Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Liprolog (insulin lispro) – Zāļu apraksts - A10AC04

Updated on site: 08-Oct-2017

Zāļu nosaukumsLiprolog
ATĶ kodsA10AC04
Vielainsulin lispro
RažotājsEli Lilly Nederland B.V.

Raksts satur

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Liprolog 100 vienības/ml šķīdums injekcijām flakonā

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

2.1.Vispārējs apraksts

Liprolog ir sterils, dzidrs, bezkrāsains ūdens šķīdums.

2.2.Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs

Vienā ml ir 100 vienības (atbilst 3,5 mg) lispro insulīna (rekombinantas DNS cilmes, iegūts no E. coli). Katrā flakonā ir 10 ml, kas atbilst 1000 vienībām lispro insulīna (insulin lispro).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Pieaugušo un bērnu, kas slimo ar cukura diabētu un kam normālas glikozes homeostāzes nodrošināšanai nepieciešams insulīns, ārstēšanai. Liprolog indicēts arī sākotnējai cukura diabēta stabilizēšanai.

4.2.Devas un lietošanas veids

Deva jānosaka ārstam, ņemot vērā pacienta vajadzības.

Liprolog var ievadīt neilgi pirms ēdienreizes. Nepieciešamības gadījumā Liprolog var ievadīt neilgi pēc ēdienreizes. Liprolog jāievada zemādas injekcijas veidā vai ar pastāvīga zemādas infūzijas sūkņa palīdzību (skatīt 4.2. apakšpunktu). To var ievadīt arī intramuskulāras injekcijas veidā, kaut gan to neiesaka. Nepieciešamības gadījumā Liprolog var ievadīt arī intravenozi, piemēram, glikozes līmeņa kontrolei ketoacidozes, akūtas slimības vai operācijas laikā un pēcoperācijas periodā.

Zemādas injekciju veic augšdelmā, augšstilbā, gurnā vai vēdera priekšējā sienā. Injekcijas vietas jāmaina, lai vienā vietā injicētu ne biežāk kā aptuveni reizi mēnesī.

Veicot zemādas injekciju ar Liprolog, jāuzmanās, lai to neievadītu asinsvadā. Pēc injicēšanas injekcijas vietu nedrīkst masēt. Pacienti jāapmāca pareizi veikt injekciju.

Ievadot zemādā, Liprolog darbība sākas strauji, tam ir īsāks darbības laiks (2 – 5 stundas) nekā regulāram insulīnam. Šī straujā darbības sākuma dēļ Liprolog var injicēt (vai nepārtrauktas infūzijas gadījumā ievadīt Liprolog bolus injekcijas veidā) tieši pirms ēdienreizes. Jebkura insulīna preparāta darbība pacientiem var būt izteikti individuāli atšķirīga, tā var atšķirties arī vienam pacientam dažādos laikos. Ātrāks darbības sākums nekā šķīstošam cilvēka insulīnam saglabājas neatkarīgi no injicēšanas vietas. Tāpat kā visiem insulīniem, arī Liprolog darbības ilgums ir atkarīgs no devas, injicēšanas vietas, apasiņošanas, temperatūras un fiziskās aktivitātes.

Pēc ārsta ieteikuma Liprolog var lietot kopā ar ilgstošākas darbības insulīna preparātu vai perorāliem sulfonilurīnvielasatvasinājumiem .

Liprolog lietošana insulīna infūzijas sūknī

Lispro insulīna infūzijai var izmantot tikai insulīna infūzijas sūkņus ar CE marķējumu. Pirms lispro insulīna ievadīšanas infūzijas veidā rūpīgi jāiepazīstas ar ražotāja sniegtajiem norādījumiem, lai pārliecinātos par piemērotību konkrētajam sūkņa modelim. Izlasiet infūzijas sūkņa lietošanas instrukciju un ievērojiet to. Izmantojiet sūknim atbilstošu rezervuāru un katetru. Infūzijas komplekts (caurulītes un kanula) ir jāmaina saskaņā ar lietošanas instrukcijā izklāstītajiem norādījumiem, kas pievienoti infūzijas komplektam. Hipoglikēmijas gadījumā infūzija jāpārtrauc līdz hipoglikēmija ir izzudusi. Ja jums atkārtoti vai izteikti ir zems glikozes līmenis asinīs, pasakiet to savam veselības aprūpes speciālistam un apsveriet devas mazināšanu vai insulīna infūzijas pārtraukšanu. Sūkņa darbības traucējumi vai infūzijas sistēmas nosprostojums var izraisīt strauju glikozes līmeņa paaugstināšanos asinīs. Ja ir aizdomas par insulīna plūsmas pārtraukumu, ievērojiet norādījumus izstrādājuma aprakstā un nepieciešamības gadījumā informējiet savu veselības aprūpes speciālistu. Lietojot insulīna infūzijas sūkni, Liprolog nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citu insulīnu.

Intravenoza insulīna ievade

Lispro insulīna intravenoza injekcija jāveic pēc parastiem intravenozas injekcijas principiem klīniskā praksē, piemēram, intravenozas bolus injekcijas veidā vai ar infūzijas sistēmu. Bieži jākontrolē glikozes līmenis asinīs.

Lispro insulīna infūzijas sistēmas koncentrācijā 0,1 vienība/ml – 1,0 vienība/ml 0,9% nātrija hlorīda vai 5% glikozes šķīdumā ir stabilas istabas temperatūrā 48 h. Sistēmu ieteicams piepildīt pirms infūzijas sākšanas pacientam.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu(ām) vai jebkuru no palīgvielām.

Hipoglikēmija.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Jauna insulīna tipa vai citas firmas ražota insulīna lietošana jāsāk stingrā medicīniskā uzraudzībā. Insulīna preparāta koncentrācijas, markas (ražotāja), tipa (regulārais, NPH, lente u.c.), veida (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes (rekombinantas DNS cilmes pret dzīvnieku cilmes insulīnu) maiņa var izraisīt nepieciešamību mainīt devu. Lietojot ātras darbības insulīnus, pacientiem, kas lieto arī bazālo insulīnu, lai uzlabotu glikēmijas kontroli visas dienas laikā (īpaši naktī un tukšā dūšā), jāpielāgo abu insulīnu deva.

Īslaicīgās darbības Liprolog šļircē jāievelk vispirms, lai novērstu flakona piesārņošanu ar ilgstošas darbības insulīnu. Sajaukt insulīnus iepriekš vai tieši pirms injekcijas – to nosaka ārsts. Taču vienmēr jāievēro vienāda kārtība.

Faktori, kas var mainīt agrīnos hipoglikēmijas brīdinošos simptomus vai padarīt tos mazāk izteiktus, ir cukura diabēta ilgums, intensīva insulīnterapija, diabētiska nervu slimība vai zāles, piemēram, bēta blokatori.

Daži pacienti, kas pārcietuši hipoglikēmiju pēc pārejas no dzīvnieku cilmes insulīna uz cilvēka insulīnu, ziņojuši, ka hipoglikēmijas agrīnie brīdinošie simptomi bija vājāk izteikti vai atšķīrās no iepriekš izjustiem. Neārstēta hipoglikēmija vai hiperglikēmija var izraisīt apziņas zudumu, komu un nāvi.

Nepietiekamu devu lietošana vai ārstēšanas pārtraukšana, īpaši pacientiem ar insulīnatkarīgu cukura diabētu, var izraisīt hiperglikēmiju un diabētisko ketoacidozi, kas ir potenciāli letāli stāvokļi.

Nieru darbības traucējumu gadījumā var mazināties nepieciešamība pēc insulīna.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātās glikoneoģenēzes un samazinātās insulīna sadalīšanās dēļ, taču pacientiem ar hronisku aknu bojājumu insulīna rezistences palielināšanās dēļ var būt palielināta nepieciešamība pēc insulīna.

Slimības vai emocionālas spriedzes gadījumā var palielināties nepieciešamība pēc insulīna.

Arī pacientiem, kas palielina fizisko slodzi vai maina diētu, var būt nepieciešamība mainīt devu. Uzreiz pēc maltītes veikti fiziski vingrinājumi var palielināt hipoglikēmijas risku. Ātras darbības insulīna analogu farmakodinamikas dēļ hipoglikēmija pēc injicēšanas var rasties ātrāk, salīdzinot ar šķīstošā cilvēka insulīna izraisītu hipoglikēmiju.

Liprolog, nevis šķīstošo insulīnu, bērniem drīkst ievadīt tikai gadījumā, kad labvēlīga ietekme var būt ātrai insulīna iedarbībai, piemēram, pielāgojot injicēšanas laiku ēdienreizēm.

Liprolog kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, saņemti ziņojumi par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar sirds mazspējas attīstības riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta Liprolog lietošana kombinācijā ar pioglitazonu. Ja tiek lietota šī kombinācija, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja pastiprinās jebkādi ar sirdi saistīti simptomi, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Zāles ar hiperglikemizējošu iedarbību, piemēram, perorālie pretapaugļošanās līdzekļi, kortikosteroīdi, vairogdziedzera aizstājterapijas līdzekļi, danazols, bēta2 stimulatori (ritodrīns, salbutamols, terbutalīns), var palielināt nepieciešamību pēc insulīna.

Zāles ar hipoglikemizējošu iedarbību, piemēram, perorālie hipoglikemizējošie līdzekļi, salicilāti (piemēram, acetilsalicilskābe), sulfanilamīdi, daži antidepresanti (monoamīnoksidāzes inhibitori, selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitori), daži angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori (kaptoprils, enalaprils), angiotensīna II receptoru blokatori, bēta blokatori, oktreotīds un alkohols var mazināt nepieciešamību pēc insulīna.

Lietojot citas zāles kopā ar Liprolog, jākonsultējas ar ārstu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Dati par lielu skaitu grūtnieču, kas lietojušas šo preparātu, neliecina par nelabvēlīgu lispro insulīna ietekmi uz grūtniecību vai augļa / jaundzimušā veselību.

Ļoti svarīgi ir grūtniecības laikā saglabāt labu cukura diabēta (insulīnatkarīgā vai grūtniecības diabēta) kompensāciju. Pirmā trimestra laikā nepieciešamība pēc insulīna parasti mazinās, bet otrā un trešā trimestra laikā – palielinās. Cukura diabēta pacientēm ieteicams informēt ārstu par grūtniecības iestāšanos vai tās plānošanu. Grūtniecēm ar cukura diabētu ļoti nozīmīga ir glikēmijas, kā arī vispārējā veselības stāvokļa rūpīga kontrole.

Sievietēm ar cukura diabētu, kuras baro bērnu ar krūti, var būt jāmaina insulīna deva, diēta vai gan viens, gan otrs.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmija var traucēt pacienta spēju koncentrēties un reaģēt. Tas var radīt risku situācijās, kad šīs spējas ir īpaši nozīmīgas (piemēram, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus).

Pacientam jāiesaka parūpēties, lai transportlīdzekļa vadīšanas laikā nerastos hipoglikēmija, kas īpaši svarīgi pacientiem, kas vāji izjūt hipoglikēmijas brīdinošās pazīmes vai nejūt tās vispār, kā arī

pacientiem, kam bieži rodas hipoglikēmija. Šādā gadījumā jāapsver, vai ieteicams vadīt transportlīdzekli.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Hipoglikēmija ir visbiežāk novērotā insulīnterapijas blakusparādība, kas var attīstīties cukura diabēta pacientam. Smaga hipoglikēmija var izraisīt samaņas zudumu, ārkārtas gadījumos pat nāvi. Hipoglikēmijas biežums nav konkrēti nosakāms, jo to var izraisīt gan insulīna deva, gan citi faktori (piem., pacienta diēta un fiziskā aktivitāte).

Vietēja alerģija pacientiem ir bieži sastopama (1/100 līdz <1/10). Insulīna injicēšanas vietā ir iespējams apsārtums, pietūkums un nieze. Šīs pazīmes parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā. Reizēm šo stāvokli var izraisīt nevis insulīns, bet citi faktori (piem., kairinātāji ādas dezinficēšanas līdzeklī vai nepareiza injicēšanas tehnika). Sistēmiska alerģija – reti sastopama (1/10 000 līdz <1/1 000), taču potenciāli daudz bīstamāka – ir ģeneralizēta alerģija pret insulīnu. Šādā gadījumā var parādīties izsitumi uz visa ķermeņa, aizdusa, gārgšana, asinsspiediena pazemināšanās, ātra sirdsdarbība vai pastiprināta svīšana. Smagi ģeneralizētas alerģijas gadījumi var būt dzīvībai bīstami.

Retāk (1/1 000 līdz <1/100) injekcijas vietā ir iespējama lipodistrofija.

Insulīna lietošanas laikā tika ziņots par tūskas gadījumiem, īpaši tajos gadījumos, kad iepriekšējā vājā metaboliskā kontrole tika uzlabota intensificējot insulīna terapiju.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Insulīnam nevar noteikt specifisko pārdozēšanas devu, jo glikozes līmeni serumā nosaka sarežģīta mijiedarbība starp insulīna līmeni, glikozes izmantošanas iespējām un citiem vielmaiņas procesiem. Hipoglikēmiju var izraisīt pārmērīga insulīna aktivitāte salīdzinājumā ar uzņemto uzturu vai enerģijas patēriņu.

Hipoglikēmijas iespējamās izpausmes ir nemiers, apjukums, sirdsklauves, galvassāpes, pastiprināta svīšana un vemšana.

Vieglas hipoglikēmijas epizodes var novērst ar glikozes, citu cukuru vai cukurotu produktu iekšķīgu lietošanu.

Vidēji smagas hipoglikēmijas gadījumā intramuskulāri vai zemādā jāievada glikagons, pēc tam, kad pacients pietiekami atguvies, jālieto ogļhidrāti iekšķīgi. Pacientiem, kas nereaģē uz glikagona ievadīšanu, intravenozi jāievada glikozes šķīdums.

Ja pacients ir komā, glikagons jāievada intramuskulāri vai zemādā. Ja glikagons nav pieejams vai pacients nereaģē uz glikagona ievadīšanu, intravenozi jāievada glikozes šķīdums. Pacientam jādod ēst, līdzko viņš atgūst samaņu.

Ogļhidrāti var būt jālieto ilgstoši un var būt jāveic novērošana, jo pēc šķietamas klīniskas atveseļošanās hipoglikēmija var atkārtoties.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: ātras darbības cilvēka insulīna analogs. ATĶ kods: A10A B04

Lispro insulīna primārā darbība ir glikozes vielmaiņas regulēšana.

Insulīnam piemīt arī vairāku veidu anaboliska un antikataboliska iedarbība dažādos audos. Muskuļaudos insulīns palielina glikogēna, taukskābju, glicerola un olbaltumu sintēzi, kā arī aminoskābju izmantošanu, vienlaikus mazinot glikogenolīzi, glikoneoģenēzi, ketoģenēzi, lipolīzi, olbaltumu katabolismu un aminoskābju izdalīšanu.

Lispro insulīnam ir ātrs darbības sākums (aptuveni 15 minūtes), tādēļ to var ievadīt neilgi pirms maltītes (0 – 15 minūtes pirms ēdienreizes) atšķirībā no regulārā insulīna (30 – 45 minūtes pirms ēdienreizes). Lispro insulīna darbība sākas strauji un tam ir īslaicīgāka darbība (2 – 5 stundas) nekā regulāram insulīnam.

Klīniskos pētījumos ar 1. un 2. tipa cukura diabēta slimniekiem, lietojot lispro insulīnu, konstatēta zemāka hiperglikēmija pēc ēšanas nekā lietojot šķīstošo cilvēka insulīnu.

Tāpat kā visiem insulīniem, arī lispro insulīna darbības ilgums var būt atšķirīgs dažādiem cilvēkiem un vienam cilvēkam dažādos laikos, un tas ir atkarīgs no devas, injicēšanas vietas, apasiņošanas, temperatūras un fiziskās aktivitātes. Tipisks darbības attēlojums pēc zemādas injekcijas parādīts zīmējumā.

 

 

 

 

 

 

Insulin

 

 

 

 

 

 

Lispro

Hipoglikemizējošā

 

 

 

 

 

Humulin R

 

 

 

 

 

 

darbība

 

 

 

 

 

 

Laiks (stundas)

Grafikā attēlots relatīvais glikozes daudzums laikā, kas nepieciešams glikozes līmeņa uzturēšanai asinīs tuvu līmenim, kāds ir tukšā dūšā, un tas attēlo šo insulīnu iedarbību uz glikozes vielmaiņu laikā.

Veikti klīniski pētījumi ar bērniem (61 pacients 2 – 11 gadu vecumā) un ar bērniem un pusaudžiem (481 pacients 9 – 19 gadu vecumā), salīdzinot lispro insulīnu ar cilvēka šķīstošo insulīnu. Lispro insulīna farmakodinamiskais raksturojums bērniem ir tāds pats kā pieaugušajiem.

Lietojot zemādas infūzijas sūkņos, pierādīts, ka ārstēšana ar lispro insulīnu vairāk pazemina glikozilētā hemoglobīna līmeni nekā ārstēšana ar šķīstošo insulīnu. Dubultaklā, krusteniskā pētījumā glikozilētā hemoglobīna līmeņa pazemināšanās pēc 12 nedēļu terapijas bija 0,37 procentu punkti ar lispro insulīnu, salīdzinot ar 0,03 procentu punktiem ar šķīstošo insulīnu (p = 0,004).

Pētījumos ar 2. tipa cukura diabēta slimniekiem, kas lieto maksimālās sulfonilurīnvielas līdzekļu devas, pierādīts, ka lispro insulīna pievienošana ievērojami mazina HbA1c līmeni, salīdzinot ar sulfonilurīnvielas atvasinājuma lietošanu monoterapijas veidā. HbA1c līmenis mazināsies, arī lietojot citus insulīna preparātus, piemēram, šķīstošo vai izofāna insulīnu.

Ar 1. un 2. tipa cukura diabēta slimniekiem veiktos klīniskos pētījumos, lietojot lispro insulīnu, konstatēts mazāks nakts hipoglikēmijas epizožu skaits nekā lietojot šķīstošo cilvēka insulīnu. Dažos pētījumos nakts hipoglikēmijas epizožu biežuma mazināšanās bija saistīta ar hipoglikēmijas epizožu biežuma palielināšanos dienas laikā.

Glikodinamisko atbildreakciju pret lispro insulīnu neietekmē nieru vai aknu darbības traucējumi. Glikozes slodzes testā noteiktās lispro insulīna un šķīstošā cilvēka insulīna glikodinamiskās atšķirības saglabājās plašā nieru darbības diapazonā.

Pierādīts, ka lispro insulīns ir vienlīdzīgs cilvēka insulīnam pēc molārās bāzes, bet tā iedarbība ir daudz ātrāka un īslaicīgāka.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Lispro insulīna farmakokinētika raksturo vielu, kas ātri uzsūcas un pēc injicēšanas zemādā maksimālo līmeni asinīs sasniedz 30 – 70 minūtēs. Apsverot šo kinētisko raksturlielumu klīnisko nozīmi, atbilstošāk ir analizēt glikozes izmantošanas līknes (kā aprakstīts 5.1. apakšpunktā).

Pacientiem ar traucētu nieru darbību lispro insulīns arī uzsūcas ātrāk nekā šķīstošais cilvēka insulīns. Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu plašā nieru darbības diapazonā farmakokinētiskās atšķirības starp lispro insulīnu un šķīstošo cilvēka insulīnu kopumā saglabājas – tās nav atkarīgas no nieru darbības.

Pacientiem ar traucētu aknu darbību lispro insulīns arī uzsūcas un tiek izvadīts ātrāk nekā šķīstošais cilvēka insulīns.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

In vitro pārbaudēs, ietverot saistīšanos ar insulīnreceptoriem un ietekmi uz augošām šūnām, lispro insulīna darbība līdzinājās cilvēka insulīna darbībai. Pētījumi arī rāda, ka lispro insulīna disociācija no saistības ar insulīnreceptoriem ir tāda pati kā cilvēka insulīnam. Akūtos viena mēneša un divpadsmit mēnešu toksikoloģijas pētījumos nekonstatēja nozīmīgu toksisku iedarbību.

Pētījumos ar dzīvniekiem lispro insulīns neizraisīja auglības traucējumus, embriotoksicitāti vai teratogenitāti.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

M–krezols [3,15 mg/ml]

Glicerīns

Nātrija hidrogēnfosfāts. 7H2O

Cinka oksīds Ūdens injekcijām

Sālsskābe vai nātrija hidroksīds var būt pievienots, lai pielāgotu pH līdz 7,0 – 7,8.

6.2.Nesaderība

Liprolog nedrīkst jaukt (lietot maisījumā) ar citu ražotāju insulīniem vai dzīvnieku insulīniem. Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

6.3.Uzglabāšanas laiks

Neatvērtiem flakoniem

3 gadi.

Pēc pirmās flakona atvēršanas

28 dienas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Nesasaldēt. Nepakļaut pārmērīga karstuma vai tiešu saules staru ietekmei.

Neatvērtiem flakoniem

Uzglabāt ledusskapī (2 °C – 8 °C).

Pēc pirmās flakona atvēršanas

Uzglabāt ledusskapī (2 °C – 8 °C) vai temperatūrā līdz 30°C.

6.5.Iepakojuma veids un saturs un īpašs aprīkojums lietošanai, ievadīšanai vai implantēšanai

Šķīdums ir 1. klases flintstikla flakonos, kas aizvākoti ar butila vai halobutila aizbāžņiem un pārklāti ar alumīnija vāciņiem. Flakonu aizbāžņu apstrādei var būt izmantota dimetikona vai silikona emulsija.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

1 x 10 ml Liprolog flakons.

2 x 10 ml Liprolog flakoni.

5 x (1 x 10 ml) Liprolog flakoni.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Norādījumi par lietošanu un sagatavošanu lietošanai.

Flakons jālieto kopā ar atbilstošu šļirci (ar 100 vienību atzīmēm).

a)Devas sagatavošana

Apskatiet Liprolog šķīdumu. Tam jābūt dzidram un bezkrāsainam. Nelietojiet Liprolog, ja tas ir duļķains, sabiezējis, viegli iekrāsojies vai ir redzamas cietas daļiņas.

i)Liprolog

1.Nomazgājiet rokas.

2.Ja lietojat jaunu flakonu, noņemiet plastmasas aizsargvāciņu, bet nenoņemiet aizbāzni.

3.Ja pēc ārstēšanas shēmas vienlaicīgi ir jāinjicē gan bazālais insulīns, gan Liprolog, tos abus var jaukt (lietot maisījumā) vienā šļircē. Par insulīna sajaukšanu (lietošanu maisījumā) lasiet norādījumus turpmākajā sadaļā (ii) un apakšpunktā 6.2.

4.Ievelciet šļircē izrakstītajai Liprolog devai atbilstošu gaisa daudzumu. Notīriet flakona galu ar spirta salveti. Izduriet adatu cauri Liprolog flakona gumijas aizbāznim un ievadiet flakonā gaisu.

5.Apgrieziet flakonu un šļirci otrādi. Flakonu un šļirci turiet stingri vienā rokā.

6.Pārliecinoties, ka adatas gals ir insulīnā Liprolog, ievelciet šļircē pareizu devu.

7.Pirms izvelkat adatu no flakona, pārbaudiet, vai šļircē nav gaisa pūslīšu, kas samazina Liprolog daudzumu šļircē. Ja ir gaisa pūslīši, turiet šļirci taisni uz augšu un piesitiet tās sāniem, līdz pūslīši paceļas augšup. Izspiediet tos ar virzuli un ievelciet pareizu devu.

8.Izvelciet adatu no flakona un nolieciet šļirci tā, lai adata nekam nepieskartos.

ii)Liprolog sajaukšana ar ilgstošākas darbības cilvēka insulīniem (skatīt 6.2. apakšpunktā)

1 .

Liprolog drīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar ilgstošākas darbības cilvēka insulīniem tikai pēc

 

ārsta ieteikuma.

2.Ievelciet šļircē izrakstītajai ilgstošākas darbības insulīna devai atbilstošu gaisa daudzumu. Izduriet adatu cauri flakona gumijas aizbāznim un ievadiet flakonā gaisu. Izvelciet adatu.

3.Tagad tādā pašā veidā injicējiet gaisu Liprolog flakonā, bet neizvelciet adatu.

4.Apgrieziet flakonu ar šļirci otrādi.

5.Pārliecinoties, ka adatas gals ir insulīnā Liprolog, ievelciet šļircē pareizo Liprolog devu.

6.Pirms izvelkat adatu no flakona, pārbaudiet, vai šļircē nav gaisa pūslīšu, kas samazina Liprolog daudzumu šļircē. Ja ir gaisa pūslīši, turiet šļirci taisni uz augšu un piesitiet tās sāniem, līdz pūslīši paceļas augšup. Izspiediet tos ar virzuli un ievelciet pareizu devu.

7.Izvelciet adatu no Liprolog flakona un ieduriet to ilgstošākas darbības insulīna flakonā. Apgrieziet flakonu ar šļirci otrādi. Flakonu un šļirci turiet stingri vienā rokā un viegli pakratiet. Pārliecinoties, ka adatas gals atrodas insulīnā, ievelciet pareizu ilgstošākas darbības insulīna devu.

8.Izvelciet adatu un nolieciet šļirci tā, lai adata nekam nepieskartos.

b)Devas injicēšana

1.Izvēlieties injicēšanas vietu.

2.Notīriet ādu, kā norādīts.

3.Sagatavojiet injekcijas vietu, ādu izstiepjot vai saņemot to lielā ādas krokā. Ieduriet adatu un injicējiet kā norādīts.

4.Izvelciet adatu un vairākas sekundes viegli piespiediet ar pirkstu injicēšanas vietā. Neberzējiet.

5.Iznīciniet šļirci un adatu apkārtējiem drošā veidā.

6.Injicēšanas vietas jāmaina, lai vienā vietā neinjicētu biežāk kā aptuveni reizi mēnesī.

c)Insulīna sajaukšana

Nedrīkst sajaukt (nelietot maisījumā) insulīnu flakonā ar insulīnu kārtridžā. Skatīt 6.2. apakšpunktā.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Eli Lilly Nederland B.V., Papendorpseweg 83, 3528 BJ Utrecht, Nīderlande.

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

EU/1/01/195/001

1 x 10 ml Liprolog flakons

EU/1/01/195/008

2 x 10 ml Liprolog flakoni

EU/1/01/195/009

5 x (1 x 10 ml) Liprolog flakoni

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2001.gada 1. augusts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2006.gada 1. augusts

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Liprolog 100 vienības/ml šķīdums injekcijām kārtridžā

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

2.1.Vispārējs apraksts

Liprolog ir sterils, dzidrs, bezkrāsains ūdens šķīdums.

2.2.Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs

Vienā ml ir 100 vienības (atbilst 3,5 mg) lispro insulīna (rekombinantas DNS cilmes, iegūts no E. coli). Katrā kartridžā ir 3 ml, kas atbilst 300 vienībām lispro insulīna (insulin lispro).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Pieaugušo un bērnu, kas slimo ar cukura diabētu un kam normālas glikozes homeostāzes nodrošināšanai nepieciešams insulīns, ārstēšanai. Liprolog indicēts arī sākotnējai cukura diabēta stabilizēšanai.

4.2.Devas un lietošanas veids

Deva jānosaka ārstam, ņemot vērā pacienta vajadzības.

Liprolog var ievadīt neilgi pirms ēdienreizes. Nepieciešamības gadījumā Liprolog var ievadīt neilgi pēc ēdienreizes. Liprolog jāievada zemādas injekcijas veidā vai ar pastāvīga zemādas infūzijas sūkņa palīdzību (skatīt 4.2. apakšpunktu), to var ievadīt arī intramuskulāras injekcijas veidā, kaut gan to neiesaka. Nepieciešamības gadījumā Liprolog var ievadīt arī intravenozi, piemēram, glikozes līmeņa kontrolei ketoacidozes, akūtas slimības vai operācijas laikā un pēcoperācijas periodā.

Zemādas injekciju veic augšdelmā, augšstilbā, gurnā vai vēdera priekšējā sienā. Injekcijas vietas jāmaina, lai vienā vietā injicētu ne biežāk kā aptuveni reizi mēnesī.

Veicot zemādas injekciju ar Liprolog, jāuzmanās, lai to neievadītu asinsvadā. Pēc injicēšanas injekcijas vietu nedrīkst masēt. Pacienti jāapmāca pareizi veikt injekciju.

Ievadot zemādā, Liprolog darbība sākas strauji, tam ir īsāks darbības laiks (2 – 5 stundas) nekā regulāram insulīnam. Šī straujā darbības sākuma dēļ Liprolog var injicēt (vai nepārtrauktas infūzijas gadījumā ievadīt Liprolog bolus injekcijas veidā) tieši pirms ēdienreizes. Jebkura insulīna darbība pacientiem var būt izteikti individuāli atšķirīga, tā var atšķirties arī vienam pacientam dažādos laikos. Ātrāks darbības sākums nekā šķīstošam cilvēka insulīnam saglabājas neatkarīgi no injicēšanas vietas. Tāpat kā visiem insulīniem, arī Liprolog darbības ilgums ir atkarīgs no devas, injicēšanas vietas, apasiņošanas, temperatūras un fiziskās aktivitātes.

Pēc ārsta ieteikuma Liprolog var lietot kopā ar ilgstošākas darbības insulīnu vai perorāliem sulfonilurīnvielasatvasinājumiem.

Liprolog lietošana insulīna infūzijas sūknī

Lispro insulīna infūzijai var izmantot tikai insulīna infūzijas sūkņus ar CE marķējumu. Pirms lispro insulīna ievadīšanas infūzijas veidā rūpīgi jāiepazīstas ar ražotāja sniegtajiem norādījumiem, lai pārliecinātos par piemērotību konkrētajam sūkņa modelim.Izlasiet infūzijas sūkņa lietošanas instrukciju un ievērojiet to. Izmantojiet sūknim atbilstošu rezervuāru un katetru. Infūzijas komplekts (caurulītes un kanula) ir jāmaina saskaņā ar lietošanas instrukcijā izklāstītajiem norādījumiem, kas pievienoti infūzijas komplektam. Hipoglikēmijas gadījumā infūzija jāpārtrauc līdz hipoglikēmija ir izzudusi. Ja jums atkārtoti vai izteikti ir zems glikozes līmenis asinīs, pasakiet to savam veselības aprūpes speciālistam un apsveriet devas mazināšanu vai insulīna infūzijas pārtraukšanu. Sūkņa darbības traucējumi vai infūzijas sistēmas nosprostojums var izraisīt strauju glikozes līmeņa paaugstināšanos asinīs. Ja ir aizdomas par insulīna plūsmas pārtraukumu, ievērojiet norādījumus izstrādājuma aprakstā un nepieciešamības gadījumā informējiet savu veselības aprūpes speciālistu. Lietojot insulīna infūzijas sūknī, Liprolog nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citu insulīnu.

Intravenoza insulīna ievade

Lispro insulīna intravenoza injekcija jāveic pēc parastiem intravenozas injekcijas principiem klīniskā praksē, piemēram, intravenozas bolus injekcijas veidā vai ar infūzijas sistēmu. Bieži jākontrolē glikozes līmenis asinīs.

Lispro insulīna infūzijas sistēmas koncentrācijā 0,1 vienība/ml – 1,0 vienība/ml 0,9% nātrija hlorīda vai 5% glikozes šķīdumā ir stabilas istabas temperatūrā 48 h. Sistēmu ieteicams piepildīt pirms infūzijas sākšanas pacientam.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu(ām) vai jebkuru no palīgvielām.

Hipoglikēmija.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Jauna insulīna tipa vai citas firmas ražota insulīna lietošana jāsāk stingrā medicīniskā uzraudzībā. Insulīna koncentrācijas, ražotāja, tipa (regulārais, NPH, lente u. c.), veida (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes (rekombinantas DNS cilmes pret dzīvnieku cilmes insulīnu) maiņa var izraisīt nepieciešamību mainīt devu. Lietojot ātras darbības insulīnus, pacientiem, kas lieto arī bazālo insulīnu, lai uzlabotu glikēmijas kontroli visas dienas laikā (īpaši naktī un tukšā dūšā), jāpielāgo abu insulīnu deva.

Faktori, kas var mainīt agrīnos hipoglikēmijas brīdinošos simptomus vai padarīt tos mazāk izteiktus, ir cukura diabēta ilgums, intensīva insulīnterapija, diabētiska nervu slimība vai zāles, piemēram, bēta blokatori.

Daži pacienti, kas pārcietuši hipoglikēmiju pēc pārejas no dzīvnieku cilmes insulīna uz cilvēka insulīnu, ziņojuši, ka hipoglikēmijas agrīnie brīdinošie simptomi bija vājāk izteikti vai atšķīrās no iepriekš izjustiem. Neārstēta hipoglikēmija vai hiperglikēmija var izraisīt apziņas zudumu, komu un nāvi.

Nepietiekamu devu lietošana vai ārstēšanas pārtraukšana, īpaši pacientiem ar insulīnatkarīgu cukura diabētu, var izraisīt hiperglikēmiju un diabētisko ketoacidozi, kas ir potenciāli letāli stāvokļi.

Nieru darbības traucējumu gadījumā var mazināties nepieciešamība pēc insulīna.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātās glikoneoģenēzes un samazinātās insulīna sadalīšanās dēļ, taču pacientiem ar hronisku aknu bojājumu insulīna rezistences palielināšanās dēļ var būt palielināta nepieciešamība pēc insulīna.

Slimības vai emocionālas spriedzes gadījumā var palielināties nepieciešamība pēc insulīna.

Arī pacientiem, kas palielina fizisko slodzi vai maina diētu, var būt nepieciešamība mainīt devu. Uzreiz pēc maltītes veikti fiziski vingrinājumi var palielināt hipoglikēmijas risku. Ātras darbības insulīna analogu farmakodinamikas dēļ hipoglikēmija pēc injicēšanas var rasties ātrāk, salīdzinot ar šķīstošā cilvēka insulīna izraisītu hipoglikēmiju.

Ja parasti tiek izrakstīts 40 vienības/ml preparāts flakonos, neņemiet insulīnu no 100 vienības/ml kārtridža ar 40 vienības/ml šļirci.

Liprolog, nevis šķīstošo insulīnu, bērniem drīkst ievadīt tikai gadījumā, kad labvēlīga ietekme var būt ātrai insulīna iedarbībai, piemēram, pielāgojot injicēšanas laiku ēdienreizēm.

Liprolog kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, saņemti ziņojumi par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar sirds mazspējas attīstības riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta Liprolog lietošana kombinācijā ar pioglitazonu.Ja tiek lietota šī kombinācija, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja pastiprinās jebkādi ar sirdi saistīti simptomi, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

Norādījumi par lietošanu un rīkošanos

Lai novērstu iespējamu slimības pārnešanu, katru kārtridžu drīkst lietot tikai viens un tas pats pacients, pat ja ievadīšanas ierīces adata ir nomainīta.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Zāles ar hiperglikemizējošu iedarbību, piemēram, perorālie pretapaugļošanās līdzekļi, kortikosteroīdi, vairogdziedzera aizstājterapijas līdzekļi, danazols, bēta2 stimulatori (ritodrīns, salbutamols, terbutalīns), var palielināt nepieciešamību pēc insulīna.

Zāles ar hipoglikemizējošu iedarbību, piemēram, perorālie hipoglikemizējošie līdzekļi, salicilāti (piemēram, acetilsalicilskābe), sulfanilamīdi, daži antidepresanti (monoamīnoksidāzes inhibitori, selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitori), daži angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori (kaptoprils, enalaprils), angiotensīna II receptoru blokatori, bēta blokatori, oktreotīds un alkohols var mazināt nepieciešamību pēc insulīna.

Lietojot citas zāles kopā ar Liprolog, jākonsultējas ar ārstu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Dati par lielu skaitu grūtnieču, kas lietojušas šo preparātu, neliecina par nelabvēlīgu lispro insulīna ietekmi uz grūtniecību vai augļa / jaundzimušā veselību.

Ļoti svarīgi ir grūtniecības laikā saglabāt labu cukura diabēta (insulīnatkarīgā vai grūtniecības diabēta) kompensāciju. Pirmā trimestra laikā nepieciešamība pēc insulīna parasti mazinās, bet otrā un trešā trimestra laikā – palielinās. Cukura diabēta pacientēm ieteicams informēt ārstu par grūtniecības iestāšanos vai tās plānošanu. Grūtniecēm ar cukura diabētu ļoti nozīmīga ir glikēmijas, kā arī vispārējā veselības stāvokļa rūpīga kontrole.

Sievietēm ar cukura diabētu, kuras baro bērnu ar krūti, var būt jāmaina insulīna deva, diēta vai gan viens, gan otrs.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmija var traucēt pacienta spēju koncentrēties un reaģēt. Tas var radīt risku situācijās, kad šīs spējas ir īpaši nozīmīgas (piemēram, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus).

Pacientam jāiesaka parūpēties, lai transportlīdzekļa vadīšanas laikā nerastos hipoglikēmija, kas īpaši svarīgi pacientiem, kas vāji izjūt hipoglikēmijas brīdinošās pazīmes vai nejūt tās vispār, kā arī pacientiem, kam bieži rodas hipoglikēmija. Šādā gadījumā jāapsver, vai ieteicams vadīt transportlīdzekli.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Hipoglikēmija ir visbiežāk novērotā insulīnterapijas blakusparādība, kas var attīstīties cukura diabēta pacientam. Smaga hipoglikēmija var izraisīt samaņas zudumu, ārkārtas gadījumos pat nāvi. Hipoglikēmijas biežums nav konkrēti nosakāms, jo to var izraisīt gan insulīna deva, gan citi faktori (piem., pacienta diēta un fiziskā aktivitāte).

Vietēja alerģija pacientiem ir bieži sastopama (1/100 līdz <1/10). Insulīna injicēšanas vietā ir iespējams apsārtums, pietūkums un nieze. Šīs pazīmes parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā. Reizēm šo stāvokli var izraisīt nevis insulīns, bet citi faktori (piem., kairinātāji ādas dezinficēšanas līdzeklī vai nepareiza injicēšanas tehnika). Sistēmiska alerģija – reti sastopama (1/10 000 līdz <1/1 000), taču potenciāli daudz bīstamāka – ir ģeneralizēta alerģija pret insulīnu. Šādā gadījumā var parādīties izsitumi uz visa ķermeņa, aizdusa, gārgšana, asinsspiediena pazemināšanās, ātra sirdsdarbība vai pastiprināta svīšana. Smagi ģeneralizētas alerģijas gadījumi var būt dzīvībai bīstami.

Retāk (1/1 000 līdz <1/100) injekcijas vietā ir iespējama lipodistrofija.

Insulīna lietošanas laikā tika ziņots par tūskas gadījumiem, īpaši tajos gadījumos, kad iepriekšējā vājā metaboliskā kontrole tika uzlabota intensificējot insulīna terapiju.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Insulīnam nevar noteikt specifisko pārdozēšanas devu, jo glikozes līmeni serumā nosaka sarežģīta mijiedarbība starp insulīna līmeni, glikozes izmantošanas iespējām un citiem vielmaiņas procesiem. Hipoglikēmiju var izraisīt pārmērīga insulīna aktivitāte salīdzinājumā ar uzņemto uzturu vai enerģijas patēriņu.

Hipoglikēmijas iespējamās izpausmes ir nemiers, apjukums, sirdsklauves, galvassāpes, pastiprināta svīšana un vemšana.

Vieglas hipoglikēmijas epizodes var novērst ar glikozes, citu cukuru vai cukurotu produktu iekšķīgu lietošanu.

Vidēji smagas hipoglikēmijas gadījumā intramuskulāri vai zemādā jāievada glikagons, pēc tam, kad pacients pietiekami atguvies, jālieto ogļhidrāti iekšķīgi. Pacientiem, kas nereaģē uz glikagona ievadīšanu, intravenozi jāievada glikozes šķīdums.

Ja pacients ir komā, glikagons jāievada intramuskulāri vai zemādā. Ja glikagons nav pieejams vai pacients nereaģē uz glikagona ievadīšanu, intravenozi jāievada glikozes šķīdums. Pacientam jādod ēst, līdzko viņš atgūst samaņu.

Ogļhidrāti var būt jālieto ilgstoši un var būt jāveic novērošana, jo pēc šķietamas klīniskas atveseļošanās hipoglikēmija var atkārtoties.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: ātras darbības cilvēka insulīna analogs. ATĶ kods: A10A B04

Lispro insulīna primārā darbība ir glikozes vielmaiņas regulēšana.

Insulīnam piemīt arī vairāku veidu anaboliska un antikataboliska iedarbība dažādos audos. Muskuļaudos insulīns palielina glikogēna, taukskābju, glicerola un olbaltumu sintēzi, kā arī aminoskābju izmantošanu, vienlaikus mazinot glikogenolīzi, glikoneoģenēzi, ketoģenēzi, lipolīzi, olbaltumu katabolismu un aminoskābju izdalīšanu.

Lispro insulīnam ir ātrs darbības sākums (aptuveni 15 minūtes), tādēļ to var ievadīt neilgi pirms maltītes (0 – 15 minūtes pirms ēdienreizes) atšķirībā no regulārā insulīna (30 – 45 minūtes pirms ēdienreizes). Lispro insulīna darbība sākas strauji un tam ir īslaicīgāka darbība (2 – 5 stundas) nekā regulāram insulīnam.

Klīniskos pētījumos ar 1. un 2. tipa cukura diabēta slimniekiem, lietojot lispro insulīnu, konstatēta zemāka hiperglikēmija pēc ēšanas nekā lietojot šķīstošo cilvēka insulīnu.

Tāpat kā visiem insulīniem, arī lispro insulīna darbības ilgums var būt atšķirīgs dažādiem cilvēkiem un vienam cilvēkam dažādos laikos, un tas ir atkarīgs no devas, injicēšanas vietas, apasiņošanas, temperatūras un fiziskās aktivitātes. Tipisks darbības attēlojums pēc zemādas injekcijas parādīts zīmējumā.

 

 

 

 

 

 

Insulin

 

 

 

 

 

 

Lispro

Hipoglikemizējošā

 

 

 

 

 

Humulin R

 

 

 

 

 

 

darbība

 

 

 

 

 

 

Laiks (stundas)

Grafikā attēlots relatīvais glikozes daudzums laikā, kas nepieciešams glikozes līmeņa uzturēšanai asinīs tuvu līmenim, kāds ir tukšā dūšā, un tas attēlo šo insulīnu iedarbību uz glikozes vielmaiņu laikā.

Veikti klīniski pētījumi ar bērniem (61 pacients 2 – 11 gadu vecumā) un ar bērniem un pusaudžiem (481 pacients 9 – 19 gadu vecumā), salīdzinot lispro insulīnu ar cilvēka šķīstošo insulīnu. Lispro insulīna farmakodinamiskais raksturojums bērniem ir tāds pats kā pieaugušajiem.

Lietojot zemādas infūzijas sūkņos, pierādīts, ka ārstēšana ar lispro insulīnu vairāk pazemina glikozilētā hemoglobīna līmeni nekā ārstēšana ar šķīstošo insulīnu. Dubultaklā, krusteniskā pētījumā glikozilētā

hemoglobīna līmeņa pazemināšanās pēc 12 nedēļu terapijas bija 0,37 procentu punkti ar lispro insulīnu, salīdzinot ar 0,03 procentu punktiem ar šķīstošo insulīnu (p = 0,004).

Pētījumos ar 2. tipa cukura diabēta slimniekiem, kas lieto maksimālās sulfonilurīnvielas līdzekļu devas, pierādīts, ka lispro insulīna pievienošana ievērojami mazina HbA1c līmeni, salīdzinot ar sulfonilurīnvielas atvasinājuma lietošanu monoterapijas veidā. HbA1c līmenis mazināsies, arī lietojot citus insulīna preparātus, piemēram, šķīstošo vai izofāna insulīnu.

Ar 1. un 2. tipa cukura diabēta slimniekiem veiktos klīniskos pētījumos, lietojot lispro insulīnu, konstatēts mazāks nakts hipoglikēmijas epizožu skaits nekā lietojot šķīstošo cilvēka insulīnu. Dažos pētījumos nakts hipoglikēmijas epizožu biežuma mazināšanās bija saistīta ar hipoglikēmijas epizožu biežuma palielināšanos dienas laikā.

Glikodinamisko atbildreakciju pret lispro insulīnu neietekmē nieru vai aknu darbības traucējumi. Glikozes slodzes testā noteiktās lispro insulīna un šķīstošā cilvēka insulīna glikodinamiskās atšķirības saglabājās plašā nieru darbības diapazonā.

Pierādīts, ka lispro insulīns ir vienlīdzīgs cilvēka insulīnam pēc molārās bāzes, bet tā iedarbība ir daudz ātrāka un īslaicīgāka.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Lispro insulīna farmakokinētika raksturo vielu, kas ātri uzsūcas un pēc injicēšanas zemādā maksimālo līmeni asinīs sasniedz 30 – 70 minūtēs. Apsverot šo kinētisko raksturlielumu klīnisko nozīmi, atbilstošāk ir analizēt glikozes izmantošanas līknes (kā aprakstīts 5.1. apakšpunktā).

Pacientiem ar traucētu nieru darbību lispro insulīns arī uzsūcas ātrāk nekā šķīstošais cilvēka insulīns. Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu plašā nieru darbības diapazonā farmakokinētiskās atšķirības starp lispro insulīnu un šķīstošo cilvēka insulīnu kopumā saglabājas – tās nav atkarīgas no nieru darbības.

Pacientiem ar traucētu aknu darbību lispro insulīns arī uzsūcas un tiek izvadīts ātrāk nekā šķīstošais cilvēka insulīns.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

In vitro pārbaudēs, ietverot saistīšanos ar insulīnreceptoriem un ietekmi uz augošām šūnām, lispro insulīna darbība līdzinājās cilvēka insulīna darbībai. Pētījumi arī rāda, ka lispro insulīna disociācija no saistības ar insulīnreceptoriem ir tāda pati kā cilvēka insulīnam. Akūtos viena mēneša un divpadsmit mēnešu toksikoloģijas pētījumos nekonstatēja nozīmīgu toksisku iedarbību.

Pētījumos ar dzīvniekiem lispro insulīns neizraisīja auglības traucējumus, embriotoksicitāti vai teratogenitāti.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

M–krezols [3,15 mg/ml]

Glicerīns

Nātrija hidrogēnfosfāts. 7H2O

Cinka oksīds Ūdens injekcijām

Sālsskābe vai nātrija hidroksīds var būt pievienots, lai pielāgotu pH līdz 7,0 – 7,8.

6.2.Nesaderība

Liprolog nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citu ražotāju insulīniem vai dzīvnieku insulīniem.

6.3.Uzglabāšanas laiks

Neatvērtiem kātridžiem

3 gadi.

Pēc kārtridža ievietošanas

28 dienas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neatvērtiem kātridžiem

Uzglabāt ledusskapī (2 °C – 8 °C). Nesasaldēt. Nepakļaut pārmērīga karstuma vai tiešu saules staru ietekmei.

Pēc kārtridža ievietošanas

Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Neatdzesēt. Pildspalvveida pilnšļirci ar tajā ievietoto kārtridžiu nedrīkst uzglabāt kopā ar klāt pievienoto adatu.

6.5.Iepakojuma veids un saturs un īpašs aprīkojums lietošanai, ievadīšanai vai implantēšanai

Šķīdums ir 1. klases flintstikla kārtridžos, kas aizvākoti ar butila vai halobutila diskveida aizbāžņiem virzuļa galviņām, un pārklāti ar alumīnija vāciņiem. Kārtridža virzuļa un/vai stikla kārtridža apstrādei var būt izmantota dimetikona vai silikona emulsija.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

5 x 3 ml Liprolog kārtridži 3 ml pildspalvveida pilnšļircei.

2 x (5 x 3 ml) Liprolog kārtridži 3 ml pildspalvveida pilnšļircei.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Norādījumi par lietošanu un rīkošanos

Lai novērstu iespējamu slimības pārnešanu, katru kārtridžu drīkst lietot tikai viens un tas pats pacients, pat ja ievadīšanas ierīces adata ir nomainīta.

Liprolog kārtridži lietojami ar CE apzīmētās pildspalvveida pilnšļircēs kā ieteikts ierīces ražotāja sniegtajā informācijā.

a)Devas sagatavošana

Apskatiet Liprolog šķīdumu. Tam jābūt dzidram un bezkrāsainam. Nelietojiet Liprolog, ja tas ir duļķains, sabiezējis, viegli iekrāsojies vai redzamas cietas daļiņas.

Tālāk sniegts vispārējs apraksts. Par kārtridža ievietošanu, adatas pievienošanu un insulīna injicēšanu lasiet ražotāja sniegtā instrukcijā katrai konkrētai pildspalvveida pilnšļircei.

b)Devas injicēšana

1.Nomazgājiet rokas.

2.Izvēlieties injicēšanas vietu.

3.Notīriet ādu, kā norādīts.

4.Noņemiet adatas ārējo apvalku.

5.Sagatavojiet injekcijas vietu, ādu izstiepjot vai saņemot to lielā ādas krokā. Ieduriet adatu, kā norādīts.

6.Nospiediet pogu.

7.Izvelciet adatu un vairākas sekundes viegli piespiediet ar pirkstu injicēšanas vietā. Neberzējiet.

8.Ar adatas ārējā apvalka palīdzību noskrūvējiet adatu un iznīciniet apkārtējiem drošā veidā.

9.Injicēšanas vietas jāmaina, lai vienā vietā neinjicētu biežāk kā aptuveni reizi mēnesī.

c)Insulīna sajaukšana

Nedrīkst sajaukt (nelietot maisījumā) insulīnu flakonā ar insulīnu kārtridžā. Skatīt 6.2. apakšpunktā.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Eli Lilly Nederland B.V., Papendorpseweg 83, 3528 BJ Utrecht, Nīderlande.

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

EU/1/01/195/002

5 x 3 ml Liprolog kārtridži 3 ml pildspalvveida pilnšļircei

EU/1/01/195/010

2 x (5 x 3 ml) Liprolog kārtridži 3 ml pildspalvveida pilnšļircei

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2001. gada 1. augusts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2006.gada 1. augusts

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Liprolog Mix25 100 vienības/ml suspensija injekcijām kārtridžā

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

2.1.Vispārējs apraksts

Liprolog Mix25 ir balta, sterila suspensija.

2.2.Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs

Vienā ml ir 100 vienības (atbilst 3,5 mg) lispro insulīna (insulin lispro) (rekombinanta DNS cilmes, kas iegūts E.coli).

Katrā kartridžā ir 3 ml, kas atbilst 300 vienībām lispro insulīna.

Liprolog Mix25 sastāv no 25 % lispro insulīna šķīduma un 75 % lispro insulīna protamīna suspensijas.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Liprolog Mix25 indicēts cukura diabēta pacientu ārstēšanai, kam normālas glikozes homeostāzes nodrošināšanai nepieciešams insulīns.

4.2.Devas un lietošanas veids

Deva jānosaka ārstam, ņemot vērā pacienta vajadzības.

Liprolog Mix25 var ievadīt neilgi pirms ēdienreizes. Nepieciešamības gadījumā Liprolog Mix25 var lietot neilgi pēc ēdienreizes. Liprolog Mix25 drīkst ievadīt tikai subkutānā injekcijā. Liprolog Mix25 nekādā gadījumā nedrīkst ievadīt intravenozi.

Zemādas injekciju veic augšdelmā, augšstilbā, gurnā vai vēdera priekšējā sienā. Injekcijas vietas jāmaina, lai vienā vietā injicētu ne biežāk kā aptuveni reizi mēnesī.

Veicot zemādas injekciju ar Liprolog Mix25, jāuzmanās, lai toneievadītu asinsvadā. Pēc injicēšanas injekcijas vietu nedrīkst masēt. Pacienti jāapmāca pareizi veikt injekciju.

Pēc subkutānas Liprolog Mix25 ievadīšanas vērojams ātrs paša Liprolog darbības sākums un darbības maksimums. Tas ļauj Liprolog Mix25 ievadīt tieši pirms ēdienreizes. Lispro insulīna protamīna suspensijas (BASAL) Liprolog Mix25 sastāvdaļas darbības ilgums ir līdzīgs bazālā insulīna (NPH) darbībai.

Jebkura insulīna darbība pacientiem var būt izteikti individuāli atšķirīga, tā var atšķirties arī vienam pacientam dažādos laikos. Tāpat kā visiem insulīniem, arī Liprolog Mix25 darbības ilgums ir atkarīgs no devas, injicēšanas vietas, apasiņošanas, temperatūras un fiziskās aktivitātes.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu(ām) vai jebkuru no palīgvielām.

Hipoglikēmija.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Liprolog Mix25 nekādā gadījumā nedrīkst ievadīt intravenozi.

Jauna insulīna tipa vai citas firmas ražota insulīnalietošana jāsāk stingrā medicīniskā uzraudzībā. Insulīna koncentrācijas, ražotāja, tipa (regulārais, NPH, lente u. c.), veida (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes (rekombinantas DNS cilmes pret dzīvnieku cilmes insulīnu) maiņa var izraisīt nepieciešamību mainīt devu.

Faktori, kas var mainīt agrīnos hipoglikēmijas brīdinošos simptomus vai padarīt tos mazāk izteiktus, ir cukura diabēta ilgums, intensīva insulīnterapija, diabētiska nervu slimība vai zāles, piemēram, bēta blokatori.

Daži pacienti, kas pārcietuši hipoglikēmiju pēc pārejas no dzīvnieku cilmes insulīna uz cilvēka insulīnu, ziņojuši, ka hipoglikēmijas agrīnie brīdinošie simptomi bija vājāk izteikti vai atšķīrās no iepriekš izjustiem. Neārstēta hipoglikēmija vai hiperglikēmija var izraisīt apziņas zudumu, komu un nāvi.

Nepietiekamu devu lietošana vai ārstēšanas pārtraukšana, īpaši pacientiem ar insulīnatkarīgu cukura diabētu, var izraisīt hiperglikēmiju un diabētisko ketoacidozi, kas ir potenciāli letāli stāvokļi.

Nieru darbības traucējumu gadījumā var mazināties nepieciešamība pēc insulīna.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātās glikoneoģenēzes un samazinātās insulīna sadalīšanās dēļ, taču pacientiem ar hronisku aknu bojājumu insulīna rezistences palielināšanās dēļ var būt palielināta nepieciešamība pēc insulīna.

Slimības vai emocionālas spriedzes gadījumā var palielināties nepieciešamība pēc insulīna.

Arī pacientiem, kas palielina fizisko slodzi vai maina diētu, var būt nepieciešamība mainīt devu. Uzreiz pēc maltītes veikti fiziski vingrinājumi var palielināt hipoglikēmijas risku.

Lispro insulīnu līdz 12 gadus veciem bērniem drīkst ievadīt tikai gadījumā, kad paredzama labvēlīgāka ietekme nekā regulārajam insulīnam.

Liprolog Mix25 kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, saņemti ziņojumi par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar sirds mazspējas attīstības riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta Liprolog Mix25 lietošana kombinācijā ar pioglitazonu.Ja tiek lietota šī kombinācija, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja pastiprinās jebkādi ar sirdi saistīti simptomi, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

Norādījumi par lietošanu un rīkošanos

Lai novērstu iespējamu slimības pārnešanu, katru kārtridžu drīkst lietot tikai viens un tas pats pacients, pat ja ievadīšanas ierīces adata ir nomainīta.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Zāles ar hiperglikemizējošu iedarbību, piemēram, perorālie pretapaugļošanās līdzekļi, kortikosteroīdi, vairogdziedzera aizstājterapijas līdzekļi, danazols, bēta2 stimulatori (ritodrīns, salbutamols, terbutalīns), var palielināt nepieciešamību pēc insulīna.

Zāles ar hipoglikemizējošu iedarbību, piemēram, perorālie hipoglikemizējošie līdzekļi, salicilāti (piemēram, acetilsalicilskābe), sulfanilamīdi, daži antidepresanti (monoamīnoksidāzes inhibitori, selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitori), daži angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori (kaptoprils, enalaprils), angiotensīna II receptoru blokatori, bēta blokatori, oktreotīds un alkohols var mazināt nepieciešamību pēc insulīna.

Nav pētīta Liprolog Mix25 sajaukšana (lietošana maisījumā) ar citiem insulīna preparātiem.

Lietojot citas zāles kopā ar Liprolog Mix25, jākonsultējas ar ārstu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Dati par lielu skaitu grūtniečuneliecina par nelabvēlīgu lispro insulīna ietekmi uz grūtniecību vai augļa / jaundzimušā veselību.

Ļoti svarīgi ir grūtniecības laikā saglabāt labu cukura diabēta (insulīnatkarīgā vai grūtniecības diabēta) kompensāciju. Pirmā trimestra laikā nepieciešamība pēc insulīna parasti mazinās, bet otrā un trešā trimestra laikā – palielinās. Cukura diabēta pacientēm ieteicams informēt ārstu par grūtniecības iestāšanos vai tās plānošanu. Grūtniecēm ar cukura diabētu ļoti nozīmīga ir glikēmijas, kā arī vispārējā veselības stāvokļa rūpīga kontrole.

Sievietēm ar cukura diabētu, kuras baro bērnu ar krūti, var būt jāmaina insulīna deva, diēta vai gan viens, gan otrs.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmija var traucēt pacienta spēju koncentrēties un reaģēt. Tas var radīt risku situācijās, kad šīs spējas ir īpaši nozīmīgas (piemēram, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus).

Pacientam jāiesaka parūpēties, lai transportlīdzekļa vadīšanas laikā nerastos hipoglikēmija, kas īpaši svarīgi pacientiem, kas vāji izjūt hipoglikēmijas brīdinošās pazīmes vai nejūt tās vispār, kā arī pacientiem, kam bieži rodas hipoglikēmija. Šādā gadījumā jāapsver, vai ieteicams vadīt transportlīdzekli.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Hipoglikēmija ir visbiežāk novērotā insulīnterapijas blakusparādība, kas var attīstīties cukura diabēta pacientam. Smaga hipoglikēmija var izraisīt samaņas zudumu, ārkārtas gadījumos pat nāvi. Hipoglikēmijas biežums nav konkrēti nosakāms, jo to var izraisīt gan insulīna deva, gan citi faktori (piem., pacienta diēta un fiziskā aktivitāte).

Vietēja alerģija pacientiem ir bieži sastopama (1/100 līdz <1/10). Insulīna injicēšanas vietā ir iespējams apsārtums, pietūkums un nieze. Šīs pazīmes parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā. Reizēm šo stāvokli var izraisīt nevis insulīns, bet citi faktori (piem., kairinātāji ādas dezinficēšanas līdzeklī vai nepareiza injicēšanas tehnika). Sistēmiska alerģija – reti sastopama (1/10 000 līdz <1/1 000), taču potenciāli daudz bīstamāka – ir ģeneralizēta alerģija pret insulīnu. Šādā gadījumā var parādīties izsitumi uz visa ķermeņa, aizdusa, gārgšana, asinsspiediena pazemināšanās, ātra sirdsdarbība vai pastiprināta svīšana. Smagi ģeneralizētas alerģijas gadījumi var būt dzīvībai bīstami.

Retāk (1/1 000 līdz <1/100) injekcijas vietā ir iespējama lipodistrofija.

Insulīna lietošanas laikā tika ziņots par tūskas gadījumiem, īpaši tajos gadījumos, kad iepriekšējā vājā metaboliskā kontrole tika uzlabota intensificējot insulīna terapiju.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Insulīnam nevar noteikt specifisko pārdozēšanas devu, jo glikozes līmeni serumā nosaka sarežģīta mijiedarbība starp insulīna līmeni, glikozes izmantošanas iespējām un citiem vielmaiņas procesiem. Hipoglikēmiju var izraisīt pārmērīga insulīna aktivitāte salīdzinājumā ar uzņemto uzturu vai enerģijas patēriņu.

Hipoglikēmijas iespējamās izpausmes ir nemiers, apjukums, sirdsklauves, galvassāpes, pastiprināta svīšana un vemšana.

Vieglas hipoglikēmijas epizodes var novērst ar glikozes, citu cukuru vai cukurotu produktu iekšķīgu lietošanu.

Vidēji smagas hipoglikēmijas gadījumā intramuskulāri vai zemādā jāievada glikagons, pēc tam, kad pacients pietiekami atguvies, jālieto ogļhidrāti iekšķīgi. Pacientiem, kas nereaģē uz glikagona ievadīšanu, intravenozi jāievada glikozes šķīdums.

Ja pacients ir komā, glikagons jāievada intramuskulāri vai zemādā. Ja glikagons nav pieejams vai pacients nereaģē uz glikagona ievadīšanu, intravenozi jāievada glikozes šķīdums. Pacientam jādod ēst, līdzko viņš atgūst samaņu.

Ogļhidrāti var būt jālieto ilgstoši un var būt jāveic novērošana, jo pēc šķietamas klīniskas atveseļošanās hipoglikēmija var atkārtoties.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: ATĶ kods: A10A D04.

Liprolog Mix25 ir rūpnieciski sajaukta suspensija, kas sastāv no lispro insulīna (ātras darbības cilvēka insulīna analoga) un lispro insulīna protamīna suspensijas (vidēji ilgas darbības cilvēka insulīna analoga).

Lispro insulīna primārā darbība ir glikozes vielmaiņas regulēšana.

Insulīnam piemīt arī vairāku veidu anaboliska un antikataboliska iedarbība dažādos audos. Muskuļaudos insulīns palielina glikogēna, taukskābju, glicerola un olbaltumu sintēzi, kā arī aminoskābju izmantošanu, vienlaikus mazinot glikogenolīzi, glikoneoģenēzi, ketoģenēzi, lipolīzi, olbaltumu katabolismu un aminoskābju izdalīšanu.

Lispro insulīnam ir ātrs darbības sākums (aptuveni 15 minūtes), tādēļ to var ievadīt neilgi pirms maltītes (0 – 15 minūtes pirms ēdienreizes) atšķirībā no regulārā insulīna (30 – 45 minūtes pirms ēdienreizes). Pēc subkutānas Liprolog Mix25 ievadīšanas vērojams ātrs lispro insulīna darbības sākums un agrīns darbības maksimums. Liprolog BASAL darbības raksturojums aptuveni 15 stundu periodā ir līdzīgs bazālā insulīna (NPH) darbībai.

Klīniskos pētījumos ar 1. un 2. tipa cukura diabēta slimniekiem, lietojot Liprolog Mix 25, konstatēta zemāka hiperglikēmija pēc ēšanas nekā lietojot cilvēka insulīna maisījumu 30/70. Vienā klīniskajā pētījumā naktī (3:00) novērota neliela (0,38 mmol/l) glikozes daudzuma palielināšanās asinīs.

Grafikā redzama Liprolog Mix25 un Liprolog BASAL farmakodinamika.

Hipoglikemizējošā darbība

Liprolog Mix25

Liprolog BASAL

Laiks stundās

Grafikā attēlots relatīvais glikozes daudzums laikā, kas nepieciešams glikozes līmeņa uzturēšanai asinīs tuvu līmenim, kāds ir tukšā dūšā, un tas attēlo šo insulīnu iedarbību uz glikozes vielmaiņu laikā.

Glikodinamisko atbildreakciju pret lispro insulīnu neietekmē nieru vai aknu darbības traucējumi. Glikozes slodzes testā noteiktās lispro insulīna un šķīstošā cilvēka insulīna glikodinamiskās atšķirības saglabājās plašā nieru darbības diapazonā.

Pierādīts, ka lispro insulīns ir vienlīdzīgs cilvēka insulīnam pēc molārās bāzes, bet tā iedarbība ir daudz ātrāka un īslaicīgāka.

Divos 8 mēnešus ilgos atklātos krustotos pētījumos 2. tipa cukura diabēta slimnieki, kam insulīnterapija tika uzsākta pirmo reizi, vai kas jau lietoja vienu vai divas insulīna injekcijas, 4 mēnešus tika ārstēti ar Liprolog Mix25 (lietojot divreiz dienā kopā ar metformīnu) un glargīna insulīnu (lietojot vienreiz dienā kopā ar metformīnu) jauktā secībā. Sīkāka informācija sniegta šajā tabulā.

 

Ar insulīnu neārstēti

Ar insulīnu ārstēti

 

pacienti

pacienti

 

n = 78

n = 97

Vidējā kopējā insulīna dienas deva

0,63 vienības/kg

0,42 vienības/kg

rezultāta vērtēšanas brīdī

 

 

A1c hemoglobīna samazinājums1

1,30%

1,00%

 

(vidēji no sākotnējā rādītāja)

(vidēji no sākotnējā rādītāja

 

= 8,7%)

= 8,5%)

Vidējā kombinētā rīta/vakara

3,46 mM

2,48 mM

glikēmijas 2 stundas pēc ēšanas

 

 

raksturlieluma samazinājums1

 

 

Vidējā glikozes līmeņa asinīs tukšā

0,55 mM

0,65 mM

dūšā samazinājums1

 

 

Hipoglikēmijas gadījumi rezultāta

25%

25%

vērtēšanas brīdī

 

 

Ķermeņa masas pieaugums2

2,33 kg

0,96 kg

1no pētījuma sākuma līdz ārstēšanas ar Liprolog Mix25 beigām

2ar Liprolog Mix25 ārstētajiem randomizētajiem pacientiem pirmās pārejas periodā

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Lispro insulīna farmakokinētika raksturo vielu, kas ātri uzsūcas un pēc injicēšanas zemādā maksimālo līmeni asinīs sasniedz 30 – 70 minūtēs. Lispro insulīna protamīna suspensijas farmakokinētika atbilst vidēji ilgas darbības insulīna, kāds, piemēram, ir NPH, farmakokinētikai. Liprolog Mix25 farmakokinētika ir divu atsevišķo sastāvdaļu farmakokinētiskā raksturojuma apvienojums. Apsverot šo kinētisko raksturlielumu klīnisko nozīmi, atbilstošāk ir analizēt glikozes izmantošanas līknes (kā aprakstīts 5.1. apakšpunktā).

Pacientiem ar traucētu nieru darbību lispro insulīns arī uzsūcas ātrāk nekā šķīstošais cilvēka insulīns. Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu plašā nieru darbības diapazonā farmakokinētiskās atšķirības starp lispro insulīnu un šķīstošo cilvēka insulīnu kopumā saglabājas – tās nav atkarīgas no nieru darbības.

Pacientiem ar traucētu aknu darbību lispro insulīns arī uzsūcas un tiek izvadīts ātrāk nekā šķīstošais cilvēka insulīns.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

In vitro pārbaudēs, ietverot saistīšanos ar insulīnreceptoriem un ietekmi uz augošām šūnām, lispro insulīna darbība līdzinājās cilvēka insulīna darbībai. Pētījumi arī rāda, ka lispro insulīna disociācija no saistības ar insulīnreceptoriem ir tāda pati kā cilvēka insulīnam. Akūtos viena mēneša un divpadsmit mēnešu toksikoloģijas pētījumos nekonstatēja nozīmīgu toksisku iedarbību.

Pētījumos ar dzīvniekiem lispro insulīns neizraisīja auglības traucējumus, embriotoksicitāti vai teratogenitāti.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts m-krezols [1,76 mg/ml] Fenols [0,80 mg/ml]

Glicerīns

Nātrija hidrogēnfosfāts .7H2O

Cinka oksīds Ūdens injekcijām

Sālsskābe vai nātrija hidroksīds var būt pievienots, lai pielāgotu pH līdz 7,0 – 7,8.

6.2.Nesaderība

Nav pētīta Liprolog Mix25 sajaukšana ar citiem insulīniem. Saderības pētījumu trūkuma dēļ zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.Uzglabāšanas laiks

Neatvērtiem kātridžiem

3 gadi.

Pēc kārtridža ievietošanas

28 dienas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neatvērtiem kātridžiem

Uzglabāt ledusskapī (2 °C – 8 °C). Nesasaldēt. Nepakļaut pārmērīga karstuma vai tiešu saules staru ietekmei.

Pēc kārtridža ievietošanas

Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Neatdzesēt. Pildspalvveida pilnšļirci ar tajā ievietoto kārtridžu nedrīkst uzglabāt kopā ar klāt pievienoto adatu.

6.5.Iepakojuma veids un saturs un īpašs aprīkojums lietošanai, ievadīšanai vai implantēšanai

Suspensija ir 1. klases flintstikla kārtridžos, kas aizvākoti ar butila vai halobutila diskveida aizbāžņiem un virzuļa galviņām un pārklāti ar alumīnija vāciņiem. Kārtridžu virzuļu un/vai stikla kārtridžu apstrādei var būt izmantota dimetikona vai silikona emulsija.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

5 x 3 ml Liprolog Mix25 kārtridži 3 ml pildspalvveida pilnšļircei.

2 x (5 x 3 ml) Liprolog Mix25 kārtridži 3 ml pildspalvveida pilnšļircei.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Norādījumi par lietošanu un rīkošanos

Lai novērstu iespējamu slimības pārnešanu, katru kārtridžu drīkst lietot tikai viens un tas pats pacients, pat ja ievadīšanas ierīces adata ir nomainīta.

Liprolog Mix25 kārtridži lietojami ar CE apzīmētās pildspalvveida šļircēs kā ieteikts ierīces ražotāja sniegtajā informācijā.

a)Devas sagatavošana

Kārtridži ar Liprolog Mix25 tieši pirms lietošanas jāpavirpina plaukstās desmit reizes un jāapgriež pa 180° desmit reizes, lai sajauktu insulīnu, līdz tas izskatās viendabīgi duļķains vai pienains. Ja tā nav, atkārtojiet manipulāciju, līdz saturs ir sajaucies. Kārtridžos ir mazas stikla lodītes, kas veicina sajaukšanu. Stipri nekratiet, jo tas var izraisīt putošanos un traucēt pareizas devas nomērīšanu.

Kārtridži bieži jāpārbauda, un tos nedrīkst lietot, ja redzamas materiāla pikas vai cietas daļiņas pielipušas pie kārtridža dibena vai sieniņām, radot apsalušu izskatu.

Liprolog Mix25 kārtridži nav paredzēti cita insulīna preparāta iemaisīšanai kārtridžā. Kārtridži nav paredzēti atkārtotai uzpildīšanai.

Tālāk sniegts vispārējs apraksts. Par kārtridža ievietošanu, adatas pievienošanu un insulīna injicēšanu lasiet ražotāja sniegtā instrukcijā katrai konkrētai pildspalvveida pilnšļircei.

b)Devas injicēšana

1.Nomazgājiet rokas.

2.Izvēlieties injicēšanas vietu.

3.Notīriet ādu, kā norādīts.

4.Noņemiet adatas ārējo apvalku.

5.Sagatavojiet injekcijas vietu, ādu izstiepjot vai saņemot to lielā ādas krokā. Ieduriet adatu, kā norādīts.

6.Nospiediet pogu.

7.Izvelciet adatu un vairākas sekundes viegli piespiediet ar pirkstu injicēšanas vietā. Neberzējiet.

8.Ar adatas ārējā apvalka palīdzību noskrūvējiet adatu un iznīciniet apkārtējiem drošā veidā.

9.Injicēšanas vietas jāmaina, lai vienā vietā neinjicētu biežāk kā aptuveni reizi mēnesī.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Eli Lilly Nederland B.V., Papendorpseweg 83, 3528 BJ Utrecht, Nīderlande.

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

EU/1/01/195/003

5 x 3 ml Liprolog Mix25 kārtridži 3 ml pildspalvveida pilnšļircei

EU/1/01/195/011

2 x (5 x 3 ml) Liprolog Mix25 kārtridži 3 ml pildspalvveida pilnšļircei

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2001.gada 1. augusts

Pēdējās pārreģistrāacijas datums: 2006.gada 1. augusts

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Liprolog Mix50 100 vienības/ml suspensija injekcijām kārtridžā

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

2.1.Vispārējs apraksts

Liprolog Mix50 ir balta, sterila suspensija.

2.2.Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs

Vienā ml ir 100 vienības (atbilst 3,5 mg) lispro insulīna (insulin lispro) (rekombinanta DNS cilmes, kas iegūts E.coli).

Katrā kārtridžā ir 3 ml, kas atbilst 300 vienībām lispro insulīna.

Liprolog Mix50 sastāv no 50 % lispro insulīna šķīduma un 50 % lispro insulīna protamīna suspensijas.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Liprolog Mix50 indicēts cukura diabēta pacientu ārstēšanai, kam normālas glikozes homeostāzes nodrošināšanai nepieciešams insulīns.

4.2.Devas un lietošanas veids

Deva jānosaka ārstam, ņemot vērā pacienta vajadzības.

Liprolog Mix50 var ievadīt neilgi pirms ēdienreizes. Nepieciešamības gadījumā Liprolog Mix50 var lietot neilgi pēc ēdienreizes. Liprolog Mix50 drīkst ievadīt tikai subkutānā injekcijā. Liprolog Mix50 nekādā gadījumā nedrīkst ievadīt intravenozi.

Zemādas injekciju veic augšdelmā, augšstilbā, gurnā vai vēdera priekšējā sienā. Injekcijas vietas jāmaina, lai vienā vietā injicētu ne biežāk kā aptuveni reizi mēnesī.

Veicot zemādas injekciju ar Liprolog Mix50, jāuzmanās, lai to neievadītu asinsvadā. Pēc injicēšanas injekcijas vietu nedrīkst masēt. Pacienti jāapmāca pareizi veikt injekciju.

Pēc subkutānas Liprolog Mix50 ievadīšanas vērojams ātrs paša Liprolog darbības sākums un darbības maksimums. Tas ļauj Liprolog Mix50 ievadīt tieši pirms ēdienreizes. Lispro insulīna protamīna suspensijas (BASAL) Liprolog Mix50 sastāvdaļas darbības ilgums ir līdzīgs bazālā insulīna (NPH) darbībai.

Jebkura insulīna darbība pacientiem var būt izteikti individuāli atšķirīga, tā var atšķirties arī vienam pacientam dažādos laikos. Tāpat kā visiem insulīniem, arī Liprolog Mix50 darbības ilgums ir atkarīgs no devas, injicēšanas vietas, apasiņošanas, temperatūras un fiziskās aktivitātes.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu(ām) un/vai jebkuru no palīgvielām.

Hipoglikēmija.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Liprolog Mix50 nekādā gadījumā nedrīkst ievadīt intravenozi.

Jauna insulīna tipa vai citas firmas ražota insulīna lietošana jāsāk stingrā medicīniskā uzraudzībā. Insulīna preparāta koncentrācijas, ražotāja, tipa (regulārais, NPH, lente u. c.), veida (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes (rekombinantas DNS cilmes pret dzīvnieku cilmes insulīnu) maiņa var izraisīt nepieciešamību mainīt devu.

Faktori, kas var mainīt agrīnos hipoglikēmijas brīdinošos simptomus vai padarīt tos mazāk izteiktus, ir cukura diabēta ilgums, intensīva insulīnterapija, diabētiska nervu slimība vai zāles, piemēram, bēta blokatori.

Daži pacienti, kas pārcietuši hipoglikēmiju pēc pārejas no dzīvnieku cilmes insulīna uz cilvēka insulīnu, ziņojuši, ka hipoglikēmijas agrīnie brīdinošie simptomi bija vājāk izteikti vai atšķīrās no iepriekš izjustiem. Neārstēta hipoglikēmija vai hiperglikēmija var izraisīt apziņas zudumu, komu un nāvi.

Nepietiekamu devu lietošana vai ārstēšanas pārtraukšana, īpaši pacientiem ar insulīnatkarīgu cukura diabētu, var izraisīt hiperglikēmiju un diabētisko ketoacidozi, kas ir potenciāli letāli stāvokļi.

Nieru darbības traucējumu gadījumā var mazināties nepieciešamība pēc insulīna.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātās glikoneoģenēzes un samazinātās insulīna sadalīšanās dēļ, taču pacientiem ar hronisku aknu bojājumu insulīna rezistences palielināšanās dēļ var būt palielināta nepieciešamība pēc insulīna.

Slimības vai emocionālas spriedzes gadījumā var palielināties nepieciešamība pēc insulīna.

Arī pacientiem, kas palielina fizisko slodzi vai maina diētu, var būt nepieciešamība mainīt devu. Uzreiz pēc maltītes veikti fiziski vingrinājumi var palielināt hipoglikēmijas risku.

Lispro insulīnu līdz 12 gadus veciem bērniem drīkst ievadīt tikai gadījumā, kad paredzama labvēlīgāka ietekme nekā regulārajam insulīnam.

Liprolog Mix50 kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, saņemti ziņojumi par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar sirds mazspējas attīstības riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta Liprolog Mix50 lietošana kombinācijā ar pioglitazonu.Ja tiek lietota šī kombinācija, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja pastiprinās jebkādi ar sirdi saistīti simptomi, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

Norādījumi par lietošanu un rīkošanos

Lai novērstu iespējamu slimības pārnešanu, katru kārtridžu drīkst lietot tikai viens un tas pats pacients, pat ja ievadīšanas ierīces adata ir nomainīta.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Zāles ar hiperglikemizējošu iedarbību, piemēram, perorālie pretapaugļošanās līdzekļi, kortikosteroīdi, vairogdziedzera aizstājterapijas līdzekļi, danazols, bēta2 stimulatori (ritodrīns, salbutamols, terbutalīns), var palielināt nepieciešamību pēc insulīna.

Zāles ar hipoglikemizējošu iedarbību, piemēram, perorālie hipoglikemizējošie līdzekļi, salicilāti (piemēram, acetilsalicilskābe), sulfanilamīdi, daži antidepresanti (monoamīnoksidāzes inhibitori, selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitori), daži angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori (kaptoprils, enalaprils), angiotensīna II receptoru blokatori, bēta blokatori, oktreotīds un alkohols var mazināt nepieciešamību pēc insulīna.

Nav pētīta Liprolog Mix50 sajaukšana (lietošana maisījumā) ar citiem insulīna preparātiem.

Lietojot citas zāles kopā ar Liprolog Mix50, jākonsultējas ar ārstu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Dati par lielu skaitu grūtnieču, kas lietojušas šo preparātu, neliecina par nelabvēlīgu lispro insulīna ietekmi uz grūtniecību vai augļa / jaundzimušā veselību.

Ļoti svarīgi ir grūtniecības laikā saglabāt labu cukura diabēta (insulīnatkarīgā vai grūtniecības diabēta) kompensāciju. Pirmā trimestra laikā nepieciešamība pēc insulīna parasti mazinās, bet otrā un trešā trimestra laikā – palielinās. Cukura diabēta pacientēm ieteicams informēt ārstu par grūtniecības iestāšanos vai tās plānošanu. Grūtniecēm ar cukura diabētu ļoti nozīmīga ir glikēmijas, kā arī vispārējā veselības stāvokļa rūpīga kontrole.

Sievietēm ar cukura diabētu, kuras baro bērnu ar krūti, var būt jāmaina insulīna deva, diēta vai gan viens, gan otrs.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmija var traucēt pacienta spēju koncentrēties un reaģēt. Tas var radīt risku situācijās, kad šīs spējas ir īpaši nozīmīgas (piemēram, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus).

Pacientam jāiesaka parūpēties, lai transportlīdzekļa vadīšanas laikā nerastos hipoglikēmija, kas īpaši svarīgi pacientiem, kas vāji izjūt hipoglikēmijas brīdinošās pazīmes vai nejūt tās vispār, kā arī pacientiem, kam bieži rodas hipoglikēmija. Šādā gadījumā jāapsver, vai ieteicams vadīt transportlīdzekli.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Hipoglikēmija ir visbiežāk novērotā insulīnterapijas blakusparādība, kas var attīstīties cukura diabēta pacientam. Smaga hipoglikēmija var izraisīt samaņas zudumu, ārkārtas gadījumos pat nāvi. Hipoglikēmijas biežums nav konkrēti nosakāms, jo to var izraisīt gan insulīna deva, gan citi faktori (piem., pacienta diēta un fiziskā aktivitāte).

Vietēja alerģija pacientiem ir bieži sastopama (1/100 līdz <1/10). Insulīna injicēšanas vietā ir iespējams apsārtums, pietūkums un nieze. Šīs pazīmes parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā. Reizēm šo stāvokli var izraisīt nevis insulīns, bet citi faktori (piem., kairinātāji ādas dezinficēšanas līdzeklī vai nepareiza injicēšanas tehnika). Sistēmiska alerģija – reti sastopama (1/10 000 līdz <1/1 000), taču potenciāli daudz bīstamāka – ir ģeneralizēta alerģija pret insulīnu. Šādā gadījumā var parādīties izsitumi uz visa ķermeņa, aizdusa, gārgšana, asinsspiediena pazemināšanās, ātra sirdsdarbība vai pastiprināta svīšana. Smagi ģeneralizētas alerģijas gadījumi var būt dzīvībai bīstami.

Retāk (1/1 000 līdz <1/100) injekcijas vietā ir iespējama lipodistrofija.

Insulīna lietošanas laikā tika ziņots par tūskas gadījumiem, īpaši tajos gadījumos, kad iepriekšējā vājā metaboliskā kontrole tika uzlabota intensificējot insulīna terapiju.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Insulīnam nevar noteikt specifisko pārdozēšanas devu, jo glikozes līmeni serumā nosaka sarežģīta mijiedarbība starp insulīna līmeni, glikozes izmantošanas iespējām un citiem vielmaiņas procesiem. Hipoglikēmiju var izraisīt pārmērīga insulīna aktivitāte salīdzinājumā ar uzņemto uzturu vai enerģijas patēriņu.

Hipoglikēmijas iespējamās izpausmes ir nemiers, apjukums, sirdsklauves, galvassāpes, pastiprināta svīšana un vemšana.

Vieglas hipoglikēmijas epizodes var novērst ar glikozes, citu cukuru vai cukurotu produktu iekšķīgu lietošanu.

Vidēji smagas hipoglikēmijas gadījumā intramuskulāri vai zemādā jāievada glikagons, pēc tam, kad pacients pietiekami atguvies, jālieto ogļhidrāti iekšķīgi. Pacientiem, kas nereaģē uz glikagona ievadīšanu, intravenozi jāievada glikozes šķīdums.

Ja pacients ir komā, glikagons jāievada intramuskulāri vai zemādā. Ja glikagons nav pieejams vai pacients nereaģē uz glikagona ievadīšanu, intravenozi jāievada glikozes šķīdums. Pacientam jādod ēst, līdzko viņš atgūst samaņu.

Ogļhidrāti var būt jālieto ilgstoši un var būt jāveic novērošana, jo pēc šķietamas klīniskas atveseļošanās hipoglikēmija var atkārtoties.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: ATĶ kods: A10A D04.

Liprolog Mix50 ir rūpnieciski sajaukta suspensija, kas sastāv no lispro insulīna (ātras darbības cilvēka insulīna analoga) un lispro insulīna protamīna suspensijas (vidēji ilgas darbības cilvēka insulīna analoga).

Lispro insulīna primārā darbība ir glikozes vielmaiņas regulēšana.

Insulīnam piemīt arī vairāku veidu anaboliska un antikataboliska iedarbība dažādos audos. Muskuļaudos insulīns palielina glikogēna, taukskābju, glicerola un olbaltumu sintēzi, kā arī aminoskābju izmantošanu, vienlaikus mazinot glikogenolīzi, glikoneoģenēzi, ketoģenēzi, lipolīzi, olbaltumu katabolismu un aminoskābju izdalīšanu.

Lispro insulīnam ir ātrs darbības sākums (aptuveni 15 minūtes), tādēļ to var ievadīt neilgi pirms maltītes (0 – 15 minūtes pirms ēdienreizes) atšķirībā no regulārā insulīna (30 – 45 minūtes pirms ēdienreizes). Pēc subkutānas Liprolog Mix50 ievadīšanas vērojams ātrs lispro insulīna darbības sākums un agrīns darbības maksimums. Liprolog BASAL darbības raksturojums aptuveni 15 stundu periodā ir līdzīgs bazālā insulīna (NPH) darbībai. Grafikā redzama Liprolog Mix50 un Liprolog BASAL farmakodinamika.

Hipoglikemizējošā darbība

Liprolog Mix50

Liprolog BASAL

Laiks stundās

Grafikā attēlots relatīvais glikozes daudzums laikā, kas nepieciešams glikozes līmeņa uzturēšanai asinīs tuvu līmenim, kāds ir tukšā dūšā, un tas attēlo šo insulīnu iedarbību uz glikozes vielmaiņu laikā.

Glikodinamisko atbildreakciju pret lispro insulīnu neietekmē nieru vai aknu darbības traucējumi. Glikozes slodzes testā noteiktās lispro insulīna un šķīstošā cilvēka insulīna glikodinamiskās atšķirības saglabājās plašā nieru darbības diapazonā.

Pierādīts, ka lispro insulīns ir vienlīdzīgs cilvēka insulīnam pēc molārās bāzes, bet tā iedarbība ir daudz ātrāka un īslaicīgāka.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Lispro insulīna farmakokinētika raksturo vielu, kas ātri uzsūcas un pēc injicēšanas zemādā maksimālo līmeni asinīs sasniedz 30 – 70 minūtēs. Lispro insulīna protamīna suspensijas farmakokinētika atbilst vidēji ilgas darbības insulīna, kāds, piemēram, ir NPH, farmakokinētikai. Liprolog Mix50 farmakokinētika ir divu atsevišķo sastāvdaļu farmakokinētiskā raksturojuma apvienojums. Apsverot šo kinētisko raksturlielumu klīnisko nozīmi, atbilstošāk ir analizēt glikozes izmantošanas līknes (kā aprakstīts 5.1. apakšpunktā).

Pacientiem ar traucētu nieru darbību lispro insulīns arī uzsūcas ātrāk nekā šķīstošais cilvēka insulīns. Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu plašā nieru darbības diapazonā farmakokinētiskās atšķirības starp lispro insulīnu un šķīstošo cilvēka insulīnu kopumā saglabājas – tās nav atkarīgas no nieru darbības.

Pacientiem ar traucētu aknu darbību lispro insulīns arī uzsūcas un tiek izvadīts ātrāk nekā šķīstošais cilvēka insulīns.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

In vitro pārbaudēs, ietverot saistīšanos ar insulīnreceptoriem un ietekmi uz augošām šūnām, lispro insulīna darbība līdzinājās cilvēka insulīna darbībai. Pētījumi arī rāda, ka lispro insulīna disociācija no saistības ar insulīnreceptoriem ir tāda pati kā cilvēka insulīnam. Akūtos viena mēneša un divpadsmit mēnešu toksikoloģijas pētījumos nekonstatēja nozīmīgu toksisku iedarbību.

Pētījumos ar dzīvniekiem lispro insulīns neizraisīja auglības traucējumus, embriotoksicitāti vai teratogenitāti.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts m-krezols [2,20 mg/ml] Fenols [1,00 mg/ml]

Glicerīns

Nātrija hidrogēnfosfāts .7H2O

Cinka oksīds Ūdens injekcijām

Sālsskābe vai nātrija hidroksīds var būt pievienots, lai pielāgotu pH līdz 7,0 – 7,8.

6.2.Nesaderība

Nav pētīta Liprolog Mix50 sajaukšana ar citiem insulīniem. Saderības pētījumu trūkuma dēļ zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.Uzglabāšanas laiks

Neatvērtiem kātridžiem

3 gadi.

Pēc kārtridža ievietošanas

28 dienas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neatvērtiem kātridžiem

Uzglabāt ledusskapī (2 °C – 8 °C). Nesasaldēt. Nepakļaut pārmērīga karstuma vai tiešu saules staru ietekmei.

Pēc kārtridža ievietošanas

Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Neatdzesēt. Pildspalvveida pilnšļirci ar tajā ievietoto kārtridžiu nedrīkst uzglabāt kopā ar klāt pievienoto adatu.

6.5.Iepakojuma veids un saturs un īpašs aprīkojums lietošanai, ievadīšanai vai implantēšanai

Suspensija ir 1. klases flintstikla kārtridžos, kas aizvākoti ar butila vai halobutila diskveida aizbāžņiem un virzuļa galviņām un pārklāti ar alumīnija vāciņiem. Kārtridžu virzuļu un/vai stikla kārtridžu apstrādei var būt izmantota dimetikona vai silikona emulsija.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

5 x 3 ml Liprolog Mix50 kārtridži 3 ml pildspalvveida pilnšļircei.

2 x (5 x 3 ml) Liprolog Mix50 kārtridži 3 ml pildspalvveida pilnšļircei.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Norādījumi par lietošanu un rīkošanos

Lai novērstu iespējamu slimības pārnešanu, katru kārtridžu drīkst lietot tikai viens un tas pats pacients, pat ja ievadīšanas ierīces adata ir nomainīta.

Liprolog Mix50 kārtridži lietojami ar CE apzīmētās pildspalvveida šļircēs kā ieteikts ierīces ražotāja sniegtajā informācijā.

a)Devas sagatavošana

Kārtridži ar Liprolog Mix50 tieši pirms lietošanas jāpavirpina plaukstās desmit reizes un jāapgriež pa 180° desmit reizes, lai sajauktu insulīnu, līdz tas izskatās viendabīgi duļķains vai pienains. Ja tā nav, atkārtojiet manipulāciju, līdz saturs ir sajaucies. Kārtridžos ir mazas stikla lodītes, kas veicina sajaukšanu. Stipri nekratiet, jo tas var izraisīt putošanos un traucēt pareizas devas nomērīšanu.

Kārtridži bieži jāpārbauda, un tos nedrīkst lietot, ja redzamas materiāla pikas vai cietas daļiņas pielipušas pie kārtridža dibena vai sieniņām, radot apsalušu izskatu.

Liprolog Mix50 kārtridži nav paredzēti cita insulīna preparāta iemaisīšanai kārtridžā. Kārtridži nav paredzēti atkārtotai uzpildīšanai.

Tālāk sniegts vispārējs apraksts. Par kārtridža ievietošanu, adatas pievienošanu un insulīna injicēšanu lasiet ražotāja sniegtā instrukcijā katrai konkrētai pildspalvveida pilnšļircei.

b)Devas injicēšana

1.Nomazgājiet rokas.

2.Izvēlieties injicēšanas vietu.

3.Notīriet ādu, kā norādīts.

4.Noņemiet adatas ārējo apvalku.

5.Sagatavojiet injekcijas vietu, ādu izstiepjot vai saņemot to lielā ādas krokā. Ieduriet adatu, kā norādīts.

6.Nospiediet pogu.

7.Izvelciet adatu un vairākas sekundes viegli piespiediet ar pirkstu injicēšanas vietā. Neberzējiet.

8.Ar adatas ārējā apvalka palīdzību noskrūvējiet adatu un iznīciniet apkārtējiem drošā veidā.

9.Injicēšanas vietas jāmaina, lai vienā vietā neinjicētu biežāk kā aptuveni reizi mēnesī.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Eli Lilly Nederland B.V., Papendorpseweg 83, 3528 BJ Utrecht, Nīderlande.

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

EU/1/01/195/004

5 x 3 ml Liprolog Mix50 kārtridži 3 ml pildspalvveida pilnšļircei

EU/1/01/195/012

2 x (5 x 3 ml) Liprolog Mix50 kārtridži 3 ml pildspalvveida pilnšļircei

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2001.gada 1. augusts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2006.gada 1. augusts

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Liprolog BASAL 100 vienības/ml suspensija injekcijām kārtridžā

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

2.1.Vispārējs apraksts

Liprolog BASAL ir balta, sterila suspensija.

2.2.Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs

Vienā ml ir 100 vienības (atbilst 3,5 mg) lispro insulīna (insulin lispro) (rekombinanta DNS cilmes, kas iegūts E.coli).

Katrā kartridžā ir 3 ml, kas atbilst 300 vienībām lispro insulīna.

Liprolog BASAL sastāv no lispro insulīna protamīna suspensijas.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Liprolog BASAL indicēts cukura diabēta pacientu ārstēšanai, kam normālas glikozes homeostāzes nodrošināšanai nepieciešams insulīns.

4.2.Devas un lietošanas veids

Deva jānosaka ārstam, ņemot vērā pacienta vajadzības.

Liprolog BASAL var jaukt vai lietot kopā ar Liprolog. Liprolog BASAL drīkst ievadīt tikai subkutānas injekcijas veidā. Liprolog BASAL nekādā gadījumā nedrīkst ievadīt intravenozi.

Zemādas injekciju veic augšdelmā, augšstilbā, gurnā vai vēdera priekšējā sienā. Injekcijas vietas jāmaina, lai vienā vietā injicētu ne biežāk kā aptuveni reizi mēnesī.

Veicot zemādas injekciju ar Liprolog BASAL, jāuzmanās, lai toneievadītu asinsvadā. Pēc injicēšanas injekcijas vietu nedrīkst masēt. Pacienti jāapmāca pareizi veikt injekciju.

Liprolog BASAL darbības raksturojums ir ļoti līdzīgs bazālā insulīna (NPH) darbībai aptuveni 15 stundu periodā. Jebkura insulīna darbība pacientiem var būt izteikti individuāli atšķirīga, tā var atšķirties arī vienam pacientam dažādos laikos. Tāpat kā visiem insulīniem, arī Liprolog BASAL darbības ilgums ir atkarīgs no devas, injicēšanas vietas, apasiņošanas, temperatūras un fiziskās aktivitātes.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret lispro insulīnu vai jebkuru no palīgvielām.

Hipoglikēmija.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Liprolog BASAL nekādā gadījumā nedrīkst ievadīt intravenozi.

Jauna insulīna tipa vai citas firmas ražota insulīna lietošana jāsāk stingrā medicīniskā uzraudzībā. Insulīna preparāta koncentrācijas, ražotāja, tipa (regulārais, NPH, lente u. c.), veida (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes (rekombinantas DNS cilmes pret dzīvnieku cilmes insulīnu) maiņa var izraisīt nepieciešamību mainīt devu.

Faktori, kas var mainīt agrīnos hipoglikēmijas brīdinošos simptomus vai padarīt tos mazāk izteiktus, ir cukura diabēta ilgums, intensīva insulīnterapija, diabētiska nervu slimība vai zāles, piemēram, bēta blokatori.

Daži pacienti, kas pārcietuši hipoglikēmiju pēc pārejas no dzīvnieku cilmes insulīna uz cilvēka insulīnu, ziņojuši, ka hipoglikēmijas agrīnie brīdinošie simptomi bija vājāk izteikti vai atšķīrās no iepriekš izjustiem. Neārstēta hipoglikēmija vai hiperglikēmija var izraisīt apziņas zudumu, komu un nāvi.

Nepietiekamu devu lietošana vai ārstēšanas pārtraukšana, īpaši pacientiem ar insulīnatkarīgu cukura diabētu, var izraisīt hiperglikēmiju un diabētisko ketoacidozi, kas ir potenciāli letāli stāvokļi.

Nieru darbības traucējumu gadījumā var mazināties nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātās glikoneoģenēzes un samazinātās insulīna sadalīšanās dēļ, taču pacientiem ar hronisku aknu bojājumu insulīna rezistences palielināšanās dēļ var būt palielināta nepieciešamība pēc insulīna.

Slimības vai emocionālas spriedzes gadījumā var palielināties nepieciešamība pēc insulīna.

Arī pacientiem, kas palielina fizisko slodzi vai maina diētu, var būt nepieciešamība mainīt devu. Uzreiz pēc maltītes veikti fiziski vingrinājumi var palielināt hipoglikēmijas risku.

Lispro insulīnu par 12 gadiem jaunākiem bērniem drīkst ievadīt tikai gadījumā, kad paredzama labvēlīgāka ietekme nekā regulārajam insulīnam.

Liprolog BASAL kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, saņemti ziņojumi par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar sirds mazspējas attīstības riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta Liprolog BASAL lietošana kombinācijā ar pioglitazonu.Ja tiek lietota šī kombinācija, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja pastiprinās jebkādi ar sirdi saistīti simptomi, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

Norādījumi par lietošanu un rīkošanos

Lai novērstu iespējamu slimības pārnešanu, katru kārtridžu drīkst lietot tikai viens un tas pats pacients, pat ja ievadīšanas ierīces adata ir nomainīta.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Zāles ar hiperglikemizējošu iedarbību, piemēram, perorālie pretapaugļošanās līdzekļi, kortikosteroīdi, vairogdziedzera aizstājterapijas līdzekļi, danazols, bēta2 stimulatori (ritodrīns, salbutamols, terbutalīns), var palielināt nepieciešamību pēc insulīna.

Zāles ar hipoglikemizējošu iedarbību, piemēram, perorālie hipoglikemizējošie līdzekļi, salicilāti (piemēram, acetilsalicilskābe), sulfanilamīdi, daži antidepresanti (monoamīnoksidāzes inhibitori, selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitori), daži angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori

(kaptoprils, enalaprils), angiotensīna II receptoru blokatori, bēta blokatori, oktreotīds un alkohols var mazināt nepieciešamību pēc insulīna.

Nav pētīta Liprolog BASAL sajaukšana (lietošana maisījumā) ar citiem insulīna preparātiem, izņemot

Liprolog.

Lietojot citas zāles kopā ar Liprolog BASAL, jākonsultējas ar ārstu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Dati par lielu skaitu grūtnieču, kas lietojušas šo preparātu, neliecina par nelabvēlīgu lispro insulīna ietekmi uz grūtniecību vai augļa / jaundzimušā veselību.

Ļoti svarīgi ir grūtniecības laikā saglabāt labu cukura diabēta (insulīnatkarīgā vai grūtniecības diabēta) kompensāciju. Pirmā trimestra laikā nepieciešamība pēc insulīna parasti mazinās, bet otrā un trešā trimestra laikā – palielinās. Cukura diabēta pacientēm ieteicams informēt ārstu par grūtniecības iestāšanos vai tās plānošanu. Grūtniecēm ar cukura diabētu ļoti nozīmīga ir glikēmijas, kā arī vispārējā veselības stāvokļa rūpīga kontrole.

Sievietēm ar cukura diabētu, kuras baro bērnu ar krūti, var būt jāmaina insulīna deva, diēta vai gan viens, gan otrs.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmija var traucēt pacienta spēju koncentrēties un reaģēt. Tas var radīt risku situācijās, kad šīs spējas ir īpaši nozīmīgas (piemēram, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus).

Pacientam jāiesaka parūpēties, lai transportlīdzekļa vadīšanas laikā nerastos hipoglikēmija, kas īpaši svarīgi pacientiem, kas vāji izjūt hipoglikēmijas brīdinošās pazīmes vai nejūt tās vispār, kā arī pacientiem, kam bieži rodas hipoglikēmija. Šādā gadījumā jāapsver, vai ieteicams vadīt transportlīdzekli.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Hipoglikēmija ir visbiežāk novērotā insulīnterapijas blakusparādība, kas var attīstīties cukura diabēta pacientam. Smaga hipoglikēmija var izraisīt samaņas zudumu, ārkārtas gadījumos pat nāvi. Hipoglikēmijas biežums nav konkrēti nosakāms, jo to var izraisīt gan insulīna deva, gan citi faktori (piem., pacienta diēta un fiziskā aktivitāte).

Vietēja alerģija pacientiem ir bieži sastopama (1/100 līdz <1/10). Insulīna injicēšanas vietā ir iespējams apsārtums, pietūkums un nieze. Šīs pazīmes parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā. Reizēm šo stāvokli var izraisīt nevis insulīns, bet citi faktori (piem., kairinātāji ādas dezinficēšanas līdzeklī vai nepareiza injicēšanas tehnika). Sistēmiska alerģija – reti sastopama (1/10 000 līdz

<1/1 000), taču potenciāli daudz bīstamāka – ir ģeneralizēta alerģija pret insulīnu. Šādā gadījumā var parādīties izsitumi uz visa ķermeņa, aizdusa, gārgšana, asinsspiediena pazemināšanās, ātra sirdsdarbība vai pastiprināta svīšana. Smagi ģeneralizētas alerģijas gadījumi var būt dzīvībai bīstami.

Retāk (1/1 000 līdz <1/100) injekcijas vietā ir iespējama lipodistrofija.

Insulīna lietošanas laikā tika ziņots par tūskas gadījumiem, īpaši tajos gadījumos, kad iepriekšējā vājā metaboliskā kontrole tika uzlabota intensificējot insulīna terapiju.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Insulīnam nevar noteikt specifisko pārdozēšanas devu, jo glikozes līmeni serumā nosaka sarežģīta mijiedarbība starp insulīna līmeni, glikozes izmantošanas iespējām un citiem vielmaiņas procesiem. Hipoglikēmiju var izraisīt pārmērīga insulīna aktivitāte salīdzinājumā ar uzņemto uzturu vai enerģijas patēriņu.

Hipoglikēmijas iespējamās izpausmes ir nemiers, apjukums, sirdsklauves, galvassāpes, pastiprināta svīšana un vemšana.

Vieglas hipoglikēmijas epizodes var novērst ar glikozes, citu cukuru vai cukurotu produktu iekšķīgu lietošanu.

Vidēji smagas hipoglikēmijas gadījumā intramuskulāri vai zemādā jāievada glikagons, pēc tam, kad pacients pietiekami atguvies, jālieto ogļhidrāti iekšķīgi. Pacientiem, kas nereaģē uz glikagona ievadīšanu, intravenozi jāievada glikozes šķīdums.

Ja pacients ir komā, glikagons jāievada intramuskulāri vai zemādā. Ja glikagons nav pieejams vai pacients nereaģē uz glikagona ievadīšanu, intravenozi jāievada glikozes šķīdums. Pacientam jādod ēst, līdzko viņš atgūst samaņu.

Ogļhidrāti var būt jālieto ilgstoši un var būt jāveic novērošana, jo pēc šķietamas klīniskas atveseļošanās hipoglikēmija var atkārtoties.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: vidēji ilgas darbības cilvēka insulīna analogs. ATĶ kods: A10A C04.

Lispro insulīna primārā darbība ir glikozes vielmaiņas regulēšana.

Insulīnam piemīt arī vairāku veidu anaboliska un antikataboliska iedarbība dažādos audos. Muskuļaudos insulīns palielina glikogēna, taukskābju, glicerola un olbaltumu sintēzi, kā arī aminoskābju izmantošanu, vienlaikus mazinot glikogenolīzi, glikoneoģenēzi, ketoģenēzi, lipolīzi, olbaltumu katabolismu un aminoskābju izdalīšanu.

Liprolog BASAL darbības raksturojums ir ļoti līdzīgs bazālā insulīna (NPH) darbībai aptuveni 15 stundu periodā.

Glikodinamisko atbildreakciju pret lispro insulīnu neietekmē nieru vai aknu darbības traucējumi. Glikozes slodzes testā noteiktās lispro insulīna un šķīstošā cilvēka insulīna glikodinamiskās atšķirības saglabājās plašā nieru darbības diapazonā.

Pierādīts, ka lispro insulīns ir vienlīdzīgs cilvēka insulīnam pēc molārās bāzes, bet tā iedarbība ir daudz ātrāka un īslaicīgāka.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Liprolog BASAL uzsūkšanās ir ilgstoša, maksimālā insulīna koncentrācija tiek sasniegta 6 stundas pēc ievadīšanas. Apsverot šo kinētisko raksturlielumu klīnisko nozīmi, atbilstošāk ir analizēt glikozes izmantošanas līknes.

Pacientiem ar traucētu nieru darbību lispro insulīns arī uzsūcas ātrāk nekā šķīstošais cilvēka insulīns. Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu plašā nieru darbības diapazonā farmakokinētiskās atšķirības starp

lispro insulīnu un šķīstošo cilvēka insulīnu kopumā saglabājas – tās nav atkarīgas no nieru darbības. Pacientiem ar traucētu aknu darbību lispro insulīns arī uzsūcas un tiek izvadīts ātrāk nekā šķīstošais cilvēka insulīns.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

In vitro pārbaudēs, ietverot saistīšanos ar insulīnreceptoriem un ietekmi uz augošām šūnām, lispro insulīna darbība līdzinājās cilvēka insulīna darbībai. Pētījumi arī rāda, ka lispro insulīna disociācija no saistības ar insulīnreceptoriem ir tāda pati kā cilvēka insulīnam. Akūtos viena mēneša un divpadsmit mēnešu toksikoloģijas pētījumos nekonstatēja nozīmīgu toksisku iedarbību.

Pētījumos ar dzīvniekiem lispro insulīns neizraisīja auglības traucējumus, embriotoksicitāti vai teratogenitāti.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts m-krezols [1,76 mg/ml] Fenols [0,80 mg/ml]

Glicerīns

Nātrija hidrogēnfosfāts .7H2O

Cinka oksīds Ūdens injekcijām

Sālsskābe vai nātrija hidroksīds var būt pievienots, lai pielāgotu pH līdz 7,0 – 7,8.

6.2.Nesaderība

Nav pētīta Liprolog BASAL sajaukšana ar citiem insulīniem, izņemot Liprolog. Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm, izņemot Liprolog.

6.3.Uzglabāšanas laiks

Neatvērtiem kātridžiem

2 gadi.

Pēc kārtridža ievietošanas

21 diena

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neatvērtiem kātridžiem

Uzglabāt ledusskapī (2 °C – 8 °C). Nesasaldēt. Nepakļaut pārmērīga karstuma vai tiešu saules staru ietekmei.

Pēc kārtridža ievietošanas

Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.Neatdzesēt. Pildspalvveida pilnšļirci ar tajā ievietoto kārtridžiu nedrīkst uzglabāt kopā ar klāt pievienoto adatu.

6.5.Iepakojuma veids un saturs un īpašs aprīkojums lietošanai, ievadīšanai vai implantēšanai

Suspensija ir 1. klases flintstikla kārtridžos, kas aizvākoti ar butila vai halobutila diskveida aizbāžņiem un virzuļa galviņām un pārklāti ar alumīnija vāciņiem. Kārtridža virzuļa un/vai stikla kārtridža apstrādei var būt izmantota dimetikona vai silikona emulsija.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

5 x 3 ml Liprolog BASAL kārtridži 3 ml pildspalvveida pilnšļircei.

2 x (5 x 3 ml) Liprolog BASAL kārtridži 3 ml pildspalvveida pilnšļircei.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Norādījumi par lietošanu un rīkošanos

Lai novērstu iespējamu slimības pārnešanu, katru kārtridžu drīkst lietot tikai viens un tas pats pacients, pat ja ievadīšanas ierīces adata ir nomainīta.

Liprolog BASAL kārtridži lietojami ar CE apzīmētās pildspalvveida pilnšļircēs kā ieteikts ierīces ražotāja sniegtajā informācijā.

a)Devas sagatavošana

Kārtridži ar Liprolog BASAL tieši pirms lietošanas jāpavirpina plaukstās desmit reizes un jāapgriež pa 180° desmit reizes, lai sajauktu insulīnu, līdz tas izskatās viendabīgi duļķains vai pienains. Ja tā nav, atkārtojiet manipulāciju, līdz saturs ir sajaucies. Kārtridžos ir mazas stikla lodītes, kas veicina sajaukšanu. Stipri nekratiet, jo tas var izraisīt putošanos un traucēt pareizas devas nomērīšanu.

Kārtridži bieži jāpārbauda, un tos nedrīkst lietot, ja redzamas materiāla pikas vai cietas daļiņas pielipušas pie kārtridža dibena vai sieniņām, radot apsalušu izskatu.

Liprolog BASAL kārtridži nav paredzēti cita insulīna preparāta iemaisīšanai kārtridžā. Kārtridži nav paredzēti atkārtotai uzpildīšanai.

Tālāk sniegts vispārējs apraksts. Par kārtridža ievietošanu, adatas pievienošanu un insulīna injicēšanu lasiet ražotāja sniegtā instrukcijā katrai konkrētai pildspalvveida pilnšļircei.

b)Devas injicēšana

1.Nomazgājiet rokas.

2.Izvēlieties injicēšanas vietu.

3.Notīriet ādu, kā norādīts.

4.Noņemiet adatas ārējo apvalku.

5.Sagatavojiet injekcijas vietu, ādu izstiepjot vai saņemot to lielā ādas krokā. Ieduriet adatu, kā norādīts.

6.Nospiediet pogu.

7.Izvelciet adatu un vairākas sekundes viegli piespiediet ar pirkstu injicēšanas vietā. Neberzējiet.

8.Ar adatas ārējā apvalka palīdzību noskrūvējiet adatu un iznīciniet apkārtējiem drošā veidā.

9.Injicēšanas vietas jāmaina, lai vienā vietā neinjicētu biežāk kā aptuveni reizi mēnesī.

c)Insulīnu sajaukšana

Nedrīkst sajaukt (nelietot maisījumā) insulīnu flakonā ar insulīnu kārtridžā. Skatīt 6.2. apakšpunktā.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Eli Lilly Nederland B.V., Papendorpseweg 83, 3528 BJ Utrecht, Nīderlande.

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

EU/1/01/195/022

5 x 3 ml Liprolog BASAL kārtridži 3 ml pildspalvveida pilnšļircei

EU/1/01/195/023

2 x (5 x 3 ml) Liprolog BASAL kārtridži 3 ml pildspalvveida pilnšļircei

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2001.gada 1. augusts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2006.gada 1. augusts

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Liprolog KwikPen 100 vienības/ml, šķīdums injekcijām

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

2.1.Vispārējs apraksts

Liprolog KwikPen ir sterils, dzidrs, bezkrāsains ūdens šķīdums.

2.2.Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs

Vienā ml ir 100 vienības (atbilst 3,5 mg) lispro insulīna (rekombinantas DNS cilmes, iegūts no E. coli). Katrā kartridžā ir 3 ml, kas atbilst 300 vienībām lispro insulīna (insulin lispro).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Pieaugušo un bērnu, kas slimo ar cukura diabētu un kam normālas glikozes homeostāzes nodrošināšanai nepieciešams insulīns, ārstēšanai. Liprolog KwikPen indicēts arī sākotnējai cukura diabēta stabilizēšanai.

4.2.Devas un lietošanas veids

Deva jānosaka ārstam, ņemot vērā pacienta vajadzības.

Liprolog var ievadīt neilgi pirms ēdienreizes. Nepieciešamības gadījumā Liprolog var ievadīt neilgi pēc ēdienreizes. Liprolog jāievada zemādas injekcijas veidā vai ar pastāvīga zemādas infūzijas sūkņa palīdzību (skatīt 4.2. apakšpunktu), to var ievadīt arī intramuskulāras injekcijas veidā, kaut gan to neiesaka. Nepieciešamības gadījumā Liprolog var ievadīt arī intravenozi, piemēram, glikozes līmeņa kontrolei ketoacidozes, akūtas slimības vai operācijas laikā un pēcoperācijas periodā.

Zemādas injekciju veic augšdelmā, augšstilbā, gurnā vai vēdera priekšējā sienā. Injekcijas vietas jāmaina, lai vienā vietā injicētu ne biežāk kā aptuveni reizi mēnesī.

Veicot zemādas injekciju ar Liprolog KwikPen, jāuzmanās, lai to neievadītu asinsvadā. Pēc injicēšanas injekcijas vietu nedrīkst masēt. Pacienti jāapmāca pareizi veikt injekciju.

Ievadot zemādā, Liprolog KwikPen darbība sākas strauji, tam ir īsāks darbības laiks (2 – 5 stundas) nekā regulāram insulīnam. Šī straujā darbības sākuma dēļ Liprolog var injicēt (vai nepārtrauktas infūzijas gadījumā ievadīt Liprolog bolus injekcijas veidā) tieši pirms ēdienreizes. Jebkura insulīna preparāta darbība pacientiem var būt izteikti individuāli atšķirīga, tā var atšķirties arī vienam pacientam dažādos laikos. Ātrāks darbības sākums nekā šķīstošam cilvēka insulīnam saglabājas neatkarīgi no injicēšanas vietas. Tāpat kā visiem insulīniem, arī Liprolog KwikPen darbības ilgums ir atkarīgs no devas, injicēšanas vietas, apasiņošanas, temperatūras un fiziskās aktivitātes.

Pēc ārsta ieteikuma Liprolog var lietot kopā ar ilgstošākas darbības insulīnu vai perorāliem sulfonilurīnvielasatvasinājumiem .

c)Liprolog lietošana insulīna infūzijas sūknī

Lispro insulīna infūzijai var izmantot tikai insulīna infūzijas sūkņus ar CE marķējumu. Pirms lispro insulīna ievadīšanas infūzijas veidā rūpīgi jāiepazīstas ar ražotāja sniegtajiem norādījumiem, lai pārliecinātos par piemērotību konkrētajam sūkņa modelim. . Izlasiet infūzijas sūkņa lietošanas instrukciju un ievērojiet to. Izmantojiet sūknim atbilstošu rezervuāru un katetru. Infūzijas komplekts (caurulītes un kanula) ir jāmaina saskaņā ar lietošanas instrukcijā izklāstītajiem norādījumiem, kas pievienoti infūzijas komplektam. Hipoglikēmijas gadījumā infūzija jāpārtrauc līdz hipoglikēmija ir izzudusi. Ja jums atkārtoti vai izteikti ir zems glikozes līmenis asinīs, pasakiet to savam veselības aprūpes speciālistam un apsveriet devas mazināšanu vai insulīna infūzijas pārtraukšanu. Sūkņa darbības traucējumi vai infūzijas sistēmas nosprostojums var izraisīt strauju glikozes līmeņa paaugstināšanos asinīs. Ja ir aizdomas par insulīna plūsmas pārtraukumu, ievērojiet norādījumus izstrādājuma aprakstā un nepieciešamības gadījumā informējiet savu veselības aprūpes speciālistu. Lietojot insulīna infūzijas sūknī, Liprolog nedrīkst lietot maisījumā ar citu insulīnu.

Intravenoza insulīna ievade

Lispro insulīna intravenoza injekcija jāveic pēc parastiem intravenozas injekcijas principiem klīniskā praksē, piemēram, intravenozas bolus injekcijas veidā vai ar infūzijas sistēmu. Bieži jākontrolē glikozes līmenis asinīs.

Lispro insulīna infūzijas sistēmas koncentrācijā 0,1 vienība/ml – 1,0 vienība/ml 0,9% nātrija hlorīda vai 5% glikozes šķīdumā ir stabilas istabas temperatūrā 48 h. Sistēmu ieteicams piepildīt pirms infūzijas sākšanas pacientam.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu(ām) vai jebkuru no palīgvielām.

Hipoglikēmija.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Jauna insulīna tipa vai citas firmas ražota insulīna lietošana jāsāk stingrā medicīniskā uzraudzībā. Insulīna preparāta koncentrācijas, ražotāja, tipa (regulārais, NPH, lente u. c.), veida (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes (rekombinantas DNS cilmes pret dzīvnieku cilmes insulīnu) maiņa var izraisīt nepieciešamību mainīt devu. Lietojot ātras darbības insulīnus, pacientiem, kas lieto arī bazālo insulīnu, lai uzlabotu glikēmijas kontroli visas dienas laikā (īpaši naktī un tukšā dūšā), jāpielāgo abu insulīnu deva.

Faktori, kas var mainīt agrīnos hipoglikēmijas brīdinošos simptomus vai padarīt tos mazāk izteiktus, ir cukura diabēta ilgums, intensīva insulīnterapija, diabētiska nervu slimība vai zāles, piemēram, bēta blokatori.

Daži pacienti, kas pārcietuši hipoglikēmiju pēc pārejas no dzīvnieku cilmes insulīna uz cilvēka insulīnu, ziņojuši, ka hipoglikēmijas agrīnie brīdinošie simptomi bija vājāk izteikti vai atšķīrās no iepriekš izjustiem. Neārstēta hipoglikēmija vai hiperglikēmija var izraisīt apziņas zudumu, komu un nāvi.

Nepietiekamu devu lietošana vai ārstēšanas pārtraukšana, īpaši pacientiem ar insulīnatkarīgu cukura diabētu, var izraisīt hiperglikēmiju un diabētisko ketoacidozi, kas ir potenciāli letāli stāvokļi.

Nieru darbības traucējumu gadījumā var mazināties nepieciešamība pēc insulīna.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātās glikoneoģenēzes un samazinātās insulīna sadalīšanās dēļ, taču pacientiem ar hronisku aknu bojājumu insulīna rezistences palielināšanās dēļ var būt palielināta nepieciešamība pēc insulīna.

Slimības vai emocionālas spriedzes gadījumā var palielināties nepieciešamība pēc insulīna.

Arī pacientiem, kas palielina fizisko slodzi vai maina diētu, var būt nepieciešamība mainīt devu. Uzreiz pēc maltītes veikti fiziski vingrinājumi var palielināt hipoglikēmijas risku. Ātras darbības insulīna analogu farmakodinamikas dēļ hipoglikēmija pēc injicēšanas var rasties ātrāk, salīdzinot ar šķīstošā cilvēka insulīna izraisītu hipoglikēmiju.

Liprolog, nevis šķīstošo insulīnu, bērniem drīkst ievadīt tikai gadījumā, kad labvēlīga ietekme var būt ātrai insulīna iedarbībai, piemēram, pielāgojot injicēšanas laiku ēdienreizēm.

Liprolog kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, saņemti ziņojumi par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar sirds mazspējas attīstības riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta Liprolog lietošana kombinācijā ar pioglitazonu.Ja tiek lietota šī kombinācija, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja pastiprinās jebkādi ar sirdi saistīti simptomi, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

Norādījumi par lietošanu un rīkošanos

Lai novērstu iespējamu slimības pārnešanu, katru pilnšļirci drīkst lietot tikai viens un tas pats pacients, pat ja adata ir nomainīta.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Zāles ar hiperglikemizējošu iedarbību, piemēram, perorālie pretapaugļošanās līdzekļi, kortikosteroīdi, vairogdziedzera aizstājterapijas līdzekļi, danazols, bēta2 stimulatori (ritodrīns, salbutamols, terbutalīns), var palielināt nepieciešamību pēc insulīna.

Zāles ar hipoglikemizējošu iedarbību, piemēram, perorālie hipoglikemizējošie līdzekļi, salicilāti (piemēram, acetilsalicilskābe), sulfanilamīdi, daži antidepresanti (monoamīnoksidāzes inhibitori, selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitori), daži angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori (kaptoprils, enalaprils), angiotensīna II receptoru blokatori, bēta blokatori, oktreotīds un alkohols var mazināt nepieciešamību pēc insulīna.

Lietojot citas zāles kopā ar Liprolog KwikPen, jākonsultējas ar ārstu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Dati par lielu skaitu grūtnieču, kas lietojušas šo preparātu, neliecina par nelabvēlīgu lispro insulīna ietekmi uz grūtniecību vai augļa / jaundzimušā veselību.

Ļoti svarīgi ir grūtniecības laikā saglabāt labu cukura diabēta (insulīnatkarīgā vai grūtniecības diabēta) kompensāciju. Pirmā trimestra laikā nepieciešamība pēc insulīna parasti mazinās, bet otrā un trešā trimestra laikā – palielinās. Cukura diabēta pacientēm ieteicams informēt ārstu par grūtniecības iestāšanos vai tās plānošanu. Grūtniecēm ar cukura diabētu ļoti nozīmīga ir glikēmijas, kā arī vispārējā veselības stāvokļa rūpīga kontrole.

Sievietēm ar cukura diabētu, kuras baro bērnu ar krūti, var būt jāmaina insulīna deva, diēta vai gan viens, gan otrs.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmija var traucēt pacienta spēju koncentrēties un reaģēt. Tas var radīt risku situācijās, kad šīs spējas ir īpaši nozīmīgas (piemēram, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus).

Pacientam jāiesaka parūpēties, lai transportlīdzekļa vadīšanas laikā nerastos hipoglikēmija, kas īpaši svarīgi pacientiem, kas vāji izjūt hipoglikēmijas brīdinošās pazīmes vai nejūt tās vispār, kā arī pacientiem, kam bieži rodas hipoglikēmija. Šādā gadījumā jāapsver, vai ieteicams vadīt transportlīdzekli.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Hipoglikēmija ir visbiežāk novērotā insulīnterapijas blakusparādība, kas var attīstīties cukura diabēta pacientam. Smaga hipoglikēmija var izraisīt samaņas zudumu, ārkārtas gadījumos pat nāvi. Hipoglikēmijas biežums nav konkrēti nosakāms, jo to var izraisīt gan insulīna deva, gan citi faktori (piem., pacienta diēta un fiziskā aktivitāte).

Vietēja alerģija pacientiem ir bieži sastopama (1/100 līdz <1/10). Insulīna injicēšanas vietā ir iespējams apsārtums, pietūkums un nieze. Šīs pazīmes parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā. Reizēm šo stāvokli var izraisīt nevis insulīns, bet citi faktori (piem., kairinātāji ādas dezinficēšanas līdzeklī vai nepareiza injicēšanas tehnika). Sistēmiska alerģija – reti sastopama (1/10 000 līdz <1/1 000), taču potenciāli daudz bīstamāka – ir ģeneralizēta alerģija pret insulīnu. Šādā gadījumā var parādīties izsitumi uz visa ķermeņa, aizdusa, gārgšana, asinsspiediena pazemināšanās, ātra sirdsdarbība vai pastiprināta svīšana. Smagi ģeneralizētas alerģijas gadījumi var būt dzīvībai bīstami.

Retāk (1/1 000 līdz <1/100) injekcijas vietā ir iespējama lipodistrofija.

Insulīna lietošanas laikā tika ziņots par tūskas gadījumiem, īpaši tajos gadījumos, kad iepriekšējā vājā metaboliskā kontrole tika uzlabota intensificējot insulīna terapiju.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Insulīnam nevar noteikt specifisko pārdozēšanas devu, jo glikozes līmeni serumā nosaka sarežģīta mijiedarbība starp insulīna līmeni, glikozes izmantošanas iespējām un citiem vielmaiņas procesiem. Hipoglikēmiju var izraisīt pārmērīga insulīna aktivitāte salīdzinājumā ar uzņemto uzturu vai enerģijas patēriņu.

Hipoglikēmijas iespējamās izpausmes ir nemiers, apjukums, sirdsklauves, galvassāpes, pastiprināta svīšana un vemšana.

Vieglas hipoglikēmijas epizodesvar novērst ar glikozes, citu cukuru vai cukurotu produktu iekšķīgu lietošanu.

Vidēji smagas hipoglikēmijas gadījumā intramuskulāri vai zemādā jāievada glikagons, pēc tam, kad pacients pietiekami atguvies, jālieto ogļhidrāti iekšķīgi. Pacientiem, kas nereaģē uz glikagona ievadīšanu, intravenozi jāievada glikozes šķīdums.

Ja pacients ir komā, glikagons jāievada intramuskulāri vai zemādā. Ja glikagons nav pieejams vai pacients nereaģē uz glikagona ievadīšanu, intravenozi jāievada glikozes šķīdums. Pacientam jādod ēst, līdzko viņš atgūst samaņu.

Ogļhidrāti var būt jālieto ilgstoši un var būt jāveic novērošana, jo pēc šķietamas klīniskas atveseļošanās hipoglikēmija var atkārtoties.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: ātras darbības cilvēka insulīna analogs. ATĶ kods: A10A B04

Lispro insulīna primārā darbība ir glikozes vielmaiņas regulēšana.

Insulīnam piemīt arī vairāku veidu anaboliska un antikataboliska iedarbība dažādos audos. Muskuļaudos insulīns palielina glikogēna, taukskābju, glicerola un olbaltumu sintēzi, kā arī aminoskābju izmantošanu, vienlaikus mazinot glikogenolīzi, glikoneoģenēzi, ketoģenēzi, lipolīzi, olbaltumu katabolismu un aminoskābju izdalīšanu.

Lispro insulīnam ir ātrs darbības sākums (aptuveni 15 minūtes), tādēļ to var ievadīt neilgi pirms maltītes (0 – 15 minūtes pirms ēdienreizes) atšķirībā no regulārā insulīna (30 – 45 minūtes pirms ēdienreizes). Lispro insulīna darbība sākas strauji un tam ir īslaicīgāka darbība (2 – 5 stundas) nekā regulāram insulīnam.

Klīniskos pētījumos ar 1. un 2. tipa cukura diabēta slimniekiem, lietojot lispro insulīnu, konstatēta zemāka hiperglikēmija pēc ēšanas nekā lietojot šķīstošo cilvēka insulīnu.

Tāpat kā visiem insulīniem, arī lispro insulīna darbības ilgums var būt atšķirīgs dažādiem cilvēkiem un vienam cilvēkam dažādos laikos, un tas ir atkarīgs no devas, injicēšanas vietas, apasiņošanas, temperatūras un fiziskās aktivitātes. Tipisks darbības attēlojums pēc zemādas injekcijas parādīts zīmējumā.

 

 

 

 

 

 

Insulin

 

 

 

 

 

 

Lispro

Hipoglikemizējošā

 

 

 

 

 

Humulin R

 

 

 

 

 

 

darbība

 

 

 

 

 

 

Laiks (stundas)

Grafikā attēlots relatīvais glikozes daudzums laikā, kas nepieciešams glikozes līmeņa uzturēšanai asinīs tuvu līmenim, kāds ir tukšā dūšā, un tas attēlo šo insulīnu iedarbību uz glikozes vielmaiņu laikā.

Veikti klīniski pētījumi ar bērniem (61 pacients 2 – 11 gadu vecumā) un ar bērniem un pusaudžiem (481 pacients 9 – 19 gadu vecumā), salīdzinot lispro insulīnu ar cilvēka šķīstošo insulīnu. Lispro insulīna farmakodinamiskais raksturojums bērniem ir tāds pats kā pieaugušajiem.

Lietojot zemādas infūzijas sūkņos, pierādīts, ka ārstēšana ar lispro insulīnu vairāk pazemina glikozilētā hemoglobīna līmeni nekā ārstēšana ar šķīstošo insulīnu. Dubultaklā, krusteniskā pētījumā glikozilētā hemoglobīna līmeņa pazemināšanās pēc 12 nedēļu terapijas bija 0,37 procentu punkti ar lispro insulīnu, salīdzinot ar 0,03 procentu punktiem ar šķīstošo insulīnu (p = 0,004).

Pētījumos ar 2. tipa cukura diabēta slimniekiem, kas lieto maksimālās sulfonilurīnvielas līdzekļu devas, pierādīts, ka lispro insulīna pievienošana ievērojami mazina HbA1c līmeni, salīdzinot ar

sulfonilurīnvielas atvasinājuma lietošanu monoterapijas veidā. HbA1c līmenis mazināsies, arī lietojot citus insulīnus, piemēram, šķīstošo vai izofāna insulīnu.

Ar 1. un 2. tipa cukura diabēta slimniekiem veiktos klīniskos pētījumos, lietojot lispro insulīnu, konstatēts mazāks nakts hipoglikēmijas epizožu skaits nekā lietojot šķīstošo cilvēka insulīnu. Dažos pētījumos nakts hipoglikēmijas epizožu biežuma mazināšanās bija saistīta ar hipoglikēmijas epizožu biežuma palielināšanos dienas laikā.

Glikodinamisko atbildreakciju pret lispro insulīnu neietekmē nieru vai aknu darbības traucējumi. Glikozes slodzes testā noteiktās lispro insulīna un šķīstošā cilvēka insulīna glikodinamiskās atšķirības saglabājās plašā nieru darbības diapazonā.

Pierādīts, ka lispro insulīns ir vienlīdzīgs cilvēka insulīnam pēc molārās bāzes, bet tā iedarbība ir daudz ātrāka un īslaicīgāka.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Lispro insulīna farmakokinētika raksturo vielu, kas ātri uzsūcas un pēc injicēšanas zemādā maksimālo līmeni asinīs sasniedz 30 – 70 minūtēs. Apsverot šo kinētisko raksturlielumu klīnisko nozīmi, atbilstošāk ir analizēt glikozes izmantošanas līknes (kā aprakstīts 5.1. apakšpunktā).

Pacientiem ar traucētu nieru darbību lispro insulīns arī uzsūcas ātrāk nekā šķīstošais cilvēka insulīns. Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu plašā nieru darbības diapazonā farmakokinētiskās atšķirības starp lispro insulīnu un šķīstošo cilvēka insulīnu kopumā saglabājas – tās nav atkarīgas no nieru darbības.

Pacientiem ar traucētu aknu darbību lispro insulīns arī uzsūcas un tiek izvadīts ātrāk nekā šķīstošais cilvēka insulīns.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

In vitro pārbaudēs, ietverot saistīšanos ar insulīnreceptoriem un ietekmi uz augošām šūnām, lispro insulīna darbība līdzinājās cilvēka insulīna darbībai. Pētījumi arī rāda, ka lispro insulīna disociācija no saistības ar insulīnreceptoriem ir tāda pati kā cilvēka insulīnam. Akūtos viena mēneša un divpadsmit mēnešu toksikoloģijas pētījumos nekonstatēja nozīmīgu toksisku iedarbību.

Pētījumos ar dzīvniekiem lispro insulīns neizraisīja auglības traucējumus, embriotoksicitāti vai teratogenitāti.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

m–krezols [3,15 mg/ml]

Glicerīns

Nātrija hidrogēnfosfāts. 7H2O

Cinka oksīds Ūdens injekcijām

Sālsskābe vai nātrija hidroksīds var būt pievienots, lai pielāgotu pH līdz 7,0 – 7,8.

6.2.Nesaderība

Liprolog nedrīkst jaukt (lietot maisījumā) ar citu ražotāju insulīniem vai dzīvnieku insulīniem.

6.3.Uzglabāšanas laiks

Neatvērtām pildspalvveida pilnšļircēm

3 gadi.

Pēc pirmās pildspalvveida pilnšļirces lietošanas

28 dienas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neatvērtām pildspalvveida pilnšļircēm

Uzglabāt ledusskapī (2 °C – 8 °C). Nesasaldēt. Nepakļaut pārmērīga karstuma vai tiešu saules staru ietekmei.

Pēc pirmās pildspalvveida pilnšļirces lietošanas

Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Neatdzesēt.Pildspalvveida pilnšļirci nedrīkst uzglabāt kopā ar klāt pievienoto adatu.

6.5.Iepakojuma veids un saturs un īpašs aprīkojums lietošanai, ievadīšanai vai implantēšanai

Šķīdums ir 1. klases flintstikla kārtridžos, kas aizvākoti ar butila vai halobutila diskveida aizbāžņiem un virzuļa galviņām, un pārklāti ar alumīnija vāciņiem. Kārtridža virzuļa un/vai stikla kārtridža apstrādei var būt izmantota dimetikona vai silikona emulsija. 3 ml kārtridži ir iestrādāti vienreizējas lietošanas pildspalvveida pilnšļircē, kuras nosaukums ir „KwikPen”. Adatu iepakojumā nav.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

5 x 3 ml Liprolog 100 vienību/ml KwikPen pildspalvveida pilnšļirces

2 x (5 x 3 ml) Liprolog 100 vienību/ml KwikPen pildspalvveida pilnšļirces

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Norādījumi par lietošanu un rīkošanos

Lai novērstu iespējamu slimības pārnešanu, katru pilnšļirci drīkst lietot tikai viens un tas pats pacients, pat ja adata ir nomainīta.

Pārbaudiet Liprolog šķīdumu.

Tam jābūt dzidram un bezkrāsainam. Nelietojiet Liprolog, ja šķīdums ir duļķains, sabiezējis, viegli iekrāsojies vai redzamas cietas daļiņas.

a) Pildspalvveida pilnšļirces sagatavošana lietošanai

Pirms KwikPen lietošanas obligāti izlasiet lietošanas instrukciju. KwikPen jālieto saskaņā ar lietošanas instrukcijā dotajiem norādījumiem.

b)Insulīna sajaukšana

Nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) insulīnu flakonā ar insulīnu kārtridžā. Skatīt 6.2. apakšpunktā.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Eli Lilly Nederland B.V., Papendorpseweg 83, 3528 BJ Utrecht, Nīderlande.

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

EU/1/01/195/016

5 x 3 ml Liprolog 100 vienības/ml KwikPen pildspalvveida pilnšļirces

EU/1/01/195/017

2 x (5 x 3 ml) Liprolog 100 vienības/ml KwikPen pildspalvveida pilnšļirces

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2001.gada 1. augusts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2006.gada 1. augusts

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Liprolog Mix25 100 vienības/ml KwikPen suspensija injekcijām

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

2.1.Vispārējs apraksts

Liprolog Mix25 ir balta, sterila suspensija.

2.2.Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs

Vienā ml ir 100 vienības (atbilst 3,5 mg) lispro insulīna (insulin lispro) (rekombinanta DNS cilmes, kas iegūts E.coli).

Katrā kartridžā ir 3 ml, kas atbilst 300 vienībām lispro insulīna.

Liprolog Mix25 sastāv no 25 % lispro insulīna šķīduma un 75 % lispro insulīna protamīna suspensijas.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Liprolog Mix25 indicēts cukura diabēta pacientu ārstēšanai, kam normālas glikozes homeostāzes nodrošināšanai nepieciešams insulīns.

4.2.Devas un lietošanas veids

Deva jānosaka ārstam, ņemot vērā pacienta vajadzības.

Liprolog Mix25 var ievadīt neilgi pirms ēdienreizes. Nepieciešamības gadījumā Liprolog Mix25 var lietot neilgi pēc ēdienreizes. Liprolog Mix25 drīkst ievadīt tikai subkutānā injekcijā. Liprolog Mix25 nekādā gadījumā nedrīkst ievadīt intravenozi.

Zemādas injekciju veic augšdelmā, augšstilbā, gurnā vai vēdera priekšējā sienā. Injekcijas vietas jāmaina, lai vienā vietā injicētu ne biežāk kā aptuveni reizi mēnesī.

Veicot zemādas injekciju ar Liprolog Mix25, jāuzmanās, lai to neievadītu asinsvadā. Pēc injicēšanas injekcijas vietu nedrīkst masēt. Pacienti jāapmāca pareizi veikt injekciju.

Pēc subkutānas Liprolog Mix25 ievadīšanas vērojams ātrs paša Liprolog darbības sākums un darbības maksimums. Tas ļauj Liprolog Mix25 ievadīt tieši pirms ēdienreizes. Lispro insulīna protamīna suspensijas (BASAL) Liprolog Mix25 sastāvdaļas darbības ilgums ir līdzīgs bazālā insulīna (NPH) darbībai.

Jebkura insulīna darbība pacientiem var būt izteikti individuāli atšķirīga, tā var atšķirties arī vienam pacientam dažādos laikos. Tāpat kā visiem insulīniem, arī Liprolog Mix25 darbības ilgums ir atkarīgs no devas, injicēšanas vietas, apasiņošanas, temperatūras un fiziskās aktivitātes.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu(ām) vai jebkuru no palīgvielām.

Hipoglikēmija.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Liprolog Mix25 nekādā gadījumā nedrīkst ievadīt intravenozi.

Jauna insulīna tipa vai citas firmas ražota insulīna lietošana jāsāk stingrā medicīniskā uzraudzībā. Insulīna preparāta koncentrācijas, ražotāja, tipa (regulārais, NPH, lente u. c.), veida (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes (rekombinantas DNS cilmes pret dzīvnieku cilmes insulīnu) maiņa var izraisīt nepieciešamību mainīt devu.

Faktori, kas var mainīt agrīnos hipoglikēmijas brīdinošos simptomus vai padarīt tos mazāk izteiktus, ir cukura diabēta ilgums, intensīva insulīnterapija, diabētiska nervu slimība vai zāles, piemēram, bēta blokatori.

Daži pacienti, kas pārcietuši hipoglikēmiju pēc pārejas no dzīvnieku cilmes insulīna uz cilvēka insulīnu, ziņojuši, ka hipoglikēmijas agrīnie brīdinošie simptomi bija vājāk izteikti vai atšķīrās no iepriekš izjustiem. Neārstēta hipoglikēmija vai hiperglikēmija var izraisīt apziņas zudumu, komu un nāvi.

Nepietiekamu devu lietošana vai ārstēšanas pārtraukšana, īpaši pacientiem ar insulīnatkarīgu cukura diabētu, var izraisīt hiperglikēmiju un diabētisko ketoacidozi, kas ir potenciāli letāli stāvokļi.

Nieru darbības traucējumu gadījumā var mazināties nepieciešamība pēc insulīna.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātās glikoneoģenēzes un samazinātās insulīna sadalīšanās dēļ, taču pacientiem ar hronisku aknu bojājumu insulīna rezistences palielināšanās dēļ var būt palielināta nepieciešamība pēc insulīna.

Slimības vai emocionālas spriedzes gadījumā var palielināties nepieciešamība pēc insulīna.

Arī pacientiem, kas palielina fizisko slodzi vai maina diētu, var būt nepieciešamība mainīt devu. Uzreiz pēc maltītes veikti fiziski vingrinājumi var palielināt hipoglikēmijas risku.

Lispro insulīnu līdz 12 gadus veciem bērniem drīkst ievadīt tikai gadījumā, kad paredzama labvēlīgāka ietekme nekā regulārajam insulīnam.

Liprolog Mix25 kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, saņemti ziņojumi par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar sirds mazspējas attīstības riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta Liprolog Mix25 lietošana kombinācijā ar pioglitazonu.Ja tiek lietota šī kombinācija, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja pastiprinās jebkādi ar sirdi saistīti simptomi, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

Norādījumi par lietošanu un rīkošanos

Lai novērstu iespējamu slimības pārnešanu, katru pilnšļirci drīkst lietot tikai viens un tas pats pacients, pat ja adata ir nomainīta.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Zāles ar hiperglikemizējošu iedarbību, piemēram, perorālie pretapaugļošanās līdzekļi, kortikosteroīdi, vairogdziedzera aizstājterapijas līdzekļi, danazols, bēta2 stimulatori (ritodrīns, salbutamols, terbutalīns), var palielināt nepieciešamību pēc insulīna.

Zāles ar hipoglikemizējošu iedarbību, piemēram, perorālie hipoglikemizējošie līdzekļi, salicilāti (piemēram, acetilsalicilskābe), sulfanilamīdi, daži antidepresanti (monoamīnoksidāzes inhibitori, selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitori), daži angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori (kaptoprils, enalaprils), angiotensīna II receptoru blokatori, bēta blokatori, oktreotīds un alkohols var mazināt nepieciešamību pēc insulīna.

Nav pētīta Liprolog Mix25 sajaukšana (lietošana maisījumā) ar citiem insulīna preparātiem.

Lietojot citas zāles kopā ar Liprolog Mix25 KwikPen, jākonsultējas ar ārstu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Dati par lielu skaitu grūtnieču, kas lietojušas šo preparātu, neliecina par nelabvēlīgu lispro insulīna ietekmi uz grūtniecību vai augļa / jaundzimušā veselību.

Ļoti svarīgi ir grūtniecības laikā saglabāt labu cukura diabēta (insulīnatkarīgā vai grūtniecības diabēta) kompensāciju. Pirmā trimestra laikā nepieciešamība pēc insulīna parasti mazinās, bet otrā un trešā trimestra laikā – palielinās. Cukura diabēta pacientēm ieteicams informēt ārstu par grūtniecības iestāšanos vai tās plānošanu. Grūtniecēm ar cukura diabētu ļoti nozīmīga ir glikēmijas, kā arī vispārējā veselības stāvokļa rūpīga kontrole.

Sievietēm ar cukura diabētu, kuras baro bērnu ar krūti , var būt jāmaina insulīna deva, diēta vai gan viens, gan otrs.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmija var traucēt pacienta spēju koncentrēties un reaģēt. Tas var radīt risku situācijās, kad šīs spējas ir īpaši nozīmīgas (piemēram, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus).

Pacientam jāiesaka parūpēties, lai transportlīdzekļa vadīšanas laikā nerastos hipoglikēmija, kas īpaši svarīgi pacientiem, kas vāji izjūt hipoglikēmijas brīdinošās pazīmes vai nejūt tās vispār, kā arī pacientiem, kam bieži rodas hipoglikēmija. Šādā gadījumā jāapsver, vai ieteicams vadīt transportlīdzekli.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Hipoglikēmija ir visbiežāk novērotā insulīnterapijas blakusparādība, kas var attīstīties cukura diabēta pacientam. Smaga hipoglikēmija var izraisīt samaņas zudumu, ārkārtas gadījumos pat nāvi. Hipoglikēmijas biežums nav konkrēti nosakāms, jo to var izraisīt gan insulīna deva, gan citi faktori (piem., pacienta diēta un fiziskā aktivitāte).

Vietēja alerģija pacientiem ir bieži sastopama (1/100 līdz <1/10). Insulīna injicēšanas vietā ir iespējams apsārtums, pietūkums un nieze. Šīs pazīmes parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā. Reizēm šo stāvokli var izraisīt nevis insulīns, bet citi faktori (piem., kairinātāji ādas dezinficēšanas līdzeklī vai nepareiza injicēšanas tehnika). Sistēmiska alerģija – reti sastopama (1/10 000 līdz <1/1 000), taču potenciāli daudz bīstamāka – ir ģeneralizēta alerģija pret insulīnu. Šādā gadījumā var parādīties izsitumi uz visa ķermeņa, aizdusa, gārgšana, asinsspiediena pazemināšanās, ātra sirdsdarbība vai pastiprināta svīšana. Smagi ģeneralizētas alerģijas gadījumi var būt dzīvībai bīstami.

Retāk (1/1 000 līdz <1/100) injekcijas vietā ir iespējama lipodistrofija.

Insulīna lietošanas laikā tika ziņots par tūskas gadījumiem, īpaši tajos gadījumos, kad iepriekšējā vājā metaboliskā kontrole tika uzlabota intensificējot insulīna terapiju.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Insulīnam nevar noteikt specifisko pārdozēšanas devu, jo glikozes līmeni serumā nosaka sarežģīta mijiedarbība starp insulīna līmeni, glikozes izmantošanas iespējām un citiem vielmaiņas procesiem. Hipoglikēmiju var izraisīt pārmērīga insulīna aktivitāte salīdzinājumā ar uzņemto uzturu vai enerģijas patēriņu.

Hipoglikēmijas iespējamās izpausmes ir nemiers, apjukums, sirdsklauves, galvassāpes, pastiprināta svīšana un vemšana.

Vieglas hipoglikēmijas epizodes var novērst ar glikozes, citu cukuru vai cukurotu produktu iekšķīgu lietošanu.

Vidēji smagas hipoglikēmijas gadījumā intramuskulāri vai zemādā jāievada glikagons, pēc tam, kad pacients pietiekami atguvies, jālieto ogļhidrāti iekšķīgi. Pacientiem, kas nereaģē uz glikagona ievadīšanu, intravenozi jāievada glikozes šķīdums.

Ja pacients ir komā, glikagons jāievada intramuskulāri vai zemādā. Ja glikagons nav pieejams vai pacients nereaģē uz glikagona ievadīšanu, intravenozi jāievada glikozes šķīdums. Pacientam jādod ēst, līdzko viņš atgūst samaņu.

Ogļhidrāti var būt jālieto ilgstoši un var būt jāveic novērošana, jo pēc šķietamas klīniskas atveseļošanās hipoglikēmija var atkārtoties.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: ATĶ kods: A10A D04.

Liprolog Mix25 ir rūpnieciski sajaukta suspensija, kas sastāv no lispro insulīna (ātras darbības cilvēka insulīna analoga) un lispro insulīna protamīna suspensijas (vidēji ilgas darbības cilvēka insulīna analoga).

Lispro insulīna primārā darbība ir glikozes vielmaiņas regulēšana.

Insulīnam piemīt arī vairāku veidu anaboliska un antikataboliska iedarbība dažādos audos. Muskuļaudos insulīns palielina glikogēna, taukskābju, glicerola un olbaltumu sintēzi, kā arī aminoskābju izmantošanu, vienlaikus mazinot glikogenolīzi, glikoneoģenēzi, ketoģenēzi, lipolīzi, olbaltumu katabolismu un aminoskābju izdalīšanu.

Lispro insulīnam ir ātrs darbības sākums (aptuveni 15 minūtes), tādēļ to var ievadīt neilgi pirms maltītes (0 – 15 minūtes pirms ēdienreizes) atšķirībā no regulārā insulīna (30 – 45 minūtes pirms ēdienreizes). Pēc subkutānas Liprolog Mix25 ievadīšanas vērojams ātrs lispro insulīna darbības sākums un agrīns darbības maksimums. Liprolog BASAL darbības raksturojums aptuveni 15 stundu periodā ir līdzīgs bazālā insulīna (NPH) darbībai.

Klīniskos pētījumos ar 1. un 2. tipa cukura diabēta slimniekiem, lietojot Liprolog Mix 25, konstatēta zemāka hiperglikēmija pēc ēšanas nekā lietojot cilvēka insulīna maisījumu 30/70. Vienā klīniskajā pētījumā naktī (3:00) novērota neliela (0,38 mmol/l) glikozes daudzuma palielināšanās asinīs.

Grafikā redzama Liprolog Mix25 un Liprolog BASAL farmakodinamika.

Liprolog Mix25

NPL

Hipoglikemizējošā

darbība

Laiks stundās

Grafikā attēlots relatīvais glikozes daudzums laikā, kas nepieciešams glikozes līmeņa uzturēšanai asinīs tuvu līmenim, kāds ir tukšā dūšā, un tas attēlo šo insulīnu iedarbību uz glikozes vielmaiņu laikā.

Glikodinamisko atbildreakciju pret lispro insulīnu neietekmē nieru vai aknu darbības traucējumi. Glikozes slodzes testā noteiktās lispro insulīna un šķīstošā cilvēka insulīna glikodinamiskās atšķirības saglabājās plašā nieru darbības diapazonā.

Pierādīts, ka lispro insulīns ir vienlīdzīgs cilvēka insulīnam pēc molārās bāzes, bet tā iedarbība ir daudz ātrāka un īslaicīgāka.

Divos 8 mēnešus ilgos atklātos krustotos pētījumos 2. tipa cukura diabēta slimnieki, kam insulīnterapija tika uzsākta pirmo reizi, vai kas jau lietoja vienu vai divas insulīna injekcijas, 4 mēnešus tika ārstēti ar Liprolog Mix25 (lietojot divreiz dienā kopā ar metformīnu) un glargīna insulīnu (lietojot vienreiz dienā kopā ar metformīnu) jauktā secībā. Sīkāka informācija sniegta šajā tabulā.

 

Ar insulīnu neārstēti

Ar insulīnu ārstēti

 

pacienti

pacienti

 

n = 78

n = 97

Vidējā kopējā insulīna dienas deva

0,63 vienības/kg

0,42 vienības/kg

rezultāta vērtēšanas brīdī

 

 

A1c hemoglobīna samazinājums1

1,30%

1,00%

 

(vidēji no sākotnējā

(vidēji no sākotnējā

 

rādītāja = 8,7%)

rādītāja = 8,5%)

Vidējā kombinētā rīta/vakara

3,46 mM

2,48 mM

glikēmijas 2 stundas pēc ēšanas

 

 

raksturlieluma samazinājums1

 

 

Vidējā glikozes līmeņa asinīs tukšā

0,55 mM

0,65 mM

dūšā samazinājums1

 

 

Hipoglikēmijas gadījumi rezultāta

25%

25%

vērtēšanas brīdī

 

 

Ķermeņa masas pieaugums2

2,33 kg

0,96 kg

1no pētījuma sākuma līdz ārstēšanas ar Liprolog Mix25 beigām

2ar Liprolog Mix25 ārstētajiem randomizētajiem pacientiem pirmās pārejas periodā

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Lispro insulīna farmakokinētika raksturo vielu, kas ātri uzsūcas un pēc injicēšanas zemādā maksimālo līmeni asinīs sasniedz 30 – 70 minūtēs. Lispro insulīna protamīna suspensijas farmakokinētika atbilst vidēji ilgas darbības insulīna, kāds, piemēram, ir NPH, farmakokinētikai. Liprolog Mix25 farmakokinētika ir divu atsevišķo sastāvdaļu farmakokinētiskā raksturojuma apvienojums. Apsverot šo kinētisko raksturlielumu klīnisko nozīmi, atbilstošāk ir analizēt glikozes izmantošanas līknes (kā aprakstīts 5.1. apakšpunktā).

Pacientiem ar traucētu nieru darbību lispro insulīns arī uzsūcas ātrāk nekā šķīstošais cilvēka insulīns. Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu plašā nieru darbības diapazonā farmakokinētiskās atšķirības starp lispro insulīnu un šķīstošo cilvēka insulīnu kopumā saglabājas – tās nav atkarīgas no nieru darbības.

Pacientiem ar traucētu aknu darbību lispro insulīns arī uzsūcas un tiek izvadīts ātrāk nekā šķīstošais cilvēka insulīns.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

In vitro pārbaudēs, ietverot saistīšanos ar insulīnreceptoriem un ietekmi uz augošām šūnām, lispro insulīna darbība līdzinājās cilvēka insulīna darbībai. Pētījumi arī rāda, ka lispro insulīna disociācija no saistības ar insulīnreceptoriem ir tāda pati kā cilvēka insulīnam. Akūtos viena mēneša un divpadsmit mēnešu toksikoloģijas pētījumos nekonstatēja nozīmīgu toksisku iedarbību.

Pētījumos ar dzīvniekiem lispro insulīns neizraisīja auglības traucējumus, embriotoksicitāti vai teratogenitāti.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts m-krezols [1,76 mg/ml] Fenols [0,80 mg/ml]

Glicerīns

Nātrija hidrogēnfosfāts .7H2O

Cinka oksīds Ūdens injekcijām

Sālsskābe vai nātrija hidroksīds var būt pievienots, lai pielāgotu pH līdz 7,0 – 7,8.

6.2.Nesaderība

Nav pētīta Liprolog Mix25 sajaukšana ar citiem insulīniem. Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.Uzglabāšanas laiks

Neatvērtām pildspalvveida pilnšļircēm

3 gadi.

Pēc pirmās pildspalvveida pilnšļirces lietošanas

28 dienas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neatvērtām pildspalvveida pilnšļircēm

Uzglabāt ledusskapī (2 °C – 8 °C). Nesasaldēt. Nepakļaut pārmērīga karstuma vai tiešu saules staru ietekmei.

Pēc pirmās pildspalvveida pilnšļirces lietošanas

Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Neatdzesēt. Pildspalvveida pilnšļirci nedrīkst uzglabāt kopā ar klāt pievienoto adatu.

6.5.Iepakojuma veids un saturs un īpašs aprīkojums lietošanai, ievadīšanai vai implantēšanai

Suspensija ir 1. klases flintstikla kārtridžos, kas aizvākoti ar butila vai halobutila diskveida aizbāžņiem un virzuļa galviņām un pārklāti ar alumīnija vāciņiem. Kārtridžu virzuļu un/vai stikla kārtridžu apstrādei var būt izmantota dimetikona vai silikona emulsija. 3 ml kārtridži iestrādāti atkārtoti neuzpildāmā pildspalvveida pilnšļircē, kuras nosaukums ir “KwikPen”. Adatu iepakojumā nav.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

5 x 3 ml Liprolog Mix25 100 vienības/ml KwikPen pildspalvveida pilnšļirces.

2 x (5 x 3 ml) Liprolog Mix25 100 vienības/ml KwikPen pildspalvveida pilnšļirces.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Norādījumi par lietošanu un rīkošanos

Lai novērstu iespējamu slimības pārnešanu, katru pilnšļirci drīkst lietot tikai viens un tas pats pacients, pat ja adata ir nomainīta.

KwikPen pildspalvveida pilnšļirce tieši pirms lietošanas jāpavirpina plaukstās desmit reizes un jāapgriež pa 180° desmit reizes, lai sajauktu insulīnu, līdz tas izskatās viendabīgi duļķains vai pienains. Ja tā nav, atkārtojiet manipulāciju, līdz saturs ir sajaucies. Kārtridžos ir mazas stikla lodītes, kas veicina sajaukšanu. Stipri nekratiet, jo tas var izraisīt putošanos un traucēt pareizas devas nomērīšanu.

Kārtridži bieži jāpārbauda, un tos nedrīkst lietot, ja redzamas materiāla pikas vai cietas daļiņas pielipušas pie kārtridža dibena vai sieniņām, radot apsalušu izskatu.

Pildspalvveida pilnšļirces sagatavošana lietošanai

Pirms KwikPen lietošanas obligāti izlasiet lietošanas instrukciju. KwikPen jālieto saskaņā ar lietošanas instrukcijā dotajiem norādījumiem.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Eli Lilly Nederland B.V., Papendorpseweg 83, 3528 BJ Utrecht, Nīderlande.

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

EU/1/01/195/018

5 x 3 ml Liprolog Mix25 100 vienības/ml KwikPen pildspalvveida

 

pilnšļirces

EU/1/01/195/019

2 x (5 x 3 ml) Liprolog Mix25 100 vienības/ml KwikPen

 

pildspalvveida pilnšļirces

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2001.gada 1. augusts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2006.gada 1. augusts

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Liprolog Mix50 100 vienības/ml KwikPen suspensija injekcijām

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

2.1.Vispārējs apraksts

Liprolog Mix50 ir balta, sterila suspensija.

2.2.Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs

Vienā ml ir 100 vienības (atbilst 3,5 mg) lispro insulīna (insulin lispro) (rekombinanta DNS cilmes, kas iegūts E.coli).

Katrā kartridžā ir 3 ml, kas atbilst 300 vienībām lispro insulīna.

Liprolog Mix50 sastāv no 50 % lispro insulīna šķīduma un 50 % lispro insulīna protamīna suspensijas.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Liprolog Mix50 indicēts cukura diabēta pacientu ārstēšanai, kam normālas glikozes homeostāzes nodrošināšanai nepieciešams insulīns.

4.2.Devas un lietošanas veids

Deva jānosaka ārstam, ņemot vērā pacienta vajadzības.

Liprolog Mix50 var ievadīt neilgi pirms ēdienreizes. Nepieciešamības gadījumā Liprolog Mix50 var lietot neilgi pēc ēdienreizes. Liprolog Mix50 drīkst ievadīt tikai subkutānā injekcijā. Liprolog Mix50 nekādā gadījumā nedrīkst ievadīt intravenozi.

Zemādas injekciju veic augšdelmā, augšstilbā, gurnā vai vēdera priekšējā sienā. Injekcijas vietas jāmaina, lai vienā vietā injicētu ne biežāk kā aptuveni reizi mēnesī.

Veicot zemādas injekciju ar Liprolog Mix50, jāuzmanās, lai to neievadītu asinsvadā. Pēc injicēšanas injekcijas vietu nedrīkst masēt. Pacienti jāapmāca pareizi veikt injekciju.

Pēc subkutānas Liprolog Mix50 ievadīšanas vērojams ātrs paša Liprolog darbības sākums un darbības maksimums. Tas ļauj Liprolog Mix50 ievadīt tieši pirms ēdienreizes. Lispro insulīna protamīna suspensijas (BASAL) Liprolog Mix50 sastāvdaļas darbības ilgums ir līdzīgs bazālā insulīna (NPH) darbībai.

Jebkura insulīna darbība pacientiem var būt izteikti individuāli atšķirīga, tā var atšķirties arī vienam pacientam dažādos laikos. Tāpat kā visiem insulīniem, arī Liprolog Mix50 darbības ilgums ir atkarīgs no devas, injicēšanas vietas, apasiņošanas, temperatūras un fiziskās aktivitātes.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu(ām) vai jebkuru no palīgvielām.

Hipoglikēmija.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Liprolog Mix50 nekādā gadījumā nedrīkst ievadīt intravenozi.

Jauna insulīna tipa vai citas firmas ražota insulīna lietošana jāsāk stingrā medicīniskā uzraudzībā. Insulīna preparāta koncentrācijas, ražotāja, tipa (regulārais, NPH, lente u. c.), veida (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes (rekombinantas DNS cilmes pret dzīvnieku cilmes insulīnu) maiņa var izraisīt nepieciešamību mainīt devu.

Faktori, kas var mainīt agrīnos hipoglikēmijas brīdinošos simptomus vai padarīt tos mazāk izteiktus, ir cukura diabēta ilgums, intensīva insulīnterapija, diabētiska nervu slimība vai zāles, piemēram, bēta blokatori.

Daži pacienti, kas pārcietuši hipoglikēmiju pēc pārejas no dzīvnieku cilmes insulīna uz cilvēka insulīnu, ziņojuši, ka hipoglikēmijas agrīnie brīdinošie simptomi bija vājāk izteikti vai atšķīrās no iepriekš izjustiem. Neārstēta hipoglikēmija vai hiperglikēmija var izraisīt apziņas zudumu, komu un nāvi.

Nepietiekamu devu lietošana vai ārstēšanas pārtraukšana, īpaši pacientiem ar insulīnatkarīgu cukura diabētu, var izraisīt hiperglikēmiju un diabētisko ketoacidozi, kas ir potenciāli letāli stāvokļi.

Nieru darbības traucējumu gadījumā var mazināties nepieciešamība pēc insulīna.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātās glikoneoģenēzes un samazinātās insulīna sadalīšanās dēļ, taču pacientiem ar hronisku aknu bojājumu insulīna rezistences palielināšanās dēļ var būt palielināta nepieciešamība pēc insulīna.

Slimības vai emocionālas spriedzes gadījumā var palielināties nepieciešamība pēc insulīna.

Arī pacientiem, kas palielina fizisko slodzi vai maina diētu, var būt nepieciešamība mainīt devu. Uzreiz pēc maltītes veikti fiziski vingrinājumi var palielināt hipoglikēmijas risku.

Lispro insulīnu līdz 12 gadus veciem bērniem drīkst ievadīt tikai gadījumā, kad paredzama labvēlīgāka ietekme nekā regulārajam insulīnam.

Liprolog Mix50 kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, saņemti ziņojumi par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar sirds mazspējas attīstības riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta Liprolog Mix50 lietošana kombinācijā ar pioglitazonu.Ja tiek lietota šī kombinācija, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja pastiprinās jebkādi ar sirdi saistīti simptomi, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

Norādījumi par lietošanu un rīkošanos

Lai novērstu iespējamu slimības pārnešanu, katru pilnšļirci drīkst lietot tikai viens un tas pats pacients, pat ja adata ir nomainīta.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Zāles ar hiperglikemizējošu iedarbību, piemēram, perorālie pretapaugļošanās līdzekļi, kortikosteroīdi, vairogdziedzera aizstājterapijas līdzekļi, danazols, bēta2 stimulatori (ritodrīns, salbutamols, terbutalīns), var palielināt nepieciešamību pēc insulīna.

Zāles ar hipoglikemizējošu iedarbību, piemēram, perorālie hipoglikemizējošie līdzekļi, salicilāti (piemēram, acetilsalicilskābe), sulfanilamīdi, daži antidepresanti (monoamīnoksidāzes inhibitori, selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitori), daži angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori (kaptoprils, enalaprils), angiotensīna II receptoru blokatori, bēta blokatori, oktreotīds un alkohols var mazināt nepieciešamību pēc insulīna.

Nav pētīta Liprolog Mix50 sajaukšana (lietošana maisījumā) ar citiem insulīna preparātiem.

Lietojot citas zāles kopā ar Liprolog Mix50 KwikPen, jākonsultējas ar ārstu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Dati par lielu skaitu grūtnieču, kas lietojušas šo preparātu, neliecina par nelabvēlīgu lispro insulīna ietekmi uz grūtniecību vai augļa / jaundzimušā veselību.

Ļoti svarīgi ir grūtniecības laikā saglabāt labu cukura diabēta (insulīnatkarīgā vai grūtniecības diabēta) kompensāciju. Pirmā trimestra laikā nepieciešamība pēc insulīna parasti mazinās, bet otrā un trešā trimestra laikā – palielinās. Cukura diabēta pacientēm ieteicams informēt ārstu par grūtniecības iestāšanos vai tās plānošanu. Grūtniecēm ar cukura diabētu ļoti nozīmīga ir glikēmijas, kā arī vispārējā veselības stāvokļa rūpīga kontrole.

Sievietēm ar cukura diabētu, kuras baro bērnu ar krūti, var būt jāmaina insulīna deva, diēta vai gan viens, gan otrs.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmija var traucēt pacienta spēju koncentrēties un reaģēt. Tas var radīt risku situācijās, kad šīs spējas ir īpaši nozīmīgas (piemēram, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus).

Pacientam jāiesaka parūpēties, lai transportlīdzekļa vadīšanas laikā nerastos hipoglikēmija, kas īpaši svarīgi pacientiem, kas vāji izjūt hipoglikēmijas brīdinošās pazīmes vai nejūt tās vispār, kā arī pacientiem, kam bieži rodas hipoglikēmija. Šādā gadījumā jāapsver, vai ieteicams vadīt transportlīdzekli.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Hipoglikēmija ir visbiežāk novērotā insulīnterapijas blakusparādība, kas var attīstīties cukura diabēta pacientam. Smaga hipoglikēmija var izraisīt samaņas zudumu, ārkārtas gadījumos pat nāvi. Hipoglikēmijas biežums nav konkrēti nosakāms, jo to var izraisīt gan insulīna deva, gan citi faktori (piem., pacienta diēta un fiziskā aktivitāte).

Vietēja alerģija pacientiem ir bieži sastopama (1/100 līdz <1/10). Insulīna injicēšanas vietā ir iespējams apsārtums, pietūkums un nieze. Šīs pazīmes parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā. Reizēm šo stāvokli var izraisīt nevis insulīns, bet citi faktori (piem., kairinātāji ādas dezinficēšanas līdzeklī vai nepareiza injicēšanas tehnika). Sistēmiska alerģija – reti sastopama (1/10 000 līdz <1/1 000), taču potenciāli daudz bīstamāka – ir ģeneralizēta alerģija pret insulīnu. Šādā gadījumā var parādīties izsitumi uz visa ķermeņa, aizdusa, gārgšana, asinsspiediena pazemināšanās, ātra sirdsdarbība vai pastiprināta svīšana. Smagi ģeneralizētas alerģijas gadījumi var būt dzīvībai bīstami.

Retāk (1/1 000 līdz <1/100) injekcijas vietā ir iespējama lipodistrofija.

Insulīna lietošanas laikā tika ziņots par tūskas gadījumiem, īpaši tajos gadījumos, kad iepriekšējā vājā metaboliskā kontrole tika uzlabota intensificējot insulīna terapiju.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Insulīnam nevar noteikt specifisko pārdozēšanas devu, jo glikozes līmeni serumā nosaka sarežģīta mijiedarbība starp insulīna līmeni, glikozes izmantošanas iespējām un citiem vielmaiņas procesiem. Hipoglikēmiju var izraisīt pārmērīga insulīna aktivitāte salīdzinājumā ar uzņemto uzturu vai enerģijas patēriņu.

Hipoglikēmijas iespējamās izpausmes ir nemiers, apjukums, sirdsklauves, galvassāpes, pastiprināta svīšana un vemšana.

Vieglas hipoglikēmijas epizodes var novērst ar glikozes, citu cukuru vai cukurotu produktu iekšķīgu lietošanu.

Vidēji smagas hipoglikēmijas gadījumā intramuskulāri vai zemādā jāievada glikagons, pēc tam, kad pacients pietiekami atguvies, jālieto ogļhidrāti iekšķīgi. Pacientiem, kas nereaģē uz glikagona ievadīšanu, intravenozi jāievada glikozes šķīdums.

Ja pacients ir komā, glikagons jāievada intramuskulāri vai zemādā. Ja glikagons nav pieejams vai pacients nereaģē uz glikagona ievadīšanu, intravenozi jāievada glikozes šķīdums. Pacientam jādod ēst, līdzko viņš atgūst samaņu.

Ogļhidrāti var būt jālieto ilgstoši un var būt jāveic novērošana, jo pēc šķietamas klīniskas atveseļošanās hipoglikēmija var atkārtoties.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: ATĶ kods: A10A D04.

Liprolog Mix50 ir rūpnieciski sajaukta suspensija, kas sastāv no lispro insulīna (ātras darbības cilvēka insulīna analoga) un lispro insulīna protamīna suspensijas (vidēji ilgas darbības cilvēka insulīna analoga).

Lispro insulīna primārā darbība ir glikozes vielmaiņas regulēšana.

Insulīnam piemīt arī vairāku veidu anaboliska un antikataboliska iedarbība dažādos audos. Muskuļaudos insulīns palielina glikogēna, taukskābju, glicerola un olbaltumu sintēzi, kā arī aminoskābju izmantošanu, vienlaikus mazinot glikogenolīzi, glikoneoģenēzi, ketoģenēzi, lipolīzi, olbaltumu katabolismu un aminoskābju izdalīšanu.

Lispro insulīnam ir ātrs darbības sākums (aptuveni 15 minūtes), tādēļ to var ievadīt neilgi pirms maltītes (0 – 15 minūtes pirms ēdienreizes) atšķirībā no regulārā insulīna (30 – 45 minūtes pirms ēdienreizes). Pēc subkutānas Liprolog Mix50 ievadīšanas vērojams ātrs lispro insulīna darbības sākums un agrīns darbības maksimums. Liprolog BASAL darbības raksturojums aptuveni 15 stundu periodā ir līdzīgs bazālā insulīna (NPH) darbībai. Grafikā redzama Liprolog Mix50 un Liprolog BASAL farmakodinamika.

Liprolog Mix50

NPL

Hipoglikemizējošā

darbība

Laiks stundās

Grafikā attēlots relatīvais glikozes daudzums laikā, kas nepieciešams glikozes līmeņa uzturēšanai asinīs tuvu līmenim, kāds ir tukšā dūšā, un tas attēlo šo insulīnu iedarbību uz glikozes vielmaiņu laikā.

Glikodinamisko atbildreakciju pret lispro insulīnu neietekmē nieru vai aknu darbības traucējumi. Glikozes slodzes testā noteiktās lispro insulīna un šķīstošā cilvēka insulīna glikodinamiskās atšķirības saglabājās plašā nieru darbības diapazonā.

Pierādīts, ka lispro insulīns ir vienlīdzīgs cilvēka insulīnam pēc molārās bāzes, bet tā iedarbība ir daudz ātrāka un īslaicīgāka.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Lispro insulīna farmakokinētika raksturo vielu, kas ātri uzsūcas un pēc injicēšanas zemādā maksimālo līmeni asinīs sasniedz 30 – 70 minūtēs. Lispro insulīna protamīna suspensijas farmakokinētika atbilst vidēji ilgas darbības insulīna, kāds, piemēram, ir NPH, farmakokinētikai. Liprolog Mix50 farmakokinētika ir divu atsevišķo sastāvdaļu farmakokinētiskā raksturojuma apvienojums. Apsverot šo

kinētisko raksturlielumu klīnisko nozīmi, atbilstošāk ir analizēt glikozes izmantošanas līknes (kā aprakstīts 5.1. apakšpunktā).

Pacientiem ar traucētu nieru darbību lispro insulīns arī uzsūcas ātrāk nekā šķīstošais cilvēka insulīns. Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu plašā nieru darbības diapazonā farmakokinētiskās atšķirības starp lispro insulīnu un šķīstošo cilvēka insulīnu kopumā saglabājas – tās nav atkarīgas no nieru darbības.

Pacientiem ar traucētu aknu darbību lispro insulīns arī uzsūcas un tiek izvadīts ātrāk nekā šķīstošais cilvēka insulīns.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

In vitro pārbaudēs, ietverot saistīšanos ar insulīnreceptoriem un ietekmi uz augošām šūnām, lispro insulīna darbība līdzinājās cilvēka insulīna darbībai. Pētījumi arī rāda, ka lispro insulīna disociācija no saistības ar insulīnreceptoriem ir tāda pati kā cilvēka insulīnam. Akūtos viena mēneša un divpadsmit mēnešu toksikoloģijas pētījumos nekonstatēja nozīmīgu toksisku iedarbību.

Pētījumos ar dzīvniekiem lispro insulīns neizraisīja auglības traucējumus, embriotoksicitāti vai teratogenitāti.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts m-krezols [2,20 mg/ml] Fenols [1,00 mg/ml]

Glicerīns

Nātrija hidrogēnfosfāts.7H2O

Cinka oksīds Ūdens injekcijām

Sālsskābe vai nātrija hidroksīds var būt pievienots, lai pielāgotu pH līdz 7,0 – 7,8.

6.2.Nesaderība

Nav pētīta Liprolog Mix50 sajaukšana ar citiem insulīna preparātiem. Saderības pētījumu trūkuma dēļ zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.Uzglabāšanas laiks

Neatvērtām pildspalvveida pilnšļircēm

3 gadi.

Pēc pirmās pildspalvveida pilnšļirces lietošanas

28 dienas

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neatvērtām pildspalvveida pilnšļircēm

Uzglabāt ledusskapī (2 °C – 8 °C). Nesasaldēt. Nepakļaut pārmērīga karstuma vai tiešu saules staru ietekmei.

Pēc pirmās pildspalvveida pilnšļirces lietošanas

Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Neatdzesēt. Pildspalvveida pilnšļirci nedrīkst uzglabāt kopā ar klāt pievienoto adatu.

6.5.Iepakojuma veids un saturs un īpašs aprīkojums lietošanai, ievadīšanai vai implantēšanai

Suspensija ir 1. klases flintstikla kārtridžos, kas aizvākoti ar butila vai halobutila diskveida aizbāžņiem un virzuļa galviņām un pārklāti ar alumīnija vāciņiem. Kārtridžu virzuļu un/vai stikla kārtridžu apstrādei var būt izmantota dimetikona vai silikona emulsija. 3 ml kārtridži iestrādāti atkārtoti neuzpildāmā pildspalvveida pilnšļircē, kuras nosaukums ir “KwikPen”. Adatu iepakojumā nav.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

5 x 3 ml Liprolog Mix50 100 vienību/ml KwikPen pildspalvveida pilnšļirces.

2 x (5 x 3 ml) Liprolog Mix50 100 vienību/ml KwikPen pildspalvveida pilnšļirces.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Norādījumi par lietošanu un rīkošanos

Lai novērstu iespējamu slimības pārnešanu, katru pilnšļirci drīkst lietot tikai viens un tas pats pacients, pat ja adata ir nomainīta.

KwikPen pildspalvveida pilnšļirce tieši pirms lietošanas jāpavirpina plaukstās desmit reizes un jāapgriež pa 180° desmit reizes, lai sajauktu insulīnu, līdz tas izskatās viendabīgi duļķains vai pienains. Ja tā nav, atkārtojiet manipulāciju, līdz saturs ir sajaucies. Kārtridžos ir mazas stikla lodītes, kas veicina sajaukšanu. Stipri nekratiet, jo tas var izraisīt putošanos un traucēt pareizas devas nomērīšanu.

Kārtridži bieži jāpārbauda, un tos nedrīkst lietot, ja redzamas materiāla pikas vai cietas daļiņas pielipušas pie kārtridža dibena vai sieniņām, radot apsalušu izskatu.

Pildspalvveida pilnšļirces sagatavošana lietošanai

Pirms KwikPen lietošanas obligāti izlasiet lietošanas instrukciju. KwikPen jālieto saskaņā ar lietošanas instrukcijā dotajiem norādījumiem.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Eli Lilly Nederland B.V., Papendorpseweg 83, 3528 BJ Utrecht , Nīderlande.

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

EU/1/01/195/020

5 x 3 ml Liprolog Mix50 100 vienības/ml KwikPen pildspalvveida

 

pilnšļirces

EU/1/01/195/021

2 x (5 x 3 ml) Liprolog Mix50 100 vienības/ml KwikPen

 

pildspalvveida pilnšļirces

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2001.gada 1. augusts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2006.gada 1. augusts

10.TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Liprolog BASAL 100 vienības/ml KwikPen suspensija injekcijām

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

2.1.Vispārējs apraksts

Liprolog BASAL ir balta, sterila suspensija.

2.2.Kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs

Vienā ml ir 100 vienības (atbilst 3,5 mg) lispro insulīna (insulin lispro) (rekombinanta DNS cilmes, kas iegūts E.coli).

Katrā kartridžā ir 3 ml, kas atbilst 300 vienībām lispro insulīna.

Liprolog BASAL sastāv no lispro insulīna protamīna suspensijas.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Suspensija injekcijām.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Liprolog BASAL indicēts cukura diabēta pacientu ārstēšanai, kam normālas glikozes homeostāzes nodrošināšanai nepieciešams insulīns.

4.2.Devas un lietošanas veids

Deva jānosaka ārstam, ņemot vērā pacienta vajadzības.

Liprolog BASAL var jaukt vai lietot kopā ar Liprolog. Liprolog BASAL drīkst ievadīt tikai subkutānas injekcijas veidā. Liprolog BASAL nekādā gadījumā nedrīkst ievadīt intravenozi.

Zemādas injekciju veic augšdelmā, augšstilbā, gurnā vai vēdera priekšējā sienā. Injekcijas vietas jāmaina, lai vienā vietā injicētu ne biežāk kā aptuveni reizi mēnesī.

Veicot zemādas injekciju ar Liprolog BASAL, jāuzmanās, lai to neievadītu asinsvadā. Pēc injicēšanas injekcijas vietu nedrīkst masēt. Pacienti jāapmāca pareizi veikt injekciju.

Liprolog BASAL darbības raksturojums ir ļoti līdzīgs bazālā insulīna (NPH) darbībai aptuveni 15 stundu periodā. Jebkura insulīna darbība pacientiem var būt izteikti individuāli atšķirīga, tā var atšķirties arī vienam pacientam dažādos laikos. Tāpat kā visiem insulīniem, arī Liprolog BASAL darbības ilgums ir atkarīgs no devas, injicēšanas vietas, apasiņošanas, temperatūras un fiziskās aktivitātes.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret lispro insulīnu vai jebkuru no palīgvielām.

Hipoglikēmija.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Liprolog BASAL nekādā gadījumā nedrīkst ievadīt intravenozi.

Jauna insulīna tipa vai citas firmas ražota insulīna lietošana jāsāk stingrā medicīniskā uzraudzībā. Insulīna preparāta koncentrācijas, ražotāja, tipa (regulārais, NPH, lente u. c.), veida (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes (rekombinantas DNS cilmes pret dzīvnieku cilmes insulīnu) maiņa var izraisīt nepieciešamību mainīt devu.

Faktori, kas var mainīt agrīnos hipoglikēmijas brīdinošos simptomus vai padarīt tos mazāk izteiktus, ir cukura diabēta ilgums, intensīva insulīnterapija, diabētiska nervu slimība vai zāles, piemēram, bēta blokatori.

Daži pacienti, kas pārcietuši hipoglikēmiju pēc pārejas no dzīvnieku cilmes insulīna uz cilvēka insulīnu, ziņojuši, ka hipoglikēmijas agrīnie brīdinošie simptomi bija vājāk izteikti vai atšķīrās no iepriekš izjustiem. Neārstēta hipoglikēmija vai hiperglikēmija var izraisīt apziņas zudumu, komu un nāvi.

Nepietiekamu devu lietošana vai ārstēšanas pārtraukšana, īpaši pacientiem ar insulīnatkarīgu cukura diabētu, var izraisīt hiperglikēmiju un diabētisko ketoacidozi, kas ir potenciāli letāli stāvokļi.

Nieru darbības traucējumu gadījumā var mazināties nepieciešamība pēc insulīna. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem var būt samazināta nepieciešamība pēc insulīna pavājinātās glikoneoģenēzes un samazinātās insulīna sadalīšanās dēļ, taču pacientiem ar hronisku aknu bojājumu insulīna rezistences palielināšanās dēļ var būt palielināta nepieciešamība pēc insulīna.

Slimības vai emocionālas spriedzes gadījumā var palielināties nepieciešamība pēc insulīna.

Arī pacientiem, kas palielina fizisko slodzi vai maina diētu, var būt nepieciešamība mainīt devu. Uzreiz pēc maltītes veikti fiziski vingrinājumi var palielināt hipoglikēmijas risku.

Lispro insulīnu par 12 gadiem jaunākiem bērniem drīkst ievadīt tikai gadījumā, kad paredzama labvēlīgāka ietekme nekā regulārajam insulīnam.

Liprolog BASAL kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, saņemti ziņojumi par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar sirds mazspējas attīstības riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta Liprolog BASAL lietošana kombinācijā ar pioglitazonu.Ja tiek lietota šī kombinācija, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja pastiprinās jebkādi ar sirdi saistīti simptomi, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

Norādījumi par lietošanu un rīkošanos

Lai novērstu iespējamu slimības pārnešanu, katru pilnšļirci drīkst lietot tikai viens un tas pats pacients, pat ja adata ir nomainīta.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Zāles ar hiperglikemizējošu iedarbību, piemēram, perorālie pretapaugļošanās līdzekļi, kortikosteroīdi, vairogdziedzera aizstājterapijas līdzekļi, danazols, bēta2 stimulatori (ritodrīns, salbutamols, terbutalīns), var palielināt nepieciešamību pēc insulīna.

Zāles ar hipoglikemizējošu iedarbību, piemēram, perorālie hipoglikemizējošie līdzekļi, salicilāti (piemēram, acetilsalicilskābe), sulfanilamīdi, daži antidepresanti (monoamīnoksidāzes inhibitori, selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitori), daži angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori

(kaptoprils, enalaprils), angiotensīna II receptoru blokatori, bēta blokatori, oktreotīds un alkohols var mazināt nepieciešamību pēc insulīna.

Nav pētīta Liprolog BASAL sajaukšana (lietošana maisījumā) ar citiem insulīna preparātiem, izņemot

Liprolog.

Lietojot citas zāles kopā ar Liprolog BASAL 100 vienības/ml KwikPen, jākonsultējas ar ārstu (skatīt

4.4. apakšpunktu).

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Dati par lielu skaitu grūtnieču, kas lietojušas šo preparātu, neliecina par nelabvēlīgu lispro insulīna ietekmi uz grūtniecību vai augļa / jaundzimušā veselību.

Ļoti svarīgi ir grūtniecības laikā saglabāt labu cukura diabēta (insulīnatkarīgā vai grūtniecības diabēta) kompensāciju. Pirmā trimestra laikā nepieciešamība pēc insulīna parasti mazinās, bet otrā un trešā trimestra laikā – palielinās. Cukura diabēta pacientēm ieteicams informēt ārstu par grūtniecības iestāšanos vai tās plānošanu. Grūtniecēm ar cukura diabētu ļoti nozīmīga ir glikēmijas, kā arī vispārējā veselības stāvokļa rūpīga kontrole.

Sievietēm ar cukura diabētu, kuras baro bērnu ar krūti, var būt jāmaina insulīna deva, diēta vai gan viens, gan otrs.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmija var traucēt pacienta spēju koncentrēties un reaģēt. Tas var radīt risku situācijās, kad šīs spējas ir īpaši nozīmīgas (piemēram, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus).

Pacientam jāiesaka parūpēties, lai transportlīdzekļa vadīšanas laikā nerastos hipoglikēmija, kas īpaši svarīgi pacientiem, kas vāji izjūt hipoglikēmijas brīdinošās pazīmes vai nejūt tās vispār, kā arī pacientiem, kam bieži rodas hipoglikēmija. Šādā gadījumā jāapsver, vai ieteicams vadīt transportlīdzekli.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Hipoglikēmija ir visbiežāk novērotā insulīnterapijas blakusparādība, kas var attīstīties cukura diabēta pacientam. Smaga hipoglikēmija var izraisīt samaņas zudumu, ārkārtas gadījumos pat nāvi. Hipoglikēmijas biežums nav konkrēti nosakāms, jo to var izraisīt gan insulīna deva, gan citi faktori (piem., pacienta diēta un fiziskā aktivitāte).

Vietēja alerģija pacientiem ir bieži sastopama (1/100 līdz <1/10). Insulīna injicēšanas vietā ir iespējams apsārtums, pietūkums un nieze. Šīs pazīmes parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā. Reizēm šo stāvokli var izraisīt nevis insulīns, bet citi faktori (piem., kairinātāji ādas dezinficēšanas līdzeklī vai nepareiza injicēšanas tehnika). Sistēmiska alerģija – reti sastopama (1/10 000 līdz

<1/1 000), taču potenciāli daudz bīstamāka – ir ģeneralizēta alerģija pret insulīnu. Šādā gadījumā var parādīties izsitumi uz visa ķermeņa, aizdusa, gārgšana, asinsspiediena pazemināšanās, ātra sirdsdarbība vai pastiprināta svīšana. Smagi ģeneralizētas alerģijas gadījumi var būt dzīvībai bīstami.

Retāk (1/1 000 līdz <1/100) injekcijas vietā ir iespējama lipodistrofija.

Insulīna lietošanas laikā tika ziņots par tūskas gadījumiem, īpaši tajos gadījumos, kad iepriekšējā vājā metaboliskā kontrole tika uzlabota intensificējot insulīna terapiju.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Insulīnam nevar noteikt specifisko pārdozēšanas devu, jo glikozes līmeni serumā nosaka sarežģīta mijiedarbība starp insulīna līmeni, glikozes izmantošanas iespējām un citiem vielmaiņas procesiem. Hipoglikēmiju var izraisīt pārmērīga insulīna aktivitāte salīdzinājumā ar uzņemto uzturu vai enerģijas patēriņu.

Hipoglikēmijas iespējamās izpausmes ir nemiers, apjukums, sirdsklauves, galvassāpes, pastiprināta svīšana un vemšana.

Vieglas hipoglikēmijas epizodes var novērst ar glikozes, citu cukuru vai cukurotu produktu iekšķīgu lietošanu.

Vidēji smagas hipoglikēmijas gadījumā intramuskulāri vai zemādā jāievada glikagons, pēc tam, kad pacients pietiekami atguvies, jālieto ogļhidrāti iekšķīgi. Pacientiem, kas nereaģē uz glikagona ievadīšanu, intravenozi jāievada glikozes šķīdums.

Ja pacients ir komā, glikagons jāievada intramuskulāri vai zemādā. Ja glikagons nav pieejams vai pacients nereaģē uz glikagona ievadīšanu, intravenozi jāievada glikozes šķīdums. Pacientam jādod ēst, līdzko viņš atgūst samaņu.

Ogļhidrāti var būt jālieto ilgstoši un var būt jāveic novērošana, jo pēc šķietamas klīniskas atveseļošanās hipoglikēmija var atkārtoties.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: vidēji ilgas darbības cilvēka insulīna analogs. ATĶ kods: A10A C04.

Lispro insulīna primārā darbība ir glikozes vielmaiņas regulēšana.

Insulīnam piemīt arī vairāku veidu anaboliska un antikataboliska iedarbība dažādos audos. Muskuļaudos insulīns palielina glikogēna, taukskābju, glicerola un olbaltumu sintēzi, kā arī aminoskābju izmantošanu, vienlaikus mazinot glikogenolīzi, glikoneoģenēzi, ketoģenēzi, lipolīzi, olbaltumu katabolismu un aminoskābju izdalīšanu.

Liprolog BASAL darbības raksturojums ir ļoti līdzīgs bazālā insulīna (NPH) darbībai aptuveni 15 stundu periodā.

Glikodinamisko atbildreakciju pret lispro insulīnu neietekmē nieru vai aknu darbības traucējumi. Glikozes slodzes testā noteiktās lispro insulīna un šķīstošā cilvēka insulīna glikodinamiskās atšķirības saglabājās plašā nieru darbības diapazonā.

Pierādīts, ka lispro insulīns ir vienlīdzīgs cilvēka insulīnam pēc molārās bāzes, bet tā iedarbība ir daudz ātrāka un īslaicīgāka.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Liprolog BASAL uzsūkšanās ir ilgstoša, maksimālā insulīna koncentrācija tiek sasniegta 6 stundas pēc ievadīšanas. Apsverot šo kinētisko raksturlielumu klīnisko nozīmi, atbilstošāk ir analizēt glikozes izmantošanas līknes.

Pacientiem ar traucētu nieru darbību lispro insulīns arī uzsūcas ātrāk nekā šķīstošais cilvēka insulīns. Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu plašā nieru darbības diapazonā farmakokinētiskās atšķirības starp lispro insulīnu un šķīstošo cilvēka insulīnu kopumā saglabājas – tās nav atkarīgas no nieru darbības.

Pacientiem ar traucētu aknu darbību lispro insulīns arī uzsūcas un tiek izvadīts ātrāk nekā šķīstošais cilvēka insulīns.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

In vitro pārbaudēs, ietverot saistīšanos ar insulīnreceptoriem un ietekmi uz augošām šūnām, lispro insulīna darbība līdzinājās cilvēka insulīna darbībai. Pētījumi arī rāda, ka lispro insulīna disociācija no saistības ar insulīnreceptoriem ir tāda pati kā cilvēka insulīnam. Akūtos viena mēneša un divpadsmit mēnešu toksikoloģijas pētījumos nekonstatēja nozīmīgu toksisku iedarbību.

Pētījumos ar dzīvniekiem lispro insulīns neizraisīja auglības traucējumus, embriotoksicitāti vai teratogenitāti.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Protamīna sulfāts m-krezols [1,76 mg/ml] Fenols [0,80 mg/ml]

Glicerīns

Nātrija hidrogēnfosfāts .7H2O

Cinka oksīds Ūdens injekcijām

Sālsskābe vai nātrija hidroksīds var būt pievienots, lai pielāgotu pH līdz 7,0 – 7,8.

6.2.Nesaderība

Nav pētīta Liprolog BASAL sajaukšana ar citiem insulīniem, izņemot Liprolog. Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm, izņemot Liprolog.

6.3.Uzglabāšanas laiks

Neatvērtām pildspalvveida pilnšļircēm

2 gadi.

Pēc pirmās pildspalvveida pilnšļirces lietošanas

21 diena.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neatvērtām pildspalvveida pilnšļircēm

Uzglabāt ledusskapī (2 °C – 8 °C). Nesasaldēt. Nepakļaut pārmērīga karstuma vai tiešu saules staru ietekmei.

Pēc pirmās pildspalvveida pilnšļirces lietošanas

Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Neatdzesēt. Pildspalvveida pilnšļirci nedrīkst uzglabāt kopā ar klāt pievienoto adatu.

6.5.Iepakojuma veids un saturs un īpašs aprīkojums lietošanai, ievadīšanai vai implantēšanai

Suspensija ir 1. klases flintstikla kārtridžos, kas aizvākoti ar butila vai halobutila diskveida aizbāžņiem un virzuļa galviņām un pārklāti ar alumīnija vāciņiem. Kārtridžu virzuļu un/vai stikla kārtridžu

apstrādei var būt izmantota dimetikona vai silikona emulsija. 3 ml kārtridži ir iestrādāti atkārtoti neuzpildāmā pildspalvveida pilnšļircē, kuras nosaukums ir “KwikPen”. Adatu iepakojumā nav.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

5 x 3 ml Liprolog BASAL 100 vienības/ml KwikPen pildspalvveida pilnšļirces

2 x (5 x 3 ml) Liprolog BASAL 100 vienības/ml KwikPen pildspalvveida pilnšļirces

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Norādījumi par lietošanu un rīkošanos

Lai novērstu iespējamu slimības pārnešanu, katru pilnšļirci drīkst lietot tikai viens un tas pats pacients, pat ja adata ir nomainīta.

KwikPen tieši pirms lietošanas jāpavirpina plaukstās desmit reizes un jāapgriež pa 180° desmit reizes, lai sajauktu insulīnu, līdz tas izskatās viendabīgi duļķains vai pienains. Ja tā nav, atkārtojiet manipulāciju, līdz saturs ir sajaucies. Kārtridžos ir mazas stikla lodītes, kas veicina sajaukšanu. Stipri nekratiet, jo tas var izraisīt putošanos un traucēt pareizas devas nomērīšanu.

Kārtridži bieži jāpārbauda, un tos nedrīkst lietot, ja redzamas materiāla pikas vai cietas daļiņas pielipušas pie kārtridža dibena vai sieniņām, radot apsalušu izskatu.

Pildspalvveida pilnšļirces sagatavošana lietošanai.

Pirms KwikPen lietošanas obligāti izlasiet lietošanas instrukciju. KwikPen jālieto saskaņā ar lietošanas instrukcijā dotajiem norādījumiem.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Eli Lilly Nederland B.V., Papendorpseweg 83, 3528 BJ Utrecht, Nīderlande.

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

EU/1/01/195/026

x 3 ml Liprolog BASAL 100 vienības/ml KwikPen pildspalvveida

pilnšļirces

 

 

EU/1/01/195/027

x (5 x 3 ml) Liprolog BASAL 100 vienības/ml KwikPen pildspalvveida

 

pilnšļirces

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2001.gada 1.augusts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2006.gada 1.augusts

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Liprolog 200 vienības/ml šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Vienā ml šķīduma ir 200 vienību (atbilst 6,9 mg) lispro insulīna* (insulin lispro). Katrā pildspalvveida pilnšļircē ir 600 vienību lispro insulīna 3 ml šķīduma.

* iegūts no E. coli ar DNS rekombinantu tehnoloģijas palīdzību. Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām. KwikPen. Caurspīdīgs bezkrāsains ūdens šķīdums.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Pieaugušo, kas slimo ar cukura diabētu un kam normālas glikozes homeostāzes nodrošināšanai nepieciešams insulīns, ārstēšanai. Liprolog 200 vienības/ml KwikPen indicēts arī sākotnējai cukura diabēta stabilizēšanai.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Deva jānosaka ārstam, ņemot vērā pacienta vajadzības.

Liprolog var ievadīt neilgi pirms ēdienreizes. Nepieciešamības gadījumā Liprolog var ievadīt neilgi pēc ēdienreizes.

Ievadot zemādā, Liprolog darbība sākas strauji, tam ir īsāks darbības laiks (2–5 stundas) nekā regulāram insulīnam. Šī straujā darbības sākuma dēļ Liprolog var injicēt tieši pirms ēdienreizes. Jebkura insulīna darbība pacientiem var būt izteikti individuāli atšķirīga, tā var atšķirties arī vienam pacientam dažādos laikos. Ātrāks darbības sākums nekā šķīstošam cilvēka insulīnam saglabājas neatkarīgi no injicēšanas vietas. Tāpat kā visiem insulīniem, arī Liprolog KwikPen darbības ilgums ir atkarīgs no devas, injicēšanas vietas, apasiņošanas, temperatūras un fiziskās aktivitātes.

Pēc ārsta ieteikuma Liprolog var lietot kopā ar ilgstošākas darbības insulīnu vai perorāliem sulfonilurīnvielas atvasinājumiem.

Liprolog 100 vienības/ml KwikPen un Liprolog 200 vienības/ml KwikPen

Ir pieejamas divu stiprumu Liprolog KwikPen formas. Abu formu devas tiek mērītas vienībās. Ar abām pildspalvveida pilnšļircēm – Liprolog 100 vienības/ml KwikPen un Liprolog 200 vienības/ml KwikPen – vienas injekcijas veidā ar vienas vienības soli var tikt ievadītas 1–60 vienību. Vienību skaits tiek parādīts pilnšļirces devas lodziņā, neatkarīgi no stipruma, un pacientam pārejot uz citu stiprumu, nav vajadzības pārrēķināt devu.

Liprolog 200 vienības/ml KwikPen ir atļauts izmantot tikai to diabēta slimnieku ārstēšanai, kuriem nepieciešamā ātras darbības insulīna dienas deva ir lielāka par 20 vienībām. Lispro insulīna šķīdumu, kas satur 200 vienības/ml, nav atļauts ievilkt pildspalvveida pilnšļircē (KwikPen) vai lietot maisījumā ar jebkuru citu insulīnu (skatīt 4.4. un 6.2. apakšpunktu).

Īpašas populācijas

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var samazināties nepieciešamība pēc insulīna.

Aknu darbības traucējumi

Samazinātas glikoneoģenēzes un lēnākas insulīna noārdīšanās dēļ pacientiem ar aknu darbības traucējumiem var būt mazāka nepieciešamība pēc insulīna. Tomēr pacientiem ar hroniskiem aknu darbības traucējumiem saistībā ar insulīna rezistences pastiprināšanos var arī palielināties nepieciešamība pēc insulīna.

Lietošanas veids

Liprolog šķīdums injekcijām ir jāievada subkutāni.

Subkutānās injekcijas jāizdara augšdelmos, gurnos, sēžamvietā vai vēdera sienā. Injekcijas vieta ir jāmaina tā, lai tā atkārtoti tiktu izmantota ne biežāk kā vienu reizi mēnesī.

Izdarot subkutānas Liprolog injekcijas, ir jāuzmanās, lai tas netiktu ievadīts asinsvadā. Injekcijas vietu pēc injekcijas nedrīkst masēt. Pacienti jāapmāca pareizi veikt injekciju.

Liprolog 200 vienības/ml KwikPen šķīdumu injekcijām nedrīkst lietot insulīna infūziju sūknī.

Liprolog 200 vienības/ml KwikPen šķīdumu injekcijām nedrīkst ievadīt intravenozi.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Hipoglikēmija.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacienti, kuri sāk lietot cita veida vai zīmola insulīnu

Jauna insulīna tipa vai citas firmas ražota insulīna lietošana jāsāk stingrā medicīniskā uzraudzībā. Insulīna stipruma, zīmola (ražotāja), tipa (regulārais, NPH, lente u. c.), veida (dzīvnieku, cilvēka, cilvēka insulīna analogs) un/vai ražošanas metodes (rekombinantas DNS cilmes pret dzīvnieku cilmes insulīnu) maiņa var izraisīt nepieciešamību mainīt devu. Lietojot ātras darbības insulīna preparātus, pacientiem, kas lieto arī bazālo insulīnu, lai uzlabotu glikēmijas kontroli visas dienas laikā (īpaši naktī un tukšā dūšā), jāpielāgo abu insulīnu deva.

Hipoglikēmija un hiperglikēmija

Faktori, kas var mainīt agrīnos hipoglikēmijas brīdinošos simptomus vai padarīt tos mazāk izteiktus, ir cukura diabēta ilgums, intensīva insulīnterapija, diabētiska nervu slimība vai zāles, piemēram, bēta blokatori.

Daži pacienti, kas pārcietuši hipoglikēmiju pēc pārejas no dzīvnieku cilmes insulīna uz cilvēka insulīnu, ziņojuši, ka hipoglikēmijas agrīnie brīdinošie simptomi bija vājāk izteikti vai atšķīrās no iepriekš izjustiem. Neārstēta hipoglikēmija vai hiperglikēmija var izraisīt apziņas zudumu, komu vai nāvi.

Nepietiekamu devu lietošana vai ārstēšanas pārtraukšana, īpaši pacientiem ar insulīnatkarīgu cukura diabētu, var izraisīt hiperglikēmiju un diabētisko ketoacidozi, kas ir potenciāli letāli stāvokļi.

Nepieciešamība pēc insulīna un devas pielāgošana

Slimības vai emocionālas spriedzes gadījumā var palielināties nepieciešamība pēc insulīna.

Arī pacientiem, kas palielina fizisko slodzi vai maina diētu, var būt nepieciešamība mainīt devu. Uzreiz pēc maltītes veikti fiziski vingrinājumi var palielināt hipoglikēmijas risku. Ātras darbības insulīna analogu farmakodinamikas dēļ hipoglikēmija pēc injicēšanas var rasties ātrāk, salīdzinot ar šķīstošā cilvēka insulīna izraisītu hipoglikēmiju.

Liprolog kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīnu, saņemti ziņojumi par sirds mazspējas gadījumiem, īpaši pacientiem ar sirds mazspējas attīstības riska faktoriem. Tas jāņem vērā, ja tiek apsvērta Liprolog lietošana kombinācijā ar pioglitazonu.Ja tiek lietota šī kombinācija, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas palielināšanās un tūska. Ja pastiprinās jebkādi ar sirdi saistīti simptomi, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

Norādījumi par lietošanu un rīkošanos

Lai novērstu iespējamu slimības pārnešanu, katru pilnšļirci drīkst lietot tikai viens un tas pats pacients, pat ja adata ir nomainīta.

Izvairīšanās no ārstēšanas kļūdām, lietojot lispro insulīna 200 vienības/ml pildspalvveida pilnšļirces Lispro insulīna 200 vienības/ml šķīdumu injekcijām nav atļauts no KwikPen pildspalvveida pilnšļirces pārnest šļircē. Atzīmes uz insulīna šļirces korpusa neparāda precīzu devu. Pārdozēšana var izraisīt smagu hipoglikēmiju. Lispro insulīna 200 vienības/ml šķīdumu injekcijām nav atļauts no KwikPen pārnest nevienā citā insulīna ievadīšanas ierīcē, ieskaitot, insulīna infūziju sūkņus.

Pacienti jāapmāca pirms katras injekcijas pārbaudīt insulīna marķējumu, lai nejauši nesajauktu divu dažādu stiprumu Liprolog vai neievadītu citu insulīnu.

Palīgvielas

Viena šo zāļu deva satur mazāk nekā 1 mmol (23 mg) nātrija, t. i., tā “praktiski nesatur nātriju”.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Zāles ar hiperglikemizējošu iedarbību, piemēram, perorālie pretapaugļošanās līdzekļi, kortikosteroīdi, vairogdziedzera aizstājterapijas līdzekļi, danazols, bēta2 stimulatori (ritodrīns, salbutamols, terbutalīns), var palielināt nepieciešamību pēc insulīna.

Zāles ar hipoglikemizējošu iedarbību, piemēram, perorālie hipoglikemizējošie līdzekļi, salicilāti (piemēram, acetilsalicilskābe), sulfanilamīdi, daži antidepresanti (monoamīnoksidāzes inhibitori, selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitori), daži angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori (kaptoprils, enalaprils), angiotensīna II receptoru blokatori, bēta blokatori, oktreotīds un alkohols var mazināt nepieciešamību pēc insulīna.

Lietojot citas zāles kopā ar Liprolog 200 vienības/ml KwikPen, jākonsultējas ar ārstu (skatīt

4.4. apakšpunktu).

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par lielu skaitu grūtnieču neliecina par nelabvēlīgu lispro insulīna ietekmi uz grūtniecību vai augļa / jaundzimušā veselību.

Ļoti svarīgi ir grūtniecības laikā saglabāt labu cukura diabēta (insulīnatkarīgā vai grūtniecības diabēta) kompensāciju. Pirmā trimestra laikā nepieciešamība pēc insulīna parasti mazinās, bet otrā un trešā trimestra laikā – palielinās. Cukura diabēta pacientēm ieteicams informēt ārstu par grūtniecības iestāšanos vai tās plānošanu. Grūtniecēm ar cukura diabētu ļoti nozīmīga ir glikēmijas, kā arī vispārējā veselības stāvokļa rūpīga kontrole.

Barošana ar krūti

Sievietēm ar cukura diabētu, kuras baro bērnu ar krūti, var būt jāmaina insulīna deva, diēta vai gan viens, gan otrs.

Fertilitāte

Ar dzīvniekiem veikto pētījumu laikā lispro insulīns nav izraisījis fertilitātes traucējumus (skatīt

5.3. apakšpunktu).

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmija var traucēt pacienta spēju koncentrēties un reaģēt. Tas var radīt risku situācijās, kad šīs spējas ir īpaši nozīmīgas (piemēram, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus).

Pacientam jāiesaka parūpēties, lai transportlīdzekļa vadīšanas laikā nerastos hipoglikēmija. Tas ir īpaši svarīgi pacientiem, kuri vāji izjūt hipoglikēmijas brīdinošās pazīmes vai nejūt tās vispār, kā arī pacientiem, kam bieži rodas hipoglikēmija. Šādā gadījumā jāapsver, vai ieteicams vadīt transportlīdzekli.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma īpašību apkopojums

Hipoglikēmija ir biežāk novērotā lispro insulīna izraisītā blakusparādība, kas var attīstīties cukura diabēta pacientam. Smaga hipoglikēmija var izraisīt samaņas zudumu, ārkārtas gadījumos pat nāvi. Hipoglikēmijas biežums nav konkrēti nosakāms, jo to var izraisīt gan insulīna deva, gan citi faktori piem., pacienta diēta un fiziskā aktivitāte.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Tālāk ir aprakstītas klīniskajos pētījumos novērotās nevēlamās blakusparādības, kas sistematizētas pēc MedDRA terminoloģijas un orgānu grupām nopietnības samazināšanās secībā (ļoti bieži: ≥ 1/10; bieži: ≥ 1/100 līdz < 1/10; retāk: ≥ 1/1000 līdz 1/100; reti: ≥ 1/10 000 līdz 1/1000; ļoti reti: <1/10 000).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības norādītas to nopietnības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

sistēmu klasifikācija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vietēja alerģija

 

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sistēmiska alerģija

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

 

Ādas un zemādas audu bojājumi

 

 

 

 

Lipodistrofija

 

 

X

 

 

 

 

 

 

 

 

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Vietēja alerģija

Vietēja alerģija pacientiem ir bieži sastopama. Insulīna injicēšanas vietā ir iespējams apsārtums, pietūkums un nieze. Šīs pazīmes parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā. Reizēm šo stāvokli var izraisīt nevis insulīns, bet citi faktori piem., kairinātāji ādas dezinficēšanas līdzeklī vai nepareiza injicēšanas tehnika.

Sistēmiska alerģija

Sistēmiska alerģija ir reti sastopama, taču potenciāli daudz bīstamāka. Tā ir ģeneralizēta alerģija pret insulīnu. Šādā gadījumā var parādīties izsitumi uz visa ķermeņa, aizdusa, gārgšana, asinsspiediena pazemināšanās, ātra sirdsdarbība vai pastiprināta svīšana. Smagi ģeneralizētas alerģijas gadījumi var būt dzīvībai bīstami.

Lipodistrofija

Retāk injekcijas vietā ir iespējama lipodistrofija.

Tūska

Insulīna lietošanas laikā tika ziņots par tūskas gadījumiem, īpaši gadījumos, kad iepriekšējā vājā metaboliskā kontrole tika uzlabota intensificējot insulīna terapiju.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Insulīnam nevar noteikt specifisku pārmērīgu devu, jo glikozes līmeni serumā nosaka sarežģīta mijiedarbība starp insulīna līmeni, glikozes izmantošanas iespējām un citiem vielmaiņas procesiem. Hipoglikēmiju var izraisīt pārmērīga insulīna aktivitāte salīdzinājumā ar uzņemto uzturu vai enerģijas patēriņu.

Hipoglikēmijas iespējamās izpausmes ir nemiers, apjukums, sirdsklauves, galvassāpes, pastiprināta svīšana un vemšana.

Vieglas hipoglikēmijas epizodes var novērst ar glikozes, citu cukuru vai cukurotu produktu iekšķīgu lietošanu.

Vidēji smagas hipoglikēmijas gadījumā intramuskulāri vai zemādā jāievada glikagons, pēc tam, kad pacients pietiekami atguvies, jālieto ogļhidrāti iekšķīgi. Pacientiem, kas nereaģē uz glikagona ievadīšanu, intravenozi jāievada glikozes šķīdums.

Ja pacients ir komā, glikagons jāievada intramuskulāri vai zemādā. Ja glikagons nav pieejams vai pacients nereaģē uz glikagona ievadīšanu, intravenozi jāievada glikozes šķīdums. Pacientam jādod ēst, līdzko viņš atgūst samaņu.

Ogļhidrāti var būt jālieto ilgstoši un var būt jāveic novērošana, jo pēc šķietamas klīniskas atveseļošanās hipoglikēmija var atkārtoties.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretdiabēta līdzekļi, injicējamie ātras darbības insulīni un analogi. ATĶ kods: A10AB04

Lispro insulīna primārā darbība ir glikozes vielmaiņas regulēšana.

Insulīnam piemīt arī vairāku veidu anaboliska un antikataboliska iedarbība dažādos audos. Muskuļaudos insulīns palielina glikogēna, taukskābju, glicerola un olbaltumu sintēzi, kā arī aminoskābju izmantošanu, vienlaikus mazinot glikogenolīzi, glikoneoģenēzi, ketoģenēzi, lipolīzi, olbaltumu katabolismu un aminoskābju izdalīšanu.

Lispro insulīnam ir ātrs darbības sākums (aptuveni 15 minūtes), tādēļ to var ievadīt neilgi pirms maltītes (0 – 15 minūtes pirms ēdienreizes) atšķirībā no regulārā insulīna (30 – 45 minūtes pirms ēdienreizes). Lispro insulīna darbība sākas strauji un tam ir īslaicīgāka darbība (2 – 5 stundas) nekā regulāram insulīnam.

Klīniskos pētījumos ar 1. un 2. tipa cukura diabēta slimniekiem, lietojot lispro insulīnu, konstatēta zemāka hiperglikēmija pēc ēšanas nekā lietojot šķīstošo cilvēka insulīnu.

Lispro insulīna darbības ilgums var būt atšķirīgs dažādiem cilvēkiem un vienam cilvēkam dažādos laikos, un tas ir atkarīgs no devas, injicēšanas vietas, apasiņošanas, temperatūras un fiziskās aktivitātes. Raksturīgais darbības profīls pēc zemādas injekcijas ir parādīts zīmējumā.

1. attēls.

 

 

 

 

 

 

Insulin

 

 

 

 

 

 

Lispro

Hipoglikemizējošā darbība

 

 

 

 

 

Humulin R

 

 

 

 

 

 

Laiks (stundas)

Grafikā attēlots relatīvais glikozes daudzums laikā, kas nepieciešams glikozes līmeņa uzturēšanai asinīs tuvu līmenim, kāds ir tukšā dūšā, un tas attēlo šo insulīnu (100 vienības/ml) iedarbību uz glikozes vielmaiņu laikā.

Pēc vienas 20 vienību lielas devas subkutānas ievadīšanas veselu brīvprātīgo farmakodinamiskā atbildreakcija uz lispro insulīna 200 vienības/ml šķīdumu ir līdzīga tai, kas novērota pēc lispro insulīna 100 vienības/ml šķīduma ievadīšanas, kā parādīts nākamajā diagrammā (2. attēls).

 

 

 

Lispro insulīns 200 vienības/ml

 

 

Glikozes

Lispro insulīns 100 vienības/ml

 

infūzijas

 

ātrums

 

(mg/min)

 

 

 

 

 

 

 

Laiks (h)

2. attēls.

Glikozes infūzijas ātruma un laika vidējo aritmētisko attiecību līknes pēc 20 vienību lispro insulīna ievadīšanas no 200 vienības/ml vai 100 vienības/ml lispro insulīna.

Pētījumos ar 2. tipa cukura diabēta slimniekiem, kas lieto maksimālās sulfonilurīnvielas atvasinājumu devas, pierādīts, ka lispro insulīna pievienošana ievērojami mazina HbA1c līmeni, salīdzinot ar sulfonilurīnvielas atvasinājuma lietošanu monoterapijas veidā. HbA1c līmenis mazināsies, arī lietojot citus insulīna preparātus, piemēram, šķīstošo vai izofāna insulīnu.

Ar 1. un 2. tipa cukura diabēta slimniekiem veiktos klīniskos pētījumos, lietojot lispro insulīnu, konstatēts mazāks nakts hipoglikēmijas epizožu skaits nekā lietojot šķīstošo cilvēka insulīnu. Dažos pētījumos nakts hipoglikēmijas epizožu biežuma mazināšanās bija saistīta ar hipoglikēmijas epizožu biežuma palielināšanos dienas laikā.

Glikodinamisko atbildreakciju pret lispro insulīnu neietekmē nieru vai aknu darbības traucējumi. Glikozes slodzes testā noteiktās lispro insulīna un šķīstošā cilvēka insulīna glikodinamiskās atšķirības saglabājās plašā nieru darbības diapazonā.

Pierādīts, ka lispro insulīns ir vienlīdzīgs cilvēka insulīnam pēc molārās bāzes, bet tā iedarbība ir daudz ātrāka un īslaicīgāka.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Lispro insulīna farmakokinētika raksturo vielu, kas ātri uzsūcas un pēc injicēšanas zemādā maksimālo līmeni asinīs sasniedz 30–70 minūtēs. Apsverot šo kinētisko raksturlielumu klīnisko nozīmi, atbilstošāk ir analizēt glikozes izmantošanas līknes (kā aprakstīts 5.1. apakšpunktā).

Pacientiem ar traucētu nieru darbību lispro insulīns arī uzsūcas ātrāk nekā šķīstošais cilvēka insulīns. Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu plašā nieru darbības diapazonā farmakokinētiskās atšķirības starp lispro insulīnu un šķīstošo cilvēka insulīnu kopumā saglabājas – tās nav atkarīgas no nieru darbības.

Pacientiem ar traucētu aknu darbību lispro insulīns arī uzsūcas un tiek izvadīts ātrāk nekā šķīstošais cilvēka insulīns.

Pēc vienas 20 vienību lielas devas subkutānas injekcijas veseliem brīvprātīgajiem lispro insulīna 200 vienības/ml šķīdums injekcijām bija bioekvivalents lispro insulīna 100 vienības/ml šķīdumam injekcijām. Pēc abu zāļu formu lietošanas laiks līdz aktīvās vielas maksimālās koncentrācijas sasniegšanai bija līdzīgs.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

In vitro pārbaudēs, ietverot saistīšanos ar insulīnreceptoriem un ietekmi uz augošām šūnām, lispro insulīna darbība līdzinājās cilvēka insulīna darbībai. Pētījumi arī rāda, ka lispro insulīna disociācija no saistības ar insulīnreceptoriem ir tāda pati kā cilvēka insulīnam. Akūtos viena mēneša un divpadsmit mēnešu toksikoloģijas pētījumos nekonstatēja nozīmīgu toksisku iedarbību.

Pētījumos ar dzīvniekiem lispro insulīns neizraisīja auglības traucējumus, embriotoksicitāti vai teratogenitāti.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Metakrezols

Glicerīns

Trometamols

Cinka oksīds Ūdens injekcijām

Sālsskābe vai nātrija hidroksīds (lai pielāgotu pH).

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt ar citiem insulīniem vai citām zālēm. Šķīdumu injekcijām nedrīkst atšķaidīt.

6.3.Uzglabāšanas laiks

Neatvērtām pildspalvveida pilnšļircēm

3 gadi.

Pēc pirmās pildspalvveida pilnšļirces lietošanas

28 dienas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neatvērtām pildspalvveida pilnšļircēm

Uzglabāt ledusskapī (2 °C – 8 °C). Nesasaldēt. Nepakļaut pārmērīga karstuma vai tiešu saules staru ietekmei.

Pēc pirmās pildspalvveida pilnšļirces lietošanas

Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Neatdzesēt. Pildspalvveida pilnšļirci nedrīkst glabāt kopā ar klāt pievienoto adatu.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

1. klases stikla kārtridži, kas aizvākoti ar hlorbutilgumijas diskveida aizbāžņiem un virzuļa galviņām, un pārklāti ar alumīnija vāciņiem. Kārtridža virzuļa un/vai stikla kārtridža apstrādei var būt izmantota dimetikona vai silikona emulsija. 3 ml kārtridži, kas satur 600 vienības lispro insulīna

(200 vienības/ml), ir iestrādāti vienreizējas lietošanas pildspalvveida pilnšļircē, kuras nosaukums ir „KwikPen”. Adatu iepakojumā nav.

Piecas 3 ml pildspalvveida pilnšļirces

Vairāku kastīšu iepakojumi ar 10 (2 iepakojumi ar 5 pilnšļircēm) pildspalvveida pilnšļircēm pa 3 ml

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Norādījumi par lietošanu un rīkošanos

Lai novērstu iespējamu slimības pārnešanu, katru pilnšļirci drīkst lietot tikai viens un tas pats pacients, pat ja adata ir nomainīta.

Liprolog šķīdumam jābūt dzidram un bezkrāsainam. Liprolog nedrīkst lietot, ja šķīdums ir duļķains, sabiezējis, viegli iekrāsojies vai redzamas cietas daļiņas.

Pildspalvveida pilnšļirces sagatavošana lietošanai.

Pirms KwikPen lietošanas obligāti izlasiet lietošanas instrukciju. KwikPen jālieto saskaņā ar lietošanas instrukcijā dotajiem norādījumiem.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Eli Lilly Nederland B.V., Papendorpseweg 83, 3528 BJ Utrecht, Nīderlande.

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

EU/1/01/195/028

EU/1/01/195/029

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2001.gada 1. augusts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2006.gada 1. augusts

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas