Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Invanz (ertapenem sodium) – Zāļu apraksts - J01DH03

Updated on site: 08-Oct-2017

Zāļu nosaukumsInvanz
ATĶ kodsJ01DH03
Vielaertapenem sodium
RažotājsMerck Sharp

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

INVANZ 1 g pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs flakons satur 1,0 g ertapenēma (Ertapenemum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību

Katra 1,0 g deva satur aptuveni 6,0 mEq nātrija (aptuveni 137 mg).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai. Balts vai dzeltenbalts pulveris.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Terapija

INVANZ ir indicēts bērniem (no 3 mēnešu līdz 17 gadu vecumam) un pieaugušajiem šādu infekciju ārstēšanai, ja tās izraisījuši mikroorganismi, kas, kā zināms vai ļoti iespējams, ir jutīgi pret ertapenēmu, ja nepieciešama parenterāla terapija (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu):

intraabdominālas infekcijas;

“sadzīves” pneimonija;

akūtas ginekoloģiskas infekcijas;

diabētiskās pēdas ādas un mīksto audu infekcijas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Profilakse

INVANZ ordinē pieaugušajiem pēc izvēles kolorektālas operācijas, lai novērstu infekciju operācijas vietā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Jāņem vērā oficiālie ieteikumi par atbilstošu antibakteriālo līdzekļu lietošanu.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Terapija

Pieaugušie un pusaudži (no 13 līdz 17 gadu vecumam): INVANZ deva ir 1 grams (g) vienu reizi dienā intravenozi (skatīt 6.6. apakšpunktu).

Zīdaiņi un bērni (no 3 mēnešu līdz 12 gadu vecumam): INVANZ deva ir 15 mg/kg divas reizes dienā (nedrīkst pārsniegt 1 g/dienā) intravenozi (skatīt 6.6. apakšpunktu).

Profilakse

Pieaugušie: Lai pasargātu no infekcijas operācijas vietā pēc izvēles kolorektālās operācijas, iesaka vienu 1 g devas ievadīšanu intravenozi, kas tiek pabeigta 1 stundu pirms ķirurģiskās procedūras.

Pediatriskā populācija

INVANZ drošums un efektivitāte, lietojot bērniem līdz 3 mēnešu vecumam, līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Nieru funkcijas traucējumi

INVANZ var lietot infekciju ārstēšanai pieaugušiem pacientiem ar viegliem līdz mēreniem nieru funkcijas traucējumiem. Pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir 30 ml/min/1,73 m2, deva nav jāpielāgo. Nav pietiekami daudz datu par ertapenēma lietošanas drošību un efektivitāti pacientiem ar smagiem nieru funkcijas traucējumiem, tāpēc nav iespējams sniegt norādījumus par devām. Tādēļ šiem pacientiem ertapenēmu nedrīkst lietot (skatīt 5.2. apakšpunktu). Nav datu par lietošanu bērniem un pusaudžiem ar nieru funkcijas traucējumiem.

Hemodialīze

Nav pietiekamu datu par ertapenēma lietošanas drošību un efektivitāti pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze, tāpēc nav iespējams sniegt norādījumus par devām. Tādēļ šiem pacientiem ertapenēmu nedrīkst lietot.

Aknu funkcijas traucējumi

Pacientiem ar traucētu aknu darbību deva nav jākoriģē (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti

Jāievada ieteicamā INVANZ deva, izņemot pacientiem ar smagiem nieru funkcijas traucējumiem (skatīt Nieru funkcijas traucējumi).

Lietošanas veids

Intravenoza ievadīšana: INVANZ infūzijas veidā jāievada 30 minūšu laikā.

Parasti INVANZ terapija ilgst no 3 līdz 14 dienām, taču ilgums var atšķirties atkarībā no infekcijas veida un smaguma, kā arī no patogēnā(ajiem) izraisītāja(iem). Klīnisku indikāciju gadījumā, ja vērojama klīniska uzlabošanās, var pāriet uz perorālo antibakteriālo līdzekļu lietošanu.

Ieteikumus par zāļu sagatavošanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.

Kontrindikācijas

 

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

 

Paaugstināta jutība pret jebkuru citu karbapenēmu grupas antibakteriālo līdzekli.

 

Smagas paaugstinātas jutības reakcijas (piemēram, anafilaktiskas reakcijas, smagas ādas

 

reakcijas) pret jebkuru citu bēta laktāma antibakteriālo līdzekļu grupu (piemēram, penicilīniem

 

vai cefalosporīniem).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Paaugstināta jutība

Pacientiem, kas saņem bēta laktāma grupas līdzekļus, novērotas smagas un reizēm letālas paaugstinātas jutības (anafilaktiskas) reakcijas. Šādas reakcijas vairāk iespējamas indivīdiem ar jutību pret daudziem alergēniem anamnēzē. Pirms ertapenēma lietošanas sākšanas pacients rūpīgi jāiztaujā par agrāk novērotām paaugstinātas jutības reakcijām pret penicilīniem, cefalosporīniem, citiem bēta laktāmu grupas līdzekļiem un citiem alergēniem (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ja rodas alerģiska reakcija pret ertapenēmu (skatīt 4.8. apakšpunktu), ārstēšana nekavējoties jāpārtrauc. Nopietnu anafilaktisku reakciju gadījumā jāsniedz neatliekamā palīdzība.

Superinfekcija

Ertapenēma ilgstoša lietošana var izraisīt rezistentu mikroorganismu savairošanos. Ļoti svarīgi ir atkārtoti novērtēt pacienta stāvokli. Ja terapijas laikā rodas superinfekcija, jāveic atbilstoši pasākumi.

Antibakteriālo līdzekļu izraisīts kolīts

Ertapenēma lietošana ir izraisījusi kolītu un pseidomembranozo kolītu, kas var būt no viegla līdz dzīvību apdraudoša. Tāpēc ir svarīgi apsvērt šo diagnozi pacientiem, kuri pēc antibakteriālo līdzekļu lietošanas sūdzas par caureju. Jāapsver INVANZ terapijas pārtraukšanas un specifiskas, pret Clostridium difficile vērstas ārstēšanas nepieciešamība. Nedrīkst lietot zāles, kas nomāc peristaltiku.

Krampji

Klīniskās izpētes laikā pieaugušiem pacientiem, kuri tika ārstēti ar ertapenēmu (1 g vienreiz dienā), tika ziņots par krampjiem terapijas laikā vai sekojošā 14 dienu novērošanas periodā. Visbiežāk krampjus novēroja gados veciem pacientiem un pacientiem ar centrālās nervu sistēmas (CNS) traucējumiem (piemēram, smadzeņu bojājumiem vai krampjiem anamnēzē) un/vai nieru funkcijas traucējumiem. Līdzīgi novērojumi ir veikti pēcreģistrācijas vidē.

Lietošana kopā ar valproskābi

Nav ieteicams vienlaikus lietot ertapenēmu un valproskābi/nātrija valproātu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Nepietiekama iedarbība

Kā liecina pieejamie dati, nevar izslēgt, ka dažos gadījumos, kad ķirurģiskās iejaukšanās laiks pārsniedz 4 stundas, pacientiem var rasties nepietiekama ertapenēma koncentrācija un līdz ar to risks, ka terapija varētu būt neveiksmīga. Tādēļ šādos netipiskos gadījumos jāievēro piesardzība.

Palīgviela

Šo zāļu 1,0 g deva satur aptuveni 6,0 mEq (aptuveni 137 mg) nātrija, kas jāņem vērā, ja tās ordinē pacientiem ar kontrolējamu nātrija saturu diētā.

Ieteikumi lietošanā īpašām pacientu grupām

Ertapenēma lietošanas pieredze smagu infekciju ārstēšanā ir neliela. Klīniskos pētījumos par “sadzīves” pneimonijas ārstēšanu 25 % vērtēto pieaugušo pacientu, kas tika ārstēti ar ertapenēmu, slimība bija smaga (definēta kā pneimonijas smaguma indekss > III). Klīniskā pētījumā par akūtu ginekoloģisku infekciju ārstēšanu 26 % vērtēto pieaugušo pacienšu, kas tika ārstētas ar ertapenēmu, slimība bija smaga (definēta saskaņā ar temperatūru 39 C un/vai bakterēmiju); desmit pacientēm bija bakterēmija. No vērtētiem pacientiem, kas tika ārstēti ar ertapenēmu klīniskā pētījumā par intraabdominālu infekciju terapiju, 30 % pieaugušo bija ģeneralizēts peritonīts un 39 % bija citas lokalizācijas infekcijas, izņemot aklās zarnas piedēkli, piemēram, kuņģī, divpadsmitpirkstu zarnā, tievajās zarnās, lokzarnā un žultspūslī; bija ierobežots skaits vērtējamu pacientu, kuriem iekļaušanas brīdī APACHE II punktu skaits bija 15, tāpēc efektivitāte šādiem pacientiem nav noskaidrota.

INVANZ efektivitāte penicilīnrezistentu Streptococcus pneumoniae izraisītas “sadzīves” pneimonijas ārstēšanā nav noskaidrota.

Ertapenēma efektivitāte diabētiskās pēdas infekciju vienlaicīgi ar osteomelītu terapijā nav noskaidrota.

Ir salīdzinoši neliela pieredze par ertapenēma lietošanu bērniem, kuri jaunāki par diviem gadiem. Šai vecuma grupai īpaši uzmanīgi jānosaka infekcijas izraisītāja(u) jutība pret ertapenēmu. Nav datu par lietošanu bērniem līdz 3 mēnešu vecumam.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Nav gaidāma zāļu P-glikoproteīna mediētā klīrensa vai CYP mediētā klīrensa kavēšanas izraisīta mijiedarbība (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Ir ziņots par valproskābes līmeņa pazemināšanos, kas var būt zemāks par terapeitisko līmeni, ja valproskābi lietoja kopā ar karbapenēmu līdzekļiem. Pazeminātais valproskābes līmenis var nenodrošināt atbilstošu lēkmju kontroli; tādēļ ertapenēmu un valproskābi/nātrija valproātu vienlaikus lietot nav ieteicams, un jāapsver citas antibakteriālas vai pretkrampju terapijas lietošana.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Grūtniecēm nav veikti adekvāti un labi kontrolēti pētījumi. Pētījumos ar dzīvniekiem iegūtie rezultāti neliecina par tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi uz grūtniecību, embrija un augļa attīstību, dzemdībām vai postnatālo attīstību. Tomēr ertapenēmu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien iespējamais ieguvums neatsver potenciālo risku auglim.

Barošana ar krūti

Ertapenēms izdalās mātes pienā. Iespējamās nelabvēlīgās ietekmes dēļ uz zīdaini, ertapenēma lietošanas laikā māte nedrīkst bērnu barot ar krūti.

Fertilitāte

Nav veikti adekvāti un labi kontrolēti pētījumi par ertapenēma lietošanas ietekmi uz vīriešu un sieviešu fertilitāti. Neklīniskie pētījumi neliecina par tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi uz fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

INVANZ var ietekmēt pacienta spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus. Pacients jāinformē, ka INVANZ lietošanas laikā ziņots par reiboni un miegainību (skatīt 4.8. apakšpunktu).

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošības profila apkopojums

Pieaugušie

Kopējais klīniskos pētījumos ar ertapenēmu ārstēto pacientu skaits ir vairāk nekā 2200, no kuriem vairāk nekā 2150 saņēma 1 g ertapenēma devu. Blakusparādības (t. i., ko pētnieks uzskatīja par iespējami, varbūtēji vai noteikti saistītām ar zāļu lietošanu) tika novērotas apmēram 20 % ar ertapenēmu ārstēto pacientu. Blakusparādību dēļ ārstēšanu pārtrauca 1,3 % pacientu. Klīniskā pētījuma laikā vēl 476 pacienti pirms operācijas saņēma 1 g ertapenēma devu, lai pēc kolorektālās operācijas nodrošinātu operācijas vietas infekcijas profilaksi.

Pacientiem, kuri saņēma tikai INVANZ, terapijas laikā kopā ar 14 dienu novērošanas periodu pēc ārstēšanas pārtraukšanas biežāk novērotās blakusparādības bija: caureja (4,8 %), ar infūziju vēnā saistītas komplikācijas (4,5 %) un slikta dūša (2,8 %).

Pacientiem, kas saņēma tikai INVANZ, terapijas laikā un 14 dienu laikā pēc tās pārtraukšanas visbiežāk novēroja šādas laboratorijas datu izmaiņas (sastopamības biežums norādīts iekavās): ALAT (4,6 %), ASAT (4,6 %), sārmainās fosfatāzes (3,8 %) līmeņa paaugstināšanās un trombocītu (3,0 %) skaita pieaugums.

Pediatriskā populācija (vecumā no 3 mēnešiem līdz 17 gadiem):

Kopējais šādu pacientu skaits, kas klīnisko pētījumu ietvaros saņēma ertapenēmu, ir 384. Kopējais drošības profils ir līdzīgs tam, kādu novēroja pieaugušajiem. 20,8 % pacientu, kas saņēma ertapenēmu, ziņoja par nevēlamām blakusparādībām (t.i. blaknēm, kuras pētnieki uzskatīja par iespējami, varbūtēji vai noteikti saistītām ar pētāmo medikamentu). 0,5 % pacientu ārstēšanu pārtrauca blakusparādību dēļ.

Pacientiem, kas saņēma tikai INVANZ, terapijas laikā un 14 dienu laikā pēc tās pārtraukšanas visbiežāk novēroja šādas blakusparādības: caureju (5,2 %) un sāpes infūzijas vietā (6,1 %).

Pacientiem, kas saņēma tikai INVANZ, terapijas laikā un 14 dienu laikā pēc tās pārtraukšanas visbiežāk novēroja šādas laboratorijas datu izmaiņas (sastopamības biežums norādīts iekavās): neitrofilo leikocītu skaita pazemināšanās (3,0 %) un ALAT (2,9 %) un ASAT (2,8 %) līmeņa paaugstināšanās.

Blakusparādību apkopojums tabulā

Pacientiem, kuri saņēma tikai INVANZ, terapijas laikā kopā ar 14 dienu novērošanas periodu pēc ārstēšanas pārtraukšanas tika ziņots par šādām nevēlamām blakusparādībām:

Bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); Retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100); Reti (≥ 1/10000 līdz < 1/1000); Ļoti reti (< 1/10,000); Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

 

Pieaugušie no 18 gadu vecuma

Bērni un pusaudži (vecumā

 

un vecāki

no 3 mēnešiem līdz

 

 

17 gadiem)

Infekcijas un infestācijas

Retāk: Mutes dobuma kandidoze,

 

 

kandidoze, mikozes,

 

 

pseidomembranozs enterokolīts,

 

 

vaginīts

 

 

Reti: Pneimonija, dermatomikoze,

 

 

pēcoperācijas brūču infekcija,

 

 

urīnceļu infekcija

 

Asins un limfātiskās sistēmas

Reti: Neitropēnija,

 

traucējumi

trombocitopēnija

 

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti: Alerģija

 

 

Nav zināmi: Anafilakse, tai skaitā

 

 

anafilakses reakcijas

 

Vielmaiņas un uztures

Retāk: Anoreksija

 

traucējumi

Reti: Hipoglikēmija

 

Psihiskie traucējumi

Retāk: Bezmiegs, apjukums

Nav zināmi: Psihiskas

 

Reti: Uzbudinājums, trauksme,

izmaiņas (tai skaitā agresija)

 

depresija

 

 

Nav zināmi: Psihiskas izmaiņas

 

 

(tai skaitā agresija, delīrijs,

 

 

dezorientācija, garīgi traucējumi)

 

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: Galvassāpes

Retāk: Galvassāpes

 

Retāk: Reibonis, miegainība,

Nav zināmi: Halucinācijas

 

garšas izmaiņas, krampji (skatīt

 

 

4.4. apakšpunktu)

 

 

Reti: Trīce, ģībonis

 

 

Nav zināmi: Halucinācijas,

 

 

nomākts apziņas līmenis,

 

 

diskinēzija, miokloniski krampji,

 

 

gaitas traucējumi

 

Acu bojājumi

Reti: Sklēras bojājumi

 

Sirds funkcijas traucējumi

Retāk: Sinusa bradikardija

 

 

Reti: Aritmija, tahikardija

 

Asinsvadu sistēmas

Bieži: Komplikācijas infūzijas

Retāk: Piesārtums,

traucējumi

vēnā, flebīts/tromboflebīts

hipertensija

 

Retāk: Hipotensija

 

 

Reti: Asiņošana, paaugstināts

 

 

asinsspiediens

 

 

Pieaugušie no 18 gadu vecuma

Bērni un pusaudži (vecumā

 

un vecāki

no 3 mēnešiem līdz

 

 

17 gadiem)

Elpošanas sistēmas

Retāk: Elpas trūkums,

 

traucējumi, krūšu kurvja un

diskomforta sajūta rīklē

 

videnes slimības

Reti: Aizlikts deguns, klepus,

 

 

asiņošana no deguna, krepitācija/

 

 

mitri trokšņi, sēkšana

 

Kuņģa-zarnu trakta

Bieži: Caureja, slikta dūša,

Bieži: Caureja

traucējumi

vemšana

Retāk: Fēču krāsas izmaiņas,

 

Retāk: Aizcietējumi, skābes

melēna

 

regurgitācija,

 

 

sausa mute, dispepsija, sāpes

 

 

vēderā

 

 

Reti: Disfāgija, fēču nesaturēšana,

 

 

iegurņa vēderplēves iekaisums

 

 

Nav zināms: zobu iekrāsošanās

 

Aknu un/vai žults izvades

Reti: Žultspūšļa iekaisums, dzelte,

 

sistēmas traucējumi

aknu darbības traucējumi

 

Ādas un zemādas audu

Bieži: Izsitumi, nieze

Bieži: Autiņu dermatīts

bojājumi

Retāk: Eritēma, nātrene

Retāk: Eritēma, izsitumi,

 

Reti: Dermatīts, zvīņošanās

petehijas

 

Nav zināmi: Zāļu izraisīti izsitumi

 

 

ar eozinofīliju un sistēmiskiem

 

 

simptomiem (Drug Rash with

 

 

Eosinophilia and Systemic

 

 

Symptoms - DRESS sindroms)

 

Skeleta-muskuļu un saistaudu

Reti: Muskuļu krampji, sāpes

 

sistēmas bojājumi

plecos

 

 

Nav zināmi: muskuļu vājums

 

Nieru un urīnizvades sistēmas

Reti: Nieru mazspēja, akūta nieru

 

traucējumi

mazspēja

 

 

 

 

Traucējumi grūtniecības,

Reti: Aborts

 

pēcdzemdību un perinatālajā

 

 

periodā

 

 

Reproduktīvās sistēmas

Reti: Asiņošana no

 

traucējumi un krūts slimības

dzimumorgāniem

 

 

 

 

Vispārēji traucējumi un

Retāk: Ekstravazācija,

Bieži: Sāpes infūzijas vietā

reakcijas ievadīšanas vietā

astēnija/nogurums, drudzis,

Retāk: Dedzinoša sajūta

 

tūska/pietūkums, sāpes krūtīs

infūzijas vietā, nieze infūzijas

 

Reti: Pietūkums injekcijas vietā,

vietā, eritēma infūzijas vietā,

 

nogurums

eritēma injekcijas vietā,

 

 

siltuma sajūta infūzijas vietā

 

Pieaugušie no 18 gadu vecuma

Bērni un pusaudži (vecumā

 

un vecāki

no 3 mēnešiem līdz

 

 

17 gadiem)

Izmeklējumi

 

 

Bioķīmija

Bieži: ALAT, ASAT, sārmainās

Bieži: ALAT un ASAT

 

fosfatāzes līmeņa paaugstināšanās

līmeņa paaugstināšanās

 

Retāk: Kopējā bilirubīna, tiešā

 

 

bilirubīna, netiešā bilirubīna,

 

 

kreatinīna, urīnvielas un glikozes

 

 

līmeņa paaugstināšanās serumā

 

 

Reti: Bikarbonātu, kreatinīna un

 

 

kālija līmeņa pazemināšanās

 

 

serumā; zema blīvuma holesterīna

 

 

(LDH), fosfora, kālija līmeņa

 

 

paaugstināšanās serumā

 

Hematoloģija

Bieži: Trombocītu skaita

Bieži: Neitrofilo leikocītu

 

palielināšanās

skaita pazemināšanās

 

Retāk: Balto asins šūnu,

Retāk: Trombocītu skaita

 

trombocītu, segmentkodolaino

palielināšanās, aktivētā

 

neitrofilo leikocītu skaita

parciālā tromboplastīna laika

 

pazemināšanās, hemoglobīna un

pieaugums, protrombīna laika

 

hematokrīta pazemināšanās;

pieaugums, hemoglobīna

 

eozinofilo leikocītu skaita

līmeņa pazemināšanās

 

palielināšanās, aktivētā parciālā

 

 

tromboplastīna laika, protrombīna

 

 

laika pieaugums,

 

 

segmentkodolaino neitrofilo

 

 

leikocītu un balto asins šūnu

 

 

skaita palielināšanās

 

 

Reti: Limfocītu skaita

 

 

pazemināšanās, stabiņkodolaino

 

 

neitrofilo leikocītu, limfocītu,

 

 

metamielocītu, monocītu,

 

 

mielocītu, atipisko limfocītu

 

 

skaita palielināšanās

 

Urīna analīze

Retāk: Baktēriju daudzuma, balto

 

 

asins šūnu skaita, urīnceļu

 

 

epitēlijšūnu un eritrocītu

 

 

palielināšanās urīnā; rauga sēņu

 

 

klātbūtne

 

 

Reti: Urobilinogēna līmeņa

 

 

paaugstināšanās

 

Citi

Retāk: Pozitīva Clostridium

 

 

difficile toksīna raudze

 

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Nav specifiskas informācijas par ertapenēma pārdozēšanas ārstēšanu. Ertapenēma pārdozēšana ir maz iespējama. Intravenoza ertapenēma lietošana 3 g dienas devā 8 dienas veseliem pieaugušiem

brīvprātīgajiem neizraisīja nozīmīgu toksisku iedarbību. Klīniskos pētījumos neuzmanīga lietošana līdz 3 g dienā pieaugušajiem neizraisīja klīniski nozīmīgas blakusparādības. Klīniskajos pētījumos bērniem intravenoza (i.v.) reizes deva 40 mg/kg maksimāli līdz 2 g toksicitāti neizraisīja.

Tomēr pārdozēšanas gadījumā INVANZ lietošana jāpārtrauc un jāveic vispārēja uzturoša ārstēšana, līdz sākas izvadīšana caur nierēm.

Ertapenēmu zināmā daudzumā var izvadīt hemodialīzē (skatīt 5.2. apakšpunktu), taču nav informācijas par hemodialīzes izmantošanu pārdozēšanas ārstēšanai.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Galvenās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Pretmikrobu līdzekļi sistēmiskai lietošanai; karbapenēmi, ATĶ kods: J01DH03

Darbības mehānisms

Ertapenēms pēc piesaistīšanās penicilīnu saistošajiem olbaltumiem (PBP) nomāc baktēriju šūnu sieniņas sintēzi. Escherichia coli infekcijas gadījumā spēcīgākā ir afinitāte pret PBP 2 un 3.

Farmakokinētiskās/farmakodinamiskās (FK/FD) attiecības

Preklīniskie FK/FD pētījumi liecināja, ka, līdzīgi kā citiem bēta laktāma pretmikrobu līdzekļiem, laiks, kurā ertapenēma plazmas koncentrācija pārsniedz infekciozā organisma MIC, korelē ar efektivitāti.

Rezistences mehānisms

Eiropā veiktajos novērojuma pētījumos ģintīm, ko uzskata par jutīgām pret ertapenēmu, rezistenci novēroja reti. Rezistentiem izolātiem rezistenci pret citiem karbapenēmu grupas pretmikrobu līdzekļiem novēroja dažos, bet ne visos gadījumos. Ertapenēms ir efektīvi stabils attiecībā pret hidrolīzi ar lielāko daļu bēta-laktamāžu, ieskaitot penicilināzes, cefalosporināzes un plaša spektra bēta-laktamāzes, bet ne metalo-bēta-laktamāzes. Pret meticilīnu rezistenti stafilokoki un enterokoki ir rezistenti pret ertapenēmu, pateicoties penicilīnus saistošajām olbaltumvielām (PBP); P. aeruginosa un citas nefermentatīvas baktērijas parasti ir rezistentas, iespējams, pateicoties limitētai penetrācijai un aktīvai izvadīšanai.

Enterobacteriaceae rezistenci novēro reti, un ertapenēms parasti ir iedarbīgs pret plašu bēta- laktamāžu spektru (extended-spectrum bēta-lactamases - ESBL). Tomēr rezistenci var novērot, ja ESBL vai citas spēcīgas bēta-laktamāzes (piemēram, AmpC tipa) ir saistībā ar samazinātu šūnas caurlaidību, kas rodas, zaudējot vienu vai vairākas ārējās membrānas poras, vai izvades transporta traucējumu dēļ. Rezistence var arī parādīties, rodoties bēta-laktamāzēm ar ievērojamu karbapenēmu hidrolizējošo aktivitāti (piemēram, IMP un VIM metalo-bēta laktamāzes vai KPC tipa laktamāzes), taču tā ir reta.

Ertapenēma darbības mehānisms atšķiras no citu grupu antibiotisko līdzekļu, piemēram, hinolonu, aminoglikozīdu, makrolīdu un tetraciklīnu, darbības mehānisma. Nepastāv mērķa specifiska krusteniskā rezistence starp ertapenēmu un šīm vielām. Tomēr mikroorganismi var izrādīt rezistenci pret vairāk nekā tikai vienu antibakteriālo līdzekļu grupu, ja mehānisms ir vai ietver dažu savienojumu necaurlaidību un/vai izvades sūkni.

Jutības testu robežpunkti

EUCAST MIC jutības testu robežpunkti ir:

Enterobacteraceae: S 0,5 mg/l un R > 1 mg/l

Streptococcus A, B, C, G: S 0,5 mg/l un R > 0,5 mg/l

Streptococcus pneumoniae: S 0,5 mg/l un R > 0,5 mg/l

Haemophilus influenzae: S 0,5 mg/l un R > 0,5 mg/l

M. catarrhalis: S ≤ 0,5 mg/l un R >0,5 mg/l

Gramnegatīvie anaerobie: S 1 mg/l un R > 1 mg/l

Ģintīm nespecifiski jutības testu robežpunkti: S≤ 0,5 mg/l un R >1 mg/l (Ievērībai: stafilokoku jutība pret ertepenēmu noteikta pēc meticilīna jutības)

Ārstam jābūt informētam, ka jāievēro vietējie MIC jutības testu robežpunkti, ja tie ir pieejami.

Mikrobioloģiskā jutība

Izvēlētajām ģintīm iegūtās rezistences sastopamība var atšķirties ģeogrāfiski un laikā, tāpēc vēlama ir vietējā informācija par rezistenci, īpaši ārstējot smagas infekcijas. Eiropas Savienības teritorijā novēroti lokalizēti pret karbapenēmiem rezistentu mikroorganismu izraisītu infekciju perēkļi. Tālāk sniegtā informācija ir tikai vispārīgi norādījumi par varbūtību, ar kādu mikroorganisms būs vai nebūs jutīgs pret ertapenēmu.

Parasti jutīgas ģintis:

Grampozitīvie aerobie:

Meticilīnjutīgi stafilokoki (to vidū Staphylococcus aureus)*

Streptococcus agalactiae*

Streptococcus pneumoniae*†

Streptococcus pyogenes

Gramnegatīvie aerobie:

Citrobacter freundii

Enterobacter aerogenes

Enterobacter cloacae

Escherichia coli*

Haemophilus influenzae*

Haemophilus parainfluenzae

Klebsiella oxytoca

Klebsiella pneumoniae*

Moraxella catarrhalis*

Morganella morganii

Proteus mirabilis*

Proteus vulgaris

Serratia marcescens

Anaerobie:

Clostridium ģintis (izņemot C. difficile)*

Eubacterium ģintis*

Fusobacterium ģintis*

Peptostreptococcus ģintis*

Porphyromonas asaccharolytica*

Prevotella ģintis*

Ģintis, kam var būt problēmas ar iegūto rezistenci:

Grampozitīvie aerobie:

Meticilīnrezistenti stafilokoki+#

Anaerobie:

Bacteroides fragilis un ģintis B. Fragilis grupā*

Izteikti rezistenti mikroorganismi:

Grampozitīvie aerobie:

Corynebacterium jeikeium

Enterokoki, to vidū Enterococcus faecalis un Enterococcus faecium

Gramnegatīvie aerobie:

Aeromonas ģintis

Acinetobacter ģintis

Burkholderia cepacia

Pseudomonas aeruginosa

Stenotrophomonas maltophilia

Anaerobie:

Lactobacillus ģintis

Citi:

Chlamydia ģintis

Mycoplasma ģintis

Rickettsia ģintis

Legionella ģintis

* Aktivitāte pietiekami pierādīta klīniskajos pētījumos.

† INVANZ efektivitāte penicilīnrezistentu Streptococcus pneumoniae izraisītas “sadzīves” pneimonijas ārstēšanā nav pierādīta.

+ Iegūtās rezistences biežums dažās dalībvalstīs > 50 %.

# Meticilīnrezistentie stafilokoki (tai skaitā MRSA) vienmēr ir rezistenti pret bēta laktāmiem.

Informācija no klīniskajiem pētījumiem

Efektivitāte pētījumos bērniem

Tika izvērtēts, primāri, ertepenēma lietošanas drošums bērniem un, sekundāri, lietošanas efektivitāte randomizētos, salīdzinošos daudzcentru pētījumos pacientiem no 3 mēnešu līdz 17 gadu vecumam Tālāk parādīts klīniskās MITT populācijas pacientu proporcionālais daudzums, kuriem novēroja labvēlīgu klīnisko atbildes reakciju vizītē pēc terapijas:

Slimības veids

Vecums

Ertapenēms

Ceftriaksons

n/m

%

n/m

%

”Sadzīves”

3 līdz 23 mēneši

31/35

88,6

13/13

100,0

pneimonija (CAP)

 

 

 

 

 

 

2 līdz 12 gadi

55/57

96,5

16/17

94,1

 

13 līdz 17 gadi

100,0

100,0

Slimības veids

Vecums

Ertapenēms

Tikarcilīns/klavulanāts

n/m

%

n/m

%

Intraabdomināla

2 līdz 12 gadi

28/34

82,4

77,8

infekcija (IAI)

 

 

 

 

 

 

13 līdz 17 gadi

15/16

93,8

66,7

Akūta iegurņa

13 līdz 17 gadi

25/25

100,0

100,0

infekcija (API)

 

 

 

 

 

Tai skaitā 9 pacientiem ertapenēma grupā (7 CAP un 2 IAI), 2 pacientiem ceftriaksona grupā (2 CAP) un 1 pacientam ar IAI tikarcilīna/klavulanāta grupā, uzsākot pētījumu, bija sekundāra bakterēmija.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Koncentrācija plazmā

Vidējā ertapenēma koncentrācija plazmā pēc vienas 30 minūšu 1 g devas intravenozas infūzijas veseliem jauniem pieaugušajiem (25 līdz 45 gadus veciem) bija 155 mikrogrami/ml (Cmax) 0,5 stundas pēc devas ievadīšanas (infūzijas beigās), 9 mikrogrami/ml 12 stundas pēc devas ievadīšanas un

1 mikrograms/ml 24 stundas pēc devas ievadīšanas.

No 0,5 līdz 2 g devas robežās pieaugušajiem ertapenēma laukums zem koncentrācijas līknes plazmā (LZL) palielinās gandrīz proporcionāli devai.

Ievadot vairākas intravenozas devas 0,5 – 2 g robežās dienā, pieaugušajiem nenovēro ertapenēma uzkrāšanos.

Ertapenēma vidējā plazmas koncentrācija pacientiem no 3 mēnešu līdz 23 mēnešu vecumam pēc reizes devas 15 mg/kg (maksimālā deva līdz 1 g) intravenozas infūzijas ievadīšanas 30 minūšu laikā 0,5 stundas pēc devas ievadīšanas (infūzijas beigās) bija 103,8 mikrogrami/ml (Cmax), 6 stundas pēc devas ievadīšanas bija 13,5 mikrogrami/ml un 12 stundas pēc devas ievadīšanas bija

2,5 mikrogrami/ml.

Ertapenēma vidējā plazmas koncentrācija pacientiem no 2 gadu līdz 12 gadu vecumam pēc reizes devas 15 mg/kg (maksimālā deva līdz 1 g) intravenozas infūzijas ievadīšanas 30 minūšu laikā

0,5 stundas pēc devas ievadīšanas (infūzijas beigās) bija 113,2 mikrogrami/ml (Cmax), 6 stundas pēc devas ievadīšanas bija 12,8 mikrogrami/ml un 12 stundas pēc devas ievadīšanas bija

3,0 mikrogrami/ml.

Ertapenēma vidējā plazmas koncentrācija pacientiem no 13 gadu līdz 17 gadu vecumam pēc reizes devas 20 mg/kg (maksimālā deva līdz 1 g) intravenozas infūzijas ievadīšanas 30 minūšu laikā

0,5 stundas pēc devas ievadīšanas (infūzijas beigās) bija 170,4 mikrogrami/ml (Cmax), 12 stundas pēc devas ievadīšanas bija 7,0 mikrogrami/ml un 24 stundas pēc devas ievadīšanas bija

1,1 mikrograms/ml.

Ertapenēma vidējā plazmas koncentrācija trīs pacientiem no 13 gadu līdz 17 gadu vecumam pēc reizes devas 1 g intravenozas infūzijas ievadīšanas 30 minūšu laikā 0,5 stundas pēc devas ievadīšanas (infūzijas beigās) bija 155,9 mikrogrami/ml (Cmax) un 12 stundas pēc devas ievadīšanas bija

6,2 mikrogrami/ml.

Izkliede

Ertapenēms izteikti saistās ar cilvēka plazmas olbaltumvielām. Veseliem jauniem pieaugušajiem (25 līdz 45 gadus veciem) ertapenēma saistība ar olbaltumvielām samazinās, ja paaugstinās koncentrācija plazmā; no apmēram 95 %, ja aptuvenā koncentrācija plazmā ir < 50 mikrogrami/ml,

līdz apmēram 92 %, ja aptuvenā koncentrācija plazmā ir 155 mikrogrami/ml (vidējā koncentrācija, kas sasniegta 1 g intravenozas infūzijas beigās).

Ertapenēma sadales tilpums (Vdss) pieaugušajiem ir apmēram 8 litri (0,11 litri/kg) un apmēram

0,2 litri/kg bērniem no 3 mēnešu līdz 12 gadu vecumam, un apmēram 0,16 litri/kg bērniem no 13 līdz 17 gadu vecumam.

Noteikts, ka 3. dienā pēc 1 g intravenozas devas ievadīšanas reizi dienā pieaugušajiem ādas tulznu šķidrumā sasniegtā ertapenēma koncentrācija katrā parauga ņemšanas vietā izsakāma kā LZL attiecība ādas tulznu šķidrumā un plazmā, t.i., 0,61.

In vitro pētījumi rāda, ka ertapenēma ietekme uz zāļu (varfarīna, etinilestradiola un noretindrona), kas izteikti saistās ar olbaltumvielām, saistīšanos ar plazmas olbaltumvielām ir neliela. Sasniedzot maksimālo ertapenēma koncentrāciju plazmā pēc 1 g devas ievadīšanas, saistīšanās mainījās

par < 12 %. In vivo probenecīds (500 mg katras 6 stundas) samazināja ertapenēma saistīto frakciju plazmā infūzijas beigās indivīdiem, kam tika ievadīta viena 1 g intravenoza deva, no aptuveni 91 % līdz aptuveni 87 %. Šīs pārmaiņas ietekme tiek uzskatīta par īslaicīgu. Nav paredzama klīniski nozīmīga mijiedarbība, ko izraisītu citu zāļu aizstāšana ar ertapenēmu vai ertapenēma aizstāšana ar citām zālēm.

In vitro pētījumi rāda, ka ertapenēms nenomāc P-glikoproteīna mediēto digoksīna vai vinblastīna transportu un ka ertapenēms nav P-glikoproteīna mediētā transporta substrāts.

Biotransformācija

Veseliem jauniem pieaugušajiem (23 – 49 gadus veciem) pēc intravenozas ar radioaktīviem izotopiem iezīmēta 1 g ertapenēma infūzijas radioaktivitāti plazmā veidoja galvenokārt (94 %) ertapenēms. Nozīmīgākais ertapenēma metabolīts ir atvasinājums ar atvērtu gredzenu, kas veidojas bēta laktāma gredzena dehidropeptidāzes-I mediētā hidrolīzē.

In vitro pētījumi ar cilvēka aknu mikrosomām liecina, ka ertapenēms nenomāc kādas no sešām nozīmīgākajām CYP izoformām – 1A2, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1 un 3A4 – mediēto metabolismu.

Eliminācija

Pēc intravenozas ar radioaktīviem izotopiem iezīmētas 1 g ertapenēma devas ievadīšanas veseliem jauniem pieaugušajiem (23 līdz 49 gadus veciem) aptuveni 80 % izdalās urīnā un 10 % izkārnījumos. No 80 %, kas izdalās urīnā, aptuveni 38 % izdalās nemainīta ertapenēma veidā un aptuveni 37 % atvērtā gredzena metabolīta veidā.

Veseliem jauniem pieaugušajiem (18 līdz 49 gadus veciem) un pacientiem no 13 gadu līdz 17 gadu vecumam, kas saņēma 1 g devu intravenozi, vidējais eliminācijas pusperiods plazmā bija apmēram 4 stundas. Vidējais eliminācijas pusperiods bērniem no 3 mēnešu līdz 12 gadu vecumam ir apmēram 2,5 stundas. 0 līdz 2 stundu periodā pēc devas ievadīšanas vidējā ertapenēma koncentrācija urīnā pārsniedz 984 mikrogramus/ml, un 12 līdz 24 stundu periodā pēc devas ievadīšanas tā pārsniedz

52 mikrogramus/ml.

Īpašas pacientu grupas

Dzimums

Ertapenēma koncentrācija plazmā vīriešiem un sievietēm ir vienāda.

Gados vecāki pacienti

Pēc 1 g un 2 g intravenozas ertapenēma devas ievadīšanas veseliem gados vecākiem pieaugušajiem ( 65 gadus veciem) koncentrācija plazmā ir nedaudz augstāka (attiecīgi apmēram 39 % un 22 %) nekā jauniem pieaugušajiem ( 65 gadus veciem). Ja nav smagu nieru funkcijas traucējumu, gados vecākiem pacientiem deva nav jāpielāgo.

Pediatriskā populācija

Pēc 1 g vienu reizi dienā intravenozas devas ievadīšanas ertapenēma koncentrācija plazmā bērniem no 13 gadu līdz 17 gadu vecumam ir salīdzināma ar koncentrāciju pieaugušajiem.

Pēc devas 20 mg/kg (maksimāli līdz 1 g) farmakokinētisko īpašību raksturlielumi pacientiem no 13 gadu līdz 17 gadu vecumam parasti bija salīdzināmi ar raksturlielumiem veseliem, jauniem pieaugušajiem. Lai varētu noskaidrot farmakokinētiskos lielumus visiem šīs vecuma grupas pacientiem attiecībā pret 1 g devu , farmakokinētiskie lielumi, pielīdzinot devai pa 1 g, tika aprēķināti lineāri. Rezultātu salīdzināšana liecināja, ka ertapenēma 1 g devas vienu reizi dienā farmakokinētiskais profils pacientiem no 13 gadu līdz 17 gadu vecumam ir salīdzināms ar farmakokinētisko profilu pieaugušajiem. LZL attiecība (13 līdz 17 gadu veciem pacientiem/Pieaugušajiem), infūzijas beigu koncentrācijas un koncentrācija devu intervāla vidus punktā rādītāju attiecība bija attiecīgi 0,99; 1,20 un 0,84.

Koncentrācija plazmā devu intervāla viduspunktā pēc ertapenēma reizes devas pa 15 mg/kg intravenozas ievadīšanas pacientiem no 3 mēnešu vecuma līdz 12 gadu vecumam bija salīdzināma ar koncentrāciju plazmā devu intervāla viduspunktā pēc devas pa 1 g dienā intravenozas ievadīšanas pieaugušajiem (skatīt Koncentrācija plazmā). Ertapenēma plazmas klīrenss (ml/min/kg) pacientiem no 3 mēnešu vecuma līdz 12 gadu vecumam ir apmēram 2 reizes lielāks kā pieaugušajiem. LZL lielums un plazmas koncentrācija devu intervāla viduspunktā pacientiem no 3 mēnešu līdz 12 gadu vecumam bija salīdzināms ar veseliem pieaugušajiem, kuriem intravenozi tika ievadīta ertapenēma 1 g deva.

Aknu funkcijas traucējumi

Ertapenēma farmakokinētika pacientiem ar aknu funkcijas traucējumiem nav noskaidrota. Tā kā ertapenēmam raksturīgs neliels aknu metabolisms, nav gaidāms, ka tā farmakokinētiku ietekmēs aknu darbības traucējumi. Tāpēc pacientiem ar aknu darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo.

Nieru funkcijas traucējumi

Pēc vienas 1 g intravenozas ertapenēma devas ievadīšanas pieaugušajiem kopējā ertapenēma (saistītā un nesaistītā) un nesaistītā ertapenēma LZL pacientiem ar viegliem nieru funkcijas traucējumiem (Clcr 60 – 90 ml/min/1,73 m2) ir tāds pats kā veseliem cilvēkiem (25 līdz 82 gadus veciem). Kopējā ertapenēma un nesaistītā ertapenēma LZL pacientiem ar mēreniem nieru funkcijas traucējumiem (Clcr 31 – 59 ml/min/1,73 m2) ir attiecīgi apmēram 1,5 un 1,8 reizes lielāks nekā veseliem cilvēkiem. Kopējā ertapenēma un nesaistītā ertapenēma LZL pacientiem ar smagiem nieru funkcijas

traucējumiem (Clcr 5 – 30 ml/min/1,73 m2) ir attiecīgi apmēram 2,6 un 3,4 reizes lielāks nekā veseliem cilvēkiem. Kopējā ertapenēma un nesaistītā ertapenēma LZL pacientiem, kuriem nepieciešama hemodialīze, starp dialīzes seansiem ir attiecīgi apmēram 2,9 un 6,0 reizes lielāks nekā veseliem cilvēkiem. Pēc 1 g intravenozas devas ievadīšanas tieši pirms hemodialīzes seansa apmēram 30 % devas izdalās dializātā. Nav datu par lietošanu bērniem ar nieru funkcijas traucējumiem.

Nav pietiekamu datu par ertapenēma lietošanas drošību un efektivitāti pacientiem ar termināliem nieru funkcijas traucējumiem un pacientiem, kuriem nepieciešama hemodialīze, lai varētu sniegt ieteikumus par devām. Tādēļ ertapenēmu šādiem pacientiem nedrīkst lietot.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam.. Tomēr žurkām, kas saņēma lielas ertapenēma devas, novēroja samazinātu neitrofīlu skaitu, ko neuzskata par svarīgu drošības raksturlielumu.

Ilgstoši pētījumi par ertapenēma kancerogēnās ietekmes noteikšanu dzīvniekiem nav veikti.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Nātrija hidrogēnkarbonāts (E500)

Nātrija hidroksīds (E524) pH līmeņa piemērošanai līdz 7,5.

6.2.Nesaderība

Ertapenēma šķīduma pagatavošanai vai ievadīšanai nedrīkst izmantot glikozi saturošus šķīdinātājus vai infūzijas šķīdumus.

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi

Pēc izšķīdināšanas:Atšķaidītie šķīdumi jāievada nekavējoties. Ja tos nelieto uzreiz, par glabāšanas laiku atbildīgs ir lietotājs. Atšķaidītie šķīdumi (aptuveni 20 mg/ml ertapenēma) istabas temperatūrā (25°C) ir fizikāli un ķīmiski stabili 6 stundas, bet temperatūrā 2 – 8°C (ledusskapī) – 24 stundas. Šķīdumi jāievada 4 stundu laikā pēc izņemšanas no ledusskapja. Nesasaldēt INVANZ šķīdumu.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

15 ml I klases stikla flakons ar pelēkas butilgumijas aizbāzni un baltu plastmasas vāciņu ar krāsainas alumīnija lentas pārklājuma.

Pieejami iepakojumi pa 1 vai 10 flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Lietošanas norādījumi:

Sagatavotie šķīdumi uzreiz pēc pagatavošanas jāatšķaida ar 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda šķīdumu.

Tikai vienreizējai lietošanai.

Sagatavošana intravenozai ievadīšanai

INVANZ pirms ievadīšanas jāizšķīdina un pēc tam jāatšķaida

Pieaugušie un pusaudži (no 13 līdz 17 gadu vecumam) Šķīdināšana

INVANZ 1 g flakona saturu izšķīdiniet 10 ml ūdens injekcijām vai 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda šķīduma, iegūstot apmēram 100 mg/ml šķīduma. Labi sakratiet, lai pulveris izšķīstu. (Skatīt

6.4. apakšpunktu). Atšķaidīšana

Atšķaidīšana ar šķīdinātāju maisiņos pa 50 ml: Pagatavotās 1 g devas atšķaidīšanai izšķīdināto flakona saturu tūlīt jāpārnes maisiņā ar 50 ml 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda šķīduma; vai Atšķaidīšana ar šķīdinātāju flakonos pa 50 ml: Pagatavotās 1 g devas atšķaidīšanai vispirms no flakona, kas satur 50 ml 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda šķīduma, jāvelk un jāizmet 10 ml šķīduma. Pēc tam

jāpārnes atšķaidītā INVANZ 1 g flakona saturs 50 ml flakonā ar 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda šķīduma.

Ievadīšana

Infūzija jāievada 30 minūtēs.

Bērni (no 3 mēnešu līdz 12 gadu vecumam) Šķīdināšana

INVANZ 1 g flakona saturu izšķīdiniet 10 ml ūdens injekcijām vai 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda šķīduma, iegūstot apmēram 100 mg/ml šķīduma. Labi sakratiet, lai pulveris izšķīstu. (Skatīt

6.4. apakšpunktu). Atšķaidīšana

Atšķaidīšana ar šķīdinātāju maisiņos: Tilpums, kas atbilst 15 mg/kg ķermeņa masas (nedrīkst pārsniegt 1 g dienā), jāpārnes maisiņā ar 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda šķīduma, lai beigās iegūtu koncentrāciju 20 mg/ml vai mazāku; vai

Atšķaidīšana ar šķīdinātāju flakonos: Tilpums, kas atbilst 15 mg/kg ķermeņa masas (nedrīkst pārsniegt 1 g dienā), jāpārnes flakonā ar 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda šķīduma, lai beigās iegūtu koncentrāciju 20 mg/ml vai mazāku.

Ievadīšana

Infūzija jāievada 30 minūtēs.

Pierādīta INVANZ saderība ar heparīna nātrija sāli un kālija hlorīdu saturošiem intravenoziem šķīdumiem.

Pirms ievadīšanas, kad vien to pieļauj iesaiņojums, atšķaidītie šķīdumi jāapskata, vai tie nesatur neizšķīdušas daļiņas un vai nav mainījusies krāsa. INVANZ šķīdumi var būt no bezkrāsainiem līdz gaiši dzelteniem. Krāsas maiņa šajās robežās neietekmē iedarbību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Merck Sharp & Dohme Limited

Hertford Road, Hoddesdon

Hertfordshire EN11 9BU

Lielbritānija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/02/216/001

EU/1/02/216/002

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2002. gada 18. aprīlis.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 22. decembris.

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas