Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Insuman (insulin human) – Zāļu apraksts - A10ABCD01

Updated on site: 08-Oct-2017

Zāļu nosaukumsInsuman
ATĶ kodsA10ABCD01
Vielainsulin human
RažotājsSanofi-aventis Deutschland GmbH

Raksts satur

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Insuman Rapid 100 SV/ml šķīdums injekcijām flakonā

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens flakons satur 5 ml šķīduma injekcijām, kas atbilst 500 SV insulīna, vai 10 ml šķīduma injekcijām, kas atbilst 1000 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insuman Rapid ir neitrāls insulīna šķīdums (regulārais insulīns).

Cilvēka insulīns iegūts ar rekombinantās DNS tehnoloģijas palīdzību, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām flakonā.

Dzidrs, bezkrāsains šķīdums .

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija. Insuman Rapid ir piemērots arī hiperglikēmiskas komas un ketoacidozes terapijai, kā arī stāvokļa stabilizācijai pacientiem ar cukura diabētu pre-, intra- un postoperatīvā periodā.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insuman Rapid injicē subkutāni, 15 līdz

20 minūtes pirms ēšanas.

Ārstējot smagu hiperglikēmiju vai, jo īpaši, ketoacidozi, insulīns ir kompleksas terapijas, kas ietver pasākumus pacienta pasargāšanai no iespējamiem smagiem sarežģījumiem, kas saistīti ar relatīvi ātru glikozes koncentrācijas samazināšanos asinīs, sastāvdaļa. Terapijas laikā pacienta stāvoklis (vielmaiņas stāvoklis, skābju – bāzu un elektrolītu līmenis, dzīvībai svarīgie parametri u.c.) rūpīgi jākontrolē intensīvās terapijas nodaļā vai līdzīgos apstākļos.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja:

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem progresējoša nieru darbības pasliktināšanās var izraisīt pastāvīgu nepieciešamību pēc insulīna devas samazināšanas.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātas glikoneoģenēzes un kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Lietošanas veids

Insuman Rapid nedrīkst lietot ārējos vai implantētos insulīna sūkņos, kā arī peristaltiskos sūkņos ar silikona caurulēm.

Jālieto tikai šai insulīna koncentrācijai (100 SV/ml) paredzētās injekciju šļirces. Injekciju šļirces nedrīkst saturēt citas zāļu vielas vai to atliekas (piemēram, heparīna pēdas).

Insuman Rapid ievada subkutāni.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Insuman Rapid var ievadīt arī intravenozi. Intravenoza insulīna terapija parasti jāveic intensīvās terapijas apstākļos vai apstākļos, kas nodrošina kontroles un ārstēšanas iespēju (skatīt „Dienas devas un ievadīšanas režīms”).

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insuman Rapid, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insuman Rapid sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēli, injekcijas tehnikas piemērotību un pārējos ar preparāta efektivitāti saistītos faktorus.

Pāreja uz Insuman Rapid

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības

u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

-iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

-ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

-iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst sekojoši pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs kontrole ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insuman zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā.

Insuman kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insuman kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par cilvēka insulīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Placentāro barjeru insulīns nešķērso. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insuman Rapid var lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati no pētījumiem ar dzīvniekiem par cilvēka insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes fertilitāti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi, vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Apkopojums par lietošanas drošumu

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk

( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (</10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmu grupas

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas);

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija;

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija;

 

 

 

diabētiska retinopātija;

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā; sāpes injekcijas

ievadīšanas vietā

 

 

vietā; nieze injekcijas

 

 

 

vietā; apsārtums

 

 

 

injekcijas vietā;

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši atkārtotas, var radīt neiroloģisku bojājumu. Ilgstošas vai smagas hipoglikēmijas var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas simptomus ievada adrenerģiskas kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāka un ātrāka ir glikozes līmeņa asinīs samazināšanās, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri/subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, var būt nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles cukura diabēta ārstēšanai, insulīns un tā analogi injekcijām, ātras iedarbības, ATĶ kods: A10AB01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insuman Rapid ir ātras iedarbības un īslaicīgas darbības insulīna preparāts. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 minūšu laikā. Maksimālā darbības fāze ir 1 līdz 4 stundas pēc injekcijas. Darbība ilgst 7 līdz 9 stundas.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Vietējas panesamības pētījumi pēc subkutānas un intramuskulāras injekcijas trušiem nozīmīgus datus nesniedz. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Metakrezols,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

Insuman Rapid nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur vielas ar reducējošu darbību, piemēram, tiolus un sulfītus.

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Rapid nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna veidiem, kas paredzēti lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insuman Rapid nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai ar insulīna analogiem.

Insulīna veidus ar atšķirīgu koncentrāciju (piemēram 100 SV/ml un 40 SV/ml) sajaukt (lietot maisījumā) nedrīkst.

Jārūpējas, lai insulīna šķīdumā nenonāktu alkohols vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Flakona uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Zāles drīkst uzglabāt maksimāli 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Ieteicams lietošanas sākšanas datumu atzīmēt uz etiķetes.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neatvērti flakoni

Uzglabāt ledusskapī (2 C - 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insuman Rapid pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabājiet flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Atvērti flakoni

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

5 ml šķīduma flakonā un 10 ml šķīduma flakonā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar flancētu vāciņu (alumīnijs), aizbāzni (hlorbutila gumija (1. tips)) un noraujamu aizsargvāciņu (polipropilēns). Pieejami iepakojumi pa 1 un 5 flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Pirms pirmās insulīna ņemšanas no flakona jānoņem plastmasas aizsargvāciņš.

Flakonu stipri nekratīt sakarā ar iespējamu putu veidošanos. Putas var traucēt pareizi noteikt paņemto zāļu devu.

Atļauts lietot tikai dzidru, bezkrāsainu Insuman Rapid šķīdumu, kurā nav saredzamu cietu daļiņu un ja tā konsistence ir līdzīga ūdens konsistencei.

Insuman Rapid nedrīkst lietot ārējos vai implantētos insulīna sūkņos, kā arī peristaltiskos sūkņos ar silikona caurulēm.

Jāņem vērā, ka neitrāls regulārais insulīns izgulsnējas, ja pH ir apmēram 4,5 – 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Rapid drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visiem cilvēka insulīna veidiem, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar citiem insulīna veidiem skatīt 6.2. apakšpunktu.

Ja vienā injekciju šļircē jāpaņem divi dažādi insulīna veidi, ieteicams insulīnu, kura iedarbība ir īsāka, no flakona paņemt vispirms, lai nepieļautu flakona ar ilgstošākas darbības insulīnu piesārņošanu. Maisījumu ieteicams injicēt nekavējoties.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D – 65926 Frankfurt am Main, Vācija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/97/030/028

EU/1/97/030/029

EU/1/97/030/196

EU/1/97/030/197

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1997. 21. februāris

Pārreģistrācijas datums: 2007. 21. februāris

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http//www,ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insuman Rapid 40 SV/ml šķīdums injekcijām flakonā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 40 SV (atbilst 1,4 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens flakons satur 10 ml šķīduma injekcijām, kas atbilst 400 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insuman Rapid ir neitrāls insulīna šķīdums (regulārais insulīns).

Cilvēka insulīns iegūts ar rekombinantās DNS tehnoloģijas palīdzību, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām flakonā.

Dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija. Insuman Rapid piemērots hiperglikēmiskas komas un ketoacidozes terapijai, kā arī stāvokļa stabilizācijai pacientiem ar cukura diabētu pre-, intra- un postoperatīvā periodā.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāli) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insuman Rapid injicē subkutāni, 15 līdz

20 minūtes pirms ēšanas.

Ārstējot smagu hiperglikēmiju vai, jo īpaši, ketoacidozi, insulīns ir kompleksas terapijas, kas ietver pasākumus pacienta pasargāšanai no iespējamiem smagiem sarežģījumiem, kas saistīti ar relatīvi ātru glikozes koncentrācijas samazināšanos asinīs, sastāvdaļa. Terapijas laikā pacienta stāvoklis (vielmaiņas stāvoklis, skābju-bāzu un elektrolītu līmenis, dzīvībai svarīgie parametri u.c.) rūpīgi jākontrolē intensīvās terapijas nodaļā vai līdzīgos apstākļos.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem progresējoša nieru darbības pasliktināšanās var izraisīt pastāvīgu nepieciešamību pēc insulīna devas samazināšanas.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātas glikoneoģenēzes un kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Lietošanas veids

Insuman Rapid nedrīkst lietot ārējos vai implantētos insulīna sūkņos, kā arī peristaltiskos sūkņos ar silikona caurulēm.

Jālieto tikai šai insulīna koncentrācijai (40 SV/ml) paredzētās injekciju šļirces. Injekciju šļirces nedrīkst saturēt citas zāļu vielas vai to atliekas (piemēram, heparīna pēdas).

Insuman Rapid ievada subkutāni.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Insuman Rapid var ievadīt arī intravenozi. Intravenoza insulīna terapija parasti jāveic intensīvās terapijas apstākļos vai apstākļos, kas nodrošina kontroles un ārstēšanas iespēju (skatīt ”Dienas devas un ievadīšanas režīms”).

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insuman Rapid, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģiskiem preparātiem.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insuman Rapid sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insuman Rapid

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

-iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

-ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

-iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientiem jāzina apstākļi, kādos pavājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs kontrole ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēku insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir šādi:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insuman zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā.

Insuman kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insuman kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par cilvēka insulīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Placentāro barjeru insulīns nešķērso. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekmē uz zīdaini. Insuman Rapid drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati no pētījumiem ar dzīvniekiem par insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes fertilitāti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi, vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Apkopojums par lietošanas drošumu

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk

( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmu grupas

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas);

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija;

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija;

 

 

 

diabētiska retinopātija;

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā; sāpes injekcijas

ievadīšanas vietā

 

 

vietā; nieze injekcijas

 

 

 

vietā; apsārtums

 

 

 

injekcijas vietā;

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši atkārtotas, var radīt neiroloģisku bojājumu. Ilgstošas vai smagas hipoglikēmijas var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas simptomus ievada adrenerģiskas kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāka un ātrāka ir glikozes līmeņa asinīs samazināšanās, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai draudīgu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, var būt nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles cukura diabēta ārstēšanai, insulīns un tā analogi injekcijām, ātras iedarbības, ATĶ kods: A10AB01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insuman Rapid ir ātras iedarbības un īslaicīgas darbības insulīna preparāts. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 minūšu laikā. Maksimālā darbības fāze ir 1 līdz 4 stundas pēc injekcijas. Darbība ilgst 7 līdz 9 stundas.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Vietējas panesamības pētījumi pēc subkutānas un intramuskulāras injekcijas trušiem nozīmīgus datus nesniedz. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Metakrezols,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

Insuman Rapid nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur vielas ar reducējošu darbību, piemēram, tiolus un sulfītus.

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Rapid nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna veidiem, kas paredzēti lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insuman Rapid nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai ar insulīna analogiem.

Insulīna veidus ar atšķirīgu koncentrāciju (piemēram 100 SV/ml un 40 SV/ml) sajaukt (lietot maisījumā) nedrīkst.

Jārūpējas, lai insulīna šķīdumā nenonāktu alkohols vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Flakona uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Zāles drīkst uzglabāt maksimāli 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Ieteicams lietošanas sākšanas datumu atzīmēt uz etiķetes.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neatvērti flakoni

Uzglabāt ledusskapī (2 C – 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insuman Rapid pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabājiet flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu to no gaismas.

Atvērti flakoni

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

10 ml šķīduma flakonā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar flancētu vāciņu (alumīnijs), aizbāzni (hlorbutila gumija (1. tips)) un noraujamu aizsargvāciņu (polipropilēns).

Pieejami iepakojumi pa 1 un 5 flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Pirms pirmās insulīna ņemšanas no flakona jānoņem plastmasas aizsargvāciņš.

Flakonu stipri nekratīt sakarā ar iespējamu putu veidošanos. Putas var traucēt pareizi noteikt paņemto zāļu devu.

Atļauts lietot tikai dzidru, bezkrāsainu Insuman Rapid šķīdumu, kurā nav saredzamu cietu daļiņu un ja tā konsistence ir līdzīga ūdens konsistencei.

Insuman Rapid nedrīkst lietot ārējos vai implantētos insulīna sūkņos, kā arī peristaltiskos sūkņos ar silikona caurulēm.

Jāņem vērā, ka neitrāls regulārais insulīns izgulsnējas, ja pH ir apmēram 4,5 – 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Rapid drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visiem cilvēka insulīna veidiem, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar citiem insulīna veidiem skatīt 6.2. apakšpunktu..

Ja vienā injekciju šļircē jāpaņem divi dažādi insulīna veidi, ieteicams insulīnu, kura iedarbība ir īsāka, no flakona paņemt vispirms, lai nepieļautu flakona ar ilgstošākas darbības insulīnu piesārņošanu. Maisījumu ieteicams injicēt nekavējoties.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/97/030/031

EU/1/97/030/032

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1997. 21. februāris

Pārreģistrācijas datums: 2007. 21. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http//www.ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insuman Rapid 100 SV/ml šķīdums injekcijām kārtridžā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens kārtridžs satur 3 ml šķīduma injekcijām, kas atbilst 300 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insuman Rapid ir neitrāls insulīna šķīdums (regulārais insulīns)

Cilvēka insulīns iegūts ar rekombinantās DNS tehnoloģijas palīdzību, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām kārtridžā.

Dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija. Insuman Rapid ir piemērots arī hiperglikēmiskas komas un ketoacidozes terapijai, kā arī stāvokļa stabilizācijai pacientiem ar cukura diabētu pre-, intra- un postoperatīvā periodā.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insuman Rapid injicē subkutāni, 15 līdz

20 minūtes pirms ēšanas.

Ārstējot smagu hiperglikēmiju vai, jo īpaši, ketoacidozi, insulīns ir kompleksas terapijas, kas ietver pasākumus pacienta pasargāšanai no iespējamiem smagiem sarežģījumiem, kas saistīti ar relatīvi ātru glikozes koncentrācijas samazināšanos asinīs, sastāvdaļa. Terapijas laikā pacienta stāvoklis (vielmaiņas stāvoklis, skābju – bāzu un elektrolītu līmenis, dzīvībai svarīgie parametri u.c.) rūpīgi jākontrolē intensīvās terapijas nodaļā vai līdzīgos apstākļos.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem progresējoša nieru darbības pasliktināšanās var izraisīt pastāvīgu nepieciešamību pēc insulīna devas samazināšanas.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātas glikoneoģenēzes un kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Lietošanas veids

Insuman Rapid nedrīkst lietot ārējos vai implantētos insulīna sūkņos, kā arī peristaltiskos sūkņos ar silikona caurulēm.

Insuman Rapid ievada subkutāni.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Insuman Rapid var ievadīt arī intravenozi. Intravenoza insulīna terapija parasti jāveic intensīvās terapijas apstākļos vai apstākļos, kas nodrošina kontroles un ārstēšanas iespēju (skatīt “Dienas devas un ievadīšanas režīms”).

Turpmākus lietošanas norādījumus skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insuman Rapid, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insuman Rapid sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insuman Rapid

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas.

Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

-iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

-ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

-iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst sekojoši pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs regulācija ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna.

Pacientiem ar 1. tipa diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Ar Insuman Rapid kārtridžiem lietojamie pildspalvveida injektori

Insuman Rapid kārtridži jālieto tikai ar šādiem pildspalvveida injektoriem:

-Junior STAR, kas ļauj ievadīt Insuman Rapid ar 0,5 vienību devas palielinājumu;

-OptiPen, ClikSTAR, Tactipen, Autopen 24 un AllStar, kas visi ļauj ievadīt Insuman Rapid ar 1 vienības devas palielinājumu.

Šos kārtridžus nedrīkst lietot ar citu atkārtotas lietošanas injektoru, jo devu precizitāte noteikta tikai ar minētajiem injektoriem.

Visi šie pildspalvveida injektori var nebūt pieejami Jūsu valstī.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insuman zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā.

Insuman kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insuman kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par cilvēka insulīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Placentāro barjeru insulīns nešķērso. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūtiNav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insuman Rapid drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati no pētījumiem ar dzīvniekiem par insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes fertilitāti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi, vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Apkopojums par lietošanas drošumu

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk

( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmu grupas

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas);

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija;

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija;

 

 

 

diabētiska retinopātija;

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā; sāpes injekcijas

ievadīšanas vietā

 

 

vietā; nieze injekcijas

 

 

 

vietā; apsārtums

 

 

 

injekcijas vietā;

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši atkārtotas, var radīt neiroloģisku bojājumu. Ilgstošas vai smagas hipoglikēmijas var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas simptomus ievada adrenerģiskas kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāka un ātrāka ir glikozes līmeņa asinīs samazināšanās, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, var būt nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles cukura diabēta ārstēšanai, insulīns un tā analogi injekcijām, ātras iedarbības, ATĶ kods: A10AB01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insuman Rapid ir ātras iedarbības un īslaicīgas darbības insulīna preparāts. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 minūšu laikā. Maksimālā darbības fāze ir 1 līdz 4 stundas pēc injekcijas. Darbība ilgst 7 līdz 9 stundas.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Vietējas panesamības pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem nozīmīgus datus nesniedz. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Metakrezols,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

Insuman Rapid nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur vielas ar reducējošu darbību, piemēram, tiolus un sulfītus.

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Rapid nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna veidiem, kas paredzēti lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insuman Rapid nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai ar insulīna analogiem.

Jārūpējas, lai insulīna šķīdumā nenonāktu alkohols vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Kārtridža uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Iesākta (ievietota pildspalvveida injektorā) vai rezervei paņemta kārtridža uzglabāšanas maksimālais ilgums ir 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Pildspalvveida injektoru ar kārtridžu nedrīkst uzglabāt ledusskapī.

Pildspalvveida injektora uzgalis jāuzliek uz injektora pēc katras injekcijas, lai pasargātu no gaismas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesākti kārtridži

Uzglabāt ledusskapī (2 C - 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insuman Rapid pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt kārtridžu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesākti kārtridži

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

3 ml šķīduma kārtridžā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar virzuli (brombutila gumija (1. tips)) un flancētu vāciņu (alumīnijs) ar aizbāzni (brombutila vai poliizoprēna lamināta un brombutila gumija (1. tips)).

Pieejami iepakojumi pa 3, 4, 5, 6, 9 vai 10 kārtridžiem. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Insulīna pildspalvveida injektors

Insuman Rapid kārtridžus lieto tikai kopā ar šiem pildspalvveida injektoriem: OptiPen, ClikSTAR, Autopen 24, Tactipen, AllStar vai JuniorSTAR (skatīt 4.4. apakšpunktu). Visi šie pildspalvveida injektori var nebūt pieejami Jūsu valstī.

Pildspalvveida injektors jālieto, kā to rekomendē šīs ierīces ražotājs pievienotajā lietošanas instrukcijā.

Rūpīgi jāseko ražotāja pildspalvveida injektora lietošanas instrukcijai, kā ievietot kārtridžu, pievienot injekcijas adatu un veikt insulīna injicēšanu.

Ja insulīna pildspalvveida injektors ir bojāts vai nedarbojas pareizi (sakarā ar mehānisku defektu), tas jāizmet un jāņem jauns insulīna pildspalvveida injektors.

Pildspalvveida injektora neapmierinošas darbības gadījumā (skatīt pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju) šķīdumu no kārtridža var ņemt ar injekcijas šļirci (kas piemērota insulīna koncentrācijai 100 SV/ml) un injicēt.

Kārtridži

Pirms ievietošanas pildspalvveida injektorā Insuman Rapid 1 līdz 2 stundas jātur istabas temperatūrā. Pirms lietošanas pārbaudiet kārtridžu. Atļauts lietot tikai dzidru, bezkrāsainu Insuman Rapid šķīdumu, kurā nav saredzamu cietu daļiņu un kura konsistence ir līdzīga ūdens konsistencei.

Pirms injekcijas izdarīšanas no kārtridža jāizvada gaisa burbuļi (skatīt pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju). Tukšos kārtridžus uzpildīt nedrīkst.

Insuman Rapid nedrīkst lietot ārējos vai implantētos insulīna sūkņos, kā arī peristaltiskos sūkņos ar silikona caurulēm.

Jāņem vērā, ka neitrāls regulārais insulīns izgulsnējas, ja pH ir apmēram 4,5 – 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Rapid drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visiem cilvēka insulīna veidiem, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar citiem insulīna veidiem skatīt 6.2. apakšpunktu.

Insuman Rapid kārtridži nav paredzēti nekāda cita veida insulīna pievienošanai kārtridžā.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D – 65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/97/030/030

EU/1/97/030/055

EU/1/97/030/056

EU/1/97/030/085

EU/1/97/030/090

EU/1/97/030/095

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1997. 21. februāris

Pārreģistrācijas datums: 2007. 21. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insuman Rapid 100 SV/ml šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viena pildspalvveida pilnšļirce satur 3 ml šķīduma injekcijām, kas atbilst 300 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insuman Rapid ir neitrāls insulīna šķīdums (regulārais insulīns).

Cilvēka insulīns iegūts ar rekombinantās DNS tehnoloģijas palīdzību, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē. OptiSet.

Dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insuman Rapid injicē subkutāni, 15 līdz

20 minūtes pirms ēšanas.

Ar OptiSet viena reizē var ievadīt pieaugošas insulīna devas no 2 SV līdz pat maksimālajai 40 SV devai.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem progresējoša nieru darbības pasliktināšanās var izraisīt pastāvīgu nepieciešamību pēc insulīna devas samazināšanas.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātas glikoneoģenēzes un kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Lietošanas veids

Insuman Rapid ievada subkutāni.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas - rotācijas kārtībā.

Pirms OptiSet lietošanas uzmanīgi jāizlasa norādījumi par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insuman Rapid, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insuman Rapid sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insuman Rapid

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

-iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

-ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

-iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst šādi pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs regulācija ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir šādi:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Pildspalvveida pilnšļirces lietošana

Pirms OptiSet lietošanas uzmanīgi jāizlasa norādījumi par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā. OptiSet jālieto, kā norādīts šajā lietošanas instrukcijā (skatīt 6.6. apakšpunktu).

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insuman zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā.

Insuman kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insuman kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibakteriālie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētikie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatotropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par cilvēka insulīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Placentāro barjeru insulīns nešķērso. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insuman Rapid drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati no pētījumiem ar dzīvniekiem par insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes fertilitāti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automašīnu vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai nav hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi, vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Apkopojums par lietošanas drošumu

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk ( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmu grupas

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas);

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija;

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija;

 

 

 

diabētiska retinopātija;

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā; sāpes injekcijas

ievadīšanas vietā

 

 

vietā; nieze injekcijas

 

 

 

vietā; apsārtums

 

 

 

injekcijas vietā;

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši atkārtotas, var radīt neiroloģisku bojājumu. Ilgstošas vai smagas hipoglikēmijas var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas simptomus ievada adrenerģiskas kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāka un ātrāka ir glikozes līmeņa asinīs samazināšanās, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, var būt nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles cukura diabēta ārstēšanai, insulīns un tā analogi injekcijām, ātras iedarbības, ATĶ kods: A10AB01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus,

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi,

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi,

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi,

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insuman Rapid ir ātras iedarbības un īslaicīgas darbības insulīna preparāts. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 minūšu laikā. Maksimālā darbības fāze ir laikā starp 1. un 4. stundu pēc injekcijas. Darbība ilgst 7 līdz 9 stundas.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Vietējas panesības pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem nozīmīgus datus nesniedz. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Metakrezols,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

Insuman Rapid nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur vielas ar reducējošu darbību, piemēram, tiolus un sulfītus.

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Rapid nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar jebkādu citu insulīnu vai ar insulīna analogiem.

Jārūpējas, lai insulīna šķīdumā nenonāktu alkohols vai citi dezinfekcijas līdzekļiem.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Pildspalvveida pilnšļirces uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Iesāktas vai rezervei paņemtas pildspalvveida pilnšļirces uzglabāšanas maksimālais ilgums ir 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Iesāktas pildspalvveida pilnšļirces nedrīkst uzglabāt ledusskapī.

Pildspalvveida pilnšļirces uzgalis jāuzliek uz pilnšļirces pēc katras injekcijas, lai pasargātu no gaismas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesāktas pildspalvveida pilnšļirces Uzglabāt ledusskapī (2°C - 8°C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insuman Rapid pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt pildspalvveida pilnšļirci ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesāktas pildspalvveida pilnšļirces

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

3 ml šķīduma kārtridžā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar virzuli (brombutila gumija (1. tips)) un flancētu vāciņu (alumīnijs) ar aizbāzni (brombutila vai poliizoprēna lamināta un brombutila gumija (1. tips)).

Kārtridži ir ievietoti vienreiz lietojamā pildspalvveida injektorā. Injekciju adatas iepakojumā nav.

Pieejams iepakojums ar 3, 4, 5, 6, 9 vai 10 pildspalvveida pilnšļircēm. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Atļauts lietot tikai dzidru, bezkrāsainu Insuman Rapid šķīdumu, kurā nav saredzamu cietu daļiņu un kura konsistence ir līdzīga ūdens konsistencei.

Iztukšotas pildspalvveida pilnšļirces nekādos apstākļos nedrīkst lietot atkārtoti, tās piemērotā veidā jāiznīcina.

Lai novērstu iespējamo slimības pārnešanu, pildspalvveida pilnšļirci drīkst lietot tikai viens pacients.

Jāņem vērā, ka neitrāls regulārais insulīns izgulsnējas, ja pH ir apmēram 4,5 – 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Pildspalvveida pilnšļirces lietošana

Pacientam jāiesaka pirms OptiSet lietošanas uzmanīgi izlasīt norādījumus par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā.

Injektora uzgalis

Injektora adata (nav iepakojumā)

 

Injektora korpuss

 

 

 

Insulīna

 

 

Aizsarguzmava

Insulīna

Melnais

Devas bulta

 

 

rezervuārs

virzulis

nosaukums

 

 

 

 

 

un krāsa

 

Ārējais

Iekšējais

Adata

 

Krāsu josla

Atlikušā insulīna

Devu

Injicēš

adatas

adatas

Gumijas

 

 

skala

uzgalis

uzgalis

 

uzmava

 

selektors

anas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

poga

Pildspalvveida pilnšļirces shēma

Svarīga informācija par OptiSet lietošanu:

Pirms katras lietošanas reizes vienmēr jāpiestiprina jauna adata. Jālieto tikai lietošanai ar OptiSet paredzētas adatas.

Vienmēr jāveic drošības pārbaude pirms katras injekcijas.

Ja tiek lietots jauns OptiSet, sākotnējo drošības pārbaudi jāveic ar 8 vienībām, kā nosaka ražotājs.

Devas selektoru drīkst griezt tikai vienā virzienā.

Nekādā gadījumā nedrīkst griezt devas selektoru (mainīt devu) pēc tam, kad ir izvilkta injekcijas

poga.

Šī pildspalvveida pilnšļirce paredzēta lietošanai tikai konkrētam pacientam. To nedrīkst dot nevienam citam.

Ja injekciju veic cita persona, tai jāievēro īpaša piesardzība, lai izvairītos no nejaušas

savainošanās ar adatu un infekcijas pārnešanas.

Nekad nedrīkst lietot bojātu OptiSet vai, ja pacients nav pārliecināts, ka tas darbojas pareizi.

Pacientam vienmēr jābūt rezerves OptiSet gadījumam, ja OptiSet pazūd vai sabojājas.

Norādījumi par uzglabāšanu

Lūdzu meklējiet norādījumus par OptiSet uzglabāšanu šā ZA 6.4. apakšpunktā.

Ja OptiSet tiek uzglabāts vēsā vietā, to jāizņem 1 – 2 stundas pirms injicēšanas, lai tas sasiltu. Auksta insulīna injekcija ir sāpīgāka.

Izlietotu OptiSet jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Apkope

OptiSet jāsargā no putekļiem un netīrumiem.

OptiSet ārpusi var notīrīt, noslaukot to ar mitru drānu.

Pildspalvveida pilnšļirci nedrīkst mērcēt, mazgāt un eļļot, jo tā var to sabojāt.

OptiSet ir izveidots tā, lai ar to darbotos precīzi un droši. Ar to jādarbojas uzmanīgi. Pacientam jāizvairās no situācijām, kad OptiSet var sabojāt. Ja pacients domā, ka OptiSet varētu būt bojāts, viņam jālieto cita pilnšļirce.

1.solis. Pārbaudiet insulīnu

Kad noņemts pildspalvveida pilnšļirces uzgalis, jāpārbauda etiķete uz pildspalvveida injektora un insulīna rezervuāra, lai pārliecinātos, ka tajā ir pareizais insulīns.

Jāpārbauda arī insulīna izskats – insulīna šķīdumam jābūt dzidram, bezkrāsainam, nedrīkst būt redzamas cietas daļiņas un konsistencei jābūt līdzīgai ūdenim.

Nelietojiet OptiSet, ja insulīns ir duļķains, krāsains vai satur daļiņas.

2.solis. Piestipriniet adatu

Adata uzmanīgi un taisni jāpiestiprina pie pildspalvveida pilnšļirces.

3.solis.

Veiciet drošības pārbaudi

Pirms injekcijas jāveic drošības pārbaude.

Jaunam un vēl nelietotam OptiSet 8 vienību devu jau ir iestatījis ražotājs pirmās drošības pārbaudes veikšanai.

Iesāktam OptiSet jāizvēlas 2 vienību deva, pagriežot devas selektoru uz priekšu līdz devas bulta ir iepretim 2. Devas selektoru drīkst griezt tikai vienā virzienā.

Injekcijas poga jāizvelk pilnībā, lai deva uzpildītos. Devas selektoru nekad nedrīkst griezt pēc injekcijas pogas izvilkšanas.

Jānoņem adatas ārējais un iekšējais uzgalis. Ārējais uzgalis jāsaglabā, lai noņemtu izlietoto adatu.

Turot pildspalvveida pilnšļirci ar adatu uz augšu, viegli jāpiesit insulīna rezervuāram ar pirkstu, lai gaisa pūslīši, ja tādi ir, paceltos augšup pie adatas.

Tad injekcijas poga jānospiež līdz galam.

Ja no adatas gala tiek izspiests insulīns, pildspalvveida pilnšļirce un adata darbojas pareizi.

Ja adatas galā neparādās insulīns, vēl divas reizes jāatkārto 3. solī norādītās darbības, līdz adatas galā parādās insulīns. Ja insulīns joprojām neparādās, nomainiet adatu, jo tā var būt aizsprostota, un mēģiniet atkal. Ja insulīns neparādās arī pēc adatas nomaiņas, OptiSet var būt bojāts. Šo OptiSet nedrīkst lietot.

4.solis. Iestatiet devu

Devu var iestatīt pa 2 vienībām – sākot no 2 vienībām līdz pat 40 vienībām. Ja nepieciešama par 40 vienībām lielāka deva, tā jāievada divās vai vairākās injekcijās.

Pacientam vienmēr jāpārliecinās, vai devai pietiek insulīna.

Insulīna atlikuma skala uz caurspīdīgā insulīna rezervuāra rāda, cik apmēram insulīna atlicis OptiSet. Šo skalu nedrīkst lietot, lai iestatītu insulīna devu.

Ja melnais virzulis atrodas krāsu joslas sākumā, pieejamas apmēram 40 vienības insulīna. Ja melnais virzulis ir krāsu joslas beigās, pieejamas apmēram 20 vienības insulīna.

Devas selektoru var griezt uz priekšu, līdz bulta, kas norāda devu, ir iepretim nepieciešamajai devai.

5.solis. Ielādējiet devu

Lai ielādētu pildspalvveida pilnšļirci, injekcijas poga jāizvelk, cik tālu tā padodas.

Pacientam jāpārliecinās, vai iestatītā deva ir pilnīgi ielādēta. Injekciju pogu var izvilkt tik tālu, cik daudz insulīna palicis rezervuārā.

Injekciju poga ļauj pārbaudīt konkrētās ielādētās devas lielumu. Pārbaudes laikā injekciju poga jātur atvilkta. Pēdējā uz injekciju pogas redzamā treknā līnija rāda ielādētā insulīna daudzumu. Turot injekcijas pogu atvilktu, var redzēt tikai šīs treknās līnijas augšējo daļu.

6.solis. Injicējiet devu

Veselības aprūpes darbiniekam jāpaskaidro pacientam injicēšanas tehnika.

Adata jāiedur ādā.

Injekcijas poga jānospiež līdz galam. Var dzirdēt klikšķus, kas beigsies, kad injekciju poga tiks pilnīgi nospiesta. Injekcijas poga jātur nospiesta 10 sekundes un tikai tad jāizvelk adata no ādas. Tas norādīs, ka ir injicēta pilna insulīna deva.

7. solis. Noņemiet un izmetiet adatu

Adata ir jānoņem pēc katras injekcijas un jāizmet. Tas palīdz novērst bakteriālu piesārņošanos un/vai inficēšanos, kā arī gaisa iekļūšanu insulīna rezervuārā un insulīna noplūdi, kas var būt par iemeslu nepareizas devas ievadīšanai. Adatas nedrīkst izmantot atkārtoti.

Uz pildspalvveida pilnšļirces jāuzliek uzgalis.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/97/030/065

EU/1/97/030/066

EU/1/97/030/067

EU/1/97/030/068

EU/1/97/030/100

EU/1/97/030/105

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1997. 21. februāris

Pārreģistrācijas datums: 2007. 21. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insuman Rapid 100 SV/ml šķīdums injekcijām kārtridžā lietošanai ar OptiClik.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens kārtridžs satur 3 ml šķīduma injekcijām, kas atbilst 300 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insuman Rapid ir neitrāls insulīna šķīdums (regulārais insulīns).

Cilvēka insulīns iegūts ar rekombinantās DNS tehnoloģijas palīdzību, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām kārtridžā lietošanai ar OptiClik.

Dzidrs, bezkrāsains šķīdums .

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija. Insuman Rapid ir piemērots arī hiperglikēmiskas komas un ketoacidozes terapijai, kā arī stāvokļa stabilizācijai pacientiem ar cukura diabētu pre-, intra- un postoperatīvā periodā.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insuman Rapid injicē subkutāni, 15 līdz

20 minūtes pirms ēšanas.

Ārstējot smagu hiperglikēmiju vai, jo īpaši, ketoacidozi, insulīns ir kompleksas terapijas, kas ietver pasākumus pacienta pasargāšanai no iespējamiem smagiem sarežģījumiem, kas saistīti ar relatīvi ātru glikozes koncentrācijas samazināšanos asinīs, sastāvdaļa. Terapijas laikā pacienta stāvoklis (vielmaiņas stāvoklis, skābju – bāzu un elektrolītu līmenis, dzīvībai svarīgie parametri u.c.) rūpīgi jākontrolē intensīvās terapijas nodaļā vai līdzīgos apstākļos.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem progresējoša nieru darbības pasliktināšanās var izraisīt pastāvīgu nepieciešamību pēc insulīna devas samazināšanas.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātas glikoneoģenēzes un kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Lietošanas veids

Insuman Rapid nedrīkst lietot ārējos vai implantētos insulīna sūkņos, kā arī peristaltiskos sūkņos ar silikona caurulēm.

Insuman Rapid kārtridži lietošanai ar OptiClik izstrādāti lietošanai tikai ar OptiClik injektoriem.

Insuman Rapid ievada subkutāni.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Insuman Rapid var ievadīt arī intravenozi. Intravenoza insulīna terapija parasti jāveic intensīvās terapijas apstākļos vai apstākļos, kas nodrošina kontroles un ārstēšanas iespēju (skatīt “Dienas devas un ievadīšanas režīms”).

Turpmākus lietošanas norādījumus skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insuman Rapid, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insuman Rapid sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insuman Rapid

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

-iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

-ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

-iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst sekojoši pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs regulācija ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insuman zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā.

Insuman kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insuman kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par cilvēka insulīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Placentāro barjeru insulīns nešķērso. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insuman Rapid drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati no pētījumiem ar dzīvniekiem par insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes fertilitāti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi, vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Apkopojums par lietošanas drošumu

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk

( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

 

Retāk

Nav zināmi

sistēmu grupas

 

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

 

reakcijas);

 

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

 

Hipoglikēmija;

traucējumi

 

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

 

Proliferatīva

 

 

 

 

retinopātija;

 

 

 

 

diabētiska retinopātija;

 

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

 

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

 

vietā

vietā; sāpes injekcijas

ievadīšanas vietā

 

 

 

vietā; nieze injekcijas

 

 

 

 

vietā; apsārtums

 

 

 

 

injekcijas vietā;

 

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

 

vietā

 

 

 

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši atkārtotas, var radīt neiroloģisku bojājumu. Ilgstošas vai smagas hipoglikēmijas var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas simptomus ievada adrenerģiskas kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāka un ātrāka ir glikozes līmeņa asinīs samazināšanās, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, var būt nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles cukura diabēta ārstēšanai, insulīns un tā analogi injekcijām, ātras iedarbības, ATĶ kods: A10AB01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insuman Rapid ir ātras iedarbības un īslaicīgas darbības insulīna preparāts. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 minūšu laikā. Maksimālā darbības fāze ir 1 līdz 4 stundas pēc injekcijas. Darbība ilgst 7 līdz 9 stundas.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Vietējas panesamības pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem nozīmīgus datus nesniedz. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Metakrezols,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

Insuman Rapid nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur vielas ar reducējošu darbību, piemēram, tiolus un sulfītus.

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Rapid nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna veidiem, kas paredzēti lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insuman Rapid nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai ar insulīna analogiem.

Jārūpējas, lai insulīna šķīdumā nenonāktu alkohols vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Kārtridža uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Iesākta (ievietota pildspalvveida injektorā) vai rezervei paņemta kārtridža uzglabāšanas maksimālais ilgums ir 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Pildspalvveida injektoru ar kārtridžu nedrīkst uzglabāt ledusskapī.

Pildspalvveida injektora uzgalis jāuzliek uz injektora pēc katras injekcijas, lai pasargātu no gaismas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesākti kārtridži

Uzglabāt ledusskapī (2 C - 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insuman Rapid pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt kārtridžu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesākti kārtridži

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

3 ml šķīduma kārtridžā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar virzuli (brombutila gumija (1. tips)) un flancētu vāciņu (alumīnijs) ar aizbāzni (brombutila vai poliizoprēna lamināta un brombutila gumija (1. tips)).

Stikla kārtridžs nav izņemams no caurspīdīga konteinera un tam ir plastmasas mehānisms ar stieni ar vītni vienā galā.

Pieejami iepakojumi pa 3, 4, 5, 6, 9 vai 10 kārtridžiem lietošanai ar OptiClik. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Insulīna pildspalvveida injektors

Kārtridžus lietošanai ar OptiClik lieto tikai kopā ar OptiClik, kā rekomendē lietot šīs ierīces ražotājs pievienotajā lietošanas instrukcijā.

Rūpīgi jāseko ražotāja pildspalvveida injektora lietošanas instrukcijai, kā ievietot kārtridžu, pievienot injekcijas adatu un veikt insulīna injicēšanu.

Ja OptiClik ir bojāts vai nedarbojas pareizi (sakarā ar mehānisku defektu), tas jāizmet un jāņem jauns OptiClik insulīna pildspalvveida injektors.

Pildspalvveida injektora neapmierinošas darbības gadījumā (skatīt pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju) šķīdumu no kārtridža var ņemt ar injekcijas šļirci (kas piemērota insulīna koncentrācijai 100 SV/ml) un injicēt.

Kārtridži

Pirms ievietošanas pildspalvveida injektorā Insuman Rapid 1 līdz 2 stundas jātur istabas temperatūrā.

Pirms lietošanas pārbaudiet kārtridžu. Atļauts lietot tikai dzidru, bezkrāsainu Insuman Rapid šķīdumu, kurā nav saredzamu cietu daļiņu un kura konsistence ir līdzīga ūdens konsistencei.

Pirms injekcijas izdarīšanas no kārtridža jāizvada gaisa burbuļi (skatīt pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju). Tukšos kārtridžus uzpildīt nedrīkst.

Insuman Rapid nedrīkst lietot ārējos vai implantētos insulīna sūkņos, kā arī peristaltiskos sūkņos ar silikona caurulēm.

Jāņem vērā, ka neitrāls regulārais insulīns izgulsnējas, ja pH ir apmēram 4,5 – 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Rapid drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visiem cilvēka insulīna veidiem, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar citiem insulīna veidiem skatīt 6.2. apakšpunktu.

Insuman Rapid kārtridži lietošanai ar OptiClik nav paredzēti nekāda cita veida insulīna pievienošanai kārtridžā lietošanai ar OptiClik.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D – 65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/97/030/110

EU/1/97/030/111

EU/1/97/030/112

EU/1/97/030/113

EU/1/97/030/114

EU/1/97/030/115

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1997. 21. februāris

Pārreģistrācijas datums: 2007. 21. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insuman Rapid SoloStar 100 SV/ml šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viena pildspalvveida pilnšļirce satur 3 ml šķīduma injekcijām, kas atbilst 300 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insuman Rapid ir neitrāls insulīna šķīdums (regulārais insulīns).

Cilvēka insulīns iegūts ar rekombinantās DNS tehnoloģijas palīdzību, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē.

Dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insuman Rapid injicē subkutāni, 15 līdz

20 minūtes pirms ēšanas.

Ar SoloStar var ievadīt insulīna devas no 1 līdz 80 vienībām ar 1 vienības soli. Viena pildspalvveida pilnšļirce satur daudzas devas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu.)

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem progresējoša nieru darbības pasliktināšanās var izraisīt pastāvīgu nepieciešamību pēc insulīna devas samazināšanas.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātas glikoneoģenēzes un kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Lietošanas veids

Insuman Rapid ievada subkutāni.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas - rotācijas kārtībā.

Pirms SoloStar lietošanas uzmanīgi jāizlasa norādījumi par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insuman Rapid, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insuman Rapid sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insuman Rapid

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

-iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

-ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

-iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst šādi pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs regulācija ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir šādi:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Pildspalvveida pilnšļirces lietošana

Pirms SoloStar lietošanas uzmanīgi jāizlasa norādījumi par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā. SoloStar jālieto, kā norādīts šajā lietošanas instrukcijā (skatīt 6.6. apakšpunktu).

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insuman zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā.

Insuman kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insuman kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibakteriālie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētikie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatotropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par cilvēka insulīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Placentāro barjeru insulīns nešķērso. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insuman Rapid drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati no pētījumiem ar dzīvniekiem par insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes fertilitāti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automašīnu vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai nav hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi, vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Apkopojums par lietošanas drošumu

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk ( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmu grupas

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas);

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija;

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija;

 

 

 

diabētiska retinopātija;

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā; sāpes injekcijas

ievadīšanas vietā

 

 

vietā; nieze injekcijas

 

 

 

vietā; apsārtums

 

 

 

injekcijas vietā;

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši atkārtotas, var radīt neiroloģisku bojājumu. Ilgstošas vai smagas hipoglikēmijas var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas simptomus ievada adrenerģiskas kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāka un ātrāka ir glikozes līmeņa asinīs samazināšanās, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, var būt nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles cukura diabēta ārstēšanai, insulīns un tā analogi injekcijām, ātras iedarbības, ATĶ kods: A10AB01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus,

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi,

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi,

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi,

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insuman Rapid ir ātras iedarbības un īslaicīgas darbības insulīna preparāts. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 minūšu laikā. Maksimālā darbības fāze ir laikā starp 1. un 4. stundu pēc injekcijas. Darbība ilgst 7 līdz 9 stundas.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Vietējas panesības pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem nozīmīgus datus nesniedz. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Metakrezols,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

Insuman Rapid nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur vielas ar reducējošu darbību, piemēram, tiolus un sulfītus.

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Rapid nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar jebkādu citu insulīnu vai ar insulīna analogiem.

Jārūpējas, lai insulīna šķīdumā nenonāktu alkohols vai citi dezinfekcijas līdzekļiem.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Pildspalvveida pilnšļirces uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Iesāktas vai rezervei paņemtas pildspalvveida pilnšļirces uzglabāšanas maksimālais ilgums ir 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Iesāktas pildspalvveida pilnšļirces nedrīkst uzglabāt ledusskapī.

Pildspalvveida pilnšļirces uzgalis jāuzliek uz pilnšļirces pēc katras injekcijas, lai pasargātu no gaismas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesāktas pildspalvveida pilnšļirces Uzglabāt ledusskapī (2°C - 8°C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insuman Rapid pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt pildspalvveida pilnšļirci ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesāktas pildspalvveida pilnšļirces

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

3 ml šķīduma kārtridžā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar virzuli (brombutila gumija (1. tips)) un flancētu vāciņu (alumīnijs) ar aizbāzni (brombutila vai poliizoprēna lamināta un brombutila gumija (1. tips)).

Kārtridži ir ievietoti vienreiz lietojamā pildspalvveida injektorā. Injekciju adatas iepakojumā nav.

Pieejams iepakojums ar 3, 4, 5, 6, 9 vai 10 pildspalvveida pilnšļircēm. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Atļauts lietot tikai dzidru, bezkrāsainu Insuman Rapid šķīdumu, kurā nav saredzamu cietu daļiņu un kura konsistence ir līdzīga ūdens konsistencei.

Iztukšotas pildspalvveida pilnšļirces nekādos apstākļos nedrīkst lietot atkārtoti, tās piemērotā veidā jāiznīcina.

Lai novērstu iespējamo slimības pārnešanu, pildspalvveida pilnšļirci drīkst lietot tikai viens pacients.

Jāņem vērā, ka neitrāls regulārais insulīns izgulsnējas, ja pH ir apmēram 4,5 – 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Pildspalvveida pilnšļirces lietošana

Pacientam jāiesaka pirms SoloStar lietošanas uzmanīgi izlasīt norādījumus par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā.

Injektora uzgalis

Injektora adata (nav iepakojumā)

Injektora korpuss

 

 

 

 

Aizsarguzmava

Insulīna rezervuārs

Devas logs

 

Ārējais

Iekšējais

 

 

 

Injicēšanas

 

adatas

adatas

Adata

Gumijas uzmava

Devas

 

uzgalis

uzgalis

 

selektors

poga

Pildspalvveida pilnšļirces shēma

Svarīga informācija par SoloStar lietošanu:

Pirms katras lietošanas reizes vienmēr uzmanīgi jāpiestiprina jauna adata un jāveic drošības pārbaude. Nedrīkst iestatīt devu un/vai spiest injekcijas pogu, ja nav piestiprināta adata. Jālieto tikai adatas, kas paredzētas lietošanai ar SoloStar.

Jāievēro īpaša piesardzība, lai izvairītos no nejaušas savainošanās un infekcijas pārnešanas.

Nekad nedrīkst lietot bojātu SoloStar vai, ja pacients nav pārliecināts, ka tas darbojas pareizi.

Pacientam vienmēr jābūt rezerves SoloStar gadījumam, ja SoloStar pazūd vai sabojājas.

Norādījumi par uzglabāšanu

Lūdzu meklējiet norādījumus par SoloStar uzglabāšanu šī ZA 6.4. apakšpunktā.

Ja SoloStar tiek uzglabāts vēsā vietā, to jāizņem 1 – 2 stundas pirms veicat injekciju, lai tas sasiltu. Auksta insulīna injekcija ir sāpīgāka.

Izlietotu SoloStar jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Apkope

SoloStar jāsargā no putekļiem un netīrumiem.

SoloStar ārpusi var notīrīt, noslaukot to ar mitru drānu.

Pildspalvveida pilnšļirci nedrīkst mērcēt, mazgāt un eļļot, jo tā var to sabojāt.

SoloStar ir izveidots tā, lai ar to darbotos precīzi un droši. Ar to jādarbojas uzmanīgi. Pacientam jāizvairās no situācijām, kad SoloStar var sabojāt. Ja pacients domā, ka SoloStar varētu būt bojāts, jālieto cita pilnšļirce.

1.solis. Pārbaudiet insulīnu

Jāpārbauda etiķete uz pildspalvveida pilnšļirces, lai pārliecinātos, ka tajā ir pareizais insulīns. Insuman SoloStar ir balts ar krāsainu injekcijas pogu. Injekcijas pogas krāsa atšķiras atkarībā no lietotā Insuman insulīna zāļu formas.

Kad noņemts pildspalvveida pilnšļirces uzgalis, jāpārbauda arī insulīna izskats:

Insulīna šķīdumam (Insuman Rapid) jābūt dzidram, bezkrāsainam, bez redzamām cietām daļiņām un konsistencei jābūt līdzīgai ūdenim. Nelietojiet SoloStar, ja insulīns ir duļķains, krāsains vai satur daļiņas.

2.solis.

Piestipriniet adatu

Drīkst izmantot tikai SoloStar lietošanai apstiprinātas adatas.

Katrai injekcijai vienmēr jālieto jauna sterila adata. Pēc uzgaļa noņemšanas adata uzmanīgi un taisni jāpiestiprina pie pildspalvveida pilnšļirces.

3.solis.

Veiciet drošības pārbaudi

Pirms katras injekcijas jāveic drošības pārbaude, lai pārliecinātos, ka pilnšļirce un adata darbojas pareizi, un jāizvada gaisa burbuļi.

Jāizvēlas 2 vienību deva.

Jānoņem adatas ārējais un iekšējais uzgalis.

Turot pildspalvveida pilnšļirci ar adatu uz augšu, viegli jāpiesit insulīna rezervuāram ar pirkstu, lai gaisa pūslīši, ja tādi ir, paceltos augšup pie adatas.

Tad injekcijas poga jānospiež līdz galam.

Ja no adatas gala tiek izspiests insulīns, pildspalvveida pilnšļirce un adata darbojas pareizi.

Ja adatas galā neparādās insulīns, jāatkārto 3. solī norādītās darbības, līdz adatas galā parādās insulīns.

4.solis. Iestatiet devu

Devu var iestatīt pa 1 vienībai – sākot no 1 vienības līdz pat 80 vienībām. Ja nepieciešama par 80 vienībām lielāka deva, tā jāievada divās vai vairākās injekcijās.

Pēc drošības pārbaudes devas logā jābūt “0”. Tad var izvēlēties devu.

5.solis. Injicējiet devu

Veselības aprūpes speciālistam jāinformē pacients par injekcijas veikšanas tehniku. Adata jāiedur ādā.

Injekcijas poga jānospiež līdz galam. Tad injekcijas poga jātur nospiesta 10 sekundes līdz adatas izvilkšanai. Tas norādīs, ka ir injicēta pilna insulīna deva.

6. solis. Noņemiet un izmetiet adatu

Adata ir jānoņem pēc katras injekcijas un jāizmet. Tas palīdzēs novērst bakteriālu piesārņošanos un/vai inficēšanos, kā arī gaisa iekļūšanu insulīna rezervuārā un insulīna noplūdi, kas var būt par iemeslu nepareizas devas ievadīšanai. Adatas nedrīkst izmantot atkārtoti.

Noņemot un izmetot adatu, jāievēro piesardzība. Jāievēro ieteiktie drošības pasākumi adatu noņemšanai un izmešanai (piemēram, vienas rokas tehnika), lai samazinātu nejaušas savainošanās ar adatu un infekcijas slimību pārnešanas risku.

Uz pildspalvveida pilnšļirces jāuzliek uzgalis.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/97/030/140

EU/1/97/030/141

EU/1/97/030/142

EU/1/97/030/143

EU/1/97/030/144

EU/1/97/030/145

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1997. 21. februāris

Pārreģistrācijas datums: 2007. 21. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insuman Basal 100 SV/ml suspensija injekcijām flakonā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens flakons satur 5 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 500 SV insulīna, vai 10 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 1000 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insuman Basal ir izofāninsulīna suspensija.

Cilvēka insulīns iegūts ar rekombinantās DNS tehnoloģijas palīdzību, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām flakonā.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insuman Basal injicē subkutāni, 45 līdz 60 minūtes pirms ēšanas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem progresējoša nieru darbības pasliktināšanās var izraisīt pastāvīgu nepieciešamību pēc insulīna devas samazināšanas.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātas glikoneoģenēzes un kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Lietošanas veids

Insuman Basal nedrīkst ievadīt intravenozi un lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jālieto tikai šai insulīna koncentrācijai (100 SV/ml) paredzētās injekciju šļirces. Injekciju šļirces nedrīkst saturēt citas zāļu vielas vai to atliekas (piemēram, heparīna pēdas).

Insuman Basal ievada subkutāni. Insuman Basal nekādos apstākļos nedrīkst ievadīt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insuman Basal, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insuman Basal sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām, ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insuman Basal

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

-iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

-ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

-iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst sekojoši pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs regulācija ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insuman zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā.

Insuman kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insuman kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm, un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par cilvēka insulīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Placentāro barjeru insulīns nešķērso. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insuman Basal drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati no pētījumiem ar dzīvniekiem par insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes fertilitāti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Apkopojums par lietošanas drošumu

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk ( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmu grupas

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas);

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija;

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija;

 

 

 

diabētiska retinopātija;

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā; sāpes injekcijas

ievadīšanas vietā

 

 

vietā; nieze injekcijas

 

 

 

vietā; apsārtums

 

 

 

injekcijas vietā;

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši atkārtotas, var radīt neiroloģisku bojājumu. Ilgstošas vai smagas hipoglikēmijas var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas simptomus ievada adrenerģiskas kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāka un ātrāka ir glikozes līmeņa asinīs samazināšanās, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles cukura diabēta ārstēšanai, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas iedarbības, ATĶ kods: A10AC01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insuman Basal (izofāninsulīna suspensija) ir insulīna preparāts, kura darbība iestājas pakāpeniski un iedarbība ir ilgstoša. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 60 minūšu laikā. Maksimālā iedarbības fāze ir laikā starp 3. un 4. stundu pēc injekcijas. Darbība ilgst 11 līdz 20 stundas.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

Insuman Basal nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur vielas ar reducējošu darbību, piemēram, tiolus un sulfītus.

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Basal nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna veidiem, kas paredzēti lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insuman Basal nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai ar insulīna analogiem.

Insulīna veidus ar atšķirīgu koncentrāciju (piemēram 100 SV/ml un 40 SV/ml) sajaukt (lietot maisījumā) nedrīkst.

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu alkohols vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Flakona uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Zāles drīkst uzglabāt maksimāli 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Ieteicams lietošanas sākšanas datumu atzīmēt uz etiķetes.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neatvērti flakoni

Uzglabāt ledusskapī (2 C - 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insuman Basal pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai sargātu no gaismas.

Atvērti flakoni

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

5 ml suspensijas flakonā un 10 ml suspensijas flakonā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar flancētu vāciņu (alumīnijs), korķīti (hlorbutila gumija (1. tips) un noraujamu aizsargvāciņu (polipropilēns).

Pieejami iepakojumi pa 1 un 5 flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Pirms pirmās insulīna ņemšanas no flakona jānoņem plastmasas aizsargvāciņš.

Tieši pirms zāļu ievilkšanas injekciju šļircē jāatjauno insulīna suspensija. Vislabāk to paveikt, turot flakonu slīpi un virpinot starp plaukstām. Flakonu nedrīkst spēcīgi kratīt – tas var radīt suspensijas izmaiņas (tā var sastingt, skatīt turpmāk) un putas tajā. Putas var traucēt no flakona paņemt pareizu devu.

Pēc suspensijas atjaunošanas šķidrumam jābūt pienainam un viendabīgam. Insuman Basal nedrīkst lietot, ja neizdodas panākt nepieciešamo konsistenci, piemēram, ja šķidrums joprojām ir dzidrs vai ja daļiņas salīp, veido pārslas vai pielīp flakona sienām vai apakšējai daļai. Šīs izmaiņas dažreiz rada apsarmojuša flakona iespaidu. Šādā gadījumā jāņem cits flakons, kura saturs veido viendabīgu suspensiju. Cits flakons jālieto arī tad, ja būtiski mainās nepieciešamība pēc insulīna.

Insuman Basal nedrīkst ievadīt intravenozi un nedrīkst lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jāņem vērā, ka insulīna protamīna kristāli šķīst, ja pH ir skābs.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Basal drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visiem cilvēka insulīna veidiem, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar citiem insulīna veidiem skatīt 6.2. apakšpunktu.

Ja vienā injekciju šļircē jāpaņem divi dažādi insulīna veidi, ieteicams insulīnu, kura iedarbība ir īsāka, no flakona paņemt vispirms, lai nepieļautu flakona ar ilgstošākas darbības insulīnu piesārņošanu. Maisījumu ieteicams injicēt nekavējoties.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D – 65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/97/030/033

EU/1/97/030/034

EU/1/97/030/198

EU/1/97/030/199

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1997. 21. februāris

Pārreģistrācijas datums: 2007. 21. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insuman Basal 40 SV/ml suspensija injekcijām flakonā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens ml satur 40 SV (atbilst 1,4 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Vienā flakonā ir 10 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 400 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insuman Basal ir izofāninsulīna suspensija.

Cilvēka insulīns iegūts ar rekombinantās DNS tehnoloģijas palīdzību, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām flakonā.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāli) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insuman Basal injicē subkutāni, 45 līdz 60 minūtes pirms ēšanas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem progresējoša nieru darbības pasliktināšanās var izraisīt pastāvīgu nepieciešamību pēc insulīna devas samazināšanas.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātas glikoneoģenēzes un kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Lietošanas veids

Insuman Basal nedrīkst ievadīt intravenozi un lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Injekcijai drīkst izmantot tikai tādas injekciju šļirces, kas paredzētas šāda stipruma insulīnam (40 SV mililitrā). Injekciju šļircē nedrīkst būt neviens cits medikaments vai tā paliekas (piemēram, heparīna pēdas).

Insuman Basal ievada subkutāni. Insuman Basal nekādos apstākļos nedrīkst ievadīt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insuman Basal, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģiskiem preparātiem.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insuman Basal sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insuman Basal

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

-iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

-ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

-iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst sekojoši pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs regulācija ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēku insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insuman zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā.

Insuman kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insuman kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes metabolismu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par cilvēka insulīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Placentāro barjeru insulīns nešķērso. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insuman Basal drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati no pētījumiem ar dzīvniekiem par insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes fertilitāti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Apkopojums par lietošanas drošumu

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk ( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmu grupas

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas);

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija;

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija;

 

 

 

diabētiska retinopātija;

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā; sāpes injekcijas

ievadīšanas vietā

 

 

vietā; nieze injekcijas

 

 

 

vietā; apsārtums

 

 

 

injekcijas vietā;

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši atkārtotas, var radīt neiroloģisku bojājumu. Ilgstošas vai smagas hipoglikēmijas var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas simptomus ievada adrenerģiskas kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāka un ātrāka ir glikozes līmeņa asinīs samazināšanās, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles cukura diabēta ārstēšanai, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas iedarbības, ATĶ kods: A10AC01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insuman Basal (izofāninsulīna suspensija) ir insulīna preparāts, kura darbība iestājas pakāpeniski un iedarbība ir ilgstoša. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 60 minūšu laikā. Maksimālā iedarbības fāze ir laikā starp 3. un 4. stundu pēc injekcijas. Darbība ilgst 11 līdz 20 stundas.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe,

ūdens injekcijām.

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

Insuman Basal nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur vielas ar reducējošu darbību, piemēram, tiolus un sulfītus.

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Basal nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna veidiem, kas paredzēti lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insuman Basal nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai ar insulīna analogiem.

Insulīna veidus ar atšķirīgu koncentrāciju (piemēram 100 SV/ml un 40 SV/ml) sajaukt (lietot maisījumā) nedrīkst.

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu alkohols vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Flakona uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Zāles drīkst uzglabāt maksimāli 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Ieteicams lietošanas sākšanas datumu atzīmēt uz etiķetes.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neatvērti flakoni

Uzglabāt ledusskapī (2 C - 8 C).

Nesasaldēt.

Nenovietot Insuman Basal pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa.

Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai sargātu no gaismas.

Atvērti flakoni

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

10 ml suspensijas flakonā (1. tipa bezkrāsaina stikla) ar flancētu vāciņu (alumīnija), aizbāzni (hlorbutila gumijas (1. tipa)) un noņemamu aizsargvāciņu (polipropilēna).

Pieejami iepakojumi ar 1 vai 5 flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Iekams sākt insulīna flakonu lietot, jānoņem ārējais plastmasas aizsargvāciņš.

Tieši pirms ievilkšanas no flakona injekciju šļircē jāatjauno insulīna suspensija. Vislabāk to paveikt, turot flakonu slīpi un virpinot starp plaukstām. Flakonu nedrīkst spēcīgi kratīt – tas var radīt suspensijas izmaiņas (tā var sastingt, skatīt turpmāk) un putas tajā. Putas var traucēt no flakona paņemt pareizu devu.

Pēc suspensijas atjaunošanas šķidrumam jābūt pienainam un viendabīgam. Insuman Basal lietot nedrīkst, ja neizdodas panākt nepieciešamo konsistenci, piemēram, ja šķidrums joprojām ir dzidrs vai ja daļiņas salīp, veido pārslas vai pielīp flakona sienām vai apakšējai daļai. Šīs izmaiņas dažreiz rada apsarmojuša flakona iespaidu. Šādā gadījumā jāņem cits flakons, kura saturs veido viendabīgu suspensiju. Cits flakons jālieto arī tad, ja būtiski mainās nepieciešamība pēc insulīna.

Insuman Basal nedrīkst ievadīt intravenozi un lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jāņem vērā, ka insulīna protamīna kristāli šķīst skābā pH vidē.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Basal drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visiem cilvēka insulīna veidiem, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar citiem insulīna veidiem skatīt 6.2. apakšpunktu.

Ja vienā injekciju šļircē jāievelk divi dažādi insulīna preparāti, tad vispirms jāievelk insulīns ar īsāko darbību, tādējādi neļaujot flakonā iekļūt ilgstošākas darbības preparātam. Ieteicams tūliņ pēc sajaukšanas injicēt.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/97/030/036

EU/1/97/030/037

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1997. 21. februāris

Pārreģistrācijas datums: 2007. 21. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insuman Basal 100 SV/ml suspensija injekcijām kārtridžā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens kārtridžs satur 3 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 300 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insuman Basal ir izofāninsulīna suspensija.

Cilvēka insulīns iegūts ar rekombinantās DNS tehnoloģijas palīdzību, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām kārtridžā.

Pēc suspensijas sagatavošanas lietošanai šķīdums ir pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insuman Basal injicē subkutāni, 45 līdz 60 minūtes pirms ēšanas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem progresējoša nieru darbības pasliktināšanās var izraisīt pastāvīgu nepieciešamību pēc insulīna devas samazināšanas.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātas glikoneoģenēzes un kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Lietošanas veids

Insuman Basal nedrīkst ievadīt intravenozi un lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Insuman Basal ievada subkutāni. Insuman Basal nekādos apstākļos nedrīkst ievadīt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insuman Basal, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insuman Basal sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insuman Basal

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

-iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

-ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

-iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst sekojoši pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs regulācija ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Ar Insuman Basal kārtridžiem lietojamie pildspalvveida injektori

Insuman Basal kārtridži jālieto tikai ar šādiem pildspalvveida injektoriem:

-Junior STAR, kas ļauj ievadīt Insuman Basal ar 0,5 vienību devas palielinājumu;

-OptiPen, ClikSTAR, Tactipen, Autopen 24 un AllStar, kas visi ļauj ievadīt Insuman Basal ar 1 vienības devas palielinājumu.

Šos kārtridžus nedrīkst lietot ar citu atkārtotas lietošanas injektoru, jo devu precizitāte noteikta tikai ar minētajiem injektoriem.

Visi šie pildspalvveida injektori var nebūt pieejami Jūsu valstī.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insuman zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā.

Insuman kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insuman kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par cilvēka insulīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Placentāro barjeru insulīns nešķērso. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insuman Basal drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati no pētījumiem ar dzīvniekiem par insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes fertilitāti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Apkopojums par lietošanas drošumu

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk ( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmu grupas

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas);

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija;

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija;

 

 

 

diabētiska retinopātija;

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā; sāpes injekcijas

ievadīšanas vietā

 

 

vietā; nieze injekcijas

 

 

 

vietā; apsārtums

 

 

 

injekcijas vietā;

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši atkārtotas, var radīt neiroloģisku bojājumu. Ilgstošas vai smagas hipoglikēmijas var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas simptomus ievada adrenerģiskas kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāka un ātrāka ir glikozes līmeņa asinīs samazināšanās, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles cukura diabēta ārstēšanai, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas iedarbības, ATĶ kods: A10AC01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insuman Basal (izofāninsulīna suspensija) ir insulīna preparāts, kura darbība iestājas pakāpeniski un iedarbība ir ilgstoša. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 60 minūšu laikā. Maksimālā iedarbības fāze ir laikā starp 3. un 4. stundu pēc injekcijas. Darbība ilgst 11 līdz 20 stundas.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās). Insuman Basal nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur vielas ar reducējošu darbību, piemēram, tiolus un sulfītus.

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Basal nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna veidiem, kas paredzēti lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insuman Basal nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai ar insulīna analogiem.

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu alkohols vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Kārtridža uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Iesākta (ievietota pildspalvveida injektorā) vai rezervei paņemta kārtridža uzglabāšanas maksimālais ilgums ir 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Pildspalvveida injektoru ar kārtridžu nedrīkst uzglabāt ledusskapī.

Pildspalvveida injektora uzgalis jāuzliek uz injektora pēc katras injekcijas, lai pasargātu no gaismas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesākti kārtridži

Uzglabāt ledusskapī (2 C - 8 C).

Nesasaldēt.

Nenovietot Insuman Basal pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa.

Uzglabāt kārtridžu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesākti kārtridži

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

3 ml suspensijas kārtridžā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar virzuli (brombutila gumija (1. tips)) un flancētu vāciņu (alumīnijs) ar aizbāzni (brombutila vai poliizoprēna lamināta un brombutila gumija (1. tips)).

Katrā kārtridžā ir 3 nerūsoša tērauda lodītes.

Pieejami iepakojumi ar 3, 4, 5, 6, 9 vai 10 kārtridžiem. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Insulīna pildspalvveida injektors

Insuman Basal kārtridžus lieto tikai kopā ar šiem pildspalvveida injektoriem: OptiPen, ClikSTAR, Autopen 24, Tactipen, AllStar vai JuniorSTAR (skatīt 4.4. apakšpunktu). Visi šie pildspalvveida injektori var nebūt pieejami Jūsu valstī.

Pildspalvveida injektors jālieto, kā to rekomendē šīs ierīces ražotājs pievienotajā lietošanas instrukcijā.

Rūpīgi jāseko ražotāja pildspalvveida injektora lietošanas instrukcijai, kā ievietot kārtridžu, pievienot injekciju adatu un veikt insulīna injicēšanu.

Ja insulīna pildspalvveida injektors ir bojāts vai nedarbojas pareizi (sakarā ar mehānisku defektu), tas jāizmet un jāņem jauns insulīna pildspalvveida injektors.

Pildspalvveida injektora neapmierinošas darbības gadījumā (skatīt pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju) suspensiju no kārtridža var ņemt ar injekciju šļirci (kas piemērota insulīna koncentrācijai 100 SV/ml) un injicēt.

Kārtridži

Pirms ievietošanas pildspalvveida injektorā Insuman Basal 1 līdz 2 stundas jāatrodas istabas temperatūrā, pēc tam jāatjauno suspensija un jāpārbauda kārtridža saturs. Vislabāk to veikt, šūpojot kārtridžu uz priekšu un atpakaļ (ne mazāk kā 10 reizes). Lai atvieglotu ātru un pilnīgu kārtridža satura sajaukšanu, katrā kārtridžā ir trīs sīkas metāla lodītes.

Vēlāk, kad kārtridžs ievietots pildspalvveida injektorā, insulīna suspensija jāatjauno pirms katras injekcijas. Vislabāk to veikt, šūpojot pildspalvveida injektoru uz priekšu un atpakaļ (ne mazāk kā 10 reizes).

Pēc suspensijas atjaunošanas šķidrumam jābūt pienainam un viendabīgam. Insuman Basal nedrīkst lietot, ja neizdodas panākt nepieciešamo konsistenci, piemēram, ja šķidrums joprojām ir dzidrs vai ja daļiņas salīp, veido pārslas vai pielīp kārtridža sienām vai apakšējai daļai. Šīs izmaiņas dažreiz rada apsarmojuša kārtridža iespaidu. Šādā gadījumā jāņem cits kārtridžs, kura saturs veido viendabīgu suspensiju. Cits kārtridžs jālieto arī tad, ja būtiski mainās nepieciešamība pēc insulīna.

Pirms injekcijas izdarīšanas no kārtridža jāizvada gaisa burbuļi (skatīt pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju). Tukšos kārtridžus uzpildīt nedrīkst.

Insuman Basal nedrīkst ievadīt intravenozi un lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jāņem vērā, ka insulīna protamīna kristāli šķīst skābā pH vidē.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Basal drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visiem cilvēka insulīna veidiem, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar citiem insulīna veidiem skatīt 6.2. apakšpunktu.

Insuman Basal kārtridžs nav paredzēts nekāda cita veida insulīna pievienošanai kārtridžā.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D – 65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/97/030/035

EU/1/97/030/057

EU/1/97/030/058

EU/1/97/030/086

EU/1/97/030/091

EU/1/97/030/096

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1997.21.februāris

Pārreģistrācijas datums: 2007. 21. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insuman Basal 100 SV/ml suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viena pildspalvveida pilnšļirce satur 3 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 300 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insuman Basal ir izofāninsulīna suspensija.

Cilvēka insulīns iegūts ar rekombinantās DNS tehnoloģijas palīdzību, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē. OptiSet.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insuman Basal injicē subkutāni, 45 līdz 60 minūtes pirms ēšanas.

Ar OptiSet vienā reizē var ievadīt pieaugošas insulīna devas no 2 SV līdz pat maksimālajai 40 SV devai.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem progresējoša nieru darbības pasliktināšanās var izraisīt pastāvīgu nepieciešamību pēc insulīna devas samazināšanas.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātas glikoneoģenēzes un kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Lietošanas veids

Insuman Basal ievada subkutāni. Insuman Basal nekādos apstākļos nedrīkst injicēt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas - rotācijas kārtībā.

Pirms OptiSet lietošanas uzmanīgi jāizlasa norādījumi par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insuman Basal, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insuman Basal sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insuman Basal

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

-iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

-ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

-iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst šādi pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs regulācija ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir šādi:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Pildspalvveida pilnšļirces lietošana

Pirms OptiSet lietošanas uzmanīgi jāizlasa norādījumi par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā. OptiSet jālieto kā norādīts šajā lietošanas instrukcijā (skatīt 6.6. apakšpunktu).

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insuman zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā.

Insuman kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insuman kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibakteriālu līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētikie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatotropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai nebūt.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par cilvēka insulīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Placentāro barjeru insulīns nešķērso. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu, ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insuman Basal drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati no pētījumiem ar dzīvniekiem par insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes fertilitāti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanāsun reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automašīnu vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai nav hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Apkopojums par lietošanas drošumu

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk ( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmu grupas

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas);

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija;

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija;

 

 

 

diabētiska retinopātija;

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā; sāpes injekcijas

ievadīšanas vietā

 

 

vietā; nieze injekcijas

 

 

 

vietā; apsārtums

 

 

 

injekcijas vietā;

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši atkārtotas, var radīt neiroloģisku bojājumu. Ilgstošas vai smagas hipoglikēmijas var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas simptomus ievada adrenerģiskas kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāka un ātrāka ir glikozes līmeņa asinīs samazināšanās, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem, var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles cukura diabēta ārstēšanai, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas iedarbības, ATĶ kods: A10AC01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insuman Basal (izofāninsulīna suspensija) ir insulīna preparāts, kura darbība iestājas pakāpeniski un iedarbība ir ilgstoša. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 60 minūšu laikā. Maksimālā iedarbības fāze ir laikā starp 3. un 4. stundu pēc injekcijas. Darbība ilgst 11 līdz 20 stundas.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

Insuman Basal nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur vielas ar reducējošu darbību, piemēram, tiolus un sulfītus.

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Basal nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar jebkādu citu insulīnu vai ar insulīna analogiem.

Jārūpējas, lai insulīna suspensija nenonāk saskarē ar spirtu vai citiem dezinfekcijas līdzekļiem.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Pildspalvveida pilnšļirces uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Iesāktas vai rezervei paņemtas pildspalvveida pilnšļirces uzglabāšanas maksimālais ilgums ir 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Iesāktas pildspalvveida pilnšļirces nedrīkst uzglabāt ledusskapī.

Pildspalvveida pilnšļirces uzgalis jāuzliek uz pilnšļirces pēc katras injekcijas, lai pasargātu no gaismas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesāktas pildspalvveida pilnšļirces

Uzglabāt ledusskapī (2 C - 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insuman Basal pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt pildspalvveida pilnšļirci ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesāktas pildspalvveida pilnšļirces

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

3 ml suspensijas kārtridžā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar virzuli (brombutila gumija (1. tips)) un flancētu aizsargvāciņu (alumīnijs) ar aizbāzni (brombutila vai poliizoprēna lamināta un brombutila gumija (1. tips)).

Katrā kārtridžā ir 3 nerūsoša tērauda lodītes.

Kārtridži ir ievietoti vienreiz lietojamā pildspalvveida injektorā. Injekciju adatas iepakojumā nav.

Pieejami iepakojumi ar 3, 4, 5, 6, 9 vai 10 pildspalvveida pilnšļircēm. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Pirms pirmās lietošanas Insuman Basal pildspalvveida pilnšļircei 1līdz 2 stundas jāatrodas istabas temperatūrā, pēc tam jāatjauno suspensija un jāpārbaudakārtridža saturs. Vislabāk to veikt, šūpojot pildspalvveida pilnšļirci uz priekšu un atpakaļ (ne mazāk kā 10 reizes). Lai atvieglotu ātru un pilnīgu kārtridža satura sajaukšanu, katrā kārtridžā ir trīs sīkas metāla lodītes. Vēlāk insulīna suspensija jāatjauno pirms katras injekcijas.

Pēc suspensijas atjaunošanas šķidrumam jābūt pienainam un viendabīgam. Insuman Basal nedrīkst lietot, ja neizdodas panākt nepieciešamo konsistenci, piemēram, ja šķidrums joprojām ir dzidrs vai ja daļiņas salīp, veido pārslas vai pielīp flakona sienām vai apakšējai daļai. Šīs izmaiņas dažreiz rada apsarmojuša kārtridža iespaidu. Šādā gadījumā jāņem cita pildspalvveida pilnšļirce, kuras saturs veido viendabīgu suspensiju. Cita pildspalvveida pilnšļirce jālieto arī tad, ja būtiski mainās nepieciešamība pēc insulīna.

Iztukšotas pildspalvveida pilnšļirces nekādos apstākļos nedrīkst lietot atkārtoti, tās piemērotā veidā jāiznīcina.

Lai novērstu iespējamo slimības pārnešanu, pildspalvveida pilnšļirci drīkst lietot tikai viens pacients.

Jāņem vērā, ka insulīna protamīna kristāli šķīst skābā pH vidē.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Pildspalvveida pilnšļirces lietošana

Pacientam jāiesaka pirms OptiSet lietošanas rūpīgi izlasīt norādījumus par OptiSet lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā.

Injektora uzgalis

Injektora adata (nav iepakojumā)

 

Injektora korpuss

 

 

 

Insulīna

 

 

Aizsarguzmava

Insulīna

Melnais

Devas bulta

 

 

rezervuārs

virzulis

nosaukums

 

 

 

 

 

un krāsa

 

Ārējais

Iekšējais

Adata

 

Krāsu josla

Atlikušā insulīna

Devu

Injicēš

adatas

adatas

Gumijas

 

 

skala

uzgalis

uzgalis

 

uzmava

 

selektors

anas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

poga

Pildspalvveida pilnšļirces shēma

Svarīga informācija par OptiSet lietošanu:

Pirms katras lietošanas reizes jāpiestiprina jauna adata. Jālieto tikai lietošanai ar OptiSet paredzētas adatas.

Vienmēr jāveic drošības pārbaude pirms katras injekcijas.

Ja tiek lietots jauns OptiSet, sākotnējo drošības pārbaudi jāveic ar 8 vienībām, kā nosaka ražotājs.

Devas selektoru drīkst griezt tikai vienā virzienā.

Nekādā gadījumā nedrīkst griezt devas selektoru (mainīt devu) pēc tam, kad ir izvilkta injekcijas

poga.

Šī pildspalvveida pilnšļirce paredzēta lietošanai tikai konkrētam pacientam. To nedrīkst dot

nevienam citam.

Ja injekciju veic cita persona, tai jāievēro īpaša piesardzība, lai izvairītos no nejaušas savainošanās ar adatu un infekcijas pārnešanas.

Nekad nedrīkst lietot bojātu OptiSet, vai ja pacients nav pārliecināts, ka tas darbojas pareizi.

Pacientam vienmēr jābūt rezerves OptiSet gadījumam, ja OptiSet pazūd vai sabojājas.

Norādījumi par uzglabāšanu

Lūdzu meklējiet norādījumus par OptiSet uzglabāšanu šā ZA 6.4. apakšpunktā.

Ja OptiSet tiek uzglabāts vēsā vietā, to jāizņem 1 – 2 stundas pirms injicēšanas, lai tas sasiltu. Auksta insulīna injekcija ir sāpīgāka.

Izlietotu OptiSet jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Apkope

OptiSet jāsargā no putekļiem un netīrumiem.

OptiSet ārpusi var notīrīt, noslaukot to ar mitru drānu.

Pildspalvveida pilnšļirci nedrīkst mērcēt, mazgāt un eļļot, jo tā var to sabojāt.

OptiSet ir izveidots tā, lai ar to darbotos precīzi un droši. Ar to jādarbojas uzmanīgi. Jāizvairās no situācijām, kad OptiSet var sabojāt. Ja pacients domā, ka OptiSet varētu būt bojāts, jālieto cita pilnšļirce.

1.solis. Pārbaudiet un samaisiet insulīnu

Kad noņemts pildspalvveida pilnšļirces uzgalis, jāpārbauda etiķete uz pildspalvveida injektora un insulīna rezervuāra, lai pārliecinātos, ka tajā ir pareizais insulīns.

Insulīns jāsamaisa lēni šūpojot OptiSet uz augšu un leju ne mazāk par 10 reizēm. Jāpārbauda insulīna suspensijas izskats: insulīna suspensijai jābūt vienmērīgi pienaini baltai.

2.solis.

Piestipriniet adatu

Adata uzmanīgi un taisni jāpiestiprina pie pildspalvveida pilnšļirces.

3.solis.

Veiciet drošības pārbaudi

Pirms injekcijas jāveic drošības pārbaude.

Jaunam un vēl nelietotam OptiSet 8 vienību devu jau ir iestatījis ražotājs pirmās drošības pārbaudes veikšanai.

Iesāktam OptiSet jāizvēlas 2 vienību deva, pagriežot devas selektoru uz priekšu līdz devas bulta ir iepretim 2. Devas selektoru drīkst griezt tikai vienā virzienā.

Injekcijas poga jāizvelk pilnībā, lai deva uzpildītos. Devas selektoru nekad nedrīkst griezt pēc injekcijas pogas izvilkšanas.

Jānoņem adatas ārējais un iekšējais uzgalis. Jāsaglabā ārējais uzgalis, lai noņemtu izlietoto adatu.

Turot pildspalvveida pilnšļirci ar adatu uz augšu, viegli jāpiesit insulīna rezervuāram ar pirkstu, lai gaisa pūslīši, ja tādi ir, paceltos augšup pie adatas.

Tad injekcijas poga jānospiež līdz galam.

Ja no adatas gala tiek izspiests insulīns, pildspalvveida pilnšļirce un adata darbojas pareizi.

Ja adatas galā neparādās insulīns, vēl divas reizes jāatkārto 3. solī norādītās darbības, līdz adatas galā parādās insulīns. Ja insulīns joprojām neparādās, nomainiet adatu, jo tā var būt aizsprostota, un mēģiniet atkal. Ja insulīns neparādās arī pēc adatas nomaiņas, OptiSet var būt bojāts. Šo OptiSet nedrīkst lietot.

4.solis. Iestatiet devu

Devu var iestatīt pa 2 vienībām – sākot no 2 vienībām līdz pat 40 vienībām. Ja nepieciešama par 40 vienībām lielāka deva, tā jāievada divās vai vairākās injekcijās.

Pacientam vienmēr japārliecinās, vai devai pietiek insulīna.

Insulīna atlikuma skala uz caurspīdīgā insulīna rezervuāra rāda apmēram, cik daudz insulīna atlicis OptiSet. Šo skalu nedrīkst lietot, lai iestatītu insulīna devu.

Ja melnais virzulis atrodas krāsu joslas sākumā, pieejamas apmēram 40 vienības insulīna. Ja melnais virzulis ir krāsu joslas beigās, pieejamas apmēram 20 vienības insulīna.

Devas selektors jāgriež uz priekšu, līdz bulta, kas norāda devu, ir iepretim nepieciešamajai devai.

5.solis. Ielādējiet devu

Lai ielādētu pildspalvveida pilnšļirci, injekcijas poga jāizvelk, cik tālu tā padodas.

Pacientam jāpārliecinās, vai iestatītā deva ir pilnīgi ielādēta. Injekciju pogu var izvilkt tik tālu, cik daudz insulīna palicis rezervuārā.

Injekciju poga ļauj pārbaudīt konkrētās ielādētās devas lielumu. Pārbaudes laikā injekciju poga jātur atvilkta. Pēdējā uz injekciju pogas redzamā treknā līnija rāda ielādētā insulīna daudzumu. Turot injekcijas pogu atvilktu, var redzēt tikai šīs treknās līnijas augšējo daļu.

6.solis. Injicējiet devu

Veselības aprūpes darbiniekam jāpaskaidro pacientam injicēšanas tehnika.

Adata jāiedur ādā.

Injekcijas poga jānospiež pilnīgi līdz galam. Var dzirdēt klikšķus, kas beigsies, kad injekciju poga tiks pilnīgi nospiesta. Injekcijas poga jātur nospiesta 10 sekundes un tikai tad jāizvelk adata no ādas. Tas norādīs, ka ir injicēta pilna insulīna deva.

7. solis. Noņemiet un izmetiet adatu

Adata ir jānoņem pēc katras injekcijas un jāizmet. Tas palīdzēs novērst bakteriālu piesārņošanos un/vai inficēšanos, kā arī gaisa iekļūšanu insulīna rezervuārā un insulīna noplūdi, kas var radīt nepareizu devu. Adatas nedrīkst izmantot atkārtoti.

Uz pildspalvveida pilnšļirces jāuzliek uzgalis.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/97/030/069

EU/1/97/030/070

EU/1/97/030/071

EU/1/97/030/072

EU/1/97/030/101

EU/1/97/030/106

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1997.21.februāris

Pārreģistrācijas datums: 2007. 21. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insuman Basal 100 SV/ml suspensija injekcijām kārtridžā lietošanai ar OptiClik.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens kārtridžs satur 3 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 300 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insuman Basal ir izofāninsulīna suspensija.

Cilvēka insulīns iegūts ar rekombinantās DNS tehnoloģijas palīdzību, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām kārtridžā lietošanai ar OptiClik.

Pēc suspensijas sagatavošanas lietošanai šķīdums ir pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insuman Basal injicē subkutāni, 45 līdz 60 minūtes pirms ēšanas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem progresējoša nieru darbības pasliktināšanās var izraisīt pastāvīgu nepieciešamību pēc insulīna devas samazināšanas.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātas glikoneoģenēzes un kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Lietošanas veids

Insuman Basal nedrīkst ievadīt intravenozi un lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Insuman Basal kārtridži lietošanai ar OptiClik izstrādāti lietošanai tikai ar OptiClik injektoriem.

Insuman Basal ievada subkutāni. Insuman Basal nekādos apstākļos nedrīkst ievadīt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insuman Basal, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insuman Basal sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insuman Basal

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

-iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

-ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

-iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst sekojoši pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs regulācija ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuir ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insuman zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā.

Insuman kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insuman kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par cilvēka insulīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Placentāro barjeru insulīns nešķērso. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insuman Basal drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati no pētījumiem ar dzīvniekiem par insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes fertilitāti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Apkopojums par lietošanas drošumu

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk ( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmu grupas

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas);

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija;

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija;

 

 

 

diabētiska retinopātija;

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā; sāpes injekcijas

ievadīšanas vietā

 

 

vietā; nieze injekcijas

 

 

 

vietā; apsārtums

 

 

 

injekcijas vietā;

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši atkārtotas, var radīt neiroloģisku bojājumu. Ilgstošas vai smagas hipoglikēmijas var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas simptomus ievada adrenerģiskas kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāka un ātrāka ir glikozes līmeņa asinīs samazināšanās, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles cukura diabēta ārstēšanai, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas iedarbības, ATĶ kods: A10AC01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insuman Basal (izofāninsulīna suspensija) ir insulīna preparāts, kura darbība iestājas pakāpeniski un iedarbība ir ilgstoša. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 60 minūšu laikā. Maksimālā iedarbības fāze ir laikā starp 3. un 4. stundu pēc injekcijas. Darbība ilgst 11 līdz 20 stundas.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

Insuman Basal nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur vielas ar reducējošu darbību, piemēram, tiolus un sulfītus.

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Basal nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna veidiem, kas paredzēti lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insuman Basal nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai ar insulīna analogiem.

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu alkohols vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Kārtridža uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Iesākta (ievietota pildspalvveida injektorā) vai rezervei paņemta kārtridža uzglabāšanas maksimālais ilgums ir 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Pildspalvveida injektoru ar kārtridžu nedrīkst uzglabāt ledusskapī.

Pildspalvveida injektora uzgalis jāuzliek uz injektora pēc katras injekcijas, lai pasargātu no gaismas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesākti kārtridži

Uzglabāt ledusskapī (2 C - 8 C).

Nesasaldēt.

Nenovietot Insuman Basal pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa.

Uzglabāt kārtridžu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesākti kārtridži

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

3 ml suspensijas kārtridžā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar virzuli (brombutila gumija (1. tips)) un flancētu vāciņu (alumīnijs) ar aizbāzni (brombutila vai poliizoprēna lamināta un brombutila gumija (1. tips)).

Stikla kārtridžs nav izņemams no caurspīdīga konteinera un tam ir plastmasas mehānisms ar stieni ar vītni vienā galā.

Katrā kārtridžā ir 3 nerūsoša tērauda lodītes.

Pieejami iepakojumi ar 3, 4, 5, 6, 9 vai 10 kārtridžiem lietošanai ar OptiClik. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Insulīna pildspalvveida injektors

Kārtridžus lietošanai ar OptiClik lieto tikai kopā ar OptiClik, kā rekomendē lietot šīs ierīces ražotājs pievienotajā lietošanas instrukcijā.

Rūpīgi jāseko ražotāja pildspalvveida injektora lietošanas instrukcijai, kā ievietot kārtridžu, pievienot injekciju adatu un veikt insulīna injicēšanu.

Ja OptiClik ir bojāts vai nedarbojas pareizi (sakarā ar mehānisku defektu), tas jāizmet un jāņem jauns OptiClik insulīna pildspalvveida injektors.

Pildspalvveida injektora neapmierinošas darbības gadījumā (skatīt pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju) suspensiju no kārtridža var ņemt ar injekciju šļirci (kas piemērota insulīna koncentrācijai 100 SV/ml) un injicēt.

Kārtridži

Pirms ievietošanas pildspalvveida injektorā Insuman Basal 1 līdz 2 stundas jāatrodas istabas temperatūrā, pēc tam jāatjauno suspensija un jāpārbauda kārtridža saturs. Vislabāk to veikt, šūpojot kārtridžu uz priekšu un atpakaļ (ne mazāk kā 10 reizes). Lai atvieglotu ātru un pilnīgu kārtridža satura sajaukšanu, katrā kārtridžā ir trīs sīkas metāla lodītes.

Vēlāk, kad kārtridžs ievietots pildspalvveida injektorā, insulīna suspensija jāatjauno pirms katras injekcijas. Vislabāk to veikt, šūpojot pildspalvveida injektoru uz priekšu un atpakaļ (ne mazāk kā 10 reizes).

Pēc suspensijas atjaunošanas šķidrumam jābūt pienainam un viendabīgam. Insuman Basal nedrīkst lietot, ja neizdodas panākt nepieciešamo konsistenci, piemēram, ja šķidrums joprojām ir dzidrs vai ja daļiņas salīp, veido pārslas vai pielīp kārtridža sienām vai apakšējai daļai. Šīs izmaiņas dažreiz rada apsarmojuša kārtridža iespaidu. Šādā gadījumā jāņem cits kārtridžs, kura saturs veido viendabīgu suspensiju. Cits kārtridžs jālieto arī tad, ja būtiski mainās nepieciešamība pēc insulīna.

Pirms injekcijas izdarīšanas no kārtridža jāizvada gaisa burbuļi (skatīt pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju). Tukšos kārtridžus uzpildīt nedrīkst.

Insuman Basal nedrīkst ievadīt intravenozi un lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jāņem vērā, ka insulīna protamīna kristāli šķīst skābā pH vidē.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Basal drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visiem cilvēka insulīna veidiem, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar citiem insulīna veidiem skatīt 6.2. apakšpunktu.

Insuman Basal kārtridžs lietošanai ar OptiClik nav paredzēts nekāda cita veida insulīna pievienošanai kārtridžā, kas paredzēts lietošanai ar OptiClik.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D – 65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/97/030/116

EU/1/97/030/117

EU/1/97/030/118

EU/1/97/030/119

EU/1/97/030/120

EU/1/97/030/121

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1997.21.februāris

Pārreģistrācijas datums: 2007. 21. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insuman Basal SoloStar 100 SV/ml suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viena pildspalvveida pilnšļirce satur 3 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 300 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insuman Basal ir izofāninsulīna suspensija.

Cilvēka insulīns iegūts ar rekombinantās DNS tehnoloģijas palīdzību, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insuman Basal injicē subkutāni, 45 līdz 60 minūtes pirms ēšanas.

Ar SoloStar var ievadīt insulīna devas no 1 līdz 80 vienībām ar 1 vienības soli. Viena pildspalvveida pilnšļirce satur daudzas devas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem progresējoša nieru darbības pasliktināšanās var izraisīt pastāvīgu nepieciešamību pēc insulīna devas samazināšanas.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātas glikoneoģenēzes un kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Lietošanas veids

Insuman Basal ievada subkutāni. Insuman Basal nekādos apstākļos nedrīkst injicēt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas - rotācijas kārtībā.

Pirms SoloStar lietošanas uzmanīgi jāizlasa norādījumi par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insuman Basal, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insuman Basal sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insuman Basal

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

-iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

-ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

-iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst šādi pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs regulācija ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir šādi:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Pildspalvveida pilnšļirces lietošana

Pirms SoloStar lietošanas uzmanīgi jāizlasa norādījumi par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā. SoloStar jālieto kā norādīts šajā lietošanas instrukcijā (skatīt 6.6. apakšpunktu).

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insuman zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā.

Insuman kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insuman kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibakteriālu līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētikie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatotropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai nebūt.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par cilvēka insulīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Placentāro barjeru insulīns nešķērso. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu, ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insuman Basal drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati no pētījumiem ar dzīvniekiem par insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes fertilitāti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automašīnu vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai nav hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Apkopojums par lietošanas drošumu

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk ( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmu grupas

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas);

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija;

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija;

 

 

 

diabētiska retinopātija;

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā; sāpes injekcijas

ievadīšanas vietā

 

 

vietā; nieze injekcijas

 

 

 

vietā; apsārtums

 

 

 

injekcijas vietā;

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši atkārtotas, var radīt neiroloģisku bojājumu. Ilgstošas vai smagas hipoglikēmijas var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas simptomus ievada adrenerģiskas kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāka un ātrāka ir glikozes līmeņa asinīs samazināšanās, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem, var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles cukura diabēta ārstēšanai, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas iedarbības, ATĶ kods: A10AC01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insuman Basal (izofāninsulīna suspensija) ir insulīna preparāts, kura darbība iestājas pakāpeniski un iedarbība ir ilgstoša. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 60 minūšu laikā. Maksimālā iedarbības fāze ir laikā starp 3. un 4. stundu pēc injekcijas. Darbība ilgst 11 līdz 20 stundas.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

Insuman Basal nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur vielas ar reducējošu darbību, piemēram, tiolus un sulfītus.

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Basal nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar jebkādu citu insulīnu vai ar insulīna analogiem.

Jārūpējas, lai insulīna suspensija nenonāk saskarē ar spirtu vai citiem dezinfekcijas līdzekļiem.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Pildspalvveida pilnšļirces uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Iesāktas vai rezervei paņemtas pildspalvveida pilnšļirces uzglabāšanas maksimālais ilgums ir 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Iesāktas pildspalvveida pilnšļirces nedrīkst uzglabāt ledusskapī.

Pildspalvveida pilnšļirces uzgalis jāuzliek uz pilnšļirces pēc katras injekcijas, lai pasargātu no gaismas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesāktas pildspalvveida pilnšļirces

Uzglabāt ledusskapī (2 C - 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insuman Basal pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt pildspalvveida pilnšļirci ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesāktas pildspalvveida pilnšļirces

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

3 ml suspensijas kārtridžā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar virzuli (brombutila gumija (1. tips)) un flancētu aizsargvāciņu (alumīnijs) ar aizbāzni (brombutila vai poliizoprēna lamināta un brombutila gumija (1. tips)).

Katrā kārtridžā ir 3 nerūsoša tērauda lodītes.

Kārtridži ir ievietoti vienreiz lietojamā pildspalvveida injektorā. Injekciju adatas iepakojumā nav.

Pieejami iepakojumi ar 3, 4, 5, 6, 9 vai 10 pildspalvveida pilnšļircēm. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Pirms pirmās lietošanas Insuman Basal pildspalvveida pilnšļircei 1 līdz 2 stundas jāatrodas istabas temperatūrā, pēc tam jāatjauno suspensija un jāpārbauda kārtridža saturs. Vislabāk to veikt, šūpojot pildspalvveida pilnšļirci uz priekšu un atpakaļ (ne mazāk kā 10 reizes). Lai atvieglotu ātru un pilnīgu kārtridža satura sajaukšanu, katrā kārtridžā ir trīs sīkas metāla lodītes. Vēlāk insulīna suspensija jāatjauno pirms katras injekcijas.

Pēc suspensijas atjaunošanas šķidrumam jābūt pienainam un viendabīgam. Insuman Basal nedrīkst lietot, ja neizdodas panākt nepieciešamo konsistenci, piemēram, ja šķidrums joprojām ir dzidrs vai ja daļiņas salīp, veido pārslas vai pielīp flakona sienām vai apakšējai daļai. Šīs izmaiņas dažreiz rada apsarmojuša kārtridža iespaidu. Šādā gadījumā jāņem cita pildspalvveida pilnšļirce, kuras saturs veido viendabīgu suspensiju. Cita pildspalvveida pilnšļirce jālieto arī tad, ja būtiski mainās nepieciešamība pēc insulīna.

Iztukšotas pildspalvveida pilnšļirces nekādos apstākļos nedrīkst lietot atkārtoti, tās piemērotā veidā jāiznīcina.

Lai novērstu iespējamo slimības pārnešanu, pildspalvveida pilnšļirci drīkst lietot tikai viens pacients.

Jāņem vērā, ka insulīna protamīna kristāli šķīst skābā pH vidē.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Pildspalvveida pilnšļirces lietošana

Pacientam jāiesaka pirms SoloStar lietošanas uzmanīgi izlasīt norādījumus par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā.

Injektora uzgalis

Injektora adata (nav iepakojumā)

Injektora korpuss

 

 

 

 

Aizsarguzmava

Insulīna rezervuārs

Devas logs

 

Ārējais

Iekšējais

Adata

Gumijas uzmava

Devas

Injicēšanas

 

adatas

adatas

selektors

poga

 

uzgalis

uzgalis

 

 

 

 

Pildspalvveida pilnšļirces shēma

Svarīga informācija par SoloStar lietošanu:

Pirms katras lietošanas reizes vienmēr uzmanīgi jāpiestiprina jauna adata un jāveic drošības pārbaude. Nedrīkst iestatīt devu un/vai spiest injekcijas pogu, ja nav piestiprināta adata. Jālieto tikai adatas, kas paredzētas lietošanai ar SoloStar.

Jāievēro īpaša piesardzība, lai izvairītos no nejaušas savainošanās un infekcijas pārnešanas.

Nekad nedrīkst lietot bojātu SoloStar, vai ja pacients nav pārliecināts, ka tas darbojas pareizi.

Pacientam vienmēr jābūt rezerves SoloStar gadījumam, ja SoloStar pazūd vai sabojājas.

Norādījumi par uzglabāšanu

Lūdzu meklējiet norādījumus par SoloStar uzglabāšanu šī ZA 6.4. apakšpunktā.

Ja SoloStar tiek uzglabāts vēsā vietā, to jāizņem 1 – 2 stundas pirms veicat injekciju, lai tas sasiltu. Auksta insulīna injekcija ir sāpīgāka.

Izlietotu SoloStar jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Apkope

SoloStar jāsargā no putekļiem un netīrumiem.

SoloStar ārpusi var notīrīt, noslaukot to ar mitru drānu.

Pildspalvveida pilnšļirci nedrīkst mērcēt, mazgāt un eļļot, jo tā var to sabojāt.

SoloStar ir izveidots tā, lai ar to darbotos precīzi un droši. Ar to jādarbojas uzmanīgi. Pacientam jāizvairās no situācijām, kad SoloStar var sabojāt. Ja pacients domā, ka SoloStar varētu būt bojāts, jālieto cita pilnšļirce.

1.solis. Pārbaudiet insulīnu

Jāpārbauda etiķete uz pildspalvveida pilnšļirces, lai pārliecinātos, ka tajā ir pareizais insulīns. Insuman SoloStar ir balts ar krāsainu injekcijas pogu. Injekcijas pogas krāsa atšķiras atkarībā no lietotā Insuman insulīna zāļu formas.

Kad noņemts pildspalvveida pilnšļirces uzgalis, jāpārbauda arī insulīna izskats:

Insulīna suspensijas (Insuman Basal vai Insuman maisījumus) jāsamaisa šūpojot SoloStar uz priekšu un atpakaļ vismaz 10 reizes, lai iegūtu viendabīgu insulīnu. Pildspalvveida pilnšļirci jāšūpo viegli, lai nepieļautu putošanos kārtidžā. Pēc samaisīšanas insulīna suspensijai jābūt viendabīgi pienaini baltai.

2.solis.

Piestipriniet adatu

Drīkst izmantot tikai SoloStar lietošanai apstiprinātas adatas.

Katrai injekcijai vienmēr jālieto jauna sterila adata. Pēc uzgaļa noņemšanas adata uzmanīgi un taisni jāpiestiprina pie pildspalvveida pilnšļirces.

3.solis.

Veiciet drošības pārbaudi

Pirms katras injekcijas jāveic drošības pārbaude, lai pārliecinātos, ka pilnšļirce un adata darbojas pareizi, un jāizvada gaisa burbuļi.

Jāizvēlas 2 vienību deva.

Jānoņem adatas ārējais un iekšējais uzgalis.

Turot pildspalvveida pilnšļirci ar adatu uz augšu, viegli jāpiesit insulīna rezervuāram ar pirkstu, lai gaisa pūslīši, ja tādi ir, paceltos augšup pie adatas.

Tad injekcijas poga jānospiež līdz galam.

Ja no adatas gala tiek izspiests insulīns, pildspalvveida pilnšļirce un adata darbojas pareizi.

Ja adatas galā neparādās insulīns, jāatkārto 3. solī norādītās darbības, līdz adatas galā parādās insulīns.

4.solis. Iestatiet devu

Devu var iestatīt pa 1 vienībai – sākot no 1 vienības līdz pat 80 vienībām. Ja nepieciešama par 80 vienībām lielāka deva, tā jāievada divās vai vairākās injekcijās.

Pēc drošības pārbaudes devas logā jābūt “0”. Tad var izvēlēties devu.

5.solis. Injicējiet devu

Veselības aprūpes speciālistam jāinformē pacients par injekcijas veikšanas tehniku. Adata jāiedur ādā.

Injekcijas poga jānospiež līdz galam. Tad injekcijas poga jātur nospiesta 10 sekundes līdz adatas izvilkšanai. Tas norādīs, ka ir injicēta pilna insulīna deva.

6. solis. Noņemiet un izmetiet adatu

Adata ir jānoņem pēc katras injekcijas un jāizmet. Tas palīdzēs novērst bakteriālu piesārņošanos un/vai inficēšanos, kā arī gaisa iekļūšanu insulīna rezervuārā un insulīna noplūdi, kas var būt par iemeslu nepareizas devas ievadīšanai. Adatas nedrīkst izmantot atkārtoti.

Noņemot un izmetot adatu, jāievēro piesardzība. Jāievēro ieteiktos drošības pasākumus adatu noņemšanai un izmešanai (piemēram, vienas rokas tehnika), lai samazinātu nejaušas savainošanās ar adatu un infekcijas slimību pārnešanas risku.

Uz pildspalvveida pilnšļirces jāuzliek uzgalis.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/97/030/146

EU/1/97/030/147

EU/1/97/030/148

EU/1/97/030/149

EU/1/97/030/150

EU/1/97/030/151

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1997. 21. februāris

Pārreģistrācijas datums: 2007. 21. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insuman Comb 15 100 SV/ml suspensija injekcijām flakonā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens flakons satur 5 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 500 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insuman Comb 15 ir divfāzu izofāninsulīna suspensija, kas satur 15% izšķīduša insulīna un 85% kristāliskā protamīninsulīna.

Cilvēka insulīns iegūts ar rekombinantās DNS tehnoloģijas palīdzību, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām flakonā.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insuman Comb 15 injicē subkutāni, 30 līdz

45 minūtes pirms ēšanas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem progresējoša nieru darbības pasliktināšanās var izraisīt pastāvīgu nepieciešamību pēc insulīna devas samazināšanas.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātas glikoneoģenēzes un kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Lietošanas veids

Insuman Comb 15 nedrīkst ievadīt intravenozi un lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jālieto tikai šai insulīna koncentrācijai (100 SV/ml) paredzētās injekciju šļirces. Injekciju šļirces nedrīkst saturēt citas zāļu vielas vai to atliekas (piemēram, heparīna pēdas).

Insuman Comb 15 ievada subkutāni. Insuman Comb 15 nekādos apstākļos nedrīkst injicēt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insuman Comb 15, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insuman Comb 15 sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insuman Comb 15

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

-iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

-ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

-iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jāzina apstākļi, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst sekojoši pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs regulācija ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēku insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insuman zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā.

Insuman kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insuman kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par cilvēka insulīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Placentāro barjeru insulīns nešķērso. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insuman Comb 15 drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati no pētījumiem ar dzīvniekiem par insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes fertilitāti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic veikt piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir

bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Apkopojums par lietošanas drošumu

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk

( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmu grupas

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas);

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija;

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija;

 

 

 

diabētiska retinopātija;

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā; sāpes injekcijas

ievadīšanas vietā

 

 

vietā; nieze injekcijas

 

 

 

vietā; apsārtums

 

 

 

injekcijas vietā;

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši atkārtotas, var radīt neiroloģisku bojājumu.

Ilgstošas vai smagas hipoglikēmijas var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas simptomus ievada adrenerģiskas kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāka un ātrāka ir glikozes līmeņa asinīs samazināšanās, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles cukura diabēta ārstēšanai, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas un ātras darbības preparātu kombinācija, ATĶ kods: A10AD01.

Darbības mehānisms Insulīns

- samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus,

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi,

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi,

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi,

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insuman Comb 15 (divfāzu izofāninsulīna suspensija ar 15% šķīdināta insulīna) ir insulīna preparāts ar pakāpenisku darbības sākumu un ilgstošu darbību. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 līdz 60 minūšu laikā. Maksimālā iedarbības fāze ir laikā starp 2. un 4. stundu pēc injekcijas. Darbība ilgst 11 līdz 20 stundas.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

Insuman Comb 15 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur vielas ar reducējošu darbību, piemēram, tiolus un sulfītus.

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Comb 15 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna veidiem, kas paredzēti lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insuman Comb 15 nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai ar insulīna analogiem.

Insulīna veidus ar atšķirīgu koncentrāciju (piemēram 100 SV/ml un 40 SV/ml) sajaukt (lietot maisījumā) nedrīkst.

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā neiekļūtu spirts vai citi dezinficējošie līdzekļi.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Flakona uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Zāles drīkst uzglabāt maksimāli 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Ieteicams lietošanas sākšanas datumu atzīmēt uz etiķetes.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neatvērti flakoni

Uzglabāt ledusskapī (2 C – 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insuman Comb 15 pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Atvērti flakoni

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

5 ml suspensijas flakonā (1. tipa bezkrāsains stikls) ar flancētu vāciņu (alumīnijs), aizbāzni (hlorbutilgumija (1. tips)) un noņemamu vāciņu (polipropilēns).

Pieejami iepakojumi ar 1 vai 5 flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Pirms pirmās insulīna ņemšanas no flakona jānoņem plastmasas aizsargvāciņš.

Pirms insulīna ievilkšanas no flakona injekcijas šļircē suspensija jāsagatavo lietošanai. Vislabāk to var izdarīt, ja flakonu, turot ieslīpi, parotē plaukstās. Flakonu nedrīkst enerģiski kratīt, jo tad var mainīties suspensijas konsistence (flakons izskatās apsarmojis; skatīt tālāk) un var izveidoties putas. Putas traucē precīzi nomērīt vajadzīgo devu.

Pēc suspensijas atjaunošanas flakona saturam jābūt vienmērīgi baltā krāsā kā pienam. Ja to neizdodas panākt, piemēram, ja šķidrums joprojām ir dzidrs vai parādās piciņas, atsevišķas daļiņas vai pārslas, kas peld insulīnā vai pielipušas pie kārtridža sienām vai apakšējai daļai, tad Insuman Comb 15 lietot nedrīkst. Dažkārt insulīnā izkritušās nogulsnes liek flakonam izskatīties matētam. Visos šajos gadījumos jāizvēlas cits flakons ar viendabīgu suspensiju. Jauns flakons jāņem arī tad, ja būtiski mainījusies nepieciešamība pēc insulīna.

Insuman Comb 15 nedrīkst ievadīt intravenozi un lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jāņem vērā, ka

-insulīna protamīna kristāli šķīst skābā pH vidē,

-šķīstošā insulīna daļa izgulsnējas, ja pH ir apmēram 4,5 – 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Comb 15 drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visiem cilvēka insulīna veidiem, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar citiem insulīna veidiem skatīt 6.2. apakšpunktu.

Ja vienā injekciju šļircē jāievelk divi dažādi insulīna preparāti, tad vispirms jāievelk insulīns ar īsāko darbību, tādējādi neļaujot flakonā iekļūt ilgstošākas darbības preparātam. Ieteicams tūliņ pēc sajaukšanas injicēt.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/97/030/038

EU/1/97/030/039

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1997. 21. februāris

Pārreģistrācijas datums: 2007. 21. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insuman Comb 15 40 SV/ml suspensija injekcijām flakonā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 40 SV (atbilst 1,4 mg) cilvēka insulīna (Insuman human).

Viens flakons satur 10 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 400 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insuman Comb 15 ir divfāzu izofāninsulīna suspensija, kas satur 15% izšķīduša insulīna un 85% kristāliskā protamīninsulīna.

Cilvēka insulīns iegūts ar rekombinantās DNS tehnoloģijas palīdzību, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām flakonā.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāli) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insuman Comb 15 injicē subkutāni, 30 līdz

45 minūtes pirms ēšanas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem progresējoša nieru darbības pasliktināšanās var izraisīt pastāvīgu nepieciešamību pēc insulīna devas samazināšanas.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātas glikoneoģenēzes un kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Lietošanas veids

Insuman Comb 15 nedrīkst ievadīt intravenozi un lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Injekcijai drīkst izmantot tikai tādas injekciju šļirces, kas paredzētas šāda stipruma insulīnam (40 SV mililitrā). Injekciju šļirces nedrīkst saturēt citas zāļu vielas vai to atliekas (piemēram, heparīna pēdas).

Insuman Comb 15 ievada subkutāni. Insuman Comb 15 nekādos apstākļos nedrīkst injicēt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insuman Comb 15, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģiskiem preparātiem.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insuman Comb 15 sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insuman Comb 15

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

-iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

-ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

-iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst sekojoši pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs regulācija ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēku insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insuman zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā.

Insuman kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insuman kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes metabolismu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par cilvēka insulīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Placentāro barjeru insulīns nešķērso. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insuman Comb 15 drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati no pētījumiem ar dzīvniekiem par insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes fertilitāti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Apkopojums par lietošanas drošumu

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk

( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmu grupas

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas);

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija;

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija;

 

 

 

diabētiska retinopātija;

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā; sāpes injekcijas

ievadīšanas vietā

 

 

vietā; nieze injekcijas

 

 

 

vietā; apsārtums

 

 

 

injekcijas vietā;

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši atkārtotas, var radīt neiroloģisku bojājumu. Ilgstošas vai smagas hipoglikēmijas var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas simptomus ievada adrenerģiskas kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāka un ātrāka ir glikozes līmeņa asinīs samazināšanās, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles cukura diabēta ārstēšanai, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas un ātras darbības preparātu kombinācija, ATĶ kods: A10AD01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insuman Comb 15 (divfāzu izofāninsulīna suspensija ar 15% izšķīduša insulīna) ir insulīna preparāts ar pakāpenisku darbības sākumu un ilgstošu darbību. Pēc subkutānas injekcijas tā darbība sākas 30 līdz 60 minūšu laikā, maksimālās iedarbības fāze iestājas laikposmā no 2. līdz 4. stundai pēc injekcijas un darbība ilgst 11 līdz 20 stundas.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtēm. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

Insuman Comb 15 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur vielas ar reducējošu darbību, piemēram, tiolus un sulfītus.

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Comb 15 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna veidiem, kas paredzēti lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insuman Comb 15 nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai ar insulīna analogiem.

Insulīna veidus ar atšķirīgu koncentrāciju (piemēram 100 SV/ml un 40 SV/ml) sajaukt (lietot maisījumā) nedrīkst.

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu alkohols vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Flakona uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Zāles drīkst uzglabāt maksimāli 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Ieteicams lietošanas sākšanas datumu atzīmēt uz etiķetes.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neatvērti flakoni

Uzglabāt ledusskapī (2 C – 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insuman Comb 15 pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Atvērti flakoni

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

10 ml suspensijas flakonā (1. tipa bezkrāsains stikls) ar flancētu vāciņu (alumīnijs), aizbāzni (hlorbutilgumija (1. tips)) un noņemamu vāciņu (polipropilēns).

Pieejami iepakojumi ar 1 vai 5 flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Pirms pirmās insulīna ņemšanas no flakona jānoņem plastmasas aizsargvāciņš.

Pirms insulīna ievilkšanas no flakona injekciju šļircē suspensija jāsagatavo lietošanai. Vislabāk to var izdarīt, ja flakonu, turot ieslīpi, parotē plaukstās. Flakonu nedrīkst enerģiski kratīt, jo tad var mainīties suspensijas konsistence (flakons izskatās apsarmojis; skatīt tālāk) un izveidoties putas. Putas traucē precīzi nomērīt vajadzīgo devu.

Pēc suspensijas atjaunošanas flakona saturam jābūt vienmērīgi baltā krāsā kā pienam. Ja to neizdodas panākt, piemēram, ja šķidrums joprojām ir dzidrs vai parādās piciņas, atsevišķas daļiņas vai pārslas, kas peld insulīnā vai pielipušas pie flakona sienām vai apakšējai daļai, tad Insuman Comb 15 lietot nedrīkst. Dažkārt insulīnā izkritušās nogulsnes liek flakonam izskatīties matētam. Visos šajos gadījumos jāizvēlas cits flakons ar viendabīgu suspensiju. Jauns flakons jāņem arī tad, ja būtiski mainījusies nepieciešamība pēc insulīna.

Insuman Comb 15 nedrīkst ievadīt intravenozi un lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jāņem vērā, ka

-insulīna protamīna kristāli šķīst skābā pH vidē,

-šķīstošā insulīna daļa izgulsnējas, ja pH ir apmēram 4,5 – 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Comb 15 drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visiem cilvēka insulīna veidiem, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar citiem insulīna veidiem skatīt 6.2. apakšpunktu.

Ja vienā injekciju šļircē jāievelk divi dažādi insulīna preparāti, tad vispirms jāievelk insulīns ar īsāko darbību, tādējādi neļaujot flakonā iekļūt ilgstošākas darbības preparātam. Ieteicams tūliņ pēc sajaukšanas injicēt.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/97/030/041

EU/1/97/030/042

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1997. 21. februāris

Pārreģistrācijas datums: 2007. 21. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insuman Comb 15 100 SV/ml suspensija injekcijām kārtridžā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens kārtridžs satur 3 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 300 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insuman Comb 15 ir divfāzu izofāninsulīna suspensija, kas satur 15% izšķīduša insulīna un 85% kristāliskā protamīninsulīna.

Cilvēka insulīns iegūts ar rekombinantās DNS tehnoloģijas palīdzību, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām kārtridžā.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insuman Comb 15 injicē subkutāni, 30 līdz

45 minūtes pirms ēšanas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem progresējoša nieru darbības pasliktināšanās var izraisīt pastāvīgu nepieciešamību pēc insulīna devas samazināšanas.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātas glikoneoģenēzes un kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Lietošanas veids

Insuman Comb 15 nedrīkst ievadīt intravenozi un lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Insuman Comb 15 ievada subkutāni. Insuman Comb 15 nekādos apstākļos nedrīkst injicēt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insuman Comb 15, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insuman Comb 15 sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insuman Comb 15

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

-iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

-ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

-iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst sekojoši pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs regulācija ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēku insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Ar Insuman Comb 15 kārtridžiem lietojamie pildspalvveida injektori Insuman Comb 15 kārtridži jālieto tikai ar šādiem pildspalvveida injektoriem:

-Junior STAR, kas ļauj ievadīt Insuman Comb 15 ar 0,5 vienību devas palielinājumu;

-OptiPen, ClikSTAR, Tactipen, Autopen 24 un AllStar, kas visi ļauj ievadīt Insuman Comb 15 ar 1 vienības devas palielinājumu.

Šos kārtridžus nedrīkst lietot ar citu atkārtotas lietošanas injektoru, jo devu precizitāte noteikta tikai ar minētajiem injektoriem.

Visi šie pildspalvveida injektori var nebūt pieejami Jūsu valstī.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insuman zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā.

Insuman kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insuman kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par cilvēka insulīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Placentāro barjeru insulīns nešķērso. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insuman Comb 15 drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati no pētījumiem ar dzīvniekiem par insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes fertilitāti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Apkopojums par lietošanas drošumu

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk ( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmu grupas

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas);

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija;

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija;

 

 

 

diabētiska retinopātija;

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā; sāpes injekcijas

ievadīšanas vietā

 

 

vietā; nieze injekcijas

 

 

 

vietā; apsārtums

 

 

 

injekcijas vietā;

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši atkārtotas, var radīt neiroloģisku bojājumu. Ilgstošas vai smagas hipoglikēmijas var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas simptomus ievada adrenerģiskas kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāka un ātrāka ir glikozes līmeņa asinīs samazināšanās, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles cukura diabēta ārstēšanai, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas un ātras darbības preparātu kombinācija, ATĶ kods: A10AD01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insuman Comb 15 (divfāzu izofāninsulīna suspensija ar 15% izšķīduša insulīna) ir insulīna preparāts ar pakāpenisku darbības sākumu un ilgstošu darbību. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 līdz 60 minūšu laikā. Maksimālā iedarbības fāze ir laikā starp 2. un 4. stundu pēc injekcijas. Darbība ilgst 11 līdz 20 stundas.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtēm. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

Insuman Comb 15 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur vielas ar reducējošu darbību, piemēram, tiolus un sulfītus.

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Comb 15 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna veidiem, kas paredzēti lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insuman Comb 15 nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai ar insulīna analogiem.

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu alkohols vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Kārtridža uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Iesākta (ievietota pildspalvveida injektorā) vai rezervei paņemta kārtridža uzglabāšanas maksimālais ilgums ir 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Pildspalvveida injektoru ar kārtridžu nedrīkst uzglabāt ledusskapī.

Pildspalvveida injektora uzgalis jāuzliek uz injektora pēc katras injekcijas, lai pasargātu no gaismas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesākti kārtridži

Uzglabāt ledusskapī (2 C – 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insuman Comb 15 pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Kārtridžu uzglabāt ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesākti kārtridži

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

3 ml suspensijas kārtridžā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar virzuli (brombutilgumija (1. tips)) un flancētu vāciņu (alumīnijs) ar aizbāzni (brombutila vai poliizoprēna lamināta un brombutila gumija (1. tips)).

Kārtridžā ir 3 lodītes (no nerūsoša tērauda).

Pieejami iepakojumi ar 3, 4, 5, 6, 9 vai 10 kārtridžiem. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Insulīna pildspalvveida injektors

Insuman Comb 15 kārtridžus lieto tikai kopā ar šiem pildspalvveida injektoriem: OptiPen, ClikSTAR, Autopen 24, Tactipen, AllStar vai JuniorSTAR (skatīt 4.4. apakšpunktu). Visi šie pildspalvveida injektori var nebūt pieejami Jūsu valstī.

Pildspalvveida injektors jālieto, kā to rekomendē šīs ierīces ražotājs pievienotajā lietošanas instrukcijā.

Rūpīgi jāseko ražotāja pildspalvveida injektora lietošanas instrukcijai, kā ievietot kārtridžu, pievienot injekciju adatu un veikt insulīna injicēšanu.

Ja insulīna pildspalvveida injektors ir bojāts vai nedarbojas pareizi (sakarā ar mehānisku defektu), tas jāizmet un jāņem jauns insulīna pildspalvveida injektors.

Pildspalvveida injektora neapmierinošas darbības gadījumā (skatīt pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju) šķīdumu no kārtridža var ņemt ar injekciju šļirci (kas piemērota insulīna koncentrācijai 100 SV/ml) un injicēt.

Kārtridži

Pirms ievietošanas pildspalvveida injektorā Insuman Comb 15 kārtridžs jātur istabas temperatūrā 1 līdz 2 stundas un pēc tam jāatjauno suspensija. Vislabāk to veikt, šūpojot kārtridžu uz priekšu un atpakaļ (ne mazāk kā 10 reizes). Lai atvieglotu ātru un pilnīgu kārtridža satura sajaukšanu, katrā kārtridžā ir trīs sīkas metāla lodītes.

Vēlāk, kad kārtridžs ievietots pildspalvveida injektorā, insulīna suspensija jāatjauno pirms katras injekcijas. Vislabāk to veikt, šūpojot pildspalvveida injektoru uz priekšu un atpakaļ (ne mazāk kā 10 reizes).

Pēc suspensijas atjaunošanas tai jāizskatās vienmērīgi baltā krāsā kā pienam. Ja to neizdodas panākt, piemēram, ja šķidrums joprojām ir dzidrs vai parādās piciņas, atsevišķas daļiņas vai pārslas, kas peld insulīnā vai pielipušas pie kārtridža sienām vai apakšējai daļai, tad Insuman Comb 15 lietot nedrīkst. Dažkārt insulīnā izkritušās nogulsnes liek kārtridžam izskatīties matētam. Visos šajos gadījumos jāizvēlas cits kārtridžs ar viendabīgi sajauktu suspensiju. Jauns kārtridžs jāņem arī tad, ja būtiski mainījusies nepieciešamība pēc insulīna.

Pirms injekcijas izdarīšanas no kārtridža jāizvada gaisa burbuļi (skatīt pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju). Tukšos kārtridžus uzpildīt nedrīkst.

Insuman Comb 15 nedrīkst ievadīt intravenozi un lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jāņem vērā, ka

-insulīna protamīna kristāli šķīst skābā pH vidē.

-šķīstošā insulīna daļa izgulsnējas, ja pH ir apmēram 4,5 – 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Comb 15 drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visiem cilvēka insulīna veidiem, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar citiem insulīna veidiem skatīt 6.2. apakšpunktu.

Insuman Comb 15 kārtridžs nav paredzēts citu insulīna preparātu pievienošanai kārtridžā.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/97/030/040

EU/1/97/030/059

EU/1/97/030/060

EU/1/97/030/087

EU/1/97/030/092

EU/1/97/030/097

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1997. 21. februāris

Pārreģistrācijas datums: 2007. 21. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insuman Comb 15 100 SV/ml suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viena pildspalvveida pilnšļirce satur 3 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 300 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insuman Comb 15 ir divfāzu izofāninsulīna suspensija, kas satur 15% izšķīduša insulīna un 85% kristāliskā protamīninsulīna.

Cilvēka insulīns iegūts ar rekombinantās DNS tehnoloģijas palīdzību, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē. OptiSet.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāli) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insuman Comb 15 injicē subkutāni, 30 līdz

45 minūtes pirms ēšanas.

Izmantojot OptiSet, insulīnu var ievadīt ar precizitāti 2 SV līdz maksimāli 40 SV vienā ievadīšanas reizē.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem progresējoša nieru darbības pasliktināšanās var izraisīt pastāvīgu nepieciešamību pēc insulīna devas samazināšanas.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātas glikoneoģenēzes un kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Lietošanas veids

Insuman Comb 15 ievada subkutāni. Insuman Comb 15 nekādos apstākļos nedrīkst injicēt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Pirms OptiSet lietošanas uzmanīgi jāizlasa norādījumi par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insuman Comb 15, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insuman Comb 15 sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insuman Comb 15

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

-iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

-ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

-iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai galvas smadzeņu asins apgādes stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst sekojoši pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs regulācija ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēku insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Pildspalvveida pilnšļirces lietošana

Pirms OptiSet lietošanas uzmanīgi jāizlasa norādījumi par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā. OptiSet jālieto kā norādīts šajā lietošanas instrukcijā (skatīt 6.6. apakšpunktu).

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insuman zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā.

Insuman kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insuman kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par cilvēka insulīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Placentāro barjeru insulīns nešķērso. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insuman Comb 15 drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati no pētījumiem ar dzīvniekiem par insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes fertilitāti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Apkopojums par lietošanas drošumu

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk ( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmu grupas

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas);

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija;

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija;

 

 

 

diabētiska retinopātija;

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā; sāpes injekcijas

ievadīšanas vietā

 

 

vietā; nieze injekcijas

 

 

 

vietā; apsārtums

 

 

 

injekcijas vietā;

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši atkārtotas, var radīt neiroloģisku bojājumu. Ilgstošas vai smagas hipoglikēmijas var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas simptomus ievada adrenerģiskas kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāka un ātrāka ir glikozes līmeņa asinīs samazināšanās, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles cukura diabēta ārstēšanai, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas un ātras darbības preparātu kombinācija, ATĶ kods: A10AD01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insuman Comb 15 (divfāzu izofāninsulīna suspensija ar 15% izšķīduša insulīna) ir insulīna preparāts, kura darbība iestājas pakāpeniski un iedarbība ir ilgstoša. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 līdz 60 minūšu laikā. Maksimālā iedarbības fāze ir laikā starp 2. un 4. stundu pēc injekcijas.

Darbība ilgst 11 līdz 20 stundas.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtēm. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

Insuman Comb 15 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur vielas ar reducējošu darbību, piemēram, tiolus un sulfītus.

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Comb 15 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar jebkādu citu insulīnu vai ar insulīna analogiem.

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu alkohols vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Pildspalvveida pilnšļirces uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Iesāktas vai rezervei paņemtas pildspalvveida pilnšļirces uzglabāšanas maksimālais ilgums ir 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Iesāktas pildspalvveida pilnšļirces nedrīkst uzglabāt ledusskapī.

Pildspalvveida pilnšļirces uzgalis jāuzliek uz pilnšļirces pēc katras injekcijas, lai pasargātu no gaismas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesāktas pildspalvveida pilnšļirces Uzglabāt ledusskapī (2 C – 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insuman Comb 15 pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Pildspalvveida pilnšļirci uzglabāt ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesāktas pildspalvveida pilnšļirces

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

3 ml suspensijas kārtridžā (bezkrāsains (1. hidrolītiskās klases) stikls) ar virzuli (brombutila gumija (1. tips)) un flancētu vāciņu (alumīnijs) ar aizbāzni (brombutila vai poliizoprēna lamināta un brombutila gumija (1. tips)).

Kārtridžā ir 3 lodītes (no nerūsoša tērauda).

Kārtridži ir ievietoti vienreiz lietojamā pildspalvveida injektorā. Injekciju adatas iepakojumā nav. Pieejami iepakojumi ar 3, 4, 5, 6, 9 vai 10 pildspalvveida pilnšļircēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Pirms sākt Insuman Comb 15 lietošanu, pildspalvveida pilnšļircei 1 līdz 2 stundas jāatrodas istabas temperatūrā, pēc tam jāatjauno suspensija. Vislabāk to veikt, pildspalvveida pilnšļirci viegli šūpojot uz priekšu un atpakaļ (vismaz desmit reizes). Katrā kārtridžā ir trīs mazas metāla lodītes, kuras atvieglo ātru un pilnīgu satura sajaukšanos. Insulīna suspensija arī turpmāk ir jāatjauno pirms katras injekcijas.

Pēc suspensijas atjaunošanas pilnšļirces saturam jābūt pienainam un viendabīgam. Insuman Comb 15 nedrīkst lietot, ja šķidrums joprojām ir dzidrs vai ja daļiņas salīp, veido pārslas, pielīp pie kārtridža sienām vai apakšējai daļai. Šīs izmaiņas dažreiz rada matēta kārtridža iespaidu. Šādā gadījumā jāizvēlas cita pildspalvveida pilnšļirce, kuras saturs veido viendabīgu suspensiju. Jauna pildspalvveida pilnšļirce jāizvēlas arī tad, ja būtiski mainījusies nepieciešamība pēc insulīna.

Tukšu pildspalvveida pilnšļirci nedrīkst lietot atkārtoti, tā jāizmet atbilstoši noteikumiem.

Lai novērstu iespējamo slimības pārnešanu, pildspalvveida pilnšļirci drīkst lietot tikai viens pacients.

Jāņem vērā, ka

-insulīna protamīna kristāli šķīst skābā pH vidē,

-šķīstošā insulīna daļa izgulsnējas, ja pH ir apmēram 4,5 – 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Pildspalvveida pilnšļirces lietošana

Pacientam jāiesaka pirms OptiSet lietošanas uzmanīgi izlasīt norādījumus par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā.

 

Injektora adata (nav iepakojumā)

 

Injektora korpuss

 

Injektora uzgalis

 

 

Insulīna

 

 

Aizsarguzmava

Insulīna

Melnais

Devas bulta

 

 

rezervuārs

virzulis

nosaukums

 

 

 

 

 

un krāsa

 

Ārējais

Iekšējais

Adata

 

Krāsu josla

Atlikušā insulīna

Devu

Injicēš

adatas

adatas

Gumijas

 

 

skala

uzgalis

uzgalis

 

uzmava

 

selektors

anas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

poga

Pildspalvveida pilnšļirces shēma

Svarīga informācija par OptiSet lietošanu:

Pirms katras lietošanas reizes jāpiestiprina jauna adata. Jālieto tikai lietošanai ar OptiSet paredzētas adatas.

Vienmēr jāveic drošības pārbaude pirms katras injekcijas.

Ja tiek lietots jauns OptiSet, sākotnējo drošības pārbaudi jāveic ar 8 vienībām, kā nosaka ražotājs.

Devas selektoru drīkst griezt tikai vienā virzienā.

Nekādā gadījumā nedrīkst griezt devas selektoru (mainīt devu) pēc tam, kad ir izvilkta injekcijas

poga.

Šī pildspalvveida pilnšļirce paredzēta lietošanai tikai konkrētam pacientam. To nedrīkst dot

nevienam citam.

Ja injekciju veic cita persona, tai jāievēro īpaša piesardzība, lai izvairītos no nejaušas savainošanās ar adatu un infekcijas pārnešanas.

Nekad nedrīkst lietot bojātu OptiSet vai, ja pacients nav pārliecināts, ka tas darbojas pareizi.

Pacientam vienmēr jābūt rezerves OptiSet gadījumam, ja OptiSet pazūd vai sabojājas.

Norādījumi par uzglabāšanu

Lūdzu meklējiet norādījumus par OptiSet uzglabāšanu šā ZA 6.4. apakšpunktā.

Ja OptiSet tiek uzglabāts vēsā vietā, to jāizņem 1 – 2 stundas pirms injicēšanas, lai tas sasiltu. Auksta insulīna injekcija ir sāpīgāka.

Izlietotu OptiSet jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Apkope

OptiSet jāsargā no putekļiem un netīrumiem.

OptiSet ārpusi var notīrīt, noslaukot to ar mitru drānu.

Pildspalvveida pilnšļirci nedrīkst mērcēt, mazgāt un eļļot, jo tā var to sabojāt.

OptiSet ir izveidots tā, lai ar to darbotos precīzi un droši. Ar to jādarbojas uzmanīgi. Pacientam jāizvairās no situācijām, kad OptiSet var sabojāt. Ja pacients domā, ka OptiSet varētu būt bojāts, jālieto cita pilnšļirce.

1.solis. Pārbaudiet un samaisiet insulīnu

Kad noņemts pildspalvveida pilnšļirces uzgalis, jāpārbauda etiķete uz pildspalvveida injektora un insulīna rezervuāra, lai pārliecinātos, ka tajā ir pareizais insulīns.

Insulīns jāsamaisa lēni šūpojot OptiSet uz augšu un leju ne mazāk par 10 reizēm. Jāpārbauda insulīna suspensijas izskats: insulīna suspensijai jābūt vienmērīgi pienaini baltai.

2.solis.

Piestipriniet adatu

Adata uzmanīgi un taisni jāpiestiprina pie pildspalvveida pilnšļirces.

3.solis.

Veiciet drošības pārbaudi

Pirms injekcijas jāveic drošības pārbaude.

Jaunam un vēl nelietotam OptiSet 8 vienību devu jau ir iestatījis ražotājs pirmās drošības pārbaudes veikšanai.

Iesāktam OptiSet jāizvēlas 2 vienību deva, pagriežot devas selektoru uz priekšu līdz devas bulta ir iepretim 2. Devas selektoru drīkst griezt tikai vienā virzienā.

Injekcijas poga jāzvelk pilnībā, lai deva uzpildītos. Nekad nedrīkst griezt devas selektoru pēc injekcijas pogas izvilkšanas.

Jānoņem adatas ārējais un iekšējais uzgalis. Jāsaglabā ārējais uzgalis, lai noņemtu izlietoto adatu.

Turot pildspalvveida pilnšļirci ar adatu uz augšu, viegli jāpiesit insulīna rezervuāram ar pirkstu, lai gaisa pūslīši, ja tādi ir, paceltos augšup pie adatas.

Tad injekcijas poga jānospiež līdz galam.

Ja no adatas gala tiek izspiests insulīns, pildspalvveida pilnšļirce un adata darbojas pareizi.

Ja adatas galā neparādās insulīns, vēl divas reizes jāatkārto 3. solī norādītās darbības, līdz adatas galā parādās insulīns. Ja insulīns joprojām neparādās, nomainiet adatu, jo tā var būt aizsprostota, un mēģiniet atkal. Ja insulīns neparādās arī pēc adatas nomaiņas, OptiSet var būt bojāts. Šo OptiSet nedrīkst lietot.

4.solis. Iestatiet devu

Devu var iestatīt pa 2 vienībām – sākot no 2 vienībām līdz pat 40 vienībām. Ja nepieciešama par 40 vienībām lielāka deva, tā jāievada divās vai vairākās injekcijās.

Pacientam vienmēr jāpārliecinās, vai devai pietiek insulīna.

Insulīna atlikuma skala uz caurspīdīgā insulīna rezervuāra rāda apmēram, cik daudz insulīna atlicis OptiSet. Šo skalu nedrīkst lietot, lai iestatītu insulīna devu.

Ja melnais virzulis atrodas krāsu joslas sākumā, pieejamas apmēram 40 vienības insulīna. Ja melnais virzulis ir krāsu joslas beigās, pieejamas apmēram 20 vienības insulīna.

Devas selektors jāgriež uz priekšu, līdz bulta, kas norāda devu, ir iepretim nepieciešamajai devai.

5.solis. Ielādējiet devu

Lai ielādētu pildspalvveida pilnšļirci, injekcijas poga jāizvelk, cik tālu tā padodas.

Pacientam jāpārliecinās, vai iestatītā deva ir pilnīgi ielādēta. Injekciju pogu var izvilkt tik tālu, cik daudz insulīna palicis rezervuārā.

Injekciju poga ļauj pārbaudīt konkrētās ielādētās devas lielumu. Pārbaudes laikā injekciju poga jātur atvilkta. Pēdējā uz injekciju pogas redzamā treknā līnija rāda ielādētā insulīna daudzumu. Turot injekcijas pogu atvilktu, var redzēt tikai šīs treknās līnijas augšējo daļu.

6.solis. Injicējiet devu

Veselības aprūpes darbiniekam jāpaskaidro pacientam injicēšanas tehnika.

Adata jāiedur ādā.

Injekcijas poga jānospiež pilnīgi līdz galam. Var dzirdēt klikšķus, kas beigsies, kad injekciju poga tiks pilnīgi nospiesta. Injekcijas poga jātur nospiesta 10 sekundes un tikai tad jāizvelk adata no ādas. Tas norādīs, ka ir injicēta pilna insulīna deva.

7. solis. Noņemiet un izmetiet adatu

Adata ir jānoņem pēc katras injekcijas un jāizmet. Tas palīdzēs novērst bakteriālu piesārņošanos un/vai inficēšanos, kā arī gaisa iekļūšanu insulīna rezervuārā un insulīna noplūdi, kas var radīt nepareizu devu. Adatas nedrīkst izmantot atkārtoti.

Uz pildspalvveida pilnšļirces jāuzliek uzgalis.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/97/030/073

EU/1/97/030/074

EU/1/97/030/075

EU/1/97/030/076

EU/1/97/030/102

EU/1/97/030/107

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1997. 21. februāris

Pārreģistrācijas datums: 2007. 21. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insuman Comb 15 100 SV/ml suspensija injekcijām kārtridžā lietošanai ar OptiClik.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens kārtridžs satur 3 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 300 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insuman Comb 15 ir divfāzu izofāninsulīna suspensija, kas satur 15% izšķīduša insulīna un 85% kristāliskā protamīninsulīna.

Cilvēka insulīns iegūts ar rekombinantās DNS tehnoloģijas palīdzību, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām kārtridžā lietošanai ar OptiClik.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insuman Comb 15 injicē subkutāni, 30 līdz

45 minūtes pirms ēšanas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem progresējoša nieru darbības pasliktināšanās var izraisīt pastāvīgu nepieciešamību pēc insulīna devas samazināšanas.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātas glikoneoģenēzes un kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Lietošanas veids

Insuman Comb 15 nedrīkst ievadīt intravenozi un lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Insuman Comb 15 kārtridži lietošanai ar OptiClik izstrādāti lietošanai tikai ar OptiClik injektoriem.

Insuman Comb 15 ievada subkutāni. Insuman Comb 15 nekādos apstākļos nedrīkst injicēt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insuman Comb 15, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insuman Comb 15 sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insuman Comb 15

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

-iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

-ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

-iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst sekojoši pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs regulācija ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēku insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insuman zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā.

Insuman kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insuman kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par cilvēka insulīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Placentāro barjeru insulīns nešķērso. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insuman Comb 15 drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati no pētījumiem ar dzīvniekiem par insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes fertilitāti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Apkopojums par lietošanas drošumu

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk ( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmu grupas

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas);

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija;

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija;

 

 

 

diabētiska retinopātija;

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā; sāpes injekcijas

ievadīšanas vietā

 

 

vietā; nieze injekcijas

 

 

 

vietā; apsārtums

 

 

 

injekcijas vietā;

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši atkārtotas, var radīt neiroloģisku bojājumu. Ilgstošas vai smagas hipoglikēmijas var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas simptomus ievada adrenerģiskas kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāka un ātrāka ir glikozes līmeņa asinīs samazināšanās, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles cukura diabēta ārstēšanai, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas un ātras darbības preparātu kombinācija, ATĶ kods: A10AD01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insuman Comb 15 (divfāzu izofāninsulīna suspensija ar 15% izšķīduša insulīna) ir insulīna preparāts ar pakāpenisku darbības sākumu un ilgstošu darbību. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 līdz 60 minūšu laikā. Maksimālā iedarbības fāze ir laikā starp 2. un 4. stundu pēc injekcijas. Darbība ilgst 11 līdz 20 stundas.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtēm. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

Insuman Comb 15 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur vielas ar reducējošu darbību, piemēram, tiolus un sulfītus.

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Comb 15 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna veidiem, kas paredzēti lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insuman Comb 15 nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai ar insulīna analogiem.

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu alkohols vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Kārtridža uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Iesākta (ievietota pildspalvveida injektorā) vai rezervei paņemta kārtridža uzglabāšanas maksimālais ilgums ir 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Pildspalvveida injektoru ar kārtridžu nedrīkst uzglabāt ledusskapī.

Pildspalvveida injektora uzgalis jāuzliek uz injektora pēc katras injekcijas, lai pasargātu no gaismas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesākti kārtridži

Uzglabāt ledusskapī (2 C – 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insuman Comb 15 pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Kārtridžu uzglabāt ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesākti kārtridži

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

3 ml suspensijas kārtridžā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar virzuli (brombutilgumija (1. tips)) un flancētu vāciņu (alumīnijs) ar aizbāzni (brombutila vai poliizoprēna lamināta un brombutila gumija (1. tips)).

Stikla kārtridžs nav izņemams no caurspīdīga konteinera un tam ir plastmasas mehānisms ar stieni ar vītni vienā galā.

Kārtridžā ir 3 lodītes (no nerūsoša tērauda).

Pieejami iepakojumi ar 3, 4, 5, 6, 9 vai 10 kārtridžiem lietošanai ar OptiClik. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Insulīna pildspalvveida injektors

Kārtridžus lietošanai ar OptiClik lieto tikai kopā ar OptiClik, kā rekomendē lietot šīs ierīces ražotājs pievienotajā lietošanas instrukcijā.

Rūpīgi jāseko ražotāja pildspalvveida injektora lietošanas instrukcijai, kā ievietot kārtridžu, pievienot injekciju adatu un veikt insulīna injicēšanu.

Ja OptiClik ir bojāts vai nedarbojas pareizi (sakarā ar mehānisku defektu), tas jāizmet un jāņem jauns OptiClik insulīna pildspalvveida injektors.

Pildspalvveida injektora neapmierinošas darbības gadījumā (skatīt pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju) šķīdumu no kārtridža var ņemt ar injekciju šļirci (kas piemērota insulīna koncentrācijai 100 SV/ml) un injicēt.

Kārtridži

Pirms ievietošanas pildspalvveida injektorā Insuman Comb 15 kārtridžs jātur istabas temperatūrā 1 līdz 2 stundas un pēc tam jāatjauno suspensija. Vislabāk to veikt, šūpojot kārtridžu uz priekšu un atpakaļ (ne mazāk kā 10 reizes). Lai atvieglotu ātru un pilnīgu kārtridža satura sajaukšanu, katrā kārtridžā ir trīs sīkas metāla lodītes.

Vēlāk, kad kārtridžs ievietots pildspalvveida injektorā, insulīna suspensija jāatjauno pirms katras injekcijas. Vislabāk to veikt, šūpojot pildspalvveida injektoru uz priekšu un atpakaļ (ne mazāk kā 10 reizes).

Pēc suspensijas atjaunošanas tai jāizskatās vienmērīgi baltā krāsā kā pienam. Ja to neizdodas panākt, piemēram, ja šķidrums joprojām ir dzidrs vai parādās piciņas, atsevišķas daļiņas vai pārslas, kas peld insulīnā vai pielipušas pie kārtridža sienām vai apakšējai daļai, tad Insuman Comb 15 lietot nedrīkst. Dažkārt insulīnā izkritušās nogulsnes liek kārtridžam izskatīties matētam. Visos šajos gadījumos jāizvēlas cits kārtridžs ar viendabīgi sajauktu suspensiju. Jauns kārtridžs jāņem arī tad, ja būtiski mainījusies nepieciešamība pēc insulīna.

Pirms injekcijas izdarīšanas no kārtridža jāizvada gaisa burbuļi (skatīt pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju). Tukšos kārtridžus uzpildīt nedrīkst.

Insuman Comb 15 nedrīkst ievadīt intravenozi un lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jāņem vērā, ka

-insulīna protamīna kristāli šķīst skābā pH vidē.

-šķīstošā insulīna daļa izgulsnējas, ja pH ir apmēram 4,5 – 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Comb 15 drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visiem cilvēka insulīna veidiem, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar citiem insulīna veidiem skatīt 6.2. apakšpunktu.

Insuman Comb 15 kārtridžs lietošanai ar OptiClik nav paredzēts citu insulīna preparātu pievienošanai kārtridžā, kas paredzēts lietošanai ar OptiClik.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/97/030/122

EU/1/97/030/123

EU/1/97/030/124

EU/1/97/030/125

EU/1/97/030/126

EU/1/97/030/127

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1997. 21. februāris

Pārreģistrācijas datums: 2007. 21. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insuman Comb 15 SoloStar 100 SV/ml suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viena pildspalvveida pilnšļirce satur 3 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 300 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insuman Comb 15 ir divfāzu izofāninsulīna suspensija, kas satur 15% izšķīduša insulīna un 85% kristāliskā protamīninsulīna.

Cilvēka insulīns iegūts ar rekombinantās DNS tehnoloģijas palīdzību, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāli) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insuman Comb 15 injicē subkutāni, 30 līdz

45 minūtes pirms ēšanas.

Ar SoloStar var ievadīt insulīna devas no 1 līdz 80 vienībām ar 1 vienības soli. Viena pildspalvveida pilnšļirce satur daudzas devas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem progresējoša nieru darbības pasliktināšanās var izraisīt pastāvīgu nepieciešamību pēc insulīna devas samazināšanas.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātas glikoneoģenēzes un kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Lietošanas veids

Insuman Comb 15 ievada subkutāni. Insuman Comb 15 nekādos apstākļos nedrīkst injicēt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Pirms SoloStar lietošanas uzmanīgi jāizlasa norādījumi par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insuman Comb 15, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insuman Comb 15 sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insuman Comb 15

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

-iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

-ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

-iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai galvas smadzeņu asins apgādes stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst sekojoši pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs regulācija ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēku insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Pildspalvveida pilnšļirces lietošana

Pirms SoloStar lietošanas uzmanīgi jāizlasa norādījumi par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā. SoloStar jālieto kā norādīts šajā lietošanas instrukcijā (skatīt 6.6. apakšpunktu).

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insuman zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā.

Insuman kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insuman kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par cilvēka insulīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Placentāro barjeru insulīns nešķērso. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insuman Comb 15 drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati no pētījumiem ar dzīvniekiem par insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes fertilitāti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Apkopojums par lietošanas drošumu

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk ( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmu grupas

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas);

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija;

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija;

 

 

 

diabētiska retinopātija;

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā; sāpes injekcijas

ievadīšanas vietā

 

 

vietā; nieze injekcijas

 

 

 

vietā; apsārtums

 

 

 

injekcijas vietā;

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši atkārtotas, var radīt neiroloģisku bojājumu. Ilgstošas vai smagas hipoglikēmijas var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas simptomus ievada adrenerģiskas kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāka un ātrāka ir glikozes līmeņa asinīs samazināšanās, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles cukura diabēta ārstēšanai, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas un ātras darbības preparātu kombinācija, ATĶ kods: A10AD01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insuman Comb 15 (divfāzu izofāninsulīna suspensija ar 15% izšķīduša insulīna) ir insulīna preparāts, kura darbība iestājas pakāpeniski un iedarbība ir ilgstoša. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 līdz 60 minūšu laikā. Maksimālā iedarbības fāze ir laikā starp 2. un 4. stundu pēc injekcijas.

Darbība ilgst 11 līdz 20 stundas.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtēm. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

Insuman Comb 15 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur vielas ar reducējošu darbību, piemēram, tiolus un sulfītus.

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Comb 15 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar jebkādu citu insulīnu vai ar insulīna analogiem.

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu alkohols vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Pildspalvveida pilnšļirces uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Iesāktas vai rezervei paņemtas pildspalvveida pilnšļirces uzglabāšanas maksimālais ilgums ir 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Iesāktas pildspalvveida pilnšļirces nedrīkst uzglabāt ledusskapī.

Pildspalvveida pilnšļirces uzgalis jāuzliek uz pilnšļirces pēc katras injekcijas, lai pasargātu no gaismas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neiesāktas pildspalvveida pilnšļirces Uzglabāt ledusskapī (2 C – 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insuman Comb 15 pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Pildspalvveida pilnšļirci uzglabāt ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesāktas pildspalvveida pilnšļirces

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

3 ml suspensijas kārtridžā (bezkrāsains (1. hidrolītiskās klases) stikls) ar virzuli (brombutila gumija (1. tips)) un flancētu vāciņu (alumīnijs) ar aizbāzni (brombutila vai poliizoprēna lamināta un brombutila gumija (1. tips)).

Kārtridžā ir 3 lodītes (no nerūsoša tērauda).

Kārtridži ir ievietoti vienreiz lietojamā pildspalvveida injektorā. Injekciju adatas iepakojumā nav.

Pieejami iepakojumi ar 3, 4, 5, 6, 9 vai 10 pildspalvveida pilnšļircēm. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Pirms sākt Insuman Comb 15 lietošanu, pildspalvveida pilnšļircei 1 līdz 2 stundas jāatrodas istabas temperatūrā, pēc tam jāatjauno suspensija. Vislabāk to veikt, pildspalvveida pilnšļirci viegli šūpojot uz priekšu un atpakaļ (vismaz desmit reizes). Katrā kārtridžā ir trīs mazas metāla lodītes, kuras atvieglo ātru un pilnīgu satura sajaukšanos. Insulīna suspensija arī turpmāk ir jāatjauno pirms katras injekcijas.

Pēc suspensijas atjaunošanas pilnšļirces saturam jābūt pienainam un viendabīgam. Insuman Comb 15 nedrīkst lietot, ja šķidrums joprojām ir dzidrs vai ja daļiņas salīp, veido pārslas, pielīp pie kārtridža sienām vai apakšējai daļai. Šīs izmaiņas dažreiz rada apsarmojuša kārtridža iespaidu. Šādā gadījumā jāizvēlas cita pildspalvveida pilnšļirce, kuras saturs veido viendabīgu suspensiju. Jauna pildspalvveida pilnšļirce jāizvēlas arī tad, ja būtiski mainījusies nepieciešamība pēc insulīna.

Tukšu pildspalvveida pilnšļirci nedrīkst lietot atkārtoti, tā jāizmet atbilstoši noteikumiem.

Lai novērstu iespējamo slimības pārnešanu, pildspalvveida pilnšļirci drīkst lietot tikai viens pacients.

Jāņem vērā, ka

-insulīna protamīna kristāli šķīst skābā pH vidē,

-šķīstošā insulīna daļa izgulsnējas, ja pH ir apmēram 4,5 – 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Pildspalvveida pilnšļirces lietošana

Pacientam jāiesaka pirms SoloStar lietošanas uzmanīgi izlasīt norādījumus par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā.

Injektora uzgalis

Injektora adata (nav iepakojumā)

Injektora korpuss

 

 

 

 

Aizsarguzmava

Insulīna rezervuārs

Devas logs

 

Ārējais

Iekšējais

Adata

Gumijas uzmava

Devas

Injicēšanas

 

adatas

adatas

selektors

poga

 

uzgalis

uzgalis

 

 

 

 

Pildspalvveida pilnšļirces shēma

Svarīga informācija par SoloStar lietošanu:

Pirms katras lietošanas reizes vienmēr uzmanīgi jāpiestiprina jauna adata un jāveic drošības pārbaude. Nedrīkst iestatīt devu un/vai spiest injekcijas pogu, ja nav piestiprināta adata. Jālieto tikai adatas, kas paredzētas lietošanai ar SoloStar.

Jāievēro īpaša piesardzība, lai izvairītos no nejaušas savainošanās un infekcijas pārnešanas.

Nekad nedrīkst lietot bojātu SoloStar vai, ja pacients nav pārliecināts, ka tas darbojas pareizi.

Pacientam vienmēr jābūt rezerves SoloStar gadījumam, ja SoloStar pazūd vai sabojājas.

Norādījumi par uzglabāšanu

Lūdzu meklējiet norādījumus par SoloStar uzglabāšanu šī ZA 6.4. apakšpunktā.

Ja SoloStar tiek uzglabāts vēsā vietā, to jāizņem 1 – 2 stundas pirms veicat injekciju, lai tas sasiltu. Auksta insulīna injekcija ir sāpīgāka.

Izlietotu SoloStar jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Apkope

SoloStar jāsargā no putekļiem un netīrumiem.

SoloStar ārpusi var notīrīt, noslaukot to ar mitru drānu.

Pildspalvveida pilnšļirci nedrīkst mērcēt, mazgāt un eļļot, jo tā var to sabojāt.

SoloStar ir izveidots tā, lai ar to darbotos precīzi un droši. Ar to jādarbojas uzmanīgi. Pacientam jāizvairās no situācijām, kad SoloStar var sabojāt. Ja pacients domā, ka SoloStar varētu būt bojāts, jālieto cita pilnšļirce.

1.solis. Pārbaudiet insulīnu

Jāpārbauda etiķete uz pildspalvveida pilnšļirces, lai pārliecinātos, ka tajā ir pareizais insulīns. Insuman SoloStar ir balts ar krāsainu injekcijas pogu. Injekcijas pogas krāsa atšķiras atkarībā no lietotā Insuman insulīna zāļu formas.

Kad noņemts pildspalvveida pilnšļirces uzgalis, jāpārbauda arī insulīna izskats:

Insulīna suspensijas (Insuman Basal vai Insuman maisījumus) jāsamaisa šūpojot SoloStar uz priekšu un atpakaļ vismaz 10 reizes, lai iegūtu viendabīgu insulīnu. Pildspalvveida pilnšļirci jāšūpo viegli, lai nepieļautu putošanos kārtidžā. Pēc samaisīšanas insulīna suspensijai jābūt viendabīgi pienaini baltai.

2.solis.

Piestipriniet adatu

Drīkst izmantot tikai SoloStar lietošanai apstiprinātas adatas.

Katrai injekcijai vienmēr jālieto jauna sterila adata. Pēc uzgaļa noņemšanas adata uzmanīgi un taisni jāpiestiprina pie pildspalvveida pilnšļirces.

3.solis.

Veiciet drošības pārbaudi

Pirms katras injekcijas jāveic drošības pārbaude, lai pārliecinātos, ka pilnšļirce un adata darbojas pareizi, un jāizvada gaisa burbuļi.

Jāizvēlas 2 vienību deva.

Jānoņem adatas ārējais un iekšējais uzgalis.

Turot pildspalvveida pilnšļirci ar adatu uz augšu, viegli jāpiesit insulīna rezervuāram ar pirkstu, lai gaisa pūslīši, ja tādi ir, paceltos augšup pie adatas.

Tad injekcijas poga jānospiež līdz galam.

Ja no adatas gala tiek izspiests insulīns, pildspalvveida pilnšļirce un adata darbojas pareizi.

Ja adatas galā neparādās insulīns, jāatkārto 3. solī norādītās darbības, līdz adatas galā parādās insulīns.

4.solis. Iestatiet devu

Devu var iestatīt pa 1 vienībai – sākot no 1 vienības līdz pat 80 vienībām. Ja nepieciešama par 80 vienībām lielāka deva, tā jāievada divās vai vairākās injekcijās.

Pēc drošības pārbaudes devas logā jābūt “0”. Tad var izvēlēties devu.

5.solis. Injicējiet devu

Veselības aprūpes speciālistam jāinformē pacients par injekcijas veikšanas tehniku. Adata jāiedur ādā.

Injekcijas poga jānospiež līdz galam. Tad injekcijas poga jātur nospiesta 10 sekundes līdz adatas izvilkšanai. Tas norādīs, ka ir injicēta pilna insulīna deva.

6. solis. Noņemiet un izmetiet adatu

Adata ir jānoņem pēc katras injekcijas un jāizmet. Tas palīdzēs novērst bakteriālu piesārņošanos un/vai inficēšanos, kā arī gaisa iekļūšanu insulīna rezervuārā un insulīna noplūdi, kas var būt par iemeslu nepareizas devas ievadīšanai. Adatas nedrīkst izmantot atkārtoti.

Noņemot un izmetot adatu, jāievēro piesardzība. Jāievēro ieteiktie drošības pasākumi adatu noņemšanai un izmešanai (piemēram, vienas rokas tehnika), lai samazinātu nejaušas savainošanās ar adatu un infekcijas slimību pārnešanas risku.

Uz pildspalvveida pilnšļirces jāuzliek uzgalis.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/97/030/152

EU/1/97/030/153

EU/1/97/030/154

EU/1/97/030/155

EU/1/97/030/156

EU/1/97/030/157

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1997. 21. februāris

Pārreģistrācijas datums: 2007. 21. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insuman Comb 25 100 SV/ml suspensija injekcijām flakonā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens flakons satur 5 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 500 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insuman Comb 25 ir divfāzu izofāninsulīna suspensija, kas satur 25% izšķīduša insulīna un 75% kristāliska protamīna insulīna.

Cilvēka insulīns iegūts ar rekombinantās DNS tehnoloģijas palīdzību, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām flakonā.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insuman Comb 25 injicē subkutāni, 30 līdz

45 minūtes pirms ēšanas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem progresējoša nieru darbības pasliktināšanās var izraisīt pastāvīgu nepieciešamību pēc insulīna devas samazināšanas.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātas glikoneoģenēzes un kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Lietošanas veids

Insuman Comb 25 nedrīkst ievadīt intravenozi vai implantētos insulīna sūkņos, kā arī peristaltiskos sūkņos ar silikona caurulēm.

Jālieto tikai šai insulīna koncentrācijai (100 SV/ml) paredzētās injekciju šļirces. Injekciju šļirces nedrīkst saturēt citas zāļu vielas vai to atliekas (piemēram, heparīna pēdas).

Insuman Comb 25 ievada subkutāni. Insuman Comb 25 nekādos apstākļos nedrīkst ievadīt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insuman Comb 25, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insuman Comb 25 sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insuman Comb 25

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

-iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

-ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

-iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jāzina apstākļi, kādos pavājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs regulācija ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insuman zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā.

Insuman kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insuman kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par cilvēka insulīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Placentāro barjeru insulīns nešķērso. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insuman Comb 25 drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati no pētījumiem ar dzīvniekiem par insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes fertilitāti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī

ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Apkopojums par lietošanas drošumu

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk

( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmu grupas

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas);

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija;

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija;

 

 

 

diabētiska retinopātija;

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā; sāpes injekcijas

ievadīšanas vietā

 

 

vietā; nieze injekcijas

 

 

 

vietā; apsārtums

 

 

 

injekcijas vietā;

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši atkārtotas, var radīt neiroloģisku bojājumu.

Ilgstošas vai smagas hipoglikēmijas var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas simptomus ievada adrenerģiskas kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāka un ātrāka ir glikozes līmeņa asinīs samazināšanās, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktinājumu.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, var būt nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles cukura diabēta ārstēšanai, insulīns un tā analogi injekcijām, ātras un vidēji ilgas iedarbības preparātu kombinācija, ATĶ kods: A10AD01.

Darbības mehānisms Insulīns

- samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insuman Comb 25 (divfāzu izofāninsulīna suspensija ar 25% izšķīduša insulīna) ir insulīna preparāts, kura darbība iestājas pakāpeniski un iedarbība ir ilgstoša. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 līdz 60 minūšu laikā. Maksimālā iedarbības fāze ir laikā starp 2. un 4. stundu pēc injekcijas.

Darbība ilgst 12 līdz 19 stundas.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Vietējas panesamības pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem nozīmīgus datus nesniedz. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

Insuman Comb 25 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur vielas ar reducējošu darbību, piemēram, tiolus un sulfītus.

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Comb 25 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna veidiem, kas paredzēti lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insuman Comb 25 nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai ar insulīna analogiem.

Insulīna veidus ar atšķirīgu koncentrāciju (piemēram 100 SV/ml un 40 SV/ml) sajaukt (lietot maisījumā) nedrīkst.

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu alkohols vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Flakona uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Zāles drīkst uzglabāt maksimāli 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Ieteicams lietošanas sākšanas datumu atzīmēt uz etiķetes.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neatvērti flakoni

Uzglabāt ledusskapī (2 C - 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insuman Comb 25 pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Atvērti flakoni

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

5 ml suspensijas flakonā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar flancētu vāciņu (alumīnijs), aizbāzni (1. tipa hlorbutila gumija) un noraujamu aizsargvāciņu (polipropilēns).

Pieejami iepakojumi ar 1 vai 5 flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Pirms pirmās insulīna ņemšanas no flakona jānoņem plastmasas aizsargvāciņš.

Tieši pirms preparāta ņemšanas injekciju šļircē jāatjauno insulīna suspensija. Vislabāk to veikt, turot flakonu slīpi un virpinot starp plaukstām. Flakonu nedrīkst spēcīgi kratīt – tas var radīt suspensijas izmaiņas (tā var sastingt, skatīt turpmāk) un radīt putas tajā. Putas var traucēt no flakona paņemt pareizu devu.

Pēc suspensijas atjaunošanas šķidrumam jābūt pienainam un viendabīgam. Insuman Comb 25 lietot nedrīkst, ja neizdodas panākt nepieciešamo konsistenci, piemēram, ja šķidrums joprojām ir dzidrs vai ja daļiņas salīp, veido pārslas vai pielīp flakona sienām vai apakšējai daļai. Šīs izmaiņas dažreiz rada apsarmojuša flakona iespaidu. Šādā gadījumā jāņem cits flakons, kura saturs veido viendabīgu suspensiju. Cits flakons jālieto arī tad, ja būtiski mainās nepieciešamība pēc insulīna.

Insuman Comb 25 nedrīkst ievadīt intravenozi un lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jāņem vērā, ka:

-insulīna protamīna kristāli skābā vidē šķīst;

-šķīstošā insulīna daļa izgulsnējas, ja pH ir aptuveni 4,5 - 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Comb 25 drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visiem cilvēka insulīna veidiem, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar citiem insulīna veidiem skatīt 6.2. apakšpunktu.

Ja vienā injekciju šļircē jāpaņem divi dažādi insulīna veidi, ieteicams insulīnu, kura iedarbība ir īsāka, no flakona paņemt vispirms, lai nepieļautu flakona ar ilgstošākas darbības insulīnu piesārņošanu. Maisījumu ieteicams injicēt nekavējoties.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D – 65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/97/030/043

EU/1/97/030/044

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1997. 21. februāris

Pārreģistrācijas datums: 2007. 21. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insuman Comb 25 40 SV/ml suspensija injekcijām flakonā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 40 SV (atbilst 1,4 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens flakons satur 10 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 400 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insuman Comb 25 ir divfāzu izofāninsulīna suspensija, kas satur 25% izšķīduša insulīna un 75% kristāliskā protamīninsulīna.

Cilvēka insulīns iegūts ar rekombinantās DNS tehnoloģijas palīdzību, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām flakonā.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāli) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insuman Comb 25 injicē subkutāni, 30 līdz

45 minūtes pirms ēšanas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem progresējoša nieru darbības pasliktināšanās var izraisīt pastāvīgu nepieciešamību pēc insulīna devas samazināšanas.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātas glikoneoģenēzes un kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Lietošanas veids

Insuman Comb 25 nedrīkst ievadīt intravenozi, un lietot ārējos vai implantētos insulīna sūkņos, kā arī peristaltiskos sūkņos ar silikona caurulēm.

Jālieto tikai šai insulīna koncentrācijai (40 SV/ml) paredzētās injekciju šļirces. Injekciju šļirces nedrīkst saturēt citas zāļu vielas vai to atliekas (piemēram, heparīna pēdas).

Insuman Comb 25 ievada subkutāni. Insuman Comb 25 nekādos apstākļos nedrīkst injicēt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insuman Comb 25, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģiskiem preparātiem.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insuman Comb 25 sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insuman Comb 25

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

-iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

-ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

-iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jāzina apstākļi, kādos pavājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs regulācija ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēku insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriemdiabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus, vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insuman zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā.

Insuman kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insuman kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par cilvēka insulīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Placentāro barjeru insulīns nešķērso. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insuman Comb 25 drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati no pētījumiem ar dzīvniekiem par insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes fertilitāti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī

ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Apkopojums par lietošanas drošumu

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk

( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmu grupas

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas);

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija;

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija;

 

 

 

diabētiska retinopātija;

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā; sāpes injekcijas

ievadīšanas vietā

 

 

vietā; nieze injekcijas

 

 

 

vietā; apsārtums

 

 

 

injekcijas vietā;

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši atkārtotas, var radīt neiroloģisku bojājumu.

Ilgstošas vai smagas hipoglikēmijas var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas simptomus ievada adrenerģiskas kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāka un ātrāka ir glikozes līmeņa asinīs samazināšanās, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu bojājumi

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, var būt nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles cukura diabēta ārstēšanai, insulīns un tā analogi injekcijām, vidēji ilgas un ātras darbības preparātu kombinācija, ATĶ kods: A10AD01.

Darbības mehānisms Insulīns

- samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insuman Comb 25 (divfāzu izofāninsulīna suspensija ar 25% izšķīduša insulīna) ir insulīna preparāts ar pakāpenisku darbības sākumu un ilgstošu darbību. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 līdz 60 minūšu laikā. Maksimālā darbības fāze ir laikā starp 2. un 4. stundu pēc injekcijas. Darbība ilgst 12 līdz 19 stundas.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika neatspoguļo tā ietekmi uz vielmaiņu.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Vietējas panesamības pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem nozīmīgus datus nesniedz. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijam

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

Insuman Comb 25 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur vielas ar reducējošu darbību, piemēram, tiolus un sulfītus.

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Comb 25 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna veidiem, kas paredzēti lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insuman Comb 25 nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai ar insulīna analogiem.

Insulīna veidus ar atšķirīgu koncentrāciju (piemēram 100 SV/ml un 40 SV/ml) sajaukt (lietot maisījumā) nedrīkst.

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu alkohols vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Flakona uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes

Zāles drīkst uzglabāt maksimāli 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Ieteicams lietošanas sākšanas datumu atzīmēt uz etiķetes.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neatvērti flakoni

Uzglabāt ledusskapī (2 C – 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insuman Comb 25 pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Atvērti flakoni

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

10 ml suspensijas flakonā (1. tipa bezkrāsains stikls) ar flancētu vāciņu (alumīnijs), aizbāzni (hlorbutilgumija (1. tips)) un noņemamu vāciņu (polipropilēns).

Pieejami iepakojumi ar 1 vai 5 flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Pirms pirmās insulīna ņemšanas no flakona jānoņem plastmasas aizsargvāciņš.

Tieši pirms zāļu ņemšanas injekciju šļircē jāatjauno insulīna suspensija. Vislabāk to veikt, turot flakonu slīpi un virpinot starp plaukstam. Flakonu nedrīkst spēcīgi kratīt - tas var radīt suspensijas izmaiņas (tā var sastingt, skatīt turpmāk) un radīt putas tajā. Putas var traucēt no flakona paņemt pareizu devu.

Pēc suspensijas atjaunošanas šķidrumam jābūt pienainam un viendabīgam. Insuman Comb 25 lietot nedrīkst, ja neizdodas panākt nepieciešamo konsistenci, piemēram, ja šķidrums joprojām ir dzidrs vai ja daļiņas salīp, veido pārslas vai pielīp flakona sienām vai apakšējai daļai. Šīs izmaiņas dažreiz rada apsarmojuša flakona iespaidu. Šādā gadījumā jāņem cits flakons, kura saturs veido viendabīgu suspensiju. Cits flakons jālieto arī tad, ja būtiski mainās nepieciešamība pēc insulīna.

Insuman Comb 25 nedrīkst ievadīt intravenozi un lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jāņem vērā, ka:

-insulīna protamīna kristāli skābā vidē šķīst;

-šķīstošā insulīna daļa izgulsnējas, ja pH ir aptuveni 4,5 - 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Comb 25 drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visiem cilvēka insulīna veidiem, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar citiem insulīna veidiem skatīt 6.2. apakšpunktu.

Ja vienā injekciju šļircē jāpaņem divi dažādi insulīna veidi, ieteicams insulīnu, kura iedarbība ir īsāka, no flakona paņemt vispirms, lai nepieļautu flakona ar ilgstošākas darbības insulīnu piesārņošanu. Maisījumu ieteicams injicēt nekavējoties.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D-65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/97/030/046

EU/1/97/030/047

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1997. 21. februāris

Pārreģistrācijas datums: 2007. 21. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insuman Comb 25 100 SV/ml suspensija injekcijām kārtridžā

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viens kārtridžs satur 3 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 300 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insuman Comb 25 ir divfāzu izofāninsulīna suspensija, kas satur 25% izšķīduša insulīna un 75% kristāliska protamīna insulīna.

Cilvēka insulīns iegūts ar rekombinantās DNS tehnoloģijas palīdzību, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām kārtridžā.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insuman Comb 25 injicē subkutāni, 30 līdz

45 minūtes pirms ēšanas.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem progresējoša nieru darbības pasliktināšanās var izraisīt pastāvīgu nepieciešamību pēc insulīna devas samazināšanas.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātas glikoneoģenēzes un kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Lietošanas veids

Insuman Comb 25 nedrīkst ievadīt intravenozi un lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Insuman Comb 25 ievada subkutāni. Insuman Comb 25 nekādos apstākļos nedrīkst ievadīt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas – rotācijas kārtībā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insuman Comb 25, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insuman Comb 25 sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insuman Comb 25

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

-iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

-ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

-iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst sekojoši pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs regulācija ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības

Blakusslimību gadījumā vielmaiņas kontrole jāpastiprina. Daudzos gadījumos jāizdara ketonvielu noteikšana urīnā, bieži nepieciešams koriģēt insulīna devu. Bieži pieaug nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar 1. tipa diabētu jāturpina regulāri uzņemt vismaz nelieli ogļhidrātu daudzumi, pat ja viņi var uzņemt tikai nelielus ēdiena daudzumus vai arī tas vispār nav iespējams, vai arī šiem pacientiem ir vemšana utt., jo nedrīkst pārtraukt lietot insulīnu.

Ar Insuman Comb 25 kārtridžiem lietojamie pildspalvveida injektori Insuman Comb 25 kārtridži jālieto tikai ar šādiem pildspalvveida injektoriem:

-Junior STAR, kas ļauj ievadīt Insuman Comb 25 ar 0,5 vienību devas palielinājumu;

-OptiPen, ClikSTAR, Tactipen, Autopen 24 un AllStar, kas visi ļauj ievadīt Insuman Comb 25 ar 1 vienības devas palielinājumu.

Šos kārtridžus nedrīkst lietot ar citu atkārtotas lietošanas injektoru, jo devu precizitāte noteikta tikai ar minētajiem injektoriem.

Visi šie pildspalvveida injektori var nebūt pieejami Jūsu valstī.

Zāļu lietošanas kļūdas

Ziņots par zāļu lietošanas kļūdām, kuru gadījumā nejauši lietota cita Insuman zāļu forma vai cits insulīns. Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā.

Insuman kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, ziņots par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar kardiālas sirds mazspējas rašanās riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta ārstēšana ar pioglitazona un Insuman kombināciju. Ja šāda kombinācija tiek lietota, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja rodas jebkāda sirds simptomātikas pastiprināšanās, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Daudzas vielas ietekmē glikozes vielmaiņu un var radīt nepieciešamību koriģēt cilvēka insulīna devu.

Vielu, kas var veicināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos un pastiprināt jutību pret hipoglikēmiju, skaitā ietilpst perorāli lietojamie pretdiabēta līdzekļi, angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, dizopiramīds, fibrāti, fluoksetīns, monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitori, pentoksifilīns, propoksifēns, salicilāti un sulfanilamīdu grupas antibiotiskie līdzekļi.

Vielu, kas var mazināt glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos, skaitā ietilpst kortikosteroīdi, danazols, diazoksīds, diurētiskie līdzekļi, glikagons, izoniazīds, estrogēni un progestagēni (piemēram, perorālos kontraceptīvos līdzekļos), fenotiazīna atvasinājumi, somatropīns, simpatomimētiskie līdzekļi (piemēram, epinefrīns [adrenalīns], salbutamols, terbutalīns), tireoīdie hormoni, proteāzes inhibitori un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, olanzapīns un klozapīns).

-blokatori, klonidīns, litija sāļi vai alkohols var gan pastiprināt, gan pavājināt insulīna izraisītu glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanos. Pentamidīns var izraisīt hipoglikēmiju, pēc kuras dažkārt var sekot hiperglikēmija.

Turklāt simpatolītisko zāļu līdzekļu, tādu kā -blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns, ietekmē adrenerģiskās kontrregulācijas pazīmes var mazināties vai izpalikt.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par cilvēka insulīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Placentāro barjeru insulīns nešķērso. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro piesardzība.

Visā grūtniecības laikā pacientēm, ar iepriekš eksistējošu vai grūtniecības laikā iegūtu diabētu, ir būtiski uzturēt pietiekamu vielmaiņas kontroli. Pirmajā trimestrī nepieciešamība pēc insulīna var mazināties, un parasti tā pieaug otrajā un trešajā trimestrī. Tūlīt pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna strauji samazinās (paaugstinās hipoglikēmijas risks). Būtiska ir glikozes regulācijas kontrole.

Barošana ar krūti

Nav gaidāma ietekme uz zīdaini. Insuman Comb 25 drīkst lietot zīdīšanas periodā. Mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, nereti jākoriģē insulīna devas un diēta.

Fertilitāte

Nav pieejami klīniski dati vai dati no pētījumiem ar dzīvniekiem par insulīna ietekmi uz vīrieša vai sievietes fertilitāti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas rezultātā, vai, piemēram, sakarā ar redzes traucējumiem, var vājināties koncentrēšanās un reakcijas spēja. Tas var radīt bīstamas situācijas apstākļos, kad minētajām spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot automobili vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem jāieteic ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas automobiļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem ir samazināti vai izpaliek hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi vai arī ir bieži hipoglikēmijas gadījumi. Jāizlemj, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt automobili vai apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Apkopojums par lietošanas drošumu

Hipoglikēmija, insulīna terapijas visbiežākā blakusparādība, var rasties, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela. Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas lietošanā sastopamības biežums atšķiras atkarībā no iedzīvotāju grupas un lietošanas shēmas. Tādēļ nav minēts specifisks sastopamības biežums.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Šādas klīniskos pētījumos novērotās blakusparādības turpmāk sakārtotas pēc orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma samazināšanās secībā: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk ( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nezināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Bieži

Retāk

Nav zināmi

sistēmu grupas

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Šoks

Ātra tipa alerģiskas

traucējumi

 

 

reakcijas (hipotensija,

 

 

 

angioneirotiska tūska,

 

 

 

bronhu spazmas,

 

 

 

ģeneralizētas ādas

 

 

 

reakcijas);

 

 

 

antivielu veidošanās

 

 

 

pret insulīnu

Vielmaiņas un uztures

Tūska

 

Hipoglikēmija;

traucējumi

 

 

nātrija aizture

Acu bojājumi

 

 

Proliferatīva

 

 

 

retinopātija;

 

 

 

diabētiska retinopātija;

 

 

 

redzes traucējumi

Ādas un zemādas audu

 

 

Lipodistrofija

bojājumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Reakcijas injekcijas

Nātrene injekcijas

Iekaisums injekcijas

un reakcijas

vietā

vietā

vietā; sāpes injekcijas

ievadīšanas vietā

 

 

vietā; nieze injekcijas

 

 

 

vietā; apsārtums

 

 

 

injekcijas vietā;

 

 

 

pietūkums injekcijas

 

 

 

vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Imūnās sistēmas traucējumi

Ātra tipa alerģiskas reakcijas pret insulīnu vai palīgvielām var apdraudēt dzīvību.

Insulīna lietošana var izraisīt antivielu pret insulīnu veidošanos. Retos gadījumos, ja ir šādas antivielas pret insulīnu, var būt nepieciešama insulīna devas pielāgošana, lai koriģētu tendenci uz hiper- vai hipoglikēmiju.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Smagas hipoglikēmijas lēkmes, īpaši atkārtotas, var radīt neiroloģisku bojājumu. Ilgstošas vai smagas hipoglikēmijas var apdraudēt dzīvību.

Daudziem pacientiem neiroglikopēnijas simptomus ievada adrenerģiskas kontrregulācijas pazīmes. Parasti, jo lielāka un ātrāka ir glikozes līmeņa asinīs samazināšanās, jo kontrregulācijas fenomens un tā simptomi ir izteiktāki.

Insulīns var radīt nātrija aizturi un tūsku, īpaši gadījumos, kad nepietiekama vielmaiņas regulācija ir uzlabota, intensificējot insulīna terapiju.

Acu slimības

Izteiktas glikēmijas kontroles izmaiņas sakarā ar īslaicīgām acs turgora un lēcas refrakcijas indeksa izmaiņām var izraisīt īslaicīgus redzes traucējumus.

Ilgstoši uzlabota glikēmijas kontrole mazina diabētiskas retinopātijas progresēšanas risku. Tomēr insulīna terapijas intensificēšana ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabojumu var būt saistīta ar īslaicīgu diabētiskas retinopātijas stāvokļa pasliktināšanos.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Injekcijas vietā iespējama lipodistrofijas attīstība, kas var kavēt insulīna absorbciju. Šo parādību profilaksei vai mazināšanai injekcijām noteiktajā ķermeņa apvidū nepieciešama injekcijas vietas rotācija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vairums nebūtisko reakciju uz insulīnu injekcijas vietā parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Insulīna pārdozēšana var izraisīt smagu un dažkārt ilgstošu dzīvībai bīstamu hipoglikēmiju.

Terapija

Vieglus hipoglikēmijas gadījumus parasti var ārstēt, perorāli lietojot ogļhidrātus. Var būt nepieciešams koriģēt preparāta devu, diētu vai fizisko aktivitāti.

Smagākos gadījumos ar komu, krampjiem vai neiroloģiska rakstura bojājumiem var lietot glikagonu intramuskulāri / subkutāni vai koncentrētu glikozes šķīdumu intravenozi. Tā kā hipoglikēmija pēc šķietamas klīniskas atlabšanas var recidivēt, nepieciešama ilgstoša ogļhidrātu lietošana un pacienta novērošana.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles cukura diabēta ārstēšanai, insulīns un tā analogi injekcijām, ātras un vidēji ilgas iedarbības preparātu kombinācija, ATĶ kods: A10AD01.

Darbības mehānisms

Insulīns

-samazina glikozes koncentrāciju asinīs un veicina anabolos efektus, kā arī mazina katabolos efektus;

-pastiprina glikozes transportu šūnās, kā arī glikogēna veidošanos muskuļos un aknās, uzlabo piruvāta utilizāciju. Insulīns inhibē glikogenolīzi un glikoneoģenēzi;

-pastiprina lipoģenēzi aknās un taukaudos, inhibē lipolīzi;

-veicina aminoskābju iekļuvi šūnās un olbaltumvielu sintēzi;

-uzlabo kālija iekļuvi šūnās.

Farmakodinamiskā iedarbība

Insuman Comb 25 (divfāzu izofāninsulīna suspensija ar 25% izšķīduša insulīna) ir insulīna preparāts, kura darbība iestājas pakāpeniski un iedarbība ir ilgstoša. Pēc subkutānas injekcijas tā iedarbība sākas 30 līdz 60 minūšu laikā. Maksimālā iedarbības fāze ir laikā starp 2. un 4. stundu pēc injekcijas.

Darbība ilgst 12 līdz 19 stundas.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Veseliem cilvēkiem insulīna eliminācijas pusperiods serumā ir apmēram 4 līdz 6 minūtes. Pacientiem ar smagu nieru mazspēju tas ir garāks. Tomēr jāatzīmē, ka insulīna farmakokinētika tā ietekmi uz vielmaiņu neatspoguļo.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Akūtu toksicitāti pēc subkutānas injekcijas pētīja žurkām. Par preparāta toksicitāti pētījumi neliecina. Farmakodinamikas pētījumi pēc subkutānas injekcijas trušiem un suņiem uzrādīja gaidāmās hipoglikēmijas parādības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts, metakrezols, fenols,

cinka hlorīds,

nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts, glicerīns,

nātrija hidroksīds, sālsskābe (pH pielāgošanai), ūdens injekcijām.

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

Insuman Comb 25 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar šķīdumiem, kas satur vielas ar reducējošu darbību, piemēram, tiolus un sulfītus.

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Comb 25 nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar cilvēka insulīna veidiem, kas paredzēti lietošanai tikai ar insulīna sūkni.

Insuman Comb 25 nedrīkst arī sajaukt (lietot maisījumā) ar dzīvnieku izcelsmes insulīnu vai ar insulīna analogiem.

Jārūpējas, lai insulīna suspensijā nenonāktu alkohols vai citi dezinfekcijas līdzekļi.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Kārtridža uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas reizes:

Iesākta (ievietota pildspalvveida injektorā) vai rezervei paņemta kārtridža uzglabāšanas maksimālais ilgums ir 4 nedēļas temperatūrā līdz 25°C bez tiešas siltuma vai gaismas ietekmes.

Pildspalvveida injektoru ar kārtridžu nedrīkst uzglabāt ledusskapī.

Pildspalvveida injektora uzgalis jāuzliek uz injektora pēc katras injekcijas, lai pasargātu no gaismas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas noteikumi

Neiesākti kārtridži:

Uzglabāt ledusskapī (2 C - 8 C). Nesasaldēt.

Nenovietot Insuman Comb 25 pie saldētavas nodalījuma vai aukstuma elementa. Uzglabāt kārtridžu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Iesākti kārtridži:

Uzglabāšanas nosacījumus skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

3 ml suspensijas kārtridžā (1. hidrolītiskās klases bezkrāsains stikls) ar virzuli (brombutils (1. tips)) un flancētu vāciņu (alumīnijs) ar aizbāzni (brombutila vai poliizoprēna lamināta vai brombutila gumija (1. tips)).

Katrā kārtridžā ir 3 nerūsoša tērauda lodītes. Pieejami iepakojumi ar 3, 4, 5, 6, 9 vai 10 kārtridži. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Insulīna pildspalvveida injektors

Insuman Comb 25 kārtridžus lieto tikai kopā ar šiem pildspalvveida injektoriem: OptiPen, ClikSTAR, Autopen 24, Tactipen, AllStar vai JuniorSTAR (skatīt 4.4. apakšpunktu). Visi šie pildspalvveida injektori var nebūt pieejami Jūsu valstī.

Pildspalvveida injektors jālieto, kā to rekomendē šīs ierīces ražotājs pievienotajā lietošanas instrukcijā.

Rūpīgi jāseko ražotāja pildspalvveida injektora lietošanas instrukcijai, kā ievietot kārtridžu, pievienot injekciju adatu un veikt insulīna injicēšanu.

Ja insulīna pildspalvveida injektors ir bojāts vai nedarbojas pareizi (sakarā ar mehānisku defektu), tas jāizmet un jāņem jauns insulīna pildspalvveida injektors.

Pildspalvveida injektora neapmierinošas darbības gadījumā (skatīt pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju) suspensiju no kārtridža var ņemt ar injekciju šļirci (kas piemērota insulīna koncentrācijai 100 SV/ml) un injicēt.

Kārtridži

Pirms ievietošanas pildspalvveida injektorā Insuman Comb 25 kārtridžam 1 līdz 2 stundas jāatrodas istabas temperatūrā, pēc tam jāatjauno suspensija un jāpārbauda kārtridža saturs. Vislabāk to veikt, šūpojot kārtridžu uz priekšu un atpakaļ (ne mazāk kā 10 reizes). Lai atvieglotu ātru un pilnīgu kārtridža satura sajaukšanu, katrā kārtridžā ir trīs sīkas metāla lodītes.

Vēlāk, kad kārtridžs ievietots pildspalvveida injektorā, insulīna suspensija jāatjauno pirms katras injekcijas. Vislabāk to veikt šūpojot pildspalvveida injektoru uz priekšu un atpakaļ (ne mazāk kā 10 reizes).

Pēc suspensijas atjaunošanas šķidrumam jābūt pienainam un viendabīgam. Insuman Comb 25 lietot nedrīkst, ja neizdodas panākt nepieciešamo konsistenci, piemēram, ja šķidrums joprojām ir dzidrs vai ja daļiņas salīp, veido pārslas vai pielīp kārtridža sienām vai apakšējai daļai. Šīs izmaiņas dažreiz rada apsarmojuša kārtridža iespaidu. Šādā gadījumā jāņem cits kārtridžs, kura saturs veido viendabīgu suspensiju. Cits kārtridžs jālieto arī tad, ja būtiski mainās nepieciešamība pēc insulīna.

Pirms injekcijas izdarīšanas no kārtridža jāizvada gaisa burbuļi (skatīt pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju). Tukšos kārtridžus uzpildīt nedrīkst.

Insuman Comb 25 nedrīkst ievadīt intravenozi un lietot infūzijas sūkņos, kā arī ārējos vai implantētos insulīna sūkņos.

Jāņem vērā, ka:

-insulīna protamīna kristāli skābā vidē šķīst;

-šķīstošā insulīna daļa izgulsnējas, ja pH ir aptuveni 4,5 - 6,5.

Pirms katras injekcijas vienmēr jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no kļūdām cilvēka insulīna un citu insulīnu lietošanā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Insulīnu sajaukšana (lietošana maisījumā)

Insuman Comb 25 drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar visiem cilvēka insulīna veidiem, bet nedrīkst - ar insulīnu, kas paredzēts lietošanai tikai ar insulīna sūkni. Par nesaderību ar citiem insulīna veidiem skatīt 6.2. apakšpunktu.

Insuman Comb 25 kārtridžs nav paredzēts nekāda cita veida insulīna pievienošanai kārtridžā.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH, D – 65926 Frankfurt am Main, Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/97/030/045

EU/1/97/030/061

EU/1/97/030/062

EU/1/97/030/088

EU/1/97/030/093

EU/1/97/030/098

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1997. 21. februāris

Pārreģistrācijas datums: 2007. 21. februāris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Insuman Comb 25 100 SV/ml suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 100 SV (atbilst 3,5 mg) cilvēka insulīna (Insulinum humanum).

Viena pildspalvveida pilnšļirce satur 3 ml suspensijas injekcijām, kas atbilst 300 SV insulīna. Viena SV (starptautiskā vienība) atbilst 0,035 mg bezūdens cilvēka insulīna.

Insuman Comb 25 ir divfāzu izofāninsulīna suspensija, kas sastāv no 25% izšķīduša insulīna un 75% kristāliska protamīna insulīna.

Cilvēka insulīns iegūts ar rekombinantās DNS tehnoloģijas palīdzību, izmantojot Escherichia coli.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām pildspalvveida pilnšļircē. OptiSet.

Pēc sagatavošanas lietošanai pienaina, balta suspensija.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Cukura diabēts, kad ir nepieciešama insulīna terapija.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Lai nodrošinātu vēlamo glikozes koncentrāciju asinīs, izmantojamais insulīna preparāta veids un devu režīms (devas un ievades intervāls) jānosaka individuāli, kā arī jākoriģē atbilstoši pacienta diētai, fiziskajai aktivitātei un dzīvesveidam.

Dienas deva un ievadīšanas režīms

Lai noteiktu insulīna devu režīmu, negrozāmu noteikumu nav, lai gan daudzos gadījumos vidēji nepieciešams 0,5 līdz 1,0 SV uz kilogramu ķermeņa masas dienā. Metaboliskā bazālā nepieciešamība ir 40% līdz 60% no dienā nepieciešamā daudzuma. Insuman Comb 25 injicē subkutāni, 30 līdz

45 minūtes pirms ēšanas.

Ar OptiSet vienā reizē var ievadīt pieaugošas insulīna devas no 2 SV līdz pat maksimālajai 40 SV devai.

Sekundāra devas korekcija

Pastiprināta vielmaiņas kontrole var izraisīt paaugstinātu jutību pret insulīnu, kā rezultātā nepieciešamība pēc insulīna mazinās. Devas korekcija var būt nepieciešama, piemēram, ja

-mainās pacienta ķermeņa masa;

-mainās pacienta dzīvesveids;

-iestājas citi apstākļi, kas var veicināt hipo- vai hiperglikēmiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem progresējoša nieru darbības pasliktināšanās var izraisīt pastāvīgu nepieciešamību pēc insulīna devas samazināšanas.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātas glikoneoģenēzes un kavēta insulīna metabolisma dēļ.

Lietošanas veids

Insuman Comb 25 ievada subkutāni. Insuman Comb 25 nekādos apstākļos nedrīkst injicēt intravenozi.

Insulīna absorbcijas pakāpe un tādējādi glikozes koncentrācijas asinīs samazināšanās var būt atkarīga no injekcijas vietas izvēles (piemēram, salīdzinot injekcijas vēdera sienā un augšstilbā). Injekcijas vietas ievadīšanai paredzētajā ķermeņa rajonā izvēlas pēc kārtas rotācijas kārtībā.

Pirms OptiSet lietošanas uzmanīgi jāizlasa norādījumi par lietošanu, kas ietverti lietošanas instrukcijā.

Sīkāku informāciju par sagatavošanu lietošanai skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret Insuman Comb 25, kuriem nav pieejams preparāts, ko tie panestu labāk, terapija jāturpina stingras medicīniskas uzraudzības apstākļos un, ja nepieciešams, kopā ar antialerģisku ārstēšanu.

Pacientiem ar alerģiju pret dzīvnieku insulīnu pirms pārejas uz Insuman Comb 25 sakarā ar iespējamām imūnām krusteniskām reakcijām ieteicams veikt intradermālu ādas testu.

Nepietiekamas glikozes koncentrācijas kontroles, kā arī hiper- vai hipoglikēmisku lēkmju tendences gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par nepieciešamību koriģēt preparāta devu jāizvērtē, kā pacients ievēro nozīmēto terapijas režīmu, injekcijas vietas izvēle, injekcijas tehnikas piemērotība un pārējie ar preparāta efektivitāti saistītie faktori.

Pāreja uz Insuman Comb 25

Terapijas maiņa pacientam uz cita veida vai zīmola insulīna lietošanu jāveic stingrā medicīniskā uzraudzībā. Izvēloties cita stipruma, zīmola (ražotājs), veida (regulārais, NPH, lente, ilgstošas darbības u.c.), izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes insulīnu, var būt nepieciešama devas maiņa.

Nepieciešamība pielāgot (piemēram, samazināt) devu var rasties uzreiz pēc pārejas. Taču tā var rasties arī pakāpeniski vairāku nedēļu laikā.

Pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu devas samazināšana var būt īpaši nepieciešama pacientiem, kam

-iepriekš tika nodrošināta slimības kontrole, sasniedzot diezgan zemu glikozes līmeni asinīs,

-ir tendence uz hipoglikēmijas rašanos,

-iepriekš bija vajadzīgas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ.

Stingra vielmaiņas kontrole ieteicama pārejas laikā un dažas pirmās nedēļas pēc tam. Pacientiem, kam nepieciešamas lielas insulīna devas insulīna antivielu klātbūtnes dēļ, jāapsver nepieciešamība veikt pāreju stingrā medicīniskā uzraudzībā slimnīcā vai līdzīgos apstākļos.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija iespējama gadījumā, ja insulīna deva, salīdzinot ar nepieciešamību pēc tā, ir pārāk liela.

Īpaša piesardzība jāievēro, kā arī ieteicams pastiprināti kontrolēt glikozes koncentrāciju asinīs pacientiem, kuriem hipoglikēmijas gadījumi klīniski var būt īpaši nozīmīgi, piemēram, pacientiem ar ievērojamu sirds koronāro asinsvadu vai smadzeņu asins apgādes asinsvadu stenozi (ar hipoglikēmiju saistītu sirds vai smadzeņu komplikāciju risks), kā arī pacientiem ar proliferējošu retinopātiju, jo sevišķi, ja pacients nav saņēmis fotokoagulācijas terapiju (hipoglikēmijai sekojoša pārejoša akluma risks).

Pacientam jābūt informētam par apstākļiem, kad vājinās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi. Noteiktās pacientu riska grupās hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi var mainīties, kļūt mazāk izteikti vai izzust. Riska grupās ietilpst šādi pacienti:

-kuriem glikozes koncentrācijas asinīs regulācija ir izteikti uzlabojusies;

-kuriem hipoglikēmija attīstās pakāpeniski;

-kuri ir gados vecāki;

-pēc pārejas no dzīvnieku insulīna uz cilvēka insulīnu;

-kuriem ir autonomās nervu sistēmas neiropātija;

-kuriem diabēts ir ilgstoši;

-kuriem ir psihiskas saslimšanas;

-kuri vienlaicīgi saņem citas zāles (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Šādos gadījumos iespējama smagas hipoglikēmijas attīstība (ar samaņas zudumu), pirms pacients sajutis hipoglikēmijas draudus.

Konstatējot normālu vai samazinātu glikozētā hemoglobīna daudzumu, jāņem vērā recidivējošu, neatpazītu (jo sevišķi nakts laikā) hipoglikēmijas lēkmju attīstības iespējamība.

Lai mazinātu hipoglikēmijas attīstības iespēju, būtiski faktori ir, kā pacients ievēro preparāta devu un diētas režīmu, pareizu insulīna ievadīšanu, kā arī hipoglikēmijas simptomu izprašana. Faktori, kas paaugstina jutību pret hipoglikēmiju, jākontrolē īpaši rūpīgi. Var būt nepieciešama arī devas korekcija. Riska faktori ir sekojoši:

-injekcijas apvidus maiņa;

-jutības pret insulīnu pieaugums (piemēram, novēršot stresa faktorus);

-neierasta, pastiprināta vai ilgstoša fiziska aktivitāte;

-blakusslimības (piemēram, vemšana, caureja);

-nepiemērots uztura režīms;

-izlaistas ēdienreizes;

-alkohola lietošana;

-atsevišķi nekompensēti endokrīnās sistēmas darbības traucējumi (piemēram, hipotireoīdisma, adenohipofīzes vai virsnieru dziedzeru darbības nepietiekamības gadījumā);

-vienlaicīga terapija ar citām, noteiktām zālēm.

Blakusslimības<