Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Ipreziv (azilsartan medoxomil) – Zāļu apraksts - C09CA09

Updated on site: 08-Oct-2017

Zāļu nosaukumsIpreziv
ATĶ kodsC09CA09
Vielaazilsartan medoxomil
RažotājsTakeda Pharma A/S
Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām blakusparādībām.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Ipreziv 20 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 20 mg azilsartāna medoksomila (azilsartan medoxomil) kālija sāls formā. Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3.ZĀĻU FORMA

Tablete.

 

 

 

tas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ē

Baltas vai gandrīz baltas, apaļas formas tabletes 6,0 mm diametrā ar ie piestu “ASL” vienā pusē un

“20”otrā pusē.

 

 

istr

 

 

 

 

 

 

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

ğ

 

re

 

4.1

Terapeitiskās indikācijas

 

 

 

Ipreziv ir indicēts esenciālas hipertensijas ārstēša ai pieaugušajiem.

 

4.2 Devas un lietošanas veids

nav

 

Devas

 

 

vairs

 

 

 

 

 

 

 

Ieteicamā sākuma deva ir 40 mg reizi dienā. Pacientiem, kuru asinsspiedienu neizdodas adekvāti

kontrolēt ar zemāko d vu, to var palielināt līdz maksimāli 80 mg reizi dienā.

 

 

les

 

 

 

Gandrīz maksimāla antihipertensīvā iedarbība tiek sasniegta divu nedēļu laikā, bet maksimālā

 

ā

 

 

 

iedarbība tiek sasniegta četru nedēļu laikā.

 

 

 

Z

 

 

 

 

Ja asinsspiedienu neizdodas adekvāti kontrolēt ar Ipreziv vienu pašu, asinsspiedienu var vēl vairāk pazemināt, ja Ipreziv lieto vienlaicīgi ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem, ieskaitot diurētiskos līdzekļus (piemēram, hlortalidonu un hidrohlorotiazīdu) un kalcija kanālu blokatorus

(skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Īpašas populācijas

Gados vecāki cilvēki (65 gadus veci un vecāki)

Gados vecākiem pacientiem Ipreziv sākuma deva nav jāpielāgo (skatīt apakšpunktu 5.2), tomēr ir jāapsver 20 mg kā sākuma deva gados ļoti veciem cilvēkiem (≥ 75 gadiem), kuriem iespējams hipotensijas risks.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar hipertensiju, smagiem nieru darbības traucējumiem un terminālu nieru slimību jāievēro piesardzība, jo nav pieredzes par Ipreziv lietošanu šiem pacientiem (skatīt apakšpunktus 4.4 un 5.2).

Hemodialīze azilsartānu no sistēmiskās cirkulācijas neizvada.

Pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo.

Aknu darbības traucējumi

Ipreziv nav pētīts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem, tāpēc tā lietošanu šajā pacientu grupā nerekomendē (skatīt apakšpunktus 4.4 un 5.2).

Tā kā pieredze ar Ipreziv lietošanu pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ir ierobežota, ieteicama rūpīga kontrole un jāapsver 20 mg kā sākuma deva (skatīt apakšpunktu 5.2).

Intravaskulārā šķidruma deficīts

Pacientiem ar iespējamu intravaskulārā šķidruma vai sāļu deficītu (piem., pacientiem ar vemšanu, caureju vai pacientiem, kas lieto lielas diurētisko līdzekļu devas), Ipreziv lietošana ir jāuzsāk ciešā mediķu uzraudzībā un jāapsver 20 mg kā sākuma deva (skatīt apakšpunktu 4.4).

Sirds mazspēja

 

ē

Hipertensīviem pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju jāievēro piesardzība, jo nav pieredzes par

Ipreziv lietošanu šiem pacientiem (skatīt apakšpunktu 4.4).

 

istr

tas

Melnās rases pārstāvji

 

 

ğ

 

Melnās rases pārstāvjiem deva nav jāpielāgo, lai gan ir novērota mazāka asinsspiediena

re

 

 

pazemināšanās , nekā citu rasu pārstāvjiem (skatīt apakšpunktu 5.1). Tas parasti ir konstatēts attiecībā uz citiem angiotensīna II (AT1) receptoru antagonistiem un angiotensīnu konvertējošā enzīma

inhibitoriem. Līdz ar to melnās rases pārstāvjiem asinsspiediena kontrolei būs biežāk nepieciešama Ipreziv devu pakāpeniska palielināšana un papildternavpija.

Pediatriskā populācija

Ipreziv drošība un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā no 0 līdz < 18 gadiem līdz šim nav pierādīta.

Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

les

Ipreziv ir lietojams perorāli un tovairsvar lietot kopā ar ēdienu vai atsevišķi (skatīt apakšpunktu 5.2).

 

ā

4.3 Kontrindik cijas

- Paaugstināta jutībaZpret aktīvo vielu(ām) un/vai jebkuru no palīgvielām. - Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt apakšpunktus 4.4 un 4.6).

- Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Ipreziv lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Aktivēta renīna-angiotensīna-aldosterona sistēma

Pacientiem, kam asinsvadu tonuss un nieru darbība ir galvenokārt atkarīga no renīna-angiotensīna- aldosterona sistēmas aktivitātes (piemēram, pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, smagiem nieru darbības traucējumiem, nieru artēriju stenozi), ārstēšana ar zālēm, kas ietekmē šo sistēmu, piemēram, angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem vai angiotensīna II receptoru antagonistiem, tiek saistīta ar akūtu hipotensiju, azotēmiju, oligūriju un retos gadījumos – akūtu nieru mazspēju. Šādu efektu iespējamību nevar izslēgt, lietojot Ipreziv.

Hipertensīviem pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem, sastrēguma sirds mazspēju vai nieru artēriju stenozi jāievēro piesardzība, jo nav pieredzes par Ipreziv lietošanu šiem pacientiem (skatīt apakšpunktus 4.2 un 5.2).

Pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar išēmisku karidomiopātiju vai išēmisku cerebrovaskulāru slimību var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.

Nieru transplantācija

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

ē

Šobrīd nav pieredzes par Ipreziv lietošanu pacientiem, kam nesen veikta nieru ransplantācija.

Aknu darbības traucējumi

 

 

istr

 

 

 

 

ğ

 

 

Ipreziv iedarbība pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējum em nav pētīta, tāpēc tā izmantošana

šajā pacientu grupā nav ieteicama (skatīt apakšpunktus 4.2 un 5.2).

 

 

Hipotensija pacientiem ar šķidruma un/vai sāļu deficītu

 

 

 

 

 

nav

 

 

 

Pacientiem ar izteiktu šķidruma un/vai sāļu deficītu (piem.,repacientiem ar vemšanu, caureju vai

pacientiem, kas lieto lielas diurētisko līdzekļu dev s), uzsākot Ipreziv terapiju, var attīstīties

simptomātiska hipotensija. Hipovolēmija ir jākoriģē pirms Ipreziv lietošanas, vai arī terapija ir

jāuzsāk rūpīgā mediķu uzraudzībā un jāapsver 20 mg kā sākuma deva.

 

 

Primārs hiperaldosteronisms

vairs

 

 

 

 

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

 

 

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna

lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Pacientiem ar primāru hiperaldosteronismu parasti nebūs atbildreakcijas uz antihipertensīvām zālēm, kas darbojas, nomācot renīna-angiotensīna sistēmu. Tādēļ Ipreziv lietošana šiem pacientiem nav ieteicama.

Hiperkaliēmija

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta lietojot citas renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu ietekmējošas

 

les

zāles, Ipreziv lietošanaāvienlaicīgi ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kāliju saturošiem

uztura bagātinātājiem, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem vai citām zālēm, kas var paaugstināt kālija

Z

 

līmeni (piem., heparīnu), hipertensīviem pacientiem var paaugstināties kālija līmenis serumā (skatīt

apakšpunktu 4.5). Gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar nieru mazspēju, pacientiem ar diabētu un/vai pacientiem ar citām blakusslimībām, ir paaugstināts hiperkaliēmijas risks, kas var kļūt letāla.

Veiciet atbilstošu kālija līmeņa kontroli.

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija

Īpaša piesardzība ir nepieciešama pacientiem ar aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenozi vai obstruktīvu hipertrofisku kardiomiopātiju (OHKM).

Grūtniecība

Grūtniecības laikā nav ieteicams sākt angiotensīna II receptoru antagonistu lietošanu. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā angiotensīna II receptoru antagonistu terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir

diagnosticēta grūtniecība, angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt apakšpunktus 4.3 un 4.6).

Litijs

Tāpat kā lietojot citus angiotensīna II receptoru antagonistus, litija kombinēšana ar Ipreziv nav ieteicama (skatīt apakšpunktu 4.5).

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

Litijs

Ziņojumos ir minēta atgriezeniska litija seruma koncentrācijas paaugstināšanās un toksicitāte, vienlaicīgi lietojot litiju un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus. Līdzīgs efekts iespējams, lietojot angiotensīna II receptoru antagonistus. Tā kā trūkst pieredzes par azilsartāna medoksomila lietošanu vienlaicīgi ar litiju, šo kombināciju izmantot nav ieteicams. Ja šāda kombinācija ir nepieciešama, ieteicams rūpīgi kontrolēt litija līmeni serumā.

Vienlaicīga lietošana, ievērojot piesardzību

 

tas

 

 

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSPL), ieskaitot selektīvos COX-2 inhibitorus, acetilsalicilskābi

(> 3 g/dienā) un neselektīvos NSPL

ē

istr

 

Angiotensīna II antagonistus lietojot vienlaicīgi ar nesteroīdiem pret ekaisuma līdzekļiem (tostarp,

selektīviem COX-2 inhibitoriem, acetilsalicilskābi (> 3 g/dienā) un neselektīviem NSPL),

antihipertensīvā iedarbība var pavājināties. Turklāt, angiot nsīnağII antagonistu lietošana vienlaicīgi ar

NSPL var paaugstināt nieru darbības pasliktināšanās risku un kālija līmeni serumā. Tādēļ ieteicama

adekvāta hidratācija un nieru darbības kontrole terapijasresākumā.

 

 

Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, kāliju saturoši uztura bagātinātāji, kāliju saturoši sāls aizstājēji un

citas vielas, kas var paaugstināt kālija līmeni

nav

 

Vienlaicīga kāliju aizturošu diurētisko līdzekļu, kāliju saturošu uztura bagātinātāju, kāliju saturošu

sāls aizstājēju vai citu medikamentu (p emē am, heparīna) lietošana var paaugstināt kālija līmeni. Veiciet atbilstošu kālija līmeņa serumā kontroli (skatīt apakšpunktu 4.4).

Papildus informācija

vairs

 

Klīniskie dati liecina, ka r nīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot

kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar

palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija

 

les

(ieskaitot akūtu nieruāmazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu

(skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Z

 

Nav ziņots par klīniski būtisku mijiedarbību pētījumos, kuros azilsartāna medoksomils vai azilsartāns tika lietots vienlaicīgi ar amlodipīnu, antacīdiem līdzekļiem, hlortalidonu, digoksīnu, flukonazolu, gliburīdu, ketokonazolu, metformīnu un varfarīnu.

Gremošanas traktā estertāžu iedarbības rezultātā, un/vai absorbējoties, azilsartāna medoksomils tiek strauji hidrolizēts līdz aktīvajai daļai azilsartānam (apakšpunkts 5.2.). In vitro pētījumi parādīja, ka mijiedarbība, balstoties uz esterāzes kavēšanu, ir maz iespējama.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana grūtniecības pirmajā trimestrī nav ieteicama (skatīt apakšpunktu 4.4).

Angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktus 4.3 un 4.4).

Nav datu par Ipreziv lietošanu grūtniecēm. Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēja reproduktīvo toksicitāti (skatīt apakšpunktu 5.3).

Epidemioloģiski pierādījumi par angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru radītu teratogenitātes risku grūtniecības pirmajā trimestrī nav pārliecinoši. Tomēr nelielu riska pieaugumu nevar izslēgt. Lai gan par angiotenzīna II receptoru antagonistu teratogēniskuma risku nav pieejami kontrolēti epidemioloģiski dati, šai zāļu grupai varētu būt līdzīgs risks. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā angiotensīna II receptoru antagonistu terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka

angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta

grūtniecība, angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana nekavējoties jāpār rauc un, ja

nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.

 

tas

ē

 

 

istr

 

Ir zināms, ka ārstēšana ar angiotensīna II receptoru antagonistiem otrā un trešā grūtniecības trimestra

laikā izraisa fetotoksiskumu (pavājinātas nieru funkcijas, oligohidramniju, galvaskausa pārkaulošanās

 

re

kavēšanu) un neonatālu toksiskumu (nieru mazspēju, hipot nsiju,ğhiperkaliēmiju) (skatīt apakšpunktu

5.3).

 

Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, pacientenavlietojusi angiotensīna II receptoru antagonistus, ieteicams veikt augļa nieru funkciju un galvask usa ultraskaņas izmeklējumus.

Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas angioten īna II receptoru antagonistus, rūpīgi jāuzrauga hipotensijas riska dēļ (skatīt apakšpunktus 4.3 un 4.4).

Zīdīšanas periods

Sakarā ar informācijas trūkumu par Ipreziv lietošanu zīdīšanas laikā, Ipreziv nav rekomendējams

 

 

 

vairs

zīdīšanas laikā un ieteicams piemeklēt alternatīvu ārstēšanu ar labāk zināmu drošības profilu, īpaši, ja

tiek barots jaundzimušais vai priekšlaicīgi dzimis zīdainis.

Fertilitāte

 

les

 

ā

 

 

 

Dati par Ipreziv ietekmi uz cilvēka fertilitāti nav pieejami. Neklīniskie pētījumi neuzrādīja azilsartāna

 

Z

 

 

ietekmi uz žurku tēviņu un mātīšu fertilitāti (skatīt apakšpunktu 5.3).

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Ņemot vērā azilsartāna medoksomila farmakodinamiskās īpašības, ir sagaidāms, ka tā ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus varētu būt nenozīmīga. Tomēr, lietojot jebkuru antihipertensīvo līdzekli, jāņem vērā, ka laiku pa laikam var parādīties reibonis vai nogurums.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošības profila kopsavilkums

20, 40 un 80 mg Ipreziv devu lietošanas drošība ir vērtēta klīniskos pētījumos, kuros pacienti tika ārstēti līdz 56 nedēļām. Šajos klīniskajos pētījumos lielākā daļa ar Ipreziv terapiju saistīto nevēlamo blakusparādību bija vieglas vai vidēji smagas, un to vispārējais biežums bija līdzīgs ar placebo.

Visbiežāk sastopamā nevēlamā blakusparādība bija reibonis. Ipreziv nevēlamo blakusparādību biežums nebija atkarīgs no dzimuma, vecuma un rases.

Tabulā uzskaitītās nevēlamās blakusparādības

Tabulā zemāk atbilstoši orgānu sistēmu klasifikācijai un vēlamajiem terminiem ir uzskaitītas nevēlamas blakusparādības (40 mg un 80 mg devām), balstoties uz apkopotiem datiem. Tās ir sarindotas atbilstoši biežumam, izmantojot šādu principu: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz <1/10); retāk (≥ 1/1 000 līdz <1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000), ieskaitot atsevišķus ziņojumus. Katrā biežuma grupā nevēlamās blakusparādības ir uzskaitītas sākot ar visnopietnāko no tām. Saskaņā ar ziņojumiem, ar Ipreziv 20 mg nevēlamas reakcijas vienā placebo kontrolētā pētījumā attīstījās tikpat bieži, kā ar 40 mg un 80 mg devām.

Orgānu sistēmu klasifikācija

Biežums

Nevēlamā blakusparādība

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

 

Reibonis

 

 

 

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk

 

Hipotensija

 

 

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

 

Caureja

 

 

 

 

Retāk

 

Slikta dūša

 

 

 

 

 

 

 

 

 

tas

Ādas un zemādas audu

Retāk

 

Izsitumi, nieze

 

bojājumi

Reti

 

Angioedēma

 

 

Skeleta-muskuļu un saistaudu

Retāk

 

 

ē

 

Muskuļu spazmas

sistēmas bojājumi

 

 

istr

 

 

 

 

 

 

 

 

Vispārēji traucējumi un

Retāk

 

Nogurums

 

 

 

reakcijas ievadīšanas vietā

 

 

Per fēra tū ka

 

Izmeklējumi

Bieži

 

Paaugstināts kreatīna

 

 

nav

fosfokināzesğ

līmenis asinīs

 

Retāk

rePaaugstināts kreatinīna līmenis

 

 

 

asinīs

 

 

 

 

 

 

Paaugstināts urīnskābes līmenis

 

 

 

asinīs / hiperurikēmija

 

vairs

 

 

 

 

 

Atsevišķu nevēlamu blakusparādību ap aksts

 

 

 

 

 

Ipreziv, lietojot kopā ar hlortalidonu, p ugstināta kreatinīna līmeņa asinīs un hipotensijas biežums pieauga no retāka līdz biežam.

 

 

les

Ipreziv, lietojot kopā ar amlodipīnu, perifēras tūskas biežums pieauga no retāka līdz biežam, taču bija

mazāks, nekā lietojot am odipīnu vienu pašu.

 

ā

Izmeklējumi

Z

 

 

 

Kreatinīna līmenis serumā

Randomizētos placebo kontrolētos monoterapijas pētījumos kreatinīna līmenis serumā pēc Ipreziv terapijas paaugstinājās līdzīgi bieži, kā lietojot placebo. Ipreziv lietojot vienlaicīgi ar diurētiskiem līdzekļiem, piemēram, hlortalidonu, kreatinīna līmenis paaugstinājās biežāk, kas atbilst novērotajam, lietojot citus angiotensīna II receptoru antagonistus un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus. Kreatinīna līmeņa paaugstināšanās serumā, lietojot Ipreziv kopā ar diurētiskiem līdzekļiem, asociējās ar lielāku asinsspiediena pazemināšanos, nekā lietojot tikai vienas zāles. Daudzas no šīm paaugstināšanās epizodēm bija pārejošas un neprogresēja, pacientiem turpinot lietot zāles. Pēc terapijas pārtraukšanas lielākā daļa no paaugstināšanās epizodēm, kas nebija beigušās terapijas laikā, bija atgriezeniskas, un lielākajai daļai pacientu kreatinīna līmenis atgriezās izejas līmenī vai tuvu tam.

Urīnskābe

Ipreziv gadījumā tika konstatēta neliela vidējā urīnskābes līmeņa paaugstināšanās serumā (10,8 µmol/l), salīdzinot ar placebo (4,3 µmol/l).

Hemoglobīns un hematokrīts

Placebo kontrolētos monoterapijas pētījumos tika konstatēta neliela hemoglobīna un hematokrīta līmeņa pazemināšanās (vidēji attiecīgi par 3 g/l un 1 tilpumprocentu). Šāda iedarbība ir konstatēta arī citiem renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas inhibitoriem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Ņemot vērā farmakoloģiskās īpašības, pārdozēšanas galvenā izpausme visticamāk būs simptomātiska

hipotensija un reibonis. Kontrolētos klīniskos pētījumos ar veseliem indivīdiem pētījuma dalībnieki

septiņas dienas saņēma līdz 320 mg Ipreziv reizi dienā, un devas tika panestas labi.

Rīcība

 

 

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

 

 

 

ē

Ja attīstās simptomātiska hipotensija, jāuzsāk balstterapija un jākontrolē dzīvībai svarīgie rādītāji.

 

 

 

 

 

 

ğistr

 

Azilsartānu nevar izvadīt no organisma ar hemodialīzes palīdzību.

 

 

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

 

 

re

 

 

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

 

nav

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Farmakoterapeitiskā grupa: Angiotensīna II a t go isti, monopreparāti

 

 

ATĶ kods: C09CA09

vairs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Darbības mehānisms un farmakodinam skā iedarbība

 

 

 

 

Azilsartāna medoksomils ir perorāli

ktīvas pirmzāles, kas tiek strauji pārvērstas aktīvajā daļā

azilsartānā, kurš selektīvi pretdarboj

ngiotensīna II iedarbībai, bloķējot tā piesaistīšanos AT1

 

les

 

 

 

 

 

 

receptoriem dažādos audos ( katīt apakšpunktu 5.2). Angiotensīns II ir būtiski svarīgs asinsspiedienu paaugstinošs renīna-angioten īna sistēmas aģents, kas veicina vazokonstrikciju, stimulē aldosterona

sintēzi un izdalīšanos, v icina sirdsdarbību un nātrija reabsorbciju nierēs.

AT1 receptoru blokde inhibē angiotensīna II atgriezenisko negatīvo regulatoro ietekmi uz renīna sekrēciju, taču rezultātā iegūtais plazmā esošā renīna aktivitātes pieaugums un cirkulējošā angiotensīna II līmeņa paaugstināšanās nepārmāc azilsartāna antihipertensīvo iedarbību.

Esenciāla hipertensija

Septiņos dubultaklos kontrolētos pētījumos tika izvērtēts 5941 pacients (3672 pacienti saņēma Ipreziv, 801 placebo un 1468 – aktīvas salīdzinājuma zāles). Šajos septiņos pētījumos 51% pacientu bija vīrieši, un 26% bija 65 gadus veci un vecāki (5% ≥ 75 gadiem) cilvēki; 67% bija baltās, bet 19% - melnās rases pārstāvji.

Ipreziv tika salīdzināts ar placeboun aktīvām salīdzinājuma zālēm divos randomizētos, dubultaklos sešu nedēļu ilgos pētījumos. Zemākesošajā tabulā parādīta abos pētījumos novērotā asinsspiediena pazemināšanās salīdzinājumā ar placebo, balstoties uz vidējo 24 stundu asinsspiedienu ambulatorajā asinsspiediena monitorēšanā (AASM) un asinsspiediena mērījumiem klīnikā pirms kārtējās devas. Papildus tam Ipreziv 80 mg SAS pazemināja ievērojami vairāk, nekā augstākās apstiprinātās olmesartāna medoksomila un valsartāna devas.

 

Placebo

Ipreziv

Ipreziv

Ipreziv

OLM-M

Valsartāns

 

 

20 mg

40 mg#

80 mg#

40 mg#

320 mg#

Primārais mērķis:

24 stundu vidējais SAS: MK vidējās izmaiņas no izejas līmeņa (IL) līdz 6. nedēļai (mm

Hg)

Pētījums Nr. 1

Izmaiņas,

-1.4

-12.2 *

-13.5 *

-14.6 *†

-12.6

-

salīdzinot ar IL

 

 

 

 

 

 

Pētījums Nr. 2

 

 

 

 

 

 

Izmaiņas,

-0.3

-

-13.4 *

-14.5 *†

-12.0

-10.2

salīdzinot ar IL

 

 

 

 

 

 

Galvenais sekundārais mērķis:

Klīniskais SAS: MKM vidējās izmaiņas no izejas līmeņa (IL) līdz 6. nedēļai (mm Hg) (pēdējais iepriekš veiktais novērojums)

Pētījums Nr. 1

Izmaiņas,

-2.1

-14.3 *

-14.5 *

 

-17.6 *

 

-14.9

 

-

salīdzinot ar IL

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pētījums Nr. 2

 

 

 

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izmaiņas,

-1.8

-

-16.4 *†

 

-16.7 *†

 

-13.2

 

-11.3

salīdzinot ar IL

 

 

 

 

kvadrātu metodeē

 

 

OLM-M = olmesartāna

medoksomils, MKM

= mazāko

 

 

* Būtiska atšķirība no placebo 0,05 līmenī pakāpeniskās analīzes

e varos

 

 

 

† Būtiska atšķirība no salīdzinājuma zālēm 0,05 līmenī pakāpen

kās analīzes ietvaros

 

# Maksimālā deva pētījumā Nr. 2. Devas otrajā nedēļā tika titrētasistrno 20 mg uz 40 mg un no 40

 

 

 

 

re

 

 

 

 

 

uz 80 mg Ipreziv, kā arī no 20 uz 40 mg olmesartāna m doksomilamğ , un no 160 uz 320 mg

valsartānam

 

 

nav

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šajos divos pētījumos klīniski nozīmīgas un biežāk s stopamas nevēlamas blakusparādības bija reibonis, galvassāpes un dislipidēmija. Ar Ipreziv, olmesartāna medoksomilu un valsartānu novērotā

Pētījumos ar aktīvajām salīdzinājuma zālēm valsartānu vai ramiprilu, Ipreziv asinsspiedienu pazeminošais efekts saglabājās ilgtermiņ ārstēšanas laikā. Edabri lietotājiem klepus (1,2%) tika konstatēts retāk, nekā ramiprila lietotājiem (8,2%).

reiboņa incidence bija attiecīgi 3,0%, 3,3% un 1,8%, galvassāpes 4,8%, 5,5% un 7,6%, bet dislipidēmija – 3,5%, 2,4% un 1,1%vairs.

Ipreziv antihipertensīvaislesf kts izpaudās zāļu lietošanas pirmo divu nedēļu laikā, pilnu efektu

sasniedzot četru nedēļuālaikā. Ipreziv asinsspiedienu pazeminošais efekts saglabājās arī zāļu lietošanas 24 stundu intervālos.ZPlacebo koriģētā minimālā SAS un DAS attiecība pret maksimālo bija apmēram 80% vai lielāka.

Pēc sešu mēnešu terapijas, pēkšņi pārtraucot Ipreziv lietošanu, atsitiena hipertensija netika novērota.

Vispārējas drošības un efektivitātes atšķirības starp gados vecākiem un jaunākiem pacientiem netika novērotas, taču gados vecākiem cilvēkiem nevar izslēgt paaugstinātu jutību pret asinsspiedienu pazeminošo iedarbību (skatīt apakšpunktu 4.2). Tāpat kā citu angiotensīna II receptoru antagonistu un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru gadījumā, antihipertensīvais efekts melnās rases pacientiem bija mazāks (parasti zema renīna populācija).

Ipreziv 40 vai 80 mg lietošana vienlaicīgi ar kalcija kanālu blokatoru (amlodipīnu) vai tiazīdu grupas diurētisku līdzekli (hlortalidonu) asinsspiedienu pazemināja vairāk, nekā otrs antihipertensīvais līdzeklis viens pats. No devas atkarīgas nevēlamas blakusparādības, ieskaitot reiboni, hipotensiju un kreatinīna līmeņa paaugstināšanos serumā, bija biežāk sastopamas, Ipreziv lietojot kopā ar diurētisko līdzekli, nekā lietojot Ipreziv vienu pašu, savukārt hipokaliēmija bija retāk sastopama, nekā lietojot diurētisku līdzekli vienu pašu.

Ipreziv labvēlīga ietekme uz mirstību, kardiovaskulārām saslimšanām un mērķa orgānu bojājumiem šobrīd nav zināma.

Ietekme uz sirds repolarizāciju

Tika veikts rūpīgs QT/QTc pētījums, lai noteiktu Ipreziv spēju pagarināt veselu cilvēku QT/QTc intervālu. QT/QTc pagarināšanās, lietojot 320 mg Ipreziv, netika konstatēta.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra ir atlikusi prasību iesniegt hipertensijas pētījumu rezultātus, kas iegūti lietojot Ipreziv vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupā (skatīt apakšpunktu 4.2 par lietošanu pediatrijā).

Papildus informācija

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan

Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial - klīniskais pētījums par telmisartāna monoterapijas vai kombinācijas ar ramiprilu ietekmi uz vispārējiem mērķa kritērijiem) un

VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes - klīniskais pētījums par

nefropātiju gados vecākiem pacientiem ar diabētu) tika pētīta AKE inhibi oru lietošana kombinācijā ar

angiotenzīna II receptoru blokatoriem.

ē

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadutassistēmas vai

 

istr

cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu.

VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura d abētu un diabētisku nefropātiju. Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz n eru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem

iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hip rkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai

 

ğ

hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņ mot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās

īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriemre un angiotenzīna II receptoru

blokatoriem.

nav

 

ar diabētisku nefropātiju.

papildus standarta ārstēšanai ar AKEvairsinhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints -

aliskirēna klīniskais pētījums pacient em ar 2. tipa cukura diabētu, lietojot sirds-asinsvadu un nieru slimības mērķa kritērijus) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas

Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un

ā

 

insulta gadījumus, un a iskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām

Z

 

blakusparādībām un interesējošāmles

nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju,

hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

5.2Farmakokinētiskās īpašības

Pēc perorālas lietošanas azilsartāna medoksomils gremošanas traktā un/vai absorbējoties tiek strauji hidrolizēts līdz aktīvajai daļai azilsartānam. Balstoties uz in vitro pētījumiem, karboksimetilēnbutenolidāze ir iesaistīta hidrolīzē zarnās un aknās. Papildus tam, plazmas estarāzes ir iesaistītas azilstartāna medoksomila hidrolizēšanā līdz azilsartānam.

Absorbcija

Ņemot vērā azilsartāna līmeni plazmā, azilsartāna medoksomila aptuvenā absolūtā bioloģiskā pieejamība ir apmēram 60%. Pēc azilsartāna medoksomila perorālas ieņemšanas azilsartāna maksimālā (Cmax) koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1,5-3 stundu laikā. Uzturs neietekmē azilsartāna bioloģisko pieejamību (skatīt apakšpunktu 4.2).

Sadalījums

Azilsartāna sadalījuma tilpums ir apmēram 16 litri. Azilsartāns intensīvi piesaistās plazmas proteīniem (> 99%), galvenokārt seruma albumīniem. Piesaistīšanās proteīniem ir konstanta tādās azilsartāna koncentrācijās plazmā, kas ievērojami pārsniedz ar ieteicamajām devām sasniegtās.

Biotransformācija

Azilsartāns tiek metabolizēts divos primāros metabolītos. Svarīgākais metabolīts, tā sauktais M-II , plazmā veidojas O-dealkilācijas ceļā, bet mazāk svarīgais metabolīts, tā sauktais M-I, veidojas dekarboksilācijas ceļā. Svarīgākā un mazāk svarīgā metabolītu sistēmiskā iedarbība uz cilvēkiem bija attiecīgi apmēram 50% un mazāk kā 1% no azilsartāna iedarbības. M-I un M-II nepastiprina Ipreziv farmakoloģisko aktivitāti. Galvenais azilsartāna metabolismā iesaistītais enzīms ir CYP2C9.

Eliminācija

Perorāli ievadot ar 14C-iezīmētu azilsartāna medoksomilu, apmēram 55% radioaktīvo komponentu tika izdalīts fēcēs, bet apmēram 42% - urīnā; 15% devas izdalījās ar urīnu kā azilsartāns. Azilsartāna eliminācijas pusperiods ir apmēram 11 stundas un nieru klīrenss ir apmēram 2,3 ml/min. Azilsartāna līdzsvara koncentrācija plazmā tiek sasniegta piecu dienu laikā, un atkārtoti ievadot devas reizi dienā, azilsartāns plazmā neuzkrājas.

Linearitāte/nelinearitāte

 

 

 

Azilsartāna medoksomila sastāvā esošā azilsartāna devu proporcionalitāte iedarbībaitas tika apstiprināta

 

 

 

ē

devām no 20 mg līdz 320 mg gan pēc vienas, gan vairāku devu ievadīšanas.

Specifiskas pacientu grupas

 

 

istr

 

 

 

Pediatriskā populācija

 

ğ

 

 

 

Ailsartāna farmakokinētika bērniem, kas ir jaunāki par 18 gadiem, nav pētīta.

 

nav

re

 

Gados vecāki cilvēki

 

 

Azilsartāna farmakokinētika gados jauniem pacie tiem (vecumā no 18-45 gadiem) būtiski neatšķiras no gados vecākiem pacientiem (vecumāvairsno 65-85 gadiem) .

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem, vidēji sm giem un smagiem nieru darbības traucējumiem azilsartāna kopējā iedarbība (AUC) pastiprinājās par +30%, +25% un +95%. Pacientiem ar terminālu nieru slimību, kam tika veikta dialīze, pastiprināšanāsles (+5%) netika konstatēta. Tomēr nav klīniskās pieredzes pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem un terminālu nieru slimību (skatīt apakšpunktu 4.2). Hemodialīze azilsartānu no sistēmiskās cirkulācijas neizvada.

Aknu darbības traucējumiZ

Azilsartāna iedarbība uz pacientiem ar viegliem (Child-Pugh A) un vidēji smagiem (Child-Pugh B) aknu darbības traucējumiem, Ipreziv lietojot līdz piecām dienām ilgi, nedaudz pastiprinājās (AUC palielinājās par 1,3 līdz 1,6 reizēm (skatīt apakšpunktu 4.2)). Ipreziv iedarbība uz pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pētīta.

Dzimums

Azilsartāna farmakokinētika vīriešiem un sievietēm būtiski neatšķiras. Deva atkarībā no dzimuma nav jāpielāgo.

Rase

Azilsartāna farmakokinētika melnās un baltās rases pārstāvjiem būtiski neatšķiras. Deva atkarībā no rases nav jāpielāgo.

6.3 Uzglabāšanas laiks

3 gadi.
6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā. Sargāt no gaismas un mitruma. Zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

Kastītes ar alumīnija blistera plāksnītēm kopā ar desikantiem.
Iepakojumu izmēri:
Vienā blistera plāksnītē ir vai nu14 tabletes vai 15 tabletes.
12
Mannīts (E 421)
Fumārskābe (E 297) vairs Nātrija hidroksīds
Hidroksipropilceluloze (E 463)
Kroskarmelozes nātrija sāls
Mikrokristāliskā celuloze (E 460)
Magnija stearāts (E 572)les

6.2 Nesaderība

ā
Nav piemērojamaZ.

5.3Preklīniskie dati par drošību

Preklīniskajos drošības pētījumos tika izvērtēta azilsartāna medoksomila un M-II, svarīgākā cilvēka metabolīta, atkārtotu devu toksicitāte, reproduktīvā toksicitāte, mutagenitāte un kancerogenitāte.

Atkārtotu devu toksicitātes pētījumos, devas, kuru iedarbība atbilda klīniskajam terapeitiskajam intervālam, pasliktināja eritrocītu parametrus, izraisīja izmaiņas nierēs un nieru hemodinamikā, kā arī paaugstināja kālija līmeni normotensīvu dzīvnieku serumā. Šī iedarbība, ko novērsa fizioloģiskā šķīduma papildus ievadīšana perorāli, hipertensijas ārstēšanu klīniski būtiski neietekmēja.

Žurkām un suņiem tika novērota pastiprināta plazmā esošā renīna aktivitāte un nieru jukstaglomerulāro šūnu hipertrofija/hiperplāzija. Šādu izmaiņu, kas ir raksturīgas arī angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem un citiem angiotensīna II receptoru antagonistiem, ietekme, nebija klīniski nozīmīga.

Azilsartāns un M-II šķērsoja placentu un tika konstatēti grūsnu žurku augļos, kā arī zīdošu žurku pienā. Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ietekme uz tēviņu vai mātīšu fertilitāti netika konstatēta. Pierādījumu teratogēnai iedarbībai nav, taču pētījumi ar dzīvniekiem uzrādīja zināmu kaitīgu

iedarbību uz pēcnācēju postnatālo attīstību kā zemāka ķermeņa masa, viegla fiziskās attīstības aizture

(aizkavēta priekšzobu šķilšanās, ausu pacelšanās, acu atvēršanās) un augs āka mirstība.

 

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

ē

Azilsartāns un M-II in vitro pētījumos neuzrādīja mutagēnu un būti ku klastogēnu aktivitāti, un nav

iegūti pierādījumi kancerogēnai iedarbībai uz žurkām un pelēm.

istr

 

 

 

 

 

 

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

ğ

 

re

 

 

6.1

Palīgvielu saraksts

nav

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14, 28, 30, 56, 90 vai 98 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotos materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Takeda Pharma A/S

Dybendal Alle 10

2630 Taastrup

Dānija

8.

REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

 

ē

 

istr

tas

EU/1/11/735/001 14 tabletes

 

 

 

 

ğ

 

EU/1/11/735/002 28 tabletes

 

 

 

re

 

 

EU/1/11/735/012 30 tabletes

 

 

 

 

 

 

 

EU/1/11/735/003 56 tabletes

 

 

 

 

EU/1/11/735/013 90 tabletes

 

 

 

 

EU/1/11/735/004 98 tabletes

vairs

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJASnavDATUMS

 

 

7. decembris 2011

 

 

 

 

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

 

 

 

ā

 

 

 

 

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

 

Z

 

 

 

 

http://www.ema.europales.eu

 

 

 

 

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām blakusparādībām.
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Ipreziv 40 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra tablete satur 40 mg azilsartāna medoksomila (azilsartan medoxomil) kālija sāls formā. Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete.

 

 

 

tas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ē

Baltas vai gandrīz baltas, apaļas formas tabletes 7,6 mm diametrā ar ie piestu “ASL” vienā pusē un

“40”otrā pusē.

 

 

istr

 

 

 

 

 

 

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

ğ

 

re

 

4.1

Terapeitiskās indikācijas

 

 

 

Ipreziv ir indicēts esenciālas hipertensijas ārstēša ai pieaugušajiem.

 

4.2 Devas un lietošanas veids

nav

 

Devas

 

 

vairs

 

 

 

 

 

 

 

Ieteicamā sākuma deva ir 40 mg reizi dienā. Pacientiem, kuru asinsspiedienu neizdodas adekvāti

kontrolēt ar zemāko d vu, to var palielināt līdz maksimāli 80 mg reizi dienā.

 

 

les

 

 

 

Gandrīz maksimāla antihipertensīvā iedarbība tiek sasniegta divu nedēļu laikā, bet maksimālā

 

ā

 

 

 

iedarbība tiek sasniegta četru nedēļu laikā.

 

 

 

Z

 

 

 

 

Ja asinsspiedienu neizdodas adekvāti kontrolēt ar Ipreziv vienu pašu, asinsspiedienu var vēl vairāk pazemināt, ja Ipreziv lieto vienlaicīgi ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem, ieskaitot diurētiskos līdzekļus (piemēram, hlortalidonu un hidrohlorotiazīdu) un kalcija kanālu blokatorus

(skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Īpašas populācijas

Gados vecāki cilvēki (65 gadus veci un vecāki)

Gados vecākiem pacientiem Ipreziv sākuma deva nav jāpielāgo (skatīt apakšpunktu 5.2), tomēr ir jāapsver 20 mg kā sākuma deva gados ļoti veciem cilvēkiem (≥ 75 gadiem), kuriem iespējams hipotensijas risks.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar hipertensiju, smagiem nieru darbības traucējumiem un terminālu nieru slimību jāievēro piesardzība, jo nav pieredzes par Ipreziv lietošanu šiem pacientiem (skatīt apakšpunktus 4.4 un 5.2). Hemodialīze azilsartānu no sistēmiskās cirkulācijas neizvada.

Pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo.

Aknu darbības traucējumi

Ipreziv nav pētīts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem, tāpēc tā lietošanu šajā pacientu grupā nerekomendē (skatīt apakšpunktus 4.4 un 5.2).

Tā kā pieredze ar Ipreziv lietošanu pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ir ierobežota, ieteicama rūpīga kontrole un jāapsver 20 mg kā sākuma deva (skatīt apakšpunktu 5.2).

Intravaskulārā šķidruma deficīts

Pacientiem ar iespējamu intravaskulārā šķidruma vai sāļu deficītu (piem., pacientiem ar vemšanu, caureju vai pacientiem, kas lieto lielas diurētisko līdzekļu devas), Ipreziv lietošana ir jāuzsāk ciešā mediķu uzraudzībā un jāapsver 20 mg kā sākuma deva (skatīt apakšpunktu 4.4).

Sirds mazspēja

 

ē

Hipertensīviem pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju jāievēro piesardzība, jo nav pieredzes par

Ipreziv lietošanu šiem pacientiem (skatīt apakšpunktu 4.4).

 

istr

tas

Melnās rases pārstāvji

 

 

ğ

 

Melnās rases pārstāvjiem deva nav jāpielāgo, lai gan ir novērota mazāka asinsspiediena

re

 

 

pazemināšanās , nekā citu rasu pārstāvjiem (skatīt apakšpunktu 5.1). Tas parasti ir konstatēts attiecībā uz citiem angiotensīna II (AT1) receptoru antagonistiem un angiotensīnu konvertējošā enzīma

Pediatriskā populācija

inhibitoriem. Līdz ar to melnās rases pārstāvjiem asinsspiediena kontrolei būs biežāk nepieciešama Ipreziv devu pakāpeniska palielināšana un papildternavpija.

Ipreziv drošība un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā no 0 līdz < 18 gadiem līdz šim nav pierādīta.

Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

les

Ipreziv ir lietojams perorāli un tovairsvar lietot kopā ar ēdienu vai atsevišķi (skatīt apakšpunktu 5.2).

 

ā

4.3 Kontrindik cijas

- Paaugstināta jutībaZpret aktīvo vielu(ām) un/vai jebkuru no palīgvielām. - Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt apakšpunktus 4.4 un 4.6).

- Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Ipreziv lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Aktivēta renīna-angiotensīna-aldosterona sistēma

Pacientiem, kam asinsvadu tonuss un nieru darbība ir galvenokārt atkarīga no renīna-angiotensīna- aldosterona sistēmas aktivitātes (piemēram, pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, smagiem nieru darbības traucējumiem, nieru artēriju stenozi), ārstēšana ar zālēm, kas ietekmē šo sistēmu, piemēram, angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem vai angiotensīna II receptoru antagonistiem, tiek saistīta ar akūtu hipotensiju, azotēmiju, oligūriju un retos gadījumos – akūtu nieru mazspēju. Šādu efektu iespējamību nevar izslēgt, lietojot Ipreziv.

Hipertensīviem pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem, sastrēguma sirds mazspēju vai nieru artēriju stenozi jāievēro piesardzība, jo nav pieredzes par Ipreziv lietošanu šiem pacientiem (skatīt apakšpunktus 4.2 un 5.2).

Pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar išēmisku karidomiopātiju vai išēmisku cerebrovaskulāru slimību var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.

Nieru transplantācija

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

ē

Šobrīd nav pieredzes par Ipreziv lietošanu pacientiem, kam nesen veikta nieru ransplantācija.

Aknu darbības traucējumi

 

 

istr

 

 

 

 

ğ

 

 

Ipreziv iedarbība pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējum em nav pētīta, tāpēc tā izmantošana

šajā pacientu grupā nav ieteicama (skatīt apakšpunktus 4.2 un 5.2).

 

 

Hipotensija pacientiem ar šķidruma un/vai sāļu deficītu

 

 

 

 

 

nav

 

 

 

Pacientiem ar izteiktu šķidruma un/vai sāļu deficītu (piem.,repacientiem ar vemšanu, caureju vai

pacientiem, kas lieto lielas diurētisko līdzekļu dev s), uzsākot Ipreziv terapiju, var attīstīties

simptomātiska hipotensija. Hipovolēmija ir jākoriģē pirms Ipreziv lietošanas, vai arī terapija ir

jāuzsāk rūpīgā mediķu uzraudzībā un jāapsver 20 mg kā sākuma deva.

 

 

Primārs hiperaldosteronisms

vairs

 

 

 

 

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

 

 

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna

lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Pacientiem ar primāru hiperaldosteronismu parasti nebūs atbildreakcijas uz antihipertensīvām zālēm, kas darbojas, nomācot renīna-angiotensīna sistēmu. Tādēļ Ipreziv lietošana šiem pacientiem nav ieteicama.

Hiperkaliēmija

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta lietojot citas renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu ietekmējošas

 

les

zāles, Ipreziv lietošanaāvienlaicīgi ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kāliju saturošiem

uztura bagātinātājiem, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem vai citām zālēm, kas var paaugstināt kālija

Z

 

līmeni (piem., heparīnu), hipertensīviem pacientiem var paaugstināties kālija līmenis serumā (skatīt

apakšpunktu 4.5). Gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar nieru mazspēju, pacientiem ar diabētu un/vai pacientiem ar citām blakusslimībām, ir paaugstināts hiperkaliēmijas risks, kas var kļūt letāla. Veiciet atbilstošu kālija līmeņa kontroli.

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija

Īpaša piesardzība ir nepieciešama pacientiem ar aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenozi vai obstruktīvu hipertrofisku kardiomiopātiju (OHKM).

Grūtniecība

Grūtniecības laikā nav ieteicams sākt angiotensīna II receptoru antagonistu lietošanu. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā angiotensīna II receptoru antagonistu terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir

diagnosticēta grūtniecība, angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt apakšpunktus 4.3 un 4.6).

Litijs

Tāpat kā lietojot citus angiotensīna II receptoru antagonistus, litija kombinēšana ar Ipreziv nav ieteicama (skatīt apakšpunktu 4.5).

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

Litijs

Ziņojumos ir minēta atgriezeniska litija seruma koncentrācijas paaugstināšanās un toksicitāte, vienlaicīgi lietojot litiju un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus. Līdzīgs efekts iespējams, lietojot angiotensīna II receptoru antagonistus. Tā kā trūkst pieredzes par azilsartāna medoksomila lietošanu vienlaicīgi ar litiju, šo kombināciju izmantot nav ieteicams. Ja šāda kombinācija ir nepieciešama, ieteicams rūpīgi kontrolēt litija līmeni serumā.

Vienlaicīga lietošana, ievērojot piesardzību

 

tas

 

 

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSPL), ieskaitot selektīvos COX-2 inhibitorus, acetilsalicilskābi

(> 3 g/dienā) un neselektīvos NSPL

ē

istr

 

Angiotensīna II antagonistus lietojot vienlaicīgi ar nesteroīdiem pret ekaisuma līdzekļiem (tostarp,

selektīviem COX-2 inhibitoriem, acetilsalicilskābi (> 3 g/dienā) un neselektīviem NSPL),

antihipertensīvā iedarbība var pavājināties. Turklāt, angiot nsīnağII antagonistu lietošana vienlaicīgi ar

NSPL var paaugstināt nieru darbības pasliktināšanās risku un kālija līmeni serumā. Tādēļ ieteicama

adekvāta hidratācija un nieru darbības kontrole terapijasresākumā.

 

 

Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, kāliju saturoši uztura bagātinātāji, kāliju saturoši sāls aizstājēji un

citas vielas, kas var paaugstināt kālija līmeni

nav

 

Vienlaicīga kāliju aizturošu diurētisko līdzekļu, kāliju saturošu uztura bagātinātāju, kāliju saturošu

sāls aizstājēju vai citu medikamentu (p emē am, heparīna) lietošana var paaugstināt kālija līmeni. Veiciet atbilstošu kālija līmeņa serumā kontroli (skatīt apakšpunktu 4.4).

Papildus informācija

vairs

 

Klīniskie dati liecina, ka r nīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot

kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar

palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija

 

les

(ieskaitot akūtu nieruāmazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu

(skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Z

 

Nav ziņots par klīniski būtisku mijiedarbību pētījumos, kuros azilsartāna medoksomils vai azilsartāns tika lietots vienlaicīgi ar amlodipīnu, antacīdiem līdzekļiem, hlortalidonu, digoksīnu, flukonazolu, gliburīdu, ketokonazolu, metformīnu un varfarīnu.

Gremošanas traktā estertāžu iedarbības rezultātā, un/vai absorbējoties, azilsartāna medoksomils tiek strauji hidrolizēts līdz aktīvajai daļai azilsartānam (apakšpunkts 5.2.). In vitro pētījumi parādīja, ka mijiedarbība, balstoties uz esterāzes kavēšanu, ir maz iespējama.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana grūtniecības pirmajā trimestrī nav ieteicama (skatīt apakšpunktu 4.4).

Angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktus 4.3 un 4.4).

Nav datu par Ipreziv lietošanu grūtniecēm. Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēja reproduktīvo toksicitāti (skatīt apakšpunktu 5.3).

Epidemioloģiski pierādījumi par angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru radītu teratogenitātes risku grūtniecības pirmajā trimestrī nav pārliecinoši. Tomēr nelielu riska pieaugumu nevar izslēgt. Lai gan par angiotenzīna II receptoru antagonistu teratogēniskuma risku nav pieejami kontrolēti epidemioloģiski dati, šai zāļu grupai varētu būt līdzīgs risks. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā angiotensīna II receptoru antagonistu terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka

angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta

grūtniecība, angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana nekavējoties jāpār rauc un, ja

nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.

 

tas

ē

 

 

istr

 

Ir zināms, ka ārstēšana ar angiotensīna II receptoru antagonistiem otrā un trešā grūtniecības trimestra

laikā izraisa fetotoksiskumu (pavājinātas nieru funkcijas, oligohidramniju, galvaskausa pārkaulošanās

 

re

kavēšanu) un neonatālu toksiskumu (nieru mazspēju, hipot nsiju,ğhiperkaliēmiju) (skatīt apakšpunktu

5.3).

 

Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, pacientenavlietojusi angiotensīna II receptoru antagonistus, ieteicams veikt augļa nieru funkciju un galvask usa ultraskaņas izmeklējumus.

Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas angioten īna II receptoru antagonistus, rūpīgi jāuzrauga hipotensijas riska dēļ (skatīt apakšpunktus 4.3 un 4.4).

Zīdīšanas periods

Sakarā ar informācijas trūkumu par Ipreziv lietošanu zīdīšanas laikā, Ipreziv nav rekomendējams

 

 

 

vairs

zīdīšanas laikā un ieteicams piemeklēt alternatīvu ārstēšanu ar labāk zināmu drošības profilu, īpaši, ja

tiek barots jaundzimušais vai priekšlaicīgi dzimis zīdainis.

Fertilitāte

 

les

 

ā

 

 

 

Dati par Ipreziv ietekmi uz cilvēka fertilitāti nav pieejami. Neklīniskie pētījumi neuzrādīja azilsartāna

 

Z

 

 

ietekmi uz žurku tēviņu un mātīšu fertilitāti (skatīt apakšpunktu 5.3).

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Ņemot vērā azilsartāna medoksomila farmakodinamiskās īpašības, ir sagaidāms, ka tā ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus varētu būt nenozīmīga. Tomēr, lietojot jebkuru antihipertensīvo līdzekli, jāņem vērā, ka laiku pa laikam var parādīties reibonis vai nogurums.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošības profila kopsavilkums

20, 40 un 80 mg Ipreziv devu lietošanas drošība ir vērtēta klīniskos pētījumos, kuros pacienti tika ārstēti līdz 56 nedēļām. Šajos klīniskajos pētījumos lielākā daļa ar Ipreziv terapiju saistīto nevēlamo blakusparādību bija vieglas vai vidēji smagas, un to vispārējais biežums bija līdzīgs ar placebo.

Visbiežāk sastopamā nevēlamā blakusparādība bija reibonis. Ipreziv nevēlamo blakusparādību biežums nebija atkarīgs no dzimuma, vecuma un rases.

Tabulā uzskaitītās nevēlamās blakusparādības

Tabulā zemāk atbilstoši orgānu sistēmu klasifikācijai un vēlamajiem terminiem ir uzskaitītas nevēlamas blakusparādības (40 mg un 80 mg devām), balstoties uz apkopotiem datiem. Tās ir sarindotas atbilstoši biežumam, izmantojot šādu principu: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz <1/10); retāk (≥ 1/1 000 līdz <1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000), ieskaitot atsevišķus ziņojumus. Katrā biežuma grupā nevēlamās blakusparādības ir uzskaitītas sākot ar visnopietnāko no tām. Saskaņā ar ziņojumiem, ar Ipreziv 20 mg nevēlamas reakcijas vienā placebo kontrolētā pētījumā attīstījās tikpat bieži, kā ar 40 mg un 80 mg devām.

Orgānu sistēmu klasifikācija

Biežums

Nevēlamā blakusparādība

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

 

Reibonis

 

 

 

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk

 

Hipotensija

 

 

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

 

Caureja

 

 

 

 

Retāk

 

Slikta dūša

 

 

 

 

 

 

 

 

 

tas

Ādas un zemādas audu

Retāk

 

Izsitumi, nieze

 

bojājumi

Reti

 

Angioedēma

 

 

Skeleta-muskuļu un saistaudu

Retāk

 

 

ē

 

Muskuļu spazmas

sistēmas bojājumi

 

 

istr

 

 

 

 

 

 

 

 

Vispārēji traucējumi un

Retāk

 

Nogurums

 

 

 

reakcijas ievadīšanas vietā

 

 

Per fēra tū ka

 

Izmeklējumi

Bieži

 

Paaugstināts kreatīna

 

 

nav

fosfokināzesğ

līmenis asinīs

 

Retāk

rePaaugstināts kreatinīna līmenis

 

 

 

asinīs

 

 

 

 

 

 

Paaugstināts urīnskābes līmenis

 

 

 

asinīs / hiperurikēmija

 

vairs

 

 

 

 

 

Atsevišķu nevēlamu blakusparādību ap aksts

 

 

 

 

 

Ipreziv, lietojot kopā ar hlortalidonu, p ugstināta kreatinīna līmeņa asinīs un hipotensijas biežums pieauga no retāka līdz biežam.

 

 

les

Ipreziv, lietojot kopā ar amlodipīnu, perifēras tūskas biežums pieauga no retāka līdz biežam, taču bija

mazāks, nekā lietojot am odipīnu vienu pašu.

 

ā

Izmeklējumi

Z

 

 

 

Kreatinīna līmenis serumā

Randomizētos placebo kontrolētos monoterapijas pētījumos kreatinīna līmenis serumā pēc Ipreziv terapijas paaugstinājās līdzīgi bieži, kā lietojot placebo. Ipreziv lietojot vienlaicīgi ar diurētiskiem līdzekļiem, piemēram, hlortalidonu, kreatinīna līmenis paaugstinājās biežāk, kas atbilst novērotajam, lietojot citus angiotensīna II receptoru antagonistus un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus. Kreatinīna līmeņa paaugstināšanās serumā, lietojot Ipreziv kopā ar diurētiskiem līdzekļiem, asociējās ar lielāku asinsspiediena pazemināšanos, nekā lietojot tikai vienas zāles. Daudzas no šīm paaugstināšanās epizodēm bija pārejošas un neprogresēja, pacientiem turpinot lietot zāles. Pēc terapijas pārtraukšanas lielākā daļa no paaugstināšanās epizodēm, kas nebija beigušās terapijas laikā, bija atgriezeniskas, un lielākajai daļai pacientu kreatinīna līmenis atgriezās izejas līmenī vai tuvu tam.

Urīnskābe

Ipreziv gadījumā tika konstatēta neliela vidējā urīnskābes līmeņa paaugstināšanās serumā

(10,8 µmol/l), salīdzinot ar placebo (4,3 µmol/l).

Hemoglobīns un hematokrīts

Placebo kontrolētos monoterapijas pētījumos tika konstatēta neliela hemoglobīna un hematokrīta līmeņa pazemināšanās (vidēji attiecīgi par 3 g/l un 1 tilpumprocentu). Šāda iedarbība ir konstatēta arī citiem renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas inhibitoriem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Ņemot vērā farmakoloģiskās īpašības, pārdozēšanas galvenā izpausme visticamāk būs simptomātiska

hipotensija un reibonis. Kontrolētos klīniskos pētījumos ar veseliem indivīdiem pētījuma dalībnieki

septiņas dienas saņēma līdz 320 mg Ipreziv reizi dienā, un devas tika panestas labi.

Rīcība

 

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

 

 

ē

Ja attīstās simptomātiska hipotensija, jāuzsāk balstterapija un jākontrolē dzīvībai svarīgie rādītāji.

 

 

 

 

 

ğistr

 

Azilsartānu nevar izvadīt no organisma ar hemodialīzes palīdzību.

 

 

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

 

re

 

 

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

 

 

 

Farmakoterapeitiskā grupa: Angiotensīna II a

nav

 

 

t go isti, monopreparāti

 

 

ATĶ kods: C09CA09

vairs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Darbības mehānisms un farmakodinam skā iedarbība

 

 

 

Azilsartāna medoksomils ir perorāli

ktīvas pirmzāles, kas tiek strauji pārvērstas aktīvajā daļā

azilsartānā, kurš selektīvi pretdarboj

ngiotensīna II iedarbībai, bloķējot tā piesaistīšanos AT1

 

les

 

 

 

 

 

receptoriem dažādos audos ( katīt apakšpunktu 5.2). Angiotensīns II ir būtiski svarīgs asinsspiedienu paaugstinošs renīna-angioten īna sistēmas aģents, kas veicina vazokonstrikciju, stimulē aldosterona

sintēzi un izdalīšanos, v icina sirdsdarbību un nātrija reabsorbciju nierēs.

AT1 receptoru blokde inhibē angiotensīna II atgriezenisko negatīvo regulatoro ietekmi uz renīna sekrēciju, taču rezultātā iegūtais plazmā esošā renīna aktivitātes pieaugums un cirkulējošā angiotensīna II līmeņa paaugstināšanās nepārmāc azilsartāna antihipertensīvo iedarbību.

Esenciāla hipertensija

Septiņos dubultaklos kontrolētos pētījumos tika izvērtēts 5941 pacients (3672 pacienti saņēma Ipreziv, 801 placebo un 1468 – aktīvas salīdzinājuma zāles). Šajos septiņos pētījumos 51% pacientu bija vīrieši, un 26% bija 65 gadus veci un vecāki (5% ≥ 75 gadiem) cilvēki; 67% bija baltās, bet 19% - melnās rases pārstāvji.

Ipreziv tika salīdzināts ar placeboun aktīvām salīdzinājuma zālēm divos randomizētos, dubultaklos sešu nedēļu ilgos pētījumos. Zemākesošajā tabulā parādīta abos pētījumos novērotā asinsspiediena pazemināšanās salīdzinājumā ar placebo, balstoties uz vidējo 24 stundu asinsspiedienu ambulatorajā asinsspiediena monitorēšanā (AASM) un asinsspiediena mērījumiem klīnikā pirms kārtējās devas. Papildus tam Ipreziv 80 mg SAS pazemināja ievērojami vairāk, nekā augstākās apstiprinātās olmesartāna medoksomila un valsartāna devas.

Galvenais sekundārais mērķis:
Klīniskais SAS: MKM vidējās izmaiņas no izejas līmeņa (IL) līdz 6. nedēļai (mm Hg) (pēdējais iepriekš veiktais novērojums)

 

Placebo

Ipreziv

Ipreziv

Ipreziv

OLM-M

Valsartāns

 

 

20 mg

40 mg#

80 mg#

40 mg#

320 mg#

Primārais mērķis:

24 stundu vidējais SAS: MK vidējās izmaiņas no izejas līmeņa (IL) līdz 6. nedēļai (mm

Hg)

Pētījums Nr. 1

Izmaiņas,

-1.4

-12.2 *

-13.5 *

-14.6 *†

-12.6

-

salīdzinot ar IL

 

 

 

 

 

 

Pētījums Nr. 2

 

 

 

 

 

 

Izmaiņas,

-0.3

-

-13.4 *

-14.5 *†

-12.0

-10.2

salīdzinot ar IL

 

 

 

 

 

 

Pētījums Nr. 1

Izmaiņas,

-2.1

-14.3 *

-14.5 *

 

-17.6 *

 

-14.9

 

-

salīdzinot ar IL

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pētījums Nr. 2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izmaiņas,

-1.8

-

-16.4 *†

 

-16.7 *†

 

-13.2

 

-11.3

salīdzinot ar IL

 

 

 

 

 

 

 

tas

 

 

OLM-M = olmesartāna medoksomils, MKM = mazāko kvadrātu me odeē

 

* Būtiska atšķirība no placebo 0,05 līmenī pakāpeniskās analīzes

e varos

 

† Būtiska atšķirība no salīdzinājuma zālēm 0,05 līmenī pakāpen

kās analīzes ietvaros

 

# Maksimālā deva pētījumā Nr. 2. Devas otrajā nedēļā tika titrētasistrno 20 mg uz 40 mg un no 40

uz 80 mg Ipreziv, kā arī no 20 uz 40 mg olmesartāna m doksomilam,ğ

un no 160 uz 320 mg

valsartānam

 

 

 

re

 

 

 

 

 

Šajos divos pētījumos klīniski nozīmīgas un biežāknavs stopamas nevēlamas blakusparādības bija

Pētījumos ar aktīvajām salīdzinājuma zālēm valsartānu vai ramiprilu, Ipreziv asinsspiedienu pazeminošais efekts saglabājās ilgtermiņa ārstēšanas laikā. Edabri lietotājiem klepus (1,2%) tika konstatēts retāk, nekā ramiprila lietotājiem (8,2%).

reibonis, galvassāpes un dislipidēmija. Ar Ipreziv, olmesartāna medoksomilu un valsartānu novērotā reiboņa incidence bija attiecīgi 3,0%, 3,3% un 1,8%, galvassāpes 4,8%, 5,5% un 7,6%, bet dislipidēmija – 3,5%, 2,4% un 1,1%.vairs

Ipreziv antihipertensīvaislesf kts izpaudās zāļu lietošanas pirmo divu nedēļu laikā, pilnu efektu

sasniedzot četru nedēļuālaikā. Ipreziv asinsspiedienu pazeminošais efekts saglabājās arī zāļu lietošanas 24 stundu intervālos.ZPlacebo koriģētā minimālā SAS un DAS attiecība pret maksimālo bija apmēram 80% vai lielāka.

Pēc sešu mēnešu terapijas, pēkšņi pārtraucot Ipreziv lietošanu, atsitiena hipertensija netika novērota.

Vispārējas drošības un efektivitātes atšķirības starp gados vecākiem un jaunākiem pacientiem netika novērotas, taču gados vecākiem cilvēkiem nevar izslēgt paaugstinātu jutību pret asinsspiedienu pazeminošo iedarbību (skatīt apakšpunktu 4.2). Tāpat kā citu angiotensīna II receptoru antagonistu un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru gadījumā, antihipertensīvais efekts melnās rases pacientiem bija mazāks (parasti zema renīna populācija).

Ipreziv 40 vai 80 mg lietošana vienlaicīgi ar kalcija kanālu blokatoru (amlodipīnu) vai tiazīdu grupas diurētisku līdzekli (hlortalidonu) asinsspiedienu pazemināja vairāk, nekā otrs antihipertensīvais līdzeklis viens pats. No devas atkarīgas nevēlamas blakusparādības, ieskaitot reiboni, hipotensiju un kreatinīna līmeņa paaugstināšanos serumā, bija biežāk sastopamas, Ipreziv lietojot kopā ar diurētisko līdzekli, nekā lietojot Ipreziv vienu pašu, savukārt hipokaliēmija bija retāk sastopama, nekā lietojot diurētisku līdzekli vienu pašu.

Ipreziv labvēlīga ietekme uz mirstību, kardiovaskulārām saslimšanām un mērķa orgānu bojājumiem šobrīd nav zināma.

Ietekme uz sirds repolarizāciju

Tika veikts rūpīgs QT/QTc pētījums, lai noteiktu Ipreziv spēju pagarināt veselu cilvēku QT/QTc intervālu. QT/QTc pagarināšanās, lietojot 320 mg Ipreziv, netika konstatēta.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra ir atlikusi prasību iesniegt hipertensijas pētījumu rezultātus, kas iegūti lietojot Ipreziv vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupā (skatīt apakšpunktu 4.2 par lietošanu pediatrijā).

Papildus informācija

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan

Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial - klīniskais pētījums par telmisartāna monoterapijas vai kombinācijas ar ramiprilu ietekmi uz vispārējiem mērķa kritērijiem) un

VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes - klīniskais pētījums par

nefropātiju gados vecākiem pacientiem ar diabētu) tika pētīta AKE inhibi oru lietošana kombinācijā ar

angiotenzīna II receptoru blokatoriem.

ē

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadutassistēmas vai

 

istr

cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu.

VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura d abētu un diabētisku nefropātiju. Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz n eru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem

iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hip rkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai

 

ğ

hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņ mot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās

īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriemre un angiotenzīna II receptoru

blokatoriem.

nav

 

ar diabētisku nefropātiju.

papildus standarta ārstēšanai ar AKEvairsinhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints -

aliskirēna klīniskais pētījums pacient em ar 2. tipa cukura diabētu, lietojot sirds-asinsvadu un nieru slimības mērķa kritērijus) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas

Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un

ā

 

insulta gadījumus, un a iskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām

Z

 

blakusparādībām un interesējošāmles

nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju,

hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

5.2Farmakokinētiskās īpašības

Pēc perorālas lietošanas azilsartāna medoksomils gremošanas traktā un/vai absorbējoties tiek strauji hidrolizēts līdz aktīvajai daļai azilsartānam. Balstoties uz in vitro pētījumiem, karboksimetilēnbutenolidāze ir iesaistīta hidrolīzē zarnās un aknās. Papildus tam, plazmas estarāzes ir iesaistītas azilstartāna medoksomila hidrolizēšanā līdz azilsartānam.

Absorbcija

Ņemot vērā azilsartāna līmeni plazmā, azilsartāna medoksomila aptuvenā absolūtā bioloģiskā pieejamība ir apmēram 60%. Pēc azilsartāna medoksomila perorālas ieņemšanas azilsartāna maksimālā (Cmax) koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1,5-3 stundu laikā. Uzturs neietekmē azilsartāna bioloģisko pieejamību (skatīt apakšpunktu 4.2).

Sadalījums

Azilsartāna sadalījuma tilpums ir apmēram 16 litri. Azilsartāns intensīvi piesaistās plazmas proteīniem (> 99%), galvenokārt seruma albumīniem. Piesaistīšanās proteīniem ir konstanta tādās azilsartāna koncentrācijās plazmā, kas ievērojami pārsniedz ar ieteicamajām devām sasniegtās.

Biotransformācija

Azilsartāns tiek metabolizēts divos primāros metabolītos. Svarīgākais metabolīts, tā sauktais M-II , plazmā veidojas O-dealkilācijas ceļā, bet mazāk svarīgais metabolīts, tā sauktais M-I, veidojas dekarboksilācijas ceļā. Svarīgākā un mazāk svarīgā metabolītu sistēmiskā iedarbība uz cilvēkiem bija attiecīgi apmēram 50% un mazāk kā 1% no azilsartāna iedarbības. M-I un M-II nepastiprina Ipreziv farmakoloģisko aktivitāti. Galvenais azilsartāna metabolismā iesaistītais enzīms ir CYP2C9.

Eliminācija

Perorāli ievadot ar 14C-iezīmētu azilsartāna medoksomilu, apmēram 55% radioaktīvo komponentu tika izdalīts fēcēs, bet apmēram 42% - urīnā; 15% devas izdalījās ar urīnu kā azilsartāns. Azilsartāna eliminācijas pusperiods ir apmēram 11 stundas un nieru klīrenss ir apmēram 2,3 ml/min. Azilsartāna līdzsvara koncentrācija plazmā tiek sasniegta piecu dienu laikā, un atkārtoti ievadot devas reizi dienā, azilsartāns plazmā neuzkrājas.

Linearitāte/nelinearitāte

 

 

ē

Azilsartāna medoksomila sastāvā esošā azilsartāna devu proporcionalitāte iedarbībai tika apstiprināta

devām no 20 mg līdz 320 mg gan pēc vienas, gan vairāku devu ievadīšanas. tas

Specifiskas pacientu grupas

 

 

istr

 

 

ğ

Pediatriskā populācija

 

re

 

Ailsartāna farmakokinētika bērniem, kas ir jaunāki par 18 gadi m, nav pētīta.

Gados vecāki cilvēki

nav

 

 

 

 

 

Azilsartāna farmakokinētika gados jauniem pacie tiem (vecumā no 18-45 gadiem) būtiski neatšķiras

no gados vecākiem pacientiem (vecumā no 65-85 gadiem) .

Nieru darbības traucējumi

vairs

 

Pacientiem ar viegliem, vidēji sm g em un smagiem nieru darbības traucējumiem azilsartāna kopējā iedarbība (AUC) pastiprinājās p +30%, +25% un +95%. Pacientiem ar terminālu nieru slimību, kam tika veikta dialīze, pastiprināšanās (+5%) netika konstatēta. Tomēr nav klīniskās pieredzes pacientiem ar smagiem nieru darbībaslestraucējumiem un terminālu nieru slimību (skatīt apakšpunktu 4.2).

Hemodialīze azilsartānu no sistēmiskās cirkulācijas neizvada.

Aknu darbības traucējumi

Azilsartāna iedarbība uz pacientiem ar viegliem (Child-Pugh A) un vidēji smagiem (Child-Pugh B) aknu darbības traucējumiem, Ipreziv lietojot līdz piecām dienām ilgi, nedaudz pastiprinājās (AUC palielinājās par 1,3 līdz 1,6 reizēm (skatīt apakšpunktu 4.2)). Ipreziv iedarbība uz pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pētīta.

Dzimums

Azilsartāna farmakokinētika vīriešiem un sievietēm būtiski neatšķiras. Deva atkarībā no dzimuma nav jāpielāgo.

Rase

Azilsartāna farmakokinētika melnās un baltās rases pārstāvjiem būtiski neatšķiras. Deva atkarībā no rases nav jāpielāgo.

5.3Preklīniskie dati par drošību

Preklīniskajos drošības pētījumos tika izvērtēta azilsartāna medoksomila un M-II, svarīgākā cilvēka metabolīta, atkārtotu devu toksicitāte, reproduktīvā toksicitāte, mutagenitāte un kancerogenitāte.

Atkārtotu devu toksicitātes pētījumos, devas, kuru iedarbība atbilda klīniskajam terapeitiskajam intervālam, pasliktināja eritrocītu parametrus, izraisīja izmaiņas nierēs un nieru hemodinamikā, kā arī paaugstināja kālija līmeni normotensīvu dzīvnieku serumā. Šī iedarbība, ko novērsa fizioloģiskā šķīduma papildus ievadīšana perorāli, hipertensijas ārstēšanu klīniski būtiski neietekmēja.

Žurkām un suņiem tika novērota pastiprināta plazmā esošā renīna aktivitāte un nieru jukstaglomerulāro šūnu hipertrofija/hiperplāzija. Šādu izmaiņu, kas ir raksturīgas arī angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem un citiem angiotensīna II receptoru antagonistiem, ietekme, nebija klīniski nozīmīga.

Azilsartāns un M-II šķērsoja placentu un tika konstatēti grūsnu žurku augļos, kā arī zīdošu žurku pienā. Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ietekme uz tēviņu vai mātīšu fertilitāti netika konstatēta. Pierādījumu teratogēnai iedarbībai nav, taču pētījumi ar dzīvniekiem uzrādīja zināmu kaitīgu iedarbību uz pēcnācēju postnatālo attīstību kā zemāka ķermeņa masa, viegla fiziskās attīstības aizture (aizkavēta priekšzobu šķilšanās, ausu pacelšanās, acu atvēršanās) un augstāka mirstība.

 

 

 

 

ētas

Azilsartāns un M-II in vitro pētījumos neuzrādīja mutagēnu un būtisku klastogēnu aktivitāti, un nav

iegūti pierādījumi kancerogēnai iedarbībai uz žurkām un pelēm.

 

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

 

istr

 

 

 

 

6.1

Palīgvielu saraksts

 

ğ

 

re

 

Mannīts (E 421)

 

 

 

 

 

Fumārskābe (E 297)

nav

 

 

Nātrija hidroksīds

 

 

 

 

 

Hidroksipropilceluloze (E 463)

 

 

 

Kroskarmelozes nātrija sāls

 

 

 

 

vairs

 

 

 

Mikrokristāliskā celuloze (E 460)

 

 

 

Magnija stearāts (E 572)

6.2Nesaderība

Nav piemērojama.

 

 

6.3 Uzglabāšanas aiks

 

 

 

les

3 gadi.

 

ā

Z

 

 

 

6.4Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā. Sargāt no gaismas un mitruma.

Zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi.

6.5Iepakojuma veids un saturs

Kastītes ar alumīnija blistera plāksnītēm kopā ar desikantiem.

Iepakojumu izmēri:

Vienā blistera plāksnītē ir vai nu14 tabletes vai 15 tabletes.

14, 28, 30, 56, 90 vai 98 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotos materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Takeda Pharma A/S

Dybendal Alle 10

2630 Taastrup

Dānija

8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

EU/1/11/735/005 14 tabletes

 

 

 

 

ē

EU/1/11/735/006 28 tabletes

 

 

 

 

 

tas

EU/1/11/735/014 30 tabletes

 

 

 

 

istr

EU/1/11/735/007 56 tabletes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

EU/1/11/735/015 90 tabletes

 

 

 

ğ

 

EU/1/11/735/008 98 tabletes

 

 

 

 

 

 

 

re

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9. REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

 

 

7. decembris 2011

 

vairs

nav

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

 

 

Sīkāka informācija par šīm zālēm

pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu

 

 

 

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

 

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām blakusparādībām.
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Ipreziv 80 mg tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra tablete satur 80 mg azilsartāna medoksomila (azilsartan medoxomil) kālija sāls formā. Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete.

 

 

 

tas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ē

Baltas vai gandrīz baltas, apaļas formas tabletes 9,6 mm diametrā ar ie piestu “ASL” vienā pusē un

“80”otrā pusē.

 

 

istr

 

 

 

 

 

 

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

ğ

 

re

 

4.1

Terapeitiskās indikācijas

 

 

 

Ipreziv ir indicēts esenciālas hipertensijas ārstēša ai pieaugušajiem.

 

4.2 Devas un lietošanas veids

nav

 

Devas

 

 

vairs

 

 

 

 

 

 

 

Ieteicamā sākuma deva ir 40 mg reizi dienā. Pacientiem, kuru asinsspiedienu neizdodas adekvāti

kontrolēt ar zemāko d vu, to var palielināt līdz maksimāli 80 mg reizi dienā.

 

 

les

 

 

 

Gandrīz maksimāla antihipertensīvā iedarbība tiek sasniegta divu nedēļu laikā, bet maksimālā

 

ā

 

 

 

iedarbība tiek sasniegta četru nedēļu laikā.

 

 

 

Z

 

 

 

 

Ja asinsspiedienu neizdodas adekvāti kontrolēt ar Ipreziv vienu pašu, asinsspiedienu var vēl vairāk pazemināt, ja Ipreziv lieto vienlaicīgi ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem, ieskaitot diurētiskos līdzekļus (piemēram, hlortalidonu un hidrohlorotiazīdu) un kalcija kanālu blokatorus

(skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Īpašas populācijas

Gados vecāki cilvēki (65 gadus veci un vecāki)

Gados vecākiem pacientiem Ipreziv sākuma deva nav jāpielāgo (skatīt apakšpunktu 5.2), tomēr ir jāapsver 20 mg kā sākuma deva gados ļoti veciem cilvēkiem (≥ 75 gadiem), kuriem iespējams hipotensijas risks.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar hipertensiju, smagiem nieru darbības traucējumiem un terminālu nieru slimību jāievēro piesardzība, jo nav pieredzes par Ipreziv lietošanu šiem pacientiem (skatīt apakšpunktus 4.4 un 5.2). Hemodialīze azilsartānu no sistēmiskās cirkulācijas neizvada.

Pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo.

Aknu darbības traucējumi

Ipreziv nav pētīts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem, tāpēc tā lietošanu šajā pacientu grupā nerekomendē (skatīt apakšpunktus 4.4 un 5.2).

Tā kā pieredze ar Ipreziv lietošanu pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ir ierobežota, ieteicama rūpīga kontrole un jāapsver 20 mg kā sākuma deva (skatīt apakšpunktu 5.2).

Intravaskulārā šķidruma deficīts

Pacientiem ar iespējamu intravaskulārā šķidruma vai sāļu deficītu (piem., pacientiem ar vemšanu, caureju vai pacientiem, kas lieto lielas diurētisko līdzekļu devas), Ipreziv lietošana ir jāuzsāk ciešā mediķu uzraudzībā un jāapsver 20 mg kā sākuma deva (skatīt apakšpunktu 4.4).

Sirds mazspēja

 

ē

Hipertensīviem pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju jāievēro piesardzība, jo nav pieredzes par

Ipreziv lietošanu šiem pacientiem (skatīt apakšpunktu 4.4).

 

istr

tas

Melnās rases pārstāvji

 

 

ğ

 

Melnās rases pārstāvjiem deva nav jāpielāgo, lai gan ir novērota mazāka asinsspiediena

re

 

 

pazemināšanās , nekā citu rasu pārstāvjiem (skatīt apakšpunktu 5.1). Tas parasti ir konstatēts attiecībā uz citiem angiotensīna II (AT1) receptoru antagonistiem un angiotensīnu konvertējošā enzīma

Pediatriskā populācija

inhibitoriem. Līdz ar to melnās rases pārstāvjiem asinsspiediena kontrolei būs biežāk nepieciešama Ipreziv devu pakāpeniska palielināšana un papildternavpija.

Ipreziv drošība un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā no 0 līdz < 18 gadiem līdz šim nav pierādīta.

Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

les

Ipreziv ir lietojams perorāli un tovairsvar lietot kopā ar ēdienu vai atsevišķi (skatīt apakšpunktu 5.2).

 

ā

4.3 Kontrindik cijas

- Paaugstināta jutībaZpret aktīvo vielu(ām) un/vai jebkuru no palīgvielām. - Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt apakšpunktus 4.4 un 4.6).

- Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2) Ipreziv lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Aktivēta renīna-angiotensīna-aldosterona sistēma

Pacientiem, kam asinsvadu tonuss un nieru darbība ir galvenokārt atkarīga no renīna-angiotensīna- aldosterona sistēmas aktivitātes (piemēram, pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, smagiem nieru darbības traucējumiem, nieru artēriju stenozi), ārstēšana ar zālēm, kas ietekmē šo sistēmu, piemēram, angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem vai angiotensīna II receptoru antagonistiem, tiek saistīta ar akūtu hipotensiju, azotēmiju, oligūriju un retos gadījumos – akūtu nieru mazspēju. Šādu efektu iespējamību nevar izslēgt, lietojot Ipreziv.

Hipertensīviem pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem, sastrēguma sirds mazspēju vai nieru artēriju stenozi jāievēro piesardzība, jo nav pieredzes par Ipreziv lietošanu šiem pacientiem (skatīt apakšpunktus 4.2 un 5.2).

Pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar išēmisku karidomiopātiju vai išēmisku cerebrovaskulāru slimību var izraisīt miokarda infarktu vai insultu.

Nieru transplantācija

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

ē

Šobrīd nav pieredzes par Ipreziv lietošanu pacientiem, kam nesen veikta nieru ransplantācija.

Aknu darbības traucējumi

 

 

istr

 

 

 

 

ğ

 

 

Ipreziv iedarbība pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējum em nav pētīta, tāpēc tā izmantošana

šajā pacientu grupā nav ieteicama (skatīt apakšpunktus 4.2 un 5.2).

 

 

Hipotensija pacientiem ar šķidruma un/vai sāļu deficītu

 

 

 

 

 

nav

 

 

 

Pacientiem ar izteiktu šķidruma un/vai sāļu deficītu (piem.,repacientiem ar vemšanu, caureju vai

pacientiem, kas lieto lielas diurētisko līdzekļu dev s), uzsākot Ipreziv terapiju, var attīstīties

simptomātiska hipotensija. Hipovolēmija ir jākoriģē pirms Ipreziv lietošanas, vai arī terapija ir

jāuzsāk rūpīgā mediķu uzraudzībā un jāapsver 20 mg kā sākuma deva.

 

 

Primārs hiperaldosteronisms

vairs

 

 

 

 

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

 

 

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna

lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Pacientiem ar primāru hiperaldosteronismu parasti nebūs atbildreakcijas uz antihipertensīvām zālēm, kas darbojas, nomācot renīna-angiotensīna sistēmu. Tādēļ Ipreziv lietošana šiem pacientiem nav ieteicama.

Hiperkaliēmija

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta lietojot citas renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu ietekmējošas

 

les

zāles, Ipreziv lietošanaāvienlaicīgi ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kāliju saturošiem

uztura bagātinātājiem, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem vai citām zālēm, kas var paaugstināt kālija

Z

 

līmeni (piem., heparīnu), hipertensīviem pacientiem var paaugstināties kālija līmenis serumā (skatīt

apakšpunktu 4.5). Gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar nieru mazspēju, pacientiem ar diabētu un/vai pacientiem ar citām blakusslimībām, ir paaugstināts hiperkaliēmijas risks, kas var kļūt letāla. Veiciet atbilstošu kālija līmeņa kontroli.

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija

Īpaša piesardzība ir nepieciešama pacientiem ar aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenozi vai obstruktīvu hipertrofisku kardiomiopātiju (OHKM).

Grūtniecība

Grūtniecības laikā nav ieteicams sākt angiotensīna II receptoru antagonistu lietošanu. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā angiotensīna II receptoru antagonistu terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir

diagnosticēta grūtniecība, angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt apakšpunktus 4.3 un 4.6).

Litijs

Tāpat kā lietojot citus angiotensīna II receptoru antagonistus, litija kombinēšana ar Ipreziv nav ieteicama (skatīt apakšpunktu 4.5).

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

Litijs

Ziņojumos ir minēta atgriezeniska litija seruma koncentrācijas paaugstināšanās un toksicitāte, vienlaicīgi lietojot litiju un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus. Līdzīgs efekts iespējams, lietojot angiotensīna II receptoru antagonistus. Tā kā trūkst pieredzes par azilsartāna medoksomila lietošanu vienlaicīgi ar litiju, šo kombināciju izmantot nav ieteicams. Ja šāda kombinācija ir nepieciešama, ieteicams rūpīgi kontrolēt litija līmeni serumā.

Vienlaicīga lietošana, ievērojot piesardzību

 

tas

 

 

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSPL), ieskaitot selektīvos COX-2 inhibitorus, acetilsalicilskābi

(> 3 g/dienā) un neselektīvos NSPL

ē

istr

 

Angiotensīna II antagonistus lietojot vienlaicīgi ar nesteroīdiem pret ekaisuma līdzekļiem (tostarp,

selektīviem COX-2 inhibitoriem, acetilsalicilskābi (> 3 g/dienā) un neselektīviem NSPL),

antihipertensīvā iedarbība var pavājināties. Turklāt, angiot nsīnağII antagonistu lietošana vienlaicīgi ar

NSPL var paaugstināt nieru darbības pasliktināšanās risku un kālija līmeni serumā. Tādēļ ieteicama

adekvāta hidratācija un nieru darbības kontrole terapijasresākumā.

 

 

Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, kāliju saturoši uztura bagātinātāji, kāliju saturoši sāls aizstājēji un

citas vielas, kas var paaugstināt kālija līmeni

nav

 

Vienlaicīga kāliju aizturošu diurētisko līdzekļu, kāliju saturošu uztura bagātinātāju, kāliju saturošu

sāls aizstājēju vai citu medikamentu (p emē am, heparīna) lietošana var paaugstināt kālija līmeni. Veiciet atbilstošu kālija līmeņa serumā kontroli (skatīt apakšpunktu 4.4).

Papildus informācija

vairs

 

Klīniskie dati liecina, ka r nīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot

kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar

palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija

 

les

(ieskaitot akūtu nieruāmazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu

(skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Z

 

Nav ziņots par klīniski būtisku mijiedarbību pētījumos, kuros azilsartāna medoksomils vai azilsartāns tika lietots vienlaicīgi ar amlodipīnu, antacīdiem līdzekļiem, hlortalidonu, digoksīnu, flukonazolu, gliburīdu, ketokonazolu, metformīnu un varfarīnu.

Gremošanas traktā estertāžu iedarbības rezultātā, un/vai absorbējoties, azilsartāna medoksomils tiek strauji hidrolizēts līdz aktīvajai daļai azilsartānam (apakšpunkts 5.2.). In vitro pētījumi parādīja, ka mijiedarbība, balstoties uz esterāzes kavēšanu, ir maz iespējama.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana grūtniecības pirmajā trimestrī nav ieteicama (skatīt apakšpunktu 4.4).

Angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktus 4.3 un 4.4).

Nav datu par Ipreziv lietošanu grūtniecēm. Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēja reproduktīvo toksicitāti (skatīt apakšpunktu 5.3).

Epidemioloģiski pierādījumi par angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru radītu teratogenitātes risku grūtniecības pirmajā trimestrī nav pārliecinoši. Tomēr nelielu riska pieaugumu nevar izslēgt. Lai gan par angiotenzīna II receptoru antagonistu teratogēniskuma risku nav pieejami kontrolēti epidemioloģiski dati, šai zāļu grupai varētu būt līdzīgs risks. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā angiotensīna II receptoru antagonistu terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka

angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta

grūtniecība, angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana nekavējoties jāpār rauc un, ja

nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.

 

tas

ē

 

 

istr

 

Ir zināms, ka ārstēšana ar angiotensīna II receptoru antagonistiem otrā un trešā grūtniecības trimestra

laikā izraisa fetotoksiskumu (pavājinātas nieru funkcijas, oligohidramniju, galvaskausa pārkaulošanās

 

re

kavēšanu) un neonatālu toksiskumu (nieru mazspēju, hipot nsiju,ğhiperkaliēmiju) (skatīt apakšpunktu

5.3).

 

Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, pacientenavlietojusi angiotensīna II receptoru antagonistus, ieteicams veikt augļa nieru funkciju un galvask usa ultraskaņas izmeklējumus.

Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas angioten īna II receptoru antagonistus, rūpīgi jāuzrauga hipotensijas riska dēļ (skatīt apakšpunktus 4.3 un 4.4).

Zīdīšanas periods

Sakarā ar informācijas trūkumu par Ipreziv lietošanu zīdīšanas laikā, Ipreziv nav rekomendējams

 

 

 

vairs

zīdīšanas laikā un ieteicams piemeklēt alternatīvu ārstēšanu ar labāk zināmu drošības profilu, īpaši, ja

tiek barots jaundzimušais vai priekšlaicīgi dzimis zīdainis.

Fertilitāte

 

les

 

ā

 

 

 

Dati par Ipreziv ietekmi uz cilvēka fertilitāti nav pieejami. Neklīniskie pētījumi neuzrādīja azilsartāna

 

Z

 

 

ietekmi uz žurku tēviņu un mātīšu fertilitāti (skatīt apakšpunktu 5.3).

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Ņemot vērā azilsartāna medoksomila farmakodinamiskās īpašības, ir sagaidāms, ka tā ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus varētu būt nenozīmīga. Tomēr, lietojot jebkuru antihipertensīvo līdzekli, jāņem vērā, ka laiku pa laikam var parādīties reibonis vai nogurums.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošības profila kopsavilkums

20, 40 un 80 mg Ipreziv devu lietošanas drošība ir vērtēta klīniskos pētījumos, kuros pacienti tika ārstēti līdz 56 nedēļām. Šajos klīniskajos pētījumos lielākā daļa ar Ipreziv terapiju saistīto nevēlamo blakusparādību bija vieglas vai vidēji smagas, un to vispārējais biežums bija līdzīgs ar placebo.

Visbiežāk sastopamā nevēlamā blakusparādība bija reibonis. Ipreziv nevēlamo blakusparādību biežums nebija atkarīgs no dzimuma, vecuma un rases.

Tabulā uzskaitītās nevēlamās blakusparādības

Tabulā zemāk atbilstoši orgānu sistēmu klasifikācijai un vēlamajiem terminiem ir uzskaitītas nevēlamas blakusparādības (40 mg un 80 mg devām), balstoties uz apkopotiem datiem. Tās ir sarindotas atbilstoši biežumam, izmantojot šādu principu: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz <1/10); retāk (≥ 1/1 000 līdz <1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000), ieskaitot atsevišķus ziņojumus. Katrā biežuma grupā nevēlamās blakusparādības ir uzskaitītas sākot ar visnopietnāko no tām. Saskaņā ar ziņojumiem, ar Ipreziv 20 mg nevēlamas reakcijas vienā placebo kontrolētā pētījumā attīstījās tikpat bieži, kā ar 40 mg un 80 mg devām.

Orgānu sistēmu klasifikācija

Biežums

Nevēlamā blakusparādība

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

 

Reibonis

 

 

 

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk

 

Hipotensija

 

 

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

 

Caureja

 

 

 

 

Retāk

 

Slikta dūša

 

 

 

 

 

 

 

 

 

tas

Ādas un zemādas audu

Retāk

 

Izsitumi, nieze

 

bojājumi

Reti

 

Angioedēma

 

 

Skeleta-muskuļu un saistaudu

Retāk

 

 

ē

 

Muskuļu spazmas

sistēmas bojājumi

 

 

istr

 

 

 

 

 

 

 

 

Vispārēji traucējumi un

Retāk

 

Nogurums

 

 

 

reakcijas ievadīšanas vietā

 

 

Per fēra tū ka

 

Izmeklējumi

Bieži

 

Paaugstināts kreatīna

 

 

nav

fosfokināzesğ

līmenis asinīs

 

Retāk

rePaaugstināts kreatinīna līmenis

 

 

 

asinīs

 

 

 

 

 

 

Paaugstināts urīnskābes līmenis

 

 

 

asinīs / hiperurikēmija

 

vairs

 

 

 

 

 

Atsevišķu nevēlamu blakusparādību ap aksts

 

 

 

 

 

Ipreziv, lietojot kopā ar hlortalidonu, p ugstināta kreatinīna līmeņa asinīs un hipotensijas biežums pieauga no retāka līdz biežam.

 

 

les

Ipreziv, lietojot kopā ar amlodipīnu, perifēras tūskas biežums pieauga no retāka līdz biežam, taču bija

mazāks, nekā lietojot am odipīnu vienu pašu.

 

ā

Izmeklējumi

Z

 

 

 

Kreatinīna līmenis serumā

Randomizētos placebo kontrolētos monoterapijas pētījumos kreatinīna līmenis serumā pēc Ipreziv terapijas paaugstinājās līdzīgi bieži, kā lietojot placebo. Ipreziv lietojot vienlaicīgi ar diurētiskiem līdzekļiem, piemēram, hlortalidonu, kreatinīna līmenis paaugstinājās biežāk, kas atbilst novērotajam, lietojot citus angiotensīna II receptoru antagonistus un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus. Kreatinīna līmeņa paaugstināšanās serumā, lietojot Ipreziv kopā ar diurētiskiem līdzekļiem, asociējās ar lielāku asinsspiediena pazemināšanos, nekā lietojot tikai vienas zāles. Daudzas no šīm paaugstināšanās epizodēm bija pārejošas un neprogresēja, pacientiem turpinot lietot zāles. Pēc terapijas pārtraukšanas lielākā daļa no paaugstināšanās epizodēm, kas nebija beigušās terapijas laikā, bija atgriezeniskas, un lielākajai daļai pacientu kreatinīna līmenis atgriezās izejas līmenī vai tuvu tam.

Urīnskābe

Ipreziv gadījumā tika konstatēta neliela vidējā urīnskābes līmeņa paaugstināšanās serumā (10,8 µmol/l), salīdzinot ar placebo (4,3 µmol/l).

Hemoglobīns un hematokrīts

Placebo kontrolētos monoterapijas pētījumos tika konstatēta neliela hemoglobīna un hematokrīta līmeņa pazemināšanās (vidēji attiecīgi par 3 g/l un 1 tilpumprocentu). Šāda iedarbība ir konstatēta arī citiem renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas inhibitoriem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9 Pārdozēšana

Simptomi

Ņemot vērā farmakoloģiskās īpašības, pārdozēšanas galvenā izpausme visticamāk būs simptomātiska

hipotensija un reibonis. Kontrolētos klīniskos pētījumos ar veseliem indivīdiem pētījuma dalībnieki

septiņas dienas saņēma līdz 320 mg Ipreziv reizi dienā, un devas tika panestas labi.

Rīcība

 

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

 

 

ē

Ja attīstās simptomātiska hipotensija, jāuzsāk balstterapija un jākontrolē dzīvībai svarīgie rādītāji.

 

 

 

 

 

ğistr

 

Azilsartānu nevar izvadīt no organisma ar hemodialīzes palīdzību.

 

 

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

 

re

 

 

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

 

 

 

Farmakoterapeitiskā grupa: Angiotensīna II a

nav

 

 

t go isti, monopreparāti

 

 

ATĶ kods: C09CA09

vairs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Darbības mehānisms un farmakodinam skā iedarbība

 

 

 

Azilsartāna medoksomils ir perorāli

ktīvas pirmzāles, kas tiek strauji pārvērstas aktīvajā daļā

azilsartānā, kurš selektīvi pretdarboj

ngiotensīna II iedarbībai, bloķējot tā piesaistīšanos AT1

 

les

 

 

 

 

 

receptoriem dažādos audos ( katīt apakšpunktu 5.2). Angiotensīns II ir būtiski svarīgs asinsspiedienu paaugstinošs renīna-angioten īna sistēmas aģents, kas veicina vazokonstrikciju, stimulē aldosterona

sintēzi un izdalīšanos, v icina sirdsdarbību un nātrija reabsorbciju nierēs.

AT1 receptoru blokde inhibē angiotensīna II atgriezenisko negatīvo regulatoro ietekmi uz renīna sekrēciju, taču rezultātā iegūtais plazmā esošā renīna aktivitātes pieaugums un cirkulējošā angiotensīna II līmeņa paaugstināšanās nepārmāc azilsartāna antihipertensīvo iedarbību.

Esenciāla hipertensija

Septiņos dubultaklos kontrolētos pētījumos tika izvērtēts 5941 pacients (3672 pacienti saņēma Ipreziv, 801 placebo un 1468 – aktīvas salīdzinājuma zāles). Šajos septiņos pētījumos 51% pacientu bija vīrieši, un 26% bija 65 gadus veci un vecāki (5% ≥ 75 gadiem) cilvēki; 67% bija baltās, bet 19% - melnās rases pārstāvji.

Ipreziv tika salīdzināts ar placeboun aktīvām salīdzinājuma zālēm divos randomizētos, dubultaklos sešu nedēļu ilgos pētījumos. Zemākesošajā tabulā parādīta abos pētījumos novērotā asinsspiediena pazemināšanās salīdzinājumā ar placebo, balstoties uz vidējo 24 stundu asinsspiedienu ambulatorajā asinsspiediena monitorēšanā (AASM) un asinsspiediena mērījumiem klīnikā pirms kārtējās devas. Papildus tam Ipreziv 80 mg SAS pazemināja ievērojami vairāk, nekā augstākās apstiprinātās olmesartāna medoksomila un valsartāna devas.

Galvenais sekundārais mērķis:
Klīniskais SAS: MKM vidējās izmaiņas no izejas līmeņa (IL) līdz 6. nedēļai (mm Hg) (pēdējais iepriekš veiktais novērojums)

 

Placebo

Ipreziv

Ipreziv

Ipreziv

OLM-M

Valsartāns

 

 

20 mg

40 mg#

80 mg#

40 mg#

320 mg#

Primārais mērķis:

24 stundu vidējais SAS: MK vidējās izmaiņas no izejas līmeņa (IL) līdz 6. nedēļai (mm

Hg)

Pētījums Nr. 1

Izmaiņas,

-1.4

-12.2 *

-13.5 *

-14.6 *†

-12.6

-

salīdzinot ar IL

 

 

 

 

 

 

Pētījums Nr. 2

 

 

 

 

 

 

Izmaiņas,

-0.3

-

-13.4 *

-14.5 *†

-12.0

-10.2

salīdzinot ar IL

 

 

 

 

 

 

Pētījums Nr. 1

Izmaiņas,

-2.1

-14.3 *

-14.5 *

 

-17.6 *

 

-14.9

 

-

salīdzinot ar IL

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pētījums Nr. 2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izmaiņas,

-1.8

-

-16.4 *†

 

-16.7 *†

 

-13.2

 

-11.3

salīdzinot ar IL

 

 

 

 

 

 

 

tas

 

 

OLM-M = olmesartāna medoksomils, MKM = mazāko kvadrātu me odeē

 

* Būtiska atšķirība no placebo 0,05 līmenī pakāpeniskās analīzes

e varos

 

† Būtiska atšķirība no salīdzinājuma zālēm 0,05 līmenī pakāpen

kās analīzes ietvaros

 

# Maksimālā deva pētījumā Nr. 2. Devas otrajā nedēļā tika titrētasistrno 20 mg uz 40 mg un no 40

uz 80 mg Ipreziv, kā arī no 20 uz 40 mg olmesartāna m doksomilam,ğ

un no 160 uz 320 mg

valsartānam

 

 

 

re

 

 

 

 

 

Šajos divos pētījumos klīniski nozīmīgas un biežāknavs stopamas nevēlamas blakusparādības bija

Pētījumos ar aktīvajām salīdzinājuma zālēm valsartānu vai ramiprilu, Ipreziv asinsspiedienu pazeminošais efekts saglabājās ilgtermiņa ārstēšanas laikā. Edabri lietotājiem klepus (1,2%) tika konstatēts retāk, nekā ramiprila lietotājiem (8,2%).

reibonis, galvassāpes un dislipidēmija. Ar Ipreziv, olmesartāna medoksomilu un valsartānu novērotā reiboņa incidence bija attiecīgi 3,0%, 3,3% un 1,8%, galvassāpes 4,8%, 5,5% un 7,6%, bet dislipidēmija – 3,5%, 2,4% un 1,1%.vairs

Ipreziv antihipertensīvaislesf kts izpaudās zāļu lietošanas pirmo divu nedēļu laikā, pilnu efektu

sasniedzot četru nedēļuālaikā. Ipreziv asinsspiedienu pazeminošais efekts saglabājās arī zāļu lietošanas 24 stundu intervālos.ZPlacebo koriģētā minimālā SAS un DAS attiecība pret maksimālo bija apmēram 80% vai lielāka.

Pēc sešu mēnešu terapijas, pēkšņi pārtraucot Ipreziv lietošanu, atsitiena hipertensija netika novērota.

Vispārējas drošības un efektivitātes atšķirības starp gados vecākiem un jaunākiem pacientiem netika novērotas, taču gados vecākiem cilvēkiem nevar izslēgt paaugstinātu jutību pret asinsspiedienu pazeminošo iedarbību (skatīt apakšpunktu 4.2). Tāpat kā citu angiotensīna II receptoru antagonistu un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru gadījumā, antihipertensīvais efekts melnās rases pacientiem bija mazāks (parasti zema renīna populācija).

Ipreziv 40 vai 80 mg lietošana vienlaicīgi ar kalcija kanālu blokatoru (amlodipīnu) vai tiazīdu grupas diurētisku līdzekli (hlortalidonu) asinsspiedienu pazemināja vairāk, nekā otrs antihipertensīvais līdzeklis viens pats. No devas atkarīgas nevēlamas blakusparādības, ieskaitot reiboni, hipotensiju un kreatinīna līmeņa paaugstināšanos serumā, bija biežāk sastopamas, Ipreziv lietojot kopā ar diurētisko līdzekli, nekā lietojot Ipreziv vienu pašu, savukārt hipokaliēmija bija retāk sastopama, nekā lietojot diurētisku līdzekli vienu pašu.

Ipreziv labvēlīga ietekme uz mirstību, kardiovaskulārām saslimšanām un mērķa orgānu bojājumiem šobrīd nav zināma.

Ietekme uz sirds repolarizāciju

Tika veikts rūpīgs QT/QTc pētījums, lai noteiktu Ipreziv spēju pagarināt veselu cilvēku QT/QTc intervālu. QT/QTc pagarināšanās, lietojot 320 mg Ipreziv, netika konstatēta.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra ir atlikusi prasību iesniegt hipertensijas pētījumu rezultātus, kas iegūti lietojot Ipreziv vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupā (skatīt apakšpunktu 4.2 par lietošanu pediatrijā).

Papildus informācija

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan

Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial - klīniskais pētījums par telmisartāna monoterapijas vai kombinācijas ar ramiprilu ietekmi uz vispārējiem mērķa kritērijiem) un

VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes - klīniskais pētījums par

nefropātiju gados vecākiem pacientiem ar diabētu) tika pētīta AKE inhibi oru lietošana kombinācijā ar

angiotenzīna II receptoru blokatoriem.

ē

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadutassistēmas vai

 

istr

cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu.

VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura d abētu un diabētisku nefropātiju. Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz n eru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem

iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hip rkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai

 

ğ

hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņ mot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās

īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriemre un angiotenzīna II receptoru

blokatoriem.

nav

 

ar diabētisku nefropātiju.

papildus standarta ārstēšanai ar AKEvairsinhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints -

aliskirēna klīniskais pētījums pacient em ar 2. tipa cukura diabētu, lietojot sirds-asinsvadu un nieru slimības mērķa kritērijus) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas

Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un

ā

 

insulta gadījumus, un a iskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām

Z

 

blakusparādībām un interesējošāmles

nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju,

hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

5.2Farmakokinētiskās īpašības

Pēc perorālas lietošanas azilsartāna medoksomils gremošanas traktā un/vai absorbējoties tiek strauji hidrolizēts līdz aktīvajai daļai azilsartānam. Balstoties uz in vitro pētījumiem, karboksimetilēnbutenolidāze ir iesaistīta hidrolīzē zarnās un aknās. Papildus tam, plazmas estarāzes ir iesaistītas azilstartāna medoksomila hidrolizēšanā līdz azilsartānam.

Absorbcija

Ņemot vērā azilsartāna līmeni plazmā, azilsartāna medoksomila aptuvenā absolūtā bioloģiskā pieejamība ir apmēram 60%. Pēc azilsartāna medoksomila perorālas ieņemšanas azilsartāna maksimālā (Cmax) koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1,5-3 stundu laikā. Uzturs neietekmē azilsartāna bioloģisko pieejamību (skatīt apakšpunktu 4.2).

Sadalījums

Azilsartāna sadalījuma tilpums ir apmēram 16 litri. Azilsartāns intensīvi piesaistās plazmas proteīniem (> 99%), galvenokārt seruma albumīniem. Piesaistīšanās proteīniem ir konstanta tādās azilsartāna koncentrācijās plazmā, kas ievērojami pārsniedz ar ieteicamajām devām sasniegtās.

Biotransformācija

Azilsartāns tiek metabolizēts divos primāros metabolītos. Svarīgākais metabolīts, tā sauktais M-II , plazmā veidojas O-dealkilācijas ceļā, bet mazāk svarīgais metabolīts, tā sauktais M-I, veidojas dekarboksilācijas ceļā. Svarīgākā un mazāk svarīgā metabolītu sistēmiskā iedarbība uz cilvēkiem bija attiecīgi apmēram 50% un mazāk kā 1% no azilsartāna iedarbības. M-I un M-II nepastiprina Ipreziv farmakoloģisko aktivitāti. Galvenais azilsartāna metabolismā iesaistītais enzīms ir CYP2C9.

Eliminācija

Perorāli ievadot ar 14C-iezīmētu azilsartāna medoksomilu, apmēram 55% radioaktīvo komponentu tika izdalīts fēcēs, bet apmēram 42% - urīnā; 15% devas izdalījās ar urīnu kā azilsartāns. Azilsartāna eliminācijas pusperiods ir apmēram 11 stundas un nieru klīrenss ir apmēram 2,3 ml/min. Azilsartāna līdzsvara koncentrācija plazmā tiek sasniegta piecu dienu laikā, un atkārtoti ievadot devas reizi dienā, azilsartāns plazmā neuzkrājas.

Linearitāte/nelinearitāte

 

 

 

Azilsartāna medoksomila sastāvā esošā azilsartāna devu proporcionalitāte iedarbībaitas tika apstiprināta

 

 

 

ē

devām no 20 mg līdz 320 mg gan pēc vienas, gan vairāku devu ievadīšanas.

Specifiskas pacientu grupas

 

 

istr

 

 

 

Pediatriskā populācija

 

ğ

 

 

 

Ailsartāna farmakokinētika bērniem, kas ir jaunāki par 18 gadiem, nav pētīta.

 

nav

re

 

Gados vecāki cilvēki

 

 

Azilsartāna farmakokinētika gados jauniem pacie tiem (vecumā no 18-45 gadiem) būtiski neatšķiras no gados vecākiem pacientiem (vecumāvairsno 65-85 gadiem) .

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem, vidēji sm giem un smagiem nieru darbības traucējumiem azilsartāna kopējā iedarbība (AUC) pastiprinājās par +30%, +25% un +95%. Pacientiem ar terminālu nieru slimību, kam tika veikta dialīze, pastiprināšanāsles (+5%) netika konstatēta. Tomēr nav klīniskās pieredzes pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem un terminālu nieru slimību (skatīt apakšpunktu 4.2). Hemodialīze azilsartānu no sistēmiskās cirkulācijas neizvada.

Aknu darbības traucējumiZ

Azilsartāna iedarbība uz pacientiem ar viegliem (Child-Pugh A) un vidēji smagiem (Child-Pugh B) aknu darbības traucējumiem, Ipreziv lietojot līdz piecām dienām ilgi, nedaudz pastiprinājās (AUC palielinājās par 1,3 līdz 1,6 reizēm (skatīt apakšpunktu 4.2)). Ipreziv iedarbība uz pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pētīta.

Dzimums

Azilsartāna farmakokinētika vīriešiem un sievietēm būtiski neatšķiras. Deva atkarībā no dzimuma nav jāpielāgo.

Rase

Azilsartāna farmakokinētika melnās un baltās rases pārstāvjiem būtiski neatšķiras. Deva atkarībā no rases nav jāpielāgo.

6.3 Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā. Sargāt no gaismas un mitruma. Zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi.
6.5 Iepakojuma veids un saturs
Kastītes ar alumīnija blistera plāksnītēm kopā ar desikantiem.
Iepakojumu izmēri:
Vienā blistera plāksnītē ir vai nu 14 tabletes vai 15 tabletes.
36
Mannīts (E 421)
Fumārskābe (E 297) vairs Nātrija hidroksīds
Hidroksipropilceluloze (E 463)
Kroskarmelozes nātrija sāls Mikrokristāliskā celuloze (E 460) Magnija stearāts (E 572)les
6.2 Nesaderība ā
Nav piemērojamaZ.

5.3 Preklīniskie dati par drošību

Preklīniskajos drošības pētījumos tika izvērtēta azilsartāna medoksomila un M-II, svarīgākā cilvēka metabolīta, atkārtotu devu toksicitāte, reproduktīvā toksicitāte, mutagenitāte un kancerogenitāte.

Atkārtotu devu toksicitātes pētījumos, devas, kuru iedarbība atbilda klīniskajam terapeitiskajam intervālam, pasliktināja eritrocītu parametrus, izraisīja izmaiņas nierēs un nieru hemodinamikā, kā arī paaugstināja kālija līmeni normotensīvu dzīvnieku serumā. Šī iedarbība, ko novērsa fizioloģiskā šķīduma papildus ievadīšana perorāli, hipertensijas ārstēšanu klīniski būtiski neietekmēja.

Žurkām un suņiem tika novērota pastiprināta plazmā esošā renīna aktivitāte un nieru jukstaglomerulāro šūnu hipertrofija/hiperplāzija. Šādu izmaiņu, kas ir raksturīgas arī angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem un citiem angiotensīna II receptoru antagonistiem, ietekme, nebija klīniski nozīmīga.

Azilsartāns un M-II šķērsoja placentu un tika konstatēti grūsnu žurku augļos, kā arī zīdošu žurku pienā. Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ietekme uz tēviņu vai mātīšu fertilitāti netika konstatēta. Pierādījumu teratogēnai iedarbībai nav, taču pētījumi ar dzīvniekiem uzrādīja zināmu kaitīgu

iedarbību uz pēcnācēju postnatālo attīstību kā zemāka ķermeņa masa, viegla fiziskās attīstības aizture

(aizkavēta priekšzobu šķilšanās, ausu pacelšanās, acu atvēršanās) un augs āka mirstība.

 

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

ē

Azilsartāns un M-II in vitro pētījumos neuzrādīja mutagēnu un būti ku klastogēnu aktivitāti, un nav

iegūti pierādījumi kancerogēnai iedarbībai uz žurkām un pelēm.

istr

 

 

 

 

 

 

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

ğ

 

re

 

 

6.1

Palīgvielu saraksts

nav

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14, 28, 30, 56, 90 vai 98 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotos materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Takeda Pharma A/S

Dybendal Alle 10

2630 Taastrup

Dānija

8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

 

ē

 

istr

tas

EU/1/11/735/016 14 tabletes

 

 

 

 

ğ

 

EU/1/11/735/009 28 tabletes

 

 

 

re

 

 

EU/1/11/735/017 30 tabletes

 

 

 

 

 

 

 

EU/1/11/735/010 56 tabletes

 

 

 

 

EU/1/11/735/018 90 tabletes

 

 

 

 

EU/1/11/735/011 98 tabletes

vairs

 

 

 

 

 

 

 

9. REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJASnavDATUMS

 

 

7. decembris 2011

 

 

 

 

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

 

 

ā

 

 

 

 

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

Z

 

 

 

 

http://www.ema.europales.eu

 

 

 

 

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas