Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Levemir (insulin detemir) – Zāļu apraksts - A10AE05

Updated on site: 08-Oct-2017

Zāļu nosaukumsLevemir
ATĶ kodsA10AE05
Vielainsulin detemir
RažotājsNovo Nordisk A/S

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Levemir Penfill 100 vienības/ml šķīdums injekcijām kārtridžā.

Levemir FlexPen 100 vienības/ml šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē. Levemir InnoLet 100 vienības/ml šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē. Levemir FlexTouch 100 vienības/ml šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē.

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Levemir Penfill

1 ml šķīduma satur 100 vienības detemira insulīna (insulinum detemirum)* (atbilst 14,2 mg). 1 kārtridžs satur 3 ml, kas atbilst 300 vienībām.

Levemir FlexPen/Levemir InnoLet/Levemir FlexTouch

1 ml šķīduma satur 100 vienības detemira insulīna (insulinum detemirum)* (atbilst 14,2 mg). 1 pildspalvveida pilnšļirce satur 3 ml, kas atbilst 300 vienībām.

*Detemira insulīns ir iegūts ar rekombinantas DNS tehnoloģijas palīdzību no Saccharomyces cerevisiae.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

Dzidrs, bezkrāsains ūdens šķīdums.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Levemir lieto cukura diabēta ārstēšanai pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem no 1 gada vecuma.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Insulīna analogu, arī detemira insulīna, stiprums ir izteikts vienībās, turpretim, cilvēka insulīna stiprums ir izteikts starptautiskajās vienībās. 1 vienība detemira insulīna atbilst 1 starptautiskai vienībai cilvēka insulīna.

Levemir var lietot monoterapijā kā bazālo insulīnu vai kombinācijā ar bolus insulīnu. To var lietot arī kombinācijā ar perorāliem pretdiabēta līdzekļiem un/vai GLP-1 receptoru agonistiem.

Lietojot Levemir kombinācijā ar perorālajiem pretdiabēta līdzekļiem vai pievienojot GLP-1 receptoru agonistu terapijai, ir ieteicams lietot Levemir vienreiz dienā, uzsāktot ar devu 0,1-0,2 vienības/kg vai, pieaugušajiem pacientiem, 10 vienības. Levemir deva ir jātitrē, pamatojoties uz pacienta individuālo nepieciešamību.

Ja GLP-1 receptoru agonistu pievieno Levemir, ir ieteicams samazināt Levemir devu par 20%, lai minimizētu hipoglikēmijas risku. Pēc tam deva jāpielāgo individuāli.

Individuālai devas pielāgošanai pieaugušajiem ir ieteicamas divas titrēšanas vadlīnijas.

Titrēšanas vadlīnija pieaugušajiem 2. tipa cukura diabēta pacientiem

Vidējais pirms brokastu PMGLP*

 

Levemir devas korekcija

>10,0 mmol/l (180 mg/dl)

 

+8 vienības

9,1-10,0 mmol/l (163-180 mg/dl)

 

+6 vienības

8,1-9,0 mmol/l (145-162 mg/dl)

 

+4 vienības

7,1-8,0 mmol/l (127-144 mg/dl)

 

+2 vienības

6,1-7,0 mmol/l (109-126 mg/dl)

 

+2 vienības

4,1-6,0 mmol/l (73-108 mg/dl)

 

Deva nemainās (mērķis)

3,1-4,0 mmol/l (56-72 mg/dl)

 

-2 vienības

<3,1 mmol/l (<56 mg/dl)

 

-4 vienības

*PMGLP – paša mērītais glikozes līmenis

plazmā

 

Vienkāršotas titrēšanas, ko veic pacients pats, vadlīnija pieaugušajiem 2. tipa cukura diabēta pacientiem

Vidējais pirms brokastu PMGLP*

 

Levemir devas korekcija

>6,1 mmol/l (>110 mg/dl)

 

+3 vienības

4,4-6,1 mmol/l (80-110 mg/dl)

 

Deva nemainās (mērķis)

<4,4 mmol/l (80 mg/dl)

 

-3 vienības

*PMGLP – paša mērītais glikozes līmenis

plazmā

 

Ja Levemir lieto kā daļu no bazālās-bolus insulīnterapijas shēmas, Levemir jāievada vienu vai divas reizes dienā atkarībā no pacienta vajadzībām. Levemir deva jāpielāgo individuāli.

Pielāgot devu var būt nepieciešams tad, ja pacientiem ir palielināta fiziskā slodze, mainās ēšanas paradumi vai vienlaicīgi ir cita slimība.

Pielāgojot devu, lai uzlabotu glikēmijas kontroli, pacientiem jāiesaka uzmanīties no hipoglikēmijas pazīmēm.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (≥65 gadus veci)

Levemir var lietot gados vecāki pacienti. Gados vecākiem pacientiem jāpastiprina glikozes līmeņa kontrole un individuāli jāpielāgo Levemir deva.

Nieru un aknu funkcijas traucējumi

Nieru vai aknu funkcijas traucējumi pacientam var samazināt nepieciešamību pēc insulīna. Pacientiem ar nieru vai aknu funkcijas traucējumiem jāpastiprina glikozes līmeņa kontrole un individuāli jāpielāgo Levemir deva.

Pediatriskā populācija

Levemir var lietot pusaudžiem un bērniem no 1 gada vecuma (skatīt 5.1. apakšpunktu). Nomainot bazālo insulīnu uz Levemir, katra pacienta bazālā un bolus insulīna devas samazināšana ārstam ir jāapsver individuāli, lai mazinātu hipoglikēmijas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu) .

Bērniem un pusaudžiem jāpastiprina glikozes līmeņa kontrole un individuāli jāpielāgo Levemir deva.

Levemir drošums un efektivitāte, lietojot bērniem līdz 1 gada vecumam, līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Pāreja no citiem insulīna preparātiem

Pārejot no citiem vidēji ilgas vai ilgstošas darbības insulīna preparātiem, var būt nepieciešams pielāgot devu un ievadīšanas laiku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pārejas laikā un pirmajās nedēļās pēc tā, ieteicams rūpīgi kontrolēt glikozes līmeni asinīs (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Var būt nepieciešams pielāgot vienlaikus lietoto pretdiabēta terapiju (perorālo pretdiabēta līdzekļu vai vienlaicīgi lietotu īsas/ātras darbības insulīna preparātu devu un/vai ievadīšanas laiku).

Lietošanas veids

Levemir ir ilgstošas darbības insulīna analogs, ko lieto kā bazālo insulīnu. Levemir ir tikai subkutānai lietošanai. Levemir nedrīkst ievadīt intravenozi, jo tas var izraisīt smagu hipoglikēmiju. Jāizvairās arī no intramuskulāras ievadīšanas. Levemir nav paredzēts lietošanai insulīna infūzijas sūkņos.

Levemir ievada subkutānas injekcijas veidā vēdera priekšējā sienā, augšstilbā, augšdelmā, deltveida vai sēžas muskuļa apvidū. Injekcijas vietas viena apvidus robežās vienmēr jāmaina, lai mazinātu lipodistrofijas risku. Darbības ilgums var variēt atkarībā no devas, injekcijas vietas, asinsrites, temperatūras un fiziskās aktivitātes līmeņa. Injekciju var izdarīt jebkurā dienas laikā, bet katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Pacientiem, kuriem optimālai glikozes līmeņa kontrolei asinīs nepieciešamas divas ievadīšanas reizes dienā, vakara devu var injicēt vakarā vai pirms naktsmiera.

Detalizētus norādījumus par lietošanu, lūdzu, skatīt lietošanas instrukcijā.

Levemir Penfill

Ievadīšana ar insulīna ievadīšanas ierīci

Levemir Penfill ir paredzēts lietošanai ar Novo Nordisk insulīna ievadīšanas ierīcēm un NovoFine vai NovoTwist adatām.

Levemir FlexPen

Ievadīšana ar FlexPen

Levemir FlexPen pildspalvveida pilnšļirce (ar krāsu kodēta) ir paredzēta lietošanai kopā ar vienreiz lietojamām NovoFine vai NovoTwist adatām, kas nav garākas par 8 mm. Ar FlexPen var ievadīt 1-60 vienības ar soli 1 vienība.

Levemir InnoLet

Ievadīšana ar InnoLet

Levemir InnoLet pildspalvveida pilnšļirce ir paredzēta lietošanai kopā ar vienreiz lietojamām NovoFine vai NovoTwist adatām, kas nav garākas par 8 mm. Ar InnoLet var ievadīt 1-50 vienības ar soli 1 vienība.

Levemir FlexTouch

Ievadīšana ar FlexTouch

Levemir FlexTouch pildspalvveida pilnšļirce (ar krāsu kodēta) ir paredzēta lietošanai kopā ar vienreiz lietojamām NovoFine vai NovoTwist adatām, kas nav garākas par 8 mm. Ar FlexTouch var ievadīt 1- 80 vienības ar soli 1 vienība.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms ceļošanas pacientam vēlams konsultēties ar ārstu, jo laika zonu starpība dažādās valstīs iespaidos insulīna ievadīšanas un ēdienreižu laiku.

Hiperglikēmija

Neatbilstoša dozēšana vai terapijas pārtraukšana, īpaši 1. tipa cukura diabēta gadījumā, var izraisīt hiperglikēmiju un diabētisko ketoacidozi. Pirmie hiperglikēmijas simptomi parasti rodas pakāpeniski vairāku stundu vai dienu laikā. Tie ir: slāpes, biežāka urinācija, slikta dūša, vemšana, miegainība, piesārtusi, sausa āda, sausa mute, ēstgribas zudums, kā arī acetona smarža elpā. 1. tipa cukura diabēta gadījumā neārstēta hiperglikēmija var izraisīt diabētisko ketoacidozi, kas var beigties letāli.

Hipoglikēmija

Izlaista ēdienreize vai neplānota, liela fiziskā slodze var izraisīt hipoglikēmiju.

Lai mazinātu hipoglikēmijas risku, bērniem, īpaši bazālā-bolus režīmā, insulīna devas rūpīgi jāpieskaņo uzņemtajām uzturvielām un fiziskām aktivitātēm.

Hipoglikēmija var rasties, ja insulīna deva ir pārāk liela salīdzinājumā ar nepieciešamību pēc insulīna. Gadījumā, ja ir hipoglikēmija vai ir aizdomas par to, Levemir nedrīkst injicēt. Pēc pacienta glikozes līmeņa asinīs stabilizēšanās ir jāapsver devas pielāgošana (skatīt 4.8. un 4.9. apakšpunktu).

Pacientiem, kuriem stipri uzlabojusies glikozes līmeņa asinīs kontrole, piemēram, intensificējot insulīna terapiju, var mainīties parastie hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi, un viņiem jābūt par to informētiem. Pacientiem ar ilgstošu cukura diabētu parastie brīdinājuma simptomi var izzust.

Blakus saslimšana, īpaši infekcijas slimības un drudža stāvokļi, parasti palielina pacienta nepieciešamību pēc insulīna. Nieru, aknu blakusslimība vai blakusslimība, kas skar virsnieru dziedzeri, hipofīzi vai vairogdziedzeri, var radīt nepieciešamību mainīt insulīna devu.

Pacientiem pēc insulīna tipa nomaiņas, hipoglikēmijas agrīnie brīdinājuma simptomi var mainīties vai kļūt vājāk izteikti, nekā lietojot iepriekšējo insulīnu.

Pāreja no citiem insulīna preparātiem

Ja pacients pāriet uz cita tipa vai zīmola insulīna preparātu, tas jādara stingrā medicīnas darbinieku uzraudzībā. Insulīna stipruma, zīmola (ražotāja), tipa, izcelsmes (dzīvnieku, cilvēka insulīnu vai insulīna analogu) un/vai izgatavošanas metodes (rekombinantas DNS tehnoloģija pret dzīvnieku izcelsmes insulīnu) maiņas rezultātā var rasties nepieciešamība mainīt devu. Pacientiem, kuri pāriet uz Levemir no cita tipa insulīna, var būt nepieciešams mainīt ierasto lietoto insulīna preparātu devu. Vajadzība pielāgot devu var rasties pirmajā lietošanas reizē vai dažu pirmo nedēļu vai mēnešu laikā.

Reakcijas injekcijas vietā

Tāpat kā pie jebkuras insulīna terapijas, injekcijas vietā var rasties reakcijas, ieskaitot sāpes, apsārtumu, nātreni, iekaisumu, zilumu, pietūkumu un niezi. Pastāvīga injekcijas vietas rotācija norādītajā apvidū var palīdzēt samazināt vai novērst šīs reakcijas. Reakcijas parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā. Retos gadījumos reakcijas injekcijas vietā var prasīt Levemir terapijas pārtraukšanu.

Hipoalbuminēmija

Ir ierobežoti dati par pacientiem ar smagu hipoalbuminēmiju. Šiem pacientiem ieteicama rūpīga uzraudzība.

Levemir kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, īpaši pacientiem ar sirds mazspējas riska faktoriem, saņemti ziņojumi par sirds mazspējas gadījumiem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta Levemir lietošana kombinācijā ar pioglitazonu. Ja tiek lietota šī kombinācija, jānovēro vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes vai simptomi, ķermeņa masas pieaugums un tūska. Pioglitazona lietošana jāpārtrauc, ja rodas jebkāda sirds simptomu pasliktināšanās.

Izvairīšanās no nejaušas sajaukšanas/ zāļu lietošanas kļūdām

Pacienti ir jāinformē, ka pirms katras injekcijas vienmēr ir jāpārbauda insulīna etiķete, lai izvairītos no nejaušas Levemir sajaukšanas ar citu insulīna preparātu.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ir zināmi vairāki medikamenti, kas mijiedarbojas ar glikozes metabolismu.

Pacienta nepieciešamību pēc insulīna var samazināt:

perorālie pretdiabēta līdzekļi, GLP-1 receptoru agonisti, monoamīnoksidāzes inhibitori (MAOI), bēta- blokatori, angiotensīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, salicilāti, anabolie steroīdi un sulfanilamīdi.

Pacienta nepieciešamību pēc insulīna var palielināt:

perorālie pretapaugļošanās līdzekļi, tiazīdi, glikokortikoīdi, vairogdziedzera hormoni, simpatomimētiskie līdzekļi, augšanas hormons un danazols.

Bēta-blokatori var maskēt hipoglikēmijas simptomus.

Oktreotīds/lanreotīds var gan samazināt, gan palielināt nepieciešamību pēc insulīna.

Alkohols var pastiprināt vai samazināt insulīna hipoglikēmisko darbību.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Grūtniecības laikā var apsvērt ārstēšanu ar Levemir, bet jebkurš potenciālais ieguvums ir jāizvērtē pret iespējamu palielinātu nelabvēlīga grūtniecības iznākuma risku.

Parasti grūtniecības laikā un plānojot grūtniecību sievietēm ar cukura diabētu ieteicama pastiprināta glikozes līmeņa asinīs kontrole un uzraudzība. Pirmā grūtniecības trimestra laikā nepieciešamība pēc insulīna parasti samazinās, bet attiecīgi palielinās otrā un trešā trimestra laikā. Pēc dzemdībām nepieciešamība pēc insulīna parasti ātri atgriežas robežās, kādas bija pirms grūtniecības.

Atklātā, randomizētā kontrolētā klīniskā pētījumā grūtnieces ar 1. tipa cukura diabētu (n=310) tika ārstētas ar Levemir bazāla-bolus režīmā (n=152) vai ar NPH insulīnu (n=158) kā bazālo insulīnu, abus kombinējot ar NovoRapid. Primārais pētījuma mērķis bija novērtēt Levemir iedarbību uz glikozes līmeņa asinīs regulāciju grūtniecēm ar cukura diabētu (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Mātei konstatēto nevēlamo blakusparādību kopējie rādītāji bija līdzīgi Levemir un NPH insulīna ārstēšanas grupās; lai gan skaitliski lielāks būtisku nevēlamu blakusparādību biežums mātēm (61 (40%) vs. 49 (31%)) un jaundzimušajiem (36 (24%) vs. 32 (20%)) tika novērots Levemir terapijas grupā, salīdzinot ar NPH insulīnu. Dzīvi dzimušo bērnu skaits sievietēm, kurām grūtniecība iestājās pēc randomizācijas, Levemir grupā bija 50 (83%) un NPH grupā – 55 (89%). Iedzimtu malformāciju biežums bija 4 (5%) Levemir grupā un 11 (7%) NPH grupā, ar 3 (4%) nozīmīgām malformācijām Levemir grupā un 3 (2%) – NPH grupā.

Pēcreģistrācijas dati no papildus 250 grūtniecības iznākumiem sievietēm, kuras grūtniecības laikā saņēma Levemir, neuzrādīja nelabvēlīgu detemira insulīna iedarbību uz grūtniecību un neuzrādīja malformācijas vai detemira insulīna toksisku ietekmi uz augli/jaundzimušo.

Dati par dzīvniekiem neuzrāda reproduktīvu toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai detemira insulīns izdalās mātes pienā. Uzņemtā detemira insulīna metabolā iedarbība uz jaundzimušajiem/bērniem, kuri saņem mātes pienu, nav sagaidāma, jo cilvēka kuņģa-zarnu traktā detemira insulīns kā peptīds tiek sadalīts aminoskābēs.

Sievietēm, kuras baro ar krūti, var būt nepieciešams pielāgot insulīna devu un ēšanas paradumus.

Fertilitāte

Dzīvnieku pētījumi neuzrāda kaitīgu iedarbību attiecībā uz fertilitātes rādītājiem.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas rezultātā var būt traucēta pacienta spēja koncentrēties un reaģēt. Tas var radīt risku situācijās, kad šīm spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot transportlīdzekli vai strādājot ar mehānismiem).

Pacientiem jāiesaka ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas transportlīdzekļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir pacientiem, kuriem ir samazināta vai zudusi spēja sajust hipoglikēmijas brīdinājuma simptomus vai kuriem bieži rodas hipoglikēmija. Jāizlemj, vai šādos gadījumos būtu vēlams vadīt transportlīdzekli.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Nevēlamās blakusparādības, kas novērotas pacientiem, kuri lieto Levemir, lielākoties ir saistītas ar insulīna farmakoloģisko darbību. Ir aprēķināts, ka nevēlamās blakusparādības varētu izpausties 12% ārstētu pacientu.

Biežāk sastopamā nevēlamā blakusparādība ārstēšanas laikā ir hipoglikēmija, skatīt 4.8. apakšpunta sadaļu “Atsevišķu blakusparādību apraksts”.

No klīniskajiem izmeklējumiem zināms, ka smaga hipoglikēmija, ko raksturo nepieciešamība iejaukties trešajai personai, rodas, apmēram, 6% pacientu, kuri lieto Levemir.

Ārstēšanas laikā ar Levemir reakcijas injekcijas vietā ir novērotas daudz biežāk nekā ārstēšanas laikā ar cilvēka insulīnu. Var būt sāpes, apsārtums, nātrene, iekaisums, zilums, pietūkums un nieze injekcijas vietā. Lielākā daļa reakciju injekcijas vietā ir nelielas un pārejošas, proti, turpinot terapiju, parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

Uzsākot insulīnterapiju iespējami refrakcijas traucējumi un tūska, parasti šīs reakcijas ir pārejošas. Ātra glikozes līmeņa asinīs kontroles uzlabošanās var apvienoties ar akūtu sāpju neiropātiju, kas parasti ir pārejoša. Insulīnterapijas intensifikācija ar pēkšņu glikēmijas kontroles uzlabošanos var izraisīt īslaicīgu diabētiskās retinopātijas pasliktināšanos, lai gan ilgstoši uzlabota glikēmiskā kontrole samazina diabētiskās retinopātijas progresēšanas risku.

Blakusparādību saraksts tabulas veidā

Zāļu nevēlamās blakusparādības, kas uzskaitītas zemāk, pamatojas uz klīnisko pētījumu datiem un ir klasificētas pēc MedDRA biežuma un orgānu sistēmu klases. Biežums tiek definēts šādi: ļoti bieži

(≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1000 līdz ≤ 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz ≤ 1/1000), ļoti reti (≤ 1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk – alerģiskas reakcijas, potenciāli alerģiskas reakcijas,

 

nātrene, izsitumi*

 

 

 

Ļoti reti - anafilaktiskas reakcijas*

 

 

Vielmaiņas un uztures

Ļoti bieži hipoglikēmija*

traucējumi

 

Nervu sistēmas traucējumi

Reti - perifērā neiropātija (sāpju neiropātija)

Acu bojājumi

Retāk - refrakcijas traucējumi

 

 

 

Retāk - diabētiskā retinopātija

 

 

Ādas un zemādas audu

Retāk – lipodistrofija*

bojājumi

 

Vispārēji traucējumi un

Bieži – reakcijas injekcijas vietā

reakcijas ievadīšanas vietā

 

 

Retāk tūska

* skatīt 4.8. apakšpunta sadaļu “Atsevišķu blakusparādību apraksts”

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Alerģiskas reakcijas, potenciāli alerģiskas reakcijas, nātrene un izsitumi

Alerģiskas reakcijas, potenciāli alerģiskas reakcijas, nātrene un izsitumi ir retāk sastopami, kad Levemir lieto bazālā-bolus režīmā. Tomēr, lietojot kombinācijā ar perorālajiem pretdiabēta līdzekļiem, trīs klīniskajos pētījumos sastopamība bija bieža (tika novēroti 2,2% alerģiskas reakcijas un potenciāli alerģiskas reakcijas).

Anafilaktiskas reakcijas

Vispārējas paaugstinātas jutības reakciju rašanās (ģeneralizēti ādas izsitumi, nieze, svīšana, gastrointestināli traucējumi, angioedēma, apgrūtināta elpošana, paātrināta sirdsdarbība un asinsspiediena pazemināšanās) ir ļoti reta, bet var būt potenciāli bīstama dzīvībai.

Hipoglikēmija

Visbiežāk sastopamā nevēlamā blakusparādība ārstēšanas laikā ir hipoglikēmija. Tā var rasties, ja ievadītā insulīna deva ir pārāk liela attiecībā pret nepieciešamību pēc tā. Smaga hipoglikēmija var izraisīt bezsamaņu un/vai krampjus, un tās rezultātā iespējami pārejoši vai paliekoši smadzeņu darbības traucējumi vai pat nāve. Hipoglikēmijas simptomi parasti rodas pēkšņi. Tie var būt auksti sviedri, vēsa, bāla āda, vājums, nervozitāte vai trīce, nemiers, neparasts nogurums vai nespēks, apmulsums, apgrūtināta spēja koncentrēties, miegainība, pārmērīgs izsalkums, redzes izmaiņas, galvassāpes, slikta dūša un paātrināta sirdsdarbība.

Lipodistrofija

Injekcijas vietā var rasties lipodistrofija (ieskaitot lipohipertrofiju un lipoatrofiju). Pastāvīgi mainot injekcijas vietu noteiktā injicēšanas apvidū, mazinās šādu reakciju rašanās risks.

Pediatriskā populācija

Pamatojoties uz pēcreģistrācijas pieredzi un klīniskajiem pētījumiem pediatriskajā populācijā novēroto blakusparādību biežums, tips un smagums neuzrāda nekādas atšķirības no līdzīgas pieredzes vispārējā cukura diabēta populācijā.

Citas īpašas pacientu grupas

Pamatojoties uz pēcreģistrācijas pieredzi un klīniskajiem pētījumiem gados vecākiem pacientiem un pacientiem ar nieru un aknu funkcijas traucējumiem, novēroto blakusparādību biežums, tips un smagums neuzrāda nekādas atšķirības no līdzīgas pieredzes vispārējā populācijā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Specifisku insulīna pārdozēšanu nav iespējams noteikt, bet iespējamas dažādas hipoglikēmijas pakāpes, ja insulīna devas ir pārāk lielas salīdzinājumā ar nepieciešamību.

Vieglu hipoglikēmiju var ārstēt, perorāli lietojot glikozi vai cukuru saturošus produktus, tāpēc pacientiem ar cukura diabētu ieteicams vienmēr nēsāt līdzi cukuru saturošus produktus.

Smagu hipoglikēmiju, kad pacients ir bezsamaņā, var ārstēt ar glikagonu (0,5-1 mg), ko intramuskulāri vai subkutāni ievada apmācīta persona, vai ar glikozi, ko intravenozi ievada veselības aprūpes speciālists. Glikoze intravenozi jāievada arī tad, ja pacientam 10-15 minūšu laikā nenovēro atbildes reakciju uz glikagonu. Kad pacients atgūst samaņu, ieteicams lietot ogļhidrātus perorāli, lai izvairītos no atkārtotas lēkmes.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: zāles diabēta ārstēšanai; ilgstošas darbības insulīni un to analogi injekcijām. ATĶ kods: A10AE05.

Darbības mehānisms un farmakodinamiskā iedarbība

Levemir ir šķīstošs, ilgstošas darbības insulīna analogs ar pagarinātu darbību, ko lieto kā bazālo insulīnu.

Levemir glikozes līmeni asinīs pazeminošā darbība ir saistīta ar uzlabotu glikozes saistīšanu pēc insulīna saistīšanās ar receptoriem muskuļos un tauku šūnās un vienlaicīgu glikozes izdalīšanās no aknām inhibēšanu.

Vadoties pēc kopējā un maksimālā farmakodinamiskā efekta variācijas koeficientiem (VK), Levemir darbības profils vienai personai ir ievērojami mazāk mainīgs un tādēļ labāk paredzams salīdzinājumā ar NPH (Neitrālu Protamīna Hagedorna) insulīnu 1. tabulā.

1. tabula. Levemir un NPH insulīna darbības profila mainīgums vienam cilvēkam

 

Farmakodinamiskais mērķa

Levemir

 

NPH

 

 

VK %

 

insulīns

 

 

kritērijs

 

 

 

 

 

VK %

 

 

 

 

 

 

 

AUCGIĀ,0-24h*

 

 

 

GIĀmax**

 

 

 

*Zemlīknes laukums ** Glikozes

infūzijas ātruma

p-vērtība <0,001 visiem salīdzinājumiem ar

 

 

Levemir

 

 

Levemir pagarināto darbību nosaka izteiktā detemira insulīna molekulu savstarpējā saistīšanās injekcijas vietā un saistīšanās ar albumīniem ar taukskābju sānu ķēžu starpniecību. Salīdzinot ar NPH insulīnu, detemira insulīns lēnāk izkliedējas perifērajos mērķa audos. Pateicoties šiem kombinētajiem novilcināšanas mehānismiem, detemira insulīns uzsūcas un iedarbojas daudz pilnvērtīgāk salīdzinājumā ar NPH insulīnu.

Levemir un NPH insulīna farmakodinamiskās īpašības

Glikozes infūzijas ātrums (mg/kg/min)

V/kg

V/kg

V/kg

SV/kg

Darbības ilgums (h) GIĀmax (mg/kg/min)

aptuvenās vērtības

Laiks kopš insulīna injekcijas (stundas) Levemir ….. 0.2 V/kg 0.3 V/kg . . . .0.4 V/kg

1. attēls. Levemir aktivitātes profili pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu.

Darbības ilgums atkarībā no devas lieluma ir līdz 24 stundām, un tas dod iespēju lietot insulīnu vienu vai divas reizes dienā. Lietojot divas reizes dienā, līdzsvara koncentrācija tiks sasniegta pēc 2-3 devu ievadīšanas. Lietojot Levemir 0,2-0,4 vienības/kg (V/kg) lielās devās, vairāk kā 50% no maksimālās iedarbības tiek novērota, sākot ar 3.-4. stundu un līdz pat aptuveni 14 stundām pēc devas ievadīšanas.

Pēc subkutānas ievadīšanas novēro devai proporcionālu farmakodinamisko atbildes reakciju (maksimālais efekts, darbības ilgums, kopējais efekts).

Ilgstošos klīniskos pētījumos ārstēšanas laikā ar Levemir tika novērota ar katru dienu mazāka TDG mainība salīdzinājumā ar NPH.

Pētījumi 2. tipa cukura diabēta pacientiem, kuri ārstēti ar bazālo insulīnu kombinācijā ar perorāliem pretdiabēta līdzekļiem parādīja, ka glikēmijas kontrole (HbA1c) ar Levemir ir pielīdzināma NPH un glargīna insulīnam, un saistīta ar mazāku svara pieaugumu (skatīt zemāk, 2. tabulu). Pētījumā salīdzinot ar glargīna insulīnu, Levemir bija atļauts ievadīt vienu vai divas reizes dienā, turpretim glargīna insulīns bija ievadīts vienreiz dienā, 55% pacientu, kurus ārstēja ar Levemir, 52 nedēļu ārstēšanu pabeidza ar divreiz dienā lietošanas režīmu.

2. tabula. Ķermeņa svara izmaiņas pēc ārstēšanas ar insulīnu

Pētījuma

Levemir

Levemir

NPH

Glargīna

ilgums

vienreiz dienā

divreiz dienā

insulīns

insulīns

 

 

 

 

 

20 nedēļas

+0,7 kg

 

+1,6 kg

 

 

 

 

 

 

26 nedēļas

 

+1,2 kg

+2,8 kg

 

 

 

 

 

 

52 nedēļas

+2,3 kg

+3,7 kg

 

+4,0 kg

 

 

 

 

 

Pētījumos par perorālo pretdiabēta līdzekļu lietošanu, kombinēta terapija ar Levemir radīja par 61- 65% mazāku viegli izteiktas nakts hipoglikēmijas risku, salīdzinot ar NPH.

Tika veikts atklāts, randomizēts klīniskais pētījums pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, kuri nesasniedza izvirzītos mērķus ar perorāliem pretdiabēta līdzekļiem. Pētījums sākās ar 12 nedēļu ievadperiodu ar liraglutīdu+metformīnu, kurā 61% sasniedza HbA1c <7%. 39% pacientu, kuri nesasniedza mērķa raksturlielumu, tika nejaušināti iedalīti saņemt Levemir reizi dienā, ko pievienoja, vai turpināja lietot liraglutīdu + metformīnu 52 nedēļas. Levemir pievienošana vēl vairāk pazemināja HbA1c – no 7,6% līdz 7,1% pēc 52 nedēļām. Nebija smagas hipoglikēmijas gadījumu. Smaga hipoglikēmija tiek definēta kā epizode, kad pētāmā persona nespēj par sevi parūpēties un kad nepieciešams glikagons vai i.v. glikoze. Skatīt 3. tabulu.

3. tabula. Klīniska pētījuma dati – Levemir pievienošana liraglutīdam + metformīnam

 

Pētījuma

Randomizēta

Randomizēta

P-vērtība

 

nedēļa

terapija:

terapija:

 

 

 

Levemir +

liraglutīds +

 

 

 

liraglutīds +

metformīns

 

 

 

metformīns

n = 149

 

 

 

n = 160

 

 

 

0. – 26.

-0,51

+0,02

<0,0001

Vidējā HbA1c pārmaiņa no

nedēļa

 

 

 

sākumstāvokļa (%)

0. – 52.

-0,50

0,01

<0,0001

 

nedēļa

 

 

 

 

0. – 26.

43,1

16,8

<0,0001

Pacientu daļa, kuri sasniedza

nedēļa

 

 

 

mērķi HbA1c <7% (%)

0. – 52.

51,9

21,5

<0,0001

 

nedēļa

 

 

 

 

0. – 26.

-0,16

-0,95

0,0283

Ķermeņa masas pārmaiņa no

nedēļa

 

 

 

sākumstāvokļa (kg)

0. – 52.

-0,05

-1,02

0,0416

 

nedēļa

 

 

 

 

0. – 26.

0,286

0,029

0,0037

Vieglas hipoglikēmijas

nedēļa

 

 

 

gadījumi (pacientgadā)

0. – 52.

0,228

0,034

0,0011

 

nedēļa

 

 

 

Tika veikts dubultakls, randomizēts klīniskais pētījums par liraglutīda (1,8 mg) vs. placebo efektivitāti un drošumu 2. tipa cukura diabēta pacientiem, kuru cukura diabēts bija nepietiekami kontrolēts ar bazālo insulīnu ar vai bez metformīna. Pacientiem, kuriem sākumstāvoklī HbA1c ≤ 8,0%, insulīna deva tika samazināta par 20%, lai mazinātu hipoglikēmijas risku. Pēc tam pacientiem bija atļauts titrēt insulīna devu ne augstāk kā viņu insulīna deva pirms randomizācijas. Levemir bija bazālais insulīns 33% pacientu (n = 147), no tiem 97,3% lietoja arī metformīnu. Šiem pacientiem, pievienojot terapijā liraglutīdu, bija lielāks HbA1c samazinājums (līdz 6,93% vs. līdz 8,24%), lielāks tukšas dūšas glikozes līmeņa samazinājums (līdz 7,20 mmol/l vs līdz 8,13 mmol/l) un lielāks ķermeņa masas samazinājums (-3,47 kg vs -0,43 kg), salīdzinot ar placebo pievienošanu. Sākotnējie rādītāji šiem parametriem bija līdzīgi abās grupās. Abās ārstēšanas grupās bija līdzīgs novēroto vieglu hipoglikēmijas epizožu rādītājs un nevienā no grupām netika novērotas smagas hipoglikēmijas epizodes.

Ilgstošos pētījumos pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu, kuri saņēma bazālu-bolus insulīna terapiju, tukšas dūšas glikēmija (TDG) tika uzlabota ar Levemir salīdzinājumā ar NPH insulīnu. Glikēmiskā kontrole (HbA1c) ar Levemir bija salīdzināma ar NPH insulīnu, bet ar mazāku hipoglikēmijas risku nakts laikā un bez svara pieauguma.

Klīniskajos pētījumos lietojot bazālu-bolus insulīna terapiju, vidējie hipoglikēmijas rādītāji ar Levemir un NPH insulīnu bija vienādi. Nakts hipoglikēmijas analīzes 1. tipa cukura diabēta pacientiem uzrādīja mazāku viegli izteiktas nakts hipoglikēmijas risku (ar pašregulācijas spēju, un to apstiprina glikozes līmenis kapilārajās asinīs zem 2,8 mmol/l vai 3,1 mmol/l, izsakot kā glikozes līmeni plazmā), salīdzinot ar NPH insulīnu, bet pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu atšķirības netika novērotas.

Lietojot Levemir tika novērota antivielu veidošanās, tomēr tā nekā neietekmē glikēmisko kontroli.

Grūtniecība

Levemir tika pētīts atklātā, randomizētā kontrolētā klīniskā pētījumā: grūtnieces ar 1. tipa cukura diabētu (n=310) tika ārstētas bazāla-bolus režīmā ar Levemir (n=152) vai ar NPH insulīnu (n=158) kā bazālo insulīnu, abi kombinācijā ar NovoRapid (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Levemir uzrādīja līdzvērtīgu rezultātu kā NPH insulīns, vērtējot HbA1c rādītājus 36. gestācijas nēdēļā (GN), un vidējā HbA1c samazināšanās bija līdzīga visā grūtniecības laikā, skatīt 4. tabulu.

4. tabula. Glikēmijas kontrole grūtniecības laikā

 

Levemir

NPH

Starpība/ Krusteniskā attiecība/

 

 

 

Rādītāju attiecība 95% TI

Vidējais HbA1c (%) 36.

6,27

6,33

Starpība:

GN

 

 

-0,06 [-0,21; 0,08]

Vidējā TDG 36. GN

4,76

5,41

Starpība:

(mmol/l)

 

 

-0.65 [-1.19; -0,12]

Proporcijas starp

41%

32%

Krusteniskā attiecība:

pacientēm, kuras

 

 

1,36 [0,78; 2,37]

sasniedza HbA1c mērķi

 

 

 

≤6% gan 24. GN, gan

 

 

 

36. GN (%)

 

 

 

Kopējais smagu

1,1

1,2

Rādītāju attiecība:

hipoglikēmiju epizožu

 

 

0,82 [0,39; 1,75]

skaits grūtniecības

 

 

 

laikā (uz pacientgadu)

 

 

 

Pediatriskā populācija

 

 

 

Levemir efektivitāte un drošums tika pētīts trīs 12 mēnešus ilgos nejaušinātos kontrolētajos klīniskajos pētījumos pusaudžiem un bērniem (n=1045); pētījumos bija iekļauti 167 bērni no 1 līdz 5 gadu vecumam. Pētījumu rezultāti rāda, ka bazālā-bolus terapija ar Levemir nodrošina līdzīgu glikēmijas kontroli kā bazālā-bolus terapija ar NPH insulīnu un degludeka insulīnu, ar līdzvērtīguma rādītāju 0,4%. Pētījumā, kurā tika salīdzināts Levemir vs degludeka insulīns, hiperglikēmijas epizožu ar ketozi rādītājs bija ievērojami lielāks, lietojot Levemir (attiecīgi 1,09 un 0,68 epizodes lietošanas pieredzes pacientgadā). Levemir insulīna terapijas grupā novēroja mazāku svara pieaugumu (SD skala, svara korekcija pēc dzimuma un svara) kā NPH insulīna terapijas grupā.

Lai izvērtētu antivielu veidošanos ilgstošas Levemir lietošanas gadījumā, viens no minētajiem pētījumiem, kurā bija iekļauti bērni no 2 gadu vecuma, tika turpināts vēl papildus 12 mēnešus (pētījuma dati par 24 mēnešu terapiju). Pirmā terapijas gada laikā novēroja antivielu pret insulīnu titra pieaugumu, kas pazeminājās otrajā terapijas gadā un pētījuma beigās tas bija nedaudz virs līmeņa, ko noteica pirms pētījuma uzsākšanas. Pētījuma rezultāti liecina, ka antivielu veidošanai pret insulīnu nav negatīvas ietekmes uz glikēmijas kontroli un Levemir devu.

Efektivitātes un drošuma dati par pusaudžiem ar 2. tipa cukura diabētu tika ekstrapolēti no datiem, kas iegūti par bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu un pieaugušajiem pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu. Rezultāti apstiprina Levemir lietošanu pusaudžiem ar 2. tipa cukura diabētu.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Maksimālā koncentrācija serumā tiek sasniegta 6-8 stundu laikā pēc ievadīšanas. Lietojot divas reizes dienā, līdzsvara koncentrācija serumā tiek sasniegta pēc 2-3 devu ievadīšanas. Levemir uzsūkšanās rādītāju mainība vienam pacientam ir mazāka nekā citiem bazālajiem insulīna preparātiem. Detemira insulīna absolūtā biopieejamība, lietojot to subkutāni, ir aptuveni 60%.

Izkliede

Šķietamais detemira insulīna izkliedes tilpums (aptuveni 0,1 l/kg) norāda uz to, ka liels Levemir daudzums cirkulē asinsritē.

In vitro un in vivo olbaltumvielu saistīšanās pētījumu rezultāti liecina, ka nav vērā ņemamas mijiedarbības starp detemira insulīnu un taukskābēm vai citām zālēm, kas saistās ar olbaltumvielām.

Biotransformācija

Levemir degradācija ir tāda pati kā cilvēka insulīnam; visi radušies metabolīti ir neaktīvi.

Eliminācija

Terminālais eliminācijas pusperiods pēc subkutānas lietošanas ir atkarīgs no uzsūkšanās ātruma no zemādas audiem. Atkarībā no devas terminālais eliminācijas pusperiods ir 5-7 stundas.

Linearitāte

Pēc subkutānas ievadīšanas terapeitisko devu robežās novēro devas proporcionalitāti zāļu koncentrācijai serumā (maksimālā koncentrācija, uzsūkšanās apjoms).

Netika novērota farmakokinētiska vai farmakodinamiska mijiedarbība starp liraglutīdu un Levemir, ievadot Levemir vienu devu 0,5 vienības/kg ar liraglutīdu 1,8 mg līdzsvara koncentrācijā pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (≥65 gadus veci)

Nav konstatētas klīniski nozīmīgas Levemir farmakokinētikas atšķirības gados vecākiem un jauniem pacientiem.

Nieru un aknu darbības traucējumi

Nav konstatētas klīniski nozīmīgas Levemir farmakokinētikas atšķirības pacientiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem un veseliem indivīdiem Tā kā šajās populācijās nav veikti plaši Levemir farmakokinētikas pētījumi, šādiem pacientiem ieteicams rūpīgi kontrolēt glikozes līmeni plazmā.

Dzimums

Dažādu dzimumu pacientiem nav klīniski nozīmīgu atšķirību attiecībā uz Levemir farmakokinētiskajiem rādītājiem.

Pediatriskā populācija

Ir veikti pētījumi par Levemir farmakokinētiku maziem bērniem (1 – 5 gadi), bērniem (6–12 gadi) un pusaudžiem (13–17 gadi), un iegūtie rezultāti ir salīdzināti ar datiem par pieaugušajiem ar 1. tipa cukura diabētu. Klīniski nozīmīgas atšķirības farmakokinētikas rādītājos maziem bērniem, bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem netika konstatētas.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam. Receptoru afinitātes dati un in vitro mitogenitātes testi nedeva norādes par palielinātu mitogēno potenciālu salīdzinājumā ar cilvēka insulīnu.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Glicerīns

Fenols

Metakrezols Cinka acetāts

Nātrija hidrogēnfosfāta dihidrāts Nātrija hlorīds

Sālsskābe (pH korekcijai) Nātrija hidroksīds (pH korekcijai) Ūdens injekcijām

6.2.Nesaderība

Levemir pievienotās vielas var izraisīt detemira insulīna degradāciju, piemēram, ja šo zāļu sastāvā ir tioli vai sulfīti. Levemir nedrīkst pievienot infūziju šķidrumiem.

Šīs zāles ar citiem preparātiem sajaukt (lietot maisījumā) nedrīkst.

6.3.Uzglabāšanas laiks

Pirms atvēršanas: 30 mēneši.

Lietošanas laikā vai nēsājot līdzi rezervei: zāles var uzglabāt ne ilgāk kā 6 nedēļas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zāļu uzglabāšanas nosacījumus skatīt 6.3. apakšpunktā.

Pirms atvēršanas: uzglabāt ledusskapī (2°C - 8°C), atstatus no saldētavas. Nesasaldēt.

Levemir Penfill

Lietošanas laikā vai nēsājot līdzi rezervei: uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Neatdzesēt. Nesasaldēt. Uzglabāt kārtridžu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Levemir FlexPen/Levemir FlexTouch

Lietošanas laikā vai nēsājot līdzi rezervei: uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Var uzglabāt ledusskapī (2°C - 8°C). Nesasaldēt.

Pilnšļirci uzglabāt ar uzliktu uzgali, lai pasargātu no gaismas.

Levemir InnoLet

Lietošanas laikā vai nēsājot līdzi rezervei: uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Neatdzesēt. Nesasaldēt. Pilnšļirci uzglabāt ar uzliktu uzgali, lai pasargātu no gaismas.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

Levemir Penfill

Kārtridžs (1. tipa stikla) ar 3 ml šķīduma, virzuli (brombutila) un gumijas aizbāzni (brombutila/poliizoprēna).

Iepakojuma lielumi: 1, 5 vai 10 kārtridži.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Levemir FlexPen

Kārtridžs (1. tipa stikla), kas satur 3 ml šķīduma, virzuli (brombutila) un gumijas aizbāzni (brombutila/poliizoprēna) vienreiz lietojamā vairāku devu pildspalvveida pilnšļircē, kas izgatavota no polipropilēna.

Iepakojuma lielumi: 1 (ar vai bez adatām), 5 (bez adatām) vai 10 (bez adatām) pildspalvveida pilnšļirces. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Levemir InnoLet

Kārtridžs (1. tipa stikla), kas satur 3 ml šķīduma, virzuli (brombutila) un gumijas aizbāzni (brombutila/poliizoprēna) vienreiz lietojamā vairāku devu pildspalvveida pilnšļircē, kas izgatavota no polipropilēna.

Iepakojuma lielumi: 1, 5 vai 10 pildspalvveida pilnšļirces. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Levemir FlexTouch

Kārtridžs (1. tipa stikla), kas satur 3 ml šķīduma, virzuli (brombutila) un gumijas aizbāzni (brombutila/poliizoprēna) vienreiz lietojamā vairāku devu pildspalvveida pilnšļircē, kas izgatavota no polipropilēna.

Iepakojuma lielumi: 1 (ar vai bez adatām), 5 (bez adatām) vai daudzdevu iepakojums 2 x 5 (bez adatām) pildspalvveida pilnšļirces pa 3 ml. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nelietojiet šīs zāles, ja pamanāt, ka ūdens šķīdums nav dzidrs un bezkrāsains.

Levemir, kas bijis sasalis, nedrīkst lietot.

Pacients jāinformē, ka pēc katras injekcijas jāizmet adata.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām. Adatas, kārtridži un pildspalvveida pilnšļirces ir paredzētas tikai individuālai lietošanai. Kārtridžu nedrīkst uzpildīt atkārtoti.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Novo Nordisk A/S, Novo Allé, DK-2880 Bagsværd, Dānija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

Levemir Penfill

EU/1/04/278/001

EU/1/04/278/002

EU/1/04/278/003

Levemir FlexPen

EU/1/04/278/004

EU/1/04/278/005

EU/1/04/278/006

EU/1/04/278/010

EU/1/04/278/011

Levemir InnoLet

EU/1/04/278/007

EU/1/04/278/008

EU/1/04/278/009

Levemir FlexTouch

EU/1/04/278/012

EU/1/04/278/013

EU/1/04/278/014

EU/1/04/278/015

EU/1/04/278/016

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2004. gada 1. jūnijs

Pārreģistrācijas datums: 2009. gada 16. aprīlis

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas