Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Levetiracetam Actavis (levetiracetam) – Zāļu apraksts - N03AX14

Updated on site: 08-Oct-2017

Zāļu nosaukumsLevetiracetam Actavis
ATĶ kodsN03AX14
Vielalevetiracetam
RažotājsActavis Group PTC ehf

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Levetiracetam Actavis 250 mg apvalkotās tabletes

Levetiracetam Actavis 500 mg apvalkotās tabletes

Levetiracetam Actavis 750 mg apvalkotās tabletes

Levetiracetam Actavis 1000 mg apvalkotās tabletes

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Levetiracetam Actavis 250 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 250 mg levetiracetāma (Levetiracetamum). Levetiracetam Actavis 500 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 500 mg levetiracetāma (Levetiracetamum). Levetiracetam Actavis 750 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 750 mg levetiracetāma (Levetiracetamum). Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

Katra apvalkotā tablete satur 0,156 mg saulrieta dzeltenā (E110). Levetiracetam Actavis 1000 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 1000 mg levetiracetāma (Levetiracetamum). Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete (tablete).

Levetiracetam Actavis 250 mg apvalkotās tabletes

Ovālas, gaiši zilas, 13,6 x 6,4 mm, ar marķējumu “L” vienā pusē un “250” otrā pusē. Levetiracetam Actavis 500 mg apvalkotās tabletes

Ovālas, dzeltenas, 17,1 x 8,1 mm, ar marķējumu “L” vienā pusē un “500” otrā pusē. Levetiracetam Actavis 750 mg apvalkotās tabletes

Ovālas, orandžas, 19,0 x 9,3 mm, ar marķējumu “L” vienā pusē un “750” otrā pusē. Levetiracetam Actavis 1000 mg apvalkotās tabletes

Ovālas, baltas, 19,0 x 10,0 mm, ar marķējumu “L” vienā pusē un “1000” otrā pusē.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Levetiracetam Actavis indicēts monoterapijā parciālu krampju ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās ārstēšanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 16 gadu vecuma ar pirmreizēji diagnosticētu epilepsiju.

Levetiracetam Actavis indicēts papildterapijai šādos gadījumos

parciālu krampju ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās ārstēšanai ar epilepsiju slimiem pieaugušajiem, pusaudžiem, bērniem un zīdaiņiem no 1 mēneša vecuma.

mioklonisku krampju ārstēšanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma ar Juvenīlo Mioklonisko Epilepsiju.

primāru ģeneralizētu toniski-klonisku krampju ārstēšanā pieaugušajiem un Idiopātiskas Ģeneralizētas Epilepsijas ārstēšanai pusaudžiem no 12 gadu vecuma.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Monoterapija pieaugušajiem un pusaudžiem no 16 gadu vecuma

Ieteicamā sākuma deva ir 250 mg divas reizes dienā, kas pēc divām nedēļām jāpalielina līdz sākotnējai terapeitiskai devai 500 mg divas reizes dienā. Devu var turpmāk palielināt par 250 mg divas reizes dienā ik pēc divām nedēļām atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas. Maksimālā deva ir 1500 mg divas reizes dienā.

Papildterapija pieaugušajiem (≥18 gadiem) un pusaudžiem (vecumā no 12 līdz17 gadiem), kuru ķermeņa masa ir 50 kg vai lielāka

Terapeitiskā sākuma deva ir 500 mg divas reizes dienā. Šo devu var sākt lietot pirmajā ārstēšanas dienā.

Atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas un panesamības dienas devu var palielināt līdz 1500 mg divas reizes dienā. Devu drīkst palielināt vai samazināt par 500 mg divas reizes dienā ik pēc divām līdz četrām nedēļām.

Lietošanas pārtraukšana

Ja levetiracetāma lietošana jāpārtrauc, tad ieteicams to darīt pakāpeniski (piemēram, pieaugušiem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir lielāka par 50 kg: devu samazināt pa 500 mg divreiz dienā ik pēc divām līdz četrām nedēļām; zīdaiņiem, vecākiem par 6 mēnešiem, bērniem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg: devu samazināt par ne vairāk kā 10 mg/kg divas reizes dienā ik pēc divām nedēļām; zīdaiņiem (jaunākiem par 6 mēnešiem): devu samazināt par ne vairāk kā 7 mg/kg divas reizes dienā ik pēc divām nedēļām).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci un vecāki)

Gados vecākiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ieteicams pielāgot devu (skatīt “Nieru darbības traucējumi” zemāk).

Nieru darbības traucējumi

Dienas deva jāizvēlas individuāli atkarībā no nieru darbības.

Pieaugušajiem pacientiem skatīt tabulu zemāk un pielāgojiet devu kā norādīts. Lai izmantotu šo dozēšanas tabulu, jānosaka pacienta kreatinīna klīrenss (KLkr) ml/min. KLkr ml/min var noteikt pēc seruma kreatinīna (mg/dl) raksturlieluma, pieaugušajiem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir 50 kg vai lielāka, izmantojot šādu formulu:

 

[140-vecums(gadi)]xķermeņamasa (kg)

KLkr (ml/min) =

-------------------------------------------------------- (x 0,85 sievietēm)

 

72xserumakreatinīns(mg/dl)

Pēc tam KLkr pielāgo atbilstoši ķermeņa virsmas laukumam (ĶVL) sekojošā veidā:

KLkr (ml/min/1,73 m2) =

KLkr(ml/min)

---------------------------- x 1,73

 

Indivīda Ķ VL (m 2 )

Devas korekcijas pieaugušajiem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir lielāka par 50 kg, ar nieru darbības traucējumiem

Grupa

Kreatinīna klīrenss

Deva un lietošanas biežums

 

(ml/min/1,73 m2)

 

Normāli

> 80

500 līdz 1500 mg divas

Viegli

50-79

reizes dienā

500 līdz 1000 mg divas

Vidēji smagi

 

reizes dienā

30-49

250 līdz 750 mg divas reizes

Smagi

< 30

dienā

250 līdz 500 mg divas reizes

 

 

dienā

Pacienti ar nieru slimību beigu

-

500 līdz 1000 mg vienu reizi

stadijā, kuriem tiek veikta

 

dienā (2)

dialīze (1)

(1)Pirmajā ārstēšanas dienā ar levetiracetāmu ieteicama 750 mg piesātinošā deva.

(2)Pēc dialīzes seansa ieteicama 250 līdz 500 mg papildus deva.

Bērniem ar nieru darbības traucējumiem, levetiracetāma deva jāpielāgo atbilstoši nieru darbībai, jo levetiracetāma klīrenss ir saistīts ar nieru darbību. Šo ieteikumu pamato pētījums, kurā tika iesaistīti pieaugušie ar nieru darbības traucējumiem.

Pusaudžiem, bērniem un zīdaiņiem KLkr ml/min/1,73 m2 var noteikt pēc seruma kreatinīna (mg/dl) raksturlieluma, izmantojot sekojošu formulu (Schwartz formula):

Augums (cm) x ks

KLkr (ml/min/1,73 m2) = ------------------------------------

Seruma kreatinīns (mg/dl)

Ks= 0,45 laikā dzimušajiem bērniem līdz 1 gada vecumam; ks= 0,55 bērniem līdz 13 gadu vecumam un pusaudžu meitenēm; ks= 0,7 pusaudžu zēniem.

Devas pielāgošana zīdaiņiem, bērniem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg, ar nieru darbības traucējumiem

 

 

 

 

Grupa

Kreatinīna

Deva un lietošanas biežums (1)

 

klīrenss

 

 

 

(ml/min/1,73 m2)

Zīdaiņi vecumā no 1

Zīdaiņi vecumā no 6 līdz

 

 

līdz 6 mēnešiem

23 mēnešiem, bērni un pusaudžu,

 

 

 

kuru ķermeņa masa mazāka par

 

 

 

50 kg

Normāli

> 80

7 līdz 21 mg/kg (0,07

10 līdz 30 mg/kg (0,10 līdz 0,30

 

 

līdz 0,21 ml/kg) divas

ml/kg) divas reizes dienā

 

 

reizes dienā

 

Viegli

50-79

7 līdz 14 mg/kg (0,07

10 līdz 20 mg/kg (0,10 līdz 0,20

 

 

līdz 0,14 ml/kg) divas

ml/kg) divas reizes dienā

 

 

reizes dienā

 

Vidēji smagi

30-49

3,5 līdz 10,5 (0,035

5 līdz 15 mg/kg (0,05 līdz 0,15

 

 

līdz 0,105 ml/kg)

ml/kg) divas reizes dienā

 

 

mg/kg divas reizes

 

 

 

dienā

 

Smagi

< 30

3,5 līdz 7 mg/kg

5 līdz 10 mg/kg (0,05 līdz 0,10

 

 

(0,035 līdz 0,07 ml/kg)

ml/kg) divas reizes dienā

 

 

divas reizes dienā

 

Pacienti ar nieru

--

7 līdz 14 mg/kg (0,07

10 līdz 20 mg/kg (0,10 līdz 0,20

slimību beigu

 

līdz 0,14 ml/kg) vienu

ml/kg) vienu reizi dienā (3) (5)

stadijā, kuriem

 

reizi dienā (2) (4)

 

tiek veikta dialīze

 

 

 

(1)Devām, kas mazākas par 250 mg, gadījumos, kad ieteicamā deva nevar tikt sasniegta, lietojot vairākas 250 mg tabletes, un pacientiem, kuri nespēj norīt tabletes, jālieto šķīdums iekšķīgai lietošanai.

(2)Pirmā ārstēšanas dienā ar levetiracetāmu ieteicama 10,5 mg/kg (0,105 ml/kg) piesātinošā deva.

(3)Pirmā ārstēšanas dienā ar levetiracetāmu ieteicama 15 mg/kg (0,15 ml/kg) piesātinošā deva.

(4)Pēc dialīzes kursa beigām ieteicama 3,5 līdz 7 mg/kg (0,035 līdz 0,07 ml/kg) liela papildus deva.

(5)Pēc dialīzes kursa beigām ieteicama 5 līdz 10 mg/kg (0,05 līdz 0,10 ml/kg) liela papildus deva.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem kreatinīna klīrenss var nenorādīt nieru mazspējas pakāpi. Tāpēc, ja kreatinīna klīrenss ir < 60 ml/min/1,73 m2, dienas balstdevu ieteicams samazināt par 50 %.

Pediatriskā populācija

Ārstam jānozīmē pacienta vecumam, ķermeņa masai un devai visatbilstošākā zāļu forma, iepakojums un stiprums.

Tabletes nav piemērotas lietošanai zīdaiņiem un bērniem, kuri jaunāki 6 gadiem. Šķīdums iekšķīgai lietošanai ir piemērotākā zāļu forma lietošanai šajā populācijā. Turklāt, pieejamo tablešu stiprumi nav piemēroti sākotnējai terapijai bērniem, kuru ķermeņa masa ir mazāka 25 kg, kā arī pacientiem, kuri nespēj norīt tabletes, vai lietošanai devās līdz 250 mg. Visos iepriekš minētajos gadījumos jālieto šķīdums iekšķīgai lietošanai.

Monoterapija

Levetiracetam Actavis drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadu vecuam monoterapijā, līdz šim nav pierādīta.

Dati nav pieejami.

Papildterapija 6 līdz 23 mēnešus veciem zīdaiņiem, bērniem (vecumā no 2 līdz 11 gadiem) un pusaudžiem (vecumā no 12 līdz 17 gadiem), kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg

Šķīdums iekšķīgai lietošanai ir piemērotākā zāļu forma lietošanai zīdaiņiem un bērniem, jaunākiem par 6 gadiem.

Bērniem no 6 gadu vecuma un vecākiem šķīdums iekšķīgai lietošanai jālieto gadījumos, kad devas ir mazākas par 250 mg, gadījumos, kad ieteicamā deva nevar tikt sasniegta, lietojot vairākas 250 mg tabletes, un pacientiem, kuri nespēj norīt tabletes.

Jālieto vismazākā efektīvā deva. Sākuma devai bērniem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir 25 kg, jābūt 250 mg divas reizes dienā līdz maksimālajai devai 750 mg divas reizes dienā.

Bērniem, kuru ķermeņa masa ir 50 kg vai vairāk, deva ir tāda pati kā pieaugušajiem.

Papildterapija zīdaiņiem vecumā no1 mēneša līdz 6 mēnešu vecumam

Šķīdums iekšķīgai lietošanai ir piemērots lietošanai zīdaiņiem.

Lietošanas veids

Apvalkotās tabletes jālieto iekšķīgi, norijot un uzdzerot pietiekamu daudzumu šķidruma, un tās var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm. Dienas devu jālieto divās vienādās dalītās devās.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai citiem pirolidona atvasinājumiem, vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Nieru darbības traucējumi

Lietojot levetiracetāmu pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, var būt nepieciešama devas pielāgošana. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem pirms devas izvēles ieteicams novērtēt nieru darbību (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Akūts nieru bojājums

Levetiracetāma lietošana ļoti retos gadījumos ir saistīta ar akūtu nieru bojājumu, kas var rasties dažas dienas līdz vairākus mēnešus pēc zāļu lietošanas.

Asins šūnu skaits

Retos gadījumos saistībā ar levetiracetāma lietošanu, parasti ārstēšanas sākumā, aprakstīts samazināts asins šūnu skaits (neitropēnija, agranulocitoze, leikopēnija, trombocitopēnija un pancitopēnija). Ieteicams veikt pilnu asins ainu pacientiem ar izteiktu vājumu, drudzi, atkārtotām infekcijām vai koagulācijas traucējumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pašnāvība

Ir ziņots par pašnāvības mēģinājumiem, domām par pašnāvību un pašnāvniecisku uzvedību pacientiem, kuri ārstēti ar pretepilepsijas zālēm (ieskaitot levetiracetāmu). Randomizētu, placebo kontrolētu pētījumu ar pretepilepsijas zālēm metaanalīze liecina nedaudz palielinātu pašnāvības domu un uzvedības risku. Šā riska mehānisms nav zināms.

Tādēļ jānovēro vai pacientiem nerodas depresija un/vai domas par pašnāvību un pašnāvnieciska uzvedība, un jāapsver atbilstoša ārstēšana. Pacientiem (un pacientu aprūpētājiem) jāiesaka, ka depresijas un/vai domu par pašnāvības un pašnāvnieciskas uzvedības rašanās gadījumā, jāmeklē medicīniskā palīdzība.

Pediatriskā populācija

Tabletes nav piemērotas lietošanai zīdaiņiem un bērniem, kuri jaunāki par 6 gadiem.

Pieejamie dati par lietošanu bērniem neliecina par ietekmi uz augšanu un pubertāti. Tomēr joprojām nav zināma ilgtermiņa ietekme uz mācīšanos, garīgo attīstību, augšanu, endokrīnajām funkcijām, pubertāti un reproduktīvajām spējām.

Levetiracetam Actavis 750 mg apvalkotās tabletes

Levetiracetam Actavis 750 mg satur krāsvielu saulrieta dzeltenais (E110), kas var izraisīt alerģiskas reakcijas.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Pretepilepsijas līdzekļi

Klīnisko pētījumu, kuros tika iesaistīti pieaugušie, pirmsreģistrācijas dati liecina, ka levetiracetāms neietekmē pašreiz zināmo pretepilepsijas līdzekļu (fenitoīna, karbamazepīna, valproiskābes, fenobarbitāla, lamotrigīna, gabapentīna un primidona) koncentrāciju serumā un šie pretepilepsijas līdzekļi neietekmē levetiracetāma farmakokinētiku.

Tāpat kā pieaugušajiem, nav pierādījumu par klīniski nozīmīgu zāļu mijiedarbību bērniem, kuri lieto levetiracetāmu līdz pat 60 mg/kg dienā.

Retrospektīvs farmakokinētiskās mijiedarbības novērtējums ar epilepsiju slimiem bērniem un pusaudžiem (vecumā no 4 līdz 17 gadiem) apstiprināja, ka papildterapija ar iekšķīgi lietojamu levetiracetāmu neietekmē vienlaicīgi lietota karbamazepīna un valproāta līdzsvara koncentrāciju serumā. Tomēr dati liecina, ka bērniem, kuri lieto enzīmus inducējošos pretepilepsijas līdzekļus, levetiracetāma klīrenss palielinās par 20 %. Devas pielāgošana nav nepieciešama.

Probenecīds

Konstatēts, ka probenecīds (500 mg četras reizes dienā) – nieru kanāliņu sekrēcijas blokators – kavē primārā metabolīta, bet ne levetiracetāma nieru klīrensu. Tomēr metabolīta koncentrācija saglabājas maza.

Metotreksāts

Ir ziņots, ka vienlaicīgi lietojot levetiracetāmu un metotreksātu, samazinās metotreksāta klīrenss, izraisot palielinātu/pagarinātu metotreksāta koncentrāciju asinīs, līdz pat potenciāli toksiskam līmenim. Metotreksāta un levetiracetāma līmenis asinīs rūpīgi jāvēro pacientiem, kuri vienalaikus ārstēti ar abām zālēm.

Perorālie kontracepcijas līdzekļi un cita farmakokinētiskā mijiedarbība

Levetiracetāms 1000 mg dienas devā neietekmē perorālo kontracepcijas līdzekļu (etinilestradiola un levonorgestrela) farmakokinētiku; nemainījās arī endokrīnie raksturlielumi (luteinizējošais hormons un progesterons). Levetiracetāms 2000 mg dienas devā neietekmē digoksīna un varfarīna farmakokinētiku; protrombīna laiks nemainījās. Lietošana vienlaicīgi ar digoksīnu, perorālajiem kontracepcijas līdzekļiem un varfarīnu neietekmē levetiracetāma farmakokinētiku.

Caureju veicinoši līdzekļi

Ir saņemti atsevišķi ziņojumi par pavājinātu levetiracetāma iedarbību, ja vienlaicīgi ar iekšķīgi lietojamu levetriacetāmu lietots osmotisks caureju veicinošs līdzeklis makrogols Tādēļ makrogolu nedrīkst lietot iekšķīgi vienu stundu pirms un vienu stundu pēc levetiracetāma lietošanas.

Uzturs un alkohols

Levetiracetāma uzsūkšanās apjomu uzturs neietekmē, tomēr nedaudz samazinās uzsūkšanās ātrums. Nav pieejama informācija par levetiracetāma mijiedarbību ar alkoholu.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pēcreģistrācijas informācija, kas iegūta no vairākiem prospektīviem grūtniecības reģistriem, liecina par dokumentētiem iznākumiem par vairāk nekā 1000 sievietēm, kuras grūtniecības pirmajā trimestrī saņēma levetiracetāma monoterapiju. Kopumā šie dati neliecina par būtisku nopietnu iedzimtu defektu riska palielināšanos, lai gan pilnībā nevar izslēgt teratogenitātes risku. Ārstēšana ar vairākiem pretepilepsijas līdzekļiem ir saistīta ar lielāku iedzimtu defektu risku nekā monoterapija, tādēļ jāapsver monoterapija. Pētījumos ar dzīvniekiem novērota toksiska ietekme uz reproduktīvo funkciju (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Levetiracetam Actavis lietošana nav ieteicama grūtniecēm un sievietēm reproduktīvā vecumā, kuras nelieto kontracepcijas līdzekļus, izņemot klīniskas nepieciešamības gadījumus.

Fizioloģiskās izmaiņas grūtniecības laikā var samazināt levetiracetāma koncentrāciju. Grūtniecības laikā novērota levetiracetāma koncentrācijas samazināšanās plazmā. Šī samazināšanās spilgtāk izteikta trešā trimestra laikā (līdz 60 % no pamatkoncentrācijas pirms grūtniecības). Lietojot levetiracetāmu grūtniecēm, jānodrošina atbilstoša klīniskā aprūpe. Pretepilepsijas zāļu lietošanas pārtraukšana var izraisīt slimības pastiprināšanos, kas varētu kaitēt gan mātei, gan auglim.

Barošana ar krūti

Levetiracetāms izdalās mātes pienā. Tāpēc nav ieteicams barot bērnu ar krūti. Tomēr, ja ārstēšana ar levetiracetāmu ir nepieciešama mātei, kura baro bērnu ar krūti, jāizsver ārstēšanas ieguvums/risks, ņemot vērā nozīmīgumu, barojot bērnu ar krūti.

Fertilitāte

Pētījumos ar dzīvniekiem nenovēroja ietekmi uz fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Klīniskie dati nav pieejami, iespējamais risks cilvēkiem nav zināms.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Levetiracetāms maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Iespējamās atšķirīgās individuālās jutības dēļ, dažiem pacientiem, it īpaši ārstēšanas sākumā vai pēc devas palielināšanas, iespējama miegainība vai citi ar centrālo nervu sistēmu saistīti simptomi. Tāpēc pacientiem, kuri veic īpašas iemaņas prasošu darbu, piemēram, transportlīdzekļu vadīšanu vai mehānismu apkalpošanu, jāievēro piesardzība. Pacientiem nav ieteicams vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus, kamēr nav noteikts, ka viņu spējas to darīt nav traucētas.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Visbiežāk novērotās blakusparādības bija nazofaringīts, miegainība, galvassāpes, nogurums un reibonis. Zemāk uzskaitīto blakusparādību profils ir pamatots ar apkopoto placebo kontrolēto klīnisko pētījumu datiem par visām pētītajām indikācijām analīzi, kur kopējais ar levetiracetāmu ārstēto pacientu skaits bija 3416 pacienti. Šie dati ir papildināti ar levetiracetāma lietošanu attiecīgajos atklātajos pētījumu pagarinājumos, kā arī ar pēcreģistrācijas pieredzi. Levetiracetāma drošības profils kopumā ir līdzīgs visās vecuma grupās (pieaugušajiem un bērniem) un visām apstiprinātajām epilepsijas indikācijām.

Blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā

Klīniskajos pētījumos (pieaugušiem, pusaudžiem, bērniem un zīdaiņiem, kuri vecāki par 1 mēnesi) un pēcreģistrācijas lietošanas laikā novērotās blakusparādības uzskaitītas tabulā zemāk atbilstoši orgānu sistēmām un to sastopamības biežumam. Nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā, un to novērotais sastopamības biežums ir definēts šādi: ļoti bieži: (≥1/10); bieži: (≥1/100 līdz <1/10); retāk: (≥1/1000 līdz <1/100); reti: (≥1/10000 līdz <1/1000) un ļoti reti: (<1/10000).

MedDRA

 

Sastopamības biežuma kategorija

 

OSK

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Infekcijas un

Nazofaringīts

 

 

Infekcija

infestācijas

 

 

 

 

Asins un

 

 

Trombocitopēnija,

Pancitopēnija,

limfātiskās

 

 

leikopēnija

neitropēnija,

sistēmas

 

 

 

agranulocitoze

traucējumi

 

 

 

 

Imūnās

 

 

 

Zāļu izraisīta

sistēmas

 

 

 

reakcija ar

traucējumi

 

 

 

eozinofīlija un

 

 

 

 

sistēmiskiem

 

 

 

 

simptomiem [Drug

 

 

 

 

reaction with

 

 

 

 

eosinophilia and

 

 

 

 

systemic symptoms

 

 

 

 

(DRESS)],

 

 

 

 

paaugstināta jutība

 

 

 

 

(tai skaitā,

 

 

 

 

angioedēma un

 

 

 

 

anafilakse)

Vielmaiņas un

 

Anoreksija

Ķermeņa masas

Hiponatriēmija

uztures

 

 

samazināšanās,

 

traucējumi

 

 

ķermeņa masas

 

 

 

 

palielināšanās

 

Psihiskie

 

Depresija, naidīgums/

Pašnāvības

Pašnāvība,

traucējumi

 

agresivitāte, trauksme,

mēģinājums, domas

personības

 

 

bezmiegs,

par ‘pašnāvību,

traucējumi,

 

 

nervozitāte/uzbudinājums

psihotiski traucējumi,

patoloģiskas

 

 

 

neparasta uzvedība,

domas

 

 

 

halucinācijas,

 

 

 

 

dusmas, apjukums,

 

 

 

 

panikas lēkmes,

 

 

 

 

emocionāla

 

 

 

 

labilitāte/garastāvokļa

 

 

 

 

svārstības, ažitācija

 

Nervu

Miegainība,

Krampji, līdzsvara

Amnēzija, atmiņas

Horeoatetoze,

sistēmas

galvassāpes

traucējumi, reibonis,

traucējumi,

diskinēzija,

traucējumi

 

letarģija, trīce

koordinācijas

hiperkinēzija

 

 

 

traucējumi/ataksija,

 

 

 

 

parestēzija,

 

 

 

 

uzmanības traucējumi

 

Acu bojājumi

 

 

Diplopija, neskaidra

 

 

 

 

redze

 

Ausu un

 

Vertigo

 

 

labirinta

 

 

 

 

MedDRA

 

Sastopamības biežuma kategorija

 

OSK

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

bojājumi

 

 

 

 

Elpošanas

 

Klepus

 

 

sistēmas

 

 

 

 

traucējumi,

 

 

 

 

krūšu kurvja

 

 

 

 

un videnes

 

 

 

 

slimības

 

 

 

 

Kuņģa-zarnu

 

Sāpes vēderā, caureja,

 

Pankreatīts

trakta

 

dispepsija, vemšana,

 

 

traucējumi

 

slikta dūša

 

 

Aknu un/vai

 

 

Patoloģiski aknu

Aknu mazspēja,

žults izvades

 

 

darbības analīžu

hepatīts

sistēmas

 

 

rezultāti

 

traucējumi

 

 

 

 

Nieru un

 

 

 

Akūts nieru

urīnizvades

 

 

 

bojājums

sistēmas

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

Ādas un

 

Izsitumi

Alopēcija, ekzēma,

Toksiska

zemādas audu

 

 

nieze

epidermas

bojājumi

 

 

 

nekrolīze,

 

 

 

 

Stīvensa-Džonsona

 

 

 

 

sindroms,

 

 

 

 

erythema

 

 

 

 

multiforme

Skeleta-

 

 

Muskuļu vājums,

Rabdomiolīze un

muskuļu un

 

 

mialģija

paaugstināts

saistaudu

 

 

 

kreatīnfosfokināzes

sistēmas

 

 

 

līmenis asinīs*

bojājumi

 

 

 

 

Vispārēji

 

Astēnija/nespēks

 

 

traucējumi un

 

 

 

 

reakcijas

 

 

 

 

ievadīšanas

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

Traumas,

 

 

Trauma

 

saindēšanās

 

 

 

 

un ar

 

 

 

 

manipulācijām

 

 

 

 

saistītas

 

 

 

 

komplikācijas

 

 

 

 

*Izplatība ir ievērojami augstāka japāņu izcelsmes pacientiem, salīdzinot ar ne-japāņu izcelsmes pacientiem.

Retos gadījumos pēc levetiracetāma lietošanas novēroja encefalopātiju. Šīs nevēlamās blakusparādības parasti novēroja ārstēšanas sākumā (dažas dienas līdz daži mēneši) un tās bija atgriezeniskas pēc ārstēšanas pārtraukšanas.

Izvēlēto blakusparādību raksturojums

Anoreksijas attīstības risks ir lielāks gadījumos, kad levetiracetāms tiek lietots vienlaicīgi ar topiramātu. Pārtraucot levetiracetāma lietošanu vairākos alopēcijas gadījumos tika novērota reģenerācija. Dažos pancitopēnijas gadījumos noteikts kaulu smadzeņu nomākums.

Pediatriskā populācija

Kopumā 190 pacienti, vecumā no 1 mēneša līdz 4 gadu vecumam, tika ārstēti ar levetiracetāmu placebo kontrolētos un atklātajos pētījumu pagarinājumos. Sešdesmit no šiem pacientiem tika ārstēti ar levetiracetāmu placebo kontrolētos pētījumos. 645 pacienti, vecumā no 4-16 gadiem, tika ārstēti ar levetiracetāmu placebo-kontrolētos un atklātajos pētījumu pagarinājumos. 233 no šiem pacientiem tika ārstēti ar levetiracetāmu placebo kontrolētos pētījumos. Abās šajās bērnu vecuma grupās šie dati ir papildināti ar pēcreģistrācijas pieredzi par levetiracetāma lietošanu.

Papildus, 101 zīdainis, jaunāks par 12 mēnešiem, tika iekļauts kādā no pēcreģistrācijas drošuma pētījumiem. Netika atklātas jaunas bažas par levetiracetāma drošumu zīdaiņiem ar epilepsiju, jaunākiem par 12 mēnešiem.

Levetiracetāma blakusparādību profils parasti ir līdzīgs visās vecuma grupās un visām apstiprinātajām epilepsijas indikācijām. Drošuma rezultāti bērniem placebo kontrolētos klīniskos pētījumos bija salīdzināmi ar levetiracetāma drošuma profilu pieaugušajiem, izņemot uzvedības un psihiskās blakusparādības, kas bērniem tika konstatētas biežāk nekā pieaugušiem. Bērniem un pusaudžiem vecumā no 4 līdz 16 gadiem, biežāk nekā citās vecuma grupās vai vispārējā drošuma profilā tika ziņots par vemšanu (ļoti bieži, 11,2%), ažitāciju (bieži, 3,4%), garastāvokļa maiņām (bieži, 2,1%), emocionālu labilitāti (bieži, 1,7%), agresivitāti (bieži, 8,2 %), neparastu uzvedību (bieži, 5,6%) un letarģiju (bieži, 3,9%). Zīdaiņiem un bērniem vecumā no 1 mēneša līdz 4 gadu vecumam, biežāk nekā citās vecuma grupās vai vispārējā drošuma profilā tika ziņots par uzbudinājumu (ļoti bieži, 11,7%) un koordinācijas traucējumiem (bieži, 3,3%).

Dubultmaskētā, placebo kontrolētā, drošuma pētījumā ar bērniem, kurš veidots, lai novērtētu salīdzināmo zāļu ne-pārākumu tika novērtēta levetiracetāma kognitīvā un neiropsiholoģiskā ietekme bērniem vecumā no 4 līdz 16 gadiem ar parciāliem krampjiem. Tika secināts, ka levetiracetāms nebija atšķirīgs (bija ne sliktāks) no placebo attiecībā uz izmaiņām Leiter-R Uzmanības un Atmiņas, Atmiņas Struktūras un Procesu rādītājos, salīdzinot ar sākotnējiem rādītājiem, vizītes pētījumā iekļauto pacientu populācijā. Rezultāti, kas saistīti ar uzvedības un emocionālo funkciju, liecināja par pasliktināšanos attiecībā uz agresīvu uzvedību ar levetiracetāmu ārstētiem pacientiem, novērtējot to standartizēti un sistēmiski, izmantojot apstiprinātas veidlapas (CBCL – Achenbach Child Behavior Checklist – Ahenbaha bērnu uzvedības pārbaudes veidlapa). Tomēr pacientiem, kuri lietoja levetiracetāmu ilgtermiņa atklātā pētījumā, kopumā nenovēroja pasliktināšanos attiecībā uz pacientu uzvedības un emocionālo funkciju; turklāt agresīvas uzvedības mērījumi nebija sliktāki kā sākotnējā vizītē.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Levetiracetāma pārdozēšanas gadījumā novērota miegainība, uzbudinājums, agresivitāte, apziņas traucējumi, elpošanas nomākums un koma.

Pārdozēšanas ārstēšana

Pēc akūtas pārdozēšanas kuņģi var iztukšot, veicot kuņģa skalošanu vai ierosinot vemšanu.

Levetiracetāmam nav specifiska antidota. Pārdozēšanas ārstēšana ir simptomātiska, var veikt hemodialīzi. Dialīzes ekstrakcijas efektivitāte levetiracetāmam ir 60 % un galvenajam metabolītam – 74 %.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretepilepsijas līdzekļi, citi pretepilepsijas līdzekļi, ATĶ kods: N03AX14.

Aktīvā viela – levetiracetāms – ir pirolidona atvasinājums (-etil-2-okso-1-pirolidīna acetamīda S- enantiomērs), kas ķīmiski nav radniecīgs pašlaik zināmajām aktīvām vielām ar pretepilepsijas darbību.

Darbības mehānisms

Levetiracetāma darbības mehānisms vēl nav pilnīgi skaidrs. In vitro un in vivo eksperimenti liecina, ka levetiracetāms neietekmē šūnas pamata raksturlielumus un normālo nervu impulsu pārvadi.

In vitro pētījumi liecina, ka levetiracetāms ietekmē Ca2+ intraneironālo līmeni, daļēji inhibējot N-tipa Ca2+ kanālus un samazinot Ca2+ izdalīšanos no intraneironālajiem krājumiem. Turklāt, tas daļēji aptur cinka un b-karbolīnu izraisīto plūsmas samazināšanos GASS un glicīna kanālos. Bez tam, in vitro pētījumos ir pierādīts, ka levetiracetāmam ir specifiska piesaistes vieta grauzēju smadzenēs. Šī piesaistes vieta ir sinaptiskā vezikulu olbaltumviela 2A, kas, kā tiek uzskatīts, ir iesaistīts vezikulu saplūšanas un neiromediatoru eksocitozes procesos. Levetiracetāmam un tā analogiem ir raksturīga rindas kārtība piesaistē sinaptiskajai vezikulu olbaltumvielai 2A, kas korelē ar to pretkrampju aizsardzības spēju peļu audiogēniskajā epilepsijas modelī. Šī atrade liecina, ka levetiracetāma un sinaptiskās vezikulu olbaltumvielas 2A mijiedarbība, šķiet, varētu veicināt šo zāļu antiepileptiskās darbības mehānismu.

Farmakodinamiskās īpašības

Levetiracetāms rada aizsardzību pret parciāliem un primāri ģeneralizētiem krampjiem dažādos dzīvnieku modeļos bez krampjus izraisoša efekta. Primārais metabolīts ir neaktīvs.

Cilvēkam efektivitāte gan parciālu, gan ģeneralizētu epileptisku stāvokļu gadījumā (epileptiformas stāvoklis/fotoparoksismāla atbildes reakcija) apstiprinājusi plašo konstatēto levetiracetāma farmakoloģisko īpašību spektru.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Papildterapijai parciālu krampju ar vai bez sekundāras ģeneralizācijas ārstēšanai pieaugušajiem, pusaudžiem, bērniem un zīdaiņiem, kuri vecāki par 1 mēnesi, ar epilepsiju.

Pieaugušajiem levetiracetāma efektivitāte pierādīta 3 dubultaklos, placebo kontrolētos pētījumos, lietojot 1000 mg, 2000 mg vai 3000 mg/dienā, sadalot 2 dalītās devās, ar ārstēšanās ilgumu līdz pat 18 nedēļām. Apkopotā analīze liecina, ka, lietojot stabilu devu (12/14 nedēļas), 27,7 %, 31,6 % un 41,3 % pacientu, kuri saņēma attiecīgi 1000, 2000 vai 3000 mg levetiracetāma un 12,6 % pacientu, kuri lietoja placebo, sasniedza parciāla sākuma krampju biežuma samazināšanos nedēļā par 50 % vai vairāk, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.

Pediatriskā populācija

Bērniem (vecumā no 4 – 16 gadiem) levetiracetāma efektivitāte tika pierādīta dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā, kurā bija iesaistīti 198 pacienti, un terapijas ilgums bija 14 nedēļas. Šajā pētījumā pacienti saņēma levetiracetāmu fiksētā devā 60 mg/kg/dienā (lietojot divas reizes dienā).

44,6 % ar levetiracetāmu ārstētiem pacientiem un 19,6 % pacientiem, kuri saņēma placebo, bija 50 % vai lielāka parciālo krampju biežuma samazināšanās nedēļā, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Turpinot

ilgstošu ārstēšanu, 11,4 % pacientu nebija krampju vismaz 6 mēnešus un 7,2 % pacientu nebija krampju vismaz 1 gadu.

Bērniem (vecumā no 1 mēneša līdz 4 gadiem) levetiracetāma efektivitāte tika noteikta dubultaklā, placebo kontrolētā pētījumā, iesaistot 116 pacientus un ārstēšanas ilgums bija dienas. Šajā pētījumā pacientiem tika nozīmēta 20 mg/kg, 25 mg/kg, 40 mg/kg vai 50 mg/kg liela šķīduma iekšķīgai lietošanai dienas deva, pamatojoties uz vecumam atbilstošu devas pielāgošanas grafiku. Šajā pētījumā nepieciešamā devas pielāgošana zīdaiņiem vecumā no viena mēneša līdz sešiem mēnešiem bija no 20 mg/kg/dienā līdz 40 mg/kg/dienā un zīdaiņiem un bērniem vecumā no 6 mēnešiem līdz par

4 gadiem bija no 25 mg/kg/dienā līdz 50 mg/kg/dienā. Kopējā dienas deva tika lietota divas reizes dienā.

Primārais efektivitātes rādītājs bija respondentu līmenis (procentuālais pacientu skaits, kuriem dienas vidējais parciālo krampju biežums, salīdzinot ar sākuma stāvokli, samazinājās par ≥ 50 %) novērtēts ar aklo centrālo lasītāju, izmantojot 48 stundu video EEG. Efektivitātes analīzi veidoja 109 pacienti, kuriem bija pieejama vismaz 24 stundu video EEG abos –sākotnējās un vērtēšanas periodos. Par respondentiem tika uzskatīti 43,6 % ar levetiracetāmu ārstēti pacienti un 19,6 % pacienti, kuri saņēma placebo. Visās vecuma grupās rezultāti ir līdzīgi. Turpinot ilgstošu ārstēšanu, 8,6 % pacientu nebija krampju vismaz 6 mēnešus un 7,8 % pacientu nebija krampju vismaz 1 gadu.

35 zīdaiņi, jaunāki par 1 gada vecumu ar parciāliem krampjiem, no kuriem 13 bija jaunāki par 6 mēnešiem, tika iekļauti placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos.

Monoterapijai parciālu krampju ar vai bez sekundāras ģeneralizācijas ārstēšanai pacientiem, kuri vecāki par 16 gadiem, ar primāri diagnosticētu epilepsiju.

Levetiracetāma monoterapijas efektivitāte 576 pacientiem (16 gadus veciem vai vecākiem) ar pirmreizēji vai nesen diagnosticētu epilepsiju tika pierādīta dubultmaskētā paralēlu grupu ne sliktākas efektivitātes salīdzinājumā ar karbamazepīna ilgstošas darbības zāļu formu (ID). Pacientiem bija jābūt neprovocētiem krampjiem vai tikai ģeneralizētiem toniski-kloniskiem krampjiem. Pacienti pēc nejaušības principa saņēma karbamazepīnu ID 400--1200 mg dienā vai levetiracetāmu 1000--3000 mg dienā, ārstēšanas ilgums bija līdz par 121 nedēļu ilgi atkarībā no atbildes reakcijas.

Sešu mēnešu periodu bez krampjiem sasniedza 73,0 % pacientu, kuri lietoja levetiracetāmu, un 72,8 % pacientu, kuri lietoja karbamazepīu ID; pieļaujamā absolūtā starpība starp ārstēšanas veidiem bija

0,2 % (95 % TI: -7,8 8,2). Vairāk kā pusei pacientu nebija krampju 12 mēnešus (56,6 % un 58,5 % attiecīgi ar levetiracetāmu un karbamazepīnu ID ārstētiem pacientiem).

Pētījumā, kas atspoguļoja klīnisko praksi, vienlaicīgu pretepilepsijas līdzekļu lietošanu varēja pārtraukt ierobežotam pacientu skaitam, kas atbildēja uz levetiracetāma papildterapiju

(36 pieaugušajiem pacientiem no 69).

Papildterapija mioklonisko krampju ārstēšanā pieaugušajiem un pusaudžiem, kuri vecāki par 12 gadiem ar Juvenīlo Mioklonisko Epilepsiju.

Levetiracetāma efektivitāte tika pierādīta 16 nedēļu ilgā dubultaklā, placebo kontrolētā pētījumā, ar 12 gadus veciem un vecākiem pacientiem, kuri slimo ar idiopātisku ģeneralizētu epilepsiju ar dažādiem mioklonisko krampju sindromiem. Vairumam šo pacientu bija juvenila miokloniska epilepsija.

Šajā pētījumā levetiracetāma devas bija3000 mg/dienā, lietojot 2 dalītās devās.

58,3 % pacientu, kuri lietoja levetiracetāmu, un 23,3 % pacientu, kuri lietoja placebo, bija mioklonisko krampju dienu skaita samazināšanās par vismaz 50 % nedēļā. Turpinot ārstēšanu ilgstoši, 28,6% pacientu neradās miokloniski krampji vismaz 6 mēnešus un 21,0 % neradās miokloniski krampji vismaz 1 gadu.

Papildterapija primāri ģeneralizētu toniski-klonisku krampju ārstēšanā pieaugušajiem un pusaudžiem, kuri vecāki par 12 gadiem, ar idiopātisku ģeneralizētu epilepsiju.

Levetiracetāma efektivitāte dažādu sindromu gadījumā (juvenila miokloniska epilepsija, juvenila absansu epilepsija, bērnu absansu epilepsija vai epilepsija ar Grand Mal krampjiem pamostoties) tika pierādīta 24 nedēļu ilgā dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā, kurā bija iesaistīti pieaugušie, pusaudži un neliels skaits bērnu, kuri slimo ar idiopātisku ģeneralizētu epilepsiju ar primāri ģeneralizētiem toniski-kloniskiem (PĢTK) krampjiem. Šajā pētījumā levetiracetāma deva pieaugušajiem un pusaudžiem bija 3000 mg/dienā vai 60 mg/kg/dienā bērniem, lietojot 2 dalītās devās. 72,2 % pacientu, kuri lietoja levetiracetāmu, un 45,2 % pacientu, kuri lietoja placebo, bija par 50 % vai vārāk samazināts PĢTK krampju gadījumu skaits nedēļā. Turpinot ārstēšanu ilgstoši, 47,4 % pacientu neradās toniski-kloniski krampji vismaz 6 mēnešus un 31,5 % toniski kloniski-krampji neradās vismaz 1 gadu.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Levetiracetāms ir ļoti labi šķīstošs savienojums ar labu izplatīšanās spēju. Farmakokinētiskais raksturojums ir lineārs ar nelielām atšķirībām gan starp indivīdiem, gan katra indivīda organismā. Pēc atkārtotas lietošanas klīrenss nemainās. Nav nekādu atšķirīgu pazīmju, ko noteiktu dzimums, rase vai diennakts cikls. Farmakokinētiskās īpašības veseliem brīvprātīgajiem un epilepsijas pacientiem ir vienādas.

Pilnīgās un lineārās uzsūkšanās dēļ līmenis plazmā nosakāms pēc iekšķīgi lietotās levetiracetāma devas, kas izteikta mg/kg ķermeņa masas. Tāpēc nav jānovēro levetiracetāma līmenis plazmā.

Pieaugušajiem un bērniem ir pierādīta nozīmīga korelācija starp koncentrāciju siekalās un plazmā (siekalu/plazmas koncentrācijas koeficients bija 1 līdz 1,7, ja tika lietotas tabletes, un 4 stundas pēc devas lietošanas, ja tika lietots šķīdums iekšķīgai lietošanai).

Pieaugušie un pusaudži

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas lietošanas levetiracetāms ātri uzsūcas. Perorālā absolūtā biopieejamība ir gandrīz 100 %. Maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax) tiek sasniegta 1,3 stundas pēc devas lietošanas. Līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta pēc divu dienu ilgas lietošanas divas reizes dienā.

Maksimālā koncentrācija (Cmax) pēc attiecīgi vienas 1000 mg devas un vairākām 1000 mg devām divas reizes dienā parasti ir attiecīgi 31 un 43 µg/ml.

Uzsūkšanās apjoms nav atkarīgs no devas un to neietekmē uzturs.

Sadalījums

Nav pieejama informācija par izkliedi cilvēka audos.

Ne levetiracetāms, ne tā primārais metabolīts nesaistās nozīmīgā daudzumā ar plazmas olbaltumvielām ( 10%).

Levetiracetāma izkliedes tilpums ir aptuveni 0,5 līdz 0,7 l/kg, kas ir tuvu kopējam organisma ūdens tilpumam.

Biotransformācija

Levetiracetāms cilvēka organismā netiek plaši metabolizēts. Svarīgākais metabolisma ceļš (24 % devas) ir acetamīda grupas enzimātiska hidrolīze. Primārā metabolīta ucb L057 veidošanos nenodrošina citohroma P450 izoformas. Acetamīda grupas hidrolīze nosakāma daudzos audos, tajā skaitā arī asins šūnās. Metabolīts ucb L057 ir farmakoloģiski neaktīvs.

Atklāti arī divi mazāk nozīmīgi metabolīti. Viens rodas pirolidona gredzena hidroksilēšanas rezultātā (1,6 % devas), bet otrs atveroties pirolidona gredzenam(0,9 % devas). Citi neidentificēti savienojumi ir tikai 0,6 % devas.

In vivo ne levetiracetāmam, ne tā primārajam metabolītam nav novērota enantiomēriska interkonversija.

In vitro levetiracetāmam un tā primārajam metabolītam nav atklāta spēja inhibēt svarīgāko cilvēka aknu citohroma P450 izoformas (CYP3A4, 2A6, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1 un 1A2), glikuroniltransferāzes (UGT1A1 un UGT1A6) un epoksīda hidroksilāzes aktivitāti. Turklāt levetiracetāms neietekmē in vitro valproiskābes glikuronizāciju.

Cilvēka hepatocītu kultūrā levetiracetāms neietekmēja vai tam bija neliela ietekme uz CYP1A2, SULT1E1 vai UGT1A1. Levetiracetāms izraisīja vāju CYP2B6 un CYP3A4 indukciju. In vitro un in vivo mijiedarbības dati par perorālajiem kontracepcijas līdzekļiem, digoksīnu un varfarīnu liecina, ka in vivo nav paredzama nozīmīga enzīmu indukcija. Tāpēc Levetiracetam Actavis un citu vielu mijiedarbība nevarētu rasties.

Eliminācija

Plazmas eliminācijas pusperiods pieaugušajiem ir 7 1 stunda, kas nemainās ne atkarībā no devas, ne ievadīšanas veida, ne arī atkārtotas lietošanas gadījumā. Vidējais kopējais organisma klīrenss ir 0,96 ml/min/kg.

Svarīgākais izvadīšanas ceļš ir ar urīnu, kas vidēji ir 95 % devas (aptuveni 93 % devas tiek izvadīti 48 stundu laikā). Izvadīšana ar izkārnījumiem ir tikai 0,3 % devas.

Kumulatīvā levetiracetāma un tā primārā metabolīta izdalīšanās ar urīnu pirmajās 48 stundās ir attiecīgi 66 % un 24 % devas.

Levetiracetāma un ucb L057 nieru klīrenss ir attiecīgi 0,6 un 4,2 ml/min/kg, kas liecina, ka levetiracetāms tiek izvadīts glomerulārās filtrācijas ceļā ar sekojošu tubulāro reabsorbciju. Primārais metabolīts papildus glomerulārajai filtrācijai tiek izvadīts arī aktīvas tubulārās sekrēcijas ceļā. Levetiracetāma eliminācija korelē ar kreatinīna klīrensu.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem eliminācijas pusperiods palielinās par aptuveni 40 % (10 līdz

11 stundām). Tas saistīts ar nieru darbības pasliktināšanos šai pacientu grupā (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Gan levetiracetāma, gan tā primārā metabolīta šķietamais organisma klīrenss korelē ar kreatinīna klīrensu. Tāpēc pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem nieru darbības traucējumiem Levetiracetam Actavis dienas balstdevu ieteicams pielāgot kreatinīna klīrensam (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Anūriskiem pieaugušiem pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā laikā starp dialīzes seansiem un dialīzes seansa laikā eliminācijas pusperiods bija attiecīgi 25 un 3,1 stunda.

Parasta 4 stundu dialīzes seansa laikā levetiracetāma frakcionētā izvadīšana bija 51 %.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem nav novērotas nozīmīgas levetiracetāma klīrensa pārmaiņas. Vairumam pacientu ar smagiem aknu darbības traucējumiem vienlaicīgu nieru darbības traucējumu dēļ levetiracetāma klīrenss samazinājās par vairāk nekā 50% (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Bērni (vecumā no 4 līdz 12 gadiem)

Pēc vienas devas (20 mg/kg) iekšķīgas lietošanas ar epilepsiju slimiem bērniem (vecumā no 6 līdz

12 gadiem) levetiracetāma eliminācijas pusperiods bija 6,0 stundas. Šķietamais organisma klīrenss, kas pielāgots ķermeņa masai, ir par aptuveni 30 % lielāks nekā pieaugušiem epilepsijas pacientiem.

Pēc atkārtotas iekšķīgas lietošanas (20 līdz 60 mg/kg/dienā) ar epilepsiju slimiem bērniem (vecumā no

4līdz 12 gadiem) levetiracetāms ātri uzsūcās. Maksimālā koncentrācija plazmā tika novērota 0,5 līdz

1stundas laikā pēc devas lietošanas. Tika novērots, ka maksimālā koncentrācija plazmā un laukums zem līknes palielinājās lineāri un proporcionāli devai. Eliminācijas pusperiods bija apmēram

5stundas. Šķietamais organisma klīrenss bija 1,1 ml/min/kg.

Zīdaiņi un bērni (vecumā no 1 mēneša līdz 4 gadiem)

Pēc 100 mg/ml šķīduma iekšķīgai lietošanai vienreizējas devas (20 mg/kg) lietošanas ar epilepsiju slimiem bērniem (vecumā no 1 mēneša līdz 4 gadiem)) levetiracetāms ātri uzsūcās, un maksimālā koncentrācija plazmā tika novērota apmēram 1 stundas laikā pēc devas lietošanas. Farmakokinētikas pētījumu rezultāti liecināja, ka eliminācijas pusperiods bija īsāks (5,3 stundas) nekā pieaugušajiem (7,2 stundas), un šķietamais klīrenss bija ātrāks (1,5 ml/min/kg) nekā pieaugušajiem (0,96 ml/min/kg).

Populācijas farmakokinētiskā analīze veikta pacientiem vecumā no 1 mēneša līdz 16 gadiem; ķermeņa masa nozīmīgi korelēja ar šķietamo klīrensu (palielinoties ķermeņa masai palielinājās klīrens) un šķietamo izkliedes tilpumu. Abus parametrus iespaido arī vecums. Šis efekts ir izteiktāks jaunākiem zīdaiņiem un samazinājās pieaugot, kļūstot nenozīmīgs apmēram 4 gadu vecumā.

Farmakokinētiskā analīze abās populācijās uzrādīja levetiracetāma šķietamā klīrensa palielināšanos par apmēram 20 %, lietojot vienlaicīgi ar fermentus inducējošiem pretepilepsijas līdzekļiem.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, genotoksicitāti un iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Klīniskajos pētījumos nav novērotas blakusparādības, bet tās, kas novērotas žurkām un mazākā mērā pelēm, lietojot attiecīgi cilvēkam līdzīgu devu, ar varbūtēju nozīmi klīniskā praksē, ir pārmaiņas aknās, kas liecina par adaptīvu atbildes reakciju, piemēram, ķermeņa masas palielināšanās un centrilobulāra hipertrofija, taukainā infiltrācija un palielināts aknu enzīmu līmenis plazmā.

Netika novērotas nevēlamas blakusparādības uz tēviņu vai mātīšu fertilitāti vai reproduktīvajām spējām žurkām, lietojot devas līdz pat 1800 mg/kg/dienā (x 6 maksimālā ieteicamā dienas deva, izsakot mg/m2) vecākiem un F1 pēcnācējiem.

Divi embrija augļa attīstības pētījumi (EAA) tika veikti žurkām, ievadot400, 1200 un

3600 mg/kg/dienā lielas devas. Tikai vienā no 2 EAA pētījumiem, lietojot 3600 mg/kg/dienā lielas devas, novērota neliela augļa ķermeņa masas samazināšanās, kas ir saistīta ar būtisku skeleta pārmaiņu/nelielu anomāliju palielināšanos. Netika novērota ietekme uz embriju mirstību un palielināts anomāliju sastopamības biežums. NOAEL (No Observed Adverse Effect Level (Lielākā noteiktā deva, pie kuras nav novērojamas blakusparādības)) grūsnām žurku mātītēm bija 360 mg/kg/dienā (x 12 maksimālā ieteicamā dienas deva izsakot mg/m2) un augļiem tā bija1200 mg/kg/dienā.

Četri embrija-augļa attīstības pētījumi tika veikti ar trušiem, ievadot 200, 600, 800, 1200 un

1800 mg/kg/dienā lielas devas. 1800 mg/kg/dienas deva izraisīja būtisku toksicitāti mātītei un augļa ķermeņa masas samazināšanos saistībā ar palielinātu kardiovaskulāru/skeleta anomāliju sastopamības biežumu auglim. NOAEL bija <200 mg/kg/dienā mātītēm un 200 mg/kg/dienā auglim (x 6 maksimālā ieteicamā dienas deva izsakot mg/m2).

Peri- un postnatālās attīstības pētījumi tika veikti žurkām ar levetiracetāma devām 70, 350 un 1800 mg/kg/dienā. NOAEL bija ≥ 1800 mg/kg/dienā F0 paaudzes mātītēm un F1 paaudzes

pēcnācējiem līdz pat zīdīšanas beigām attiecībā uz izdzīvošanu, augšanu un attīstību (x 6 maksimālā ieteicamā dienas deva izsakot mg/m2).

Pētījumi ar jaundzimušām un nepieaugušām žurkām un suņiem pierādīja, ka blakusparādības netika konstatētas nevienā no standarta attīstības vai nobriešanas galapunktiem, lietojot devas līdz pat 1800 mg/kg/dienā ( 6 - 7 maksimālā ieteicamā dienas deva izsakot mg/m2).

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Levetiracetam Actavis 250 mg apvalkotās tabletes

Krospovidons

Povidons

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Daļēji hidrolizēts polivinilspirts

Makrogols 4000

Talks

Titāna dioksīds (E171)

Indigo karmīns (E132)

Levetiracetam Actavis 500 mg apvalkotās tabletes

Krospovidons

Povidons

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Daļēji hidrolizēts polivinilspirts

Makrogols 4000

Talks

Titāna dioksīds (E171)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Indigo karmīns (E132)

Levetiracetam Actavis 750 mg apvalkotās tabletes

Krospovidons

Povidons

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Daļēji hidrolizēts polivinilspirts

Makrogols 4000

Talks

Titāna dioksīds (E171)

Indigo karmīns (E132)

Saulrieta dzeltenais (E110)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Levetiracetam Actavis 1000 mg apvalkotās tabletes

Krospovidons

Povidons

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Daļēji hidrolizēts polivinilspirts

Makrogols 4000

Talks

Titāna dioksīds (E171)

6.2.Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

Alumīnija/PVH blisteriepakojumi.

Baltas pudelītes (ABPE), kas noslēgtas ar uzspiežamu vāciņu (ZBPE) un drošuma gredzenu.

Iepakojumu lielumi:

Levetiracetam Actavis 250 mg, 500 mg un 1000 mg apvalkotās tabletes

Blisteri: 20, 30, 50, 60, 100, 120 un 200 apvalkotās tabletes.

Perforēti blisteri ar vienu devu kontūrligzdā: 60 x 1 apvalkotās tabletes. Pudelītes: 30, 100 un 200 apvalkotās tabletes.

Levetiracetam Actavis 750 mg apvalkotās tabletes

Blisteri: 20, 30, 50, 60, 100, 120 un 200 apvalkotās tabletes.

Pudelītes: 30, 100 un 200 apvalkotās tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Actavis Group PTC ehf. 220 Hafnarfjörður Īslande

8.REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

Levetiracetam Actavis 250 mg apvalkotās tabletes

EU/1/11/713/001

EU/1/11/713/002

EU/1/11/713/003

EU/1/11/713/004

EU/1/11/713/005

EU/1/11/713/006

EU/1/11/713/007

EU/1/11/713/008

EU/1/11/713/009

EU/1/11/713/010

EU/1/11/713/041

Levetiracetam Actavis 500 mg apvalkotās tabletes

EU/1/11/713/011

EU/1/11/713/012

EU/1/11/713/013

EU/1/11/713/014

EU/1/11/713/015

EU/1/11/713/016

EU/1/11/713/017

EU/1/11/713/018

EU/1/11/713/019

EU/1/11/713/020

EU/1/11/713/042

Levetiracetam Actavis 750 mg apvalkotās tabletes

EU/1/11/713/021

EU/1/11/713/022

EU/1/11/713/023

EU/1/11/713/024

EU/1/11/713/025

EU/1/11/713/026

EU/1/11/713/027

EU/1/11/713/028

EU/1/11/713/029

EU/1/11/713/030

Levetiracetam Actavis 1000 mg apvalkotās tabletes

EU/1/11/713/031

EU/1/11/713/032

EU/1/11/713/033

EU/1/11/713/034

EU/1/11/713/035

EU/1/11/713/036

EU/1/11/713/037

EU/1/11/713/038

EU/1/11/713/039

EU/1/11/713/040

EU/1/11/713/043

9.REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2011.gada 3.oktobris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2016.gada 8.septembris

10.TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas