Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Hemangiol (propranolol hydrochloride) – Zāļu apraksts - C07AA05

Updated on site: 07-Oct-2017

Zāļu nosaukumsHemangiol
ATĶ kodsC07AA05
Vielapropranolol hydrochloride
RažotājsPierre Fabre Dermatologie

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

HEMANGIOL 3,75 mg/ml šķīdums iekšķīgai lietošanai

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ml šķīduma satur 4,28 mg propranolola hidrohlorīda, kas atbilsts 3,75 mg propranolola (Propranolol). Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Šķīdums iekšķīgai lietošanai.

Dzidrs, bezkrāsains līdz nedaudz iedzeltens šķīdums iekšķīgai lietošanai ar augļu aromātu.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Zāles HEMANGIOL ir indicētas proliferējošās jaundzimušo hemangiomas ārstēšanai, kam nepieciešama sistēmiska terapija:

dzīvi vai orgānu funkcionalitāti apdraudoša hemangioma,

čūlaina hemangioma ar sāpēm un/vai reakcijas trūkumu uz vienkāršu brūču aprūpi,

hemangioma ar paliekošu rētu vai kroplības risku.

Šī terapija zīdaiņiem jāuzsāk vecumā no 5 nedēļām līdz 5 mēnešiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).

4.2. Devas un lietošanas veids

Ārstēšanu ar zālēm HEMANGIOL ir jāuzsāk ārstiem, kuriem ir pieredze jaundzimušo hemangiomas diagnozes noteikšanā, ārstēšanā un aprūpē, kontrolētos klīniskos apstākļos, kur ir pieejamas atbilstošas iekārtas nevēlamu reakciju novēršanai, tostarp tādiem gadījumiem, kad nepieciešama tūlītēja rīcība.

Devas

Devas tiek izteiktas propranolola pamatā.

Ieteicamā sākumdeva ir 1 mg/kg/dienā, kas tiek sadalīta divās atsevišķās devās pa 0,5 mg/kg. Ārsta uzraudzībā devu ir ieteicams palielināt līdz terapeitiskajai devai šādā veidā: 1 mg/kg/dienā 1 nedēļu, pēc tam 2 mg/kg/dienā 1 nedēļu un pēc tam 3 mg/kg/dienā kā uzturošo devu.

Terapeitiskā deva ir 3 mg/kg/dienā, kas jāievada ar divām atsevišķām 1,5 mg/kg lielām devām, viena no rīta, bet otra pēcpusdienā, ar laika intervālu starp lietošanas reizēm vismaz 9 stundas. Zāles ir jālieto ēdienreizes laikā vai tūlīt pēc ēdienreizes.

Ja bērns neēd vai vemj, devu ieteicams izlaist.

Ja bērns izspļauj devu vai neizdzer visu devu, citu devu pirms nākamās plānotās devas nedrīkst dot.

Devu titrēšanas laikā ārstam ir jāveic un jāuzrauga katras devas palielinājums tādos pašos apstākļos, kādi ir sākotnējās devas ievadīšanai. Pēc titrēšanas ārsts no jauna pielāgos devu atbilstoši bērna svara izmaiņām.

Vismaz reizi mēnesī ir jāveic bērna veselības stāvokļa klīniskā uzraudzība un devas atkārtota pielāgošana.

2/31

Ārstēšanas ilgums

Zāles HEMANGIOL ir jālieto 6 mēnešus.

Pārtraucot ārstēšanu, nav nepieciešams pakāpenisks devas samazinājums.

Mazākumam pacientu, kam pēc ārstēšanas pārtraukšanas ir simptomu recidīvs, ārstēšanu var no jauna sākt tādos pašos apstākļos ar apmierinošu atbildes reakciju.

Īpašas populācijas

Tā kā nav pieejami klīniskās efektivitātes un drošuma dati, zāles HEMANGIOL nedrīkst lietot bērniem, kuri ir jaunāki par 5 nedēļām.

Nav klīnisko efektivitātes un drošuma datu klīniskajos pētījumos, kas veikti zālēm HEMANGIOL, kas ļautu ieteikt zāļu lietošanas uzsākšanu bērniem, kuri ir vecāki par 5 mēnešiem.

Zīdaiņi ar aknu vai nieru darbības traucējumiem

Tā kā dati nav pieejami, zāles nav ieteicams lietot zīdaiņiem ar aknu vai nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Zāles HEMANGIOL ir jādod ēdienreizes laikā vai uzreiz pēc tās, lai izvairītos no hipoglikēmijas riska. Tās ir jāievada tieši bērna mutē, izmantojot mutes šļirci ar iedaļām, kas ir kalibrēta ar propranolola substances mērvienību mg un ietverta iekšķīgi lietojamā šķīduma pudeles iepakojumā (skatīt lietošanas instrukcijas 3. punktā ietvertos norādījumus lietošanai).

Pudeli nedrīkst sakratīt pirms lietošanas.

Ja nepieciešams, zāles var izšķīdināt nelielā daudzumā zīdaiņu piena vai nelielā daudzumā vecumam atbilstošas ābolu un/vai apelsīnu sulas. Nelejiet zāles pilnā pudelē.

Maisījumu var sagatavot ar vienu tējkaroti, kas pilna (aptuveni 5 ml) ar pienu bērniem, kuru svars ir līdz 5 kg, vai galda karoti (aptuveni 15 ml) ar pienu vai augļu sulu bērniem, kuru svars pārsniedz 5 kg, ielejot to zīdaiņa pudelē. Maisījums jāizlieto 2 stundu laikā.

Vienai personai ir bērnam jādod HEMANGIOL un ēdiens, lai izvairītos no hipoglikēmijas riska. Ja ir iesaistītas vairākas personas, ļoti svarīga ir atbilstoša saziņa, lai nodrošinātu bērna drošību.

4.3. Kontrindikācijas

Priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem, kuriem nav sasniegts koriģētais 5 nedēļu vecums (koriģētais vecums tiek aprēķināts, atņemot priekšlaicīgo dzemdību nedēļu skaitu no faktiskā vecuma)

Zīdaiņi, kurus ar krūti baro māte, kura tiek ārstēta ar propranololam kontrindicētām zālēm

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielāmAstma vai bronhospazmas anamnēzē

Otrās vai trešās pakāpes atrioventrikulārā blokāde

Sinusa mezgla (tostarp sinuatriāla blokāde) disfunkcijaBradikardija zem šādām robežvērtībām:

Vecums

0–3 mēneši

 

3–6 mēneši

6–12 mēneši

Sirdsdarbība

 

(sitieni/min)

 

 

 

 

 

Zems asinsspiediens zem šādām robežvērtībām:

 

 

Vecums

0–3 mēneši

 

3–6 mēneši

6–12 mēneši

Asinsspiediens (mmHg)

65/45

 

70/50

80/55

 

Kardiogēns šoks

 

 

 

 

 

Ar zālēm nekontrolēta sirds mazspēja

 

 

 

Princmetāla stenokardija

 

 

 

Smagi perifērās asinsrites traucējumi (Reino sindroms)

 

 

Zīdaiņi ar tieksmi uz hipoglikēmiju

 

 

 

 

3/31

 

 

Feohromocitoma

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ārstēšanas uzsākšana

Pirms propranolola terapijas uzsākšanas ir jāveic ar propranololu saistītā riska skrīnings. Ir jāveic slimības vēstures un visu klīnisko izmeklējumu analīze, tostarp sirdsdarbības frekvence pārbaude un sirds un plaušu auskultācija.

Ja rodas aizdomas par sirds funkcijas traucējumiem, pirms ārstēšanas ir jālūdz speciālista padoms, lai noteiktu jebkādas pamatā esošās kontrindikācijas.

Ja pastāv akūti bronhopulmonārie traucējumi, ārstēšana ir jāatliek.

Kardiovaskulārie traucējumi

Propranolols savas farmakoloģiskās darbības dēļ var izraisīt vai pastiprināt bradikardiju vai asinsspiediena traucējumus. Bradikardijas diagnoze ir jānosaka, ja sirds ritms samazinās par vairāk nekā 30 sitieniem/min no sākotnēja stāvokļa. Bradikardija tiek definēta zem šādām robežvērtībām:

Vecums

0-3 mēneši

3-6 mēneši

6-12 mēneši

Sirdsdarbība

(sitieni/min)

 

 

 

Pēc pirmās lietošanas reizes un katras devas palielināšanas reizes klīniskā uzraudzība, ietverot asinsspiedienu un sirdsdarbību, ir jāveic vismaz reizi stundā vismaz turpmākās 2 stundas. Ja rodas simptomātiskā bradikardija vai bradikardija zem 80 sitieniem/min, nekavējoties ir jālūdz speciālista padoms.

Ja jebkurā ārstēšanas posmā rodas smaga un/vai simptomātiska bradikardija vai hipotensija, ārstēšana ir jāpārtrauc un jālūdz speciālista padoms.

Hipoglikēmija

Propranolols kavē endogēno kateholamīnu reakciju hipoglikēmijas koriģēšanai. Tas slēpj hipoglikēmijas adrenerģiskās brīdinājuma zīmes, it īpaši tahikardiju, drebuļus, trauksmes stāvokli un izsalkumu. Tas var pastiprināt hipoglikēmiju bērniem, it īpaši tukšas dūšas, vemšanas vai pārdozēšanas gadījumā.

Šīs hipoglikēmijas epizodes, kas saistītas ar propranolola lietošanu, var izņēmuma kārtā parādīties kā lēkmes un/vai koma.

Ja rodas hipoglikēmijas klīniskās pazīmes, bērnam ir jādod dzert cukuru saturošs šķidrums un uz laiku jāpārtrauc ārstēšana. Līdz simptomu izzušanai ir jāveic atbilstoša bērna uzraudzība.

Bērniem ar diabētu biežāk ir jāpārbauda glikozes līmenis asinīs.

Elpceļu darbības traucējumi

Ja rodas apakšējo elpceļu infekcija, kas saistīta ar elpas trūkumu un sēkšanu, ārstēšana uz laiku ir jāpārtrauc. Ir iespējama beta-2 agonistu un ieelpojamo kortikosteroīdu lietošana. Propranolola atkārtotu lietošanu var apsvērt, kad bērns ir pilnībā atveseļojies; recidīva gadījumā ārstēšana ir pilnībā jāpārtrauc..

Izolētu bronhospazmu gadījumā ārstēšana ir pilnībā jāpārtrauc.

Sirds mazspēja

Simpātiskās nervu sistēmas stimulācija var būt svarīgs elements asinsrites funkcijas atbalstīšanai pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, un tā nomākšana ar beta blokādi var provocēt smagāku mazspēju.

PHACE sindroms

Ir pieejami ļoti ierobežoti drošības dati par propranolola lietošanu pacientiem ar PHACE sindromu. Propranolols var palielināt insulta risku pacientiem ar PHACE sindromu ar smagiem cerebrovaskulāriem traucējumiem, samazinot asinsspiedienu un samazinot plūsmu caur nosprostotiem, sašaurinātiem vai stenozētiem asinsvadiem.

4/31

Pirms propranolola terapijas apsvēršanas zīdaiņiem ar plašu sejas jaundzimušo hemangiomu ir rūpīgi jāpārbauda iespējamā arteriopātija, kas saistīta ar PHACE sindromu, izmantojot galvas un kakla magnētiskās rezonanses angiogrāfiju un sirds attēlveidošanu, ietverot aortas loku.

Ir jālūdz speciālista padoms.

Barošana ar krūti

Propranolols nonāk mātes pienā. Mātēm, kuras tiek ārstētas ar propranololu un kuras baro savu zīdaini ar krūti, ir jāinformē savs veselības aprūpes speciālists.

Aknu vai nieru mazspēja

Propranolols tiek metabolizēts aknās un izdalīts caur nierēm. Tā kā trūkst datu par bērniem, propranololu nav ieteicams lietot nieru un aknu mazspējas gadījumos (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Paaugstināta jutība

Pacientiem, kuri, visticamāk, var piedzīvot smagu anafilaktisko reakciju, neskatoties uz izcelsmi, it īpaši ar joda kontrastvielām, ārstēšana ar beta blokatoriem var pasliktināt reakciju un rezistenci pret ārstēšanu ar adrenalīnu parastās devās.

Vispārējā anestēzija

Beta blokatori novājinās reflektoro tahikardiju un palielinās hipotensijas risku. Ir nepieciešams brīdināt anesteziologu par to, ka pacients tiek ārstēts ar beta blokatoriem.

Ja pacientam tiek plānota ķirurģiska iejaukšanās, beta blokatoru terapija ir jāpārtrauc vismaz 48 stundas pirms procedūras.

Hiperkaliēmija

Par hiperkaliēmijas gadījumiem ir ziņots pacientiem ar lielu čūlu hemangiomu. Šiem pacientiem ir jāveic elektrolīta uzraudzība.

Psoriāze

Ir ziņots par slimības pasliktināšanos ar beta blokatoriem ārstētiem pacientiem, kuri cieš no psoriāzes. Tāpēc ir rūpīgi jāapsver ārstēšanas nepieciešamība.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Tā kā nav konkrētu pētījumu bērniem, zināmā zāļu mijiedarbība ar propranololu attiecas uz pieaugušajiem. Kombinācijām ir jāapsver šādi 2 gadījumi (kas nav savstarpēji izslēdzami):

zīdaiņi, kuriem tiek dotas citas zāles, kas īpaši minētas tālāk;

zīdaiņi, kuri tiek baroti ar krūti un kuriem tiek dotas citas zāles, kas īpaši minētas tālāk. Šādos gadījumos ir jāapsver barošanas ar krūti pārtraukšana.

Ir nepieciešama jebkāda propranolola traucētās panesamības rūpīga klīniskā uzraudzība.

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

Bradikardija —izraisa kalcija kanālu blokatori (diltiazēms, verapamils, bepridils)

Vienlaicīga lietošana ar propranololu var izraisīt izmainītu automātiskumu (pārmērīgu bradikardiju, sinusa mezgla apstāšanās risku), sinuatriālās un atrioventrikulārās vadīšanas traucējumus un palielinātu ventrikulārās aritmijas (torsades de pointes) risku kopā ar sirds mazspēju.

Šo kombināciju drīkst lietot tikai rūpīgā klīniskā un EKG uzraudzībā, it īpaši ārstēšanas sākumā.

Mijiedarbības, kam nepieciešama piesardzība

Kardiovaskulārās zāles

Antiaritmiskie līdzekļi

Propafenonam ir negatīvas inotropās un beta bloķēšanas īpašības, kas var papildināt propranolola īpašības, neskatoties uz atkārtota apliecinājuma pētījumu veselīgiem brīvprātīgajiem.

5/31

Propranolola metabolismu samazina vienlaicīga lietošana ar kvinidīnu, kas izraisa divkāršu līdz trīskāršu koncentrācijas pieaugumu asinīs un lielāku klīniskās beta blokādes pakāpi.

Amiodarons ir antiaritmiskais līdzeklis ar negatīvām hronotropām īpašībām, kas var būt papildinājums tām īpašībām, kas novērotas ar beta blokatoriem, piemēram, propranololu. Ir paredzams automātisms un vadītspējas traucējumi simpātiskās nervu sistēmas kompensējošo mehānismu depresijas dēļ.

Intravenozi lietotā lidokaīna metabolismu kavē vienlaicīga propranolola lietošana, kā rezultātā rodas 25% palielinājums lidokaīna koncentrācijā. Par lidokaīna toksicitāti (neiroloģiskas un sirds nevēlamās blakusparādības) ir ziņots pēc vienlaucīgas lietošanas ar propranololu.

Sirds glikozīdi

Gan sirds glikozīdi, gan beta blokatori palēnina atrioventrikulāro vadīšanu un samazina sirdsdarbību. Vienlaicīga lietošana var palielināt bradikardijas risku.

Dihidropiridīni

Ir jārīkojas uzmanīgi, ja pacientiem, kuri saņem beta blokatoru, tiek nozīmēts dihidropiridīns. Abas vielas var izraisīt hipotensiju un/vai sirds mazspēju pacientiem, kuru sirdsdarbība tiek daļēji kontrolēta papildus inotropās ietekmes dēļ. Vienlaicīga lietošana var samazināt reflektoru simpātisko reakciju, ja pastāv pārmērīga distālā vazodilācija.

Antihipertensīvie līdzekļi (AKE inhibitori, angiotenzīna II receptoru antagonisti, diurētiķi, alfa blokatori neatkarīgi no indikācijas, centrāli aktīvi antihipertensīvie līdzekļi, rezerpīns utt.)

Kombinācijā ar beta blokatoriem zāles, kas pazemina arteriālo spiedienu, var izraisīt vai palielināt hipotensiju, it īpaši ortostatisku. Attiecībā uz centrāli aktīviem antihipertensīviem līdzekļiem beta blokatori var saasināt atsitiena hipertensiju pēc klonidīna pēkšņas pārtraukšanas, un propranolola lietošana ir jāpārtrauc vairākas dienas pirms klonidīna pārtraukšanas.

Nekardiovaskulārās zāles

Kortikosteroīdi

Pacientiem ar jaundzimušo hemangiomu var būt palielināts risks, ja viņi ir saņēmuši vai saņem vienlaicīgu ārstēšanu ar kortikosteroīdiem, jo virsnieru nomākums var izraisīt pretregulējošā kortizola atbildes reakcijas zudumu un palielināt hipoglikēmijas risku. Tas ir arī attiecināms, ja bērnu ar krūti baro māte, kura tiek ārstēta ar kortikosteroīdiem augtas devas vai ilgstošas ārstēšanas gadījumā.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi

Ir ziņots, ka nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSAIDS) nomāc beta bloķējošo zāļu antihipertensīvo ietekmi.

Zāles, kas izraisa ortostatisko hipotensiju

Zāles, kas izraisa posturālo hipotensiju (nitrātu atvasinājumi, 5. tipa fosfodiesterāzes inhibitori, tricikliskie antidepresanti, antipsihotiskie līdzekļi, dopamīnerģiskie agonisti, levodopa, amifostīns, baklofēns…), var pievienot savu ietekmi šiem beta blokatoriem.

Enzīmu induktori

Ja vienlaicīgi tiek lietoti enzīmu induktori, piemēram, rifampicīns vai fenobarbitāls, propranolola līmenis asinīs var samazināties.

Līdzekļi hipoglikēmijas novēršanai

Visi beta bloķējošie līdzekļi var noslēpt hipoglikēmijas simptomus: sirdsklauves un tahikardiju.

Ja propranolols tiek lietots vienlaicīgi ar hipoglikēmijas terapiju pacientiem ar diabētu, tas ir jādara piesardzīgi, jo tas var paildzināt hipoglikēmijas reakciju uz insulīnu. Šādā gadījumā informējiet aprūpētāju un pastipriniet glikozes līmeņa asinīs uzraudzību, it īpaši ārstēšanas sākumā.

Lipīdus pazeminošie līdzekļi

6/31

Holestiramīna un kolestipola vienlaicīga lietošana ar propranololu līdz 50% samazināja propranolola koncentrāciju.

Halogenētie anestēzijas līdzekļi

Ievadot propranololu, tie var nomākt miokarda kontraktilitāti un asinsvadu kompensatoru reakciju. Lai neitralizētu beta blokādi, var izmantot beta stimulējošos līdzekļus.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav piemērojama.

Barošana ar krūti

Mātes, kuras baro ar krūti: skatīt 4.4. apakšpunktu un 4.5. apakšpunktu.

Fertilitāte

Lai gan literatūrā ir ieraksti par dažām pārejošām blakusparādībām attiecībā uz vīrišķo un sievišķo fertilitāti pieaugušām žurkām, kas saņēma propranolola lielas devas, pētījumos, kas veikti jauniem dzīvniekiem, netika uzrādīta ietekme uz fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav piemērojama.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošības īpašību kopsavilkums

Prolifirējošās jaundzimušo hemangiomas klīniskajos pētījumos zīdaiņiem, kuri ārstēti ar HEMANGIOL, visbiežāk tika ziņots par tādām nevēlamām blakusparādībām kā miega traucējumi, saasinātas elpceļu infekcijas, piemēram, bronhītu un bronhiolītu, kas saistīts ar klepu un drudzi, caureju un vemšanu.

Kopumā blakusparādības, par kurām ziņots eksperimentālas lietošanas programmās un literatūrā, bija saistītas ar hipoglikēmiju (un saistītajiem notikumiem, piemēram, hipoglikēmijas lēkmi) un saasinātām elpceļu infekcijām ar elpošanas grūtībām.

Nevēlamo blakusparādību kopsavilkums tabulas veidā

Tabulā tālāk ir sniegtas nevēlamās blakusparādības, par kurām ziņots neatkarīgi no devas un ārstēšanas ilguma, trīs klīniskajos pētījumos, ietverot 435 pacientus, kuri ārstēti ar HEMANGIOL ar 1 mg/kg/dienā vai 3 mg/kg/dienā ar maksimālo ārstēšanas ilgumu 6 mēneši.

To biežums tiek noteikts pēc šādās metodēm: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1000 līdz < 1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Klīnisko izmeklējumu datu bāzes lieluma dēļ nav uzrādītas retas un ļoti retas kategorijas.

Katrā orgānu sistēmu klasifikācijā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

 

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Nav zināms

Infekcijas un

Bronhīts

Bronhiolīts

 

 

infestācijas

 

 

 

 

7/31

 

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Nav zināms

Vielmaiņas un

 

Apetītes trūkums

 

 

uztures

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

Psihiskie

Miega traucējumi

Uzbudinājums

 

 

traucējumi

 

Nakts murgi

 

 

 

 

Aizkaitināmība

 

 

Nervu sistēmas

 

Miegainība

 

Hipoglikēmijas

traucējumi

 

 

 

lēkmes

Sirds funkcijas

 

 

AV blokāde

Bradikardija

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Asinsvadu

 

Ekstremitāšu

 

Hipotensija

sistēmas

 

aukstums

 

Asinsvadu

traucējumi

 

 

 

spazmas

 

 

 

 

Reino sindroms

Elpošanas

 

Bronhospazmas

 

 

sistēmas

 

 

 

 

traucējumi,

 

 

 

 

krūšu kurvja un

 

 

 

 

videnes slimības

 

 

 

 

Kuņģa-zarnu

Caureja

Aizcietējums,

 

 

trakta

Vemšana

sāpes vēderā

 

 

traucējumi

 

 

 

 

Ādas un zemādas

 

Eritēma

Nātrene

 

audu bojājumi

 

 

Alopēcija

 

Izmeklējumi

 

Pazemināts

Pazemināts

Agranulocitoze

 

 

asinsspiediens

glikozes līmenis

Hiperkaliēmija

 

 

 

asinīs

 

 

 

 

Pazemināta

 

 

 

 

sirdsdarbības

 

 

 

 

frekvence

 

 

 

 

Neitropēnija

 

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību raksturojums

Saistībā ar apakšējo elpceļu infekcijām, piemēram, bronhītu vai bronhiolītu, simptomu (tostarp bronhospazmu) saasinājums ir novērots pacientiem, kuri ārstēti ar HEMANGIOL propranolola bronhu sašaurināšanās ietekmes dēļ. Šī ietekme retos gadījumos ir izraisījusi galīgu ārstēšanas pārtraukšanu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Miega traucējumi attiecas uz bezmiegu, sliktas kvalitātes miegu un hipersomniju. Citi centrālās nervu sistēmas traucējumi galvenokārt tika novēroti agrīnā ārstēšanas posmā.

Bieži tika ziņots par caureju, un ne vienmēr tā tika saistīta ar infekciozu kuņģa-zarnu trakta slimību. Caureja, šķiet, ir devas atkarīga no 1 līdz 3 mg/kg/dienā. Neviens no gadījumiem nebija smagas intensitātes, un ārstēšana netika pārtraukta.

Klīniskajos pētījumos ziņotie kardiovaskulārie gadījumi bija asimptomātiski. Titrēšanas dienās veicot 4 stundu kardiovaskulāro uzraudzību, tika novērota sirdsdarbības (aptuveni 7 sitieni/min) palēnināšanās un sistoliskā asinsspiediena (mazāk nekā 3 mmHg) samazināšanās pēc zāļu lietošanas. Vienā otrās pakāpes atrioventrikulārās blokādes gadījumā pacientam ar esošiem vadīšanas traucējumiem tika pārtraukta ārstēšana. Literatūrā ir ziņas par izolētiem simptomātiskās bradikardijas un hipotensijas gadījumiem.

8/31

Klīniskajos pētījumos novērotais cukura līmenis asinīs bija asimptomātisks. Tomēr eksperimentālās lietošanas programmā un literatūrā ir vairākreiz ziņots par hipoglikēmiju saistībā ar hipoglikēmijas lēkmēm, it īpaši izsalkuma laikā nejaušas slimības gadījumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vienlaicīga ārstēšana ar sistēmiskiem kortikosteroīdiem var palielināt hipoglikēmijas risku (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Literatūrā ir dažas ziņas par hiperkaliēmiju dažiem pacientiem ar lielu čūlu hemangiomu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9. Pārdozēšana

Beta blokatoru toksicitāte ir to terapeitiskās ietekmes paplašinājums.

Vieglas līdz vidējas saindēšanās sirds simptomi ir palēnināta sirdsdarbība un hipotensija. Atrioventrikulārās blokādes, intraventrikulāras vadīšanas kavējumi un sastrēguma sirds mazspēja var rasties ar smagāku saindēšanos.

Bronhospazmas var rasties īpaši pacientiem ar astmu.

Var attīstīties hipoglikēmija, un tās izpausmes (trīce, tahikardija) var tikt slēptas ar citu beta blokatoru toksicitātes klīnisko ietekmi.

Propranololam ir labas šķīdības īpašības lipīdos, un tas var šķērsot hematoencefālisko barjeru un izraisīt lēkmes.

Atbalsts un ārstēšana

Pacientam jāpieslēdz sirds monitors; jāuzrauga dzīvībai svarīgās pazīmes, mentālais stāvoklis un glikozes līmenis asinīs. Jādod intravenozi šķidrumi hipotensijai un atropīns bradikardijai. Jāapsver glukagona un pēc tam kateholamīnu lietošana, ja pacients atbilstoši nereaģē uz šķidruma intravenozu ievadīšanu. Izoproterenolu un aminofilīnu var izmantot bronhospazmām.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: beta bloķēšanas līdzeklis, neselektīvs, ATĶ kods: C07AA05

Darbības mehānisms

Literatūrā aprakstītie propranolola iespējamie darbības mehānismi augošās jaundzimušo hemangiomas gadījumā var ietvert dažādus mehānismus – visus ciešā darbībā:

lokālā hemodinamikas ietekme (asinsvadu spazmas, kas ir klasiskas sekas beta adrenerģiskai blokādei, un jaundzimušo hemangiomas patoloģiski bojāto vietu perfūzijas samazinājums);

antiangiogēniskā ietekme (asinsvadu endoteliocīta šūnu proliferācijas samazinājums, neovaskularizācijas un asinsvadu kanāliņu veidošanās samazinājums, matricas metaloproteināzes 9 sekrēcijas samazinājums);

apoptozes izraisīta ietekme uz kapilāru endoteliocīta šūnām;

gan VEGF, gan bFGF signalizēšanas ceļu samazinājums un izrietošā angioģenēze/proliferācija.

Farmakodinamiskā iedarbība

9/31

Propranolols ir beta blokators, kam raksturīgas trīs farmakoloģiskās īpašības:

kardioselektīvās beta-1 beta bloķēšanas darbības trūkums;

antiaritmiska ietekme;

daļējas agonista darbības (vai iekšējas simpatomimētiskās darbības) trūkums.

Klīniskā efektivitāte un drošums pediatrijas populācijā

Propranolola iedarbība zīdaiņiem (vecumā no 5 nedēļām līdz 5 mēnešiem ārstēšanās sākumā) ar augošo jaundzimušo hemangiomu, kam nepieciešama sistēmiska terapija, ir uzrādīta galvenajā nejaušinātajā, kontrolētajā, daudzcentru, vairākdevu adaptīvās II/III fāzes pētījumā ar mērķi salīdzināt četrus propranolola (1 vai 3 mg/kg/dienā 3 vai 6 mēnešus) režīmus ar placebo (dubultakls).

Ārstēšana tika veikta 456 pacientiem (401 pacientam propranolols tika ievadīts ar devu 1 vai

3 mg/kg/dienā 3 vai 6 mēnešus; 55 pacientiem tika ievadīts placebo), tostarp titrēšanas fāze 3 nedēļu garumā. Pacientiem (71,3 % sieviešu; 37 % vecumā 35–90 dienas un 63 % vecumā 91–150 dienas) bija mērķa hemangioma uz galvas 70 % apmērā, un lielākā daļa jaundzimušo hemangiomas tika lokalizētas (89 %).

Ārstēšanas sekmīgums tika definēts kā pilnīga vai gandrīz pilnīga mērķa hemangiomas izārstēšana, kas tika novērtēta aklā, centralizētā neatkarīgā novērtējumā, kas veikts ar fotogrāfijām 24. nedēļā, neuzrādot priekšlaicīgi dzimušo ārstēšanas pārtraukšanu.

Režīms 3 mg/kg/dienā 6 mēnešu laikā (izvēlēts izmeklējuma II fāzes daļas beigās) bija sekmīgs 60,4 % salīdzinājumā ar 3,6 % placebo grupai (p vērtība < 0,0001). Vecuma (35–90 dienas/91– 150 dienas), dzimuma un hemangiomas atrašanās vietas (galva/ķermenis) apakšgrupas neuzrādīja

atšķirības reakcijā uz propranololu. Hemangiomas uzlabojums tika novērots 88 % pacientu ārstēšanas ar propranololu 5. nedēļā. 11,4 % pacientu vajadzēja ārstēt atkārtoti pēc ārstēšanas pārtraukšanas. Ētisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar placebo lietošanu, efektivitātes demonstrēšana netika iegūta pacientiem ar augsta riska hemangiomu. Propranolola iedarbības plašs pierādījums pacientiem ar augsta riska hemangiomu ir pieejams gan literatūrā, gan konkrētā eksperimentālās lietošanas programmā, kas veikta ar Hemangiol.

Ņemot vērā retrospektīvo pētījumu, pacientu mazākumam (12 %) bija nepieciešama atkārtota sistēmiskā ārstēšana. Kad ārstēšana tika veikta atkārtoti, apmierinoša reakcija tika novērota vairumam pacientu.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Pieaugušie

Uzsūkšanās un izkliede

Pēc iekšķīgas lietošanas propranolols tiek gandrīz pilnībā uzsūkts. Tomēr tam sākumā ir plašs pirmā ceļa metabolisms aknās, un vidēji tikai aptuveni 25 % propranolola sasniedz sistēmisko cirkulāciju. Maksimālā koncentrācija plazmā rodas aptuveni 1–4 stundu laikā pēc iekšķīgi lietojamās devas. Ar proteīnu bagātīgas pārtikas lietošana palielina propranolola biopieejamību par aptuveni 50 %, neveicot izmaiņas laikam līdz maksimālajai koncentrācijai.

Propranolols ir zarnu transportproteīna P-glikoproteīna (P-gp) substrāts. Tomēr pētījumos tiek uzrādīts, ka P-gp nav devu ierobežojošs propranolola uzsūkšanai zarnās pie parasta terapeitisko devu diapazona.

Aptuveni 90 % cirkulācijas propranolola saistās ar plazmas proteīniem (albumīnu un alfa-1 skābes glikoproteīnu). Propranolola izplatīšanās apjoms ir aptuveni 4 l/kg. Propranolols šķērso hematoencefālisko barjeru un placentu un tiek izdalīts mātes pienā.

Biotransformācija un eliminācija

10/31

Propranolols tiek metabolizēts caur trim galvenajiem ceļiem: aromātiskā hidroksilācija (galvenokārt 4- hidroksilācija), N-dealkilācija, kam seko turpmākā sānu ķēžu oksidācija un tieša glikuronidācija. Šo ceļu procentuālais ieguldījums kopējā metabolismā attiecīgi ir 42 %, 41 % un 17 %, bet ar ievērojamu mainīgumu starp pacientiem. Četri lielākie gala metabolīti ir propranolola glikuronīds, (naftiloksi) pienskābe un glikuronskābe un 4-hidroksipropranololu sulfāta konjugāti. In vitro pētījumos tika norādīts, ka CYP2D6 (aromātiskā hidroksilācija), CYP1A2 (ķēdes oksidācija) un mazākā apjomā CYP2C19 tika iesaistīts propranolola metabolismā.

Veseliem pacientiem netika novērota atšķirība starp CYP2D6 plašajiem metabolizētājiem un vājajiem metabolizētājiem attiecībā uz orālo klīrensu un eliminācijas pusperiodu.

Propranolola plazmas eliminācijas pusperiods ir no 3 līdz 6 stundām. Mazāk nekā 1 % devas tika izdalīts kā nemainīgas zāles urīnā.

Pediatriskā populācija

HEMANGIOL atkārtotas ievadīšanas farmakokinētika pie 3 mg/kg/dienā, dodot 2 reizēs, tika pētīta 19 zīdaiņiem vecumā no 35 līdz 150 dienām ārstēšanas sākumā. Farmakokinētiskais novērtējums tika veikts stabilā stāvoklī pēc 1 vai 3 mēnešu ārstēšanas.

Propranolols tika strauji uzsūkts ar maksimālo koncentrāciju plazmā 2 stundas pēc ievadīšanas ar atbilstošo vidējo vērtību aptuveni 79 ng/ml neatkarīgi no zīdaiņa vecuma.

Vidējais acīmredzamais orālais klīrenss bija 2,71 l/h/kg zīdaiņiem vecumā 65–120 dienas un

3,27 l/h/kg zīdaiņiem vecumā 181–240 dienas. Tiklīdz tika veikta korekcija atbilstoši ķermeņa svaram, primārie farmakokinētiskie parametri propranololam (piemēram, plazmas klīrenss), kas noteikti zīdaiņiem, bija līdzīgi tiem, kas minēti literatūrā pieaugušajiem.

4-hidroksi-propranolola metabolīts tika noteikts pēc apjoma, kam iedarbība plazmā bija mazāka par 7 % no pirmzāļu iedarbības.

Šī farmakokinētiskā pētījuma laikā, ietverot zīdaiņus ar orgānu funkcijas apdraudošu hemangiomu, hemangiomu noteiktās anatomiskās vietās, kas bieži vien atstāj paliekošas rētas vai kroplību, lielas sejas hemangiomu, mazāku hemangiomu pakļautās vietās, smagu čūlainu hemangiomu, stiebrainu hemangiomu, efektivitāte tika pētīta arī kā sekundārais novērtēšanas kritērijs. Ārstēšanas ar propranololu rezultātā bija straujš uzlabojums (7–14 dienu laikā) visiem pacientiem un mērķa hemangiomas izārstēšana tika novērota 36,4 % pacientu pēc 3 mēnešiem.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Dzīvniekiem pēc akūtas devas lietošanas propranolols tiek uzskatīts par vidēji toksiskām zālēm ar orālo LD50 aptuveni 600 mg/kg. Galvenā ietekme, par ko tika ziņots pēc propranolola atkārtotas ievadīšanas pieaugušām un jaunām žurkām, bija pārejošs ķermeņa svara samazinājums un ķermeņa svara pieaugums saistībā ar pārejošu orgānu svaru samazinājumu. Ietekme pilnībā izzuda, kad ārstēšana tika pārtraukta.

Diētiskās ievadīšanas pētījumos, kuros peles un žurkas tika ārstētas ar propranolola hidrohlorīdu līdz 18 mēnešiem ar devu līdz 150 kg/mg/dienā, netika novērota ar zālēm saistīta onkoģenēze.

Lai gan daži dati bija apšaubāmi, ņemot vērā vispārīgos pieejamos in vitro un in vivo datus, var secināt, ka propranolols nerada genotoksisko potenciālu.

Pieaugušām sieviešu dzimtes žurkām propranolols, kas tika ievadīts čūlās vai intravagināli, ir spēcīgs pretimplantācijas līdzeklis pie devas ≥4 mg dzīvniekam, bet ietekme ir pārejoša. Pieaugušām vīriešu dzimtes žurkām atkārtota propranolola ievadīšana pie lielas devas līmeņiem (≥ 7,5 mg/kg) izraisīja sēklinieku, epididimīta un sēklu pūslīšu histopatoloģiskas bojātās vietas, spermatozoīdu kustīguma samazinājumu, spermas šūnu koncentrācijas samazinājumu, plazmas testosteronu līmeņa samazinājumu un ievērojamu spermas galviņu un astīšu normām neatbilstošu palielinājumu. Ietekme vispārīgi pilnībā izzuda pēc ārstēšanas pārtraukšanas. Līdzīgi rezultāti tika iegūti pēc propranolola ievadīšanas sēkliniekos un in vitro modeļa izmantošanas. Tomēr pētījumā, kas veikts jauniem

11/31

dzīvniekiem, kuri tika ārstēti attīstīšanās posmā atbilstoši zīdaiņa vecumam, bērnībai un pusaudža gadiem, netika novērota ietekme uz vīriešu un sieviešu fertilitāti (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Propranolola potenciālā ietekme uz jauno žurku attīstību tika novērtēta pēc ikdienas iekšķīgās devas no postnatālās 4. dienas (PND 4) līdz 21. dienai (PND 21) pie devas līmeņa 0, 10, 20 vai

40 mg/kg/dienā.

Mirstība tika novērota pie 40 mg/kg/dienā, bet tās saistība ar ārstēšanu paliek neskaidra, kaut gan tā ir maz ticama. Deva 20 mg/kg/dienā tika uzskatīts par NOAEL jauniešu toksicitātei. Reproduktīvajai attīstībai, attīstības parametriem un neiroloģiskajai attīstībai netika uzrādīta ar propranololu saistīta ietekme vai toksikoloģiskas nozīmīgas atradnes pie 40 mg/kg/dienā, kas rada drošuma robežas

1,2 sievietēm un 2,9 vīriešiem, ņemot vērā vidējo propranolola pakļaušanu iedarbībai pie 21. postnatālās dienas.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Hidroksietilceluloze

Nātrija saharīns

Zemeņu aromatizētājs (satur propilēnglikolu)

Vaniļas aromatizētājs (satur propilēnglikolu)

Citronskābes monohidrāts

Attīrīts ūdens

6.2. Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Pirms atvēršanas: 3 gadi.

Pēc pirmās atvēršanas: 2 mēneši.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt pudeli oriģinālā kartona kastītē, lai pasargātu no gaismas.

Nesasaldēt.

Starp lietošanas reizēm uzglabāt pudeli un šļirci kopā kartona kastītē.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

120 ml šķīduma dzintarkrāsas stikla pudelē ar zema blīvuma polietilēna ieliktni un bērniem neatveramu polipropilēna skrūvējamu vāciņu, nodrošināta ar polipropilēna šļirci iekšķīgai lietošanai, kura ir graduēta pēc propranolola mg.

Iepakojuma lielums: 1.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

12/31

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

PIERRE FABRE DERMATOLOGIE 45 place Abel Gance

F- 92100 Boulogne Francija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/14/919/001

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 23. aprīlis 2014

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

13/31

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas