Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
Atlasīt vietnes valodu

Glidipion (Pioglitazone Actavis Group) (pioglitazone hydrochloride) – Zāļu apraksts - A10BG03

Updated on site: 07-Oct-2017

Zāļu nosaukumsGlidipion (Pioglitazone Actavis Group)
ATĶ kodsA10BG03
Vielapioglitazone hydrochloride
RažotājsActavis Group PTC ehf   

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Glidipion 15 mg tabletes

Glidipion 30 mg tabletes

Glidipion 45 mg tabletes

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Glidipion 15 mg tabletes

Katra tablete satur 15 mg pioglitazona (Pioglitazonum) (hidrohlorīda veidā).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

Katra tablete satur 37,77 mg laktozes monohidrāta (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Glidipion 30 mg tabletes

Katra tablete satur 30 mg pioglitazona (Pioglitazonum) (hidrohlorīda veidā).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

Katra tablete satur 75,54 mg laktozes monohidrāta (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Glidipion 45 mg tabletes

Katra tablete satur 15 mg pioglitazona (Pioglitazonum) (hidrohlorīda veidā).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

Katra tablete satur 113,31 mg laktozes monohidrāta (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Tablete.

Glidipion 15 mg tabletes

Tabletes ir baltas, apaļas, plakanas, ar slīpām malām, kuru diametrs ir 5.5 mm, un vienā pusē iespiests ‘TZ15’.

Glidipion 30 mg tabletes

Tabletes ir baltas, apaļas, plakanas, ar slīpām malām, kuru diametrs ir 7 mm, un vienā pusē iespiests ‘TZ30’.

Glidipion 45 mg tabletes

Tabletes ir baltas, apaļas, plakanas, ar slīpām malām, kuru diametrs ir 8 mm, un vienā pusē iespiests ‘TZ45’.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Pioglitazons indicēts kā otrās vai trešās kārtas līdzeklis 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai, kā aprakstīts zemāk:

monoterapija

-pieaugušajiem pacientiem (it īpaši pacientiem ar lieko ķermeņa masu), kuriem pietiekamu kontroli nav iespējams sasniegt ar diētu un fizisko slodzi un kuriem metformīna lietošana nav piemērota kontrindikāciju vai nepanesības dēļ;

divkārša iekšķīga terapija kombinācijā ar

-metformīnu pieaugušajiem pacientiem (it īpaši pacientiem ar lieko ķermeņa masu) ar nepietiekamu glikēmijas kontroli, neskatoties uz maksimālās panesamās metformīna devas monoterapiju,

-sulfonilurīnvielas grupas līdzekli tikai tiem pieaugušajiem pacientiem, kuriem konstatēta metformīna nepanesība vai kuriem metformīna lietošana ir kontrindicēta, pieaugušajiem pacientiem ar nepietiekamu glikēmijas kontroli, neskatoties uz maksimālās panesamās sulfonilurīnvielas grupas līdzekļa devas monoterapiju;

trīskārša iekšķīga terapija kombinācijā ar

-metformīnu un sulfonilurīnvielas grupas līdzekli pieaugušajiem pacientiem (it īpaši pacientiem ar lieko ķermeņa masu) ar nepietiekamu glikēmijas kontroli, neskatoties uz divkāršu iekšķīgu terapiju.

-Pioglitazons ir indicēts arī kombinācijā ar insulīnu pieaugušajiem pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, kuriem ir nepietiekama glikēmijas kontrole, lietojot insulīnu, un kuri nevar lietot metformīnu kontrindikāciju vai nepanesības dēļ (skatīt 4.4. apakšpunktu).

3 – 6 mēnešus pēc pioglitazona terapijas uzsākšanas atkārtoti jāizvērtē pacientu stāvoklis, lai novērtētu, vai atbildes reakcija uz ārstēšanu ir atbilstoša (piemēram, HbA1c samazināšanās). Pacientiem, kuriem nav novērojama atbilstoša atbildes reakcija, pioglitazona lietošana jāpārtrauc. Ņemot vērā ilgstošas terapijas iespējamo risku, ārstējošajam ārsta, kurš nozīmē šo zāļu lietošanu, turpmākajās regulārajās pacientu pārbaudēs jāpārliecinās, ka pioglitazona terapijas ieguvums joprojām ir saglabāts (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Ārstēšanu ar pioglitazonu var sākt, lietojot 15 mg vai 30 mg vienu reizi dienā. Devu var pakāpeniski palielināt līdz 45 mg vienu reizi dienā.

Lietojot kombinācijā ar insulīnu, uzsākot terapiju ar pioglitazonu, insulīna devu var saglabāt. Ja pacients ziņo par hipoglikēmiju, insulīna deva ir jāsamazina.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem deva nav jāpielāgo (skatīt 5.2. apakšpunktu). Ārstam ārstēšana jāuzsāk ar mazāko pieejamo devu un deva jāpalielina pakāpeniski, it īpaši, ja pioglitazonu lieto kombinācijā ar insulīnu (skatīt 4.4. apakšpunktu Šķidruma aizture un sirds mazspēja).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss > 4 ml/min) devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu). Nav pieejama informācija par zāļu lietošanu pacientiem, kuriem veic dialīzi, tādēļ šiem pacientiem pioglitazonu nedrīkst lietot.

Aknu darbības traucējumi

Pioglitazonu nedrīkst lietot pacientiem ar aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3 un 4.4. apakšpunktus).

Pediatriskā populācija

Nav pierādīta pioglitazona drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem, kuri jaunāki par 18 gadiem. Informācija nav pieejama.

Lietošanas veids

Pioglitazona tabletes lieto iekšķīgi vienu reizi dienā neatkarīgi no ēdienreizēm. Tabletes jānorij, uzdzerot glāzi ūdens.

4.3.Kontrindikācijas

Pioglitazons ir kontrindicēts pacientiem ar:

-paaugstinātu jutību pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām,

-sirds mazspēju vai sirds mazspēju anamnēzē (I līdz IV pakāpe pēc NYHA klasifikācijas),

-aknu darbības traucējumiem,

-diabētisku ketoacidozi,

-urīnpūšļa vēzi vai urīnpūšļa vēzi anamnēzē,

-neizmeklētu makroskopisku hematūriju.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Šķidruma aizture un sirds mazspēja

Pioglitazons var izraisīt šķidruma aizturi, kas var saasināt vai izraisīt sirds mazspēju. Ārstējot pacientus, kuriem ir vismaz viens sastrēguma sirds mazspējas attīstības riska faktors (piemēram, miokarda infarkts vai simptomātiska koronāro artēriju slimība anamnēzē, vai gados vecāki pacienti), ārstam jāsāk ārstēšana ar vismazāko devu un tā jāpalielina pakāpeniski. Jānovēro, vai pacientiem, it īpaši pacientiem ar samazinātu sirds rezervi, nerodas sirds mazspējas, ķermeņa masas palielināšanās vai tūskas pazīmes un simptomi. Pēcreģistrācijas periodā saņemti ziņojumi par sirds mazspējas gadījumiem, lietojot pioglitazonu kombinācijā ar insulīnu, kā arī pacientiem ar sirds mazspēju anamnēzē. Lietojot pioglitazonu kombinācijā ar insulīnu, ir jānovēro, vai pacientam neparādās sirds mazspējas, ķermeņa masas palielināšanās vai tūskas pazīmes vai simptomi. Tā kā gan insulīna, gan pioglitazona lietošanas laikā novērota šķidruma aizture, vienlaicīga šo zāļu lietošana var palielināt tūskas attīstības risku. Pēcreģistrācijas periodā ir ziņots arī par perifēru tūsku un sirds mazspēju pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto pioglitazonu un nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, tajā skaitā selektīvos COX-2 inhibitorus. Pasliktinoties sirdsdarbībai, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

Ir veikts kardiovaskulāra iznākuma pētījums ar pioglitazonu pacientiem līdz 75 gadu vecumam ar 2. tipa cukura diabētu un smagu makrovaskulāru slimību anamnēzē. Pioglitazons vai placebo tika pievienots esošai pretdiabēta un kardiovaskulārajai terapijai līdz pat 3,5 gadus ilgi. Šajā pētījumā

biežāk tika ziņots par sirds mazspējas attīstības gadījumiem, taču mirstība šajā pētījumā nepalielinājās.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem lietošana kombinācijā ar insulīnu jāizvērtē piesardzīgi, jo pastāv palielināts smagas sirds mazspējas risks.

Ņemot vērā ar vecumu saistītos riskus (galvenokārt urīnpūšļa vēža, kaulu lūzumu un sirds mazspējas risku), gados vecākiem pacientiem rūpīgi jāizvērtē riska un ieguvuma attiecība gan pirms ārstēšanas, gan tās laikā.

Urīnpūšļa vēzis

Veicot kontrolētu klīnisko pētījumu metaanalīzi, tika konstatēts, ka pioglitazona grupā urīnpūšļa vēža gadījumi bija biežāki (19 gadījumi uz 12506 pacientiem, 0,15%) nekā kontroles grupās (7 gadījumi uz 10212 pacientiem, 0,07%), RA=2,64 (95% TI 1,11–6,31, P=0,029). Pēc tam, kad no analīzes tika izslēgti pacienti, kuri urīnpūšļa vēža diagnosticēšanas brīdī pētījuma zāļu iedarbībai bija pakļauti mazāk par gadu, pioglitazona grupā bija 7 gadījumi (0,06%), bet kontroles grupās 2 gadījumi (0,02%). Arī epidemioloģiskie pētījumi norādīja uz nedaudz paaugstinātu urīnpūšļa vēža risku ar pioglitazonu ārstētiem diabēta pacientiem, lai gan ne visi pētījumi norādīja uz statistiski nozīmīgi palielinātu risku.

Urīnpūšļa vēža riska faktori jāizvērtē pirms pioglitazona terapijas uzsākšanas (riska faktori ir vecums, smēķēšana anamnēzē, atsevišķu arodfaktoru un ķīmijterapijas līdzekļu ietekme, piemēram, ciklofosfamīda vai anamnēzē esoša staru terapija iegurņa rajonā). Pirms uzsāk terapiju ar pioglitazonu, jāizmeklē jebkāda veida makroskopiska hematūrija.

Pacientiem jāsniedz norādījumi nekavējoties griezties pie ārsta, ja terapijas laikā parādās makroskopiska hematūrija vai citi simptomi, piemēram, dizūrija vai neatliekama vajadzība urinēt.

Aknu darbības novērošana

Pēcreģistrācijas periodā saņemti reti ziņojumi par hepatocelulāru disfunkciju (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tādēļ ar pioglitazonu ārstētiem pacientiem ieteicams regulāri pārbaudīt aknu enzīmu līmeni. Pirms pioglitazona terapijas uzsākšanas aknu enzīmu līmenis jāpārbauda visiem pacientiem. Pioglitazona terapiju nedrīkst sākt pacientiem ar sākotnēji paaugstinātu aknu enzīmu līmeni (AlAT > 2,5 reizes pārsniedz normas augšējo robežu) vai ar kādām citām aknu slimības pazīmēm.

Pēc pioglitazona terapijas sākšanas aknu enzīmus ieteicams pārbaudīt periodiski, ņemot vērā klīnisko novērtējumu. Ja pioglitazona terapijas laikā AlAT līmenis līdz 3 reizēm pārsniedz normas augšējo robežu, pēc iespējas ātrāk atkārtoti jāpārbauda visu aknu enzīmu līmenis. Ja AlAT līmenis saglabājas vairāk nekā 3 reizes virs normas augšējās robežas, ārstēšana jāpārtrauc. Ja kādam pacientam rodas simptomi, kas liecina par aknu darbības traucējumiem, piemēram, neizskaidrojama slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, nogurums, anoreksija un/vai tumšs urīns, jāpārbauda aknu enzīmi. Lēmums par pioglitazona terapijas turpināšanu pacientam jāpieņem, ņemot vērā laboratorisko izmeklējumu rezultātu klīnisko novērtējumu. Ja rodas dzelte, zāļu lietošana jāpārtrauc.

Ķermeņa masas palielināšanās

Ar pioglitazonu veiktos klīniskajos pētījumos novērota ar devu saistīta ķermeņa masas palielināšanās, kas var būt tauku uzkrāšanās dēļ, un atsevišķos gadījumos tā bija saistīta ar šķidruma aizturi. Dažos gadījumos ķermeņa masas palielināšanās var būt sirds mazspējas simptoms, un tāpēc rūpīgi jākontrolē pacienta ķermeņa masa. Cukura diabēta ārstēšana ietver arī diētu. Pacientam jāiesaka rūpīgi ievērot diētu ar precīzu kaloriju daudzumu.

Hematoloģija

Ārstēšanas laikā ar pioglitazonu novērota neliela vidējā hemoglobīna (relatīvā samazināšanās par 4%) un hematokrīta (relatīvā samazināšanās par 4,1%) līmeņa pazemināšanās vienlaikus ar hemodilūciju. Līdzīgas pārmaiņas novērotas arī lietojot metformīnu (hemoglobīna un hematokrīta līmeņa relatīva

samazināšanās attiecīgi par 3–4% un 3,6–4,1%) un mazākā mērā ar sulfonilurīnvielas grupas līdzekļiem un insulīnu ārstētiem pacientiem (hemoglobīna un hematokrīta līmeņa relatīva samazināšanās attiecīgi par 1–2% un 1–3,2%) veiktajā salīdzinošā kontrolētā klīniskajā pētījumā ar pioglitazonu.

Hipoglikēmija

Paaugstinātas jutības pret insulīnu dēļ pacienti, kuri lieto pioglitazonu divkāršas vai trīskāršas iekšķīgas terapijas ietvaros ar sulfonilurīnvielas grupas līdzekli vai divkāršas terapijas ietvaros ar insulīnu, var būt pakļauti ar devu saistītam hipoglikēmijas riskam, un var būt nepieciešama sulfonilurīnvielas grupas līdzekļa vai insulīna devas samazināšana.

Acu bojājumi

Lietojot tiazolidīndionus, tajā skaitā pioglitazonu, saņemti pēcreģistrācijas ziņojumi par pirmreizēju diabētisku makulas tūsku ar samazinātu redzes asumu vai tās pasliktināšanos. Daudzi no šiem pacientiem ziņoja par vienlaicīgu perifēru tūsku. Nav skaidrs, vai pastāv tieša saistība starp pioglitazonu un makulas tūsku, bet, ja pacients sūdzas par redzes asuma traucējumiem, ārstiem jāņem vērā makulas tūskas attīstības iespējamība un jāapsver nepieciešamība nosūtīt pacientu pie oftalmologa.

Citi

Palielināts kaulu lūzumu biežums sievietēm novērots, veicot randomizētu, kontrolētu, dubultmaskētu klīnisko pētījumu apvienotu analīzi par kaulu lūzumu blakusparādībām vairāk nekā 8100 pacientiem, kuri lietoja pioglitazonu, un 7400 pacientiem, kuri ārstēti ar salīdzināmu terapiju līdz 3,5 gadus ilgi.

Lūzumus novēroja 2,6% sieviešu, kuras lietoja pioglitazonu, salīdzinot ar 1,7% sieviešu, kuras tika ārstētas ar salīdzināmu terapiju. Lūzumu biežuma palielināšanās vīriešiem, kuri tika ārstēti ar pioglitazonu (1,3%), salīdzinājumā ar salīdzināmo terapiju (1,5%), netika novērota.

Aprēķinātais lūzumu biežums bija 1,9 lūzumi uz 100 pacientgadiem sievietēm, kuras ārstētas ar pioglitazonu, un 1,1 lūzums uz 100 pacientgadiem sievietēm, kuras ārstētas ar salīdzināmu terapiju. Tādēļ sievietēm, kuras lietoja pioglitazonu, novērotā lūzumu riska palielināšanās šai datu kopā ir 0,8 lūzumi uz 100 lietošanas pacientgadiem.

3,5 gadu ilgā kardiovaskulārā riska PROactive pētījumā ar pioglitazonu ārstētām sievietēm lūzumus novēroja 44 sievietēm no 870 (5,1%; 1,0 lūzums uz 100 pacientgadiem), salīdzinot ar 23 sievietēm no 905 (2,5%; 0,5 lūzumi uz 100 pacientgadiem), kuras ārstētas ar salīdzināmu terapiju. Lūzumu biežuma palielināšanās ar pioglitazonu ārstētiem vīriešiem (1,7%), salīdzinājumā ar salīdzināmu terapiju (2,1%), netika novērota.

Daži epidemioloģiskie pētījumi liecina par līdzīgi paaugstinātu lūzumu risku gan vīriešiem, gan sievietēm.

Veicot ilgstošu ar pioglitazonu ārstētu pacientu aprūpi, jāņem vērā lūzumu risks (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Insulīna iedarbības pastiprināšanās dēļ ārstēšana ar pioglitazonu pacientēm ar policistisku olnīcu sindromu var izraisīt ovulācijas atjaunošanos. Šīm pacientēm var iestāties grūtniecība. Pacientēm jāapzinās grūtniecības iestāšanās iespējamība un, ja paciente plāno grūtniecību vai arī tā ir iestājusies, ārstēšana jāpārtrauc (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Pioglitazons piesardzīgi jālieto pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto arī citohroma P450 2C8 inhibitorus (piemēram, gemfibrozilu) vai induktorus (piemēram, rifampicīnu). Rūpīgi jānovēro glikēmijas kontrole. Jāapsver pioglitazona devas pielāgošana ieteicamo devu robežās vai izmaiņas diabēta terapijā (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Glidipion tabletes satur laktozes monohidrātu, un tāpēc šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumos pierādīts, ka pioglitazons būtiski neietekmē digoksīna, varfarīna, fenprokumona un metformīna farmakokinētiku un farmakodinamiku. Pioglitazona lietošana vienlaicīgi ar sulfonilurīnvielas grupas līdzekļiem neietekmē sulfonilurīnvielas grupas līdzekļu farmakokinētiku un farmakodinamiku. Pētījumi ar cilvēkiem neliecina par galveno inducējamo citohroma P450, 1A, 2C8/9 un 3A4 indukciju. In vitro pētījumos nav konstatēta citohroma P450 apakštipu inhibēšana. Tādēļ mijiedarbība ar vielām, ko metabolizē šie enzīmi, piemēram, ar perorālajiem kontracepcijas līdzekļiem, ciklosporīnu, kalcija kanālu blokatoriem un HMGCoA reduktāzes inhibitoriem, nav sagaidāma.

Lietojot pioglitazonu vienlaicīgi ar gemfibrozilu (citohroma P540 2C8 inhibitors), ziņots par trīskārtīgu pioglitazona AUC palielināšanos. Tā kā pastāv ar devu saistīta nevēlamu blakusparādību sastopamības biežuma palielināšanās iespēja, lietojot vienlaicīgi gemfibrozilu, var būt nepieciešams samazināt pioglitazona devu. Jāapsver nepieciešamība rūpīgi novērot glikēmijas kontroli (skatīt 4.4. apakšpunktu). Lietojot pioglitazonu vienlaicīgi ar rifampicīnu (citohroma P540 2C8 induktors), ziņots par pioglitazona AUC samazināšanos par 54%. Lietojot vienlaicīgi ar rifampicīnu, var būt nepieciešams palielināt pioglitazona devu. Jāapsver nepieciešamība rūpīgi novērot glikēmijas kontroli (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pieejami atbilstoši klīniskie dati, lai varētu izvērtēt pioglitazona lietošanas drošību grūtniecības laikā. Pētījumos ar pioglitazonu dzīvniekiem novēroja aizkavētu augļa augšanu. Tas bija saistīts ar pioglitazona iedarbību, samazinot mātītes hiperinsulinēmiju un palielināto rezistenci pret insulīnu, kas attīstās grūtniecības laikā, tādējādi samazinot augļa augšanai nepieciešamo metabolisma substrātu pieejamību. Šāda darbības mehānisma nozīme cilvēkam nav skaidra, tāpēc pioglitazonu nedrīkst lietot grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Pierādīts, ka pioglitazons izdalās žurku mātīšu pienā. Nav zināms, vai pioglitazons izdalās ar mātes pienu cilvēkam. Tādēļ pioglitazonu nedrīkst lietot mātes, kuras baro bērnu ar krūti.

Fertilitāte

Fertilitātes pētījumos ar dzīvniekiem netika novērota ietekme uz pārošanos, apaugļošanos vai fertilitātes rādītājiem.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Glidipion neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr, pacientiem, kuriem rodas redzes traucējumi, jāievēro piesardzība, vadot transportlīdzekļus vai apkalpojot mehānismus.

4.8Nevēlamās blakusparādības

Blakusparādības, kas novērotas biežāk (> 0,5%) nekā lietojot placebo un biežāk nekā atsevišķos gadījumos pacientiem, kuri lietojuši pioglitazonu dubultmaskētos pētījumos, minētas zemāk atbilstoši MedDRA ieteiktajiem terminiem un tās ir sagrupētas atbilstoši orgānu sistēmām un absolūtajam sastopamības biežumam. Sastopamības biežums ir definēts sekojoši: ļoti bieži ( 1/10), bieži ( 1/100

līdz <1/10), retāk ( 1/1000 līdz <1/100), reti ( 1/10000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to biežuma un nopietnības samazinājuma secībā.

 

Pioglitazona nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums

 

 

atkarībā no ārstēšanas režīma

 

 

 

 

Kombinācijā

 

Blakusparādības

 

 

ar

ar

 

Mono-

 

metformīnu

 

ar

sulfonil-

 

 

un sulfonil-

 

 

terapija

metfor-

urīnvielas

Ar insulīnu

 

urīnvielas

 

 

mīnu

grupas

 

 

 

grupas

 

 

 

 

līdzekļiem

 

 

 

 

līdzekļiem

 

 

 

 

 

 

Infekcijas un infestācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

augšējo elpceļu infekcijas

bieži

bieži

bieži

bieži

bieži

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Bronhīts

 

 

 

 

 

bieži

Sinusīts

retāk

retāk

retāk

retāk

retāk

Asins un limfātiskās

 

 

 

 

 

 

sistēmas traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Anēmija

 

bieži

 

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Paaugstinātas jutības un

nav

nav

nav zināmi

nav zināmi

nav zināmi

alerģiskas reakcijas1

zināmi

zināmi

 

 

 

 

Vielmaiņas un uztures

 

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

hipoglikēmija

 

 

retāk

ļoti bieži

 

bieži

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

palielināta apetīte

 

 

retāk

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

hipoestēzija

bieži

bieži

bieži

bieži

 

bieži

galvassāpes

 

bieži

retāk

 

 

 

Reibonis

 

 

bieži

 

 

 

bezmiegs

retāk

retāk

retāk

retāk

 

retāk

Acu bojājumi

 

 

 

 

 

 

redzes traucējumi2

bieži

bieži

retāk

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

makulas tūska3

nav

nav

nav zināmi

nav zināmi

 

nav zināmi

 

zināmi

zināmi

 

 

 

 

Ausu un labirinta

 

 

 

 

 

 

bojājumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vertigo

 

 

retāk

 

 

 

Sirds funkcijas

 

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

sirds mazspēja3

 

 

 

 

 

bieži

 

Pioglitazona nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums

 

 

atkarībā no ārstēšanas režīma

 

 

 

 

Kombinācijā

 

Blakusparādības

 

 

ar

ar

 

Mono-

 

metformīnu

 

ar

sulfonil-

 

 

un sulfonil-

 

 

terapija

metfor-

urīnvielas

Ar insulīnu

 

urīnvielas

 

 

mīnu

grupas

 

 

 

grupas

 

 

 

 

līdzekļiem

 

 

 

 

līdzekļiem

 

 

 

 

 

 

Labdabīgi, ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

 

neprecizēti audzēji

 

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas un

 

 

 

 

 

 

 

polipus)

 

 

 

 

 

 

 

urīnpūšļa vēzis

retāk

retāk

retāk

retāk

 

retāk

Elpošanas sistēmas

 

 

 

 

 

 

 

traucējumi, krūšu kurvja

 

 

 

 

 

 

 

un videnes slimības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

elpas trūkums

 

 

 

 

 

 

bieži

Kuņģa-zarnu trakta

 

 

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

meteorisms

 

retāk

bieži

 

 

 

 

Ādas un zemādas audu

 

 

 

 

 

 

 

bojājumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Svīšana

 

 

retāk

 

 

 

 

Skeleta-muskuļu un

 

 

 

 

 

 

 

saistaudu sistēmas

 

 

 

 

 

 

 

bojājumi

 

 

 

 

 

 

 

kaulu lūzumi4

bieži

bieži

bieži

bieži

 

bieži

artralģija

 

bieži

 

bieži

 

bieži

muguras sāpes

 

 

 

 

 

 

bieži

Nieru un urīnizvades

 

 

 

 

 

 

 

sistēmas traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

hematūrija

 

bieži

 

 

 

 

 

glikozūrija

 

 

retāk

 

 

 

 

proteinūrija

 

 

retāk

 

 

 

 

Reproduktīvās sistēmas

 

 

 

 

 

 

 

traucējumi un krūts

 

 

 

 

 

 

 

slimības

 

 

 

 

 

 

 

erektila disfunkcija

 

bieži

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vispārēji traucējumi un

 

 

 

 

 

 

 

reakcijas ievadīšanas vietā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tūska5

 

 

 

 

 

 

ļoti bieži

nogurums

 

 

retāk

 

 

 

 

 

Pioglitazona nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums

 

 

atkarībā no ārstēšanas režīma

 

 

 

 

Kombinācijā

 

Blakusparādības

 

 

ar

ar

 

Mono-

 

metformīnu

 

ar

sulfonil-

 

 

un sulfonil-

 

 

terapija

metfor-

urīnvielas

Ar insulīnu

 

urīnvielas

 

 

mīnu

grupas

 

 

 

grupas

 

 

 

 

līdzekļiem

 

 

 

 

līdzekļiem

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

 

ķermeņa masas

bieži

bieži

bieži

bieži

 

bieži

palielināšanās6

 

 

 

 

 

 

palielināts kreatīn-

 

 

 

bieži

 

 

 

 

 

 

 

 

fosfokināzes līmenis asinīs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

palielināts laktāt-

 

 

retāk

 

 

 

dehidrogenāzes līmenis

 

 

 

 

 

 

palielināts alanīnamino-

nav

nav

nav zināmi

nav zināmi

 

nav zināmi

zināmi

zināmi

 

 

 

 

transferāzes līmenis7

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

1Pēcreģistrācijas pieredzē saņemti ziņojumi par paaugstinātas jutības reakcijām ar pioglitazonu ārstētiem pacientiem. Reakcijas ietver anafilaksi, angioedēmu un nātreni.

2Par redzes traucējumiem ziņots galvenokārt terapijas sākumā un tie ir saistīti ar glikozes līmeņa

pārmaiņām asinīs, kas rada īslaicīgu lēcas pietūkumu un refrakcijas indeksa pārmaiņas, ko novēro arī citu hipoglikemizējošo līdzekļu lietošanas gadījumā.

3Kontrolētos klīniskajos pētījumos ziņojumi par sirds mazspēju pioglitazona terapijas gadījumā saņemti tikpat bieži cik placebo, metformīna un sulfonilurīnvielas grupas līdzekļu lietotāju grupās, taču ziņojumu skaits bija lielāks, lietojot pioglitazonu kombinācijā ar insulīnu. Pētījumā ar pacientiem ar smagu makrovaskulāru slimību anamnēzē smagas sirds mazspējas sastopamības biežums bija par 1,6% lielāks, lietojot pioglitazonu (salīdzinot ar placebo), kad to pievienoja terapijai, kuras sastāvdaļa bija insulīns. Tomēr tas neveicināja mirstības pieaugumu šajā pētījumā. Šajā pētījumā pacientiem, kuri saņēma pioglitazonu un insulīnu, lielāka pacientu ar sirds mazspēju procentuālā attiecība tika novērota pacientiem ≥ 65 gadu vecumā, salīdzinot ar pacientiem, kuri jaunāki par 65 gadiem (9,7% salīdzinot ar 4,0%). Pacientiem, kuri lieto insulīnu bez pioglitazona, sirds mazspējas sastopamības biežums bija 8,2% ≥ 65 gadus veciem pacientiem, salīdzinot ar 4,0% pacientiem, kuri jaunāki par 65 gadiem. Pioglitazona klīniskās lietošanas laikā ziņots par sirds mazspēju un biežāk, ja pioglitazons tika lietots kombinācijā ar insulīnu, vai pacientiem ar sirds mazspēju anamnēzē.

4Tika veikta apvienota analīze par kaulu lūzumu blakusparādību ziņojumiem, kas novēroti

randomizētos, ar salīdzināmu terapiju kontrolētos, dubultmaskētos klīniskajos pētījumos ar vairāk nekā 8100 pacientiem, kuri tika ārstēti ar pioglitazonu, un 7400 pacientiem, kuri tika ārstēti ar salīdzināmu terapiju, 3,5 gadus ilgi. Sievietēm, kuras lietoja pioglitazonu, biežāk tika novēroti lūzumi (2,6%) nekā sievietēm, kuras lietoja salīdzināmu terapiju (1,7%). Vīriešiem, kuri tika ārstēti ar pioglitazonu (1,3%), nenovēroja palielinātu kaulu lūzumu sastopamības biežumu, salīdzinājumā ar salīdzināmu terapiju (1,5%).

3,5 gadu ilgā kardiovaskulārā riska PROactive pētījumā ar pioglitazonu ārstētām sievietēm lūzumus novēroja 44 sievietēm no 870 (5,1%), salīdzinot ar 23 sievietēm no 905 (2,5%), kuras ārstētas ar salīdzināmu terapiju. Lūzumu biežuma palielināšanās ar pioglitazonu ārstētiem vīriešiem (1,7%), salīdzinājumā ar salīdzināmu terapiju (2,1%), netika novērota. Pēcreģistrācijas periodā tika ziņots par kaulu lūzumu gadījumiem sievietēm un vīriešiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

5Kontrolētos klīniskajos pētījumos saņemti ziņojumi par tūsku 6–9% ar pioglitazonu ārstētiem pacientiem viena gada laikā. Tūskas sastopamība salīdzināmās terapijas grupās (sulfonilurīnvielas grupas līdzekļi, metformīns) bija 2–5%. Tūska parasti bija viegla vai vidēji smaga un ārstēšana nebija jāpārtrauc.

6Aktīvos salīdzināmas terapijas kontrolētos pētījumos, lietojot pioglitazonu monoterapijā, vidējā

ķermeņa masas palielināšanās viena gada laikā bija 2–3 kg. Tas ir tikpat cik novērots, lietojot sulfonilurīnvielas grupas līdzekļus aktīvajā salīdzinājuma grupā. Kombinētos pētījumos pioglitazona pievienošana metformīnam izraisīja ķermeņa masas palielināšanos viena gada laikā vidēji par 1,5 kg, un pievienošana sulfonilurīnvielas grupas līdzeklim tā palielinājās par 2,8 kg. Salīdzināmās terapijas grupā sulfonilurīnvielas grupas līdzekļa pievienošana metformīnam izraisīja ķermeņa masas palielināšanos vidēji par 1,3 kg, un metformīna pievienošana sulfonilurīnvielas grupas līdzeklim izraisīja ķermeņa masas samazināšanos vidēji par 1,0 kg.

7 Ar pioglitazonu veiktos klīniskajos pētījumos AlAT paaugstināšanās, vairāk nekā trīs reizes pārsniedzot augšējo normas robežu, tika novērota tikpat bieži kā placebo grupā, bet retāk nekā metformīna vai sulfonilurīnvielas grupas līdzekļa salīdzinājuma terapijas grupās. Ārstēšanas laikā ar pioglitazonu pazeminājās vidējais aknu enzīmu līmenis. Pēcreģistrācijas pieredzes laikā bijuši reti aknu enzīmu līmeņa palielināšanās un hepatocelulāras disfunkcijas gadījumi. Lai gan ļoti retos gadījumos ziņots par letālu iznākumu, cēloniska sakarība nav noteikta.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9Pārdozēšana

Klīniskajos pētījumos pacienti ir lietojuši pioglitazonu lielākā devā nekā ieteicamā maksimālā deva – 45 mg dienā. Maksimālā deva, par ko ir ziņots, ir 120 mg dienā četras dienas ilgi, tad 180 mg dienā septiņas dienas ilgi, un tas neizraisīja nekādus simptomus.

Hipoglikēmija var attīstīties, lietojot pioglitazonu kombinācijā ar sulfonilurīnvielas grupas līdzekļiem vai insulīnu. Pārdozēšanas gadījumā jāveic simptomātiska un vispārēja uzturoša ārstēšana.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: zāles diabēta ārstēšanai, hipoglikemizējošs līdzeklis, izņemot insulīnus; ATĶ kods: A10BG03.

Pioglitazona iedarbību var nodrošināt insulīna rezistences samazināšanās. Tiek uzskatīts, ka pioglitazons iedarbojas, aktivējot specifiskus kodolu receptorus (peroksisomu proliferatoraktivētos gamma receptorus), tādējādi palielinot dzīvnieku aknu, taukaudu un skeleta muskuļu šūnu jutību pret insulīnu. Pierādīts, ka ārstēšana ar pioglitazonu mazina glikozes izdalīšanos no aknām un palielina perifērisko glikozes izmantošanu insulīna rezistences apstākļos.

Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu uzlabojas glikēmijas kontrole tukšā dūšā un pēc ēšanas. Glikēmijas kontroles uzlabošanās saistīta ar insulīna koncentrācijas samazināšanos plazmā gan tukšā dūšā, gan pēc ēšanas. Pioglitazona un gliklazīda monoterapijas salīdzinājuma klīniskais pētījums tika pagarināts līdz diviem gadiem, lai novērtētu laiku līdz terapijas neefektivitātes brīdim (nosaka pēc HbA1c ≥ 8,0% pēc pirmajiem sešiem terapijas mēnešiem). Kaplan-Meier analīze liecināja par īsāku laiku līdz terapijas neefektivitātes brīdim ar gliklazīdu ārstētiem pacientiem salīdzinājumā ar

pioglitazona grupu. Pēc diviem gadiem glikēmijas kontrole (noteikta kā HbA1c < 8,0%) saglabājās 69% ar pioglitazonu ārstēto pacientu, salīdzinājumā ar 50% pacientu, kuri saņēma gliklazīdu. Divus gadus ilgā kombinētas terapijas pētījumā, kurā salīdzināja pioglitazonu un gliklazīdu, pievienojot tos metformīnam, glikēmijas kontrole, izteikta kā vidējās HbA1c pārmaiņas salīdzinājumā ar sākotnējiem raksturlielumiem, pēc viena gada abās ārstēšanas grupās bija vienāda. HbA1c pasliktināšanās ātrums otrā gada laikā pioglitazona lietošanas gadījumā bija mazāks nekā gliklazīda lietošanas gadījumā.

Ar placebo kontrolētā pētījumā pacienti ar nepietiekamu glikēmijas kontroli, neskatoties uz trīs mēnešus ilgu insulīna optimizācijas periodu, tika randomizēti pioglitazona vai placebo grupās uz

12 mēnešiem. Pacientiem, kuri saņēma pioglitazonu, HbA1c samazinājās vidēji par 0,45%, salīdzinot ar tiem pacientiem, kuri turpināja saņemt insulīnu vienu pašu, kā arī samazinot insulīna devu ar pioglitazonu ārstēto pacientu grupā.

HOMA analīze liecina, ka pioglitazons uzlabo beta šūnu darbību, kā arī palielina jutību pret insulīnu. Divus gadus ilgi klīniskie pētījumi liecina par šīs iedarbības saglabāšanos.

Vienu gadu ilgos klīniskajos pētījumos pioglitazons nemainīgi statistiski nozīmīgi pazemināja albumīna/kreatinīna attiecību salīdzinājumā ar sākotnējo raksturlielumu.

Pioglitazona (45 mg monoterapijā salīdzinājumā ar placebo) iedarbība tika pētīta nelielā 18 nedēļu ilgā pētījumā ar 2. tipa cukura diabēta slimniekiem. Pioglitazona terapijas laikā novēroja nozīmīgu ķermeņa masas palielināšanos. Nozīmīgi samazinājās viscerālo tauku daudzums, bet palielinājās ekstraabdominālo tauku masa. Līdzīgas pioglitazona izraisītās tauku sadales pārmaiņām organismā novēroja arī palielinoties insulīna jutībai. Vairumā klīnisko pētījumu, salīdzinājumā ar placebo, novērota kopējā plazmas triglicerīdu un brīvo taukskābju daudzuma samazināšanās vienlaikus ar ABL holesterīna līmeņa palielināšanos, bet ZBL holesterīna līmenis palielinājās nedaudz, taču ne klīniski nozīmīgi.

Līdz divus gadus ilgos klīniskajos pētījumos pioglitazons, salīdzinājumā ar placebo, metformīnu un gliklazīdu, pazemināja kopējo plazmas triglicerīdu un brīvo taukskābju līmeni un palielināja ABL holesterīna līmeni. Pioglitazons neizraisīja statistiski nozīmīgu ZBL holesterīna līmeņa palielināšanos salīdzinājumā ar placebo, bet metformīna un gliklazīda lietošanas gadījumā novēroja tā pazemināšanos. 20 nedēļu ilgā pētījumā pioglitazons ne tikai pazemināja triglicerīdu līmeni tukšā dūšā, bet arī samazināja postprandiālo hipertrigliceridēmiju, ietekmējot gan absorbētos, gan aknās sintezētos triglicerīdus. Šī iedarbība nav atkarīga no pioglitazona ietekmes uz glikēmiju, un statistiski nozīmīgi atšķiras no glibenklamīda ietekmes.

Kardiovaskulāro iznākumu pētījumā PROactive, 5238 pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un smagu makrovaskulāru slimību anamnēzē tika randomizēti pioglitazona vai placebo grupā papildus esošajai pretdiabēta vai kardiovaskulārai terapijai uz laiku līdz pat 3,5 gadiem. Pētījuma subjektu vidējais vecums bija 62 gadi; diabēta vidējais ilgums bija 9,5 gadi. Apmēram viena trešdaļa pacientu saņēma insulīnu kombinācijā ar metformīnu un/vai sulfonilurīnvielas grupas līdzekli. Lai piedalītos pētījumā, pacientam bija jābūt vienam no sekojošiem kritērijiem: miokarda infarkts, insults, perkutāna kardioloģiska iejaukšanās vai koronārās artērijas šunts, akūts koronārs sindroms, koronāro artēriju slimība vai obstruktīva perifēro artēriju slimība. Gandrīz pusei pacientu anamnēzē bija miokarda infarkts, un apmēram 20% pacientu anamnēzē bija insults. Apmēram pusei pētījuma subjektu bija vismaz divi no kardiovaskulārajiem kritērijiem. Gandrīz visi indivīdi (95%) saņēma kardiovaskulāros līdzekļus (beta blokatorus, AKE inhibitorus, angiotenzīna II antagonistus, kalcija kanālu blokatorus, nitrātus, diurētiskos līdzekļus, aspirīnu, statīnus, fibrātus).

Lai arī pētījumā netika sasniegts primārais mērķa kritērijs, kas bija apkopot visus mirstības cēloņus, miokarda infarktus bez fatāla iznākuma, insultus, akūta koronāra sindroma gadījumus, kājas amputācijas, koronāras revaskularizācijas gadījumus un kājas revaskularizācijas gadījumus, rezultāti liecina, ka nav novērotas ilgtermiņa kardiovaskulāras problēmas saistībā ar pioglitazona lietošanu. Tomēr palielinājās tūskas, ķermeņa masas palielināšanās un sirds mazspējas sastopamības biežums. Netika novērota mirstības palielināšanās sirds mazspējas dēļ.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus par Glidipion visās bērnu vecuma apakšgrupās ar 2. tipa cukura diabētu. Informāciju par lietošanu bērniem skatīt

4.2 apakšpunktā.

5.2Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas lietošanas pioglitazons uzsūcas ātri, un neizmainīta pioglitazona maksimālā koncentrācija plazmā parasti tiek sasniegta 2 stundu laikā pēc lietošanas. Lietojot 2–60 mg lielas devas, koncentrācija plazmā palielinājās proporcionāli. Līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta pēc 4– 7 zāļu lietošanas dienām. Atkārtota devu lietošana neizraisa savienojuma vai tā metabolītu uzkrāšanos. Uztura lietošana neietekmē uzsūkšanos. Absolūtā biopieejamība ir lielāka par 80%.

Izkliede

Aprēķinātais izkliedes tilpums cilvēkam ir 0,25 l/kg.

Pioglitazons un visi aktīvie metabolīti plaši saistās ar plazmas olbaltumvielām (> 99%).

Biotransformācija

Pioglitazons tiek plaši metabolizēts aknās alifātisko metilēngrupu hidroksilēšanas rezultātā. Tas galvenokārt notiek ar citohroma P450 2C8 starpniecību, lai gan mazākā mērā var būt iesaistītas citas izoformas. Trīs no sešiem konstatētajiem metabolītiem ir aktīvi (M-II, M-III un M-IV). Ja ņem vērā aktivitāti, koncentrāciju un saistīšanos ar olbaltumvielām, pioglitazons un M-III metabolīts vienlīdz labi nodrošina efektivitāti. Šai ziņā M-IV ieguldījums efektivitātē trīskārtīgi pārsniedz pioglitazona „daļu”, turpretī M-II relatīvā efektivitāte ir neliela.

In vitro pētījumos netika konstatēts, ka pioglitazons inhibētu kādu citohroma P450 apakštipu. Cilvēkam netiek inducēti galvenie inducējamie P450 izoenzīmi 1A, 2C8/9 un 3A4.

Mijiedarbības pētījumos pierādīts, ka pioglitazons būtiski neietekmē digoksīna, varfarīna, fenprokumona un metformīna farmakokinētiku un farmakodinamiku. Lietojot pioglitazonu vienlaicīgi ar gemfibrozilu (citohroma P540 2C8 inhibitors) vai rifampicīnu (citohroma P450 2C8 induktors), ziņots par attiecīgi palielinātu vai pazeminātu pioglitazona koncentrāciju plazmā (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Eliminācija

Pēc iekšķīgas radioloģiski iezīmēta pioglitazona lietošanas cilvēkam radioaktīvais elements tika konstatēts galvenokārt izkārnījumos (55%) un mazākā daudzumā urīnā (45%). Dzīvniekiem gan urīnā, gan izkārnījumos konstatējams tikai neliels neizmainīta pioglitazona daudzums. Neizmainīta pioglitazona vidējais plazmas eliminācijas pusperiods cilvēkam ir 5 līdz 6 stundas, un tā kopējo aktīvo metabolītu vidējais plazmas eliminācijas pusperiods ir 16 līdz 23 stundas.

Gados vecāki pacienti

Farmakokinētika līdzsvara koncentrācijā 65 gadus veciem un vecākiem pacientiem ir līdzīga kā jauniem cilvēkiem.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem pioglitazona un tā metabolītu koncentrācija plazmā ir mazāka nekā cilvēkiem ar normālu nieru darbību, bet zāļu pamatvielas perorālais klīrenss ir līdzīgs. Tādējādi brīvā (nesaistītā) pioglitazona koncentrācija nemainās.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pioglitazona kopējā koncentrācija plazmā nemainās, bet palielinās izkliedes tilpums. Tādēļ būtiski samazinās patiesais klīrenss vienlaikus ar nesaistītās pioglitazona frakcijas palielināšanos.

5.3Preklīniskie dati par drošumu

Toksikoloģijas pētījumos pēc atkārtotu devu lietošanas pelēm, žurkām, suņiem un pērtiķiem novēroja plazmas tilpuma palielināšanos, kas izraisīja hemodilūciju, anēmiju un atgriezenisku ekscentrisku sirds hipertrofiju. Novērota arī pastiprināta tauku izgulsnēšanās un infiltrācija. Šie novērojumi attiecināmi uz visu sugu dzīvniekiem, ja koncentrācija plazmā ≤ 4 reizes pārsniedza klīniskas lietošanas gadījumā sasniedzamo koncentrāciju. Dzīvnieku pētījumos ar pioglitazonu novērota aizkavēta augļa augšana. Tas ir saistīts ar pioglitazona iedarbību, samazinot mātītes hiperinsulinēmiju un palielināto rezistenci pret insulīnu, kas novērojama grūtniecības laikā, un tādējādi samazinot augļa augšanai nepieciešamo metabolisma substrātu pieejamību.

Pioglitazons neuzrādīja genotoksiskas īpašības vairākos in vivo un in vitro genotoksicitātes pētījumos. Žurkām, kuras 2 gadus ilgi saņēma pioglitazonu, novēroja palielinātu urīnpūšļa epitēlija hiperplāzijas (tēviņiem un mātītēm) un audzēju (tēviņiem) sastopamību.

Tika pieņemts, ka urīnakmeņu veidošanās vai esamība ar sekojošu kairinājumu un hiperplāziju ir mehānisms novērotajai tumorogēnajai reakcijai peļu tēviņiem. 24 mēnešu ilgi mehānisma pētījumi ar peļu tēviņiem liecina, ka pioglitazona lietošana palielināja hiperplastisku urīnpūšļa izmaiņu sastopamības biežumu. Uztura paskābināšana būtiski samazināja, bet pilnībā nenovērsa audzēju sastopamību. Mikrokristālu klātbūtne saasināja hiperplastisko reakciju, bet netika uzskatīta par hiperplastisko izmaiņu primāro cēloni. Nevar izslēgt tumorogēnās atrades peļu tēviņiem nozīmi cilvēkam.

Abu dzimumu pelēm nenovēroja kancerogēnu atbildes reakciju. Suņiem vai pērtiķiem, kuri saņēma pioglitazonu līdz pat 12 mēnešus ilgi, nenovēroja urīnpūšļa hiperplāziju.

Ģimenes adenomatozās polipozes (ĢAP) dzīvnieku modelī ārstēšana ar diviem citiem tiazolidīndioniem pastiprināja dažādu audzēju rašanos resnajā zarnā. Šī novērojuma nozīme nav zināma.

Vides riska novērtējums: nav sagaidāma ietekme uz apkārtējo vidi klīniskas pioglitazona lietošanas rezultātā.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1Palīgvielu saraksts

Karmelozes kalcija sāls

Hidroksipropilceluloze

Laktozes monohidrāts

Magnija stearāts

6.2Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5Iepakojuma veids un saturs

Alumīnija/alumīnija blisteri iepakojumos pa 14, 28, 30, 50, 56, 84, 90, 98 un 100 tabletēm.

Iepakojumos pa 14, 28, 56, 84 un 98 tabletēm ir blisteri, uz kuriem uzdrukāti nedēļas dienu saīsinājumi (P., O., T., C., Pk., S., Sv.).

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Actavis Group PTC ehf. Reykjavíkurvegi 76-78 220 Hafnarfjörður Īslande

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/12/756/001

EU/1/12/756/002

EU/1/12/756/003

EU/1/12/756/004

EU/1/12/756/005

EU/1/12/756/006

EU/1/12/756/007

EU/1/12/756/008

EU/1/12/756/009

EU/1/12/756/010

EU/1/12/756/011

EU/1/12/756/012

EU/1/12/756/013

EU/1/12/756/014

EU/1/12/756/015

EU/1/12/756/016

EU/1/12/756/017

EU/1/12/756/018

EU/1/12/756/019

EU/1/12/756/020

EU/1/12/756/021

EU/1/12/756/022

EU/1/12/756/023

EU/1/12/756/024

EU/1/12/756/025

EU/1/12/756/026

EU/1/12/756/027

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

15/03/2012

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas