Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Nplate (romiplostim) – Zāļu apraksts - B02BX04

Updated on site: 08-Oct-2017

Zāļu nosaukumsNplate
ATĶ kodsB02BX04
Vielaromiplostim
RažotājsAmgen Europe B.V.

Raksts satur

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Nplate 250 mikrogrami pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai

Nplate 500 mikrogrami pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Nplate 250 mikrogrami pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai

Katrs flakons satur 250 µg romiplostima (romiplostimum). Pēc izšķīdināšanas 0,5 ml lietošanai gatava šķīduma satur 250 µg romiplostima (500 µg/ml). Katrs flakons satur papildu tilpumu, lai nodrošinātu, ka tiek ievadīti 250 µg romiplostima.

Nplate 500 mikrogrami pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai

Katrs flakons satur 500 µg romiplostima (romiplostimum). Pēc izšķīdināšanas 1 ml lietošanai gatava šķīduma satur 500 µg romiplostima (500 µg/ml). Katrs flakons satur papildu tilpumu, lai nodrošinātu, ka tiek ievadīti 500 µg romiplostima.

Romiplostims tiek iegūts ar DNS rekombinantās tehnoloģijas palīdzību no Escherichia coli (E. coli) šūnām.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai (pulveris injekcijām).

Pulveris ir balts.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Nplate ir indicēts pieaugušiem pacientiem ar hronisku imūno (idiopātisko) trombocitopēnisko purpuru (ITP), kuri ir nejutīgi pret citu terapiju (piemēram, kortikosteroīdiem, imūnglobulīniem) (skatīt 4.2. un 5.1. apakšpunktu).

4.2.Devas un lietošanas veids

Ārstēšanai pastāvīgi ir jānotiek hematoloģisko slimību ārstēšanā pieredzējuša ārsta uzraudzībā.

Devas

Nplate jālieto vienu reizi nedēļā subkutānas injekcijas veidā.

Sākotnējā deva

Romiplostima sākotnējā deva ir 1 µg/kg ķermeņa masas.

Devas aprēķins

Sākotnējā vai sekojošā

Ķermeņa masa* kg x deva µg/kg = Individuālā deva pacientam µg

deva vienu reizi nedēļā:

 

Ievadāmais daudzums:

 

 

 

Piemērs:

75 kg smagam pacientam uzsāk romiplostimu devā 1 µg/kg.

 

Individuālā deva pacientam =

 

75 kg x 1 µg/kg = 75 µg

 

Attiecīgais injicējamais Nplate šķīduma daudzums =

 

 

*Ārstēšanas sākumā, aprēķinot romiplostima devu, vienmēr jāizmanto faktiskā ķermeņa masa.

Turpmākās devas pielāgo, pamatojoties tikai uz trombocītu skaita izmaiņām, un to palielināšanas solis ir 1 µg/kg (skatīt tālāk tekstā esošo tabulu).

Devu pielāgošana

Ārstēšanas sākumā devas aprēķināšanai jālieto faktiskā pacienta ķermeņa masa. Romiplostima deva vienu reizi nedēļā jāpalielina pakāpeniski ar soli 1 μg/kg, līdz pacienta trombocītu skaits sasniedz ≥ 50 x 109/l. Trombocītu skaits jānosaka ik nedēļu, līdz tiek sasniegts stabils trombocītu skaits

(≥ 50 x 109/l vismaz 4 nedēļas bez devas pielāgošanas). Pēc tam trombocītu skaits jānosaka katru mēnesi. Nedrīkst pārsniegt maksimālo devu 10 µg/kg vienu reizi nedēļā.

Deva jāpielāgo šādi:

Trombocītu skaits

Darbība

(x 109/l)

< 50

Palielināt iknedēļas devu par 1 μg/kg

 

 

> 150 divās secīgā

Samazināt iknedēļas devu par 1 μg/kg

nedēļās

 

 

 

 

Neievadīt un turpināt ik nedēļu noteikt trombocītu skaitu

> 250

Pēc tam, kad trombocītu skaits ir samazinājies līdz < 150 x 109/l, atsākt

 

lietošanu, samazinot iknedēļas devu par 1 μg/kg

Trombocītu atbildes reakciju individuālo atšķirību dēļ dažiem pacientiem trombocītu skaits pēc devas samazināšanas vai ārstēšanas pārtraukšanas var strauji nokristies zem 50 x 109/l. Šādos gadījumos, ja tas ir klīniski nepieciešams, augstākais trombocītu skaita robežlīmenis devas samazināšanai

(200 x 109/l) un ārstēšanas pārtraukšanai (400 x 109/l) jānosaka saskaņā ar medicīnisko novērtējumu.

Atbildes reakcijas zuduma vai nesekmīgas trombocītu skaita uzturēšanas gadījumā, lietojot romiplostimu ieteicamo devu robežās, jānoskaidro cēloņi (skatīt 4.4. apakšpunktu, atbildes reakcijas zudums pret romiplostimu).

Ārstēšanas pārtraukšana

Ārstēšana ar romiplostimu ir jāpārtrauc, ja pēc četru nedēļu ilgas romiplostima terapijas, lietojot lielāko nedēļas devu 10 μg/kg, trombocītu skaits nepalielinās līdz līmenim, kas būtu pietiekams, lai novērstu klīniski nozīmīgu asiņošanu.

Ārstējošajam ārstam periodiski ir jānovērtē pacientu klīniskais stāvoklis un katrā atsevišķajā gadījumā jāpieņem lēmums, vai turpināt ārstēšanu, un pacientiem, kuriem nav veikta splenektomija, ir jāietver novērtējums saistībā ar splenektomiju. Pēc terapijas pārtraukšanas ir iespējams trombocitopēnijas recidīvs (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti (≥ 65 gadi)

Pacientiem < 65 un ≥ 65 gadu vecumā vispārējas lietošanas drošuma vai efektivitātes atšķirības netika konstatētas (skatīt 5.1. apakšpunktu). Lai arī, pamatojoties uz šiem datiem, gados vecākiem cilvēkiem devas pielāgošana nav nepieciešama, ņemot vērā līdz šim klīniskajos pētījumos iekļauto vecāka gadagājuma pacientu mazo skaitu, ieteicama piesardzība lietošanā.

Pediatriskā populācija

Romiplostima drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Romiplostimu nedrīkst lietot pacientiem ar vidējiem līdz smagiem aknu bojājumiem (Child-Pugh rādītājs ≥ 7), izņemot gadījumus, kad paredzamais ieguvums atsver identificēto portālo vēnu trombozes risku pacientiem ar trombocitopēniju saistībā ar aknu mazspēju, kura ir ārstēta ar trombopoetīna (TPO) agonistiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ja romiplostima lietošanu uzskata par nepieciešamu, trombocītu skaits ir stingri jākontrolē, lai mazinātu trombembolisko komplikāciju risku.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Šajās pacientu populācijās formāli klīniskie pētījumi nav veikti. Šajās populācijās Nplate jālieto piesardzīgi.

Lietošanas veids

Subkutānai lietošanai.

Pēc pulvera izšķīdināšanas Nplate šķīdumu injekcijām ievada subkutāni. Injicējamais daudzums var būt ļoti mazs. Nplate sagatavošanas laikā ir jāievēro piesardzība, aprēķinot devu un šķīdinot pareizā tilpumā sterila ūdens injekcijām. Īpaša uzmanība jāpievērš, lai nodrošinātu atbilstoša Nplate tilpuma paņemšanu no flakona subkutānai ievadīšanai. Ir jālieto šļirce ar 0,01 ml iedaļām.

Norādījumus par zāļu sagatavošanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām vai no E. coli atvasinātiem proteīniem.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Trombocitopēnijas un asiņošanas recidīvs pēc terapijas pārtraukšanas

Pēc ārstēšanas ar romiplostimu pārtraukšanas ir iespējams trombocitopēnijas recidīvs. Asiņošanas risks palielinās, ja ārstēšana ar romiplostimu tiek pārtraukta, lietojot antikoagulantus vai antiagregantus. Lai nepieļautu asiņošanu pēc ārstēšanas ar romiplostimu pārtraukšanas, rūpīgi jāseko, vai pacientiem nesamazinās trombocītu skaits, un jānodrošina medicīniska uzraudzība. Gadījumā, ja ārstēšana ar romiplostimu tiek pārtraukta, ITP ārstēšanu ieteicams atsākt saskaņā ar spēkā esošajām ārstēšanas vadlīnijām. Iespējamie papildu medicīniskie pasākumi var ietvert antikoagulantu un/vai antiagregantu terapijas pārtraukšanu, antikoagulācijas reversēšanu vai trombocītu masas ievadīšanu.

Palielināts retikulīna daudzums kaulu smadzenēs

Tiek uzskatīts, ka TPO receptoru stimulācijas rezultātā notiek retikulīna daudzuma palielināšanās kaulu smadzenēs, kas izraisa megakariocītu skaita palielināšanos kaulu smadzenēs un tai sekojošu citokīnu izdalīšanos. Par palielinātu retikulīna daudzumu var liecināt morfoloģiskas perifēro asiņu šūnu izmaiņas, un to var noteikt, veicot kaulu smadzeņu biopsiju. Tāpēc pirms ārstēšanas ar romiplostimu uzsākšanas un tās laikā ieteicams veikt šūnu morfoloģisko noviržu izmeklējumus ar perifēro asiņu uztriepju un pilnas asinsainas (PAA) palīdzību. Informāciju par romiplostima klīniskajos pētījumos novēroto retikulīna daudzuma palielināšanos skatīt 4.8. apakšpunktā.

Ja pacientiem konstatē efektivitātes zudumu un novirzes no normas perifēro asiņu uztriepē, romiplostima lietošana jāpārtrauc, jāveic fizikāla izmeklēšana un jāapsver iespēja veikt kaulu smadzeņu biopsiju, lietojot piemērotu krāsvielu retikulīna noteikšanai. Ja iespējams, ir jāveic salīdzināšana ar iepriekš paņemtu kaulu smadzeņu biopsijas materiālu. Ja tiek uzturēta efektivitāte un pacientiem tiek novērotas novirzes no normas perifēro asiņu uztriepēs, ārstam ir jāveic atbilstošs klīniskais izvērtējums, tostarp jāapsver iespēja veikt kaulu smadzeņu biopsiju, un atkārtoti jāizvērtē ārstēšanas ar romiplostimu un alternatīvu ITP ārstēšanas iespēju risku un ieguvumu attiecība.

Trombotiskas/trombemboliskas komplikācijas

Trombocītu skaitam pārsniedzot augšējo normas robežu, rodas trombotisku/trombembolisku komplikāciju risks. Klīniskos pētījumos novēroto trombotisko/trombembolisko gadījumu sastopamība bija 6,0 %, lietojot romiplostimu, un 3,6 %, lietojot placebo. Jāievēro piesardzība, lietojot romiplostimu pacientiem ar zināmiem trombembolijas riska faktoriem, tostarp, bet ne tikai ar iedzimtiem (piem., V faktora, Leidenes) vai iegūtiem riska faktoriem (piem., ATIII deficīts, antifosfolipīdu sindroms), lielu vecumu, pacientiem ar ilgstošiem imobilizācijas periodiem, ļaundabīgiem audzējiem, kontracepcijas un hormonu aizstājterapiju, operāciju/traumu, aptaukošanos un smēķētājiem.

Ziņots par trombembolijas gadījumiem (TEG), tostarp portālās vēnas trombozi pacientiem ar hronisku aknu slimību, kas lieto romiplostimu. Šajās populācijās romiplostims jālieto piesardzīgi. Ir jāņem vērā devu pielāgošanas vadlīnijas (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Zāļu lietošanas kļūdas

Ir ziņots par dozēšanas kļūdām, tostarp pārdozēšanu un nepietiekamām devām, pacientiem, kuri saņem Nplate; ir jāievēro devas aprēķināšanas un devu pielāgošanas vadlīnijas (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pārdozēšana var izraisīt pārmērīgu trombocītu skaita palielināšanos, kas saistīts ar trombozes/trombembolijas komplikācijām. Ja trombocītu skaits ir pārlieku liels, pārtrauciet Nplate lietošanu un kontrolējiet trombocītu skaitu. Ārstēšanu ar Nplate atsāciet saskaņā ar ieteikumiem par devām un ievadīšanu. Nepietiekamas devas var izraisīt mazāku trombocītu skaitu par paredzēto un iespējamu asiņošanu. Pacientiem, kuri saņem Nplate, jākontrolē trombocītu skaits (skatīt 4.2., 4.4. un 4.9. apakšpunktu).

Esoša mielodisplastiskā sindroma (MDS) progresēšana

Romiplostima pozitīva ieguvumu un risku attiecība ir noteikta tikai ar hronisku ITP saistītas trombocitopēnijas ārstēšanai, un to nedrīkst lietot citu ar trombocitopēniju saistītu klīnisku stāvokļu gadījumos.

ITP diagnoze pieaugušajiem un gados vecākiem pacientiem ir jāapstiprina, izslēdzot citus klīniskus stāvokļus, kuru izpausme ir trombocitopēnija; jo īpaši ir jāizslēdz MDS diagnoze. Slimības un ārstēšanas laikā parasti ir jāveic kaulu smadzeņu aspirācija un biopsija (jo īpaši pacientiem, kuri ir vecāki par 60 gadiem un kuriem ir sistēmiskas vai patoloģiskas pazīmes, piemēram, palielināts perifērisko blastu šūnu skaits.

Klīniskajos romiplostima terapijas pētījumos pacientiem ar MDS novēroja blastu šūnu skaita īslaicīgas palielināšanās gadījumus, un tika ziņots par MDS progresēšanas līdz akūtai mieloleikozei (AML) gadījumiem. Randomizētā, ar placebo kontrolētā pētījumā MDS pacientiem ārstēšanu ar romiplostimu priekšlaicīgi pārtrauca sakarā ar pārmērīgu slimības progresēšanas līdz AML gadījumu skaitu un cirkulējošo blastu šūnu palielināšanos vairāk kā par 10 % pacientiem, kuri saņēma romiplostimu. No visiem konstatētajiem MDS slimības progresēšanas līdz AML gadījumiem pacientiem ar MDS sākotnējo klasifikāciju RAEB-1 bija lielāka slimības progresēšanas līdz AML iespējamība salīdzinājumā ar zemāka riska MDS.

Romiplostimu nedrīkst lietot, lai ārstētu trombocitopēniju, ko izraisījusi MDS vai jebkurš cits - ar ITP nesaistīts - trombocitopēnijas cēlonis ārpus klīniskajiem pētījumiem.

Atbildes reakcijas uz romiplostimu zudums

Atbildes reakcijas zuduma vai neefektīvas ietekmes uz trombocītu skaita gadījumā, lietojot ārstēšanu ar romiplostimu ieteicamo devu robežās, jānoskaidro cēloniskie faktori, ieskaitot imunogenitāti (skatīt 4.8. apakšpunktu) un palielinātu retikulīna daudzumu kaulu smadzenēs (skatīt iepriekš).

Romiplostima ietekme uz sarkanajām un baltajām asins šūnām

Neklīniskajos toksicitātes pētījumos (žurkām un pērtiķiem), kā arī ITP pacientiem, tika konstatētas izmaiņas sarkano (samazināšanās) un balto (palielināšanās) asins šūnu daudzumā. Pacientiem neatkarīgi no splenektomijas statusa ir iespējama vienlaicīga anēmija un leikocitoze (4 nedēļu laika periodā), bet biežāk tās novērotas pacientiem, kuriem iepriekš veikta splenektomija. Ir jāapsver šo parametru kontrole pacientiem, kuri tiek ārstēti ar romiplostimu.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi nav veikti. Romiplostima iespējamās mijiedarbības ar vienlaikus lietotām zālēm dēļ saistīšanās ar plazmas proteīniem pašlaik nav zināmas.

Klīniskos pētījumos kopā ar romiplostimu lietotās zāles ITP ārstēšanai bija kortikosteroīdi, danazols un/vai azatioprīns, intravenozs imūnglobulīns (IVIG) un anti-D imūnglobulīns. Lietojot romiplostimu kopā ar citām ITP ārstēšanā izmantojamām zālēm, ir jākontrolē trombocītu skaits, lai izsargātos no trombocītu skaita novirzēm ārpus ieteicamajām robežām (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Lietojot kombinācijā ar romiplostimu, var samazināt kortikosteroīdu, danazola un azatioprīna devu vai pārtraukt to lietošanu (skatīt 5.1. apakšpunktu). Samazinot citu ITP ārstēšanā izmantojamo zāļu devu vai pārtraucot to lietošanu, ir jākontrolē trombocītu daudzums asinīs, lai nepieļautu trombocītu skaita samazināšanos zem normas robežas (skatīt 4.2. apakšpunktu).

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pietiekamu datu par romiplostima lietošanu grūtniecības laikā.

Pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka romiplostims šķērso placentu un palielina augļa trombocītu skaitu. Pētījumos, kuros tika izmantoti dzīvnieki, konstatēja arī pēcimplantācijas augļa bojāeju un mazuļu perinatālās mirstības nelielu palielināšanos (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Romiplostimu grūtniecības laikā un sievietēm reproduktīvā vecumā, neizmantojot kontracepcijas līdzekļus, lietot nav ieteicams.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai romiplostims/metabolīti izdalās cilvēka pienā. Nevar izslēgt risku jaundzimušajiem/zīdaiņiem. Lēmums pārtraukt zīdīšanu vai pārtraukt/atturēties no terapijas ar romiplostimu, jāpieņem izvērtējot krūts barošanas ieguvumu bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei.

Fertilitāte

Dati par fertilitāti nav pieejami.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nplate mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Klīniskajos pētījumos dažiem pacientiem radās vieglas līdz vidēji smagas, pārejošas reiboņa lēkmes.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Pamatojoties uz analīžu datiem par visiem pieaugušiem pacientiem ar ITP, kuri 4 kontrolētos un

5 nekontrolētos klīniskajos pētījumos saņēma romiplostimu, visu nevēlamo blakusparādību vispārējā sastopamība ar romiplostimu ārstētiem pacientiem bija 91,5 % (248/271). Vidējais romiplostima lietošanas ilgums šajā pētījumā populācijā bija 50 nedēļas.

Visnopietnākās nevēlamās blakusparādības, kuras ir iespējamas ārstēšanas ar Nplate laikā, ir: trombocitopēnijas un asiņošanas recidīvs pēc ārstēšanas pārtraukšanas, palielināts retikulīna daudzums kaulu smadzenēs, trombozes/trombembolijas komplikācijas, preparāta lietošanas kļūdas un esošā MDS progresēšana līdz AML. Visbiežāk konstatētās nevēlamās blakusparādības ir paaugstinātas jutības reakcijas (tostarp izsitumu, nātrenes un angioneirotiskās tūskas gadījumi) un galvassāpes.

Nevēlamo blakusparādību tabula

Biežuma iedalījums ir šāds: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000), ļoti reti (< 1/10 000) un nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā MedDRA orgānu sistēmas klasē un sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības ir sakārtotas to sastopamības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

sistēma

 

 

 

Infekcijas un

Augšējo elpošanas

Gastroenterīts

Gripa

infestācijas

ceļu infekcija

 

Lokalizēta infekcija

 

 

 

Nazofaringīts

Labdabīgi, ļaundabīgi

 

 

Multiplā mieloma

un neprecizēti audzēji

 

 

Mielofibroze

(ieskaitot cistas un

 

 

 

polipus)

 

 

 

Asins un limfātiskās

 

Kaulu smadzeņu

Aplastiskā anēmija

sistēmas traucējumi

 

funkciju traucējumi*

Kaulu smadzeņu mazspēja

 

 

Trombocitopēnija*

Leikocitoze

 

 

Anēmija

Splenomegālija

 

 

 

Trombocitēmija

 

 

 

Palielināts trombocītu skaits

 

 

 

Patoloģisks trombocītu skaits

Imūnās sistēmas

Hipersensitivitāte**

Angioedēma

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

MedDRA orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

sistēma

 

 

 

Vielmaiņas un uztures

 

 

Alkohola nepanesamība

traucējumi

 

 

Anoreksija

 

 

 

Samazināta ēstgriba

 

 

 

Dehidratācija

 

 

 

Podagra

Psihiskie traucējumi

 

Bezmiegs

Depresija

 

 

 

Patoloģiski sapņi

Nervu sistēmas

Galvassāpes

Reibonis

Klonuss

traucējumi

 

Migrēna

Disgeizija

 

 

Parestēzija

Hipoestēzija

 

 

 

Hipogeizija

 

 

 

Perifēriska neiropātija

 

 

 

Transversā sinusa tromboze

Acu bojājumi

 

 

Konjunktīvas asiņošana

 

 

 

Akomodācijas traucējumi

 

 

 

Aklums

 

 

 

Acu bojājums

 

 

 

Acu nieze

 

 

 

Pastiprināta asarošana

 

 

 

Papilledēma

 

 

 

Redzes traucējumi

Ausu un labirinta

 

 

Vertigo

bojājumi

 

 

 

Sirds funkcijas

 

Sirdsklauves

Miokarda infarkts

traucējumi

 

 

Paātrināta sirdsdarbība

Asinsvadu sistēmas

 

Pietvīkums

Dziļo vēnu tromboze

traucējumi

 

 

Hipotensija

 

 

 

Perifēriska embolija

 

 

 

Perifēriska išēmija

 

 

 

Flebīts

 

 

 

Virspusējs tromboflebīts

 

 

 

Tromboze

 

 

 

Eritromelalģija

Elpošanas sistēmas

 

Plaušu embolija*

Klepus

traucējumi, krūšu

 

 

Rinoreja

kurvja un videnes

 

 

Sausa rīkle

slimības

 

 

Dispnoja

 

 

 

Aizlikts deguns

 

 

 

Sāpīga elpošana

Kuņģa-zarnu trakta

 

Slikta dūša

Vemšana

traucējumi

 

Caureja

Rektāla asiņošana

 

 

Sāpes vēderā

Smakojoša elpa

 

 

Aizcietējums

Disfāgija

 

 

Dispepsija

Gastroezofageālā atviļņa

 

 

 

slimība

 

 

 

Hematohēzija

 

 

 

Asiņošana mutes dobumā

 

 

 

Diskomforta sajūta kuņģī

 

 

 

Stomatīts

 

 

 

Zobu krāsas izmaiņas

Aknu un/vai žults

 

 

Portālās vēnas tromboze

izvades sistēmas

 

 

Transamināzes līmeņa

traucējumi

 

 

paaugstināšanās

 

 

 

MedDRA orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

sistēma

 

 

 

Ādas un zemādas audu

 

Nieze

Alopēcija

bojājumi

 

Ekhimoze

Fotosensitivitātes reakcija

 

 

Izsitumi

Akne

 

 

 

Kontaktdermatīts

 

 

 

Sausa āda

 

 

 

Ekzēma

 

 

 

Eritēma

 

 

 

Eksfoliatīvi izsitumi

 

 

 

Patoloģiska matu augšana

 

 

 

Prurigo

 

 

 

Purpura

 

 

 

Papulāri izsitumi

 

 

 

Niezoši izsitumi

 

 

 

Mezgliņi uz ādas

 

 

 

Izmainīts ādas aromāts

 

 

 

Nātrene

Skeleta-muskuļu un

 

Artralģija

Muskuļu saspringums

saistaudu sistēmas

 

Mialģija

Muskuļu vājums

bojājumi

 

Muskuļu spazmas

Sāpes plecos

 

 

Sāpes ekstremitātēs

Muskuļu raustīšanās

 

 

Muguras sāpes

 

 

 

Kaulu sāpes

 

Nieru un urīnizvades

 

 

Olbaltumvielu klātbūtne urīnā

sistēmas traucējumi

 

 

 

Reproduktīvās sistēmas

 

 

Vagināla asiņošana

traucējumi un krūts

 

 

 

slimības

 

 

 

Vispārēji traucējumi un

 

Nogurums

Asinsizplūdums injekcijas

reakcijas ievadīšanas

 

Perifēra tūska

vietā

vietā

 

Gripai līdzīga slimība

Sāpes krūškurvī

 

 

Sāpes

Uzbudināmība

 

 

Astēnija

Savārgums

 

 

Pireksija

Sejas tūska

 

 

Drebuļi

Karstuma sajūta

 

 

Reakcija injekcijas

Nervozitātes sajūta

 

 

vietā

 

Izmeklējumi

 

 

Paaugstināts asinsspiediens

 

 

 

Paaugstināta

 

 

 

laktātdehidrogenāzes

 

 

 

koncentrācija asinīs

 

 

 

Paaugstināta ķermeņa

 

 

 

temperatūra

 

 

 

Svara samazināšanās

 

 

 

Svara palielināšanās

Traumas, saindēšanās

 

Kontūzija

 

un ar manipulācijām

 

 

 

saistītas komplikācijas

 

 

 

* skatīt 4.4. apakšpunktu

 

 

 

** Hipersensitivitātes reakcijas, tostarp izsitumu, nātrenes un angioedēmas gadījumi

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Papildus tiek uzskatīts, ka zemāk minētās reakcijas varētu būt saistītas ar romiplostima terapiju.

Trombocitoze

Pamatojoties uz analīzes datiem par visiem pieaugušiem pacientiem ar ITP, kuri 4 kontrolētos un 5 nekontrolētos klīniskajos pētījumos saņēma romiplostimu, ir ziņots par 3 trombocitozes gadījumiem (n = 271). Nevienam no 3 pacientiem netika konstatētas klīniskās sekas, kas saistītas ar palielināto trombocītu skaitu.

Trombocitopēnija pēc ārstēšanas pārtraukšanas

Pamatojoties uz analīzes datiem par visiem pieaugušiem pacientiem ar ITP, kuri 4 kontrolētos un 5 nekontrolētos klīniskajos pētījumos saņēma romiplostimu, ir ziņots par 4 trombocitopēnijas gadījumiem pēc terapijas pārtraukšanas (n = 271) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Esoša mielodisplastiskā sindroma (MDS) progresēšana

Randomizētā, ar placebo kontrolētā pētījumā MDS pacientiem ārstēšanu ar romiplostimu priekšlaicīgi pārtrauca sakarā ar pārmērīgu slimības progresēšanas līdz AML gadījumu skaita palielināšanos un cirkulējošo blastu šūnu skaita pārejošu palielināšanos pacientiem, kas tika ārstēti ar romiplostimu, salīdzinot ar placebo. Konstatētajos MDS slimības progresēšanas līdz AML gadījumos pacientiem ar MDS sākotnējo klasifikāciju RAEB-1 bija lielāka iespējamība slimības progresēšanai līdz AML (skatīt 4.4. apakšpunktu). Kopējā dzīvildze bija līdzīga placebo grupai.

Palielināts retikulīna daudzums kaulu smadzenēs

Klīniskos pētījumos sakarā ar retikulīna pastiprinātu veidošanos kaulu smadzenēs ārstēšana ar romiplostimu tika pārtraukta 4 no 271 pacientiem. Pēc kaulu smadzeņu biopsijas retikulīns tika konstatēts vēl 6 pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Imunogenitāte

Klīniskajos pētījumos pieaugušiem ITP pacientiem pārbaudīja romiplostima antivielas.

Ja 5,8 % un 3,9 % pacientu bija pozitīvi attiecībā uz romiplostimu saistošu antivielu izveidošanos un TPO, tikai 2 pacienti (0,4 %) bija pozitīvi attiecībā uz romiplostimu neitralizējošām antivielām, bet šīm antivielām nebija krusteniskas reakcijas ar endogēno TPO. Abi pārbaudītie pacienti bija negatīvi attiecībā uz romiplostimu neitralizējošām antivielām 4 mēnešus pēc tā lietošanas pārtraukšanas. Jau esošu romiplostima un TPO antivielu sastopamība bija attiecīgi 8,0 % un 5,4 %.

Līdzīgi kā visiem ārstnieciskiem proteīniem, pastāv imunogenitātes iespējamība. Rodoties aizdomām par neitralizējošo antivielu veidošanos, lūdzu sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību (skatīt lietošanas instrukcijas 6. punktu), lai veiktu antivielu pārbaudi.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Nevēlamas blakusparādības netika konstatētas žurkām, lietojot vienreizēju devu 1000 μg/kg, vai pērtiķiem pēc atkārtotu romiplostima 500 µg/kg devu lietošanas (attiecīgi 100 vai 50 reizes pārsniedzot maksimālo klīnisko devu 10 µg/kg).

Pārdozēšanas gadījumā trombocītu skaits var pārmērīgi palielināties un izraisīt trombotiskas/trombemboliskas komplikācijas. Ja trombocītu skaits ir pārlieku liels, pārtrauciet Nplate

lietošanu un kontrolējiet trombocītu skaitu. Ārstēšanu ar Nplate atsāciet saskaņā ar ieteikumiem par devām un ievadīšanu (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antihemorāģiskie līdzekļi, citi hemostatiski līdzekļi sistēmiskai lietošanai, ATĶ kods: B02BX04

Darbības mehānisms

Romiplostims ir Fc-peptīdu sajaukuma proteīns (peptiķermenītis), kas dod signālu intracelulārās transkripcijas mehānismiem un aktivizē ar TPO receptoru (pazīstamu arī kā cMpl) palīdzību, veicinot trombocītu veidošanos. Peptiķermenīša molekula sastāv no cilvēka imūnglobulīna IgG1 Fc domēna, kura atsevišķie ķēdes apakšposma C-termināli katrs kovalenti savienojas ar peptīdu ķēdi, kurai ir 2 TPO receptorus saistoši domēni.

Romiplostimam nav aminoskābju secības homoloģijas ar endogēno TPO. Preklīniskajos un klīniskajos pētījumos romiplostima antivielas krusteniski nereaģēja ar endogēno TPO.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Romiplostima lietošanas drošums un efektivitāte tika vērtēta līdz pat 3 gadus ilgas nepārtrauktas ārstēšanas laikā. Klīniskos pētījumos romiplostima terapijas rezultātā trombocītu skaits palielinājās atkarībā no lietotās devas. Neatkarīgi no lietotās devas maksimālais trombocītu skaits tika sasniegts aptuveni 10–14 dienās. Pēc vienreizējas subkutānas romiplostima devas 1 līdz 10 µg/kg lietošanas ITP pacientiem maksimālais trombocītu skaits pēc 2 līdz 3 nedēļām bija 1,3 līdz 14,9 reizes lielāks par sākotnējo trombocītu skaita rādītāju, un klīniskā atbildes reakcija pacientiem bija dažāda. Vairumam ITP pacientu, kas saņēma 6 romiplostima iknedēļas devas pa 1 vai 3 µg/kg, trombocītu skaits bija robežās no 50 līdz 450 x 109/l. Klīniskos pētījumos no 271 pacientiem, kas saņēma romiplostimu, 55 (20 %) bija 65 un vairāk gadu vecumā, un 27 (10 %) bija 75 un vairāk gadu vecumā. Ar placebo kontrolēto klīnisko pētījumu laikā netika konstatētas vispārējas atšķirības drošumā vai efektivitātē gados vecākiem un jaunākiem pacientiem.

Ar placebo kontrolēto pamatpētījumu rezultāti

Romiplostima drošums un efektivitāte tika izvērtēta divos ar placebo kontrolētos, dubultaklos pētījumos pieaugušiem pacientiem ar ITP, kuri pirms dalības pētījumā uzsākšanas bija pabeiguši vismaz vienu ārstēšanas kursu un kuri kopumā pārstāvēja šādu ITP pacientu spektru.

Pētījumā S1 (212) tika izvērtēti pacienti, kuriem nebija veikta splenektomija un kuriem nebija adekvātas atbildes reakcijas uz ārstēšanu, vai kuri nepanesa iepriekšējo ārstēšanu. Dalības pētījumā uzsākšanas brīdī pacientiem ITP diagnoze bija noteikta pirms apmēram 2 gadiem. Pacienti pirms dalības pētījumā uzsākšanas bija saņēmuši vidēji 3 (robežās no 1 līdz 7) ITP ārstēšanas kursus. Iepriekš lietotie preparāti bija kortikosteroīdi (90 % no visiem pacientiem), imūnglobulīni (76 %), rituksimabs (29 %), citotoksiskie līdzekļi (21 %), danazols (11 %), un azatioprīns (5 %). Uzsākot dalību pētījumā, pacientiem vidējais trombocītu skaits bija 19 x 109/l.

Pētījumā S2 (105) tika izvērtēti pacienti, kuriem bija veikta splenektomija un kuriem joprojām bija trombocitopēnija. Dalības pētījumā uzsākšanas brīdī pacientiem ITP diagnoze bija noteikta pirms apmēram 8 gadiem. Papildus splenektomijai pacienti pirms dalības pētījumā uzsākšanas bija saņēmuši vidēji 6 (robežās no 3 līdz 10) ITP ārstēšanas kursus. Iepriekš lietotie preparāti bija kortikosteroīdi (98 % no visiem pacientiem), imūnglobulīni (97 %), rituksimabs (71 %), danazols (37 %), citotoksiskie līdzekļi (68 %), un azatioprīns (24 %). Uzsākot dalību pētījumā, pacientiem vidējais trombocītu skaits bija 14 x 109/l.

Abiem pētījumiem bija līdzīgs dizains. Pacienti (≥ 18 g.) tika randomizēti attiecībā 2:1 romiplostima (sākotnējā deva 1 µg/kg) vai placebo pacientu grupā. Pacienti ik nedēļu saņēma vienreizēju subkutānu injekciju 24 nedēļas. Devas tika pielāgotas, lai uzturētu trombocītu skaitu 50 līdz 200 x 109/l robežās. Abos pētījumos efektivitāte tika noteikta pēc to pacientu daļas pieauguma, kam tika panākta ilgstoša trombocītu atbildes reakcija. Vidējā caurmēra nedēļas deva pacientiem ar splenektomiju bija 3 µg/kg un pacientiem bez splenektomijas - 2 µg/kg.

Ievērojami lielāka pacientu daļa romiplostima pacientu grupā sasniedza ilgstošu trombocītu atbildes reakciju, salīdzinot ar placebo pacientu grupu abos pētījumos. Ar placebo kontrolētos pētījumos

6 mēnešu ilgā ārstēšanas periodā pēc pirmajām 4 pētījuma nedēļām romiplostims 50 % līdz 70 % pacientiem uzturēja trombocītu skaitu ≥ 50 x 109/l. Placebo grupā trombocītu atbildes reakcija

6 mēnešu ilgajā ārstēšanas periodā tika panākta 0 % līdz 7 % pacientu. Galveno efektivitātes gala rādītāju kopsavilkums ir sniegts zemāk.

Galveno efektivitātes rezultātu, kas iegūti ar placebo kontrolētos pētījumos, kopsavilkums

 

1. pētījums

2. pētījums

Kopā

 

pacienti, kuriem nav

pacienti, kuriem ir

 

1. un 2. pētījums

 

veikta splenektomija

veikta splenektomija

 

 

 

 

romiplostims

 

Placebo

romiplostims

Placebo

romiplostims

Placebo

 

(n = 41)

 

(n = 21)

(n = 42)

(n = 21)

(n = 83)

(n = 42)

Pacienti (%) ar

25 (61 %)

 

1 (5 %)

16 (38 %)

0 (0 %)

41 (50 %)

1 (2 %)

ilgstošu trombocītu

 

atbildes reakcijua

 

 

 

 

 

 

 

(95 % TI)

(45 %, 76 %)

 

(0 %,

(24 %, 54 %)

(0 %,

(38 %, 61 %)

(0 %,

 

24 %)

16 %)

13 %)

 

 

 

 

 

p vērtība

< 0,0001

0,0013

< 0,0001

Pacienti (%) ar

36 (88 %)

 

3 (14 %)

33 (79 %)

0 (0 %)

69 (83 %)

3 (7 %)

vispārēju trombocītu

 

atbildes reakcijub

 

 

 

 

 

 

 

(95 % TI)

(74 %, 96 %)

 

(3 %,

(63 %, 90 %)

(0 %,

(73 %, 91 %)

(2 %,

 

36 %)

16 %)

20 %)

 

 

 

 

 

p vērtība

< 0,0001

< 0,0001

< 0,0001

Vidējais nedēļu skaits

 

ar trombocītu

 

atbildes reakcijuc

 

 

 

 

 

 

 

(SD)

3,5

 

7,5

7,9

0,5

7,8

2,5

p vērtība

< 0,0001

< 0,0001

< 0,0001

Pacienti (%), kuriem

8 (20 %)

 

13 (62 %)

11 (26 %)

12 (57 %)

19 (23 %)

25 (60 %)

nepieciešamas

 

glābējterapijasd

 

 

 

 

 

 

 

(95 % TI)

(9 %, 35 %)

 

(38 %,

(14 %, 42 %)

(34 %,

(14 %, 33 %)

(43 %,

 

82 %)

78 %)

74 %)

 

 

 

 

 

p vērtība

0,001

 

 

0,0175

< 0,0001

 

1. pētījums

2. pētījums

Kopā

 

pacienti, kuriem nav

pacienti, kuriem ir

 

1. un 2. pētījums

 

veikta splenektomija

veikta splenektomija

 

 

 

 

romiplostims

 

Placebo

romiplostims

 

Placebo

romiplostims

Placebo

 

(n = 41)

 

(n = 21)

(n = 42)

 

(n = 21)

(n = 83)

(n = 42)

Pacienti (%) ar

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgstošu trombocītu

21 (51 %)

 

0 (0 %)

13 (31 %)

 

0 (0 %)

34 (41 %)

0 (0 %)

atbildes reakciju,

 

 

lietojot nemainīgu

 

 

 

 

 

 

 

 

devue

 

 

 

 

 

 

 

 

(95 % TI)

(35 %, 67 %)

 

(0 %,

(18 %, 47 %)

 

(0 %,

(30 %, 52 %)

(0 %, 8 %)

 

16 %)

 

16 %)

 

 

 

 

 

 

 

p vērtība

0,0001

 

 

0,0046

 

< 0,0001

a Ilgstoša trombocītu atbildes reakcija tiek definēta kā iknedēļas trombocītu skaits ≥ 50 x 109/l sešas reizes vai biežāk no pētījuma 18. līdz 25. nedēļai, visā ārstēšanas laikā nelietojot nekādas glābējterapijas.

b Vispārēja trombocītu atbildes reakcija tika definēta kā ilgstošas vai īslaicīgas trombocītu atbildes reakcijas sasniegšana. Īslaicīga trombocītu atbildes reakcija tiek definēta kā iknedēļas trombocītu skaits ≥ 50 x 109/l četras reizes vai vairāk reizes no pētījuma 2. līdz 25. nedēļai, bet bez ilgstošas trombocītu atbildes reakcijas. Pacientam nedrīkst būt iknedēļas atbildes reakcija 8 nedēļas pēc jebkādu glābējzāļu lietošanas.

c Nedēļu skaits ar trombocītu atbildes reakciju tiek definēts kā nedēļu skaits laikā no 2. līdz 25. nedēļai, kurās trombocītu skaits ir ≥ 50 x 109/l. Pacientam nedrīkst būt iknedēļas atbildes reakcija 8 nedēļas pēc jebkādu glābējzāļu lietošanas.

d Glābējterapijas tiek definētas kā jebkādu līdzekļu lietošana ar mērķi palielināt trombocītu skaitu. Ilgstoša atbildes reakcija netika ņemta vērā pacientiem, kuriem bija nepieciešama glābējzāļu lietošana. Pētījumā atļautās glābējterapijas bija IVIG, trombocītu masas pārliešanas, anti-D imūnglobulīns un kortikosteroīdi. e Nemainīga deva tiek definēta kā deva, kas uzturēta ± 1 µg/kg robežās pēdējo 8 ārstēšanas nedēļu laikā.

Pētījumu rezultāti salīdzinājumā ar standarta aprūpi (standard of care; SOC) pacientiem, kuriem nebija veikta splenektomija.

Pētījums S3 (131) bija atklāts, randomizēts, 52 nedēļas ilgs pētījums, kurā pētāmās personas saņēma romiplostimu vai medicīnisku standarta aprūpes (SOC) ārstēšanu. Šajā pētījumā tika vērtēti ITP pacienti, kuriem nebija veikta splenektomija un trombocītu skaits bija < 50 x 109/l. Romiplostims subkutānas (SC) injekcijas veidā reizi nedēļā tika ievadīts 157 pētāmajām personām, sākot ar devu 3 µg/kg, un devu pētījuma laikā pielāgoja 1-10 µg/kg diapazonā, lai uzturētu trombocītu skaitu

robežās no 50 līdz 200 x 109/l; SOC ārstēšanu saskaņā ar ārstniecības iestādes praksi vai terapeitiskām vadlīnijām saņēma 77 pētāmās personas.

Splenektomijas vispārējā sastopamība bija 8,9 % (14 no 157 pētāmajām personām) romiplostima grupā (salīdzinājumā ar 36,4 % (28 no 77 pētāmajām personām) SOC grupā); izredžu attiecība (romiplostims salīdzinājumā ar SOC) 0,17 (95 % TI: 0,08, 0,35).

Neveiksmīgas ārstēšanas vispārējā sastopamība bija 11,5 % (18 no 157 pētāmajām personām) romiplostima grupā (salīdzinājumā ar 29,9 % (23 no 77 pētāmajām personām) SOC grupā); izredžu attiecība (romiplostims salīdzinājumā ar SOC) 0,31 (95 % TI: 0,15, 0,61).

No 157 pētāmajām personām, kuras pēc randomizācijas bija romiplostima grupā, trīs pētāmās personas nesaņēma romiplostimu. 154 pētāmajām personām, kuras saņēma romiplostimu, kopējais vidējais romiplostima iedarbības laiks bija 52,0 nedēļas un svārstījās robežās no 2 līdz 53 nedēļām. Visbiežāk lietotā nedēļas deva bija 3-5 µg/kg (attiecīgi 25. līdz 27. procentīle; vidēji 3 µg/kg).

No 77 pētāmajām personām, kuras pēc randomizācijas bija SOC grupā, divas nesaņēma nekāda veida SOC. 75 pētāmajām personām, kuras saņēma vismaz vienu SOC devu, kopējais vidējais SOC iedarbības laiks bija 51 nedēļa un svārstījās robežās no 0,4 līdz 52 nedēļām.

Atļauto vienlaicīgo ITP zāļu lietošanas samazināšana

Abos ar placebo kontrolētajos, dubultmaskētajos pētījumos pacientiem, kuri jau lietoja ITP ārstēšanas preparātus saskaņā ar nemainīgu devu lietošanas plānu, tika atļauts to lietošanu turpināt visā pētījuma laikā (kortikosteroīdi, danazols un/vai azatioprīns). Divdesmit viens pacients, kam nebija veikta splenektomija, un 18 pacienti, kuriem bija veikta splenektomija, dalības pētījumā laikā saņēma preparātus ITP ārstēšanai (galvenokārt kortikosteroīdus). Visiem (100 %) pacientiem, kuriem bija veikta splenektomija un kuri saņēma romiplostimu, līdz ārstēšanas perioda beigām bija iespējams samazināt devu par vairāk nekā 25 % vai pārtraukt vienlaicīgo ITP ārstēšanai paredzēto preparātu lietošanu (salīdzinot ar 17 % pacientu placebo grupā). Septiņdesmit trīs procentiem pacientu, kuriem nebija veikta splenektomija un kuri saņēma romiplostimu, līdz pētījuma beigām bija iespējams samazināt devu par vairāk nekā 25 % vai pārtraukt vienlaicīgo ITP ārstēšanai paredzēto preparātu lietošanu (salīdzinot ar 50 % pacientu, kuri tika ārstēti ar placebo) (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Asiņošanas gadījumi

Visā ITP klīniskās izpētes programmā tika konstatēta apgriezti proporcionāla attiecība starp asiņošanas gadījumiem un trombocītu skaitu. Visi klīniski nozīmīgie (≥ 3. pakāpes) asiņošanas gadījumi radās, trombocītu skaitam esot < 30 x 109/l. Visi ≥ 2. pakāpes asiņošanas gadījumi radās, trombocītu skaitam esot < 50 x 109/l. Netika konstatēta statistiski nozīmīga kopējā asiņošanas gadījumu biežuma atšķirība starp Nplate un placebo pacientu grupām.

Abos ar placebo kontrolētajos pētījumos tika ziņots par 9 pacientiem, kuru asiņošanas gadījumi tika novērtēti kā smagi (5 [6,0 %] romiplostima, 4 [9,8 %] placebo grupā; iespējamību attiecība [romiplostims/placebo] = 0,59; 95 % TI = (0,15; 2,31)). Saskaņā ar ziņojumiem 2. pakāpes vai smagāki asiņošanas gadījumi ir konstatēti 15 % pacientiem, kuri saņēma romiplostimu un 34 % pacientiem, kuri saņēma placebo (iespējamību attiecība; [romiplostims/placebo] = 0,35; 95 % TI = (0,14; 0,85)).

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt Nplate pētījumu rezultātus vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās imūnās trombocitopēnijas (idiopātiskās trombocitopēniskās purpuras) ārstēšanai (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Romiplostima farmakokinētika ietvēra mērķa afinitāti, kas galvenokārt meditēta ar TPO receptoriem uz trombocītu un citu trombopoētiskas izcelsmes šūnu, piemēram, megakariocītu, virsmas.

Uzsūkšanās

Ievadot 3 līdz 15 μg/kg romiplostima zemādā, maksimālie romiplostima līmeņi serumā ITP pacientiem tika sasniegti pēc 7-50 stundām (vidēji 14 stundām). Koncentrācija serumā pacientiem atšķīrās, un tā nekorelēja ar ievadītās devas lielumu. Romiplostima koncentrācija serumā ir apgriezti proporcionāla trombocītu skaitam.

Izkliede

Veseliem brīvprātīgajiem romiplostima izkliedes tilpums pēc romiplostima intravenozas ievadīšanas samazinājās nelineāri no 122, 78,8; līdz 48,2 ml/kg attiecīgi intravenozām devām 0,3, 1,0 un 10 μg/kg. Šāda izkliedes tilpuma nelineāra samazināšanās atbilst (megakariocītu un trombocītu) romiplostima mērķa mediētai afinitātei, kuru var piesātināt, lietojot lielākas devas.

Eliminācija

Romiplostima eliminācijas pusperiods ITP pacientiem bija robežās no 1 līdz 34 dienām (vidēji 3,5 dienas).

Romiplostima izvadīšana no seruma daļēji ir atkarīga no TPO receptoriem uz trombocītu virsmas. Atkarībā no ievadītās devas pacientiem ar lielu trombocītu skaitu novēro mazāku koncentrāciju serumā, un otrādi. Citā ITP klīniskā pētījumā, lietojot 6 romiplostima nedēļas devas (3 μg/kg), koncentrācijas serumā palielināšanās netika konstatēta.

Īpašas populācijas

Romiplostima farmakokinētika pacientiem ar nieru un aknu darbības traucējumiem nav pētīta. Vecumam, ķermeņa svaram un dzimumam nav statistiski nozīmīgas ietekmes uz romiplostima farmakokinētiku.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Vairāku romiplostima devu toksicitātes pētījumi tika veikti 4 nedēļas, izmantojot žurkas, un līdz 6 mēnešus, izmantojot pērtiķus. Kopumā šo pētījumu laikā konstatētās ietekmes bija saistītas ar romiplostima trombopoētisko darbību un bija līdzīgas neatkarīgi no pētījuma ilguma. Reakcijas

ievadīšanas vietā arī bija saistītas ar romiplostima lietošanu. Žurku kaulu smadzenēs tika konstatēta mielofibroze visos pārbaudāmo devu līmeņos. Šajos pētījumos dzīvniekiem mielofibroze netika konstatēta pēc 4 nedēļu atveseļošanās perioda kopš ārstēšanas beigām, un tas liecina par atgriezeniskumu.

Vienu mēnesi ilgos toksicitātes pētījumos žurkām un pērtiķiem tika konstatēta neliela sarkano asins šūnu skaita samazināšanās, hematokrīta un hemoglobīna pazemināšanās. Tika konstatēta arī stimulējoša ietekme uz leikocītu veidošanos, jo mēreni palielinājās neitrofīlo leikocītu, limfocītu, monocītu un eozinofīlo leikocītu daudzums perifērajās asinīs. Ilglaicīgākas, hroniskas lietošanas pētījumā pērtiķiem, lietojot romiplostimu 6 mēnešus, netika konstatēta ietekme uz eritroīdajām un leikocītiskajām šūnu līnijām, ja romiplostima lietošanas biežumu samazināja no trim reizēm nedēļā uz vienu reizi nedēļā. Turklāt 3. fāzes pamatpētījumos romiplostims neietekmēja sarkano asins šūnu un balto asins šūnu līnijas (salīdzinot ar pacientiem, kuri saņēma placebo).

Ilgstoši lietojot, sakarā ar neitralizējošo antivielu veidošanos romiplostima farmakodinamiskie rādītāji žurkām bieži samazinājās. Toksikokinētiskos pētījumos antivielu ar nosakāmu koncentrāciju mijiedarbību nekonstatēja. Kaut arī pētījumos dzīvniekiem tika pētītas lielas devas, dēļ atšķirībām starp laboratorijas sugām un cilvēkiem attiecībā uz romiplostima farmakodinamisko efektu jutīgumu un neitralizējošo antivielu ietekmi, drošuma robežas nevar ticami novērtēt.

Kancerogenitāte

Romiplostima kancerogēnais potenciāls nav pētīts. Tāpēc romiplostima kancerogēnais potenciāls cilvēkiem nav zināms.

Reproduktīvā toksikoloģija

Visos augļa attīstības pētījumos tika konstatēta neitralizējošo antivielu veidošanās, kas var nomākt romiplostima iedarbību. Embrionālos/augļa attīstības pētījumos, izmantojot peles un žurkas, mātīšu ķermeņa svara samazināšanās tika konstatēta tikai pelēm. Pelēm tika pierādīta pēcimplantācijas augļa bojāejas biežuma palielināšanās. Prenatālos un pēcnatālos pētījumos, kuros tika izmantotas žurkas, tika konstatēta grūsnības perioda pagarināšanās un neliela mazuļu mirstības palielināšanās. Ir zināms, ka romiplostims šķērso placentāro barjeru žurkām, un tas var no mātes nonākt auglī un stimulēt trombocītu veidošanos auglī. Romiplostima ietekme uz žurku fertilitāti netika konstatēta.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Mannīts (E421)

Saharoze

L-histidīns

Sālsskābe (pH pielāgošanai)

Polisorbāts 20

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

6.3.Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

Pēc izšķīdināšanas: pierādītā ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanas laikā ir 24 stundas, uzglabājot temperatūrā 25 °C, un 24 stundas, uzglabājot temperatūrā 2 °C – 8 °C, sargājot no gaismas un uzglabājot oriģinālajā flakonā.

No mikrobioloģiskā viedokļa zāles ir jāizlieto nekavējoties. Ja zāles netiek lietotas tūlītēji, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas atbild lietotājs, un tas parasti nedrīkst būt ilgāks par

24 stundām temperatūrā 25 °C vai 24 stundām ledusskapī (2 ºC – 8 °C temperatūrā), sargājot no gaismas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2 °C – 8 °C). Nesasaldēt.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Ir atļauts īslaicīgi izņemt no ledusskapja uz ne vairāk kā 24 stundām istabas temperatūrā (līdz 25 °C).

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu izšķīdināšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

5 ml flakons (I klases caurspīdīgs stikls) ar aizbāzni (hlorbutilkaučuks), aizsargapvalku (alumīnijs) un noņemamu vāciņu (polipropilēns).

Kastītē ir 1 vai 4 flakoni ar romiplostimu.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nplate ir sterilas, bet konservantus nesaturošas zāles, kuras ir paredzētas tikai vienreizējai lietošanai. Nplate ir jāizšķīdina saskaņā ar labu aseptikas praksi.

Nplate 250 mikrogrami pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai

Nplate 250 mikrogrami pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai jāizšķīdina 0,72 ml sterila ūdens injekcijām, iegūstot 0,5 ml gatava šķīduma. Katrs flakons satur papildu tilpumu, lai nodrošinātu, ka tiek ievadīti 250 µg romiplostima (skatīt tālāk tekstā esošo flakonu satura tabulu).

Nplate 500 mikrogrami pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai

Nplate 500 mikrogrami pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai jāizšķīdina 1,2 ml sterila ūdens injekcijām, iegūstot 1 ml gatava šķīduma. Katrs flakons satur papildu tilpumu, lai nodrošinātu, ka tiek ievadīti 500 µg romiplostima (skatīt tālāk tekstā esošo flakonu satura tabulu).

Flakona saturs:

Nplate

Kopējais

 

Sterilā ūdens

 

Gatavais

Gala

vienreizējās

romiplostima

 

injekcijām

 

preparāts un

koncentrācija

lietošanas

saturs flakonā

 

tilpums

 

tilpums

 

flakons

 

 

 

 

 

 

 

250 µg

375 µg

+

0,72 ml

=

µg/0,5 ml

500 µg/ml

500 µg

625 µg

+

1,2 ml

=

µg/1 ml

500 µg/ml

Zāļu izšķīdināšanai nelietot nātrija hlorīda šķīdumus vai bakteriostatisku ūdeni.

Ūdens injekcijām jāinjicē flakonā. Flakonu var lēnām grozīt un apgāzt otrādi, līdz zāles izšķīst. Flakonu nedrīkst kratīt vai enerģiski skalināt. Nplate parasti izšķīst mazāk nekā 2 minūšu laikā. Pirms lietošanas jāpārbauda, vai šķīdumā nav sīku daļiņu vai krāsas izmaiņu. Pagatavotajam šķīdumam jābūt dzidram un bezkrāsainam, un to nedrīkst ievadīt, ja tiek konstatētas sīkas daļiņas un/vai krāsas izmaiņas.

Zāļu uzglabāšanas nosacījumus pēc to sagatavošanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Amgen Europe B.V.

Minervum 7061

4817 ZK Breda

Nīderlande

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/08/497/001

EU/1/08/497/003

EU/1/08/497/002

EU/1/08/497/004

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2009. gada 4. februāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2013. gada 20. decembris

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Nplate 250 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai Nplate 500 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Nplate 250 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

Katrs flakons satur 250 µg romiplostima (romiplostimum). Pēc izšķīdināšanas 0,5 ml lietošanai gatava šķīduma satur 250 µg romiplostima (500 µg/ml). Katrs flakons satur papildu tilpumu, lai nodrošinātu, ka tiek ievadīti 250 µg romiplostima.

Nplate 500 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

Katrs flakons satur 500 µg romiplostima (romiplostimum). Pēc izšķīdināšanas 1 ml lietošanai gatava šķīduma satur 500 µg romiplostima (500 µg/ml). Katrs flakons satur papildu tilpumu, lai nodrošinātu, ka tiek ievadīti 500 µg romiplostima.

Romiplostims tiek iegūts ar DNS rekombinantās tehnoloģijas palīdzību no Escherichia coli (E. coli) šūnām.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai (pulveris injekcijām).

Pulveris ir balts.

Šķīdinātājs ir dzidrs, bezkrāsains šķidrums.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Nplate ir indicēts pieaugušiem pacientiem ar hronisku imūno (idiopātisko) trombocitopēnisko purpuru (ITP), kuri ir nejutīgi pret citu terapiju (piemēram, kortikosteroīdiem, imūnglobulīniem) (skatīt 4.2. un 5.1. apakšpunktu).

4.2.Devas un lietošanas veids

Ārstēšanai pastāvīgi ir jānotiek hematoloģisko slimību ārstēšanā pieredzējuša ārsta uzraudzībā.

Devas

Nplate jālieto vienu reizi nedēļā subkutānas injekcijas veidā.

Sākotnējā deva

Romiplostima sākotnējā deva ir 1 µg/kg ķermeņa masas.

Devas aprēķins

Sākotnējā vai sekojošā

Ķermeņa masa* kg x deva µg/kg = Individuālā deva pacientam µg

deva vienu reizi nedēļā:

 

Ievadāmais daudzums:

 

 

 

Piemērs:

75 kg smagam pacientam uzsāk romiplostimu devā 1 µg/kg.

 

Individuālā deva pacientam =

 

75 kg x 1 µg/kg = 75 µg

 

Attiecīgais injicējamais Nplate šķīduma daudzums =

 

 

*Ārstēšanas sākumā, aprēķinot romiplostima devu, vienmēr jāizmanto faktiskā ķermeņa masa.

Turpmākās devas pielāgo, pamatojoties tikai uz trombocītu skaita izmaiņām, un to palielināšanas solis ir 1 µg/kg (skatīt tālāk tekstā esošo tabulu).

Devu pielāgošana

Ārstēšanas sākumā devas aprēķināšanai jālieto faktiskā pacienta ķermeņa masa. Romiplostima deva vienu reizi nedēļā jāpalielina pakāpeniski ar soli 1 μg/kg, līdz pacienta trombocītu skaits sasniedz ≥ 50 x 109/l. Trombocītu skaits jānosaka ik nedēļu, līdz tiek sasniegts stabils trombocītu skaits

(≥ 50 x 109/l vismaz 4 nedēļas bez devas pielāgošanas). Pēc tam trombocītu skaits jānosaka katru mēnesi. Nedrīkst pārsniegt maksimālo devu 10 µg/kg vienu reizi nedēļā.

Deva jāpielāgo šādi:

Trombocītu skaits

Darbība

(x 109/l)

< 50

Palielināt iknedēļas devu par 1 μg/kg

 

 

> 150 divās secīgā

Samazināt iknedēļas devu par 1 μg/kg

nedēļās

 

 

 

 

Neievadīt un turpināt ik nedēļu noteikt trombocītu skaitu

> 250

Pēc tam, kad trombocītu skaits ir samazinājies līdz < 150 x 109/l, atsākt

 

lietošanu, samazinot iknedēļas devu par 1 μg/kg

Trombocītu atbildes reakciju individuālo atšķirību dēļ dažiem pacientiem trombocītu skaits pēc devas samazināšanas vai ārstēšanas pārtraukšanas var strauji nokristies zem 50 x 109/l. Šādos gadījumos, ja tas ir klīniski nepieciešams, augstākais trombocītu skaita robežlīmenis devas samazināšanai

(200 x 109/l) un ārstēšanas pārtraukšanai (400 x 109/l) jānosaka saskaņā ar medicīnisko novērtējumu.

Atbildes reakcijas zuduma vai nesekmīgas trombocītu skaita uzturēšanas gadījumā, lietojot romiplostimu ieteicamo devu robežās, jānoskaidro cēloņi (skatīt 4.4. apakšpunktu, atbildes reakcijas zudums pret romiplostimu).

Ārstēšanas pārtraukšana

Ārstēšana ar romiplostimu ir jāpārtrauc, ja pēc četru nedēļu ilgas romiplostima terapijas, lietojot lielāko nedēļas devu 10 μg/kg, trombocītu skaits nepalielinās līdz līmenim, kas būtu pietiekams, lai novērstu klīniski nozīmīgu asiņošanu.

Ārstējošajam ārstam periodiski ir jānovērtē pacientu klīniskais stāvoklis un katrā atsevišķajā gadījumā jāpieņem lēmums, vai turpināt ārstēšanu, un pacientiem, kuriem nav veikta splenektomija, ir jāietver novērtējums saistībā ar splenektomiju. Pēc terapijas pārtraukšanas ir iespējams trombocitopēnijas recidīvs (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti (≥ 65 gadi)

Pacientiem < 65 un ≥ 65 gadu vecumā vispārējas lietošanas drošuma vai efektivitātes atšķirības netika konstatētas (skatīt 5.1. apakšpunktu). Lai arī, pamatojoties uz šiem datiem, gados vecākiem cilvēkiem devas pielāgošana nav nepieciešama, ņemot vērā līdz šim klīniskajos pētījumos iekļauto vecāka gadagājuma pacientu mazo skaitu, ieteicama piesardzība lietošanā.

Pediatriskā populācija

Romiplostima drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Romiplostimu nedrīkst lietot pacientiem ar vidējiem līdz smagiem aknu bojājumiem (Child-Pugh rādītājs ≥ 7), izņemot gadījumus, kad paredzamais ieguvums atsver identificēto portālo vēnu trombozes risku pacientiem ar trombocitopēniju saistībā ar aknu mazspēju, kura ir ārstēta ar trombopoetīna (TPO) agonistiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ja romiplostima lietošanu uzskata par nepieciešamu, trombocītu skaits ir stingri jākontrolē, lai mazinātu trombembolisko komplikāciju risku.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Šajās pacientu populācijās formāli klīniskie pētījumi nav veikti. Šajās populācijās Nplate jālieto piesardzīgi.

Lietošanas veids

Subkutānai lietošanai.

Pēc pulvera izšķīdināšanas Nplate šķīdumu injekcijām ievada subkutāni. Injicējamais daudzums var būt ļoti mazs. Nplate sagatavošanas laikā ir jāievēro piesardzība, aprēķinot devu un šķīdinot pareizā tilpumā sterila ūdens injekcijām. Īpaša uzmanība jāpievērš, lai nodrošinātu atbilstoša Nplate tilpuma paņemšanu no flakona subkutānai ievadīšanai - jāizmanto šļirce ar 0,01 ml iedaļām.

Pacientiem, kuriem vismaz 4 nedēļas bez devas pielāgošanas ir stabils trombocītu skaits ≥ 50 x 109/l, pēc ārstējošā ārsta ieskatiem drīkst Nplate šķīdumu injekcijām sev ievadīt patstāvīgi. Pacienti, kuri atbilst Nplate injekciju patstāvīgai veikšanai noteiktajiem kritērijiem, ir jāapmāca, kā veikt šīs procedūras.

Pēc pirmajām 4 patstāvīgi veiktu injekciju nedēļām atkal ir jākontrolē, kā pacients sagatavo un ievada Nplate. Turpināt veikt patstāvīgas Nplate injekcijas atļauts tikai tiem pacientiem, kuri ir apliecinājuši spēju sagatavot Nplate un ievadīt to sev.

Norādījumus par zāļu sagatavošanu un ievadīšanu skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām vai no E. coli atvasinātiem proteīniem.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Trombocitopēnijas un asiņošanas recidīvs pēc terapijas pārtraukšanas

Pēc ārstēšanas ar romiplostimu pārtraukšanas ir iespējams trombocitopēnijas recidīvs. Asiņošanas risks palielinās, ja ārstēšana ar romiplostimu tiek pārtraukta, lietojot antikoagulantus vai antiagregantus. Lai nepieļautu asiņošanu pēc ārstēšanas ar romiplostimu pārtraukšanas, rūpīgi jāseko, vai pacientiem nesamazinās trombocītu skaits, un jānodrošina medicīniska uzraudzība. Gadījumā, ja ārstēšana ar romiplostimu tiek pārtraukta, ITP ārstēšanu ieteicams atsākt saskaņā ar spēkā esošajām ārstēšanas vadlīnijām. Iespējamie papildu medicīniskie pasākumi var ietvert antikoagulantu un/vai antiagregantu terapijas pārtraukšanu, antikoagulācijas reversēšanu vai trombocītu masas ievadīšanu.

Palielināts retikulīna daudzums kaulu smadzenēs

Tiek uzskatīts, ka TPO receptoru stimulācijas rezultātā notiek retikulīna daudzuma palielināšanās kaulu smadzenēs, kas izraisa megakariocītu skaita palielināšanos kaulu smadzenēs un tai sekojošu citokīnu izdalīšanos. Par palielinātu retikulīna daudzumu var liecināt morfoloģiskas perifēro asiņu šūnu izmaiņas, un to var noteikt, veicot kaulu smadzeņu biopsiju. Tāpēc pirms ārstēšanas ar romiplostimu uzsākšanas un tās laikā ieteicams veikt šūnu morfoloģisko noviržu izmeklējumus ar perifēro asiņu uztriepju un pilnas asinsainas (PAA) palīdzību. Informāciju par romiplostima klīniskajos pētījumos novēroto retikulīna daudzuma palielināšanos skatīt 4.8. apakšpunktā.

Ja pacientiem konstatē efektivitātes zudumu un novirzes no normas perifēro asiņu uztriepē, romiplostima lietošana jāpārtrauc, jāveic fizikāla izmeklēšana un jāapsver iespēja veikt kaulu smadzeņu biopsiju, lietojot piemērotu krāsvielu retikulīna noteikšanai. Ja iespējams, ir jāveic salīdzināšana ar iepriekš paņemtu kaulu smadzeņu biopsijas materiālu. Ja tiek uzturēta efektivitāte un pacientiem tiek novērotas novirzes no normas perifēro asiņu uztriepēs, ārstam ir jāveic atbilstošs klīniskais izvērtējums, tostarp jāapsver iespēja veikt kaulu smadzeņu biopsiju, un atkārtoti jāizvērtē ārstēšanas ar romiplostimu un alternatīvu ITP ārstēšanas iespēju risku un ieguvumu attiecība.

Trombotiskas/trombemboliskas komplikācijas

Trombocītu skaitam pārsniedzot augšējo normas robežu, rodas trombotisku/trombembolisku komplikāciju risks. Klīniskos pētījumos novēroto trombotisko/trombembolisko gadījumu sastopamība bija 6,0 %, lietojot romiplostimu, un 3,6 %, lietojot placebo. Jāievēro piesardzība, lietojot romiplostimu pacientiem ar zināmiem trombembolijas riska faktoriem, tostarp, bet ne tikai ar iedzimtiem (piem., V faktora, Leidenes) vai iegūtiem riska faktoriem (piem., ATIII deficīts, antifosfolipīdu sindroms), lielu vecumu, pacientiem ar ilgstošiem imobilizācijas periodiem, ļaundabīgiem audzējiem, kontracepcijas un hormonu aizstājterapiju, operāciju/traumu, aptaukošanos un smēķētājiem.

Ziņots par trombembolijas gadījumiem (TEG), tostarp portālās vēnas trombozi pacientiem ar hronisku aknu slimību, kas lieto romiplostimu. Šajās populācijās romiplostims jālieto piesardzīgi. Ir jāņem vērā devu pielāgošanas vadlīnijas (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Zāļu lietošanas kļūdas

Ir ziņots par dozēšanas kļūdām, tostarp pārdozēšanu un nepietiekamām devām, pacientiem, kuri saņem Nplate; ir jāievēro devas aprēķināšanas un devu pielāgošanas vadlīnijas (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pārdozēšana var izraisīt pārmērīgu trombocītu skaita palielināšanos, kas saistīts ar trombozes/trombembolijas komplikācijām. Ja trombocītu skaits ir pārlieku liels, pārtrauciet Nplate lietošanu un kontrolējiet trombocītu skaitu. Ārstēšanu ar Nplate atsāciet saskaņā ar ieteikumiem par devām un ievadīšanu. Nepietiekamas devas var izraisīt mazāku trombocītu skaitu par paredzēto un iespējamu asiņošanu. Pacientiem, kuri saņem Nplate, jākontrolē trombocītu skaits (skatīt 4.2., 4.4. un 4.9. apakšpunktu).

Esoša mielodisplastiskā sindroma (MDS) progresēšana

Romiplostima pozitīva ieguvumu un risku attiecība ir noteikta tikai ar hronisku ITP saistītas trombocitopēnijas ārstēšanai, un to nedrīkst lietot citu ar trombocitopēniju saistītu klīnisku stāvokļu gadījumos.

ITP diagnoze pieaugušajiem un gados vecākiem pacientiem ir jāapstiprina, izslēdzot citus klīniskus stāvokļus, kuru izpausme ir trombocitopēnija; jo īpaši ir jāizslēdz MDS diagnoze. Slimības un ārstēšanas laikā parasti ir jāveic kaulu smadzeņu aspirācija un biopsija (jo īpaši pacientiem, kuri ir vecāki par 60 gadiem un kuriem ir sistēmiskas vai patoloģiskas pazīmes, piemēram, palielināts perifērisko blastu šūnu skaits.

Klīniskajos romiplostima terapijas pētījumos pacientiem ar MDS novēroja blastu šūnu skaita īslaicīgas palielināšanās gadījumus, un tika ziņots par MDS progresēšanas līdz akūtai mieloleikozei (AML) gadījumiem. Randomizētā, ar placebo kontrolētā pētījumā MDS pacientiem ārstēšanu ar romiplostimu priekšlaicīgi pārtrauca sakarā ar pārmērīgu slimības progresēšanas līdz AML gadījumu skaitu un cirkulējošo blastu šūnu palielināšanos vairāk kā par 10 % pacientiem, kuri saņēma romiplostimu. No visiem konstatētajiem MDS slimības progresēšanas līdz AML gadījumiem pacientiem ar MDS sākotnējo klasifikāciju RAEB-1 bija lielāka slimības progresēšanas līdz AML iespējamība salīdzinājumā ar zemāka riska MDS.

Romiplostimu nedrīkst lietot, lai ārstētu trombocitopēniju, ko izraisījusi MDS vai jebkurš cits - ar ITP nesaistīts - trombocitopēnijas cēlonis ārpus klīniskajiem pētījumiem.

Atbildes reakcijas uz romiplostimu zudums

Atbildes reakcijas zuduma vai neefektīvas ietekmes uz trombocītu skaita gadījumā, lietojot ārstēšanu ar romiplostimu ieteicamo devu robežās, jānoskaidro cēloniskie faktori, ieskaitot imunogenitāti (skatīt 4.8. apakšpunktu) un palielinātu retikulīna daudzumu kaulu smadzenēs (skatīt iepriekš).

Romiplostima ietekme uz sarkanajām un baltajām asins šūnām

Neklīniskajos toksicitātes pētījumos (žurkām un pērtiķiem), kā arī ITP pacientiem, tika konstatētas izmaiņas sarkano (samazināšanās) un balto (palielināšanās) asins šūnu daudzumā. Pacientiem neatkarīgi no splenektomijas statusa ir iespējama vienlaicīga anēmija un leikocitoze (4 nedēļu laika periodā), bet biežāk tās novērotas pacientiem, kuriem iepriekš veikta splenektomija. Ir jāapsver šo parametru kontrole pacientiem, kuri tiek ārstēti ar romiplostimu.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi nav veikti. Romiplostima iespējamās mijiedarbības ar vienlaikus lietotām zālēm dēļ saistīšanās ar plazmas proteīniem pašlaik nav zināmas.

Klīniskos pētījumos kopā ar romiplostimu lietotās zāles ITP ārstēšanai bija kortikosteroīdi, danazols un/vai azatioprīns, intravenozs imūnglobulīns (IVIG) un anti-D imūnglobulīns. Lietojot romiplostimu kopā ar citām ITP ārstēšanā izmantojamām zālēm, ir jākontrolē trombocītu skaits, lai izsargātos no trombocītu skaita novirzēm ārpus ieteicamajām robežām (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Lietojot kombinācijā ar romiplostimu, var samazināt kortikosteroīdu, danazola un azatioprīna devu vai pārtraukt to lietošanu (skatīt 5.1. apakšpunktu). Samazinot citu ITP ārstēšanā izmantojamo zāļu devu vai pārtraucot to lietošanu, ir jākontrolē trombocītu daudzums asinīs, lai nepieļautu trombocītu skaita samazināšanos zem normas robežas (skatīt 4.2. apakšpunktu).

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pietiekamu datu par romiplostima lietošanu grūtniecības laikā.

Pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka romiplostims šķērso placentu un palielina augļa trombocītu skaitu. Pētījumos, kuros tika izmantoti dzīvnieki, konstatēja arī pēcimplantācijas augļa bojāeju un mazuļu perinatālās mirstības nelielu palielināšanos (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Romiplostimu grūtniecības laikā un sievietēm reproduktīvā vecumā, neizmantojot kontracepcijas līdzekļus, lietot nav ieteicams.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai romiplostims/metabolīti izdalās cilvēka pienā. Nevar izslēgt risku jaundzimušajiem/zīdaiņiem. Lēmums pārtraukt zīdīšanu vai pārtraukt/atturēties no terapijas ar romiplostimu, jāpieņem izvērtējot krūts barošanas ieguvumu bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei.

Fertilitāte

Dati par fertilitāti nav pieejami.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nplate mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Klīniskajos pētījumos dažiem pacientiem radās vieglas līdz vidēji smagas, pārejošas reiboņa lēkmes.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Pamatojoties uz analīžu datiem par visiem pieaugušiem pacientiem ar ITP, kuri 4 kontrolētos un 5 nekontrolētos klīniskajos pētījumos saņēma romiplostimu, visu nevēlamo blakusparādību vispārējā sastopamība ar romiplostimu ārstētiem pacientiem bija 91,5 % (248/271). Vidējais romiplostima lietošanas ilgums šajā pētījumā populācijā bija 50 nedēļas.

Visnopietnākās nevēlamās blakusparādības, kuras ir iespējamas ārstēšanas ar Nplate laikā, ir: trombocitopēnijas un asiņošanas recidīvs pēc ārstēšanas pārtraukšanas, palielināts retikulīna daudzums kaulu smadzenēs, trombozes/trombembolijas komplikācijas, preparāta lietošanas kļūdas un esošā MDS progresēšana līdz AML. Visbiežāk konstatētās nevēlamās blakusparādības ir paaugstinātas jutības reakcijas (tostarp izsitumu, nātrenes un angioneirotiskās tūskas gadījumi) un galvassāpes.

Nevēlamo blakusparādību tabula

Biežuma iedalījums ir šāds: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥1 /100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000), ļoti reti (< 1/10 000) un nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā MedDRA orgānu sistēmas klasē un sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības ir sakārtotas to sastopamības samazinājuma secībā.

MedDRA orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

sistēma

 

 

 

Infekcijas un

Augšējo elpošanas

Gastroenterīts

Gripa

infestācijas

ceļu infekcija

 

Lokalizēta infekcija

 

 

 

Nazofaringīts

 

 

 

MedDRA orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

sistēma

 

 

 

Labdabīgi, ļaundabīgi

 

 

Multiplā mieloma

un neprecizēti audzēji

 

 

Mielofibroze

(ieskaitot cistas un

 

 

 

polipus)

 

 

 

Asins un limfātiskās

 

Kaulu smadzeņu

Aplastiskā anēmija

sistēmas traucējumi

 

funkciju traucējumi*

Kaulu smadzeņu mazspēja

 

 

Trombocitopēnija*

Leikocitoze

 

 

Anēmija

Splenomegālija

 

 

 

Trombocitēmija

 

 

 

Palielināts trombocītu skaits

 

 

 

Patoloģisks trombocītu skaits

Imūnās sistēmas

Hipersensitivitāte**

Angioedēma

 

traucējumi

 

 

 

Vielmaiņas un uztures

 

 

Alkohola nepanesamība

traucējumi

 

 

Anoreksija

 

 

 

Samazināta ēstgriba

 

 

 

Dehidratācija

 

 

 

Podagra

Psihiskie traucējumi

 

Bezmiegs

Depresija

 

 

 

Patoloģiski sapņi

Nervu sistēmas

Galvassāpes

Reibonis

Klonuss

traucējumi

 

Migrēna

Disgeizija

 

 

Parestēzija

Hipoestēzija

 

 

 

Hipogeizija

 

 

 

Perifēriska neiropātija

 

 

 

Transversā sinusa tromboze

Acu bojājumi

 

 

Konjunktīvas asiņošana

 

 

 

Akomodācijas traucējumi

 

 

 

Aklums

 

 

 

Acu bojājums

 

 

 

Acu nieze

 

 

 

Pastiprināta asarošana

 

 

 

Papilledēma

 

 

 

Redzes traucējumi

Ausu un labirinta

 

 

Vertigo

bojājumi

 

 

 

Sirds funkcijas

 

Sirdsklauves

Miokarda infarkts

traucējumi

 

 

Paātrināta sirdsdarbība

Asinsvadu sistēmas

 

Pietvīkums

Dziļo vēnu tromboze

traucējumi

 

 

Hipotensija

 

 

 

Perifēriska embolija

 

 

 

Perifēriska išēmija

 

 

 

Flebīts

 

 

 

Virspusējs tromboflebīts

 

 

 

Tromboze

 

 

 

Eritromelalģija

Elpošanas sistēmas

 

Plaušu embolija*

Klepus

traucējumi, krūšu

 

 

Rinoreja

kurvja un videnes

 

 

Sausa rīkle

slimības

 

 

Dispnoja

 

 

 

Aizlikts deguns

 

 

 

Sāpīga elpošana

MedDRA orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

sistēma

 

 

 

Kuņģa-zarnu trakta

 

Slikta dūša

Vemšana

traucējumi

 

Caureja

Rektāla asiņošana

 

 

Sāpes vēderā

Smakojoša elpa

 

 

Aizcietējums

Disfāgija

 

 

Dispepsija

Gastroezofageālā atviļņa

 

 

 

slimība

 

 

 

Hematohēzija

 

 

 

Asiņošana mutes dobumā

 

 

 

Diskomforta sajūta kuņģī

 

 

 

Stomatīts

 

 

 

Zobu krāsas izmaiņas

Aknu un/vai žults

 

 

Portālās vēnas tromboze

izvades sistēmas

 

 

Transamināzes līmeņa

traucējumi

 

 

paaugstināšanās

Ādas un zemādas audu

 

Nieze

Alopēcija

bojājumi

 

Ekhimoze

Fotosensitivitātes reakcija

 

 

Izsitumi

Akne

 

 

 

Kontaktdermatīts

 

 

 

Sausa āda

 

 

 

Ekzēma

 

 

 

Eritēma

 

 

 

Eksfoliatīvi izsitumi

 

 

 

Patoloģiska matu augšana

 

 

 

Prurigo

 

 

 

Purpura

 

 

 

Papulāri izsitumi

 

 

 

Niezoši izsitumi

 

 

 

Mezgliņi uz ādas

 

 

 

Izmainīts ādas aromāts

 

 

 

Nātrene

Skeleta-muskuļu un

 

Artralģija

Muskuļu saspringums

saistaudu sistēmas

 

Mialģija

Muskuļu vājums

bojājumi

 

Muskuļu spazmas

Sāpes plecos

 

 

Sāpes ekstremitātēs

Muskuļu raustīšanās

 

 

Muguras sāpes

 

 

 

Kaulu sāpes

 

Nieru un urīnizvades

 

 

Olbaltumvielu klātbūtne urīnā

sistēmas traucējumi

 

 

 

Reproduktīvās sistēmas

 

 

Vagināla asiņošana

traucējumi un krūts

 

 

 

slimības

 

 

 

Vispārēji traucējumi un

 

Nogurums

Asinsizplūdums injekcijas

reakcijas ievadīšanas

 

Perifēra tūska

vietā

vietā

 

Gripai līdzīga slimība

Sāpes krūškurvī

 

 

Sāpes

Uzbudināmība

 

 

Astēnija

Savārgums

 

 

Pireksija

Sejas tūska

 

 

Drebuļi

Karstuma sajūta

 

 

Reakcija injekcijas

Nervozitātes sajūta

 

 

vietā

 

MedDRA orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

sistēma

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

Paaugstināts asinsspiediens

 

 

 

Paaugstināta

 

 

 

laktātdehidrogenāzes

 

 

 

koncentrācija asinīs

 

 

 

Paaugstināta ķermeņa

 

 

 

temperatūra

 

 

 

Svara samazināšanās

 

 

 

Svara palielināšanās

Traumas, saindēšanās

 

Kontūzija

 

un ar manipulācijām

 

 

 

saistītas komplikācijas

 

 

 

* skatīt 4.4. apakšpunktu

 

 

 

** Hipersensitivitātes reakcijas, tostarp izsitumu, nātrenes un angioedēmas gadījumi

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Papildus tiek uzskatīts, ka zemāk minētās reakcijas varētu būt saistītas ar romiplostima terapiju.

Trombocitoze

Pamatojoties uz analīzes datiem par visiem pieaugušiem pacientiem ar ITP, kuri 4 kontrolētos un 5 nekontrolētos klīniskajos pētījumos saņēma romiplostimu, ir ziņots par 3 trombocitozes gadījumiem (n = 271). Nevienam no 3 pacientiem netika konstatētas klīniskās sekas, kas saistītas ar palielināto trombocītu skaitu.

Trombocitopēnija pēc ārstēšanas pārtraukšanas

Pamatojoties uz analīzes datiem par visiem pieaugušiem pacientiem ar ITP, kuri 4 kontrolētos un 5 nekontrolētos klīniskajos pētījumos saņēma romiplostimu, ir ziņots par 4 trombocitopēnijas gadījumiem pēc terapijas pārtraukšanas (n = 271) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Esoša mielodisplastiskā sindroma (MDS) progresēšana

Randomizētā, ar placebo kontrolētā pētījumā MDS pacientiem ārstēšanu ar romiplostimu priekšlaicīgi pārtrauca sakarā ar pārmērīgu slimības progresēšanas līdz AML gadījumu skaita palielināšanos un cirkulējošo blastu šūnu skaita pārejošu palielināšanos pacientiem, kas tika ārstēti ar romiplostimu, salīdzinot ar placebo. Konstatētajos MDS slimības progresēšanas līdz AML gadījumos pacientiem ar MDS sākotnējo klasifikāciju RAEB-1 bija lielāka iespējamība slimības progresēšanai līdz AML (skatīt 4.4. apakšpunktu). Kopējā dzīvildze bija līdzīga placebo grupai.

Palielināts retikulīna daudzums kaulu smadzenēs

Klīniskos pētījumos sakarā ar retikulīna pastiprinātu veidošanos kaulu smadzenēs ārstēšana ar romiplostimu tika pārtraukta 4 no 271 pacientiem. Pēc kaulu smadzeņu biopsijas retikulīns tika konstatēts vēl 6 pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Imunogenitāte

Klīniskajos pētījumos pieaugušiem ITP pacientiem pārbaudīja romiplostima antivielas.

Ja 5,8 % un 3,9 % pacientu bija pozitīvi attiecībā uz romiplostimu saistošu antivielu izveidošanos un TPO, tikai 2 pacienti (0,4 %) bija pozitīvi attiecībā uz romiplostimu neitralizējošām antivielām, bet šīm antivielām nebija krusteniskas reakcijas ar endogēno TPO. Abi pārbaudītie pacienti bija negatīvi attiecībā uz romiplostimu neitralizējošām antivielām 4 mēnešus pēc tā lietošanas pārtraukšanas. Jau esošu romiplostima un TPO antivielu sastopamība bija attiecīgi 8,0 % un 5,4 %.

Līdzīgi kā visiem ārstnieciskiem proteīniem, pastāv imunogenitātes iespējamība. Rodoties aizdomām par neitralizējošo antivielu veidošanos, lūdzu sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību (skatīt lietošanas instrukcijas 6. punktu), lai veiktu antivielu pārbaudi.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Nevēlamas blakusparādības netika konstatētas žurkām, lietojot vienreizēju devu 1000 μg/kg, vai pērtiķiem pēc atkārtotu romiplostima 500 µg/kg devu lietošanas (attiecīgi 100 vai 50 reizes pārsniedzot maksimālo klīnisko devu 10 µg/kg).

Pārdozēšanas gadījumā trombocītu skaits var pārmērīgi palielināties un izraisīt trombotiskas/trombemboliskas komplikācijas. Ja trombocītu skaits ir pārlieku liels, pārtrauciet Nplate lietošanu un kontrolējiet trombocītu skaitu. Ārstēšanu ar Nplate atsāciet saskaņā ar ieteikumiem par devām un ievadīšanu (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antihemorāģiskie līdzekļi, citi hemostatiski līdzekļi sistēmiskai lietošanai, ATĶ kods: B02BX04

Darbības mehānisms

Romiplostims ir Fc-peptīdu sajaukuma proteīns (peptiķermenītis), kas dod signālu intracelulārās transkripcijas mehānismiem un aktivizē ar TPO receptoru (pazīstamu arī kā cMpl) palīdzību, veicinot trombocītu veidošanos. Peptiķermenīša molekula sastāv no cilvēka imūnglobulīna IgG1 Fc domēna, kura atsevišķie ķēdes apakšposma C-termināli katrs kovalenti savienojas ar peptīdu ķēdi, kurai ir 2 TPO receptorus saistoši domēni.

Romiplostimam nav aminoskābju secības homoloģijas ar endogēno TPO. Preklīniskajos un klīniskajos pētījumos romiplostima antivielas krusteniski nereaģēja ar endogēno TPO.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Romiplostima lietošanas drošums un efektivitāte tika vērtēta līdz pat 3 gadus ilgas nepārtrauktas ārstēšanas laikā. Klīniskos pētījumos romiplostima terapijas rezultātā trombocītu skaits palielinājās atkarībā no lietotās devas. Neatkarīgi no lietotās devas maksimālais trombocītu skaits tika sasniegts aptuveni 10–14 dienās. Pēc vienreizējas subkutānas romiplostima devas 1 līdz 10 µg/kg lietošanas ITP pacientiem maksimālais trombocītu skaits pēc 2 līdz 3 nedēļām bija 1,3 līdz 14,9 reizes lielāks par sākotnējo trombocītu skaita rādītāju, un klīniskā atbildes reakcija pacientiem bija dažāda. Vairumam ITP pacientu, kas saņēma 6 romiplostima iknedēļas devas pa 1 vai 3 µg/kg, trombocītu skaits bija robežās no 50 līdz 450 x 109/l. Klīniskos pētījumos no 271 pacientiem, kas saņēma romiplostimu, 55 (20 %) bija 65 un vairāk gadu vecumā, un 27 (10 %) bija 75 un vairāk gadu vecumā. Ar placebo kontrolēto klīnisko pētījumu laikā netika konstatētas vispārējas atšķirības drošumā vai efektivitātē gados vecākiem un jaunākiem pacientiem.

Ar placebo kontrolēto pamatpētījumu rezultāti

Romiplostima drošums un efektivitāte tika izvērtēta divos ar placebo kontrolētos, dubultaklos pētījumos pieaugušiem pacientiem ar ITP, kuri pirms dalības pētījumā uzsākšanas bija pabeiguši vismaz vienu ārstēšanas kursu un kuri kopumā pārstāvēja šādu ITP pacientu spektru.

Pētījumā S1 (212) tika izvērtēti pacienti, kuriem nebija veikta splenektomija un kuriem nebija adekvātas atbildes reakcijas uz ārstēšanu, vai kuri nepanesa iepriekšējo ārstēšanu. Dalības pētījumā uzsākšanas brīdī pacientiem ITP diagnoze bija noteikta pirms apmēram 2 gadiem. Pacienti pirms dalības pētījumā uzsākšanas bija saņēmuši vidēji 3 (robežās no 1 līdz 7) ITP ārstēšanas kursus. Iepriekš lietotie preparāti bija kortikosteroīdi (90 % no visiem pacientiem), imūnglobulīni (76 %), rituksimabs (29 %), citotoksiskie līdzekļi (21 %), danazols (11 %), un azatioprīns (5 %). Uzsākot dalību pētījumā, pacientiem vidējais trombocītu skaits bija 19 x 109/l.

Pētījumā S2 (105) tika izvērtēti pacienti, kuriem bija veikta splenektomija un kuriem joprojām bija trombocitopēnija. Dalības pētījumā uzsākšanas brīdī pacientiem ITP diagnoze bija noteikta pirms apmēram 8 gadiem. Papildus splenektomijai pacienti pirms dalības pētījumā uzsākšanas bija saņēmuši vidēji 6 (robežās no 3 līdz 10) ITP ārstēšanas kursus. Iepriekš lietotie preparāti bija kortikosteroīdi (98 % no visiem pacientiem), imūnglobulīni (97 %), rituksimabs (71 %), danazols (37 %), citotoksiskie līdzekļi (68 %), un azatioprīns (24 %). Uzsākot dalību pētījumā, pacientiem vidējais trombocītu skaits bija 14 x 109/l.

Abiem pētījumiem bija līdzīgs dizains. Pacienti (≥ 18 g.) tika randomizēti attiecībā 2:1 romiplostima (sākotnējā deva 1 µg/kg) vai placebo pacientu grupā. Pacienti ik nedēļu saņēma vienreizēju subkutānu injekciju 24 nedēļas. Devas tika pielāgotas, lai uzturētu trombocītu skaitu 50 līdz 200 x 109/l robežās. Abos pētījumos efektivitāte tika noteikta pēc to pacientu daļas pieauguma, kam tika panākta ilgstoša trombocītu atbildes reakcija. Vidējā caurmēra nedēļas deva pacientiem ar splenektomiju bija 3 µg/kg un pacientiem bez splenektomijas - 2 µg/kg.

Ievērojami lielāka pacientu daļa romiplostima pacientu grupā sasniedza ilgstošu trombocītu atbildes reakciju, salīdzinot ar placebo pacientu grupu abos pētījumos. Ar placebo kontrolētos pētījumos

6 mēnešu ilgā ārstēšanas periodā pēc pirmajām 4 pētījuma nedēļām romiplostims 50 % līdz 70 % pacientiem uzturēja trombocītu skaitu ≥ 50 x 109/l. Placebo grupā trombocītu atbildes reakcija

6 mēnešu ilgajā ārstēšanas periodā tika panākta 0 % līdz 7 % pacientu. Galveno efektivitātes gala rādītāju kopsavilkums ir sniegts zemāk.

Galveno efektivitātes rezultātu, kas iegūti ar placebo kontrolētos pētījumos, kopsavilkums

 

1. pētījums

 

2. pētījums

Kopā

 

 

pacienti, kuriem nav

 

pacienti, kuriem ir veikta

 

 

 

1. un 2. pētījums

 

veikta splenektomija

 

splenektomija

 

 

 

 

 

 

romiplostims

Placebo

 

romiplostims

Placebo

romiplostims

 

Placebo

 

(n = 41)

(n = 21)

 

(n = 42)

(n = 21)

(n = 83)

 

(n = 42)

Pacienti (%) ar

25 (61 %)

1 (5 %)

 

16 (38 %)

0 (0 %)

41 (50 %)

 

1 (2 %)

ilgstošu trombocītu

 

 

atbildes reakcijua

 

 

 

 

 

 

 

 

(95 % TI)

(45 %, 76 %)

(0 %,

 

(24 %,

(0 %, 16 %)

(38 %, 61 %)

 

(0 %,

24 %)

 

54 %)

 

13 %)

 

 

 

 

 

 

p vērtība

< 0,0001

 

0,0013

< 0,0001

Pacienti (%) ar

 

 

 

 

 

 

 

 

vispārēju

36 (88 %)

3 (14 %)

 

33 (79 %)

0 (0 %)

69 (83 %)

 

3 (7 %)

trombocītu atbildes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

reakcijub

 

 

 

 

 

 

 

 

(95 % TI)

(74 %, 96 %)

(3 %,

 

(63 %,

(0 %, 16 %)

(73 %, 91 %)

 

(2 %,

36 %)

 

90 %)

 

20 %)

 

 

 

 

 

 

p vērtība

< 0,0001

 

< 0,0001

< 0,0001

 

 

 

 

 

 

 

 

1. pētījums

2. pētījums

Kopā

 

pacienti, kuriem nav

pacienti, kuriem ir veikta

 

1. un 2. pētījums

 

veikta splenektomija

splenektomija

 

 

 

 

romiplostims

Placebo

romiplostims

Placebo

romiplostims

Placebo

 

(n = 41)

(n = 21)

(n = 42)

(n = 21)

(n = 83)

(n = 42)

Vidējais nedēļu

skaits ar trombocītu

atbildes reakcijuc

 

 

 

 

 

 

(SD)

3,5

7,5

7,9

0,5

7,8

2,5

p vērtība

< 0,0001

< 0,0001

< 0,0001

Pacienti (%),

 

 

 

 

 

 

kuriem

8 (20 %)

13 (62 %)

11 (26 %)

12 (57 %)

19 (23 %)

25 (60 %)

nepieciešamas

 

 

 

 

 

 

glābējterapijasd

 

 

 

 

 

 

(95 % TI)

(9 %, 35 %)

(38 %,

(14 %,

(34 %,

(14 %, 33 %)

(43 %,

82 %)

42 %)

78 %)

74 %)

p vērtība

0,001

0,0175

< 0,0001

Pacienti (%) ar

 

 

 

 

 

 

ilgstošu trombocītu

21 (51 %)

0 (0 %)

13 (31 %)

0 (0 %)

34 (41 %)

0 (0 %)

atbildes reakciju,

lietojot nemainīgu

 

 

 

 

 

 

devue

 

 

 

 

 

 

(95 % TI)

(35 %, 67 %)

(0 %,

(18 %,

(0 %, 16 %)

(30 %, 52 %)

(0 %, 8 %)

16 %)

47 %)

 

 

 

 

 

p vērtība

0,0001

0,0046

< 0,0001

a Ilgstoša trombocītu atbildes reakcija tiek definēta kā iknedēļas trombocītu skaits ≥ 50 x 109/l sešas reizes vai biežāk no pētījuma 18. līdz 25. nedēļai, visā ārstēšanas laikā nelietojot nekādas glābējterapijas.

b Vispārēja trombocītu atbildes reakcija tika definēta kā ilgstošas vai īslaicīgas trombocītu atbildes reakcijas sasniegšana. Īslaicīga trombocītu atbildes reakcija tiek definēta kā iknedēļas trombocītu skaits ≥ 50 x 109/l četras reizes vai vairāk reizes no pētījuma 2. līdz 25. nedēļai, bet bez ilgstošas trombocītu atbildes reakcijas. Pacientam nedrīkst būt iknedēļas atbildes reakcija 8 nedēļas pēc jebkādu glābējzāļu lietošanas.

c Nedēļu skaits ar trombocītu atbildes reakciju tiek definēts kā nedēļu skaits laikā no 2. līdz 25. nedēļai, kurās trombocītu skaits ir ≥ 50 x 109/l. Pacientam nedrīkst būt iknedēļas atbildes reakcija 8 nedēļas pēc jebkādu glābējzāļu lietošanas.

d Glābējterapijas tiek definētas kā jebkādu līdzekļu lietošana ar mērķi palielināt trombocītu skaitu. Ilgstoša atbildes reakcija netika ņemta vērā pacientiem, kuriem bija nepieciešama glābējzāļu lietošana. Pētījumā atļautās glābējterapijas bija IVIG, trombocītu masas pārliešanas, anti-D imūnglobulīns un kortikosteroīdi. e Nemainīga deva tiek definēta kā deva, kas uzturēta ± 1 µg/kg robežās pēdējo 8 ārstēšanas nedēļu laikā.

Pētījumu rezultāti salīdzinājumā ar standarta aprūpi (standard of care; SOC) pacientiem, kuriem nebija veikta splenektomija.

Pētījums S3 (131) bija atklāts, randomizēts, 52 nedēļas ilgs pētījums, kurā pētāmās personas saņēma romiplostimu vai medicīnisku standarta aprūpes (SOC) ārstēšanu. Šajā pētījumā tika vērtēti ITP pacienti, kuriem nebija veikta splenektomija un trombocītu skaits bija < 50 x 109/l. Romiplostims subkutānas (SC) injekcijas veidā reizi nedēļā tika ievadīts 157 pētāmajām personām, sākot ar devu 3 µg/kg, un devu pētījuma laikā pielāgoja 1-10 µg/kg diapazonā, lai uzturētu trombocītu skaitu

robežās no 50 līdz 200 x 109/l; SOC ārstēšanu saskaņā ar ārstniecības iestādes praksi vai terapeitiskām vadlīnijām saņēma 77 pētāmās personas.

Splenektomijas vispārējā sastopamība bija 8,9 % (14 no 157 pētāmajām personām) romiplostima grupā (salīdzinājumā ar 36,4 % (28 no 77 pētāmajām personām) SOC grupā); izredžu attiecība (romiplostims salīdzinājumā ar SOC) 0,17 (95 % TI: 0,08, 0,35).

Neveiksmīgas ārstēšanas vispārējā sastopamība bija 11,5 % (18 no 157 pētāmajām personām) romiplostima grupā (salīdzinājumā ar 29,9 % (23 no 77 pētāmajām personām) SOC grupā); izredžu attiecība (romiplostims salīdzinājumā ar SOC) 0,31 (95 % TI: 0,15, 0,61).

No 157 pētāmajām personām, kuras pēc randomizācijas bija romiplostima grupā, trīs pētāmās personas nesaņēma romiplostimu. 154 pētāmajām personām, kuras saņēma romiplostimu, kopējais vidējais romiplostima iedarbības laiks bija 52,0 nedēļas un svārstījās robežās no 2 līdz 53 nedēļām. Visbiežāk lietotā nedēļas deva bija 3-5 µg/kg (attiecīgi 25. līdz 27. procentīle; vidēji 3 µg/kg).

No 77 pētāmajām personām, kuras pēc randomizācijas bija SOC grupā, divas nesaņēma nekāda veida SOC. 75 pētāmajām personām, kuras saņēma vismaz vienu SOC devu, kopējais vidējais SOC iedarbības laiks bija 51 nedēļa un svārstījās robežās no 0,4 līdz 52 nedēļām.

Atļauto vienlaicīgo ITP zāļu lietošanas samazināšana

Abos ar placebo kontrolētajos, dubultmaskētajos pētījumos pacientiem, kuri jau lietoja ITP ārstēšanas preparātus saskaņā ar nemainīgu devu lietošanas plānu, tika atļauts to lietošanu turpināt visā pētījuma laikā (kortikosteroīdi, danazols un/vai azatioprīns). Divdesmit viens pacients, kam nebija veikta splenektomija, un 18 pacienti, kuriem bija veikta splenektomija, dalības pētījumā laikā saņēma preparātus ITP ārstēšanai (galvenokārt kortikosteroīdus). Visiem (100 %) pacientiem, kuriem bija veikta splenektomija un kuri saņēma romiplostimu, līdz ārstēšanas perioda beigām bija iespējams samazināt devu par vairāk nekā 25 % vai pārtraukt vienlaicīgo ITP ārstēšanai paredzēto preparātu lietošanu (salīdzinot ar 17 % pacientu placebo grupā). Septiņdesmit trīs procentiem pacientu, kuriem nebija veikta splenektomija un kuri saņēma romiplostimu, līdz pētījuma beigām bija iespējams samazināt devu par vairāk nekā 25 % vai pārtraukt vienlaicīgo ITP ārstēšanai paredzēto preparātu lietošanu (salīdzinot ar 50 % pacientu, kuri tika ārstēti ar placebo) (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Asiņošanas gadījumi

Visā ITP klīniskās izpētes programmā tika konstatēta apgriezti proporcionāla attiecība starp asiņošanas gadījumiem un trombocītu skaitu. Visi klīniski nozīmīgie (≥ 3. pakāpes) asiņošanas gadījumi radās, trombocītu skaitam esot < 30 x 109/l. Visi ≥ 2. pakāpes asiņošanas gadījumi radās, trombocītu skaitam esot < 50 x 109/l. Netika konstatēta statistiski nozīmīga kopējā asiņošanas gadījumu biežuma atšķirība starp Nplate un placebo pacientu grupām.

Abos ar placebo kontrolētajos pētījumos tika ziņots par 9 pacientiem, kuru asiņošanas gadījumi tika novērtēti kā smagi (5 [6,0 %] romiplostima, 4 [9,8 %] placebo grupā; iespējamību attiecība [romiplostims/placebo] = 0,59; 95 % TI = (0,15; 2,31)). Saskaņā ar ziņojumiem 2. pakāpes vai smagāki asiņošanas gadījumi ir konstatēti 15 % pacientiem, kuri saņēma romiplostimu un 34 % pacientiem, kuri saņēma placebo (iespējamību attiecība; [romiplostims/placebo] = 0,35; 95 %

TI = (0,14; 0,85)).

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt Nplate pētījumu rezultātus vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās imūnās trombocitopēnijas (idiopātiskās trombocitopēniskās purpuras) ārstēšanai (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Romiplostima farmakokinētika ietvēra mērķa afinitāti, kas galvenokārt meditēta ar TPO receptoriem uz trombocītu un citu trombopoētiskas izcelsmes šūnu, piemēram, megakariocītu, virsmas.

Uzsūkšanās

Ievadot 3 līdz 15 μg/kg romiplostima zemādā, maksimālie romiplostima līmeņi serumā ITP pacientiem tika sasniegti pēc 7-50 stundām (vidēji 14 stundām). Koncentrācija serumā pacientiem atšķīrās, un tā

nekorelēja ar ievadītās devas lielumu. Romiplostima koncentrācija serumā ir apgriezti proporcionāla trombocītu skaitam.

Izkliede

Veseliem brīvprātīgajiem romiplostima izkliedes tilpums pēc romiplostima intravenozas ievadīšanas samazinājās nelineāri no 122, 78,8; līdz 48,2 ml/kg attiecīgi intravenozām devām 0,3, 1,0 un 10 μg/kg. Šāda izkliedes tilpuma nelineāra samazināšanās atbilst (megakariocītu un trombocītu) romiplostima mērķa mediētai afinitātei, kuru var piesātināt, lietojot lielākas devas.

Eliminācija

Romiplostima eliminācijas pusperiods ITP pacientiem bija robežās no 1 līdz 34 dienām (vidēji 3,5 dienas).

Romiplostima izvadīšana no seruma daļēji ir atkarīga no TPO receptoriem uz trombocītu virsmas. Atkarībā no ievadītās devas pacientiem ar lielu trombocītu skaitu novēro mazāku koncentrāciju serumā, un otrādi. Citā ITP klīniskā pētījumā, lietojot 6 romiplostima nedēļas devas (3 μg/kg), koncentrācijas serumā palielināšanās netika konstatēta.

Īpašas populācijas

Romiplostima farmakokinētika pacientiem ar nieru un aknu darbības traucējumiem nav pētīta. Vecumam, ķermeņa svaram un dzimumam nav statistiski nozīmīgas ietekmes uz romiplostima farmakokinētiku.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Vairāku romiplostima devu toksicitātes pētījumi tika veikti 4 nedēļas, izmantojot žurkas, un līdz 6 mēnešus, izmantojot pērtiķus. Kopumā šo pētījumu laikā konstatētās ietekmes bija saistītas ar romiplostima trombopoētisko darbību un bija līdzīgas neatkarīgi no pētījuma ilguma. Reakcijas

ievadīšanas vietā arī bija saistītas ar romiplostima lietošanu. Žurku kaulu smadzenēs tika konstatēta mielofibroze visos pārbaudāmo devu līmeņos. Šajos pētījumos dzīvniekiem mielofibroze netika konstatēta pēc 4 nedēļu atveseļošanās perioda kopš ārstēšanas beigām, un tas liecina par atgriezeniskumu.

Vienu mēnesi ilgos toksicitātes pētījumos žurkām un pērtiķiem tika konstatēta neliela sarkano asins šūnu skaita samazināšanās, hematokrīta un hemoglobīna pazemināšanās. Tika konstatēta arī stimulējoša ietekme uz leikocītu veidošanos, jo mēreni palielinājās neitrofīlo leikocītu, limfocītu, monocītu un eozinofīlo leikocītu daudzums perifērajās asinīs. Ilglaicīgākas, hroniskas lietošanas pētījumā pērtiķiem, lietojot romiplostimu 6 mēnešus, netika konstatēta ietekme uz eritroīdajām un leikocītiskajām šūnu līnijām, ja romiplostima lietošanas biežumu samazināja no trim reizēm nedēļā uz vienu reizi nedēļā. Turklāt 3. fāzes pamatpētījumos romiplostims neietekmēja sarkano asins šūnu un balto asins šūnu līnijas (salīdzinot ar pacientiem, kuri saņēma placebo).

Ilgstoši lietojot, sakarā ar neitralizējošo antivielu veidošanos romiplostima farmakodinamiskie rādītāji žurkām bieži samazinājās. Toksikokinētiskos pētījumos antivielu ar nosakāmu koncentrāciju mijiedarbību nekonstatēja. Kaut arī pētījumos dzīvniekiem tika pētītas lielas devas, dēļ atšķirībām starp laboratorijas sugām un cilvēkiem attiecībā uz romiplostima farmakodinamisko efektu jutīgumu un neitralizējošo antivielu ietekmi, drošuma robežas nevar ticami novērtēt.

Kancerogenitāte

Romiplostima kancerogēnais potenciāls nav pētīts. Tāpēc romiplostima kancerogēnais potenciāls cilvēkiem nav zināms.

Reproduktīvā toksikoloģija

Visos augļa attīstības pētījumos tika konstatēta neitralizējošo antivielu veidošanās, kas var nomākt romiplostima iedarbību. Embrionālos/augļa attīstības pētījumos, izmantojot peles un žurkas, mātīšu ķermeņa svara samazināšanās tika konstatēta tikai pelēm. Pelēm tika pierādīta pēcimplantācijas augļa bojāejas biežuma palielināšanās. Prenatālos un pēcnatālos pētījumos, kuros tika izmantotas žurkas, tika konstatēta grūsnības perioda pagarināšanās un neliela mazuļu mirstības palielināšanās. Ir zināms, ka romiplostims šķērso placentāro barjeru žurkām, un tas var no mātes nonākt auglī un stimulēt trombocītu veidošanos auglī. Romiplostima ietekme uz žurku fertilitāti netika konstatēta.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Mannīts (E421)

Saharoze

L-histidīns

Sālsskābe (pH pielāgošanai)

Polisorbāts 20

Šķīdinātājs: ūdens injekcijām

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

6.3.Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Pēc izšķīdināšanas: pierādītā ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanas laikā ir 24 stundas, uzglabājot

temperatūrā 25 °C, un 24 stundas, uzglabājot temperatūrā 2 °C – 8 °C, sargājot no gaismas un uzglabājot oriģinālajā flakonā.

No mikrobioloģiskā viedokļa zāles ir jāizlieto nekavējoties. Ja zāles netiek lietotas tūlītēji, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas atbild lietotājs, un tas parasti nedrīkst būt ilgāks par

24 stundām temperatūrā 25 °C vai 24 stundām ledusskapī (2 °C – 8 °C temperatūrā), sargājot no gaismas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2 °C – 8 °C). Nesasaldēt.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Ir atļauts īslaicīgi izņemt no ledusskapja uz ne vairāk kā 24 stundām istabas temperatūrā (līdz 25 °C).

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu izšķīdināšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

Pulveris:

5 ml flakons (I klases caurspīdīgs stikls) ar aizbāzni (hlorbutilkaučuks), aizsargapvalku (alumīnijs) un noņemamu vāciņu (polipropilēns).

Šķīdinātājs:

Nplate 250 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai Pilnšļirce (I klases caurspīdīgs stikls ar brombutilkaučuka virzuli), kurā ir 0,72 ml ūdens injekcijām izšķīdināšanai.

Nplate 500 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai Pilnšļirce (I klases caurspīdīgs stikls ar brombutilkaučuka virzuli), kurā ir 1,2 ml ūdens injekcijām izšķīdināšanai.

Iepakojuma lielums:

Nplate 250 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

Nplate ir pieejams iepakojumā pa 1 vai multipakā, kura sastāv no 4 iepakojumiem. Katra iepakojuma saturs:

1 flakons ar 250 mikrogramiem romiplostima,

1 pilnšļirce ar 0,72 ml ūdens injekcijām izšķīdināšanai,

1 pilnšļirces virzuļa kātiņš,

1 sterils flakona adapteris,

1 sterila 1 ml šļirce ar Luera vītņoto savienojumu,

1 sterila drošības adata,

4 spirtā samitrinātas salvetes.

Nplate 500 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

Nplate ir pieejams iepakojumā pa 1 vai multipakā, kura sastāv no 4 iepakojumiem. Katra iepakojuma saturs:

1 flakons ar 500 mikrogramiem romiplostima,

1 pilnšļirce ar 1,2 ml ūdens injekcijām izšķīdināšanai,

1 pilnšļirces virzuļa kātiņš,

1 sterils flakona adapteris,

1 sterila 1 ml šļirce ar Luera vītņoto savienojumu,

1 sterila drošības adata,

4 spirtā samitrinātas salvetes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nplate ir sterilas, bet konservantus nesaturošas zāles, kuras ir paredzētas tikai vienreizējai lietošanai. Nplate ir jāizšķīdina saskaņā ar labu aseptikas praksi.

Nplate 250 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

Nplate 250 mikrogrami pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai jāizšķīdina 0,72 ml sterila ūdens injekcijām, iegūstot 0,5 ml gatava šķīduma. Katrs flakons satur papildu tilpumu, lai nodrošinātu, ka tiek ievadīti 250 µg romiplostima (skatīt tālāk tekstā esošo flakonu satura tabulu).

Nplate 500 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

Nplate 500 mikrogrami pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai jāizšķīdina 1,2 ml sterila ūdens injekcijām, iegūstot 1 ml gatava šķīduma. Katrs flakons satur papildu tilpumu, lai nodrošinātu, ka tiek ievadīti 500 µg romiplostima (skatīt tālāk tekstā esošo flakonu satura tabulu).

Flakona saturs:

Nplate

Kopējais

 

Sterilā ūdens

 

Gatavais

Gala

vienreizējās

romiplostima

 

injekcijām

 

preparāts un

koncentrācija

lietošanas

saturs flakonā

 

tilpums

 

tilpums

 

flakons

 

 

 

 

 

 

 

250 µg

375 µg

+

0,72 ml

=

µg/0,5 ml

500 µg/ml

500 µg

625 µg

+

1,2 ml

=

µg/1 ml

500 µg/ml

No mikrobioloģiskā viedokļa zāles ir jāizlieto nekavējoties. Ja zāles netiek lietotas tūlītēji, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas atbild lietotājs, un tas parasti nedrīkst būt ilgāks par 24 stundām temperatūrā 25 °C vai 24 stundām ledusskapī (2 °C – 8 °C temperatūrā), sargājot no gaismas.

1.Noņemiet plastmasas vāciņu no Nplate pulvera flakona un ar komplektācijā esošo spirtā samitrināto salveti notīriet gumijas aizbāzni.

2.Noņemot papīra pamatni un turot flakona adapteri tā iepakojumā, pievienojiet flakona adapteri Nplate flakonam. Turot flakonu vertikāli uz pamatnes, uzspiediet flakona adapteri uz flakona centra, līdz tas turas stingri.

Piezīme: Lai nepieļautu preparāta piesārņojumu, neaiztieciet flakona adaptera spici vai Luera vītņoto savienojumu.

3.Noņemiet un izmetiet flakona adaptera iepakojumu.

4.Pilnšļircei ar ūdeni injekcijām pievienojiet virzuļa kātiņu, uzskrūvējot virzuļa kātiņu šļirces virzulim pulksteņrādītāju kustības virzienā, līdz sajūtat vieglu pretestību.

5.Turot pilnšļirci ar ūdeni injekcijām vienā rokā, ar otru roku nolieciet uz leju baltā plastmasas uzgaļa galu. Tādējādi tiks pārlauzta baltā plastmasas uzgaļa plomba. Tiklīdz plomba ir pārlauzta, novelciet uzgali, lai atdalītu pelēko gumijas uzgali no caurspīdīgā plastmasas gala uz šļirces.

6.Turot flakonu vertikāli uz pamatnes, pievienojiet pilnšļirci ar ūdeni injekcijām pie flakona adaptera: ar vienu roku turiet flakona adapteri aiz ārmalas, bet ar otru roku pulksteņrādītāju kustības virzienā uzskrūvējiet šļirces galu adapterim līdz brīdim, kad sajūtat nelielu pretestību.

7.Ļoti lēnām un uzmanīgi ievadiet visu ūdeni flakonā ar pulveri. Ūdenim uz pulvera ir jāizplūst lēnām. UZMANĪGI pasvārstiet flakonu, līdz viss pulveris ir izšķīdis un šķidrums flakonā ir dzidrs un bezkrāsains.

Nekratiet flakonu

Piezīme: No mikrobioloģiskā viedokļa zāles jāizlieto

Piezīme: Pulveris pilnībā izšķīst

līdz 2 minūšu laikā.

nekavējoties pēc izšķīdināšanas. Ja izšķīdinātās zāles

 

netiek izlietotas uzreiz, nedrīkst atvienot šļirci no

 

flakona adaptera, lai saglabātu mikrobioloģisko

 

tīrību.

 

Pirms turpināt

Vizuāli pārbaudiet, vai pagatavotajā šķīdumā nav sīku daļiņu un/vai krāsas izmaiņu. Pagatavotajam šķīdumam jābūt dzidram un bezkrāsainam, un to nedrīkst ievadīt, ja tiek konstatētas sīkas daļiņas un/vai krāsas izmaiņas.

Pirms šļirces atvienošanas pārliecinieties, vai pulveris ir pilnībā izšķīdis.

8.Atvienojiet tukšo pilnšļirci no flakona adaptera.

9.Izņemiet no iepakojuma 1 ml ievadīšanas šļirci.

Pievienojiet 1 ml šļirci flakona adapterim ar pagatavoto šķīdumu, uzskrūvējot šļirces galu flakona adapterim līdz brīdim, kad sajūtat nelielu pretestību.

10.Apgrieziet flakonu ar pievienoto šļirci otrādi, lai flakons ar izšķīdinātajām zālēm atrastos virs šļirces. Ievelciet visu zāļu šķīdumu ievadīšanas šļircē.

Sekojiet, lai virzulis paliktu šļircē.

11.Pārliecinieties, vai ievadīšanas šļircē ir pareizais

šķīduma daudzums, kas nepieciešams pacientam ievadāmajai devai, un nepieciešamības gadījumā lieko šķīdumu iešļirciniet atpakaļ flakonā.

Piezīme: Izvadiet visus gaisa pūslīšus no šļirces, lai nodrošinātu precīzu šķīduma daudzumu šļircē.

12.Noskrūvējiet ievadīšanas šļirci no flakona adaptera.

Pievienojiet drošības adatu piepildītajai ievadīšanas šļircei, pulksteņrādītāju kustības virzienā uzskrūvējot adatu uz Luera vītņotā uzgaļa.

13.Sagatavojiet injekcijas vietu, lietojot jaunu, spirtā samitrinātu salveti. Atvelciet atpakaļ sārto aizsargapvalku virzienā uz šļirci un prom no adatas.

Noņemiet no sagatavotās adatas caurspīdīgo adatas aizsargu, turot šļirci vienā rokā un ar otru roku uzmanīgi novelkot aizsargu nost taisnā virzienā.

14.Veiciet subkutānu injekciju, ievērojot vietējās instrukcijas un labu aseptikas tehniku.

15.Pēc injekcijas uzlieciet sārto aizsargapvalku, ar to pašu roku spiežot apvalku uz priekšu līdz brīdim, kad izdzirdat un/vai sajūtat klikšķi/noslēgšanos.

16.Nekavējoties izmetiet šļirci un adatu īpašā, asiem priekšmetiem paredzētā konteinerā.

Zāļu uzglabāšanas nosacījumus pēc to sagatavošanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Amgen Europe B.V.

Minervum 7061

4817 ZK Breda

Nīderlande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/08/497/005

EU/1/08/497/006

EU/1/08/497/007

EU/1/08/497/008

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2009. gada 4. februāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2013. gada 20. decembris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas