Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Nexium Control (esomeprazole) – Zāļu apraksts - A02BC05

Updated on site: 08-Oct-2017

Zāļu nosaukumsNexium Control
ATĶ kodsA02BC05
Vielaesomeprazole
RažotājsPfizer Consumer Healthcare Ltd

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Nexium Control 20 mg zarnās šķīstošās tabletes

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra zarnās šķīstošā tablete satur 20 mg esomeprazola (Esomeprazolum) (magnija trihidrāta veidā).

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību

katra zarnās šķīstošā tablete satur 28 mg saharozes.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Zarnās šķīstošā tablete.

Gaiši sārta, iegarena, abpusēji izliekta apvalkota tablete, izmērā 14 mm x 7 mm, ar gravējumu "20 mG" vienā pusē un A/EH otrā pusē.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Nexium Control ir indicēts īslaicīgai atviļņa simptomu (piemēram, grēmu un skābes regurgitācijas) ārstēšanai pieaugušajiem.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā deva ir 20 mg esomeprazola (viena tablete) dienā.

Lai nodrošinātu simptomu mazināšanos, tabletes var būt jālieto 2 – 3 dienas pēc kārtas. Ārstēšana ilgst līdz 2 nedēļām. Kad simptomi ir pilnībā izzuduši, ārstēšana jāpārtrauc.

Ja pēc divas nedēļas ilgas nepārtrauktas ārstēšanas simptomi nav mazinājušies, pacientam jānorāda konsultēties ar ārstu.

Īpašas pacientu grupas

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar pavājinātu nieru darbību deva nav jāpielāgo. Ņemot vērā ierobežoto pieredzi pacientiem ar smagu nieru mazspēju, šie pacienti jāārstē uzmanīgi (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo. Taču pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem pirms Nexium Control lietošanas jākonsultējas ar ārstu (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti (≥ 65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem deva nav jāpielāgo.

Pediatriskā populācija

Nexium Control nav paredzēts lietot pacientiem līdz 18 gadu vecumam indikācijā: “īslaicīgu atviļņa simptomu (piemēram, grēmu un skābes regurgitācijas) ārstēšana”.

Lietošanas veids

Tabletes jānorij veselā veidā, uzdzerot pusglāzi ūdens. Tabletes nedrīkst sakost vai sasmalcināt.

Tableti var izšķīdināt arī pusglāzē negāzēta ūdens. Citus šķidrumus nedrīkst lietot, jo var izšķīst zarnās šķīstošais apvalks. Ūdens jāmaisa, līdz tablete ir izšķīdusi. Šķidrums jāizdzer ar visām pelletēm tūlīt vai 30 minūšu laikā. Glāze jāizskalo ar pusglāzi ūdens un ūdens jāizdzer. Pelletes nedrīkst sakost vai saspiest.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, aizvietotajiem benzimidazoliem vai kādu citu zāļu sastāvdaļu (skatīt 6.1. apakšpunktu).

Esomeprazolu nedrīkst lietot vienlaicīgi ar nelfinavīru (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Vispārīgi

Pacientiem jānorāda konsultēties ar ārstu, ja

viņiem ir nozīmīgs neplānots ķermeņa masas zudums, atkārtota vemšana, disfāgija, asins vemšana vai melēna un, ja ir aizdomas par kuņģa čūlu vai to diagnosticē, jāizslēdz ļaundabīga slimība, jo ārstēšana ar esomeprazolu var mazināt tās simptomus un aizkavēt diagnozes noteikšanu;

ja viņiem iepriekš ir bijusi kuņģa čūla vai veikta kuņģa-zarnu trakta operācija;

ja viņiem četras nedēļas vai ilgāk nepārtraukti ir veikta simptomātiska gremošanas traucējumu vai grēmu ārstēšana;

ja viņiem ir dzelte vai smaga aknu slimība;

ja viņi ir vecāki par 55 gadiem un viņiem radušies jauni vai nesen mainījušies esošie simptomi.

Pacientiem, kam ilgstoši ir recidivējoši gremošanas traucējumu simptomi vai grēmas, regulāri jākonsultējas ar ārstu. Par 55 gadiem vecākiem pacientiem, kuri katru dienu lieto bezrecepšu zāles gremošanas traucējumu vai grēmu ārstēšanai, jāinformē farmaceits vai ārsts.

Pacienti nedrīkst lietot Nexium Control ilgstoši kā profilaktisku līdzekli.

Ārstēšana ar protonu sūkņa inhibitoriem (PSI) var nedaudz palielināt kuņģa-zarnu trakta infekciju, piemēram, Salmonella un Campylobacter izraisītu, un hospitalizētiem pacientiem, iespējams, arī Clostridium difficile izraisītu infekciju risku (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Ja pacientam paredzēta endoskopiska procedūra vai urīnvielas pārbaude izelpā, viņam pirms šo zāļu lietošanas jākonsultējas ar ārstu.

Kombinēšana ar citām zālēm

Vienlaicīga esomeprazola un atazanavīra lietošana nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu). Ja nav iespējams izvairīties no atazanavīra lietošanas kombinācijā ar PSI, ieteicams veikt rūpīgu klīnisku uzraudzību apvienojumā ar atazanavīra devas palielināšanu līdz 400 mg kopā ar 100 mg ritonavīra. Esomeprazola deva nedrīkst pārsniegt 20 mg.

Esomeprazols ir CYP2C19 inhibitors. Sākot vai pārtraucot ārstēšanu ar esomeprazolu, jāņem vērā iespējamā mijiedarbība ar CYP2C19 metabolizētajām zālēm. Ir novērota mijiedarbība starp klopidogrelu un esomeprazolu. Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme nav skaidra. Esomeprazola lietošana vienlaicīgi ar klopidogrelu nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pacienti vienlaicīgi nedrīkst lietot citu PSI vai H2 antagonistu.

Ietekme uz laboratoriskajām analīzēm

Paaugstināts hromogranīna A (HgA) līmenis var ietekmēt izmeklējumu veikšanu neiroendokrīnu audzēju gadījumā. Lai izvairītos no šīs ietekmes, Nexium Control lietošana jāpārtrauc vismaz 5 dienas pirms HgA mērījumiem (skatīt 5.1. apakšpunktu). Ja pēc sākotnējā mērījuma HgA un gastrīna līmenis nav atgriezies atsauces diapazona robežās, mērījums jāatkārto 14 dienas pēc protona sūkņu inhibitoru lietošanas pārtraukšanas.

Subakūta ādas sarkanā vilkēde (Subacute cutaneous lypus erythematosus – SCLE)

Protonu sūkņa inhibitoru lietošana tiek saistīti ar ļoti reti sastopamiem SCLE gadījumiem. Ja rodas bojājumi, īpaši ādas reģionos, kas pakļauti saules iedarbībai, un ja tos pavada artralģija, pacientam nekavējoties jāiesaka konsultēties ar ārstu un veselības aprūpes speciālistam jāapsver Nexium Control lietošanas pārtraukšana. Ja iepriekšējā ārstēšanas reizē ar protonu sūkņa inhibitoru radusies SCLE, var būt palielināts SCLE rašanās risks, lietojot citus protonu sūkņa inhibitorus.

Saharoze

Šīs zāles satur cukura lodītes (saharozi). Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību, glikozes-galaktozes malabsorbciju vai saharāzes-izomaltāzes nepietiekamību.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi ir veikti tikai ar pieaugušajiem.

Esomeprazola ietekme uz citu zāļu farmakokinētiku

Tā kā esomeprazols ir viens no omeprazola enantiomēriem, ir pamats sniegt informāciju par mijiedarbību, kas novērota, lietojot omeprazolu.

Proteāzes inhibitori

Ziņots, ka omeprazols mijiedarbojas ar dažiem proteāzes inhibitoriem. Šīs novērotās mijiedarbības klīniskā nozīmība un mehānisms ne vienmēr ir zināms. Paaugstinātais kuņģa pH ārstēšanas laikā ar omeprazolu var izmainīt proteāzes inhibitoru uzsūkšanos. Citi iespējamās mijiedarbības mehānismi ir saistīti ar CYP2C19 inhibīciju.

Ziņots par atazanavīra un nelfinavīra līmeņa pazemināšanos serumā, lietojot kopā ar omeprazolu, tāpēc vienlaicīga lietošana nav ieteicama. Veseliem brīvprātīgajiem, vienlaicīgi lietojot omeprazolu (40 mg vienreiz dienā) ar 300 mg atazanavīra/100 mg ritonavīra, ievērojami samazinājās atazanavīra iedarbība (AUC, Cmax un Cmin samazinājās par aptuveni 75 %). Arī atazanavīra devas palielināšana līdz 400 mg nekompensēja omeprazola ietekmi uz atazanavīra iedarbību. Lietojot vienlaicīgi omeprazolu (20 mg vienreiz dienā) un 400 mg atazanavīra/100 mg ritonavīra veseliem brīvprātīgajiem, atazanavīra iedarbība samazinājās par aptuveni 30 %, salīdzinot ar iedarbību, kāda novērota, lietojot 300 mg atazanavīra/100 mg ritonavīra vienreiz dienā un nelietojot 20 mg omeprazola vienreiz dienā. Lietojot vienlaicīgi ar omeprazolu (40 mg vienreiz dienā), nelfinavīra vidējais AUC, Cmax un Cmin samazinājās par 36 – 39 %, un farmakoloģiski aktīvā metabolīta M8 vidējais AUC, Cmax un Cmin samazinājās par 75

– 92 %. Omeprazola un esomperazola līdzīgas farmakodinamiskās ietekmes un farmakokinētisko īpašību dēļ vienlaicīgi esomeprazola un atazanavīra lietošana nav ieteicama, un esomeprazola un nelfinavīra vienlaicīgi lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Ziņots par sakvinavīra (lietota kopā ar ritonavīru) līmeņa paaugstināšanos serumā (80 – 100 %), vienlaicīgi veicot ārstēšanu ar omeprazolu (40 mg vienreiz dienā). Ārstēšana ar 20 mg omperazola vienreiz dienā neietekmēja darunavīra (lietota kopā ar ritonavīru) un amprenavīra (lietota kopā ar ritonavīru) iedarbību.

Lietojot 20 mg esomeprazola vienreiz dienā, amprenavīra iedarbība (lietojot kopā ar ritonavīru vai bez tā) nemainījās. Lietojot 40 mg esomeprazola vienreiz dienā, lopinavīra iedarbība (lietojot kopā ar ritonavīru) nemainījās.

Metotreksāts

Ziņots, ka vienlaicīga metotreksāta un PSI lietošana dažiem pacientiem paaugstināja metotreksāta līmeni. Lietojot lielas metotreksāta devas, var būt jāapsver īslaicīga esomeprazola lietošanas pārtraukšana.

Takrolims

Ziņots, ka, lietojot vienlaicīgi ar esomeprazolu, paaugstinās takrolima līmenis serumā. Pastiprināti jākontrolē takrolima koncentrācija, kā arī nieru darbība (kreatinīna klīrenss) un nepieciešamības gadījumā jāpielāgo takrolima deva.

Zāles, kuru uzsūkšanās atkarīga no pH līmeņa

Ārstēšanas laikā ar esomeprazolu vai citiem PSI kuņģa skābes nomākšana var samazināt vai palielināt zāļu uzsūkšanos, ja uzsūkšanos ietekmē pH līmenis kuņģī. Ārstēšanas laikā ar esomeprazolu var samazināties tādu iekšķīgi lietotu zāļu kā ketokonazols, itrakonazols un erlotinibs uzsūkšanās un palielināties digoksīna uzsūkšanās.

Veseliem brīvprātīgajiem vienlaicīgas omeprazola (20 mg dienā) un digoksīna terapijas laikā digoksīna biopieejamība palielinājās par 10 % (diviem no desmit indivīdiem līdz pat 30 %). Reti ir ziņots par digoksīna toksicitāti. Tomēr gados vecākiem cilvēkiem, kuri lieto lielas esomeprazola devas, būtu jāievēro piesardzība. Jāveic pastiprināta digoksīna terapeitiskās devas kontrole.

CYP2C19 metabolizētas zāles

Esomeprazols inhibē CYP2C19, galveno esomeprazolu metabolizējošo enzīmu. Tādējādi, ja esomeprazolu kombinē ar zālēm, ko metabolizē CYP2C19, piemēram, ar varfarīnu, fenitoīnu, citaloprāmu, imipramīnu, klomipramīnu, diazepāmu u.c., šo zāļu koncentrācija plazmā var būt paaugstināta, un var būt jāsamazina deva. Klopidogrela gadījumā, kas ir pirmszāles, ko CYP2C19 pārveido par tā aktīvo metabolītu, šī metabolīta koncentrācija plazmā var samazināties.

Varfarīns

Lietojot vienlaicīgi 40 mg esomeprazola ar varfarīnu ārstētiem pacientiem klīniskā pētījumā, konstatēja, ka asinsreces laiks ir pieņemamā diapazonā. Tomēr pēcreģistrācijas periodā vienlaicīgas ārstēšanas laikā atsevišķos gadījumos ziņots par klīniski nozīmīgi palielinātu INR. Sākot un pārtraucot vienlaicīgi esomeprazola terapiju ārstēšanas laikā ar varfarīnu vai citiem kumarīna atvasinājumiem, ieteicams veikt uzraudzību.

Klopidogrels

Ar veselām pētāmām personām veiktu pētījumu rezultāti liecina par farmakokinētisku (FK)/farmakodinamisku (FD) mijiedarbību starp klopidogrelu (300 mg piesātinošā deva/75 mg dienas balstdeva) un esomeprazolu (iekšķīgi 40 mg dienā), kas izraisa par vidēji 40 % mazāku klopidogrela aktīvā metabolīta kopējo iedarbību un par vidēji 14 % samazinātu maksimālo trombocītu agregācijas inhibīciju (ADF inducētu).

Pētījumā veselām pētāmām personām klopidogrela aktīvā metabolīta kopējā iedarbība samazinājās par gandrīz 40 %, kad kopā ar klopidogrelu lietoja esomeprazola 20 mg un acetilsalicilskābes 81 mg fiksētas devas kombināciju, salīdzinot ar tikai klopidogrela lietošanu. Tomēr maksimālais (ADF inducētās) trombocītu agregācijas inhibīcijas līmenis šīm pētāmajām personām abās grupās bija vienāds.

Gan novērojumos, gan klīniskos pētījumos iegūti neviennozīmīgi dati par šīs FK/FD mijiedarbības klīnisko nozīmi attiecībā uz nozīmīgiem kardiovaskulāriem traucējumiem. Piesardzības nolūkā jāizvairās no esomeprazola un klopidogrela vienlaicīgi lietošanas.

Fenitoīns

Vienlaicīga 40 mg esomeprazola lietošana epilepsijas slimniekiem par 13% palielināja fenitoīna minimālo koncentrāciju plazmā. Ieteicams kontrolēt fenitoīna koncentrāciju plazmā, sākot vai pārtraucot ārstēšanu ar esomeprazolu.

Vorikonazols

Omeprazols, lietojot pa 40 mg vienreiz dienā, palielināja vorikonazola (CYP2C19 substrāta) Cmax un AUC par attiecīgi 15 % un 41 %.

Cilostazols

Omeprazols, tāpat kā esomeprazols darbojas kā CYP2C19 inhibitors. Omeprazols, lietojot pa 40 mg veseliem cilvēkiem krusteniskā pētījumā, palielināja Cmax un AUC cilostazolam attiecīgi par 18 % un 26 %, un vienam no tā aktīviem metabolītiem attiecīgi par 29 % un 69 %.

Cisaprīds

Veseliem brīvprātīgiem 40 mg esomeprazola vienlaicīga lietošana par 32 % palielināja laukumu zem koncentrācijas plazmā un laika līknes (AUC) un par 31 % pagarināja eliminācijas pusperiodu (t1/2), bet nozīmīgi nepalielināja cisaprīda maksimālo koncentrāciju plazmā. Neliela OTc intervāla pagarināšanās, kas tika novērota pēc cisaprīda monoterapijas, vairs netika novērota, cisaprīdu lietojot kombinācijā ar esomeprazolu.

Diazepāms

Vienlaicīga 30 mg esomeprazola lietošana par 45 % palielināja CYP2C19 substrāta diazepāma klīrensu.

Pētītas zāles, kam nav klīniski nozīmīgas mijiedarbības

Amoksicilīns un hinidīns

Pierādīts, ka esomeprazolam nav klīniski būtiskas ietekmes uz amoksicilīna un hinidīna farmakokinētiku.

Naproksēns vai rofekoksibs

Īstermiņa klīniskos pētījumos, vienlaicīgi lietojot esomeprazolu ar naproksēnu vai rofekoksibu, nekonstatēja klīniski nozīmīgu farmakokinētisku mijiedarbību.

Citu zāļu ietekme uz esomeprazola farmakokinētiku

Zāles, kas inhibē CYP2C19 un/vai CYP3A4

Esomeprazolu metabolizē CYP2C19 un CYP3A4. Vienlaicīgi lietojot esomeprazolu un CYP3A4 inhibitoru klaritromicīnu (500 mg divas reizes dienā), divas reizes palielinājās esomeprazola daudzums plazmā (AUC). Esomeprazola un CYP2C19 un CYP3A4 kombinēta inhibitora vienlaicīga lietošana var palielināt esomeprazola iedarbību vairāk nekā divas reizes. CYP2C19 un CYP3A4 inhibitors vorikonazols palielināja omeprazola AUC par 280 %. Esomeprazola devas pielāgošana nav regulāri jāveic nevienā no šiem gadījumiem. Tomēr devas pielāgošana jāapsver pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem un ja indicēta ilgstoša ārstēšana.

Zāles, kas inducē CYP2C19 un/vai CYP3A4

Zāles, kas inducē CYP2C19 vai CYP3A4 vai arī abus (tādas kā rifampicīns un asinszāles (Hypericum perforatum) preparāti), var izraisīt esomeprazola līmeņa pazemināšanos serumā, palielinoties esomeprazola metabolismam.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par vidēju skaitu (no 300-1000 grūtniecības iznākumu) sieviešu grūtniecības laikā neuzrāda esomeprazola radītas malformācijas vai toksisku ietekmi uz augli/jaundzimušo.

Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi saistītu ar reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Piesardzības nolūkā ieteicams izvairīties no Nexium Control lietošanas grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai esomeprazols/metabolīti izdalās cilvēka pienā. Informācija par esomeprazola ietekmi uz jaundzimušajiem/zīdaiņiem nav pietiekama. Esomeprazolu nevajadzētu lietot barošanas ar krūti laikā.

Fertilitāte

Pētījumi dzīvniekiem ar iekšķīgi lietotu racēmisko omeprazola maisījumu neliecina par tā ietekmi uz fertilitāti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Esomeprazols maz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Retāk var rasties tādas nevēlamas blakusparādības kā reibonis un redzes traucējumi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja pacientam ir radušies šādi traucējumi, viņš nedrīkst vadīt transportlīdzekli vai strādāt ar mehānismiem.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Starp nevēlamām blakusparādībām, par kurām klīniskos pētījumos (kā arī pēcreģistrācijas periodā) ziņots visbiežāk, ir galvassāpes, sāpes vēderā, caureja un slikta dūša. Turklāt drošuma īpašības dažādām zāļu formām, terapeitiskām indikācijām, vecuma grupām un pacientu populācijām ir līdzīgas. No devas atkarīgas nevēlamas blakusparādības nekonstatēja.

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulā

Lietojot esomeprazolu klīnisko pētījumu programmas laikā, kā arī pēcreģistrācijas periodā, konstatēja turpmāk minētās nevēlamās blakusparādības vai izteica aizdomas par tām. Reakcijas ir klasificētas saskaņā ar MedDRA biežuma klasifikāciju: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk

(≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000); nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

 

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

Asins un

 

 

leikopēnija,

agranulocitoze,

 

limfātiskās

 

 

trombocitopēnija

pancitopēnija

 

sistēmas

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

 

paaugstinātas

 

 

traucējumi

 

 

jutības reakcijas,

 

 

 

 

 

piemēram, drudzis,

 

 

 

 

 

angioedēma un

 

 

 

 

 

anafilaktiska

 

 

 

 

 

reakcija/šoks

 

 

Vielmaiņas un

 

perifēriska

hiponatriēmija

 

hipomagnēmija,

uztures

 

tūska

 

 

smaga

traucējumi

 

 

 

 

hipomagnēmija

 

 

 

 

 

var korelēt ar

 

 

 

 

 

hipokalcēmiju,

 

 

 

 

 

hipomagnēmija

 

 

 

 

 

var izraisīt arī

 

 

 

 

 

hipokaliēmiju

Psihiskie

 

bezmiegs

uzbudinājums,

agresivitāte,

 

traucējumi

 

 

apjukums,

halucinācijas

 

 

 

 

depresija

 

 

Nervu sistēmas

galvassāpes

reibonis,

garšas sajūtas

 

 

traucējumi

 

parestēzijas,

traucējumi

 

 

 

 

miegainība

 

 

 

Acu bojājumi

 

 

neskaidra redze

 

 

 

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

Ausu un

 

vertigo

 

 

 

labirinta

 

 

 

 

 

bojājumi

 

 

 

 

 

Elpošanas

 

 

bronhu spazmas

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

traucējumi,

 

 

 

 

 

krūšu kurvja un

 

 

 

 

 

videnes slimības

 

 

 

 

 

Kuņģa-zarnu

sāpes vēderā,

sausa mute

stomatīts, kuņģa-

 

mikroskopisks

trakta

aizcietējums,

 

zarnu trakta

 

kolīts

traucējumi

caureja,

 

kandidoze

 

 

 

meteorisms,

 

 

 

 

 

slikta

 

 

 

 

 

dūša/vemšana

 

 

 

 

Aknu un/vai

 

paaugstināts

hepatīts ar dzelti

aknu mazspēja,

 

žults izvades

 

aknu enzīmu

vai bez tās

aknu

 

sistēmas

 

līmenis

 

encefalopātija

 

traucējumi

 

 

 

pacientiem ar

 

 

 

 

 

esošu aknu

 

 

 

 

 

slimību

 

Ādas un

 

dermatīts,

alopēcija,

erythema

subakūta ādas

zemādas audu

 

nieze,

fotosensibilizācija

multiforme,

sarkanā vilkēde

bojājumi

 

nātrene,

 

Stīvensa-

(skatīt

 

 

izsitumi

 

Džonsona

4.4. apakš-

 

 

 

 

sindroms,

punktu)

 

 

 

 

toksiska

 

 

 

 

 

epidermas

 

 

 

 

 

nekrolīze (TEN)

 

Skeleta-

 

 

artralģija, mialģija

muskuļu vājums

 

muskuļu un

 

 

 

 

 

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

bojājumi

 

 

 

 

 

Nieru un

 

 

 

intersticiāls

 

urīnizvades

 

 

 

nefrīts

 

sistēmas

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

Reproduktīvās

 

 

 

ginekomastija

 

sistēmas

 

 

 

 

 

traucējumi un

 

 

 

 

 

krūts slimības

 

 

 

 

 

Vispārēji

 

 

vājums,

 

 

traucējumi un

 

 

pastiprināta svīšana

 

 

reakcijas

 

 

 

 

 

ievadīšanas

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Līdz šim iegūtā pieredze par tīšu pārdozēšanu ir ļoti neliela. Lietojot 280 mg devu, konstatēja kuņģa un zarnu trakta simptomus un vājumu. Vienreizēja esomeprazola 80 mg deva traucējumus neizraisīja. Specifisks antidots nav zināms. Esomeprazols plaši saistās ar plazmas olbaltumiem, un tādēļ tas nav viegli dializējams. Ārstēšanai jābūt simptomātiskai un jāveic vispārēji uzturošas terapijas pasākumi.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: zāles ar kuņģa skābi saistītu traucējumu ārstēšanai, protonu sūkņa inhibitori,

ATĶ kods: A02B C05.

Esomeprazols ir omeprazola S-izomērs un mazina kuņģa skābes sekrēciju ar specifiski vērstu darbības mehānismu. Tas ir specifisks skābes sūkņa inhibitors parietālās šūnās. Omeprazola R- un S- izomēriem ir līdzīga farmakodinamiskā aktivitāte.

Darbības mehānisms

Esomeprazols ir vāji bāzisks, un tas koncentrējas un pārvēršas aktīvā formā ļoti skābā vidē parietālo šūnu sekretoros kanāliņos, kur tas nomāc enzīmu H+K+-ATFāzi (skābes sūkni) un gan bazālo, gan stimulēto skābes sekrēciju.

Farmakodinamiskā iedarbība

Pēc iekšķīgas 20 mg un 40 mg esomeprazola lietošanas tā darbība sākas stundas laikā. Pēc atkārtotas 20 mg esomeprazola lietošanas vienu reizi dienā piecas dienas maksimālā skābes izdalīšanās pēc stimulācijas ar pentagastrīnu vidēji ir samazinājusies par 90 %, ja to mēra 6 – 7 stundas pēc devas lietošanas piektā dienā.

Pēc 20 mg un 40 mg esomeprazola iekšķīgas lietošanas piecas dienas pacientiem ar gastroezofageālā atviļņa slimības (GEAS) simptomiem kuņģa pH tika uzturēts virs 4 attiecīgi vidēji 13 stundas un

17 stundas 24 stundu periodā. Pacientu, kam kuņģa pH > 4 saglabājās vismaz 8, 12 un 16 stundas, lietojot 20 mg esomeprazola, īpatsvars bija attiecīgi 76 %, 54 % un 24 %. Lietojot 40 mg esomeprazola, šādu pacientu īpatsvars bija attiecīgi 97 %, 92 % un 56 %.

Lietojot AUC kā aizstājraksturlielumu plazmas koncentrācijai, pierādīja sakarību starp skābes sekrēcijas nomākšanu un zāļu daudzumu plazmā.

Ārstēšanas laikā ar pretsekretorām zālēm serumā palielinās gastrīna līmenis kā atbildes reakcija uz samazinātu skābes sekrēciju. Samazināts kuņģa skābums izraisa arī HgA līmeņa paaugstināšanos. Paaugstināts HgA līmenis var ietekmēt izmeklējumu veikšanu neiroendokrīnu audzēju gadījumā.

Saskaņā ar pieejamiem publicētajiem pierādījumiem protona sūkņu inhibitoru lietošanu vajadzētu pārtraukt 5 dienas līdz 2 nedēļas pirms HgA noteikšanas. Līdz ar to HgA līmenis, kas pēc PSI lietošanas varētu būt viltus paaugstināts, būs atgriezies atsauces diapazona robežās.

Dažiem pacientiem ilgstošas ārstēšanas laikā ar esomeprazolu novērots palielināts enterohromofīno šūnu skaits, kas, iespējams, saistīts ar palielinātu gastrīna līmeni serumā.

Jebkuru līdzekļu, tostarp arī PSI, izraisītā kuņģa vides skābuma samazināšanās palielina kuņģa – zarnu traktā parasti atrodošos baktēriju skaitu kuņģī. Ārstēšana ar PSI var nedaudz palielināt kuņģa-zarnu trakta infekciju, piemēram, Salmonella un Campylobacter izraisītu un hospitalizētiem pacientiem, iespējams, arī Clostridium difficile izraisītu infekciju risku.

Klīniskā efektivitāte

Tika pierādīts, ka 20 mg esomeprazola ir efektīvs biežu grēmu ārstēšanā cilvēkiem, kuri 2 nedēļas ik 24 stundas saņēma vienu devu . Divos daudzcentru, randomizētos, dubultmaskētos, placebo kontrolētos pivotālos pētījumos 234 pētāmās personas, kam nesen anamnēzē bieži bijušas grēmas, četras nedēļas ārstēja ar 20 mg esomeprazola. Ar skābes atvilni saistītos simptomus (piemēram, grēmas un skābes regurgitāciju) retrospektīvi vērtēja 24 stundu periodā. Abos pētījumos 20 mg esomeprazola deva nozīmīgi labāku rezultātu nekā placebo, vērtējot primāro mērķa kritēriju – pilnīgu grēmu izzušanu, kas nozīmē, ka grēmas nav novērotas pēdējo 7 dienu laikā pirms pēdējās vizītes (33,9–41,6 %, salīdzinot ar placebo 11,9–13,7 %; p<0,001). Sekundārais mērķa kritērijs– pilnīga grēmu izzušana, kas nozīmē, ka 7 dienas pēc kārtas pētāmā pacienta dienasgrāmatas kartē nav reģistrēts neviens grēmu gadījums, – bija statistiski nozīmīgi gan 1. nedēļā (10,0–15,2 %, salīdzinot ar placebo 0,9–2,4 %, p = 0,014, p<0,001), gan 2. nedēļā (25,2–35,7 %, salīdzinot ar placebo 3,4–9,0 %, p<0,001).

Pārējie sekundārie mērķa kritēriji apstiprināja primāros mērķa kritērijus, tai skaitā grēmu mazināšanos 1. un 2. nedēļā, vidējo grēmu smaguma pakāpi 1. un 2. nedēļā un laiku līdz sākotnējai un noturīgai grēmu izzušanai 24 stundu laika periodā un nakts laikā salīdzinājumā ar placebo. Aptuveni 78 % pētāmo personu, kas lietoja 20 mg esomeprazola, pirmo reizi par grēmu izzušanu ziņoja pirmajā ārstēšanas nedēļā salīdzinājumā ar 52–58 % pētāmo personu, kas lietoja placebo. Laiks līdz ilgstošai grēmu izzušanai, t.i., kad pirmo reizi reģistrētas 7 secīgas dienas bez grēmām, bija ievērojami īsāks 20 mg esomeprazola grupā (39,7–48,7 % (14. dienā), salīdzinot ar placebo 11,0–20,2 %). Mediānais laiks līdz pirmreizējai grēmu izzušanai naktī bija viena diena, kas ir statistiski nozīmīgs rezultāts salīdzinājumā ar placebo vienā pētījumā (p = 0,048) un gandrīz nozīmīgs citā pētījumā (p = 0,069). Aptuveni 80 % nakšu bija bez grēmām visos laika periodos, un 90 % nakšu bija bez grēmām katra pētījuma otrajā nedēļā, salīdzinājumā ar 72,4–78,3 % placebo grupā. Pētnieku novērtējumi par grēmu izzušanu atbilda pētāmo novērtējumiem, kur bija redzamas statistiski nozīmīgas atšķirības esomeprazola (34,7–41,8 %) un placebo (8,0–11,4 %) grupās. Pētnieki novēroja, ka 2. nedēļas novērtējuma laikā esomeprazols ir ievērojami efektīvāks par placebo arī skābes regurgitācijas gadījumā (58,5–63,6 %, salīdzinot ar placebo 28,3–37,4 %).

Pēc pacientu vispārējās ārstēšanas novērtēšanas (OTE) 2. nedēļā 78,0 – 80,7 % un 74,8 – 84,7 % pacientu, kas lietoja 20 mg esomeprazola, un 72,4 – 78,3 % pacientu, kas lietoja placebo, ziņoja par stāvokļa uzlabošanos. Lielākā daļa šo pacientu šo pārmaiņu uzskatīja par "Nozīmīgu" vai "Ļoti nozīmīgu", veicot ikdienas aktivitātes (79 – 86 % 2. nedēļā).

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Esomeprazols ir skābes neizturīgs un tiek lietots iekšķīgi ar zarnās šķīstošu apvalku apvalkotās granulās. In vivo pārvēršanās par R-izomēru ir niecīga. Esomeprazola uzsūkšanās notiek ātri, maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta apmēram 1 – 2 stundu laikā pēc devas lietošanas. Absolūtā bioloģiskā pieejamība pēc vienreizējas 40 mg devas lietošanas ir 64 %, un tā palielinās līdz 89 % pēc atkārtotas lietošanas vienu reizi dienā. Lietojot 20 mg esomeprazola, atbilstošie raksturlielumi ir attiecīgi 50 % un 68 %. Uztura uzņemšana gan kavē, gan samazina esomeprazola uzsūkšanos, kaut gan tas būtiski nemaina esomeprazola ietekmi uz skābes līmeni kuņģī.

Izkliede

Šķietamais izkliedes tilpums līdzsvara koncentrācijā veseliem cilvēkiem ir apmēram 0,22 l/kg ķermeņa masas. 97 % esomeprazola saistās ar plazmas olbaltumiem.

Biotransformācija

Esomeprazolu pilnībā metabolizē citohroma P450 sistēma (CYP). Lielākā daļa esomeprazola metabolisma ir atkarīga no polimorfiskās CYP2C19, kas nosaka esomeprazola hidroksi- un desmetilmetabolītu veidošanu. Metabolisma otra daļa ir atkarīga no citas specifiskas izoformas, CYP3A4, kas ir atbildīga par esomeprazola sulfona, galvenā plazmas metabolīta, veidošanu.

Eliminācija

Tālāk minētie raksturlielumi raksturo galvenokārt farmakokinētiku cilvēkiem ar funkcionējošu CYP2C19 enzīmu – izteiktiem metabolizētājiem.

Kopējais plazmas klīrenss ir apmēram 17 l/h pēc vienreizējas devas lietošanas un apmēram 9 l/h pēc atkārtotas lietošanas. Plazmas eliminācijas pusperiods ir apmēram 1,3 stundas pēc atkārtotas lietošanas vienu reizi dienā. Lietojot vienreiz dienā, esomeprazols devu lietošanas starplaikā no plazmas tiek izvadīts pilnībā, bez uzkrāšanās tendences. Galvenie esomeprazola metabolīti neietekmē kuņģa skābes sekrēciju. Gandrīz 80 % iekšķīgi lietotas esomeprazola devas izdalās metabolītu veidā ar urīnu, atlikusī daļa izdalās ar izkārnījumiem. Mazāk nekā 1 % sākotnējo zāļu atrod urīnā.

Linearitāte/nelinearitāte

Esomeprazola farmakokinētika ir pētīta devām līdz 40 mg divas reizes dienā. Atkārtoti lietojot esomeprazolu, palielinās laukums zem plazmas koncentrācijas-laika līknes. Šī palielināšanās ir atkarīga no devas, un pēc atkārtotas lietošanas AUC palielinās vairāk nekā proporcionāli devai. Šī laika un devas atkarība saistīta ar pirmā loka metabolisma un sistēmiskā klīrensa samazināšanos, kas, iespējams, saistīts ar to, ka esomeprazols un/vai tā sulfona metabolīts nomāc CYP2C19 enzīmu.

Īpašas pacientu grupas

Vājie metabolizētāji

Apmēram 2,9 1,5 % populācijas pārstāvju nav funkcionējoša CYP2C19 enzīma, un tos sauc par vājiem metabolizētājiem. Šiem cilvēkiem esomeprazola metabolismu, iespējams, galvenokārt katalizē CYP3A4. Pēc atkārtotas 40 mg esomeprazola lietošanas vienu reizi dienā vājiem metabolizētājiem vidējais laukums zem plazmas koncentrācijas-laika līknes bija apmēram par 100 % lielāks nekā cilvēkiem, kam ir funkcionējošs CYP2C19 enzīms (izteiktiem metabolizētājiem). Vidēji maksimālā koncentrācija plazmā bija palielināta apmēram par 60 %.

Šie rezultāti neietekmē esomeprazola devu.

Dzimums

Pēc vienreizējas 40 mg esomeprazola lietošanas vidējais laukums zem plazmas koncentrācijas-laika līknes sievietēm ir apmēram par 30 % lielāks nekā vīriešiem. Pēc zāļu atkārtotas lietošanas vienu reizi dienā būtiskas atšķirības starp dzimumiem nenovēro. Šie rezultāti neietekmē esomeprazola lietošanu.

Aknu darbības traucējumi

Esomeprazola metabolisms pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem var būt pavājināts. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem metabolisma ātrums ir samazināts, kā rezultātā divas reizes palielinās esomeprazola laukums zem plazmas koncentrācijas- laika līknes. Tādēļ pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem maksimālā deva nedrīkst pārsniegt 20 mg. Esomeprazols vai tā galvenie metabolīti neuzkrājas, ja zāles lieto vienu reizi dienā.

Nieru darbības traucējumi

Pētījumi pacientiem ar pavājinātu nieru darbību nav veikti. Tā kā nieres nodrošina esomeprazola metabolītu, bet ne sākotnējā savienojuma izvadīšanu, pacientiem ar pavājinātu nieru darbību esomeprazola metabolisms nemainīsies.

Gados vecāki pacienti ( 65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem (71 - 80 gadus veciem) esomeprazola metabolisms būtiski nemainās.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam. Nevēlamās blakusparādības, kas nav novērotas klīniskos pētījumos, bet ir konstatētas dzīvniekiem pie līdzīga iedarbības līmeņa kā klīniskos apstākļos un var būt nozīmīgas, lietojot zāles klīniskos apstākļos, ir šādas:

kancerogenitātes pētījumos ar žurkām, lietojot racēmisko maisījumu, novēroja kuņģa enterohromafīno šūnu hiperplāziju un karcinoīdus. Šīs pārmaiņas kuņģī žurkām radušās ilgstošas, izteiktas

hipergastrinēmijas, kas izveidojusies sekundāri samazinātai kuņģa skābes produkcijai rezultātā. Žurkām šīs pārmaiņas novēro pēc ilgstošas ārstēšanas ar kuņģa skābes sekrēcijas inhibitoriem.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Glicerīna monostearāts 40-55, hiproloze,

hipromeloze,

dzelzs oksīds (sarkanīgi brūns) (E 172), dzelzs oksīds (dzeltens) (E 172), magnija stearāts,

metakrilskābes etilakrilāta kopolimēra (1:1) 30 % dispersija, mikrokristāliskā celuloze,

sintētiskais parafīns, makrogols 6000, polisorbāts 80, krospovidons (A tips), nātrija stearilfumarāts,

cukura lodītes (satur saharozi), talks,

titāna dioksīds (E 171), trietilcitrāts.

6.2.Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.

Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

Alumīnija blisteris. Iepakojumi pa 7 un 14 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Pfizer Consumer Healthcare Ltd

Ramsgate Road

Sandwich

Kent

CT13 9NJ

Lielbritānija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/13/860/001

EU/1/13/860/002

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2013. gada 26. augusts

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Nexium Control 20 mg zarnās šķīstošās cietās kapsulas

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra zarnās šķīstošā cietā kapsula satur 20 mg esomeprazola (Esomeprazolum) (magnija trihidrāta veidā).

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību:

katra zarnās šķīstošā cietā kapsula satur 11,5 mg saharozes.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Zarnās šķīstošā cietā kapsula. (Zarnās šķīstošā kapsula.)

Aptuveni 11 x 5 mm kapsula ar caurspīdīgu korpusu un ametista krāsas vāciņu, uz kura ar baltiem burtiem uzdrukāts "NEXIUM 20 MG". Kapsulas vidū ir dzeltena josla, un kapsula satur dzeltenas un violetas granulas ar zarnās šķīstošu apvalku.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Nexium Control ir indicēts īslaicīgai atviļņa simptomu (piemēram, grēmu un skābes regurgitācijas) ārstēšanai pieaugušajiem.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā deva ir 20 mg esomeprazola (viena kapsula) dienā.

Lai nodrošinātu simptomu mazināšanos, kapsulas var būt jālieto 2 – 3 dienas pēc kārtas. Ārstēšana ilgst līdz 2 nedēļām. Kad simptomi ir pilnībā izzuduši, ārstēšana jāpārtrauc.

Ja pēc divas nedēļas ilgas nepārtrauktas ārstēšanas simptomi nav mazinājušies, pacientam jānorāda konsultēties ar ārstu.

Īpašas pacientu grupas

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar pavājinātu nieru darbību deva nav jāpielāgo. Ņemot vērā ierobežoto pieredzi pacientiem ar smagu nieru mazspēju, šie pacienti jāārstē uzmanīgi (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo. Taču pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem pirms Nexium Control lietošanas jākonsultējas ar ārstu (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti (≥ 65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem deva nav jāpielāgo.

Pediatriskā populācija

Nexium Control nav paredzēts lietot pacientiem līdz 18 gadu vecumam indikācijā: “īslaicīgu atviļņa simptomu (piemēram, grēmu un skābes regurgitācijas) ārstēšana”.

Lietošanas veids

Kapsulas jānorij veselā veidā, uzdzerot pusglāzi ūdens. Kapsulas nedrīkst sakost, sasmalcināt vai atvērt.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, aizvietotajiem benzimidazoliem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām sastāvdaļām.

Esomeprazolu nedrīkst lietot vienlaicīgi ar nelfinavīru (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Vispārīgi

Pacientiem jānorāda konsultēties ar ārstu, ja

viņiem ir nozīmīgs neplānots ķermeņa masas zudums, atkārtota vemšana, disfāgija, asins vemšana vai melēna un, ja ir aizdomas par kuņģa čūlu vai to diagnosticē, jāizslēdz ļaundabīga slimība, jo ārstēšana ar esomeprazolu var mazināt tās simptomus un aizkavēt diagnozes noteikšanu;

ja viņiem iepriekš ir bijusi kuņģa čūla vai veikta kuņģa-zarnu trakta operācija;

ja viņiem četras nedēļas vai ilgāk nepārtraukti ir veikta simptomātiska gremošanas traucējumu vai grēmu ārstēšana;

ja viņiem ir dzelte vai smaga aknu slimība;

ja viņi ir vecāki par 55 gadiem un viņiem radušies jauni vai nesen mainījušies esošie simptomi.

Pacientiem, kam ilgstoši ir recidivējoši gremošanas traucējumu simptomi vai grēmas, regulāri jākonsultējas ar ārstu. Par 55 gadiem vecākiem pacientiem, kuri katru dienu lieto bezrecepšu zāles gremošanas traucējumu vai grēmu ārstēšanai, jāinformē farmaceits vai ārsts.

Pacienti nedrīkst lietot Nexium Control ilgstoši kā profilaktisku līdzekli.

Ārstēšana ar protonu sūkņa inhibitoriem (PSI) var nedaudz palielināt kuņģa-zarnu trakta infekciju, piemēram, Salmonella un Campylobacter izraisītu, un hospitalizētiem pacientiem, iespējams, arī Clostridium difficile izraisītu infekciju risku (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Ja pacientam paredzēta endoskopiska procedūra vai urīnvielas pārbaude izelpā, viņam pirms šo zāļu lietošanas jākonsultējas ar ārstu.

Kombinēšana ar citām zālēm

Vienlaicīga esomeprazola un atazanavīra lietošana nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu). Ja nav iespējams izvairīties no atazanavīra lietošanas kombinācijā ar PSI, ieteicams veikt rūpīgu klīnisku uzraudzību apvienojumā ar atazanavīra devas palielināšanu līdz 400 mg kopā ar 100 mg ritonavīra. Esomeprazola deva nedrīkst pārsniegt 20 mg.

Esomeprazols ir CYP2C19 inhibitors. Sākot vai pārtraucot ārstēšanu ar esomeprazolu, jāņem vērā iespējamā mijiedarbība ar CYP2C19 metabolizētajām zālēm. Ir novērota mijiedarbība starp klopidogrelu un esomeprazolu. Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme nav skaidra. Esomeprazola lietošana vienlaicīgi ar klopidogrelu nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pacienti vienlaicīgi nedrīkst lietot citu PSI vai H2 antagonistu.

Ietekme uz laboratoriskajām analīzēm

Paaugstināts hromogranīna A (HgA) līmenis var ietekmēt izmeklējumu veikšanu neiroendokrīnu audzēju gadījumā. Lai izvairītos no šīs ietekmes, Nexium Control lietošana jāpārtrauc vismaz 5 dienas pirms HgA mērījumiem (skatīt 5.1. apakšpunktu). Ja pēc sākotnējā mērījuma HgA un gastrīna līmenis nav atgriezies atsauces diapazona robežās, mērījums jāatkārto 14 dienas pēc protona sūkņu inhibitoru lietošanas pārtraukšanas.

Subakūta ādas sarkanā vilkēde (Subacute cutaneous lypus erythematosus – SCLE)

Protonu sūkņa inhibitoru lietošana tiek saistīti ar ļoti reti sastopamiem SCLE gadījumiem. Ja rodas bojājumi, īpaši ādas reģionos, kas pakļauti saules iedarbībai, un ja tos pavada artralģija, pacientam nekavējoties jāiesaka konsultēties ar ārstu un veselības aprūpes speciālistam jāapsver Nexium Control lietošanas pārtraukšana. Ja iepriekšējā ārstēšanas reizē ar protonu sūkņa inhibitoru radusies SCLE, var būt palielināts SCLE rašanās risks, lietojot citus protonu sūkņa inhibitorus.

Saharoze

Šīs zāles satur cukura lodītes (saharozi). Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību, glikozes-galaktozes malabsorbciju vai saharāzes-izomaltāzes nepietiekamību.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi ir veikti tikai ar pieaugušajiem.

Esomeprazola ietekme uz citu zāļu farmakokinētiku

Tā kā esomeprazols ir viens no omeprazola enantiomēriem, ir pamats sniegt informāciju par mijiedarbību, kas novērota, lietojot omeprazolu.

Proteāzes inhibitori

Ziņots, ka omeprazols mijiedarbojas ar dažiem proteāzes inhibitoriem. Šīs novērotās mijiedarbības klīniskā nozīmība un mehānisms ne vienmēr ir zināms. Paaugstinātais kuņģa pH ārstēšanas laikā ar omeprazolu var izmainīt proteāzes inhibitoru uzsūkšanos. Citi iespējamās mijiedarbības mehānismi ir saistīti ar CYP2C19 inhibīciju.

Ziņots par atazanavīra un nelfinavīra līmeņa pazemināšanos serumā, lietojot kopā ar omeprazolu, tāpēc vienlaicīga lietošana nav ieteicama. Veseliem brīvprātīgajiem, vienlaicīgi lietojot omeprazolu (40 mg vienreiz dienā) ar 300 mg atazanavīra/100 mg ritonavīra, ievērojami samazinājās atazanavīra

iedarbība (AUC, Cmax un Cmin samazinājās par aptuveni 75 %). Arī atazanavīra devas palielināšana līdz 400 mg nekompensēja omeprazola ietekmi uz atazanavīra iedarbību. Lietojot vienlaicīgi omeprazolu (20 mg vienreiz dienā) un 400 mg atazanavīra/100 mg ritonavīra veseliem brīvprātīgajiem, atazanavīra iedarbība samazinājās par aptuveni 30 %, salīdzinot ar iedarbību, kāda novērota, lietojot 300 mg atazanavīra/100 mg ritonavīra vienreiz dienā un nelietojot 20 mg omeprazola vienreiz dienā. Lietojot vienlaicīgi ar omeprazolu (40 mg vienreiz dienā), nelfinavīra vidējais AUC, Cmax un Cmin samazinājās par 36 – 39 %, un farmakoloģiski aktīvā metabolīta M8 vidējais AUC, Cmax un Cmin samazinājās par 75

– 92 %. Omeprazola un esomperazola līdzīgas farmakodinamiskās ietekmes un farmakokinētisko īpašību dēļ vienlaicīgi esomeprazola un atazanavīra lietošana nav ieteicama, un esomeprazola un nelfinavīra vienlaicīgi lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Ziņots par sakvinavīra (lietota kopā ar ritonavīru) līmeņa paaugstināšanos serumā (80 – 100 %), vienlaicīgi veicot ārstēšanu ar omeprazolu (40 mg vienreiz dienā). Ārstēšana ar 20 mg omperazola vienreiz dienā neietekmēja darunavīra (lietota kopā ar ritonavīru) un amprenavīra (lietota kopā ar ritonavīru) iedarbību.

Lietojot 20 mg esomeprazola vienreiz dienā, amprenavīra iedarbība (lietojot kopā ar ritonavīru vai bez tā) nemainījās. Lietojot 40 mg esomeprazola vienreiz dienā, lopinavīra iedarbība (lietojot kopā ar ritonavīru) nemainījās.

Metotreksāts

Ziņots, ka vienlaicīga metotreksāta un PSI lietošana dažiem pacientiem paaugstināja metotreksāta līmeni. Lietojot lielas metotreksāta devas, var būt jāapsver īslaicīga esomeprazola lietošanas pārtraukšana.

Takrolims

Ziņots, ka, lietojot vienlaicīgi ar esomeprazolu, paaugstinās takrolima līmenis serumā. Pastiprināti jākontrolē takrolima koncentrācija, kā arī nieru darbība (kreatinīna klīrenss) un nepieciešamības gadījumā jāpielāgo takrolima deva.

Zāles, kuru uzsūkšanās atkarīga no pH līmeņa

Ārstēšanas laikā ar esomeprazolu vai citiem PSI kuņģa skābes nomākšana var samazināt vai palielināt zāļu uzsūkšanos, ja uzsūkšanos ietekmē pH līmenis kuņģī. Ārstēšanas laikā ar esomeprazolu var samazināties tādu iekšķīgi lietotu zāļu kā ketokonazols, itrakonazols un erlotinibs uzsūkšanās un palielināties digoksīna uzsūkšanās.

Veseliem brīvprātīgajiem vienlaicīgas omeprazola (20 mg dienā) un digoksīna terapijas laikā digoksīna biopieejamība palielinājās par 10 % (diviem no desmit indivīdiem līdz pat 30 %). Reti ir ziņots par digoksīna toksicitāti. Tomēr gados vecākiem cilvēkiem, kuri lieto lielas esomeprazola devas, būtu jāievēro piesardzība. Jāveic pastiprināta digoksīna terapeitiskās devas kontrole.

CYP2C19 metabolizētas zāles

Esomeprazols inhibē CYP2C19, galveno esomeprazolu metabolizējošo enzīmu. Tādējādi, ja esomeprazolu kombinē ar zālēm, ko metabolizē CYP2C19, piemēram, ar varfarīnu, fenitoīnu, citaloprāmu, imipramīnu, klomipramīnu, diazepāmu u.c., šo zāļu koncentrācija plazmā var būt paaugstināta, un var būt jāsamazina deva. Klopidogrela gadījumā, kas ir pirmszāles, ko CYP2C19 pārveido par tā aktīvo metabolītu, šī metabolīta koncentrācija plazmā var samazināties.

Varfarīns

Lietojot vienlaicīgi 40 mg esomeprazola ar varfarīnu ārstētiem pacientiem klīniskā pētījumā, konstatēja, ka asinsreces laiks ir pieņemamā diapazonā. Tomēr pēcreģistrācijas periodā vienlaicīgas ārstēšanas laikā atsevišķos gadījumos ziņots par klīniski nozīmīgi palielinātu INR. Sākot un pārtraucot

vienlaicīgi esomeprazola terapiju ārstēšanas laikā ar varfarīnu vai citiem kumarīna atvasinājumiem, ieteicams veikt uzraudzību.

Klopidogrels

Ar veselām pētāmām personām veiktu pētījumu rezultāti liecina par farmakokinētisku (FK)/farmakodinamisku (FD) mijiedarbību starp klopidogrelu (300 mg piesātinošā deva/75 mg dienas balstdeva) un esomeprazolu (iekšķīgi 40 mg dienā), kas izraisa par vidēji 40 % mazāku klopidogrela aktīvā metabolīta kopējo iedarbību un par vidēji 14 % samazinātu maksimālo trombocītu agregācijas inhibīciju (ADF inducētu).

Pētījumā veselām pētāmām personām klopidogrela aktīvā metabolīta kopējā iedarbība samazinājās par gandrīz 40 %, kad kopā ar klopidogrelu lietoja esomeprazola 20 mg un acetilsalicilskābes 81 mg fiksētas devas kombināciju, salīdzinot ar tikai klopidogrela lietošanu. Tomēr maksimālais (ADF inducētās) trombocītu agregācijas inhibīcijas līmenis šīm pētāmajām personām abās grupās bija vienāds.

Gan novērojumos, gan klīniskos pētījumos iegūti neviennozīmīgi dati par šīs FK/FD mijiedarbības klīnisko nozīmi attiecībā uz nozīmīgiem kardiovaskulāriem traucējumiem. Piesardzības nolūkā jāizvairās no esomeprazola un klopidogrela vienlaicīgi lietošanas.

Fenitoīns

Vienlaicīga 40 mg esomeprazola lietošana epilepsijas slimniekiem par 13% palielināja fenitoīna minimālo koncentrāciju plazmā. Ieteicams kontrolēt fenitoīna koncentrāciju plazmā, sākot vai pārtraucot ārstēšanu ar esomeprazolu.

Vorikonazols

Omeprazols, lietojot pa 40 mg vienreiz dienā, palielināja vorikonazola (CYP2C19 substrāta) Cmax un AUC par attiecīgi 15 % un 41 %.

Cilostazols

Omeprazols, tāpat kā esomeprazols darbojas kā CYP2C19 inhibitors. Omeprazols, lietojot pa 40 mg veseliem cilvēkiem krusteniskā pētījumā, palielināja Cmax un AUC cilostazolam attiecīgi par 18 % un 26 %, un vienam no tā aktīviem metabolītiem attiecīgi par 29 % un 69 %.

Cisaprīds

Veseliem brīvprātīgiem 40 mg esomeprazola vienlaicīga lietošana par 32 % palielināja laukumu zem koncentrācijas plazmā un laika līknes (AUC) un par 31 % pagarināja eliminācijas pusperiodu (t1/2), bet nozīmīgi nepalielināja cisaprīda maksimālo koncentrāciju plazmā. Neliela OTc intervāla pagarināšanās, kas tika novērota pēc cisaprīda monoterapijas, vairs netika novērota, cisaprīdu lietojot kombinācijā ar esomeprazolu.

Diazepāms

Vienlaicīga 30 mg esomeprazola lietošana par 45 % palielināja CYP2C19 substrāta diazepāma klīrensu.

Pētītas zāles, kam nav klīniski nozīmīgas mijiedarbības

Amoksicilīns un hinidīns

Pierādīts, ka esomeprazolam nav klīniski būtiskas ietekmes uz amoksicilīna un hinidīna farmakokinētiku.

Naproksēns vai rofekoksibs

Īstermiņa klīniskos pētījumos, vienlaicīgi lietojot esomeprazolu ar naproksēnu vai rofekoksibu, nekonstatēja klīniski nozīmīgu farmakokinētisku mijiedarbību.

Citu zāļu ietekme uz esomeprazola farmakokinētiku

Zāles, kas inhibē CYP2C19 un/vai CYP3A4

Esomeprazolu metabolizē CYP2C19 un CYP3A4. Vienlaicīgi lietojot esomeprazolu un CYP3A4 inhibitoru klaritromicīnu (500 mg divas reizes dienā), divas reizes palielinājās esomeprazola daudzums plazmā (AUC). Esomeprazola un CYP2C19 un CYP3A4 kombinēta inhibitora vienlaicīga lietošana var palielināt esomeprazola iedarbību vairāk nekā divas reizes. CYP2C19 un CYP3A4 inhibitors vorikonazols palielināja omeprazola AUC par 280 %. Esomeprazola devas pielāgošana nav regulāri jāveic nevienā no šiem gadījumiem. Tomēr devas pielāgošana jāapsver pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem un ja indicēta ilgstoša ārstēšana.

Zāles, kas inducē CYP2C19 un/vai CYP3A4

Zāles, kas inducē CYP2C19 vai CYP3A4 vai arī abus (tādas kā rifampicīns un asinszāles (Hypericum perforatum) preparāti), var izraisīt esomeprazola līmeņa pazemināšanos serumā, palielinoties esomeprazola metabolismam.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par vidēju skaitu (no 300-1000 grūtniecības iznākumu) sieviešu grūtniecības laikā neuzrāda esomeprazola radītas malformācijas vai toksisku ietekmi uz augli/jaundzimušo.

Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi saistītu ar reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Piesardzības nolūkā ieteicams izvairīties no Nexium Control lietošanas grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai esomeprazols/metabolīti izdalās cilvēka pienā. Informācija par esomeprazola ietekmi uz jaundzimušajiem/zīdaiņiem nav pietiekama. Esomeprazolu nevajadzētu lietot barošanas ar krūti laikā.

Fertilitāte

Pētījumi dzīvniekiem ar iekšķīgi lietotu racēmisko omeprazola maisījumu neliecina par tā ietekmi uz fertilitāti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Esomeprazols maz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Retāk var rasties tādas nevēlamas blakusparādības kā reibonis un redzes traucējumi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja pacientam ir radušies šādi traucējumi, viņš nedrīkst vadīt transportlīdzekli vai strādāt ar mehānismiem.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Starp nevēlamām blakusparādībām, par kurām klīniskos pētījumos (kā arī pēcreģistrācijas periodā) ziņots visbiežāk, ir galvassāpes, sāpes vēderā, caureja un slikta dūša. Turklāt drošuma īpašības dažādām zāļu formām, terapeitiskām indikācijām, vecuma grupām un pacientu populācijām ir līdzīgas. No devas atkarīgas nevēlamas blakusparādības nekonstatēja.

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulā

Lietojot esomeprazolu klīnisko pētījumu programmas laikā, kā arī pēcreģistrācijas periodā, konstatēja turpmāk minētās nevēlamās blakusparādības vai izteica aizdomas par tām. Reakcijas ir klasificētas

saskaņā ar MedDRA biežuma klasifikāciju: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000); nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

 

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

Asins un

 

 

leikopēnija,

agranulocitoze,

 

limfātiskās

 

 

trombocitopēnija

pancitopēnija

 

sistēmas

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

 

paaugstinātas

 

 

traucējumi

 

 

jutības reakcijas,

 

 

 

 

 

piemēram, drudzis,

 

 

 

 

 

angioedēma un

 

 

 

 

 

anafilaktiska

 

 

 

 

 

reakcija/šoks

 

 

Vielmaiņas un

 

perifēriska

hiponatriēmija

 

hipomagnēmija,

uztures

 

tūska

 

 

smaga

traucējumi

 

 

 

 

hipomagnēmija

 

 

 

 

 

var korelēt ar

 

 

 

 

 

hipokalcēmiju,

 

 

 

 

 

hipomagnēmija

 

 

 

 

 

var izraisīt arī

 

 

 

 

 

hipokaliēmiju

Psihiskie

 

bezmiegs

uzbudinājums,

agresivitāte,

 

traucējumi

 

 

apjukums,

halucinācijas

 

 

 

 

depresija

 

 

Nervu sistēmas

galvassāpes

reibonis,

garšas sajūtas

 

 

traucējumi

 

parestēzijas,

traucējumi

 

 

 

 

miegainība

 

 

 

Acu bojājumi

 

 

neskaidra redze

 

 

Ausu un

 

vertigo

 

 

 

labirinta

 

 

 

 

 

bojājumi

 

 

 

 

 

Elpošanas

 

 

bronhu spazmas

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

traucējumi,

 

 

 

 

 

krūšu kurvja un

 

 

 

 

 

videnes slimības

 

 

 

 

 

Kuņģa-zarnu

sāpes vēderā,

sausa mute

stomatīts, kuņģa-

 

mikroskopisks

trakta

aizcietējums,

 

zarnu trakta

 

kolīts

traucējumi

caureja,

 

kandidoze

 

 

 

meteorisms,

 

 

 

 

 

slikta

 

 

 

 

 

dūša/vemšana

 

 

 

 

Aknu un/vai

 

paaugstināts

hepatīts ar dzelti

aknu mazspēja,

 

žults izvades

 

aknu enzīmu

vai bez tās

aknu

 

sistēmas

 

līmenis

 

encefalopātija

 

traucējumi

 

 

 

pacientiem ar

 

 

 

 

 

esošu aknu

 

 

 

 

 

slimību

 

 

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

Ādas un

 

dermatīts,

alopēcija,

erythema

subakūta ādas

zemādas audu

 

nieze,

fotosensibilizācija

multiforme,

sarkanā vilkēde

bojājumi

 

nātrene,

 

Stīvensa-

(skatīt

 

 

izsitumi

 

Džonsona

4.4. apakš-

 

 

 

 

sindroms,

punktu)

 

 

 

 

toksiska

 

 

 

 

 

epidermas

 

 

 

 

 

nekrolīze (TEN)

 

Skeleta-

 

 

artralģija, mialģija

muskuļu vājums

 

muskuļu un

 

 

 

 

 

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

bojājumi

 

 

 

 

 

Nieru un

 

 

 

intersticiāls

 

urīnizvades

 

 

 

nefrīts

 

sistēmas

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

Reproduktīvās

 

 

 

ginekomastija

 

sistēmas

 

 

 

 

 

traucējumi un

 

 

 

 

 

krūts slimības

 

 

 

 

 

Vispārēji

 

 

vājums,

 

 

traucējumi un

 

 

pastiprināta svīšana

 

 

reakcijas

 

 

 

 

 

ievadīšanas

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Līdz šim iegūtā pieredze par tīšu pārdozēšanu ir ļoti neliela. Lietojot 280 mg devu, konstatēja kuņģa un zarnu trakta simptomus un vājumu. Vienreizēja esomeprazola 80 mg deva traucējumus neizraisīja. Specifisks antidots nav zināms. Esomeprazols plaši saistās ar plazmas olbaltumiem, un tādēļ tas nav viegli dializējams. Ārstēšanai jābūt simptomātiskai un jāveic vispārēji uzturošas terapijas pasākumi.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: zāles ar kuņģa skābi saistītu traucējumu ārstēšanai, protonu sūkņa inhibitori,

ATĶ kods: A02B C05.

Esomeprazols ir omeprazola S-izomērs un mazina kuņģa skābes sekrēciju ar specifiski vērstu darbības mehānismu. Tas ir specifisks skābes sūkņa inhibitors parietālās šūnās. Omeprazola R- un S- izomēriem ir līdzīga farmakodinamiskā aktivitāte.

Darbības mehānisms

Esomeprazols ir vāji bāzisks, un tas koncentrējas un pārvēršas aktīvā formā ļoti skābā vidē parietālo šūnu sekretoros kanāliņos, kur tas nomāc enzīmu H+K+-ATFāzi, skābes sūkni, un gan bazālo, gan stimulēto skābes sekrēciju.

Farmakodinamiskā iedarbība

Pēc iekšķīgas 20 mg un 40 mg esomeprazola lietošanas tā darbība sākas stundas laikā. Pēc atkārtotas 20 mg esomeprazola lietošanas vienu reizi dienā piecas dienas maksimālā skābes izdalīšanās pēc stimulācijas ar pentagastrīnu vidēji ir samazinājusies par 90 %, ja to mēra 6 – 7 stundas pēc devas lietošanas piektā dienā.

Pēc 20 mg un 40 mg esomeprazola iekšķīgas lietošanas piecas dienas pacientiem ar gastroezofageālā atviļņa slimības (GEAS) simptomiem kuņģa pH tika uzturēts virs 4 attiecīgi vidēji 13 stundas un

17 stundas 24 stundu periodā. Pacientu, kam kuņģa pH > 4 saglabājās vismaz 8, 12 un 16 stundas, lietojot 20 mg esomeprazola, īpatsvars bija attiecīgi 76 %, 54 % un 24 %. Lietojot 40 mg esomeprazola, šādu pacientu īpatsvars bija attiecīgi 97 %, 92 % un 56 %.

Lietojot AUC kā aizstājraksturlielumu plazmas koncentrācijai, pierādīja sakarību starp skābes sekrēcijas nomākšanu un zāļu daudzumu plazmā.

Ārstēšanas laikā ar pretsekretorām zālēm serumā palielinās gastrīna līmenis kā atbildes reakcija uz samazinātu skābes sekrēciju. Samazināts kuņģa skābums izraisa arī HgA līmeņa paaugstināšanos. Paaugstināts HgA līmenis var ietekmēt izmeklējumu veikšanu neiroendokrīnu audzēju gadījumā.

Saskaņā ar pieejamiem publicētajiem pierādījumiem protona sūkņu inhibitoru lietošanu vajadzētu pārtraukt 5 dienas līdz 2 nedēļas pirms HgA noteikšanas. Līdz ar to HgA līmenis, kas pēc PSI lietošanas varētu būt viltus paaugstināts, būs atgriezies atsauces diapazona robežās.

Dažiem pacientiem ilgstošas ārstēšanas laikā ar esomeprazolu novērots palielināts enterohromofīno šūnu skaits, kas, iespējams, saistīts ar palielinātu gastrīna līmeni serumā.

Jebkuru līdzekļu, tostarp arī PSI, izraisītā kuņģa vides skābuma samazināšanās palielina kuņģa – zarnu traktā parasti atrodošos baktēriju skaitu kuņģī. Ārstēšana ar PSI var nedaudz palielināt kuņģa-zarnu trakta infekciju, piemēram, Salmonella un Campylobacter izraisītu un hospitalizētiem pacientiem, iespējams, arī Clostridium difficile izraisītu infekciju risku.

Klīniskā efektivitāte

Tika pierādīts, ka 20 mg esomeprazola ir efektīvs biežu grēmu ārstēšanā cilvēkiem, kuri 2 nedēļas ik 24 stundas saņēma vienu devu . Divos daudzcentru, randomizētos, dubultmaskētos, placebo kontrolētos pivotālos pētījumos 234 pētāmās personas, kam nesen anamnēzē bieži bijušas grēmas, četras nedēļas ārstēja ar 20 mg esomeprazola. Ar skābes atvilni saistītos simptomus (piemēram, grēmas un skābes regurgitāciju) retrospektīvi vērtēja 24 stundu periodā. Abos pētījumos 20 mg esomeprazola deva nozīmīgi labāku rezultātu nekā placebo, vērtējot primāro mērķa kritēriju – pilnīgu grēmu izzušanu, kas nozīmē, ka grēmas nav novērotas pēdējo 7 dienu laikā pirms pēdējās vizītes (33,9–41,6 %, salīdzinot ar placebo 11,9–13,7 %; p<0,001). Sekundārais mērķa kritērijs– pilnīga grēmu izzušana, kas nozīmē, ka 7 dienas pēc kārtas pētāmā pacienta dienasgrāmatas kartē nav reģistrēts neviens grēmu gadījums, – bija statistiski nozīmīgi gan 1. nedēļā (10,0–15,2 %, salīdzinot ar placebo 0,9–2,4 %, p = 0,014, p<0,001), gan 2. nedēļā (25,2–35,7 %, salīdzinot ar placebo 3,4–9,0 %, p<0,001).

Pārējie sekundārie mērķa kritēriji apstiprināja primāros mērķa kritērijus, tai skaitā grēmu mazināšanos 1. un 2. nedēļā, vidējo grēmu smaguma pakāpi 1. un 2. nedēļā un laiku līdz sākotnējai un noturīgai grēmu izzušanai 24 stundu laika periodā un nakts laikā salīdzinājumā ar placebo. Aptuveni 78 % pētāmo personu, kas lietoja 20 mg esomeprazola, pirmo reizi par grēmu izzušanu ziņoja pirmajā ārstēšanas nedēļā salīdzinājumā ar 52–58 % pētāmo personu, kas lietoja placebo. Laiks līdz ilgstošai grēmu izzušanai, t.i., kad pirmo reizi reģistrētas 7 secīgas dienas bez grēmām, bija ievērojami īsāks 20 mg esomeprazola grupā (39,7–48,7 % (14. dienā), salīdzinot ar placebo 11,0–20,2 %). Mediānais laiks līdz pirmreizējai grēmu izzušanai naktī bija viena diena, kas ir statistiski nozīmīgs rezultāts

salīdzinājumā ar placebo vienā pētījumā (p = 0,048) un gandrīz nozīmīgs citā pētījumā (p = 0,069). Aptuveni 80 % nakšu bija bez grēmām visos laika periodos, un 90 % nakšu bija bez grēmām katra pētījuma otrajā nedēļā, salīdzinājumā ar 72,4–78,3 % placebo grupā. Pētnieku novērtējumi par grēmu izzušanu atbilda pētāmo novērtējumiem, kur bija redzamas statistiski nozīmīgas atšķirības esomeprazola (34,7–41,8 %) un placebo (8,0–11,4 %) grupās. Pētnieki novēroja, ka 2. nedēļas novērtējuma laikā esomeprazols ir ievērojami efektīvāks par placebo arī skābes regurgitācijas gadījumā (58,5–63,6 %, salīdzinot ar placebo 28,3–37,4 %).

Pēc pacientu vispārējās ārstēšanas novērtēšanas (OTE) 2. nedēļā 78,0 – 80,7 % un 74,8 – 84,7 % pacientu, kas lietoja 20 mg esomeprazola, un 72,4 – 78,3 % pacientu, kas lietoja placebo, ziņoja par stāvokļa uzlabošanos. Lielākā daļa šo pacientu šo pārmaiņu uzskatīja par "Nozīmīgu" vai "Ļoti nozīmīgu", veicot ikdienas aktivitātes (79 – 86 % 2. nedēļā).

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Esomeprazols ir skābes neizturīgs un tiek lietots iekšķīgi ar zarnās šķīstošu apvalku apvalkotās granulās. In vivo pārvēršanās par R-izomēru ir niecīga. Esomeprazola uzsūkšanās notiek ātri, maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta apmēram 1 – 2 stundu laikā pēc devas lietošanas. Absolūtā bioloģiskā pieejamība pēc vienreizējas 40 mg devas lietošanas ir 64 %, un tā palielinās līdz 89 % pēc atkārtotas lietošanas vienu reizi dienā. Lietojot 20 mg esomeprazola, atbilstošie raksturlielumi ir attiecīgi 50 % un 68 %. Uztura uzņemšana gan kavē, gan samazina esomeprazola uzsūkšanos, kaut gan tas būtiski nemaina esomeprazola ietekmi uz skābes līmeni kuņģī.

Izkliede

Šķietamais izkliedes tilpums līdzsvara koncentrācijā veseliem cilvēkiem ir apmēram 0,22 l/kg ķermeņa masas. 97 % esomeprazola saistās ar plazmas olbaltumiem.

Biotransformācija

Esomeprazolu pilnībā metabolizē citohroma P450 sistēma (CYP). Lielākā daļa esomeprazola metabolisma ir atkarīga no polimorfiskās CYP2C19, kas nosaka esomeprazola hidroksi- un desmetilmetabolītu veidošanu. Metabolisma otra daļa ir atkarīga no citas specifiskas izoformas, CYP3A4, kas ir atbildīga par esomeprazola sulfona, galvenā plazmas metabolīta, veidošanu.

Eliminācija

Tālāk minētie raksturlielumi raksturo galvenokārt farmakokinētiku cilvēkiem ar funkcionējošu CYP2C19 enzīmu – izteiktiem metabolizētājiem.

Kopējais plazmas klīrenss ir apmēram 17 l/h pēc vienreizējas devas lietošanas un apmēram 9 l/h pēc atkārtotas lietošanas. Plazmas eliminācijas pusperiods ir apmēram 1,3 stundas pēc atkārtotas lietošanas vienu reizi dienā. Lietojot vienreiz dienā, esomeprazols devu lietošanas starplaikā no plazmas tiek izvadīts pilnībā, bez uzkrāšanās tendences. Galvenie esomeprazola metabolīti neietekmē kuņģa skābes sekrēciju. Gandrīz 80 % iekšķīgi lietotas esomeprazola devas izdalās metabolītu veidā ar urīnu, atlikusī daļa izdalās ar izkārnījumiem. Mazāk nekā 1 % sākotnējo zāļu atrod urīnā.

Linearitāte/nelinearitāte

Esomeprazola farmakokinētika ir pētīta devām līdz 40 mg divas reizes dienā. Atkārtoti lietojot esomeprazolu, palielinās laukums zem plazmas koncentrācijas-laika līknes. Šī palielināšanās ir atkarīga no devas, un pēc atkārtotas lietošanas AUC palielinās vairāk nekā proporcionāli devai. Šī laika un devas atkarība saistīta ar pirmā loka metabolisma un sistēmiskā klīrensa samazināšanos, kas, iespējams, saistīts ar to, ka esomeprazols un/vai tā sulfona metabolīts nomāc CYP2C19 enzīmu.

Īpašas pacientu grupas

Vājie metabolizētāji

Apmēram 2,9 1,5 % populācijas pārstāvju nav funkcionējoša CYP2C19 enzīma, un tos sauc par vājiem metabolizētājiem. Šiem cilvēkiem esomeprazola metabolismu, iespējams, galvenokārt katalizē CYP3A4. Pēc atkārtotas 40 mg esomeprazola lietošanas vienu reizi dienā vājiem metabolizētājiem vidējais laukums zem plazmas koncentrācijas-laika līknes bija apmēram par 100 % lielāks nekā cilvēkiem, kam ir funkcionējošs CYP2C19 enzīms (izteiktiem metabolizētājiem). Vidēji maksimālā koncentrācija plazmā bija palielināta apmēram par 60 %.

Šie rezultāti neietekmē esomeprazola devu.

Dzimums

Pēc vienreizējas 40 mg esomeprazola lietošanas vidējais laukums zem plazmas koncentrācijas-laika līknes sievietēm ir apmēram par 30 % lielāks nekā vīriešiem. Pēc zāļu atkārtotas lietošanas vienu reizi dienā būtiskas atšķirības starp dzimumiem nenovēro. Šie rezultāti neietekmē esomeprazola lietošanu.

Aknu darbības traucējumi

Esomeprazola metabolisms pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem var būt pavājināts. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem metabolisma ātrums ir samazināts, kā rezultātā divas reizes palielinās esomeprazola laukums zem plazmas koncentrācijas- laika līknes. Tādēļ pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem maksimālā deva nedrīkst pārsniegt 20 mg. Esomeprazols vai tā galvenie metabolīti neuzkrājas, ja zāles lieto vienu reizi dienā.

Nieru darbības traucējumi

Pētījumi pacientiem ar pavājinātu nieru darbību nav veikti. Tā kā nieres nodrošina esomeprazola metabolītu, bet ne sākotnējā savienojuma izvadīšanu, pacientiem ar pavājinātu nieru darbību esomeprazola metabolisms nemainīsies.

Gados vecāki pacienti ( 65 gadus veci)

Gados vecākiem pacientiem (71 – 80 gadus veciem) esomeprazola metabolisms būtiski nemainās.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Nevēlamās blakusparādības, kas nav novērotas klīniskos pētījumos, bet ir konstatētas dzīvniekiem pie līdzīga iedarbības līmeņa kā klīniskos apstākļos un var būt nozīmīgas, lietojot zāles klīniskos apstākļos, ir šādas:

kancerogenitātes pētījumos ar žurkām, lietojot racēmisko maisījumu, novēroja kuņģa enterohromafīno šūnu hiperplāziju un karcinoīdus. Šīs pārmaiņas kuņģī žurkām radušās ilgstošas, izteiktas hipergastrinēmijas, kas izveidojusies sekundāri samazinātai kuņģa skābes produkcijai rezultātā. Žurkām šīs pārmaiņas novēro pēc ilgstošas ārstēšanas ar kuņģa skābes sekrēcijas inhibitoriem.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Kapsulas saturs

Glicerīna monostearāts 40-55

Hidroksipropilceluloze

Hipromeloze

Magnija stearāts

Metakrilskābes etilakrilāta kopolimēra (1:1) 30 % dispersija

Polisorbāts 80

Cukura lodītes (satur saharozi un kukurūzas cieti)

Talks

Trietilcitrāts

Karmīns (E 120)

Indigokarmīns (E 132)

Titāna dioksīds (E 171)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E 172)

Kapsulas apvalks Želatīns Indigokarmīns (E 132) Eritrozīns (E 127)

Allura sarkanā AC (E 129)

Uzdrukas krāsa Povidons Propilēnglikols Šellaka

Nātrija hidroksīds Titāna dioksīds (E 171)

Josla Želatīns

Dzeltenais dzelzs oksīds (E 172)

6.2.Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.Uzglabāšanas laiks

30 mēneši.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC.

Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

Augsta blīvuma polietilēna (ABPE) pudele ar aizdari un bērniem neatveramu vāciņu. Pudele satur 14 kapsulas. Pudelē ir ievietots maisiņš ar silīcija dioksīda mitruma absorbentu.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Pfizer Consumer Healthcare Ltd

Ramsgate Road

Sandwich

Kent

CT13 9NJ

Lielbritānija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/13/860/003

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2013. gada 26. augusts

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas