Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Myocet (doxorubicin hydrochloride) – Zāļu apraksts - L01DB01

Updated on site: 08-Oct-2017

Zāļu nosaukumsMyocet
ATĶ kodsL01DB01
Vieladoxorubicin hydrochloride
RažotājsTeva B.V.

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Myocet 50 mg pulveris, dispersija un šķīdinātājs dispersijas infūziju koncentrāta pagatavošanai

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Liposomās- iekapsulēts doksorubicīna-citrāta komplekss, kas atbilst 50 mg doksorubicīna hidrohlorīda

(doxorubicin hydrochloride).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību: sagatavotās zāles satur apmēram 108 mg nātrija sāls 50 mg doksorubicīna hidrohlorīda devā.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Pulveris, dispersija un šķīdinātājs dispersijas infūziju koncentrāta pagatavošanai

Myocet piegādā trīs flakonu komplektā:

Myocet doksorubicīna hidrohlorīds ir sarkans liofilizēts pulveris;

Myocet liposomas ir balta vai pelēkbalta, gaismas necaurlaidīga un homogēna dispersija; Myocet buferšķīdums ir dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Myocet kombinācijā ar ciklofosfamīdu ir indicēts metastātiska krūts audzēja pirmās rindas ārstēšanai sievietēm.

4.2.Devas un lietošanas veids

Myocet lietošanai jānotiek vienīgi nodaļās, kas specializējušās citotoksiskas ķīmijterapijas pielietošanā, un jālieto vienīgi ārsta uzraudzībā, kuram ir pieredze ķīmijterapijā.

Devas

Kad Myocet lieto kombinācijā ar ciklofosfamīdu (600 mg/m2), sākotnējā ieteicamā Myocet deva ir 60 - 75 mg/m2 ik pēc trim nedēļām.

Gados vecāki cilvēki

Myocet drošums un efektivitāte ir novērtēta 61 pacientam ar metastātisku krūts audzēju, kuri ir 65 gadus veci un vecāki. Randomizētu kontrolētu klīnisku pētījumu rezultāti rāda, ka Myocet efektivitāte un kardiālais drošums šajā grupā ir salīdzināma ar to, kas novērota pacientiem, kuri jaunāki par 65 gadiem.

Pacienti, kuriem ir aknu darbības traucējumi

Tā kā doksorubicīna metabolisms un ekskrēcija notiek galvenokārt caur aknām un žulti, Myocet terapijas laikā un pirms tās jāizvērtē aknu un žultsceļu funkcijas.

Pamatojoties uz nepilnīgo informāciju, kas saņemta no pacientiem ar aknu metastāzi, ieteicams samazināt Myocet sākuma devu saskaņā ar sekojošo tabulu:

{ PAGE }

Aknu darbības pārbaudes

Deva

Bilirubīns < ANR un normāls AST

Standarta deva 60 - 75mg/m2

Bilirubīns < ANR un palielināts AST

Jāapsver devas samazinājums par 25%

Bilirubīns > ANR, bet < 50 μmol/l

50% devas samazinājums

Bilirubīns > 50 μmol/l

75% devas samazinājums

Pacientiem, kuriem bilirubīns > 50 μmol/l, no Myocet lietošanas ir jāizvairās, jo ieteikums pamatojas galvenokārt uz ekstrapolācijām.

Attiecībā uz devu samazināšanu citas toksicitātes dēļ, skatīt 4.4. apakšpunktu.

Pacienti, kuriem ir nieru darbības traucējumi

Doksorubicīns metabolizējas galvenokārt aknās un izdalās ar žulti. Tādēļ pacientiem ar nieru funkciju traucējumiem devu modifikācija nav nepieciešama.

Pediatriskā populācija

Myocet drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 17 gadiem, nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Pirms lietošanas Myocet ir jāsagatavo un papildus jāatšķaida. Galīgā doksorubicīna hidrohlorīda koncentrācija, kas ir nepieciešama, ir no 0,4 mg/ml līdz 1,2 mg/ml. Myocet ievada intravenozas infūzijas veidā 1 stundas laikā.

Myocet nedrīkst ievadīt intramuskulāri vai subkutāni, vai kā bolus injekciju.

Ieteikumus par zāļu sagatavošanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Mielosupresija

Terapija ar Myocet izraisa mielosupresiju. Myocet pirms nākamā cikla nedrīkst lietot cilvēkiem, kuriem analīzē absolūtais neitrofilu skaits (ACN- absolute neutrophil counts) ir mazāks par 1 500 šūnām/ l vai trombocīti mazāk par 100 000/ l. Myocet terapijas laikā jāveic rūpīga hematoloģisko rādītāju kontrole (ieskaitot leikocītu un trombocītu skaitu, un hemoglobīna lielumu).

Metaanalīze uzrādīja statistiski nozīmīgu 4. pakāpes neitropēnijas biežuma mazināšanos (RR = 0,82, p=0,005) pacientiem, kuri saņēma Myocet, salīdzinot ar parasto doksorubicīnu. Tomēr netika novērotas būtiskas atšķirības anēmijas, trombocitopēnijas un neitropēniskā drudža epizožu biežumā.

Hematoloģiskās, tāpat arī citas toksicitātes dēļ var būt nepieciešams devas samazināt vai terapiju atlikt. Terapijas laikā tiek ieteiktas šādas dozēšanas modifikācijas, kas būtu jāveic gan Myocet, gan ciklofosfamīdam. Dozēšana pēc devu samazināšanas ir pacienta ārstējošā ārsta ziņā.

Hematoloģiskā toksicitāte

Pakāpe

Zemākais ANC

Zemākais trombocītu

Modifikācija

 

 

(šūnas/ l)

 

skaits

 

 

 

 

 

(šūnas/ l)

 

1 500

– 1 900

75 000

– 150 000

Nav

1 000

– mazāk par

50 000

– mazāk par 75 000

Nav

 

1 500

 

 

 

 

500 – 999

25 000

– mazāk par 50 000

Gaidīt, kamēr ANC ir 1 500

 

 

 

 

 

vai vairāk un/vai trombocītu

{ PAGE }

Hematoloģiskā toksicitāte

Pakāpe

Zemākais ANC

Zemākais trombocītu

Modifikācija

 

(šūnas/ l)

skaits

 

 

 

(šūnas/ l)

 

 

 

 

skaits 100 000 vai vairāk, un

 

 

 

tad samazināt devu par 25%

Mazāk par 500

Mazāk par 25 000

Gaidīt, kamēr ANC ir 1 500

 

 

 

un/vai trombocītu 100 000

 

 

 

vai vairāk un tad samazināt

 

 

 

devu par 50%

Ja mielotoksicitāte aizkavē ārstēšanu vairāk par 35 dienām pēc iepriekšējā cikla pirmās devas, tad būtu jāapsver ārstēšanas pārtraukšana.

Gļotādu iekaisums (mucositis)

Pakāpe

Simptomi

Modifikācija

Nesāpīgas čūlas, eritēma vai neliels

Nav

 

jēlums

 

Sāpīga eritēma, tūska vai čūlas, taču var

Pagaidīt vienu nedēļu un, ja simptomi

 

ēst.

uzlabojas, atkārtot 100% devu

Sāpīga eritēma, tūska vai čūlas, nevar

Pagaidīt vienu nedēļu un, ja simptomi

 

ēst.

uzlabojas, samazināt devu par 25%

Nepieciešama parenterāla vai enterāla

Pagaidīt vienu nedēļu un, ja simptomi

 

palīdzība

uzlabojas, samazināt devu par 50%

Attiecībā uz Myocet devu samazināšanu aknu funkciju traucējumu dēļ, skatīt 4.2. apakšpunktu.

Kardiotoksicitāte

Doksorubicīns un citi antraciklīni var izraisīt kardiotoksicitāti. Toksiskuma risks pieaug, palielinot šo zāļu kumulatīvās devas, un tas ir augstāks pacientiem, kuriem ir bijusi kardiomiopātija vai mediastinālā iradiācija vai iepriekš esoša sirds slimība.

Kardiotoksiskuma analīzes, kas veiktas klīniskajos pētījumos, ir uzrādījušas statistiski nozīmīgu kardiālo traucējumu samazināšanos pacientiem, kurus ārstēja ar Myocet, salīdzinājumā ar pacientiem, kurus ārstēja ar parasto doksorubicīnu tikpat mg lielā devā. Metaanalīze uzrādīja statistiski nozīmīgu klīniski izteiktas sirds mazspējas biežuma mazināšanos (RR = 0,20, p=0,02) un klīniski izteiktas un subklīniskas sirds mazspējas biežuma mazināšanos (RR = 0,38, p<0,0001) pacientiem, kuri saņēma Myocet, salīdzinot ar parasto doksorubicīnu. Retrospektīvajā analīzē kardiotoksicitātes riska mazināšanās konstatēta arī pacientiem, kuri iepriekš saņēmuši doksorubicīna adjuvantu terapiju (log- rank P=0,001, riska koeficients=5,42).

III fāzes pētījumā kombinācijā ar ciklofosfamīdu (CFA), salīdzinot Myocet (60 mg/m2) + CFA (600 mg/m2) ar doksorubicīnu (60 mg/m2) + CFA (600 mg/m2), attiecīgi 6% un 21% pacientu tika novērots nozīmīgs kreisā kambara izsviedes frakcijas samazinājums (LVEF- left ventricular ejection

fraction). III fāzes pētījumā, salīdzinot Myocet (75 mg/m2) monoterapiju ar doksorubicīna (75 mg/m2) monoterapiju, attiecīgi 12% un 27% pacientu attīstījās nozīmīgs LVEF samazinājums. Attiecīgi statistiskie dati par sastrēguma sirds mazspēju (CHF- congestive heart failure), kuru noteica mazāk precīzi, bija 0% Myocet + CFA pret 3% doksorubicīnam +CFA, un 2% Myocet pret 8% doksorubicīnam. Vidējā kumulatīvā Myocet deva kombinācijā ar CFA, lai izraisītu sirds notikumus, bija > 1 260 mg/m2, salīdzinājumā ar 480 mg/m2 doksorubicīnam kombinācijā ar CFA.

Nav pieredzes Myocet lietošanā pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām anamnēzē, piemēram, miokarda infarktu, , kas bijis 6 mēnešu laikā pirms ārstēšanas uzsākšanas. Tādēļ attiecībā uz pacientiem ar sirds funkciju traucējumiem jāievēro piesardzība un, aprēķinot Myocet pilno devu, jāņem vērā jebkura iepriekšējā vai līdztekus notiekošā terapija ar citiem kardiotoksiskiem savienojumiem, tostarp antraciklīniem un antrahinoniem. Nepieciešama atbilstoša sirds funkciju kontrole pacientiem, ārstētiem vienlaicīgi ar Myocet un trastuzumabu.

{ PAGE }

Pirms terapijas ar Myocet uzsākšanas parasti tiek ieteikts izmērīt kreisā ventrikuļa izsviedes frakciju (LVEF), vai nu ar arteriogrāfijas (Multiple Gated Arteriography (MUGA)) vai ar ehokardiogrāfijas palīdzību.

Šīs metodes parasti arī ir jāpielieto ārstēšanas ar Myocet laikā. Kad pacients ir pārsniedzis kumulatīvo antraciklīna devu 550 mg/m2, vai, ja ir aizdomas par kardiomiopātiju, pirms katras turpmākās Myocet ievadīšanas obligāti jāizvērtē kreisā ventrikula funkcija. Ja LVEF ir būtiski samazinājusies, salīdzinot ar sākotnējo rādītāju, piemēram, par > 20 punktiem līdz gala vērtībai > 50% vai par > 10 punktiem līdz gala vērtībai < 50%, turpmākās terapijas lietderība rūpīgi jāizvērtē saistībā ar risku radīt neatgriezeniskus sirds bojājumus. Tomēr būtu jāapsver daudz precīzāka metode, lai noteiktu antraciklīnu izraisītu miokarda bojājumu, piemēram, endomiokarda biopsija.

Visiem pacientiem, kas saņem Myocet, regulāri jāveic EKG uzraudzība. Pārejošas EKG izmaiņas, piemēram, T-zoba izlīdzināšanās, S-T segmenta depresija un labdabīgas aritmijas netiek uzskatītas par obligātām indikācijām, lai pārtrauktu terapiju ar Myocet. Tomēr, uzskata, ka QRS kompleksa samazināšanās vairāk norāda uz kardiotoksicitāti.

Kardiomiopātijas dēļ pēkšņi var rasties sastrēguma sirds mazspēja, un tā var rasties arī pēc terapijas pārtraukšanas.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Metaanalīze uzrādīja statistiski nozīmīgu sliktas dūšas/vemšanas (≥ 3. pakāpe) biežuma mazināšanos (RR = 0,65, p=0,04) un caurejas (≥ 3. pakāpe) biežuma mazināšanos (RR = 0,33, p=0,03) pacientiem, kuri saņēma Myocet, salīdzinot ar parasto doksorubicīnu.

Reakcijas injekcijas vietā

Myocet ir uzskatāms par kairinošu līdzekli un jāievēro piesardzība, lai tas nenokļūtu ekstravazāli. Ja tas nokļūst ārpus vēnas, infūzija nekavējoties jāpārtrauc. Uz skarto vietu apmēram 30 minūtes var uzlikt ledu. Pēc tam Myocet infūzija jāatsāk citā vēnā. Ievērojiet, ka Myocet var ievadīt caur centrālo vai perifēro vēnu. Klīniskajā programmā konstatēti deviņi gadījumi, kad Myocet nokļuva ekstravazāli, no kuriem neviens nebija saistīts ar nopietniem ādas bojājumiem, čūlām vai nekrozi.

Reakcijas, kas saistītas ar infūziju

Straujas ievadīšanas gadījumos ir novērotas akūtas reakcijas, kas saistītas ar liposomālām infūzijām. Ir ziņots par tādiem simptomiem kā pietvīkums, aizdusa, drudzis, sejas pietūkums, galvassāpes, muguras sāpes, drebuļi, sasprindzinājums krūšu un kakla rajonā un/vai hipotensija. No šīm akūtajām parādībām var izvairīties, izmantojot 1 stundu ilgu infūziju.

Citi

Par piesardzību saistībā ar Myocet lietošanu kopā ar citām zālēm skatīt 4.5. apakšpunktu. Tāpat kā pēc citu antraciklīnu un doksorubicīna lietošanas, iespējama lokāla iekaisuma reakcija iepriekš apstarotos ādas apvidos.

Myocet efektivitāte un drošums krūts audzēju ārstēšanas palīgterapijā nav noteikta. Nav noskaidrotas acīmredzamās atšķirības starp Myocet un parastā doksorubicīna izplatīšanos audos, ņemot vērā ilglaicīgo pretaudzēju iedarbību.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Specifiski zāļu saderības pētījumi ar Myocet nav veikti. Myocet var mijiedarboties ar vielām, par kurām ir zināms, ka tām pastāv mijiedarbība ar parasto doksorubicīnu. Kad doksorubicīnu ievada vienlaicīgi ar ciklosporīnu, verapamilu, paklitakselu vai citām vielām, kas inhibē P-glikoproteīnu (P-Gp), var paaugstināties doksorubicīna un tā metabolīta, doksorubicinola, līmenis asins plazmā. Ir ziņots arī par streptozocīna, fenobarbitāla, fenitoīna un varfarīna mijiedarbību ar doksorubicīnu. Iztrūkst arī pētījumu par Myocet ietekmi uz citām vielām. Tomēr doksorubicīns var potencēt citu pretvēža līdzekļu toksiskumu. Vienlaicīga ārstēšana ar citām zālēm, kas ir kardiotoksiskas, vai kopā ar kardioloģiski aktīvām vielām (piemēram, kalcija antagonisti) var palielināt kardiotoksiskuma risku.

{ PAGE }

Vienlaicīga terapija ar citām liposomālām vai lipīdu –kompleksu vielām vai intravenozas tauku emulsijas var izmainīt Myocet farmakokinētisko profilu.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Sievietes reproduktīvā vecumā

Sievietēm reproduktīvā vecumā ārstēšanas ar Myocet laikā un līdz 6 mēnešus pēc ārstēšanas pārtraukšanas jālieto efektīva kontracepcijas metode.

Grūtniecība

Doksorubicīna zināmo citotoksisko, mutagēno un embriotoksisko īpašību dēļ Myocet grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien nav absolūta nepieciešamība.

Barošana ar krūti

Sievietes, kuras saņem Myocet, nedrīkst barot ar krūti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Ir ziņots, ka Myocet var izraisīt reiboni. Pacientiem, kuriem ir reibonis, jāizvairās no transportlīdzekļu vadīšanas un mehānismu apkalpošanas.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk ziņotās nevēlamās blakusparādības klīnisko pētījumu laikā bija slikta dūša/vemšana (73%), leikopēnija (70%), alopēcija (66%), neutropēnija (46%), astēnija/nogurums (46%), stomatīts/mukozīts (42%), trombocitopēnija (31%) un anēmija (30%).

Par tālāk minētajām nevēlamajām Myocet blakusparādībām ziņots klīnisko pētījumu laikā un pēcreģistrācijas periodā. Šeit minētās nevēlamās blakusparādības norādītas saskaņā ar MedDRA orgānu sistēmu klasifikāciju un sastopamības biežumu (biežums norādīts kā: ļoti bieži ≥1/10, bieži ≥1/100 līdz <1/10, retāk ≥ 1/1 000 līdz <1/100, nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

 

Visas pakāpes

Pakāpes ≥ 3

Infekcijas un infestācijas

ļoti bieži

ļoti bieži

Neitropēniskais drudzis

Infekcijas

ļoti bieži

bieži

Herpes zoster

retāk

retāk

Sepse

retāk

retāk

Infekcija injekcijas vietā

retāk

nav zināmi

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

 

Neitropēnija

ļoti bieži

ļoti bieži

Trombocitopēnija

ļoti bieži

ļoti bieži

Anēmija

ļoti bieži

ļoti bieži

Leikopēnija

ļoti bieži

ļoti bieži

Limfopēnija

bieži

bieži

Pancitopēnija

bieži

retāk

Neitropēniskā sepse

retāk

retāk

Purpura

retāk

retāk

Vielmaiņas un uztures traucējumi

ļoti bieži

ļoti bieži

Anoreksija

Dehidratācija

bieži

ļoti bieži

Hipokaliēmija

bieži

retāk

{ PAGE }

 

Visas pakāpes

Pakāpes ≥ 3

Hiperglikēmija

retāk

retāk

Psihiskie traucējumi

retāk

nav zināmi

Satraukums

Nervu sistēmas traucējumi

bieži

retāk

Bezmiegs

Traucēta gaita

retāk

retāk

Disfonija

retāk

nav zināmi

Miegainība

retāk

nav zināmi

Sirds funkcijas traucējumi

bieži

retāk

Aritmija

Kardiomiopātija

bieži

bieži

Sastrēguma sirds mazspēja

bieži

bieži

Perikarda izsvīdums

retāk

retāk

Asinsvadu sistēmas traucējumi

bieži

retāk

Karstuma viļņi

Hipotensija

retāk

retāk

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Sāpes krūtīs

bieži

retāk

Aizdusa

bieži

retāk

Asiņošana no deguna

bieži

retāk

Asiņu atklepošana

retāk

nav zināmi

Faringīts

retāk

nav zināmi

Pleirāls izsvīdums

retāk

retāk

Pneimonīts

retāk

retāk

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

ļoti bieži

ļoti bieži

Slikta dūša/vemšana

Stomatīts/mukozīts

ļoti bieži

bieži

Caureja

ļoti bieži

bieži

Aizcietējumi

bieži

retāk

Barības vada iekaisums

bieži

retāk

Kuņģa čūla

retāk

retāk

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

 

Paaugstināts aknu transamināžu

bieži

retāk

līmenis

retāk

retāk

Paaugstināts sārmainās fosfatāzes

līmenis

retāk

retāk

Dzelte

Paaugstināts bilirubīna līmenis

retāk

nav zināmi

serumā

 

 

Ādas un zemādas audu bojājumi

ļoti bieži

bieži

Alopēcija

Izsitumi

bieži

nav zināmi

Plaukstu-pēdu eritrodizestēzijas

nav zināmi

nav zināmi

sindroms

bieži

retāk

Nagu bojājumi

Nieze

retāk

retāk

{ PAGE }

 

Visas pakāpes

Pakāpes ≥ 3

Folikulīts

retāk

retāk

Sausa āda

retāk

nav zināmi

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

 

Sāpes mugurā

bieži

retāk

Mialģija

bieži

retāk

Muskuļu vājums

retāk

retāk

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

 

Hemorāģiskais cistīts

retāk

retāk

Oligūrija

retāk

retāk

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

 

Astēnija/nogurums

ļoti bieži

bieži

Drudzis

ļoti bieži

bieži

Sāpes

ļoti bieži

bieži

Drebuļi

ļoti bieži

retāk

Reibonis

bieži

retāk

Galvassāpes

bieži

retāk

Svara samazināšanās

bieži

retāk

Reakcija injekcijas vietā

retāk

retāk

Nespēks

retāk

nav zināmi

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot { HYPERLINK "http://www.ema.europa.eu/docs/en_GB/document_library/Template_or_form/2013/03/WC50013975 2.doc" } minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Akūta Myocet pārdozēšana pastiprinās toksiskās blakusparādības. Ārstējot akūtu pārdozēšanu, sagaidāmas toksicitātes samazināšanai akcents jāliek uz uzturošo terapiju, un tas var ietvert hospitalizāciju, antibiotikas, trombocītu un granulocītu pārliešanas un mukozīta simptomātisku ārstēšanu.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: onkoloģiski līdzekļi, antraciklīni un līdzīgi savienojumi, ATĶ kods:

L01DB01.

Aktīvā viela Myocet ir doksorubicīna hidrohlorīds. Doksorubicīns var realizēt savu pretaudzēju un toksisko iedarbību ar vairākiem mehānismiem, tostarp, inhibējot topoizomerāzi II, piesaistoties DNS un RNS polimerāzēm, veidojot brīvos radikāļus un saistoties ar membrānām. Nav konstatēts, ka liposomās ietvertais doksorubicīns, salīdzinot ar parasto doksorubicīnu, būtu aktīvāks pret doksorubicīnu rezistento šūnu līnijām in vitro. Dzīvniekiem liposomās- ietvertais doksorubicīns, salīdzinot ar parasto doksorubicīnu, mazāk izplatījās sirdī un kuņģa-zarnu trakta gļotādā, kamēr pretaudzēju aktivitāte eksperimentālajos audzējos saglabājās.

{ PAGE }

Myocet (60 mg/m2) + CFA (600 mg/m2) tika salīdzināts ar parasto doksorubicīnu + CFA (tādās pat devās) un Myocet (75 mg/m2) + CFA (600 mg/m2) tika salīdzināts ar epirubicīnu + CFA (tādās pat devās). Trešajā pētījumā Myocet (75 mg/m2) monoterapija tika salīdzināta ar parastā doksorubicīna monoterapiju (tādā pat devā). 3. tabulā sniegti rezultāti, kas attiecas uz reakcijas ātrumu un dzīvildzi bez progresijas.

3. tabula

Pretaudzēju efektivitātes kopsavilkums kombinētiem un monoterapijas līdzekļiem

 

Myocet/CFA

Dox 60/CFA

Myocet/CFA

 

Epi/CFA

Myocet

Dox

 

(60/600 mg/m2)

(60/600 mg/m2) (75/600 mg/m2)

(75/600 mg/m2) (75 mg/m2)

(75 mg/m2)

 

(n=142)

(n=155)

(n=80)

 

(n=80)

(n=108)

(n=116)

Audzēja atbildes

43%

43%

46%

 

39%

26%

26%

ātrums

1,01

1,19

 

1,00

Relatīvais risks

 

(95% TI)

(0,78-1,31)

(0,83-1,72)

(0,64-1,56)

Vidējā PFS

5,1

5,5

7,7

 

5,6

2,9

3,2

(mēneši)a

1,03

1,52

 

0,87

Riska attiecība

 

(95% TI)

(0,80-1,34)

(1,06-2,20)

(0,66-1,16)

Saīsinājumi: TI - ticamības robeža; PFS (progression-free survival) - dzīvildze bez progresijas; Dox - doksorubicīns; Epi - epirubicīns; Relatīvais risks, salīdzinot ar komparatoru; Riska attiecība, salīdzinot ar Myocet

aSekundārais mērķa parametrs

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Kopējā doksorubicīna plazmas farmakokinētika, pacientiem, kuri saņem Myocet, ir ar augstākas pakāpes mainīgumu starp pacientiem. Tomēr vispār kopējā doksorubicīna līmenis asins plazmā ir ievērojami augstāks Myocet, nevis parastā doksorubicīna gadījumā, kamēr dati norāda, ka brīva (neietverta liposomās) doksorubicīna maksimālie līmeņi asins plazmā Myocet bija zemāki nekā parastam doksorubicīnam. Pieejamie farmakokinētiskie dati neļauj veikt secinājumus attiecībā uz saistību starp kopējā/brīvā doksorubicīna līmeņiem plazmā un to ietekmi uz Myocet efektivitāti/drošumu. Kopējā doksorubicīna klīrenss bija 5,1 ± 4,8 l/h un izkliedes tilpums līdzsvara koncentrācijā (Vd) bija 56,6 ± 61,5 l, kamēr parastā doksorubicīna klīrenss un Vd attiecīgi bija 46,7 ± 9,6 l/h un 1,451 ± 258 l. Galvenais cirkulējošais doksorubicīna metabolīts, doksorubicinols, veidojas ar aldo-keto-reduktāzes palīdzību. Myocet gadījumā doksorubicinola maksimālie līmeņi plazmā parādās vēlāk nekā parastā doksorubicīna gadījumā.

Pacientiem ar nieru un aknu mazspēju Myocet farmakokinētika nav specifiski izpētīta. Ir zināms, ka doksorubicīns lielākoties izdalās caur aknām. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem Myocet devas samazināšana ir izrādījusies piemērota (informāciju par devām skatīt 4.2. apakšpunktā).

Atrasts, ka vielas, kas inhibē P-glikoproteīnu (P-Gp), izmaina doksorubicīna un doksorubicinola metabolismu (skatīt arī 4.5. apakšpunktu).

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Nav veikti Myocet genotoksiskuma, kancerogenitātes un reproduktīvā toksiskuma pētījumi, taču ir zināms, ka doksorubicīns ir gan mutagēns, gan kancerogēns un var izraisīt reproduktīvo toksiskumu.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

{ PAGE }

6.1.Palīgvielu saraksts

Myocet doksorubicīna hidrohlorīds

laktoze

Myocet liposomas

fosfatidilholīns

holesterīns

citronskābe

nātrija hidroksīds

ūdens injekcijām

Myocet buferšķīdums

nātrija karbonāts

ūdens injekcijām

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

6.3.Uzglabāšanas laiks

18 mēneši

Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte pēc šķīduma pagatavošanas ir uzrādīta līdz 8 stundām 25 °C, un līdz 5 dienām 2οC – 8 οC temperatūrā.

No mikrobioloģiskā viedokļa zāles ir jāizlieto nekavējoties. Ja preparāts netiek lietots tūlītēji, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas atbild lietotājs. Tas parasti nedrīkst būt ilgāks par

24 stundām 2οC – 8οC temperatūrā, izņemot, ja šķīduma pagatavošana un atšķaidīšana ir notikusi kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C).

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

Myocet ir iepakots kastītēs, kur ir trīs sastāvdaļu 1 vai 2 komplekti. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Myocet doksorubicīna hidrohlorīds

I tipa stikla flakoni, kas aizdarīti ar pelēkiem butilkaučuka aizbāžņiem un oranžiem alumīnija noņemamiem vāciņiem, satur 50 mg doksorubicīna hidrohlorīda liofilizēta pulvera veidā.

Myocet liposomas

I tipa flintstikla cauruļveida flakoni, kas aizdarīti ar pelēkiem silikona aizbāžņiem un zaļiem alumīnija noņemamiem vāciņiem, satur ne mazāk kā 1,9 ml liposomu.

Myocet buferšķīdums

Stikla flakoni, kas aizdarīti ar pelēkiem silikona aizbāžņiem un ziliem alumīnija noņemamiem vāciņiem, satur ne mazāk kā 3 ml buferšķīduma

{ PAGE }

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Myocet sagatavošana

Rīkojoties ar Myocet, vienmēr stingri jāievēro aseptikas noteikumi, jo preparāts nesatur konservantus.

Rīkojoties un sagatavojot Myocet, jāievēro piesardzība. Nepieciešams izmantot cimdus

1. solis. Sagatavošanās

Var lietot divas alternatīvas sildīšanas metodes: Techne DB-3 sausā bloka sildītāju vai ūdens vannu:

ieslēdziet TechneDB-3 Dri bloka sildītāju un uzstādiet 75°C - 76°C. Pārliecinieties par uzstādīto temperatūru, pārbaudot termometru(us) katrā sildīšanas blokā;

ja lietojat ūdens vannu, ieslēdziet ūdens vannu un ļaujiet tai sasilt līdz 58°C (55°C - 60°C). Pārliecinieties par temperatūru, pārbaudot ar termometru.

(Lūdzu, ievērojiet, ka, lai gan ūdens vanna un bloka sildītājs ir iestādīti uz dažādām temperatūrām, flakonu saturi atrodas vienādā temperatūras diapazonā (55°C - 60°C)):

izņemiet no ledusskapja kārbu ar Myocet sastāvdaļām.

2. solis. Pagatavojiet doksorubicīna hidrohlorīda šķīdumu

Paņemiet 20 ml nātrija hlorīda šķīduma injekcijām (0,9%), (nav iekļauts iepakojumā), un pievienojiet to Myocet doksorubicīna hidrohlorīdam.

Labi sakratiet apgrieztā stāvoklī, lai pārliecinātos, ka doksorubicīns ir pilnībā izšķīdis.

3.solis. Sildiet ūdens vannā vai sausā bloka sildītājā

Sildiet flakonu ar atšķaidīto Myocet doksorubicīna hidrohlorīdu Techne DB-3 sausā bloka sildītājā ar termometru, kas blokā uzrāda (75°C - 76°C) 10 minūtes (ne ilgāk kā 15 minūtes). Ja lietojat ūdens vannu, sildiet flakonu ar atšķaidīto Myocet doksorubicīna hidrohlorīdu, kur termometrs rāda temperatūru 55°C - 60°C, 10 minūtes (ne ilgāk kā 15 minūtes).

Kamēr sildāt, pārejiet pie 4. soļa

4.solis. Pielāgojiet liposomu pH

Paņemiet 1,9 ml Myocet liposomu. Iepildiet Myocet buferšķīdumā, lai pielāgotu liposomu pH. Spiediena palielināšanās gadījumā var būt nepieciešama tā samazināšana.

Labi sakratiet.

5.solis. Pievienojiet doksorubicīnam liposomas ar pielāgoto pH

Ar šļirces palīdzību ievadiet visu pH-pielāgoto liposomu flakona saturu Myocet buferšķīduma flakonā.

Izņemiet atšķaidīto Myocet doksorubicīna hidrohlorīda flakonu no ūdens vannas vai sausā bloka sildītāja. SPĒCĪGI SAKRATIET. Uzmanīgi pievienojiet spiediena mazināšanas iekārtu ar hidrofobo filtru. Tad NEKAVĒJOTIES (2 minūšu laikā) ievadiet pH-pielāgotās liposomas flakonā, kur atrodas sasildītais, atšķaidītais Myocet doksorubicīna hidrohlorīds. Noņemiet spiediena mazināšanas iekārtu.

SPĒCĪGI SAKRATIET.

Pirms lietot zāles, UZGAIDIET vismaz 10 minūtes, turot zāles istabas temperatūrā.

Techne DB-3 sausā bloka sildītājs ir pilnībā apstiprināts lietošanai, lai sagatavotu Myocet. Jālieto trīs ieliktņi, katram no kuriem ir divas 43,7 mm atveres. Lai pārliecinātos par precīzu temperatūru, ir ieteicams izmantot 35 mm iegremdējamu termometru.

Rezultātā pagatavotais Myocet preparāts satur 50 mg doksorubicīna hidrohlorīda/25 ml liposomālas dispersijas infūzijā (2 mg/ml).

Pēc sagatavošanas gala produktu tālāk jāatšķaida ar 0,9% nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām vai 5% glikozes šķīdumu injekcijām līdz tilpumam, kas ir no 40 ml līdz 120 ml, lai tiktu iegūta doksorubicīna galīgā koncentrācija no 0,4 mg/ml līdz 1,2 mg/ml.

{ PAGE }

Kad liposomālā dispersija infūzijai, kas satur liposomās ietvertu doksorubicīnu, ir pagatavota, tai ir jābūt sarkani oranžai, gaismas necaurlaidīgai homogēnai dispersijai. Visi parenterālie šķīdumi pirms ievadīšanas ir vizuāli jāpārbauda, vai tie nesatur atsevišķas daļiņas un vai nav krāsas izmaiņu. Nelietojiet preparātu, ja tajā ir svešas daļiņas.

Pareizas likvidēšanas procedūra

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Teva B.V.

Swensweg 5

2031 GA Haarlem

Nīderlande

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/00/141/001-002

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2000. 13. jūlijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2010. 2. jūlijs

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē { HYPERLINK "http://www.ema.europa.eu" }/.

{ PAGE }

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas