Raksts satur
- 1. ZĀĻU NOSAUKUMS
- 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
- 3. ZĀĻU FORMA
- 4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
- 1. tabula. Genvoya atsevišķo sastāvdaļu un citu zāļu mijiedarbība
- 2. tabula. Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā
- 5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
- 3. tabula. Apkopoti dati par viroloģisko iznākumu 48. un 144. nedēļā pētījumā GS-US-292-0104 un GS-US-292-0111a,b
- 4. tabula. Viroloģiskais iznākums 48.a un 96.b nedēļā pētījumā GS-US-292-0109
- 5. tabula. Elvitegravīra, kobicistata, emtricitabīna un tenofovīra alafenamīda farmakokinētika ar pretretrovīrusiem iepriekš neārstētiem pusaudžiem un pieaugušajiem
- 6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
- 7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
- 8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
- 9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
- 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām blakusparādībām.
1.ZĀĻU NOSAUKUMS
Genvoya 150 mg/150 mg/200 mg/10 mg apvalkotās tabletes.
2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra tablete satur 150 mg elvitegravīra (elvitegravir), 150 mg kobicistata (cobicistat), 200 mg emtricitabīna (emtricitabine) un tenofovīra alafenamīda fumarātu, kas atbilst 10 mg tenofovīra alafenamīda (tenofovir alafenamide).
Palīgvielas ar zināmu iedarbību
Katra tablete satur 61 mg laktozes (monohidrāta veidā).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3.ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete (tablete).
Zaļa kapsulas formas apvalkotā tablete, tās izmērs ir 19 mm x 8,5 mm, ar iespiestu uzrakstu „GSI” vienā tabletes pusē un „510” otrā tabletes pusē.
4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1.Terapeitiskās indikācijas
Genvoya ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem un pusaudžiem (vecumā no 12 gadiem un ar ķermeņa masu vismaz 35 kg), kuriem ir cilvēka imūndeficīta
4.2.Devas un lietošanas veids
Terapija jāuzsāk HIV infekcijas ārstēšanā pieredzējušam ārstam.
Devas
Pieaugušie un pusaudži vecumā no 12 gadiem un ar ķermeņa masu vismaz 35 kg
Viena tablete reizi dienā kopā ar uzturu.
Ja pacients izlaidis Genvoya devas lietošanu 18 stundu laikā kopš paredzētā lietošanas laika, pacientam jālieto Genvoya deva, cik ātri vien iespējams kopā ar uzturu, un tad jāatsāk nākamo devu lietošana atbilstoši parastajam plānam. Ja pacients izlaidis Genvoya devas lietošanu un ir pagājušas vairāk nekā 18 stundas kopš paredzētā lietošanas laika, pacientam deva ir jāizlaiž un jāatsāk nākamo devu lietošana atbilstoši parastajam plānam.
Ja 1 stundas laikā pēc Genvoya lietošanas pacientam sākas vemšana, jālieto otra tablete.
Gados vecāki cilvēki
Nav nepieciešama Genvoya devas pielāgošana gados vecākiem pacientiem (skatīt 5.1. un 5.2. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Nav nepieciešama Genvoya devas pielāgošana pieaugušajiem vai pusaudžiem (vecumā no 12 gadiem un ar ķermeņa masu vismaz 35 kg), kam paredzamais kreatinīna klīrenss (CrCl) ir ≥ 30 ml/min.
Genvoya terapiju nedrīkst uzsākt pacientiem, kuriem paredzamais CrCl ir < 30 ml/min, jo dati par Genvoya lietošanu šajā populācijā ir ierobežoti (skatīt 5.1. un 5.2. apakšpunktu).
Genvoya lietošana jāpārtrauc pacientiem, kuriem paredzamais CrCl ārstēšanas laikā kļūst mazāks par 30 ml/min (skatīt 5.1. un 5.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Nav nepieciešama Genvoya devas pielāgošana pacientiem ar viegliem (A klase pēc
Pediatriskā populācija
Genvoya drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 12 gadiem vai ar ķermeņa masu < 35 kg, līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami.
Lietošanas veids
Genvoya tabletes jālieto reizi dienā, perorāli, kopā ar uzturu (skatīt 5.2. apakšpunktu). Apvalkoto tableti nedrīkst sakošļāt, sasmalcināt vai sadalīt.
4.3.Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
Vienlaicīga lietošana ar šādām zālēm, jo iespējamas nopietnas vai dzīvībai bīstamas nevēlamas blakusparādības vai viroloģiskās atbildes reakcijas zudums un rezistences veidošanās pret Genvoya (skatīt 4.5. apakšpunktu):
•alfa
•antiaritmiskie līdzekļi: amiodarons, hinidīns;
•antikonvulsanti: karbamazepīns, fenobarbitāls, fenitoīns;
•antimikobakteriāli līdzekļi: rifampicīns;
•melno rudzu graudu alkaloīdu atvasinājumi: dihidroergotamīns, ergometrīns, ergotamīns;
•
•augu izcelsmes zāles: asinszāle (hypericum perforatum);
•HMG
•neiroleptiskie līdzekļi: pimozīds;
•
•nomierinošie/miega līdzekļi: perorāli lietots midazolāms, triazolāms.
4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Lai gan ir pierādīts, ka efektīva vīrusu supresija, lietojot pretretrovīrusu terapiju, būtiski mazina seksuālas transmisijas risku, nevar izslēgt noteiktu atlikušo risku. Jāveic piesardzības pasākumi transmisijas novēršanai saskaņā ar nacionālajām vadlīnijām.
Pacienti ar HIV un B vai C hepatīta vīrusa vienlaicīgu infekciju
Pacientiem ar hronisku B vai C hepatīta infekciju, kas tiek ārstēti ar pretretrovīrusu terapiju, ir palielināts smagu un, iespējams, letālu aknu nevēlamo blakusparādību risks.
Genvoya drošums un efektivitāte pacientiem, kuri vienlaicīgi inficēti ar
Tenofovīra alafenamīds ir aktīvs pret B hepatīta vīrusu (HBV). Genvoya terapijas pārtraukšana pacientiem, kuri vienlaicīgi inficēti ar HIV un HBV, var būt saistīta ar smagu, akūtu hepatīta paasinājumu. Pacienti, kuri vienlaicīgi inficēti ar HIV un HBV, kuri pārtrauc Genvoya lietošanu, stingri jāuzrauga, veicot gan klīnisku, gan laboratorisku novērošanu vismaz vairākus mēnešus pēc ārstēšanas pārtraukšanas.
Aknu slimība
Genvoya drošums un efektivitāte pacientiem ar nozīmīgām aknu slimībām nav pierādīta.
Pacientiem ar iepriekš pastāvošiem aknu darbības traucējumiem, tostarp hronisku aktīvu hepatītu, kombinētas pretretrovīrusu terapijas (combination antiretroviral therapy, CART) laikā biežāk rodas aknu darbības novirzes, un tāpēc šie pacienti jāuzrauga atbilstoši standarta praksei. Ja šiem pacientiem ir vērojamas aknu slimības pasliktināšanās pazīmes, jāapsver īslaicīgas vai pilnīgas ārstēšanas pārtraukšanas nepieciešamība.
Ķermeņa masa un vielmaiņas raksturlielumi
Pretretrovīrusu terapijas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes līmenis asinīs. Šīs izmaiņas daļēji var būt saistītas ar slimības kontroli un ar dzīvesveidu. Dažos gadījumos iegūti pierādījumi par terapijas ietekmi uz lipīdu līmeni, bet nav pārliecinošu pierādījumu, kas ķermeņa masas palielināšanos ļautu saistīt ar kādu noteiktu ārstēšanas līdzekli. Par lipīdu un glikozes līmeņa kontroli asinīs sniegta atsauce uz oficiālām HIV ārstēšanas vadlīnijām. Lipīdu līmeņa traucējumi jāārstē atbilstoši klīniskām indikācijām.
Mitohondriju disfunkcija pēc iedarbības in utero
Nukleoz(t)īdu analogi var ietekmēt mitohondriju funkciju dažādā pakāpē, bet visizteiktākā ietekme ir vērojama, lietojot stavudīnu, didanozīnu un zidovudīnu. Ir ziņojumi par mitohondriju disfunkciju HIV negatīviem zīdaiņiem, kas in utero un/vai postnatāli ir bijuši pakļauti nukleozīdu analogu iedarbībai; tas galvenokārt attiecas uz ārstēšanu ar terapijas shēmām, kas satur zidovudīnu. Galvenās nevēlamās blakusparādības, par kurām ir ziņots, ir hematoloģiski traucējumi (anēmija, neitropēnija) un metabolisma traucējumi (hiperlaktātēmija, hiperlipāzēmija). Šīs nevēlamās blakusparādības bieži ir bijušas pārejošas. Reti ir ziņots par vēlīniem neiroloģiskiem traucējumiem (hipertonusu, krampjiem, izmainītu uzvedību). Pašlaik nav zināms, vai šādi neiroloģiskie traucējumi ir pārejoši vai paliekoši. Šīs atrades jāizvērtē katram bērnam, kas in utero bijis pakļauts nukleoz(t)īdu analogu iedarbībai un kam novēro smagas un nezināmas etioloģijas klīniskās atrades, īpaši neiroloģiskās atrades. Šīs atrades neietekmē esošās nacionālās rekomendācijas par antiretrovīrusu terapijas lietošanu grūtniecēm, lai novērstu HIV vertikālo transmisiju.
Imūnsistēmas reaktivācijas sindroms
Ar HIV inficētiem pacientiem, kuriem, uzsākot CART, ir smags imūndeficīts, var parādīties iekaisuma reakcija uz asimptomātiskiem vai esošiem oportūniskajiem patogēnajiem mikroorganismiem. Iekaisuma reakcija var novest pie smaga klīniskā stāvokļa vai pasliktināt simptomu izpausmes. Parasti šādas reakcijas ir novērotas dažu pirmo nedēļu vai mēnešu laikā pēc CART uzsākšanas. Nozīmīgākie šādu reakciju piemēri ir citomegalovīrusu izraisīts tīklenes iekaisums, ģeneralizētas un/vai vietējas
mikobakteriālas infekcijas un Pneumocystis jirovecii pneimonija. Visas iekaisuma reakciju pazīmes ir jāizvērtē, un nepieciešamības gadījumā jāordinē ārstēšana.
Ziņots arī par imūnsistēmas reaktivācijas izraisītiem autoimūniem traucējumiem (piemēram, Greivsa slimību), tomēr ziņotais laiks līdz šādu traucējumu sākumam var būt atšķirīgs, un šie notikumi var veidoties daudzus mēnešus pēc terapijas uzsākšanas.
Oportūnistiskas infekcijas
Pacientiem, kuri saņem Genvoya vai kādu citu pretretrovīrusu terapiju, vēl aizvien var rasties oportūnistiskas infekcijas un citas HIV infekcijas komplikācijas, tādēļ viņiem jāatrodas ar HIV saistītu slimību ārstēšanā pieredzējušu ārstu stingrā klīniskā uzraudzībā.
Osteonekroze
Tiek ziņots par osteonekrozes gadījumiem, īpaši pacientiem ar progresējošu
Nefrotoksicitāte
Nevar izslēgt iespējamu nefrotoksicitātes risku, kas rodas no hroniskas tenofovīra iedarbības mazās devās, tenofovīra alafenamīda lietošanas dēļ (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Citu zāļu vienlaicīga lietošana
Dažas zāles nedrīkst lietot vienlaicīgi ar Genvoya (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).
Genvoya nedrīkst lietot vienlaicīgi ar citām pretretrovīrusu zālēm (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Genvoya nedrīkst lietot vienlaicīgi ar zālēm, kas satur tenofovīra alafenamīdu, tenofovīra disoproksilu, lamivudīnu vai adefovīra dipivoksilu, ko lieto HBV infekcijas ārstēšanai (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Kontracepcijas prasības
Sievietēm reproduktīvā vecumā jālieto vai nu hormonālās kontracepcijas līdzeklis, kas satur vismaz 30 µg etinilestradiola un progestagēnu norgestimātu, vai arī jālieto alternatīva uzticama kontracepcijas metode (skatīt 4.5. un 4.6. apakšpunktu). Ietekme, kādu rada Genvoya vienlaicīga lietošana ar perorālās kontracepcijas līdzekļiem, kas satur progestagēnu, kas nav norgestimāts, nav zināma, un tāpēc no tās vajadzētu izvairīties.
Palīgvielas
Genvoya satur laktozes monohidrātu. Tādēļ, šīs zāles nedrīkst lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai
4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Genvoya nedrīkst lietot vienlaicīgi ar citām pretretrovīrusu zālēm. Tāpēc nav norādīta informācija par zāļu mijiedarbību ar citiem pretretrovīrusu līdzekļiem (ieskaitot PI un nenukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitorus [NNRTI]) (skatīt 4.4. apakšpunktu). Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.
Genvoya nedrīkst lietot vienlaicīgi ar zālēm, kas satur tenofovīra alafenamīdu, tenofovīra disoproksilu, lamivudīnu vai adefovīra dipivoksilu, ko lieto HBV infekcijas ārstēšanai.
Elvitegravīrs
Elvitegravīrs galvenokārt metabolizējas ar CYP3A starpniecību, un zāles, kas inducē vai inhibē CYP3A, var ietekmēt elvitegravīra iedarbību. Genvoya lietošana vienlaicīgi ar zālēm, kas inducē CYP3A, var izraisīt mazāku elvitegravīra koncentrāciju plazmā un samazināt Genvoya terapeitisko iedarbību (skatīt „Vienlaicīga lietošana kontrindicēta” un 4.3. apakšpunktu). Elvitegravīrs var inducēt CYP2C9 un/vai inducējamos uridīna difosfāta glikuronoziltransferāzes (UGT) enzīmus, tādējādi samazinot šo enzīmu substrātu koncentrāciju plazmā.
Kobicistats
Kobicistats ir spēcīgs uz mehānismu balstīts CYP3A inhibitors un arī CYP3A substrāts. Kobicistats ir arī vājš CYP2D6 inhibitors, un tā metabolizēšanās nelielā apjomā norit ar CYP2D6 starpniecību. Zāles, kas inhibē CYP3A, var samazināt kobicistata klīrensu, tādēļ palielinās kobicistata koncentrācija plazmā.
Būtiskam kopējās iedarbības pieaugumam, lietojot vienlaicīgi ar kobicistatu, visvairāk pakļautas zāles, kas galvenokārt atkarīgas no CYP3A metabolisma un kam ir izteikts pirmā loka metabolisms (skatīt „Vienlaicīga lietošana kontrindicēta” un 4.3. apakšpunktu).
Kobicistats ir šādu transportieru inhibitors:
Emtricitabīns
In vitro un zāļu farmakokinētiskās mijiedarbības klīniskajos pētījumos pierādīts, ka CYP mediētas mijiedarbības potenciāls starp emtricitabīnu un citām zālēm ir neliels. Emtricitabīna vienlaicīga lietošana ar zālēm, kas eliminējas aktīvas tubulārās sekrēcijas ceļā, var izraisīt emtricitabīna un/vai vienlaicīgi lietoto zāļu koncentrācijas palielināšanos. Zāles, kas pavājina nieru darbību, var izraisīt emtricitabīna koncentrācijas palielināšanos.
Tenofovīra alafenamīds
Tenofovīra alafenamīdu transportē
Vienlaicīga lietošana kontrindicēta
Genvoya vienlaicīga lietošana ar dažām zālēm, kas galvenokārt metabolizējas ar CYP3A starpniecību, var palielināt šo zāļu koncentrāciju plazmā un izraisīt nopietnas vai dzīvībai bīstamas nevēlamas blakusparādības, piemēram, perifēru vazospazmu vai išēmiju (piemēram, dihidroergotamīns, ergotamīns, ergometrīns), miopātiju, ieskaitot rabdomiolīzi (piemēram, simvastatīns, lovastatīns) vai ilgstošu vai pastiprinātu sedāciju vai elpošanas nomākumu (piemēram, perorāli lietots midazolāms vai triazolāms). Genvoya vienlaicīga lietošana ar citām zālēm, kas galvenokārt metabolizējas ar CYP3A
starpniecību, piemēram, amiodaronu, hinidīnu, cisaprīdu, pimozīdu, alfuzosīnu un sildenafilu plaušu hipertensijas ārstēšanai, ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Genvoya vienlaicīga lietošana ar dažām zālēm, kas inducē CYP3A, piemēram, asinszāle (hypericum perforatum), rifampicīns, karbamazepīns, fenobarbitāls un fenitoīns var ievērojami samazināt kobicistata un elvitegravīra koncentrāciju plazmā, tādējādi izraisot terapeitiskās iedarbības zudumu un rezistences attīstību (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Citas mijiedarbības
Kobicistats un tenofovīra alafenamīds nav cilvēka UGT1A1 inhibitori in vitro. Nav zināms, vai kobicistats, emtricitabīns vai tenofovīra alafenamīds ir citu UGT enzīmu inhibitori.
Mijiedarbības starp Genvoya sastāvdaļām un iespējami vienlaicīgi lietotām zālēm norādītas tālāk 1. tabulā (darbības pastiprināšanās apzīmēta ar „↑”, samazināšanās ar „↓”, bez izmaiņām ar „↔”). Aprakstītā mijiedarbība ir pamatota ar pētījumiem par Genvoya vai Genvoya sastāvdaļām (elvitegravīru, kobicistatu, emtricitabīnu un tenofovīra alafenamīdu), kas lietotas atsevišķi un/vai kombinācijā, vai atspoguļo iespējamo mijiedarbību, lietojot Genvoya kopā ar citām zālēm.
1. tabula. Genvoya atsevišķo sastāvdaļu un citu zāļu mijiedarbība
Zāles pēc terapeitiskajām | Ietekme uz zāļu līmeni. | Ieteikumi lietošanai kopā |
grupām | Vidējās AUC, Cmax, Cmin izmaiņas | ar Genvoya |
| procentos1 |
|
PRETINFEKCIJAS LĪDZEKĻI |
|
|
Pretsēnīšu līdzekļi |
|
|
Ketokonazols (200 mg divas reizes | Elvitegravīrs: | Lietojot kopā ar Genvoya, |
dienā)/elvitegravīrs (150 mg reizi | AUC: ↑ 48% | ketokonazola maksimālā dienas |
dienā)2 | Cmin: ↑ 67% | deva nedrīkst pārsniegt 200 mg |
| Cmax: ↔ | dienā. Vienlaicīgas lietošanas |
| Lietojot vienlaicīgi ar Genvoya, var | gadījumā nepieciešama piesardzība |
| un ieteicama klīniskā uzraudzība. | |
| pieaugt ketokonazola un/vai |
|
| kobicistata koncentrācija. |
|
Itrakonazols3 | Nav pētīta mijiedarbība ne ar vienu | Lietojot vienlaicīgi ar Genvoya, |
Vorikonazols3 | no Genvoya sastāvdaļām. | nepieciešama klīniskā uzraudzība. |
Posakonazols3 |
| Lietojot kopā ar Genvoya, |
Flukonazols | Lietojot vienlaicīgi ar kobicistatu, | itrakonazola maksimālā dienas deva |
| var pieaugt itrakonazola, | nedrīkst pārsniegt 200 mg dienā. |
| flukonazola un posakonazola |
|
| koncentrācija. | Ieteicams veikt ieguvuma/riska |
|
| attiecības novērtējumu, lai |
| Lietojot vienlaicīgi ar Genvoya, var | pamatotu vorikonazola un Genvoya |
| pieaugt vai samazināties | vienlaicīgu lietošanu. |
| vorikonazola koncentrācija. |
|
Zāles pēc terapeitiskajām | Ietekme uz zāļu līmeni. | Ieteikumi lietošanai kopā |
grupām | Vidējās AUC, Cmax, Cmin izmaiņas | ar Genvoya |
| procentos1 |
|
Antimikobakteriālie līdzekļi |
|
|
Rifabutīns (150 mg katru otro | Vienlaicīga lietošana ar rifabutīnu, | Genvoya un rifabutīna vienlaicīga |
dienu)/elvitegravīrs (150 mg reizi | spēcīgu CYP3A induktoru, var | lietošana nav ieteicama. |
dienā)/kobicistats (150 mg reizi | ievērojami samazināt kobicistata un |
|
dienā) | elvitegravīra koncentrāciju plazmā, | Ja tomēr šāda kombinācija ir |
| tādējādi izraisot zāļu terapeitiskās | nepieciešama, ieteicamā rifabutīna |
| iedarbības zudumu un rezistences | deva ir 150 mg 3 reizes nedēļā |
| attīstību. | noteiktās dienās (piemēram, |
|
| |
| Rifabutīns: | Pastiprināti jāuzrauga ar rifabutīna |
| AUC: ↔ | lietošanu saistītās nevēlamās |
| Cmin: ↔ | blakusparādības, tostarp |
| Cmax: ↔ | neitropēnija un uveīts, jo ir |
| paredzama | |
| iedarbības palielināšanās. Vēl | |
| AUC: ↑ 525% | lielāka rifabutīna devas |
| Cmin: ↑ 394% | samazināšana nav pētīta. Jāņem |
| Cmax: ↑ 384% | vērā, ka 150 mg deva divreiz nedēļā |
| Elvitegravīrs: | var nesniegt optimālo rifabutīna |
| iedarbības efektu, tādējādi radot | |
| AUC: ↓ 21% | rifamicīna rezistences un ārstēšanas |
| Cmin: ↓ 67% | neveiksmes risku. |
| Cmax: ↔ |
|
| Kobicistats: |
|
| AUC: ↔ |
|
| Cmin: ↓ 66% |
|
| Cmax: ↔ |
|
Zāles pēc terapeitiskajām | Ietekme uz zāļu līmeni. | Ieteikumi lietošanai kopā |
grupām | Vidējās AUC, Cmax, Cmin izmaiņas | ar Genvoya |
| procentos1 |
|
Pretvīrusu līdzekļi C hepatīta ārstēšanai |
| |
Ledipasvīrs (90 mg reizi | Ledipasvīrs: | Vienlaicīgas lietošanas gadījumā |
dienā)/sofosbuvīrs (400 mg reizi | AUC: ↑ 79% | ledipasvīra/sofosbuvīra vai |
dienā)/elvitegravīrs (150 mg reizi | Cmin: ↑ 93% | Genvoya devas pielāgošana nav |
dienā)/kobicistats (150 mg reizi | Cmax: ↑ 65% | nepieciešama. |
dienā)/emtricitabīns (200 mg reizi | Sofosbuvīrs: |
|
dienā)/tenofovīra alafenamīds |
| |
(10 mg reizi dienā)5 | AUC: ↑ 47% |
|
| Cmin: N/A |
|
| Cmax: ↑ 28% |
|
| Sofosbuvīra metabolīts |
|
| AUC: ↔ |
|
| Cmin: ↔ |
|
| Cmax: ↔ |
|
| Sofosbuvīra metabolīts |
|
| AUC: ↑ 48% |
|
| Cmin: ↑ 66% |
|
| Cmax: ↔ |
|
| Elvitegravīrs: |
|
| AUC: ↔ |
|
| Cmin: ↑ 46% |
|
| Cmax: ↔ |
|
| Kobicistats: |
|
| AUC: ↑ 53% |
|
| Cmin: ↑ 225% |
|
| Cmax: ↔ |
|
| Emtricitabīns: |
|
| AUC: ↔ |
|
| Cmin: ↔ |
|
| Cmax: ↔ |
|
| Tenofovīra alafenamīds: |
|
| AUC: ↔ |
|
| Cmin: N/A |
|
| Cmax: ↔ |
|
Zāles pēc terapeitiskajām | Ietekme uz zāļu līmeni. | Ieteikumi lietošanai kopā | |
grupām | Vidējās AUC, Cmax, Cmin izmaiņas | ar Genvoya | |
| procentos1 |
| |
Sofosbuvīrs (400 mg reizi | Sofosbuvīrs: | Vienlaicīgas lietošanas gadījumā | |
dienā)/velpatasvīrs (100 mg reizi | AUC: ↑ 37% | sofosbuvīra/velpatasvīra vai | |
dienā)/elvitegravīrs (150 mg reizi | Cmin: Nav | Genvoya devas pielāgošana nav | |
dienā)/kobicistats (150 mg reizi | nepieciešama. | ||
Cmax: ↔ | |||
dienā)/emtricitabīns (200 mg reizi |
| ||
|
| ||
dienā)/tenofovīra alafenamīds (10 | Sofosbuvīra metabolīts |
| |
mg reizi dienā)5 |
| ||
| AUC: ↑ 48% |
| |
| Cmin: ↑ 58% |
| |
| Cmax: ↔ |
| |
| Velpatasvīrs: |
| |
| AUC: ↑ 50% |
| |
| Cmin: ↑ 60% |
| |
| Cmax: ↑ 30% |
| |
| Elvitegravīrs: |
| |
| AUC: ↔ |
| |
| Cmin: ↔ |
| |
| Cmax: ↔ |
| |
| Kobicistats: |
| |
| AUC: ↔ |
| |
| Cmin: ↑ 103% |
| |
| Cmax: ↔ |
| |
| Emtricitabīns: |
| |
| AUC: ↔ |
| |
| Cmin: ↔ |
| |
| Cmax: ↔ |
| |
| Tenofovīra alafenamīds: |
| |
| AUC: ↔ |
| |
| Cmin: Nav |
| |
| Cmax: ↓ 20% |
| |
Boceprevīrs | Nav pētīta mijiedarbība ne ar vienu | Vienlaicīga lietošana ar boceprevīru | |
| no Genvoya sastāvdaļām. | var nevēlami ietekmēt tenofovīra | |
|
| alafenamīda intracelulāro aktivāciju | |
|
| un klīnisko pretvīrusu efektivitāti, | |
|
| tāpēc Genvoya un boceprevīra | |
|
| vienlaicīga lietošana nav ieteicama. |
Zāles pēc terapeitiskajām | Ietekme uz zāļu līmeni. | Ieteikumi lietošanai kopā |
grupām | Vidējās AUC, Cmax, Cmin izmaiņas | ar Genvoya |
| procentos1 |
|
Makrolīdu grupas antibakteriālie līdzekļi |
| |
Klaritromicīns | Nav pētīta mijiedarbība ne ar vienu | Klaritromicīna deva jānosaka, |
| no Genvoya sastāvdaļām. | pamatojoties uz pacienta kreatinīna |
|
| klīrensu un ņemot vērā kobicistata |
| Vienlaicīga lietošana ar Genvoya | iedarbību uz kreatinīna klīrensu un |
| var mainīt klaritromicīna un/vai | kreatinīna koncentrāciju serumā |
| kobicistata koncentrāciju. | (skatīt 4.8. apakšpunktu). |
|
| Pacientiem, kuriem kreatinīna |
|
| klīrenss ir lielāks par vai vienāds ar |
|
| 60 ml/min: klaritromicīna devas |
|
| pielāgošana nav nepieciešama. |
|
| Pacientiem, kuriem kreatinīna |
|
| klīrenss ir no 30 ml/min līdz |
|
| 60 ml/min: |
|
| klaritromicīna deva jāsamazina par |
|
| 50%. |
Telitromicīns | Nav pētīta mijiedarbība ne ar vienu | Lietojot vienlaicīgi ar Genvoya, |
| no Genvoya sastāvdaļām. | ieteicama klīniskā uzraudzība. |
| Vienlaicīga lietošana ar Genvoya |
|
| var mainīt telitromicīna un/vai |
|
| kobicistata koncentrāciju. |
|
PRETKRAMPJU LĪDZEKĻI |
|
|
Karbamazepīns (200 mg divas | Vienlaicīga lietošana ar | Karbamazepīns samazina |
reizes dienā)/elvitegravīrs (150 mg | karbamazepīnu, spēcīgu CYP3A | elvitegravīra un kobicistata |
reizi dienā)/kobicistats (150 mg | induktoru, var ievērojami samazināt | koncentrāciju plazmā, kas var |
reizi dienā) | kobicistata koncentrāciju plazmā. | izraisīt zāļu terapeitiskās iedarbības |
|
| zudumu un rezistences attīstību. |
| Elvitegravīrs: | Genvoya vienlaicīga lietošana ar |
| AUC: ↓ 69% | karbamazepīnu ir kontrindicēta |
| Cmin: ↓ 97% | (skatīt 4.3. apakšpunktu). |
| Cmax: ↓ 45% |
|
| Kobicistats: |
|
| AUC: ↓ 84% |
|
| Cmin: ↓ 90% |
|
| Cmax: ↓ 72% |
|
| Karbamazepīns: |
|
| AUC: ↑ 43% |
|
| Cmin: ↑ 51% |
|
| Cmax: ↑ 40% |
|
|
| |
| AUC: ↓ 35% |
|
| Cmin: ↓ 41% |
|
| Cmax: ↓ 27% |
|
Zāles pēc terapeitiskajām | Ietekme uz zāļu līmeni. | Ieteikumi lietošanai kopā |
grupām | Vidējās AUC, Cmax, Cmin izmaiņas | ar Genvoya |
| procentos1 |
|
KORTIKOSTEROĪDI |
|
|
Visi kortikosteroīdi, izņemot uz ādas lietojamie |
| |
Kortikosteroīdi, ko primāri | Nav pētīta mijiedarbība ne ar vienu | Genvoya un kortikosteroīdu, ko |
metabolizē CYP3A (ieskaitot | no Genvoya sastāvdaļām. | metabolizē CYP3A (piem., |
betametazonu, budezonīdu, |
| flutikazona propionāts vai citi |
flutikazonu, mometazonu, | Vienlaicīgi lietojot ar Genvoya, šo | inhalējamie vai nazālie |
prednizonu, triamcinolonu). | zāļu koncentrācija plazmā var | kortikosteroīdi) vienlaicīga |
| palielināties , izraisot kortizola | lietošana, var palielināt |
| koncentrācijas samazināšanos | kortikosteroīdu sistēmiskās |
| serumā. | iedarbības attīstības risku, tostarp |
|
| Kušinga sindromu un virsnieru |
|
| nomākumu. |
|
| Vienlaicīga CYP3A metabolizētu |
|
| kortikosteroīdu lietošana nav |
|
| ieteicama, ja vien potenciālais |
|
| ieguvums pacientam neatsver risku, |
|
| šādā gadījumā pacientiem |
|
| nepieciešama kortikosteroīdu |
|
| sistēmiskās iedarbības novērošana. |
|
| Jāapsver alternatīvu kortikosteroīdu |
|
| lietošana, kas ir mazāk atkarīgi no |
|
| CYP3A metabolisma, piemēram, |
|
| beklometazona intranazālās vai |
|
| inhalējamās zāļu formas, jo īpaši |
|
| lietojot ilgstoši. |
ANTACĪDI |
|
|
Magniju/alumīniju saturoša | Elvitegravīrs (antacīda suspensija | Lietojot vienlaicīgi ar antacīdiem, |
antacīda suspensija (20 ml | pēc ± 2 stundām): | elvitegravīra koncentrācija plazmā |
vienreizējā deva)/elvitegravīrs | AUC: ↔ | pazeminās; to izraisa lokālu |
(50 mg vienreizējā deva)/ritonavīrs | Cmin: ↔ | kompleksu veidošanās |
(100 mg vienreizējā deva) | Cmax: ↔ | traktā, nevis kuņģa pH pārmaiņas. |
| Elvitegravīrs (vienlaicīga | Ieteicams ievērot vismaz 4 stundu |
| starplaiku starp Genvoya un | |
| lietošana): | antacīda lietošanu. |
| AUC: ↓ 45% |
|
| Cmin: ↓ 41% | Informāciju par citiem skābi |
| Cmax: ↓ 47% | mazinošiem līdzekļiem (piemēram, |
|
| |
|
| sūkņa inhibitori) skatīt Pētījumi, |
|
| kas veikti ar citām zālēm. |
UZTURA BAGĀTINĀTĀJI |
|
|
Multivitamīni | Nav pētīta mijiedarbība ne ar vienu | Tā kā lietojot vienlaicīgi Genvoya |
| no Genvoya sastāvdaļām. | ar multivitamīniem, elvitegravīra |
|
| katjonu kompleksu veidošanās |
|
| sekas nevar izslēgt, ieteicams |
|
| ieturēt vismaz 4 stundu intervālu |
|
| starp Genvoya un multivitamīnu |
|
| devu lietošanu. |
PERORĀLIE PRETDIABĒTA LĪDZEKĻI |
| |
Metformīns | Nav pētīta mijiedarbība ne ar vienu | Pacientiem, kuri lieto Genvoya, |
| no Genvoya sastāvdaļām. | nepieciešama rūpīga uzraudzība un |
| Lietojot vienlaicīgi ar Genvoya, | metformīna devu pielāgošana. |
|
| |
| kobicistats atgriezeniski inhibē |
|
| MATE1 un var pieaugt metformīna |
|
| koncentrācija. |
|
Zāles pēc terapeitiskajām | Ietekme uz zāļu līmeni. | Ieteikumi lietošanai kopā | |
grupām | Vidējās AUC, Cmax, Cmin izmaiņas | ar Genvoya | |
| procentos1 |
| |
NARKOTISKIE ANALGĒTIĶI |
|
| |
Metadons | Metadons: | Metadona devas pielāgošana nav | |
AUC: ↔ | nepieciešama. | ||
reizi dienā)/kobicistats (150 mg | Cmin: ↔ |
| |
reizi dienā) | Cmax: ↔ |
| |
| Kobicistats: |
| |
| AUC: ↔ |
| |
| Cmin: ↔ |
| |
| Cmax: ↔ |
| |
| Elvitegravīrs: |
| |
| AUC: ↔ |
| |
| Cmin: ↔ |
| |
| Cmax: ↔ |
| |
Buprenorfīns/naloksons (16/4 līdz | Buprenorfīns: | Buprenorfīna/naloksona devas | |
24/6 mg)/elvitegravīrs (150 mg | AUC: ↑ 35% | pielāgošana nav nepieciešama. | |
reizi dienā)/kobicistats (150 mg | Cmin: ↑ 66% |
| |
reizi dienā) | Cmax: ↑ 12% |
| |
| Naloksons: |
| |
| AUC: ↓ 28% |
| |
| Cmax: ↓ 28% |
| |
| Kobicistats: |
| |
| AUC: ↔ |
| |
| Cmin: ↔ |
| |
| Cmax: ↔ |
| |
| Elvitegravīrs: |
| |
| AUC: ↔ |
| |
| Cmin: ↔ |
| |
| Cmax: ↔ |
| |
PERORĀLIE KONTRACEPCIJAS | LĪDZEKĻI |
| |
Norgestimāts | Norelgestromīns: | Nepieciešams ievērot piesardzību, | |
(0,180/0,215/0,250 mg reizi | AUC: ↔ | lietojot Genvoya vienlaicīgi ar | |
dienā)/etinilestradiols (0,025 mg | Cmin: ↔ | hormonālās kontracepcijas līdzekli. | |
reizi | Hormonālās kontracepcijas | ||
Cmax: ↔ | |||
dienā)/emtricitabīns/tenofovīra | līdzeklim jāsatur vismaz 30 µg | ||
| |||
alafenamīds (200/25 mg reizi | Norgestrels: | etinilestradiola un progestagēnu | |
dienā)6 | norgestimātu vai pacientiem jālieto | ||
| AUC: ↔ | alternatīva uzticama kontracepcijas | |
| Cmin: ↔ | metode (skatīt 4.4. un | |
| Cmax: ↔ | 4.6. apakšpunktu). | |
| Etinilestradiols: | Ievērojama progesterona līmeņa | |
| pieauguma ilglaicīgais efekts nav | ||
| AUC: ↔ | ||
| zināms. Ietekme, kādu rada | ||
| Cmin: ↔ | ||
| Genvoya vienlaicīga lietošana ar | ||
| Cmax: ↔ | ||
| perorālās kontracepcijas līdzekļiem, | ||
|
| kas satur progestagēnu, kas nav | |
|
| norgestimāts, nav zināma, un tāpēc | |
|
|
|
Zāles pēc terapeitiskajām |
| Ietekme uz zāļu līmeni. | Ieteikumi lietošanai kopā |
grupām |
| Vidējās AUC, Cmax, Cmin izmaiņas | ar Genvoya |
|
| procentos1 |
|
Norgestimāts (0,180/0,215 mg reizi |
| Norgestimāts: | no tās vajadzētu izvairīties. |
dienā)/etinilestradiols (0,025 mg |
| AUC: ↑ 126% |
|
reizi dienā)/elvitegravīrs (150 mg |
| Cmin: ↑ 167% |
|
reizi dienā)/kobicistats (150 mg |
| Cmax: ↑ 108% |
|
reizi dienā)4 |
| Etinilestradiols: |
|
|
|
| |
|
| AUC: ↓ 25% |
|
|
| Cmin: ↓ 44% |
|
|
| Cmax: ↔ |
|
|
| Elvitegravīrs: |
|
|
| AUC: ↔ |
|
|
| Cmin: ↔ |
|
|
| Cmax: ↔ |
|
|
|
|
|
ANTIARITMISKIE LĪDZEKĻI |
|
|
|
Digoksīns (0,5 mg vienreizējā |
| Digoksīns: | Lietojot digoksīnu kombinācijā ar |
deva)/kobicistats (150 mg |
| AUC: ↔ | Genvoya, ieteicams uzraudzīt |
atkārtotas devas) |
| Cmax: ↑ 41% | digoksīna līmeni. |
Dizopiramīds |
| Nav pētīta mijiedarbība ne ar vienu | Lietojot vienlaicīgi ar Genvoya, |
Flekainīds |
| no Genvoya sastāvdaļām. | nepieciešama piesardzība un |
Sistēmisks lidokaīns |
|
| ieteicama klīniskā uzraudzība. |
Meksiletīns |
| Lietojot vienlaicīgi ar kobicistatu, |
|
Propafenons |
| var pieaugt šo antiaritmisko |
|
|
| līdzekļu koncentrācija. |
|
ANTIHIPERTENSĪVIE LĪDZEKĻI |
|
| |
Metoprolols |
| Nav pētīta mijiedarbība ne ar vienu | Lietojot šīs zāles vienlaicīgi ar |
Timolols |
| no Genvoya sastāvdaļām. | Genvoya, ieteicama klīniskā |
|
|
| uzraudzība un var būt nepieciešama |
|
| Lietojot vienlaicīgi ar kobicistatu, | devas samazināšana. |
|
| var pieaugt |
|
|
| koncentrācija. |
|
Amlodipīns |
| Nav pētīta mijiedarbība ne ar vienu | Lietojot šīs zāles vienlaicīgi ar |
Diltiazēms |
| no Genvoya sastāvdaļām. | Genvoya, ieteicama terapeitiskās |
Felodipīns |
|
| iedarbības un nevēlamo |
Nikardipīns |
| Lietojot vienlaicīgi ar kobicistatu, | blakusparādību klīniskā uzraudzība. |
Nifedipīns |
| var pieaugt kalcija kanālu blokatoru |
|
Verapamils |
| koncentrācija. |
|
ENDOTELĪNA RECEPTORU ANTAGONISTI |
| ||
Bosentāns |
| Nav pētīta mijiedarbība ne ar vienu | Var apsvērt alternatīvu endotelīna |
|
| no Genvoya sastāvdaļām. | receptoru antagonistu lietošanu. |
|
| Šo zāļu un Genvoya vienlaicīga |
|
|
| lietošana var samazināt |
|
|
| elvitegravīra un/vai kobicistata |
|
|
| koncentrāciju, tādējādi izraisot zāļu |
|
|
| terapeitiskās iedarbības zudumu un |
|
|
| rezistences attīstību. |
|
ANTIKOAGULANTI |
|
| |
Varfarīns |
| Nav pētīta mijiedarbība ne ar vienu | Lietojot vienlaicīgi ar Genvoya, |
|
| no Genvoya sastāvdaļām. | ieteicams uzraudzīt starptautisko |
|
|
| standartizēto koeficientu |
|
| Lietojot vienlaicīgi ar Genvoya, var | (international normalised ratio, |
|
| mainīties varfarīna koncentrācija. | INR). INR jāturpina uzraudzīt arī |
|
|
| pirmajās nedēļās pēc Genvoya |
|
|
| terapijas pārtraukšanas. |
Zāles pēc terapeitiskajām | Ietekme uz zāļu līmeni. | Ieteikumi lietošanai kopā |
grupām | Vidējās AUC, Cmax, Cmin izmaiņas | ar Genvoya |
| procentos1 |
|
Dabigatrāns | Nav pētīta mijiedarbība ne ar vienu | Lietojot dabigatrānu vienlaicīgi ar |
| no Genvoya sastāvdaļām. | |
|
| klīniskā uzraudzība. Koagulācijas |
| Lietojot vienlaicīgi ar Genvoya, var | analīzes palīdz identificēt pacientus, |
| pieaugt dabigatrāna koncentrācija. | kuriem ir paaugstināts asiņošanas |
|
| risks pastiprinātās dabigatrāna |
|
| iedarbības dēļ. |
INHALĒJAMIE |
|
|
Salmeterols | Nav pētīta mijiedarbība ne ar vienu | Vienlaicīga salmeterola un |
| no Genvoya sastāvdaļām. | Genvoya lietošana nav ieteicama. |
| Vienlaicīga lietošana ar Genvoya |
|
| var palielināt salmeterola |
|
| koncentrāciju plazmā un izraisīt |
|
| nopietnas vai dzīvībai bīstamas |
|
| nevēlamās blakusparādības. |
|
HMG |
| |
Rosuvastatīns (10 mg vienreizējā | Elvitegravīrs: | Lietojot rosuvastatīnu kopā ar |
deva)/elvitegravīrs (150 mg reizi | AUC: ↔ | elvitegravīru un kobicistatu var |
dienā)/kobicistats (150 mg reizi | Cmin: ↔ | novērot pārejošu rosuvastatīna |
dienā) | Cmax: ↔ | koncentrācijas paaugstināšanos. |
| Rosuvastatīns: | Lietojot rosuvastatīnu kombinācijā |
| ar Genvoya, devas pielāgošana nav | |
| AUC: ↑ 38% | nepieciešama. |
| Cmin: N/A |
|
| Cmax: ↑ 89% |
|
Atorvastatīns | Nav pētīta mijiedarbība ne ar vienu | Vienlaicīga atorvastatīna un |
Pitavastatīns | no Genvoya sastāvdaļām. | Genvoya lietošana nav ieteicama. |
|
| Ja atorvastatīna lietošana ir absolūti |
| Lietojot vienlaicīgi ar elvitegravīru | nepieciešama, jālieto mazākā |
| un kobicistatu, var pieaugt | iespējamā atorvastatīna deva un |
| atorvastatīna un pitavastatīna | jāveic rūpīga drošuma uzraudzība. |
| koncentrācija. | Lietojot Genvoya vienlaicīgi ar |
|
| |
|
| pitavastatīnu, nepieciešams ievērot |
|
| piesardzību. |
Pravastatīns | Nav pētīta mijiedarbība ne ar vienu | Lietojot vienlaicīgi ar Genvoya, |
Fluvastatīns | no Genvoya sastāvdaļām. | devu pielāgošana nav nepieciešama. |
| Lietojot vienlaicīgi ar elvitegravīru |
|
| un kobicistatu, sagaidāma pārejoša |
|
| šo HMG |
|
| inhibitoru koncentrācijas |
|
| paaugstināšanās. |
|
Lovastatīns | Nav pētīta mijiedarbība ne ar vienu | Genvoya lietošana vienlaicīgi ar |
Simvastatīns | no Genvoya sastāvdaļām. | lovastatīnu vai simvastatīnu ir |
|
| kontrindicēta (skatīt |
|
| 4.3. apakšpunktu). |
Zāles pēc terapeitiskajām | Ietekme uz zāļu līmeni. | Ieteikumi lietošanai kopā |
grupām | Vidējās AUC, Cmax, Cmin izmaiņas | ar Genvoya |
| procentos1 |
|
| ||
Sildenafils | Nav pētīta mijiedarbība ne ar vienu | Genvoya lietošana vienlaicīgi ar |
Tadalafils | no Genvoya sastāvdaļām. | sildenafilu plaušu hipertensijas |
Vardenafils | ārstēšanai ir kontrindicēta. | |
|
| |
| metabolizējas ar CYP3A | Lietojot Genvoya vienlaicīgi ar |
| starpniecību. Lietojot vienlaicīgi ar | tadalafilu plaušu hipertensijas |
| Genvoya, var pieaugt sildenafila un | ārstēšanai, nepieciešams ievērot |
| tadalafila koncentrācija plazmā, | piesardzību un var rasties |
| tādējādi palielinot | nepieciešamība apsvērt devas |
| izraisīto nevēlamo blakusparādību | samazināšanu. |
| risku. | Lietojot šīs zāles vienlaicīgi ar |
|
| |
|
| Genvoya erektilās disfunkcijas |
|
| ārstēšanai, ieteicamā vienreizējā |
|
| deva ir ne vairāk kā 25 mg |
|
| sildenafila 48 stundu laikā, ne |
|
| vairāk kā 2,5 mg vardenafila |
|
| 72 stundu laikā vai ne vairāk kā |
|
| 10 mg tadalafila 72 stundu laikā. |
ANTIDEPRESANTI |
|
|
Sertralīns (50 mg vienreizējā | Elvitegravīrs: | Genvoya vienlaicīga lietošana |
deva)/elvitegravīrs (150 mg reizi | AUC: ↔ | neietekmē sertralīna koncentrāciju. |
dienā)/kobicistats (150 mg reizi | Cmin: ↔ | Devas pielāgošana vienlaicīgas |
dienā)/emtricitabīns (200 mg reizi | Cmax: ↔ | lietošanas gadījumā nav |
dienā)/tenofovīra alafenamīds | Tenofovīra alafenamīds: | nepieciešama. |
(10 mg reizi dienā)5 |
| |
| AUC: ↔ |
|
| Cmin: ↔ |
|
| Cmax: ↔ |
|
| Sertralīns: |
|
| AUC: ↔ |
|
| Cmin: ↔ |
|
| Cmax: ↔ |
|
Tricikliskie antidepresanti (TCA) | Nav pētīta mijiedarbība ne ar vienu | Ieteicama rūpīga antidepresanta |
Trazodons | no Genvoya sastāvdaļām. | devas titrēšana un atbildes reakcijas |
Selektīvie serotonīna atpakaļsaistes |
| uzraudzība. |
inhibitori (SSAI) | Lietojot vienlaicīgi ar kobicistatu, |
|
Escitaloprāms | var būt palielināta antidepresantu |
|
| koncentrācija. |
|
IMŪNSUPRESANTI |
|
|
Ciklosporīns | Nav pētīta mijiedarbība ne ar vienu | Lietojot vienlaicīgi ar Genvoya, |
Sirolīms | no Genvoya sastāvdaļām. | ieteicama terapeitiskās iedarbības |
Takrolīms | Lietojot vienlaicīgi ar kobicistatu, | uzraudzība. |
|
| |
| var pieaugt šo imūnsupresantu |
|
| koncentrācija. |
|

Zāles pēc terapeitiskajām | Ietekme uz zāļu līmeni. | Ieteikumi lietošanai kopā |
grupām | Vidējās AUC, Cmax, Cmin izmaiņas | ar Genvoya |
| procentos1 |
|
NOMIERINOŠIE/MIEGA LĪDZEKĻI |
| |
Buspirons | Nav pētīta mijiedarbība ne ar vienu | Vienlaicīga Genvoya un triazolāma |
Klorazepāts | no Genvoya sastāvdaļām. | lietošana ir kontrindicēta (skatīt |
Diazepāms |
| 4.3. apakšpunktu). Citu |
Estazolāms | Triazolāms galvenokārt | nomierinošo/miega līdzekļu |
Flurazepāms | metabolizējas ar CYP3A | lietošanas gadījumā var būt |
Lorazepāms | starpniecību. Vienlaicīga lietošana | nepieciešama devas samazināšana |
Triazolāms | ar Genvoya var palielināt šo zāļu | un ir ieteicama zāļu koncentrācijas |
Zolpidēms | koncentrāciju plazmā un izraisīt | uzraudzība. |
| nopietnas vai dzīvībai bīstamas |
|
| nevēlamās blakusparādības. |
|
| Lietojot vienlaicīgi ar Genvoya, var |
|
| būt palielināta citu benzodiazepīnu, |
|
| arī diazepāma, koncentrācija. |
|
| Pamatojoties uz lorazepāma |
|
|
| |
| ceļiem, lietojot vienlaicīgi ar |
|
| Genvoya nav paredzama ietekme uz |
|
| koncentrāciju plazmā. |
|
Perorāli lietots midazolāms (viena | Midazolāms: | Vienlaicīga Genvoya un perorālā |
2,5 mg deva)/tenofovīra | AUC: ↔ | midazolāma lietošana ir |
alafenamīds (25 mg reizi dienā) | Cmax: ↔ | kontrindicēta (skatīt |
Intravenozi lietots midazolāms | Midazolāms galvenokārt | 4.3. apakšpunktu). |
| ||
(viena 1 mg deva)/tenofovīra | metabolizējas ar CYP3A |
|
alafenamīds (25 mg reizi dienā) | starpniecību. Kobicistata klātbūtnes |
|
| dēļ vienlaicīga lietošana ar |
|
| Genvoya var palielināt šo zāļu |
|
| koncentrāciju plazmā un izraisīt |
|
| nopietnas vai dzīvībai bīstamas |
|
| nevēlamās blakusparādības. |
|
PRETPODAGRAS LĪDZEKĻI |
|
|
Kolhicīns | Nav pētīta mijiedarbība ne ar vienu | Var būt nepieciešama kolhicīna |
| no Genvoya sastāvdaļām. | devas samazināšana. Nav ieteicama |
|
| vienlaicīga Genvoya un kolhicīna |
| Vienlaicīga lietošana ar Genvoya | lietošana pacientiem ar nieru vai |
| var palielināt šo zāļu koncentrāciju | aknu darbības traucējumiem. |
| plazmā. |
|
N/A = nav attiecināms
1Ja pieejami dati no zāļu mijiedarbības pētījumiem.
2Šie pētījumi tika veikti ar elvitegravīru, kas bija papildināts ar ritonavīru.
3Šīs zāles ir vienā grupā, un tām ir līdzīga iespējamā mijiedarbība.
4Šajā pētījumā tika izmantots elvitegravīrs/kobicistats/emtricitabīns/tenofovīra disoproksila fumarāts.
Šis pētījums tika veikts, izmantojot Genvoya.
Šis pētījums tika veikts, izmantojot emtricitabīnu/tenofovīra alafenamīdu.
Pētījumi, kas veikti ar citām zālēm
Pamatojoties uz zāļu mijiedarbības pētījumiem, kas veikti ar Genvoya vai Genvoya sastāvdaļām, nav novērota un nav sagaidāma klīniski nozīmīga mijiedarbība starp Genvoya sastāvdaļām un šādām zālēm: entekavīru, famciklovīru, ribavirīnu, famotidīnu un omeprazolu.
4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Sievietēm reproduktīvā vecumā/kontracepcija vīriešiem un sievietēm
Genvoya lietošanas laikā jālieto efektīva kontracepcijas metode (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).
Grūtniecība
Nav veikti atbilstoši un labi kontrolēti pētījumi par Genvoya vai šo zāļu sastāvdaļu lietošanu sievietēm grūtniecības laikā. Dati par Genvoya lietošanu sievietēm grūtniecības laikā ir ierobežoti (mazāk par 300 grūtniecības iznākumu) vai nav pieejami. Tomēr dati par lielu skaitu (vairāk kā 1 000 grūtniecības iznākumu) sieviešu grūtniecības laikā neuzrāda ne emtricitabīna radītas malformācijas, ne toksisku ietekmi uz augli/jaundzimušo.
Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda tiešu vai netiešu atsevišķi lietota elvitegravīra, kobicistata vai emtricitabīna kaitīgu ietekmi saistītu ar auglības parametriem, grūtniecību, augļa attīstību, dzemdībām vai postnatālo attīstību. Tenofovīra alafenamīda pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda tenofovīra alafenamīda kaitīgu ietekmi uz auglības parametriem, grūtniecību vai augļa attīstību (skatīt
5.3. apakšpunktu).
- Harvoni - Gilead Sciences International Ltd
- Tybost - Gilead Sciences International Ltd
- Descovy - Gilead Sciences International Ltd
- Odefsey - Gilead Sciences International Ltd
- Eviplera - Gilead Sciences International Ltd
- Zydelig - Gilead Sciences International Ltd
Recepšu zāles uzskaitītas. Ražotājs: "Gilead Sciences International Ltd"
Genvoya lietošana grūtniecības laikā pieļaujama tikai tad, ja iespējamais ieguvums atsver iespējamo risku auglim.
Barošana ar krūti
Nav zināms, vai elvitegravīrs, kobicistats vai tenofovīra alafenamīds izdalās cilvēka pienā. Emtricitabīns izdalās cilvēka pienā. Pētījumos ar dzīvniekiem novērots, ka elvitegravīrs, kobicistats un tenofovīrs izdalās pienā.
Informācija par elvitegravīra, kobicistata emtricitabīna un tenofovīra ietekmi uz jaundzimušajiem/zīdaiņiem nav pietiekama. Tāpēc Genvoya nav ieteicams barošanas ar krūti laikā.
Lai izvairītos no HIV pārnešanas zīdaiņiem, HIV inficētām sievietēm nekādā gadījumā nav ieteicams barot zīdaiņus ar krūti.
Fertilitāte
Nav pieejami dati par Genvoya iedarbību uz fertilitāti cilvēkiem. Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda elvitegravīra, kobicistata, emtricitabīna vai tenofovīra alafenamīda ietekmi uz pārošanās vai fertilitātes parametriem (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Pacienti jāinformē, ka ārstēšanas laikā ar Genvoya ziņots par reiboni.
4.8.Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Nevēlamo blakusparādību vērtējuma pamatā ir dati par drošumu no visiem 2. un 3. fāzes pētījumiem, kuros Genvoya saņēma 2 396 pacientu. Visbiežāk ziņotās nevēlamās blakusparādības klīniskajos pētījumos līdz 144. nedēļai bija slikta dūša (11%), caureja (7%) un galvassāpes (6%) (apkopotie dati no 3. fāzes klīniskajiem pētījumiem
Nevēlamo blakusparādību apkopojums tabulas veidā
2. tabulā minētās nevēlamās blakusparādības ir norādītas atbilstoši ķermeņa orgānu sistēmu klasifikācijai un sastopamības biežumam. Biežums definēts šādi: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10) un retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100).

2. tabula. Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā
Sastopamības biežums | Blakusparādība |
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi | |
Retāk: | anēmija1 |
Psihiskie traucējumi |
|
Bieži: | neparasti sapņi |
Retāk | depresija2 |
Nervu sistēmas traucējumi |
|
Bieži: | galvassāpes, reibonis |
Ļoti bieži: | slikta dūša |
Bieži: | caureja, vemšana, sāpes vēderā, vēdera uzpūšanās |
Retāk: | dispepsija |
Ādas un zemādas audu bojājumi | |
Bieži: | izsitumi |
Retāk: | angioneirotiskā tūska1,3, nieze |
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā | |
Bieži: | nespēks |
1Šo nevēlamo blakusparādību nenovēroja Genvoya 3. fāzes klīniskajos pētījumos, bet novēroja emtricitabīna klīniskajos
pētījumos vai pēcreģistrācijas pieredzē, lietojot kopā ar citām pretretrovīrusu zālēm.
2Šo nevēlamo blakusparādību nenovēroja Genvoya 3. fāzes klīniskajos pētījumos, bet novēroja elvitegravīra klīniskajos
pētījumos, lietojot kopā ar citām pretretrovīrusu zālēm.
3Šo nevēlamo blakusparādību novēroja pēcreģistrācijas novērošanas laikā, lietojot emtricitabīnu, bet nenovēroja, lietojot emtricitabīnu randomizētos, kontrolētos klīniskajos pētījumos pieaugušajiem vai HIV klīniskajos pētījumos bērniem. Sastopamības biežuma kategorija „retāk” tika iegūta, izmantojot statistiskos aprēķinus, kam par pamatu izmantots kopējais pacientu skaits, kuri tika pakļauti emtricitabīna iedarbībai šajos klīniskajos pētījumos (n=1 563).
Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts
Vielmaiņas raksturlielumi
Pretretrovīrusu terapijas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes līmenis asinīs (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Imūnsistēmas reaktivācijas sindroms
HIV inficētiem pacientiem, kuriem, uzsākot CART, ir smags imūndeficīts, var parādīties iekaisuma reakcija uz asimptomātiskiem vai esošiem oportūniskajiem patogēnajiem mikroorganismiem. Ziņots arī par autoimūniem traucējumiem (piemēram, Greivsa slimību), tomēr ziņotais laiks līdz šādu traucējumu sākumam var būt atšķirīgs, un šie notikumi var veidoties daudzus mēnešus pēc terapijas uzsākšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Osteonekroze
Ziņots par osteonekrozes gadījumiem, īpaši pacientiem ar vispārzināmiem riska faktoriem, progresējošu
Kreatinīna koncentrācijas serumā izmaiņas
Kobicistats palielina kreatinīna koncentrāciju serumā, inhibējot kreatinīna tubulāro sekrēciju un neietekmējot nieru glomerulu funkciju. Genvoya klīniskajos pētījumos kreatinīna koncentrācija serumā palielinājās 2. ārstēšanas nedēļā un saglabājās konstanta līdz 144. nedēļai. Iepriekš neārstētiem pacientiem pēc 144 ārstēšanas nedēļām sākotnējā vērtība bija mainījusies vidēji par 0,04 ± 0,12 mg/dl (3,5 ± 10,6 μmol/l). 144. nedēļā sākotnējās vērtības vidējā palielināšanās Genvoya grupā bija mazāka nekā elvitegravīra 150 mg/kobicistata 150 mg/emtricitabīna 200 mg/tenofovīra disoproksila (fumarāta) 245 mg (E/C/F/TDF) grupā (atšķirība
Laboratoriski nosakāmo lipīdu raksturlielumu izmaiņas
Pētījumos ar iepriekš neārstētiem pacientiem, abās ārstēšanas grupās 144. nedēļā novērota augstāka šādu lipīdu raksturlielumu koncentrācija tukšā dūšā: kopējais holesterīns, tiešais zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) un augsta blīvuma lipoproteīnu (ABL) holesterīns un triglicerīdi. Šo

raksturlielumu pieauguma mediāna 144. nedēļā no sākumstāvokļa Genvoya grupā bija lielāka nekā E/C/F/TDF grupā (p < 0,001, vērtējot starp ārstēšanas grupām konstatētās atšķirības tukšā dūšā noteiktā kopējā holesterīna, tiešā ZBL un ABL holesterīna un triglicerīdu koncentrācijā). Izmaiņu mediāna (Q1, Q3), vērtējot kopējā holesterīna un ABL holesterīna attiecību 144. nedēļā no sākumstāvokļa, bija 0,2
Pediatriskā populācija
Genvoya drošums ar
Citas īpašas pacientu grupas
Pacienti ar nieru darbības traucējumiem
Genvoya drošums 248 iepriekš neārstētiem pacientiem (n = 6) vai pacientiem ar vīrusu supresiju (n = 242), kuriem bija
Pacienti, kuri vienlaicīgi inficēti ar HIV un HBV
Genvoya drošums vērtēts 72 pacientiem ar HIV/HBV vienlaicīgu infekciju, kuriem veica HIV ārstēšanu atklātā klīniskajā pētījumā
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
4.9.Pārdozēšana
Ja notiek pārdozēšana, jāuzrauga, vai pacientam nerodas toksicitātes pazīmes (skatīt
4.8. apakšpunktu). Ārstēšana Genvoya pārdozēšanas gadījumā ietver vispārējus uzturošus pasākumus, arī organisma stāvokļa svarīgāko rādītāju uzraudzīšanu un pacienta klīniskā stāvokļa novērošanu.
Tā kā elvitegravīrs un kobicistats izteikti saistās ar plazmas proteīniem, nepastāv liela iespēja, ka tos varētu lielā apmērā izdalīt ar hemodialīzi vai peritoneālo dialīzi. Emtricitabīnu var izvadīt no organisma hemodialīzes ceļā; 3 stundas ilgā dialīzē, kas sākas 1,5 stundas laikā pēc emtricitabīna lietošanas, var izvadīt aptuveni 30% no emtricitabīna devas. Tenofovīru var efektīvi izvadīt no organisma hemodialīzes ceļā, un ekstrakcijas koeficients ir aptuveni 54%. Nav zināms, vai emtricitabīnu un tenofovīru var izvadīt ar peritoneālo dialīzi.
5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1.Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: pretvīrusu līdzekļi sistēmiskai lietošanai; pretvīrusu līdzekļi HIV infekcijas ārstēšanai, kombinācijas. ATĶ kods: J05AR18.
Darbības mehānisms
Elvitegravīrs ir
Kobicistats ir selektīvs, uz mehānismu balstīts CYP3A apakšgrupas citohroma P450 (CYP) enzīmu inhibitors. Kobicistats inhibē CYP3A mediēto metabolismu un palielina CYP3A substrātu, piemēram, elvitegravīra, sistēmisko iedarbību, ja CYP3A atkarīga metabolisma dēļ ir ierobežota biopieejamība un saīsināts eliminācijas pusperiods.
Emtricitabīns ir nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitors (NRTI) un
Tenofovīra alafenamīds ir nukleotīdu reversās transkriptāzes inhibitors (NtRTI) un tenofovīra
Pretvīrusu aktivitāte in vitro
Elvitegravīrs, emtricitabīns un tenofovīra alafenamīds uzrādīja sinerģisku pretvīrusu iedarbību šūnu kultūrā. Pētījumos elvitegravīra, emtricitabīna un tenofovīra alafenamīda sinerģiskā pretvīrusu iedarbība saglabājās arī kobicistata klātbūtnē.
Elvitegravīra pretvīrusu aktivitāte pret laboratorijā un klīniski iegūtiem
Kobicistats neuzrāda pretvīrusu aktivitāti pret
Emtricitabīna pretvīrusu aktivitāte pret laboratorijā un klīniski iegūtiem
Tenofovīra alafenamīda pretvīrusu aktivitāte pret laboratorijas un klīniski iegūtiem
Rezistence
In vitro
Samazināta jutība pret elvitegravīru visbiežāk bija saistīta ar primārām integrāzes mutācijām T66I, E92Q un Q148R. Izolētajā šūnu kultūrā tika konstatētas arī citas integrāzes mutācijas – H51Y, F121Y, S147G, S153Y, E157Q un R263K.
In vitro netika novērota rezistence pret kobicistatu, jo tam nepiemīt pretvīrusu aktivitāte.
Samazināta jutība pret emtricitabīnu ir saistīta ar
Iepriekš neārstēti pacienti
Veicot apkopoto datu analīzi, tika noteikts plazmas
12 Genvoya grupas pacientiem ar attīstījušos rezistenci konstatētās mutācijas bija RT mutācijas M184V/I (n = 11) un K65R/N (n = 2) un integrāzes mutācijas T66T/A/I/V (n = 2), E92Q (n = 4), Q148Q/R (n = 1) un N155H (n = 2).
(n = 1) un integrāzes mutācijas E92Q/V (n = 4) un Q148R (n = 2) un N155H/S (n = 3). Vairumā
Fenotipa analīzē pacientiem populācijā, kurā pētīta galīgā rezistences attīstība,
20 pacientiem (35%) E/C/F/TDF grupā,
8 pacientiem (36%) Genvoya grupā un 7 pacientiem (35%) E/C/F/TDF grupā. Viens pacients Genvoya grupā (1 no 22 [4,5%]) un 2 pacienti E/C/F/TDF grupā (2 no 20 [10%]) bija ar samazinātu jutību pret tenofovīru.
Pacienti ar vīrusu supresiju
Klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar vīrusu nomākumu, kuriem mainīja ārstēšanas shēmu, kas ietvēra emtricitabīnu/tenofovīra disoproksila fumarātu un trešo līdzekli
n = 959), līdz 96. nedēļai konstatēja trīs
Pacienti, kuri vienlaicīgi inficēti ar HIV un HBV
Klīniskā pētījumā ar HIV virusoloģiski nomāktiem pacientiem, kuri vienlaicīgi bija inficēti ar hronisku B hepatītu un 48 nedēļas saņēma Genvoya
rezistences analīzei. Šiem 2 pacientiem
Krusteniskā rezistence ar
Pret elvitegravīru rezistentajiem vīrusiem ir dažādas pakāpes krusteniskā rezistence pret INSTI raltegravīru atkarībā no mutāciju veida un skaita. Vīrusiem, kuriem raksturīga T66I/A mutāciju ekspresija, saglabā jutību pret raltegravīru, lai gan lielākā daļa citu mutāciju ir saistītas ar samazinātu jutību pret raltegravīru. Vīrusi, kuriem raksturīga rezistences pret elvitegravīru vai raltegravīru mutāciju ekspresija, saglabā jutību pret dolutegravīru.
Pret emtricitabīnu rezistenti vīrusi ar M184V/I substitūciju bija krusteniski rezistenti pret lamivudīnu, bet saglabāja jutību pret didanozīnu, stavudīnu, tenofovīru un zidovudīnu.
K65R un K70E mutācijas izraisa samazinātu jutību pret abakavīru, didanozīnu, lamivudīnu, emtricitabīnu un tenofovīru, taču šādi vīrusi saglabā jutību pret zidovudīnu.
Klīniskie dati
Iepriekš neārstēti ar
Pētījumos
4,5 log10 kopijas/ml (diapazons
> 100 000 kopiju/ml. Vidējais CD4+ šūnu skaits sākumstāvoklī bija 427 šūnas/mm3 (diapazons 0‒1 360), un 13% pacientu CD4+ šūnu skaits bija < 200 šūnu/mm3.
144. nedēļā Genvoya tika konstatēts statistisks pārākums, vērtējot spēju sasniegt
< 50 kopijas/ml un salīdzinot ar E/C/F/TDF. Procentuālā atšķirība bija 4,2% (95% TI: 0,6% līdz 7,8%). Apkopotie dati par ārstēšanas iznākumu 48. un 144. nedēļā ir parādīti 3. tabulā.
3. tabula. Apkopoti dati par viroloģisko iznākumu 48. un 144. nedēļā pētījumā GS-US-292-0104 un GS-US-292-0111a,b
| 48. nedēļa | 144. nedēļa | ||
| Genvoya | E/C/F/TDF | Genvoya | E/C/F/TDF |
| (n = 866) | (n = 867) | (n = 866) | (n = 867) |
92% | 90% | 84% | 80% | |
Ārstēšanas atšķirība | 2,0% (95% TI: | 4,2% (95% TI: 0,6% līdz 7,8%) | ||
4% | 4% | 5% | 4% | |
Nav datu par viroloģisko | 4% | 6% | 11% | 16% |
iznākumu 48. vai 144. nedēļas |
|
|
|
|
logā |
|
|
|
|
Pārtraukta pētījuma zāļu | 1% | 2% | 1% | 3% |
lietošana blakusparādības vai |
|
|
|
|
nāves dēļd |
|
|
|
|
Pārtraukta pētījuma zāļu | 2% | 4% | 9% | 11% |
lietošana citu iemeslu dēļ, un |
|
|
|
|
pēdējos pieejamajos datos |
|
|
|
|
|
|
|
| |
Trūkst datu par laika logu, bet | 1% | < 1% | 1% | 1% |
pētījuma zāles tika lietotas |
|
|
|
|

| 48. nedēļa | 144. nedēļa | ||
| Genvoya | E/C/F/TDF | Genvoya | E/C/F/TDF |
| (n = 866) | (n = 867) | (n = 866) | (n = 867) |
Pacientu ar |
|
|
|
|
< 50 kopiju/ml īpatsvars (%) |
|
|
|
|
katrā apakšgrupā |
|
|
|
|
Vecums |
|
|
|
|
< 50 gadu | 716/777 (92%) | 680/753 (90%) | 647/777 (83%) | 602/753 (80%) |
≥ 50 gadu | 84/89 (94%) | 104/114 (91%) | 82/89 (92%) | 92/114 (81%) |
Dzimums |
|
|
|
|
Vīrietis | 674/733 (92%) | 673/740 (91%) | 616/733 (84%) | 603/740 (81%) |
Sieviete | 126/133 (95%) | 111/127 (87%) | 113/133 (85%) | 91/127 (72%) |
Rase |
|
|
|
|
Melnādainais | 197/223 (88%) | 177/213 (83%) | 168/223 (75%) | 152/213 (71%) |
Nav melnādainais | 603/643 (94%) | 607/654 (93%) | 561/643 (87%) | 542/654 (83%) |
Vīrusu slodze sākumstāvoklī |
|
|
|
|
≤ 100 000 kopiju/ml | 629/670 (94%) | 610/672 (91%) | 567/670 (85%) | 537/672 (80%) |
> 100 000 kopiju/ml | 171/196 (87%) | 174/195 (89%) | 162/196 (83%) | 157/195 (81%) |
CD4+ šūnu skaits sākumstāvoklī |
|
|
|
|
< 200 šūnu/mm3 | 96/112 (86%) | 104/117 (89%) | 93/112 (83%) | 94/117 (80%) |
≥ 200 šūnu/mm3 | 703/753 (93%) | 680/750 (91%) | 635/753 (84%) | 600/750 (80%) |
84,4% | 84,0% | 81,1% | 75,8% | |
Ārstēšanas atšķirība | 0,4% (95% TI: - | 3,0% līdz 3,8%) | 5,4% (95% TI: |
E/C/F/TDF = elvitegravīrs/kobicistats/emtricitabīns/tenofovīra disoproksila fumarāts
a48. nedēļas logs ilga no 294. līdz 377. dienai (ieskaitot); 144. nedēļas logs ilga no 966. līdz 1049. dienai (ieskaitot).
bAbos pētījumos pacienti tika stratificēti, pamatojoties uz
> 100 000 kopiju/ml līdz ≤ 400 000 kopiju/ml vai > 400 000 kopiju/ml), CD4+ šūnu skaita (< 50 šūnu/μl,
cIetvēra pacientus, kuriem vīrusu slodze 48. vai 144. nedēļas logā bija ≥ 50 kopiju/ml; pacientus, kuri priekšlaicīgi pārtrauca ārstēšanu efektivitātes trūkuma vai zuduma dēļ; pacientus, kuri pārtrauca ārstēšanu citu iemeslu, nevis
blakusparādību (BP), nāves vai efektivitātes trūkuma vai zuduma dēļ un kuriem ārstēšanas pārtraukšanas laikā vīrusu slodze bija ≥ 50 kopiju/ml.
dIetver pacientus, kuri pārtrauca ārstēšanu BP vai nāves dēļ jebkurā laika punktā no 1. dienas līdz laika logam, ja tā rezultātā norādītajā laika logā nav viroloģisko datu par ārstēšanu.
eIetver pacientus, kuri pārtrauca ārstēšanu citu iemeslu, nevis BP, nāves vai efektivitātes trūkuma vai zuduma dēļ, piemēram, piekrišanas atsaukšanas, novērošanas pārtraukšanas dēļ u.t.t.
Vidējais CD4+ šūnu skaita pieaugums no sākumstāvokļa līdz 48. nedēļai bija 230 šūnu/mm3 ar Genvoya ārstētajiem pacientiem un 211 šūnas/mm3 ar E/C/F/TDF ārstētajiem pacientiem (p = 0,024), un 326 šūnas/mm3 ar Genvoya ārstētajiem pacientiem un 305 šūnas/mm3 ar E/C/F/TDF ārstētajiem pacientiem (p = 0,06) līdz 144. nedēļai.
Randomizētajā, atklātajā pētījumā
< 50 kopiju/ml), kas saglabājies stabils vismaz 6 mēnešus, un viņiem vajadzēja būt inficētiem ar
Terapijas maiņa no shēmas, kas ietvēra TDF, uz Genvoya uzrādīja labākus

4. tabula. Viroloģiskais iznākums 48.a un 96.b nedēļā pētījumā GS-US-292-0109
|
| 48. nedēļa |
| 96. nedēļa | |||
| Genvoya |
| Sākotnējā shēma | Genvoya |
| Sākotnējā shēma | |
| (n = 959) |
| (n = 477) | (n = 959) |
| (n = 477) | |
97% |
| 93% | 93% |
| 89% | ||
Ārstēšanas atšķirība | 4,1% (95% TI: 1,6% līdz 6,7%; | 3,7% (95% TI: | 0,4% līdz 7,0%; | ||||
| p < 0,001c) | p < 0,017c) | |||||
1% | 1% | 2% | 2% | ||||
Nav datu par viroloģisko | 2% | 6% | 5% | 9% | |||
iznākumu | |||||||
48. nedēļas/96. nedēļas logā |
|
|
|
|
|
| |
Pārtraukta pētījuma zāļu |
|
|
|
|
|
| |
lietošana blakusparādības | 1% | 1% | 1% | 3% | |||
vai nāves dēļe |
|
|
|
|
|
| |
Pārtraukta pētījuma zāļu |
|
|
|
|
|
| |
lietošana citu iemeslu dēļ, |
|
|
|
|
|
| |
un pēdējos pieejamajos | 1% | 4% | 3% | 6% | |||
datos |
|
|
|
|
|
| |
< 50 kopiju/mlf |
|
|
|
|
|
| |
Trūkst datu par laika logu, |
|
|
|
|
|
| |
bet pētījuma zāles tika | 0% | < 1% | 1% | < 1% | |||
lietotas |
|
|
|
|
|
| |
Pacientu ar |
|
|
|
|
|
| |
< 50 kopiju/ml īpatsvars |
|
|
|
|
|
| |
atkarībā no iepriekšējās |
|
|
|
|
|
| |
terapijas shēmas |
|
|
|
|
|
| |
EFV/FTC/TDF | 96% | 90% | 90% | 86% | |||
FTC/TDF plus papildināts | 97% | 92% | 92% | 88% | |||
atazanavīrs | |||||||
|
|
|
|
|
| ||
E/C/F/TDF | 98% | 97% | 96% | 93% |
EFV = efavirenzs; FTC = emtricitabīns; TDF = tenofovīra disoproksila fumarāts E/C/F/TDF = elvitegravīrs/kobicistats/emtricitabīns/tenofovīra disoproksila fumarāts a 48. nedēļas logs ilga no 294. līdz 377. dienai (ieskaitot).
b | 96. nedēļas logs ilga no 630. līdz 713. dienai (ieskaitot). |
c | Pārākuma testa, kurā salīdzināja viroloģiskās veiksmes īpatsvaru, P vērtība aizgūta no CMH testa, stratificējot pēc |
| iepriekšējās terapijas shēmas (EFV/FTC/TDF, FTC/TDF plus papildināts atazanavīrs vai E/C/F/TDF). |
d | Ietvēra pacientus, kuriem vīrusu slodze 48. vai 96. nedēļas logā bija ≥ 50 kopiju/ml; pacientus, kuri priekšlaicīgi |
| pārtrauca ārstēšanu efektivitātes trūkuma vai zuduma dēļ; pacientus, kuri pārtrauca ārstēšanu citu iemeslu, nevis |
| blakusparādību (BP), nāves vai efektivitātes trūkuma vai zuduma dēļ un kuriem ārstēšanas pārtraukšanas laikā vīrusu |
| slodze bija ≥ 50 kopiju/ml. |
e | Ietver pacientus, kuri pārtrauca ārstēšanu BP vai nāves dēļ jebkurā laika punktā no 1. dienas līdz laika logam, ja tā |
| rezultātā norādītajā laika logā nav viroloģisko datu par ārstēšanu. |
fIetver pacientus, kuri pārtrauca ārstēšanu citu iemeslu, nevis BP, nāves vai efektivitātes trūkuma vai zuduma dēļ piemēram, piekrišanas atsaukšanas, novērošanas pārtraukšanas dēļ u.t.t.
Pacienti ar
Atklātajā klīniskajā pētījumā
56 ml/min. Vidējais CD4+ šūnu skaits sākumstāvoklī bija 664 šūnas/mm3 (diapazons
144. nedēļā pēc terapijas maiņas uz Genvoya 83,1% pacientu (197/237 pacienti)
Pacienti, kuri vienlaicīgi inficēti ar HIV un HBV
Genvoya efektivitāte un drošums tika vērtēts atklātā pētījumā
No tiem pacientiem, kuri sākumstāvoklī bija HBeAg pozitīvi, 1/30 (3,3%) sasniedza serokonversiju uz
- Kivexa - J05AR02
- Combivir - J05AR01
- Odefsey - J05AR19
- Eviplera - J05AR08
- Atripla - J05AR06
- Trizivir - J05AR04
Recepšu zāles uzskaitītas. ATĶ kods: "J05AR"
48. nedēļā 92% pacientu (66/72) saglabāja
Klīniskie dati par Genvoya lietošanu iepriekš neārstētiem pacientiem, kuri vienlaicīgi inficēti ar HIV un HBV, ir ierobežoti.
Izmaiņas kaulu minerālvielu blīvuma rādītājos
Pētījumos ar iepriekš neārstētiem pacientiem Genvoya lietošana, salīdzinot ar E/C/F/TDF, tika saistīta ar mazāku kaulu minerālvielu blīvuma (KMB) samazinājumu pēc DXA analīzes datiem gūžas kaulā (vidējās izmaiņas:
KMB rādītāju uzlabojumi tika konstatēti 96 nedēļas pēc pāriešanas uz Genvoya no TDF ietverošas shēmas, salīdzinot ar uzturošo TDF ietverošu shēmu.
Izmaiņas nieru darbības rādītājos
Pētījumos ar iepriekš neārstētiem pacientiem Genvoya lietošana tika saistīta ar zemāku ietekmi uz nieru drošuma rādītājiem (pēc 144 ārstēšanas nedēļām izmantojot
96 ārstēšanas nedēļām – albumīna un kreatinīna attiecību urīnā), salīdzinot ar E/C/F/TDF (skatīt arī 4.4. apakšpunktu). 144 ārstēšanas nedēļu laikā neviens pacients nepārtrauca Genvoya lietošanu ar terapiju saistītas renālas nevēlamas blakusparādības dēļ, salīdzinot ar 12 pacientiem, kuri pārtrauca ārstēšanu E/C/F/TDF grupā (p < 0,001).
Uzlabots nieru drošuma profils 96. nedēļas laikā tika uzturēts pacientiem, kuri pārgāja uz Genvoya, salīdzinot ar pacientiem, kuri turpināja lietot TDF ietverošu shēmu.
Pediatriskā populācija
Atklātajā pētījumā
4,6 log10 kopijas/ml, CD4+ šūnu skaita mediāna bija 456 šūnas/mm3 (diapazons: no 95 līdz 1 110), un mediānais CD4+ % bija 23% (diapazons: no 7 līdz 45%). Kopumā 22% pacientu
Pēc 48 nedēļām viroloģiskās atbildes biežums pret Genvoya iepriekš neārstētiem pusaudžiem ar
Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus Genvoya vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās cilvēka
5.2.Farmakokinētiskās īpašības
Uzsūkšanās
Pēc perorālas lietošanas kopā ar uzturu pacientiem ar
1 stundu pēc devas lietošanas. Elvitegravīra vidējās Cmax, AUCtau, un Ctrough vērtības (vidējais ± SD) līdzsvara stāvoklī pacientiem ar
0,45 ± 0,26 µg/ml, kas nodrošina inhibīcijas koeficientu aptuveni 10 (Ctrough koeficients: olbaltumvielu saistīšanas spējai pielāgotā IC95 vērtība
Cmax, AUCtau, un Ctrough vērtības (vidējais ± SD) līdzsvara stāvoklī bija attiecīgi 1,1 ± 0,40 µg/ml, 8,3 ± 3,8 µg•h/ml un 0,05 ± 0,13 µg/ml, bet emtricitabīna vērtības bija 1,9 ± 0,5 µg/ml,
13 ± 4,5 µg•h/ml un 0,14 ± 0,25 µg/ml. Tenofovīra alafenamīda vidējās Cmax un AUCtau vērtības līdzsvara stāvoklī bija attiecīgi 0,16 ± 0,08 µg/ml un 0,21 ± 0,15 µg•h/ml.
Lietojot elvitegravīru kopā ar vieglu maltīti, Cmax un AUC salīdzinājumā ar tukšā dūšā iegūtajiem rādītājiem pieauga par 22% un 36%, bet augsta tauku satura maltītes gadījumā bija attiecīgi 56% un 91%. Lietošana kopā ar vieglu maltīti neietekmēja kobicistata iedarbību, un, kaut arī augsta tauku satura maltītes gadījumā novēroja mērenu Cmax un AUC samazināšanos par attiecīgi 24% un 18%, netika konstatētas atšķirības tā veicinošajā ietekmē uz elvitegravīra farmakoloģisko iedarbību. Lietojot emtricitabīnu ar vieglu maltīti vai augsta tauku satura maltīti, zāļu iedarbība nemainījās. Genvoya lietošana kopā ar vieglu maltīti (~400 kcal, 20% tauku) vai augsta tauku satura maltīti (~800 kcal, 50% tauku) salīdzinājumā tukšā dūšā iegūtajiem rādītājiem neietekmēja tenofovīra alafenamīda iedarbību klīniski nozīmīgā apmērā (lietojot kopā ar vieglu vai augsta tauku satura maltīti, AUC bija attiecīgi aptuveni par 15% un 18% lielāks salīdzinājumā ar to, kad zāles bija lietotas tukšā dūšā).
Izkliede
Apmēram
1,6 μg/ml saistīšanās nav atkarīga no zāļu koncentrācijas. Vidējā zāļu koncentrācijas attiecība plazmā un asinīs ir 1,37.
Apmēram
In vitro ar cilvēka plazmas olbaltumvielām saistījās < 4% emtricitabīna un neatkarīgi no koncentrācijas
In vitro ar cilvēka plazmas olbaltumvielām saistās < 0,7% tenofovīra un neatkarīgi no koncentrācijas
Biotransformācija
Elvitegravīrs primāri tiek oksidatīvi metabolizēts ar CYP3A starpniecību un sekundāri glikuronizēts ar UGT1A1/3 enzīmu starpniecību. Pēc perorālas papildinātā [14C] elvitegravīra lietošanas elvitegravīrs bija dominējošā viela plazmā un veidoja apmēram 94% no plazmā cirkulējošās radioaktīvās vielas. Aromātiskie un alifātiskie hidroksilācijas vai glikuronizācijas metabolīti sastopami ļoti nelielā daudzumā, un tiem piemīt ievērojami mazāka pretvīrusu aktivitāte pret
Kobicistats metabolizējas CYP3A (galvenais ceļš) un CYP2D6 mediētas oksidācijas ceļā (mazāk nozīmīgais ceļš) bez glikuronizācijas. Pēc perorālas [14C] kobicistata lietošanas 99% no plazmā cirkulējošās radioaktīvās vielas veidoja kobicistats neizmainītā veidā.
In vitro pētījumi liecina, ka emtricitabīns nav cilvēka CYP enzīmu inhibitors. Pēc
biotransformācija ietver tiola daļas oksidēšanu, veidojot
Metabolisms ir galvenais tenofovīra alafenamīda eliminācijas ceļš cilvēka organismā; tādā veidā eliminējas > 80% no perorāli lietotas devas. In vitro pētījumos pierādīts, ka tenofovīra alafenamīds A katepsīna ietekmē PAMŠ (arī limfocītos un citās HIV mērķšūnās) un makrofāgos un
plazmā, salīdzinot ar perorāli lietotu 245 mg tenofovīra disoproksila (fumarāta veidā) devu E/C/F/TDF sastāvā.
In vitro tenofovīra alafenamīdu nemetabolizē CYP1A2, CYP2C8, CYP2C9, CYP2C19 vai CYP2D6. Tenofovīra alafenamīdu minimāli metabolizē CYP3A4. Lietošana vienlaicīgi ar vidēji spēcīgu CYP3A inducētāju efavirenzu būtiski neietekmēja tenofovīra alafenamīda iedarbību. Pēc tenofovīra alafenamīda lietošanas
Eliminācija
Pēc perorālas [14C]elvitegravīra/ritonavīra lietošanas 94,8% devas izdalījās izkārnījumos, kas atbilda elvitegravīra hepatobiliārai izvadīšanai; 6,7% no lietotās devas izdalījās urīnā. Pēc E/C/F/TDF lietošanas mediānais elvitegravīra terminālais plazmas eliminācijas pusperiods ir aptuveni
12,9 stundas.
Pēc perorālas
Emtricitabīns tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm, visa deva tiek konstatēta urīnā (aptuveni 86%) un izkārnījumos (aptuveni 14%). Trīspadsmit procenti emtricitabīna devas konstatēja urīnā trīs metabolītu veidā. Emtricitabīna sistēmiskais klīrenss vidēji bija 307 ml/min. Pēc perorālas lietošanas emtricitabīna eliminācijas pusperiods ir aptuveni 10 stundas.
Neizmainīta tenofovīra alafenamīda izvadīšana caur nierēm ir mazāk nozīmīgais ceļš, ar urīnu izvadās < 1% no devas. Tenofovīra alafenamīds galvenokārt tiek izvadīts pēc metabolizēšanas līdz

tenofovīram. Tenofovīra alafenamīda un tenofovīra plazmas mediānais pusperiods ir attiecīgi 0,51 un 32,37 stundas. Tenofovīrs tiek izvadīts no organisma caur nierēm gan ar glomerulārās filtrācijas, gan aktīvas tubulārās sekrēcijas starpniecību.
Farmakokinētika īpašām pacientu grupām
Vecums, dzimums un etniskā piederība
Nav konstatētas klīniski nozīmīgas ar kobicistatu papildinātā elvitegravīra, kobicistata, emtricitabīna vai tenofovīra alafenamīda farmakokinētikas atšķirības vīriešiem un sievietēm vai atkarībā no etniskās piederības.
Populācijas farmakokinētikas analīze, ietverot datus par pacientiem ar HIV infekciju no Genvoya 2. un 3. fāzes pētījumiem, liecināja, ka pētītajā vecuma diapazonā (12 līdz 82 gadi) vecumam nebija klīniski nozīmīgas ietekmes uz tenofovīra alafenamīda iedarbību.
Elvitegravīra, kobicistata, emtricitabīna, tenofovīra un tenofovīra alafenamīda iedarbība
24 pediatriskajiem pacientiem vecumā no 12 līdz < 18 gadiem, kuri lietoja Genvoya pētījumā
5. tabula. Elvitegravīra, kobicistata, emtricitabīna un tenofovīra alafenamīda farmakokinētika ar pretretrovīrusiem iepriekš neārstētiem pusaudžiem un pieaugušajiem
|
| Pusaudži |
|
|
| Pieaugušie |
|
| |||
|
| Genvoya |
|
|
|
| Genvoya |
|
| ||
| EVGa | COBIa | FTCa | TAFb | TFVb | EVGa | COBIa | FTCa | TAFc | TFVc | |
AUCtau | 23 840,1 | 8 240,8 | 14 424,4 | 242,8 | 275,8 | 22 797, | 9 459,1 | 11 714,1 | 206,4 | 292,6 | |
(ng•h/ml) | (25,5) | (36,1)b | (23,9) | (57,8) | (18,4) | 0 (34,7) | (33,9) | (16,6) | (71,8) | (27,4) | |
Cmax | 2 229,6 | 1 202,4 | 2 265,0 | 121,7 | 14,6 | 2 113,1 | 1 450,3 | 2 056,3 | 162,2 | 15,2 | |
(ng/ml) | (19,2) | (35,0) | (22,5) | (46,2) | (20,0) | (33,7) | (28,4) | (20,2) | (51,1) | (26,1) | |
Ctau | 300,8 | 25,0 | 102,4 | N/A | 10,0 | 287,3 | 20,6 | 95,2 | N/A | 10,6 | |
(ng/ml) | (81,0) | (180,0)d | (38,9)b | (19,6) | (61,7) | (85,2) | (46,7) | (28,5) | |||
|
|
EVG = elvitegravīrs; COBI = kobicistats; FTC = emtricitabīns; TAF = tenofovīra alafenamīda fumarāts; TFV = tenofovīrs N/A = nav attiecināms
Dati parādīti kā vidējās vērtības (%CV). a n = 24 pusaudži; n = 19 pieaugušie
bn = 23 pusaudži
c n = 539 (TAF) vai 841 (TFV) pieaugušie
dn = 15 pusaudži
Nieru darbības traucējumi
Netika konstatētas klīniski nozīmīgas elvitegravīra, kobicistata, tenofovīra alafenamīda vai tenofovīra farmakokinētikas atšķirības veseliem cilvēkiem un pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (paredzamais CrCl > 15, bet < 30 ml/min) ar kobicistatu papildināta elvitegravīra vai tenofovīra alafenamīda pētījumos. Vidējā emtricitabīna sistēmiskā iedarbība bija augstāka pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (CrCl < 30 ml/min) (33,7 µg•h/ml) nekā indivīdiem ar normālu nieru darbību (11,8 µg•h/ml).
Aknu darbības traucējumi
Elvitegravīrs un kobicistats metabolizējas un izdalās galvenokārt caur aknām.
Emtricitabīna farmakokinētika pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nav pētīta; tomēr, tā kā aknu enzīmi nav nozīmīgi iesaistīti emtricitabīna metabolismā, aknu darbības traucējumu ietekme, visticamāk, ir ierobežota.
Netika konstatētas klīniski nozīmīgas tenofovīra alafenamīda vai tā metabolīta tenofovīra farmakokinētikas pārmaiņas pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem kopējā tenofovīra alafenamīda un tenofovīra koncentrācija plazmā bija zemāka nekā cilvēkiem ar normālu aknu darbību. Pēc korekciju veikšanas attiecībā uz saistīšanos ar olbaltumvielām, nesaistītā (brīvā) tenofovīra alafenamīda koncentrācija plazmā cilvēkiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem un cilvēkiem ar normālu aknu darbību bija līdzīga.
B hepatīta un/vai C hepatīta vīrusa koinfekcija
Emtricitabīna un tenofovīra alafenamīda farmakokinētika pacientiem ar B hepatīta un/vai C hepatīta vīrusa koinfekciju nav pilnībā izvērtēta. Ierobežotie populācijas farmakokinētiskās analīzes (n = 24) dati norāda, ka B hepatīta un/vai C hepatīta vīrusa koinfekcijai nav klīniski nozīmīgas ietekmes uz ar kobicistatu papildinātā elvitegravīra iedarbību.
5.3.Preklīniskie dati par drošumu
Elvitegravīrs uzrādīja negatīvu rezultātu in vitro baktēriju mutagenitātes testā (Eimsa tests) un in vivo mikrokodoliņu testā žurkām, lietojot devas līdz 2 000 mg/kg. In vitro hromosomu aberācijas testā elvitegravīrs uzrādīja negatīvu rezultātu pēc metaboliskas aktivācijas; tomēr bez aktivācijas novēroja pretrunīgu rezultātu.
Kobicistatam netika konstatēta mutagenitāte vai klastogenitāte konvencionālajos genotoksicitātes testos. Pētījumi ar trušiem ex vivo un pētījumi ar suņiem in vivo liecina, ka vismaz 11 reižu lielākā koncentrācijā, nekā tika sasniegta cilvēkiem pēc ieteicamās 150 mg dienas devas lietošanas, kobicistatam piemīt vāji izteiktas spējas izraisīt QT intervāla pagarināšanos un tas var izraisīt arī nelielu PR intervāla pagarināšanos un kreisā kambara funkcijas samazināšanos. Pēc tam, kad klīniskā pētījumā 35 veseliem cilvēkiem tika veikta ehokardiogrāfija sākumstāvoklī un pēc 150 mg kobicistata lietošanas reizi dienā vismaz 15 dienas, netika konstatētas klīniski nozīmīgas kreisā kambara funkcijas pārmaiņas.
Reproduktīvās toksicitātes pētījumi žurkām un trušiem neuzrādīja kobicistata ietekmi uz pārošanās, auglības, grūsnības vai augļa parametriem. Tomēr, lietojot 125 mg/kg/dienā. žurkām pieauga pēcimplantācijas abortu skaits un mazinājās mazuļu ķermeņa masa, kā arī ievērojami samazinājās mātīšu ķermeņa masa.
Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par emtricitabīna farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam.
Elvitegravīram, kobicistatam un emtricitabīnam ir pierādīts zems kancerogenitātes potenciāls pelēm un žurkām.
Tenofovīra alafenamīda neklīniskajos standartpētījumos ar žurkām un suņiem atklāts, ka primārie toksicitātes mērķorgāni ir kauli un nieres. Toksiskā ietekme uz kauliem tika novērota kā samazināts kaulu minerālvielu blīvums žurkām un suņiem, kad tenofovīra iedarbība bija vismaz četras reizes lielāka par to, kāda paredzama pēc Genvoya lietošanas. Suņiem pēc tenofovīra alafenamīda un tenofovīra iedarbības, kas bija attiecīgi apmēram 4 līdz 17 reizes lielāka par to, kāda paredzama pēc Genvoya lietošanas, novēroja minimālu histiocītu infiltrāciju acīs.
Tenofovīra alafenamīdam netika konstatēta mutagenitāte vai klastogenitāte konvencionālajos genotoksicitātes testos.
Tā kā pēc tenofovīra alafenamīda lietošanas tenofovīra iedarbība ir mazāka nekā pēc TDF lietošanas, kancerogenitātes pētījumi un perinatālais un postnatālais pētījums ar žurkām veikts tikai ar TDF. Standartpētījumos iegūtie dati par iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkiem. Reproduktīvās toksicitātes pētījumi žurkām un trušiem
neuzrādīja ietekmi uz pārošanās, auglības, grūsnības vai augļa parametriem. Tomēr perinatālās un postnatālās toksicitātes pētījumā tenofovīra disoproksila fumarāts mazināja mazuļu dzīvotspējas indeksu un ķermeņa masu, lietojot mātītēm toksiskas devas.
6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1.Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols
Laktoze (monohidrāta veidā)
Mikrokristāliskā celuloze
Kroskarmelozes nātrija sāls
Hidroksipropilceluloze
Silīcija dioksīds
Nātrija laurilsulfāts
Magnija stearāts
Apvalks
Polivinilspirts (E1203)
Titāna dioksīds (E171)
Polietilēnglikols (E1521)
Talks (E553B)
Indigokarmīna alumīnija laka (E132)
Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)
6.2.Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3.Uzglabāšanas laiks
2 gadi.
6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma. Uzglabāt cieši noslēgtā pudelē.
6.5.Iepakojuma veids un saturs
Augsta blīvuma polietilēna (ABPE) pudele ar bērniem neatveramu polipropilēna aizdari ar vītni, no iekšpuses klāta ar indukcijas aktivētu alumīnija folijas pārklājumu, satur 30 apvalkotās tabletes. Katrā pudelē ir silikagēla mitruma absorbents un poliestera gredzens.
Pieejami šāda lieluma iepakojumi: kartona kastītes, kuras satur 1 pudeli ar 30 apvalkotām tabletēm un kartona kastītes, kuras satur 90 (3 pudeles x 30) apvalkotās tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Gilead Sciences International Ltd.
Cambridge
CB21 6GT
Lielbritānija
8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
EU/1/15/1061/001
EU/1/15/1061/002
9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2015. 19. novembrī
10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
- Irbesartan teva
- Zytiga
- Pioglitazone krka
- Prezista
- Refixia
- Respreeza
Recepšu zāles uzskaitītas:
{MM/GGGG}
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.
Komentārus