Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Neofordex (dexamethasone) – Zāļu apraksts - H02AB02

Updated on site: 08-Oct-2017

Zāļu nosaukumsNeofordex
ATĶ kodsH02AB02
Vieladexamethasone
RažotājsLaboratoires CTRS 

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Neofordex 40 mg tabletes

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur deksametazona acetātu, kas atbilst 40 mg deksametazona (dexamethasonum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: katra tablete satur 98,1 mg laktozes (monohidrāta formā). Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Tablete

Balta, iegarena (11 mm × 5,5 mm) tablete ar dalījuma līniju vienā pusē.

Tableti var sadalīt uz pusēm 20 mg devās (skatīt 4.2. apakšpunktu).

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Neofordex ir paredzētas lietošanai pieaugušajiem simptomātiskas multiplās mielomas ārstēšanai kombinācijā ar citām zālēm.

4.2.Devas un lietošanas veids

Ārstēšana jāsāk un jānovēro tādu ārstu uzraudzībā, kuriem ir pieredze multiplās mielomas ārstēšanā.

Devas

Deva un lietošanas biežums ir dažāds atkarībā no terapeitiskā protokola un saistītās ārstēšanas. Neofordex jālieto saskaņā ar norādījumiem par deksametazona lietošanu, kas sniegti saistītās ārstēšanas līdzekļu zāļu aprakstā. Ja šādi norādījumi nav sniegti, jāievēro vietējie vai starptautiskie ārstēšanas protokoli un vadlīnijas. Ārstiem, kuri paraksta zāles, rūpīgi jānovērtē, kāda deksametazona deva lietojama, ņemot vērā slimību un pacienta veselības stāvokli.

Parastā deksametazona deva ir 40 mg vienreiz dienā.

Deksametazona terapijas beigās deva pakāpeniski jāsamazina, līdz ārstēšanas pilnīgai izbeigšanai.

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem cilvēkiem un/vai vājiem pacientiem dienas devu saskaņā ar atbilstošu ārstēšanas shēmu var samazināt līdz 20 mg deksametazona.

Aknu darbības traucējumi vai nieru mazspēja

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem vai nieru mazspēju nepieciešama atbilstoša uzraudzība; pacientiem ar aknu darbības traucējumiem zāles jālieto uzmanīgi, jo nav datu par šo pacientu populāciju (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Neofordex nav piemērots lietošanai pediatriskā populācijā multiplās mielomas indikācijas gadījumā.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Lai mazinātu bezmiegu, tableti vēlams lietot no rīta.

Tabletes jāglabā blistera iepakojumā, kamēr tās lieto. Noplēšot pa caurumojuma vietu, atdalīt atsevišķu neskarta tablešu iepakojuma daļu no blistera, piemēram, lietošanai tablešu organizatorā ar vairākām iedaļām. Izmantojot dalījuma līniju, tabletes var sadalīt divās vienādās daļās, iegūstot 20 mg devu. Sakarā ar iespējamo tablešu stabilitātes mazināšanos, kas ietekmē to ārstnieciskās īpašības, pustabletes, kas netiek izlietotas nekavējoties, jāiznīcina saskaņā ar vietējiem vides aizsardzības noteikumiem (skatīt 6.4. apakšpunktu).

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Aktīva vīrusu slimība (īpaši vīrushepatīts, herpes, vējbakas, jostas roze).

Nekontrolētas psihozes.

Lietojot Neofordex kombinācijā ar citām zālēm, papildu kontrindikācijas skatīt to zāļu aprakstos.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Neofordex ir lielas devas glikokortikoīds. Tas jāņem vērā, uzraugot pacientu. Deksametazona terapijas ieguvums rūpīgi un nepārtraukti jāsamēro ar reālo un iespējamo risku.

Infekcijas risks

Ārstēšana ar lielām deksametazona devām palielina nopietnu infekciju, īpaši bakteriālu, rauga sēnīšu un/vai parazītu izraisītu infekciju risku. Arī mikroorganismi, kas reti izraisa slimības normālos apstākļos, var izraisīt šādas infekcijas (oportūnistiskas infekcijas). Deksametazona terapija var maskēt infekcijas pazīmes.

Pirms ārstēšanas sākšanas jālikvidē visi infekcijas, īpaši tuberkulozes avoti. Ārstēšanas laikā rūpīgi jāvēro, vai pacientiem nerodas infekcijas. Īpaši bieži rodas pneimonija. Pacienti jāinformē par pneimonijas pazīmēm un simptomiem, kā arī viņiem jānorāda, ka to rašanās gadījumā jāmeklē medicīniska palīdzība. Aktīvas infekcijas slimības gadījumā ārstēšanai ar Neofordex jāpievieno atbilstoši pretinfekcijas līdzekļi.

Ja iepriekš ir bijusi tuberkuloze ar nozīmīgām radioloģiskām izmaiņām vai ja nav skaidri zināms, vai ir pabeigts pilns sešus mēnešus ilgs rifampicīna terapijas kurss, jāveic profilaktiska prettuberkulozes terapija.

Iespējama smaga strongiloidoze. Pacientiem no endēmiskiem apvidiem (tropu un subtropu reģioniem, Dienvideiropas) jāizmeklē izkārnījumi un, ja nepieciešams, pirms ārstēšanas ar deksametazonu uzsākšanas jāiznīcina parazīts.

Pacientiem, kurus ārstē ar glikokortikoīdiem vai kuri ārstēti ar glikokortikoīdiem iepriekšējo trīs mēnešu laikā, var pastiprināties noteiktas vīrusu slimības (vējbakas, masalas). Pacientiem jāizvairās no saskares ar personām, kurām ir vējbakas vai masalas. Īpaši riskam ir pakļauti pacienti ar pavājinātu imunitāti, kuriem iepriekš nav bijušas vējbakas vai masalas. Ja šādi pacienti ir nonākuši saskarē ar cilvēkiem, kuriem ir vējbakas vai masalas, attiecīgi jāsāk profilaktiska terapija ar intravenozi ievadāmu normālo imūnglobulīnu vai jāveic pasīva imunizācija ar varicella zoster imūnglobulīnu (VZIG). Pacientiem, kuri saslimuši ar kādu no šīm slimībām, jāiesaka nekavējoties griezties pie ārsta.

Neofordex nedrīkst lietot kopā ar dzīvām novājinātām vakcīnām (skatīt 4.5. apakšpunktu). Parasti var veikt vakcināciju ar inaktivētām vakcīnām. Taču lielas glikokortikoīdu devas var vājināt imūno atbildes reakciju un līdz ar to arī vakcinācijas efektivitāti.

Deksametazons var nomākt reakciju pret ādas alerģijas testu.Tāpat tas var ietekmēt nitrozilā tetrazolija (NBT) testu bakteriālo infekciju diagnostikai un izraisīt šķietami negatīvus rezultātus.

Psihiskie traucējumi

Pacienti un/vai aprūpētāji jābrīdina, ka, lietojot sistēmiski steroīdus, var rasties smagas psihiskas nevēlamās blakusparādības (skatīt 4.8. apakšpunktu). Simptomi parasti rodas dažu dienu vai nedēļu laikā pēc ārstēšanas uzsākšanas. Lietojot lielas devas, risks var būt lielāks (skatīt arī 4.5. apakšpunktu par farmakokinētiskām mijiedarbībām, kas var palielināt nevēlamo blakusparādību risku), lai gan devu līmenis neļauj paredzēt reakciju sākšanos, veidu, smagumu vai ilgumu. Lielākā daļa reakciju izzūd pēc devas samazināšanas vai zāļu lietošanas pārtraukšanas, taču var būt nepieciešama specifiska ārstēšana. Pacientiem/aprūpētājiem jānorāda, ka gadījumos, kad rodas bažas izraisoši psiholoģiskie simptomi, īpaši tad, ja ir aizdomas par nomāktu garastāvokli vai pašnāvnieciskām domām, jākonsultējas ar ārstu. Pacienti/aprūpētāji jābrīdina arī par iespējamiem psihiskiem traucējumiem, kas var rasties sistēmisko steroīdu devas samazināšanas/lietošanas pārtraukšanas laikā vai tūlīt pēc tās, lai gan par šādām reakcijām ziņots reti.

Īpaša piesardzība jāievēro, apsverot sistēmisku kortikosteroīdu lietošanu pacientiem, kuriem pašiem vai kuru pirmās pakāpes radiniekiem pašlaik vai anamnēzē ir smagi afektīvi traucējumi. Tās varētu būt depresīvas vai maniakāli–depresīvas slimības, kā arī iepriekšējas psihozes steroīdu lietošanas laikā.

Bezmiegu var mazināt, lietojot Neofordex no rīta.

Kuņģa–zarnu trakta traucējumi

Aktīvu kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlu ārstēšana jāsāk pirms kortikosteroīdu lietošanas uzsākšanas. Pacientiem, kuriem anamnēzē ir kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla, asiņošana vai perforācija vai šo traucējumu riska faktori, jāapsver piemērota profilakse. Pacientiem jāveic klīniska uzraudzība, tostarp endoskopija.

Acu bojājumi

Sistēmiska ārstēšana ar glikokortikoīdiem var izraisīt horioretinopātijas attīstību, kas var novest pie redzes traucējumiem, ieskaitot redzes zudumu.

Ilgstoša kortikosteorīdu lietošana var izraisīt subkapsulāru kataraktu, glaukomu ar iespējamu redzes nervu bojājumu un var veicināt sekundāras, sēnīšu vai vīrusu izraisītas acu infekcijas. Īpaša piesardzība jāievēro, ārstējot pacientus, kuriem ir glaukoma (vai glaukoma ģimenes anamnēzē), kā arī ārstējot pacientus, kuriem ir acu herpes simplex, jo ir iespējama radzenes perforācija.

Tendinīts

Kortikosteorīdi var veicināt tendinīta veidošanos un izņēmuma gadījumā izraisīt skartās cīpslas plīsumu. Šis risks ir palielināts, lietojot vienlaikus fluorhinolonus, kā arī pacientiem, kuriem veic dialīzi un kuriem ir sekundāra hiperparatireoze, vai arī pacientiem pēc nieru transplantācijas.

Gados vecāki cilvēki

Bieži sastopamas sistēmiski lietotu kortikosteroīdu nevēlamās blakusparādības lielā vecumā var būt saistītas ar nopietnākām sekām, īpaši tas attiecas uz osteoporozi, hipertensiju, hipokaliēmiju, cukura diabētu, uzņēmību pret infekcijām un ādas biezuma samazināšanos. Lai izvairītos no dzīvībai bīstamām reakcijām, jāveic stingra klīniska uzraudzība.

Uzraudzība

Lietojot kortikosteroīdus, pacienti, kuriem ir čūlainais kolīts (perforācijas riska dēļ), nesen izveidotas zarnu anastamozes, divertikulīts, nesen pārciests miokarda infarkts (kreisā kambara brīvās sienas plīsuma risks), cukura diabēts (vai šī slimība ģimenes anamnēzē), nieru mazspēja, aknu darbības traucējumi, osteoporoze un Myasthenia gravis, atbilstoši jāuzrauga.

Ilgstoša ārstēšana

Ārstēšanas laikā jālieto uzturs, kas satur maz vienkāršo cukuru un daudz olbaltumvielu, jo kortikosteroīdiem piemīt hiperglikēmiju izraisoša ietekme un tie stimulē olbaltumvielu katabolismu, radot negatīvu slāpekļa bilanci.

Bieži sastopama ūdens un nātrija aizture, un tā var izraisīt hipertensiju. Jāsamazina nātrija uzņemšana un jākontrolē asinsspiediens. Īpaša piesardzība jāievēro, ārstējot pacientus ar nieru darbības traucējumiem, hipertensiju vai sastrēguma sirds mazspēju.

Ārstēšanas laikā jākontrolē kālija līmenis. Kālijs papildus jālieto īpaši tad, ja ir sirds aritmijas risks vai vienlaikus tiek lietotas hipokaliēmiju izraisošas zāles.

Glikokortikoīdu terapija var samazināt pretdiabēta un antihipertensīvo līdzekļu ietekmi. Var būt jāpalielina insulīna, perorālo pretdiabēta līdzekļu vai antihipertensīvo līdzekļu deva.

Atkarībā no ārstēšanas ilguma var būt traucēts kalcija metabolisms. Jākontrolē kalcija un D vitamīna līmenis. Pacientiem, kuriem ar multiplo mielomu saistītas kaulu slimības ārstēšanai bisfosfonāti vēl nav parakstīti, jāapsver bisfosfonātu lietošana, īpaši tad, ja ir osteoporozes riska faktori.

Laktozes nepanesība

Neofordex satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes–galaktozes malabsorbciju.

Lietošana kombinācijā ar citiem multiplās mielomas ārstēšanas līdzekļiem

Lietojot Neofordex kombinācijā ar citām zālēm, pirms ārstēšanas uzsākšanas ar Neofordex jāiepazīstas ar šo citu zāļu aprakstu.

Lietojot Neofordex kombinācijā ar teratogēnām vielām (piemēram, talidomīdu, lenalidomīdu, pomalidomīdu, pleriksaforu), īpaša uzmanība jāpievērš grūtniecības testam un kontracepcijas prasībām (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Venoza un arteriāla trombembolija

Pacientiem ar multiplo mielomu deksametazona lietošana kombinācijā ar talidomīdu un tā analogiem ir saistīta ar palielinātu venozas trombembolijas (galvenokārt dziļo vēnu trombozes un plaušu embolijas) un arteriālas trombembolijas (galvenokārt miokarda infarkta un cerebrovaskulāru traucējumu) risku (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu).

Tādēļ pacienti, kuriem pastāv zināmi trombembolijas riska faktori (tostarp iepriekš bijusi tromboze), rūpīgi jāuzrauga. Jāveic pasākumi, cenšoties mazināt visus modificējamos riska faktorus (piemēram, smēķēšanu, hipertensiju un hiperlipidēmiju). Šiem pacientiem trombožu risku var palielināt arī lietošana vienlaikus ar eritropoēzi stimulējošām zālēm. Tādēļ eritropoēzi stimulējošas zāles vai citas zāles, kas var palielināt trombozes risku, piemēram, hormonaizstājterapija, pacientiem ar multiplo mielomu, kuri lieto deksametazonu kopā ar talidomīdu un tā analogiem, jālieto piesardzīgi. Ja hemoglobīna koncentrācija pārsniedz 12 g/dl, eritropoēzi stimulējošo zāļu lietošana ir jāpārtrauc.

Pacientiem un ārstiem jāiesaka novērot trombembolijas pazīmes un simptomus. Pacientiem jānorāda, ka gadījumos, ja rodas tādi simptomi kā elpas trūkums, sāpes krūšu kurvī, roku vai kāju pietūkums, jāmeklē medicīniska palīdzība. Jāiesaka profilaktiska antitrombotiskā terapija, īpaši pacientiem, kuriem pastāv papildu trombozes riska faktori. Lēmums par antitrombotiskās profilakses veikšanu jāpieņem pēc rūpīgas konkrētam pacientam esošo riska faktoru izvērtēšanas.

Ja pacientam rodas trombemboliski traucējumi, ārstēšana jāpārtrauc un jāsāk standarta antikoagulantu terapija. Kad pacienta stāvoklis stabilizēts, lietojot antikoagulantus, un trombembolisku traucējumu komplikācijas ir novērstas, ārstēšanu ar deksametazonu un talidomīdu vai tā analogiem var atsākt ar sākotnējo devu atkarībā no ieguvumu un riska novērtējuma. Ārstēšanas laikā ar deksametazonu un talidomīdu vai tā analogiem pacientam jāturpina antikoagulantu terapija.

Neitropēnija un trombocitopēnija

Deksametazona lietošana kombinācijā ar lenalidomīdu multiplās mielomas pacientiem ir saistīta ar palielinātu 4. pakāpes neitropēnijas sastopamība (5,1 % ar lenalidomīdu/deksametazonu ārstētiem pacientiem salīdzinājumā ar 0,6 % ar placebo/deksametazonu ārstētiem pacientiem; skatīt 4.8. apakšpunktu). Ceturtās

pakāpes febrilas neitropēnijas epizodes tika novērotas reti (0,6 % ar lenalidomīdu/deksametazonu ārstēto pacientu salīdzinājumā ar 0,0 % ar placebo/deksametazonu ārstēto pacientu; skatīt 4.8. apakšpunktu). 3. vai 4. pakāpes neitropēnija bija biežāk ziņota kā hematoloģiska rakstura blakusparādības tiem pacientiem ar recidīvējošu/grūti ārstējamu multiplo mielomu, kas saņēma deksametazonu kombinācijā ar pomalidomīdu. Pacienti ar hematoloģiskām blakusparādībām, jo īpaši neitropēniju, rūpīgi jānovēro. Pacientiem jādod norādījumi nekavējoties ziņot par drudža epizodēm. Var būt jāsamazina lenalidomīda vai pomalidomīda deva. Neitropēnijas gadījumā ārstam pacienta ārstēšanai jāapsver augšanas faktoru lietošana.

Deksametazona kombinācija ar lenalidomīdu multiplās mielomas pacientiem ir saistīta ar palielinātu 3. un

4. pakāpes trombocitopēnijas sastopamību (attiecīgi 9,9 % un 1,4 % ar lenalidomīdu/deksametazonu ārstētiem pacientiem, salīdzinot ar 2,3 % un 0,0 % ar placebo/deksametazonu ārstētiem pacientiem) (skatīt

4.8. apakšpunktu). Arī trombocitopēnija bija biežāk ziņota pacientiem ar recidīvējošu/grūti ārstējamu multiplo mielomu, kas saņēma deksametazonu kombinācijā ar pomalidomīdu. Pacientiem un ārstiem ieteicams vērot, vai nerodas asiņošanas pazīmes un simptomi, tostarp petehijas un deguna asiņošana, īpaši, vienlaikus veicot ārstēšanu, kas var izraisīt asiņošanu. Var būt jāsamazina lenalidomīda vai pomalidomīda deva.

Pilna asins aina, nosakot balto asins šūnu skaitu un leikocitāro formulu, kā arī trombocītu skaitu, hemoglobīnu un hematokrītu, jāveic terapijas sākumā, reizi nedēļā pirmajās astoņās deksametazona/lenalidomīda lietošanas nedēļās, kā arī turpmāk reizi mēnesī, lai uzraudzītu citopēniju.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Pirms Neofordex lietošanas kombinācijā ar kādām citām zālēm jāiepazīstas ar šo zāļu aprakstu.

Farmakodinamiskās mijiedarbības

Iespējama drošuma apdraudējuma dēļ jāizvairās no šādu kombināciju lietošanas:

kombinācijā ar acetilsalicilskābi, ja tās reizes deva ir ≥ 1 g vai dienas deva ir 3 g, jo ir palielināts asiņošanas risks. Ja reizes deva ir ≥ 500 mg vai dienas deva ir < 3 g, jāievēro piesardzība, jo ir palielināts asiņošanas, čūlu veidošanās un kuņģa–zarnu trakta perforācijas risks. Taču antitrombotiskā profilakse ar mazu acetilsalicilskābes devu ir iespējama;

kombinācijā ar dzīvām novājinātām vakcīnām, jo iespējama ar vakcīnu saistīta slimība, kas var izraisīt nāvi.

Iespējamā drošuma apdraudējuma dēļ, lietojot turpmāk minētās kombinācijas, jāievēro piesardzība:

kombinācijā ar hipokaliēmiju izraisošām zālēm: atsevišķi vai kombinācijā lietotiem hipokaliēmiju izraisošiem diurētiskiem līdzekļiem, caurejas līdzekļiem, tetrakosaktīdu, intravenozi lietotu amfotericīnu B, jo ir palielināts hipokaliēmijas risks. Jākontrolē un pēc nepieciešamības jākoriģē kālija līmenis. Turklāt, lietojot vienlaikus, amfotericīns B rada sirds palielināšanās un sirds mazspējas risku;

kombinācijā ar sirds glikozīdiem, jo hipokaliēmija pastiprina sirds glikozīdu toksisko ietekmi. Hipokaliēmija jānovērš un pacienti klīniski jāuzrauga, nosakot elektrolītu līmeni un veicot elektrokardiogrammu;

kombinācijā ar zālēm, kas rada piruetes tipa aritmijas risku, jo ir palielināts kambaru aritmijas risks. Hipokaliēmija jānovērš un pacienti klīniski jāuzrauga, nosakot elektrolītu līmeni un veicot elektrokardiogrammu;

kombinācijā ar eritropoēzi stimulējošām zālēm vai citām zālēm, kas var radīt trombozes risku, piemēram, ar hormonu aizstājterapiju, pacientiem, kuri vienlaikus ar Neofordex saņem talidomīdu vai tā analogus (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu);

kombinācijā ar nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL), jo ir palielināts kuņģa–zarnu trakta čūlu veidošanās risks;

kombinācijā ar hipoglikēmiju izraisošām zālēm, jo deksametazons var paaugstināt glikēmijas līmeni un mazināt glikozes toleranci, kas var radīt ketoacidozi. Pacienti jābrīdina par šo risku un viņiem jāliek pašiem kontrolēt glikozes līmeni asinīs un urīnā, īpaši ārstēšanas sākumā. Ārstēšanas laikā ar deksametazonu un pēc tās var būt jāpielāgo pretdiabēta līdzekļu deva;

kombinācijā ar antihipertensīvām zālēm, jo mazinās to ietekme (iespējama ūdens un nātrija aizture). Ārstēšanas laikā ar deksametazonu var būt jāpielāgo antihipertensīvo zāļu deva;

kombinācijā ar fluorhinoloniem, jo var būt palielināts tendinīta risks un atsevišķos gadījumos arī skartās cīpslas plīsums, īpaši pēc ilgstošas ārstēšanas;

kombinācijā ar metotreksātu, jo ir palielināts hematoloģiskas toksicitātes risks.

Farmakokinētiskās mijiedarbības

Citu zāļu ietekme uz deksametazonu

Deksametazonu metabolizē citohroms P450 3A4 (CYP3A4) un transportē P glikoproteīns (P–gp, ko dēvē arī par MDR1). Deksametazona lietošana vienlaikus ar CYP3A4 vai P–gp induktoriem vai inhibitoriem var attiecīgi izraisīt deksametazona koncentrācijas pazemināšanos vai paaugstināšanos plazmā.

Deksametazona farmakokinētikas izmaiņu dēļ turpmāk minētās kombinācijas jālieto piesardzīgi:

Zāles, kas var pazemināt deksametazona koncentrāciju plazmā:

aminoglutetimīds, jo samazinās deksametazona efektivitāte tā aknu metabolisma pastiprināšanās dēļ;

pretkrampju līdzekļi, kas ir aknu enzīmu induktori: karbamazepīns, fosfenitoīns, fenobarbitāls, fenitoīns, primidons, jo pazeminās deksametazona koncentrācija plazmā un līdz ar to arī tā efektivitāte;

kombinācijā ar rifampicīnu, jo pastiprinās deksametazona metabolisms aknās, kā rezultātā pazeminās tā koncentrācija plazmā un efektivitāte.;

lokālas darbības gastrointestinālās zāles, antacīdi un aktivētā ogle, kā arī kolestiramīns, jo samazinās deksametazona uzsūkšanās zarnās. Šādas zāles un Neofordex jālieto ar vismaz divu stundu starplaiku;

efedrīns, jo palielināta metaboliskā klīrensa dēļ pazeminās deksametazona koncentrācija plazmā;

Zāles, kas var paaugstināt deksametazona koncentrāciju plazmā:

aprepitants un fosaprepitants, jo samazinās deksametazona metabolisms aknās, kā rezultātā paaugstinās deksametazona koncentrācija plazmā;

klaritromicīns, eritromicīns, telitromicīns, itrakonazols, ketokonazols, posakonazols, vorikonazols, nelfinavīrs, ritonavīrs: šie enzīma inhibitori samazina deksametazona metabolismu aknās, kā rezultātā paaugstinās tā koncentrācija plazmā.

Deksametazona ietekme uz citām zālēm

Deksametazons ir mērens CYP3A4 un P–gp induktors. Deksametazona lietošana vienlaikus ar vielām, kuras metabolizē CYP3A4 vai transportē P–gp, var palielināt šo vielu klīrensu un pazemināt to koncentrāciju plazmā:

perorālie kontracepcijas līdzekļi, jo nevar izslēgt, ka ārstēšanas laikā var būt samazināta perorālo kontracepcijas līdzekļu efektivitāte. Mijiedarbības pētījums ar perorāliem kontracepcijas līdzekļiem nav veikts. Jāveic efektīvi pasākumi, lai izvairītos no grūtniecības iestāšanās (skatīt

4.6. apakšpunktu). Arī hormonaizstājterapijas efektivitāte var būt samazināta;

perorālie antikoagulanti, jo iespējama kortikosteroīdu ietekme uz perorālo antikoagulantu metabolismu un uz asinsreces faktoriem, kā arī asiņošanas risks (gremošanas trakta gļotāda, asinsvadu trauslums), ko rada deksametazona lietošana lielās devās vai par 10 dienām ilgāki ārstēšanas periodi. Ja šāda kombinācija ir nepieciešama, jāpastiprina uzraudzība un asinsreces rādītāji jākontrolē pēc vienas nedēļas un turpmāk katru otro ārstēšanas nedēļu, kā arī pēc ārstēšanas pārtraukšanas;

docetaksels un ciklofosfamīds, jo CYP3A un P–gp indukcijas dēļ pazeminās to koncentrācija plazmā;

lapatinibs, CYP3A4 metabolisma indukcijas dēļ var pastiprināties lapatiniba hepatotoksicitāte;

ciklosporīns, jo samazinās ciklosporīna biopieejamība un pazeminās tā koncentrācija plazmā. Ciklosporīns var palielināt arī deksametazona intracelulāro saistīšanos. Turklāt, lietojot deksametazonu vienlaikus ar ciklosporīnu, ziņots par krampjiem. Jāizvairās no deksametazona un ciklosporīna vienlaicīgas lietošanas;

midazolāms, jo CYP3A4 indukcijas dēļ pazeminājās midazolāma koncentrācija plazmā. Midazolāma efektivitāte var būt samazināta;

ivermektīns, jo pazeminājās ivermektīna koncentrācija plazmā. Pirms deksametazona lietošanas veiksmīgi jāpabeidz parazītu iznīcināšana (skatīt 4.4. apakšpunktu);

rifabutīns, jo zarnu un aknu CYP3A4 indukcijas dēļ pazeminās rifabutīna koncentrācija plazmā;

indinavīrs, jo zarnu CYP3A4 indukcijas dēļ izteikti pazeminājās indinavīra koncentrācija plazmā;

eritromicīns, jo pēc ārstēšanas ar deksametazonu cilvēkiem bez CYP3A5*1 alēles pastiprinājās eritromicīna metabolisms;

izoniazīds, jo glikokortikoīdi var pazemināt izoniazīda koncentrāciju plazmā, iespējams, stimulējot izoniazīda metabolismu aknās un samazinot glikokortikoīdu metabolismu;

prazikvantels, jo deksametazons pastiprina metabolismu aknās, kā rezultātā var pazemināties prazikvantela koncentrācija plazmā un ārstēšana var būt neveiksmīga. Šīs zāles jālieto ar vismaz vienu nedēļu ilgu starplaiku.

Lietojot deksametazonu atkārtoti katru dienu, CYP3A4 un P–gp indukcijas dēļ pazeminās deksametazona koncentrācija plazmā. Ārstējot multiplo mielomu, deva nav jāpielāgo.

Deksametazonam nepiemīt klīniski nozīmīga farmakokinētiska mijiedarbība ar talidomīdu, lenalidomīdu, pomalidomīdu, bortezomibu, vinkristīnu vai doksorubicīnu.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Reproduktīvā vecuma sievietes

Sievietēm ir jāizvairās no grūtniecības iestāšanās ārstēšanas laikā ar Neofordex. Deksametazons var izraisīt iedzimtas anomālijas (skatīt 5.3. apakšpunktu). Deksametazonu var lietot kombinācijā ar zināmiem teratogēniem (piemēram, talidomīdu, lenalidomīdu, pomalidomīdu, pleriksaforu) vai citotoksiskām vielām, kuru lietošana grūtniecības laikā ir kontrindicēta. Pacientēm, kuras saņem Neofordex kombinācijā ar talidomīdu, lenalidomīdu vai pomalidomīdu saturošām zālēm, jāievēro šo zāļu grūtniecības novēršanas programmu nosacījumi. Pirms ārstēšanas uzsākšanas ar kādu no kombinācijām jāiepazīstas ar papildinformāciju, izlasot visus atbilstošos zāļu aprakstus.

Kontracepcija vīriešiem un sievietēm

Reproduktīvā vecuma sievietēm un viņu partneriem jālieto atbilstoši kontracepcijas līdzekļi. Īpaši jāievēro grūtniecības novēršanas programmas prasības attiecībā uz lietošanu kombinācijā ar talidomīdu vai tā analogiem. Ārstēšanas laikā ar deksametazonu perorālo kontracepcijas līdzekļu efektivitāte var būt samazināta (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Grūtniecība

Pamatojoties uz pieredzi ar cilvēkiem, deksametazons izraisa iedzimtas malformācijas, īpaši intrauterīnās augšanas aizturi un retos gadījumos virsnieru mazspēju jaundzimušajiem,, ja to lieto grūtniecības laikā. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Neofordex grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien sievietes klīniskā stāvokļa dēļ nav nepieciešama ārstēšana ar deksametazonu.

Barošana ar krūti

Glikokortikoīdi izdalās cilvēka pienā, un ir pierādīta to ietekme uz jaundzimušajiem/zīdaiņiem, kurus ārstētās sievietes baro ar krūti.

Lēmums pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt/atturēties no terapijas ar Neofordex jāpieņem, izvērtējot barošanas ar krūti ieguvumu bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei.

Fertilitāte

Pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīta mātīšu fertilitātes mazināšanās (skatīt 5.3. apakšpunktu). Dati par tēviņu fertilitāti nav pieejami.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Neofordex mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Deksametazons var izraisīt apjukumu, halucinācijas, reiboni, miegainību, nespēku, sinkopi un neskaidru redzi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja tā notiek, pacientiem jābūt informētiem, ka viņi nedrīkst vadīt transportlīdzekli, lietot mehānismus vai veikt bīstamus uzdevumus ārstēšanas ar deksametazonu laikā.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Neofordex nevēlamās blakusparādības atbilst paredzamam glikokortikoīdu drošuma profilam. Hiperglikēmija, bezmiegs, muskuļu sāpes un vājums, astēnija, nespēks, tūska un ķermeņa masas palielināšanās rodas ļoti bieži. Retāk sastopamas, bet būtiskas nevēlamās blakusparādības ir pneimonija un citas infekcijas, kā arī psihiskie traucējumi (skatīt 4.4. apakšpunktu). Lietojot kombinācijā ar talidomīdu vai tā analogiem, būtiskākās nevēlamās blakusparādības bija venoza trombembolija, galvenokārt dziļo vēnu tromboze un plaušu embolija, kā arī mielosupresija, īpaši neitropēnija un trombocitopēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Paredzamo nevēlamo blakusparādību, tostarp virsnieru atrofijas, sastopamība korelē ar devu, lietošanas laiku un ārstēšanas ilgumu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulā

Ar deksametazonu ārstētiem pacientiem novērotās nevēlamās blakusparādības turpmāk uzskaitītas atbilstoši orgānu sistēmai un biežumam. Dati iegūti, pamatojoties uz vēsturisko pieredzi un klīniskiem pētījumiem multiplās mielomas pacientiem, kuriem deksametazonu lietoja monoterapijas veidā vai kombinācijā ar placebo. Biežums ir definēts šādi: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz < 1/10); retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000, ieskaitot atsevišķus gadījumus); nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēmu klase

Nevēlamās blakusparādības

Infekcijas un infestācijas

Bieži: pneimonija, jostas roze, augšējo elpceļu infekcija, dziļo

 

elpceļu infekcija, mutes dobuma kandidoze, mutes dobuma

 

sēnīšinfekcija, urīnceļu infekcija, herpes simplex, kandidu infekcija.

 

Nav zināmi: infekcija, sepse.

Asins un limfātiskās sistēmas

Bieži: neitropēnija, anēmija, trombocitopēnija, limfopēnija,

traucējumi

leikopēnija, leikocitoze.

 

Retāk: febrila neitropēnija, pancitopēnija, koagulopātija.

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Bieži: Kušinga sindroms.

 

Retāk: hipotireoze.

 

Nav zināmi: virsnieru atrofija, steroīdu atcelšanas sindroms,

 

virsnieru mazspēja, hirsūtisms, neregulāras menstruācijas.

Vielmaiņas un uztures

Ļoti bieži: hiperglikēmija.

traucējumi

Bieži: hipokaliēmija, cukura diabēts, anoreksija, palielināta vai

 

samazināta ēstgriba, hipoalbuminēmija, šķidruma aizture,

 

hiperurikēmija.

 

Retāk: dehidratācija, hipokalcēmija, hipomagnēmija.

 

Nav zināmi: glikozes tolerances traucējumi, nātrija aizture,

 

metaboliskā alkaloze.

Psihiskie traucējumi

Ļoti bieži: bezmiegs.

 

Bieži: depresija, trauksme, agresija, apjukums, aizkaitināmība,

 

nervozitāte, garastāvokļa izmaiņas, uzbudinājums, eiforisks

 

garastāvoklis.

 

Retāk: garastāvokļa svārstības, halucinācijas.

 

Nav zināmi: mānija, psihoze, uzvedības traucējumi.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: perifēra neiropātija, reibonis, psihomotora hiperaktivitāte,

 

uzmanības traucējumi, atmiņas traucējumi, trīce, parestēzijas,

 

galvassāpes, ageizija, disgeizija, miegainība, letarģija, līdzsvara

 

traucējumi, disfonija.

 

Retāk: cerebrovaskulārs notikums, pārejoša išēmiska lēkme,

 

amnēzija, koordinācijas traucējumi, ataksija, sinkope.

 

Nav zināmi: krampji.

Acu bojājumi

Bieži: neskaidra redze, katarakta.

 

Retāk: konjunktivīts, pastiprināta asarošana.

 

Nav zināmi: horioretinopātija, glaukoma.

 

Ausu un labirinta bojājumi

Bieži: vertigo.

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži: priekškambaru mirdzaritmija, supraventrikulāras

 

ekstrasistoles, tahikardija, sirdsklauves.

 

Retāk: miokarda išēmija, bradikardija.

 

Nav zināmi: sastrēguma sirds mazspēja.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži: venoza trombembolija, galvenokārt dziļo vēnu tromboze un

 

plaušu embolija, hipertensija, hipotensija, pietvīkums, paaugstināts

 

asinsspiediens, pazemināts diastoliskais asinsspiediens.

 

Nav zināmi: purpura, asinsizplūdums.

Elpošanas sistēmas traucējumi,

Bieži: bronhīts, klepus, dispnoja, faringolaringeālas sāpes, balss

krūšu kurvja un videnes

aizsmakums, žagas.

slimības

 

Kuņģa–zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži: aizcietējums.

 

Bieži: vemšana, caureja, slikta dūša, dispepsija, stomatīts, gastrīts,

 

sāpes vēderā, sausa mute, vēdera uzpūšanās, meteorisms.

 

Nav zināmi: pankreatīts, kuņģa–zarnu trakta perforācija, kuņģa–

 

zarnu trakta asiņošana, kuņģa–zarnu trakta čūla.

Aknu un/vai žults izvades

Bieži: patoloģiski aknu funkcionālo testu rezultāti, paaugstināts

sistēmas traucējumi

alanīnaminotransferāzes līmenis.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži: izsitumi, eritēma, hiperhidroze, nieze, sausa āda, alopēcija.

 

Retāk: nātrene.

 

Nav zināmi: ādas atrofija, akne.

Skeleta–muskuļu un saistaudu

Ļoti bieži: muskuļu vājums, muskuļu krampji.

sistēmas bojājumi

Bieži: miopātija, muskuļu un kaulu sāpes, artralģija, sāpes

 

ekstremitātēs.

 

Nav zināmi: patoloģisks lūzums, osteonekroze, osteoporoze, cīpslas

 

plīsums.

Nieru un urīnizvades sistēmas

Bieži: pollakiūrija.

traucējumi

Retāk: nieru mazspēja.

Vispārēji traucējumi un

Ļoti bieži: nespēks, astēnija, tūska (arī perifēra un sejas tūska).

reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži: sāpes, gļotādu iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra,

 

drebuļi, vājums.

 

Nav zināmi: dzīšanas traucējumi.

Izmeklējumi

Bieži: samazināta ķermeņa masa, palielināta ķermeņa masa.

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Pirms Neofordex lietošanas kombinācijā ar kādām citām zālēm jāiepazīstas ar šo zāļu aprakstu.

Noteiktu nevēlamo blakusparādību sastopamība ir dažāda atkarībā no lietotās kombinētās terapijas.

Lenalidomīda lietošana kombinācijā ar deksametazonu pacientiem ar recidivējošu vai refraktāru multiplo mielomu ir saistīta ar palielinātu 4. pakāpes neitropēnijas sastopamība (5,1 % ar lenalidomīdu/deksametazonu ārstētiem pacientiem salīdzinājumā ar 0,6 % ar placebo/deksametazonu ārstētiem pacientiem). Ceturtās pakāpes febrilas neitropēnijas epizodes tika novērotas reti (0,6 % ar lenalidomīdu/deksametazonu ārstēto pacientu salīdzinājumā ar 0,0 % ar placebo/deksametazonu ārstēto pacientu). Par līdzīgu augstas pakāpes neitropēnijas sastopamību ziņots ar lenalidomīda un deksametazona kombināciju ārstētiem pacientiem ar pirmreizēji noteiktu diagnozi.

Neitropēnija radās 45,3% pacientu ar recidīvējošu/grūti ārstējamu multiplo mielomu, kas saņēma mazu deksametazona devu plus pomalidomīdu (Pom + LD-Dex), un 19,5% pacientu, kas saņēma lielu deksametazona devu (HD-Dex). 3. vai 4. pakāpes neitropēnija bija 41,7% pacientu, kas saņēma Pom + LD- Dex, salīdzinot ar 14,8%, kas saņēma HD-Dex. Ar Pom + LD-Dex ārstētajiem pacientiem neitropēnija reti bija nopietna (2,0% pacientu), tās dēļ ārstēšana nebija jāpārtrauc; tā bija saistīta ar ārstēšanas pārtraukšanu 21,0% pacientu, bet ar devas samazināšanu – 7,7% pacientu. Febrīlā neitropēnija (FN) bija 6,7% pacientu, kas saņēma Pom + LD-Dex, bet nebija nevienam pacientam, kas saņēma HD-Dex. Visos ziņojumos norādīta

3. vai 4. pakāpe. Par nopietnas FN rašanos tika ziņots 4,0% pacientu. FN bija saistīta ar devas lietošanas pārtraukšanu 3,7% pacientu, bet ar devas samazināšanu – 1,3% pacientu un bez ārstēšanas pārtraukumiem.

Lenalidomīda kombinācija ar deksametazonu pacientiem ar recidivējošu vai refraktāru multiplo mielomu ir saistīta ar palielinātu 3. un 4. pakāpes trombocitopēnijas sastopamību (attiecīgi 9,9 % un 1,4 % ar lenalidomīdu/deksametazonu ārstētiem pacientiem, salīdzinot ar 2,3 % un 0,0 % ar placebo/deksametazonu ārstētiem pacientiem). Par līdzīgu augstas pakāpes trombocitopēnijas sastopamību ziņots ar lenalidomīda un deksametazona kombināciju ārstētiem pacientiem ar pirmreizēji noteiktu diagnozi. Trombocitopēnija radās 27,0% pacientu, kas saņēma Pom + LD-Dex, un 26,8% pacientu, kas saņēma HD-Dex. 3. un 4. pakāpes trombocitopēnija bija 20,7% pacientu, kas saņēma Pom + LD-Dex, un 24,2% pacientu, kas saņēma HD-Dex. Trombocitopēnija bija nopietna 1,7% ar Pom + LD-Dex ārstēto pacientu, tās dēļ deva bija jāsamazina 6,3% pacientu, devas lietošana bija jāpārtrauc 8% pacientu, bet ārstēšana bija jāpārtrauc 0,7% pacientu.

Lenalidomīda, talidomīda vai pomalidomīda lietošana kombinācijā ar deksametazonu ir saistīta ar palielinātu dziļo vēnu trombozes un plaušu embolijas risku pacientiem ar multiplo mielomu (skatīt 4.5. apakšpunktu). Šiem pacientiem trombožu risku var palielināt arī lietošana vienlaikus ar eritropoēzi stimulējošām zālēm vai dziļo vēnu tromboze anamnēzē.

Zemas pakāpes perifēras neiropātiskas reakcijas, galvenokārt 1. pakāpes parestēzijas, lietojot tikai deksametazonu, ir novērojamas līdz 34 % pacientu, kuriem multiplā mieloma diagnosticēta pirmo reizi. Taču gan perifērās neiropātijas sastopamība, gan smagums palielinās, lietojot to vienlaikus ar bortezomibu vai talidomīdu. Vienā pētījumā 10,7 % ar talidomīdu un deksametazonu ārstēto pacientu radās 3./4. pakāpes neiropātiskas reakcijas, salīdzinot ar 0,9 % pacientu, kuri ārstēti tikai ar deksametazonu.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Deksametazona akūtā toksicitāte ir vāja un pēc akūtas pārdozēšanas toksisku ietekmi novēro reti. Antidota nav, un ārstēšana ir simptomātiska.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: kortikosteroīdi sistēmiskai lietošanai, glikokortikoīdi, ATĶ kods: H02AB02

Darbības mehānisms

Deksametazons ir sintētisks glikokortikoīds; tam piemīt spēcīga pretiekaisuma ietekme un vāja minerālkortikoīda aktivitāte. Lielās devās (piemēram, 40 mg) tas samazina imūno atbildes reakciju.

Pierādīts, ka deksametazons inducē multiplās mielomas šūnu bojāeju (apoptozi), samazinot nukleārā faktora– κB aktivitāti un aktivizējot kaspāzi–9, kā arī tādējādi atbrīvojot otro no mitohondrijiem iegūto kaspāzes aktivatoru (Smac; apoptozi veicinošs faktors). Lai sasniegtu maksimālo apoptozes marķieru līmeni, palielinātu kaspāzes–3 aktivitāti un DNS fragmentāciju, bija nepieciešama ilgstoša iedarbība. Deksametazons vājināja arī antiapoptozes gēnu darbību un paaugstināja IκB–α proteīna līmeni.

Deksametazona apoptotisko darbību pastiprina lietošana kombinācijā ar talidomīdu vai tā analogiem un proteāzes inhibitoru (piemēram, bortezomibu).

Multiplā mieloma ir reti sastopama progresējoša hematoloģiska slimība. Tai ir raksturīgs pārmērīgs patoloģisku plazmas šūnu skaits kaulu smadzenēs un neskartu monoklonālu imūnglobulīnu (IgG, IgA, IgD vai IgE) vai tikai Bence-Jones proteīna (brīvas imūnglobulīna monoklonālas κ un λ vieglās ķēdes) pārprodukcija.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Lietojot Neofordex multiplās mielomas ārstēšanai, klīniskās efektivitātes un drošuma pētījumi nav veikti.

Deksametazona kombinētas terapijas efektivitāte un drošums multiplās mielomas ārstēšanā ir apstiprināts vairākos klīniskos pētījumos pacientiem ar pirmreizēji noteiktu diagnozi un pacientiem ar recidivējošu vai refraktāru slimību. Pētītajās pacientu populācijās bija iekļauti ļoti dažāda vecuma pacienti, kā arī pacienti, kas bija atzīti par piemērotiem vai nepiemērotiem autologu cilmes šūnu transplantācijas veikšanai. Lielas perorālas deksametazona devas (40 mg vai 20 mg) lietošanu multiplās mielomas ārstēšanā pētīja kombinācijā ar ķīmijterapiju pēc VAD shēmas (vinkristīns, adriamicīns/doksorubicīns un deksametazons) vai saistībā ar jaunajām zālēm, tostarp talidomīdu un tā analogiem, kā arī proteāzes inhibitoriem. Kontrolētos pētījumos, vērtējot dzīvildzi un atbildes reakciju, kombinētai terapijai ar deksametazonu konsekventi bija labāki rezultāti nekā atsevišķi lietotam deksametazonam.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra ir noteikusi atbrīvojumu no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus ar Neofordex visās pediatriskās populācijas apakšgrupās multiplās mielomas gadījumā (skatīt 4.2. apakšpunktā informāciju par lietošanu pediatrijas pacientiem).

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc Neofordex perorālas lietošanas deksametazona maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta vidēji trīs stundu laikā. Deksametazona biopieejamība ir aptuveni 80 %. Pastāv lineāra saistība starp lietotām un biopieejamām devām.

Deksametazonu transportē P–glikoproteīns (ko dēvē arī par MDR1). Arī citām MDR transportvielām var būt nozīme deksametazona transportā.

Izkliede

Deksametazons saistās ar plazmas olbaltumvielām, galvenokārt albumīnu, līdz aptuveni 80 % atkarībā no ievadītās devas. Lietojot ļoti lielas devas, lielākā daļa deksametazona asinīs cirkulē nesaistītā veidā. Izkliedes tilpums ir aptuveni 1 l/kg. Deksametazons šķērso hematoencefālisko barjeru un placentas barjeru, kā arī nokļūst mātes pienā.

Biotransformācija

Neliela daļa lietotā deksametazona izdalās neizmainītā veidā caur nierēm. Cilvēka organismā lielākā daļa tiek hidrogenēta vai hidroksilēta. Galvenie metabolīti ir hidroksi-6-deksametazons un dihidro-20- deksametazons, no kuriem 30–40 % tiek konjugēti ar glikuronskābi vai sulfatēti cilvēka aknās un izvadīti šādā formā ar urīnu. Deksametazonu metabolizē citohroms P450 3A4 (CYP3A4). Arī citiem citohroma P450 izoenzīmiem var būt nozīme deksametazona biotransformācijā.

Eliminācija

Deksametazona pussabrukšanas periods plazmā ir aptuveni 250 minūtes.

Īpašas pacientu grupas

Dati par deksametazona biotransformāciju pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nav pieejami.

Smēķēšana neietekmē deksametazona farmakokinētiku. Deksametazona farmakokinētikas atšķirības Eiropas un Āzijas (Indonēzijas un Japānas) izcelsmes starp pacientiem netika konstatētas.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Glikokortikoīdiem piemīt tikai vāja akūta toksicitāte. Dati par hronisku toksicitāti un kancerogenitāti nav pieejami. Pierādīts, ka genotoksicitātes atrades ir saistītas ar artefaktiem. Reproduktīvās toksicitātes pētījumos ar pelēm, žurkām, kāmjiem, trušiem un suņiem deksametazons izraisīja embrija–augļa anomālijas, piemēram, lielāku aukslēju šķeltnes un skeleta defektu sastopamību; aizkrūts dziedzera, liesas un virsnieru svara samazināšanos; plaušu, aknu un nieru patoloģijas, kā arī augšanas nomākumu. Prenatāli ārstēto dzīvnieku postnatālās attīstības novērtēšana liecināja par samazinātu glikozes toleranci un jutību pret insulīnu, uzvedības pārmaiņām, kā arī samazinātu galvas smadzeņu un ķermeņa masu. Tēviņiem fertilitāte var būt samazināta dzimumšūnu apoptozes un spermatoģenēzes defektu dēļ. Dati par mātīšu fertilitāti ir pretrunīgi.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Laktozes monohidrāts

Mikrokristāliska celuloze

Magnija stearāts

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

6.2.Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Tabletes jāglabā blistera iepakojumā, kamēr tās jālieto. Noplēšot pa caurumojuma vietu, atdalīt atsevišķu neskarta tablešu iepakojuma daļu no blistera, piemēram, lietošanai tablešu organizatorā ar vairākām iedaļām. Ja pustabletes netiek izlietotas nekavējoties, tās jāiznīcina. (skatīt 6.6. apakšpunktu).

6.5.Iepakojuma veids un saturs

10 x 1 tabletes iepakotas OPA/Al/PVH-alumīnija perforētos vienas devas blisteros. Iepakojuma lielums: 10 tablešu.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām. Pacients jābrīdina, ka neizlietotās tabletes nedrīkst iznīcināt kopā ar sadzīves atkritumiem vai izmantojot kanalizāciju.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Laboratoires CTRS 63, rue de l’Est

92100 Boulogne-Billancourt

Francija

e-pasts: ctrs@ctrs.fr

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/15/1053/001

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2016. 16. martam

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas