Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
Atlasīt vietnes valodu

Insulin Human Winthrop (insulin human) – Zāļu apraksts - A10ABCD01

Updated on site: 08-Oct-2017

Zāļu nosaukumsInsulin Human Winthrop
ATĶ kodsA10ABCD01
Vielainsulin human
RažotājsSanofi-aventis Deutschland GmbH

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Insulin Human Winthrop Rapid 100 SV/ml šķīdums injekcijām flakonā

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens flakons satur 5 ml šķīduma injekcijām, kas atbilst 500 SV insulīna, vai 10 ml šķīduma injekcijām, kas atbilst 1000 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insulin Human Winthrop Rapid ir neitrāls insulīna šķīdums (regulārais insulīns).

Cilvēka insulīns iegūts ar rekombinantās DNS tehnoloģijas palīdzību, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām flakonā.

Dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija. Insulin Human Winthrop Rapid ir piemērots arī hiperglikēmiskas komas un ketoacidozes terapijai, kā arī lai panāktu stāvokļa stabilizāciju pacientiem ar cukura diabētu pre-, intra- un postoperatīvā periodā.

4.2Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insulin Human Winthrop Rapid injicē subkutāni, 15 līdz 20 minūtes pirms ēšanas.

Ārstējot smagu hiperglikēmiju vai, jo īpaši, ketoacidozi, insulīns ir kompleksas terapijas, kas ietver pasākumus pacienta pasargāšanai no iespējamiem smagiem sarežģījumiem, kas saistīti ar relatīvi ātru glikozes koncentrācijas samazināšanos asinīs, sastāvdaļa. Terapijas laikā pacienta stāvoklis (vielmaiņas stāvoklis, skābju – bāzu un elektrolītu līmenis, dzīvībai svarīgie parametri u.c.) rūpīgi jākontrolē intensīvās terapijas nodaļā vai līdzīgos apstākļos.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja:

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (≥65 gadus veci)

Gados vecākiem cilvēkiem progresējoša nieru darbības pavājināšanās var izraisīt pastāvīgu vajadzības pēc insulīna samazināšanos.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem sakarā ar kavētu insulīna vielmaiņu nepieciešamība pēc insulīna var būt mazāka.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nepieciešamība pēc insulīna var samazināties sakarā ar glikoneoģenēzes pavājināšanos un samazinātu insulīna vielmaiņu.

Lietošanas veids

Insulin Human Winthrop Rapid nedrīkst lietot ārējos vai implantētos insulīna sūkņos, kā arī peristaltiskos sūkņos ar silikona caurulēm.

Jālieto tikai šai insulīna koncentrācijai (100 SV/ml) paredzētās injekciju šļirces. Injekciju šļirces nedrīkst saturēt citas zāļu vielas vai to atliekas (piemēram, heparīna pēdas).

Insulin Human Winthrop Rapid ievada subkutāni.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Insulin Human Winthrop Rapid var ievadīt arī intravenozi. Intravenoza insulīna terapija parasti jāveic intensīvās terapijas apstākļos vai apstākļos, kas nodrošina kontroles un ārstēšanas iespēju

(skatīt ”Dienas devas un ievadīšanas režīms”).

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6 apakšpunktā.

4.3Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insulin Human Winthrop Rapid, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insulin Human Winthrop Rapid sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēli, injekcijas tehnikas piemērotību un pārējos ar preparāta efektivitāti saistītos faktorus.

Pāreja uz Insulin Human Winthrop Rapid

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības

u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst sekojoši pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs kontrole ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insulin Human Winthrop zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas.

Insulin Human Winthrop kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insulin Human Winthrop kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Nav klīnisku datu no kontrolētiem klīniskiem pētījumiem par cilvēka insulīna ietekmi grūtniecības laikā. Insulīns šķērso placentāro barjeru, lai gan ne klīniski nozīmīgā daudzumā. Ierobežots datu daudzums par grūtniecēm (ziņots par mazāk nekā 300 grūtniecības iznākumiem), kas lietoja zāļu tirgū pieejamo cilvēka insulīnu, liecina, ka cilvēka insulīna lietošanai grūtniecības laikā nav drošības ierobežojumu. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insulin Human Winthrop Rapid var lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati par dzīvniekiem saistībā ar cilvēka insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes auglību.

4.7Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi, vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8Nevēlamās blakusparādības

Drošības raksturojuma apkopojums

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk

( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (</10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmas grupa

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas),

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija,

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija,

 

 

 

diabētiska retinopātija,

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā,

ievadīšanas vietā

 

 

sāpes injekcijas vietā,

 

 

 

nieze injekcijas vietā,

 

 

 

apsārtums

 

 

 

injekcijasvietā,

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši, ja tās recidivē, var radīt neiroloģiska rakstura bojājumu. Ilgstoši vai smagi hipoglikēmijas gadījumi var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas pazīmes un simptomus ievada adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāks un ātrāks ir glikozes koncentrācijas asinīs kritums, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

4.9Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri/subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, var būt nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Cukura diabēta gadījumā lietojamas zāles, insulīns un tā analogi injekcijām, ātras iedarbības, ATĶ kods: A10AB01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insulin Human Winthrop Rapid ir ātras iedarbības un īslaicīgas darbības insulīna preparāts. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 minūšu laikā. Maksimālā darbības fāze ir 1 līdz 4 stundas pēc injekcijas. Darbība ilgst 7 līdz 9 stundas.

5.2Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Vietējas panesamības pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem nozīmīgus datus nesniedz. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1Palīgvielu saraksts

Metakrezols,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6 apakšpunktā minētās).

Insulin Human Winthrop Rapid nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur reducējošas vielas, piemēram, tiolus un sulfītus.

Dažādu insulīna veidu sajaukšana

Insulin Human Winthrop Rapid nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna zāļu formām, kas paredzētas lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insulin Human Winthrop Rapid nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai insulīna analogiem.

Dažādas koncentrācijas insulīnus (piemēram, 100 SV/ml un 40 SV/ml) nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā).

Jārūpējas, lai insulīna šķīdumā nenonāktu etilspirts vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Flakona uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Zāles drīkst uzglabāt maksimāli 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Ieteicams lietošanas sākšanas datumu atzīmēt uz etiķetes.

6.4Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesākti flakoni

Uzglabāt ledusskapī (2 C - 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insulin Human Winthrop Rapid pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabājiet flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesākti flakoni

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5Iepakojuma veids un saturs

5 ml šķīduma flakonā un 10 ml šķīduma flakonā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar flancētu vāciņu (alumīnijs), aizbāzni (hlorbutila gumija (1. tips)) un noraujamu aizsargvāciņu (polipropilēns). Pieejami iepakojumi pa 1 un 5 flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Pirms pirmās insulīna ņemšanas no flakona jānoņem plastmasas aizsargvāciņš.

Flakonu stipri nekratīt sakarā ar iespējamu putu veidošanos. Putas var traucēt pareizi noteikt paņemto preparāta devu.

Atļauts lietot tikai dzidru, bezkrāsainu Insulin Human Winthrop Rapid šķīdumu, kurā nav saredzamu cietu daļiņu un ja tā konsistence ir līdzīga ūdens konsistencei.

Insulin Human Winthrop Rapid nedrīkst lietot ārējos vai implantētos insulīna sūkņos, kā arī peristaltiskos sūkņos ar silikona caurulēm.

Jāņem vērā, ka neitrāls regulārais insulīns izgulsnējas, ja pH ir apmēram 4,5 – 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Dažādu insulīna veidu sajaukšana

Insulin Human Winthrop Rapid drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visām cilvēka insulīna zāļu formām, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar cita veida insulīnu skatīt 6.2 apakšpunktu.

Ja vienā injekciju šļircē jāpaņem divi dažādi insulīna veidi, ieteicams insulīnu, kura iedarbība ir īsāka, no flakona paņemt vispirms, lai nepieļautu flakona ar ilgstošākas darbības insulīnu piesārņošanu. Maisījumu ieteicams injicēt nekavējoties.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D – 65926 Frankfurt am Main, Vācija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/06/368/011

EU/1/06/368/012

EU/1/06/368/169

EU/1/06/368/170

9.REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 17. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 17. janvāris

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http//www,ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insulin Human Winthrop Rapid 40 SV/ml šķīdums injekcijām flakonā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 40 SV (atbilst 1,4 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens flakons satur 10 ml šķīduma injekcijām, kas atbilst 400 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insulin Human Winthrop Rapid ir neitrāls insulīna šķīdums (regulārais insulīns).

Cilvēka insulīns iegūts ar DNS rekombinanto metodi, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām flakonā.

Dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija. Insulin Human Winthrop Rapid piemērots hiperglikēmiskas komas un ketoacidozes terapijai, kā arī lai panāktu stāvokļa stabilizāciju pacientiem ar cukura diabētu pre-, intra- un postoperatīvā periodā.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāli) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insulin Human Winthrop Rapid injicē subkutāni, 15 līdz 20 minūtes pirms ēšanas.

Ārstējot smagu hiperglikēmiju vai, jo īpaši, ketoacidozi, insulīns ir kompleksas terapijas, kas ietver pasākumus pacienta pasargāšanai no iespējamiem smagiem sarežģījumiem, kas saistīti ar relatīvi ātru glikozes koncentrācijas samazināšanos asinīs, sastāvdaļa. Terapijas laikā pacienta stāvoklis (vielmaiņas stāvoklis, skābju-bāzu un elektrolītu līmenis, dzīvībai svarīgie parametri u.c.) rūpīgi jākontrolē intensīvās terapijas nodaļā vai līdzīgos apstākļos.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (≥65 gadus veci)

Gados vecākiem cilvēkiem progresējoša nieru darbības pavājināšanās var izraisīt pastāvīgu vajadzības pēc insulīna samazināšanos.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem sakarā ar kavētu insulīna vielmaiņu nepieciešamība pēc insulīna var būt mazāka.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nepieciešamība pēc insulīna var samazināties sakarā ar glikoneoģenēzes pavājināšanos un samazinātu insulīna vielmaiņu.

Lietošanas veids

Insulin Human Winthrop Rapid nedrīkst lietot ārējos vai implantētos insulīna sūkņos, kā arī peristaltiskos sūkņos ar silikona caurulēm.

Jālieto tikai šai insulīna koncentrācijai (40 SV/ml) paredzētās injekciju šļirces. Injekciju šļirces nedrīkst saturēt citas zāļu vielas vai to atliekas (piemēram, heparīna pēdas).

Insulin Human Winthrop Rapid ievada subkutāni.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Insulin Human Winthrop Rapid var ievadīt arī intravenozi. Intravenoza insulīna terapija parasti jāveic intensīvās terapijas apstākļos vai apstākļos, kas nodrošina kontroles un ārstēšanas iespēju

(skatīt ”Dienas devas un ievadīšanas režīms”).

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6 apakšpunktā.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insulin Human Winthrop Rapid, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģiskiem preparātiem.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insulin Human Winthrop Rapid sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insulin Human Winthrop Rapid

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientiem jāzina apstākļi, kādos pavājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs kontrole ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēku insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu,kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir šādi:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insulin Human Winthrop zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas.

Insulin Human Winthrop kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insulin Human Winthrop kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Nav klīnisku datu no kontrolētiem klīniskiem pētījumiem par cilvēka insulīna ietekmi grūtniecības laikā. Insulīns šķērso placentāro barjeru, lai gan ne klīniski nozīmīgā daudzumā. Ierobežots datu daudzums par grūtniecēm (ziņots par mazāk nekā 300 grūtniecības iznākumiem), kas lietoja zāļu tirgū pieejamo cilvēka insulīnu, liecina, ka cilvēka insulīna lietošanai grūtniecības laikā nav drošības ierobežojumu. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekmē uz zīdaini. Insulin Human Winthrop Rapid drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati par dzīvniekiem saistībā ar cilvēka insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes auglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi, vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošības raksturojuma apkopojums

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk

( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmas grupa

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas),

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija,

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija,

 

 

 

diabētiska retinopātija,

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

injekcijasekcijas vietā

vietā

vietā,

ievadīšanas vietā

 

 

sāpes injekcijas vietā,

 

 

 

nieze injekcijas vietā,

 

 

 

apsārtums injekcijas

 

 

 

vietā,

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši, ja tās recidivē, var radīt neiroloģiska rakstura bojājumu. Ilgstoši vai smagi hipoglikēmijas gadījumi var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas pazīmes un simptomus ievada adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāks un ātrāks ir glikozes koncentrācijas asinīs kritums, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai draudīgu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, var būt nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Cukura diabēta gadījumā lietojamas zāles, insulīns un tā analogi injekcijām, ātras iedarbības, ATĶ kods: A10AB01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insulin Human Winthrop Rapid ir ātras iedarbības un īslaicīgas darbības insulīna preparāts. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 minūšu laikā. Maksimālā darbības fāze ir 1 līdz 4 stundas pēc injekcijas. Darbība ilgst 7 līdz 9 stundas.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Vietējas panesamības pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem nozīmīgus datus nesniedz. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Metakrezols,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2 Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6 apakšpunktā minētās).

Insulin Human Winthrop Rapid nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur reducējošas vielas, piemēram, tiolus un sulfītus.

Dažādu insulīna veidu sajaukšana

Insulin Human Winthrop Rapid nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna zāļu formām, kas paredzētas lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insulin Human Winthrop Rapid nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai insulīna analogiem.

Dažādas koncentrācijas insulīnus (piemēram, 100 SV/ml un 40 SV/ml) nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā).

Jārūpējas, lai insulīna šķīdumā nenonāktu etilspirts vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Flakona uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Zāles drīkst uzglabāt maksimāli 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Ieteicams lietošanas sākšanas datumu atzīmēt uz etiķetes.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesākti flakoni

Uzglabāt ledusskapī (2 C – 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insulin Human Winthrop Rapid pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabājiet flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu to no gaismas.

Iesākti flakoni

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

10 ml šķīduma flakonā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar flancētu vāciņu (alumīnijs), aizbāzni (hlorbutila gumija (1. tips)) un noraujamu aizsargvāciņu (polipropilēns).

Pieejami iepakojumi pa 1 un 5 flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Pirms pirmās insulīna ņemšanas no flakona jānoņem plastmasas aizsargvāciņš.

Flakonu stipri nekratīt sakarā ar iespējamu putu veidošanos. Putas var traucēt pareizi noteikt paņemto preparāta devu.

Atļauts lietot tikai dzidru, bezkrāsainu Insulin Human Winthrop Rapid šķīdumu, kurā nav saredzamu cietu daļiņu un ja tā konsistence ir līdzīga ūdens konsistencei.

Insulin Human Winthrop Rapid nedrīkst lietot ārējos vai implantētos insulīna sūkņos, kā arī peristaltiskos sūkņos ar silikona caurulēm.

Jāņem vērā, ka neitrāls regulārais insulīns izgulsnējas, ja pH ir apmēram 4,5 – 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insulin Human Winthrop Rapid drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visām cilvēka insulīna zāļu formām, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar cita veida insulīnu skatīt 6.2 apakšpunktu.

Ja vienā injekciju šļircē jāpaņem divi dažādi insulīna veidi, ieteicams insulīnu, kura iedarbība ir īsāka, no flakona paņemt vispirms, lai nepieļautu flakona ar ilgstošākas darbības insulīnu piesārņošanu. Maisījumu ieteicams injicēt nekavējoties.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/06/368/001

EU/1/06/368/002

9.REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 17. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 17. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http//www,ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insulin Human Winthrop Rapid 100 SV/ml šķīdums injekcijām kārtridžā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens kārtridžs satur 3 ml šķīduma injekcijām, kas atbilst 300 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insulin Human Winthrop Rapid ir neitrāls insulīna šķīdums (regulārais insulīns)

Cilvēka insulīns iegūts ar DNS rekombinanto metodi, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām kārtridžā.

Dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija. Insulin Human Winthrop Rapid ir piemērots arī hiperglikēmiskas komas un ketoacidozes terapijai, kā arī lai panāktu stāvokļa stabilizāciju pacientiem ar cukura diabētu pre-, intra- un postoperatīvā periodā.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insulin Human Winthrop Rapid injicē subkutāni, 15 līdz 20 minūtes pirms ēšanas.

Ārstējot smagu hiperglikēmiju vai, jo īpaši, ketoacidozi, insulīns ir kompleksas terapijas, kas ietver pasākumus pacienta pasargāšanai no iespējamiem smagiem sarežģījumiem, kas saistīti ar relatīvi ātru glikozes koncentrācijas samazināšanos asinīs, sastāvdaļa. Terapijas laikā pacienta stāvoklis (vielmaiņas stāvoklis, skābju – bāzu un elektrolītu līmenis, dzīvībai svarīgie parametri u.c.) rūpīgi jākontrolē intensīvās terapijas nodaļā vai līdzīgos apstākļos.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (≥65 gadus veci)

Gados vecākiem cilvēkiem progresējoša nieru darbības pavājināšanās var izraisīt pastāvīgu vajadzības pēc insulīna samazināšanos.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem sakarā ar kavētu insulīna vielmaiņu nepieciešamība pēc insulīna var būt mazāka.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nepieciešamība pēc insulīna var samazināties sakarā ar glikoneoģenēzes pavājināšanos un samazinātu insulīna vielmaiņu.

Lietošanas veids

Insulin Human Winthrop Rapid nedrīkst lietot ārējos vai implantētos insulīna sūkņos, kā arī peristaltiskos sūkņos ar silikona caurulēm.

Insulin Human Winthrop Rapid ievada subkutāni.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Insulin Human Winthrop Rapid var ievadīt arī intravenozi. Intravenoza insulīna terapija parasti jāveic intensīvās terapijas apstākļos vai apstākļos, kas nodrošina kontroles un ārstēšanas iespēju (skatīt “Dienas devas un ievadīšanas režīms”).

Turpmākus lietošanas norādījumus skatīt 6.6 apakšpunktā.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insulin Human Winthrop Rapid, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insulin Human Winthrop Rapid sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insulin Human Winthrop Rapid

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas.

Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst sekojoši pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs kontrole ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna.

Pacientiem ar 1. tipa diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Ar Insulin Human Winthrop Rapid kārtridžiem lietojamie pildspalvveida injektori Insulin Human Winthrop Rapid kārtridži jālieto tikai ar šādiem injektoriem:

-Junior STAR, kas ļauj ievadīt Insulin Human Winthrop Rapid ar 0,5 vienību devas palielinājumu;

-OptiPen, ClikSTAR, Tactipen, Autopen 24 un AllStar, kas visi ļauj ievadīt Human Winthrop Rapid ar 1 vienības devas palielinājumu.

Šos kārtridžus nedrīkst lietot ar citu atkārtotas lietošanas injektoru, jo devu precizitāte noteikta tikai ar minētajiem injektoriem.

Visi šie pildspalvveida injektori var nebūt pieejami Jūsu valstī.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insulin Human Winthrop zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas.

Insulin Human Winthrop kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insulin Human Winthrop kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Nav klīnisku datu no kontrolētiem klīniskiem pētījumiem par cilvēka insulīna ietekmi grūtniecības laikā. Insulīns šķērso placentāro barjeru, lai gan ne klīniski nozīmīgā daudzumā. Ierobežots datu daudzums par grūtniecēm (ziņots par mazāk nekā 300 grūtniecības iznākumiem), kas lietoja zāļu tirgū pieejamo cilvēka insulīnu, liecina, ka cilvēka insulīna lietošanai grūtniecības laikā nav drošības ierobežojumu. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insulin Human Winthrop Rapid drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati par dzīvniekiem saistībā ar cilvēka insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes auglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi, vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošības raksturojuma apkopojums

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk

( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmas grupa

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas),

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija,

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija,

 

 

 

diabētiska retinopātija,

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā,

ievadīšanas vietā

 

 

sāpes injekcijas vietā,

 

 

 

nieze injekcijas vietā,

 

 

 

apsārtums injekcijas

 

 

 

vietā,

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši, ja tās recidivē, var radīt neiroloģiska rakstura bojājumu. Ilgstoši vai smagi hipoglikēmijas gadījumi var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas pazīmes un simptomus ievada adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāks un ātrāks ir glikozes koncentrācijas asinīs kritums, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, var būt nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Cukura diabēta gadījumā lietojamas zāles, insulīns un tā analogi injekcijām, ātras iedarbības, ATĶ kods: A10AB01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insulin Human Winthrop Rapid ir ātras iedarbības un īslaicīgas darbības insulīna preparāts. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 minūšu laikā. Maksimālā darbības fāze ir 1 līdz 4 stundas pēc injekcijas. Darbība ilgst 7 līdz 9 stundas.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Vietējas panesamības pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem nozīmīgus datus nesniedz. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Metakrezols,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2 Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6 apakšpunktā minētās).

Insulin Human Winthrop Rapid nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur reducējošas vielas, piemēram, tiolus un sulfītus.

Dažādu insulīna veidu sajaukšana

Insulin Human Winthrop Rapid nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna zāļu formām, kas paredzētas lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insulin Human Winthrop Rapid nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai insulīna analogiem.

Jārūpējas, lai insulīna šķīdumā nenonāktu etilspirts vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Kārtridža uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Iesākta (ievietota pildspalvveida injektorā) vai rezervei paņemta kārtridža uzglabāšanas maksimālais ilgums ir 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Pildspalvveida injektoru ar kārtridžu nedrīkst uzglabāt ledusskapī.

Pildspalvveida injektora uzgalis jāuzliek uz injektora pēc katras injekcijas, lai pasargātu no gaismas.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesākti kārtridži

Uzglabāt ledusskapī (2 C - 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insulin Human Winthrop Rapid pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt kārtridžu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesākti kārtridži

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

3 ml šķīduma kārtridžā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar virzuli (brombutila gumija (1. tips)) un flancētu vāciņu (alumīnijs) ar aizbāzni (brombutila vai poliizoprēna lamināta un brombutila gumija (1. tips)).

Pieejami iepakojumi pa 3, 4, 5, 6, 9 vai 10 kārtridžiem. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Insulīna pildspalvveida injektors

Insulin Human Winthrop Rapid kārtridžus lieto tikai kopā ar šiem pildspalvveida injektoriem: OptiPen, ClikSTAR, Autopen 24, Tactipen, AllStar vai JuniorSTAR (skatīt 4.4 apakšpunktu). Visi šie pildspalvveida injektori var nebūt pieejami Jūsu valstī.

Pildspalvveida injektors jālieto, kā to rekomendē šīs ierīces ražotājs pievienotajā lietošanas instrukcijā.

Rūpīgi jāseko ražotāja pildspalvveida injektora lietošanas instrukcijai, kā ievietot kārtridžu, pievienot injekcijas adatu un veikt insulīna injicēšanu.

Ja insulīna pildspalvveida injektors ir bojāts vai nedarbojas pareizi (sakarā ar mehānisku defektu), tas jāizmet un jāņem jauns insulīna pildspalvveida injektors.

Pildspalvveida injektora neapmierinošas darbības gadījumā (skatīt pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju) šķīdumu no kārtridža var ņemt ar injekcijas šļirci (kas piemērota insulīna koncentrācijai 100 SV/ml) un injicēt.

Kārtridži

Pirms ievietošanas pildspalvveida injektorā Insulin Human Winthrop Rapid 1 līdz 2 stundas jātur istabas temperatūrā.

Pirms lietošanas pārbaudiet kārtridžu. Atļauts lietot tikai dzidru, bezkrāsainu Insulin Human Winthrop Rapid šķīdumu, kurā nav saredzamu cietu daļiņu un kura konsistence ir līdzīga ūdens konsistencei.

Pirms injekcijas izdarīšanas no kārtridža jāizvada gaisa burbuļi (skatīt pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju). Tukšos kārtridžus uzpildīt nedrīkst.

Insulin Human Winthrop Rapid nedrīkst lietot ārējos vai implantētos insulīna sūkņos, kā arī peristaltiskos sūkņos ar silikona caurulēm.

Jāņem vērā, ka neitrāls regulārais insulīns izgulsnējas, ja pH ir apmēram 4,5 – 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insulin Human Winthrop Rapid drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visām cilvēka insulīna zāļu formām, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar cita veida insulīnu skatīt 6.2 apakšpunktu.

Insulin Human Winthrop Rapid kārtridži nav paredzēti nekāda cita veida insulīna pievienošanai kārtridžā.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D – 65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/06/368/013

EU/1/06/368/088

EU/1/06/368/014

EU/1/06/368/015

EU/1/06/368/093

EU/1/06/368/098

9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 17. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 17. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http//www,ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insulin Human Winthrop Rapid SoloStar 100 SV/ml šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viena pildspalvveida pilnšļirce satur 3 ml šķīduma injekcijām, kas atbilst 300 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insulin Human Winthrop Rapid ir neitrāls insulīna šķīdums (regulārais insulīns).

Cilvēka insulīns iegūts ar DNS rekombinanto metodi, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē.

Dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insulin Human Winthrop Rapid injicē subkutāni, 15 līdz 20 minūtes pirms ēšanas.

Ar SoloStar var ievadīt insulīna devas no 1 līdz 80 vienībām ar 1 vienības soli. Viena pildspalvveida pilnšļirce satur daudzas devas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt apakšpunktu 4.4)

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (≥65 gadus veci)

Gados vecākiem cilvēkiem progresējoša nieru darbības pavājināšanās var izraisīt pastāvīgu vajadzības pēc insulīna samazināšanos.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem sakarā ar kavētu insulīna vielmaiņu nepieciešamība pēc insulīna var būt mazāka.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nepieciešamība pēc insulīna var samazināties sakarā ar glikoneoģenēzes pavājināšanos un samazinātu insulīna vielmaiņu.

Lietošanas veids

Insulin Human Winthrop Rapid ievada subkutāni.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas - rotācijas kārtībā.

Pirms SoloStar lietošanas uzmanīgi jāizlasa norādījumi par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6 apakšpunktā.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insulin Human Winthrop Rapid, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insulin Human Winthrop Rapid sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insulin Human Winthrop Rapid

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst šādi pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs kontrole ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir šādi:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Pildspalvveida pilnšļirces lietošana

Pirms SoloStar lietošanas uzmanīgi jāizlasa norādījumi par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā. SoloStar jālieto, kā norādīts šajā lietošanas instrukcijā (skatīt 6.6 apakšpunktu).

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insulin Human Winthrop zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas.

Insulin Human Winthrop kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insulin Human Winthrop kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibakteriālie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētikie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatotropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācija pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Nav klīnisku datu no kontrolētiem klīniskiem pētījumiem par cilvēka insulīna ietekmi grūtniecības laikā. Insulīns šķērso placentāro barjeru, lai gan ne klīniski nozīmīgā daudzumā. Ierobežots datu daudzums par grūtniecēm (ziņots par mazāk nekā 300 grūtniecības iznākumiem), kas lietoja zāļu tirgū pieejamo cilvēka insulīnu, liecina, ka cilvēka insulīna lietošanai grūtniecības laikā nav drošības ierobežojumu. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insulin Human Winthrop Rapid drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati par dzīvniekiem saistībā ar cilvēka insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes auglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automašīnu vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai nav hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi, vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošības raksturojuma apkopojums

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk ( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmas grupa

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas),

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija,

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija,

 

 

 

diabētiska retinopātija,

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā,

ievadīšanas vietā

 

 

sāpes injekcijas vietā,

 

 

 

nieze injekcijas vietā,

 

 

 

apsārtums injekcijas

 

 

 

vietā,

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši, ja tās recidivē, var radīt neiroloģiska rakstura bojājumu. Ilgstoši vai smagi hipoglikēmijas gadījumi var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas pazīmes un simptomus ievada adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāks un ātrāks ir glikozes koncentrācijas asinīs kritums, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

iVairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, var būt nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Cukura diabēta gadījumā lietojamas zāles, insulīns un tā analogi injekcijām, ātras iedarbības, ATĶ kods: A10AB01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus,

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi,

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi,

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi,

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insulin Human Winthrop Rapid ir ātras iedarbības un īslaicīgas darbības insulīna preparāts. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 minūšu laikā. Maksimālā darbības fāze ir laikā starp 1. un 4. stundu pēc injekcijas. Darbība ilgst 7 līdz 9 stundas.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Vietējas panesības pētījumi pēc subkutānas un intramuskulāras injekcijas trušiem nozīmīgus datus nesniedz. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Metakrezols,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2 Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6 apakšpunktā minētās).

Insulin Human Winthrop Rapid nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur reducējošas vielas, piemēram, tiolus un sulfītus.

Dažādu insulīna veidu sajaukšana

Insulin Human Winthrop Rapid nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar jebkāda cita veida insulīnu vai insulīna analogiem.

Jārūpējas, lai insulīna šķīdumā nenonāktu etilspirts vai citi dezinfekcijas līdzekļiem.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Pildspalvveida pilnšļirces uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Iesāktas vai rezervei paņemtas pildspalvveida pilnšļirces uzglabāšanas maksimālais ilgums ir 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Iesāktas pildspalvveida pilnšļirces nedrīkst uzglabāt ledusskapī.

Pildspalvveida pilnšļirces uzgalis jāuzliek uz pilnšļirces pēc katras injekcijas, lai pasargātu no gaismas.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesāktas pildspalvveida pilnšļirces Uzglabāt ledusskapī (2°C - 8°C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insulin Human Winthrop Rapid pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt pildspalvveida pilnšļirci ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesāktas pildspalvveida pilnšļirces

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

3 ml šķīduma kārtridžā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar virzuli (brombutila gumija (1. tips)) un flancētu vāciņu (alumīnijs) ar aizbāzni (brombutila vai poliizoprēna lamināta un brombutila gumija (1. tips)).

Kārtridži ir ievietoti vienreiz lietojamā pildspalvveida injektorā. Injekciju adatas iepakojumā nav.

Pieejams iepakojums ar 3, 4, 5, 6, 9 vai 10 pildspalvveida pilnšļircēm. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Atļauts lietot tikai dzidru, bezkrāsainu Insulin Human Winthrop Rapid šķīdumu, kurā nav saredzamu cietu daļiņu un kura konsistence ir līdzīga ūdens konsistencei.

Iztukšotas pildspalvveida pilnšļirces nekādos apstākļos nedrīkst lietot atkārtoti, tās piemērotā veidā jāiznīcina.

Lai novērstu iespējamo slimības pārnešanu, pildspalvveida pilnšļirci drīkst lietot tikai viens pacients.

Jāņem vērā, ka neitrāls regulārais insulīns izgulsnējas, ja pH ir apmēram 4,5 – 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Pildspalvveida pilnšļirces lietošana

Pacientam jāiesaka pirms SoloStar lietošanas uzmanīgi izlasīt norādījumus par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā.

Injektora uzgalis

Injektora adata (nav iepakojumā)

Injektora korpuss

 

 

 

 

Aizsarguzmava

Insulīna rezervuārs

Devas logs

 

Ārējais

Iekšējais

 

 

 

Injicēšanas

 

adatas

adatas

Adata

 

Devas

 

uzgalis

uzgalis

 

Gumijas uzmava

selektors

poga

Pildspalvveida pilnšļirces shēma

Svarīga informācija par SoloStar lietošanu:

Pirms katras lietošanas reizes vienmēr uzmanīgi jāpiestiprina jauna adata un jāveic drošības pārbaude. Lietojiet tikai adatas, kas paredzētas lietošanai ar SoloStar.

Jāievēro īpaša piesardzība, lai izvairītos no nejaušas savainošanās un infekcijas pārnešanas.

Nekad nedrīkst lietot bojātu SoloStar vai, ja pacients nav pārliecināts, ka tas darbojas pareizi.

Pacientam vienmēr jābūt rezerves SoloStar gadījumam, ja SoloStar pazūd vai sabojājas.

Norādījumi par uzglabāšanu

Lūdzu meklējiet norādījumus par SoloStar uzglabāšanu šī zāļu apraksta 6.4 apakšpunktā.

Ja SoloStar tiek uzglabāts vēsā vietā, to jāizņem 1 – 2 stundas pirms injicēšanas, lai tas sasiltu. Auksta insulīna injekcija ir sāpīgāka.

Izlietotu SoloStar jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Apkope

SoloStar jāsargā no putekļiem un netīrumiem.

SoloStar ārpusi var notīrīt, noslaukot to ar mitru drānu.

Pildspalvveida pilnšļirci nedrīkst mērcēt, mazgāt un eļļot, jo tā var to sabojāt.

SoloStar ir izveidots tā, lai ar to darbotos precīzi un droši. Ar to jādarbojas uzmanīgi. Pacientam jāizvairās no situācijām, kad SoloStar var sabojāt. Ja pacients domā, ka SoloStar varētu būt bojāts, jālieto cita pilnšļirce.

1.solis. Pārbaudiet insulīnu

Jāpārbauda etiķete uz pildspalvveida pilnšļirces, lai pārliecinātos, ka tajā ir pareizais insulīns. Insulin Human Winthrop SoloStar ir balts ar krāsainu injekcijas pogu. Injekcijas pogas krāsa atšķiras atkarībā no lietotā Insulin Human Winthrop insulīna zāļu formas.

Kad noņemts pildspalvveida pilnšļirces uzgalis, jāpārbauda arī insulīna izskats:

Insulīna šķīdumam (Insulin Human Winthrop Rapid) jābūt dzidram, bezkrāsainam, bez

redzamām cietām daļiņām un konsistencei jābūt līdzīgai ūdenim. Nelietojiet SoloStar, ja insulīns ir duļķains, krāsains vai satur daļiņas.

2.solis. Piestipriniet adatu

Drīkst izmantot tikai SoloStar lietošanai apstiprinātas adatas.

Katrai injekcijai vienmēr jālieto jauna sterila adata. Pēc uzgaļa noņemšanas adata uzmanīgi un taisni jāpiestiprina pie pildspalvveida pilnšļirces.

3.solis. Veiciet drošības pārbaudi

Pirms katras injekcijas jāveic drošības pārbaude, lai pārliecinātos, ka pilnšļirce un adata darbojas pareizi, un jāizvada gaisa burbuļi.

Jāizvēlas 2 vienību deva.

Jānoņem adatas ārējais un iekšējais uzgalis.

Turot pildspalvveida pilnšļirci ar adatu uz augšu, viegli jāpiesit insulīna rezervuāram ar pirkstu, lai gaisa pūslīši, ja tādi ir, paceltos augšup pie adatas.

Tad injekcijas poga jānospiež līdz galam.

Ja no adatas gala tiek izspiests insulīns, pildspalvveida pilnšļirce un adata darbojas pareizi. Ja adatas galā neparādās insulīns, jāatkārto 3. solī norādītās darbības, līdz adatas galā parādās insulīns.

4.solis. Iestatiet devu

Devu var iestatīt pa 1 vienībai – sākot no 1 vienības līdz pat 80 vienībām. Ja nepieciešama par 80 vienībām lielāka deva, tā jāievada divās vai vairākās injekcijās.

Pēc drošības pārbaudes devas logā jābūt “0”. Tad var izvēlēties devu.

5.solis. Injicējiet devu

Veselības aprūpes speciālistam jāinformē pacients par injekcijas veikšanas tehniku. Adata jāiedur ādā.

Injekcijas poga jānospiež līdz galam. Tad injekcijas poga jātur nospiesta 10 sekundes līdz adatas izvilkšanai. Tas norādīs, ka ir injicēta pilna insulīna deva.

6. solis. Noņemiet un izmetiet adatu

Adata ir jānoņem pēc katras injekcijas un jāizmet. Tas palīdzēs novērst bakteriālu piesārņošanos un/vai inficēšanos, kā arī gaisa iekļūšanu insulīna rezervuārā un insulīna noplūdi, kas var būt par iemeslu nepareizas devas ievadīšanai. Adatas nedrīkst izmantot atkārtoti.

Noņemot un izmetot adatu, jāievēro piesardzība. Jāievēro ieteiktie drošības pasākumi adatu noņemšanai un izmešanai (piemēram, vienas rokas tehnika), lai samazinātu nejaušas savainošanās ar adatu un infekcijas slimību pārnešanas risku.

Uz pildspalvveida pilnšļirces jāuzliek uzgalis.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/06/368/113

EU/1/06/368/114

EU/1/06/368/115

EU/1/06/368/116

EU/1/06/368/117

EU/1/06/368/118

9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 17. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 17. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http//www,ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insulin Human Winthrop Basal 100 SV/ml suspensija injekcijām flakonā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens flakons satur 5 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 500 SV insulīna, vai 10 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 1000 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insulin Human Winthrop Basal ir izofāninsulīna suspensija.

Cilvēka insulīns iegūts ar DNS rekombinanto metodi, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām flakonā.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insulin Human Winthrop Basal injicē subkutāni, 45 līdz 60 minūtes pirms ēšanas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4 apakšpunktu)

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (≥65 gadus veci)

Gados vecākiem cilvēkiem progresējoša nieru darbības pavājināšanās var izraisīt pastāvīgu vajadzības pēc insulīna samazināšanos.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem sakarā ar kavētu insulīna vielmaiņu nepieciešamība pēc insulīna var būt mazāka.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nepieciešamība pēc insulīna var samazināties sakarā ar glikoneoģenēzes pavājināšanos un samazinātu insulīna vielmaiņu.

Lietošanas veids

Insulin Human Winthrop Basal nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jālieto tikai šai insulīna koncentrācijai (100 SV/ml) paredzētās injekciju šļirces. Injekciju šļirces nedrīkst saturēt citas zāļu vielas vai to atliekas (piemēram, heparīna pēdas).

Insulin Human Winthrop Basal ievada subkutāni. Insulin Human Winthrop Basal nekādos apstākļos nedrīkst ievadīt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6 apakšpunktā.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insulin Human Winthrop Basal, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insulin Human Winthrop Basal sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insulin Human Winthrop Basal

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst sekojoši pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs kontrole ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insulin Human Winthrop zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas.

Insulin Human Winthrop kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insulin Human Winthrop kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5Mijiedarbība ar citām zālēm, un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Nav klīnisku datu no kontrolētiem klīniskiem pētījumiem par cilvēka insulīna ietekmi grūtniecības laikā. Insulīns šķērso placentāro barjeru, lai gan ne klīniski nozīmīgā daudzumā. Ierobežots datu daudzums par grūtniecēm (ziņots par mazāk nekā 300 grūtniecības iznākumiem), kas lietoja zāļu tirgū pieejamo cilvēka insulīnu, liecina, ka cilvēka insulīna lietošanai grūtniecības laikā nav drošības ierobežojumu. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insulin Human Winthrop Basal drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati par dzīvniekiem saistībā ar cilvēka insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes auglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošības raksturojuma apkopojums

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk ( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmas grupa

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas),

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija,

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija,

 

 

 

diabētiska retinopātija,

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā,

ievadīšanas vietā

 

 

sāpes injekcijas vietā,

 

 

 

nieze injekcijas vietā,

 

 

 

apsārtums injekcijas

 

 

 

vietā,

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši, ja tās recidivē, var radīt neiroloģiska rakstura bojājumu. Ilgstoši vai smagi hipoglikēmijas gadījumi var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas pazīmes un simptomus ievada adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāks un ātrāks ir glikozes koncentrācijas asinīs kritums, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Cukura diabēta gadījumā lietojamas zāles, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas iedarbības, ATĶ kods: A10AC01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insulin Human Winthrop Basal (izofāninsulīna suspensija) ir insulīna preparāts, kura darbība iestājas pakāpeniski un iedarbība ir ilgstoša. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 60 minūšu laikā. Maksimālā iedarbības fāze ir laikā starp 3. un 4. stundu pēc injekcijas. Darbība ilgst 11 līdz

20 stundas.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2 Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6 apakšpunktā minētās).

Insulin Human Winthrop Basal nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur reducējošas vielas, piemēram, tiolus un sulfītus.

Dažādu insulīna veidu sajaukšana

Insulin Human Winthrop Basal nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna zāļu formām, kas paredzētas lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insulin Human Winthrop Basal nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai insulīna analogiem.

Dažādas koncentrācijas insulīnus (piemēram, 100 SV/ml un 40 SV/ml) nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā).

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu etilspirts vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Flakona uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Zāles drīkst uzglabāt maksimāli 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Ieteicams lietošanas sākšanas datumu atzīmēt uz etiķetes.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesākti flakoni

Uzglabāt ledusskapī (2 C - 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insulin Human Winthrop Basal pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai sargātu no gaismas.

Iesākti flakoni

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

5 ml suspensijas flakonā un 10 ml suspensijas flakonā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar flancētu vāciņu (alumīnijs), aizbāzni (hlorbutila gumija (1. tips) un noraujamu aizsargvāciņu (polipropilēns).

Pieejami iepakojumi pa 1 un 5 flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Pirms pirmās insulīna ņemšanas no flakona jānoņem plastmasas aizsargvāciņš.

Tieši pirms preparāta ievilkšanas injekciju šļircē jāatjauno insulīna suspensija. Vislabāk to paveikt, turot flakonu slīpi un virpinot starp plaukstām. Flakonu nedrīkst spēcīgi kratīt – tas var radīt suspensijas izmaiņas (tā var sastingt, skatīt turpmāk) un putas tajā. Putas var traucēt no flakona paņemt pareizu devu.

Pēc suspensijas atjaunošanas šķidrumam jābūt pienainam un viendabīgam. Insulin Human Winthrop Basal nedrīkst lietot, ja neizdodas panākt nepieciešamo konsistenci, piemēram, ja šķidrums joprojām ir dzidrs vai ja daļiņas salīp, veido pārslas vai pielīp flakona sienām vai apakšējai daļai. Šīs izmaiņas dažreiz rada apsarmojuša flakona iespaidu. Šādā gadījumā jāņem cits flakons, kura saturs veido viendabīgu suspensiju. Cits flakons jālieto arī tad, ja būtiski mainās nepieciešamība pēc insulīna.

Insulin Human Winthrop Basal nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos vai ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jāņem vērā, ka insulīna protamīna kristāli šķīst, ja pH ir skābs.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insulin Human Winthrop Basal drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visām cilvēka insulīna zāļu formām, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar cita veida insulīnu skatīt 6.2 apakšpunktu.

Ja vienā injekciju šļircē jāpaņem divi dažādi insulīna veidi, ieteicams insulīnu, kura iedarbība ir īsāka, no flakona paņemt vispirms, lai nepieļautu flakona ar ilgstošākas darbības insulīnu piesārņošanu. Maisījumu ieteicams injicēt nekavējoties.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D – 65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/06/368/020

EU/1/06/368/021

EU/1/06/368/171

EU/1/06/368/172

9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 17. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 17. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http//www,ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insulin Human Winthrop Basal 40 SV/ml suspensija injekcijām flakonā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens ml satur 40 SV (atbilst 1,4 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Vienā flakonā ir 10 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 400 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insulin Human Winthrop Basal ir izofāninsulīna suspensija.

Cilvēka insulīns iegūts ar DNS rekombinanto metodi, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām flakonā.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāli) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insulin Human Winthrop Basal injicē subkutāni, 45 līdz 60 minūtes pirms ēšanas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4 apakšpunktu)

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (≥65 gadus veci)

Gados vecākiem cilvēkiem progresējoša nieru darbības pavājināšanās var izraisīt pastāvīgu vajadzības pēc insulīna samazināšanos.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem sakarā ar kavētu insulīna vielmaiņu nepieciešamība pēc insulīna var būt mazāka.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nepieciešamība pēc insulīna var samazināties sakarā ar glikoneoģenēzes pavājināšanos un samazinātu insulīna vielmaiņu.

Lietošanas veids

Insulin Human Winthrop Basal nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Injekcijai drīkst izmantot tikai tādas injekciju šļirces, kas paredzētas šāda stipruma insulīnam (40 SV mililitrā). Injekciju šļircē nedrīkst būt neviens cits medikaments vai tā paliekas (piemēram, heparīna pēdas).

Insulin Human Winthrop Basal ievada subkutāni. Insulin Human Winthrop Basal nekādos apstākļos nedrīkst ievadīt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6 apakšpunktā.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insulin Human Winthrop Basal, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģiskiem preparātiem.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insulin Human Winthrop Basal sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insulin Human Winthrop Basal

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst sekojoši pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs kontrole ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēku insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insulin Human Winthrop zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas.

Insulin Human Winthrop kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insulin Human Winthrop kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes metabolismu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Nav klīnisku datu no kontrolētiem klīniskiem pētījumiem par cilvēka insulīna ietekmi grūtniecības laikā. Insulīns šķērso placentāro barjeru, lai gan ne klīniski nozīmīgā daudzumā. Ierobežots datu daudzums par grūtniecēm (ziņots par mazāk nekā 300 grūtniecības iznākumiem), kas lietoja zāļu tirgū pieejamo cilvēka insulīnu, liecina, ka cilvēka insulīna lietošanai grūtniecības laikā nav drošības ierobežojumu. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insulin Human Winthrop Basal drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati par dzīvniekiem saistībā ar cilvēka insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes auglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošības raksturojuma apkopojums

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk ( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmas grupa

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas),

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija,

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija,

 

 

 

diabētiska retinopātija,

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā,

ievadīšanas vietā

 

 

sāpes injekcijas vietā,

 

 

 

nieze injekcijas vietā,

 

 

 

apsārtums injekcijas

 

 

 

vietā,

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši, ja tās recidivē, var radīt neiroloģiska rakstura bojājumu. Ilgstoši vai smagi hipoglikēmijas gadījumi var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas pazīmes un simptomus ievada adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāks un ātrāks ir glikozes koncentrācijas asinīs kritums, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Cukura diabēta gadījumā lietojamas zāles, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas iedarbības, ATĶ kods: A10AC01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insulin Human Winthrop Basal (izofāninsulīna suspensija) ir insulīna preparāts, kura darbība iestājas pakāpeniski un iedarbība ir ilgstoša. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 60 minūšu laikā. Maksimālā iedarbības fāze ir laikā starp 3. un 4. stundu pēc injekcijas. Darbība ilgst 11 līdz

20 stundas.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, Metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe,

ūdens injekcijām.

6.2 Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6 apakšpunktā minētās).

Insulin Human Winthrop Basal nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur reducējošas vielas, piemēram, tiolus un sulfītus.

Dažādu insulīna veidu sajaukšana

Insulin Human Winthrop Basal nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna zāļu formām, kas paredzētas lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insulin Human Winthrop Basal nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai insulīna analogiem.

Dažādas koncentrācijas insulīnus (piemēram, 100 SV/ml un 40 SV/ml) nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā).

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu etilspirts vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Flakona uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Zāles drīkst uzglabāt maksimāli 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Ieteicams lietošanas sākšanas datumu atzīmēt uz etiķetes.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesākti flakoni

Uzglabāt ledusskapī (2 C - 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insulin Human Winthrop Basal pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai sargātu no gaismas.

Iesākti flakoni

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

10 ml suspensijas flakonā (1. tipa bezkrāsaina stikla) ar flancētu vāciņu (alumīnija), aizbāzni (hlorbutila gumijas (1. tipa)) un noņemamu aizsargvāciņu (polipropilēna).

Pieejami iepakojumi ar 1 vai 5 flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Iekams sākt insulīna flakonu lietot, jānoņem ārējais plastmasas aizsargvāciņš.

Tieši pirms ievilkšanas no flakona injekciju šļircē jāatjauno insulīna suspensija. Vislabāk to paveikt, turot flakonu slīpi un virpinot starp plaukstām. Flakonu nedrīkst spēcīgi kratīt – tas var radīt suspensijas izmaiņas (tā var sastingt, skatīt turpmāk) un putas tajā. Putas var traucēt no flakona paņemt pareizu devu.

Pēc suspensijas atjaunošanas šķidrumam jābūt pienainam un viendabīgam. Insulin Human Winthrop Basal lietot nedrīkst, ja neizdodas panākt nepieciešamo konsistenci, piemēram, ja šķidrums joprojām ir dzidrs vai ja daļiņas salīp, veido pārslas vai pielīp flakona sienām vai apakšējai daļai. Šīs izmaiņas dažreiz rada apsarmojuša flakona iespaidu. Šādā gadījumā jāņem cits flakons, kura saturs veido viendabīgu suspensiju. Cits flakons jālieto arī tad, ja būtiski mainās nepieciešamība pēc insulīna.

Insulin Human Winthrop Basal nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jāņem vērā, ka insulīna protamīna kristāli šķīst skābā pH vidē.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insulin Human Winthrop Basal drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visām cilvēka insulīna zāļu formām, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar cita veida insulīnu skatīt 6.2 apakšpunktu.

Ja vienā injekciju šļircē jāievelk divi dažādi insulīna preparāti, tad vispirms jāievelk insulīns ar īsāko darbību, tādējādi neļaujot flakonā iekļūt ilgstošākas darbības preparātam. Ieteicams tūliņ pēc sajaukšanas injicēt.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/06/368/003

EU/1/06/368/004

9. REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 17. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 17. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http//www,ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insulin Human Winthrop Basal 100 SV/ml suspensija injekcijām kārtridžā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens kārtridžs satur 3 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 300 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insulin Human Winthrop Basal ir izofāninsulīna suspensija.

Cilvēka insulīns iegūts ar DNS rekombinanto metodi, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām kārtridžā.

Pēc suspensijas sagatavošanas lietošanai šķīdums ir pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insulin Human Winthrop Basal injicē subkutāni, 45 līdz 60 minūtes pirms ēšanas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (≥65 gadus veci)

Gados vecākiem cilvēkiem progresējoša nieru darbības pavājināšanās var izraisīt pastāvīgu vajadzības pēc insulīna samazināšanos.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem sakarā ar kavētu insulīna vielmaiņu nepieciešamība pēc insulīna var būt mazāka.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nepieciešamība pēc insulīna var samazināties sakarā ar glikoneoģenēzes pavājināšanos un samazinātu insulīna vielmaiņu.

Lietošanas veids

Insulin Human Winthrop Basal nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Insulin Human Winthrop Basal ievada subkutāni. Insulin Human Winthrop Basal nekādos apstākļos nedrīkst ievadīt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6 apakšpunktā.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insulin Human Winthrop Basal, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insulin Human Winthrop Basal sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insulin Human Winthrop Basal

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst sekojoši pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs kontrole ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Ar Insulin Human Winthrop Basal kārtridžiem lietojamie pildspalvveida injektori Insulin Human Winthrop Basal kārtridži jālieto tikai ar šādiem injektoriem:

-Junior STAR, kas ļauj ievadīt Insulin Human Winthrop Basal ar 0,5 vienību devas palielinājumu;

-OptiPen, ClikSTAR, Tactipen, Autopen 24 un AllStar, kas visi ļauj ievadīt Human Winthrop Basal ar 1 vienības devas palielinājumu.

Šos kārtridžus nedrīkst lietot ar citu atkārtotas lietošanas injektoru, jo devu precizitāte noteikta tikai ar minētajiem injektoriem.

Visi šie pildspalvveida injektori var nebūt pieejami Jūsu valstī.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insulin Human Winthrop zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas.

Insulin Human Winthrop kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insulin Human Winthrop kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Nav klīnisku datu no kontrolētiem klīniskiem pētījumiem par cilvēka insulīna ietekmi grūtniecības laikā. Insulīns šķērso placentāro barjeru, lai gan ne klīniski nozīmīgā daudzumā. Ierobežots datu daudzums par grūtniecēm (ziņots par mazāk nekā 300 grūtniecības iznākumiem), kas lietoja zāļu tirgū pieejamo cilvēka insulīnu, liecina, ka cilvēka insulīna lietošanai grūtniecības laikā nav drošības ierobežojumu. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insulin Human Winthrop Basal drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati par dzīvniekiem saistībā ar cilvēka insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes auglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošības raksturojuma apkopojums

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk

( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmas grupa

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas),

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija,

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija,

 

 

 

diabētiska retinopātija,

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā,

ievadīšanas vietā

 

 

sāpes injekcijas vietā,

 

 

 

nieze injekcijas vietā,

 

 

 

apsārtums injekcijas

 

 

 

vietā,

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši, ja tās recidivē, var radīt neiroloģiska rakstura bojājumu. Ilgstoši vai smagi hipoglikēmijas gadījumi var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas pazīmes un simptomus ievada adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāks un ātrāks ir glikozes koncentrācijas asinīs kritums, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Cukura diabēta gadījumā lietojamas zāles, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas iedarbības, ATĶ kods: A10AC01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insulin Human Winthrop Basal (izofāninsulīna suspensija) ir insulīna preparāts, kura darbība iestājas pakāpeniski un iedarbība ir ilgstoša. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 60 minūšu laikā. Maksimālā iedarbības fāze ir laikā starp 3. un 4. stundu pēc injekcijas. Darbība ilgst 11 līdz

20 stundas.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2 Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6 apakšpunktā minētās).

Insulin Human Winthrop Basal nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur reducējošas vielas, piemēram, tiolus un sulfītus.

Dažādu insulīna veidu sajaukšana

Insulin Human Winthrop Basal nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna zāļu formām, kas paredzētas lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insulin Human Winthrop Basal nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai insulīna analogiem.

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu etilspirts vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Kārtridža uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Iesākta (ievietota pildspalvveida injektorā) vai rezervei paņemta kārtridža uzglabāšanas maksimālais ilgums ir 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Pildspalvveida injektoru ar kārtridžu nedrīkst uzglabāt ledusskapī.

Pildspalvveida injektora uzgalis jāuzliek uz injektora pēc katras injekcijas, lai pasargātu no gaismas.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesākti kārtridži

Uzglabāt ledusskapī (2 C - 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insulin Human Winthrop Basal pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt kārtridžu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesākti kārtridži

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

3 ml suspensijas kārtridžā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar virzuli (brombutila gumija (1. tips)) un flancētu vāciņu (alumīnijs) ar aizbāzni (brombutila vai poliizoprēna lamināta un brombutila gumija (1. tips)).

Katrā kārtridžā ir 3 nerūsoša tērauda lodītes.

Pieejami iepakojumi ar 3, 4, 5, 6, 9 vai 10 kārtridžiem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Insulīna pildspalvveida injektors

Insulin Human Winthrop Basal kārtridžus lieto tikai kopā ar šiem pildspalvveida injektoriem: OptiPen, ClikSTAR, Autopen 24, Tactipen, AllStar vai JuniorSTAR (skatīt 4.4 apakšpunktu). Visi šie injektori var nebūt pieejami Jūsu valstī.

Injektors jālieto, kā to rekomendē šīs ierīces ražotājs pievienotajā lietošanas instrukcijā.

Rūpīgi jāseko ražotāja pildspalvveida injektora lietošanas instrukcijai, kā ievietot kārtridžu, pievienot injekciju adatu un veikt insulīna injicēšanu.

Ja insulīna pildspalvveida injektors ir bojāts vai nedarbojas pareizi (sakarā ar mehānisku defektu), tas jāizmet un jāņem jauns insulīna pildspalvveida injektors.

Pildspalvveida injektora neapmierinošas darbības gadījumā (skatīt pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju) suspensiju no kārtridža var ņemt ar injekciju šļirci (kas piemērota insulīna koncentrācijai 100 SV/ml) un injicēt.

Kārtridži

Pirms ievietošanas pildspalvveida injektorā Insulin Human Winthrop Basal 1 līdz 2 stundas jāatrodas istabas temperatūrā, pēc tam jāatjauno suspensija un jāpārbauda kārtridža saturs. Vislabāk to veikt, šūpojot kārtridžu uz priekšu un atpakaļ (ne mazāk kā 10 reizes). Lai atvieglotu ātru un pilnīgu kārtridža satura sajaukšanu, katrā kārtridžā ir trīs sīkas metāla lodītes.

Vēlāk, kad kārtridžs ievietots pildspalvveida injektorā, insulīna suspensija jāatjauno pirms katras injekcijas. Vislabāk to veikt, šūpojot pildspalvveida injektoru uz priekšu un atpakaļ (ne mazāk kā 10 reizes).

Pēc suspensijas atjaunošanas šķidrumam jābūt pienainam un viendabīgam. Insulin Human Winthrop Basal nedrīkst lietot, ja neizdodas panākt nepieciešamo konsistenci, piemēram, ja šķidrums joprojām ir dzidrs vai ja daļiņas salīp, veido pārslas vai pielīp kārtridža sienām vai apakšējai daļai. Šīs izmaiņas dažreiz rada apsarmojuša kārtridža iespaidu. Šādā gadījumā jāņem cits kārtridžs, kura saturs veido viendabīgu suspensiju. Cits kārtridžs jālieto arī tad, ja būtiski mainās nepieciešamība pēc insulīna.

Pirms injekcijas izdarīšanas no kārtridža jāizvada gaisa burbuļi (skatīt pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju). Tukšos kārtridžus uzpildīt nedrīkst.

Insulin Human Winthrop Basal nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jāņem vērā, ka insulīna protamīna kristāli šķīst skābā pH vidē.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insulin Human Winthrop Basal drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visām cilvēka insulīna zāļu formām, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar cita veida insulīnu skatīt 6.2 apakšpunktu.

Insulin Human Winthrop Basal kārtridžs nav paredzēts nekāda cita veida insulīna pievienošanai kārtridžā.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D – 65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/06/368/089

EU/1/06/368/022

EU/1/06/368/023

EU/1/06/368/094

EU/1/06/368/099

EU/1/06/368/024

9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 17. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 17. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http//www,ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insulin Human Winthrop Basal SoloStar 100 SV/ml suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viena pildspalvveida pilnšļirce satur 3 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 300 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insulin Human Winthrop Basal ir izofāninsulīna suspensija.

Cilvēka insulīns iegūts ar DNS rekombinanto metodi, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insulin Human Winthrop Basal injicē subkutāni, 45 līdz 60 minūtes pirms ēšanas.

Ar SoloStar var ievadīt insulīna devas no 1 līdz 80 vienībām ar 1 vienības soli. Viena pildspalvveida pilnšļirce satur daudzas devas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (≥65 gadus veci)

Gados vecākiem cilvēkiem progresējoša nieru darbības pavājināšanās var izraisīt pastāvīgu vajadzības pēc insulīna samazināšanos.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem sakarā ar kavētu insulīna vielmaiņu nepieciešamība pēc insulīna var būt mazāka.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nepieciešamība pēc insulīna var samazināties sakarā ar glikoneoģenēzes pavājināšanos un samazinātu insulīna vielmaiņu.

Lietošanas veids

Insulin Human Winthrop Basal ievada subkutāni. Insulin Human Winthrop Basal nekādos apstākļos nedrīkst injicēt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas - rotācijas kārtībā.

Pirms SoloStar lietošanas uzmanīgi jāizlasa norādījumi par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6 apakšpunktā.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insulin Human Winthrop Basal, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insulin Human Winthrop Basal sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insulin Human Winthrop Basal

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst šādi pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs kontrole ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu;

-kuriemir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir šādi:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Pildspalvveida pilnšļirces lietošana

Pirms SoloStar lietošanas uzmanīgi jāizlasa norādījumi par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā. SoloStar jālieto kā norādīts šajā lietošanas instrukcijā (skatīt 6.6 apakšpunktu).

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insulin Human Winthrop zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas.

Insulin Human Winthrop kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insulin Human Winthrop kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibakteriālu līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētikie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatotropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai nebūt.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Nav klīnisku datu no kontrolētiem klīniskiem pētījumiem par cilvēka insulīna ietekmi grūtniecības laikā. Insulīns šķērso placentāro barjeru, lai gan ne klīniski nozīmīgā daudzumā. Ierobežots datu daudzums par grūtniecēm (ziņots par mazāk nekā 300 grūtniecības iznākumiem), kas lietoja zāļu tirgū pieejamo cilvēka insulīnu, liecina, ka cilvēka insulīna lietošanai grūtniecības laikā nav drošības ierobežojumu. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu, ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insulin Human Winthrop Basal drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati par dzīvniekiem saistībā ar cilvēka insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes auglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automašīnu vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai nav hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošības raksturojuma apkopojums

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk

( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmas grupa

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas),

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija,

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija,

 

 

 

diabētiska retinopātija,

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā,

ievadīšanas vietā

 

 

sāpes injekcijas vietā,

 

 

 

nieze injekcijas vietā,

 

 

 

apsārtums injekcijas

 

 

 

vietā,

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši, ja tās recidivē, var radīt neiroloģiska rakstura bojājumu. Ilgstoši vai smagi hipoglikēmijas gadījumi var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas pazīmes un simptomus ievada adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāks un ātrāks ir glikozes koncentrācijas asinīs kritums, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem, var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Cukura diabēta gadījumā lietojamas zāles, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas iedarbības, ATĶ kods: A10AC01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insulin Human Winthrop Basal (izofāninsulīna suspensija) ir insulīna preparāts, kura darbība iestājas pakāpeniski un iedarbība ir ilgstoša. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 60 minūšu laikā. Maksimālā iedarbības fāze ir laikā starp 3. un 4. stundu pēc injekcijas. Darbība ilgst 11 līdz

20 stundas.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2 Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6 apakšpunktā minētās).

Insulin Human Winthrop Basal nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur reducējošas vielas, piemēram, tiolus un sulfītus.

Dažādu insulīna veidu sajaukšana

Insulin Human Winthrop Basal nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar jebkuru citu insulīnu vai insulīna analogiem.

Jārūpējas, lai insulīna suspensija nenonāk saskarē ar spirtu vai citiem dezinfekcijas līdzekļiem.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Pildspalvveida pilnšļirces uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Iesāktas vai rezervei paņemtas pildspalvveida pilnšļirces uzglabāšanas maksimālais ilgums ir 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Iesāktas pildspalvveida pilnšļirces nedrīkst uzglabāt ledusskapī.

Pildspalvveida pilnšļirces uzgalis jāuzliek uz pilnšļirces pēc katras injekcijas, lai pasargātu no gaismas.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesāktas pildspalvveida pilnšļirces

Uzglabāt ledusskapī (2 C - 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insulin Human Winthrop Basal pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt pildspalvveida pilnšļirci ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesāktas pildspalvveida pilnšļirces

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

3 ml suspensijas kārtridžā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar virzuli (brombutila gumija (1. tips)) un flancētu aizsargvāciņu (alumīnijs) ar aizbāzni (brombutila vai poliizoprēna lamināta un brombutila gumija (1. tips)).

Katrā kārtridžā ir 3 nerūsoša tērauda lodītes.

Kārtridži ir ievietoti vienreiz lietojamā pildspalvveida injektorā. Injekciju adatas iepakojumā nav.

Pieejami iepakojumi ar 3, 4, 5, 6, 9 vai 10 pildspalvveida pilnšļircēm. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Pirms pirmās lietošanas Insulin Human Winthrop Basal pildspalvveida pilnšļircei 1 līdz 2 stundas jāatrodas istabas temperatūrā, pēc tam jāatjauno suspensija un jāpārbauda kārtridža saturs. Vislabāk to veikt, šūpojot pildspalvveida pilnšļirci uz priekšu un atpakaļ (ne mazāk kā 10 reizes). Lai atvieglotu ātru un pilnīgu kārtridža satura sajaukšanu, katrā kārtridžā ir trīs sīkas metāla lodītes. Vēlāk insulīna suspensija jāatjauno pirms katras injekcijas.

Pēc suspensijas atjaunošanas šķidrumam jābūt pienainam un viendabīgam. Insulin Human Winthrop Basal nedrīkst lietot, ja neizdodas panākt nepieciešamo konsistenci, piemēram, ja šķidrums joprojām ir dzidrs vai ja daļiņas salīp, veido pārslas vai pielīp flakona sienām vai apakšējai daļai. Šīs izmaiņas dažreiz rada apsarmojuša kārtridža iespaidu. Šādā gadījumā jāņem cita pildspalvveida pilnšļirce, kuras saturs veido viendabīgu suspensiju. Cita pildspalvveida pilnšļirce jālieto arī tad, ja būtiski mainās nepieciešamība pēc insulīna.

Iztukšotas pildspalvveida pilnšļirces nekādos apstākļos nedrīkst lietot atkārtoti, tās piemērotā veidā jāiznīcina.

Lai novērstu iespējamo slimības pārnešanu, pildspalvveida pilnšļirci drīkst lietot tikai viens pacients.

Jāņem vērā, ka insulīna protamīna kristāli šķīst skābā pH vidē.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Pildspalvveida pilnšļirces lietošana

Pacientam jāiesaka pirms SoloStar lietošanas uzmanīgi izlasīt norādījumus par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā.

Injektora uzgalis

Injektora adata (nav iepakojumā)

Injektora korpuss

 

 

 

 

Aizsarguzmava

Insulīna rezervuārs

Devas logs

 

Ārējais

Iekšējais

 

 

Devas

Injicēšanas

 

adatas

adatas

Adata

Gumijas uzmava

selektors

poga

 

uzgalis

uzgalis

 

 

 

 

Pildspalvveida pilnšļirces shēma

Svarīga informācija par SoloStar lietošanu:

Pirms katras lietošanas reizes vienmēr uzmanīgi jāpiestiprina jauna adata un jāveic drošības pārbaude. Lietojiet tikai lietošanai ar SoloStar paredzētas adatas.

Jāievēro īpaša piesardzība, lai izvairītos no nejaušas savainošanās un infekcijas pārnešanas.

Nekad nedrīkst lietot bojātu SoloStar, vai ja pacients nav pārliecināts, ka tas darbojas pareizi.

Pacientam vienmēr jābūt rezerves SoloStar gadījumam, ja SoloStar pazūd vai tas sabojājas.

Norādījumi par uzglabāšanu

Lūdzu meklējiet norādījumus par SoloStar uzglabāšanu šī zāļu apraksta 6.4 apakšpunktā.

Ja SoloStar tiek uzglabāts vēsā vietā, to jāizņem 1 – 2 stundas pirms injicēšanas, lai tas sasiltu. Auksta insulīna injekcija ir sāpīgāka.

Izlietotu SoloStar jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Apkope

SoloStar jāsargā no putekļiem un netīrumiem.

SoloStar ārpusi var notīrīt, noslaukot to ar mitru drānu.

Pildspalvveida pilnšļirci nedrīkst mērcēt, mazgāt un eļļot, jo tā var to sabojāt.

SoloStar ir izveidots tā, lai ar to darbotos precīzi un droši. Ar to jādarbojas uzmanīgi. Pacientam jāizvairās no situācijām, kad SoloStar var sabojāt. Ja pacients domā, ka SoloStar varētu būt bojāts, jālieto cita pilnšļirce.

1.solis. Pārbaudiet insulīnu

Jāpārbauda etiķete uz pildspalvveida pilnšļirces, lai pārliecinātos, ka tajā ir pareizais insulīns. Insulin Human Winthrop SoloStar ir balts ar krāsainu injekcijas pogu. Injekcijas pogas krāsa atšķiras atkarībā no lietotā Insulin Human Winthrop insulīna zāļu formas.

Kad noņemts pildspalvveida pilnšļirces uzgalis, jāpārbauda arī insulīna izskats:

Insulīna suspensijas (Insulin Human Winthrop Basal vai Insulin Human Winthrop maisījumus) jāsamaisa šūpojot SoloStar uz priekšu un atpakaļ vismaz 10 reizes, lai iegūtu viendabīgu insulīnu. Pildspalvveida pilnšļirci jāšūpo viegli, lai nepieļautu putošanos kārtidžā. Pēc samaisīšanas insulīna suspensijai jābūt viendabīgi pienaini baltai.

2.solis. Piestipriniet adatu

Drīkst izmantot tikai SoloStar lietošanai apstiprinātas adatas.

Katrai injekcijai vienmēr jālieto jauna sterila adata. Pēc uzgaļa noņemšanas adata uzmanīgi un taisni jāpiestiprina pie pildspalvveida pilnšļirces.

3.solis. Veiciet drošības pārbaudi

Pirms katras injekcijas jāveic drošības pārbaude, lai pārliecinātos, ka pilnšļirce un adata darbojas pareizi, un jāizvada gaisa burbuļi.

Jāizvēlas 2 vienību deva.

Jānoņem adatas ārējais un iekšējais uzgalis.

Turot pildspalvveida pilnšļirci ar adatu uz augšu, viegli jāpiesit insulīna rezervuāram ar pirkstu, lai gaisa pūslīši, ja tādi ir, paceltos augšup pie adatas.

Tad injekcijas poga jānospiež līdz galam.

Ja no adatas gala tiek izspiests insulīns, pildspalvveida pilnšļirce un adata darbojas pareizi.

Ja adatas galā neparādās insulīns, jāatkārto 3. solī norādītās darbības, līdz adatas galā parādās insulīns.

4.solis. Iestatiet devu

Devu var iestatīt pa 1 vienībai – sākot no 1 vienības līdz pat 80 vienībām. Ja nepieciešama par 80 vienībām lielāka deva, tā jāievada divās vai vairākās injekcijās.

Pēc drošības pārbaudes devas logā jābūt “0”. Tad var izvēlēties devu.

5.solis. Injicējiet devu

Veselības aprūpes speciālistam jāinformē pacients par injekcijas veikšanas tehniku. Adata jāiedur ādā.

Injekcijas poga jānospiež līdz galam. Tad injekcijas poga jātur nospiesta 10 sekundes līdz adatas izvilkšanai. Tas norādīs, ka ir injicēta pilna insulīna deva.

6. solis. Noņemiet un izmetiet adatu

Adata ir jānoņem pēc katras injekcijas un jāizmet. Tas palīdzēs novērst bakteriālu piesārņošanos un/vai inficēšanos, kā arī gaisa iekļūšanu insulīna rezervuārā un insulīna noplūdi, kas var būt par iemeslu nepareizas devas ievadīšanai. Adatas nedrīkst izmantot atkārtoti.

Noņemot un izmetot adatu, jāievēro piesardzība. Jāievēro ieteiktie drošības pasākumi adatu noņemšanai un izmešanai (piemēram, vienas rokas tehnika), lai samazinātu nejaušas savainošanās ar adatu un infekcijas slimību pārnešanas risku.

Uz pildspalvveida pilnšļirces jāuzliek uzgalis.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/06/368/119

EU/1/06/368/120

EU/1/06/368/121

EU/1/06/368/122

EU/1/06/368/123

EU/1/06/368/124

9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 17. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 17. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http//www,ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insulin Human Winthrop Comb 15 100 SV/ml suspensija injekcijām flakonā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens flakons satur 5 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 500 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insulin Human Winthrop Comb 15 ir divfāzu izofāninsulīna suspensija, kas satur 15% izšķīduša insulīna un 85% kristāliskā protamīninsulīna.

Cilvēka insulīns iegūts ar DNS rekombinanto metodi, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām flakonā.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insulin Human Winthrop Comb 15 injicē subkutāni, 30 līdz 45 minūtes pirms ēšanas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (≥65 gadus veci)

Gados vecākiem cilvēkiem progresējoša nieru darbības pavājināšanās var izraisīt pastāvīgu vajadzības pēc insulīna samazināšanos.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem sakarā ar kavētu insulīna vielmaiņu nepieciešamība pēc insulīna var būt mazāka.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nepieciešamība pēc insulīna var samazināties sakarā ar glikoneoģenēzes pavājināšanos un samazinātu insulīna vielmaiņu.

Lietošanas veids

Insulin Human Winthrop Comb 15 nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jālieto tikai šai insulīna koncentrācijai (100 SV/ml) paredzētās injekciju šļirces. Injekciju šļirces nedrīkst saturēt citas zāļu vielas vai to atliekas (piemēram, heparīna pēdas).

Insulin Human Winthrop Comb 15 ievada subkutāni. Insulin Human Winthrop Comb 15 nekādos apstākļos nedrīkst injicēt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6 apakšpunktā.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insulin Human Winthrop Comb 15, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insulin Human Winthrop Comb 15 sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insulin Human Winthrop Comb 15

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jāzina apstākļi, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst sekojoši pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs kontrole ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēku insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insulin Human Winthrop zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas.

Insulin Human Winthrop kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insulin Human Winthrop kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Nav klīnisku datu no kontrolētiem klīniskiem pētījumiem par cilvēka insulīna ietekmi grūtniecības laikā. Insulīns šķērso placentāro barjeru, lai gan ne klīniski nozīmīgā daudzumā. Ierobežots datu daudzums par grūtniecēm (ziņots par mazāk nekā 300 grūtniecības iznākumiem), kas lietoja zāļu tirgū pieejamo cilvēka insulīnu, liecina, ka cilvēka insulīna lietošanai grūtniecības laikā nav drošības ierobežojumu. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insulin Human Winthrop Comb 15 drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati par dzīvniekiem saistībā ar cilvēka insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes auglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic veikt piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošības raksturojuma apkopojums

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk ( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmas grupa

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas),

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija,

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija,

 

 

 

diabētiska retinopātija,

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā,

ievadīšanas vietā

 

 

sāpes injekcijas vietā,

 

 

 

nieze injekcijas vietā,

 

 

 

apsārtums injekcijas

 

 

 

vietā,

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši, ja tās recidivē, var radīt neiroloģiska rakstura bojājumu. Ilgstoši vai smagi hipoglikēmijas gadījumi var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas pazīmes un simptomus ievada adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāks un ātrāks ir glikozes koncentrācijas asinīs kritums, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontorles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Tāpat kā jebkuras insulīna terapijas gadījumā, injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Cukura diabēta gadījumā lietojamas zāles, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas un ātras darbības preparātu kombinācija, ATĶ kods: A10AD01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus,

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi,

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi,

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi,

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insulin Human Winthrop Comb 15 (divfāzu izofāninsulīna suspensija ar 15% šķīdināta insulīna) ir insulīna preparāts ar pakāpenisku darbības sākumu un ilgstošu darbību. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 līdz 60 minūšu laikā. Maksimālā iedarbības fāze ir laikā starp 2. un 4. stundu pēc injekcijas. Darbība ilgst 11 līdz 20 stundas.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2 Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6 apakšpunktā minētās).

Insulin Human Winthrop Comb 15 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur reducējošas vielas, piemēram, tiolus un sulfītus.

Dažādu insulīna veidu sajaukšana

Insulin Human Winthrop Comb 15 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna zāļu formām, kas paredzētas lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insulin Human Winthrop Comb 15 nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai insulīna analogiem.

Dažādas koncentrācijas insulīnus (piemēram, 100 SV/ml un 40 SV/ml) nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā).

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā neiekļūtu etilspirts vai citi dezinficējošie līdzekļi.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Flakona uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Zāles drīkst uzglabāt maksimāli 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Ieteicams lietošanas sākšanas datumu atzīmēt uz etiķetes.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesākti flakoni

Uzglabāt ledusskapī (2 C – 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insulin Human Winthrop Comb 15 pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesākti flakoni

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

5 ml suspensijas flakonā (1. tipa bezkrāsains stikls) ar flancētu vāciņu (alumīnijs), aizbāzni (hlorbutilgumija (1. tips)) un noņemamu vāciņu (polipropilēns).

Pieejami iepakojumi ar 1 vai 5 flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Pirms pirmās insulīna ņemšanas no flakona jānoņem plastmasas aizsargvāciņš.

Pirms insulīna ievilkšanas no flakona injekcijas šļircē suspensija jāsagatavo lietošanai. Vislabāk to var izdarīt, ja flakonu, turot ieslīpi, parotē plaukstās. Flakonu nedrīkst enerģiski kratīt, jo tad var mainīties suspensijas konsistence (flakons izskatās apsarmojis; skatīt tālāk) un var izveidoties putas. Putas traucē precīzi nomērīt vajadzīgo devu.

Pēc suspensijas atjaunošanas flakona saturam jābūt vienmērīgi baltā krāsā kā pienam. Ja to neizdodas panākt, piemēram, šķidrums joprojām ir dzidrs vai parādās piciņas, atsevišķas daļiņas vai pārslas, kas peld insulīnā vai pielipušas pie kārtridža sienām vai apakšējai daļai, tad Insulin Human Winthrop Comb 15 lietot nedrīkst. Dažkārt insulīnā izkritušās nogulsnes liek flakonam izskatīties apsarmojušam. Visos šajos gadījumos jāizvēlas cits flakons ar viendabīgu suspensiju. Jauns flakons jāņem arī tad, ja būtiski mainījusies nepieciešamība pēc insulīna.

Insulin Human Winthrop Comb 15 nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jāņem vērā, ka

-insulīna protamīna kristāli šķīst skābā pH vidē,

-šķīstošā insulīna daļa izgulsnējas, ja pH ir apmēram 4,5 – 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insulin Human Winthrop Comb 15 drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visām cilvēka insulīna zāļu formām, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar cita veida insulīnu skatīt 6.2 apakšpunktu.

Ja vienā injekciju šļircē jāievelk divi dažādi insulīna preparāti, tad vispirms jāievelk insulīns ar īsāko darbību, tādējādi neļaujot flakonā iekļūt ilgstošākas darbības preparātam. Ieteicams tūliņ pēc sajaukšanas injicēt.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/06/368/029

EU/1/06/368/030

9. REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 17. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 17. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http//www,ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insulin Human Winthrop Comb 15 40 SV/ml suspensija injekcijām flakonā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 40 SV (atbilst 1,4 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens flakons satur 10 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 400 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insulin Human Winthrop Comb 15 ir divfāzu izofāninsulīna suspensija, kas satur 15% izšķīduša insulīna un 85% kristāliskā protamīninsulīna.

Cilvēka insulīns iegūts ar DNS rekombinanto metodi, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām flakonā.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāli) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insulin Human Winthrop Comb 15 injicē subkutāni, 30 līdz 45 minūtes pirms ēšanas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (≥65 gadus veci)

Gados vecākiem cilvēkiem progresējoša nieru darbības pavājināšanās var izraisīt pastāvīgu vajadzības pēc insulīna samazināšanos.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem sakarā ar kavētu insulīna vielmaiņu nepieciešamība pēc insulīna var būt mazāka.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nepieciešamība pēc insulīna var samazināties sakarā ar glikoneoģenēzes pavājināšanos un samazinātu insulīna vielmaiņu.

Lietošanas veids

Insulin Human Winthrop Comb 15 nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Injekcijai drīkst izmantot tikai tādas injekciju šļirces, kas paredzētas šāda stipruma insulīnam (40 SV mililitrā). Injekciju šļirces nedrīkst saturēt citas zāļu vielas vai to atliekas (piemēram, heparīna pēdas).

Insulin Human Winthrop Comb 15 ievada subkutāni. Insulin Human Winthrop Comb 15 nekādos apstākļos nedrīkst injicēt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6 apakšpunktā.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insulin Human Winthrop Comb 15, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģiskiem preparātiem.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insulin Human Winthrop Comb 15 sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insulin Human Winthrop Comb 15

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst sekojoši pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs kontrole ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēku insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīnā daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insulin Human Winthrop zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas.

Insulin Human Winthrop kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insulin Human Winthrop kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes metabolismu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Nav klīnisku datu no kontrolētiem klīniskiem pētījumiem par cilvēka insulīna ietekmi grūtniecības laikā. Insulīns šķērso placentāro barjeru, lai gan ne klīniski nozīmīgā daudzumā. Ierobežots datu daudzums par grūtniecēm (ziņots par mazāk nekā 300 grūtniecības iznākumiem), kas lietoja zāļu tirgū pieejamo cilvēka insulīnu, liecina, ka cilvēka insulīna lietošanai grūtniecības laikā nav drošības ierobežojumu. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insulin Human Winthrop Comb 15 drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati par dzīvniekiem saistībā ar cilvēka insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes auglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošības raksturojuma apkopojums

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk ( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmas grupa

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas),

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija,

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija,

 

 

 

diabētiska retinopātija,

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā,

ievadīšanas vietā

 

 

sāpes injekcijas vietā,

 

 

 

nieze injekcijas vietā,

 

 

 

apsārtums injekcijas

 

 

 

vietā,

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši, ja tās recidivē, var radīt neiroloģiska rakstura bojājumu. Ilgstoši vai smagi hipoglikēmijas gadījumi var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas pazīmes un simptomus ievada adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāks un ātrāks ir glikozes koncentrācijas asinīs kritums, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Cukura diabēta gadījumā lietojamas zāles, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas un ātras darbības preparātu kombinācija, ATĶ kods: A10AD01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insulin Human Winthrop Comb 15 (divfāzu izofāninsulīna suspensija ar 15% izšķīduša insulīna) ir insulīna preparāts ar pakāpenisku darbības sākumu un ilgstošu darbību. Pēc subkutānas injekcijas tā darbība sākas 30 līdz 60 minūšu laikā, maksimālās iedarbības fāze iestājas laikposmā no 2. līdz

4. stundai pēc injekcijas un darbība ilgst 11 līdz 20 stundas.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtēm. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2 Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6 apakšpunktā minētās).

Insulin Human Winthrop Comb 15 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur reducējošas vielas, piemēram, tiolus un sulfītus.

Dažādu insulīna veidu sajaukšana

Insulin Human Winthrop Comb 15 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna zāļu formām, kas paredzētas lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insulin Human Winthrop Comb 15 nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai insulīna analogiem.

Dažādas koncentrācijas insulīnus (piemēram, 100 SV/ml un 40 SV/ml) nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā).

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu etilspirts vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Flakona uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Zāles drīkst uzglabāt maksimāli 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Ieteicams lietošanas sākšanas datumu atzīmēt uz etiķetes.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesākti flakoni

Uzglabāt ledusskapī (2 C – 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insulin Human Winthrop Comb 15 pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesākti flakoni

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

10 ml suspensijas flakonā (1. tipa bezkrāsains stikls) ar flancētu vāciņu (alumīnijs), aizbāzni (hlorbutilgumija (1. tips)) un noņemamu vāciņu (polipropilēns).

Pieejami iepakojumi ar 1 vai 5 flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Pirms pirmās insulīna ņemšanas no flakona jānoņem plastmasas aizsargvāciņš.

Pirms insulīna ievilkšanas no flakona injekciju šļircē suspensija jāsagatavo lietošanai. Vislabāk to var izdarīt, ja flakonu, turot ieslīpi, parotē plaukstās. Flakonu nedrīkst enerģiski kratīt, jo tad var mainīties suspensijas konsistence (flakons izskatās apsarmojis; skatīt tālāk) un izveidoties putas. Putas traucē precīzi nomērīt vajadzīgo devu.

Pēc suspensijas atjaunošanas flakona saturam jābūt vienmērīgi baltā krāsā kā pienam. Ja to neizdodas panākt, piemēram, šķidrums joprojām ir dzidrs vai parādās piciņas, atsevišķas daļiņas vai pārslas, kas peld insulīnā vai pielipušas pie flakona sienām vai apakšējai daļai, tad Insulin Human Winthrop Comb 15 lietot nedrīkst. Dažkārt insulīnā izkritušās nogulsnes liek flakonam izskatīties apsarmojušam. Visos šajos gadījumos jāizvēlas cits flakons ar viendabīgu suspensiju. Jauns flakons jāņem arī tad, ja būtiski mainījusies nepieciešamība pēc insulīna.

Insulin Human Winthrop Comb 15 nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jāņem vērā, ka

-insulīna protamīna kristāli šķīst skābā pH vidē,

-šķīstošā insulīna daļa izgulsnējas, ja pH ir apmēram 4,5 – 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insulin Human Winthrop Comb 15 drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visām cilvēka insulīna zāļu formām, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar cita veida insulīnu skatīt 6.2 apakšpunktu.

Ja vienā injekciju šļircē jāievelk divi dažādi insulīna preparāti, tad vispirms jāievelk insulīns ar īsāko darbību, tādējādi neļaujot flakonā iekļūt ilgstošākas darbības preparātam. Ieteicams tūliņ pēc sajaukšanas injicēt.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/06/368/005

EU/1/06/368/006

9. REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 17. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 17. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http//www,ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insulin Human Winthrop Comb 15 100 SV/ml suspensija injekcijām kārtridžā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens kārtridžs satur 3 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 300 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insulin Human Winthrop Comb 15 ir divfāzu izofāninsulīna suspensija, kas satur 15% izšķīduša insulīna un 85% kristāliskā protamīninsulīna.

Cilvēka insulīns iegūts ar DNS rekombinanto metodi, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām kārtridžā.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insulin Human Winthrop Comb 15 injicē subkutāni, 30 līdz 45 minūtes pirms ēšanas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (≥65 gadus veci)

Gados vecākiem cilvēkiem progresējoša nieru darbības pavājināšanās var izraisīt pastāvīgu vajadzības pēc insulīna samazināšanos.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem sakarā ar kavētu insulīna vielmaiņu nepieciešamība pēc insulīna var būt mazāka.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nepieciešamība pēc insulīna var samazināties sakarā ar glikoneoģenēzes pavājināšanos un samazinātu insulīna vielmaiņu.

Lietošanas veids

Insulin Human Winthrop Comb 15 nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Insulin Human Winthrop Comb 15 ievada subkutāni. Insulin Human Winthrop Comb 15 nekādos apstākļos nedrīkst injicēt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6 apakšpunktā.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insulin Human Winthrop Comb 15, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insulin Human Winthrop Comb 15 sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insulin Human Winthrop Comb 15

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst sekojoši pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs kontrole ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēku insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Ar Insulin Human Winthrop Comb 15 kārtridžiem lietojamie pildspalvveida injektori Insulin Human Winthrop Comb 15 kārtridži jālieto tikai ar šādiem injektoriem:

-Junior STAR, kas ļauj ievadīt Insulin Human Winthrop Comb 15 ar 0,5 vienību devas palielinājumu;

-OptiPen, ClikSTAR, Tactipen, Autopen 24 un AllStar, kas visi ļauj ievadīt Human Winthrop Comb 15 ar 1 vienības devas palielinājumu.

Šos kārtridžus nedrīkst lietot ar citu atkārtotas lietošanas injektoru, jo devu precizitāte noteikta tikai ar minētajiem injektoriem.

Visi šie pildspalvveida injektori var nebūt pieejami Jūsu valstī.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insulin Human Winthrop zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas.

Insulin Human Winthrop kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insulin Human Winthrop kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Nav klīnisku datu no kontrolētiem klīniskiem pētījumiem par cilvēka insulīna ietekmi grūtniecības laikā. Insulīns šķērso placentāro barjeru, lai gan ne klīniski nozīmīgā daudzumā. Ierobežots datu daudzums par grūtniecēm (ziņots par mazāk nekā 300 grūtniecības iznākumiem), kas lietoja zāļu tirgū pieejamo cilvēka insulīnu, liecina, ka cilvēka insulīna lietošanai grūtniecības laikā nav drošības ierobežojumu. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insulin Human Winthrop Comb 15 drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati par dzīvniekiem saistībā ar cilvēka insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes auglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošības raksturojuma apkopojums

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk

( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmas grupa

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas),

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija,

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija,

 

 

 

diabētiska retinopātija,

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā,

ievadīšanas vietā

 

 

sāpes injekcijas vietā,

 

 

 

nieze injekcijas vietā,

 

 

 

apsārtums injekcijas

 

 

 

vietā,

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši, ja tās recidivē, var radīt neiroloģiska rakstura bojājumu. Ilgstoši vai smagi hipoglikēmijas gadījumi var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas pazīmes un simptomus ievada adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāks un ātrāks ir glikozes koncentrācijas asinīs kritums, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Cukura diabēta gadījumā lietojamas zāles, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas un ātras darbības preparātu kombinācija, ATĶ kods: A10AD01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insulin Human Winthrop Comb 15 (divfāzu izofāninsulīna suspensija ar 15% izšķīduša insulīna) ir insulīna preparāts ar pakāpenisku darbības sākumu un ilgstošu darbību. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 līdz 60 minūšu laikā. Maksimālā iedarbības fāze ir laikā starp 2. un 4. stundu pēc injekcijas. Darbība ilgst 11 līdz 20 stundas.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtēm. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2 Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6 apakšpunktā minētās).

Insulin Human Winthrop Comb 15 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur reducējošas vielas, piemēram, tiolus un sulfītus.

Dažādu insulīna veidu sajaukšana

Insulin Human Winthrop Comb 15 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna zāļu formām, kas paredzētas lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insulin Human Winthrop Comb 15 nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai insulīna analogiem.

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu etilpsirts vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Kārtridža uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Iesākta (ievietota pildspalvveida injektorā) vai rezervei paņemta kārtridža uzglabāšanas maksimālais ilgums ir 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Pildspalvveida injektoru ar kārtridžu nedrīkst uzglabāt ledusskapī.

Pildspalvveida injektora uzgalis jāuzliek uz injektora pēc katras injekcijas, lai pasargātu no gaismas.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesākti kārtridži

Uzglabāt ledusskapī (2 C – 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insulin Human Winthrop Comb 15 pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Kārtridžu uzglabāt ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesākti kārtridži

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

3 ml suspensijas kārtridžā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar virzuli (brombutilgumija (1. tips)) un flancētu vāciņu (alumīnijs) ar aizbāzni (brombutila vai poliizoprēna lamināta un brombutila gumija (1. tips)).

Kārtridžā ir 3 lodītes (no nerūsoša tērauda).

Pieejami iepakojumi ar 3, 4, 5, 6, 9 vai 10 kārtridžiem. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Insulīna pildspalvveida injektors

Insulin Human Winthrop Comb 15 kārtridžus lieto tikai kopā ar šiem pildspalvveida injektoriem: OptiPen, ClikSTAR, Autopen 24, Tactipen, AllStar vai JuniorSTAR (skatīt 4.4 apakšpunktu). Visi šie injektori var nebūt pieejami Jūsu valstī.

Injektors jālieto, kā to rekomendē šīs ierīces ražotājs pievienotajā lietošanas instrukcijā.

Rūpīgi jāseko ražotāja pildspalvveida injektora lietošanas instrukcijai, kā ievietot kārtridžu, pievienot injekciju adatu un veikt insulīna injicēšanu.

Ja insulīna pildspalvveida injektors ir bojāts vai nedarbojas pareizi (sakarā ar mehānisku defektu), tas jāizmet un jāņem jauns insulīna pildspalvveida injektors.

Pildspalvveida injektora neapmierinošas darbības gadījumā (skatīt pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju) šķīdumu no kārtridža var ņemt ar injekciju šļirci (kas piemērota insulīna koncentrācijai 100 SV/ml) un injicēt.

Kārtridži

Pirms ievietošanas pildspalvveida injektorā Insulin Human Winthrop Comb 15 kārtridžs jātur istabas temperatūrā 1 līdz 2 stundas un pēc tam jāatjauno suspensija. Vislabāk to veikt, šūpojot kārtridžu uz priekšu un atpakaļ (ne mazāk kā 10 reizes). Lai atvieglotu ātru un pilnīgu kārtridža satura sajaukšanu, katrā kārtridžā ir trīs sīkas metāla lodītes.

Vēlāk, kad kārtridžs ievietots pildspalvveida injektorā, insulīna suspensija jāatjauno pirms katras injekcijas. Vislabāk to veikt, šūpojot pildspalvveida injektoru uz priekšu un atpakaļ (ne mazāk kā 10 reizes).

Pēc suspensijas atjaunošanas tai jāizskatās vienmērīgi baltā krāsā kā pienam. Ja to neizdodas panākt, piemēram, šķidrums joprojām ir dzidrs vai parādās piciņas, atsevišķas daļiņas vai pārslas, kas peld insulīnā vai pielipušas pie kārtridža sienām vai apakšējai daļai, tad Insulin Human Winthrop Comb 15 lietot nedrīkst. Dažkārt insulīnā izkritušās nogulsnes liek kārtridžam izskatīties apsarmojušam. Visos šajos gadījumos jāizvēlas cits kārtridžs ar viendabīgi sajauktu suspensiju. Jauns kārtridžs jāņem arī tad, ja būtiski mainījusies nepieciešamība pēc insulīna.

Pirms injekcijas izdarīšanas no kārtridža jāizvada gaisa burbuļi (skatīt pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju). Tukšos kārtridžus uzpildīt nedrīkst.

Insulin Human Winthrop Comb 15 nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jāņem vērā, ka

-insulīna protamīna kristāli šķīst skābā pH vidē.

-šķīstošā insulīna daļa izgulsnējas, ja pH ir apmēram 4,5 – 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insulin Human Winthrop Comb 15 drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visām cilvēka insulīna zāļu formām, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar cita veida insulīnu skatīt 6.2 apakšpunktu.

Insulin Human Winthrop Comb 15 kārtridžs nav paredzēts citu insulīna preparātu pievienošanai kārtridžā.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/06/368/090

EU/1/06/368/031

EU/1/06/368/032

EU/1/06/368/095

EU/1/06/368/100

EU/1/06/368/033

9. REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 17. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 17. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http//www,ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insulin Human Winthrop Comb 15 SoloStar 100 SV/ml suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viena pildspalvveida pilnšļirce satur 3 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 300 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insulin Human Winthrop Comb 15 ir divfāzu izofāninsulīna suspensija, kas satur 15% izšķīduša insulīna un 85% kristāliskā protamīninsulīna.

Cilvēka insulīns iegūts ar DNS rekombinanto metodi, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāli) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insulin Human Winthrop Comb 15 injicē subkutāni, 30 līdz 45 minūtes pirms ēšanas.

Ar SoloStar var ievadīt insulīna devas no 1 līdz 80 vienībām ar 1 vienības soli. Viena pildspalvveida pilnšļirce satur daudzas devas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (≥65 gadus veci)

Gados vecākiem cilvēkiem progresējoša nieru darbības pavājināšanās var izraisīt pastāvīgu vajadzības pēc insulīna samazināšanos.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem sakarā ar kavētu insulīna vielmaiņu nepieciešamība pēc insulīna var būt mazāka.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nepieciešamība pēc insulīna var samazināties sakarā ar glikoneoģenēzes pavājināšanos un samazinātu insulīna vielmaiņu.

Lietošanas veids

Insulin Human Winthrop Comb 15 ievada subkutāni. Insulin Human Winthrop Comb 15 nekādos apstākļos nedrīkst injicēt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Pirms SoloStar lietošanas uzmanīgi jāizlasa norādījumi par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6 apakšpunktā.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insulin Human Winthrop Comb 15, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insulin Human Winthrop Comb 15 sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insulin Human Winthrop Comb 15

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai galvas smadzeņu asins apgādes stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst sekojoši pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs kontrole ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēku insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Pildspalvveida pilnšļirces lietošana

Pirms SoloStar lietošanas uzmanīgi jāizlasa norādījumi par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā. SoloStar jālieto kā norādīts šajā lietošanas instrukcijā (skatīt 6.6 apakšpunktu).

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insulin Human Winthrop zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas.

Insulin Human Winthrop kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insulin Human Winthrop kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Nav klīnisku datu no kontrolētiem klīniskiem pētījumiem par cilvēka insulīna ietekmi grūtniecības laikā. Insulīns šķērso placentāro barjeru, lai gan ne klīniski nozīmīgā daudzumā. Ierobežots datu daudzums par grūtniecēm (ziņots par mazāk nekā 300 grūtniecības iznākumiem), kas lietoja zāļu tirgū pieejamo cilvēka insulīnu, liecina, ka cilvēka insulīna lietošanai grūtniecības laikā nav drošības ierobežojumu. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insulin Human Winthrop Comb 15 drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati par dzīvniekiem saistībā ar cilvēka insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes auglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošības raksturojuma apkopojums

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk ( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmas grupa

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas),

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija,

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija,

 

 

 

diabētiska retinopātija,

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā,

ievadīšanas vietā

 

 

sāpes injekcijas vietā,

 

 

 

nieze injekcijas vietā,

 

 

 

apsārtums injekcijas

 

 

 

vietā,

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši, ja tās recidivē, var radīt neiroloģiska rakstura bojājumu. Ilgstoši vai smagi hipoglikēmijas gadījumi var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas pazīmes un simptomus ievada adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāks un ātrāks ir glikozes koncentrācijas asinīs kritums, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Cukura diabēta gadījumā lietojamas zāles, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas un ātras darbības preparātu kombinācija, ATĶ kods: A10AD01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insulin Human Winthrop Comb 15 (divfāzu izofāninsulīna suspensija ar 15% izšķīduša insulīna) ir insulīna preparāts, kura darbība iestājas pakāpeniski un iedarbība ir ilgstoša. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 līdz 60 minūšu laikā. Maksimālā iedarbības fāze ir laikā starp 2. un 4. stundu pēc injekcijas. Darbība ilgst 11 līdz 20 stundas.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtēm. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2 Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6 apakšpunktā minētās).

Insulin Human Winthrop Comb 15 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur reducējošas vielas, piemēram, tiolus un sulfītus.

Dažādu insulīna veidu sajaukšana

Insulin Human Winthrop Comb 15 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar jebkāda cita veida insulīnu vai insulīna analogiem.

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu etilspirts vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Pildspalvveida pilnšļirces uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Iesāktas vai rezervei paņemtas pildspalvveida pilnšļirces uzglabāšanas maksimālais ilgums ir 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Iesāktas pildspalvveida pilnšļirces nedrīkst uzglabāt ledusskapī.

Pildspalvveida pilnšļirces uzgalis jāuzliek uz pilnšļirces pēc katras injekcijas, lai pasargātu no gaismas.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesāktas pildspalvveida pilnšļirces

Uzglabāt ledusskapī (2 C – 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insulin Human Winthrop Comb 15 pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Pildspalvveida pilnšļirci uzglabāt ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesāktas pildspalvveida pilnšļirces

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

3 ml suspensijas kārtridžā (bezkrāsains (1. hidrolītiskās klases) stikls) ar virzuli (brombutila gumija (1. tips)) un flancētu vāciņu (alumīnijs) ar aizbāzni (brombutila vai poliizoprēna lamināta un brombutila gumija (1. tips)).

Kārtridžā ir 3 lodītes (no nerūsoša tērauda).

Kārtridži ir ievietoti vienreiz lietojamā pildspalvveida injektorā. Injekciju adatas iepakojumā nav.

Pieejami iepakojumi ar 3, 4, 5, 6, 9 vai 10 pildspalvveida pilnšļircēm. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Pirms sākt Insulin Human Winthrop Comb 15 lietošanu, pildspalvveida pilnšļircei 1 līdz 2 stundas jāatrodas istabas temperatūrā, pēc tam jāatjauno suspensija. Vislabāk to veikt, pildspalvveida pilnšļirci viegli šūpojot uz priekšu un atpakaļ (vismaz desmit reizes). Katrā kārtridžā ir trīs mazas metāla lodītes, kuras atvieglo ātru un pilnīgu satura sajaukšanos. Insulīna suspensija arī turpmāk ir jāatjauno pirms katras injekcijas.

Pēc suspensijas atjaunošanas pilnšļirces saturam jābūt pienainam un viendabīgam. Insulin Human Winthrop Comb 15 nedrīkst lietot, ja šķidrums joprojām ir dzidrs vai ja daļiņas salīp, veido pārslas pielīp pie kārtridža sienām vai apakšējai daļai. Šīs izmaiņas dažreiz rada apsarmojuša kārtridža iespaidu. Šādā gadījumā jāizvēlas cita pildspalvveida pilnšļirce, kuras saturs veido viendabīgu suspensiju. Jauna pildspalvveida pilnšļirce jāizvēlas arī tad, ja būtiski mainījusies nepieciešamība pēc insulīna.

Tukšu pildspalvveida pilnšļirci nedrīkst lietot atkārtoti, tā jāizmet atbilstoši noteikumiem.

Lai novērstu iespējamo slimības pārnešanu, pildspalvveida pilnšļirci drīkst lietot tikai viens pacients.

Jāņem vērā, ka

-insulīna protamīna kristāli šķīst skābā pH vidē,

-šķīstošā insulīna daļa izgulsnējas, ja pH ir apmēram 4,5 – 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Pildspalvveida pilnšļirces lietošana

Pacientam jāiesaka pirms SoloStar lietošanas uzmanīgi izlasīt norādījumus par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā.

Injektora uzgalis

Injektora adata (nav iepakojumā)

Injektora korpuss

 

 

 

 

Aizsarguzmava

Insulīna rezervuārs

Devas logs

 

Ārējais

Iekšējais

 

 

Devas

Injicēšanas

 

adatas

adatas

Adata

Gumijas uzmava

selektors

poga

 

uzgalis

uzgalis

 

 

 

 

Pildspalvveida pilnšļirces shēma

Svarīga informācija par SoloStar lietošanu:

Pirms katras lietošanas reizes vienmēr uzmanīgi jāpiestiprina jauna adata un jāveic drošības pārbaude. Lietojiet tikai adatas, kas paredzētas lietošanai ar SoloStar.

Jāievēro īpaša piesardzība, lai izvairītos no nejaušas savainošanās un infekcijas pārnešanas.

Nekad nedrīkst lietot bojātu SoloStar vai, ja pacients nav pārliecināts, ka tas darbojas pareizi.

Pacientam vienmēr jābūt rezerves SoloStar gadījumam, ja SoloStar pazūd vai sabojājas.

Norādījumi par uzglabāšanu

Lūdzu meklējiet norādījumus par SoloStar uzglabāšanu šī zāļu apraksta 6.4 apakšpunktā.

Ja SoloStar tiek uzglabāts vēsā vietā, to jāizņem 1 – 2 stundas pirms injicēšanas, lai tas sasiltu. Auksta insulīna injekcija ir sāpīgāka.

Izlietotu SoloStar jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Apkope

SoloStar jāsargā no putekļiem un netīrumiem.

SoloStar ārpusi var notīrīt, noslaukot to ar mitru drānu.

Pildspalvveida pilnšļirci nedrīkst mērcēt, mazgāt un eļļot, jo tā var to sabojāt.

SoloStar ir izveidots tā, lai ar to darbotos precīzi un droši. Ar to jādarbojas uzmanīgi. Pacientam jāizvairās no situācijām, kad SoloStar var sabojāt. Ja pacients domā, ka SoloStar varētu būt bojāts, jālieto cita pilnšļirce.

1.solis. Pārbaudiet insulīnu

Jāpārbauda etiķete uz pildspalvveida pilnšļirces, lai pārliecinātos, ka tajā ir pareizais insulīns. Insulin Human Winthrop SoloStar ir balts ar krāsainu injekcijas pogu. Injekcijas pogas krāsa atšķiras atkarībā no lietotā Insulin Human Winthrop insulīna zāļu formas.

Kad noņemts pildspalvveida pilnšļirces uzgalis, jāpārbauda arī insulīna izskats:

Insulīna suspensijas (Insulin Human Winthrop Basal vai Insulin Human Winthrop maisījumus) jāsamaisa šūpojot SoloStar uz priekšu un atpakaļ vismaz 10 reizes, lai iegūtu viendabīgu insulīnu. Pildspalvveida pilnšļirci jāšūpo viegli, lai nepieļautu putošanos kārtidžā. Pēc samaisīšanas insulīna suspensijai jābūt viendabīgi pienaini baltai.

2.solis. Piestipriniet adatu

Drīkst izmantot tikai SoloStar lietošanai apstiprinātas adatas.

Katrai injekcijai vienmēr jālieto jauna sterila adata. Pēc uzgaļa noņemšanas adata uzmanīgi un taisni jāpiestiprina pie pildspalvveida pilnšļirces.

3.solis. Veiciet drošības pārbaudi

Pirms katras injekcijas jāveic drošības pārbaude, lai pārliecinātos, ka pilnšļirce un adata darbojas pareizi, un jāizvada gaisa burbuļi.

Jāizvēlas 2 vienību deva.

Jānoņem adatas ārējais un iekšējais uzgalis.

Turot pildspalvveida pilnšļirci ar adatu uz augšu, viegli jāpiesit insulīna rezervuāram ar pirkstu, lai gaisa pūslīši, ja tādi ir, paceltos augšup pie adatas.

Tad injekcijas poga jānospiež līdz galam.

Ja no adatas gala tiek izspiests insulīns, pildspalvveida pilnšļirce un adata darbojas pareizi.

Ja adatas galā neparādās insulīns, jāatkārto 3. solī norādītās darbības, līdz adatas galā parādās insulīns.

4.solis. Iestatiet devu

Devu var iestatīt pa 1 vienībai – sākot no 1 vienības līdz pat 80 vienībām. Ja nepieciešama par 80 vienībām lielāka deva, tā jāievada divās vai vairākās injekcijās.

Pēc drošības pārbaudes devas logā jābūt “0”. Tad var izvēlēties devu.

5.solis. Injicējiet devu

Veselības aprūpes speciālistam jāinformē pacients par injekcijas veikšanas tehniku. Adata jāiedur ādā.

Injekcijas poga jānospiež līdz galam. Tad injekcijas poga jātur nospiesta 10 sekundes līdz adatas izvilkšanai. Tas norādīs, ka ir injicēta pilna insulīna deva.

6. solis. Noņemiet un izmetiet adatu

Adata ir jānoņem pēc katras injekcijas un jāizmet. Tas palīdzēs novērst bakteriālu piesārņošanos un/vai inficēšanos, kā arī gaisa iekļūšanu insulīna rezervuārā un insulīna noplūdi, kas var būt par iemeslu nepareizas devas ievadīšanai. Adatas nedrīkst izmantot atkārtoti.

Noņemot un izmetot adatu, jāievēro piesardzība. Jāievēro ieteiktie drošības pasākumi adatu noņemšanai un izmešanai (piemēram, vienas rokas tehnika), lai samazinātu nejaušas savainošanās ar adatu un infekcijas slimību pārnešanas risku.

Uz pildspalvveida pilnšļirces jāuzliek uzgalis.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/06/368/125

EU/1/06/368/126

EU/1/06/368/127

EU/1/06/368/128

EU/1/06/368/129

EU/1/06/368/130

9. REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 17. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 17. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http//www,ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insulin Human Winthrop Comb 25 100 SV/ml suspensija injekcijām flakonā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens flakons satur 5 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 500 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insulin Human Winthrop Comb 25 ir divfāzu izofāninsulīna suspensija, kas satur 25% izšķīduša insulīna un 75% kristāliska protamīna insulīna.

Cilvēka insulīns iegūts ar DNS rekombinanto metodi, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām flakonā.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insulin Human Winthrop Comb 25 injicē subkutāni, 30 līdz 45 minūtes pirms ēšanas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (≥65 gadus veci)

Gados vecākiem cilvēkiem progresējoša nieru darbības pavājināšanās var izraisīt pastāvīgu vajadzības pēc insulīna samazināšanos.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem sakarā ar kavētu insulīna vielmaiņu nepieciešamība pēc insulīna var būt mazāka.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nepieciešamība pēc insulīna var samazināties sakarā ar glikoneoģenēzes pavājināšanos un samazinātu insulīna vielmaiņu.

Lietošanas veids

Insulin Human Winthrop Comb 25 nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jālieto tikai šai insulīna koncentrācijai (100 SV/ml) paredzētās injekciju šļirces. Injekciju šļirces nedrīkst saturēt citas zāļu vielas vai to atliekas (piemēram, heparīna pēdas).

Insulin Human Winthrop Comb 25 ievada subkutāni. Insulin Human Winthrop Comb 25 nekādos apstākļos nedrīkst ievadīt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6 apakšpunktā.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insulin Human Winthrop Comb 25, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insulin Human Winthrop Comb 25 sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insulin Human Winthrop Comb 25

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jāzina apstākļi, kādos pavājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs kontrole ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insulin Human Winthrop zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas.

Insulin Human Winthrop kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insulin Human Winthrop kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Nav klīnisku datu no kontrolētiem klīniskiem pētījumiem par cilvēka insulīna ietekmi grūtniecības laikā. Insulīns šķērso placentāro barjeru, lai gan ne klīniski nozīmīgā daudzumā. Ierobežots datu daudzums par grūtniecēm (ziņots par mazāk nekā 300 grūtniecības iznākumiem), kas lietoja zāļu tirgū pieejamo cilvēka insulīnu, liecina, ka cilvēka insulīna lietošanai grūtniecības laikā nav drošības ierobežojumu. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insulin Human Winthrop Comb 25 drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati par dzīvniekiem saistībā ar cilvēka insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes auglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošības raksturojuma apkopojums

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk ( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmas grupa

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas),

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija,

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija,

 

 

 

diabētiska retinopātija,

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā,

ievadīšanas vietā

 

 

sāpes injekcijas vietā,

 

 

 

nieze injekcijas vietā,

 

 

 

apsārtums injekcijas

 

 

 

vietā,

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši, ja tās recidivē, var radīt neiroloģiska rakstura bojājumu. Ilgstoši vai smagi hipoglikēmijas gadījumi var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas pazīmes un simptomus ievada adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāks un ātrāks ir glikozes koncentrācijas asinīs kritums, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktinājumu.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, var būt nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Cukura diabēta gadījumā lietojamas zāles, insulīns un tā analogi injekcijām, ātras un vidēji ilgas iedarbības preparātu kombinācija, ATĶ kods: A10AD01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insulin Human Winthrop Comb 25 (divfāzu izofāninsulīna suspensija ar 25% izšķīduša insulīna) ir insulīna preparāts, kura darbība iestājas pakāpeniski un iedarbība ir ilgstoša. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 līdz 60 minūšu laikā. Maksimālā iedarbības fāze ir laikā starp 2. un 4. stundu pēc injekcijas. Darbība ilgst 12 līdz 19 stundas.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Vietējas panesamības pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem nozīmīgus datus nesniedz. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2 Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6 apakšpunktā minētās).

Insulin Human Winthrop Comb 25 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur reducējošas vielas, piemēram, tiolus un sulfītus.

Dažādu insulīna veidu sajaukšana

Insulin Human Winthrop Comb 25 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna zāļu formām, kas paredzētas lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insulin Human Winthrop Comb 25 nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai insulīna analogiem.

Dažādas koncentrācijas insulīnus (piemēram, 100 SV/ml un 40 SV/ml) nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā).

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu etilspirts vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Flakona uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Zāles drīkst uzglabāt maksimāli 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Ieteicams lietošanas sākšanas datumu atzīmēt uz etiķetes.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesākti flakoni

Uzglabāt ledusskapī (2 C - 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insulin Human Winthrop Comb 25 pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesākti flakoni

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

5 ml šķīduma flakonā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar flancētu vāciņu (alumīnijs), korķīti (1. tipa hlorbutila gumija) un noraujamu aizsargvāciņu (polipropilēns).

Pieejami iepakojumi ar 1 vai 5 flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Pirms pirmās insulīna ņemšanas no flakona jānoņem plastmasas aizsargvāciņš.

Tieši pirms preparāta ņemšanas injekciju šļircē jāatjauno insulīna suspensija. Vislabāk to veikt, turot flakonu slīpi un virpinot starp plaukstām. Flakonu nedrīkst spēcīgi kratīt – tas var radīt suspensijas izmaiņas (tā var sastingt, skatīt turpmāk) un radīt putas tajā. Putas var traucēt no flakona paņemt pareizu devu.

Pēc suspensijas atjaunošanas šķidrumam jābūt pienainam un viendabīgam. Insulin Human Winthrop Comb 25 lietot nedrīkst, ja neizdodas panākt nepieciešamo konsistenci, piemēram, ja šķidrums joprojām ir dzidrs vai ja daļiņas salīp, veido pārslas vai pielīp flakona sienām vai apakšējai daļai. Šīs izmaiņas dažreiz rada apsarmojuša flakona iespaidu. Šādā gadījumā jāņem cits flakons, kura saturs veido viendabīgu suspensiju. Cits flakons jālieto arī tad, ja būtiski mainās nepieciešamība pēc insulīna.

Insulin Human Winthrop Comb 25 nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jāņem vērā, ka:

-insulīna protamīna kristāli skābā vidē šķīst;

-šķīstošā insulīna daļa izgulsnējas, ja pH ir aptuveni 4,5 - 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insulin Human Winthrop Comb 25 drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visām cilvēka insulīna zāļu formām, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar cita veida insulīnu skatīt 6.2 apakšpunktu.

Ja vienā injekciju šļircē jāpaņem divi dažādi insulīna veidi, ieteicams insulīnu, kura iedarbība ir īsāka, no flakona paņemt vispirms, lai nepieļautu flakona ar ilgstošākas darbības insulīnu piesārņošanušanu. Maisījumu ieteicams injicēt nekavējoties.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D – 65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/06/368/038

EU/1/06/368/039

9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 17. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 17. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http//www,ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insulin Human Winthrop Comb 25 40 SV/ml suspensija injekcijām flakonā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 40 SV (atbilst 1,4 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens flakons satur 10 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 400 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insulin Human Winthrop Comb 25 ir divfāzu izofāninsulīna suspensija, kas satur 25% izšķīduša insulīna un 75% kristāliskā protamīninsulīna.

Cilvēka insulīns iegūts ar DNS rekombinanto metodi, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām flakonā.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāli) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insulin Human Winthrop Comb 25 injicē subkutāni, 30 līdz 45 minūtes pirms ēšanas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (≥65 gadus veci)

Gados vecākiem cilvēkiem progresējoša nieru darbības pavājināšanās var izraisīt pastāvīgu vajadzības pēc insulīna samazināšanos.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem sakarā ar kavētu insulīna vielmaiņu nepieciešamība pēc insulīna var būt mazāka.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nepieciešamība pēc insulīna var samazināties sakarā ar glikoneoģenēzes pavājināšanos un samazinātu insulīna vielmaiņu.

Lietošanas veids

Insulin Human Winthrop Comb 25 nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jālieto tikai šai insulīna koncentrācijai (40 SV/ml) paredzētās injekciju šļirces. Injekciju šļirces nedrīkst saturēt citas zāļu vielas vai to atliekas (piemēram, heparīna pēdas).

Insulin Human Winthrop Comb 25 ievada subkutāni. Insulin Human Winthrop Comb 25 nekādos apstākļos nedrīkst injicēt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6 apakšpunktā.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insulin Human Winthrop Comb 25, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģiskiem preparātiem.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insulin Human Winthrop Comb 25 sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insulin Human Winthrop Comb 25

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jāzina apstākļi, kādos pavājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs kontrole ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēku insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriemiabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insulin Human Winthrop zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas.

Insulin Human Winthrop kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insulin Human Winthrop kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Nav klīnisku datu no kontrolētiem klīniskiem pētījumiem par cilvēka insulīna ietekmi grūtniecības laikā. Insulīns šķērso placentāro barjeru, lai gan ne klīniski nozīmīgā daudzumā. Ierobežots datu daudzums par grūtniecēm (ziņots par mazāk nekā 300 grūtniecības iznākumiem), kas lietoja zāļu tirgū pieejamo cilvēka insulīnu, liecina, ka cilvēka insulīna lietošanai grūtniecības laikā nav drošības ierobežojumu. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insulin Human Winthrop Comb 25 drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati par dzīvniekiem saistībā ar cilvēka insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes auglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošības raksturojuma apkopojums

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk ( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmas grupa

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas),

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija,

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija,

 

 

 

diabētiska retinopātija,

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā,

ievadīšanas vietā

 

 

sāpes injekcijas vietā,

 

 

 

nieze injekcijas vietā,

 

 

 

apsārtums injekcijas

 

 

 

vietā,

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši, ja tās recidivē, var radīt neiroloģiska rakstura bojājumu. Ilgstoši vai smagi hipoglikēmijas gadījumi var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas pazīmes un simptomus ievada adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāks un ātrāks ir glikozes koncentrācijas asinīs kritums, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, var būt nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Cukura diabēta gadījumā lietojamas zāles, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas un ātras darbības preparātu kombinācija, ATĶ kods: A10AD01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insulin Human Winthrop Comb 25 (divfāzu izofāninsulīna suspensija ar 25% izšķīduša insulīna) ir insulīna preparāts ar pakāpenisku darbības sākumu un ilgstošu darbību. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 līdz 60 minūšu laikā. Maksimālā darbības fāze ir laikā starp 2. un 4. stundu pēc injekcijas. Darbība ilgst 12 līdz 19 stundas.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Vietējas panesamības pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem nozīmīgus datus nesniedz. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijam

6.2 Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6 apakšpunktā minētās).

Insulin Human Winthrop Comb 25 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur reducējošas vielas, piemēram, tiolus un sulfītus.

Dažādu insulīna veidu sajaukšana

Insulin Human Winthrop Comb 25 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna zāļu formām, kas paredzētas lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insulin Human Winthrop Comb 25 nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai insulīna analogiem.

Dažādas koncentrācijas insulīnus (piemēram, 100 SV/ml un 40 SV/ml) nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā).

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu etilspirts vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Flakona uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Zāles drīkst uzglabāt maksimāli 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Ieteicams lietošanas sākšanas datumu atzīmēt uz etiķetes.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesākti flakoni

Uzglabāt ledusskapī (2 C – 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insulin Human Winthrop Comb 25 pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesākti flakoni

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

10 ml suspensijas flakonā (1. tipa bezkrāsains stikls) ar flancētu vāciņu (alumīnijs), aizbāzni (hlorbutilgumija (1. tips)) un noņemamu vāciņu (polipropilēns).

Pieejami iepakojumi ar 1 vai 5 flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Pirms pirmās insulīna ņemšanas no flakona jānoņem plastmasas aizsargvāciņš.

Tieši pirms preparāta ņemšanas injekciju šļircē jāatjauno insulīna suspensija. Vislabāk to veikt, turot flakonu slīpi un virpinot starp plaukstam. Flakonu nedrīkst spēcīgi kratīt - tas var radīt suspensijas izmaiņas (tā var sastingt, skatīt turpmāk) un radīt putas tajā. Putas var traucēt no flakona paņemt pareizu devu.

Pēc suspensijas atjaunošanas šķidrumam jābūt pienainam un viendabīgam. Insulin Human Winthrop Comb 25 lietot nedrīkst, ja neizdodas panākt nepieciešamo konsistenci, piemēram, ja šķidrums joprojām ir dzidrs vai ja daļiņas salīp, veido pārslas vai pielīp flakona sienām vai apakšējai daļai. Šīs izmaiņas dažreiz rada apsarmojuša flakona iespaidu. Šādā gadījumā jāņem cits flakons, kura saturs veido viendabīgu suspensiju. Cits flakons jālieto arī tad, ja būtiski mainās nepieciešamība pēc insulīna.

Insulin Human Winthrop Comb 25 nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jāņem vērā, ka:

-insulīna protamīna kristāli skābā vidē šķīst;

-šķīstošā insulīna daļa izgulsnējas, ja pH ir aptuveni 4,5 - 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insulin Human Winthrop Comb 25 drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visām cilvēka insulīna zāļu formām, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar cita veida insulīnu skatīt 6.2 apakšpunktu.

Ja vienā injekciju šļircē jāpaņem divi dažādi insulīna veidi, ieteicams insulīnu, kura iedarbība ir īsāka, no flakona paņemt vispirms, lai nepieļautu flakona ar ilgstošākas darbības insulīnu piesārņošanu. Maisījumu ieteicams injicēt nekavējoties.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/06/368/007

EU/1/06/368/008

9. REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 17. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 17. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http//www,ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insulin Human Winthrop Comb 25 100 SV/ml suspensija injekcijām kārtridžā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens kārtridžs satur 3 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 300 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insulin Human Winthrop Comb 25 ir divfāzu izofāninsulīna suspensija, kas satur 25% izšķīduša insulīna un 75% kristāliska protamīna insulīna.

Cilvēka insulīns iegūts ar DNS rekombinanto metodi, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām kārtridžā.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insulin Human Winthrop Comb 25 injicē subkutāni, 30 līdz 45 minūtes pirms ēšanas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (≥65 gadus veci)

Gados vecākiem cilvēkiem progresējoša nieru darbības pavājināšanās var izraisīt pastāvīgu vajadzības pēc insulīna samazināšanos.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem sakarā ar kavētu insulīna vielmaiņu nepieciešamība pēc insulīna var būt mazāka.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nepieciešamība pēc insulīna var samazināties sakarā ar glikoneoģenēzes pavājināšanos un samazinātu insulīna vielmaiņu.

Lietošanas veids

Insulin Human Winthrop Comb 25 nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Insulin Human Winthrop Comb 25 ievada subkutāni. Insulin Human Winthrop Comb 25 nekādos apstākļos nedrīkst ievadīt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6 apakšpunktā.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insulin Human Winthrop Comb 25, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insulin Human Winthrop Comb 25 sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insulin Human Winthrop Comb 25

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst sekojoši pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs kontrole ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt apakšpunktu 4.5).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Ar Insulin Human Winthrop Comb 25 kārtridžiem lietojamie pildspalvveida injektori Insulin Human Winthrop Comb 25 kārtridži jālieto tikai ar šādiem injektoriem:

-Junior STAR, kas ļauj ievadīt Insulin Human Winthrop Comb 25 ar 0,5 vienību devas palielinājumu;

-OptiPen, ClikSTAR, Tactipen, Autopen 24 un AllStar, kas visi ļauj ievadīt Human Winthrop Comb 25 ar 1 vienības devas palielinājumu.

Šos kārtridžus nedrīkst lietot ar citu atkārtotas lietošanas injektoru, jo devu precizitāte noteikta tikai ar minētajiem injektoriem.

Visi šie pildspalvveida injektori var nebūt pieejami Jūsu valstī.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insulin Human Winthrop zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas.

Insulin Human Winthrop kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insulin Human Winthrop kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Nav klīnisku datu no kontrolētiem klīniskiem pētījumiem par cilvēka insulīna ietekmi grūtniecības laikā. Insulīns šķērso placentāro barjeru, lai gan ne klīniski nozīmīgā daudzumā. Ierobežots datu daudzums par grūtniecēm (ziņots par mazāk nekā 300 grūtniecības iznākumiem), kas lietoja zāļu tirgū pieejamo cilvēka insulīnu, liecina, ka cilvēka insulīna lietošanai grūtniecības laikā nav drošības ierobežojumu. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm, ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu, ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insulin Human Winthrop Comb 25 drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati par dzīvniekiem saistībā ar cilvēka insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes auglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošības raksturojuma apkopojums

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk

( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmas grupa

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas),

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija,

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija,

 

 

 

diabētiska retinopātija,

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā,

ievadīšanas vietā

 

 

sāpes injekcijas vietā,

 

 

 

nieze injekcijas vietā,

 

 

 

apsārtums injekcijas

 

 

 

vietā,

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši, ja tās recidivē, var radīt neiroloģiska rakstura bojājumu. Ilgstoši vai smagi hipoglikēmijas gadījumi var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas pazīmes un simptomus ievada adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāks un ātrāks ir glikozes koncentrācijas asinīs kritums, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Cukura diabēta gadījumā lietojamas zāles, insulīns un tā analogi injekcijām, ātras un vidēji ilgas iedarbības preparātu kombinācija, ATĶ kods: A10AD01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insulin Human Winthrop Comb 25 (divfāzu izofāninsulīna suspensija ar 25% izšķīduša insulīna) ir insulīna preparāts, kura darbība iestājas pakāpeniski un iedarbība ir ilgstoša. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 līdz 60 minūšu laikā. Maksimālā iedarbības fāze ir laikā starp 2. un 4. stundu pēc injekcijas. Darbība ilgst 12 līdz 19 stundas.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika tā ietekmi uz vielmaiņu neatspoguļo.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2 Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6 apakšpunktā minētās).

Insulin Human Winthrop Comb 25 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur reducējošas vielas, piemēram, tiolus un sulfītus.

Dažādu insulīna veidu sajaukšana

Insulin Human Winthrop Comb 25 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna zāļu formām, kas paredzētas lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insulin Human Winthrop Comb 25 nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai insulīna analogiem.

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu etilspirts vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Kārtridža uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Iesākta (ievietota pildspalvveida injektorā) vai rezervei paņemta kārtridža uzglabāšanas maksimālais ilgums ir 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Pildspalvveida injektoru ar kārtridžu nedrīkst uzglabāt ledusskapī.

Pildspalvveida injektora uzgalis jāuzliek uz injektora pēc katras injekcijas, lai pasargātu no gaismas.

6.4Īpaši uzglabāšanas noteikumi

Neiesākti kārtridži

Uzglabāt ledusskapī (2 C - 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insulin Human Winthrop Comb 25 pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt kārtridžu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesākti kārtridži

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

3 ml suspensijas kārtridžā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar virzuli (brombutils (1. tips)) un flancētu vāciņu (alumīnijs) ar aizbāzni (brombutila vai poliizoprēna lamināta vai brombutila gumija (1. tips)).

Katrā kārtridžā ir 3 nerūsoša tērauda lodītes. Pieejami iepakojumi ar 3, 4, 5, 6, 9 vai 10 kārtridži. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Insulīna pildspalvveida injektors

Insulin Human Winthrop Comb 25 kārtridžus lieto tikai kopā ar pildspalvveida injektoriem: OptiPen, ClikSTAR, Autopen 24, Tactipen, AllStar vai JuniorSTAR (skatīt 4.4 apakšpunktu). Visi šie injektori var nebūt pieejami Jūsu valstī.

Injektoru jālieto, kā to rekomendē šīs ierīces ražotājs pievienotajā lietošanas instrukcijā.

Rūpīgi jāseko ražotāja pildspalvveida injektora lietošanas instrukcijai, kā ievietot kārtridžu, pievienot injekciju adatu un veikt insulīna injicēšanu.

Ja insulīna pildspalvveida injektors ir bojāts vai nedarbojas pareizi (sakarā ar mehānisku defektu), tas jāizmet un jāņem jauns insulīna pildspalvveida injektors.

Pildspalvveida injektora neapmierinošas darbības gadījumā (skatīt pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju) suspensiju no kārtridža var ņemt ar injekciju šļirci (kas piemērota insulīna koncentrācijai 100 SV/ml) un injicēt.

Kārtridži

Pirms ievietošanas pildspalvveida injektorā Insulin Human Winthrop Comb 25 kārtridžam 1 līdz

2 stundas jāatrodas istabas temperatūrā, pēc tam jāatjauno suspensija un jāpārbauda kārtridža saturs. Vislabāk to veikt, šūpojot kārtridžu uz priekšu un atpakaļ (ne mazāk kā 10 reizes). Lai atvieglotu ātru un pilnīgu kārtridža satura sajaukšanu, katrā kārtridžā ir trīs sīkas metāla lodītes.

Vēlāk, kad kārtridžs ievietots pildspalvveida injektorā, insulīna suspensija jāatjauno pirms katras injekcijas. Vislabāk to veikt šūpojot pildspalvveida injektoru uz priekšu un atpakaļ (ne mazāk kā 10 reizes).

Pēc suspensijas atjaunošanas šķidrumam jābūt pienainam un viendabīgam. Insulin Human Winthrop Comb 25 lietot nedrīkst, ja neizdodas panākt nepieciešamo konsistenci, piemēram, ja šķidrums joprojām ir dzidrs vai ja daļiņas salīp, veido pārslas vai pielīp kārtridža sienām vai apakšējai daļai. Šīs izmaiņas dažreiz rada apsarmojuša kārtridža iespaidu. Šādā gadījumā jāņem cits kārtridžs, kura saturs veido viendabīgu suspensiju. Cits kārtridžs jālieto arī tad, ja būtiski mainās nepieciešamība pēc insulīna.

Pirms injekcijas izdarīšanas no kārtridža jāizvada gaisa burbuļi (skatīt pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju). Tukšos kārtridžus uzpildīt nedrīkst.

Insulin Human Winthrop Comb 25 nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jāņem vērā, ka:

-insulīna protamīna kristāli skābā vidē šķīst;

-šķīstošā insulīna daļa izgulsnējas, ja pH ir aptuveni 4,5 - 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insulin Human Winthrop Comb 25 drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visām cilvēka insulīna zāļu formām, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar cita veida insulīnu skatīt 6.2 apakšpunktu.

Insulin Human Winthrop Comb 25 kārtridžs nav paredzēts nekāda cita veida insulīna pievienošanai kārtridžā.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D – 65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/06/368/091

EU/1/06/368/040

EU/1/06/368/041

EU/1/06/368/096

EU/1/06/368/101

EU/1/06/368/042

9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 17. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 17. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http//www,ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insulin Human Winthrop Comb 25 SoloStar 100 SV/ml suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viena pildspalvveida pilnšļirce satur 3 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 300 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insulin Human Winthrop Comb 25 ir divfāzu izofāninsulīna suspensija, kas sastāv no 25% izšķīduša insulīna un 75% kristāliska protamīna insulīna.

Cilvēka insulīns iegūts ar DNS rekombinanto metodi, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insulin Human Winthrop Comb 25 injicē subkutāni, 30 līdz 45 minūtes pirms ēšanas.

Ar SoloStar var ievadīt insulīna devas no 1 līdz 80 vienībām ar 1 vienības soli. Viena pildspalvveida pilnšļirce satur daudzas devas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (≥65 gadus veci)

Gados vecākiem cilvēkiem progresējoša nieru darbības pavājināšanās var izraisīt pastāvīgu vajadzības pēc insulīna samazināšanos.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem sakarā ar kavētu insulīna vielmaiņu nepieciešamība pēc insulīna var būt mazāka.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nepieciešamība pēc insulīna var samazināties sakarā ar glikoneoģenēzes pavājināšanos un samazinātu insulīna vielmaiņu.

Lietošanas veids

Insulin Human Winthrop Comb 25 ievada subkutāni. Insulin Human Winthrop Comb 25 nekādos apstākļos nedrīkst injicēt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas rotācijas kārtībā.

Pirms SoloStar lietošanas uzmanīgi jāizlasa norādījumi par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6 apakšpunktā.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insulin Human Winthrop Comb 25, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insulin Human Winthrop Comb 25 sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insulin Human Winthrop Comb 25

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst šādi pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs kontrole ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Pildspalvveida pilnšļirces lietošana

Pirms SoloStar lietošanas uzmanīgi jāizlasa norādījumi par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā. SoloStar jālieto kā norādīts šajā lietošanas instrukcijā (skatīt 6.6 apakšpunktu).

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insulin Human Winthrop zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas.

Insulin Human Winthrop kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insulin Human Winthrop kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētikie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatotropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Nav klīnisku datu no kontrolētiem klīniskiem pētījumiem par cilvēka insulīna ietekmi grūtniecības laikā. Insulīns šķērso placentāro barjeru, lai gan ne klīniski nozīmīgā daudzumā. Ierobežots datu daudzums par grūtniecēm (ziņots par mazāk nekā 300 grūtniecības iznākumiem), kas lietoja zāļu tirgū pieejamo cilvēka insulīnu, liecina, ka cilvēka insulīna lietošanai grūtniecības laikā nav drošības ierobežojumu. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insulin Human Winthrop Comb 25 drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati par dzīvniekiem saistībā ar cilvēka insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes auglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai nav hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošības raksturojuma apkopojums

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk

( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmas grupa

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas),

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija,

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija,

 

 

 

diabētiska retinopātija,

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā,

ievadīšanas vietā

 

 

sāpes injekcijas vietā,

 

 

 

nieze injekcijas vietā,

 

 

 

apsārtums injekcijas

 

 

 

vietā,

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši, ja tās recidivē, var radīt neiroloģiska rakstura bojājumu. Ilgstoši vai smagi hipoglikēmijas gadījumi var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas pazīmes un simptomus ievada adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāks un ātrāks ir glikozes koncentrācijas asinīs kritums, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktinājumu.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem, var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Cukura diabēta gadījumā lietojamas zāles, insulīns un tā analogi injekcijām, ātras un vidēji ilgas iedarbības preparātu kombinācija, ATĶ kods: A10AD01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insulin Human Winthrop Comb 25 (izofāninsulīna divfāzu suspensija ar 25% izšķīduša insulīna) ir insulīna preparāts, kura darbība iestājas pakāpeniski un iedarbība ir ilgstoša. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 līdz 60 minūšu laikā. Maksimālā iedarbības fāze ir laikā starp 2. un 4. stundu pēc injekcijas. Darbība ilgst 12 līdz19 stundas.

5.2Farmokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Akūti toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2 Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6 apakšpunktā minētās).

Insulin Human Winthrop Comb 25 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur reducējošas vielas, piemēram, tiolus un sulfītus.

Dažādu insulīna veidu sajaukšana

Insulin Human Winthrop Rapid nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar jebkāda cita veida insulīnu vai insulīna analogiem.

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu etilspirts vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Pildspalvveida pilnšļirces uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Iesāktas vai rezervei paņemtas pildspalvveida pilnšļirces uzglabāšanas maksimālais ilgums ir

4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes. Iesāktas pildspalvveida pilnšļirces nedrīkst uzglabāt ledusskapī.

Pildspalvveida pilnšļirces uzgalis jāuzliek uz pilnšļirces pēc katras injekcijas, lai pasargātu no gaismas.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesāktas pildspalvveida pilnšļirces

Uzglabāt ledusskapī (2 C - 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insulin Human Winthrop Comb 25 pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Pildspalvveida pilnšļirci uzglabāt ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesāktas pildspalvveida pilnšļirces

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

3 ml suspensijas kārtridžā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar virzuli (brombutila gumija (1. tips)) un flancētu vāciņu (alumīnijs) ar aizbāzni (brombutila vai poliizoprēna lamināta un brombutila gumija (1. tips)).

Katrā kārtridžā ir 3 nerūsoša tērauda lodītes.

Kārtridži ir ievietoti vienreiz lietojamā pildspalvveida injektorā.

Injekciju adatas iepakojumā nav.

Pieejami iepakojumi ar 3, 4, 5, 6, 9 vai 10 pildspalvveida pilnšļircēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Pirms ievietošanas pildspalvveida injektorā Insulin Human Winthrop Comb 25 1 līdz 2 stundas jāatrodas istabas temperatūrā, pēc tam jāatjauno suspensija un jāpārbauda kārtridža saturs. Vislabāk to veikt, šūpojot pildspalvveida pilnšļirci uz priekšu un atpakaļ (ne mazāk kā 10 reizes). Lai atvieglotu ātru un pilnīgu kārtridža satura sajaukšanu, katrā kārtridžā ir trīs sīkas metāla lodītes. Vēlāk insulīna suspensija jāatjauno pirms katras injekcijas.

Pēc suspensijas atjaunošanas šķidrumam jābūt pienainam un viendabīgam. Insulin Human Winthrop Comb 25 lietot nedrīkst, ja neizdodas panākt nepieciešamo konsistenci, piemēram, ja šķidrums joprojām ir dzidrs vai ja daļiņas salīp, veido pārslas vai pielīp kārtridža sienām vai apakšējai daļai. Šīs izmaiņas dažreiz rada apsarmojuša kārtridža iespaidu. Šajā gadījumā jāņem cita pildspalvveida pilnšļirce, kuras saturs veido viendabīgu suspensiju. Cita pildspalvveida pilnšļirce jālieto arī tad, ja būtiski mainās nepieciešamība pēc insulīna.

Iztukšotas pildspalvveida pilnšļirces nekādos apstākļos nedrīkst lietot atkārtoti, tās piemērotā veidā jāiznīcina.

Lai novērstu iespējamu slimības pārnešanu, katru pildspalvveida pilnšļirci drīkst lietot tikai viens pacients.

Jāņem vērā, ka:

-insulīna protamīna kristāli skābā vidē šķīst;

-šķīstošā insulīna daļa izgulsnējas, ja pH ir aptuveni 4,5 - 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Pildspalvveida pilnšļirces lietošana

Pacientam jāiesaka pirms SoloStar lietošanas uzmanīgi izlasīt norādījumus par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā.

Injektora uzgalis

Injektora adata (nav iepakojumā)

Injektora korpuss

 

 

 

 

Aizsarguzmava

Insulīna rezervuārs

Devas logs

 

Ārējais

Iekšējais

 

Devas

Injicēšanas

 

adatas

adatas Adata

Gumijas uzmava

selektors

poga

 

uzgalis

uzgalis

 

 

 

Pildspalvveida pilnšļirces shēma

Svarīga informācija par SoloStar lietošanu:

Pirms katras lietošanas reizes vienmēr uzmanīgi jāpiestiprina jauna adata un jāveic drošības pārbaude. Lietojiet tikai adatas, kas paredzētas lietošanai ar SoloStar.

Jāievēro īpaša piesardzība, lai izvairītos no nejaušas savainošanās un infekcijas pārnešanas.

Nekad nedrīkst lietot bojātu SoloStar vai, ja pacients nav pārliecināts, ka tas darbojas pareizi.

Pacientam vienmēr jābūt rezerves SoloStar gadījumam, ja SoloStar pazūd vai sabojājas.

Norādījumi par uzglabāšanu

Lūdzu meklējiet norādījumus par SoloStar uzglabāšanu šī zāļu apraksta 6.4 apakšpunktā.

Ja SoloStar tiek uzglabāts vēsā vietā, to jāizņem 1 – 2 stundas pirms injicēšanas, lai tas sasiltu. Auksta insulīna injekcija ir sāpīgāka.

Izlietotu SoloStar jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Apkope

SoloStar jāsargā no putekļiem un netīrumiem.

SoloStar ārpusi var notīrīt, noslaukot to ar mitru drānu.

Pildspalvveida pilnšļirci nedrīkst mērcēt, mazgāt un eļļot, jo tā var to sabojāt.

SoloStar ir izveidots tā, lai ar to darbotos precīzi un droši. Ar to jādarbojas uzmanīgi. Pacientam jāizvairās no situācijām, kad SoloStar var sabojāt. Ja pacients domā, ka SoloStar varētu būt bojāts, jālieto cita pilnšļirce.

1.solis. Pārbaudiet insulīnu

Jāpārbauda etiķete uz pildspalvveida pilnšļirces, lai pārliecinātos, ka tajā ir pareizais insulīns. Insulin Human Winthrop SoloStar ir balts ar krāsainu injekcijas pogu. Injekcijas pogas krāsa atšķiras atkarībā no lietotā Insulin Human Winthrop insulīna zāļu formas.

Kad noņemts pildspalvveida pilnšļirces uzgalis, jāpārbauda arī insulīna izskats:

Insulīna suspensijas (Insulin Human Winthrop Basal vai Insulin Human Winthrop maisījumus) jāsamaisa šūpojot SoloStar uz priekšu un atpakaļ vismaz 10 reizes, lai iegūtu viendabīgu insulīnu. Pildspalvveida pilnšļirci jāšūpo viegli, lai nepieļautu putošanos kārtidžā. Pēc samaisīšanas insulīna suspensijai jābūt viendabīgi pienaini baltai.

2.solis. Piestipriniet adatu

Drīkst izmantot tikai SoloStar lietošanai apstiprinātas adatas.

Katrai injekcijai vienmēr jālieto jauna sterila adata. Pēc uzgaļa noņemšanas adata uzmanīgi un taisni jāpiestiprina pie pildspalvveida pilnšļirces.

3.solis. Veiciet drošības pārbaudi

Pirms katras injekcijas jāveic drošības pārbaude, lai pārliecinātos, ka pilnšļirce un adata darbojas pareizi, un jāizvada gaisa burbuļi.

Jāizvēlas 2 vienību deva.

Jānoņem adatas ārējais un iekšējais uzgalis.

Turot pildspalvveida pilnšļirci ar adatu uz augšu, viegli jāpiesit insulīna rezervuāram ar pirkstu, lai gaisa pūslīši, ja tādi ir, paceltos augšup pie adatas.

Tad injekcijas poga jānospiež līdz galam.

Ja no adatas gala tiek izspiests insulīns, pildspalvveida pilnšļirce un adata darbojas pareizi.

Ja adatas galā neparādās insulīns, jāatkārto 3. solī norādītās darbības, līdz adatas galā parādās insulīns.

4.solis. Iestatiet devu

Devu var iestatīt pa 1 vienībai – sākot no 1 vienības līdz pat 80 vienībām. Ja nepieciešama par 80 vienībām lielāka deva, tā jāievada divās vai vairākās injekcijās.

Pēc drošības pārbaudes devas logā jābūt “0”. Tad var izvēlēties devu.

5.solis. Injicējiet devu

Veselības aprūpes speciālistam jāinformē pacients par injekcijas veikšanas tehniku. Adata jāiedur ādā.

Injekcijas poga jānospiež līdz galam. Tad injekcijas poga jātur nospiesta 10 sekundes līdz adatas izvilkšanai. Tas norādīs, ka ir injicēta pilna insulīna deva.

6. solis. Noņemiet un izmetiet adatu

Adata ir jānoņem pēc katras injekcijas un jāizmet. Tas palīdzēs novērst bakteriālu piesārņošanos un/vai inficēšanos, kā arī gaisa iekļūšanu insulīna rezervuārā un insulīna noplūdi, kas var būt par iemeslu nepareizas devas ievadīšanai. Adatas nedrīkst izmantot atkārtoti.

Noņemot un izmetot adatu, jāievēro piesardzība. Jāievēro ieteiktie drošības pasākumi adatu noņemšanai un izmešanai (piemēram, vienas rokas tehnika), lai samazinātu nejaušas savainošanās ar adatu un infekcijas slimību pārnešanas risku.

Uz pildspalvveida pilnšļirces jāuzliek uzgalis.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/06/368/131

EU/1/06/368/132

EU/1/06/368/133

EU/1/06/368/134

EU/1/06/368/135

EU/1/06/368/136

9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 17. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 17. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http//www,ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insulin Human Winthrop Comb 30 100 SV/ml suspensija injekcijām flakonā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens flakons satur 5 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 500 SV insulīna, vai 10 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 1000 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insulin Human Winthrop Comb 30 ir divfāzu izofāninsulīna suspensija, kas satur 30% izšķīduša insulīna un 70% kristāliskā protamīna insulīna.

Cilvēka insulīns iegūts ar DNS rekombinanto metodi, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām flakonā.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāli) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insulin Human Winthrop Comb 30 injicē subkutāni, 30 līdz 45 minūtes pirms ēšanas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (≥65 gadus veci)

Gados vecākiem cilvēkiem progresējoša nieru darbības pavājināšanās var izraisīt pastāvīgu vajadzības pēc insulīna samazināšanos.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem sakarā ar kavētu insulīna vielmaiņu nepieciešamība pēc insulīna var būt mazāka.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nepieciešamība pēc insulīna var samazināties sakarā ar glikoneoģenēzes pavājināšanos un samazinātu insulīna vielmaiņu.

Lietošanas veids

Insulin Human Winthrop Comb 30 nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jālieto tikai šai insulīna koncentrācijai (100 SV/ml) paredzētās injekciju šļirces. Injekciju šļirces nedrīkst saturēt citas zāļu vielas vai to atliekas (piemēram, heparīna pēdas).

Insulin Human Winthrop Comb 30 ievada subkutāni. Insulin Human Winthrop Comb 30 nekādos apstākļos nedrīkst injicēt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6 apakšpunktā.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insulin Human Winthrop Comb 30, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģiskiem preparātiem.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insulin Human Winthrop Comb 30 sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insulin Human Winthrop Comb 30

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jāzina apstākļi, kādos pavājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs kontrole ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēku insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insulin Human Winthrop zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas.

Insulin Human Winthrop kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insulin Human Winthrop kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Nav klīnisku datu no kontrolētiem klīniskiem pētījumiem par cilvēka insulīna ietekmi grūtniecības laikā. Insulīns šķērso placentāro barjeru, lai gan ne klīniski nozīmīgā daudzumā. Ierobežots datu daudzums par grūtniecēm (ziņots par mazāk nekā 300 grūtniecības iznākumiem), kas lietoja zāļu tirgū pieejamo cilvēka insulīnu, liecina, ka cilvēka insulīna lietošanai grūtniecības laikā nav drošības ierobežojumu. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insulin Human Winthrop Comb 30 drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati par dzīvniekiem saistībā ar cilvēka insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes auglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi, vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošības raksturojuma apkopojums

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk ( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmas grupa

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas),

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija,

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija,

 

 

 

diabētiska retinopātija,

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā,

ievadīšanas vietā

 

 

sāpes injekcijas vietā,

 

 

 

nieze injekcijas vietā,

 

 

 

apsārtums injekcijas

 

 

 

vietā,

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši, ja tās recidivē, var radīt neiroloģiska rakstura bojājumu. Ilgstoši vai smagi hipoglikēmijas gadījumi var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas pazīmes un simptomus ievada adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāks un ātrāks ir glikozes koncentrācijas asinīs kritums, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, var būt nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Cukura diabēta gadījumā lietojamas zāles, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas un ātras darbības preparātu kombinācija, ATĶ kods: A10AD01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insulin Human Winthrop Comb 30 (divfāzu izofāninsulīna suspensija ar 30% izšķīduša insulīna) ir insulīna preparāts ar pakāpenisku iedarbību un ilgu darbību. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 – 60 minūšu laikā. Maksimālā darbības fāze ir 2 līdz 4 stundas pēc injekcijas.Darbība ilgst 12 līdz 19 stundas.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Vietējas panesamības pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem nozīmīgus datus nesniedz. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2 Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6 apakšpunktā minētās).

Insulin Human Winthrop Comb 30 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur reducējošas vielas, piemēram, tiolus un sulfītus.

Dažādu insulīna veidu sajaukšana

Insulin Human Winthrop Comb 30 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna zāļu formām, kas paredzētas lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insulin Human Winthrop Comb 30 nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai insulīna analogiem.

Dažādas koncentrācijas insulīnus (piemēram, 100 SV/ml un 40 SV/ml) nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā).

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu etilspirts vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Flakona uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Zāles drīkst uzglabāt maksimāli 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Ieteicams lietošanas sākšanas datumu atzīmēt uz etiķetes.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesākti flakoni

Uzglabāt ledusskapī (2 C – 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insulin Human Winthrop Comb 30 pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesākti flakoni

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

5 ml suspensijas flakonā un 10 ml suspensijas flakonā (1. tipa bezkrāsains stikls) ar flancētu vāciņu (alumīnijs), aizbāzni (hlorbutilgumija (1. tips)) un noņemamu vāciņu (polipropilēns).

Pieejami iepakojumi ar 1 vai 5 flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Pirms pirmās insulīna ņemšanas no flakona jānoņem plastmasas aizsargvāciņš.

Pirms insulīna atsūkšanas no flakona injekciju šļircē jāatjauno suspensija. Vislabāk to var izdarīt, ja flakonu, turot ieslīpi, parotē plaukstās. Flakonu nedrīkst enerģiski kratīt, jo tad var mainīties suspensijas konsistence (flakons izskatās apsarmojis; skatīt tālāk) un var izveidoties putas. Putas traucē precīzi nomērīt vajadzīgo devu.

Pēc suspensijas atjaunošanas flakona saturam jābūt vienmērīgi baltā krāsā kā pienam. Ja to neizdodas panākt, piemēram, šķidrums joprojām ir dzidrs vai parādās piciņas, atsevišķas daļiņas vai pārslas, kas peld insulīnā vai pielipušas pie flakona sienām vai apakšējai daļai, tad Insulin Human Winthrop Comb 30 lietot nedrīkst. Dažkārt insulīnā izkritušās nogulsnes liek flakonam izskatīties apsarmojušam. Visos šajos gadījumos jāizvēlas cits flakons ar viendabīgu suspensiju. Jauns flakons jāņem arī tad, ja būtiski mainījusies nepieciešamība pēc insulīna.

Insulin Human Winthrop Comb 15 nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jāņem vērā, ka:

-insulīna protamīna kristāli skābā vidē šķīst;

-šķīstošā insulīna daļa izgulsnējas, ja pH ir aptuveni 4,5 - 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insulin Human Winthrop Comb 30 drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visām cilvēka insulīna zāļu formām, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar cita veida insulīnu skatīt 6.2 apakšpunktu.

Ja vienā injekciju šļircē jāpaņem divi dažādi insulīna veidi, ieteicams insulīnu, kura iedarbība ir īsāka, no flakona paņemt vispirms, lai nepieļautu flakona ar ilgstošākas darbības insulīnu piesārņojumu. Maisījumu ieteicams injicēt nekavējoties.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/06/368/143

EU/1/06/368/144

EU/1/06/368/173

EU/1/06/368/174

9. REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 17. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 17. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http//www,ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insulin Human Winthrop Comb 30 100 SV/ml suspensija injekcijām kārtridžā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens kārtridžs satur 3 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 300 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insulin Human Winthrop Comb 30 ir divfāzu izofāninsulīna suspensija, kas satur 30% izšķīduša insulīna un 70% kristāliskā protamīna insulīna.

Cilvēka insulīns iegūts ar DNS rekombinanto metodi, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām kārtridžā.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāli) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insulin Human Winthrop Comb 30 injicē subkutāni, 30 līdz 45 minūtes pirms ēšanas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (≥65 gadus veci)

Gados vecākiem cilvēkiem progresējoša nieru darbības pavājināšanās var izraisīt pastāvīgu vajadzības pēc insulīna samazināšanos.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem sakarā ar kavētu insulīna vielmaiņu nepieciešamība pēc insulīna var būt mazāka.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nepieciešamība pēc insulīna var samazināties sakarā ar glikoneoģenēzes pavājināšanos un samazinātu insulīna vielmaiņu.

Lietošanas veids

Insulin Human Winthrop Comb 30 nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Insulin Human Winthrop Comb 30 ievada subkutāni. Insulin Human Winthrop Comb 30 nekādos apstākļos nedrīkst injicēt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6 apakšpunktā.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insulin Human Winthrop Comb 30, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insulin Human Winthrop Comb 30 sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insulin Human Winthrop Comb 30

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferatīvu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst sekojoši pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs kontrole ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēku insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacinetiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Ar Insulin Human Winthrop Comb 30 kārtridžiem lietojamie pildspalvveida injektori Insulin Human Winthrop Comb 30 kārtridži jālieto tikai ar šādiem injektoriem:

-Junior STAR, kas ļauj ievadīt Insulin Human Winthrop Comb 30 ar 0,5 vienību devas palielinājumu;

-OptiPen, ClikSTAR, Tactipen, Autopen 24 un AllStar, kas visi ļauj ievadīt Human Winthrop Comb 30 ar 1 vienības devas palielinājumu.

Šos kārtridžus nedrīkst lietot ar citu atkārtotas lietošanas injektoru, jo devu precizitāte noteikta tikai ar minētajiem injektoriem.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insulin Human Winthrop zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas.

Insulin Human Winthrop kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insulin Human Winthrop kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Nav klīnisku datu no kontrolētiem klīniskiem pētījumiem par cilvēka insulīna ietekmi grūtniecības laikā. Insulīns šķērso placentāro barjeru, lai gan ne klīniski nozīmīgā daudzumā. Ierobežots datu daudzums par grūtniecēm (ziņots par mazāk nekā 300 grūtniecības iznākumiem), kas lietoja zāļu tirgū pieejamo cilvēka insulīnu, liecina, ka cilvēka insulīna lietošanai grūtniecības laikā nav drošības ierobežojumu. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insulin Human Winthrop Comb 30 drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati par dzīvniekiem saistībā ar cilvēka insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes auglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem pacientiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošības raksturojuma apkopojums

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk

( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmas grupa

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas),

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija,

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija,

 

 

 

diabētiska retinopātija,

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā,

ievadīšanas vietā

 

 

sāpes injekcijas vietā,

 

 

 

nieze injekcijas vietā,

 

 

 

apsārtums injekcijas

 

 

 

vietā,

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši, ja tās recidivē, var radīt neiroloģiska rakstura bojājumu. Ilgstoši vai smagi hipoglikēmijas gadījumi var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas pazīmes un simptomus ievada adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāks un ātrāks ir glikozes koncentrācijas asinīs kritums, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Cukura diabēta gadījumā lietojamas zāles, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas un ātras darbības preparātu kombinācija, ATĶ kods: A10AD01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insulin Human Winthrop Comb 30 (divfāzu izofāninsulīna suspensija ar 30% izšķīduša insulīna) ir insulīna preparāts ar pakāpenisku iedarbību un ilgu darbību. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 - 60 minūšu laikā. Maksimālā iedarbības fāze ir 2 līdz 4 stundas pēc injekcijas. Darbība ilgst 12 līdz 19 stundas.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2 Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6 apakšpunktā minētās).

Insulin Human Winthrop Comb 30 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur reducējošas vielas, piemēram, tiolus un sulfītus.

Dažādu insulīna veidu sajaukšana

Insulin Human Winthrop Comb 30 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna zāļu formām, kas paredzētas lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insulin Human Winthrop Comb 30 nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai insulīna analogiem.

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu etilspirts vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Kārtridža uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Iesākta (ievietota pildspalvveida injektorā) vai rezervei paņemta kārtridža uzglabāšanas maksimālais ilgums ir 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Pildspalvveida injektoru ar kārtridžu nedrīkst uzglabāt ledusskapī.

Pildspalvveida injektora uzgalis jāuzliek uz injektora pēc katras injekcijas, lai pasargātu no gaismas.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesākti kārtridži

Uzglabāt ledusskapī (2 C – 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insulin Human Winthrop Comb 30 pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt kārtridžu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesākti kārtridži

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

3 ml suspensijas kārtridžā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar virzuli (brombutilgumija (1. tips)) un flancētu vāciņu (alumīnijs) ar aizbāzni (brombutila vai poliizoprēna lamināta un brombutila gumija (1. tips)).

Katrā kārtridžā ir 3 nerūsoša tērauda lodītes.

Pieejami iepakojumi ar 3, 4, 5, 6, 9 vai 10 kārtridžiem. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Insulīna pildspalvveida injektors

Insulin Human Winthrop Comb 30 kārtridžus lieto tikai kopā ar šiem pildspalvveida injektoriem: OptiPen, ClikSTAR, Autopen 24, Tactipen, AllStar vai JuniorSTAR (skatīt 4.4 apakšpunktu). Visi šie injektori var nebūt pieejami Jūsu valstī.

Injektors jālieto, kā to rekomendē šīs ierīces ražotājs pievienotajā lietošanas instrukcijā.

Rūpīgi jāseko ražotāja pildspalvveida injektora lietošanas instrukcijai, kā ievietot kārtridžu, pievienot injekciju adatu un veikt insulīna injicēšanu.

Ja insulīna pildspalvveida injektors ir bojāts vai nedarbojas pareizi (sakarā ar mehānisku defektu), tas jāizmet un jāņem jauns insulīna pildspalvveida injektors.

Pildspalvveida injektora neapmierinošas darbības gadījumā (skatīt pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju) šķīdumu no kārtridža var ņemt ar injekciju šļirci (kas piemērota insulīna koncentrācijai 100 SV/ml) un injicēt.

Kārtridži

Pirms ievietošanas pildspalvveida injektorā Insulin Human Winthrop Comb 30 1 līdz 2 stundas jāatrodas istabas temperatūrā, pēc tam jāatjauno suspensija un jāpārbauda kārtridža saturs. Vislabāk to veikt, šūpojot kārtridžu uz priekšu un atpakaļ (ne mazāk kā 10 reizes). Lai atvieglotu ātru un pilnīgu kārtridža satura sajaukšanu, katrā kārtridžā ir trīs sīkas metāla lodītes.

Vēlāk, kad kārtridžs ievietots pildspalvveida injektorā, insulīna suspensija jāatjauno pirms katras injekcijas. Vislabāk to veikt, šūpojot pildspalvveida injektoru uz priekšu un atpakaļ (ne mazāk kā 10 reizes).

Pēc suspensijas atjaunošanas šķidrumam jābūt pienainam un viendabīgam. Insulin Human Winthrop Comb 30 nedrīkst lietot, ja neizdodas panākt nepieciešamo konsistenci, piemēram, ja šķidrums joprojām ir dzidrs vai ja daļiņas salīp, veido pārslas vai pielīp kārtridža sienām vai apakšējai daļai. Šīs izmaiņas dažreiz rada apsarmojuša kārtridža iespaidu. Šādā gadījumā jāņem cits kārtridžs, kura saturs veido viendabīgu suspensiju. Cits kārtridžs jālieto arī tad, ja būtiski mainās nepieciešamība pēc insulīna.

Pirms injekcijas izdarīšanas no kārtridža jāizvada gaisa burbuļi (skatīt pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju). Tukšos kārtridžus uzpildīt nedrīkst.

Insulin Human Winthrop Comb 30 nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jāņem vērā, ka:

-insulīna protamīna kristāli skābā vidē šķīst;

-šķīstošā insulīna daļa izgulsnējas, ja pH ir aptuveni 4,5 - 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insulin Human Winthrop Comb 30 drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visām cilvēka insulīna zāļu formām, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar cita veida insulīnu skatīt 6.2 apakšpunktu.

Insulin Human Winthrop Comb 30 kārtridži nav paredzēti citu insulīna preparātu pievienošanai kārtridža saturam.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/06/368/145

EU/1/06/368/146

EU/1/06/368/147

EU/1/06/368/148

EU/1/06/368/149

EU/1/06/368/150

9. REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 17. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 17. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http//www,ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insulin Human Winthrop Comb 30 SoloStar 100 SV/ml suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viena pildspalvveida pilnšļirce satur 3 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 300 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insulin Human Winthrop Comb 30 ir divfāzu izofāninsulīna suspensija, kas sastāv no 30% izšķīduša insulīna un 70% kristāliska protamīna insulīna.

Cilvēka insulīns iegūts ar DNS rekombinanto metodi, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insulin Human Winthrop Comb 30 injicē subkutāni, 30 līdz 45 minūtes pirms ēšanas.

Ar SoloStar var ievadīt insulīna devas no 1 līdz 80 vienībām ar 1 vienības soli. Viena pildspalvveida pilnšļirce satur daudzas devas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (≥65 gadus veci)

Gados vecākiem cilvēkiem progresējoša nieru darbības pavājināšanās var izraisīt pastāvīgu vajadzības pēc insulīna samazināšanos.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem sakarā ar kavētu insulīna vielmaiņu nepieciešamība pēc insulīna var būt mazāka.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nepieciešamība pēc insulīna var samazināties sakarā ar glikoneoģenēzes pavājināšanos un samazinātu insulīna vielmaiņu.

Lietošanas veids

Insulin Human Winthrop Comb 30 ievada subkutāni. Insulin Human Winthrop Comb 30 nekādos apstākļos nedrīkst injicēt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas rotācijas kārtībā.

Pirms SoloStar lietošanas uzmanīgi jāizlasa norādījumi par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6 apakšpunktā.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insulin Human Winthrop Comb 30, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insulin Human Winthrop Comb 30 sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insulin Human Winthrop Comb 30

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst šādi pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs kontrole ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Pildspalvveida pilnšļirces lietošana

Pirms SoloStar lietošanas uzmanīgi jāizlasa norādījumi par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā. SoloStar jālieto kā norādīts šajā lietošanas instrukcijā (skatīt 6.6 apakšpunktu).

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insulin Human Winthrop zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas.

Insulin Human Winthrop kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insulin Human Winthrop kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētikie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatotropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Nav klīnisku datu no kontrolētiem klīniskiem pētījumiem par cilvēka insulīna ietekmi grūtniecības laikā. Insulīns šķērso placentāro barjeru, lai gan ne klīniski nozīmīgā daudzumā. Ierobežots datu daudzums par grūtniecēm (ziņots par mazāk nekā 300 grūtniecības iznākumiem), kas lietoja zāļu tirgū pieejamo cilvēka insulīnu, liecina, ka cilvēka insulīna lietošanai grūtniecības laikā nav drošības ierobežojumu. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insulin Human Winthrop Comb 30 drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati par dzīvniekiem saistībā ar cilvēka insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes auglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai nav hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošības raksturojuma apkopojums

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk

( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmas grupa

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas),

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija,

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija,

 

 

 

diabētiska retinopātija,

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā,

ievadīšanas vietā

 

 

sāpes injekcijas vietā,

 

 

 

nieze injekcijas vietā,

 

 

 

apsārtums injekcijas

 

 

 

vietā,

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši, ja tās recidivē, var radīt neiroloģiska rakstura bojājumu. Ilgstoši vai smagi hipoglikēmijas gadījumi var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas pazīmes un simptomus ievada adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāks un ātrāks ir glikozes koncentrācijas asinīs kritums, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktinājumu.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem, var lietot glikagonu intramuskulāri/subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Cukura diabēta gadījumā lietojamas zāles, insulīns un tā analogi injekcijām, ātras un vidēji ilgas iedarbības preparātu kombinācija, ATĶ kods: A10AD01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insulin Human Winthrop Comb 30 (izofāninsulīna divfāzu suspensija ar 30% izšķīduša insulīna) ir insulīna preparāts, kura darbība iestājas pakāpeniski un iedarbība ir ilgstoša. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 līdz 60 minūšu laikā. Maksimālā iedarbības fāze ir laikā starp 2. un 4. stundu pēc injekcijas. Darbība ilgst 12 līdz 19 stundas.

5.2 Farmokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Akūti toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2 Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6 apakšpunktā minētās).

Insulin Human Winthrop Comb 30 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur reducējošas vielas, piemēram, tiolus un sulfītus.

Dažādu insulīna veidu sajaukšana

Insulin Human Winthrop Comb 30 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar jebkāda cita veida insulīnu vai insulīna analogiem.

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu etilspirts vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Pildspalvveida pilnšļirces uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Iesāktas vai rezervei paņemtas pildspalvveida pilnšļirces uzglabāšanas maksimālais ilgums ir

4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes. Iesāktas pildspalvveida pilnšļirces nedrīkst uzglabāt ledusskapī.

Pildspalvveida pilnšļirces uzgalis jāuzliek uz pilnšļirces pēc katras injekcijas, lai pasargātu no gaismas.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesāktas pildspalvveida pilnšļirces

Uzglabāt ledusskapī (2 C - 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insulin Human Winthrop Comb 30 pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Pildspalvveida pilnšļirci uzglabāt ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesāktas pildspalvveida pilnšļirces

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

3 ml suspensijas kārtridžā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar virzuli (brombutila gumija (1. tips)) un flancētu vāciņu (alumīnijs) ar aizbāzni (brombutila vai poliizoprēna lamināta un brombutila gumija (1. tips)).

Katrā kārtridžā ir 3 nerūsoša tērauda lodītes.

Kārtridži ir ievietoti vienreiz lietojamā pildspalvveida injektorā.

Injekciju adatas iepakojumā nav.

Pieejami iepakojumi ar 3, 4, 5, 6, 9 vai 10 pildspalvveida pilnšļircēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Pirms ievietošanas pildspalvveida injektorā Insulin Human Winthrop Comb 30 1 līdz 2 stundas jāatrodas istabas temperatūrā, pēc tam jāatjauno suspensija un jāpārbauda kārtridža saturs. Vislabāk to veikt, šūpojot pildspalvveida pilnšļirci uz priekšu un atpakaļ (ne mazāk kā 10 reizes). Lai atvieglotu ātru un pilnīgu kārtridža satura sajaukšanu, katrā kārtridžā ir trīs sīkas metāla lodītes. Vēlāk insulīna suspensija jāatjauno pirms katras injekcijas.

Pēc suspensijas atjaunošanas šķidrumam jābūt pienainam un viendabīgam. Insulin Human Winthrop Comb 30 lietot nedrīkst, ja neizdodas panākt nepieciešamo konsistenci, piemēram, ja šķidrums joprojām ir dzidrs vai ja daļiņas salīp, veido pārslas vai pielīp kārtridža sienām vai apakšējai daļai. Šīs izmaiņas dažreiz rada apsarmojuša kārtridža iespaidu. Šajā gadījumā jāņem cita pildspalvveida pilnšļirce, kuras saturs veido viendabīgu suspensiju. Cita pildspalvveida pilnšļirce jālieto arī tad, ja būtiski mainās nepieciešamība pēc insulīna.

Iztukšotas pildspalvveida pilnšļirces nekādos apstākļos nedrīkst lietot atkārtoti, tās piemērotā veidā jāiznīcina.

Lai novērstu iespējamu slimības pārnešanu, katru pildspalvveida pilnšļirci drīkst lietot tikai viens pacients.

Jāņem vērā, ka:

-insulīna protamīna kristāli skābā vidē šķīst;

-šķīstošā insulīna daļa izgulsnējas, ja pH ir aptuveni 4,5 - 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Pildspalvveida pilnšļirces lietošana

Pacientam jāiesaka pirms SoloStar lietošanas uzmanīgi izlasīt norādījumus par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā.

Injektora uzgalis

Injektora adata (nav iepakojumā)

Injektora korpuss

 

 

 

 

Aizsarguzmava

Insulīna rezervuārs

Devas logs

 

Ārējais

Iekšējais

 

Devas

Injicēšanas

 

adatas

adatas Adata

Gumijas uzmava

selektors

poga

 

uzgalis

uzgalis

 

 

 

Pildspalvveida pilnšļirces shēma

Svarīga informācija par SoloStar lietošanu:

Pirms katras lietošanas reizes vienmēr uzmanīgi jāpiestiprina jauna adata un jāveic drošības pārbaude. Lietojiet tikai adatas, kas paredzētas lietošanai ar SoloStar.

Jāievēro īpaša piesardzība, lai izvairītos no nejaušas savainošanās un infekcijas pārnešanas.

Nekad nedrīkst lietot bojātu SoloStar vai, ja pacients nav pārliecināts, ka tas darbojas pareizi.

Pacientam vienmēr jābūt rezerves SoloStar gadījumam, ja SoloStar pazūd vai sabojājas.

Norādījumi par uzglabāšanu

Lūdzu meklējiet norādījumus par SoloStar uzglabāšanu šī zāļu apraksta 6.4 apakšpunktā.

Ja SoloStar tiek uzglabāts vēsā vietā, to jāizņem 1 – 2 stundas pirms injicēšanas, lai tas sasiltu. Auksta insulīna injekcija ir sāpīgāka.

Izlietotu SoloStar jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Apkope

SoloStar jāsargā no putekļiem un netīrumiem.

SoloStar ārpusi var notīrīt, noslaukot to ar mitru drānu.

Pildspalvveida pilnšļirci nedrīkst mērcēt, mazgāt un eļļot, jo tā var to sabojāt.

SoloStar ir izveidots tā, lai ar to darbotos precīzi un droši. Ar to jādarbojas uzmanīgi. Pacientam jāizvairās no situācijām, kad SoloStar var sabojāt. Ja pacients domā, ka SoloStar varētu būt bojāts, jālieto cita pilnšļirce.

1.solis. Pārbaudiet insulīnu

Jāpārbauda etiķete uz pildspalvveida pilnšļirces, lai pārliecinātos, ka tajā ir pareizais insulīns. Insulin Human Winthrop SoloStar ir balts ar krāsainu injekcijas pogu. Injekcijas pogas krāsa atšķiras atkarībā no lietotā Insulin Human Winthrop insulīna zāļu formas.

Kad noņemts pildspalvveida pilnšļirces uzgalis, jāpārbauda arī insulīna izskats:

Insulīna suspensijas (Insulin Human Winthrop Basal vai Insulin Human Winthrop maisījumus) jāsamaisa šūpojot SoloStar uz priekšu un atpakaļ vismaz 10 reizes, lai iegūtu viendabīgu insulīnu. Pildspalvveida pilnšļirci jāšūpo viegli, lai nepieļautu putošanos kārtidžā. Pēc samaisīšanas insulīna suspensijai jābūt viendabīgi pienaini baltai.

2.solis. Piestipriniet adatu

Drīkst izmantot tikai SoloStar lietošanai apstiprinātas adatas.

Katrai injekcijai vienmēr jālieto jauna sterila adata. Pēc uzgaļa noņemšanas adata uzmanīgi un taisni jāpiestiprina pie pildspalvveida pilnšļirces.

3.solis. Veiciet drošības pārbaudi

Pirms katras injekcijas jāveic drošības pārbaude, lai pārliecinātos, ka pilnšļirce un adata darbojas pareizi, un jāizvada gaisa burbuļi.

Jāizvēlas 2 vienību deva.

Jānoņem adatas ārējais un iekšējais uzgalis.

Turot pildspalvveida pilnšļirci ar adatu uz augšu, viegli jāpiesit insulīna rezervuāram ar pirkstu, lai gaisa pūslīši, ja tādi ir, paceltos augšup pie adatas.

Tad injekcijas poga jānospiež līdz galam.

Ja no adatas gala tiek izspiests insulīns, pildspalvveida pilnšļirce un adata darbojas pareizi.

Ja adatas galā neparādās insulīns, jāatkārto 3. solī norādītās darbības, līdz adatas galā parādās insulīns.

4.solis. Iestatiet devu

Devu var iestatīt pa 1 vienībai – sākot no 1 vienības līdz pat 80 vienībām. Ja nepieciešama par 80 vienībām lielāka deva, tā jāievada divās vai vairākās injekcijās.

Pēc drošības pārbaudes devas logā jābūt “0”. Tad var izvēlēties devu.

5.solis. Injicējiet devu

Veselības aprūpes speciālistam jāinformē pacients par injekcijas veikšanas tehniku. Adata jāiedur ādā.

Injekcijas poga jānospiež līdz galam. Tad injekcijas poga jātur nospiesta 10 sekundes līdz adatas izvilkšanai. Tas norādīs, ka ir injicēta pilna insulīna deva.

6. solis. Noņemiet un izmetiet adatu

Adata ir jānoņem pēc katras injekcijas un jāizmet. Tas palīdzēs novērst bakteriālu piesārņošanos un/vai inficēšanos, kā arī gaisa iekļūšanu insulīna rezervuārā un insulīna noplūdi, kas var būt par iemeslu nepareizas devas ievadīšanai. Adatas nedrīkst izmantot atkārtoti.

Noņemot un izmetot adatu, jāievēro piesardzība. Jāievēro ieteiktie drošības pasākumi adatu noņemšanai un izmešanai (piemēram, vienas rokas tehnika), lai samazinātu nejaušas savainošanās ar adatu un infekcijas slimību pārnešanas risku.

Uz pildspalvveida pilnšļirces jāuzliek uzgalis.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/06/368/163

EU/1/06/368/164

EU/1/06/368/165

EU/1/06/368/166

EU/1/06/368/167

EU/1/06/368/168

9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 17. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 17. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http//www,ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insulin Human Winthrop Comb 50 100 SV/ml suspensija injekcijām flakonā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens flakons satur 5 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 500 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insulin Human Winthrop Comb 50 ir divfāzu izofāninsulīna suspensija, kas satur 50% izšķīduša insulīna un 50% kristāliskā protamīna insulīna.

Cilvēka insulīns iegūts ar DNS rekombinanto metodi, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām flakonā.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāli) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insulin Human Winthrop Comb 50 injicē subkutāni, 20 līdz 30 minūtes pirms ēšanas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (≥65 gadus veci)

Gados vecākiem cilvēkiem progresējoša nieru darbības pavājināšanās var izraisīt pastāvīgu vajadzības pēc insulīna samazināšanos.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem sakarā ar kavētu insulīna vielmaiņu nepieciešamība pēc insulīna var būt mazāka.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nepieciešamība pēc insulīna var samazināties sakarā ar glikoneoģenēzes pavājināšanos un samazinātu insulīna vielmaiņu.

Lietošanas veids

Insulin Human Winthrop Comb 50 nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jālieto tikai šai insulīna koncentrācijai (100 SV/ml) paredzētās injekciju šļirces. Injekciju šļirces nedrīkst saturēt citas zāļu vielas vai to atliekas (piemēram, heparīna pēdas)

Insulin Human Winthrop Comb 50 ievada subkutāni. Insulin Human Winthrop Comb 50 nekādos apstākļos nedrīkst injicēt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6 apakšpunktā.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insulin Human Winthrop Comb 50, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģiskiem preparātiem.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insulin Human Winthrop Comb 50 sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insulin Human Winthrop Comb 50

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jāzina apstākļi, kādos pavājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs kontrole ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēku insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insulin Human Winthrop zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas.

Insulin Human Winthrop kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insulin Human Winthrop kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Nav klīnisku datu no kontrolētiem klīniskiem pētījumiem par cilvēka insulīna ietekmi grūtniecības laikā. Insulīns šķērso placentāro barjeru, lai gan ne klīniski nozīmīgā daudzumā. Ierobežots datu daudzums par grūtniecēm (ziņots par mazāk nekā 300 grūtniecības iznākumiem), kas lietoja zāļu tirgū pieejamo cilvēka insulīnu, liecina, ka cilvēka insulīna lietošanai grūtniecības laikā nav drošības ierobežojumu. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insulin Human Winthrop Comb 50 drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati par dzīvniekiem saistībā ar cilvēka insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes auglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi, vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošības raksturojuma apkopojums

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk ( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmas grupa

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas),

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija,

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija,

 

 

 

diabētiska retinopātija,

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā,

ievadīšanas vietā

 

 

sāpes injekcijas vietā,

 

 

 

nieze injekcijas vietā,

 

 

 

apsārtums injekcijas

 

 

 

vietā,

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši, ja tās recidivē, var radīt neiroloģiska rakstura bojājumu. Ilgstoši vai smagi hipoglikēmijas gadījumi var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas pazīmes un simptomus ievada adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāks un ātrāks ir glikozes koncentrācijas asinīs kritums, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, var būt nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Cukura diabēta gadījumā lietojamas zāles, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas un ātras darbības preparātu kombinācija, ATĶ kods: A10AD01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insulin Human Winthrop Comb 50 (divfāzu izofāninsulīna suspensija ar 50% izšķīduša insulīna) ir insulīna preparāts ar ātru iedarbību un vidēji ilgu darbību. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 minūšu laikā. Maksimālā darbības fāze ir 1,5 līdz 4 stundas pēc injekcijas. Darbība ilgst 12 līdz 16 stundas.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Vietējas panesamības pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem nozīmīgus datus nesniedz. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2 Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6 apakšpunktā minētās).

Insulin Human Winthrop Comb 50 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur reducējošas vielas, piemēram, tiolus un sulfītus.

Dažādu insulīna veidu sajaukšana

Insulin Human Winthrop Comb 50nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna zāļu formām, kas paredzētas lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insulin Human Winthrop Comb 50nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai insulīna analogiem.

Dažādas koncentrācijas insulīnus (piemēram, 100 SV/ml un 40 SV/ml) nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā).

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu etilspirts vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Flakona uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Zāles drīkst uzglabāt maksimāli 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Ieteicams lietošanas sākšanas datumu atzīmēt uz etiķetes.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesākti flakoni

Uzglabāt ledusskapī (2 C – 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insulin Human Winthrop Comb 50 pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesākti flakoni

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

5 ml suspensijas flakonā (1. tipa bezkrāsains stikls) ar flancētu vāciņu (alumīnijs), aizbāzni (hlorbutilgumija (1. tips)) un noņemamu vāciņu (polipropilēns).

Pieejami iepakojumi ar 1 vai 5 flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Pirms pirmās insulīna ņemšanas no flakona jānoņem plastmasas aizsargvāciņš.

Pirms insulīna atsūkšanas no flakona injekciju šļircē jāatjauno suspensija. Vislabāk to var izdarīt, ja flakonu, turot ieslīpi, parotē plaukstās. Flakonu nedrīkst enerģiski kratīt, jo tad var mainīties suspensijas konsistence (flakons izskatās apsarmojis; skatīt tālāk) un var izveidoties putas. Putas traucē precīzi nomērīt vajadzīgo devu.

Pēc suspensijas atjaunošanas flakona saturam jābūt vienmērīgi baltā krāsā kā pienam. Ja to neizdodas panākt, piemēram, šķidrums joprojām ir dzidrs vai parādās piciņas, atsevišķas daļiņas vai pārslas, kas peld insulīnā vai pielipušas pie flakona sienām vai apakšējai daļai, tad Insulin Human Winthrop Comb 50 lietot nedrīkst. Dažkārt insulīnā izkritušās nogulsnes liek flakonam izskatīties apsarmojušam. Visos šajos gadījumos jāizvēlas cits flakons ar viendabīgu suspensiju. Jauns flakons jāņem arī tad, ja būtiski mainījusies nepieciešamība pēc insulīna.

Insulin Human Winthrop Comb 50 nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jāņem vērā, ka:

-insulīna protamīna kristāli skābā vidē šķīst;

-šķīstošā insulīna daļa izgulsnējas, ja pH ir aptuveni 4,5 - 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insulin Human Winthrop Comb 50 drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visām cilvēka insulīna zāļu formām, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar cita veida insulīnu skatīt 6.2 apakšpunktu.

Ja vienā injekciju šļircē jāpaņem divi dažādi insulīna veidi, ieteicams insulīnu, kura iedarbība ir īsāka, no flakona paņemt vispirms, lai nepieļautu flakona ar ilgstošākas darbības insulīnu piesārņojumu. Maisījumu ieteicams injicēt nekavējoties.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/06/368/047

EU/1/06/368/048

9. REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 17. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 17. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http//www,ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insulin Human Winthrop Comb 50 40 SV/ml suspensija injekcijām flakonā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 40 SV (atbilst 1,4 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens flakons satur 10 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 400 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insulin Human Winthrop Comb 50 ir divfāzu izofāninsulīna suspensija, kas satur 50% izšķīduša insulīna un 50% kristāliskā protamīna insulīna.

Cilvēka insulīns iegūts ar DNS rekombinanto metodi, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām flakonā.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāli) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insulin Human Winthrop Comb 50 injicē subkutāni, 20 līdz 30 minūtes pirms ēšanas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (≥65 gadus veci)

Gados vecākiem cilvēkiem progresējoša nieru darbības pavājināšanās var izraisīt pastāvīgu vajadzības pēc insulīna samazināšanos.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem sakarā ar kavētu insulīna vielmaiņu nepieciešamība pēc insulīna var būt mazāka.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nepieciešamība pēc insulīna var samazināties sakarā ar glikoneoģenēzes pavājināšanos un samazinātu insulīna vielmaiņu.

Lietošanas veids

Insulin Human Winthrop Comb 50 nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jālieto tikai šai insulīna koncentrācijai (40 SV/ml) paredzētās injekciju šļirces. Injekciju šļirces nedrīkst saturēt citas zāļu vielas vai to atliekas (piemēram, heparīna pēdas).

Insulin Human Winthrop Comb 50 ievada subkutāni. Insulin Human Winthrop Comb 50 nekādos apstākļos nedrīkst injicēt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6 apakšpunktā.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insulin Human Winthrop Comb 50, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insulin Human Winthrop Comb 50 sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insulin Human Winthrop Comb 50

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientiem jāzina apstākļi, kādos pavājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs kontrole ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēku insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insulin Human Winthrop zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas.

Insulin Human Winthrop kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insulin Human Winthrop kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi un alkohols var kā veicināt, gan samazināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Nav klīnisku datu no kontrolētiem klīniskiem pētījumiem par cilvēka insulīna ietekmi grūtniecības laikā. Insulīns šķērso placentāro barjeru, lai gan ne klīniski nozīmīgā daudzumā. Ierobežots datu daudzums par grūtniecēm (ziņots par mazāk nekā 300 grūtniecības iznākumiem), kas lietoja zāļu tirgū pieejamo cilvēka insulīnu, liecina, ka cilvēka insulīna lietošanai grūtniecības laikā nav drošības ierobežojumu. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insulin Human Winthrop Comb 50 drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati par dzīvniekiem saistībā ar cilvēka insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes auglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi, vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošības raksturojuma apkopojums

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk ( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmas grupa

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas),

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija,

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija,

 

 

 

diabētiska retinopātija,

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā,

ievadīšanas vietā

 

 

sāpes injekcijas vietā,

 

 

 

nieze injekcijas vietā,

 

 

 

apsārtums injekcijas

 

 

 

vietā,

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši, ja tās recidivē, var radīt neiroloģiska rakstura bojājumu. Ilgstoši vai smagi hipoglikēmijas gadījumi var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas pazīmes un simptomus ievada adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāks un ātrāks ir glikozes koncentrācijas asinīs kritums, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofija, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, var būt nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Cukura diabēta gadījumā lietojamas zāles, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas un ātras darbības preparātu kombinācija, ATĶ kods: A10AD01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insulin Human Winthrop Comb 50 (divfāzu izofāninsulīna suspensija ar 50% izšķīduša insulīna) ir insulīna preparāts ar ātru iedarbību un vidēji ilgu darbību. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 minūšu laikā. Maksimālā darbības fāze ir 1,5 līdz 4 stundas pēc injekcijas. Darbība ilgst 12 līdz 16 stundas.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtēm. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Vietējas panesamības pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem nozīmīgus datus nesniedz. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2 Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6 apakšpunktā minētās).

Insulin Human Winthrop Comb 50 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur reducējošas vielas, piemēram, tiolus un sulfītus.

Dažādu insulīna veidu sajaukšana

Insulin Human Winthrop Comb 50 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna zāļu formām, kas paredzētas lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insulin Human Winthrop Comb 50 nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai insulīna analogiem.

Dažādas koncentrācijas insulīnus (piemēram, 100 SV/ml un 40 SV/ml) nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā).

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu alkohols un citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Flakona uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Zāles drīkst uzglabāt maksimāli 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Ieteicams lietošanas sākšanas datumu atzīmēt uz etiķetes.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesākti flakoni

Uzglabāt ledusskapī (2 C – 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insulin Human Winthrop Comb 50 pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesākti flakoni

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

10 ml suspensija flakonā (1. tipa bezkrāsains stikls) ar flancētu vāciņu (alumīnijs), aizbāzni (hlorbutilgumija (1. tips)) un noņemamu vāciņu (polipropilēns).

Pieejami iepakojumi ar 1 vai 5 flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Pirms pirmās insulīna ņemšanas no flakona jānoņem plastmasas aizsargvāciņš.

Pirms insulīna atsūkšanas no flakona injekciju šļircē jāatjauno suspensija. Vislabāk to var izdarīt, ja flakonu, turot ieslīpi, parotē plaukstās. Flakonu nedrīkst enerģiski kratīt, jo tad var mainīties suspensijas konsistence (flakons izskatās apsarmojis; skatīt tālāk) un var izveidoties putas. Putas traucē precīzi nomērīt vajadzīgo devu.

Pēc suspensijas atjaunošanas flakona saturam jābūt vienmērīgi baltā krāsā kā pienam. Ja to neizdodas panākt, piemēram, šķidrums joprojām ir dzidrs vai parādās piciņas, atsevišķas daļiņas vai pārslas, kas peld insulīnā vai pielipušas pie flakona sienām vai apakšējai daļai, tad Insulin Human Winthrop Comb 50 lietot nedrīkst. Dažkārt insulīnā izkritušās nogulsnes liek flakonam izskatīties apsarmojušam. Visos šajos gadījumos jāizvēlas cits flakons ar viendabīgu suspensiju. Jauns flakons jāņem arī tad, ja būtiski mainījusies nepieciešamība pēc insulīna.

Insulin Human Winthrop Comb 50 nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jāņem vērā, ka:

-insulīna protamīna kristāli skābā vidē šķīst;

-šķīstošā insulīna daļa izgulsnējas, ja pH ir aptuveni 4,5 - 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insulin Human Winthrop Comb 50 drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visām cilvēka insulīna zāļu formām, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar cita veida insulīnu skatīt 6.2 apakšpunktu.

Ja vienā injekciju šļircē jāpaņem divi dažādi insulīna veidi, ieteicams insulīnu, kura iedarbība ir īsāka, no flakona paņemt vispirms, lai nepieļautu flakona ar ilgstošākas darbības insulīnu piesārņojumu. Maisījumu ieteicams injicēt nekavējoties.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/06/368/009

EU/1/06/368/010

9. REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 17. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 17. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http//www,ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insulin Human Winthrop Comb 50 100 SV/ml suspensija injekcijām kārtridžā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens kārtridžs satur 3 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 300 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insulin Human Winthrop Comb 50 ir divfāzu izofāninsulīna suspensija, kas satur 50% izšķīduša insulīna un 50% kristāliskā protamīna insulīna.

Cilvēka insulīns iegūts ar DNS rekombinanto metodi, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām kārtridžā.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāli) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insulin Human Winthrop Comb 50 injicē subkutāni, 20 līdz 30 minūtes pirms ēšanas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (≥65 gadus veci)

Gados vecākiem cilvēkiem progresējoša nieru darbības pavājināšanās var izraisīt pastāvīgu vajadzības pēc insulīna samazināšanos.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem sakarā ar kavētu insulīna vielmaiņu nepieciešamība pēc insulīna var būt mazāka.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nepieciešamība pēc insulīna var samazināties sakarā ar glikoneoģenēzes pavājināšanos un samazinātu insulīna vielmaiņu.

Lietošanas veids

Insulin Human Winthrop Comb 50 nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Insulin Human Winthrop Comb 50 ievada subkutāni. Insulin Human Winthrop Comb 50 nekādos apstākļos nedrīkst injicēt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6 apakšpunktā.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insulin Human Winthrop Comb 50, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insulin Human Winthrop Comb 50 sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insulin Human Winthrop Comb 50

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferatīvu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst sekojoši pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs kontrole ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēku insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacinetiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Ar Insulin Human Winthrop Comb 50 kārtridžiem lietojamie pildspalvveida injektori Insulin Human Winthrop Comb 50 kārtridži jālieto tikai ar šādiem injektoriem:

-Junior STAR, kas ļauj ievadīt Insulin Human Winthrop Comb 50 ar 0,5 vienību devas palielinājumu;

-OptiPen, ClikSTAR, Tactipen, Autopen 24 un AllStar, kas visi ļauj ievadīt Human Winthrop Comb 50 ar 1 vienības devas palielinājumu.

Šos kārtridžus nedrīkst lietot ar citu atkārtotas lietošanas injektoru, jo devu precizitāte noteikta tikai ar minētajiem injektoriem.

Visi šie pildspalvveida injektori var nebūt pieejami Jūsu valstī.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insulin Human Winthrop zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas.

Insulin Human Winthrop kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insulin Human Winthrop kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Nav klīnisku datu no kontrolētiem klīniskiem pētījumiem par cilvēka insulīna ietekmi grūtniecības laikā. Insulīns šķērso placentāro barjeru, lai gan ne klīniski nozīmīgā daudzumā. Ierobežots datu daudzums par grūtniecēm (ziņots par mazāk nekā 300 grūtniecības iznākumiem), kas lietoja zāļu tirgū pieejamo cilvēka insulīnu, liecina, ka cilvēka insulīna lietošanai grūtniecības laikā nav drošības ierobežojumu. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insulin Human Winthrop Comb 50 drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati par dzīvniekiem saistībā ar cilvēka insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes auglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem pacientiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošības raksturojuma apkopojums

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk

( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmas grupa

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas),

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija,

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija,

 

 

 

diabētiska retinopātija,

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā,

ievadīšanas vietā

 

 

sāpes injekcijas vietā,

 

 

 

nieze injekcijas vietā,

 

 

 

apsārtums injekcijas

 

 

 

vietā,

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši, ja tās recidivē, var radīt neiroloģiska rakstura bojājumu. Ilgstoši vai smagi hipoglikēmijas gadījumi var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas pazīmes un simptomus ievada adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāks un ātrāks ir glikozes koncentrācijas asinīs kritums, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Cukura diabēta gadījumā lietojamas zāles, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas un ātras darbības preparātu kombinācija, ATĶ kods: A10AD01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insulin Human Winthrop Comb 50 (divfāzu izofāninsulīna suspensija ar 50% izšķīduša insulīna) ir insulīna preparāts ar ātru iedarbību un vidēji ilgu darbību. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 minūšu laikā. Maksimālā iedarbības fāze ir 1,5 līdz 4 stundas pēc injekcijas. Darbība ilgst 12 līdz 16 stundas.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2 Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6 apakšpunktā minētās).

Insulin Human Winthrop Comb 50 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur reducējošas vielas, piemēram, tiolus un sulfītus.

Dažādu insulīna veidu sajaukšana

Insulin Human Winthrop Comb 50 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna zāļu formām, kas paredzētas lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insulin Human Winthrop Comb 50 nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai insulīna analogiem.

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu etilspirts vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Kārtridža uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Iesākta (ievietota pildspalvveida injektorā) vai rezervei paņemta kārtridža uzglabāšanas maksimālais ilgums ir 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Pildspalvveida injektoru ar kārtridžu nedrīkst uzglabāt ledusskapī.

Pildspalvveida injektora uzgalis jāuzliek uz injektora pēc katras injekcijas, lai pasargātu no gaismas.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesākti kārtridži

Uzglabāt ledusskapī (2 C – 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insulin Human Winthrop Comb 50 pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt kārtridžu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesākti kārtridži

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

3 ml suspensijas kārtridžā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar virzuli (brombutilgumija (1. tips)) un flancētu vāciņu (alumīnijs) ar aizbāzni (brombutila vai poliizoprēna lamināta un brombutila gumija (1. tips)).

Katrā kārtridžā ir 3 nerūsoša tērauda lodītes.

Pieejami iepakojumi ar 3, 4, 5, 6, 9 vai 10 kārtridžiem. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Insulīna pildspalvveida injektors

Insulin Human Winthrop Comb 50 kārtridžus lieto tikai kopā ar šiem pildspalvveida injektoriem: OptiPen, ClikSTAR, Autopen 24, Tactipen, AllStar vai JuniorSTAR (skatīt 4.4 apakšpunktu). Visi šie injektori var nebūt pieejami Jūsu valstī.

Injektors jālieto, kā to rekomendē šīs ierīces ražotājs pievienotajā lietošanas instrukcijā.

Rūpīgi jāseko ražotāja pildspalvveida injektora lietošanas instrukcijai, kā ievietot kārtridžu, pievienot injekciju adatu un veikt insulīna injicēšanu.

Ja insulīna pildspalvveida injektors ir bojāts vai nedarbojas pareizi (sakarā ar mehānisku defektu), tas jāizmet un jāņem jauns insulīna pildspalvveida injektors.

Pildspalvveida injektora neapmierinošas darbības gadījumā (skatīt pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju) šķīdumu no kārtridža var ņemt ar injekciju šļirci (kas piemērota insulīna koncentrācijai 100 SV/ml) un injicēt.

Kārtridži

Pirms ievietošanas pildspalvveida injektorā Insulin Human Winthrop Comb 50 1 līdz 2 stundas jāatrodas istabas temperatūrā, pēc tam jāatjauno suspensija un jāpārbauda kārtridža saturs. Vislabāk to veikt, šūpojot kārtridžu uz priekšu un atpakaļ (ne mazāk kā 10 reizes). Lai atvieglotu ātru un pilnīgu kārtridža satura sajaukšanu, katrā kārtridžā ir trīs sīkas metāla lodītes.

Vēlāk, kad kārtridžs ievietots pildspalvveida injektorā, insulīna suspensija jāatjauno pirms katras injekcijas. Vislabāk to veikt, šūpojot pildspalvveida injektoru uz priekšu un atpakaļ (ne mazāk kā 10 reizes).

Pēc suspensijas atjaunošanas šķidrumam jābūt pienainam un viendabīgam. Insulin Human Winthrop Comb 50 nedrīkst lietot, ja neizdodas panākt nepieciešamo konsistenci, piemēram, ja šķidrums joprojām ir dzidrs vai ja daļiņas salīp, veido pārslas vai pielīp kārtridža sienām vai apakšējai daļai. Šīs izmaiņas dažreiz rada apsarmojuša kārtridža iespaidu. Šādā gadījumā jāņem cits kārtridžs, kura saturs veido viendabīgu suspensiju. Cits kārtridžs jālieto arī tad, ja būtiski mainās nepieciešamība pēc insulīna.

Pirms injekcijas izdarīšanas no kārtridža jāizvada gaisa burbuļi (skatīt pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju). Tukšos kārtridžus uzpildīt nedrīkst.

Insulin Human Winthrop Comb 50 nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jāņem vērā, ka:

-insulīna protamīna kristāli skābā vidē šķīst;

-šķīstošā insulīna daļa izgulsnējas, ja pH ir aptuveni 4,5 - 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insulin Human Winthrop Comb 50 drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visām cilvēka insulīna zāļu formām, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar cita veida insulīnu skatīt 6.2 apakšpunktu.

Insulin Human Winthrop Comb 50 kārtridži nav paredzēti citu insulīna preparātu pievienošanai kārtridža saturam.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/06/368/092

EU/1/06/368/049

EU/1/06/368/050

EU/1/06/368/097

EU/1/06/368/102

EU/1/06/368/051

9. REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 17. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 17. janvāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http//www,ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insulin Human Winthrop Comb 50 SoloStar 100 SV/ml suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viena pildspalvveida pilnšļirce satur 3 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 300 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insulin Human Winthrop Comb 50 ir divfāzu izofāninsulīna suspensija, kas satur 50% izšķīduša insulīna un 50% kristāliskā protamīna insulīna.

Cilvēka insulīns iegūts ar DNS rekombinanto metodi, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāli) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insulin Human Winthrop Comb 50 injicē subkutāni, 20 līdz 30 minūtes pirms ēšanas.

Ar SoloStar var ievadīt insulīna devas no 1 līdz 80 vienībām ar 1 vienības soli. Viena pildspalvveida pilnšļirce satur daudzas devas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (≥65 gadus veci)

Gados vecākiem cilvēkiem progresējoša nieru darbības pavājināšanās var izraisīt pastāvīgu vajadzības pēc insulīna samazināšanos.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem sakarā ar kavētu insulīna vielmaiņu nepieciešamība pēc insulīna var būt mazāka.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nepieciešamība pēc insulīna var samazināties sakarā ar glikoneoģenēzes pavājināšanos un samazinātu insulīna vielmaiņu.

Lietošanas veids

Insulin Human Winthrop Comb 50 ievada subkutāni. Insulin Human Winthrop Comb 50 nekādos apstākļos nedrīkst injicēt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Pirms SoloStar lietošanas uzmanīgi jāizlasa norādījumi par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6 apakšpunktā.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insulin Human Winthrop Comb 50, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insulin Human Winthrop Comb 50 sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insulin Human Winthrop Comb 50

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst sekojoši pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs kontrole ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēku insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Pildspalvveida pilnšļirces lietošana

Pirms SoloStar lietošanas uzmanīgi jāizlasa norādījumi par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā. SoloStar jālieto kā norādīts šajā lietošanas instrukcijā (skatīt 6.6 apakšpunktu).

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insulin Human Winthrop zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no cilvēka insulīna un citu insulīnu kļūdainas lietošanas.

Insulin Human Winthrop kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insulin Human Winthrop kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Nav klīnisku datu no kontrolētiem klīniskiem pētījumiem par cilvēka insulīna ietekmi grūtniecības laikā. Insulīns šķērso placentāro barjeru, lai gan ne klīniski nozīmīgā daudzumā. Ierobežots datu daudzums par grūtniecēm (ziņots par mazāk nekā 300 grūtniecības iznākumiem), kas lietoja zāļu tirgū pieejamo cilvēka insulīnu, liecina, ka cilvēka insulīna lietošanai grūtniecības laikā nav drošības ierobežojumu. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insulin Human Winthrop Comb 50 drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati par dzīvniekiem saistībā ar cilvēka insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes auglību.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošības raksturojuma apkopojums

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk

( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmas grupa

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas),

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija,

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija,

 

 

 

diabētiska retinopātija,

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā,

ievadīšanas vietā

 

 

sāpes injekcijas vietā,

 

 

 

nieze injekcijas vietā,

 

 

 

apsārtums injekcijas

 

 

 

vietā,

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši, ja tās recidivē, var radīt neiroloģiska rakstura bojājumu. Ilgstoši vai smagi hipoglikēmijas gadījumi var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas pazīmes un simptomus ievada adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāks un ātrāks ir glikozes koncentrācijas asinīs kritums, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Cukura diabēta gadījumā lietojamas zāles, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas un ātras darbības preparātu kombinācija, ATĶ kods: A10AD01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insulin Human Winthrop Comb 50 (divfāzu izofāninsulīna suspensija ar 50% izšķīduša insulīna) ir insulīna preparāts ar ātru iedarbību un vidēji ilgu darbību. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 minūšu laikā. Maksimālā iedarbības fāze ir laikā 1,5 līdz 4 stundas pēc injekcijas. Darbība ilgst 12 līdz 16 stundas.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2 Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6 apakšpunktā minētās).

Insulin Human Winthrop Comb 50 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur reducējošas vielas, piemēram, tiolus un sulfītus.

Dažādu insulīna veidu sajaukšana

Insulin Human Winthrop Comb 50 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar jebkuru citu insulīnu vai insulīna analogiem.

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu etilspirts vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Pildspalvveida pilnšļirces uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Iesāktas vai rezervei paņemtas pildspalvveida pilnšļirces uzglabāšanas maksimālais ilgums ir 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.