā aizsardzību pret patogēniem, kas organismā nokļūst caur gļotādu.

Fertilitāte

Klīniskā pieredze, kas iegūta, lietojot imūnglobulīnus, liecina, ka nav paredzama kaitīga ietekme uz fertilitāti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Dažas ar Flebogamma DIF saistītās nevēlamās blakusparādības, piemēram, reibonis, var traucēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pacientiem, kuriem ārstēšanas laikā rodas nevēlamas blakusparādības, pirms transportlīdzekļu vadīšanas un mehānismu apkalpošanas jānogaida, kamēr tās pāries.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Reizēm var novērot tādas nelabvēlīgas blakusparādības kā drebuļus, galvassāpes, reiboņus, drudzi, vemšanu, alerģiskas reakcijas, sliktu dūšu, sāpes locītavās, zemu asinsspiedienu un sāpes muguras lejas daļā.

Reti cilvēka normālais imūnglobulīns var izraisīt pēkšņu asinsspiediena pazemināšanos un atsevišķos gadījumos anafilaktisko šoku pat tad, ja iepriekšējā ievadīšanas reizē nav novērota paaugstināta jutība.

Ievadot cilvēka normālo imūnglobulīnu, ir novēroti pārejoša aseptiska meningīta gadījumi un reti pārejošu ādas reakciju gadījumi. Pacientiem ir novērotas pārejošas hemolītiskas reakcijas, sevišķi tādiem, kam ir A, B un AB asinsgrupa. Retos gadījumos hemolītiska anēmija, kam nepieciešama asins pārliešana, var rasties pēc augstas devas IVIg ievadīšanas (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Ir novērota kreatinīna līmeņa paaugstināšanās un/vai akūta nieru mazspēja.

Ļoti reti: tādas tromboemboliskas reakcijas kā miokarda infarkts, insults, plaušu embolija un dziļo vēnu tromboze.

Par drošumu attiecībā uz slimību izraisītāju pārnešanu skatīt 4.4. apakšpunktu.

Nevēlamo blakusparādību kopsavilkums tabulas veidā

Tālāk redzamā tabula ir izveidota saskaņā ar MedDRA orgānu sistēmu klasifikāciju (SOC un ieteicamā terminoloģija).

Biežumu vērtē pēc šādiem kritērijiem:

ļoti bieži (>1/10)

bieži (>1/100 līdz <1/10)

retāk (>1/1 000 līdz <1/100)

reti (>1/10 000 līdz <1/1 000)

ļoti reti (<1/10 000)

nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Blakusparādību biežums klīniskajos pētījumos ar Flebogamma DIF 50 mg/ml

MedDRA orgānu sistēmas

Blakusparādība

Biežums

klase

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes

Bieži

 

Reiboņi

Retāk

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Hipotensija, hipertensija, diastoliskā

Retāk

 

hipertensija, asinsspiediena svārstības

 

Elpošanas sistēmas traucējumi,

Bronhīts, klepus, sēkšana

Retāk

krūšu kurvja un videnes

 

 

slimības

 

 

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Caureja, nelabums, vemšana,

Retāk

 

vēdersāpes, sāpes vēdera augšdaļā

 

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nātrene, niezoši izsitumi,

Retāk

 

kontaktdermatīts

 

Skeleta-muskuļu un saistaudu

Sāpes mugurā, artralģija, mialģija,

Retāk

sistēmas bojājumi

muskuļu spazmas

 

Vispārēji traucējumi un

Drudzis, sāpes injekcijas vietā

Bieži

reakcijas ievadīšanas vietā

Drebuļi, nogurums, sāpes, iekaisums

Retāk

 

infūzijas vietā, tūska injekcijas vietā,

 

 

sāpes injekcijas vietā, nieze injekcijas

 

 

vietā, pietūkums injekcijas vietā,

 

 

implantāta pārvietošanās

 

Izmeklējumi

Pozitīvs Kumbsa tests, pazemināts

Retāk

 

sistoliskais asinsspiediens, paaugstināts

 

 

sistoliskais asinsspiediens, paaugstināta

 

 

ķermeņa temperatūra

 

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Visbiežāk pēcreģistrācijas periodā ziņotās blakusparādības abām koncentrācijām bija sāpes krūtīs, piesarkums, paaugstināts un pazemināts asinsspiediens, vājuma sajūta, aizdusa, slikta dūša, vemšana, drudzis, muguras sāpes, galvassāpes un drebuļi.

Pediatriskā populācija

Novērtēja zāļu lietošanas drošuma rezultātus, kas iegūti par 29 pediatriskiem pacientiem

(≤ 17 gadiem) PID pētījumos. Novērots, ka galvassāpju, drudža, tahikardijas un hipotensijas sastopamība bērniem bija lielāka nekā pieaugušajiem. Dzīvībai svarīgo rādītāju novērtējums pediatriskās populācijas klīniskajos pētījumos neliecināja par nekāda veida klīniski nozīmīgām izmaiņām.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Pārdozēšana var izraisīt šķidruma pārslodzi un paaugstinātu viskozitāti, īpaši riska pacientiem, to vidū gados vecākiem pacientiem vai pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.

Pediatriskā populācija

Nav informācijas par Flebogamma DIF pārdozēšanu bērniem. Tomēr, līdzīgi kā pieaugušo populācijā, pārdozēšana var izraisīt šķidruma pārslodzi un paaugstinātu viskozitāti, tāpat kā lietojot jebkādu citu intravenozi ievadāmu imūnglobulīnu.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: imūnie serumi un imūnglobulīni: cilvēka normālie imūnglobulīni intravaskulārai ievadīšanai, ATĶ kods: J06BA02.

Cilvēka normālais imūnglobulīns satur pamatā funkcionāli neskartu imūnglobulīnu G (IgG) ar plašu antivielu spektru pret infekciju izraisītājiem.

Cilvēka normālais imūnglobulīns satur IgG antivielas, kādas ir sastopamas normālā populācijā. To parasti gatavo no apvienota plazmas materiāla, kas iegūts vismaz no 1000 donoriem. Imūnglobulīna apakšklašu sadalījums ir līdzīgs sadalījumam dabīgā cilvēka plazmā.

Ar atbilstošām cilvēka normālā imūnglobulīna devām var paaugstināt patoloģiski zemu imūnglobulīna G līmeni līdz normālam līmenim.

Darbības mehānisms citu indikāciju gadījumā, izņemot aizstājterapiju, nav pilnīgi skaidrs, bet ietver imūnmodulējošu iedarbību. Ievērojama vidējo trombocītu līmeņu paaugstināšanās tika panākta klīniskajā pētījumā ar hroniskiem ITP pacientiem (64 000/µl), tomēr normālie trombocītu līmeņi netika sasniegti.

Trīs klīniskie pētījumi tika veikti ar Flebogamma DIF, divi – aizstājterapijas gadījumā pacientiem ar primāro imūndeficītu (viens pētījums tika veikts pieaugušajiem un bērniem, kas sasnieguši 10 gadu vecumu, bet otrs – bērniem no 2 līdz 16 gadu vecumam) un viens – imūnmodulācijas gadījumā pieaugušiem pacientiem ar imūntrombocitopēnisku purpuru.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Pēc intravenozas cilvēka normālā imūnglobulīna ievadīšanas, tas nekavējoties un pilnībā ir bioloģiski pieejams pacienta asinsritē. Tas izplatās relatīvi ātri plazmā un ekstravaskulārajā šķidrumā; pēc aptuveni 3–5 dienām tiek sasniegts līdzsvars starp intra- un ekstravaskulāro telpu.

Flebogamma DIF 50 mg/ml eliminācijas pusperiods ir 30–32 dienas. Šis eliminācijas pusperiods katram pacientam var būt dažāds, it īpaši pacientiem ar primāro imūndeficītu.

IgG un IgG kompleksi sabrūk un rodas retikuloendoteliālās sistēmas šūnas.

Pediatriskā populācija

Nav paredzams, ka pediatriskai populācijai varētu novērot atšķirīgas farmakokinētiskās īpašības.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Vienreizējas devas toksicitātes pētījumi tika veikti ar žurkām un pelēm. Flebogamma DIF neklīniskie pētījumi, kuros maksimālās devas bija līdz 2500 mg/kg, liecināja par Flebogamma DIF preparāta drošumu, tā kā dzīvniekiem netika novēroti nāves gadījumi vai citas nevēlamās pazīmes, kas attiecas uz elpošanas, asinsrites un centrālo nervu sistēmu.

Atkārtotu devu toksicitātes un reproduktīvās toksicitātes pētījumi ir nepraktiski antivielu ievadīšanas un interferences dēļ. Pētījumi par zāļu ietekmi uz jaundzimušo imūnsistēmu nav veikti.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

D sorbīts

Ūdens injekcijām

6.2.Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Nesasaldēt.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

10 ml, 50 ml, 100 ml, 200 ml vai 400 ml flakoni (II klases stikls) ar aizbāzni (hlorbutilgumija).

Iepakojuma lielums: 1 flakons.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Zāles pirms lietošanas ir jāsasilda līdz istabas vai ķermeņa temperatūrai.

Šķīdumam jābūt dzidram vai viegli opalescējošam un bezkrāsainam vai bāli dzeltenam. Šķīdumus, kas ir duļķaini vai satur nogulsnes, nedrīkst lietot.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Instituto Grifols, S.A.

Can Guasc, 2 - Parets del Vallès 08150 Barselona – Spānija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/07/404/001-005

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 23. augusts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 30. augusts

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

MM/GGGG

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

66,6%
27,9%
3,0%
2,5%

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Flebogamma DIF 100 mg/ml šķīdums infūzijām.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Cilvēka normālais imūnglobulīns (IVIg) (Human normal immunoglobulin)

Viens mililitrs satur:

Cilvēka normālo imūnglobulīnu………….100 mg (tīrības pakāpe – vismaz 97% IgG)

Katrs 50 ml flakons satur: 5 g cilvēka normālā imūnglobulīna

Katrs 100 ml flakons satur: 10 g cilvēka normālā imūnglobulīna

Katrs 200 ml flakons satur: 20 g cilvēka normālā imūnglobulīna

IgG apakšklašu sadalījums (aptuvenas vērtības):

IgG1

IgG2

IgG3

IgG4

Maksimālais IgA saturs ir 100 mikrogrami/ml.

Izgatavots no cilvēka donoru plazmas.

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

Viens mililitrs satur 50 mg D sorbīta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums infūzijām.

Dzidrs vai viegli opalescējošs bezkrāsains vai gaiši dzeltens šķīdums.

Flebogamma DIF ir izotonisks šķīdums ar osmolalitāti no 240 līdz 370 mOsm/kg.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Aizstājterapijai pieaugušajiem, bērniem un pusaudžiem (2–18 gadi)

-Primārā imūndeficīta sindroma gadījumos ar traucētu antivielu veidošanos (skatīt

4.4. apakšpunktu).

-Hipogammaglobulinēmijas gadījumā ar recidivējošām bakteriālām infekcijām pacientiem ar hronisku limfoleikozi, kuriem profilaktiska antibiotiķu lietošana bijusi neefektīva.

-Hipogammaglobulinēmijas gadījumā ar recidivējošām bakteriālām infekcijām pacientiem ar multiplu mielomu plato fāzē, kuriem nebija atbildes reakcijas uz pneimokoku vakcīnu.

-Hipogammaglobulinēmijas gadījumā pacientiem pēc alogēnas asinsrades cilmes šūnu transplantācijas (HSCT).

-Iedzimta AIDS ar recidivējošām bakteriālām infekcijām gadījumā.

Imūnmodulācijai pieaugušajiem, bērniem un pusaudžiem (2–18 gadi):

-Primārās imūnās trombocitopēnijas (ITP) gadījumā pacientiem ar paaugstinātu asiņošanas risku vai pirms ķirurģiskas operācijas, lai koriģētu trombocītu skaitu.

-Gijēna–Barē (Guillain Barré) sindroma gadījumā.

-Kavasaki (Kawasaki) slimības gadījumā.

4.2.Devas un lietošanas veids

Aizstājterapija jāuzsāk un jākontrolē ārsta, kas pieredzējis imūndeficīta ārstēšanā, uzraudzībā.

Devas

Deva un dozēšanas režīms ir atkarīgs no indikācijas.

Aizstājterapijā dozēšanu var būt nepieciešams pielāgot atsevišķi katram pacientam atkarībā no farmakokinētiskās un klīniskās reakcijas. Turpmākie dozēšanas režīmi ir doti kā vadlīnijas.

Aizstājterapija primārā imūndeficīta sindroma gadījumā

Dozēšanas režīms jāaprēķina tā, lai IgG zemākais līmenis (mērot pirms nākamās infūzijas) būtu vismaz 5 līdz 6 g/l. Ir nepieciešami trīs līdz seši mēneši pēc terapijas uzsākšanas, lai iestātos līdzsvars. Ieteicamā sākuma deva ir 0,4–0,8 g/kg, ievadot vienu reizi, kam seko vismaz 0,2 g/kg ĶM, ievadot katras trīs līdz četras nedēļas.

Deva, kas nepieciešama, lai panāktu minimālo līmeni 5–6 g/l, ir robežās no 0,2 līdz 0,8 g/kg ĶM mēnesī. Dozēšanas intervāls, kad ir sasniegts līdzsvara stāvoklis, mainās no 3 līdz 4 nedēļām.

Ir jāmēra minimālie līmeņi un jāizvērtē saistībā ar infekcijas biežumu. Lai samazinātu infekciju skaitu, var būt nepieciešams paaugstināt devu un censties sasniegt augstāku minimālo līmeni.

Hipogammaglobulinēmija un recidivējošas bakteriālās infekcijas pacientiem ar hronisku limfoleikozi, kuriem profilaktiska antibiotiku lietošana bijusi neefektīva; hipogammaglobulinēmija un recidivējošas bakteriālās infekcijas pacientiem ar multiplu mielomu plato fāzē, kuriem netika novērota atbildes reakcija uz pneimokoku vakcināciju; pacientiem ar iedzimtu AIDS ar recidivējošām bakteriālām infekcijām

Ieteicamā deva ir 0,2–0,4 g/kg ĶM katras trīs līdz četras nedēļas.

Hipogammaglobulinēmija pacientiem pēc alogēnas asinsrades cilmes šūnu transplantācijas

Ieteicamā deva ir 0,2–0,4 g/kg ĶM katras trīs līdz četras nedēļas. Minimālais līmenis jāuztur virs 5 g/l.

Primāra imūnā trombocitopēnija

Pastāv divas alternatīvas terapijas shēmas:

0,8–1 g/kg pirmajā dienā; šo devu var atkārtot reizi 3 dienās

0,4 g/kg dienā divas līdz piecas dienas.

Ārstēšanu var atkārtot recidīva gadījumā.

Gijēna–Barē (Guillain Barré) sindroms

0,4 g/kg ĶM/dienā 5 dienas.

Kavasaki (Kawasaki) slimība

1,6–2,0 g/kg ĶM lietot dalītās devās divu līdz piecu dienu laikā vai 2,0 g/kg ĶM kā viena deva. Pacientiem jāveic vienlaicīga ārstēšana ar acetilsalicilskābi.

Ieteicamās devas ir apkopotas tabulā:

Indikācija

Deva

Injekciju biežums

Aizstājterapija primārā imūndeficīta

- sākuma deva:

 

sindroma gadījumā

0,4–0,8 g/kg ĶM

 

 

- turpmāk:

 

 

0,2–0,8 g/kg ĶM

katras 3–4 nedēļas, lai iegūtu IgG

 

 

zemāko līmeni vismaz 5–6 g/l

Aizstājterapija sekundārā imūndeficīta

0,2–0,4 g/kg ĶM

katras 3–4 nedēļas, lai iegūtu IgG

sindroma gadījumā

 

zemāko līmeni vismaz 5–6 g/l

Iedzimta AIDS gadījumā

0,2–0,4 g/kg ĶM

katras 3–4 nedēļas

Hipogammaglobulinēmija (< 4 g/l)

0,2–0,4 g/kg ĶM

katras 3–4 nedēļas, lai panāktu, ka

pacientiem pēc alogēnas asinsrades cilmes

 

IgG minimālais līmenis ir virs 5 g/l

šūnu transplantācijas

 

 

Imūnmodulācija:

 

 

Primārā imūnā trombocitopēnija

0,8–1 g/kg ĶM

1. dienā, ko var atkārtot reizi

 

vai

3 dienās

 

0,4 g/kg ĶM/d

2–5 dienas

Gijēna–Barē (Guillain Barré) sindroms

0,4 g/kg ĶM/d

5 dienas

Kavasaki (Kawasaki) slimība

1,6–2 g/kg ĶM

sadalītās devās 2–5 dienu laikā

 

vai

kopā ar acetilsalicilskābi

 

2 g/kg ĶM

vienā devā kopā ar

 

 

acetilsalicilskābi

Pediatriskā populācija

 

 

Flebogamma DIF 100 mg/ml ir kontrindicēts bērniem vecumā no 0 līdz 2 gadiem (skatīt

4.3. apakšpunktu).

Devas bērniem un pusaudžiem (2–18 gadi) neatšķiras no pieaugušo devām, jo tās katrai indikācijai aprēķina pēc ķermeņa masas un pielāgo iepriekš minēto slimību klīniskajam iznākumam.

Lietošanas veids

Lietošanai intravenozi.

Flebogamma DIF 100 mg/ml ievada intravenozi ar sākotnējo ātrumu 0,01 ml/kg ĶM/min pirmo 30 minūšu laikā. Ja panesība ir laba, ievadīšanas ātrumu palielina līdz 0,02 ml/kg/min nākamo 30 minūšu laikā. Ja panesība ir laba, ievadīšanas ātrumu palielina līdz 0,04 ml/kg/min nākamo

30 minūšu laikā. Ja pacients infūziju panes labi, ātrumu var vēl palielināt par 0,02 ml/kg/min ik pēc 30 minūšu intervāla maksimāli līdz 0,08 ml/kg ĶM/min.

Saņemti ziņojumi, ka nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums IVIg ievadīšanas laikā pieaug, palielinoties infūzijas ātrumam. Veicot pirmās infūzijas, infūzijas ātrumam jābūt lēnam. Ja nenovēro nevēlamās blakusparādības, nākamo infūziju laikā infūzijas ātrumu var lēnām palielināt līdz maksimālajam ātrumam. Pacientiem, kuriem novēro nevēlamās blakusparādības, nākamo infūziju laikā infūzijas ātrumu ieteicams samazināt un ierobežot maksimālo ātrumu līdz 0,04 ml/kg/min vai ievadīt IVIg 5% koncentrācijā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Paaugstināta jutība pret cilvēka imūnglobulīniem, sevišķi gadījumos, kad pacientam ir antivielas pret IgA.

Fruktozes nepanesība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Zīdaiņiem un maziem bērniem (0–2 gadu vecumā) iedzimta fruktozes nepanesība (HFI) var vēl nebūt diagnosticēta un var būt nāvējoša, tāpēc viņi nedrīkst saņemt šīs zāles.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Sorbīts

Katrs šo zāļu ml satur 50 mg sorbīta. Šīs zāles nedrīkst lietot pacienti ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību.

Vairāk nekā 2 gadus veciem pacientiem ar HFI attīstās spontāna nepatika pret fruktozi saturošiem produktiem, un tā var kombinēties ar dažādu simptomu sākumu (vemšanu, gremošanas sistēmas traucējumiem, apātiju, aizkavētu gan augšanu, gan pieņemšanos svarā). Tāpēc pirms Flebogamma DIF saņemšanas jāievāc katra pacienta sīka anamnēze attiecībā uz

HFI simptomiem.

Netīšas lietošanas gadījumā un tad, ja ir aizdomas par fruktozes nepanesību, infūzija nekavējoties jāpārtrauc, jāatjauno normāls glikozes līmenis asinīs un ar intensīvās terapijas palīdzību jāstabilizē orgānu darbība.

Traucēta asins glikozes līmeņa noteikšana nav gaidāma.

Nopietnas nevēlamas blakusparādības var būt saistītas ar infūzijas ātrumu. Stingri jāievēro rekomendētais infūzijas ātrums, kas norādīts 4.2. apakšpunktā. Pacienti infūzijas laikā rūpīgi jāuzrauga un uzmanīgi jāvēro, vai viņiem neparādās nepanesības simptomi.

Nevēlamas blakusparādības biežāk var rasties

liela infūzijas ātruma gadījumā

pacientiem, kuri pirmoreiz saņem cilvēka normālo imūnglobulīnu, vai retos gadījumos, kad cilvēka normālo imūnglobulīnu sāk lietot citu zāļu vietā, vai ja ir pagājis ilgs laiks kopš iepriekšējās infūzijas.

No iespējamām komplikācijām bieži var izvairīties, pārliecinoties, ka:

pacienti nav jutīgi pret cilvēka normālo imūnglobulīnu, sākumā zāļu injekciju ievadot lēnām (ar sākotnējo ātrumu 0,01 ml/kg/min);

pacienti tiek rūpīgi novēroti visu infūzijas laiku, lai savlaicīgi pamanītu jebkādus nepanesības simptomus. Lai konstatētu iespējamo nevēlamo blakusparādību pazīmes, īpaši rūpīgi pirmās infūzijas laikā un pirmo stundu pēc pirmās infūzijas jānovēro pacienti, kuri iepriekš nav saņēmuši cilvēka normālo imūnglobulīnu, pacienti, kuriem cits IVIg nomainīts uz šo terapiju vai pacienti, kuriem kopš iepriekšējās infūzijas pagājis ilgs laiks. Pārējie pacienti ir jānovēro vismaz 20 minūtes pēc zāļu ievadīšanas.

Nevēlamas blakusparādības gadījumā jāsamazina ievadīšanas ātrums vai jāpārtrauc infūzija. Nepieciešamā ārstēšana ir atkarīga no nevēlamo blakusparādību veida un smaguma.

Šoka gadījumā jāveic šoka standarta terapija.

Visiem pacientiem, kuriem tiek ievadīts IVIg:

jābūt adekvātai hidratācijai pirms IVIg infūzijas uzsākšanas

jākontrolē urīna izdalīšanās

jākontrolē kreatinīna līmenis serumā

jāizvairās no vienlaicīgas cilpas diurētisko līdzekļu lietošanas.

Paaugstināta jutība

Īstas paaugstinātas jutības reakcijas ir retas. Tās var rasties pacientiem ar antivielām pret IgA.

IVIg nav indicēts pacientiem ar selektīvu IgA deficītu, ja IgA deficīts ir vienīgā anomālija, kas sagādā raizes.

Retos gadījumos cilvēka normālais imūnglobulīns var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos ar anafilaktisku reakciju arī pacientiem, kuri iepriekš labi panesuši ārstēšanu ar cilvēka normālo imūnglobulīnu.

Trombembolija

Ir klīniski novērojumi par saistību starp IVIg lietošanu un tromboemboliskām parādībām, kā miokarda infarkts, akūts galvas asinsvadu bojājums (ieskaitot insultu), plaušu artērijas embolija un dziļo vēnu tromboze, ko uzskata par saistītu ar relatīvu asins viskozitātes palielināšanos augsta imūnglobulīna pieplūduma rezultātā riska pacientiem. Jāievēro piesardzība, nozīmējot un ievadot IVIg korpulentiem pacientiem un pacientiem ar paaugstinātu trombožu risku (riska faktori ir vecums, hipertensija, cukura diabēts un pārciesta asinsvadu slimība vai trombozes, pacientiem ar iegūtiem vai iedzimtiem trombofīliskiem traucējumiem, pacientiem pēc ilgstošas imobilizācijas periodiem, pacientiem ar smagu hipovolēmiju, pacientiem ar slimībām, kuru rezultātā palielinās asins viskozitāte).

Pacientiem, kuriem ir palielināts tromboembolisko nevēlamo blakusparādību risks, IVIg zāles jāievada ar minimālo iespējamo infūzijas ātrumu un devu.

Akūta nieru mazspēja

Pacientiem, kuri saņem IVIg terapiju, ir novēroti akūtas nieru mazspējas gadījumi. Vairumā gadījumu ir identificēti tādi riska faktori, kā nieru mazspēja anamnēzē, cukura diabēts, hipovolēmija, liekais svars, vienlaicīga nefrotoksisku zāļu lietošana vai vecums virs 65 gadiem.

Nieru funkcijas traucējumu gadījumā jāapsver IVIg lietošanas pārtraukšana. Lai gan ziņojumi par nieru disfunkciju un akūtu nieru mazspēju ir attiecināmi uz daudzu reģistrētu IVIg zāļu, kas satur dažādas palīgvielas, piemēram, saharozi, glikozi un maltozi, lietošanu, ziņojumu par produktiem, kas satur saharozi kā stabilizatoru, īpatsvars attiecībā pret kopējo skaitu ir daudz lielāks. Riska pacientiem jāapsver tādu IVIg zāļu lietošana, kas nesatur šīs palīgvielas. Flebogamma DIF nesatur ne saharozi, ne maltozi, ne glikozi.

Pacientiem, kuriem ir akūtas nieru mazspējas risks, IVIg zāles jāievada ar minimālu infūzijas ātrumu un devu.

Aseptiska meningīta sindroms (AMS)

Ir ziņots, ka aseptiska meningīta sindroms rodas saistībā ar IVIg terapiju. IVIg terapijas pārtraukšanas rezultātā AMS remisija ir notikusi dažu dienu laikā bez komplikācijām. Šis sindroms parasti sākas pirmo stundu līdz 2 dienu laikā pēc IVIg terapijas. Cerebrospinālā šķidruma analīzes bieži uzrāda pozitīvu pleocitozi līdz pat vairākiem tūkstošiem šūnu vienā mm3, galvenokārt no granulocītu sērijas,

un paaugstinātu olbaltumvielu līmeni līdz pat vairākiem simtiem mg/dl. AMS biežāk var rasties saistībā ar augtas devas (2 g/kg) IVIg terapiju.

Hemolītiskā anēmija

IVIg zāles var saturēt asins grupai specifiskas antivielas, kas var darboties kā hemolizīni un in vivo pārklāt eritrocītus ar imūnglobulīniem, izraisot pozitīvu tiešā antiglobulīna reakciju (Kumbsa testu) un, retos gadījumos, hemolīzi. Hemolītiskā anēmija var rasties pēc IVIg ievadīšanas pastiprinātas eritrocītu (Er) sabrukšanas dēļ. IVIg recipienti jāuzrauga, vai viņiem neattīstās hemolīzes klīniskās pazīmes un simptomi (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Mijiedarbība ar seroloģiskajiem testiem

Pēc imūnglobulīnu injekcijas dažādo pasīvi pārnesto antivielu īslaicīgais pieaugums pacienta asinīs var radīt viltus pozitīvus seroloģisko testu rezultātus.

Antivielu pret eritrocītu antigēniem, piemēram, A, B, D, pasīva pārnešana var ietekmēt dažus ar eritrocītu antivielām saistītus seroloģiskos testus, piemēram, tiešo antiglobulīna testu (DAT, tiešo Kumbsa testu).

Slimību izraisītāju pārnešana

Standarta pasākumi, lai novērstu infekcijas, lietojot zāles, kas izgatavotas no cilvēka asinīm vai plazmas, ietver donoru atlasi, donoru asiņu un plazmas fondu izmeklēšanu uz specifiskiem infekciju marķieriem un efektīvu ražošanas etapu iekļaušanu vīrusu inaktivācijai/atdalīšanai. Arī veicot šādus pasākumus, pilnībā nevar izslēgt infekciju pārneses iespēju, ja ievada zāles, kas izgatavotas no cilvēka asinīm vai plazmas. Tas attiecas arī uz nezināmiem vai jauniem vīrusiem un citiem patogēniem.

Tiek uzskatīts, ka veiktie pasākumi ir efektīvi pret apvalkotiem vīrusiem, tādiem kā HIV, HBV un HCV, kā arī pret neapvalkotiem vīrusiem HAV un parvovīrusu B19.

Klīniskie pētījumi pārliecinoši pierāda, ka imūnglobulīnu ievadīšanas laikā netiek pārnests hepatīts A vai parvovīruss B19, un pastāv pieņēmums, ka svarīga loma drošībai pret vīrusiem ir antivielu saturam.

Katru reizi, lietojot Flebogamma DIF, noteikti jāpieraksta produkta nosaukums un sērijas numurs, lai saglabātu informāciju par konkrētam pacientam ievadīto zāļu sērijas numuru.

Pēcreģistrācijas drošuma pētījums

Pēcreģistrācijas drošuma pētījums uzrādīja, ka, lietojot 100 mg/ml Flebogamma DIF infūzijas, ar infūzijām iespējami saistītas blakusparādības novēroja biežāk nekā tad, ja pacientiem ievadīja

50 mg/ml Flebogamma DIF (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Ievadot Flebogamma DIF bērniem, ieteicams kontrolēt pacienta dzīvībai svarīgos rādītājus.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Dzīvas novājinātas vīrusu vakcīnas

Imūnglobulīna ievadīšana var uz vismaz 6 nedēļu un līdz pat 3 mēnešu periodam vājināt dzīvu novājinātu vakcīnu iedarbību, piemēram, pret masalām, masaliņām, cūciņu un vējbakām. Pēc šo zāļu ievadīšanas vajadzētu ievērot vismaz 3 mēnešu intervālu pirms vakcinācijas ar dzīvu novājinātu vīrusu vakcīnu. Masalu gadījumā šī vājinošā ietekme var saglabāties līdz pat vienam gadam. Tādēļ pacientiem, kuri saņem vakcīnu pret masalām, ir jāpārbauda antivielu titrs.

Pediatriskā populācija

Paredzams, ka pediatriskā populācijā varētu novērot to pašu mijiedarbību kā pieaugušajiem pacientiem.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Šo zāļu lietošanas drošums grūtniecēm nav pārbaudīts kontrolētos klīniskos pētījumos, tādēļ sievietēm grūtniecības laikā un barošanas ar krūti periodā tās jālieto piesardzīgi. Ir pierādīts, ka IVIg zāles šķērso placentu, pastiprināti pēc trešā trimestra. Klīniskā pieredze ar imūnglobulīniem liek domāt, ka nav sagaidāma kaitīga ietekme uz grūtniecības norisi vai augli un jaundzimušo.

Barošana ar krūti

Imūnglobulīni izdalās mātes pienā un var veicināt jaundzimušā aizsardzību pret patogēniem, kas organismā nokļūst caur gļotādu.

Fertilitāte

Klīniskā pieredze, kas iegūta, lietojot imūnglobulīnus, liecina, ka nav paredzama kaitīga ietekme uz fertilitāti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Dažas ar Flebogamma DIF saistītās nevēlamās blakusparādības, piemēram, reibonis, var traucēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pacientiem, kuriem ārstēšanas laikā rodas nevēlamas blakusparādības, pirms transportlīdzekļu vadīšanas un mehānismu apkalpošanas jānogaida, kamēr tās pāries.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Reizēm var novērot tādas nelabvēlīgas blakusparādības kā drebuļus, galvassāpes, reiboņus, drudzi, vemšanu, alerģiskas reakcijas, sliktu dūšu, sāpes locītavās, zemu asinsspiedienu un sāpes muguras lejas daļā.

Reti cilvēka normālais imūnglobulīns var izraisīt pēkšņu asinsspiediena pazemināšanos un atsevišķos gadījumos anafilaktisko šoku pat tad, ja iepriekšējā ievadīšanas reizē nav novērota paaugstināta jutība.

Ievadot cilvēka normālo imūnglobulīnu, ir novēroti pārejoša aseptiska meningīta gadījumi un reti pārejošu ādas reakciju gadījumi. Pacientiem ir novērotas pārejošas hemolītiskas reakcijas, sevišķi tādiem, kam ir A, B un AB asinsgrupa. Retos gadījumos hemolītiska anēmija, kam nepieciešama asins pārliešana, var rasties pēc augstas devas IVIg ievadīšanas (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Ir novērota kreatinīna līmeņa paaugstināšanās un/vai akūta nieru mazspēja.

Ļoti reti: tādas tromboemboliskas reakcijas kā miokarda infarkts, insults, plaušu embolija un dziļo vēnu tromboze.

Par drošumu attiecībā uz slimību izraisītāju pārnešanu skatīt 4.4. apakšpunktu.

Nevēlamo blakusparādību kopsavilkums tabulas veidā

Novērots, ka nevēlamo blakusparādību palielinātais biežums klīniskajos pētījumos, iespējams, ir saistīts ar palielinātu infūzijas ātrumu (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Tālāk redzamā tabula ir izveidota saskaņā ar MedDRA orgānu sistēmu klasifikāciju (SOC un ieteicamā terminoloģija).

Biežumu vērtē pēc šādiem kritērijiem:

ļoti bieži (>1/10)

bieži (>1/100 līdz <1/10)

retāk (>1/1 000 līdz <1/100)

reti (>1/10 000 līdz <1/1 000)

ļoti reti (<1/10 000)

nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Blakusparādību biežums klīniskajos pētījumos ar Flebogamma DIF 100 mg/ml

MedDRA orgānu sistēmas

Blakusparādība

Biežums

klase

 

 

 

Infekcijas un infestācijas

Gripa, urīnceļu infekcija

Retāk

Asins un limfātiskās sistēmas

Bicitopēnija, leikopēnija

Retāk

traucējumi

 

 

Vielmaiņas un uztures

Anoreksija

Retāk

traucējumi

 

 

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes

Ļoti bieži

 

Reibonis, saknīšu sindroms, vazovagāla

Retāk

 

sinkope, trīce

 

Acu bojājumi

Konjunktivīts, makulopātija, fotofobija

Retāk

Ausu un labirinta bojājumi

Acu sāpes, vertigo

Retāk

Sirds funkcijas traucējumi

Tahikardija

Bieži

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Hipotensija

Bieži

 

Diastoliska hipertensija, piesarkums,

Retāk

 

hematoma, hipertensija, sistoliska hipertensija,

 

 

tromboze

 

Elpošanas sistēmas traucējumi,

Izdalījumi no deguna uz rīkles mugurējās

Retāk

krūšu kurvja un videnes

sieniņas, sāpes deguna blakusdobumos, sēkšana

 

slimības

 

 

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Slikta dūša

Bieži

 

Vēdera uzpūšanās, sāpes vēderā, sāpes pakrūtē,

Retāk

 

caureja, flatulence, vemšana

 

Ādas un zemādas audu bojājumi

Pinnes, ekhimoze, eritēma, nieze, izsitumi

Retāk

Skeleta-muskuļu un saistaudu

Muguras sāpes, mialģija

Bieži

sistēmas bojājumi

Artralģija, muskuļu spazmas, muskuļu

Retāk

 

saspringums, kakla sāpes, sāpes ekstremitātē

 

Vispārēji traucējumi un

Sāpes, drudzis, drebuļi

Bieži

reakcijas ievadīšanas vietā

Diskomforta sajūta krūtīs, sāpes krūtīs, drebuļi,

Retāk

 

nogurums, aukstuma sajūta, nervozitāte, gripai

 

 

līdzīga saslimšana, ar infūziju saistīta reakcija,

 

 

eritēma infūzijas vietā, sāpes infūzijas vietā,

 

 

reakcija infūzijas vietā, vājuma sajūta, perifēra

 

 

tūska

 

MedDRA orgānu sistēmas

Blakusparādība

Biežums

klase

 

 

 

Izmeklējumi

Paaugstināta ķermeņa temperatūra

Bieži

 

Pazemināts diastoliskais asinsspiediens,

Retāk

 

paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts

 

 

sistoliskais asinsspiediens, samazināta

 

 

hemoglobīna koncentrācija, paātrināta

 

 

sirdsdarbība

 

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Visbiežāk pēcreģistrācijas periodā ziņotās blakusparādības abām koncentrācijām bija sāpes krūtīs, piesarkums, paaugstināts un pazemināts asinsspiediens, vājuma sajūta, aizdusa, slikta dūša, vemšana, drudzis, muguras sāpes, galvassāpes un drebuļi.

Pediatriskā populācija

Novērtēja zāļu lietošanas drošuma rezultātus, kas iegūti 4 pediatriskiem pacientiem (17 gadiem) PID pētījumā un 12 bērniem (vecumā no 3 līdz 16 gadiem) ITP pētījumā. Novērots, ka galvassāpju, drebuļu, drudža, sliktas dūšas, vemšanas, hipotensijas, paātrinātas sirdsdarbības un muguras sāpju sastopamība bērniem bija lielāka nekā pieaugušajiem. Par cianozi ziņots vienam bērnam, bet pieaugušajiem ne. Dzīvībai svarīgo rādītāju novērtējums pediatriskās populācijas klīniskajos pētījumos neliecināja par nekāda veida klīniski nozīmīgām izmaiņām.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Pārdozēšana var izraisīt šķidruma pārslodzi un paaugstinātu viskozitāti, īpaši riska pacientiem, to vidū gados vecākiem pacientiem vai pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.

Pediatriskā populācija

Nav informācijas par Flebogamma DIF pārdozēšanu bērniem. Tomēr, līdzīgi kā pieaugušo populācijā, pārdozēšana var izraisīt šķidruma pārslodzi un paaugstinātu viskozitāti, tāpat kā lietojot jebkādu citu intravenozi ievadāmu imūnglobulīnu.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: imūnie serumi un imūnglobulīni: cilvēka normālie imūnglobulīni intravaskulārai ievadīšanai; ATĶ kods: J06BA02.

Cilvēka normālais imūnglobulīns satur pamatā funkcionāli neskartu imūnglobulīnu G (IgG) ar plašu antivielu spektru pret infekciju izraisītājiem.

Cilvēka normālais imūnglobulīns satur IgG antivielas, kādas ir sastopamas normālā populācijā. To parasti gatavo no apvienota plazmas materiāla, kas iegūts vismaz no 1000 donoriem. Imūnglobulīna apakšklašu sadalījums ir līdzīgs sadalījumam dabīgā cilvēka plazmā.

Ar atbilstošām cilvēka normālā imūnglobulīna devām var paaugstināt patoloģiski zemu imūnglobulīna G līmeni līdz normālam līmenim.

Darbības mehānisms citu indikāciju gadījumā, izņemot aizstājterapiju, nav pilnīgi skaidrs, bet ietver imūnmodulējošu iedarbību.

Trīs klīniskie pētījumi tika veikti ar Flebogamma DIF, viens aizstājterapijas gadījumā pacientiem ar primāro imūndeficītu (pieaugušajiem un bērniem, kas sasnieguši 6 gadu vecumu) un divi imūnmodulācijas gadījumā pacientiem ar imūntrombocitopēnisku purpuru (viens – pieaugušiem pacientiem, bet otrs – pieaugušajiem un bērniem no 3 līdz 16 gadu vecumam).

Pēcreģistrācijas drošuma pētījumā par 66 pacientiem, kas lietoja 100 mg/ml Flebogamma DIF, ar infūzijām iespējami saistītas blakusparādības novēroja biežāk (18,46%, n = 24/130) nekā tad, ja pacientiem ievadīja 50 mg/ml Flebogamma DIF (2,22%, n = 3/135). Taču vienam pacientam, ko ārstēja ar 100 mg/ml Flebogamma DIF, pēc visām infūzijām radās vieglas galvassāpes, bet citam pacientam pēc 2 infūzijām novēroja 2 drudža epizodes. Būtisks ir fakts, ka šo 2 pacientu dēļ infūzijas ar reakcijām šajā grupā reģistrētas biežāk. Citu pacientu, kam nevēlamas blakusparādības radās vairāk nekā vienas infūzijas reizē, nevienā no abām grupām nebija.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Pēc intravenozas cilvēka normālā imūnglobulīna ievadīšanas, tas nekavējoties un pilnībā ir bioloģiski pieejams pacienta asinsritē. Tas izplatās relatīvi ātri plazmā un ekstravaskulārajā šķidrumā; pēc aptuveni 3–5 dienām tiek sasniegts līdzsvars starp intra- un ekstravaskulāro telpu.

Flebogamma DIF 100 mg/ml eliminācijas pusperiods ir 34–37 dienas. Šis eliminācijas pusperiods katram pacientam var būt dažāds, it īpaši pacientiem ar primāro imūndeficītu.

IgG un IgG kompleksi sabrūk un rodas retikuloendoteliālās sistēmas šūnas.

Pediatriskā populācija

Nav paredzams, ka pediatriskai populācijai varētu novērot atšķirīgas farmakokinētiskās īpašības.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Vienreizējas devas toksicitātes pētījumi tika veikti ar žurkām un pelēm. Flebogamma DIF neklīniskie pētījumi, kuros maksimālās devas bija līdz 2500 mg/kg, liecināja par Flebogamma DIF preparāta drošumu, tā kā dzīvniekiem netika novēroti nāves gadījumi vai citas nevēlamās pazīmes, kas attiecas uz elpošanas, asinsrites un centrālo nervu sistēmu.

Atkārtotu devu toksicitātes un reproduktīvās toksicitātes pētījumi ir nepraktiski antivielu ievadīšanas un interferences dēļ. Pētījumi par zāļu ietekmi uz jaundzimušo imūnsistēmu nav veikti.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

D sorbīts

Ūdens injekcijām

6.2.Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Nesasaldēt.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

50 ml, 100 ml vai 200 ml flakoni (II klases stikls) ar aizbāzni (hlorbutilgumija).

Iepakojuma lielums: 1 flakons.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Zāles pirms lietošanas ir jāsasilda līdz istabas vai ķermeņa temperatūrai.

Šķīdumam jābūt dzidram vai viegli opalescējošam un bezkrāsainam vai bāli dzeltenam. Šķīdumus, kas ir duļķaini vai satur nogulsnes, nedrīkst lietot.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Instituto Grifols, S.A.

Can Guasc, 2 - Parets del Vallès 08150 Barselona – Spānija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/07/404/006-008

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 23. augusts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 30. augusts

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

MM/GGGG

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas