Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Omnitrope (somatropin) – Zāļu apraksts - H01AC01

Updated on site: 08-Oct-2017

Zāļu nosaukumsOmnitrope
ATĶ kodsH01AC01
Vielasomatropin
RažotājsSandoz GmbH

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Omnitrope 1,3 mg/ml pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Pēc izšķīdināšanas viena flakona viens ml satur 1,3 mg somatropīna* (Somatropinum) (atbilst 4 SV).

* ražots Escherichia coli, izmantojot rekombinanto DNS tehnoloģiju.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai. Pulveris ir baltā krāsā.

Šķīdinātājs ir dzidrs un bezkrāsains.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Zīdaiņi, bērni un pusaudži

-Augšanas traucējumi nepietiekamas augšanas hormona sekrēcijas dēļ (augšanas hormona deficīts, AHD).

-Ar Ternera sindromu saistīti augšanas traucējumi.

-Ar hronisku nieru mazspēju saistīti augšanas traucējumi.

-Augšanas traucējumi (esošā auguma standarta deviācija (SD) < -2,5 un SD attiecībā pret vecāku augumu < -1) maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam

(MGV) ar dzimšanas svaru un/vai garumu <- 2 SD, kam nav kompensējoša augšanas pieauguma (augšanas ātruma SD < 0 pēdējā gada laikā), sasniedzot 4 gadu vecumu vai vēlāk.

-Prādera-Villi sindroma (PWS) gadījumā, lai uzlabotu augšanu un ķermeņa uzbūvi. PWS diagnoze jāapstiprina ar atbilstošu ģenētisko pārbaudi.

Pieaugušie

-Aizstājterapija pieaugušiem ar izteiktu augšanas hormona deficītu.

-Sākums pieaugušo vecumā: pacienti, kuriem ir smags augšanas hormona deficīts, kas saistīts ar vairāku hormonu deficītu, kura iemesls ir zināma hipotalāma vai hipofīzes slimība, un kuriem ir vismaz viens zināms hipofīzes hormona deficīts, izņemot prolaktīnu. Šiem pacientiem jāveic atbilstošs augšanas hormona stimulācijas tests, lai diagnosticētu vai izslēgtu augšanas hormona deficītu.

-Sākums bērnībā: pacienti, kuriem bērnībā konstatēts augšanas hormona deficīts iedzimta, ģenētiska, iegūta vai idiopātiska iemesla dēļ. Pacientiem, kuriem AHD sācies bērna vecumā, augšanas hormona sekrēcijas spēju vajadzētu atkārtoti izvērtēt pēc longitudinālās augšanas apstāšanās. Pacientiem, kuriem pastāvīga AHD iespējamība ir augsta, t.i., iedzimta slimība vai sekundārs AHDpēc hipotalāma-hipofīzes slimības vai insulta, insulīnam līdzīgā augšanas faktora-I (IGF-I) koncentrācija SD < -2 pēc augšanas hormona terapijas atcelšanas vismaz uz 4 nedēļām jāuzskata par pietiekošu pierādījumu izteiktam AHD.

Pārējiem pacientiem jāveic IGF-I analīze un viens augšanas hormona stimulācijas tests.

4.2.Devas un lietošanas veids

Diagnoze jāuzstāda, un terapija ar somatropīnu jāuzsāk un jākontrolē ārstam ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi pacientu ar augšanas traucējumiem diagnosticēšanā un ārstēšanā.

Devas

Pediatriskā populācija

Devas un lietošanas shēma katram pacientam jāpielāgo individuāli.

Nepietiekamas augšanas hormona sekrēcijas izraisīti augšanas traucējumi pediatriskiem pacientiem

Parasti ieteicamā deva ir 0,025 - 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 0,7 - 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Ir lietotas arī lielākas devas.

Ja bērnībā sācies AHD turpinās pusaudža vecumā, ārstēšana jāturpina, līdz pilnībā beigusies fiziskā attīstība (piem., noformējusies ķermeņa uzbūve, kaulu masa). Veicot kontroli, viens no terapijas mērķiem pārejas periodā ir normālas maksimālās kaulu masas sasniegšana, kas definēta kā

T skaitlis > -1 (t.i., standartizēts attiecībā pret pieaugušo vidējo maksimālo kaulu masu, kas noteikta, izmantojot duālās enerģijas rentgenstaru absorbciometru, ņemot vērā dzimumu un rasi). Ieteikumus par devām skatiet apakšpunktā par pieaugušajiem turpmāk tekstā.

Prādera-Villi sindroma (PWS) gadījumā, lai uzlabotu augšanu un ķermeņa uzbūvi pediatriskiem pacientiem

Parasti ieteicamā deva ir 0,025 - 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Dienas deva nedrīkst pārsniegt 2,7 mg. Ārstēšanu nedrīkst veikt pediatriskiem pacientiem, kuru augšanas ātrums ir mazāks kā 1 cm gadā, un kuriem sagaidāma drīza epifīžu slēgšanās.

Augšanas traucējumi Ternera sindroma gadījumā

Ieteicamā deva ir 0,045 - 0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā.

Augšanas traucējumi hroniskas nieru mazspējas gadījumā

Ieteicamā deva ir 0,045 - 0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā (1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā). Ja augšanas ātrums ir pārāk lēns, varētu būt nepieciešamas lielākas devas. Pēc sešu mēnešu ārstēšanas var būt nepieciešams pielāgot devu (skatīt 4.4. apakšpunktā).

Augšanas traucējumi maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam

(MGV)

Parasti ieteicamā deva ir 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā (1 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā), līdz sasniegts mērķa augums (skatīt 5.1. apakšpunktā). Ārstēšana būtu jāpārtrauc pēc pirmā gada terapijas, ja augšanas ātruma SD ir mazāks par + 1. Ārstēšana būtu jāpārtrauc, ja augšanas ātrums ir < 2 cm/gadā un, ja apstiprinās, ka kaulu vecums ir > 14 gadiem (meitenēm) vai > 16 gadiem (zēniem), kas atbilst epifizeālo augšanas plātnīšu slēgšanās laikam.

Devu ieteikumi pediatriskiem pacientiem

Indikācijas

Deva (mg/kg ķermeņa

Deva (mg/m2 ķermeņa

masas dienā)

virsmas dienā)

 

Augšanas hormona deficīts

0,025 – 0,035

0,7 – 1,0

Prādera-Villi sindroms

0,035

1,0

Ternera sindroms

0,045 – 0,050

1,4

Hroniska nieru mazspēja

0,045 – 0,050

1,4

Bērni/pusaudži, kas dzimuši mazi gestācijas

0,035

1,0

vecumam (MGV)

 

 

Pieauguši pacienti ar augšanas hormona deficītu

Pacientiem, kuriem augšanas hormona terapija tiek turpināta pēc bērnībā konstatēta AHD, ieteicamā terapijas atsākšanas deva ir 0,2 - 0,5 mg dienā. Deva jāpalielina vai jāsamazina pakāpeniski, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai, ko nosaka IGF-I koncentrācija.

Pieaugušajiem, kuriem AHD sācies pieaugušo vecumā, terapija jāsāk ar mazu devu – 0,15 - 0,3 mg dienā. Deva jāpalielina pakāpeniski, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai, ko nosaka IGF-I koncentrācija.

Abos gadījumos ārstēšanas mērķim vajadzētu būt insulīnam līdzīgā augšanas faktora (IGF-I) koncentrācijas līmenim, kas ir 2 SD robežās, atbilstoši vecuma vidējiem rādītājiem. Pacientiem, kam ārstēšanas sākumā ir normāla IGF-I koncentrācija, augšanas hormons jālieto, līdz tiek sasniegta IGF-I augstākā normas robeža, bet nepārsniedzot 2 SD. Devas titrēšanai var ņemt vērā arī klīnisko atbildes reakciju un blakusparādības. Zināms, ka pastāv daži pacienti ar AHD, kuru IGF-I koncentrācija nenormalizējas, neskatoties uz labu klīnisko atbildes reakciju, un tādēļ viņiem nav nepieciešama devas palielināšana. Uzturošā deva reti pārsniedz 1,0 mg dienā. Sievietēm var būt nepieciešama lielāka deva nekā vīriešiem, bet vīrieši laika gaitā uzrāda paaugstinātu jutību pret IGF-I. Tas nozīmē, ka sievietēm, īpaši tām, kuras lieto iekšķīgi estrogēnu aizstājterapiju, ir lielāks risks saņemt mazāku terapijas devu nekā nepieciešams, savukārt vīriešiem – saņemt lielāku terapijas devu kā nepieciešams. Tādēļ augšanas hormona devas precizitāte būtu jākontrolē ik pēc 6 mēnešiem. Tā kā normāli fizioloģiskā augšanas hormona sekrēcija ar vecumu samazinās, var būt nepieciešama mazāka deva.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Pacientiem, vecākiem par 60 gadiem, terapija jāsāk ar devu 0,1 - 0,2 mg dienā, un deva pakāpeniski jāpalielina, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai. Jālieto minimālā efektīvā deva. Uzturošā deva šiem pacientiem reti pārsniedz 0,5 mg dienā.

Lietošanas veids

Injekcija ir jāievada subkutāni, mainot injekciju vietas, lai samazinātu lokālas lipoatrofijas risku.

Ieteikumus par lietošanu un rīkošanos skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Somatropīnu nedrīkst lietot, ja ir audzēja aktivitātes pazīmes. Pirms augšanas hormonu terapijas uzsākšanas intrakraniālajiem audzējiem jābūt neaktīviem un jābūt pabeigtai pretaudzēja terapijai. Ja novērojamas audzēja augšanas pazīmes, ārstēšana ir jāpārtrauc.

Somatropīnu nedrīkst lietot augšanas veicināšanai bērniem ar slēgtām epifīzēm.

Ar somatropīnu nedrīkst ārstēt pacientus ar akūtām kritiskām slimībām un komplikācijām pēc atklātas sirds operācijas, abdominālas ķirurģiskas operācijas, daudzām traumām, akūtu elpošanas mazspēju vai līdzīgiem traucējumiem (informāciju par pacientiem, kas saņem aizstājterapiju, skatīt

4.4. apakšpunktā).

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Nedrīkst pārsniegt maksimālo ieteicamo dienas devu (skatīt 4.2. apakšpunktā).

Jutība pret insulīnu

Somatropīns var samazināt jutību pret insulīnu. Pēc somatropīna terapijas uzsākšanas pacientiem ar cukura diabētu, varētu būt nepieciešams pielāgot insulīna devu. Pacienti ar diabētu, glikozes intoleranci vai diabēta riska faktoriem somatropīna terapijas laikā rūpīgi jāuzrauga.

Vairogdziedzera funkcija

Augšanas hormons palielina T4 pārveidošanos par T3 perifērijā, kā rezultātā iespējama T4 koncentrācijas samazināšanās un T3 koncentrācijas palielināšanās serumā. Lai gan vairogdziedzera

hormonu līmenis veseliem indivīdiem perifērijā saglabājās references normas robežās, teorētiski personām ar subklīnisku hipotireoīdismuvar attīstīties hipotireoīdisms. Tādēļ vairogdziedzera funkcija jākontrolē visiem pacientiem. Pacientiem ar hipopituitārismu, kas saņem standarta aizstājterapiju, rūpīgi jākontrolē augšanas hormona terapijas ietekme uz vairogdziedzera funkciju.

Gadījumā, kad sekundārs augšanas hormona deficīts radies ļaundabīgas slimības ārstēšanas rezultātā, ieteicams pievērst uzmanību ļaundabīgā procesa recidīva pazīmēm. Cilvēkiem, kuriem bērnībā bijis vēzis, ziņots par paaugstinātu otra audzēja risku, ja pēc pirmā audzēja izārstēšanas lietots somatropīns. Visbiežāk sastopamais otrais audzējs pacientiem, kuriem veikta galvas apstarošana pirmā audzēja ārstēšanai, bijis intrakraniāls audzējs, it īpaši meningiomas.

Pacientiem ar endokrīniem traucējumiem, tostarp augšanas hormona deficītu, biežāk nekā pārējā populācijā novēro epifīžu patoloģisku novietojumu gūžas locītavās. Pacienti, kuri somatropīna lietošanas laikā klibo, ir klīniski jāizmeklē.

Labdabīga intrakraniāla hipertensija

Stipru vai atkārtotu galvassāpju, redzes traucējumu, sliktas dūšas un/vai vemšanas gadījumā ieteicama fundoskopija, lai diagnosticētu papillas tūsku. Ja papillas tūskas diagnoze apstiprinās, jāapsver labdabīgas intrakraniālas hipertensijas diagnozes iespēja un, ja nepieciešams, jāpārtrauc augšanas hormona terapija. Pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, lai dotu īpašu ieteikumu augšanas hormona terapijas turpināšanai pacientiem ar novērstu intrakraniālu hipertensiju. Ja atsākta augšanas hormona terapija, nepieciešams rūpīgi novērot pacientu, vai nerodas intrakraniālas hipertensijas simptomi.

Leikoze

Nelielam skaitam pacientu ar augšanas hormona deficītu, no kuriem daži saņēma somatropīna terapiju, ziņots par leikozi. Tomēr nav atklāti pierādījumi, kas apstiprinātu leikozes sastopamības biežuma pieaugumu augšanas hormona recipientiem bez predispozīcijas faktoriem.

Antivielas

Nelielai daļai pacientu var veidoties antivielas pret Omnitrope. Omnitrope lietošana izraisa antivielu veidošanos aptuveni 1% pacientu. Šo antivielu saistīšanās spējas ir zemas, un tās neietekmē augšanas ātrumu. Antivielas pret somatropīnu jānosaka jebkuram pacientam, kuram nav zināms atbildes reakcijas trūkuma iemesls.

Gados vecāki pacienti

Pieredze par lietošanu pacientiem, vecākiem par 80 gadiem, ir ierobežota. Gados vecāki pacienti var būt jutīgāki pret Omnitrope iedarbību, un tādēļ viņiem var biežāk attīstīties blakusparādības.

Akūta kritiska slimība

Somatropīna ietekme uz izveseļošanos pētīta divos ar placebo kontrolētos pētījumos, kuros piedalījās 522 kritiski slimi pieauguši pacienti ar komplikācijām pēc atklātas sirds operācijas, vēdera dobuma operācijas, daudzām traumām vai akūtas elpošanas mazspējas. Tiem pacientiem, kas tika ārstēti ar 5,3 vai 8 mg somatropīna dienā, mirstība bija augstāka, salīdzinot ar pacientiem, kas saņēma placebo, proti, attiecība bija 42% pret 19%. Ņemot vērā augstāk minēto informāciju, šo grupu pacientus ar somatropīnu ārstēt nedrīkst. Tā kā nav pieejama informācija par augšanas hormona aizstājterapijas drošību akūti kritiski slimiem pacientiem, šai situācijā jāizvērtē terapijas turpināšanas lietderība, salīdzinot ar iespējamo risku.

Visiem pacientiem, kam rodas cita vai līdzīga akūta kritiska slimība, jāizvērtē somatropīna terapijas lietderība, salīdzinot ar iespējamo risku.

Pediatriskā populācija

Pankreatīts

Kaut arī reti, tomēr ar somatropīnu ārstētiem bērniem, kuriem parādās sāpes vēderā, jāapsver pankreatīta iespējamība.

Prādera-Villi sindroms

Pacientiem ar PWS ārstēšanas laikā vienmēr būtu jāievēro zemas kaloritātes diēta.

Ir ziņots par gadījumiem ar letālu iznākumu, lietojot augšanas hormonu pediatriskiem pacientiem ar PWS, kam bija viens vai vairāki no sekojošiem riska faktoriem: smaga aptaukošanās (šiem pacientiem svars/augums pārsniedza 200%), elpošanas traucējumi anamnēzē vai elpošanas apstāšanās miega laikā vai neidentificēta elpceļu infekcija. Pacientiem ar PWS un vienu vai vairākiem šādiem riska faktoriem var būt lielāks risks.

Pirms somatropīna terapijas uzsākšanas pacienti ar PWS jāizmeklē, lai konstatētu, vai viņiem nav augšējo elpceļu obstrukcija, elpošanas apstāšanās miega laikā vai elpceļu infekcijas.

Ja augšējo elpceļu obstrukcijas izmeklēšanas laikā tiek atklātas novirzes no normas, pirms augšanas hormona terapijas uzsākšanas bērns jānosūta pie ausu, kakla un deguna ārsta (LOR) ārstēšanai un elpošanas traucējumu novēršanai.

Pirms terapijas uzsākšanas ar augšanas hormonu jāizvērtē elpošanas apstāšanās miega laikā, izmantojot vispāratzītas metodes, piemēram, polisomnogrāfiju vai oksimetriju nakts laikā, un, ja pastāv aizdomas par elpošanas apstāšanos miega laikā, pacients jāuzrauga.

Ja somatropīna terapijas laikā pacientam rodas augšējo elpceļu obstrukcijas pazīmes (tostarp pastiprināta krākšana), ārstēšana jāpārtrauc un jāveic jauns augšējo elpceļu novērtējums.

Visiem pacientiem ar PWS jāpārbauda elpošanas apstāšanās miega laikā un, ja ir aizdomas par to, pacienti jānovēro.

Pacienti jānovēro, vai nerodas elpceļu infekcijas pazīmes, kas pēc iespējas ātrāk jādiagnosticē un agresīvi jāārstē.

Visiem pacientiem ar PWS pirms augšanas hormona terapijas un tās laikā jānodrošina efektīva svara kontrole.

Pacientiem ar PWS bieži ir skolioze. Straujas augšanas gadījumā skolioze var progresēt ikvienam bērnam. Ārstēšanas laikā jākontrolē, vai nerodas skoliozes pazīmes.

Ilgstošas lietošanas pieredze pieaugušiem un pacientiem ar PWS ir ierobežota.

Bērni, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam

Bērniem/pusaudžiem ar mazu augumu, kas dzimuši MGV, pirms ārstēšanas sākuma jāizslēdz citi klīniski cēloņi vai terapija, kas varētu izskaidrot augšanas traucējumus.

Pirms ārstēšanas un pēc tam ik gadu MGV bērniem/pusaudžiem ieteicams noteikt tukšā dūšā insulīna un glikozes koncentrāciju asinīs. Pacientiem ar palielinātu cukura diabēta risku (piemēram, diabēts ģimenes anamnēzē, aptaukošanās, smaga insulīna rezistence, Acanthosis nigricans) jāveic perorālais glikozes tolerances tests (PGTT). Ja skaidri redzams, ka attīstās diabēts, augšanas hormonu nedrīkst lietot.

Pirms ārstēšanas un pēc tam divas reizes gadā MGV bērniem/pusaudžiem ieteicams noteikt IGF-I līmeni. Ja atkārtotos mērījumos IGF-I līmenis pārsniedz +2 SD salīdzinājumā ar vecuma un pubertātes stadijas references normu, IGF-I/IGFBP-3 attiecību var ņemt vērā, pielāgojot devu.

Pieredze, uzsākot terapiju MGV pacientiem pubertātes sākuma stadijā, ir ierobežota. Tādēļ nav ieteicams uzsākt ārstēšanu pubertātes sākuma stadijā. Pieredze, ārstējot pacientus ar Silver-Russell sindromu, ir ierobežota.

Maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši MGV, ar augšanas hormona terapiju iegūtais auguma palielinājums daļēji var tikt zaudēts, ja ārstēšanu pārtrauc, pirms sasniegts mērķa augums.

Hroniska nieru mazspēja

Hroniskas nieru mazspējas gadījumā nieru funkcijai pirms terapijas uzsākšanas jābūt samazinātai par vairāk nekā 50 procentiem no normālās. Lai apstiprinātu augšanas traucējumus, augšana jānovēro vienu gadu pirms terapijas uzsākšanas. Šī perioda laikā jāuzsāk konservatīva nieru mazspējas terapija (kas ietver acidozes, hiperparatiroīdisma un barojuma stāvokļa kontroli), un tā jāturpina ārstēšanas laikā.

Veicot nieres transplantāciju, ārstēšana jāpārtrauc.

Šobrīd nav pieejami dati par sasniegto auguma garumu pacientiem ar hronisku nieru mazspēju, kas ārstēšanā saņēmuši Omnitrope.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaicīga glikokortikoīdu lietošana var inhibēt augšanu stimulējošo iedarbību, kas piemīt somatropīnu saturošām zālēm. Tādēļ pacientiem, kas ārstēšanā saņem glikokortikoīdus, rūpīgi jākontrolē augšana, lai novērtētu iespējamo glikokortikoīdu terapijas ietekmi uz augšanu.

Dati, kas iegūti mijiedarbības pētījumā, kurā piedalījās pieaugušie ar augšanas hormona deficītu, liecina, ka somatropīna lietošana var palielināt to savienojumu klīrensu, kurus metabolizē P450 izoenzīmi. Citohroma P 450 3A4 metabolizēto savienojumu (piemēram, dzimumhormonu, kortikosteroīdu, pretkrampju līdzekļu un ciklosporīna) klīrenss var izteikti palielināties, pazeminot šo vielu koncentrāciju plazmā. Šā novērojuma klīniskā nozīme nav zināma.

Skatīt arī 4.4. apakšpunktā esošos norādījumus par cukura diabētu un vairogdziedzera darbības traucējumiem, kā arī 4.2. apakšpunktu par iekšķīgi lietojamu estrogēnu aizstājterapiju.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par somatropīna lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti vai nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem, kas pierāda reproduktīvo toksicitāti, nav pietiekami (skatīt 5.3. apakšpunktu). Somatropīnu grūtniecības laikā un sievietēm reproduktīvā vecumā, neizmantojot kontracepcijas līdzekļus, lietot nav ieteicams.

Barošana ar krūti

Sievietēm zīdīšanas perioda laikā nav veikti klīniskie pētījumi ar somatropīnu saturošām zālēm. Nav zināms, vai somatropīns izdalās cilvēka pienā, taču neizmainītas olbaltumvielas uzsūkšanās no zīdaiņa gremošanas trakta ir visai maz ticama. Tādēļ, ja Omnitrope ordinē sievietēm zīdīšanas periodā, jāievēro piesardzība.

Fertilitāte

Fertilitātes pētījumi ar Omnitrope nav veikti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Omnitrope neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Pacientiem ar augšanas hormona deficītu raksturīgs ekstracelulārā tilpuma deficīts. Sākot ārstēšanu ar somatropīnu, šis deficīts tiek ātri novērsts. Pieaugušiem pacientiem bieži rodas blakusparādības, kas saistītas ar šķidruma aizturi, piemēram, perifēra tūska, skeleta-muskuļu stīvums, artralģija, mialģija un parestēzijas. Parasti šīs blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas.

Šo blakusparādību rašanās biežums atkarīgs no ievadītās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam brīdī, kad radās augšanas hormona deficīts. Bērniem šādas blakusparādības novēro retāk.

Omnitrope lietošana izraisa antivielu veidošanos aptuveni 1% pacientu. Šo antivielu saistīšanās spējas ir zemas, un saistībā ar to veidošanos nav novērotas nekādas klīniskās izmaiņas, skatīt

4.4. apakšpunktā.

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulā

1.-6. tabulā parādītas nevēlamās blakusparādības atbilstoši katrai indikācijai; tās sakārtotas atbilstoši orgānu sistēmu klasifikācijai un biežumam, izmantojot šādu iedalījumu: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži

(≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Klīniskie pētījumi bērniem ar AHD

1. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem nepietiekama augšanas hormona sekrēcijas dēļ

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar noteikt

klasifikācija

 

līdz

līdz < 1/100

līdz

 

pēc pieejamiem

 

 

< 1/10

 

< 1/1 000

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

Leikoze†

 

 

 

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

Parestēzijas*

traucējumi

 

 

 

 

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

Skeleta-

 

 

Artralģija*

 

 

Mialģija*

muskuļu un

 

 

 

 

 

Skeleta-muskuļu

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

stīvums*

bojājumi

 

 

 

 

 

 

Vispārēji

Reakcija

 

 

 

 

Perifēra tūska*

traucējumi un

injekcijas

 

 

 

 

 

reakcijas

vietā$

 

 

 

 

 

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola līmenis

 

 

 

 

 

 

asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums ir atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar Ternera sindromu

2. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem Ternera sindroma dēļ

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

 

līdz

līdz < 1/100

līdz

 

noteikt pēc

 

 

< 1/10

 

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

 

 

 

Leikoze†

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

Parestēzijas*

traucējumi

 

 

 

 

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

Skeleta-

Artralģija*

 

 

 

 

Mialģija*

muskuļu un

 

 

 

 

 

Skeleta-

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

muskuļu

bojājumi

 

 

 

 

 

stīvums*

Vispārēji

 

 

 

 

 

Perifēra

traucējumi un

 

 

 

 

 

tūska*

reakcijas

 

 

 

 

 

Reakcija

ievadīšanas

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

injekcijas vietā$

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības

biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar hronisku nieru mazspēju

3. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem hroniskas nieru mazspējas dēļ

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

 

līdz

līdz < 1/100

līdz

 

noteikt pēc

 

 

< 1/10

 

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

 

 

 

Leikoze†

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

Parestēzijas*

traucējumi

 

 

 

 

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

Skeleta-

 

 

 

 

 

Artralģija*

muskuļu un

 

 

 

 

 

Mialģija*

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

Skeleta-

bojājumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

muskuļu

 

 

 

 

 

 

stīvums*

Vispārēji

 

Reakcija

 

 

 

Perifēra

traucējumi un

 

injekcijas

 

 

 

tūska*

reakcijas

 

vietā$

 

 

 

 

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar MGV

4. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem, kuri dzimuši mazi gestācijas vecumam

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

 

līdz

līdz < 1/100

līdz

 

noteikt pēc

 

 

< 1/10

 

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

 

 

 

Leikoze†

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

Parestēzijas*

traucējumi

 

 

 

 

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

Skeleta-

 

 

Artralģija*

 

 

Mialģija*

muskuļu un

 

 

 

 

 

Skeleta-

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

muskuļu

bojājumi

 

 

 

 

 

stīvums*

Vispārēji

 

Reakcija

 

 

 

Perifēra

traucējumi un

 

injekcijas

 

 

 

tūska*

reakcijas

 

vietā$

 

 

 

 

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi pacientiem ar PWS

5. tabula

Ilgstoša ārstēšana un uzlabota ķermeņa uzbūve bērniem ar augšanas traucējumiem Prādera-

Villi sindroma dēļ

Orgānu

Ļoti

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

bieži

≥ 1/100 līdz

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

≥ 1/10

< 1/10

līdz

līdz

 

noteikt pēc

 

 

 

< 1/100

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

 

 

 

Leikoze†

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

Parestēzijas*

 

 

 

 

traucējumi

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

 

 

 

 

Skeleta-

 

Artralģija*

 

 

 

Skeleta-

muskuļu un

 

Mialģija*

 

 

 

muskuļu

saistaudu

 

 

 

 

stīvums*

sistēmas

 

 

 

 

 

 

bojājumi

 

 

 

 

 

 

Vispārēji

 

Perifēra

 

 

 

Reakcija

traucējumi un

 

tūska*

 

 

 

injekcijas

reakcijas

 

 

 

 

 

vietā$

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi pieaugušajiem ar AHD

6. tabula

Aizstājterapija pieaugušiem ar augšanas hormona deficītu

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100 līdz

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

 

< 1/10

līdz

līdz

 

noteikt pēc

 

 

 

< 1/100

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

Parestēzijas*

 

 

 

Labdabīga

traucējumi

 

Karpālā kanāla

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

hipertensija

 

 

sindroms

 

 

 

 

Skeleta-

Artralģija*

Mialģija*

 

 

 

 

muskuļu un

 

Skeleta-

 

 

 

 

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

muskuļu

 

 

 

 

bojājumi

 

stīvums*

 

 

 

 

Vispārēji

Perifēra

 

 

 

 

Reakcija

traucējumi un

tūska*

 

 

 

 

injekcijas

reakcijas

 

 

 

 

 

vietā$

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.Nevēlamo blakusparādību apraksts

Samazināta kortizola koncentrācija serumā

Saņemti ziņojumi par to, ka somatropīns samazina kortizola koncentrāciju serumā, iespējams, ietekmējot transportolbaltumvielas vai palielinot aknu klīrensu. Iespējams, šai atradnei nav lielas klīniskās nozīmes. Tomēr pirms terapijas uzsākšanas jāoptimizē kortikosteroīdu aizstājterapija.

Prādera-Villi sindroms

Pēcreģistrācijas periodā pacientiem, kas slimo ar Prādera-Villi sindromu un ārstēšanā lieto somatropīnu, reti ziņots par pēkšņu nāvi, lai gan cēloniskā saistība nav konstatēta.

Leikoze

Bērniem, kuriem augšanas hormona deficīta ārstēšanai izmantots somatropīns, ziņots par leikozes attīstības gadījumiem (reti vai ļoti reti); šajos datos ietverta arī pēcreģistrācijas pieredze. Tomēr nav pierādījumu par paaugstinātu leikozes risku, ja nav predispozīcijas faktoru, piemēram, galvas smadzeņu vai galvas apstarošanas.

Augšstilba kaula galviņas epifiziolīze un Lega-Kalvē-Pertesa slimība

Bērniem pēc augšanas hormona lietošanas ziņots par augšstilba kaula galviņas epifiziolīzi un Lega- Kalvē-Pertesa slimību. Augšstilba kaula galviņas epifiziolīze biežāk vērojama endokrīnās sistēmas traucējumu gadījumā, bet Lega-Kalvē-Pertesa slimību biežāk novēro maza auguma bērniem. Tomēr nav zināms, vai šo 2 patoloģiju biežums palielinās, ja lieto somatropīnu. Šīs diagnozes jāapsver, ja bērnam ir diskomforts vai sāpes gūžas vai ceļa locītavā.

Citas nevēlamās blakusparādības

Citas nevēlamās blakusparādības var uzskatīt par somatropīna grupas zāļu blakusparādībām, piemēram, iespējamu hiperglikēmiju samazinātas insulīna jutības dēļ, samazinātu brīvā tiroksīna koncentrāciju un labdabīgu intrakraniālo hipertensiju.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Akūta pārdozēšana varētu sākotnēji izraisīt hipoglikēmiju ar sekojošu hiperglikēmiju.

Ilgstoša pārdozēšana varētu izraisīt tādas pat pazīmes un simptomus kā cilvēka augšanas hormona pārprodukcijas gadījumā.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: hipofīzes priekšējās daivas hormoni un to analogi, ATĶ kods: H01AC01.

Omnitrope ir līdzīgas bioloģiskas izcelsmes zāles. Sīkāka informācija ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

Darbības mehānisms

Somatropīns ir spēcīgs metabolisks hormons, kam ir svarīga nozīme lipīdu, ogļhidrātu un olbaltumvielu vielmaiņā. Bērniem ar nepietiekamu endogēnā augšanas hormona daudzumu somatropīns stimulē lineāro augšanu un palielina augšanas ātrumu. Pieaugušiem, kā arī bērniem somatropīns nodrošina normālu ķermeņa uzbūvi, palielinot slāpekļa aizturi, veicinot skeleta muskuļu augšanu un mobilizējot organisma taukus. Īpaši somatropīna ietekmei pakļaujas viscerālie taukaudi. Papildus pastiprinātai lipolīzei somatropīns samazina triglicerīdu saistīšanos organisma tauku rezervēs. Somatropīns paaugstina IGF-I (insulīnam līdzīgā augšanas faktora I) un IGFBP3 (insulīnam līdzīgā augšanas faktora saistošā proteīna 3) koncentrāciju serumā. Bez tam somatropīnam novērota arī šāda iedarbība:

Farmakodinamiskā iedarbība

Lipīdu vielmaiņa

Somatropīns inducē aknu ZBL holesterīna receptorus un ietekmē seruma lipīdu un lipoproteīnu daudzumu. Somatropīna lietošana pacientiem ar augšanas hormona deficītu pazemina ZBL un apolipoproteīna B līmeni serumā. Novērota arī kopējā holesterīna līmeņa pazemināšanās.

Ogļhidrātu vielmaiņa

Somatropīns paaugstina insulīna līmeni, bet glikozes koncentrācija tukšā dūšā parasti nemainās. Bērniem ar hipopituitārismu var būt hipoglikēmija tukšā dūšā. To mazina terapija ar somatropīnu.

Ūdens un minerālvielu vielmaiņa

Augšanas hormona deficīts saistīts ar samazinātu plazmas un ekstracelulāro tilpumu. Somatropīns abus raksturlielumus ātri palielina. Somatropīns izraisa nātrija, kālija un fosfora aizturi.

Kaulu vielmaiņa

Somatropīns veicina skeleta kaulu vielmaiņu. Ilgstoša somatropīna lietošana pacientiem ar augšanas hormona deficītu un osteopēniju rada kaulu minerālvielu sastāva un blīvuma palielināšanos skeleta apvidos, kas pakļauti slodzēm.

Fiziskās spējas

Pēc ilgstošas somatropīna terapijas, uzlabojas muskuļu spēks un fiziskās slodzes izturība. Somatropīns palielina arī sirds izsviedi, tomēr darbības mehānisms vēl nav noskaidrots. Šo darbības īpatnību var pastiprināt perifērās asinsvadu pretestības mazināšanās.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Klīniskajos pētījumos maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši MGV, tika lietotas devas 0,033 un 0,067 mg/kg ķermeņa masas, līdz tika sasniegts mērķa augums. 56 nepārtraukti ārstētiem pacientiem, kam tika sasniegts (vai gandrīz sasniegts) mērķa augums, vidējais pieaugums bija +1,90 SD (0,033 mg/kg ķermeņa masas dienā) un +2,19 SD (0,067 mg/kg ķermeņa masas dienā). Literatūras dati neārstētiem MGV bērniem/pusaudžiem, kam agrīnā vecumā nav vērojams kompensējošs pieaugums, liecina par vēlīnu augšanu 0,5 SD. Dati par ilgstošas lietošanas drošumu joprojām ir ierobežoti.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Subkutāni ievadīta somatropīna biopieejamība ir apmēram 80% gan veseliem subjektiem, gan pacientiem ar augšanas hormona deficītu. Veseliem pieaugušiem subkutāni ievadot 5 mg Omnitrope pulveri un šķīdinātāju injekciju šķīduma pagatavošanai, Cmax vērtības ir attiecīgi 71 ± 24 μg/l (vidējais ± SD) un mediānā tmax vērtība ir 4 stundas (2 - 8 stundu robežās).

Eliminācija

Vidējais somatropīna beigu pusperiods pēc intravenozas ievadīšanas pieaugušiem pacientiem ar augšanas hormona deficītu ir apmēram 0,4 stundas. Tomēr subkutāni ievadot Omnitrope pulveri un šķīdinātāju injekciju šķīduma pagatavošanai, pusperioda ilgums bija 3 stundas. Novērotā atšķirība iespējams veidojās lēnās absorbcijas no subkutānās ievadīšanas vietas dēļ.

Īpašas pacientu grupas

Šķiet, ka somatropīna absolūtā biopieejamība pēc subkutānas ievadīšanas ir vienāda vīriešiem un sievietēm.

Informācija par somatropīna farmakokinētiku vecāka gadagājuma pacientiem, bērniem, dažādu rasu cilvēkiem un pacientiem ar nieru, aknu vai sirds mazspēju, nav pieejama vai arī ir nepilnīga.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Omnitrope subakūtas toksicitātes un lokālas panesamības pētījumos klīniski nozīmīga iedarbība nav novērota.

Citos Omnitrope vispārīgās toksicitātes, lokālās panesamības un reproduktīvās toksicitātes pētījumos klīniski nozīmīga iedarbība nav novērota.

Somatropīna in vitro un in vivo genotoksicitātes pētījumi, lai noteiktu gēnu mutācijas un hromosomu aberāciju indukciju, bija negatīvi.

Vienā In vitro pētījumā ar limfocītiem, kas iegūti no pacientiem, kuri saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar somatropīnu un sekojošu bleomicīna terapiju, tika novērota izteiktāka hromosomu fragilitāte. Novērotā efekta klīniskā nozīme nav skaidra.

Citā pētījumā ar somatropīnu, kurā tika izmantoti limfocīti no pacienta, kurš saņēmis ilgstošu ārstēšanu ar somatropīnu, netika atklāta hromosomu anomāliju skaita palielināšanās.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Pulveris:

glicīns

nātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts

Šķīdinātājs: ūdens injekcijām

6.2.Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Uzglabāšanas laiks pēc izšķīdināšanas

Pēc izšķīdināšanas no mikrobioloģiskā viedokļa šķīdumu ir ieteicams izmantot nekavējoties. Tomēr šķīdums ir derīgs lietošanai līdz 24 stundām, ja uzglabāts 2°C – 8°C temperatūrā oriģinālā iepakojumā. Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no gaismas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neatvērts flakons

Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no gaismas.

Lietošanai gatavu zāļu uzglabāšanas nosacījumus skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

Pulveris flakonā (I klases stikls) ar aizbāzni (butila gumija ar fluora sveķu laminējumu), stīpu (alumīnijs) un vāciņu (noņemams, violetā krāsā, izgatavots no polipropilēna) un 1 ml šķīdinātāja flakonā (I klases stikls) ar aizbāzni (hlorbutila elastomērs ar fluora sveķu laminējumu), stīpu (lakots alumīnijs) un vāciņu (noņemams, baltā krāsā, izgatavots no polipropilēna).

Iepakojuma lielums: 1 gb.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Omnitrope 1,3 mg/ml iepakojums sastāv no flakona, kas satur aktīvo vielu pulvera formā, un flakonā iepildīta šķīdinātāja vienreizējai lietošanai. Katrs flakons jāšķīdina tikai un vienīgi pievienotajā šķīdinātājā. Sagatavotais šķīdums jāievada, izmantojot sterilas, vienreizējai lietošanai paredzētas šļirces.

Turpmāk sniegts vispārīgs šķīdināšanas un ievadīšanas procesa apraksts. Šķīdināšana jāveic atbilstoši labas prakses noteikumiem, īpaši attiecībā uz aseptikas prasību ievērošanu.

1.Jānomazgā rokas.

2.Noņemiet no flakoniem plastikāta aizsargvāciņus.

3.Flakonu augšdaļas jānotīra ar antiseptisku šķīdumu, lai izvairītos no satura inficēšanas.

4.Izmantojiet sterilu, vienreizējai lietošanai paredzētu šļirci (piem., 2 ml šļirci) un adatu (piem., 0,33 mm x 12,7 mm adatu), lai no flakona ievilktu visu šķīdinātāju.

5.Paņemiet flakonu ar pulveri, izduriet adatu caur gumijas aizbāzni un ievadiet šķīdinātāju tieši flakonā, cenšoties virzīt šķidruma strūklu pret stikla sieniņu, lai izvairītos no putu veidošanās.

6.Pāris reižu paskaliniet flakonu, līdz tā saturs ir pilnīgi izšķīdis. Nekratiet flakonu; tas var izraisīt aktīvās vielas denaturāciju.

7.Ja šķīdums ir duļķains vai satur daļiņas, to nevajadzētu lietot. Sagatavotajam šķīdumam jābūt dzidram un bezkrāsainam.

8.Apgrieziet flakonu ar augšdaļu uz leju un, izmantojot citu sterilu, vienreizējai lietošanai paredzētu atbilstoša izmēra šļirci (piem., 1 ml šļirci) un injekciju adatu (piem., 0,25 mm x 8 mm), ievelciet šļircē nedaudz vairāk šķīduma kā vajadzīgs devai. Izvadiet no šļirces gaisa pūslīšus. Noregulējiet šļircē precīzi vajadzīgo devu.

9.Notīriet injekcijas vietu ar spirtā samērcētu tamponu un ievadiet Omnitrope subkutānas injekcijas veidā.

Šķīdums paredzēts vienreizējai lietošanai. Viss pēc ievadīšanas atlikušais šķīdums jāiznīcina. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sandoz GmbH

Biochemiestrasse 10

A-6250 Kundl

Austrija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

EU/1/06/332/001

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2006. gada 12. aprīlis

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 12. aprīlis

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

<{MM/GGGG}>

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Omnitrope 5 mg/ml pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Pēc izšķīdināšanas viena flakona viens ml satur 5 mg somatropīna* (Somatropinum) (atbilst 15 SV).

* ražots Escherichia coli, izmantojot rekombinanto DNS tehnoloģiju.

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību:

Pēc izšķīdināšanas 1 ml šķīduma satur 15 mg benzilspirta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

Pulveris ir baltā krāsā. Šķīdinātājs ir dzidrs, bezkrāsains.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Zīdaiņi, bērni un pusaudži

-Augšanas traucējumi nepietiekamas augšanas hormona sekrēcijas dēļ (augšanas hormona deficīts, AHD).

-Ar Ternera sindromu saistīti augšanas traucējumi.

-Ar hronisku nieru mazspēju saistīti augšanas traucējumi.

-Augšanas traucējumi (esošā auguma standarta deviācija (SD) < -2,5 un SD attiecībā pret vecāku augumu < -1) maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam

(MGV) ar dzimšanas svaru un/vai garumu <- 2 SD, kam nav kompensējoša augšanas pieauguma (augšanas ātruma SD < 0 pēdējā gada laikā), sasniedzot 4 gadu vecumu vai vēlāk.

-Prādera-Villi sindroma (PWS) gadījumā, lai uzlabotu augšanu un ķermeņa uzbūvi. PWS diagnoze jāapstiprina ar atbilstošu ģenētisko pārbaudi.

Pieaugušie

-Aizstājterapija pieaugušiem ar izteiktu augšanas hormona deficītu.

-Sākums pieaugušo vecumā: pacienti, kuriem ir smags augšanas hormona deficīts, kas saistīts ar vairāku hormonu deficītu, kura iemesls ir zināma hipotalāma vai hipofīzes slimība, un kuriem ir vismaz viens zināms hipofīzes hormona deficīts, izņemot prolaktīnu. Šiem pacientiem jāveic atbilstošs augšanas hormona stimulācijas tests, lai diagnosticētu vai izslēgtu augšanas hormona deficītu.

-Sākums bērnībā: pacienti, kuriem bērnībā konstatēts augšanas hormona deficīts iedzimta, ģenētiska, iegūta vai idiopātiska iemesla dēļ. Pacientiem, kuriem AHD sācies bērna vecumā, augšanas hormona sekrēcijas spēju vajadzētu atkārtoti izvērtēt pēc longitudinālās augšanas apstāšanās. Pacientiem, kuriem pastāvīga AHD iespējamība ir augsta, t.i., iedzimta slimība vai sekundārs AHDpēc hipotalāma-hipofīzes slimības vai insulta, insulīnam līdzīgā augšanas faktora-I (IGF-I) koncentrācija SD < -2 pēc augšanas hormona terapijas atcelšanas vismaz uz 4 nedēļām jāuzskata par pietiekošu pierādījumu izteiktam AHD.

Pārējiem pacientiem jāveic IGF-I analīze un viens augšanas hormona stimulācijas tests.

4.2.Devas un lietošanas veids

Diagnoze jāuzstāda, un terapija ar somatropīnu jāuzsāk un jākontrolē ārstam ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi pacientu ar augšanas traucējumiem diagnosticēšanā un ārstēšanā.

Devas

Pediatriskā populācija

Devas un lietošanas shēma katram pacientam jāpielāgo individuāli.

Nepietiekamas augšanas hormona sekrēcijas izraisīti augšanas traucējumi pediatriskiem pacientiem

Parasti ieteicamā deva ir 0,025 - 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 0,7 - 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Ir lietotas arī lielākas devas.

Ja bērnībā sācies AHD turpinās pusaudža vecumā, ārstēšana jāturpina, līdz pilnībā beigusies fiziskā attīstība (piem., noformējusies ķermeņa uzbūve, kaulu masa). Veicot kontroli, viens no terapijas mērķiem pārejas periodā ir normālas maksimālās kaulu masas sasniegšana, kas definēta kā

T skaitlis > -1 (t.i., standartizēts attiecībā pret pieaugušo vidējo maksimālo kaulu masu, kas noteikta, izmantojot duālās enerģijas rentgenstaru absorbciometru, ņemot vērā dzimumu un rasi). Ieteikumus par devām skatiet apakšpunktā par pieaugušajiem turpmāk tekstā.

Prādera-Villi sindroma (PWS) gadījumā, lai uzlabotu augšanu un ķermeņa uzbūvi pediatriskiem pacientiem

Parasti ieteicamā deva ir 0,025 - 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Dienas deva nedrīkst pārsniegt 2,7 mg. Ārstēšanu nedrīkst veikt pediatriskiem pacientiem, kuru augšanas ātrums ir mazāks kā 1 cm gadā, un kuriem sagaidāma drīza epifīžu slēgšanās.

Augšanas traucējumi Ternera sindroma gadījumā

Ieteicamā deva ir 0,045 - 0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā.

Augšanas traucējumi hroniskas nieru mazspējas gadījumā

Ieteicamā deva ir 0,045 - 0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā (1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā). Ja augšanas ātrums ir pārāk lēns, varētu būt nepieciešamas lielākas devas. Pēc sešu mēnešu ārstēšanas var būt nepieciešams pielāgot devu (skatīt 4.4. apakšpunktā).

Augšanas traucējumi maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam

(MGV)

Parasti ieteicamā deva ir 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā (1 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā), līdz sasniegts mērķa augums (skatīt 5.1. apakšpunktā). Ārstēšana būtu jāpārtrauc pēc pirmā gada terapijas, ja augšanas ātruma SD ir mazāks par + 1. Ārstēšana būtu jāpārtrauc, ja augšanas ātrums ir < 2 cm/gadā un, ja apstiprinās, ka kaulu vecums ir > 14 gadiem (meitenēm) vai > 16 gadiem (zēniem), kas atbilst epifizeālo augšanas plātnīšu slēgšanās laikam.

Devu ieteikumi pediatriskiem pacientiem

Indikācijas

Deva (mg/kg ķermeņa

Deva (mg/m2 ķermeņa

masas dienā)

virsmas dienā)

 

Augšanas hormona deficīts

0,025 – 0,035

0,7 – 1,0

Prādera-Villi sindroms

0,035

1,0

Ternera sindroms

0,045 – 0,050

1,4

Hroniska nieru mazspēja

0,045 – 0,050

1,4

Bērni/pusaudži, kas dzimuši mazi gestācijas

0,035

1,0

vecumam (MGV)

 

 

Pieauguši pacienti ar augšanas hormona deficītu

Pacientiem, kuriem augšanas hormona terapija tiek turpināta pēc bērnībā konstatēta AHD, ieteicamā terapijas atsākšanas deva ir 0,2 - 0,5 mg dienā. Deva jāpalielina vai jāsamazina pakāpeniski, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai, ko nosaka IGF-I koncentrācija.

Pieaugušajiem, kuriem AHD sācies pieaugušo vecumā, terapija jāsāk ar mazu devu – 0,15 - 0,3 mg dienā. Deva jāpalielina pakāpeniski, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai, ko nosaka IGF-I koncentrācija.

Abos gadījumos ārstēšanas mērķim vajadzētu būt insulīnam līdzīgā augšanas faktora (IGF-I) koncentrācijas līmenim, kas ir 2 SD robežās, atbilstoši vecuma vidējiem rādītājiem. Pacientiem, kam ārstēšanas sākumā ir normāla IGF-I koncentrācija, augšanas hormons jālieto, līdz tiek sasniegta IGF-I augstākā normas robeža, bet nepārsniedzot 2 SD. Devas titrēšanai var ņemt vērā arī klīnisko atbildes reakciju un blakusparādības. Zināms, ka pastāv daži pacienti ar AHD, kuru IGF-I koncentrācija nenormalizējas, neskatoties uz labu klīnisko atbildes reakciju, un tādēļ viņiem nav nepieciešama devas palielināšana. Uzturošā deva reti pārsniedz 1,0 mg dienā. Sievietēm var būt nepieciešama lielāka deva nekā vīriešiem, bet vīrieši laika gaitā uzrāda paaugstinātu jutību pret IGF-I. Tas nozīmē, ka sievietēm, īpaši tām, kuras lieto iekšķīgi estrogēnu aizstājterapiju, ir lielāks risks saņemt mazāku terapijas devu nekā nepieciešams, savukārt vīriešiem – saņemt lielāku terapijas devu kā nepieciešams. Tādēļ augšanas hormona devas precizitāte būtu jākontrolē ik pēc 6 mēnešiem. Tā kā normāli fizioloģiskā augšanas hormona sekrēcija ar vecumu samazinās, var būt nepieciešama mazāka deva.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Pacientiem, vecākiem par 60 gadiem, terapija jāsāk ar devu 0,1 - 0,2 mg dienā, un deva pakāpeniski jāpalielina, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai. Jālieto minimālā efektīvā deva. Uzturošā deva šiem pacientiem reti pārsniedz 0,5 mg dienā.

Lietošanas veids

Injekcija ir jāievada subkutāni, mainot injekciju vietas, lai samazinātu lokālas lipoatrofijas risku.

Ieteikumus par lietošanu un rīkošanos skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Somatropīnu nedrīkst lietot, ja ir audzēja aktivitātes pazīmes. Pirms augšanas hormonu terapijas uzsākšanas intrakraniālajiem audzējiem jābūt neaktīviem un jābūt pabeigtai pretaudzēja terapijai. Ja novērojamas audzēja augšanas pazīmes, ārstēšana ir jāpārtrauc.

Somatropīnu nedrīkst lietot augšanas veicināšanai bērniem ar slēgtām epifīzēm.

Ar somatropīnu nedrīkst ārstēt pacientus ar akūtām kritiskām slimībām un komplikācijām pēc atklātas sirds operācijas, abdominālas ķirurģiskas operācijas, daudzām traumām, akūtu elpošanas mazspēju vai

līdzīgiem traucējumiem (informāciju par pacientiem, kas saņem aizstājterapiju, skatīt 4.4. apakšpunktā).

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Nedrīkst pārsniegt maksimālo ieteicamo dienas devu (skatīt 4.2. apakšpunktā).

Jutība pret insulīnu

Somatropīns var samazināt jutību pret insulīnu. Pēc somatropīna terapijas uzsākšanas pacientiem ar cukura diabētu, varētu būt nepieciešams pielāgot insulīna devu. Pacienti ar diabētu, glikozes intoleranci vai diabēta riska faktoriem somatropīna terapijas laikā rūpīgi jāuzrauga.

Vairogdziedzera funkcija

Augšanas hormons palielina T4 pārveidošanos par T3 perifērijā, kā rezultātā iespējama T4 koncentrācijas samazināšanās un T3 koncentrācijas palielināšanās serumā. Lai gan vairogdziedzera hormonu līmenis veseliem indivīdiem perifērijā saglabājās references normas robežās, teorētiski personām ar subklīnisku hipotireoīdismuvar attīstīties hipotireoīdisms. Tādēļ vairogdziedzera funkcija jākontrolē visiem pacientiem. Pacientiem ar hipopituitārismu, kas saņem standarta aizstājterapiju, rūpīgi jākontrolē augšanas hormona terapijas ietekme uz vairogdziedzera funkciju.

Gadījumā, kad sekundārs augšanas hormona deficīts radies ļaundabīgas slimības ārstēšanas rezultātā, ieteicams pievērst uzmanību ļaundabīgā procesa recidīva pazīmēm. Cilvēkiem, kuriem bērnībā bijis vēzis, ziņots par paaugstinātu otra audzēja risku, ja pēc pirmā audzēja izārstēšanas lietots somatropīns. Visbiežāk sastopamais otrais audzējs pacientiem, kuriem veikta galvas apstarošana pirmā audzēja ārstēšanai, bijis intrakraniāls audzējs, it īpaši meningiomas.

Pacientiem ar endokrīniem traucējumiem, tostarp augšanas hormona deficītu, biežāk nekā pārējā populācijā novēro epifīžu patoloģisku novietojumu gūžas locītavās. Pacienti, kuri somatropīna lietošanas laikā klibo, ir klīniski jāizmeklē.

Labdabīga intrakraniāla hipertensija

Stipru vai atkārtotu galvassāpju, redzes traucējumu, sliktas dūšas un/vai vemšanas gadījumā ieteicama fundoskopija, lai diagnosticētu papillas tūsku. Ja papillas tūskas diagnoze apstiprinās, jāapsver labdabīgas intrakraniālas hipertensijas diagnozes iespēja un, ja nepieciešams, jāpārtrauc augšanas hormona terapija. Pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, lai dotu īpašu ieteikumu augšanas hormona terapijas turpināšanai pacientiem ar novērstu intrakraniālu hipertensiju. Ja atsākta augšanas hormona terapija, nepieciešams rūpīgi novērot pacientu, vai nerodas intrakraniālas hipertensijas simptomi.

Leikoze

Nelielam skaitam pacientu ar augšanas hormona deficītu, no kuriem daži saņēma somatropīna terapiju, ziņots par leikozi. Tomēr nav atklāti pierādījumi, kas apstiprinātu leikozes sastopamības biežuma pieaugumu augšanas hormona recipientiem bez predispozīcijas faktoriem.

Antivielas

Nelielai daļai pacientu var veidoties antivielas pret Omnitrope. Omnitrope lietošana izraisa antivielu veidošanos aptuveni 1% pacientu. Šo antivielu saistīšanās spējas ir zemas, un tās neietekmē augšanas ātrumu. Antivielas pret somatropīnu jānosaka jebkuram pacientam, kuram nav zināms atbildes reakcijas trūkuma iemesls.

Gados vecāki pacienti

Pieredze par lietošanu pacientiem, vecākiem par 80 gadiem, ir ierobežota. Gados vecāki pacienti var būt jutīgāki pret Omnitrope iedarbību, un tādēļ viņiem var biežāk attīstīties blakusparādības.

Akūta kritiska slimība

Somatropīna ietekme uz izveseļošanos pētīta divos ar placebo kontrolētos pētījumos, kuros piedalījās 522 kritiski slimi pieauguši pacienti ar komplikācijām pēc atklātas sirds operācijas, vēdera dobuma operācijas, daudzām traumām vai akūtas elpošanas mazspējas. Tiem pacientiem, kas tika ārstēti ar 5,3 vai 8 mg somatropīna dienā, mirstība bija augstāka, salīdzinot ar pacientiem, kas saņēma placebo, proti, attiecība bija 42% pret 19%. Ņemot vērā augstāk minēto informāciju, šo grupu pacientus ar somatropīnu ārstēt nedrīkst. Tā kā nav pieejama informācija par augšanas hormona aizstājterapijas drošību akūti kritiski slimiem pacientiem, šai situācijā jāizvērtē terapijas turpināšanas lietderība, salīdzinot ar iespējamo risku.

Visiem pacientiem, kam rodas cita vai līdzīga akūta kritiska slimība, jāizvērtē somatropīna terapijas lietderība, salīdzinot ar iespējamo risku.

Pediatriskā populācija

Pankreatīts

Kaut arī reti, tomēr ar somatropīnu ārstētiem bērniem, kuriem parādās sāpes vēderā, jāapsver pankreatīta iespējamība.

Prādera-Villi sindroms

Pacientiem ar PWS ārstēšanas laikā vienmēr būtu jāievēro zemas kaloritātes diēta.

Ir ziņots par gadījumiem ar letālu iznākumu, lietojot augšanas hormonu pediatriskiem pacientiem ar PWS, kam bija viens vai vairāki no sekojošiem riska faktoriem: smaga aptaukošanās (šiem pacientiem svars/augums pārsniedza 200%), elpošanas traucējumi anamnēzē vai elpošanas apstāšanās miega laikā vai neidentificēta elpceļu infekcija. Pacientiem ar PWS un vienu vai vairākiem šādiem riska faktoriem var būt lielāks risks.

Pirms somatropīna terapijas uzsākšanas pacienti ar PWS jāizmeklē, lai konstatētu, vai viņiem nav augšējo elpceļu obstrukcija, elpošanas apstāšanās miega laikā vai elpceļu infekcijas.

Ja augšējo elpceļu obstrukcijas izmeklēšanas laikā tiek atklātas novirzes no normas, pirms augšanas hormona terapijas uzsākšanas bērns jānosūta pie ausu, kakla un deguna ārsta (LOR) ārstēšanai un elpošanas traucējumu novēršanai.

Pirms terapijas uzsākšanas ar augšanas hormonu jāizvērtē elpošanas apstāšanās miega laikā, izmantojot vispāratzītas metodes, piemēram, polisomnogrāfiju vai oksimetriju nakts laikā, un, ja pastāv aizdomas par elpošanas apstāšanos miega laikā, pacients jāuzrauga.

Ja somatropīna terapijas laikā pacientam rodas augšējo elpceļu obstrukcijas pazīmes (tostarp pastiprināta krākšana), ārstēšana jāpārtrauc un jāveic jauns augšējo elpceļu novērtējums.

Visiem pacientiem ar PWS jāpārbauda elpošanas apstāšanās miega laikā un, ja ir aizdomas par to, pacienti jānovēro.

Pacienti jānovēro, vai nerodas elpceļu infekcijas pazīmes, kas pēc iespējas ātrāk jādiagnosticē un agresīvi jāārstē.

Visiem pacientiem ar PWS pirms augšanas hormona terapijas un tās laikā jānodrošina efektīva svara kontrole.

Pacientiem ar PWS bieži ir skolioze. Straujas augšanas gadījumā skolioze var progresēt ikvienam bērnam. Ārstēšanas laikā jākontrolē, vai nerodas skoliozes pazīmes.

Ilgstošas lietošanas pieredze pieaugušiem un pacientiem ar PWS ir ierobežota.

Bērni, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam

Bērniem/pusaudžiem ar mazu augumu, kas dzimuši MGV, pirms ārstēšanas sākuma jāizslēdz citi klīniski cēloņi vai terapija, kas varētu izskaidrot augšanas traucējumus.

Pirms ārstēšanas un pēc tam ik gadu MGV bērniem/pusaudžiem ieteicams noteikt tukšā dūšā insulīna un glikozes koncentrāciju asinīs. Pacientiem ar palielinātu cukura diabēta risku (piemēram, diabēts ģimenes anamnēzē, aptaukošanās, smaga insulīna rezistence, Acanthosis nigricans) jāveic perorālais glikozes tolerances tests (PGTT). Ja skaidri redzams, ka attīstās diabēts, augšanas hormonu nedrīkst lietot.

Pirms ārstēšanas un pēc tam divas reizes gadā MGV bērniem/pusaudžiem ieteicams noteikt IGF-I līmeni. Ja atkārtotos mērījumos IGF-I līmenis pārsniedz +2 SD salīdzinājumā ar vecuma un pubertātes stadijas references normu, IGF-I/IGFBP-3 attiecību var ņemt vērā, pielāgojot devu.

Pieredze, uzsākot terapiju MGV pacientiem pubertātes sākuma stadijā, ir ierobežota. Tādēļ nav ieteicams uzsākt ārstēšanu pubertātes sākuma stadijā. Pieredze, ārstējot pacientus ar Silver-Russell sindromu, ir ierobežota.

Maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši MGV, ar augšanas hormona terapiju iegūtais auguma palielinājums daļēji var tikt zaudēts, ja ārstēšanu pārtrauc, pirms sasniegts mērķa augums.

Hroniska nieru mazspēja

Hroniskas nieru mazspējas gadījumā nieru funkcijai pirms terapijas uzsākšanas jābūt samazinātai par vairāk nekā 50 procentiem no normālās. Lai apstiprinātu augšanas traucējumus, augšana jānovēro vienu gadu pirms terapijas uzsākšanas. Šī perioda laikā jāuzsāk konservatīva nieru mazspējas terapija (kas ietver acidozes, hiperparatiroīdisma un barojuma stāvokļa kontroli), un tā jāturpina ārstēšanas laikā.

Veicot nieres transplantāciju, ārstēšana jāpārtrauc.

Šobrīd nav pieejami dati par sasniegto auguma garumu pacientiem ar hronisku nieru mazspēju, kas ārstēšanā saņēmuši Omnitrope.

Tā iemesla dēļ, ka zāles satur benzilspirtu, tās kontrindicētas priekšlaicīgi dzimušajiem vai jaundzimušajiem bērniem. Var izraisīt toksiskas un anafilaktiskas reakcijas zīdaiņiem un bērniem līdz

3 gadu vecumam.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaicīga glikokortikoīdu lietošana var inhibēt augšanu stimulējošo iedarbību, kas piemīt somatropīnu saturošām zālēm. Tādēļ pacientiem, kas ārstēšanā saņem glikokortikoīdus, rūpīgi jākontrolē augšana, lai novērtētu iespējamo glikokortikoīdu terapijas ietekmi uz augšanu.

Dati, kas iegūti mijiedarbības pētījumā, kurā piedalījās pieaugušie ar augšanas hormona deficītu, liecina, ka somatropīna lietošana var palielināt to savienojumu klīrensu, kurus metabolizē P450 izoenzīmi. Citohroma P 450 3A4 metabolizēto savienojumu (piemēram, dzimumhormonu, kortikosteroīdu, pretkrampju līdzekļu un ciklosporīna) klīrenss var izteikti palielināties, pazeminot šo vielu koncentrāciju plazmā. Šā novērojuma klīniskā nozīme nav zināma.

Skatīt arī 4.4. apakšpunktā esošos norādījumus par cukura diabētu un vairogdziedzera darbības traucējumiem, kā arī 4.2. apakšpunktu par iekšķīgi lietojamu estrogēnu aizstājterapiju.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par somatropīna lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti vai nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem, kas pierāda reproduktīvo toksicitāti, nav pietiekami (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Somatropīnu grūtniecības laikā un sievietēm reproduktīvā vecumā, neizmantojot kontracepcijas līdzekļus, lietot nav ieteicams.

Barošana ar krūti

Sievietēm zīdīšanas perioda laikā nav veikti klīniskie pētījumi ar somatropīnu saturošām zālēm. Nav zināms, vai somatropīns izdalās cilvēka pienā, taču neizmainītas olbaltumvielas uzsūkšanās no zīdaiņa gremošanas trakta ir visai maz ticama. Tādēļ, ja Omnitrope ordinē sievietēm zīdīšanas periodā, jāievēro piesardzība.

Fertilitāte

Fertilitātes pētījumi ar Omnitrope nav veikti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Omnitrope neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Pacientiem ar augšanas hormona deficītu raksturīgs ekstracelulārā tilpuma deficīts. Sākot ārstēšanu ar somatropīnu, šis deficīts tiek ātri novērsts. Pieaugušiem pacientiem bieži rodas blakusparādības, kas saistītas ar šķidruma aizturi, piemēram, perifēra tūska, skeleta-muskuļu stīvums, artralģija, mialģija un parestēzijas. Parasti šīs blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas.

Šo blakusparādību rašanās biežums atkarīgs no ievadītās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam brīdī, kad radās augšanas hormona deficīts. Bērniem šādas blakusparādības novēro retāk.

Omnitrope lietošana izraisa antivielu veidošanos aptuveni 1% pacientu. Šo antivielu saistīšanās spējas ir zemas, un saistībā ar to veidošanos nav novērotas nekādas klīniskās izmaiņas, skatīt

4.4. apakšpunktā.

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulā

1.-6. tabulā parādītas nevēlamās blakusparādības atbilstoši katrai indikācijai; tās sakārtotas atbilstoši orgānu sistēmu klasifikācijai un biežumam, izmantojot šādu iedalījumu: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži

(≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Klīniskie pētījumi bērniem ar AHD

1. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem nepietiekama augšanas hormona sekrēcijas dēļ

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar noteikt

klasifikācija

 

līdz

līdz < 1/100

līdz

 

pēc pieejamiem

 

 

< 1/10

 

< 1/1 000

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

Leikoze†

 

 

 

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

Parestēzijas*

traucējumi

 

 

 

 

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

Skeleta-

 

 

Artralģija*

 

 

Mialģija*

muskuļu un

 

 

 

 

 

Skeleta-muskuļu

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

stīvums*

bojājumi

 

 

 

 

 

 

Vispārēji

Reakcija

 

 

 

 

Perifēra tūska*

traucējumi un

injekcijas

 

 

 

 

 

reakcijas

vietā$

 

 

 

 

 

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola līmenis

 

 

 

 

 

 

asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums ir atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar Ternera sindromu

2. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem Ternera sindroma dēļ

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

 

līdz

līdz < 1/100

līdz

 

noteikt pēc

 

 

< 1/10

 

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

 

 

 

Leikoze†

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

Parestēzijas*

traucējumi

 

 

 

 

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

Skeleta-

Artralģija*

 

 

 

 

Mialģija*

muskuļu un

 

 

 

 

 

Skeleta-

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

muskuļu

bojājumi

 

 

 

 

 

stīvums*

Vispārēji

 

 

 

 

 

Perifēra tūska*

traucējumi un

 

 

 

 

 

Reakcija

reakcijas

 

 

 

 

 

ievadīšanas

 

 

 

 

 

injekcijas vietā$

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar hronisku nieru mazspēju

3. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem hroniskas nieru mazspējas dēļ

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

 

līdz

līdz < 1/100

līdz

 

noteikt pēc

 

 

< 1/10

 

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

 

 

 

Leikoze†

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

Parestēzijas*

traucējumi

 

 

 

 

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

Skeleta-

 

 

 

 

 

Artralģija*

muskuļu un

 

 

 

 

 

Mialģija*

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

Skeleta-

bojājumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

muskuļu

 

 

 

 

 

 

stīvums*

Vispārēji

 

Reakcija

 

 

 

Perifēra

traucējumi un

 

injekcijas

 

 

 

tūska*

reakcijas

 

vietā$

 

 

 

 

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar MGV

4. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem, kuri dzimuši mazi gestācijas vecumam

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

 

līdz

līdz < 1/100

līdz

 

noteikt pēc

 

 

< 1/10

 

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

 

 

 

Leikoze†

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

Parestēzijas*

traucējumi

 

 

 

 

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

Skeleta-

 

 

Artralģija*

 

 

Mialģija*

muskuļu un

 

 

 

 

 

Skeleta-

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

muskuļu

bojājumi

 

 

 

 

 

stīvums*

Vispārēji

 

Reakcija

 

 

 

Perifēra

traucējumi un

 

injekcijas

 

 

 

tūska*

reakcijas

 

vietā$

 

 

 

 

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi pacientiem ar PWS

5. tabula

Ilgstoša ārstēšana un uzlabota ķermeņa uzbūve bērniem ar augšanas traucējumiem Prādera- Villi sindroma dēļ

Orgānu

Ļoti

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

bieži

≥ 1/100 līdz

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

≥ 1/10

< 1/10

līdz

līdz

 

noteikt pēc

 

 

 

< 1/100

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

 

 

 

Leikoze†

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

Parestēzijas*

 

 

 

 

traucējumi

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

 

 

 

 

Skeleta-

 

Artralģija*

 

 

 

Skeleta-

muskuļu un

 

Mialģija*

 

 

 

muskuļu

saistaudu

 

 

 

 

stīvums*

sistēmas

 

 

 

 

 

 

bojājumi

 

 

 

 

 

 

Vispārēji

 

Perifēra

 

 

 

Reakcija

traucējumi un

 

tūska*

 

 

 

injekcijas

reakcijas

 

 

 

 

 

vietā$

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi pieaugušajiem ar AHD

6. tabula

Aizstājterapija pieaugušiem ar augšanas hormona deficītu

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100 līdz

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

 

< 1/10

līdz

līdz

 

noteikt pēc

 

 

 

< 1/100

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

Parestēzijas*

 

 

 

Labdabīga

traucējumi

 

Karpālā kanāla

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

hipertensija

 

 

sindroms

 

 

 

 

Skeleta-

Artralģija*

Mialģija*

 

 

 

 

muskuļu un

 

Skeleta-

 

 

 

 

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

muskuļu

 

 

 

 

bojājumi

 

stīvums*

 

 

 

 

Vispārēji

Perifēra

 

 

 

 

Reakcija

traucējumi un

tūska*

 

 

 

 

injekcijas

reakcijas

 

 

 

 

 

vietā$

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.Nevēlamo blakusparādību apraksts

Samazināta kortizola koncentrācija serumā

Saņemti ziņojumi par to, ka somatropīns samazina kortizola koncentrāciju serumā, iespējams, ietekmējot transportolbaltumvielas vai palielinot aknu klīrensu. Iespējams, šai atradnei nav lielas klīniskās nozīmes. Tomēr pirms terapijas uzsākšanas jāoptimizē kortikosteroīdu aizstājterapija.

Prādera-Villi sindroms

Pēcreģistrācijas periodā pacientiem, kas slimo ar Prādera-Villi sindromu un ārstēšanā lieto somatropīnu, reti ziņots par pēkšņu nāvi, lai gan cēloniskā saistība nav konstatēta.

Leikoze

Bērniem, kuriem augšanas hormona deficīta ārstēšanai izmantots somatropīns, ziņots par leikozes attīstības gadījumiem (reti vai ļoti reti); šajos datos ietverta arī pēcreģistrācijas pieredze. Tomēr nav pierādījumu par paaugstinātu leikozes risku, ja nav predispozīcijas faktoru, piemēram, galvas smadzeņu vai galvas apstarošanas.

Augšstilba kaula galviņas epifiziolīze un Lega-Kalvē-Pertesa slimība

Bērniem pēc augšanas hormona lietošanas ziņots par augšstilba kaula galviņas epifiziolīzi un Lega- Kalvē-Pertesa slimību. Augšstilba kaula galviņas epifiziolīze biežāk vērojama endokrīnās sistēmas traucējumu gadījumā, bet Lega-Kalvē-Pertesa slimību biežāk novēro maza auguma bērniem. Tomēr nav zināms, vai šo 2 patoloģiju biežums palielinās, ja lieto somatropīnu. Šīs diagnozes jāapsver, ja bērnam ir diskomforts vai sāpes gūžas vai ceļa locītavā.

Citas nevēlamās blakusparādības

Citas nevēlamās blakusparādības var uzskatīt par somatropīna grupas zāļu blakusparādībām, piemēram, iespējamu hiperglikēmiju samazinātas insulīna jutības dēļ, samazinātu brīvā tiroksīna koncentrāciju un labdabīgu intrakraniālo hipertensiju.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Akūta pārdozēšana varētu sākotnēji izraisīt hipoglikēmiju ar sekojošu hiperglikēmiju.

Ilgstoša pārdozēšana varētu izraisīt tādas pat pazīmes un simptomus kā cilvēka augšanas hormona pārprodukcijas gadījumā.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: hipofīzes priekšējās daivas hormoni un to analogi, ATĶ kods: H01AC01.

Omnitrope ir līdzīgas bioloģiskas izcelsmes zāles. Sīkāka informācija ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

Darbības mehānisms

Somatropīns ir spēcīgs metabolisks hormons, kam ir svarīga nozīme lipīdu, ogļhidrātu un olbaltumvielu vielmaiņā. Bērniem ar nepietiekamu endogēnā augšanas hormona daudzumu somatropīns stimulē lineāro augšanu un palielina augšanas ātrumu. Pieaugušiem, kā arī bērniem somatropīns nodrošina normālu ķermeņa uzbūvi, palielinot slāpekļa aizturi, veicinot skeleta muskuļu augšanu un mobilizējot organisma taukus. Īpaši somatropīna ietekmei pakļaujas viscerālie taukaudi. Papildus pastiprinātai lipolīzei somatropīns samazina triglicerīdu saistīšanos organisma tauku rezervēs. Somatropīns paaugstina IGF-I (insulīnam līdzīgā augšanas faktora I) un IGFBP3 (insulīnam līdzīgā augšanas faktora saistošā proteīna 3) koncentrāciju serumā. Bez tam somatropīnam novērota arī šāda iedarbība:

Farmakodinamiskā iedarbība

Lipīdu vielmaiņa

Somatropīns inducē aknu ZBL holesterīna receptorus un ietekmē seruma lipīdu un lipoproteīnu daudzumu. Somatropīna lietošana pacientiem ar augšanas hormona deficītu pazemina ZBL un apolipoproteīna B līmeni serumā. Novērota arī kopējā holesterīna līmeņa pazemināšanās.

Ogļhidrātu vielmaiņa

Somatropīns paaugstina insulīna līmeni, bet glikozes koncentrācija tukšā dūšā parasti nemainās. Bērniem ar hipopituitārismu var būt hipoglikēmija tukšā dūšā. To mazina terapija ar somatropīnu.

Ūdens un minerālvielu vielmaiņa

Augšanas hormona deficīts saistīts ar samazinātu plazmas un ekstracelulāro tilpumu. Somatropīns abus raksturlielumus ātri palielina. Somatropīns izraisa nātrija, kālija un fosfora aizturi.

Kaulu vielmaiņa

Somatropīns veicina skeleta kaulu vielmaiņu. Ilgstoša somatropīna lietošana pacientiem ar augšanas hormona deficītu un osteopēniju rada kaulu minerālvielu sastāva un blīvuma palielināšanos skeleta apvidos, kas pakļauti slodzēm.

Fiziskās spējas

Pēc ilgstošas somatropīna terapijas, uzlabojas muskuļu spēks un fiziskās slodzes izturība. Somatropīns palielina arī sirds izsviedi, tomēr darbības mehānisms vēl nav noskaidrots. Šo darbības īpatnību var pastiprināt perifērās asinsvadu pretestības mazināšanās.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Klīniskajos pētījumos maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši MGV, tika lietotas devas 0,033 un 0,067 mg/kg ķermeņa masas, līdz tika sasniegts mērķa augums. 56 nepārtraukti ārstētiem pacientiem, kam tika sasniegts (vai gandrīz sasniegts) mērķa augums, vidējais pieaugums bija +1,90 SD (0,033 mg/kg ķermeņa masas dienā) un +2,19 SD (0,067 mg/kg ķermeņa masas dienā). Literatūras dati neārstētiem MGV bērniem/pusaudžiem, kam agrīnā vecumā nav vērojams kompensējošs pieaugums, liecina par vēlīnu augšanu 0,5 SD. Dati par ilgstošas lietošanas drošumu joprojām ir ierobežoti.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Subkutāni ievadīta somatropīna biopieejamība ir apmēram 80% gan veseliem subjektiem, gan pacientiem ar augšanas hormona deficītu. Veseliem pieaugušiem subkutāni ievadot 5 mg Omnitrope pulveri un šķīdinātāju injekciju šķīduma pagatavošanai, Cmax vērtības ir attiecīgi 71 ± 24 μg/l (vidējais ± SD) un mediānā tmax vērtība ir 4 stundas (2 – 8 stundu robežās).

Eliminācija

Vidējais somatropīna beigu pusperiods pēc intravenozas ievadīšanas pieaugušiem pacientiem ar augšanas hormona deficītu ir apmēram 0,4 stundas. Tomēr subkutāni ievadot Omnitrope 5 mg/ml pulveri un šķīdinātāju injekciju šķīduma pagatavošanai, ievadīšanas pusperioda ilgums bija 3 stundas. Novērotā atšķirība iespējams veidojās lēnās absorbcijas no subkutānās ievadīšanas vietas dēļ.

Īpašas pacientu grupas

Šķiet, ka somatropīna absolūtā biopieejamība pēc subkutānas ievadīšanas ir vienāda vīriešiem un sievietēm.

Informācija par somatropīna farmakokinētiku vecāka gadagājuma pacientiem, bērniem, dažādu rasu cilvēkiem un pacientiem ar nieru, aknu vai sirds mazspēju, nav pieejama vai arī ir nepilnīga.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Omnitrope subakūtas toksicitātes un lokālas panesamības pētījumos klīniski nozīmīga iedarbība nav novērota.

Citos Omnitrope vispārīgās toksicitātes, lokālās panesamības un reproduktīvās toksicitātes pētījumos klīniski nozīmīga iedarbība nav novērota.

Somatropīna in vitro un in vivo genotoksicitātes pētījumi, lai noteiktu gēnu mutācijas un hromosomu aberāciju indukciju, bija negatīvi.

Vienā In vitro pētījumā ar limfocītiem, kas iegūti no pacientiem, kuri saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar somatropīnu un sekojošu bleomicīna terapiju, tika novērota izteiktāka hromosomu fragilitāte. Novērotā efekta klīniskā nozīme nav skaidra.

Citā pētījumā ar somatropīnu, kurā tika izmantoti limfocīti no pacienta, kurš saņēmis ilgstošu ārstēšanu ar somatropīnu, netika atklāta hromosomu anomāliju skaita palielināšanās.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Pulveris:

glicīns

nātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts

Šķīdinātājs: ūdens injekcijām benzilspirts

6.2.Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Uzglabāšanas laiks pēc izšķīdināšanas

Pēc izšķīdināšanas un pirmās lietošanas kārtridžs jāatstāj pildspalvveida injektorā un jāuzglabā ledusskapī (2°C – 8°C) ne ilgāk kā 21 dienu. Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā pildspalvveida injektorā, sargāt no gaismas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neatvērts flakons

Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no gaismas.

Lietošanai gatavu zāļu uzglabāšanas nosacījumus skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

Pulveris flakonā (I klases stikls) ar aizbāzni (butila gumija ar fluora sveķu laminējumu), stīpu (alumīnijs) un vāciņu (noņemams, zaļā krāsā, izgatavots no polipropilēna) un 1 ml šķīdinātāja kārtridžā (I klases stikls) ar aizbāzni (hlorbutila elastomērs ar fluora sveķu laminējumu), stīpu (lakots alumīnijs) un vāciņu (noņemams, baltā krāsā, izgatavots no polipropilēna).

Iepakojuma lielumi: 1 un 5 gb.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Omnitrope 5 mg/ml iepakojums sastāv no flakona, kas satur aktīvo vielu pulvera formā, un kārtridžā iepildīta šķīdinātāja. Šķīdināšana jāveic ar pārnešanas komplektu, kā norādīts pārnešanas komplekta lietošanas instrukcijā.

Šis iepakojums ir paredzēts daudzkārtējai lietošanai. Zāles drīkst ievadīt tikai ar Omnitrope Pen L pildspalvveida injektoru, kas izveidots tieši lietošanai ar Omnitrope 5 mg/ml sagatavoto šķīdumu injekcijām. Zāles jāievada, izmantojot sterilas, vienreizējai lietošanai paredzētas pildspalvveida injektora adatas. Ārstam vai citiem veselības aprūpes speciālistiem ar atbilstošu kvalifikāciju jāapmāca un jāinstruē pacienti un personas, kas nodrošina viņu kopšanu, par Omnitrope flakonu, šķīdinātāja kārtridžu, pārnešanas komplekta un pildspalvveida injektora pareizu lietošanu.

Turpmāk sniegts vispārīgs apraksts par šķīdināšanas un ievadīšanas procedūru. Šķīdinot Omnitrope 5 mg/ml pulvera injekciju šķīduma pagatavošanai, uzpildot kārtridžu, piestiprinot injekciju adatu un veicot zāļu ievadīšanu, jāievēro pārnešanas komplekta un pildspalvveida injektora ražotāja instrukcijas.

1.Jānomazgā rokas.

2.Noņemiet no flakona plastikāta aizsargvāciņu. Flakona un kārtridža augšdaļa jānotīra ar antiseptisku šķīdumu, lai izvairītos no satura inficēšanas.

3.Lai šķīdinātāju no kārtridža pārvietotu flakonā, izmantojiet pārnešanas komplektu.

4.Pāris reižu paskaliniet flakonu, līdz tā saturs ir pilnīgi izšķīdis. Nekratiet flakonu; tas var izraisīt aktīvās substances denaturāciju.

5.Ja šķīdums ir duļķains vai satur daļiņas, to nevajadzētu lietot. Sagatavotajam šķīdumam jābūt dzidram un bezkrāsainam.

6.Pārnesiet šķīdumu atpakaļ kārtridžā, izmantojot pārnešanas komplektu.

7.Salieciet pildspalvveida injektoru saskaņā ar lietošanas instrukciju.

8.Ja vajadzīgs, izvadiet gaisa pūslīšus.

9.Notīriet injekcijas vietu ar spirtā samērcētu tamponu.

10.Ievadiet vajadzīgo devu ar subkutānu injekciju, izmantojot sterilu pildspalvveida injektora adatu. Noņemiet pildspalvveida injektora adatu un iznīciniet to saskaņā ar vietējām prasībām.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sandoz GmbH

Biochemiestrasse 10

A-6250 Kundl

Austrija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

EU/1/06/332/002

EU/1/06/332/003

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2006. gada 12. aprīlis

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 12. aprīlis

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

<{MM/GGGG}>

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens šķīduma ml satur 3,3 mg somatropīna* (Somatropinum) (atbilst 10 SV). Viens kārtridžs satur 1,5 ml, kas atbilst 5 mg somatropīna* (Somatropinum) (15 SV).

* ražots Escherichia coli, izmantojot rekombinanto DNS tehnoloģiju.

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību:

Viens ml satur 9 mg benzilspirta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām

Šķīdums ir dzidrs un bezkrāsains.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Zīdaiņi, bērni un pusaudži

-Augšanas traucējumi nepietiekamas augšanas hormona sekrēcijas dēļ (augšanas hormona deficīts, AHD).

-Ar Ternera sindromu saistīti augšanas traucējumi.

-Ar hronisku nieru mazspēju saistīti augšanas traucējumi.

-Augšanas traucējumi (esošā auguma standarta deviācija (SD) < -2,5 un SD attiecībā pret vecāku augumu < -1) maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam

(MGV) ar dzimšanas svaru un/vai garumu <- 2 SD, kam nav kompensējoša augšanas pieauguma (augšanas ātruma SD < 0 pēdējā gada laikā), sasniedzot 4 gadu vecumu vai vēlāk.

-Prādera-Villi sindroma (PWS) gadījumā, lai uzlabotu augšanu un ķermeņa uzbūvi. PWS diagnoze jāapstiprina ar atbilstošu ģenētisko pārbaudi.

Pieaugušie

-Aizstājterapija pieaugušiem ar izteiktu augšanas hormona deficītu.

-Sākums pieaugušo vecumā: pacienti, kuriem ir smags augšanas hormona deficīts, kas saistīts ar vairāku hormonu deficītu, kura iemesls ir zināma hipotalāma vai hipofīzes slimība, un kuriem ir vismaz viens zināms hipofīzes hormona deficīts, izņemot prolaktīnu. Šiem pacientiem jāveic atbilstošs augšanas hormona stimulācijas tests, lai diagnosticētu vai izslēgtu augšanas hormona deficītu.

-Sākums bērnībā: pacienti, kuriem bērnībā konstatēts augšanas hormona deficīts iedzimta, ģenētiska, iegūta vai idiopātiska iemesla dēļ. Pacientiem, kuriem AHD sācies bērna vecumā, augšanas hormona sekrēcijas spēju vajadzētu atkārtoti izvērtēt pēc longitudinālās augšanas apstāšanās. Pacientiem, kuriem pastāvīga AHD iespējamība ir augsta, t.i., iedzimta slimība vai sekundārs AHDpēc hipotalāma-hipofīzes slimības vai insulta, insulīnam līdzīgā augšanas faktora-I (IGF-I) koncentrācija SD < -2 pēc augšanas hormona terapijas atcelšanas vismaz uz 4 nedēļām jāuzskata par pietiekošu pierādījumu izteiktam AHD.

Pārējiem pacientiem jāveic IGF-I analīze un viens augšanas hormona stimulācijas tests.

4.2.Devas un lietošanas veids

Diagnoze jāuzstāda, un terapija ar somatropīnu jāuzsāk un jākontrolē ārstam ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi pacientu ar augšanas traucējumiem diagnosticēšanā un ārstēšanā.

Devas

Pediatriskā populācija

Devas un lietošanas shēma katram pacientam jāpielāgo individuāli.

Nepietiekamas augšanas hormona sekrēcijas izraisīti augšanas traucējumi pediatriskiem pacientiem

Parasti ieteicamā deva ir 0,025 - 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 0,7 - 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Ir lietotas arī lielākas devas.

Ja bērnībā sācies AHD turpinās pusaudža vecumā, ārstēšana jāturpina, līdz pilnībā beigusies fiziskā attīstība (piem., noformējusies ķermeņa uzbūve, kaulu masa). Veicot kontroli, viens no terapijas mērķiem pārejas periodā ir normālas maksimālās kaulu masas sasniegšana, kas definēta kā

T skaitlis > -1 (t.i., standartizēts attiecībā pret pieaugušo vidējo maksimālo kaulu masu, kas noteikta, izmantojot duālās enerģijas rentgenstaru absorbciometru, ņemot vērā dzimumu un rasi). Ieteikumus par devām skatiet apakšpunktā par pieaugušajiem turpmāk tekstā.

Prādera-Villi sindroma (PWS) gadījumā, lai uzlabotu augšanu un ķermeņa uzbūvi pediatriskiem pacientiem

Parasti ieteicamā deva ir 0,025 - 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Dienas deva nedrīkst pārsniegt 2,7 mg. Ārstēšanu nedrīkst veikt pediatriskiem pacientiem, kuru augšanas ātrums ir mazāks kā 1 cm gadā, un kuriem sagaidāma drīza epifīžu slēgšanās.

Augšanas traucējumi Ternera sindroma gadījumā

Ieteicamā deva ir 0,045 - 0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā.

Augšanas traucējumi hroniskas nieru mazspējas gadījumā

Ieteicamā deva ir 0,045 - 0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā (1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā). Ja augšanas ātrums ir pārāk lēns, varētu būt nepieciešamas lielākas devas. Pēc sešu mēnešu ārstēšanas var būt nepieciešams pielāgot devu (skatīt 4.4. apakšpunktā).

Augšanas traucējumi maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam

(MGV)

Parasti ieteicamā deva ir 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā (1 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā), līdz sasniegts mērķa augums (skatīt 5.1. apakšpunktā). Ārstēšana būtu jāpārtrauc pēc pirmā gada terapijas, ja augšanas ātruma SD ir mazāks par + 1. Ārstēšana būtu jāpārtrauc, ja augšanas ātrums ir < 2 cm/gadā un, ja apstiprinās, ka kaulu vecums ir > 14 gadiem (meitenēm) vai > 16 gadiem (zēniem), kas atbilst epifizeālo augšanas plātnīšu slēgšanās laikam.

Devu ieteikumi pediatriskiem pacientiem

Indikācijas

Deva (mg/kg ķermeņa

Deva (mg/m2 ķermeņa

masas dienā)

virsmas dienā)

 

Augšanas hormona deficīts

0,025 – 0,035

0,7 – 1,0

Prādera-Villi sindroms

0,035

1,0

Ternera sindroms

0,045 – 0,050

1,4

Hroniska nieru mazspēja

0,045 – 0,050

1,4

Bērni/pusaudži, kas dzimuši mazi gestācijas

0,035

1,0

vecumam (MGV)

 

 

Pieauguši pacienti ar augšanas hormona deficītu

Pacientiem, kuriem augšanas hormona terapija tiek turpināta pēc bērnībā konstatēta AHD, ieteicamā terapijas atsākšanas deva ir 0,2 - 0,5 mg dienā. Deva jāpalielina vai jāsamazina pakāpeniski, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai, ko nosaka IGF-I koncentrācija.

Pieaugušajiem, kuriem AHD sācies pieaugušo vecumā, terapija jāsāk ar mazu devu – 0,15 - 0,3 mg dienā. Deva jāpalielina pakāpeniski, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai, ko nosaka IGF-I koncentrācija.

Abos gadījumos ārstēšanas mērķim vajadzētu būt insulīnam līdzīgā augšanas faktora (IGF-I) koncentrācijas līmenim, kas ir 2 SD robežās, atbilstoši vecuma vidējiem rādītājiem. Pacientiem, kam ārstēšanas sākumā ir normāla IGF-I koncentrācija, augšanas hormons jālieto, līdz tiek sasniegta IGF-I augstākā normas robeža, bet nepārsniedzot 2 SD. Devas titrēšanai var ņemt vērā arī klīnisko atbildes reakciju un blakusparādības. Zināms, ka pastāv daži pacienti ar AHD, kuru IGF-I koncentrācija nenormalizējas, neskatoties uz labu klīnisko atbildes reakciju, un tādēļ viņiem nav nepieciešama devas palielināšana. Uzturošā deva reti pārsniedz 1,0 mg dienā. Sievietēm var būt nepieciešama lielāka deva nekā vīriešiem, bet vīrieši laika gaitā uzrāda paaugstinātu jutību pret IGF-I. Tas nozīmē, ka sievietēm, īpaši tām, kuras lieto iekšķīgi estrogēnu aizstājterapiju, ir lielāks risks saņemt mazāku terapijas devu nekā nepieciešams, savukārt vīriešiem – saņemt lielāku terapijas devu kā nepieciešams. Tādēļ augšanas hormona devas precizitāte būtu jākontrolē ik pēc 6 mēnešiem. Tā kā normāli fizioloģiskā augšanas hormona sekrēcija ar vecumu samazinās, var būt nepieciešama mazāka deva.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Pacientiem, vecākiem par 60 gadiem, terapija jāsāk ar devu 0,1 - 0,2 mg dienā, un deva pakāpeniski jāpalielina, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai. Jālieto minimālā efektīvā deva. Uzturošā deva šiem pacientiem reti pārsniedz 0,5 mg dienā.

Lietošanas veids

Injekcija ir jāievada subkutāni, mainot injekciju vietas, lai samazinātu lokālas lipoatrofijas risku.

Ieteikumus par lietošanu un rīkošanos skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Somatropīnu nedrīkst lietot, ja ir audzēja aktivitātes pazīmes. Pirms augšanas hormonu terapijas uzsākšanas intrakraniālajiem audzējiem jābūt neaktīviem un jābūt pabeigtai pretaudzēja terapijai. Ja novērojamas audzēja augšanas pazīmes, ārstēšana ir jāpārtrauc.

Somatropīnu nedrīkst lietot augšanas veicināšanai bērniem ar slēgtām epifīzēm.

Ar somatropīnu nedrīkst ārstēt pacientus ar akūtām kritiskām slimībām un komplikācijām pēc atklātas sirds operācijas, abdominālas ķirurģiskas operācijas, daudzām traumām, akūtu elpošanas mazspēju vai

līdzīgiem traucējumiem (informāciju par pacientiem, kas saņem aizstājterapiju, skatīt 4.4. apakšpunktā).

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Nedrīkst pārsniegt maksimālo ieteicamo dienas devu (skatīt 4.2. apakšpunktā).

Jutība pret insulīnu

Somatropīns var samazināt jutību pret insulīnu. Pēc somatropīna terapijas uzsākšanas pacientiem ar cukura diabētu, varētu būt nepieciešams pielāgot insulīna devu. Pacienti ar diabētu, glikozes intoleranci vai diabēta riska faktoriem somatropīna terapijas laikā rūpīgi jāuzrauga.

Vairogdziedzera funkcija

Augšanas hormons palielina T4 pārveidošanos par T3 perifērijā, kā rezultātā iespējama T4 koncentrācijas samazināšanās un T3 koncentrācijas palielināšanās serumā. Lai gan vairogdziedzera hormonu līmenis veseliem indivīdiem perifērijā saglabājās references normas robežās, teorētiski personām ar subklīnisku hipotireoīdismuvar attīstīties hipotireoīdisms. Tādēļ vairogdziedzera funkcija jākontrolē visiem pacientiem. Pacientiem ar hipopituitārismu, kas saņem standarta aizstājterapiju, rūpīgi jākontrolē augšanas hormona terapijas ietekme uz vairogdziedzera funkciju.

Gadījumā, kad sekundārs augšanas hormona deficīts radies ļaundabīgas slimības ārstēšanas rezultātā, ieteicams pievērst uzmanību ļaundabīgā procesa recidīva pazīmēm. Cilvēkiem, kuriem bērnībā bijis vēzis, ziņots par paaugstinātu otra audzēja risku, ja pēc pirmā audzēja izārstēšanas lietots somatropīns. Visbiežāk sastopamais otrais audzējs pacientiem, kuriem veikta galvas apstarošana pirmā audzēja ārstēšanai, bijis intrakraniāls audzējs, it īpaši meningiomas.

Pacientiem ar endokrīniem traucējumiem, tostarp augšanas hormona deficītu, biežāk nekā pārējā populācijā novēro epifīžu patoloģisku novietojumu gūžas locītavās. Pacienti, kuri somatropīna lietošanas laikā klibo, ir klīniski jāizmeklē.

Labdabīga intrakraniāla hipertensija

Stipru vai atkārtotu galvassāpju, redzes traucējumu, sliktas dūšas un/vai vemšanas gadījumā ieteicama fundoskopija, lai diagnosticētu papillas tūsku. Ja papillas tūskas diagnoze apstiprinās, jāapsver labdabīgas intrakraniālas hipertensijas diagnozes iespēja un, ja nepieciešams, jāpārtrauc augšanas hormona terapija. Pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, lai dotu īpašu ieteikumu augšanas hormona terapijas turpināšanai pacientiem ar novērstu intrakraniālu hipertensiju. Ja atsākta augšanas hormona terapija, nepieciešams rūpīgi novērot pacientu, vai nerodas intrakraniālas hipertensijas simptomi.

Leikoze

Nelielam skaitam pacientu ar augšanas hormona deficītu, no kuriem daži saņēma somatropīna terapiju, ziņots par leikozi. Tomēr nav atklāti pierādījumi, kas apstiprinātu leikozes sastopamības biežuma pieaugumu augšanas hormona recipientiem bez predispozīcijas faktoriem.

Antivielas

Nelielai daļai pacientu var veidoties antivielas pret Omnitrope. Omnitrope lietošana izraisa antivielu veidošanos aptuveni 1% pacientu. Šo antivielu saistīšanās spējas ir zemas, un tās neietekmē augšanas ātrumu. Antivielas pret somatropīnu jānosaka jebkuram pacientam, kuram nav zināms atbildes reakcijas trūkuma iemesls.

Gados vecāki pacienti

Pieredze par lietošanu pacientiem, vecākiem par 80 gadiem, ir ierobežota. Gados vecāki pacienti var būt jutīgāki pret Omnitrope iedarbību, un tādēļ viņiem var biežāk attīstīties blakusparādības.

Akūta kritiska slimība

Somatropīna ietekme uz izveseļošanos pētīta divos ar placebo kontrolētos pētījumos, kuros piedalījās 522 kritiski slimi pieauguši pacienti ar komplikācijām pēc atklātas sirds operācijas, vēdera dobuma operācijas, daudzām traumām vai akūtas elpošanas mazspējas. Tiem pacientiem, kas tika ārstēti ar 5,3 vai 8 mg somatropīna dienā, mirstība bija augstāka, salīdzinot ar pacientiem, kas saņēma placebo, proti, attiecība bija 42% pret 19%. Ņemot vērā augstāk minēto informāciju, šo grupu pacientus ar somatropīnu ārstēt nedrīkst. Tā kā nav pieejama informācija par augšanas hormona aizstājterapijas drošību akūti kritiski slimiem pacientiem, šai situācijā jāizvērtē terapijas turpināšanas lietderība, salīdzinot ar iespējamo risku.

Visiem pacientiem, kam rodas cita vai līdzīga akūta kritiska slimība, jāizvērtē somatropīna terapijas lietderība, salīdzinot ar iespējamo risku.

Pediatriskā populācija

Pankreatīts

Kaut arī reti, tomēr ar somatropīnu ārstētiem bērniem, kuriem parādās sāpes vēderā, jāapsver pankreatīta iespējamība.

Prādera-Villi sindroms

Pacientiem ar PWS ārstēšanas laikā vienmēr būtu jāievēro zemas kaloritātes diēta.

Ir ziņots par gadījumiem ar letālu iznākumu, lietojot augšanas hormonu pediatriskiem pacientiem ar PWS, kam bija viens vai vairāki no sekojošiem riska faktoriem: smaga aptaukošanās (šiem pacientiem svars/augums pārsniedza 200%), elpošanas traucējumi anamnēzē vai elpošanas apstāšanās miega laikā vai neidentificēta elpceļu infekcija. Pacientiem ar PWS un vienu vai vairākiem šādiem riska faktoriem var būt lielāks risks.

Pirms somatropīna terapijas uzsākšanas pacienti ar PWS jāizmeklē, lai konstatētu, vai viņiem nav augšējo elpceļu obstrukcija, elpošanas apstāšanās miega laikā vai elpceļu infekcijas.

Ja augšējo elpceļu obstrukcijas izmeklēšanas laikā tiek atklātas novirzes no normas, pirms augšanas hormona terapijas uzsākšanas bērns jānosūta pie ausu, kakla un deguna ārsta (LOR) ārstēšanai un elpošanas traucējumu novēršanai.

Pirms terapijas uzsākšanas ar augšanas hormonu jāizvērtē elpošanas apstāšanās miega laikā, izmantojot vispāratzītas metodes, piemēram, polisomnogrāfiju vai oksimetriju nakts laikā, un, ja pastāv aizdomas par elpošanas apstāšanos miega laikā, pacients jāuzrauga.

Ja somatropīna terapijas laikā pacientam rodas augšējo elpceļu obstrukcijas pazīmes (tostarp pastiprināta krākšana), ārstēšana jāpārtrauc un jāveic jauns augšējo elpceļu novērtējums.

Visiem pacientiem ar PWS jāpārbauda elpošanas apstāšanās miega laikā un, ja ir aizdomas par to, pacienti jānovēro.

Pacienti jānovēro, vai nerodas elpceļu infekcijas pazīmes, kas pēc iespējas ātrāk jādiagnosticē un agresīvi jāārstē.

Visiem pacientiem ar PWS pirms augšanas hormona terapijas un tās laikā jānodrošina efektīva svara kontrole.

Pacientiem ar PWS bieži ir skolioze. Straujas augšanas gadījumā skolioze var progresēt ikvienam bērnam. Ārstēšanas laikā jākontrolē, vai nerodas skoliozes pazīmes.

Ilgstošas lietošanas pieredze pieaugušiem un pacientiem ar PWS ir ierobežota.

Bērni, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam

Bērniem/pusaudžiem ar mazu augumu, kas dzimuši MGV, pirms ārstēšanas sākuma jāizslēdz citi klīniski cēloņi vai terapija, kas varētu izskaidrot augšanas traucējumus.

Pirms ārstēšanas un pēc tam ik gadu MGV bērniem/pusaudžiem ieteicams noteikt tukšā dūšā insulīna un glikozes koncentrāciju asinīs. Pacientiem ar palielinātu cukura diabēta risku (piemēram, diabēts ģimenes anamnēzē, aptaukošanās, smaga insulīna rezistence, Acanthosis nigricans) jāveic perorālais glikozes tolerances tests (PGTT). Ja skaidri redzams, ka attīstās diabēts, augšanas hormonu nedrīkst lietot.

Pirms ārstēšanas un pēc tam divas reizes gadā MGV bērniem/pusaudžiem ieteicams noteikt IGF-I līmeni. Ja atkārtotos mērījumos IGF-I līmenis pārsniedz +2 SD salīdzinājumā ar vecuma un pubertātes stadijas references normu, IGF-I/IGFBP-3 attiecību var ņemt vērā, pielāgojot devu.

Pieredze, uzsākot terapiju MGV pacientiem pubertātes sākuma stadijā, ir ierobežota. Tādēļ nav ieteicams uzsākt ārstēšanu pubertātes sākuma stadijā. Pieredze, ārstējot pacientus ar Silver-Russell sindromu, ir ierobežota.

Maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši MGV, ar augšanas hormona terapiju iegūtais auguma palielinājums daļēji var tikt zaudēts, ja ārstēšanu pārtrauc, pirms sasniegts mērķa augums.

Hroniska nieru mazspēja

Hroniskas nieru mazspējas gadījumā nieru funkcijai pirms terapijas uzsākšanas jābūt samazinātai par vairāk nekā 50 procentiem no normālās. Lai apstiprinātu augšanas traucējumus, augšana jānovēro vienu gadu pirms terapijas uzsākšanas. Šī perioda laikā jāuzsāk konservatīva nieru mazspējas terapija (kas ietver acidozes, hiperparatiroīdisma un barojuma stāvokļa kontroli), un tā jāturpina ārstēšanas laikā.

Veicot nieres transplantāciju, ārstēšana jāpārtrauc.

Šobrīd nav pieejami dati par sasniegto auguma garumu pacientiem ar hronisku nieru mazspēju, kas ārstēšanā saņēmuši Omnitrope.

Tā iemesla dēļ, ka zāles satur benzilspirtu, tās kontrindicētas priekšlaicīgi dzimušajiem vai jaundzimušajiem bērniem. Var izraisīt toksiskas un anafilaktiskas reakcijas zīdaiņiem un bērniem līdz

3 gadu vecumam.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaicīga glikokortikoīdu lietošana var inhibēt augšanu stimulējošo iedarbību, kas piemīt somatropīnu saturošām zālēm. Tādēļ pacientiem, kas ārstēšanā saņem glikokortikoīdus, rūpīgi jākontrolē augšana, lai novērtētu iespējamo glikokortikoīdu terapijas ietekmi uz augšanu.

Dati, kas iegūti mijiedarbības pētījumā, kurā piedalījās pieaugušie ar augšanas hormona deficītu, liecina, ka somatropīna lietošana var palielināt to savienojumu klīrensu, kurus metabolizē P450 izoenzīmi. Citohroma P 450 3A4 metabolizēto savienojumu (piemēram, dzimumhormonu, kortikosteroīdu, pretkrampju līdzekļu un ciklosporīna) klīrenss var izteikti palielināties, pazeminot šo vielu koncentrāciju plazmā. Šā novērojuma klīniskā nozīme nav zināma.

Skatīt arī 4.4. apakšpunktā esošos norādījumus par cukura diabētu un vairogdziedzera darbības traucējumiem, kā arī 4.2. apakšpunktu par iekšķīgi lietojamu estrogēnu aizstājterapiju.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par somatropīna lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti vai nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem, kas pierāda reproduktīvo toksicitāti, nav pietiekami (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Somatropīnu grūtniecības laikā un sievietēm reproduktīvā vecumā, neizmantojot kontracepcijas līdzekļus, lietot nav ieteicams.

Barošana ar krūti

Sievietēm zīdīšanas perioda laikā nav veikti klīniskie pētījumi ar somatropīnu saturošām zālēm. Nav zināms, vai somatropīns izdalās cilvēka pienā, taču neizmainītas olbaltumvielas uzsūkšanās no zīdaiņa gremošanas trakta ir visai maz ticama. Tādēļ, ja Omnitrope ordinē sievietēm zīdīšanas periodā, jāievēro piesardzība.

Fertilitāte

Fertilitātes pētījumi ar Omnitrope nav veikti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Omnitrope neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Pacientiem ar augšanas hormona deficītu raksturīgs ekstracelulārā tilpuma deficīts. Sākot ārstēšanu ar somatropīnu, šis deficīts tiek ātri novērsts. Pieaugušiem pacientiem bieži rodas blakusparādības, kas saistītas ar šķidruma aizturi, piemēram, perifēra tūska, skeleta-muskuļu stīvums, artralģija, mialģija un parestēzijas. Parasti šīs blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas.

Šo blakusparādību rašanās biežums atkarīgs no ievadītās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam brīdī, kad radās augšanas hormona deficīts. Bērniem šādas blakusparādības novēro retāk.

Omnitrope lietošana izraisa antivielu veidošanos aptuveni 1% pacientu. Šo antivielu saistīšanās spējas ir zemas, un saistībā ar to veidošanos nav novērotas nekādas klīniskās izmaiņas, skatīt

4.4. apakšpunktā.

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulā

1.-6. tabulā parādītas nevēlamās blakusparādības atbilstoši katrai indikācijai; tās sakārtotas atbilstoši orgānu sistēmu klasifikācijai un biežumam, izmantojot šādu iedalījumu: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži

(≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Klīniskie pētījumi bērniem ar AHD

1. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem nepietiekama augšanas hormona sekrēcijas dēļ

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar noteikt

klasifikācija

 

līdz

līdz < 1/100

līdz

 

pēc pieejamiem

 

 

< 1/10

 

< 1/1 000

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

Leikoze†

 

 

 

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

Parestēzijas*

traucējumi

 

 

 

 

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

Skeleta-

 

 

Artralģija*

 

 

Mialģija*

muskuļu un

 

 

 

 

 

Skeleta-muskuļu

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

stīvums*

bojājumi

 

 

 

 

 

 

Vispārēji

Reakcija

 

 

 

 

Perifēra tūska*

traucējumi un

injekcijas

 

 

 

 

 

reakcijas

vietā$

 

 

 

 

 

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola līmenis

 

 

 

 

 

 

asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums ir atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar Ternera sindromu

2. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem Ternera sindroma dēļ

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

 

līdz

līdz < 1/100

līdz

 

noteikt pēc

 

 

< 1/10

 

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

 

 

 

Leikoze†

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

Parestēzijas*

traucējumi

 

 

 

 

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

Skeleta-

Artralģija*

 

 

 

 

Mialģija*

muskuļu un

 

 

 

 

 

Skeleta-

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

muskuļu

bojājumi

 

 

 

 

 

stīvums*

Vispārēji

 

 

 

 

 

Perifēra

traucējumi un

 

 

 

 

 

tūska*

reakcijas

 

 

 

 

 

Reakcija

ievadīšanas

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

injekcijas vietā$

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar hronisku nieru mazspēju

3. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem hroniskas nieru mazspējas dēļ

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

 

līdz

līdz < 1/100

līdz

 

noteikt pēc

 

 

< 1/10

 

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

 

 

 

Leikoze†

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

Parestēzijas*

traucējumi

 

 

 

 

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

Skeleta-

 

 

 

 

 

Artralģija*

muskuļu un

 

 

 

 

 

Mialģija*

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

Skeleta-

bojājumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

muskuļu

 

 

 

 

 

 

stīvums*

Vispārēji

 

Reakcija

 

 

 

Perifēra

traucējumi un

 

injekcijas

 

 

 

tūska*

reakcijas

 

vietā$

 

 

 

 

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar MGV

4. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem, kuri dzimuši mazi gestācijas vecumam

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

 

līdz

līdz < 1/100

līdz

 

noteikt pēc

 

 

< 1/10

 

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

 

 

 

Leikoze†

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

Parestēzijas*

traucējumi

 

 

 

 

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

Skeleta-

 

 

Artralģija*

 

 

Mialģija*

muskuļu un

 

 

 

 

 

Skeleta-

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

muskuļu

bojājumi

 

 

 

 

 

stīvums*

Vispārēji

 

Reakcija

 

 

 

Perifēra

traucējumi un

 

injekcijas

 

 

 

tūska*

reakcijas

 

vietā$

 

 

 

 

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi pacientiem ar PWS

5. tabula

Ilgstoša ārstēšana un uzlabota ķermeņa uzbūve bērniem ar augšanas traucējumiem Prādera- Villi sindroma dēļ

Orgānu

Ļoti

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

bieži

≥ 1/100 līdz

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

≥ 1/10

< 1/10

līdz

līdz

 

noteikt pēc

 

 

 

< 1/100

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

 

 

 

Leikoze†

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

Parestēzijas*

 

 

 

 

traucējumi

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

 

 

 

 

Skeleta-

 

Artralģija*

 

 

 

Skeleta-

muskuļu un

 

Mialģija*

 

 

 

muskuļu

saistaudu

 

 

 

 

stīvums*

sistēmas

 

 

 

 

 

 

bojājumi

 

 

 

 

 

 

Vispārēji

 

Perifēra

 

 

 

Reakcija

traucējumi un

 

tūska*

 

 

 

injekcijas

reakcijas

 

 

 

 

 

vietā$

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi pieaugušajiem ar AHD

6. tabula

Aizstājterapija pieaugušiem ar augšanas hormona deficītu

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100 līdz

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

 

< 1/10

līdz

līdz

 

noteikt pēc

 

 

 

< 1/100

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

Parestēzijas*

 

 

 

Labdabīga

traucējumi

 

Karpālā kanāla

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

hipertensija

 

 

sindroms

 

 

 

 

Skeleta-

Artralģija*

Mialģija*

 

 

 

 

muskuļu un

 

Skeleta-

 

 

 

 

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

muskuļu

 

 

 

 

bojājumi

 

stīvums*

 

 

 

 

Vispārēji

Perifēra

 

 

 

 

Reakcija

traucējumi un

tūska*

 

 

 

 

injekcijas

reakcijas

 

 

 

 

 

vietā$

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.Nevēlamo blakusparādību apraksts

Samazināta kortizola koncentrācija serumā

Saņemti ziņojumi par to, ka somatropīns samazina kortizola koncentrāciju serumā, iespējams, ietekmējot transportolbaltumvielas vai palielinot aknu klīrensu. Iespējams, šai atradnei nav lielas klīniskās nozīmes. Tomēr pirms terapijas uzsākšanas jāoptimizē kortikosteroīdu aizstājterapija.

Prādera-Villi sindroms

Pēcreģistrācijas periodā pacientiem, kas slimo ar Prādera-Villi sindromu un ārstēšanā lieto somatropīnu, reti ziņots par pēkšņu nāvi, lai gan cēloniskā saistība nav konstatēta.

Leikoze

Bērniem, kuriem augšanas hormona deficīta ārstēšanai izmantots somatropīns, ziņots par leikozes attīstības gadījumiem (reti vai ļoti reti); šajos datos ietverta arī pēcreģistrācijas pieredze. Tomēr nav pierādījumu par paaugstinātu leikozes risku, ja nav predispozīcijas faktoru, piemēram, galvas smadzeņu vai galvas apstarošanas.

Augšstilba kaula galviņas epifiziolīze un Lega-Kalvē-Pertesa slimība

Bērniem pēc augšanas hormona lietošanas ziņots par augšstilba kaula galviņas epifiziolīzi un Lega- Kalvē-Pertesa slimību. Augšstilba kaula galviņas epifiziolīze biežāk vērojama endokrīnās sistēmas traucējumu gadījumā, bet Lega-Kalvē-Pertesa slimību biežāk novēro maza auguma bērniem. Tomēr nav zināms, vai šo 2 patoloģiju biežums palielinās, ja lieto somatropīnu. Šīs diagnozes jāapsver, ja bērnam ir diskomforts vai sāpes gūžas vai ceļa locītavā.

Citas nevēlamās blakusparādības

Citas nevēlamās blakusparādības var uzskatīt par somatropīna grupas zāļu blakusparādībām, piemēram, iespējamu hiperglikēmiju samazinātas insulīna jutības dēļ, samazinātu brīvā tiroksīna koncentrāciju un labdabīgu intrakraniālo hipertensiju.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Akūta pārdozēšana varētu sākotnēji izraisīt hipoglikēmiju ar sekojošu hiperglikēmiju.

Ilgstoša pārdozēšana varētu izraisīt tādas pat pazīmes un simptomus kā cilvēka augšanas hormona pārprodukcijas gadījumā.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: hipofīzes priekšējās daivas hormoni un to analogi, ATĶ kods: H01AC01.

Omnitrope ir līdzīgas bioloģiskas izcelsmes zāles. Sīkāka informācija ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

Darbības mehānisms

Somatropīns ir spēcīgs metabolisks hormons, kam ir svarīga nozīme lipīdu, ogļhidrātu un olbaltumvielu vielmaiņā. Bērniem ar nepietiekamu endogēnā augšanas hormona daudzumu somatropīns stimulē lineāro augšanu un palielina augšanas ātrumu. Pieaugušiem, kā arī bērniem somatropīns nodrošina normālu ķermeņa uzbūvi, palielinot slāpekļa aizturi, veicinot skeleta muskuļu augšanu un mobilizējot organisma taukus. Īpaši somatropīna ietekmei pakļaujas viscerālie taukaudi. Papildus pastiprinātai lipolīzei somatropīns samazina triglicerīdu saistīšanos organisma tauku rezervēs. Somatropīns paaugstina IGF-I (insulīnam līdzīgā augšanas faktora I) un IGFBP3 (insulīnam līdzīgā augšanas faktora saistošā proteīna 3) koncentrāciju serumā. Bez tam somatropīnam novērota arī šāda iedarbība:

Farmakodinamiskā iedarbība

Lipīdu vielmaiņa

Somatropīns inducē aknu ZBL holesterīna receptorus un ietekmē seruma lipīdu un lipoproteīnu daudzumu. Somatropīna lietošana pacientiem ar augšanas hormona deficītu pazemina ZBL un apolipoproteīna B līmeni serumā. Novērota arī kopējā holesterīna līmeņa pazemināšanās.

Ogļhidrātu vielmaiņa

Somatropīns paaugstina insulīna līmeni, bet glikozes koncentrācija tukšā dūšā parasti nemainās. Bērniem ar hipopituitārismu var būt hipoglikēmija tukšā dūšā. To mazina terapija ar somatropīnu.

Ūdens un minerālvielu vielmaiņa

Augšanas hormona deficīts saistīts ar samazinātu plazmas un ekstracelulāro tilpumu. Somatropīns abus raksturlielumus ātri palielina. Somatropīns izraisa nātrija, kālija un fosfora aizturi.

Kaulu vielmaiņa

Somatropīns veicina skeleta kaulu vielmaiņu. Ilgstoša somatropīna lietošana pacientiem ar augšanas hormona deficītu un osteopēniju rada kaulu minerālvielu sastāva un blīvuma palielināšanos skeleta apvidos, kas pakļauti slodzēm.

Fiziskās spējas

Pēc ilgstošas somatropīna terapijas, uzlabojas muskuļu spēks un fiziskās slodzes izturība. Somatropīns palielina arī sirds izsviedi, tomēr darbības mehānisms vēl nav noskaidrots. Šo darbības īpatnību var pastiprināt perifērās asinsvadu pretestības mazināšanās.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Klīniskajos pētījumos maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši MGV, tika lietotas devas 0,033 un 0,067 mg/kg ķermeņa masas, līdz tika sasniegts mērķa augums. 56 nepārtraukti ārstētiem pacientiem, kam tika sasniegts (vai gandrīz sasniegts) mērķa augums, vidējais pieaugums bija +1,90 SD (0,033 mg/kg ķermeņa masas dienā) un +2,19 SD (0,067 mg/kg ķermeņa masas dienā). Literatūras dati neārstētiem MGV bērniem/pusaudžiem, kam agrīnā vecumā nav vērojams kompensējošs pieaugums, liecina par vēlīnu augšanu 0,5 SD. Dati par ilgstošas lietošanas drošumu joprojām ir ierobežoti.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Subkutāni ievadīta somatropīna biopieejamība ir apmēram 80% gan veseliem subjektiem, gan pacientiem ar augšanas hormona deficītu. Veseliem pieaugušiem subkutāni ievadot 5 mg Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīduma injekcijām veidā, Cmax un tmax vērtības ir attiecīgi 72 ± 28 μg/l un

4,0 ± 2,0 stundas.

Eliminācija

Vidējais somatropīna beigu pusperiods pēc intravenozas ievadīšanas pieaugušiem pacientiem ar augšanas hormona deficītu ir apmēram 0,4 stundas. Tomēr subkutāni ievadot Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdumu injekcijām, ievadīšanas pusperioda ilgums bija 3 stundas. Novērotā atšķirība iespējams veidojās lēnās absorbcijas no subkutānās ievadīšanas vietas dēļ.

Īpašas pacientu grupas

Šķiet, ka somatropīna absolūtā biopieejamība pēc subkutānas ievadīšanas ir vienāda vīriešiem un sievietēm.

Informācija par somatropīna farmakokinētiku vecāka gadagājuma pacientiem, bērniem, dažādu rasu cilvēkiem un pacientiem ar nieru, aknu vai sirds mazspēju, nav pieejama vai arī ir nepilnīga.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Omnitrope subakūtas toksicitātes un lokālas panesamības pētījumos klīniski nozīmīga iedarbība nav novērota.

Citos Omnitrope vispārīgās toksicitātes, lokālās panesamības un reproduktīvās toksicitātes pētījumos klīniski nozīmīga iedarbība nav novērota.

Somatropīna in vitro un in vivo genotoksicitātes pētījumi, lai noteiktu gēnu mutācijas un hromosomu aberāciju indukciju, bija negatīvi.

Vienā In vitro pētījumā ar limfocītiem, kas iegūti no pacientiem, kuri saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar somatropīnu un sekojošu bleomicīna terapiju, tika novērota izteiktāka hromosomu fragilitāte. Novērotā efekta klīniskā nozīme nav skaidra.

Citā pētījumā ar somatropīnu, kurā tika izmantoti limfocīti no pacienta, kurš saņēmis ilgstošu ārstēšanu ar somatropīnu, netika atklāta hromosomu anomāliju skaita palielināšanās.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

nātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts mannīts

poloksamērs 188 benzilspirts

ūdens injekcijām

6.2.Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas

Pēc pirmās lietošanas kārtridžam jāpaliek pildspalvveida injektorā un to var uzglabāt ledusskapī maksimāli 28 dienas (2°C – 8°C). Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā pildspalvveida injektorā, sargāt no gaismas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neatvērts kārtidžs

Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no gaismas.

Lietošanai gatavu zāļu uzglabāšanas nosacījumus skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

1,5 ml šķīdums kārtridžā (bezkrāsas I klases stikls) ar virzuli vienā pusē (silikonizēts brombutils), disku (brombutils) un vāciņu (alumīnijs) otrā pusē.

Iepakojuma lielumi: 1, 5 un 10 gb.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām ir sterils, lietošanai gatavs šķīdums subkutānām injekcijām, kas iepildīts stikla kārtridžā.

Šis iepakojums ir paredzēts daudzkārtējai lietošanai. Zāles drīkst ievadīt tikai ar Omnitrope Pen 5 pildspalvveida injektoru, kas izveidots tieši lietošanai ar Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdumu injekcijām. Zāles jāievada, izmantojot sterilas, vienreizējai lietošanai paredzētas pildspalvveida injektora adatas. Ārstam vai citiem veselības aprūpes speciālistiem ar atbilstošu kvalifikāciju jāapmāca un jāinstruē pacienti un personas, kas nodrošina viņu kopšanu, par Omnitrope kārtridžu un pildspalvveida injektora pareizu lietošanu.

Turpmāk sniegts vispārīgs apraksts par ievadīšanas procedūru. Uzpildot kārtridžu, piestiprinot injekciju adatu un veicot zāļu ievadīšanu, jāievēro pildspalvveida injektora ražotāja instrukcijas.

1.Jānomazgā rokas.

2.Ja šķīdums ir duļķains vai satur daļiņas, to nedrīkst lietot. Šķīdumam jābūt dzidram un bezkrāsainam.

3.Dezinficējiet kārtridža gumijas membrānu ar dezinficējošu tamponu.

4.Ielieciet kārtridžu Omnitrope Pen 5 saskaņā ar pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju.

5.Notīriet injekcijas vietu ar spirtā samērcētu tamponu.

6.Ievadiet vajadzīgo devu ar subkutānu injekciju, izmantojot sterilu pildspalvveida injektora adatu. Noņemiet pildspalvveida injektora adatu un iznīciniet to saskaņā ar vietējām prasībām.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sandoz GmbH

Biochemiestrasse 10

A-6250 Kundl

Austrija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

EU/1/06/332/004

EU/1/06/332/005

EU/1/06/332/006

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2006. gada 12. aprīlis

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 12. aprīlis

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

<{MM/GGGG}>

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens šķīduma ml satur 6,7 mg somatropīna* (Somatropinum) (atbilst 20 SV).

Viens kārtridžs satur 1,5 ml, kas atbilst 10 mg somatropīna* (Somatropinum) (30 SV).

* ražots Escherichia coli, izmantojot rekombinanto DNS tehnoloģiju.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām

Šķīdums ir dzidrs un bezkrāsains.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Zīdaiņi, bērni un pusaudži

-Augšanas traucējumi nepietiekamas augšanas hormona sekrēcijas dēļ (augšanas hormona deficīts, AHD).

-Ar Ternera sindromu saistīti augšanas traucējumi.

-Ar hronisku nieru mazspēju saistīti augšanas traucējumi.

-Augšanas traucējumi (esošā auguma standarta deviācija (SD) < -2,5 un SD attiecībā pret vecāku augumu < -1) maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam

(MGV) ar dzimšanas svaru un/vai garumu <- 2 SD, kam nav kompensējoša augšanas pieauguma (augšanas ātruma SD < 0 pēdējā gada laikā), sasniedzot 4 gadu vecumu vai vēlāk.

-Prādera-Villi sindroma (PWS) gadījumā, lai uzlabotu augšanu un ķermeņa uzbūvi. PWS diagnoze jāapstiprina ar atbilstošu ģenētisko pārbaudi.

Pieaugušie

-Aizstājterapija pieaugušiem ar izteiktu augšanas hormona deficītu.

-Sākums pieaugušo vecumā: pacienti, kuriem ir smags augšanas hormona deficīts, kas saistīts ar vairāku hormonu deficītu, kura iemesls ir zināma hipotalāma vai hipofīzes slimība, un kuriem ir vismaz viens zināms hipofīzes hormona deficīts, izņemot prolaktīnu. Šiem pacientiem jāveic atbilstošs augšanas hormona stimulācijas tests, lai diagnosticētu vai izslēgtu augšanas hormona deficītu.

-Sākums bērnībā: pacienti, kuriem bērnībā konstatēts augšanas hormona deficīts iedzimta, ģenētiska, iegūta vai idiopātiska iemesla dēļ. Pacientiem, kuriem AHD sācies bērna vecumā, augšanas hormona sekrēcijas spēju vajadzētu atkārtoti izvērtēt pēc longitudinālās augšanas apstāšanās. Pacientiem, kuriem pastāvīga AHD iespējamība ir augsta, t.i., iedzimta slimība vai sekundārs AHDpēc hipotalāma-hipofīzes slimības vai insulta, insulīnam līdzīgā augšanas faktora-I (IGF-I) koncentrācija SD < -2 pēc augšanas hormona terapijas atcelšanas vismaz uz 4 nedēļām jāuzskata par pietiekošu pierādījumu izteiktam AHD.

Pārējiem pacientiem jāveic IGF-I analīze un viens augšanas hormona stimulācijas tests.

4.2.Devas un lietošanas veids

Diagnoze jāuzstāda, un terapija ar somatropīnu jāuzsāk un jākontrolē ārstam ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi pacientu ar augšanas traucējumiem diagnosticēšanā un ārstēšanā.

Devas

Pediatriskā populācija

Devas un lietošanas shēma katram pacientam jāpielāgo individuāli.

Nepietiekamas augšanas hormona sekrēcijas izraisīti augšanas traucējumi pediatriskiem pacientiem

Parasti ieteicamā deva ir 0,025 - 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 0,7 - 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Ir lietotas arī lielākas devas.

Ja bērnībā sācies AHD turpinās pusaudža vecumā, ārstēšana jāturpina, līdz pilnībā beigusies fiziskā attīstība (piem., noformējusies ķermeņa uzbūve, kaulu masa). Veicot kontroli, viens no terapijas mērķiem pārejas periodā ir normālas maksimālās kaulu masas sasniegšana, kas definēta kā

T skaitlis > -1 (t.i., standartizēts attiecībā pret pieaugušo vidējo maksimālo kaulu masu, kas noteikta, izmantojot duālās enerģijas rentgenstaru absorbciometru, ņemot vērā dzimumu un rasi). Ieteikumus par devām skatiet apakšpunktā par pieaugušajiem turpmāk tekstā.

Prādera-Villi sindroma (PWS) gadījumā, lai uzlabotu augšanu un ķermeņa uzbūvi pediatriskiem pacientiem

Parasti ieteicamā deva ir 0,025 - 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Dienas deva nedrīkst pārsniegt 2,7 mg. Ārstēšanu nedrīkst veikt pediatriskiem pacientiem, kuru augšanas ātrums ir mazāks kā 1 cm gadā, un kuriem sagaidāma drīza epifīžu slēgšanās.

Augšanas traucējumi Ternera sindroma gadījumā

Ieteicamā deva ir 0,045 - 0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā.

Augšanas traucējumi hroniskas nieru mazspējas gadījumā

Ieteicamā deva ir 0,045 - 0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā (1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā). Ja augšanas ātrums ir pārāk lēns, varētu būt nepieciešamas lielākas devas. Pēc sešu mēnešu ārstēšanas var būt nepieciešams pielāgot devu (skatīt 4.4. apakšpunktā).

Augšanas traucējumi maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam

(MGV)

Parasti ieteicamā deva ir 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā (1 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā), līdz sasniegts mērķa augums (skatīt 5.1. apakšpunktā). Ārstēšana būtu jāpārtrauc pēc pirmā gada terapijas, ja augšanas ātruma SD ir mazāks par + 1. Ārstēšana būtu jāpārtrauc, ja augšanas ātrums ir < 2 cm/gadā un, ja apstiprinās, ka kaulu vecums ir > 14 gadiem (meitenēm) vai > 16 gadiem (zēniem), kas atbilst epifizeālo augšanas plātnīšu slēgšanās laikam.

Devu ieteikumi pediatriskiem pacientiem

Indikācijas

Deva (mg/kg ķermeņa

Deva (mg/m2 ķermeņa

masas dienā)

virsmas dienā)

 

Augšanas hormona deficīts

0,025 – 0,035

0,7 – 1,0

Prādera-Villi sindroms

0,035

1,0

Ternera sindroms

0,045 – 0,050

1,4

Hroniska nieru mazspēja

0,045 – 0,050

1,4

Bērni/pusaudži, kas dzimuši mazi gestācijas

0,035

1,0

vecumam (MGV)

 

 

Pieauguši pacienti ar augšanas hormona deficītu

Pacientiem, kuriem augšanas hormona terapija tiek turpināta pēc bērnībā konstatēta AHD, ieteicamā terapijas atsākšanas deva ir 0,2 - 0,5 mg dienā. Deva jāpalielina vai jāsamazina pakāpeniski, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai, ko nosaka IGF-I koncentrācija.

Pieaugušajiem, kuriem AHD sācies pieaugušo vecumā, terapija jāsāk ar mazu devu – 0,15 - 0,3 mg dienā. Deva jāpalielina pakāpeniski, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai, ko nosaka IGF-I koncentrācija.

Abos gadījumos ārstēšanas mērķim vajadzētu būt insulīnam līdzīgā augšanas faktora (IGF-I) koncentrācijas līmenim, kas ir 2 SD robežās, atbilstoši vecuma vidējiem rādītājiem. Pacientiem, kam ārstēšanas sākumā ir normāla IGF-I koncentrācija, augšanas hormons jālieto, līdz tiek sasniegta IGF-I augstākā normas robeža, bet nepārsniedzot 2 SD. Devas titrēšanai var ņemt vērā arī klīnisko atbildes reakciju un blakusparādības. Zināms, ka pastāv daži pacienti ar AHD, kuru IGF-I koncentrācija nenormalizējas, neskatoties uz labu klīnisko atbildes reakciju, un tādēļ viņiem nav nepieciešama devas palielināšana. Uzturošā deva reti pārsniedz 1,0 mg dienā. Sievietēm var būt nepieciešama lielāka deva nekā vīriešiem, bet vīrieši laika gaitā uzrāda paaugstinātu jutību pret IGF-I. Tas nozīmē, ka sievietēm, īpaši tām, kuras lieto iekšķīgi estrogēnu aizstājterapiju, ir lielāks risks saņemt mazāku terapijas devu nekā nepieciešams, savukārt vīriešiem – saņemt lielāku terapijas devu kā nepieciešams. Tādēļ augšanas hormona devas precizitāte būtu jākontrolē ik pēc 6 mēnešiem. Tā kā normāli fizioloģiskā augšanas hormona sekrēcija ar vecumu samazinās, var būt nepieciešama mazāka deva.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Pacientiem, vecākiem par 60 gadiem, terapija jāsāk ar devu 0,1 - 0,2 mg dienā, un deva pakāpeniski jāpalielina, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai. Jālieto minimālā efektīvā deva. Uzturošā deva šiem pacientiem reti pārsniedz 0,5 mg dienā.

Lietošanas veids

Injekcija ir jāievada subkutāni, mainot injekciju vietas, lai samazinātu lokālas lipoatrofijas risku.

Ieteikumus par lietošanu un rīkošanos skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Somatropīnu nedrīkst lietot, ja ir audzēja aktivitātes pazīmes. Pirms augšanas hormonu terapijas uzsākšanas intrakraniālajiem audzējiem jābūt neaktīviem un jābūt pabeigtai pretaudzēja terapijai. Ja novērojamas audzēja augšanas pazīmes, ārstēšana ir jāpārtrauc.

Somatropīnu nedrīkst lietot augšanas veicināšanai bērniem ar slēgtām epifīzēm.

Ar somatropīnu nedrīkst ārstēt pacientus ar akūtām kritiskām slimībām un komplikācijām pēc atklātas sirds operācijas, abdominālas ķirurģiskas operācijas, daudzām traumām, akūtu elpošanas mazspēju vai līdzīgiem traucējumiem (informāciju par pacientiem, kas saņem aizstājterapiju, skatīt

4.4. apakšpunktā).

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Nedrīkst pārsniegt maksimālo ieteicamo dienas devu (skatīt 4.2. apakšpunktā).

Jutība pret insulīnu

Somatropīns var samazināt jutību pret insulīnu. Pēc somatropīna terapijas uzsākšanas pacientiem ar cukura diabētu, varētu būt nepieciešams pielāgot insulīna devu. Pacienti ar diabētu, glikozes intoleranci vai diabēta riska faktoriem somatropīna terapijas laikā rūpīgi jāuzrauga.

Vairogdziedzera funkcija

Augšanas hormons palielina T4 pārveidošanos par T3 perifērijā, kā rezultātā iespējama T4 koncentrācijas samazināšanās un T3 koncentrācijas palielināšanās serumā. Lai gan vairogdziedzera

hormonu līmenis veseliem indivīdiem perifērijā saglabājās references normas robežās, teorētiski personām ar subklīnisku hipotireoīdismuvar attīstīties hipotireoīdisms. Tādēļ vairogdziedzera funkcija jākontrolē visiem pacientiem. Pacientiem ar hipopituitārismu, kas saņem standarta aizstājterapiju, rūpīgi jākontrolē augšanas hormona terapijas ietekme uz vairogdziedzera funkciju.

Gadījumā, kad sekundārs augšanas hormona deficīts radies ļaundabīgas slimības ārstēšanas rezultātā, ieteicams pievērst uzmanību ļaundabīgā procesa recidīva pazīmēm. Cilvēkiem, kuriem bērnībā bijis vēzis, ziņots par paaugstinātu otra audzēja risku, ja pēc pirmā audzēja izārstēšanas lietots somatropīns. Visbiežāk sastopamais otrais audzējs pacientiem, kuriem veikta galvas apstarošana pirmā audzēja ārstēšanai, bijis intrakraniāls audzējs, it īpaši meningiomas.

Pacientiem ar endokrīniem traucējumiem, tostarp augšanas hormona deficītu, biežāk nekā pārējā populācijā novēro epifīžu patoloģisku novietojumu gūžas locītavās. Pacienti, kuri somatropīna lietošanas laikā klibo, ir klīniski jāizmeklē.

Labdabīga intrakraniāla hipertensija

Stipru vai atkārtotu galvassāpju, redzes traucējumu, sliktas dūšas un/vai vemšanas gadījumā ieteicama fundoskopija, lai diagnosticētu papillas tūsku. Ja papillas tūskas diagnoze apstiprinās, jāapsver labdabīgas intrakraniālas hipertensijas diagnozes iespēja un, ja nepieciešams, jāpārtrauc augšanas hormona terapija. Pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, lai dotu īpašu ieteikumu augšanas hormona terapijas turpināšanai pacientiem ar novērstu intrakraniālu hipertensiju. Ja atsākta augšanas hormona terapija, nepieciešams rūpīgi novērot pacientu, vai nerodas intrakraniālas hipertensijas simptomi.

Leikoze

Nelielam skaitam pacientu ar augšanas hormona deficītu, no kuriem daži saņēma somatropīna terapiju, ziņots par leikozi. Tomēr nav atklāti pierādījumi, kas apstiprinātu leikozes sastopamības biežuma pieaugumu augšanas hormona recipientiem bez predispozīcijas faktoriem.

Antivielas

Nelielai daļai pacientu var veidoties antivielas pret Omnitrope. Omnitrope lietošana izraisa antivielu veidošanos aptuveni 1% pacientu. Šo antivielu saistīšanās spējas ir zemas, un tās neietekmē augšanas ātrumu. Antivielas pret somatropīnu jānosaka jebkuram pacientam, kuram nav zināms atbildes reakcijas trūkuma iemesls.

Gados vecāki pacienti

Pieredze par lietošanu pacientiem, vecākiem par 80 gadiem, ir ierobežota. Gados vecāki pacienti var būt jutīgāki pret Omnitrope iedarbību, un tādēļ viņiem var biežāk attīstīties blakusparādības.

Akūta kritiska slimība

Somatropīna ietekme uz izveseļošanos pētīta divos ar placebo kontrolētos pētījumos, kuros piedalījās 522 kritiski slimi pieauguši pacienti ar komplikācijām pēc atklātas sirds operācijas, vēdera dobuma operācijas, daudzām traumām vai akūtas elpošanas mazspējas. Tiem pacientiem, kas tika ārstēti ar 5,3 vai 8 mg somatropīna dienā, mirstība bija augstāka, salīdzinot ar pacientiem, kas saņēma placebo, proti, attiecība bija 42% pret 19%. Ņemot vērā augstāk minēto informāciju, šo grupu pacientus ar somatropīnu ārstēt nedrīkst. Tā kā nav pieejama informācija par augšanas hormona aizstājterapijas drošību akūti kritiski slimiem pacientiem, šai situācijā jāizvērtē terapijas turpināšanas lietderība, salīdzinot ar iespējamo risku.

Visiem pacientiem, kam rodas cita vai līdzīga akūta kritiska slimība, jāizvērtē somatropīna terapijas lietderība, salīdzinot ar iespējamo risku.

Pediatriskā populācija

Pankreatīts

Kaut arī reti, tomēr ar somatropīnu ārstētiem bērniem, kuriem parādās sāpes vēderā, jāapsver pankreatīta iespējamība.

Prādera-Villi sindroms

Pacientiem ar PWS ārstēšanas laikā vienmēr būtu jāievēro zemas kaloritātes diēta.

Ir ziņots par gadījumiem ar letālu iznākumu, lietojot augšanas hormonu pediatriskiem pacientiem ar PWS, kam bija viens vai vairāki no sekojošiem riska faktoriem: smaga aptaukošanās (šiem pacientiem svars/augums pārsniedza 200%), elpošanas traucējumi anamnēzē vai elpošanas apstāšanās miega laikā vai neidentificēta elpceļu infekcija. Pacientiem ar PWS un vienu vai vairākiem šādiem riska faktoriem var būt lielāks risks.

Pirms somatropīna terapijas uzsākšanas pacienti ar PWS jāizmeklē, lai konstatētu, vai viņiem nav augšējo elpceļu obstrukcija, elpošanas apstāšanās miega laikā vai elpceļu infekcijas.

Ja augšējo elpceļu obstrukcijas izmeklēšanas laikā tiek atklātas novirzes no normas, pirms augšanas hormona terapijas uzsākšanas bērns jānosūta pie ausu, kakla un deguna ārsta (LOR) ārstēšanai un elpošanas traucējumu novēršanai.

Pirms terapijas uzsākšanas ar augšanas hormonu jāizvērtē elpošanas apstāšanās miega laikā, izmantojot vispāratzītas metodes, piemēram, polisomnogrāfiju vai oksimetriju nakts laikā, un, ja pastāv aizdomas par elpošanas apstāšanos miega laikā, pacients jāuzrauga.

Ja somatropīna terapijas laikā pacientam rodas augšējo elpceļu obstrukcijas pazīmes (tostarp pastiprināta krākšana), ārstēšana jāpārtrauc un jāveic jauns augšējo elpceļu novērtējums.

Visiem pacientiem ar PWS jāpārbauda elpošanas apstāšanās miega laikā un, ja ir aizdomas par to, pacienti jānovēro.

Pacienti jānovēro, vai nerodas elpceļu infekcijas pazīmes, kas pēc iespējas ātrāk jādiagnosticē un agresīvi jāārstē.

Visiem pacientiem ar PWS pirms augšanas hormona terapijas un tās laikā jānodrošina efektīva svara kontrole.

Pacientiem ar PWS bieži ir skolioze. Straujas augšanas gadījumā skolioze var progresēt ikvienam bērnam. Ārstēšanas laikā jākontrolē, vai nerodas skoliozes pazīmes.

Ilgstošas lietošanas pieredze pieaugušiem un pacientiem ar PWS ir ierobežota.

Bērni, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam

Bērniem/pusaudžiem ar mazu augumu, kas dzimuši MGV, pirms ārstēšanas sākuma jāizslēdz citi klīniski cēloņi vai terapija, kas varētu izskaidrot augšanas traucējumus.

Pirms ārstēšanas un pēc tam ik gadu MGV bērniem/pusaudžiem ieteicams noteikt tukšā dūšā insulīna un glikozes koncentrāciju asinīs. Pacientiem ar palielinātu cukura diabēta risku (piemēram, diabēts ģimenes anamnēzē, aptaukošanās, smaga insulīna rezistence, Acanthosis nigricans) jāveic perorālais glikozes tolerances tests (PGTT). Ja skaidri redzams, ka attīstās diabēts, augšanas hormonu nedrīkst lietot.

Pirms ārstēšanas un pēc tam divas reizes gadā MGV bērniem/pusaudžiem ieteicams noteikt IGF-I līmeni. Ja atkārtotos mērījumos IGF-I līmenis pārsniedz +2 SD salīdzinājumā ar vecuma un pubertātes stadijas references normu, IGF-I/IGFBP-3 attiecību var ņemt vērā, pielāgojot devu.

Pieredze, uzsākot terapiju MGV pacientiem pubertātes sākuma stadijā, ir ierobežota. Tādēļ nav ieteicams uzsākt ārstēšanu pubertātes sākuma stadijā. Pieredze, ārstējot pacientus ar Silver-Russell sindromu, ir ierobežota.

Maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši MGV, ar augšanas hormona terapiju iegūtais auguma palielinājums daļēji var tikt zaudēts, ja ārstēšanu pārtrauc, pirms sasniegts mērķa augums.

Hroniska nieru mazspēja

Hroniskas nieru mazspējas gadījumā nieru funkcijai pirms terapijas uzsākšanas jābūt samazinātai par vairāk nekā 50 procentiem no normālās. Lai apstiprinātu augšanas traucējumus, augšana jānovēro vienu gadu pirms terapijas uzsākšanas. Šī perioda laikā jāuzsāk konservatīva nieru mazspējas terapija (kas ietver acidozes, hiperparatiroīdisma un barojuma stāvokļa kontroli), un tā jāturpina ārstēšanas laikā.

Veicot nieres transplantāciju, ārstēšana jāpārtrauc.

Šobrīd nav pieejami dati par sasniegto auguma garumu pacientiem ar hronisku nieru mazspēju, kas ārstēšanā saņēmuši Omnitrope.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaicīga glikokortikoīdu lietošana var inhibēt augšanu stimulējošo iedarbību, kas piemīt somatropīnu saturošām zālēm. Tādēļ pacientiem, kas ārstēšanā saņem glikokortikoīdus, rūpīgi jākontrolē augšana, lai novērtētu iespējamo glikokortikoīdu terapijas ietekmi uz augšanu.

Dati, kas iegūti mijiedarbības pētījumā, kurā piedalījās pieaugušie ar augšanas hormona deficītu, liecina, ka somatropīna lietošana var palielināt to savienojumu klīrensu, kurus metabolizē P450 izoenzīmi. Citohroma P 450 3A4 metabolizēto savienojumu (piemēram, dzimumhormonu, kortikosteroīdu, pretkrampju līdzekļu un ciklosporīna) klīrenss var izteikti palielināties, pazeminot šo vielu koncentrāciju plazmā. Šā novērojuma klīniskā nozīme nav zināma.

Skatīt arī 4.4. apakšpunktā esošos norādījumus par cukura diabētu un vairogdziedzera darbības traucējumiem, kā arī 4.2. apakšpunktu par iekšķīgi lietojamu estrogēnu aizstājterapiju.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par somatropīna lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti vai nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem, kas pierāda reproduktīvo toksicitāti, nav pietiekami (skatīt 5.3. apakšpunktu). Somatropīnu grūtniecības laikā un sievietēm reproduktīvā vecumā, neizmantojot kontracepcijas līdzekļus, lietot nav ieteicams.

Barošana ar krūti

Sievietēm zīdīšanas perioda laikā nav veikti klīniskie pētījumi ar somatropīnu saturošām zālēm. Nav zināms, vai somatropīns izdalās cilvēka pienā, taču neizmainītas olbaltumvielas uzsūkšanās no zīdaiņa gremošanas trakta ir visai maz ticama. Tādēļ, ja Omnitrope ordinē sievietēm zīdīšanas periodā, jāievēro piesardzība.

Fertilitāte

Fertilitātes pētījumi ar Omnitrope nav veikti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Omnitrope neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Pacientiem ar augšanas hormona deficītu raksturīgs ekstracelulārā tilpuma deficīts. Sākot ārstēšanu ar somatropīnu, šis deficīts tiek ātri novērsts. Pieaugušiem pacientiem bieži rodas blakusparādības, kas saistītas ar šķidruma aizturi, piemēram, perifēra tūska, skeleta-muskuļu stīvums, artralģija, mialģija un parestēzijas. Parasti šīs blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas.

Šo blakusparādību rašanās biežums atkarīgs no ievadītās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam brīdī, kad radās augšanas hormona deficīts. Bērniem šādas blakusparādības novēro retāk.

Omnitrope lietošana izraisa antivielu veidošanos aptuveni 1% pacientu. Šo antivielu saistīšanās spējas ir zemas, un saistībā ar to veidošanos nav novērotas nekādas klīniskās izmaiņas, skatīt

4.4. apakšpunktā.

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulā

1.-6. tabulā parādītas nevēlamās blakusparādības atbilstoši katrai indikācijai; tās sakārtotas atbilstoši orgānu sistēmu klasifikācijai un biežumam, izmantojot šādu iedalījumu: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži

(≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Klīniskie pētījumi bērniem ar AHD

1. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem nepietiekama augšanas hormona sekrēcijas dēļ

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar noteikt

klasifikācija

 

līdz

līdz < 1/100

līdz

 

pēc pieejamiem

 

 

< 1/10

 

< 1/1 000

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

Leikoze†

 

 

 

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

Parestēzijas*

traucējumi

 

 

 

 

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

Skeleta-

 

 

Artralģija*

 

 

Mialģija*

muskuļu un

 

 

 

 

 

Skeleta-muskuļu

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

stīvums*

bojājumi

 

 

 

 

 

 

Vispārēji

Reakcija

 

 

 

 

Perifēra tūska*

traucējumi un

injekcijas

 

 

 

 

 

reakcijas

vietā$

 

 

 

 

 

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola līmenis

 

 

 

 

 

 

asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums ir atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar Ternera sindromu

2. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem Ternera sindroma dēļ

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

 

līdz

līdz < 1/100

līdz

 

noteikt pēc

 

 

< 1/10

 

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

 

 

 

Leikoze†

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

Parestēzijas*

traucējumi

 

 

 

 

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

Skeleta-

Artralģija*

 

 

 

 

Mialģija*

muskuļu un

 

 

 

 

 

Skeleta-

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

muskuļu

bojājumi

 

 

 

 

 

stīvums*

Vispārēji

 

 

 

 

 

Perifēra

traucējumi un

 

 

 

 

 

tūska*

reakcijas

 

 

 

 

 

Reakcija

ievadīšanas

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

injekcijas vietā$

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības

biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar hronisku nieru mazspēju

3. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem hroniskas nieru mazspējas dēļ

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

 

līdz

līdz < 1/100

līdz

 

noteikt pēc

 

 

< 1/10

 

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

 

 

 

Leikoze†

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

Parestēzijas*

traucējumi

 

 

 

 

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

Skeleta-

 

 

 

 

 

Artralģija*

muskuļu un

 

 

 

 

 

Mialģija*

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

Skeleta-

bojājumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

muskuļu

 

 

 

 

 

 

stīvums*

Vispārēji

 

Reakcija

 

 

 

Perifēra

traucējumi un

 

injekcijas

 

 

 

tūska*

reakcijas

 

vietā$

 

 

 

 

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar MGV

4. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem, kuri dzimuši mazi gestācijas vecumam

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

 

līdz

līdz < 1/100

līdz

 

noteikt pēc

 

 

< 1/10

 

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

 

 

 

Leikoze†

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

Parestēzijas*

traucējumi

 

 

 

 

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

Skeleta-

 

 

Artralģija*

 

 

Mialģija*

muskuļu un

 

 

 

 

 

Skeleta-

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

muskuļu

bojājumi

 

 

 

 

 

stīvums*

Vispārēji

 

Reakcija

 

 

 

Perifēra

traucējumi un

 

injekcijas

 

 

 

tūska*

reakcijas

 

vietā$

 

 

 

 

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi pacientiem ar PWS

5. tabula

Ilgstoša ārstēšana un uzlabota ķermeņa uzbūve bērniem ar augšanas traucējumiem Prādera-

Villi sindroma dēļ

Orgānu

Ļoti

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

bieži

≥ 1/100 līdz

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

≥ 1/10

< 1/10

līdz

līdz

 

noteikt pēc

 

 

 

< 1/100

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

 

 

 

Leikoze†

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

Parestēzijas*

 

 

 

 

traucējumi

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

 

 

 

 

Skeleta-

 

Artralģija*

 

 

 

Skeleta-

muskuļu un

 

Mialģija*

 

 

 

muskuļu

saistaudu

 

 

 

 

stīvums*

sistēmas

 

 

 

 

 

 

bojājumi

 

 

 

 

 

 

Vispārēji

 

Perifēra

 

 

 

Reakcija

traucējumi un

 

tūska*

 

 

 

injekcijas

reakcijas

 

 

 

 

 

vietā$

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi pieaugušajiem ar AHD

6. tabula

Aizstājterapija pieaugušiem ar augšanas hormona deficītu

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100 līdz

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

 

< 1/10

līdz

līdz

 

noteikt pēc

 

 

 

< 1/100

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

Parestēzijas*

 

 

 

Labdabīga

traucējumi

 

Karpālā kanāla

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

hipertensija

 

 

sindroms

 

 

 

 

Skeleta-

Artralģija*

Mialģija*

 

 

 

 

muskuļu un

 

Skeleta-

 

 

 

 

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

muskuļu

 

 

 

 

bojājumi

 

stīvums*

 

 

 

 

Vispārēji

Perifēra

 

 

 

 

Reakcija

traucējumi un

tūska*

 

 

 

 

injekcijas

reakcijas

 

 

 

 

 

vietā$

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.Nevēlamo blakusparādību apraksts

Samazināta kortizola koncentrācija serumā

Saņemti ziņojumi par to, ka somatropīns samazina kortizola koncentrāciju serumā, iespējams, ietekmējot transportolbaltumvielas vai palielinot aknu klīrensu. Iespējams, šai atradnei nav lielas klīniskās nozīmes. Tomēr pirms terapijas uzsākšanas jāoptimizē kortikosteroīdu aizstājterapija.

Prādera-Villi sindroms

Pēcreģistrācijas periodā pacientiem, kas slimo ar Prādera-Villi sindromu un ārstēšanā lieto somatropīnu, reti ziņots par pēkšņu nāvi, lai gan cēloniskā saistība nav konstatēta.

Leikoze

Bērniem, kuriem augšanas hormona deficīta ārstēšanai izmantots somatropīns, ziņots par leikozes attīstības gadījumiem (reti vai ļoti reti); šajos datos ietverta arī pēcreģistrācijas pieredze. Tomēr nav pierādījumu par paaugstinātu leikozes risku, ja nav predispozīcijas faktoru, piemēram, galvas smadzeņu vai galvas apstarošanas.

Augšstilba kaula galviņas epifiziolīze un Lega-Kalvē-Pertesa slimība

Bērniem pēc augšanas hormona lietošanas ziņots par augšstilba kaula galviņas epifiziolīzi un Lega- Kalvē-Pertesa slimību. Augšstilba kaula galviņas epifiziolīze biežāk vērojama endokrīnās sistēmas traucējumu gadījumā, bet Lega-Kalvē-Pertesa slimību biežāk novēro maza auguma bērniem. Tomēr nav zināms, vai šo 2 patoloģiju biežums palielinās, ja lieto somatropīnu. Šīs diagnozes jāapsver, ja bērnam ir diskomforts vai sāpes gūžas vai ceļa locītavā.

Citas nevēlamās blakusparādības

Citas nevēlamās blakusparādības var uzskatīt par somatropīna grupas zāļu blakusparādībām, piemēram, iespējamu hiperglikēmiju samazinātas insulīna jutības dēļ, samazinātu brīvā tiroksīna koncentrāciju un labdabīgu intrakraniālo hipertensiju.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Akūta pārdozēšana varētu sākotnēji izraisīt hipoglikēmiju ar sekojošu hiperglikēmiju.

Ilgstoša pārdozēšana varētu izraisīt tādas pat pazīmes un simptomus kā cilvēka augšanas hormona pārprodukcijas gadījumā.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: hipofīzes priekšējās daivas hormoni un to analogi, ATĶ kods: H01AC01.

Omnitrope ir līdzīgas bioloģiskas izcelsmes zāles. Sīkāka informācija ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

Darbības mehānisms

Somatropīns ir spēcīgs metabolisks hormons, kam ir svarīga nozīme lipīdu, ogļhidrātu un olbaltumvielu vielmaiņā. Bērniem ar nepietiekamu endogēnā augšanas hormona daudzumu somatropīns stimulē lineāro augšanu un palielina augšanas ātrumu. Pieaugušiem, kā arī bērniem somatropīns nodrošina normālu ķermeņa uzbūvi, palielinot slāpekļa aizturi, veicinot skeleta muskuļu augšanu un mobilizējot organisma taukus. Īpaši somatropīna ietekmei pakļaujas viscerālie taukaudi. Papildus pastiprinātai lipolīzei somatropīns samazina triglicerīdu saistīšanos organisma tauku rezervēs. Somatropīns paaugstina IGF-I (insulīnam līdzīgā augšanas faktora I) un IGFBP3 (insulīnam līdzīgā augšanas faktora saistošā proteīna 3) koncentrāciju serumā. Bez tam somatropīnam novērota arī šāda iedarbība:

Farmakodinamiskā iedarbība

Lipīdu vielmaiņa

Somatropīns inducē aknu ZBL holesterīna receptorus un ietekmē seruma lipīdu un lipoproteīnu daudzumu. Somatropīna lietošana pacientiem ar augšanas hormona deficītu pazemina ZBL un apolipoproteīna B līmeni serumā. Novērota arī kopējā holesterīna līmeņa pazemināšanās.

Ogļhidrātu vielmaiņa

Somatropīns paaugstina insulīna līmeni, bet glikozes koncentrācija tukšā dūšā parasti nemainās. Bērniem ar hipopituitārismu var būt hipoglikēmija tukšā dūšā. To mazina terapija ar somatropīnu.

Ūdens un minerālvielu vielmaiņa

Augšanas hormona deficīts saistīts ar samazinātu plazmas un ekstracelulāro tilpumu. Somatropīns abus raksturlielumus ātri palielina. Somatropīns izraisa nātrija, kālija un fosfora aizturi.

Kaulu vielmaiņa

Somatropīns veicina skeleta kaulu vielmaiņu. Ilgstoša somatropīna lietošana pacientiem ar augšanas hormona deficītu un osteopēniju rada kaulu minerālvielu sastāva un blīvuma palielināšanos skeleta apvidos, kas pakļauti slodzēm.

Fiziskās spējas

Pēc ilgstošas somatropīna terapijas, uzlabojas muskuļu spēks un fiziskās slodzes izturība. Somatropīns palielina arī sirds izsviedi, tomēr darbības mehānisms vēl nav noskaidrots. Šo darbības īpatnību var pastiprināt perifērās asinsvadu pretestības mazināšanās.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Klīniskajos pētījumos maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši MGV, tika lietotas devas 0,033 un 0,067 mg/kg ķermeņa masas, līdz tika sasniegts mērķa augums. 56 nepārtraukti ārstētiem pacientiem, kam tika sasniegts (vai gandrīz sasniegts) mērķa augums, vidējais pieaugums bija +1,90 SD (0,033 mg/kg ķermeņa masas dienā) un +2,19 SD (0,067 mg/kg ķermeņa masas dienā). Literatūras dati neārstētiem MGV bērniem/pusaudžiem, kam agrīnā vecumā nav vērojams kompensējošs pieaugums, liecina par vēlīnu augšanu 0,5 SD. Dati par ilgstošas lietošanas drošumu joprojām ir ierobežoti.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Subkutāni ievadīta somatropīna biopieejamība ir apmēram 80% gan veseliem subjektiem, gan pacientiem ar augšanas hormona deficītu. Veseliem pieaugušiem subkutāni ievadītas 5 mg Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīduma injekcijām devas Cmax un tmax vērtības ir attiecīgi 74 ± 22 μg/l un

3,9 ± 1,2 stundas.

Eliminācija

Vidējais somatropīna beigu pusperiods pēc intravenozas ievadīšanas pieaugušiem pacientiem ar augšanas hormona deficītu ir apmēram 0,4 stundas. Tomēr pēc subkutānas Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīduma injekcijām ievadīšanas, pusperioda ilgums bija 3 stundas. Novērotā atšķirība iespējams veidojās lēnās absorbcijas no subkutānās ievadīšanas vietas dēļ.

Īpašas pacientu grupas

Šķiet, ka somatropīna absolūtā biopieejamība pēc subkutānas ievadīšanas ir vienāda vīriešiem un sievietēm.

Informācija par somatropīna farmakokinētiku vecāka gadagājuma pacientiem, bērniem, dažādu rasu cilvēkiem un pacientiem ar nieru, aknu vai sirds mazspēju, nav pieejama vai arī ir nepilnīga.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Omnitrope subakūtas toksicitātes un lokālas panesamības pētījumos klīniski nozīmīga iedarbība nav novērota.

Citos Omnitrope vispārīgās toksicitātes, lokālās panesamības un reproduktīvās toksicitātes pētījumos klīniski nozīmīga iedarbība nav novērota.

Somatropīna in vitro un in vivo genotoksicitātes pētījumi, lai noteiktu gēnu mutācijas un hromosomu aberāciju indukciju, bija negatīvi.

Vienā In vitro pētījumā ar limfocītiem, kas iegūti no pacientiem, kuri saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar somatropīnu un sekojošu bleomicīna terapiju, tika novērota izteiktāka hromosomu fragilitāte. Novērotā efekta klīniskā nozīme nav skaidra.

Citā pētījumā ar somatropīnu, kurā tika izmantoti limfocīti no pacienta, kurš saņēmis ilgstošu ārstēšanu ar somatropīnu, netika atklāta hromosomu anomāliju skaita palielināšanās.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

nātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts glicīns

poloksamērs 188 fenols

ūdens injekcijām

6.2.Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.Uzglabāšanas laiks

18 mēneši.

Uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas

Pēc pirmās lietošanas kārtridžam jāpaliek pildspalvveida injektorā un to var uzglabāt ledusskapī maksimāli 28 dienas (2°C – 8°C). Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā pildspalvveida injektorā, sargāt no gaismas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neatvērts kārtridžs

Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no gaismas.

Lietošanai gatavu zāļu uzglabāšanas nosacījumus skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

1,5 ml šķīdums kārtridžā (bezkrāsas I klases stikls) ar virzuli vienā pusē (silikonizēts brombutils) un disku (brombutils) un vāciņu (alumīnijs) otrā pusē.

Iepakojuma lielumi: 1, 5 un 10 gb.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām ir sterils, lietošanai gatavs šķīdums subkutānai injekcijai, kas iepildīts stikla kārtridžā.

Šis iepakojums ir paredzēts daudzkārtējai lietošanai. Zāles drīkst ievadīt tikai ar Omnitrope Pen 10 pildspalvveida injektoru, kas izveidots tieši lietošanai ar Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdumu injekcijām. Zāles jāievada, izmantojot sterilas, vienreizējai lietošanai paredzētas pildspalvveida injektora adatas. Ārstam vai citiem veselības aprūpes speciālistiem ar atbilstošu kvalifikāciju jāapmāca un jāinstruē pacienti un personas, kas nodrošina viņu kopšanu, par Omnitrope kārtridžu un pildspalvveida injektora pareizu lietošanu.

Turpmāk sniegts vispārīgs apraksts par ievadīšanas procedūru. Uzpildot kārtridžu, piestiprinot injekciju adatu un veicot zāļu ievadīšanu, jāievēro pildspalvveida injektora ražotāja instrukcijas.

1.Jānomazgā rokas.

2.Ja šķīdums ir duļķains vai satur daļiņas, to nedrīkst lietot. Šķīdumam jābūt dzidram un bezkrāsainam.

3.Dezinficējiet kārtridža gumijas membrānu ar dezinficējošu tamponu.

4.Ielieciet kārtridžu Omnitrope Pen 10 saskaņā ar pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju.

5.Notīriet injekcijas vietu ar spirtā samērcētu tamponu.

6.Ievadiet vajadzīgo devu ar subkutānu injekciju, izmantojot sterilu pildspalvveida injektora adatu. Noņemiet pildspalvveida injektora adatu un iznīciniet to saskaņā ar vietējām prasībām.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sandoz GmbH

Biochemiestrasse 10

A-6250 Kundl

Austrija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

EU/1/06/332/007

EU/1/06/332/008

EU/1/06/332/009

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2006. gada 12. aprīlis

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 12. aprīlis

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

<{MM/GGGG}>

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens šķīduma ml satur 3,3 mg somatropīna* (Somatropinum) (atbilst 10 SV). Viens kārtridžs satur 1,5 ml, kas atbilst 5 mg somatropīna* (Somatropinum) (15 SV).

* ražots Escherichia coli, izmantojot rekombinanto DNS tehnoloģiju.

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību:

Viens ml satur 9 mg benzilspirta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām kārtridžā priekš SurePal 5. Šķīdums ir dzidrs un bezkrāsains.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Zīdaiņi, bērni un pusaudži

-Augšanas traucējumi nepietiekamas augšanas hormona sekrēcijas dēļ (augšanas hormona deficīts, AHD).

-Ar Ternera sindromu saistīti augšanas traucējumi.

-Ar hronisku nieru mazspēju saistīti augšanas traucējumi.

-Augšanas traucējumi (esošā auguma standarta deviācija (SD) < -2,5 un SD attiecībā pret vecāku augumu < -1) maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam

(MGV) ar dzimšanas svaru un/vai garumu <- 2 SD, kam nav kompensējoša augšanas pieauguma (augšanas ātruma SD < 0 pēdējā gada laikā), sasniedzot 4 gadu vecumu vai vēlāk.

-Prādera-Villi sindroma (PWS) gadījumā, lai uzlabotu augšanu un ķermeņa uzbūvi. PWS diagnoze jāapstiprina ar atbilstošu ģenētisko pārbaudi.

Pieaugušie

-Aizstājterapija pieaugušiem ar izteiktu augšanas hormona deficītu.

-Sākums pieaugušo vecumā: pacienti, kuriem ir smags augšanas hormona deficīts, kas saistīts ar vairāku hormonu deficītu, kura iemesls ir zināma hipotalāma vai hipofīzes slimība, un kuriem ir vismaz viens zināms hipofīzes hormona deficīts, izņemot prolaktīnu. Šiem pacientiem jāveic atbilstošs augšanas hormona stimulācijas tests, lai diagnosticētu vai izslēgtu augšanas hormona deficītu.

-Sākums bērnībā: pacienti, kuriem bērnībā konstatēts augšanas hormona deficīts iedzimta, ģenētiska, iegūta vai idiopātiska iemesla dēļ. Pacientiem, kuriem AHD sācies bērna vecumā, augšanas hormona sekrēcijas spēju vajadzētu atkārtoti izvērtēt pēc longitudinālās augšanas apstāšanās. Pacientiem, kuriem pastāvīga AHD iespējamība ir augsta, t.i., iedzimta slimība vai sekundārs AHDpēc hipotalāma-hipofīzes slimības vai insulta, insulīnam līdzīgā augšanas faktora-I (IGF-I) koncentrācija SD < -2 pēc augšanas hormona terapijas atcelšanas vismaz uz 4 nedēļām jāuzskata par pietiekošu pierādījumu izteiktam AHD.

Pārējiem pacientiem jāveic IGF-I analīze un viens augšanas hormona stimulācijas tests.

4.2.Devas un lietošanas veids

Diagnoze jāuzstāda, un terapija ar somatropīnu jāuzsāk un jākontrolē ārstam ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi pacientu ar augšanas traucējumiem diagnosticēšanā un ārstēšanā.

Devas

Pediatriskā populācija

Devas un lietošanas shēma katram pacientam jāpielāgo individuāli.

Nepietiekamas augšanas hormona sekrēcijas izraisīti augšanas traucējumi pediatriskiem pacientiem

Parasti ieteicamā deva ir 0,025 - 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 0,7 - 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Ir lietotas arī lielākas devas.

Ja bērnībā sācies AHD turpinās pusaudža vecumā, ārstēšana jāturpina, līdz pilnībā beigusies fiziskā attīstība (piem., noformējusies ķermeņa uzbūve, kaulu masa). Veicot kontroli, viens no terapijas mērķiem pārejas periodā ir normālas maksimālās kaulu masas sasniegšana, kas definēta kā

T skaitlis > -1 (t.i., standartizēts attiecībā pret pieaugušo vidējo maksimālo kaulu masu, kas noteikta, izmantojot duālās enerģijas rentgenstaru absorbciometru, ņemot vērā dzimumu un rasi). Ieteikumus par devām skatiet apakšpunktā par pieaugušajiem turpmāk tekstā.

Prādera-Villi sindroma (PWS) gadījumā, lai uzlabotu augšanu un ķermeņa uzbūvi pediatriskiem pacientiem

Parasti ieteicamā deva ir 0,025 - 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Dienas deva nedrīkst pārsniegt 2,7 mg. Ārstēšanu nedrīkst veikt pediatriskiem pacientiem, kuru augšanas ātrums ir mazāks kā 1 cm gadā, un kuriem sagaidāma drīza epifīžu slēgšanās.

Augšanas traucējumi Ternera sindroma gadījumā

Ieteicamā deva ir 0,045 - 0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā.

Augšanas traucējumi hroniskas nieru mazspējas gadījumā

Ieteicamā deva ir 0,045 - 0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā (1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā). Ja augšanas ātrums ir pārāk lēns, varētu būt nepieciešamas lielākas devas. Pēc sešu mēnešu ārstēšanas var būt nepieciešams pielāgot devu (skatīt 4.4. apakšpunktā).

Augšanas traucējumi maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam (MGV)

Parasti ieteicamā deva ir 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā (1 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā), līdz sasniegts mērķa augums (skatīt 5.1. apakšpunktā). Ārstēšana būtu jāpārtrauc pēc pirmā gada terapijas, ja augšanas ātruma SD ir mazāks par + 1. Ārstēšana būtu jāpārtrauc, ja augšanas ātrums ir < 2 cm/gadā un, ja apstiprinās, ka kaulu vecums ir > 14 gadiem (meitenēm) vai > 16 gadiem (zēniem), kas atbilst epifizeālo augšanas plātnīšu slēgšanās laikam.

Devu ieteikumi pediatriskiem pacientiem

Indikācijas

Deva (mg/kg ķermeņa

Deva (mg/m2 ķermeņa

masas dienā)

virsmas dienā)

 

Augšanas hormona deficīts

0,025 – 0,035

0,7 – 1,0

Prādera-Villi sindroms

0,035

1,0

Ternera sindroms

0,045 – 0,050

1,4

Hroniska nieru mazspēja

0,045 – 0,050

1,4

Bērni/pusaudži, kas dzimuši mazi gestācijas

0,035

1,0

vecumam (MGV)

 

 

Pieauguši pacienti ar augšanas hormona deficītu

Pacientiem, kuriem augšanas hormona terapija tiek turpināta pēc bērnībā konstatēta AHD, ieteicamā terapijas atsākšanas deva ir 0,2 - 0,5 mg dienā. Deva jāpalielina vai jāsamazina pakāpeniski, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai, ko nosaka IGF-I koncentrācija.

Pieaugušajiem, kuriem AHD sācies pieaugušo vecumā, terapija jāsāk ar mazu devu – 0,15 - 0,3 mg dienā. Deva jāpalielina pakāpeniski, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai, ko nosaka IGF-I koncentrācija.

Abos gadījumos ārstēšanas mērķim vajadzētu būt insulīnam līdzīgā augšanas faktora (IGF-I) koncentrācijas līmenim, kas ir 2 SD robežās, atbilstoši vecuma vidējiem rādītājiem. Pacientiem, kam ārstēšanas sākumā ir normāla IGF-I koncentrācija, augšanas hormons jālieto, līdz tiek sasniegta IGF-I augstākā normas robeža, bet nepārsniedzot 2 SD. Devas titrēšanai var ņemt vērā arī klīnisko atbildes reakciju un blakusparādības. Zināms, ka pastāv daži pacienti ar AHD, kuru IGF-I koncentrācija nenormalizējas, neskatoties uz labu klīnisko atbildes reakciju, un tādēļ viņiem nav nepieciešama devas palielināšana. Uzturošā deva reti pārsniedz 1,0 mg dienā. Sievietēm var būt nepieciešama lielāka deva nekā vīriešiem, bet vīrieši laika gaitā uzrāda paaugstinātu jutību pret IGF-I. Tas nozīmē, ka sievietēm, īpaši tām, kuras lieto iekšķīgi estrogēnu aizstājterapiju, ir lielāks risks saņemt mazāku terapijas devu nekā nepieciešams, savukārt vīriešiem – saņemt lielāku terapijas devu kā nepieciešams. Tādēļ augšanas hormona devas precizitāte būtu jākontrolē ik pēc 6 mēnešiem. Tā kā normāli fizioloģiskā augšanas hormona sekrēcija ar vecumu samazinās, var būt nepieciešama mazāka deva.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Pacientiem, vecākiem par 60 gadiem, terapija jāsāk ar devu 0,1 - 0,2 mg dienā, un deva pakāpeniski jāpalielina, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai. Jālieto minimālā efektīvā deva. Uzturošā deva šiem pacientiem reti pārsniedz 0,5 mg dienā.

Lietošanas veids

Injekcija ir jāievada subkutāni, mainot injekciju vietas, lai samazinātu lokālas lipoatrofijas risku.

Ieteikumus par lietošanu un rīkošanos skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Somatropīnu nedrīkst lietot, ja ir audzēja aktivitātes pazīmes. Pirms augšanas hormonu terapijas uzsākšanas intrakraniālajiem audzējiem jābūt neaktīviem un jābūt pabeigtai pretaudzēja terapijai. Ja novērojamas audzēja augšanas pazīmes, ārstēšana ir jāpārtrauc.

Somatropīnu nedrīkst lietot augšanas veicināšanai bērniem ar slēgtām epifīzēm.

Ar somatropīnu nedrīkst ārstēt pacientus ar akūtām kritiskām slimībām un komplikācijām pēc atklātas sirds operācijas, abdominālas ķirurģiskas operācijas, daudzām traumām, akūtu elpošanas mazspēju vai

līdzīgiem traucējumiem (informāciju par pacientiem, kas saņem aizstājterapiju, skatīt 4.4. apakšpunktā).

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Nedrīkst pārsniegt maksimālo ieteicamo dienas devu (skatīt 4.2. apakšpunktā).

Jutība pret insulīnu

Somatropīns var samazināt jutību pret insulīnu. Pēc somatropīna terapijas uzsākšanas pacientiem ar cukura diabētu, varētu būt nepieciešams pielāgot insulīna devu. Pacienti ar diabētu, glikozes intoleranci vai diabēta riska faktoriem somatropīna terapijas laikā rūpīgi jāuzrauga.

Vairogdziedzera funkcija

Augšanas hormons palielina T4 pārveidošanos par T3 perifērijā, kā rezultātā iespējama T4 koncentrācijas samazināšanās un T3 koncentrācijas palielināšanās serumā. Lai gan vairogdziedzera hormonu līmenis veseliem indivīdiem perifērijā saglabājās references normas robežās, teorētiski personām ar subklīnisku hipotireoīdismuvar attīstīties hipotireoīdisms. Tādēļ vairogdziedzera funkcija jākontrolē visiem pacientiem. Pacientiem ar hipopituitārismu, kas saņem standarta aizstājterapiju, rūpīgi jākontrolē augšanas hormona terapijas ietekme uz vairogdziedzera funkciju.

Gadījumā, kad sekundārs augšanas hormona deficīts radies ļaundabīgas slimības ārstēšanas rezultātā, ieteicams pievērst uzmanību ļaundabīgā procesa recidīva pazīmēm. Cilvēkiem, kuriem bērnībā bijis vēzis, ziņots par paaugstinātu otra audzēja risku, ja pēc pirmā audzēja izārstēšanas lietots somatropīns. Visbiežāk sastopamais otrais audzējs pacientiem, kuriem veikta galvas apstarošana pirmā audzēja ārstēšanai, bijis intrakraniāls audzējs, it īpaši meningiomas.

Pacientiem ar endokrīniem traucējumiem, tostarp augšanas hormona deficītu, biežāk nekā pārējā populācijā novēro epifīžu patoloģisku novietojumu gūžas locītavās. Pacienti, kuri somatropīna lietošanas laikā klibo, ir klīniski jāizmeklē.

Labdabīga intrakraniāla hipertensija

Stipru vai atkārtotu galvassāpju, redzes traucējumu, sliktas dūšas un/vai vemšanas gadījumā ieteicama fundoskopija, lai diagnosticētu papillas tūsku. Ja papillas tūskas diagnoze apstiprinās, jāapsver labdabīgas intrakraniālas hipertensijas diagnozes iespēja un, ja nepieciešams, jāpārtrauc augšanas hormona terapija. Pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, lai dotu īpašu ieteikumu augšanas hormona terapijas turpināšanai pacientiem ar novērstu intrakraniālu hipertensiju. Ja atsākta augšanas hormona terapija, nepieciešams rūpīgi novērot pacientu, vai nerodas intrakraniālas hipertensijas simptomi.

Leikoze

Nelielam skaitam pacientu ar augšanas hormona deficītu, no kuriem daži saņēma somatropīna terapiju, ziņots par leikozi. Tomēr nav atklāti pierādījumi, kas apstiprinātu leikozes sastopamības biežuma pieaugumu augšanas hormona recipientiem bez predispozīcijas faktoriem.

Antivielas

Nelielai daļai pacientu var veidoties antivielas pret Omnitrope. Omnitrope lietošana izraisa antivielu veidošanos aptuveni 1% pacientu. Šo antivielu saistīšanās spējas ir zemas, un tās neietekmē augšanas ātrumu. Antivielas pret somatropīnu jānosaka jebkuram pacientam, kuram nav zināms atbildes reakcijas trūkuma iemesls.

Gados vecāki pacienti

Pieredze par lietošanu pacientiem, vecākiem par 80 gadiem, ir ierobežota. Gados vecāki pacienti var būt jutīgāki pret Omnitrope iedarbību, un tādēļ viņiem var biežāk attīstīties blakusparādības.

Akūta kritiska slimība

Somatropīna ietekme uz izveseļošanos pētīta divos ar placebo kontrolētos pētījumos, kuros piedalījās 522 kritiski slimi pieauguši pacienti ar komplikācijām pēc atklātas sirds operācijas, vēdera dobuma operācijas, daudzām traumām vai akūtas elpošanas mazspējas. Tiem pacientiem, kas tika ārstēti ar 5,3 vai 8 mg somatropīna dienā, mirstība bija augstāka, salīdzinot ar pacientiem, kas saņēma placebo, proti, attiecība bija 42% pret 19%. Ņemot vērā augstāk minēto informāciju, šo grupu pacientus ar somatropīnu ārstēt nedrīkst. Tā kā nav pieejama informācija par augšanas hormona aizstājterapijas drošību akūti kritiski slimiem pacientiem, šai situācijā jāizvērtē terapijas turpināšanas lietderība, salīdzinot ar iespējamo risku.

Visiem pacientiem, kam rodas cita vai līdzīga akūta kritiska slimība, jāizvērtē somatropīna terapijas lietderība, salīdzinot ar iespējamo risku.

Pediatriskā populācija

Pankreatīts

Kaut arī reti, tomēr ar somatropīnu ārstētiem bērniem, kuriem parādās sāpes vēderā, jāapsver pankreatīta iespējamība.

Prādera-Villi sindroms

Pacientiem ar PWS ārstēšanas laikā vienmēr būtu jāievēro zemas kaloritātes diēta.

Ir ziņots par gadījumiem ar letālu iznākumu, lietojot augšanas hormonu pediatriskiem pacientiem ar PWS, kam bija viens vai vairāki no sekojošiem riska faktoriem: smaga aptaukošanās (šiem pacientiem svars/augums pārsniedza 200%), elpošanas traucējumi anamnēzē vai elpošanas apstāšanās miega laikā vai neidentificēta elpceļu infekcija. Pacientiem ar PWS un vienu vai vairākiem šādiem riska faktoriem var būt lielāks risks.

Pirms somatropīna terapijas uzsākšanas pacienti ar PWS jāizmeklē, lai konstatētu, vai viņiem nav augšējo elpceļu obstrukcija, elpošanas apstāšanās miega laikā vai elpceļu infekcijas.

Ja augšējo elpceļu obstrukcijas izmeklēšanas laikā tiek atklātas novirzes no normas, pirms augšanas hormona terapijas uzsākšanas bērns jānosūta pie ausu, kakla un deguna ārsta (LOR) ārstēšanai un elpošanas traucējumu novēršanai.

Pirms terapijas uzsākšanas ar augšanas hormonu jāizvērtē elpošanas apstāšanās miega laikā, izmantojot vispāratzītas metodes, piemēram, polisomnogrāfiju vai oksimetriju nakts laikā, un, ja pastāv aizdomas par elpošanas apstāšanos miega laikā, pacients jāuzrauga.

Ja somatropīna terapijas laikā pacientam rodas augšējo elpceļu obstrukcijas pazīmes (tostarp pastiprināta krākšana), ārstēšana jāpārtrauc un jāveic jauns augšējo elpceļu novērtējums.

Visiem pacientiem ar PWS jāpārbauda elpošanas apstāšanās miega laikā un, ja ir aizdomas par to, pacienti jānovēro.

Pacienti jānovēro, vai nerodas elpceļu infekcijas pazīmes, kas pēc iespējas ātrāk jādiagnosticē un agresīvi jāārstē.

Visiem pacientiem ar PWS pirms augšanas hormona terapijas un tās laikā jānodrošina efektīva svara kontrole.

Pacientiem ar PWS bieži ir skolioze. Straujas augšanas gadījumā skolioze var progresēt ikvienam bērnam. Ārstēšanas laikā jākontrolē, vai nerodas skoliozes pazīmes.

Ilgstošas lietošanas pieredze pieaugušiem un pacientiem ar PWS ir ierobežota.

Bērni, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam

Bērniem/pusaudžiem ar mazu augumu, kas dzimuši MGV, pirms ārstēšanas sākuma jāizslēdz citi klīniski cēloņi vai terapija, kas varētu izskaidrot augšanas traucējumus.

Pirms ārstēšanas un pēc tam ik gadu MGV bērniem/pusaudžiem ieteicams noteikt tukšā dūšā insulīna un glikozes koncentrāciju asinīs. Pacientiem ar palielinātu cukura diabēta risku (piemēram, diabēts ģimenes anamnēzē, aptaukošanās, smaga insulīna rezistence, Acanthosis nigricans) jāveic perorālais glikozes tolerances tests (PGTT). Ja skaidri redzams, ka attīstās diabēts, augšanas hormonu nedrīkst lietot.

Pirms ārstēšanas un pēc tam divas reizes gadā MGV bērniem/pusaudžiem ieteicams noteikt IGF-I līmeni. Ja atkārtotos mērījumos IGF-I līmenis pārsniedz +2 SD salīdzinājumā ar vecuma un pubertātes stadijas references normu, IGF-I/IGFBP-3 attiecību var ņemt vērā, pielāgojot devu.

Pieredze, uzsākot terapiju MGV pacientiem pubertātes sākuma stadijā, ir ierobežota. Tādēļ nav ieteicams uzsākt ārstēšanu pubertātes sākuma stadijā. Pieredze, ārstējot pacientus ar Silver-Russell sindromu, ir ierobežota.

Maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši MGV, ar augšanas hormona terapiju iegūtais auguma palielinājums daļēji var tikt zaudēts, ja ārstēšanu pārtrauc, pirms sasniegts mērķa augums.

Hroniska nieru mazspēja

Hroniskas nieru mazspējas gadījumā nieru funkcijai pirms terapijas uzsākšanas jābūt samazinātai par vairāk nekā 50 procentiem no normālās. Lai apstiprinātu augšanas traucējumus, augšana jānovēro vienu gadu pirms terapijas uzsākšanas. Šī perioda laikā jāuzsāk konservatīva nieru mazspējas terapija (kas ietver acidozes, hiperparatiroīdisma un barojuma stāvokļa kontroli), un tā jāturpina ārstēšanas laikā.

Veicot nieres transplantāciju, ārstēšana jāpārtrauc.

Šobrīd nav pieejami dati par sasniegto auguma garumu pacientiem ar hronisku nieru mazspēju, kas ārstēšanā saņēmuši Omnitrope.

Tā iemesla dēļ, ka zāles satur benzilspirtu, tās kontrindicētas priekšlaicīgi dzimušajiem vai jaundzimušajiem bērniem. Var izraisīt toksiskas un anafilaktiskas reakcijas zīdaiņiem un bērniem līdz

3 gadu vecumam.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaicīga glikokortikoīdu lietošana var inhibēt augšanu stimulējošo iedarbību, kas piemīt somatropīnu saturošām zālēm. Tādēļ pacientiem, kas ārstēšanā saņem glikokortikoīdus, rūpīgi jākontrolē augšana, lai novērtētu iespējamo glikokortikoīdu terapijas ietekmi uz augšanu.

Dati, kas iegūti mijiedarbības pētījumā, kurā piedalījās pieaugušie ar augšanas hormona deficītu, liecina, ka somatropīna lietošana var palielināt to savienojumu klīrensu, kurus metabolizē P450 izoenzīmi. Citohroma P 450 3A4 metabolizēto savienojumu (piemēram, dzimumhormonu, kortikosteroīdu, pretkrampju līdzekļu un ciklosporīna) klīrenss var izteikti palielināties, pazeminot šo vielu koncentrāciju plazmā. Šā novērojuma klīniskā nozīme nav zināma.

Skatīt arī 4.4. apakšpunktā esošos norādījumus par cukura diabētu un vairogdziedzera darbības traucējumiem, kā arī 4.2. apakšpunktu par iekšķīgi lietojamu estrogēnu aizstājterapiju.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par somatropīna lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti vai nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem, kas pierāda reproduktīvo toksicitāti, nav pietiekami (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Somatropīnu grūtniecības laikā un sievietēm reproduktīvā vecumā, neizmantojot kontracepcijas līdzekļus, lietot nav ieteicams.

Barošana ar krūti

Sievietēm zīdīšanas perioda laikā nav veikti klīniskie pētījumi ar somatropīnu saturošām zālēm. Nav zināms, vai somatropīns izdalās cilvēka pienā, taču neizmainītas olbaltumvielas uzsūkšanās no zīdaiņa gremošanas trakta ir visai maz ticama. Tādēļ, ja Omnitrope ordinē sievietēm zīdīšanas periodā, jāievēro piesardzība.

Fertilitāte

Fertilitātes pētījumi ar Omnitrope nav veikti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Omnitrope neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Pacientiem ar augšanas hormona deficītu raksturīgs ekstracelulārā tilpuma deficīts. Sākot ārstēšanu ar somatropīnu, šis deficīts tiek ātri novērsts. Pieaugušiem pacientiem bieži rodas blakusparādības, kas saistītas ar šķidruma aizturi, piemēram, perifēra tūska, skeleta-muskuļu stīvums, artralģija, mialģija un parestēzijas. Parasti šīs blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas.

Šo blakusparādību rašanās biežums atkarīgs no ievadītās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam brīdī, kad radās augšanas hormona deficīts. Bērniem šādas blakusparādības novēro retāk.

Omnitrope lietošana izraisa antivielu veidošanos aptuveni 1% pacientu. Šo antivielu saistīšanās spējas ir zemas, un saistībā ar to veidošanos nav novērotas nekādas klīniskās izmaiņas, skatīt

4.4. apakšpunktā.

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulā

1.-6. tabulā parādītas nevēlamās blakusparādības atbilstoši katrai indikācijai; tās sakārtotas atbilstoši orgānu sistēmu klasifikācijai un biežumam, izmantojot šādu iedalījumu: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži

(≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Klīniskie pētījumi bērniem ar AHD

1. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem nepietiekama augšanas hormona sekrēcijas dēļ

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar noteikt

klasifikācija

 

līdz

līdz < 1/100

līdz

 

pēc pieejamiem

 

 

< 1/10

 

< 1/1 000

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

Leikoze†

 

 

 

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

Parestēzijas*

traucējumi

 

 

 

 

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

Skeleta-

 

 

Artralģija*

 

 

Mialģija*

muskuļu un

 

 

 

 

 

Skeleta-muskuļu

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

stīvums*

bojājumi

 

 

 

 

 

 

Vispārēji

Reakcija

 

 

 

 

Perifēra tūska*

traucējumi un

injekcijas

 

 

 

 

 

reakcijas

vietā$

 

 

 

 

 

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola līmenis

 

 

 

 

 

 

asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums ir atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar Ternera sindromu

2. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem Ternera sindroma dēļ

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

 

līdz

līdz < 1/100

līdz

 

noteikt pēc

 

 

< 1/10

 

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

 

 

 

Leikoze†

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

Parestēzijas*

traucējumi

 

 

 

 

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

Skeleta-

Artralģija*

 

 

 

 

Mialģija*

muskuļu un

 

 

 

 

 

Skeleta-

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

muskuļu

bojājumi

 

 

 

 

 

stīvums*

Vispārēji

 

 

 

 

 

Perifēra

traucējumi un

 

 

 

 

 

tūska*

reakcijas

 

 

 

 

 

Reakcija

ievadīšanas

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

injekcijas vietā$

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar hronisku nieru mazspēju

3. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem hroniskas nieru mazspējas dēļ

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

 

līdz

līdz < 1/100

līdz

 

noteikt pēc

 

 

< 1/10

 

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

 

 

 

Leikoze†

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

Parestēzijas*

traucējumi

 

 

 

 

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

Skeleta-

 

 

 

 

 

Artralģija*

muskuļu un

 

 

 

 

 

Mialģija*

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

Skeleta-

bojājumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

muskuļu

 

 

 

 

 

 

stīvums*

Vispārēji

 

Reakcija

 

 

 

Perifēra

traucējumi un

 

injekcijas

 

 

 

tūska*

reakcijas

 

vietā$

 

 

 

 

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar MGV

4. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem, kuri dzimuši mazi gestācijas vecumam

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

 

līdz

līdz < 1/100

līdz

 

noteikt pēc

 

 

< 1/10

 

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

 

 

 

Leikoze†

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

Parestēzijas*

traucējumi

 

 

 

 

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

Skeleta-

 

 

Artralģija*

 

 

Mialģija*

muskuļu un

 

 

 

 

 

Skeleta-

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

muskuļu

bojājumi

 

 

 

 

 

stīvums*

Vispārēji

 

Reakcija

 

 

 

Perifēra

traucējumi un

 

injekcijas

 

 

 

tūska*

reakcijas

 

vietā$

 

 

 

 

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi pacientiem ar PWS

5. tabula

Ilgstoša ārstēšana un uzlabota ķermeņa uzbūve bērniem ar augšanas traucējumiem Prādera- Villi sindroma dēļ

Orgānu

Ļoti

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

bieži

≥ 1/100 līdz

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

≥ 1/10

< 1/10

līdz

līdz

 

noteikt pēc

 

 

 

< 1/100

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

 

 

 

Leikoze†

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

Parestēzijas*

 

 

 

 

traucējumi

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

 

 

 

 

Skeleta-

 

Artralģija*

 

 

 

Skeleta-

muskuļu un

 

Mialģija*

 

 

 

muskuļu

saistaudu

 

 

 

 

stīvums*

sistēmas

 

 

 

 

 

 

bojājumi

 

 

 

 

 

 

Vispārēji

 

Perifēra

 

 

 

Reakcija

traucējumi un

 

tūska*

 

 

 

injekcijas

reakcijas

 

 

 

 

 

vietā$

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi pieaugušajiem ar AHD

6. tabula

Aizstājterapija pieaugušiem ar augšanas hormona deficītu

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100 līdz

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

 

< 1/10

līdz

līdz

 

noteikt pēc

 

 

 

< 1/100

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

Parestēzijas*

 

 

 

Labdabīga

traucējumi

 

Karpālā kanāla

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

hipertensija

 

 

sindroms

 

 

 

 

Skeleta-

Artralģija*

Mialģija*

 

 

 

 

muskuļu un

 

Skeleta-

 

 

 

 

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

muskuļu

 

 

 

 

bojājumi

 

stīvums*

 

 

 

 

Vispārēji

Perifēra

 

 

 

 

Reakcija

traucējumi un

tūska*

 

 

 

 

injekcijas

reakcijas

 

 

 

 

 

vietā$

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.Nevēlamo blakusparādību apraksts

Samazināta kortizola koncentrācija serumā

Saņemti ziņojumi par to, ka somatropīns samazina kortizola koncentrāciju serumā, iespējams, ietekmējot transportolbaltumvielas vai palielinot aknu klīrensu. Iespējams, šai atradnei nav lielas klīniskās nozīmes. Tomēr pirms terapijas uzsākšanas jāoptimizē kortikosteroīdu aizstājterapija.

Prādera-Villi sindroms

Pēcreģistrācijas periodā pacientiem, kas slimo ar Prādera-Villi sindromu un ārstēšanā lieto somatropīnu, reti ziņots par pēkšņu nāvi, lai gan cēloniskā saistība nav konstatēta.

Leikoze

Bērniem, kuriem augšanas hormona deficīta ārstēšanai izmantots somatropīns, ziņots par leikozes attīstības gadījumiem (reti vai ļoti reti); šajos datos ietverta arī pēcreģistrācijas pieredze. Tomēr nav pierādījumu par paaugstinātu leikozes risku, ja nav predispozīcijas faktoru, piemēram, galvas smadzeņu vai galvas apstarošanas.

Augšstilba kaula galviņas epifiziolīze un Lega-Kalvē-Pertesa slimība

Bērniem pēc augšanas hormona lietošanas ziņots par augšstilba kaula galviņas epifiziolīzi un Lega- Kalvē-Pertesa slimību. Augšstilba kaula galviņas epifiziolīze biežāk vērojama endokrīnās sistēmas traucējumu gadījumā, bet Lega-Kalvē-Pertesa slimību biežāk novēro maza auguma bērniem. Tomēr nav zināms, vai šo 2 patoloģiju biežums palielinās, ja lieto somatropīnu. Šīs diagnozes jāapsver, ja bērnam ir diskomforts vai sāpes gūžas vai ceļa locītavā.

Citas nevēlamās blakusparādības

Citas nevēlamās blakusparādības var uzskatīt par somatropīna grupas zāļu blakusparādībām, piemēram, iespējamu hiperglikēmiju samazinātas insulīna jutības dēļ, samazinātu brīvā tiroksīna koncentrāciju un labdabīgu intrakraniālo hipertensiju.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Akūta pārdozēšana varētu sākotnēji izraisīt hipoglikēmiju ar sekojošu hiperglikēmiju.

Ilgstoša pārdozēšana varētu izraisīt tādas pat pazīmes un simptomus kā cilvēka augšanas hormona pārprodukcijas gadījumā.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: hipofīzes priekšējās daivas hormoni un to analogi, ATĶ kods: H01AC01.

Omnitrope ir līdzīgas bioloģiskas izcelsmes zāles. Sīkāka informācija ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

Darbības mehānisms

Somatropīns ir spēcīgs metabolisks hormons, kam ir svarīga nozīme lipīdu, ogļhidrātu un olbaltumvielu vielmaiņā. Bērniem ar nepietiekamu endogēnā augšanas hormona daudzumu somatropīns stimulē lineāro augšanu un palielina augšanas ātrumu. Pieaugušiem, kā arī bērniem somatropīns nodrošina normālu ķermeņa uzbūvi, palielinot slāpekļa aizturi, veicinot skeleta muskuļu augšanu un mobilizējot organisma taukus. Īpaši somatropīna ietekmei pakļaujas viscerālie taukaudi. Papildus pastiprinātai lipolīzei somatropīns samazina triglicerīdu saistīšanos organisma tauku rezervēs. Somatropīns paaugstina IGF-I (insulīnam līdzīgā augšanas faktora I) un IGFBP3 (insulīnam līdzīgā augšanas faktora saistošā proteīna 3) koncentrāciju serumā. Bez tam somatropīnam novērota arī šāda iedarbība:

Farmakodinamiskā iedarbība

Lipīdu vielmaiņa

Somatropīns inducē aknu ZBL holesterīna receptorus un ietekmē seruma lipīdu un lipoproteīnu daudzumu. Somatropīna lietošana pacientiem ar augšanas hormona deficītu pazemina ZBL un apolipoproteīna B līmeni serumā. Novērota arī kopējā holesterīna līmeņa pazemināšanās.

Ogļhidrātu vielmaiņa

Somatropīns paaugstina insulīna līmeni, bet glikozes koncentrācija tukšā dūšā parasti nemainās. Bērniem ar hipopituitārismu var būt hipoglikēmija tukšā dūšā. To mazina terapija ar somatropīnu.

Ūdens un minerālvielu vielmaiņa

Augšanas hormona deficīts saistīts ar samazinātu plazmas un ekstracelulāro tilpumu. Somatropīns abus raksturlielumus ātri palielina. Somatropīns izraisa nātrija, kālija un fosfora aizturi.

Kaulu vielmaiņa

Somatropīns veicina skeleta kaulu vielmaiņu. Ilgstoša somatropīna lietošana pacientiem ar augšanas hormona deficītu un osteopēniju rada kaulu minerālvielu sastāva un blīvuma palielināšanos skeleta apvidos, kas pakļauti slodzēm.

Fiziskās spējas

Pēc ilgstošas somatropīna terapijas, uzlabojas muskuļu spēks un fiziskās slodzes izturība. Somatropīns palielina arī sirds izsviedi, tomēr darbības mehānisms vēl nav noskaidrots. Šo darbības īpatnību var pastiprināt perifērās asinsvadu pretestības mazināšanās.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Klīniskajos pētījumos maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši MGV, tika lietotas devas 0,033 un 0,067 mg/kg ķermeņa masas, līdz tika sasniegts mērķa augums. 56 nepārtraukti ārstētiem pacientiem, kam tika sasniegts (vai gandrīz sasniegts) mērķa augums, vidējais pieaugums bija +1,90 SD (0,033 mg/kg ķermeņa masas dienā) un +2,19 SD (0,067 mg/kg ķermeņa masas dienā). Literatūras dati neārstētiem MGV bērniem/pusaudžiem, kam agrīnā vecumā nav vērojams kompensējošs pieaugums, liecina par vēlīnu augšanu 0,5 SD. Dati par ilgstošas lietošanas drošumu joprojām ir ierobežoti.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Subkutāni ievadīta somatropīna biopieejamība ir apmēram 80% gan veseliem subjektiem, gan pacientiem ar augšanas hormona deficītu. Veseliem pieaugušiem subkutāni ievadot 5 mg Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīduma injekcijām veidā, Cmax un tmax vērtības ir attiecīgi 72 ± 28 μg/l un

4,0 ± 2,0 stundas.

Eliminācija

Vidējais somatropīna beigu pusperiods pēc intravenozas ievadīšanas pieaugušiem pacientiem ar augšanas hormona deficītu ir apmēram 0,4 stundas. Tomēr subkutāni ievadot Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdumu injekcijām, ievadīšanas pusperioda ilgums bija 3 stundas. Novērotā atšķirība iespējams veidojās lēnās absorbcijas no subkutānās ievadīšanas vietas dēļ.

Īpašas pacientu grupas

Šķiet, ka somatropīna absolūtā biopieejamība pēc subkutānas ievadīšanas ir vienāda vīriešiem un sievietēm.

Informācija par somatropīna farmakokinētiku vecāka gadagājuma pacientiem, bērniem, dažādu rasu cilvēkiem un pacientiem ar nieru, aknu vai sirds mazspēju, nav pieejama vai arī ir nepilnīga.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Omnitrope subakūtas toksicitātes un lokālas panesamības pētījumos klīniski nozīmīga iedarbība nav novērota.

Citos Omnitrope vispārīgās toksicitātes, lokālās panesamības un reproduktīvās toksicitātes pētījumos klīniski nozīmīga iedarbība nav novērota.

Somatropīna in vitro un in vivo genotoksicitātes pētījumi, lai noteiktu gēnu mutācijas un hromosomu aberāciju indukciju, bija negatīvi.

Vienā In vitro pētījumā ar limfocītiem, kas iegūti no pacientiem, kuri saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar somatropīnu un sekojošu bleomicīna terapiju, tika novērota izteiktāka hromosomu fragilitāte. Novērotā efekta klīniskā nozīme nav skaidra.

Citā pētījumā ar somatropīnu, kurā tika izmantoti limfocīti no pacienta, kurš saņēmis ilgstošu ārstēšanu ar somatropīnu, netika atklāta hromosomu anomāliju skaita palielināšanās.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

nātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts mannīts

poloksamērs 188 benzilspirts

ūdens injekcijām

6.2.Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas

Pēc pirmās lietošanas kārtridžam jāpaliek pildspalvveida injektorā un to var uzglabāt ledusskapī maksimāli 28 dienas (2°C – 8°C). Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā pildspalvveida injektorā, sargāt no gaismas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neatvērts kārtidžs

Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no gaismas.

Lietošanai gatavu zāļu uzglabāšanas nosacījumus skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

1,5 ml šķīdums kārtridžā (bezkrāsas I klases stikls) ar virzuli vienā pusē (silikonizēts brombutils), disku (brombutils) un vāciņu (alumīnijs) otrā pusē. Stikla kārtridžs ir neatgriezeniski integrēts caurspīdīgā konteinerā un ar vītņotu stieni vienā galā piestiprināts pie plastikāta mehānisma.

Iepakojuma lielumi: 1, 5 un 10 gb.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām ir sterils, lietošanai gatavs šķīdums subkutānām injekcijām, kas iepildīts stikla kārtridžā.

Šis iepakojums ir paredzēts daudzkārtējai lietošanai. Zāles drīkst ievadīt tikai ar SurePal 5 pildspalvveida injektoru, kas izveidots tieši lietošanai ar Omnitrope 5 mg/1,5 ml šķīdumu injekcijām. Zāles jāievada, izmantojot sterilas, vienreizējai lietošanai paredzētas pildspalvveida injektora adatas. Ārstam vai citiem veselības aprūpes speciālistiem ar atbilstošu kvalifikāciju jāapmāca un jāinstruē pacienti un personas, kas nodrošina viņu kopšanu, par Omnitrope kārtridžu un pildspalvveida injektora pareizu lietošanu.

Turpmāk sniegts vispārīgs apraksts par ievadīšanas procedūru. Uzpildot kārtridžu, piestiprinot injekciju adatu un veicot zāļu ievadīšanu, jāievēro pildspalvveida injektora ražotāja instrukcijas.

1.Jānomazgā rokas.

2.Ja šķīdums ir duļķains vai satur daļiņas, to nedrīkst lietot. Šķīdumam jābūt dzidram un bezkrāsainam.

3.Dezinficējiet kārtridža gumijas membrānu ar dezinficējošu tamponu.

4.Ielieciet kārtridžu SurePal 5 saskaņā ar pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju.

5.Notīriet injekcijas vietu ar spirtā samērcētu tamponu.

6.Ievadiet vajadzīgo devu ar subkutānu injekciju, izmantojot sterilu pildspalvveida injektora adatu. Noņemiet pildspalvveida injektora adatu un iznīciniet to saskaņā ar vietējām prasībām.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sandoz GmbH

Biochemiestrasse 10

A-6250 Kundl

Austrija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

EU/1/06/332/013

EU/1/06/332/014

EU/1/06/332/015

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2006. gada 12. aprīlis

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 12. aprīlis

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

<{MM/GGGG}>

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens šķīduma ml satur 6,7 mg somatropīna* (Somatropinum) (atbilst 20 SV).

Viens kārtridžs satur 1,5 ml, kas atbilst 10 mg somatropīna* (Somatropinum) (30 SV).

* ražots Escherichia coli, izmantojot rekombinanto DNS tehnoloģiju.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām kārtridžā priekš SurePal 10. Šķīdums ir dzidrs un bezkrāsains.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Zīdaiņi, bērni un pusaudži

-Augšanas traucējumi nepietiekamas augšanas hormona sekrēcijas dēļ (augšanas hormona deficīts, AHD).

-Ar Ternera sindromu saistīti augšanas traucējumi.

-Ar hronisku nieru mazspēju saistīti augšanas traucējumi.

-Augšanas traucējumi (esošā auguma standarta deviācija (SD) < -2,5 un SD attiecībā pret vecāku augumu < -1) maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam

(MGV) ar dzimšanas svaru un/vai garumu <- 2 SD, kam nav kompensējoša augšanas pieauguma (augšanas ātruma SD < 0 pēdējā gada laikā), sasniedzot 4 gadu vecumu vai vēlāk.

-Prādera-Villi sindroma (PWS) gadījumā, lai uzlabotu augšanu un ķermeņa uzbūvi. PWS diagnoze jāapstiprina ar atbilstošu ģenētisko pārbaudi.

Pieaugušie

-Aizstājterapija pieaugušiem ar izteiktu augšanas hormona deficītu.

-Sākums pieaugušo vecumā: pacienti, kuriem ir smags augšanas hormona deficīts, kas saistīts ar vairāku hormonu deficītu, kura iemesls ir zināma hipotalāma vai hipofīzes slimība, un kuriem ir vismaz viens zināms hipofīzes hormona deficīts, izņemot prolaktīnu. Šiem pacientiem jāveic atbilstošs augšanas hormona stimulācijas tests, lai diagnosticētu vai izslēgtu augšanas hormona deficītu.

-Sākums bērnībā: pacienti, kuriem bērnībā konstatēts augšanas hormona deficīts iedzimta, ģenētiska, iegūta vai idiopātiska iemesla dēļ. Pacientiem, kuriem AHD sācies bērna vecumā, augšanas hormona sekrēcijas spēju vajadzētu atkārtoti izvērtēt pēc longitudinālās augšanas apstāšanās. Pacientiem, kuriem pastāvīga AHD iespējamība ir augsta, t.i., iedzimta slimība vai sekundārs AHDpēc hipotalāma-hipofīzes slimības vai insulta, insulīnam līdzīgā augšanas faktora-I (IGF-I) koncentrācija SD < -2 pēc augšanas hormona terapijas atcelšanas vismaz uz 4 nedēļām jāuzskata par pietiekošu pierādījumu izteiktam AHD.

Pārējiem pacientiem jāveic IGF-I analīze un viens augšanas hormona stimulācijas tests.

4.2.Devas un lietošanas veids

Diagnoze jāuzstāda, un terapija ar somatropīnu jāuzsāk un jākontrolē ārstam ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi pacientu ar augšanas traucējumiem diagnosticēšanā un ārstēšanā.

Devas

Pediatriskā populācija

Devas un lietošanas shēma katram pacientam jāpielāgo individuāli.

Nepietiekamas augšanas hormona sekrēcijas izraisīti augšanas traucējumi pediatriskiem pacientiem

Parasti ieteicamā deva ir 0,025 - 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 0,7 - 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Ir lietotas arī lielākas devas.

Ja bērnībā sācies AHD turpinās pusaudža vecumā, ārstēšana jāturpina, līdz pilnībā beigusies fiziskā attīstība (piem., noformējusies ķermeņa uzbūve, kaulu masa). Veicot kontroli, viens no terapijas mērķiem pārejas periodā ir normālas maksimālās kaulu masas sasniegšana, kas definēta kā

T skaitlis > -1 (t.i., standartizēts attiecībā pret pieaugušo vidējo maksimālo kaulu masu, kas noteikta, izmantojot duālās enerģijas rentgenstaru absorbciometru, ņemot vērā dzimumu un rasi). Ieteikumus par devām skatiet apakšpunktā par pieaugušajiem turpmāk tekstā.

Prādera-Villi sindroma (PWS) gadījumā, lai uzlabotu augšanu un ķermeņa uzbūvi pediatriskiem pacientiem

Parasti ieteicamā deva ir 0,025 - 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Dienas deva nedrīkst pārsniegt 2,7 mg. Ārstēšanu nedrīkst veikt pediatriskiem pacientiem, kuru augšanas ātrums ir mazāks kā 1 cm gadā, un kuriem sagaidāma drīza epifīžu slēgšanās.

Augšanas traucējumi Ternera sindroma gadījumā

Ieteicamā deva ir 0,045 - 0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā.

Augšanas traucējumi hroniskas nieru mazspējas gadījumā

Ieteicamā deva ir 0,045 - 0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā (1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā). Ja augšanas ātrums ir pārāk lēns, varētu būt nepieciešamas lielākas devas. Pēc sešu mēnešu ārstēšanas var būt nepieciešams pielāgot devu (skatīt 4.4. apakšpunktā).

Augšanas traucējumi maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam

(MGV)

Parasti ieteicamā deva ir 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā (1 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā), līdz sasniegts mērķa augums (skatīt 5.1. apakšpunktā). Ārstēšana būtu jāpārtrauc pēc pirmā gada terapijas, ja augšanas ātruma SD ir mazāks par + 1. Ārstēšana būtu jāpārtrauc, ja augšanas ātrums ir < 2 cm/gadā un, ja apstiprinās, ka kaulu vecums ir > 14 gadiem (meitenēm) vai > 16 gadiem (zēniem), kas atbilst epifizeālo augšanas plātnīšu slēgšanās laikam.

Devu ieteikumi pediatriskiem pacientiem

Indikācijas

Deva (mg/kg ķermeņa

Deva (mg/m2 ķermeņa

masas dienā)

virsmas dienā)

 

Augšanas hormona deficīts

0,025 – 0,035

0,7 – 1,0

Prādera-Villi sindroms

0,035

1,0

Ternera sindroms

0,045 – 0,050

1,4

Hroniska nieru mazspēja

0,045 – 0,050

1,4

Bērni/pusaudži, kas dzimuši mazi gestācijas

0,035

1,0

vecumam (MGV)

 

 

Pieauguši pacienti ar augšanas hormona deficītu

Pacientiem, kuriem augšanas hormona terapija tiek turpināta pēc bērnībā konstatēta AHD, ieteicamā terapijas atsākšanas deva ir 0,2 - 0,5 mg dienā. Deva jāpalielina vai jāsamazina pakāpeniski, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai, ko nosaka IGF-I koncentrācija.

Pieaugušajiem, kuriem AHD sācies pieaugušo vecumā, terapija jāsāk ar mazu devu – 0,15 - 0,3 mg dienā. Deva jāpalielina pakāpeniski, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai, ko nosaka IGF-I koncentrācija.

Abos gadījumos ārstēšanas mērķim vajadzētu būt insulīnam līdzīgā augšanas faktora (IGF-I) koncentrācijas līmenim, kas ir 2 SD robežās, atbilstoši vecuma vidējiem rādītājiem. Pacientiem, kam ārstēšanas sākumā ir normāla IGF-I koncentrācija, augšanas hormons jālieto, līdz tiek sasniegta IGF-I augstākā normas robeža, bet nepārsniedzot 2 SD. Devas titrēšanai var ņemt vērā arī klīnisko atbildes reakciju un blakusparādības. Zināms, ka pastāv daži pacienti ar AHD, kuru IGF-I koncentrācija nenormalizējas, neskatoties uz labu klīnisko atbildes reakciju, un tādēļ viņiem nav nepieciešama devas palielināšana. Uzturošā deva reti pārsniedz 1,0 mg dienā. Sievietēm var būt nepieciešama lielāka deva nekā vīriešiem, bet vīrieši laika gaitā uzrāda paaugstinātu jutību pret IGF-I. Tas nozīmē, ka sievietēm, īpaši tām, kuras lieto iekšķīgi estrogēnu aizstājterapiju, ir lielāks risks saņemt mazāku terapijas devu nekā nepieciešams, savukārt vīriešiem – saņemt lielāku terapijas devu kā nepieciešams. Tādēļ augšanas hormona devas precizitāte būtu jākontrolē ik pēc 6 mēnešiem. Tā kā normāli fizioloģiskā augšanas hormona sekrēcija ar vecumu samazinās, var būt nepieciešama mazāka deva.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Pacientiem, vecākiem par 60 gadiem, terapija jāsāk ar devu 0,1 - 0,2 mg dienā, un deva pakāpeniski jāpalielina, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai. Jālieto minimālā efektīvā deva. Uzturošā deva šiem pacientiem reti pārsniedz 0,5 mg dienā.

Lietošanas veids

Injekcija ir jāievada subkutāni, mainot injekciju vietas, lai samazinātu lokālas lipoatrofijas risku.

Ieteikumus par lietošanu un rīkošanos skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Somatropīnu nedrīkst lietot, ja ir audzēja aktivitātes pazīmes. Pirms augšanas hormonu terapijas uzsākšanas intrakraniālajiem audzējiem jābūt neaktīviem un jābūt pabeigtai pretaudzēja terapijai. Ja novērojamas audzēja augšanas pazīmes, ārstēšana ir jāpārtrauc.

Somatropīnu nedrīkst lietot augšanas veicināšanai bērniem ar slēgtām epifīzēm.

Ar somatropīnu nedrīkst ārstēt pacientus ar akūtām kritiskām slimībām un komplikācijām pēc atklātas sirds operācijas, abdominālas ķirurģiskas operācijas, daudzām traumām, akūtu elpošanas mazspēju vai līdzīgiem traucējumiem (informāciju par pacientiem, kas saņem aizstājterapiju, skatīt

4.4. apakšpunktā).

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Nedrīkst pārsniegt maksimālo ieteicamo dienas devu (skatīt 4.2. apakšpunktā).

Jutība pret insulīnu

Somatropīns var samazināt jutību pret insulīnu. Pēc somatropīna terapijas uzsākšanas pacientiem ar cukura diabētu, varētu būt nepieciešams pielāgot insulīna devu. Pacienti ar diabētu, glikozes intoleranci vai diabēta riska faktoriem somatropīna terapijas laikā rūpīgi jāuzrauga.

Vairogdziedzera funkcija

Augšanas hormons palielina T4 pārveidošanos par T3 perifērijā, kā rezultātā iespējama T4 koncentrācijas samazināšanās un T3 koncentrācijas palielināšanās serumā. Lai gan vairogdziedzera

hormonu līmenis veseliem indivīdiem perifērijā saglabājās references normas robežās, teorētiski personām ar subklīnisku hipotireoīdismuvar attīstīties hipotireoīdisms. Tādēļ vairogdziedzera funkcija jākontrolē visiem pacientiem. Pacientiem ar hipopituitārismu, kas saņem standarta aizstājterapiju, rūpīgi jākontrolē augšanas hormona terapijas ietekme uz vairogdziedzera funkciju.

Gadījumā, kad sekundārs augšanas hormona deficīts radies ļaundabīgas slimības ārstēšanas rezultātā, ieteicams pievērst uzmanību ļaundabīgā procesa recidīva pazīmēm. Cilvēkiem, kuriem bērnībā bijis vēzis, ziņots par paaugstinātu otra audzēja risku, ja pēc pirmā audzēja izārstēšanas lietots somatropīns. Visbiežāk sastopamais otrais audzējs pacientiem, kuriem veikta galvas apstarošana pirmā audzēja ārstēšanai, bijis intrakraniāls audzējs, it īpaši meningiomas.

Pacientiem ar endokrīniem traucējumiem, tostarp augšanas hormona deficītu, biežāk nekā pārējā populācijā novēro epifīžu patoloģisku novietojumu gūžas locītavās. Pacienti, kuri somatropīna lietošanas laikā klibo, ir klīniski jāizmeklē.

Labdabīga intrakraniāla hipertensija

Stipru vai atkārtotu galvassāpju, redzes traucējumu, sliktas dūšas un/vai vemšanas gadījumā ieteicama fundoskopija, lai diagnosticētu papillas tūsku. Ja papillas tūskas diagnoze apstiprinās, jāapsver labdabīgas intrakraniālas hipertensijas diagnozes iespēja un, ja nepieciešams, jāpārtrauc augšanas hormona terapija. Pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, lai dotu īpašu ieteikumu augšanas hormona terapijas turpināšanai pacientiem ar novērstu intrakraniālu hipertensiju. Ja atsākta augšanas hormona terapija, nepieciešams rūpīgi novērot pacientu, vai nerodas intrakraniālas hipertensijas simptomi.

Leikoze

Nelielam skaitam pacientu ar augšanas hormona deficītu, no kuriem daži saņēma somatropīna terapiju, ziņots par leikozi. Tomēr nav atklāti pierādījumi, kas apstiprinātu leikozes sastopamības biežuma pieaugumu augšanas hormona recipientiem bez predispozīcijas faktoriem.

Antivielas

Nelielai daļai pacientu var veidoties antivielas pret Omnitrope. Omnitrope lietošana izraisa antivielu veidošanos aptuveni 1% pacientu. Šo antivielu saistīšanās spējas ir zemas, un tās neietekmē augšanas ātrumu. Antivielas pret somatropīnu jānosaka jebkuram pacientam, kuram nav zināms atbildes reakcijas trūkuma iemesls.

Gados vecāki pacienti

Pieredze par lietošanu pacientiem, vecākiem par 80 gadiem, ir ierobežota. Gados vecāki pacienti var būt jutīgāki pret Omnitrope iedarbību, un tādēļ viņiem var biežāk attīstīties blakusparādības.

Akūta kritiska slimība

Somatropīna ietekme uz izveseļošanos pētīta divos ar placebo kontrolētos pētījumos, kuros piedalījās 522 kritiski slimi pieauguši pacienti ar komplikācijām pēc atklātas sirds operācijas, vēdera dobuma operācijas, daudzām traumām vai akūtas elpošanas mazspējas. Tiem pacientiem, kas tika ārstēti ar 5,3 vai 8 mg somatropīna dienā, mirstība bija augstāka, salīdzinot ar pacientiem, kas saņēma placebo, proti, attiecība bija 42% pret 19%. Ņemot vērā augstāk minēto informāciju, šo grupu pacientus ar somatropīnu ārstēt nedrīkst. Tā kā nav pieejama informācija par augšanas hormona aizstājterapijas drošību akūti kritiski slimiem pacientiem, šai situācijā jāizvērtē terapijas turpināšanas lietderība, salīdzinot ar iespējamo risku.

Visiem pacientiem, kam rodas cita vai līdzīga akūta kritiska slimība, jāizvērtē somatropīna terapijas lietderība, salīdzinot ar iespējamo risku.

Pediatriskā populācija

Pankreatīts

Kaut arī reti, tomēr ar somatropīnu ārstētiem bērniem, kuriem parādās sāpes vēderā, jāapsver pankreatīta iespējamība.

Prādera-Villi sindroms

Pacientiem ar PWS ārstēšanas laikā vienmēr būtu jāievēro zemas kaloritātes diēta.

Ir ziņots par gadījumiem ar letālu iznākumu, lietojot augšanas hormonu pediatriskiem pacientiem ar PWS, kam bija viens vai vairāki no sekojošiem riska faktoriem: smaga aptaukošanās (šiem pacientiem svars/augums pārsniedza 200%), elpošanas traucējumi anamnēzē vai elpošanas apstāšanās miega laikā vai neidentificēta elpceļu infekcija. Pacientiem ar PWS un vienu vai vairākiem šādiem riska faktoriem var būt lielāks risks.

Pirms somatropīna terapijas uzsākšanas pacienti ar PWS jāizmeklē, lai konstatētu, vai viņiem nav augšējo elpceļu obstrukcija, elpošanas apstāšanās miega laikā vai elpceļu infekcijas.

Ja augšējo elpceļu obstrukcijas izmeklēšanas laikā tiek atklātas novirzes no normas, pirms augšanas hormona terapijas uzsākšanas bērns jānosūta pie ausu, kakla un deguna ārsta (LOR) ārstēšanai un elpošanas traucējumu novēršanai.

Pirms terapijas uzsākšanas ar augšanas hormonu jāizvērtē elpošanas apstāšanās miega laikā, izmantojot vispāratzītas metodes, piemēram, polisomnogrāfiju vai oksimetriju nakts laikā, un, ja pastāv aizdomas par elpošanas apstāšanos miega laikā, pacients jāuzrauga.

Ja somatropīna terapijas laikā pacientam rodas augšējo elpceļu obstrukcijas pazīmes (tostarp pastiprināta krākšana), ārstēšana jāpārtrauc un jāveic jauns augšējo elpceļu novērtējums.

Visiem pacientiem ar PWS jāpārbauda elpošanas apstāšanās miega laikā un, ja ir aizdomas par to, pacienti jānovēro.

Pacienti jānovēro, vai nerodas elpceļu infekcijas pazīmes, kas pēc iespējas ātrāk jādiagnosticē un agresīvi jāārstē.

Visiem pacientiem ar PWS pirms augšanas hormona terapijas un tās laikā jānodrošina efektīva svara kontrole.

Pacientiem ar PWS bieži ir skolioze. Straujas augšanas gadījumā skolioze var progresēt ikvienam bērnam. Ārstēšanas laikā jākontrolē, vai nerodas skoliozes pazīmes.

Ilgstošas lietošanas pieredze pieaugušiem un pacientiem ar PWS ir ierobežota.

Bērni, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam

Bērniem/pusaudžiem ar mazu augumu, kas dzimuši MGV, pirms ārstēšanas sākuma jāizslēdz citi klīniski cēloņi vai terapija, kas varētu izskaidrot augšanas traucējumus.

Pirms ārstēšanas un pēc tam ik gadu MGV bērniem/pusaudžiem ieteicams noteikt tukšā dūšā insulīna un glikozes koncentrāciju asinīs. Pacientiem ar palielinātu cukura diabēta risku (piemēram, diabēts ģimenes anamnēzē, aptaukošanās, smaga insulīna rezistence, Acanthosis nigricans) jāveic perorālais glikozes tolerances tests (PGTT). Ja skaidri redzams, ka attīstās diabēts, augšanas hormonu nedrīkst lietot.

Pirms ārstēšanas un pēc tam divas reizes gadā MGV bērniem/pusaudžiem ieteicams noteikt IGF-I līmeni. Ja atkārtotos mērījumos IGF-I līmenis pārsniedz +2 SD salīdzinājumā ar vecuma un pubertātes stadijas references normu, IGF-I/IGFBP-3 attiecību var ņemt vērā, pielāgojot devu.

Pieredze, uzsākot terapiju MGV pacientiem pubertātes sākuma stadijā, ir ierobežota. Tādēļ nav ieteicams uzsākt ārstēšanu pubertātes sākuma stadijā. Pieredze, ārstējot pacientus ar Silver-Russell sindromu, ir ierobežota.

Maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši MGV, ar augšanas hormona terapiju iegūtais auguma palielinājums daļēji var tikt zaudēts, ja ārstēšanu pārtrauc, pirms sasniegts mērķa augums.

Hroniska nieru mazspēja

Hroniskas nieru mazspējas gadījumā nieru funkcijai pirms terapijas uzsākšanas jābūt samazinātai par vairāk nekā 50 procentiem no normālās. Lai apstiprinātu augšanas traucējumus, augšana jānovēro vienu gadu pirms terapijas uzsākšanas. Šī perioda laikā jāuzsāk konservatīva nieru mazspējas terapija (kas ietver acidozes, hiperparatiroīdisma un barojuma stāvokļa kontroli), un tā jāturpina ārstēšanas laikā.

Veicot nieres transplantāciju, ārstēšana jāpārtrauc.

Šobrīd nav pieejami dati par sasniegto auguma garumu pacientiem ar hronisku nieru mazspēju, kas ārstēšanā saņēmuši Omnitrope.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaicīga glikokortikoīdu lietošana var inhibēt augšanu stimulējošo iedarbību, kas piemīt somatropīnu saturošām zālēm. Tādēļ pacientiem, kas ārstēšanā saņem glikokortikoīdus, rūpīgi jākontrolē augšana, lai novērtētu iespējamo glikokortikoīdu terapijas ietekmi uz augšanu.

Dati, kas iegūti mijiedarbības pētījumā, kurā piedalījās pieaugušie ar augšanas hormona deficītu, liecina, ka somatropīna lietošana var palielināt to savienojumu klīrensu, kurus metabolizē P450 izoenzīmi. Citohroma P 450 3A4 metabolizēto savienojumu (piemēram, dzimumhormonu, kortikosteroīdu, pretkrampju līdzekļu un ciklosporīna) klīrenss var izteikti palielināties, pazeminot šo vielu koncentrāciju plazmā. Šā novērojuma klīniskā nozīme nav zināma.

Skatīt arī 4.4. apakšpunktā esošos norādījumus par cukura diabētu un vairogdziedzera darbības traucējumiem, kā arī 4.2. apakšpunktu par iekšķīgi lietojamu estrogēnu aizstājterapiju.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par somatropīna lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti vai nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem, kas pierāda reproduktīvo toksicitāti, nav pietiekami (skatīt 5.3. apakšpunktu). Somatropīnu grūtniecības laikā un sievietēm reproduktīvā vecumā, neizmantojot kontracepcijas līdzekļus, lietot nav ieteicams.

Barošana ar krūti

Sievietēm zīdīšanas perioda laikā nav veikti klīniskie pētījumi ar somatropīnu saturošām zālēm. Nav zināms, vai somatropīns izdalās cilvēka pienā, taču neizmainītas olbaltumvielas uzsūkšanās no zīdaiņa gremošanas trakta ir visai maz ticama. Tādēļ, ja Omnitrope ordinē sievietēm zīdīšanas periodā, jāievēro piesardzība.

Fertilitāte

Fertilitātes pētījumi ar Omnitrope nav veikti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Omnitrope neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Pacientiem ar augšanas hormona deficītu raksturīgs ekstracelulārā tilpuma deficīts. Sākot ārstēšanu ar somatropīnu, šis deficīts tiek ātri novērsts. Pieaugušiem pacientiem bieži rodas blakusparādības, kas saistītas ar šķidruma aizturi, piemēram, perifēra tūska, skeleta-muskuļu stīvums, artralģija, mialģija un parestēzijas. Parasti šīs blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas.

Šo blakusparādību rašanās biežums atkarīgs no ievadītās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam brīdī, kad radās augšanas hormona deficīts. Bērniem šādas blakusparādības novēro retāk.

Omnitrope lietošana izraisa antivielu veidošanos aptuveni 1% pacientu. Šo antivielu saistīšanās spējas ir zemas, un saistībā ar to veidošanos nav novērotas nekādas klīniskās izmaiņas, skatīt

4.4. apakšpunktā.

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulā

1.-6. tabulā parādītas nevēlamās blakusparādības atbilstoši katrai indikācijai; tās sakārtotas atbilstoši orgānu sistēmu klasifikācijai un biežumam, izmantojot šādu iedalījumu: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži

(≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Klīniskie pētījumi bērniem ar AHD

1. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem nepietiekama augšanas hormona sekrēcijas dēļ

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar noteikt

klasifikācija

 

līdz

līdz < 1/100

līdz

 

pēc pieejamiem

 

 

< 1/10

 

< 1/1 000

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

Leikoze†

 

 

 

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

Parestēzijas*

traucējumi

 

 

 

 

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

Skeleta-

 

 

Artralģija*

 

 

Mialģija*

muskuļu un

 

 

 

 

 

Skeleta-muskuļu

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

stīvums*

bojājumi

 

 

 

 

 

 

Vispārēji

Reakcija

 

 

 

 

Perifēra tūska*

traucējumi un

injekcijas

 

 

 

 

 

reakcijas

vietā$

 

 

 

 

 

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola līmenis

 

 

 

 

 

 

asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums ir atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar Ternera sindromu

2. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem Ternera sindroma dēļ

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

 

līdz

līdz < 1/100

līdz

 

noteikt pēc

 

 

< 1/10

 

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

 

 

 

Leikoze†

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

Parestēzijas*

traucējumi

 

 

 

 

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

Skeleta-

Artralģija*

 

 

 

 

Mialģija*

muskuļu un

 

 

 

 

 

Skeleta-

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

muskuļu

bojājumi

 

 

 

 

 

stīvums*

Vispārēji

 

 

 

 

 

Perifēra

traucējumi un

 

 

 

 

 

tūska*

reakcijas

 

 

 

 

 

Reakcija

ievadīšanas

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

injekcijas vietā$

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības

biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar hronisku nieru mazspēju

3. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem hroniskas nieru mazspējas dēļ

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

 

līdz

līdz < 1/100

līdz

 

noteikt pēc

 

 

< 1/10

 

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

 

 

 

Leikoze†

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

Parestēzijas*

traucējumi

 

 

 

 

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

Skeleta-

 

 

 

 

 

Artralģija*

muskuļu un

 

 

 

 

 

Mialģija*

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

Skeleta-

bojājumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

muskuļu

 

 

 

 

 

 

stīvums*

Vispārēji

 

Reakcija

 

 

 

Perifēra

traucējumi un

 

injekcijas

 

 

 

tūska*

reakcijas

 

vietā$

 

 

 

 

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar MGV

4. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem, kuri dzimuši mazi gestācijas vecumam

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

 

līdz

līdz < 1/100

līdz

 

noteikt pēc

 

 

< 1/10

 

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

 

 

 

Leikoze†

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

Parestēzijas*

traucējumi

 

 

 

 

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

Skeleta-

 

 

Artralģija*

 

 

Mialģija*

muskuļu un

 

 

 

 

 

Skeleta-

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

muskuļu

bojājumi

 

 

 

 

 

stīvums*

Vispārēji

 

Reakcija

 

 

 

Perifēra

traucējumi un

 

injekcijas

 

 

 

tūska*

reakcijas

 

vietā$

 

 

 

 

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi pacientiem ar PWS

5. tabula

Ilgstoša ārstēšana un uzlabota ķermeņa uzbūve bērniem ar augšanas traucējumiem Prādera-

Villi sindroma dēļ

Orgānu

Ļoti

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

bieži

≥ 1/100 līdz

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

≥ 1/10

< 1/10

līdz

līdz

 

noteikt pēc

 

 

 

< 1/100

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

 

 

 

Leikoze†

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

Parestēzijas*

 

 

 

 

traucējumi

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

 

 

 

 

Skeleta-

 

Artralģija*

 

 

 

Skeleta-

muskuļu un

 

Mialģija*

 

 

 

muskuļu

saistaudu

 

 

 

 

stīvums*

sistēmas

 

 

 

 

 

 

bojājumi

 

 

 

 

 

 

Vispārēji

 

Perifēra

 

 

 

Reakcija

traucējumi un

 

tūska*

 

 

 

injekcijas

reakcijas

 

 

 

 

 

vietā$

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi pieaugušajiem ar AHD

6. tabula

Aizstājterapija pieaugušiem ar augšanas hormona deficītu

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100 līdz

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

 

< 1/10

līdz

līdz

 

noteikt pēc

 

 

 

< 1/100

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

Parestēzijas*

 

 

 

Labdabīga

traucējumi

 

Karpālā kanāla

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

hipertensija

 

 

sindroms

 

 

 

 

Skeleta-

Artralģija*

Mialģija*

 

 

 

 

muskuļu un

 

Skeleta-

 

 

 

 

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

muskuļu

 

 

 

 

bojājumi

 

stīvums*

 

 

 

 

Vispārēji

Perifēra

 

 

 

 

Reakcija

traucējumi un

tūska*

 

 

 

 

injekcijas

reakcijas

 

 

 

 

 

vietā$

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.Nevēlamo blakusparādību apraksts

Samazināta kortizola koncentrācija serumā

Saņemti ziņojumi par to, ka somatropīns samazina kortizola koncentrāciju serumā, iespējams, ietekmējot transportolbaltumvielas vai palielinot aknu klīrensu. Iespējams, šai atradnei nav lielas klīniskās nozīmes. Tomēr pirms terapijas uzsākšanas jāoptimizē kortikosteroīdu aizstājterapija.

Prādera-Villi sindroms

Pēcreģistrācijas periodā pacientiem, kas slimo ar Prādera-Villi sindromu un ārstēšanā lieto somatropīnu, reti ziņots par pēkšņu nāvi, lai gan cēloniskā saistība nav konstatēta.

Leikoze

Bērniem, kuriem augšanas hormona deficīta ārstēšanai izmantots somatropīns, ziņots par leikozes attīstības gadījumiem (reti vai ļoti reti); šajos datos ietverta arī pēcreģistrācijas pieredze. Tomēr nav pierādījumu par paaugstinātu leikozes risku, ja nav predispozīcijas faktoru, piemēram, galvas smadzeņu vai galvas apstarošanas.

Augšstilba kaula galviņas epifiziolīze un Lega-Kalvē-Pertesa slimība

Bērniem pēc augšanas hormona lietošanas ziņots par augšstilba kaula galviņas epifiziolīzi un Lega- Kalvē-Pertesa slimību. Augšstilba kaula galviņas epifiziolīze biežāk vērojama endokrīnās sistēmas traucējumu gadījumā, bet Lega-Kalvē-Pertesa slimību biežāk novēro maza auguma bērniem. Tomēr nav zināms, vai šo 2 patoloģiju biežums palielinās, ja lieto somatropīnu. Šīs diagnozes jāapsver, ja bērnam ir diskomforts vai sāpes gūžas vai ceļa locītavā.

Citas nevēlamās blakusparādības

Citas nevēlamās blakusparādības var uzskatīt par somatropīna grupas zāļu blakusparādībām, piemēram, iespējamu hiperglikēmiju samazinātas insulīna jutības dēļ, samazinātu brīvā tiroksīna koncentrāciju un labdabīgu intrakraniālo hipertensiju.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Akūta pārdozēšana varētu sākotnēji izraisīt hipoglikēmiju ar sekojošu hiperglikēmiju.

Ilgstoša pārdozēšana varētu izraisīt tādas pat pazīmes un simptomus kā cilvēka augšanas hormona pārprodukcijas gadījumā.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: hipofīzes priekšējās daivas hormoni un to analogi, ATĶ kods: H01AC01.

Omnitrope ir līdzīgas bioloģiskas izcelsmes zāles. Sīkāka informācija ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

Darbības mehānisms

Somatropīns ir spēcīgs metabolisks hormons, kam ir svarīga nozīme lipīdu, ogļhidrātu un olbaltumvielu vielmaiņā. Bērniem ar nepietiekamu endogēnā augšanas hormona daudzumu somatropīns stimulē lineāro augšanu un palielina augšanas ātrumu. Pieaugušiem, kā arī bērniem somatropīns nodrošina normālu ķermeņa uzbūvi, palielinot slāpekļa aizturi, veicinot skeleta muskuļu augšanu un mobilizējot organisma taukus. Īpaši somatropīna ietekmei pakļaujas viscerālie taukaudi. Papildus pastiprinātai lipolīzei somatropīns samazina triglicerīdu saistīšanos organisma tauku rezervēs. Somatropīns paaugstina IGF-I (insulīnam līdzīgā augšanas faktora I) un IGFBP3 (insulīnam līdzīgā augšanas faktora saistošā proteīna 3) koncentrāciju serumā. Bez tam somatropīnam novērota arī šāda iedarbība:

Farmakodinamiskā iedarbība

Lipīdu vielmaiņa

Somatropīns inducē aknu ZBL holesterīna receptorus un ietekmē seruma lipīdu un lipoproteīnu daudzumu. Somatropīna lietošana pacientiem ar augšanas hormona deficītu pazemina ZBL un apolipoproteīna B līmeni serumā. Novērota arī kopējā holesterīna līmeņa pazemināšanās.

Ogļhidrātu vielmaiņa

Somatropīns paaugstina insulīna līmeni, bet glikozes koncentrācija tukšā dūšā parasti nemainās. Bērniem ar hipopituitārismu var būt hipoglikēmija tukšā dūšā. To mazina terapija ar somatropīnu.

Ūdens un minerālvielu vielmaiņa

Augšanas hormona deficīts saistīts ar samazinātu plazmas un ekstracelulāro tilpumu. Somatropīns abus raksturlielumus ātri palielina. Somatropīns izraisa nātrija, kālija un fosfora aizturi.

Kaulu vielmaiņa

Somatropīns veicina skeleta kaulu vielmaiņu. Ilgstoša somatropīna lietošana pacientiem ar augšanas hormona deficītu un osteopēniju rada kaulu minerālvielu sastāva un blīvuma palielināšanos skeleta apvidos, kas pakļauti slodzēm.

Fiziskās spējas

Pēc ilgstošas somatropīna terapijas, uzlabojas muskuļu spēks un fiziskās slodzes izturība. Somatropīns palielina arī sirds izsviedi, tomēr darbības mehānisms vēl nav noskaidrots. Šo darbības īpatnību var pastiprināt perifērās asinsvadu pretestības mazināšanās.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Klīniskajos pētījumos maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši MGV, tika lietotas devas 0,033 un 0,067 mg/kg ķermeņa masas, līdz tika sasniegts mērķa augums. 56 nepārtraukti ārstētiem pacientiem, kam tika sasniegts (vai gandrīz sasniegts) mērķa augums, vidējais pieaugums bija +1,90 SD (0,033 mg/kg ķermeņa masas dienā) un +2,19 SD (0,067 mg/kg ķermeņa masas dienā). Literatūras dati neārstētiem MGV bērniem/pusaudžiem, kam agrīnā vecumā nav vērojams kompensējošs pieaugums, liecina par vēlīnu augšanu 0,5 SD. Dati par ilgstošas lietošanas drošumu joprojām ir ierobežoti.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Subkutāni ievadīta somatropīna biopieejamība ir apmēram 80% gan veseliem subjektiem, gan pacientiem ar augšanas hormona deficītu. Veseliem pieaugušiem subkutāni ievadītas 5 mg Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīduma injekcijām devas Cmax un tmax vērtības ir attiecīgi 74 ± 22 μg/l un

3,9 ± 1,2 stundas.

Eliminācija

Vidējais somatropīna beigu pusperiods pēc intravenozas ievadīšanas pieaugušiem pacientiem ar augšanas hormona deficītu ir apmēram 0,4 stundas. Tomēr pēc subkutānas Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīduma injekcijām ievadīšanas, pusperioda ilgums bija 3 stundas. Novērotā atšķirība iespējams veidojās lēnās absorbcijas no subkutānās ievadīšanas vietas dēļ.

Īpašas pacientu grupas

Šķiet, ka somatropīna absolūtā biopieejamība pēc subkutānas ievadīšanas ir vienāda vīriešiem un sievietēm.

Informācija par somatropīna farmakokinētiku vecāka gadagājuma pacientiem, bērniem, dažādu rasu cilvēkiem un pacientiem ar nieru, aknu vai sirds mazspēju, nav pieejama vai arī ir nepilnīga.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Omnitrope subakūtas toksicitātes un lokālas panesamības pētījumos klīniski nozīmīga iedarbība nav novērota.

Citos Omnitrope vispārīgās toksicitātes, lokālās panesamības un reproduktīvās toksicitātes pētījumos klīniski nozīmīga iedarbība nav novērota.

Somatropīna in vitro un in vivo genotoksicitātes pētījumi, lai noteiktu gēnu mutācijas un hromosomu aberāciju indukciju, bija negatīvi.

Vienā In vitro pētījumā ar limfocītiem, kas iegūti no pacientiem, kuri saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar somatropīnu un sekojošu bleomicīna terapiju, tika novērota izteiktāka hromosomu fragilitāte. Novērotā efekta klīniskā nozīme nav skaidra.

Citā pētījumā ar somatropīnu, kurā tika izmantoti limfocīti no pacienta, kurš saņēmis ilgstošu ārstēšanu ar somatropīnu, netika atklāta hromosomu anomāliju skaita palielināšanās.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

nātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts glicīns

poloksamērs 188 fenols

ūdens injekcijām

6.2.Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.Uzglabāšanas laiks

18 mēneši.

Uzglabāšanas laiks pēc pirmās lietošanas

Pēc pirmās lietošanas kārtridžam jāpaliek pildspalvveida injektorā un to var uzglabāt ledusskapī maksimāli 28 dienas (2°C – 8°C). Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā pildspalvveida injektorā, sargāt no gaismas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Neatvērts kārtridžs

Uzglabāt un transportēt atdzesētu (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no gaismas.

Lietošanai gatavu zāļu uzglabāšanas nosacījumus skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

1,5 ml šķīdums kārtridžā (bezkrāsas I klases stikls) ar virzuli vienā pusē (silikonizēts brombutils) un disku (brombutils) un vāciņu (alumīnijs) otrā pusē. Stikla kārtridžs ir neatgriezeniski integrēts caurspīdīgā konteinerā un ar vītņotu stieni vienā galā piestiprināts pie plastikāta mehānisma.

Iepakojuma lielumi: 1, 5 un 10 gb.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām ir sterils, lietošanai gatavs šķīdums subkutānai injekcijai, kas iepildīts stikla kārtridžā.

Šis iepakojums ir paredzēts daudzkārtējai lietošanai. Zāles drīkst ievadīt tikai ar SurePal 10 pildspalvveida injektoru, kas izveidots tieši lietošanai ar Omnitrope 10 mg/1,5 ml šķīdumu injekcijām. Zāles jāievada, izmantojot sterilas, vienreizējai lietošanai paredzētas pildspalvveida injektora adatas. Ārstam vai citiem veselības aprūpes speciālistiem ar atbilstošu kvalifikāciju jāapmāca un jāinstruē pacienti un personas, kas nodrošina viņu kopšanu, par Omnitrope kārtridžu un pildspalvveida injektora pareizu lietošanu.

Turpmāk sniegts vispārīgs apraksts par ievadīšanas procedūru. Uzpildot kārtridžu, piestiprinot injekciju adatu un veicot zāļu ievadīšanu, jāievēro pildspalvveida injektora ražotāja instrukcijas.

1.Jānomazgā rokas.

2.Ja šķīdums ir duļķains vai satur daļiņas, to nedrīkst lietot. Šķīdumam jābūt dzidram un bezkrāsainam.

3.Dezinficējiet kārtridža gumijas membrānu ar dezinficējošu tamponu.

4.Ielieciet kārtridžu SurePal 10 saskaņā ar pildspalvveida injektora lietošanas instrukciju.

5.Notīriet injekcijas vietu ar spirtā samērcētu tamponu.

6.Ievadiet vajadzīgo devu ar subkutānu injekciju, izmantojot sterilu pildspalvveida injektora adatu. Noņemiet pildspalvveida injektora adatu un iznīciniet to saskaņā ar vietējām prasībām.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sandoz GmbH

Biochemiestrasse 10

A-6250 Kundl

Austrija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

EU/1/06/332/016

EU/1/06/332/017

EU/1/06/332/018

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2006. gada 12. aprīlis

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 12. aprīlis

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

<{MM/GGGG}>

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Omnitrope 15 mg/1,5 ml šķīdums injekcijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens šķīduma ml satur 10 mg somatropīna* (Somatropinum) (atbilst 30 SV).

Viens kārtridžs satur 1,5 ml, kas atbilst 15 mg somatropīna* (Somatropinum) (45 SV).

* ražots Escherichia coli, izmantojot rekombinanto DNS tehnoloģiju.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām kārtridžā priekš SurePal 15. Šķīdums ir dzidrs un bezkrāsains.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Zīdaiņi, bērni un pusaudži

-Augšanas traucējumi nepietiekamas augšanas hormona sekrēcijas dēļ (augšanas hormona deficīts, AHD).

-Ar Ternera sindromu saistīti augšanas traucējumi.

-Ar hronisku nieru mazspēju saistīti augšanas traucējumi.

-Augšanas traucējumi (esošā auguma standarta deviācija (SD) < -2,5 un SD attiecībā pret vecāku augumu < -1) maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam

(MGV) ar dzimšanas svaru un/vai garumu <- 2 SD, kam nav kompensējoša augšanas pieauguma (augšanas ātruma SD < 0 pēdējā gada laikā), sasniedzot 4 gadu vecumu vai vēlāk.

-Prādera-Villi sindroma (PWS) gadījumā, lai uzlabotu augšanu un ķermeņa uzbūvi. PWS diagnoze jāapstiprina ar atbilstošu ģenētisko pārbaudi.

Pieaugušie

-Aizstājterapija pieaugušiem ar izteiktu augšanas hormona deficītu.

-Sākums pieaugušo vecumā: pacienti, kuriem ir smags augšanas hormona deficīts, kas saistīts ar vairāku hormonu deficītu, kura iemesls ir zināma hipotalāma vai hipofīzes slimība, un kuriem ir vismaz viens zināms hipofīzes hormona deficīts, izņemot prolaktīnu. Šiem pacientiem jāveic atbilstošs augšanas hormona stimulācijas tests, lai diagnosticētu vai izslēgtu augšanas hormona deficītu.

-Sākums bērnībā: pacienti, kuriem bērnībā konstatēts augšanas hormona deficīts iedzimta, ģenētiska, iegūta vai idiopātiska iemesla dēļ. Pacientiem, kuriem AHD sācies bērna vecumā, augšanas hormona sekrēcijas spēju vajadzētu atkārtoti izvērtēt pēc longitudinālās augšanas apstāšanās. Pacientiem, kuriem pastāvīga AHD iespējamība ir augsta, t.i., iedzimta slimība vai sekundārs AHDpēc hipotalāma-hipofīzes slimības vai insulta, insulīnam līdzīgā augšanas faktora-I (IGF-I) koncentrācija SD < -2 pēc augšanas hormona terapijas atcelšanas vismaz uz 4 nedēļām jāuzskata par pietiekošu pierādījumu izteiktam AHD.

Pārējiem pacientiem jāveic IGF-I analīze un viens augšanas hormona stimulācijas tests.

4.2.Devas un lietošanas veids

Diagnoze jāuzstāda, un terapija ar somatropīnu jāuzsāk un jākontrolē ārstam ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi pacientu ar augšanas traucējumiem diagnosticēšanā un ārstēšanā.

Devas

Pediatriskā populācija

Devas un lietošanas shēma katram pacientam jāpielāgo individuāli.

Nepietiekamas augšanas hormona sekrēcijas izraisīti augšanas traucējumi pediatriskiem pacientiem

Parasti ieteicamā deva ir 0,025 - 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 0,7 - 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Ir lietotas arī lielākas devas.

Ja bērnībā sācies AHD turpinās pusaudža vecumā, ārstēšana jāturpina, līdz pilnībā beigusies fiziskā attīstība (piem., noformējusies ķermeņa uzbūve, kaulu masa). Veicot kontroli, viens no terapijas mērķiem pārejas periodā ir normālas maksimālās kaulu masas sasniegšana, kas definēta kā

T skaitlis > -1 (t.i., standartizēts attiecībā pret pieaugušo vidējo maksimālo kaulu masu, kas noteikta, izmantojot duālās enerģijas rentgenstaru absorbciometru, ņemot vērā dzimumu un rasi). Ieteikumus par devām skatiet apakšpunktā par pieaugušajiem turpmāk tekstā.

Prādera-Villi sindroma (PWS) gadījumā, lai uzlabotu augšanu un ķermeņa uzbūvi pediatriskiem pacientiem

Parasti ieteicamā deva ir 0,025 - 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,0 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā. Dienas deva nedrīkst pārsniegt 2,7 mg. Ārstēšanu nedrīkst veikt pediatriskiem pacientiem, kuru augšanas ātrums ir mazāks kā 1 cm gadā, un kuriem sagaidāma drīza epifīžu slēgšanās.

Augšanas traucējumi Ternera sindroma gadījumā

Ieteicamā deva ir 0,045 - 0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā vai 1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā.

Augšanas traucējumi hroniskas nieru mazspējas gadījumā

Ieteicamā deva ir 0,045 - 0,050 mg/kg ķermeņa masas dienā (1,4 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā). Ja augšanas ātrums ir pārāk lēns, varētu būt nepieciešamas lielākas devas. Pēc sešu mēnešu ārstēšanas var būt nepieciešams pielāgot devu (skatīt 4.4. apakšpunktā).

Augšanas traucējumi maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam

(MGV)

Parasti ieteicamā deva ir 0,035 mg/kg ķermeņa masas dienā (1 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma dienā), līdz sasniegts mērķa augums (skatīt 5.1. apakšpunktā). Ārstēšana būtu jāpārtrauc pēc pirmā gada terapijas, ja augšanas ātruma SD ir mazāks par + 1. Ārstēšana būtu jāpārtrauc, ja augšanas ātrums ir < 2 cm/gadā un, ja apstiprinās, ka kaulu vecums ir > 14 gadiem (meitenēm) vai > 16 gadiem (zēniem), kas atbilst epifizeālo augšanas plātnīšu slēgšanās laikam.

Devu ieteikumi pediatriskiem pacientiem

Indikācijas

Deva (mg/kg ķermeņa

Deva (mg/m2 ķermeņa

masas dienā)

virsmas dienā)

 

Augšanas hormona deficīts

0,025 – 0,035

0,7 – 1,0

Prādera-Villi sindroms

0,035

1,0

Ternera sindroms

0,045 – 0,050

1,4

Hroniska nieru mazspēja

0,045 – 0,050

1,4

Bērni/pusaudži, kas dzimuši mazi gestācijas

0,035

1,0

vecumam (MGV)

 

 

Pieauguši pacienti ar augšanas hormona deficītu

Pacientiem, kuriem augšanas hormona terapija tiek turpināta pēc bērnībā konstatēta AHD, ieteicamā terapijas atsākšanas deva ir 0,2 - 0,5 mg dienā. Deva jāpalielina vai jāsamazina pakāpeniski, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai, ko nosaka IGF-I koncentrācija.

Pieaugušajiem, kuriem AHD sācies pieaugušo vecumā, terapija jāsāk ar mazu devu – 0,15 - 0,3 mg dienā. Deva jāpalielina pakāpeniski, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai, ko nosaka IGF-I koncentrācija.

Abos gadījumos ārstēšanas mērķim vajadzētu būt insulīnam līdzīgā augšanas faktora (IGF-I) koncentrācijas līmenim, kas ir 2 SD robežās, atbilstoši vecuma vidējiem rādītājiem. Pacientiem, kam ārstēšanas sākumā ir normāla IGF-I koncentrācija, augšanas hormons jālieto, līdz tiek sasniegta IGF-I augstākā normas robeža, bet nepārsniedzot 2 SD. Devas titrēšanai var ņemt vērā arī klīnisko atbildes reakciju un blakusparādības. Zināms, ka pastāv daži pacienti ar AHD, kuru IGF-I koncentrācija nenormalizējas, neskatoties uz labu klīnisko atbildes reakciju, un tādēļ viņiem nav nepieciešama devas palielināšana. Uzturošā deva reti pārsniedz 1,0 mg dienā. Sievietēm var būt nepieciešama lielāka deva nekā vīriešiem, bet vīrieši laika gaitā uzrāda paaugstinātu jutību pret IGF-I. Tas nozīmē, ka sievietēm, īpaši tām, kuras lieto iekšķīgi estrogēnu aizstājterapiju, ir lielāks risks saņemt mazāku terapijas devu nekā nepieciešams, savukārt vīriešiem – saņemt lielāku terapijas devu kā nepieciešams. Tādēļ augšanas hormona devas precizitāte būtu jākontrolē ik pēc 6 mēnešiem. Tā kā normāli fizioloģiskā augšanas hormona sekrēcija ar vecumu samazinās, var būt nepieciešama mazāka deva.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Pacientiem, vecākiem par 60 gadiem, terapija jāsāk ar devu 0,1 - 0,2 mg dienā, un deva pakāpeniski jāpalielina, atbilstoši katra pacienta individuālajai nepieciešamībai. Jālieto minimālā efektīvā deva. Uzturošā deva šiem pacientiem reti pārsniedz 0,5 mg dienā.

Lietošanas veids

Injekcija ir jāievada subkutāni, mainot injekciju vietas, lai samazinātu lokālas lipoatrofijas risku.

Ieteikumus par lietošanu un rīkošanos skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Somatropīnu nedrīkst lietot, ja ir audzēja aktivitātes pazīmes. Pirms augšanas hormonu terapijas uzsākšanas intrakraniālajiem audzējiem jābūt neaktīviem un jābūt pabeigtai pretaudzēja terapijai. Ja novērojamas audzēja augšanas pazīmes, ārstēšana ir jāpārtrauc.

Somatropīnu nedrīkst lietot augšanas veicināšanai bērniem ar slēgtām epifīzēm.

Ar somatropīnu nedrīkst ārstēt pacientus ar akūtām kritiskām slimībām un komplikācijām pēc atklātas sirds operācijas, abdominālas ķirurģiskas operācijas, daudzām traumām, akūtu elpošanas mazspēju vai līdzīgiem traucējumiem (informāciju par pacientiem, kas saņem aizstājterapiju, skatīt

4.4. apakšpunktā).

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Nedrīkst pārsniegt maksimālo ieteicamo dienas devu (skatīt 4.2. apakšpunktā).

Jutība pret insulīnu

Somatropīns var samazināt jutību pret insulīnu. Pēc somatropīna terapijas uzsākšanas pacientiem ar cukura diabētu, varētu būt nepieciešams pielāgot insulīna devu. Pacienti ar diabētu, glikozes intoleranci vai diabēta riska faktoriem somatropīna terapijas laikā rūpīgi jāuzrauga.

Vairogdziedzera funkcija

Augšanas hormons palielina T4 pārveidošanos par T3 perifērijā, kā rezultātā iespējama T4 koncentrācijas samazināšanās un T3 koncentrācijas palielināšanās serumā. Lai gan vairogdziedzera

hormonu līmenis veseliem indivīdiem perifērijā saglabājās references normas robežās, teorētiski personām ar subklīnisku hipotireoīdismuvar attīstīties hipotireoīdisms. Tādēļ vairogdziedzera funkcija jākontrolē visiem pacientiem. Pacientiem ar hipopituitārismu, kas saņem standarta aizstājterapiju, rūpīgi jākontrolē augšanas hormona terapijas ietekme uz vairogdziedzera funkciju.

Gadījumā, kad sekundārs augšanas hormona deficīts radies ļaundabīgas slimības ārstēšanas rezultātā, ieteicams pievērst uzmanību ļaundabīgā procesa recidīva pazīmēm. Cilvēkiem, kuriem bērnībā bijis vēzis, ziņots par paaugstinātu otra audzēja risku, ja pēc pirmā audzēja izārstēšanas lietots somatropīns. Visbiežāk sastopamais otrais audzējs pacientiem, kuriem veikta galvas apstarošana pirmā audzēja ārstēšanai, bijis intrakraniāls audzējs, it īpaši meningiomas.

Pacientiem ar endokrīniem traucējumiem, tostarp augšanas hormona deficītu, biežāk nekā pārējā populācijā novēro epifīžu patoloģisku novietojumu gūžas locītavās. Pacienti, kuri somatropīna lietošanas laikā klibo, ir klīniski jāizmeklē.

Labdabīga intrakraniāla hipertensija

Stipru vai atkārtotu galvassāpju, redzes traucējumu, sliktas dūšas un/vai vemšanas gadījumā ieteicama fundoskopija, lai diagnosticētu papillas tūsku. Ja papillas tūskas diagnoze apstiprinās, jāapsver labdabīgas intrakraniālas hipertensijas diagnozes iespēja un, ja nepieciešams, jāpārtrauc augšanas hormona terapija. Pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, lai dotu īpašu ieteikumu augšanas hormona terapijas turpināšanai pacientiem ar novērstu intrakraniālu hipertensiju. Ja atsākta augšanas hormona terapija, nepieciešams rūpīgi novērot pacientu, vai nerodas intrakraniālas hipertensijas simptomi.

Leikoze

Nelielam skaitam pacientu ar augšanas hormona deficītu, no kuriem daži saņēma somatropīna terapiju, ziņots par leikozi. Tomēr nav atklāti pierādījumi, kas apstiprinātu leikozes sastopamības biežuma pieaugumu augšanas hormona recipientiem bez predispozīcijas faktoriem.

Antivielas

Nelielai daļai pacientu var veidoties antivielas pret Omnitrope. Omnitrope lietošana izraisa antivielu veidošanos aptuveni 1% pacientu. Šo antivielu saistīšanās spējas ir zemas, un tās neietekmē augšanas ātrumu. Antivielas pret somatropīnu jānosaka jebkuram pacientam, kuram nav zināms atbildes reakcijas trūkuma iemesls.

Gados vecāki pacienti

Pieredze par lietošanu pacientiem, vecākiem par 80 gadiem, ir ierobežota. Gados vecāki pacienti var būt jutīgāki pret Omnitrope iedarbību, un tādēļ viņiem var biežāk attīstīties blakusparādības.

Akūta kritiska slimība

Somatropīna ietekme uz izveseļošanos pētīta divos ar placebo kontrolētos pētījumos, kuros piedalījās 522 kritiski slimi pieauguši pacienti ar komplikācijām pēc atklātas sirds operācijas, vēdera dobuma operācijas, daudzām traumām vai akūtas elpošanas mazspējas. Tiem pacientiem, kas tika ārstēti ar 5,3 vai 8 mg somatropīna dienā, mirstība bija augstāka, salīdzinot ar pacientiem, kas saņēma placebo, proti, attiecība bija 42% pret 19%. Ņemot vērā augstāk minēto informāciju, šo grupu pacientus ar somatropīnu ārstēt nedrīkst. Tā kā nav pieejama informācija par augšanas hormona aizstājterapijas drošību akūti kritiski slimiem pacientiem, šai situācijā jāizvērtē terapijas turpināšanas lietderība, salīdzinot ar iespējamo risku.

Visiem pacientiem, kam rodas cita vai līdzīga akūta kritiska slimība, jāizvērtē somatropīna terapijas lietderība, salīdzinot ar iespējamo risku.

Pediatriskā populācija

Pankreatīts

Kaut arī reti, tomēr ar somatropīnu ārstētiem bērniem, kuriem parādās sāpes vēderā, jāapsver pankreatīta iespējamība.

Prādera-Villi sindroms

Pacientiem ar PWS ārstēšanas laikā vienmēr būtu jāievēro zemas kaloritātes diēta.

Ir ziņots par gadījumiem ar letālu iznākumu, lietojot augšanas hormonu pediatriskiem pacientiem ar PWS, kam bija viens vai vairāki no sekojošiem riska faktoriem: smaga aptaukošanās (šiem pacientiem svars/augums pārsniedza 200%), elpošanas traucējumi anamnēzē vai elpošanas apstāšanās miega laikā vai neidentificēta elpceļu infekcija. Pacientiem ar PWS un vienu vai vairākiem šādiem riska faktoriem var būt lielāks risks.

Pirms somatropīna terapijas uzsākšanas pacienti ar PWS jāizmeklē, lai konstatētu, vai viņiem nav augšējo elpceļu obstrukcija, elpošanas apstāšanās miega laikā vai elpceļu infekcijas.

Ja augšējo elpceļu obstrukcijas izmeklēšanas laikā tiek atklātas novirzes no normas, pirms augšanas hormona terapijas uzsākšanas bērns jānosūta pie ausu, kakla un deguna ārsta (LOR) ārstēšanai un elpošanas traucējumu novēršanai.

Pirms terapijas uzsākšanas ar augšanas hormonu jāizvērtē elpošanas apstāšanās miega laikā, izmantojot vispāratzītas metodes, piemēram, polisomnogrāfiju vai oksimetriju nakts laikā, un, ja pastāv aizdomas par elpošanas apstāšanos miega laikā, pacients jāuzrauga.

Ja somatropīna terapijas laikā pacientam rodas augšējo elpceļu obstrukcijas pazīmes (tostarp pastiprināta krākšana), ārstēšana jāpārtrauc un jāveic jauns augšējo elpceļu novērtējums.

Visiem pacientiem ar PWS jāpārbauda elpošanas apstāšanās miega laikā un, ja ir aizdomas par to, pacienti jānovēro.

Pacienti jānovēro, vai nerodas elpceļu infekcijas pazīmes, kas pēc iespējas ātrāk jādiagnosticē un agresīvi jāārstē.

Visiem pacientiem ar PWS pirms augšanas hormona terapijas un tās laikā jānodrošina efektīva svara kontrole.

Pacientiem ar PWS bieži ir skolioze. Straujas augšanas gadījumā skolioze var progresēt ikvienam bērnam. Ārstēšanas laikā jākontrolē, vai nerodas skoliozes pazīmes.

Ilgstošas lietošanas pieredze pieaugušiem un pacientiem ar PWS ir ierobežota.

Bērni, kas dzimuši mazi gestācijas vecumam

Bērniem/pusaudžiem ar mazu augumu, kas dzimuši MGV, pirms ārstēšanas sākuma jāizslēdz citi klīniski cēloņi vai terapija, kas varētu izskaidrot augšanas traucējumus.

Pirms ārstēšanas un pēc tam ik gadu MGV bērniem/pusaudžiem ieteicams noteikt tukšā dūšā insulīna un glikozes koncentrāciju asinīs. Pacientiem ar palielinātu cukura diabēta risku (piemēram, diabēts ģimenes anamnēzē, aptaukošanās, smaga insulīna rezistence, Acanthosis nigricans) jāveic perorālais glikozes tolerances tests (PGTT). Ja skaidri redzams, ka attīstās diabēts, augšanas hormonu nedrīkst lietot.

Pirms ārstēšanas un pēc tam divas reizes gadā MGV bērniem/pusaudžiem ieteicams noteikt IGF-I līmeni. Ja atkārtotos mērījumos IGF-I līmenis pārsniedz +2 SD salīdzinājumā ar vecuma un pubertātes stadijas references normu, IGF-I/IGFBP-3 attiecību var ņemt vērā, pielāgojot devu.

Pieredze, uzsākot terapiju MGV pacientiem pubertātes sākuma stadijā, ir ierobežota. Tādēļ nav ieteicams uzsākt ārstēšanu pubertātes sākuma stadijā. Pieredze, ārstējot pacientus ar Silver-Russell sindromu, ir ierobežota.

Maza auguma bērniem/pusaudžiem, kas dzimuši MGV, ar augšanas hormona terapiju iegūtais auguma palielinājums daļēji var tikt zaudēts, ja ārstēšanu pārtrauc, pirms sasniegts mērķa augums.

Hroniska nieru mazspēja

Hroniskas nieru mazspējas gadījumā nieru funkcijai pirms terapijas uzsākšanas jābūt samazinātai par vairāk nekā 50 procentiem no normālās. Lai apstiprinātu augšanas traucējumus, augšana jānovēro vienu gadu pirms terapijas uzsākšanas. Šī perioda laikā jāuzsāk konservatīva nieru mazspējas terapija (kas ietver acidozes, hiperparatiroīdisma un barojuma stāvokļa kontroli), un tā jāturpina ārstēšanas laikā.

Veicot nieres transplantāciju, ārstēšana jāpārtrauc.

Šobrīd nav pieejami dati par sasniegto auguma garumu pacientiem ar hronisku nieru mazspēju, kas ārstēšanā saņēmuši Omnitrope.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaicīga glikokortikoīdu lietošana var inhibēt augšanu stimulējošo iedarbību, kas piemīt somatropīnu saturošām zālēm. Tādēļ pacientiem, kas ārstēšanā saņem glikokortikoīdus, rūpīgi jākontrolē augšana, lai novērtētu iespējamo glikokortikoīdu terapijas ietekmi uz augšanu.

Dati, kas iegūti mijiedarbības pētījumā, kurā piedalījās pieaugušie ar augšanas hormona deficītu, liecina, ka somatropīna lietošana var palielināt to savienojumu klīrensu, kurus metabolizē P450 izoenzīmi. Citohroma P 450 3A4 metabolizēto savienojumu (piemēram, dzimumhormonu, kortikosteroīdu, pretkrampju līdzekļu un ciklosporīna) klīrenss var izteikti palielināties, pazeminot šo vielu koncentrāciju plazmā. Šā novērojuma klīniskā nozīme nav zināma.

Skatīt arī 4.4. apakšpunktā esošos norādījumus par cukura diabētu un vairogdziedzera darbības traucējumiem, kā arī 4.2. apakšpunktu par iekšķīgi lietojamu estrogēnu aizstājterapiju.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par somatropīna lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti vai nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem, kas pierāda reproduktīvo toksicitāti, nav pietiekami (skatīt 5.3. apakšpunktu). Somatropīnu grūtniecības laikā un sievietēm reproduktīvā vecumā, neizmantojot kontracepcijas līdzekļus, lietot nav ieteicams.

Barošana ar krūti

Sievietēm zīdīšanas perioda laikā nav veikti klīniskie pētījumi ar somatropīnu saturošām zālēm. Nav zināms, vai somatropīns izdalās cilvēka pienā, taču neizmainītas olbaltumvielas uzsūkšanās no zīdaiņa gremošanas trakta ir visai maz ticama. Tādēļ, ja Omnitrope ordinē sievietēm zīdīšanas periodā, jāievēro piesardzība.

Fertilitāte

Fertilitātes pētījumi ar Omnitrope nav veikti.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Omnitrope neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Pacientiem ar augšanas hormona deficītu raksturīgs ekstracelulārā tilpuma deficīts. Sākot ārstēšanu ar somatropīnu, šis deficīts tiek ātri novērsts. Pieaugušiem pacientiem bieži rodas blakusparādības, kas saistītas ar šķidruma aizturi, piemēram, perifēra tūska, skeleta-muskuļu stīvums, artralģija, mialģija un parestēzijas. Parasti šīs blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas.

Šo blakusparādību rašanās biežums atkarīgs no ievadītās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam brīdī, kad radās augšanas hormona deficīts. Bērniem šādas blakusparādības novēro retāk.

Omnitrope lietošana izraisa antivielu veidošanos aptuveni 1% pacientu. Šo antivielu saistīšanās spējas ir zemas, un saistībā ar to veidošanos nav novērotas nekādas klīniskās izmaiņas, skatīt

4.4. apakšpunktā.

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulā

1.-6. tabulā parādītas nevēlamās blakusparādības atbilstoši katrai indikācijai; tās sakārtotas atbilstoši orgānu sistēmu klasifikācijai un biežumam, izmantojot šādu iedalījumu: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži

(≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Klīniskie pētījumi bērniem ar AHD

1. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem nepietiekama augšanas hormona sekrēcijas dēļ

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar noteikt

klasifikācija

 

līdz

līdz < 1/100

līdz

 

pēc pieejamiem

 

 

< 1/10

 

< 1/1 000

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

Leikoze†

 

 

 

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

Parestēzijas*

traucējumi

 

 

 

 

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

Skeleta-

 

 

Artralģija*

 

 

Mialģija*

muskuļu un

 

 

 

 

 

Skeleta-muskuļu

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

stīvums*

bojājumi

 

 

 

 

 

 

Vispārēji

Reakcija

 

 

 

 

Perifēra tūska*

traucējumi un

injekcijas

 

 

 

 

 

reakcijas

vietā$

 

 

 

 

 

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola līmenis

 

 

 

 

 

 

asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums ir atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar Ternera sindromu

2. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem Ternera sindroma dēļ

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

 

līdz

līdz < 1/100

līdz

 

noteikt pēc

 

 

< 1/10

 

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

 

 

 

Leikoze†

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

Parestēzijas*

traucējumi

 

 

 

 

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

Skeleta-

Artralģija*

 

 

 

 

Mialģija*

muskuļu un

 

 

 

 

 

Skeleta-

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

muskuļu

bojājumi

 

 

 

 

 

stīvums*

Vispārēji

 

 

 

 

 

Perifēra

traucējumi un

 

 

 

 

 

tūska*

reakcijas

 

 

 

 

 

Reakcija

ievadīšanas

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

injekcijas vietā$

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības

biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar hronisku nieru mazspēju

3. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem hroniskas nieru mazspējas dēļ

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar

klasifikācija

 

līdz

līdz < 1/100

līdz

 

noteikt pēc

 

 

< 1/10

 

< 1/1 000

 

pieejamiem

 

 

 

 

 

 

datiem)

Labdabīgi,

 

 

 

 

 

Leikoze†

ļaundabīgi un

 

 

 

 

 

 

neprecizēti

 

 

 

 

 

 

audzēji

 

 

 

 

 

 

(ieskaitot cistas

 

 

 

 

 

 

un polipus)

 

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

 

 

 

 

2. tipa cukura

uztures

 

 

 

 

 

diabēts

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

 

 

 

Parestēzijas*

traucējumi

 

 

 

 

 

Labdabīga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla

 

 

 

 

 

 

hipertensija

Skeleta-

 

 

 

 

 

Artralģija*

muskuļu un

 

 

 

 

 

Mialģija*

saistaudu

 

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

 

Skeleta-

bojājumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

muskuļu

 

 

 

 

 

 

stīvums*

Vispārēji

 

Reakcija

 

 

 

Perifēra

traucējumi un

 

injekcijas

 

 

 

tūska*

reakcijas

 

vietā$

 

 

 

 

ievadīšanas

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

Pazemināts

 

 

 

 

 

 

kortizola

 

 

 

 

 

 

līmenis asinīs

*Parasti šīs nevēlamās blakusparādības ir vieglas līdz vidēji smagas; tās rodas pirmajos ārstēšanas mēnešos un izzūd spontāni vai pēc devas samazināšanas. Šo nevēlamo blakusparādību sastopamības biežums atkarīgs no lietotās devas, pacienta vecuma un, iespējams, ir apgriezti proporcionāls pacienta vecumam augšanas hormona deficīta parādīšanās brīdī.

$ Bērniem ziņots par pārejošām reakcijām injekcijas vietā.

‡ Klīniskā nozīme nav zināma.

† Ziņots bērniem ar augšanas hormona deficītu, kura ārstēšanai izmanto somatropīnu, bet, šķiet, ka sastopamības biežums ir līdzīgs tam, ko novēro bērniem bez augšanas hormona deficīta.

Klīniskie pētījumi bērniem ar MGV

4. tabula

Ilgstoša ārstēšana bērniem ar augšanas traucējumiem, kuri dzimuši mazi gestācijas vecumam

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

sistēmu

≥ 1/10

≥ 1/100

≥ 1/1 000

≥ 1/10 000

< 1/10 000

(nevar