Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Ketek (telithromycin) – Zāļu apraksts - J01FA15

Updated on site: 08-Oct-2017

Zāļu nosaukumsKetek
ATĶ kodsJ01FA15
Vielatelithromycin
RažotājsAventis Pharma S.A.

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Ketek 400 mg apvalkotās tabletes

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 400 mg telitromicīna (telithromycin).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Apvalkotās tabletes.

Gaiši oranžas, iegarenas, abpusēji izliektas tabletes ar uzrakstu ‘H3647’ vienā un ‘400’ otrā pusē.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Nozīmējot Ketek, jāievēro vispārējie antibakteriālo līdzekļu pareizas lietošanas ieteikumi un vietējā rezistences sastopamība (skatīt arī 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Ketek indicēts sekojošu infekciju ārstēšanai:

Pacientiem no18 gadu vecuma:

vieglas un vidēja smaguma pakāpes sadzīves pneimonija (skatīt 4.4. apakšpunktu);

ārstējot infekcijas, ko ierosinājuši mikroorganismu celmi, par kuriem zināms vai iespējams, ka tie ir rezistenti pret beta laktāma un/vai makrolīdu grupas antiobiotikām (saskaņā ar pacienta anamnēzi vai valsts un/vai reģionāliem rezistences datiem) un kuri ietilpst telitromicīna antibakteriālās darbības spektrā (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu):

-akūts hroniska bronhīta paasinājums;

-akūts sinusīts.

Pacientiem no 12 gadu vecuma:

Streptococcus pyogenes izraisīts tonsilīts/ faringīts – kā alternatīva terapija gadījumā, kad beta laktāmu grupas antibiotiskie līdzekļi nav piemēroti valstīs/reģionos ar nozīmīgu pret makrolīdiem rezistenta S. pyogenes prevalenci, ja rezistenci nosaka ermTR vai mefA (skatīt 4.4. un

5.1. apakšpunktu).

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā deva ir 800 mg reizi dienā, t.i. divas 400 mg tabletes reizi dienā.

Pacientiem no18 gadu vecuma, atkarībā no indikācijām, nozīmē sekojošu terapijas režīmu:

-sadzīves pneimonija: 800 mg reizi dienā 7 līdz 10 dienas;

-akūts hroniska bronhīta paasinājums: 800 mg reizi dienā 5 dienas;

-akūts sinusīts: 800 mg reizi dienā 5 dienas;

-Streptococcus pyogenes izraisīts tonsilīts/ faringīts: 800 mg reizi dienā 5 dienas.

Pacientiem vecumā no 12 līdz 18 gadiem nozīmē sekojošu terapijas režīmu:

-Streptococcus pyogenes izraisīts tonsilīts/ faringīts: 800 mg reizi dienā 5 dienas.

Gados vecāki pacienti

Tikai pacienta vecuma dēļ devas korekcija nav nepieciešama.

Pediatriskā populācija

Ketek drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 12 gadiem, nav pierādīta (skatīt 5.2. apakšpunktu). Šajā populācijā Ketek nav ieteicams.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem un vidējas smaguma pakāpes nieru darbības traucējumiem devas korekcija nav nepieciešama. Ketek nav ieteicams kā pirmās izvēles līdzeklis pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) vai pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem kopā ar aknu darbības traucējumiem, jo nav pieejama optimāla devas forma (600 mg). Ja ārstēšana ar telitromicīnu ir nepieciešama, šos pacientus var ārstēt, lietojot devas pa 800 mg dienā un 400 mg dienā ik pārdienas, sākot ar devu pa 800 mg.

Pacientiem, kam veic hemodialīzi, devu režīms jāpielāgo tā, lai Ketek pa 800 mg tiktu lietots pēc dialīzes procedūras (skatīt arī 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem, vidējas smaguma pakāpes vai smagiem aknu darbības traucējumiem devas korekcija nav nepieciešama, taču pieredze pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir nepietiekama. Tādēļ telitromicīns jālieto ar piesardzību (skatīt arī 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Tabletes jānorij veselas kopā ar pietiekamu ūdens daudzumu. Tabletes var ieņemt kopā ar ēdienu vai atsevišķi.

Var apsvērt Ketek lietošanu pirms gulētiešanas, lai samazinātu iespējamo ietekmi uz redzes traucējumiem un samaņas zudumu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, jebkuru citu makrolīdu grupas antibakteriālo līdzekli vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Myasthenia gravis (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ar telitromicīna lietošanu saistīts hepatīts un/vai dzelte anamnēzē.

Lietošana vienlaikus ar zālēm, kas pagarina QT intervālu un ir CYP3A4 substrāti, piemēram, cisaprīdu, pimozīdu, astemizolu, terfenadīnu, dronedaronu un sakvinaviru (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Lietošana vienlaikus ar melno rudzu graudu alkaloīdu atvasinājumiem (piemēram, ergotamīnu vai dihidroergotamīnu) (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Vienlaicīga simvastatīna, atorvastatīna un lovastatīna lietošana. Ketek terapijas laikā šo preparātu lietošana ir jāpārtrauc (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Iedzimta pagarināta QT intervāla sindroms pacienta vai viņa ģimenes anamnēzē (ja tā iespēja nav izslēgta elektrokardiogrāfiski), kā arī pacientiem ar diagnosticētu iegūtu pagarinātu QT intervālu.

Pacientiem ar smagiem nieru un/vai aknu darbības traucējumiem vienlaicīga Ketek un stipru CYP3A4 inhibitoru, piemēram, proteāzes inhibitoru vai azolu grupas pretsēnīšu līdzekļu (piemēram, ketokonazola vai flukonazola) lietošana ir kontrindicēta.

Ketek lietošana vienlaikus ar kolhicīnu pacientiem ar nieru un/vai aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

QT intervāla pagarināšanās

Sakarā ar iespējamu QT intervāla pagarināšanos, Ketek piesardzīgi jālieto pacientiem ar koronāro sirds slimību, pacientiem, kam anamnēzē ir sirds kambaru aritmija, nekompensēta hipokaliēmija un/vai hipomagniēmija vai bradikardija (pulss retāks nekā 50 reizes minūtē), kā arī gadījumā, kad Ketek lieto vienlaicīgi ar zālēm, kas pagarina QT intervālu vai pacientiem, kas vienlaikus tiek ārstēti ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem, tādiem kā proteāžu inhibitori vai azolu grupas pretsēnīšu līdzekļiem (piemēram, ketokonazolu vai flukonazolu) (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).

Ar telitromicīnu ārstētiem pacientiem ir aprakstīta sirds kambaru aritmija (tai skaitā kambaru tahikardija, torsade de pointes), kas dažkārt ir bijusi dažu stundu laikā pēc pirmās devas saņemšanas (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ar Clostridium difficile saistīta slimība

Caureju, jo īpaši, ja tā ir smaga, nepārejoša un/vai asiņaina, Ketek terapijas laikā vai pēc tās, var būt izraisījis pseidomembranozais kolīts (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja ir aizdomas par pseidomembranozā kolīta attīstību, terapija nekavējoties jāpārtrauc un pacientam jānozīmē uzturoša un/vai specifiska terapija.

Myasthenia gravis

Pacientiem, kas ārstēti ar telitromicīnu, novērota myasthenia gravis simptomu pastiprināšanās, un dažreiz tas notika dažu stundu laikā pēc pirmās devas lietošanas. Ziņots par nāvi un pēkšņu un dzīvību apdraudošu elpošanas nepietiekamību (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Klīniskos pētījumos, lietojot telitromicīnu, aknu enzīmu pārmaiņas novērotas bieži. Pēc preparāta reģistrācijas novēroti smagi hepatīta un aknu mazspējas gadījumi, tostarp letāli gadījumi (parasti saistīti ar smagu pamatslimību vai vienlaicīgu zāļu lietošanu) (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šīs aknu reakcijas novēroja ārstēšanas laikā vai tūlīt pēc tās un vairumā gadījumu tās bija atgriezeniskas pēc telitromicīna lietošanas pārtraukšanas.

Ja rodas aknu slimības pazīmes un simptomi, piemēram, anoreksija, dzelte, tumšs urīns, nieze vai jutīgs vēders, pacientiem jāiesaka pārtraukt ārstēšanu un sazināties ar ārstu.

Sakarā ar ierobežotu lietošanas pieredzi Ketek piesardzīgi jālieto pacientiem ar aknu darbības traucējumiem (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Redzes traucējumi

Ketek var izraisīt redzes traucējumus, īpaši palēninot akomodācijas spēju un spēju atbrīvot akomodāciju. Redzes traucējumi bija neskaidra redze, apgrūtināta redzes fokusēšana un diplopija. Lielākā daļa traucējumu bija viegli vai vidēji smagi, taču ziņots arī par smagiem gadījumiem. Redzes traucējumi var rasties pēkšņi. Svarīgi, lai pacienti, kuriem parakstīts telitromicīns, būtu informēti, ka ārstēšanas laikā var rasties ar redzi saistītas nevēlamas blakusparādības (skatīt 4.7. un

4.8. apakšpunktu).

Samaņas zudums

Saņemti pēcreģistrācijas ziņojumi par blakusparādībām, kas ietvēra īslaicīgu samaņas zudumu un dažus ar vagālo sindromu saistītus gadījumus (skatīt 4.7. un 4.8. apakšpunktu).

Var apsvērt Ketek lietošanu pirms gulētiešanas, lai mazinātu iespējamo ietekmi uz redzes traucējumiem un samaņas zudumu.

CYP3A4 induktori

Ketek nedrīkst lietot, ārstējoties ar CYP3A4 induktoriem (piemēram, rifampicīnu, fenitoīnu, karbamazepīnu, fenobarbitālu, asinszāles preparātiem), kā arī vēl 2 nedēļas pēc tam. Sagaidāms, ka vienlaicīga terapija ar šīm zālēm izraisīs telitromicīna koncentrācijas pazemināšanos līdz subterapeitiskam līmenim, un tādējādi tiks samazināta terapijas efektivitāte (skatīt 4.5. apakšpunktu).

CYP3A4 substrāti

Ketek ir CYP3A4 inhibitors, un to lietot kopā ar citām zālēm, kuras metabolizē CYP3A4, drīkst tikai īpašos apstākļos. Pacienti, kas vienlaikus tiek ārstēti ar pravastatīnu, rosuvastatīnu vai fluvastatīnu, rūpīgi jāuzrauga, lai konstatētu miopātijas un rabdomiolīzes pazīmes un simptomus (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).

Rezistence

Apvidos, kur bieži sastopami rezistences gadījumi pret eritromicīnu A, īpaši būtiski ir ievērot, kā attīstās jutība pret telitromicīnu un citiem antibakteriālajiem līdzekļiem.

Sadzīves pneimonijas gadījumā preparāta efektivitāte pierādīta ierobežotam pacientu skaitam, kam ir tādi riska faktori kā pneimokoku bakterēmija vai vecums, kas pārsniedz 65 gadus.

Pret penicilīnu vai eritromicīnu rezistentu S. pneumoniae celmu izraisītu infekciju ārstēšanas pieredze ir ierobežota, bet līdz šim preparāta klīniskā efektivitāte un mikroorganismu bojāejas ātrums, salīdzinot ar jutīgiem S. pneumoniae celmiem, ir bijuši līdzīgi. Piesardzība jāievēro gadījumā, ja iespējamais saslimšanas ierosinātājs ir S. aureus – sakarā ar vietējiem epidemioloģiskajiem apstākļiem pastāv rezistences pret eritromicīnu iespēja.

L. pneumophila ir ļoti jutīgs pret telitromicīnu in vitro, tomēr klīniskā pieredze par legionella izraisītas pneimonijas ārstēšanu ir ierobežota.

Tāpat kā visu makrolīdu gadījumā H. influenzae pieskaita vidēji jutīgiem mikroorganismiem. Ārstējot H. influenzae izraisītas infekcijas, tas jāievēro.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

Ketek ietekme uz citām zālēm

Telitromicīns ir CYP3A4 inhibitors un vājš CYP2D6 inhibitors. In vivo pētījumos ar simvastatīnu, midazolāmu un cisaprīdu konstatēta spēcīga CYP3A4 inhibīcija zarnu traktā un vidējas pakāpes CYP3A4 inhibīcija aknās. CYP3A4 inhibīcijas pakāpi attiecībā pret atšķirīgiem substrātiem paredzēt ir grūti. Tādējādi, ja vien nav iespējams rūpīgi kontrolēt CYP3A4 substrātu koncentrāciju plazmā, lietošanas efektivitāti vai blakusparādības, terapijai izmantojot vielas, kas ir CYP3A4 substrāti, Ketek lietot nedrīkst. Cita iespēja ir pārtraukt terapiju ar CYP3A4 substrātiem Ketek lietošanas laikā.

Telitromicīns ir arī P-glikoproteīna inhibitors. Ketek lietošana vienlaikus ar zālēm, kas ir P- glikoproteīna substrāti, var izraisīt P-glikoproteīna substrātu, piemēram, digoksīna un dabigatrāna eteksilāta, lielāku kopējo iedarbību. Ja telitromicīns tiek lietots vienlaikus ar dabigatrāna eteksilātu, jāveic stingra klīniskā uzraudzība (jānovēro, vai nerodas asiņošanas un anēmijas izpausmes).

Ciklosporīns, takrolīms un sirolīms

Sakarā ar spēju inhibēt CYP3A4, telitromicīns var palielināt šo CYP3A4 substrātu koncentrāciju asinīs. Tādējādi, uzsākot telitromicīna terapiju pacientiem, kas jau saņem jebkuru no šiem imūnsistēmas darbību nomācošiem preparātiem, rūpīgi jākontrolē ciklosporīna, takrolīma vai sirolīma koncentrācija un nepieciešamības gadījumā jāsamazina to devas. Pārtraucot telitromicīna terapiju, atkal rūpīgi jākontrolē ciklosporīna, takrolīma vai sirolīma koncentrācija un nepieciešamības gadījumā to devas jāpalielina.

Metoprolols

Vienlaicīgi lietojot Ketek un metoprololu (CYP2D6 substrāts), metoprolola Cmax un AUC palielinājās aptuveni par 38 %, taču metoprolola eliminācijas pusperiods palika nemainīgs. Palielinātā metoprolola iedarbība var būt klīniski nozīmīga pacientiem, kuri sirds mazspējas ārstēšanai saņem metoprololu. Šiem pacientiem Ketek vienlaicīgi ar CYP2D6 substrātu metoprololu jāordinē piesardzīgi.

Zāles, kas var pagarināt QT intervālu

Gaidāms, ka Ketek palielinās cisaprīda, pimozīda, astemizola, terfenadīna, dronedarona un sakvinavira koncentrāciju plazmā, kā rezultātā varētu pagarināties QT intervāls un attīstīties sirds aritmijas, tai skaitā kambaru tahikardija, kambaru fibrilācija un torsades de pointes. Ketek un jebkuru šo zāļu vienlaicīga lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Jāievēro piesardzība, lietojot Ketek pacientiem, kuri lieto citas zāles, kas var pagarināt QT intervālu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Šādas zāles ir IA grupas (piemēram, hinidīns, prokaīnamīds un dizopiramīds) un III grupas antiaritmiskie līdzekļi (piemēram, dofetilīds un amiodarons), citaloprāms, tricikliskie antidepresanti, metadons, daži antipsihotiskie līdzekļi (piemēram, fenotiazīni), fluorhinoloni (piemēram, moksifloksacīns), daži pretsēnīšu līdzekļi (piemēram, flukonazols un pentamidīns) un daži pretvīrusu līdzekļi (piemēram, telaprevirs).

Melno rudzu graudu alkaloīdu atvasinājumi (kā ergotamīns vai dihidroergotamīns) Ekstrapolējot eritromicīna A un josamicīna īpašības, vienlaicīga terapija ar Ketek un alkaloīdu

atvasinājumiem var radīt izteiktu asinsvadu sašaurināšanos (“ergotismu”), ar iespējamu ekstremitāšu nekrozi. Šāda kombinācija ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Statīni

Nozīmējot simvastatīnu kopā ar Ketek, simvastatīna Cmax pieauga 5,3 reizes, simvastatīna AUC palielinājās 8,9 reizes, simvastatīna skābes Cmax pieauga 15 reizes un simvastatīna skābes AUC palielinājās 11 reizes. Iespējama līdzīga Ketek mijiedarbība ar lovastatīnu un atorvastatīnu, ko arī galvenokārt metabolizē CYP3A4. Tādēļ Ketek nedrīkst lietot vienlaicīgi ar simvastatīnu, atorvastatīnu vai lovastatīnu (skatīt 4.3. apakšpunktu). Šo zāļu lietošana Ketek terapijas laikā ir jāpārtrauc. Iespējamās transportolbaltumu iesaistes dēļ var pastiprināties pravastatīna, rosuvastatīna un mazākā mērā fluvastatīna iedarbība, bet šī palielināšanās ir paredzama mazāka nekā mijiedarbības dēļ, ko nosaka CYP3A4 inhibīcija. Tomēr pacienti, kas vienlaikus tiek ārstēti ar pravastatīnu, rosuvastatīnu vai fluvastatīnu, rūpīgi jāuzrauga, lai konstatētu miopātijas un rabdomiolīzes pazīmes un simptomus

Benzodiazepīni

Nozīmējot midazolāmu kopā ar Ketek, midazolāma AUC pēc intravenozas ievadīšanas pieauga 2,2 reizes, bet pēc perorālas ieņemšanas – 6,1 reizi. Midazolāma pusperiods palielinājās aptuveni 2,5 reizes. Ketek terapijas laikā no midazolāma perorālas lietošanas ir jāizvairās. Nepieciešamības

gadījumā jāpiemeklē intravenozi ievadāma midazolāma deva, pacients jānovēro. Līdzīgi piesardzības pasākumi attiecas arī uz citām benzodiazepīnu grupas vielām, kuru vielmaiņu nodrošina CYP3A4 (jo īpaši – triazolāmu un, nedaudz mazāk – alprazolāmu). Benzodiazepīnu grupas vielu, kuru vielmaiņa nav saistīta ar CYP3A4 (temazepāms, nitrazepāms, lorazepāms), mijiedarbība ar Ketek nav ticama.

Digoksīns

Pierādīts, ka Ketek paaugstina P-glikoproteīna substrāta digoksīna koncentrāciju plazmā. Veseliem brīvprātīgajiem koncentrācija plazmā, Cmax, AUC un nieru klīrenss pieauga attiecīgi par 20 %, 73 %, 37 % un 27 %. Ievērojamas EKG parametru izmaiņas vai digoksīna toksicitātes pazīmes nav novērotas, tomēr, vienlaicīgi nozīmējot digoksīnu un Ketek, jāņem vērā nepieciešamība kontrolēt digoksīna koncentrāciju serumā.

Teofilīns

Starp teofilīnu, kas nozīmēts ilgstošas iedarbības zāļu formas veidā, un Ketek klīniski nozīmīgas farmakokinētiskas mijiedarbības nav. Tomēr, lai izvairītos no iespējamām blakusparādībām gremošanas orgānos – kā slikta dūša un vemšana – abas zāles jāieņem ar stundas intervālu.

Perorālie antikoagulanti

Pacientiem, kuri tiek vienlaikus ārstēti ar antikoagulantiem un antibiotikām, tostarp telitromicīnu, novērota pastiprināta antikoagulantu darbība. Mehānisms nav pilnībā zināms. Lai gan pēc vienreizējas devas lietošanas starp Ketek un varfarīnu klīniski nozīmīgas farmakokinētiskas vai farmakodinamiskas mijiedarbības nav, vienlaicīgas ārstēšanas gadījumā jāapsver biežāka protrombīna laika/INR

(International Normalised Ratio) kontrole.

Perorālie kontracepcijas līdzekļi

Vesela cilvēka organismā nav farmakodinamiskas vai klīniski nozīmīgas farmakokinētiskas Ketek mijiedarbības ar mazas devas trīsfāzu perorāli lietojamajiem kontracepcijas līdzekļiem.

Kolhicīns

Pacientiem, kas lietojuši kolhicīnu vienlaikus ar spēcīgiem CYP 3A4 inhibitoriem, ziņots par kolhicīna intoksikāciju, tai skaitā letāliem gadījumiem. Zināms, ka telitromicīns ir spēcīgs CYP3A4 un arī P-glikoproteīna inhibitors. Tādēļ sagaidāms, ka Ketek un kolhicīna vienlaikus lietošanas gadījumā palielināsies CYP3A4 un P-glikoproteīna substrāta kolhicīna kopējā iedarbība. Ketek un kolhicīna lietošana vienlaikus ir kontrindicēta pacientiem ar nieru un/vai aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu).

CYP3A4 metabolizēti kalcija kanālu blokatori

Spēcīgu CYP3A4 inhibitoru (piemēram, telitromicīna) un CYP3A4 metabolizētu kalcija kanālu blokatoru (piemēram, verapamila, nifedipīna, felodipīna) vienlaikus lietošana var izraisīt hipotensiju, bradikardiju un samaņas zudumu, tādēļ no šādas kombinācijas jāizvairās. Ja šādas kombinācijas lietošana ir nepieciešama, jāsamazina kalcija kanālu blokatoru deva un stingri jāuzrauga klīniskā efektivitāte un drošums pacientam.

Sotalols

Pierādīts, ka telitromicīns pazemina sotalola Cmax par 34 % un AUC par 20 % samazinātas uzsūkšanās dēļ.

Citu zāļu ietekme uz Ketek

Vienlaicīgi lietojot rifampicīnu un telitromicīnu atkārtotās devās, telitromicīna Cmax un AUC vidēji samazinājās attiecīgi par 79 % un 86 %. Tādēļ vienlaicīga CYP3A4 induktoru (tādu kā rifampicīns, fenitoīns, karbamazepīns, fenobarbitāls, divšķautņu asinszāle) lietošana varētu izraisīt ievērojamu telitromicīna subterapeitisku koncentrāciju plazmā un efektivitātes zudumu. CYP3A4 indukcija pakāpeniski samazinās 2 nedēļu laikā pēc CYP3A4 induktoru terapijas beigām. Ketek nedrīkst lietot ārstēšanas ar CYP3A4 induktoriem laikā un 2 nedēļas pēc tam.

Mijiedarbības pētījumi ar diviem CYP3A4 inhibitoriem – itrakonazolu un ketokonazolu – uzrāda telitromicīna maksimālās koncentrācijas pieaugumu plazmā attiecīgi par 1,22 un 1,51 reizi, bet AUC palielinās attiecīgi 1,54 un 2,0 reizes. Šādas telitromicīna farmakokinētikas izmaiņas nerada nepieciešamību koriģēt preparāta devu, jo telitromicīna iedarbība saglabājas labi panesamā līmenī. Ritonavira ietekme uz telitromicīnu nav pētīta. Tā varētu radīt lielāku telitromicīna iedarbības pieaugumu. Šāda kombinācija jālieto piesardzīgi.

Spēcīgus CYP3A4 inhibitorus un Ketek nav atļauts vienlaikus lietot pacientiem ar smagiem nieru un/vai aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Ranitidīna (ieņemts 1 stundu pirms Ketek) un antacīdo līdzekļu, kas satur alumīnija un magnija hidroksīdu, ietekmei uz telitromicīna farmakokinētiku klīniskas nozīmes nav.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Par Ketek lietošanu grūtniecēm pietiekamu datu nav. Pētījumi ar dzīvniekiem uzrāda reproduktīvu toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks cilvēkam nav zināms. Ja vien nepieciešamība nav viennozīmīga, grūtniecības laikā Ketek lietot nedrīkst.

Barošana ar krūti

Dzīvniekiem telitromicīns izdalās ar mātes pienu, tā koncentrācija ir aptuveni 5 reizes lielāka kā mātes plazmā. Atbilstoši dati par cilvēku nav pieejami. Zīdīšanas periodā Ketek lietot nedrīkst.

Fertilitāte

Pētījumos ar žurkām pēc vecāku organismam toksisku devu lietošanas ir novērotas pazīmes, kas liecina par fertilitātes mazināšanos (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Ketek var izraisīt nevēlamas reakcijas, piemēram, redzes traucējumus, apjukumu vai halucinācijas, kas var mazināt spēju veikt noteiktus darbus. Turklāt retos gadījumos ziņots par īslaicīgu samaņas zudumu, pirms kura vērojami vagālie simptomi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Redzes traucējumu, samaņas zuduma, apjukuma vai halucināciju iespējas dēļ pacientiem ārstēšanas laikā ar Ketek jāmēģina mazināt tādas aktivitātes kā motorizēta transportlīdzekļa vadīšana un sarežģītu mehānismu apkalpošana vai iesaistīšanās citās bīstamās aktivitātēs. Ja pacientiem Ketek lietošanas laikā rodas redzes traucējumi, samaņas zudums, apjukums vai halucinācijas, viņi nedrīkst vadīt motorizētu transportlīdzekli, apkalpot sarežģītus mehānismus vai iesaistīties citās bīstamās aktivitātēs (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).

Pacienti jāinformē, ka šīs nevēlamās reakcijas var rasties jau pēc pirmās zāļu devas lietošanas. Pacienti jābrīdina par šo reakciju iespējamo ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

2461 pacientam, kas klīnisko pētījumu III fāzē un pēc reģistrācijas saņēma Ketek, aprakstītas turpmāk minētās varbūtēji vai iespējami ar telitromicīna iedarbību saistītās blakusparādības. Tās ir parādītas turpmākajā tabulā. III fāzes klīniskajos pētījumos visbiežāk aprakstītās nevēlamās reakcijas bija caureja, slikta dūša un reibonis.

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Orgānu

Ļoti

Bieži (≥1/100

Retāk

Reti (≥1/10

Ļoti reti

Nav zināms

sistēmu

bieži

līdz <1/10)

(≥1/1000 līdz

000 līdz

(<1/10

(nevar noteikt

klasifikāc

(≥/10)

 

<1/100)

<1/1000)

000)

pēc

ija

 

 

 

 

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)*

Asins un

 

 

Eozinofīlija

 

 

 

limfātiskās

 

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Imūnās

 

 

 

 

 

Angioneirotisk

sistēmas

 

 

 

 

 

a tūska,

traucējumi

 

 

 

 

 

anafilaktiskas

 

 

 

 

 

 

reakcijas, to

 

 

 

 

 

 

vidū

 

 

 

 

 

 

anafilaktisks

 

 

 

 

 

 

šoks,

 

 

 

 

 

 

paaugstināta

 

 

 

 

 

 

jutība

Psihiskie

 

 

 

 

 

Apjukums,

traucējumi

 

 

 

 

 

halucinācijas

Nervu

 

Reibonis,

Vertigo,

Īslaicīgs

Parosmij

Ziņots par

sistēmas

 

galvassāpes,

miegainība,

samaņas

a

myasthenia

traucējumi

 

garšas sajūtas

bezmiegs,

zudums,

 

gravis pēkšņu

 

 

traucējumi

nervozitāte

parestēzijas

 

paasinājumu

 

 

 

 

 

 

gadījumiem

 

 

 

 

 

 

(skatīt 4.3. un

 

 

 

 

 

 

4.4. apakšpunkt

 

 

 

 

 

 

u). Garšas

 

 

 

 

 

 

sajūtas zudums,

 

 

 

 

 

 

ožas sajūtas

 

 

 

 

 

 

zudums, trīce

 

 

 

 

 

 

un krampji

Acu

 

 

Neskaidra

Diplopija

 

 

bojājumi

 

 

redze

 

 

 

Sirds

 

 

Pietvīkums

Priekškambar

 

QT/QTc

funkcijas

 

 

Sirdsklauves

u aritmija,

 

intervāla

traucējumi

 

 

 

hipotensija,

 

pagarināšanās

 

 

 

 

bradikardija

 

un sirds

 

 

 

 

 

 

kambaru

 

 

 

 

 

 

aritmija (arī

 

 

 

 

 

 

ventrikulāra

 

 

 

 

 

 

tahikardija,

 

 

 

 

 

 

torsade de

 

 

 

 

 

 

pointes),

 

 

 

 

 

 

iespējams, arī

 

 

 

 

 

 

ar letālu

 

 

 

 

 

 

iznākumu

 

 

 

 

 

 

(skatīt

 

 

 

 

 

 

4.4. apakšpunkt

 

 

 

 

 

 

u)

Kuņģa-zarnu

Caurej

Slikta dūša,

Mutes

 

Pseidome

Pankreatīts

trakta

a

vemšana,

dobuma

 

mbranozs

 

traucējumi

 

sāpes vēderā,

kandidoze,

 

kolīts

 

 

 

meteorisms

stomatīts,

 

(skatīt

 

 

 

 

anoreksija,

 

4.4. apak

 

 

 

 

aizcietējums

 

špunktu)

 

 

 

 

 

 

 

Orgānu

Ļoti

Bieži (≥1/100

Retāk

Reti (≥1/10

Ļoti reti

Nav zināms

sistēmu

bieži

līdz <1/10)

(≥1/1000 līdz

000 līdz

(<1/10

(nevar noteikt

klasifikāc

(≥/10)

 

<1/100)

<1/1000)

000)

pēc

ija

 

 

 

 

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)*

Aknu un/vai

 

Aknu enzīmu

Hepatīts

Holestātiska

 

Smags hepatīts

žults izvades

 

(ALAT,

 

dzelte

 

un aknu

sistēmas

 

ASAT,

 

 

 

mazspēja

traucējumi

 

sārmainā

 

 

 

(skatīt

 

 

fosfatāze,

 

 

 

4.4. apakšpunkt

 

 

gamma

 

 

 

u)

 

 

glutamiltrans

 

 

 

 

 

 

ferāze)

 

 

 

 

 

 

līmeņa

 

 

 

 

 

 

paaugstināša

 

 

 

 

 

 

nās

 

 

 

 

Ādas un

 

 

Izsitumi,

Ekzēma

Erythema

 

zemādas

 

 

nātrene, nieze

 

multifor

 

audu

 

 

 

 

me

 

bojājumi

 

 

 

 

 

 

Skeleta-

 

 

 

 

Muskuļu

Artraļģija,

muskuļu un

 

 

 

 

krampji

mialģija

saistaudu

 

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

 

bojājumi

 

 

 

 

 

 

Reproduktīv

 

Maksts

 

 

 

 

ās sistēmas

 

kandidoze

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

un krūts

 

 

 

 

 

 

slimības

 

 

 

 

 

 

* pēcreģistrācijas pieredze

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Ar Ketek lietošanu saistītie redzes traucējumi (< 1%), tostarp redzes miglošanās, apgrūtināta fokusēšanas spēja un diplopija, parasti bija viegli vai vidēji smagi, bet ziņots arī par smagām reakcijām. Tie parasti radās dažu stundu laikā pēc pirmās vai otrās devas lietošanas, pēc turpmāko devu lietošanas atkārtojās, ilga vairākas stundas un pilnīgi izzuda vai nu ārstēšanas gaitā vai pēc ārstēšanas beigām. Redzes traucējumi var rasties pēkšņi. Šie traucējumi nav bijuši saistīti ar acu bojājuma pazīmēm (skatīt 4.4. un 4.7. apakšpunktu).

Klīniskajos pētījumos ietekme uz QTc bija neliela (vidēji apmēram 1 msec). Salīdzinošos pētījumos līdzīgus efektus novēroja ar klaritromicīnu, ΔQTc > 30 msec novēroja attiecīgi 7,6 % un 7,0 % gadījumu. Nevienā grupā nenovēroja ΔQTc > 60 msec. Klīniskajos pētījumos nav aprakstīts torsades de pointes vai citi smagas kambaru aritmijas, vai ar to saistītas sinkopes simptomi, kā arī nav konstatētas īpaša riska pacientu apakšgrupas.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Akūtas pārdozēšanas gadījumā jāiztukšo kuņģis. Pacienta stāvoklis rūpīgi jākontrolē, un nepieciešamības gadījumā jāsniedz simptomātiska un uzturoša terapija. Jānodrošina pietiekama

hidratācija. Jākontrolē asins elektrolītu līmeni (jo īpaši – kālija līmenis). Sakarā ar iespējamu QT intervāla pagarināšanos un palielinātu aritmiju risku nepieciešama pacientu elektrokardiogrāfiska kontrole.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antibakteriālie līdzekļi sistēmiskai lietošanai, makrolīdi, linkozamīdi un streptogramīni: ATĶ kods: J01FA15.

Telitromicīns ir pussintētisks eritromicīna A atvasinājums, kas pieder makrolīdu klases antibiotisko līdzekļu ketolīdu grupai.

Darbības mehānisms

Telitromicīns inhibē olbaltumvielu sintēzi, mijiedarbojoties ar ribosomu 50S subvienības 23S ribosomu RNS II un V domēniem. Turklāt telitromicīns spēj bloķēt ribosomu 50S un 30S subvienību veidošanos.

Ja mikroorganismi ir jutīgi pret eritromicīnu A, telitromicīna afinitāte pret 50 S ribosomālajām subvienībām ir 10 reizes augstāka nekā eritromicīnam A.

Farmakokinētikas/farmakodinamikas (FK/FD) attiecība

Ir pierādīts, ka AUC/MIK attiecība ir FK/FD parametrs, kas vislabāk korelē ar telitromicīna efektivitāti.

Rezistences mehānismi

Staphylococcus aureus, Streptococcus pneumoniae vai Streptococcus pyogenes šūnās telitromicīns in vitro neierosina makrolīdu-linkozamīda-B streptogramīna jeb MLSB pastarpinātās rezistences ekspresiju.

Dažos mikroorganismos, kas inducējamā MLSB rezistenci noteicošā faktora dēļ ir rezistenti pret eritromicīnu A, telitromicīna afinitāte pret ribosomu 50S subvienību ir vairāk nekā 20 reizes lielāka nekā eritromicīnam A.

Telitromicīns nav aktīvs pret mikroorganismiem, kam raksturīga būtiska MLSB rezistenci noteicošā faktora jeb cMLSB ekspresija. Lielākai daļai pret meticilīnu rezistento S. aureus (MRSA) celmu ir raksturīga cMLSB ekspresija.

Pētījumos in vitro telitromicīnam bija raksturīga mazāka aktivitāte pret mikroorganismiem, kam raksturīga ar erm(B) vai mef(A) saistīta rezistences pret eritromicīnu mehānismu ekspresija.

In vitro telitromicīna iedarbība izdalīja pneimokoku mutantus ar paaugstinātām telitromicīna MIK, kā rezultātā MIK vērtības parasti bija ≤ 1 mg/l.

Streptococcus pneumoniae nav pierādīta krustota rezistence pret eritromicīnu A un telitromicīnu.

Streptococcus pyogenes, kam raksturīga izteikta rezistence pret eritromicīnu A, ir krustoti rezistents pret telitromicīnu.

Jutības dalījums

Turpmāk norādīti Eiropas Antibakteriālās jutības testēšanas komitejas (European Committee for Antimicrobial Susceptibility; EUCAST) ieteiktās klīniskās MIK robežvērtības:

Patogēni

Jutīgi

Rezistenti

Streptococcus A, B, C, G

≤ 0,25 mg/l

> 0,5 mg/l

Streptococcus pneumoniae

≤ 0,25 mg/l

> 0,5 mg/l

Haemophilus influenzae 1

≤ 0,12 mg/l

> 8 mg/l

Moraxella catarrhalis

≤ 0,25 mg/l

> 0,5 mg/l

1 Šī korelācija starp makrolīdu MIK un klīnisko rezultātu H. influenzae gadījumā ir vāja. Tādēļ telitromicīna MIK robežvērtība ir noteikta, pirmatnējā tipa H. influenzae iedalot pie mikroorganismiem ar vidēju jutību.

Antibakteriālais spektrs

Rezistence atšķirīgām sugām var būt atkarīga no ģeogrāfiskās atrašanās vietas un laika. Vēlams iegūt informāciju par vietējiem rezistences apstākļiem, jo īpaši, ja jāārstē smagas infekcijas. Šādas lokālas rezistences gadījumos, kad attiecīgā preparāta lietošanas lietderība vismaz dažu infekcijas veidu ārstēšanai ir apšaubāma, ir vajadzīgi ekspertu ieteikumi.

Parasti jutīgas mikroorganismu sugas

Grampozitīvas aerobas baktērijas

Staphylococcus aureus, kas jutīgi pret meticilīnu (MSSA)*

Streptococcus pneumoniae *

Streptococcus sugas

Viridans grupas streptokoki

Gramnegatīvas aerobas baktērijas

Haemophilus influenzae$*

Haemophilus parainfluenzae$

Legionella pneumophila

Moraxella catarrhalis*

Citas

Chlamydophila pneumoniae*

Chlamydia psittaci

Mycoplasma pneumoniae*

Sugas, kuru iegūtā rezistence var radīt problēmas

Grampozitīvas aerobas baktērijas

Staphylococcus aureus, kas rezistenti pret meticilīnu

(MRSA)+

Streptococcus pyogenes*

Iedzimti rezistentas sugas

Gramnegatīvas aerobas baktērijas

Acinetobacter

Enterobacteriaceae

Pseudomonas

* Klīniskā efektivitāte pierādīta jutīgām kultūrām, apstiprinātām klīniskām indikācijām $ dabiska vidēja jutība

+ Telitromicīns nav aktīvs pret mikroorganismiem, kam raksturīga būtiska MLSB rezistenci noteicošā faktora (cMLSB) ekspresija. Vairāk nekā 80 % MRSA ir raksturīga cMLSB ekspresija.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc perorālas ieņemšanas telitromicīns absorbējas ātri un pilnīgi. Maksimālā koncentrācija plazmā vidēji ir aptuveni 2 mg/l. Reizi dienā lietojot 800 mg telitromicīna, tā tiek sasniegta pirmo triju stundu laikā pēc devas ieņemšanas. Pēc vienreizējas 800 mg devas preparāta absolūtā biopieejamība ir aptuveni 57 %. Barības uzņemšana absorbcijas ātrumu un pakāpi neietekmē, tāpēc Ketek tabletes drīkst ieņemt neatkarīgi no ēdienreizēm.

Vidējā stabilā preparāta koncentrācija plazmā ir robežās starp 0,04 un 0,07 mg/l, vienu reizi dienā ieņemot 800 mg telitromicīna, tā iestājas 3 līdz 4 dienu laikā. Salīdzinot ar vienreizēju devu stabilas koncentrācijas gadījumā AUC ir aptuveni 1,5 reizes lielāks.

Pacientiem, lietojot terapeitisku 800 mg devu reizi dienā, vienmērīgas izplatības fāzē maksimālā koncentrācija plazmā bija vidēji 2,9 1,6 mg/l (robežās no 0,02 ļīdz 7,6 mg/l) un maksimālais koncentrācijas kritums vidēji līdz 0,2 0,2 mg/l (robežās no 0,010 līdz 1,29 mg/l).

Izkliede

In vitro preparāta saistība ar olbaltumvielām ir aptuveni 60 % līdz 70 %. Telitromicīns plaši izkliedējas visā organismā. Izkliedes tilpums ir 2,9 ± 1,01 l/kg. Ātras telitromicīna izkliedes audos rezultātā tā koncentrācija lielākajā daļā mērķa audu ir ievērojami lielāka nekā plazmā. Maksimālā kopējā koncentrācija epitēlija šķidrumā, alveolu makrofāgos, bronhu gļotās, mandelēs un deguna blakusdobumos bija attiecīgi 14,9 ± 11,4 mg/l, 318,1 ± 231 mg/l, 3,88 ± 1,87 mg/kg,

3,95 ± 0,53 mg/kg un 6,96 ± 1,58 mg/kg. 24 stundas pēc devas lietošanas preparāta kopējā koncentrācija šajos audos bija attiecīgi 0,84 ± 0,65 mg/l, 162 ± 96 mg/l, 0,78 ± 0,39 mg/kg un

0,72 ± 0,29 mg/kg un 1,58 ± 1,68 mg/kg . Maksimālā telitromicīna koncentrācija baltajās asins šūnās vidēji bija 83 ± 25 mg/l.

Biotransformācija

Telitromicīns metabolizējas galvenokārt aknās. Pēc perorālas ievades divas trešdaļas devas izdalās kā vielmaiņas produkti, bet viena trešā daļa tiek izvadīta neizmainītā veidā. Galvenā viela, kas cirkulē plazmā, ir telitromicīns. Galvenais cirkulējošais vielmaiņas produkts nodrošina aptuveni 13 % telitromicīna AUC. Šī produkta pretmikrobu aktivitāte, salīdzinot ar tā priekšteci telitromicīnu, ir neliela. Citi vielmaiņas produkti, kas atklāti plazmā, urīnā un fēcēs, nodrošina līdz 3 % plazmas AUC.

Telitromicīns metabolizējas gan ar CYP450 izoenzīmu, gan enzīmu, kas nepieder CYP, starpniecību. Galvenais CYP450enzīms, kas piedalās telitromicīna vielmaiņas procesos, ir CYP3A4. Telitromicīns inhibē CYP3A4 un CYP2D6, bet CYP1A, 2A6, 2B6, 2C8, 2C9, 2C19 un 2E1 tas neietekmē vai arī tā ietekme ir ierobežota.

Eliminācija

Pēc perorālas radioaktīvi iezīmēta telitromicīna devas 76 % radioaktivitātes konstatēja fēcēs, bet 17 % - urīnā. Aptuveni trešā daļa ievadītā telitromicīna izdalās neizmainīta: 20 % ar fēcēm un 12 % ar urīnu. Telitromicīna farmakokinētika ir vidēji nelineāra. Palielinot devu, ar nierēm nesaistītais klīrenss samazinās. Ievadot intravenozi, kopējais klīrenss (vidējais ± SD) ir aptuveni 58 ± 5 l/h, kur nieru klīrensa daļa ir apmēram 22 %. Telitromicīna izvadei no plazmas ir trīs fāzes, izkliedes pusperiods ir īss – 0,17 h. Ja dienas deva ir 800 mg reizi dienā, vidējais telitromicīna izvadīšanas pusperiods ir 2 –

3 stundas. Terminālais pusperiods, kas ir mazāk būtisks, ir aptuveni 10 stundas.

Īpašas pacientu grupas

-Nieru darbības traucējumi

Atkārtotu devu pētījumā piedalījās 36 pacienti ar dažādu pakāpju nieru darbības traucējumiem. Tika atklāts, ka grupā ar smagiem nieru darbības traucējumiem (CLCR < 30 ml/min), lietojot atkārtoti devas pa 800 mg, Cmax,ss palielinājās 1,4 reizes un AUC (0 - 24)ss palielinājās 2 reizes, salīdzinot ar veseliem cilvēkiem, tāpēc ieteicams lietot mazāku Ketek devu (skatīt 4.2. apakšpunktu). Pamatojoties uz novērotajiem datiem, dienas deva pa 600 mg ir aptuveni vienāda ar mērķa ekspozīciju veseliem cilvēkiem. Pamatojoties uz simulācijas datiem, devu režīms ik pārdienas pa 800 mg dienā un 400 mg dienā pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem var tuvināt AUC (0 – 48 h) veseliem cilvēkiem, kas lieto pa 800 mg reizi dienā.

Dialīzes efektivitāte, izvadot telitromicīnu, nav vērtēta.

-Aknu darbības traucējumi

Vienas devas pētījumā (800 mg) 12 pacientiem un vairāku devu pētījumā (800 mg) 13 pacientiem ar vieglu līdz smagas pakāpes aknu mazspēju (A, B un C pakāpe pēc Child Pugh klasifikācijas), telitromicīna Cmax, AUC un t1/2 bija līdzīgi, salīdzinot ar šiem raksturlielumiem atbilstoša vecuma un dzimuma veseliem cilvēkiem. Abos pētījumos izteiktāku elimināciju caur nierēm novēroja pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Nepietiekamas pieredzes dēļ pacientiem ar samazinātu aknu metabolisma spēju, pacientiem ar aknu darbības traucējumiem Ketek jālieto ar piesardzību (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

-Gados vecāki pacienti

Salīdzinot ar jaunākiem, veseliem pieaugušajiem, pacientiem vecumā pēc 65 gadiem (vidēji 75 gadi) telitromicīna maksimālā koncentrācija plazmā un AUC pieaug aptuveni divas reizes. Šīs farmakokinētikas izmaiņas nepieciešamību koriģēt devu nerada.

-Pediatriskā populācija

Ierobežotais datu apjoms, kas iegūts pētot pacientus 13 līdz 17 gadu vecumā, liecina, ka telitromicīna koncentrācija šīs vecuma grupas pacientiem ir līdzīga kā pacientiem 18 līdz 40 gadu vecumā.

-Dzimums

Vīriešiem un sievietēm telitromicīna farmakokinētika ir līdzīga.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

1, 3 un 6 mēnešus ilgos atkārtotu telitromicīna devu toksicitātes pētījumos ar žurkām, suņiem un pērtiķiem ir noskaidrots, ka preparāta toksicitāte visspēcīgāk izpaužas attiecībā pret aknām, pieaug aknu enzīmu koncentrācija un novēro histoloģiskus bojājumus. Šīm parādībām, pārtraucot terapiju, ir tendence izzust. Aktīvās vielas brīvās frakcijas koncentrācija plazmā, kas neizraisa blakusparādības, ir robežās, kas klīniskajā praksē izmantojamo koncentrāciju pārsniedz 1,6 līdz 13 reizes.

Žurkām un suņiem, lietojot telitromicīnu atkārtotu devu veidā pa 150 mg/kg dienā vai vairāk 1 mēnesi un pa 20 mg/kg dienā vai vairāk 3 – 6 mēnešus, konstatēta fosfolipidoze (intracelulāra fosfolipīdu uzkrāšanās), kas skārusi vairākus orgānus un audus (piemēram, aknas, nieres, plaušas, aizkrūtes dziedzeri, liesu, žultspūsli, mezentērija limfmezglus, kuņģi un zarnu traktu). Šāda zāļu lietošana atbilst attiecīgi vismaz 9 reizes augstākam brīvas aktīvās vielas sistēmiskās iedarbības līmenim nekā paredzama cilvēkam pēc 1 mēneša un mazāk nekā 1 reizi augstākam līmenim pēc 6 mēnešiem. Pēc ārstēšanas pārtraukšanas novēroja traucējumu izzušanas pazīmes. Šo novērojumu nozīme cilvēkam nav zināma.

Līdzīgi dažiem makrolīdiem, telitromicīns pagarina QTc intervālu suņiem, kā arī in vitro – trušu Purkinje šķiedru darbības potenciāla ilgumu. Šādu iedarbību novēro, ja klīniskajā praksē izmantojamā brīvo zāļu koncentrācija pārsniegta 8 līdz 13 reizes. Hipokalēmijas un hinidīna ietekme in vitro ir aditīva vai supraaditīva, kamēr sotalola ietekme ir acīmredzami potencējoša. Telitromicīns (bet ne tā galvenie cilvēka organisma vielmaiņas produkti) inhibē HERG un Kv1,5 kanālu aktivitāti.

Reproduktīvās toksicitātes pētījumi žurkām uzrāda kavētu gametu nobriešanu un nevēlamu ietekmi uz fertilitāti. Pētījumos ar žurkām pēc vecāku organismam toksisku devu, kas lielākas par 150 mg/kg, lietošanas ir novērotas pazīmes, kas liecina par nelielu fertilitātes mazināšanos. Lielu devu gadījumā embriotoksicitāte bija acīmredzama. Novēroja arī nepilnīgu pārkaulošanos un skeleta anomālijas. Attiecībā uz iespējamo teratogenitāti, pētījumi ar žurkām un trušiem nav pārliecinoši, nevēlamas ietekmes uz augli pierādījumi lielu devu gadījumā nav pārliecinoši.

In vitro un in vivo telitromicīnam un tā galvenajiem vielmaiņas produktiem cilvēka organismā genotoksisku īpašību nav. Karcinogenitātes pētījumi ar telitromicīnu nav veikti.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Mikrokristāliskā celuloze

Povidons K25

Kroskarmelozes nātrija sāls

Magnija stearāts

Tabletes apvalks:

Talks

Makrogols 8000

Hipromeloze 6 cp

Titāna dioksīds E171

Dzeltenais dzelzs oksīds E172

Sarkanais dzelzs oksīds E172

6.2.Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

Vienā blistera kontūrligzdā ir 2 tabletes.

Iepakojumā 10, 14, 20 un 100 tabletes.

Necaurspīdīgi PVH/alumīnija folijas blisteri.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Aventis Pharma S. A.

20, Avenue Raymond Aron

F-92160 ANTONY

Francija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/01/191/001-004

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/ PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 9/07/2001

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 9/07/2011

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas