Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Levetiracetam Teva (levetiracetam) – Zāļu apraksts - N03AX14

Updated on site: 08-Oct-2017

Zāļu nosaukumsLevetiracetam Teva
ATĶ kodsN03AX14
Vielalevetiracetam
RažotājsTeva B.V.

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Levetiracetam Teva 250 mg apvalkotās tabletes

Levetiracetam Teva 500 mg apvalkotās tabletes

Levetiracetam Teva 750 mg apvalkotās tabletes

Levetiracetam Teva 1 000 mg apvalkotās tabletes

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Levetiracetam Teva 250 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 250 mg levetiracetāma (levetiracetamum).

Levetiracetam Teva 500 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 500 mg levetiracetāma (levetiracetamum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: katra apvalkotā tablete satur 0,06 mg krāsvielu tartrazīnu (E102).

Levetiracetam Teva 750 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 750 mg levetiracetāma (levetiracetamum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: katra apvalkotā tablete satur 0,35 mg krāsvielu saulrieta dzelteno (E110).

Levetiracetam Teva 1 000 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 1 000 mg levetiracetāma (levetiracetamum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Levetiracetam Teva 250 mg apvalkotās tabletes

Zilas, iegarenas formas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē un iespiestu „9” uz vienas daļas un „3” uz otras. Otrā tabletes pusē iespiests „7285”.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes salaušanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

Levetiracetam Teva 500 mg apvalkotās tabletes

Dzeltenas, iegarenas formas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē un iespiestu „9” uz vienas daļas un „3” uz otras. Otrā tabletes pusē iespiests „7286”.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes salaušanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

Levetiracetam Teva 750 mg apvalkotās tabletes

Oranžas, iegarenas formas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē un iespiestu „9” uz vienas daļas un „3” uz otras. Otrā tabletes pusē iespiests „7287”.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes salaušanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

Levetiracetam Teva 1 000 mg apvalkotās tabletes

Baltas, iegarenas formas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē un iespiestu „9” uz vienas daļas un „3” uz otras. Otrā tabletes pusē iespiests „7493”.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes salaušanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Levetiracetam Teva ir paredzēts lietošanai monoterapijā parciālu krampju ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās ārstēšanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 16 gadu vecuma ar pirmreizēji diagnosticētu epilepsiju.

Levetiracetam Teva ir paredzēts lietošanai papildterapijai šādos gadījumos:

parciālu krampju ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās ārstēšanai ar epilepsiju slimiem pieaugušajiem, pusaudžiem, bērniem un zīdaiņiem no 1 mēneša vecuma;

mioklonisku krampju ārstēšanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma ar juvenīlo mioklonisko epilepsiju;

primāru ģeneralizētu toniski klonisku krampju ārstēšanā pieaugušajiem un idiopātiskas ģeneralizētas epilepsijas ārstēšanai pusaudžiem no 12 gadu vecuma.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Monoterapija pieaugušajiem un pusaudžiem no 16 gadu vecuma

Ieteicamā sākumdeva ir 250 mg divas reizes dienā, kas pēc divām nedēļām jāpalielina līdz sākotnējai terapeitiskai devai 500 mg divreiz dienā. Devu var turpmāk palielināt pa 250 mg divreiz dienā ik pēc divām nedēļām atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas. Maksimālā deva ir 1 500 mg divreiz dienā.

Papildterapija pieaugušajiem (≥ 18 g.v.) un pusaudžiem (12-17 g.v.), kuru ķermeņa masa ir 50 kg vai vairāk

Terapeitiskā sākumdeva ir 500 mg divreiz dienā. Šo devu var sākt lietot pirmajā ārstēšanas dienā. Atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas un panesamības dienas devu var palielināt līdz 1 500 mg divreiz dienā. Devu drīkst palielināt vai samazināt pa 500 mg divreiz dienā ik pēc 2-4 nedēļām.

Pārtraukšana

Ja levetiracetāma lietošana jāpārtrauc, tad ieteicams to darīt pakāpeniski (piemēram, pieaugušajiem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir lielāka par 50 kg: devu samazināt pa 500 mg divreiz dienā ik pēc divām līdz četrām nedēļām; zīdaiņiem, vecākiem par 6 mēnešiem, bērniem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg: devu samazināt par ne vairāk kā 10 mg/kg divas reizes dienā ik pēc divām nedēļām; zīdaiņiem (jaunākiem par 6 mēnešiem): devu samazināt par ne vairāk kā 7 mg/kg divas reizes dienā ik pēc divām nedēļām).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecākiem pacientiem (pēc 65 g.v.)

Devu ieteicams pielāgot gados vecākiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (skatīt „Nieru darbības traucējumi” tālāk).

Nieru darbības traucējumi

Dienas deva jāizvēlas individuāli atkarībā no nieru darbības.

Pieaugušajiem pacientiem skatīt tabulu tālāk un pielāgojiet devu kā norādīts. Lai izmantotu šo dozēšanas tabulu, jānosaka pacienta kreatinīna klīrenss (KLkr) ml/min. Pieaugušajiem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir 50 kg vai vairāk, KLkr ml/min var noteikt pēc seruma kreatinīna (mg/dl) raksturlieluma ar šādu formulu:

KLkr (ml/min) = [140-vecums(gadi)] x ķermeņa masa (kg)_ (x 0,85 sievietēm) 72 x seruma kreatinīns (mg/dl)

Tad KLkr tiek pielāgots ķermeņa virsmas laukumam (ĶVL) sekojoši:

KLkr (ml/min/1,73 m2) = KLkr (ml/min)__ x 1,73

Personas ĶVL (m2)

Devas korekcijas pieaugušajiem pacientiem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir lielāka par 50 kg, ar nieru darbības traucējumiem:

Grupa

Kreatinīna klīrenss

Deva un lietošanas biežums

 

(ml/min/1,73 m2)

 

Normāli

> 80

500 līdz 1 500 mg divreiz dienā

Viegli

50-79

500 līdz 1 000 mg divreiz dienā

Vidēji smagi

30-49

250 līdz 7 50 mg divreiz dienā

Smagi

< 30

250 līdz 500 mg divreiz dienā

Pacienti ar terminālu nieru

-

500 līdz 1 000 mg vienreiz

slimību, kam tiek veikta

 

dienā(2)

dialīze(1)

 

 

(1)Pirmā ārstēšanas dienā ar levetiracetāmu ieteicama 750 mg piesātinošā deva.

(2)Pēc dialīzes seansa ieteicama 250-500 mg papilddeva.

Bērniem, kam ir nieru darbības traucējumi, levetiracetāma deva jāpielāgo atbilstoši nieru darbībai, jo levetiracetāma klīrenss ir saistīts ar nieru darbību. Šo ieteikumu pamato pētījums, kurā tika iesaistīti pieauguši pacienti ar nieru darbības traucējumiem.

Pusaudžiem, bērniem un zīdaiņiem KLkr ml/min/1,73 m2 var noteikt pēc seruma kreatinīna (mg/dl) raksturlieluma, lietojot šādu formulu (Schwartz formula):

KLkr (ml/min/1,73 m2) =

Augums (cm) x ks____

Seruma kreatinīns (mg/dl)

ks=0,45 laikā dzimušajiem bērniem līdz 1 gada vecumam; ks=0,55 bērniem līdz 13 gadiem un pusaudžu meitenēm; ks=0,7 pusaudžu zēniem.

Devas korekcijas bērniem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg, ar nieru darbības traucējumiem:

 

 

 

 

 

Grupa

Kreatinīna klīrenss

 

Deva un lietošanas biežums (1)

 

(ml/min/1,73 m2)

 

Zīdaiņi no 1 mēneša un

Zīdaiņi no 6 līdz

 

 

 

jaunāki par 6 mēnešiem

23 mēnešiem, bērni un

 

 

 

 

pusaudži, kuru ķermeņa

 

 

 

 

masa ir mazāka par

 

 

 

 

50 kg

Normāli

> 80

 

7 līdz 21 mg/kg divreiz

10 līdz 30 mg/kg

 

 

 

dienā

divreiz dienā

Viegli

50-79

 

7 līdz 14 mg/kg divreiz

10 līdz 20 mg/kg

 

 

 

dienā

divreiz dienā

Vidēji smagi

30-49

 

3,5 līdz 10,5 mg/kg

5 līdz 15 mg/kg divreiz

 

 

 

divreiz dienā

dienā

Smagi

< 30

 

3,5 līdz 7 mg/kg

5 līdz 10 mg/kg divreiz

 

 

 

divreiz dienā

dienā

Pacienti ar terminālu

-

 

7 līdz 14 mg/kg

10 līdz 20 mg/kg

nieru slimību, kam tiek

 

 

vienreiz dienā (2) (4)

vienreiz dienā (3) (5)

 

 

 

 

veikta dialīze

(1)Jālieto šķīdums iekšķīgai lietošanai, ja deva ir mazāka par 250 mg, gadījumos, kad ieteicamā deva nevar tikt sasniegta, lietojot vairākas 250 mg tabletes, un pacientiem, kuri nespēj norīt tabletes.

(2)Pirmā ārstēšanas dienā ar levetiracetāmu ieteicama 10,5 mg/kg piesātinošā deva.

(3)Pirmā ārstēšanas dienā ar levetiracetāmu ieteicama 15 mg/kg piesātinošā deva.

(4)Pēc dialīzes seansa ieteicama 3,5-7 mg/kg papilddeva.

(5)Pēc dialīzes seansa ieteicama 5-10 mg/kg papilddeva.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem deva nav jāmaina. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem kreatinīna klīrenss var nenorādīt nieru mazspējas pakāpi. Tāpēc, ja kreatinīna klīrenss ir < 60 ml/min/1,73 m2, dienas balstdevu ieteicams samazināt par 50%.

Pediatriskā populācija

Ārstam jāordinē pacienta vecumam, ķermeņa masai un devai visatbilstošākā zāļu forma, iepakojums un stiprums.

Tabletes nav piemērotas zīdaiņiem un bērniem jaunākiem par 6 gadiem. Šai populācijai atbilstošāka zāļu forma ir šķīdums iekšķīgai lietošanai. Turklāt, pieejamie tablešu devu stiprumi nav piemēroti sākuma terapijai bērniem ar ķermeņa masu mazāku par 25 kg, pacientiem, kuriem ir grūtības norīt tabletes, vai devas nozīmēšanai mazākai par 250 mg. Visos šajos gadījumos jālieto šķīdums iekšķīgai lietošanai.

Monoterapija

Levetiracetāma drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadiem monoterapijā, līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Papildterapija 6-23 mēnešus veciem zīdaiņiem, bērniem (2-11 g.v.) un pusaudžiem (12-17 g.v.), kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg

Šķīdums iekšķīgai lietošanai ir piemērots lietošanai zīdaiņiem un bērniem līdz 6 gadiem.

Bērniem no 6 gadu vecuma un vecākiem šķīdums iekšķīgai lietošanai jālieto gadījumos, kad devas ir mazākas par 250 mg, gadījumos, kad ieteicamā deva nevar tikt sasniegta, lietojot vairākas 250 mg tabletes, un pacientiem, kuri nespēj norīt tabletes.

Jālieto vismazākā efektīvā deva. Sākuma devai bērniem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir 25 kg, jābūt 250 mg divas reizes dienā līdz maksimālajai devai 750 mg divas reizes dienā.

Bērniem, kuru ķermeņa masa ir 50 kg vai vairāk, deva ir tāda pati kā pieaugušajiem.

Papildterapija 1-6 mēnešus veciem zīdaiņiem

Šķīdums iekšķīgai lietošanai ir piemērots lietošanai zīdaiņiem.

Lietošanas veids

Apvalkotās tabletes jālieto iekšķīgi; norijot un uzdzerot pietiekamu šķidruma daudzumu, kopā ar ēdienu vai bez tā. Dienas devu lieto divās vienādās reizes devās.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai citiem pirolidona atvasinājumiem, vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Nieru darbības traucējumi

Lietojot levetiracetāmu pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, var būt nepieciešama devas pielāgošana.

Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem pirms devas izvēles ieteicams novērtēt nieru darbību (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Akūts nieru bojājums

Levetiracetāma lietošana ļoti retos gadījumos ir saistīta ar akūtu nieru bojājumu, kas var rasties dažas dienas līdz vairākus mēnešus pēc zāļu lietošanas.

Asins šūnu skaits

Retos gadījumos saistībā ar levetiracetāma lietošanu, parasti ārstēšanas sākumā, aprakstīts samazināts asins šūnu skaits (neitropēnija, agranulocitoze, leikopēnija, trombocitopēnija un pancitopēnija). Ieteicams veikt pilnu asins ainu pacientiem ar izteiktu vājumu, drudzi, atkārtotām infekcijām vai koagulācijas traucējumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pašnāvība

Ir ziņots par pašnāvības mēģinājumiem, pašnāvības domām un pašnāvniecisku uzvedību pacientiem, kuri ārstēti ar pretepilepsijas zālēm (ieskaitot levetiracetāmu). Randomizētu, placebo kontrolētu pētījumu ar pretepilepsijas zālēm metaanalīze uzrāda nedaudz palielinātu pašnāvības domu un uzvedības risku. Šā riska mehānisms nav zināms.

Tādēļ jāuzrauga, vai pacientiem nerodas depresija un/vai pašnāvības domas un darbības, un jāapsver atbilstoša ārstēšana. Pacientiem (un pacientu aprūpētājiem) jāiesaka, ka depresijas un/vai pašnāvības domu un darbību rašanās gadījumā jāmeklē medicīniskā palīdzība.

Pediatriskā populācija

Tabletes nav piemērotas lietošanai zīdaiņiem un bērniem jaunākiem par 6 gadiem.

Pieejamie dati par lietošanu bērniem neliecina par ietekmi uz augšanu un pubertāti. Tomēr joprojām nav zināms, vai ir ilgstoša ietekme uz mācīšanos, garīgo attīstību, augšanu, endokrīnajām funkcijām, pubertāti un reproduktīvo potenciālu.

Levetiracetam Teva 500 mg apvalkotās tabletes

Zāles satur krāsvielu tartrazīnu (E102), kas var izraisīt alerģiskas reakcijas.

Levetiracetam Teva 750 mg apvalkotās tabletes

Zāles satur krāsvielu saulrieta dzeltenais (E110), kas var izraisīt alerģiskas reakcijas.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Pretepilepsijas līdzekļi

Klīnisko pētījumu, kuros tika iesaistīti pieaugušie, pirmsreģistrācijas dati liecina, ka levetiracetāms neietekmē pašreiz izmantojamo pretepilepsijas līdzekļu (fenitoīna, karbamazepīna, valproiskābes, fenobarbitāla, lamotrigīna, gabapentīna un primidona) koncentrāciju serumā un šie pretepilepsijas līdzekļi neietekmē levetiracetāma farmakokinētiku.

Tāpat kā pieaugušajiem, nav pierādījumu par klīniski nozīmīgu zāļu mijiedarbību bērniem, kuri saņem levetiracetāmu līdz 60 mg/kg dienā.

Retrospektīvs farmakokinētiskās mijiedarbības novērtējums ar epilepsiju slimiem bērniem un pusaudžiem (4-17 g.v.) apstiprināja, ka levetiracetāma perorāla papildterapija neietekmē vienlaikus lietota karbamazepīna un valproāta līdzsvara koncentrāciju serumā. Tomēr dati liecina, ka bērniem, kuri lieto enzīmus inducējošos pretepilepsijas līdzekļus, levetiracetāma klīrenss palielinās par 20%. Devas pielāgošana nav nepieciešama.

Probenecīds

Konstatēts, ka probenecīds (500 mg četras reizes dienā) – nieru kanāliņu sekrēcijas blokators – kavē primārā metabolīta, bet ne levetiracetāma renālo klīrensu. Tomēr metabolīta koncentrācija saglabājas zema.

Metotreksāts

Ir ziņots, ka, vienlaicīgi lietojot levetiracetāmu un metotreksātu, samazinās metotreksāta klīrenss, izraisot palielinātu/pagarinātu metotreksāta koncentrāciju asinīs, līdz pat potenciāli toksiskam līmenim. Metotreksāta un levetiracetāma līmenis asinīs rūpīgi jāvēro pacientiem, kuri vienlaikus ārstēti ar abām zālēm.

Perorālie pretapaugļošanās līdzekļi un cita farmakokinētiskā mijiedarbība

Levetiracetāms 1 000 mg dienas devā neietekmē perorālo pretapaugļošanās līdzekļu (etinilestradiola un levonorgestrela) farmakokinētiku; nemainījās arī endokrīnie raksturlielumi (luteinizējošais hormons un progesterons). Levetiracetāms 2 000 mg dienas devā neietekmē digoksīna un varfarīna farmakokinētiku; protrombīna laiks nemainījās. Lietošana vienlaikus ar digoksīnu, perorāliem pretapaugļošanās līdzekļiem un varfarīnu neietekmē levetiracetāma farmakokinētiku.

Caurejas līdzekļi

Ir bijuši atsevišķi ziņojumi par pazeminātu levetiracetāma efektivitāti, ja vienlaicīgi lietots osmotiskas darbības caurejas līdzeklis makrogols un levetiracetāms iekšķīgi. Tādēļ makrogolu nedrīkst lietot iekšķīgi vienu stundu pirms un vienu stundu pēc levetiracetāma lietošanas.

Uzturs un alkohols

Levetiracetāma uzsūkšanās apjomu uzturs neietekmē, taču nedaudz samazinās uzsūkšanās ātrums. Dati nav pieejami par levetiracetāma mijiedarbību ar alkoholu.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pēcreģistrācijas datos no vairākiem prospektīviem grūtniecības reģistriem dokumentēti iznākumi par vairāk nekā 1 000 sievietēm, kuras grūtniecības pirmajā trimestrī saņēma levetiracetāmu monoterapijā. Kopumā šie dati neliecina par būtisku lielu iedzimtu defektu riska pieaugumu, lai gan teratogēnu risku nevar pilnībā izslēgt. Ārstēšana ar vairākiem pretepilepsijas līdzekļiem ir saistīta ar lielāku iedzimtu defektu risku nekā monoterapija, tādēļ jāapsver monoterapija. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Levetiracetāmu grūtniecības laikā un sievietēm reproduktīvā vecumā, neizmantojot kontracepcijas līdzekļus, lietot nav ieteicams, ja vien tas nav klīniski nepieciešams.

Fizioloģiskās izmaiņas grūtniecības laikā var samazināt levetiracetāma koncentrāciju. Grūtniecības laikā novērota levetiracetāma koncentrācijas plazmā samazināšanās. Šī samazināšanās spilgtāk izteikta trešā trimestra laikā (līdz 60% no pamatkoncentrācijas pirms grūtniecības). Lietojot levetiracetāmu sievietēm grūtniecības laikā, jānodrošina atbilstoša klīniskā aprūpe. Pretepilepsijas zāļu lietošanas pārtraukšana var izraisīt slimības pastiprināšanos, kas varētu kaitēt gan mātei, gan auglim.

Barošana ar krūti

Levetiracetāms izdalās cilvēka pienā, tāpēc zīdīšana nav ieteicama. Tomēr, ja ārstēšana ar levetiracetāmu ir nepieciešama zīdīšanas laikā, jāizsver ārstēšanas ieguvums/risks, ņemot vērā zīdīšanas nozīmīgumu.

Fertilitāte

Pētījumos ar dzīvniekiem nekonstatēja ietekmi uz fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Klīniskie dati nav pieejami, potenciālais risks cilvēkiem nav zināms.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Levetiracetāms maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Iespējamās atšķirīgās individuālās jutības dēļ dažiem pacientiem, it īpaši ārstēšanas sākumā vai pēc devas palielināšanas, var būt miegainība vai citi ar centrālo nervu sistēmu saistīti simptomi. Tāpēc pacientiem, kuri veic īpašas iemaņas prasošu darbu, piemēram, transportlīdzekļu vadīšanu vai mehānismu apkalpošanu, jāievēro piesardzība. Pacientiem nav ieteicams vadīt automašīnu vai apkalpot mehānismus, kamēr nav noteikts, ka viņu spējas to darīt nav pavājinātas.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma raksturojuma kopsavilkums

Biežāk novērotās nevēlamo blakusparādības bija nazofaringīts, miegainība, galvassāpes, nogurums un reibonis. Zemāk uzskaitīto nevēlamo blakusparādību profils ir pamatots ar apkopoto placebo kontrolēto klīnisko pētījumu ar visām indikāciju norādēm analīzi, kur kopējais ar levetiracetāmu ārstēto pacientu skaits bija 3 416. Šie dati tiek papildināti ar levetiracetāma lietošanu attiecīgajos atklātajos pētījumu pagarinājumos, kā arī ar pēcreģistrācijas pieredzi. Levetiracetāma drošuma profils kopumā ir līdzīgs visās vecuma grupās (pieaugušajiem un pediatrijas pacientiem) un visām apstiprinātajām epilepsijas indikācijām.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Klīniskajos pētījumos (pieaugušajiem, pusaudžiem, bērniem un zīdaiņiem >1 mēnesi) un lietošanas laikā pēc reģistrācijas novērotās nevēlamās blakusparādības sarindotas atbilstoši orgānu sistēmu klasifikācijai un biežumam. Nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā, un to novērotais biežums izteikts šādi: ļoti bieži: (≥1/10); bieži: (≥1/100 līdz <1/10); retāk: (≥1/1 000 līdz <1/100); reti: (≥1/10 000 līdz <1/1 000) un ļoti reti: (<1/10 000).

MedDRA OSK

 

 

Biežuma kategorija

 

 

Ļoti bieži

Bieži

 

Retāk

Reti

Infekcijas un

Nazofaringīts

 

 

 

Infekcija

infestācijas

 

 

 

 

 

Asins un

 

 

 

Trombocitopēnija,

Pancitopēnija,

limfātiskās

 

 

 

leikopēnija

neitropēnija,

sistēmas

 

 

 

 

agranulocitoze

traucējumi

 

 

 

 

 

Imūnās

 

 

 

 

Zāļu izraisītas

sistēmas

 

 

 

 

reakcijas ar

traucējumi

 

 

 

 

eozinofīliju un

 

 

 

 

 

sistēmiskiem

 

 

 

 

 

simptomiem

 

 

 

 

 

(DRESS),

 

 

 

 

 

paaugstināta jutība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(tai skaitā,

 

 

 

 

angioedēma un

 

 

 

 

anafilakse)

Vielmaiņas un

 

Anoreksija

Ķermeņa masas

Hiponatrēmija

uztures

 

 

samazināšanās,

 

traucējumi

 

 

ķermeņa masas

 

 

 

 

palielināšanās

 

Psihiskie

 

Depresija,

Pašnāvības

Pašnāvība,

traucējumi

 

naidīgums/

mēģinājums, domas

personības

 

 

agresivitāte,

par pašnāvību,

pārmaiņas,

 

 

trauksme,

psihotiski

domāšanas

 

 

bezmiegs,

traucējumi,

traucējumi

 

 

nervozitāte/

neparasta uzvedība,

 

 

 

aizkaitināmība

halucinācijas,

 

 

 

 

dusmas, apjukums,

 

 

 

 

panikas lēkme,

 

 

 

 

emocionāla

 

 

 

 

labilitāte/

 

 

 

 

garastāvokļa

 

 

 

 

svārstības,

 

 

 

 

uzbudinājums

 

Nervu sistēmas

Miegainība,

Krampji, līdzsvara

Amnēzija, atmiņas

Horeoatetoze,

traucējumi

galvassāpes

traucējumi,

pasliktināšanās,

diskinēzija,

 

 

reibonis, letarģija,

koordinācijas

hiperkinēze

 

 

trīce

traucējumi/ataksija,

 

 

 

 

parestēzijas,

 

 

 

 

uzmanības

 

 

 

 

traucējumi

 

Acu bojājumi

 

 

Redzes

 

 

 

 

dubultošanās,

 

 

 

 

neskaidra redze

 

Ausu un

 

Reibonis

 

 

labirinta

 

 

 

 

bojājumi

 

 

 

 

Elpošanas

 

Klepus

 

 

sistēmas

 

 

 

 

traucējumi,

 

 

 

 

krūšu kurvja un

 

 

 

 

videnes

 

 

 

 

slimības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kuņģa-zarnu

 

Sāpes vēderā,

 

Pankreatīts

trakta

 

caureja, dispepsija,

 

 

traucējumi

 

vemšana, slikta

 

 

 

 

dūša

 

 

Aknu un/vai

 

 

Izmainītas aknu

Aknu mazspēja,

žults izvades

 

 

proves

hepatīts

sistēmas

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nieru un

 

 

 

Akūts nieru

urīnizvades

 

 

 

bojājums

sistēmas

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

Ādas un

 

Izsitumi

Alopēcija, ekzēma,

Toksiska

zemādas audu

 

 

nieze

epidermas

bojājumi

 

nekrolīze,

 

 

Stīvensa–

 

 

Džonsona

 

 

sindroms,

 

 

multiformā eritēma

Skeleta-

Muskuļu vājums,

Rabdomiolīze un

muskuļu un

mialģija

paaugstināts

saistaudu

 

kreatīnfosfokināzes

sistēmas

 

līmenis asinīs*

bojājumi

 

 

 

 

 

Vispārēji

Astēnija/nogurums

 

traucējumi un

 

 

reakcijas

 

 

ievadīšanas

 

 

vietā

 

 

 

 

 

Traumas,

Traumas

 

saindēšanās un

 

 

ar

 

 

manipulācijām

 

 

saistītas

 

 

komplikācijas

 

 

*Izplatība ir ievērojami augstāka japāņu izcelsmes pacientiem, salīdzinot ar ne-japāņu izcelsmes pacientiem.

Retos gadījumos pēc levetiracetāma lietošanas novēroja encefalopātiju. Šīs nevēlamās blakusparādības parasti novēroja ārstēšanas sākumā (dažas dienas līdz daži mēneši) un tās bija atgriezeniskas pēc ārstēšanas pārtraukšanas.

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Anoreksijas risks ir lielāks gadījumos, kad levetiracetāms tiek lietots vienlaicīgi ar topiramātu. Pārtraucot levetiracetāma lietošanu, vairākos alopēcijas gadījumos tika novērota matu ataugšana. Dažos pancitopēnijas gadījumos tika noteikts kaulu smadzeņu nomākums.

Pediatriskā populācija

Kopā 190 pacienti, vecumā no 1 mēneša līdz jaunāki par 4 gadiem, tika ārstēti ar levetiracetāmu placebo-kontrolētos un atklātajos pētījumu pagarinājumos. Sešdesmit no šiem pacientiem tika ārstēti ar levetiracetāmu placebo kontrolētos pētījumos. 645 pacienti, vecumā no 4-16 gadiem, tika ārstēti ar levetiracetāmu placebo-kontrolētos un atklātajos pētījumu pagarinājumos. 233 no šiem pacientiem tika ārstēti ar levetiracetāmu placebo kontrolētos pētījumos. Abās šajās pediatrijas vecuma grupās dati ir papildināti ar pēcreģistrācijas pieredzi par levetiracetāma lietošanu.

Papildus, 101 zīdainis, jaunāks par 12 mēnešiem, tika iekļauts kādā no pēcreģistrācijas drošuma pētījumiem. Netika atklātas jaunas problēmas par levetiracetāma drošumu zīdaiņiem ar epilepsiju, jaunākiem par 12 mēnešiem.

Levetiracetāma nevēlamo blakusparādību profils parasti ir līdzīgs visās vecuma grupās un visām apstiprinātajām epilepsijas indikācijām. Drošuma rezultāti pediatrijas pacientiem placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos bija salīdzināmi ar levetiracetāma drošuma profilu pieaugušajiem, izņemot uzvedības un psihiskās nevēlamās blakusparādības, kas bērniem tika konstatētas biežāk nekā pieaugušajiem. Bērniem un pusaudžiem vecumā no 4 līdz 16 gadiem, biežāk nekā citās vecuma grupās vai vispārējā drošuma profilā tika ziņots par vemšanu (ļoti bieži, 11,2%), ažitāciju (bieži, 3,4%),

garastāvokļa maiņām (bieži, 2,1%), emocionālu labilitāti (bieži, 1,7%), agresiju (bieži, 8,2 %), neparastu uzvedību (bieži, 5,6%) un letarģiju (bieži, 3,9%). Zīdaiņiem un bērniem vecumā no 1 mēneša līdz jaunākiem par 4 gadiem, biežāk nekā citās vecuma grupās vai vispārējā drošuma profilā tika ziņots par aizkaitināmību (ļoti bieži, 11,7%) un koordinācijas traucējumi (bieži, 3,3%).

Dubultmaskētā, placebo kontrolētā, pediatriskā drošuma pētījumā, kas veidots, lai noteiktu pētāmo preparātu ne-sliktāku efektivitāti, tika novērtēta levetiracetāma kognitīvā un neiropsiholoģiskā ietekme 4-16 gadus veciem bērniem ar parciāliem krampjiem. Tika secināts, ka levetiracetāms neatšķīrās (bija ne-sliktāks) no placebo attiecībā uz izmaiņām Leiter-R uzmanības un atmiņas, atmiņas struktūras un procesu rādītājos, salīdzinot ar sākotnējiem rādītājiem, pētījumā iekļauto pacientu populācijā. Rezultāti, kas saistīti ar uzvedības un emocionālo darbību, norādīja pasliktināšanos attiecībā uz agresīvu uzvedību ar levetiracetāmu ārstētiem pacientiem, novērtējot to standartizēti un sistēmiski, izmantojot apstiprinātas veidlapas (CBCL – Achenbach Child Behavior Checklist – Ahenbaha bērnu uzvedības pārbaudes veidlapa). Tomēr personām, kuras lietoja levetiracetāmu ilgtermiņa atklātā novērošanas pētījumā, nekonstatēja pasliktināšanos kopumā attiecībā uz pacientu uzvedības un emocionālo darbību; pie tam agresīvas uzvedības mērījumi nebija sliktāki kā sākotnējā vizītē.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Levetiracetāma pārdozēšanas gadījumā novērota miegainība, uzbudinājums, agresivitāte, apziņas traucējumi, elpošanas nomākums un koma.

Pārdozēšanas ārstēšana

Pēc akūtas pārdozēšanas kuņģi var iztukšot, veicot kuņģa skalošanu vai ierosinot vemšanu. Levetiracetāmam nav specifiska antidota. Pārdozēšanas ārstēšana ir simptomātiska, var veikt hemodialīzi. Dialīzes ekstrakcijas efektivitāte levetiracetāmam ir 60% un primārajam metabolītam – 74%.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretepilepsijas līdzekļi, citi pretepilepsijas līdzekļi, ATĶ kods: N03AX14.

Aktīvā viela – levetiracetāms – ir pirolidona atvasinājums (α-etil-2-okso-1-pirolidīna acetamīda S- enantiomērs), kas ķīmiski nav radniecīgs pašlaik izmantojamām aktīvām vielām ar pretepilepsijas darbību.

Darbības mehānisms

Levetiracetāma darbības mehānisms vēl nav pilnīgi skaidrs. In vitro un in vivo eksperimenti liecina, ka levetiracetāms neietekmē šūnas pamata raksturlielumus un normālo neirotransmisiju. In vitro pētījumi liecina, ka levetiracetāms ietekmē intraneironālo Ca2+ līmeni, daļēji inhibējot N-tipa Ca2+ kanālus un samazinot Ca2+ izdalīšanos no intraneironālajiem krājumiem. Turklāt tas daļēji aptur cinka un b- karbolīnu izraisīto plūsmas samazināšanos GABA un glicīna kanālos. Bez tam in vitro pētījumos ir pierādīts, ka levetiracetāmam ir specifiska piesaistes vieta grauzēju smadzenēs. Šī piesaistes vieta ir sinaptiskais vezikulu proteīns 2A, kas, kā tiek uzskatīts, ir iesaistīts vezikulu saplūšanas un neiromediatoru eksocitozes procesos. Levetiracetāmam un tā analogiem ir raksturīga rindas kārtība

piesaistē sinaptiskajam vezikulu proteīnam 2A, kas korelē ar to pretkrampju aizsardzības spēju peļu audiogēniskajā epilepsijas modelī. Šī atradne liecina, ka levetiracetāma un sinaptiskā vezikulu proteīna 2A mijiedarbība, šķiet, varētu veicināt medikamenta antiepileptiskās darbības mehānismu.

Farmakodinamiskā iedarbība

Levetiracetāms rada aizsardzību pret parciāliem un primāri ģeneralizētiem krampjiem dažādos dzīvnieku modeļos bez krampjus izraisoša efekta. Primārais metabolīts ir neaktīvs. Cilvēkam efektivitāte gan parciālu, gan ģeneralizētu epileptisku stāvokļu gadījumā (epileptiforms stāvoklis/fotoparoksismāla atbildreakcija) apstiprinājusi plašo konstatēto levetiracetāma farmakoloģisko īpašību spektru.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Papildterapija parciālu krampju ar vai bez sekundāras ģeneralizācijas ārstēšanai pieaugušajiem, pusaudžiem, bērniem un zīdaiņiem no 1 mēneša vecuma ar epilepsiju

Pieaugušajiem levetiracetāma efektivitāte pierādīta 3 dubultmaskētos, placebo kontrolētos pētījumos ar 1 000 mg, 2 000 mg vai 3 000 mg/dienā, sadalot 2 devās, ar terapijas ilgumu līdz 18 nedēļām. Apkopotā analīze liecina, ka, lietojot stabilu devu (12/14 nedēļas), 27,7%, 31,6% un 41,3% pacientu, kuri saņēma attiecīgi 1 000, 2 000 vai 3 000 mg levetiracetāma un 12,6% pacientu, kuri lietoja placebo, sasniedza parciālo krampju biežuma samazināšanos nedēļā par 50% vai vairāk, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.

Pediatriskā populācija

Bērniem (4-16 g.v.) levetiracetāma efektivitāte tika pierādīta dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā, kurā bija iesaistīti 198 pacienti, un terapijas ilgums bija 14 nedēļas. Šajā pētījumā pacienti saņēma levetiracetāmu fiksētā devā 60 mg/kg/dienā (sadalot 2 devās).

44,6% ar levetiracetāmu ārstētiem pacientiem un 19,6% pacientiem placebo grupā bija 50% vai lielāka parciālo krampju biežuma samazināšanās nedēļā, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli. Turpinot ilgstošu ārstēšanu, 11,4% pacientu nebija krampju vismaz 6 mēnešus un 7,2% nebija krampju vismaz 1 gadu.

Bērniem (no 1 mēneša līdz jaunākiem par 4 g.v.) levetiracetāma efektivitāte tika noteikta 5 dienu ilgā dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā, iesaistot 116 pacientus. Šajā pētījumā pacientiem tika noteikta šķīduma iekšķīgai lietošana dienas deva 20 mg/kg, 25 mg/kg, 40 mg/kg vai 50 mg/kg, pamatojoties uz vecuma titrēšanas grafiku. Šajā pētījumā nepieciešamā devas titrēšana zīdaiņiem no viena mēneša līdz jaunākiem par 6 mēnešiem ir no 20 mg/kg/dienā līdz 40 mg/kg/dienā un zīdaiņiem un bērniem no 6 mēnešiem līdz jaunākiem par 4 gadiem – no 25 mg/kg/dienā līdz 50 mg/kg/dienā. Kopējā dienas deva tika nozīmēta divas reizes dienā.

Primārais efektivitātes rādītājs bija pacientu ar atbildes reakciju daudzums (pacientu procents, kam dienas vidējais parciālo krampju biežums, salīdzinot ar sākuma stāvokli, samazinājās par 50%), ko novērtēja ar centrālo lasītāju, izmantojot 48 stundu video EEG. Efektivitātes analīzi veidoja

109 pacienti, kam bija vismaz 24 stundu video EEG abos –sākuma un vērtēšanas periodos. Par pacientiem ar atbildes reakciju tika uzskatīti 43,6% ar levetiracetāmu ārstēti pacienti un 19,6% pacienti placebo grupā. Atbilstoši rezultāti ir visās vecuma grupās. Turpinot ilgstošu ārstēšanu, 8,6% pacientu nebija krampju vismaz 6 mēnešus un 7,8% nebija krampju vismaz 1 gadu.

35 zīdaiņi, jaunāki par 1 gada vecumu ar parciāliem krampjiem, no kuriem 13 bija jaunāki par 6 mēnešiem, tika iekļauti placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos.

Monoterapija parciālu krampju ar vai bez sekundāras ģeneralizācijas ārstēšanai pacientiem no 16 gadu vecuma ar primāri diagnosticētu epilepsiju

Levetiracetāma monoterapijas efektivitāte 576 pacientiem (16 gadus veciem vai vecākiem) ar pirmreizēji vai nesen diagnosticētu epilepsiju tika pierādīta dubultmaskētā, paralēlu grupu, ne sliktākas efektivitātes pētījumā salīdzinājumā ar karbamazepīna ilgstošas darbības zāļu formu (CR).

Pacientiem bija jābūt neprovocētiem parciāliem krampjiem vai tikai ģeneralizētiem toniski-kloniskiem krampjiem. Pacienti pēc nejaušības principa saņēma karbamazepīnu CR 400-1 200 mg dienā vai levetiracetāmu 1 000-3 000 mg dienā, ārstēšanas ilgums bija līdz 121 nedēļai atkarībā no atbildes reakcijas.

6 mēnešu periodu bez krampjiem sasniedza 73,0% levetiracetāma pacientu un 72,8% pacientu, kuri ārstēti ar karbamazepīnu CR; pielāgotā absolūtā starpība starp ārstēšanas veidiem bija 0,2% (95% TI: - 7,8 8,2). Vairāk kā pusei pacientu nebija krampju 12 mēnešus (56,6% un 58,5% attiecīgi ar levetiracetāmu un karbamazepīnu CR ārstētiem pacientiem).

Pētījumā, kas atspoguļoja klīnisko praksi, vienlaicīgi lietotos pretepilepsijas līdzekļus varēja atcelt ierobežotam pacientu skaitam, kam bija atbildes reakcija uz levetiracetāma papildterapiju

(36 pieaugušajiem pacientiem no 69).

Papildterapija mioklonisko krampju ārstēšanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma ar juvenīlo mioklonisko epilepsiju

Levetiracetāma klīniskā efektivitāte dažādu sindromu gadījumā tika noteikta 16 nedēļu ilgā dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā ar 12 gadus veciem un vecākiem pacientiem, kuriem ir idiopātiska ģeneralizēta epilepsija ar miokloniskiem krampjiem. Vairumam pacientu bija juvenīlā miokloniskā epilepsija.

Šajā pētījumā levetiracetāms tika dots 3 000 mg/dienā, sadalot 2 devās. 58,3% ar levetiracetāmu un 23,3% ar placebo ārstētiem pacientiem bija mioklonisko krampju dienu samazināšanās par vismaz 50% nedēļā. Turpinot ārstēšanu ilgstoši, 28,6% pacientu neradās miokloniski krampji vismaz 6 mēnešus un 21,0% neradās miokloniski krampji vismaz 1 gadu.

Papildterapija primāri ģeneralizētu toniski klonisku krampju ārstēšanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma ar idiopātisku ģeneralizētu epilepsiju

Levetiracetāma efektivitāte dažādu sindromu gadījumā (juvenīla miokloniska epilepsija, juvenīla absansu epilepsija, bērnu absansu epilepsija vai epilepsija ar Grand Mal krampjiem pamostoties) tika noteikta 24 nedēļu dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā, kurā bija iesaistīti pieaugušie, pusaudži un neliels skaits bērnu, kuriem ir idiopātiska ģeneralizēta epilepsija ar primāri ģeneralizētiem toniski kloniskiem (PĢTK) krampjiem.

Šajā pētījumā levetiracetāma deva bija 3 000 mg/dienā pieaugušajiem un pusaudžiem vai 60 mg/kg/dienā bērniem, sadalot 2 devās.

72,2% no pacientiem, ārstētiem ar levetiracetāmu un 45,2% ar placebo ārstētiem pacientiem bija 50% vai lielāka PĢTK krampju lēkmju samazināšanās nedēļā. Turpinot ārstēšanu ilgstoši, 47,4% pacientu neradās toniski kloniski krampji vismaz 6 mēnešus un 31,5% toniski kloniski krampji neradās vismaz 1 gadu.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Levetiracetāms ir ļoti labi šķīstošs savienojums ar labu izplatīšanās spēju. Farmakokinētiskais raksturojums ir lineārs ar nelielām atšķirībām gan starp subjektiem, gan katra subjekta organismā. Pēc atkārtotas lietošanas klīrenss nemainās. Nav nekādu atšķirīgu pazīmju, ko noteiktu dzimums, rase vai diennakts cikls. Farmakokinētiskās īpašības veseliem brīvprātīgajiem un epilepsijas pacientiem ir vienādas.

Pilnīgās un lineārās uzsūkšanās dēļ līmeni plazmā var noteikt pēc perorāli lietotas levetiracetāma devas, kas izteikts mg/kg ķermeņa masas. Tāpēc levetiracetāma līmenis plazmā nav jākontrolē.

Pieaugušajiem un bērniem ir pierādīta nozīmīga korelācija starp koncentrāciju siekalās un plazmā (siekalu/plazmas koncentrācijas koeficients bija 1-1,7, ja tika lietotas tabletes, un 4 stundas pēc devas lietošanas, ja tika iedzerts šķīdums iekšķīgai lietošanai).

Pieaugušajiem un pusaudžiem

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas lietošanas levetiracetāms ātri uzsūcas. Perorālā absolūtā bioloģiskā pieejamība ir gandrīz 100%.

Maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax) tiek sasniegta 1,3 stundas pēc devas lietošanas. Līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta pēc divu dienu lietošanas divreiz dienā.

Maksimālā koncentrācija (Cmax) pēc attiecīgi vienas 1 000 mg devas un vairākām 1 000 mg devām divreiz dienā parasti ir attiecīgi 31 un 43 μg/ml.

Uzsūkšanās apjoms nav atkarīgs no devas, un to neietekmē uzturs.

Izkliede

Nav pieejamas ziņas par izkliedi cilvēka audos.

Ne levetiracetāms, ne tā primārais metabolīts nozīmīgā daudzumā nesaistās ar plazmas olbaltumvielām (< 10%). Levetiracetāma izkliedes tilpums ir aptuveni 0,5-0,7 l/kg, kas ir tuvu kopējam organisma ūdens tilpumam.

Biotransformācija

Levetiracetāms cilvēka organismā ekstensīvi nemetabolizējas. Svarīgākais metabolisma ceļš (24% devas) ir acetamīda grupas enzimātiska hidrolīze. Primārā metabolīta ucb L057 veidošanos nenodrošina citohroma P450 izoformas. Acetamīda grupas hidrolīze nosakāma daudzos audos, tostarp asins šūnās. Metabolīts ucb L057 ir farmakoloģiski neaktīvs.

Atklāti arī divi mazāk nozīmīgāki metabolīti. Viens tika iegūts pirolidona gredzena hidroksilēšanā (1,6% devas), bet otrs, pirolidona gredzenu atverot (0,9% devas).

Citi neidentificēti savienojumi ir tikai 0,6% devas.

In vivo ne levetiracetāmam, ne tā primārajam metabolītam nav konstatēta enantiomēriska interkonversija.

In vitro levetiracetāmam un tā primārajam metabolītam nav atklāta spēja inhibēt svarīgākā cilvēka aknu citohroma P450 izoformu (CYP3A4, 2A6, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1 un 1A2), glikuroniltransferāzes (UGT1A1 un UGT1A6) un epoksīda hidroksilāzes aktivitāti. Turklāt levetiracetāms neietekmē valproiskābes in vitro glikuronizāciju.

Cilvēka hepatocītu kultūrā levetiracetāms neietekmēja vai tam bija neliela ietekme uz CYP1A2, SULT1E1 vai UGT1A1. Levetiracetāms izraisīja mērenu CYP2B6 un CYP3A4 indukciju. In vitro dati un in vivo savstarpējās mijiedarbības dati par perorālajiem kontraceptīvajiem līdzekļiem, digoksīnu un varfarīnu norāda, ka in vivo nav paredzama nozīmīga enzīmu indukcija. Tāpēc levetiracetāma un citu vielu mijiedarbība ir maz ticama.

Eliminācija

Plazmas eliminācijas pusperiods pieaugušajiem ir 7 ± 1 stunda, kas nemainās ne atkarībā no devas, ne ievadīšanas veida, ne arī atkārtotas lietošanas gadījumā. Vidējais kopējais organisma klīrenss ir

0,96 ml/min/kg.

Svarīgākais izvadīšanas ceļš ir ar urīnu, kas vidēji ir 95% devas (aptuveni 93% devas tiek izvadīti 48 stundās). Izvadīšana ar izkārnījumiem ir tikai 0,3% devas.

Kumulatīvā levetiracetāma un tā primārā metabolīta ekskrēcija urīnā pirmās 48 stundās ir attiecīgi 66% un 24% devas.

Levetiracetāma un ucb L057 nieru klīrenss ir attiecīgi 0,6 un 4,2 ml/min/kg, kas liecina, ka levetiracetāms tiek izvadīts glomerulārās filtrācijas ceļā ar sekojošu reabsorbciju kanāliņos. Primārais metabolīts papildus filtrācijai kamoliņos tiek izvadīts arī aktīvas kanāliņu sekrēcijas ceļā. Levetiracetāma eliminācija korelē ar kreatinīna klīrensu.

Gados vecākiem pacientiem

Gados vecākiem pacientiem eliminācijas pusperiods palielinās par aptuveni 40% (10-11 stundām). Tas saistīts ar nieru darbības pavājināšanos šajā pacientu grupā (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Gan levetiracetāma, gan tā primārā metabolīta šķietamais organisma klīrenss korelē ar kreatinīna klīrensu. Tāpēc pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem nieru darbības traucējumiem levetiracetāma dienas balstdevu ieteicams pielāgot kreatinīna klīrensam (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Anūriskiem pieaugušajiem pacientiem ar terminālu nieru slimību laikā starp dialīzes seansiem un dialīzes seansa laikā eliminācijas pusperiods bija attiecīgi 25 un 3,1 stunda.

Parasta 4 stundu dialīzes seansa laikā levetiracetāma frakcionētā izvadīšana bija 51%.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem nav novērotas nozīmīgas levetiracetāma klīrensa pārmaiņas. Vairumam pacientu ar smagiem aknu darbības traucējumiem vienlaicīgu nieru darbības traucējumu dēļ levetiracetāma klīrenss samazinājās par vairāk nekā 50% (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Bērniem (4-12 g.v.)

Pēc vienas devas (20 mg/kg) perorālas ievadīšanas ar epilepsiju slimiem bērniem (6-12 g.v.) levetiracetāma eliminācijas pusperiods bija 6,0 stundas. Šķietamais organisma klīrenss ir par aptuveni 30% lielāks nekā pieaugušajiem epilepsijas pacientiem.

Pēc atkārtotas iekšķīgas lietošanas (20-60 mg/kg/dienā) ar epilepsiju slimiem bērniem (4-12 g.v.) levetiracetāms tika ātri absorbēts. Maksimālā koncentrācija plazmā tika novērota 0,5-1 stundu pēc devas lietošanas. Tika novērots, ka maksimālā koncentrācija plazmā un laukums zem līknes palielinājās lineāri un proporcionāli devai. Eliminācijas pusperiods bija apmēram 5 stundas. Šķietamais organisma klīrenss bija 1,1 ml/min/kg.

Zīdaiņiem un bērniem (1 mēn. – 4 g.v.)

Pēc 100 mg/ml šķīduma iekšķīgai lietošanai vienreizējas devas (20 mg/kg) lietošanas ar epilepsiju slimiem bērniem (1 mēn. – 4 g.v.) levetiracetāms tika ātri absorbēts, un maksimālā koncentrācija plazmā tika novērota apmēram 1 stundu pēc devas lietošanas. Farmakokinētikas pētījumu rezultāti liecināja, ka eliminācijas pusperiods bija īsāks (5,3 h) nekā pieaugušajiem (7,2 h), un šķietamais klīrenss bija ātrāks (1,5 ml/min/kg) nekā pieaugušajiem (0,96 ml/min/kg).

Populācijas farmakokinētiskā analīze veikta pacientiem vecumā no 1 mēneša līdz 16 gadiem; ķermeņa masa nozīmīgi korelēja ar šķietamo klīrensu (paaugstinoties ķermeņa masai, paaugstinās klīrenss) un šķietamo izkliedes tilpumu. Abus parametrus ietekmē arī vecums. Šis efekts ir izteiktāks jaunākiem zīdaiņiem un samazinājās vecumam pieaugot, kļūstot nenozīmīgam ap 4 gadu vecumu.

Farmakokinētiskās analīzes abās populācijās uzrādīja ap 20% levetiracetāma šķietamā klīrensa pieaugumu, kad tas tika nozīmēts kopā ar enzīmus inducējošām pretepilepsijas zālēm.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, genotoksicitāti un iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Klīniskajos pētījumos netika novērotas nevēlamas blakusparādības, bet tās tika konstatētas žurkām un mazākā mērā pelēm pie iedarbības līmeņa, kas bija līdzīgs iedarbības līmenim cilvēkam, un blakusparādības ar varbūtēju nozīmi klīniskā praksē bija pārmaiņas aknās, kas liecina par adaptīvu

atbildes reakciju, piemēram, ķermeņa masas palielināšanās un centrilobulāra hipertrofija, taukainā infiltrācija un paaugstināts aknu enzīmu līmenis plazmā.

Netika novērotas nevēlamas blakusparādības uz tēviņu vai mātīšu fertilitāti vai vairošanos žurkām, lietojot devas līdz 1 800 mg/kg/dienā (x 6 maksimālās rekomendētās devas cilvēkam, izteiktas mg/m2 vai kā iedarbības līmenis) vecākiem un F1 pēcnācējiem.

Divi embrija - augļa attīstības (EAA) pētījumi tika veikti uz žurkām pie devas 400, 1 200 un

3 600 mg/kg/dienā. Tikai vienā no diviem EAA pētījumiem pie devas 3 600 mg/kg/dienā novērota neliela augļa masas pazemināšanās, kas ir saistīta ar minimālu pieaugumu skeleta pārmaiņās/nelielām anomālijām. Nebija novērota ietekme uz embriju mirstību un nepalielinājās malformāciju rašanās biežums. NOAEL (no observed adverse effect level (augstākā noteiktā deva/koncentrācija, pie kuras nav novērotas nevēlamas blakusparādības)) bija 3 600 mg/kg/dienā grūsnām žurku mātītēm (x

12 maksimālās rekomendētās devas cilvēkam, izteiktas mg/m2) un 1 200 mg/kg/dienā augļiem.

Četri embrija - augļa attīstības pētījumi tika veikti ar trušiem pie devas 200, 600, 800, 1 200 un

1 800 mg/kg/dienā. Deva 1 800 mg/kg/dienā izraisīja ievērojamu toksicitāti mātei un augļa masas pazemināšanos saistībā ar kardiovaskulāru/ skeleta anomāliju pieaugumu auglim. NOAEL bija <200 mg/kg/dienā mātēm un 200 mg/kg/dienā auglim (ekvivalenta maksimālai rekomendētai devai cilvēkam, izteiktas mg/m2).

Perinatālās un postnatālās attīstības pētījumi tika veikti žurkām ar levetiracetāma devām 70, 350 un 1 800 mg/kg/dienā. NOAEL bija ≥ 1 800 mg/kg/dienā F0 mātītēm un F1 pēcnācējiem, kas bija izdzīvojuši, auga un attīstījās līdz atšķiršanai no zīdītājas (x 6 maksimālās rekomendētās devas cilvēkam, izteiktas mg/m2).

Neonatālie un juvenīlie dzīvnieku pētījumi žurkām un suņiem parādīja, ka blakusparādības netika konstatētas nevienā no standarta attīstības vai nobriešanas galapunktiem, lietojot devas līdz

1800 mg/kg/dienā (x 6-17 maksimālās rekomendētās devas cilvēkiem, izteiktas mg/m2).

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Kukurūzas ciete

Povidons

Kroskarmelozes nātrija sāls

Magnija stearāts

Tabletes apvalks

Levetiracetam Teva 250 apvalkotās tabletes

Hipromeloze 6 cp, titāna dioksīds (E171), makrogols 3350, briljantzilais FCF (E133), indigotīns (E132)

Levetiracetam Teva 500 apvalkotās tabletes

Hipromeloze 6 cp, titāna dioksīds (E171), makrogols 3350, indigotīns (E132), tartrazīns (E102), dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Levetiracetam Teva 750 apvalkotās tabletes

Hipromeloze 6 cp, titāna dioksīds (E171), makrogols 3350, dzeltenais dzelzs oksīds (E172), sarkanais dzelzs oksīds (E172), saulrieta dzeltenais FCF (E110)

Levetiracetam Teva 1 000 apvalkotās tabletes

Hipromeloze 6 cp, titāna dioksīds (E171), makrogols 3350

6.2.Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

Caurspīdīgs PVH/PVdH – alumīnija blisters. Iepakojuma lielumi 20, 30, 50, 60, 100, 120 un 200 apvalkotās tabletes un 50 x 1 apvalkotā tablete PVH/PVdH – alumīnija perforētos dozējamu vienību blisteros.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Teva B.V.

Swensweg 5

2031GA Haarlem

Nīderlande

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS (-I)

Levetiracetam Teva 250 mg apvalkotās tabletes

EU/1/11/701/001

EU/1/11/701/002

EU/1/11/701/003

EU/1/11/701/004

EU/1/11/701/005

EU/1/11/701/006

EU/1/11/701/007

EU/1/11/701/029

Levetiracetam Teva 500 mg apvalkotās tabletes

EU/1/11/701/008

EU/1/11/701/009

EU/1/11/701/010

EU/1/11/701/011

EU/1/11/701/012

EU/1/11/701/013

EU/1/11/701/014

EU/1/11/701/030

Levetiracetam Teva 750 mg apvalkotās tabletes

EU/1/11/701/015

EU/1/11/701/016

EU/1/11/701/017

EU/1/11/701/018

EU/1/11/701/019

EU/1/11/701/020

EU/1/11/701/021

EU/1/11/701/031

Levetiracetam Teva 1 000 mg apvalkotās tabletes

EU/1/11/701/022

EU/1/11/701/023

EU/1/11/701/024

EU/1/11/701/025

EU/1/11/701/026

EU/1/11/701/027

EU/1/11/701/028

EU/1/11/701/032

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2011. gada 26. augusts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2016. gada 15. jūlijs

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas