Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Possia (ticagrelor) – Zāļu apraksts - B01AC24

Updated on site: 09-Oct-2017

Zāļu nosaukumsPossia
ATĶ kodsB01AC24
Vielaticagrelor
RažotājsAstraZeneca AB

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Possia 90 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena apvalkotā tablete satur 90 mg tikagrelora (ticagrelor).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotās tabletes (tabletes).

Apaļas, abpusēji izliektas, dzeltenas tabletes ar apzīmējumu „90” virs „T” vienā pusē un gludas no otras puses.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

ētas

 

4.1

Terapeitiskās indikācijas

istr

 

 

 

ğ

 

re

 

Possia, lietojot kopā ar acetilsalicilskābi (ASS), ir indicēts at rotrombotisku traucējumu profilaksei

pieaugušiem pacientiem ar akūtu koronāro sindromu (nestabilu st nokardiju, miokarda infarktu bez ST

segmenta pacēluma (non ST elevation Myocardial Infa ction [NSTEMI]) vai miokarda infarktu ar ST

 

nav

segmenta pacēlumu (ST elevation Myocardial Infarction [STEMI]); tostarp medikamentozi ārstētiem

pacientiem un tiem, kas ārstēti ar perkutānu koronāru iejaukšanos (PKI) vai koronārās artērijas

šuntēšanu (KAŠ).

 

jāturpina lietot pa 90 mg divreizvairsdienā.

 

Papildus informāciju skatīt apakšpunktā 5.1.

 

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

Possia terapija jāsāk ar vienreizēju 180 mg piesātinošo devu (divas tabletes pa 90 mg) un pēc tam

Pacientiem, kuri i to Possia, katru dienu jālieto arī ASS, izņemot gadījumus, kad ir specifiskas

kontrindikācijas. Possia jālieto kopā ar ASS uzturošo devu 75-100 mg (skatīt 5.1 apakšpunktā).

 

les

ā

Ārstēšanu ieteicams veikt līdz 12 mēnešus ilgi, izņemot gadījumus, kad Possia lietošanas pārtraukšana

Z

 

ir klīniski indicēta (skatīt 5.1apakšpunktā). Lietošanas pieredze ilgāk par 12 mēnešiem ir ierobežota.

Pacientiem ar akūtu koronāro sindromu (AKS) priekšlaicīga jebkāda antiagreganta, tostarp Possia lietošanas pārtraukšana var palielināt kardiovaskulāras nāves vai miokarda infarkta risku pacienta pamatslimības dēļ. Tāpēc jāizvairās no priekšlaicīgas terapijas pārtraukšanas.

Jāizvairās no terapijas kļūdām. Pacientam, kurš izlaiž Possia devu, jālieto tikai viena 90 mg tablete (nākamā deva) plānotajā laikā.

Pacienti, kuri lieto klopidogrelu, var nekavējoties pāriet uz Possia lietošanu, ja nepieciešams (skatīt 5.1 apakšpunktā). Terapijas nomaiņa no prasugrela uz Possia nav pētīta.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2 apakšpunktā).

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt

5.2 apakšpunktā). Informācija par pacientu, kam tiek veikta nieru dialīze, ārstēšanu nav pieejama un tādēļ Possia šiem pacientiem nav ieteicams.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama. Possia nav pētīts pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem. Lietošana pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem ir kontrindicēta (skatīt 4.3, 4.4 un

5.2 apakšpunktā).

Pediatriskā populācija

Nav informācijas par Possia drošumu un efektivitāti bērniem, kuri jaunāki par 18 gadiem, lietojot to pieaugušajiem apstiprinātajās indikācijās. Dati nav zināmi (skatīt 5.1 un 5.2 apakšpunktā).

Lietošanas veids

 

 

 

Iekšķīgai lietošanai. Possia var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdien eiz m.

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

ē

4.3

Kontrindikācijas

 

 

 

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu un/vai jebkuru no 6.1 apakšpunktistrā uzskaitītajām

palīgvielām (skatīt 4.8 apakšpunktā).

 

ğ

 

Aktīva patoloģiska asiņošana.

 

 

Intrakraniāla asiņošana anamnēzē (skatīt 4.8 apakšpunktā).

 

 

 

re

 

Vidēji smagi vai smagi aknu darbības traucējumi (skatīt 4.2, 4.4 un 5.2 apakšpunktā).

 

 

nav

 

 

Tikagrelora vienlaicīga lietošana ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (piemēram ketokonazolu,

klaritromicīnu, nefazadonu, ritonaviru un t z naviru) ir kontrindicēta, jo vienlaikus lietošana

var ievērojami palielināt tikagrelora ietekmi (skatīt 4.4 un 4.5 apakšpunktā).

Asiņošanas risks

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesavairsdzība lietošanā

3. fāzes centrālajā pētījumā (PLATO [PLATelet Inhibition and Patient Outcomes], 18 624 pacienti) galvenie izslēgšanasleskritēriji ietvēra asiņošanas risku, klīniski nozīmīgu trombocitopēniju vai anēmiju, iepriekšēju intrakraniālu a iņošanu, gastrointestinālu asiņošanu pēdējo 6 mēnešu laikā vai lielas operācijas iepriekšējo 30 dienu laikā. Pacientiem ar akūtu koronāro sindromu, kuri terapijā saņēma Possia un ASS,ānovēroja ar KAŠ nesaistītu palielinātu smagas asiņošanas risku un vairāk arī citus asiņošanasZgadījumus, kur nepieciešama medicīniska iejaukšanās, t.i., vieglu un smagu PLATO asiņošanu, bet ne letālu vai dzīvībai bīstamu asiņošanu (skatīt 4.8 apakšpunktā).

Tāpēc Possia lietošana pacientiem ar diagnosticētu palielinātu asiņošanas risku jāizvērtē, ņemot vērā ieguvumu, ko sniedz aterotrombotisko traucējumu novēršana. Ja klīniski indicēts, Possia šādām pacientu grupām jālieto piesardzīgi:

pacientiem ar noslieci uz asiņošanu (piemēram, nesenas traumas, nesen veiktas operācijas, asinsreces traucējumi, aktīvas vai nesenas kuņģa-zarnu trakta asiņošanas dēļ). Possia lietošana ir kontrindicēta pacientiem ar aktīvu patoloģisku asiņošanu, kuriem anamnēzē ir intrakraniāla asiņošana, un pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3 apakšpunktā);

pacientiem, kuri vienlaikus lieto zāles, kas var palielināt asiņošanas risku (piemēram, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL), perorālos antikoagulantus un/vai fibrinolītiskos līdzekļus) 24 stundu laikā pēc Possia devas lietošanas.

Nav informācijas par Possia ietekmi uz trombocītu transfūzijas labvēlīgo ietekmi uz hemostāzi; cirkulējošais Possia var nomākt pārlietos trombocītus. Tā kā Possia lietošana vienlaikus ar desmopresīnu nemazināja standarta asinsteces laiku, desmopresīns nav efektīvs klīniskas asiņošanas ārstēšanai (skatīt 4.5 apakšpunktā).

Antifibrinolītiskā terapija (aminokapronskābe vai traneksāmskābe) un/vai rekombinants VIIa faktors var veicināt hemostāzi. Possia lietošanu drīkst atsākt pēc tam, kad ir noteikts asiņošanas cēlonis un tas tiek kontrolēts.

Operācija

Pacientiem jāiesaka informēt ārstus un zobārstus par Possia lietošanu pirms jebkuras plānotas operācijas un jebkuru jaunu zāļu lietošanas.

PLATO pētījumā pacientiem, kam tiek veikta koronārās artērijas šuntēšana (KAŠ), lietojot Possia bija vairāk asiņošanas gadījumu salīdzinot ar klopidogrelu, pārtraucot terapiju 1 dienu pirms operācijas, bet smagu asiņošanas gadījumu biežums bija līdzīgs kā pēc klopidogrela lietošanas terapijas pārtraukšanas 2 vai vairākas dienas pirms operācijas (skatīt 4.8 apakšpunktā). Ja pacientam jāveic plānveida operācija un antiagreganta iedarbība nav vēlama, Possia lietošana jāpārtrauc 7 dien pirms operācijas (skatīt 5.1 apakšpunktā).

Pacienti, kuriem ir bradikardijas risks

 

 

tas

Tā kā agrīnā klīniskā pētījumā novērotas galvenokārt asimptomātiskas ven

ē

ikulāras pauzes, pacientus

 

istr

 

ar palielinātu bradikardijas risku (piemēram, pacientus bez elektrokard o imulatora, kuriem ir sinusa

mezgla vājuma sindroms, 2. vai 3. pakāpes AV blokāde vai ar brad kardiju saistīts ģībonis) izslēdza no

galvenā pētījuma PLATO, kurā tika vērtēta Possia drošība un efektivitğ āte. Tādēļ ierobežotas klīniskās pieredzes dēļ šiem pacientiem Possia jālieto piesardzīgi (skatreīt 5.1 apakšpunktā).

zāles, kas var izraisīt bradikardiju (piemēram, 96% beta blokatori, 33% kalcija kanāla blokatori diltiazēms un verapamils, un 4% digoksīns) (skatīt 4.5 apakšpunktā).

Papildus jāievēro piesardzība, lietojot Possia vienlaicīgi ar zālēm, kas var izraisīt bradikardiju. Tomēr PLATO pētījumā nenovēroja klīniski nozīmīgasnavblakusparādības vienlaicīgi lietojot vienu vai vairākas

PLATO pētījuma Holter apakšpvairsētījumā AKS akūtās fāzes laikā, pacientiem, kuri lietoja tikagreloru bija vairāk ventrikulāras pauzes≥ 3 sekundēm salīdzinot ar klopidogrelu. Holter konstatēto

ventrikulāro paužu pieaugums r t k greloru AKS akūtajā fāzē bija lielāks pacientiem ar hronisku sirds mazspēju (HSM) salīdzinot r kopējo populāciju, bet nebija lielāks, lietojot tikagreloru 1 mēnesi vai salīdzinot ar klopidogrelu. Šīs atšķirības dēļ šajā pacientu grupā nekonstatēja nelabvēlīgu klīnisku iznākumu (t.sk. sinkopilesvai irds ritma devēja implantēšanu) (skatīt 5.1 apakšpunktā).

Elpas trūkums

Saņemti ziņojumiāpar e pas trūkumu 13,8% ar Possia un 7,8% ar klopidogrelu ārstētiem pacientiem. Pēc pētniekuZuzskata 2,2% gadījumos elpas trūkums ir saistīts ar Possia terapiju. Elpas trūkums parasti ir viegls vai vidēji smags un bieži izzūd bez ārstēšanas pārtraukšanas. Pacientiem ar astmu vai HOPS, kuri lieto Possia, var būt palielināts absolūtais elpas trūkuma risks (skatīt 4.8 apakšpunktā). Pacientiem ar astmu un/vai HOPS anamnēzē tikagrelors jālieto piesardzīgi. Mehānisms nav noskaidrots. Ja pacients ziņo par pirmreizēju elpas trūkumu, tā pagarināšanos vai pastiprināšanos, jāveic pilnīga izmeklēšana un Possia nepanesamības gadījumā tā lietošana jāpārtrauc.

Kreatinīna līmeņa palielināšanās

Terapijas laikā ar Possia var palielināties kreatinīna līmenis asinīs (skatīt 4.8 apakšpunktā). Mehānisms nav noskaidrots. Nieru funkcija jāpārbauda pēc 1 mēneša un turpmāk atbilstoši klīniskai praksei, īpašu uzmanību pievēršot pacientiem ≥ 75 gadu vecuma, pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem nieru funkcijas traucējumiem un pacientiem, kuri vienlaicīgi saņem terapiju ar ARB.

Hiperurikēmija

PLATO pētījumā pacientiem tikagrelora grupā bija lielāks hiperurikēmijas risks nekā klopidogrela pacientiem (skatīt 4.8 apakšpunktā). Jāievēro piesardzība, nozīmējot tikagreloru pacientiem ar

hiperurikēmiju vai podagru. Piesardzības nolūkos nav ieteicams lietot tikagreloru pacientiem ar urīnskābes nefropātiju.

Citi brīdinājumi

Pamatojot ar PLATO pētījumā novēroto mijiedarbību starp ASS uzturošo devu un tikagrelora relatīvo efektivitāti salīdzinot ar klopidogrelu, vienlaicīga Possia un lielas ASS uzturošās devas (> 300 mg) lietošana nav ieteicama (skatīt 5.1 apakšpunktā).

Possia lietošana vienlaikus ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (piemēram, ketokonazolu, klaritromicīnu, nefazadonu, ritonaviru un atazanaviru) ir kontrindicēta (skatīt 4.3 un 4.5 apakšpunktā). Tā var izraisīt nozīmīgu Possia iedarbības pastiprināšanos (skatīt 4.5 apakšpunktā).

Tikagrelora vienlaicīga lietošana ar spēcīgiem CYP3A4 induktoriem (piemēram, rifampicīnu, deksametazonu, fenitoīnu, karbamazepīnu un fenobarbitālu) nav ieteicama, jo vienlaicīga lietošana var izraisīt tikagrelora iedarbības un efektivitātes pavājināšanos (skatīt 4.5 apakšpunktā).

Nav ieteicama Possia vienlaikus lietošana ar CYP3A4 substrātiem ar šauru terapeiti ko iedarbību

(piemēram, cisaprīdu un melnā rudzu grauda alkaloīdiem), jo tikagrelors var palielināt šo medicīnisko

 

 

ē

produktu ietekmi (skatīt 4.5 apakšpunktā). Nav ieteicama Possia vienlaikus lie ošana ar simvastatīnu

vai lovastatīnu devās virs 40 mg (skatīt 4.5 apakšpunktā).

 

istr

tas

 

 

Jāveic stingra laboratorisko rādītāju uzraudzība, ja Possia lieto v enla kus ar digoksīnu (skatīt

4.5 apakšpunktā).

re

 

 

 

 

 

Nav zināmi dati par Possia vienlaikus lietošanu ar spēcīgi m Pğ-glikoproteīna (P-gp) inhibitoriem

(piemēram, verapamils, hinidīns, ciklosporīns), kas var palielināt tikagrelora iedarbību. Ja nevar

nav

 

 

 

izvairīties no vienlaikus lietošanas, tas jādara piesardzīgi (skatīt 4.5 apakšpunktā).

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijied rbības veidi

 

 

vairs

 

 

 

Tikagrelors ir galvenokārt CYP3A4 sub trāts un viegls līdz vidēji stiprs CYP3A4 inhibitors. Tikagrelors ir arī P-gp substrāts un vājš P-gp inhibitors, un tas var palielināt P-gp substrātu iedarbību.

Citu zāļu ietekme uz Possia

CYP3A4 metabolizētas zāles

CYP3A4 inhibitori

les

 

• Spēcīgi CYP3A4 inhibitori – ketokonazola lietošana vienlaikus ar tikagreloru palielināja ā

tikagrelora C un AUC attiecīgi 2,4 un 7,3 reizes. Aktīvā metabolīta C un AUC

Z maxmax

samazin j s par attiecīgi 89% un 56%. Paredzams, ka citiem spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (klaritromicīnam, nefazadonam, ritonaviram un atazanaviram) būs līdzīga ietekme un tos nedrīkst lietot vienlaikus ar Possia (skatīt 4.3 un 4.4 apakšpunktā).

• Mēreni CYP3A4 inhibitori – diltiazema lietošana vienlaikus ar tikagreloru palielināja

tikagrelora Cmax par 69% un AUC 2,7 reizes un samazināja aktīvā metabolīta Cmax par 38%, bet tā AUC nemainījās. Tikagrelors diltiazema līmeni plazmā neietekmēja. Paredzams, ka citiem

vidēji stipriem CYP3A4 inhibitoriem (piemēram, amprenaviram, aprepitantam, eritromicīnam, un flukonazolam) būs līdzīga ietekme un arī tos var lietot vienlaikus ar Possia.

CYP3A induktori

Lietojot rifampicīnu vienlaikus ar tikagreloru, samazinājās tikagrelora Cmax un AUC attiecīgi par 73%

un 86%. Aktīvā metabolīta Cmax nemainījās un AUC samazinājās par 46%. Paredzams, ka arī citi CYP3A4 induktori (piemēram, deksametazons, fenitoīns, karbamazepīns un fenobarbitāls) samazinās

Possia iedarbību. Vienlaicīga tikagrelora lietošana ar spēcīgiem CYP3A induktoriem var samazināt tikagrelora iedarbību un efektivitāti (skatīt 4.4 apakšpunktā).

Citi

Klīniski farmakoloģiskās mijiedarbības pētījumi liecināja, ka tikagrelora lietošana vienlaikus ar heparīnu, enoksapraīnu un ASS vai desmopresīnu neietekmēja tikagrelora vai aktīvo metabolītu farmakokinētiku vai ADF inducētu trombocītu agregāciju, salīdzinot ar tikagrelora atsevišķu lietošanu. Ja klīniski pamatoti, medicīniskie produkti, kuri izmaina hemostāzi jālieto piesardzīgi vienlaicīgi ar Possia(skatīt 4.4 apakšpunktā).

Nav zināmi dati par Possia vienlaikus lietošanu ar spēcīgiem P-glikoproteīna (P-gp) inhibitoriem (piemēram, verapamils, hinidīns, ciklosporīns), kas var palielināt tikagrelora iedarbību. Ja klīniski pamatoti, šo zāļu vienlaikus lietošana jāveic piesardzīgi (skatīt 4.4 apakšpunktā).

Possia ietekme uz citām zālēm

CYP3A4 metabolizēti medicīniskie produkti

 

Simvastatīns – tikagrelora lietošana vienlaikus ar simvastatīnu palielināja simva tatīna Cmax par

81% un AUC par 56%, bet simvastatīna skābes Cmax par 64% un AUC par 52%, t evišķos

gadījumos palielinājums bija 2-3 reizes. Lietojot tikagreloru vienlaikus ar simv st tīnu par

40 mg lielākā dienas devā, iespējama nelabvēlīga simvastatīna ietekme un as jāsamēro ar

 

tas

iespējamo ieguvumu. Simvastatīns tikagrelora līmeni plazmā neietekm ja. Possia var līdzīgi

ietekmēt arī lovastatīnu. Nav ieteicama Possia vienlaikus lietošana arēsimvastatīnu vai

lovastatīnu devās virs 40 mg (skatīt 4.4 apakšpunktā).

 

Atorvastatīns – atorvastatīna un tikagrelora vienlaikus lietošana palielināja atorvastatīna skābes

 

Cmax par 23% un AUC par 36%. Līdzīgu AUC un Cmax palielināšanos novēroja visiem

 

 

 

istr

 

atorvastatīna skābes metabolītiem. Šo palielināšanos n uzskata par klīniski nozīmīgu.

 

ğ

Nevar izslēgt līdzīgu efektu uz citiem statīniem, ku us m tabolizē CYP3A4. Pacienti PLATO

 

pētījumā saņēma dažādus statīnus, 93% no PLATO pacientu grupas, kuri lietoja šīs zāles,

 

neradās bažas par statīnu drošību.

re

 

 

 

 

Tikagrelors ir vājš CYP3A4 inhibitors. Nav ieteic ma Possia vienlaikus lietošana ar CYP3A4

substrātiem ar šauru terapeitisko iedarbību (piemnavēram, cisaprīds un melnā rudzu grauda alkaloīdi), jo Possia var palielināt šo medicīnisko produktu ietekmi (skatīt 4.4 apakšpunktā).

CYP2C9 metabolizēti medicīniskie p odukti

Possia lietošana vienlaikus ar tolbut mīdu neizraisīja koncentrācijas pārmaiņas plazmā nevienam no

medicīniskajiem produktiem, kas liecina, ka tikagrelors nav CYP2C9 inhibitors un tam nav raksturīga

ietekme uz CYP2C9 mediētu medicīnisko produktu, piemēram, varfarīna un tolbutamīda,

metabolismu.

vairs

Perorālie kontracepcijasāleslīdzekļi

Possia lietošanaZvienlaikus ar levonorgestrelu un etinilestradiolu palielināja etinilestradiola iedarbību par aptuveni 20%, bet nemainīja levonorgestrela farmakokinētiku. Klīniski nozīmīga ietekme uz perorālo kontracepcijas līdzekļu efektivitāti, lietojot levonorgestrelu un etinilestradiolu vienlaikus ar Possia, nav gaidāma.

P-glikoproteīna (P-gp) substrāti (arī digoksīns, ciklosporīns)

Lietojot vienlaikus ar Possia, digoksīna Cmax palielinājās par 75% un AUC par 28%. Lietojot vienlaikus ar tikagreloru, vidējā minimālā digoksīna koncentrācija palielinājās par aptuveni 30%, dažos atsevišķos gadījumos maksimālais palielinājums bija 2 reizes. Digoksīna klātbūtnē tikagrelora

un tā aktīvā metabolīta Cmax un AUC nemainījās. Tādēļ, lietojot vienlaikus ar Possia zāles ar šauru terapeitisko indeksu, kas atkarīgas no P-gp, piemēram, digoksīnu vai ciklosporīnu, ieteicams veikt

atbilstošu klīnisku un/vai laboratorisku uzraudzību (skatīt 4.4 apakšpunktā).

Cita vienlaikus terapija

Medicīniskie produkti, kas var izraisīt bradikardiju

Sakarā ar novērotām galvenokārt asimptomātiskām ventrikulārām pauzēm un bradikardiju, jāievēro piesardzība, lietojot Possia vienlaicīgi ar medicīniskajiem produktiem, kas var izraisīt bradikardiju (skatīt 4.4 apakšpunktā). Tomēr PLATO pētījumā nenovēroja klīniski nozīmīgas blakusparādības vienlaicīgi lietojot vienu vai vairākus medicīniskos produktus, kas var izraisīt bradikardiju (piemēram, 96% beta blokatori, 33% kalcija kanāla blokatori diltiazēms un verapamils un 4% digoksīns).

PLATO pētījumā Possia lietoja vienlaikus ar ASS, protonu sūkņa inhibitoriem, statīniem, beta blokatoriem, angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem un angiotenzīna receptoru blokatoriem, kas nepieciešami blakusslimību ārstēšanai, kā arī heparīnu, zemas molekulārmasas heparīnu, intravenozi ievadītiem GpIIb/IIIa inhibitoriem īslaicīgai terapijai (skatīt 5.1 apakšpunktā). Pierādījumi par klīniski nozīmīgu nelabvēlīgu mijiedarbību ar šiem medicīniskajiem produktiem nav iegūti.

Lietojot Possia vienlaikus ar heparīnu, enoksaparīnu vai desmopresīnu, nebija ietekmes uz aktivēto daļējo tromboplastīna laiku (aPTT), aktivēto koagulācijas laiku (ACT) vai Xa faktora pārbaudēm. Tomēr iespējamo farmakodinamisko mijiedarbību dēļ jāievēro piesardzība, lietojot Possia vienlaikus ar medicīniskajiem produktiem, kuri izmaina hemostāzi (skatīt 4.4 apakšpunktā).

Sakarā ar ziņojumiem par ādas asiņošanas anomālijām lietojot SSAI (piemēram, p roksetīnu,

Informācijas par tikagrelora lietošanu grūtniecēm n v vai tā ir ierobežota.

sertralīnu un citalopramu), ieteicama piesardzība lietojot SSAI vienlaicīgi ar Possia, jo var palielināties

asiņošanas risks.

 

 

tas

 

 

ē

 

 

 

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

 

istr

Reproduktīvā vecuma sievietes

 

 

 

 

 

Reproduktīvā vecuma sievietēm jālieto piemēroti kontrac pcijasğlīdzekļi, lai izvairītos no grūtniecības

Possia terapijas laikā.

nav

re

 

Grūtniecība

 

 

 

 

 

 

Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīta reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3 apakšpunktā).

Possia nav ieteicams lietot grūtniecības laikā.

Zīdīšanas periods

vairs

 

Pieejamie farmakodinamiskie un toks koloģiskie dati dzīvniekiem liecina par tikagrelora un tā aktīvo metabolītu izdalīšanos mātes pienā (sk tīt 5.2 apakšpunktā). Nevar izslēgt risku jaundzimušajiem vai zīdaiņiem. Jāpieņem lēmums pārtraukt zīdīšanu vai pārtraukt Possia terapiju vai izvairīties no tās, ņemot vērā ieguvumu, ko barošana ar krūti sniedz bērnam, un terapijas ieguvumu sievietei.

āēja vīriešu vai sieviešu auglību (skatīt 5.3 apakšpunktā).

4.7 Ietekme

Zuz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismusFertilitāte lesTikagrelors neietekm

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu Possia ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Sagaidāms, ka Possia neietekmēs vai nenozīmīgi ietekmēs spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Drošības īpašību kopsavilkums

Possia drošību pacientiem ar akūtu koronāro sindromu (nestabilu stenokardiju, NSTEMI un STEMI) vērtēja lielā centrālā 3. fāzes pētījumā PLATO ([PLATelet Inhibition and Patient Outcomes],

18 624 pacienti), kurā ar Possia (piesātinošā deva 180 mg Possia un balstdeva 90 mg divreiz dienā) ārstētos pacientus salīdzināja ar klopidogrelu ārstētiem pacientiem (300-600 mg piesātinošā deva, pēc tam uzturošā deva 75 mg vienreiz dienā), abus līdzekļus lietojot kombinācijā ar acetilsalicilskābi (ASS) un citiem standarta terapijas līdzekļiem.

Ar tikagreloru ārstētiem pacientiem biežāk novērotās blakusparādības bija elpas trūkums, kontūzija un deguna asiņošana, un šīs reakcijas radās biežāk nekā klopidogrela terapijas grupā.

Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Pēc Possia pētījumiem konstatētas šādas blakusparādības (1. tabula).

Blakusparādības ir klasificētas atbilstoši sastopamības biežumam un orgānu sistēmai. Biežuma kategorijas definētas, izmantojot šādu klasifikāciju: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000), ļoti reti (< 1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

1. tabula – Blakusparādības pēc sastopamības biežuma un orgānu sistēmas grupas (System Organ Class; SOC)

Bieži

 

Retāk

 

 

 

Reti

 

Orgānu sistēmu klasifikācija

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

 

Vielmaiņas un uztures traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Hiperurikēmija

Psihiskie traucējumi

 

 

 

 

ē

 

 

 

 

 

 

Apjukums

Nervu sistēmas traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Intrakraniāla asiņošanab,

ğ

 

 

 

 

 

Parestēzijas

 

 

 

reibonis, galvassāpes

 

 

istr

 

Acu bojājumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Acu asiņošana (intraokulā a,

 

 

 

 

 

 

nav

re

 

 

 

 

 

konjunktīvas, tīklenes)

 

 

 

Ausu un labirinta bojājumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Asiņošana no auss,vertigo

 

 

vairs

 

 

 

 

 

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

 

 

Elpas trūkumsc

 

Asins spļaušana

 

 

 

 

Deguna asiņošana

 

 

 

 

 

 

 

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

Asiņošana no kuņģa-zarnu

Asins vemšana, kuņģa-zarnu

 

Retroperitoneāla asiņošana,

traktad

les

trakta čūlas asiņošanae,

 

 

aizcietējums

 

Z

hemoroidāla asiņošana, gastrīts,

 

 

 

asiņošana no mutes dobuma

 

 

 

ā

(t.sk. smaganu asiņošana),

 

 

 

 

 

 

vemšana, caureja, sāpes vēderā,

 

 

 

 

 

slikta dūša, dispepsija

 

 

 

 

Ādas un zemādas audu bojā

jumi

 

 

 

 

 

Zemādas vai ādas

 

Izsitumi, nieze

 

 

 

 

 

asiņošana f, zilumig

 

 

 

 

 

 

 

Skeleta-muskuļu, saistaudu sistēmas un kaulu bojājumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Hemartroze#

 

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

Urīnceļu asiņošana h

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Vagināla asiņošana (t.sk. asiņošana no dzemdes)

1. tabula – Blakusparādības pēc sastopamības biežuma un orgānu sistēmas grupas (System Organ Class; SOC)

Bieži

Retāk

 

 

 

Reti

Orgānu sistēmu klasifikācija

 

 

 

 

Vielmaiņas un uztures traucējumi

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Palielināts kreatinīna līmenis asinīs

Traumas, saindēšanās un ar

manipulācijām saistītas komplikācijas

 

 

 

 

 

Asiņošana manipulācijas

Asiņošana pēc manipulācijas,

 

 

Brūces asiņošana, asiņošana pēc

vietā i

asiņošana

 

 

 

traumas

Imūnās sistēmas traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

Paaugstināta jutība, ieskaitot

 

 

 

 

 

angioedēmu

 

 

 

 

Vairākas blakusparādības tabulā ir grupētas un ietver šādus medicīnas terminus:

a

Hiperurikēmija, palielināts urīnskābes līmenis asinīs

 

 

 

 

b

 

 

 

 

Cerebrāla asiņošana, intrakraniāla asiņošana, hemorāģisks insults

 

 

 

c

 

 

 

Elpas trūkums, elpas trūkums pie fiziskas slodzes, elpas trūkums miera stāvoklī, elpas rūkums miegā

 

d

Asiņošana no kuņģa-zarnu trakta, asiņošana no taisnās zarnas, asiņošana no za nām, tasmelena, asins pēdas

 

 

izkārnījumos

 

 

 

 

ē

e

 

 

 

 

 

Kuņģa-zarnu trakta čūlas asiņošana, kuņģa čūlas asiņošana, divpadsm tp rk u zarnas čūlas asiņošana,

 

f

peptiskas čūlas asiņošana

 

 

 

 

 

zemādas hematoma, ādas hemorāģija, zemādas hemorāģija, kapilāru asiņošana

 

g

 

 

 

 

 

istr

 

Kontūzija, hematoma, ādas hemorāģija, pastiprināta nosliece uz zilumu veidošanos, traumatiska hematoma

h

Hematūrija, asinis urīnā, urīnceļu asiņošana

 

ğ

i

 

 

 

 

Asiņošana asinsvada punkcijas vietā, hematoma asinsvada punkcijas vietā, asiņošana injekcijas vietā,

 

 

asiņošana katetra vietā

 

re

 

#PLATO pētījumā tikagrelora pacientu grupā (n=9235) nebija ziņojumu par intrartikulāru asiņošanu, biežums

aprēķināts, izmantojot 95% ticamības intervāla ugšējo robežu punkta aprēķinam (par pamatu ņemot 3/X, kur X ir kopējais grupas skaits, t.i. 9235). Aprēķi ot 3/9235 tbilst biežuma kategorijai „reti”.

 

 

vairs

nav

 

 

Atsevišķu blakusparādību apraksts

 

 

Asiņošana

 

 

 

 

 

 

Vispārējs asiņošanas iznākums PLATO pētījumā parādīts 2. tabulā.

 

 

 

les

 

 

 

 

 

2. tabula - Asiņošanas gadījumu analīze terapijas veidiem pēc Kaplan-Meier metodes

ā

 

 

Possia

Klopidogrels

 

 

 

(%/gadā)

(%/gadā)

P

 

 

 

 

 

 

 

 

N=9235

N=9186

PLATO smaga asiņošana kopumā

 

11,6

11,2

0,4336

Z

 

 

 

 

 

 

PLATO smaga letāla/dzīvībai bīstama asiņošana

5,8

5,8

0,6988

 

 

 

Ar KAŠ nesaistīta smaga asiņošana PLATO

 

4,5

3,8

0,0264

pētījumā

 

 

 

 

 

 

Ar manipulācijām nesaistīta smaga asiņošana

3,1

2,3

0,0058

PLATO pētījumā

 

 

 

 

 

 

PLATO smaga + viegla asiņošana kopumā

 

16,1

14,6

0,0084

Ar manipulācijām nesaistīta smaga + viegla

 

5,9

4,3

<0,0001

asiņošana PLATO pētījumā

 

 

 

 

 

Smaga asiņošana pēc TIMI definīcijas

 

7,9

7,7

0,5669

 

 

 

 

Smaga + viegla asiņošana pēc TIMI definīcijas

11,4

10,9

0,3272

Asiņošanas kategorijas definīcijas

Smaga letāla/dzīvībai bīstama asiņošana: klīniski izpaužas kā hemoglobīna līmeņa pazemināšanās par > 50 g/l vai ar

≥ 4 eritrocītu vienību pārliešanu; vai letāla; vai intrakraniāla; vai intraperikardiāla ar sirds tamponādi, vai ar hipovolēmisku šoku vai smagu hipotensiju, kuras dēļ jālieto asinsspiedienu paaugstinoši līdzekļi vai jāveic operācija.

Cita veida smaga asiņošana: klīniski izpaužas kā hemoglobīna līmeņa pazemināšanās par 30-50 g/l vai ar 2-3 eritrocītu vienību pārliešanu; vai nozīmīgu darba nespēju.

Viegla asiņošana: nepieciešama medicīniska iejaukšanās, lai apturētu vai ārstētu asiņošanu.

Smaga asiņošana pēc TIMI klasifikācijas: klīniski izpaužas ar hemoglobīna līmeņa pazemināšanos par > 50 g/l vai intrakraniālu asiņošanu.

Viegla asiņošana pēc TIMI klasifikācijas: klīniski izpaužas ar hemoglobīna līmeņa pazemināšanos par 30-50 g/l.

Possia un klopidogrels neatšķīrās, vērtējot PLATO smagas letālas/dzīvībai bīstamas asiņošanas biežumu, kopējo PLATO smagas asiņošanas gadījumu skaitu, TIMI smagas asiņošanas vai TIMI vieglas asiņošanas biežumu (2. tabula). Tomēr, lietojot tikagreloru, PLATO kombinēta smaga un

viegla asiņošana radās biežāk nekā lietojot klopidogrelu. Dažiem pacientiem PLATO pētījumā bija

 

 

tas

letāla asiņošana: 20 (0,2%) tikagrelora grupā un 23 (0,3%) klopidogrela grupā (skatīt

4.4 apakšpunktā).

ē

Vecums, dzimums, ķermeņa masa, rase, ģeogrāfiskais reģions, blakusslimības, vienlaikus terapija un

 

istr

 

medicīniskā anamnēze, tostarp pārciests insults vai tranzitora išēmijas lēkme, nebija kopējās vai ar

manipulācijām nesaistītas PLATO smagas asiņošanas paredzošie faktori. Līdz ar to nevienai konkrētai

grupai nekonstatēja kāda asiņošanas paveida risku.

 

Ar KAŠ saistīta asiņošana: PLATO pētījumā 42% no 1584 pacientiem (12% grupas dalībnieku),

 

re

kuriem veica koronāro artēriju šuntēšanu (KAŠ), bija PLATO smagağ letāla/dzīvībai bīstama

asiņošana, atšķirību starp terapijas grupām nenovēroja. Letāla ar KAŠ saistīta asiņošana radās

nav

 

6 pacientiem katrā terapijas grupā (skatīt 4.4 apakšpunktā).

Ar KAŠ nesaistīta asiņošana un ar manipulācijām nes istīta asiņošana: Possia un klopidogrels neatšķīrās, vērtējot ar KAŠ nesaistītu PLATO definētu smagu letālu/dzīvībai bīstamu asiņošanu, bet PLATO definēta smaga asiņošana kopumā, TIMI smaga un TIMI smaga + viegla asiņošana biežāk radās, lietojot tikagreloru. Līdzīgi, atņemot vi us ar manipulācijām saistītos asiņošanas gadījumus, asiņošana, lietojot Possia, radās b ežāk nekā lietojot klopidogrelu (2. tabula). Terapija ar manipulācijām nesaistītas asiņoš n s dēļ biežāk tika pārtraukta tikagrelora grupā (2,9%) nekā klopidogrela grupā (1,2%; p<0,001).

vairs Intrakraniāla asiņošana:leslietojot tikagreloru, intrakraniālas ar manipulācijām nesaistītas asiņošanas

gadījumus novēroja bi žāk (n=27 gadījumi 26 pacientiem, 0,3%) nekā lietojot klopidogrelu (n=14

gadījumi, 0,2%), no kuri m 11 asiņošanas gadījumi radās, lietojot tikagreloru, un viens gadījums, lietojot klopidogreāu, beidzās letāli. Kopējais letālas asiņošanas biežums neatšķīrās.

Elpas trūkumsZ

Ar Possia ārstētie pacienti ziņo par dispnoju - elpas trūkuma sajūtu. Par dispnojas blakusparādībām (BP) (elpas trūkums, elpas trūkums miera stāvoklī, elpas trūkums pie slodzes, paroksizmāls elpas trūkums naktī un elpas trūkums naktī) ziņoja 13,8% ar Possia un 7,8% ar klopidogrelu ārstēti pacienti. Pēc pētnieku uzskata PLATO pētījumā elpas trūkums ir cēloniski saistīts ar terapiju 2,2% pacientu, kuri lietoja tikagreloru un 0,6% pacientu, kuri lietoja klopidogrelu un daži gadījumi bija nopietni (0,14% ar tikagreloru; 0,02% ar klopidogrelu), (skatīt 4.4 apakšpunktā). Lielākajā daļā gadījumu ziņotie dispnojas simptomi bija viegli līdz vidēji smagi un vairumā gadījumu tā bija vienreizēja epizode drīz pēc ārstēšanas sākšanas.

Pacientiem ar astmu/HOPS, kuri ārstēti ar tikagreloru, salīdzinot ar klopidogrelu, var būt paaugstināts nesmagas dispnojas risks (3,29%, lietojot tikagrelors pret 0,53%, lietojot klopidogrelu) un būtiska dispnoja (0,38%, lietojot tikagreloru pret 0,00% ,lietojot klopidogrelu). Absolūtos skaitļos šis risks bija lielāks kā visā PLATO populācijā. Pacientiem ar astmu vai HOPS anamnēzē tikagrelors jālieto piesardzīgi (skatīt 4.4 apakšpunktā).

Aptuveni 30% gadījumu tas izzuda 7 dienu laikā. PLATO pētījumā bija iekļauti pacienti ar sastrēguma sirds mazspēju, hronisku obstruktīvu plaušu slimību vai astmu pētījuma sākumā; šiem un gados vecākiem pacientiem par elpas trūkumu ziņots biežāk. Possia grupā pētījuma zāļu lietošanu elpas trūkuma dēļ pārtrauca 0,9% pacientu salīdzinājumā ar 0,1% klopidogrela grupā. Lielāka elpas trūkuma sastopamība, lietojot Possia, nav saistīta ar jaunu sirds vai plaušu slimību vai tās gaitas pasliktināšanos (skatīt 4.4 apakšpunktā). Possia neietekmē plaušu darbības pārbaužu rezultātus.

Izmeklējumi

Kreatinīna paaugstinājumi: PLATO pētījumā 25,5% pacientu, kas saņēma tikagreloru, kreatinīna koncentrācija serumā nozīmīgi paaugstinājās vairāk kā par 30%, salīdzinot ar 21,3% pacientu, kas saņēma klopidogrelu un vairāk kā 50% 8,3% pacientu, kas saņēma tikagreloru, salīdzinot ar 6,7% pacientu, kas saņēma klopidogrelu. Kreatinīna paaugstinājums vairāk kā par 50% bija vairāk izteikts pacientiem, kuri vecāki par 75 gadiem (tikagrelors 13,6% pret klopidogrels 8,8%) pacientiem ar sākotnēji smagiem nieru bojājumiem (tikagrelors 17,8% pret klopidogrels 12,5%) un pacientiem, kuri saņēma vienlaicīgi terapiju ar ARB (tikagrelors 11,2% pret klopidogrels 7,1%). Šajā apakšgrupās ar nierēm saistītās blakusparādības un blakusparādības, kuru dēļ bija jāpārtrauc pētījuma zāļu lietošana bija līdzīgas terapijas grupās. Kopumā ar nierēm saistītās blakusparādības bija 4.9% ik grelora un

3,8% klopidogrela grupā, tomēr pacientu skaits procentuāli, kuru ziņotās blakusparādības pētnieki

 

 

 

tas

uzskatīja par saistītām ar terapiju, bija līdzīgs; 54 (0,6%) saņemot tikag elo u un 43 (0,5%) saņemot

klopidogrelu.

 

ē

 

istr

 

 

 

 

Urīnskābes paaugstinājumi: PLATO pētījumā urīnskābes koncentrāc ja serumā normas augšējo robežu

pārsniedza 22% pacientu, kas saņēma tikagreloru, salīdzinājumā ar 13% pacientu, kas saņēma

klopidogrelu. Lietojot tikagreloru, vidējā urīnskābes konc ntrāğcija serumā palielinājās par aptuveni

15% salīdzinājumā ar aptuveni 7,5%, lietojot klopidogrelu, un pēc ārstēšanas pārtraukšanas

samazinājās līdz aptuveni 7%, lietojot tikagreloru, bet klopidogrela lietotājiem samazināšanos

 

re

 

 

nenovēroja. Hiperurikēmijas blakusparādības ziņot s 0,5% ar tikagreloru un 0,2% ar klopidogrelu. No

šīm pētnieki kā saistītas ar terapiju novērtēja 0,05%navtikagrelora un 0,002% klopidogrela grupās. Par podagras artrītu ziņotās blakusparādības bija 0,6% ar tikagreloru un 0,1% ar klopidogrelu. Nevienu no šīm blakusparādībām pētnieki nesaistīja ar terapiju.

4.9.Pārdozēšana

Lietojot vienreizēju līdz 900 mgvairslielu devu, tikagrelora panesamība ir laba. Vienreizējas pieaugošas blakusparādības, kas var ra ties pārdozēšanas gadījumā, ir elpas trūkums un kambaru darbības pauzes

devas pētījumā devu ierobežoja toksiskā ietekme uz kuņģa-zarnu traktu. Citas klīniski nozīmīgas

 

les

(skatīt 4.8 apakšpunktā).

ā

Pārdozēšanas gadījumā jānovēro, vai nerodas blakusparādības un jāapsver EKG uzraudzība.

Z

 

Pašlaik nav antidota, kas varētu novērst Possia ietekmi, un nav sagaidāms, ka preparātu varētu izvadīt ar dialīzi (skatīt 4.4 apakšpunktā). Veicot pārdozēšanas ārstēšanu, jāievēro vietējā standarta medicīnas prakse. Paredzamā pārmērīgas Possia lietošanas ietekme ir ilgākas asiņošanas risks saistībā ar trombocītu inhibīciju. Ja rodas asiņošana, jāveic piemēroti atbalstoši pasākumi.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa:Trombu veidošanos nom cošie l dzek i, ieskaitot hepar nu, ATĶ kods: B01AC24

Darbības mehānisms

Possia satur tikagreloru, kas pieder pie ciklopentiltriazolpirimidīnu (CPTP) ķīmisko vielu grupas un ir selektīvs adenozīna difosfāta (ADF) receptoru antagonists, kas iedarbojas uz P2Y12 ADF receptoriem,

kas var novērst ADF meditētu trombocītu aktivizāciju un agregāciju. Tikagrelors ir pēc iekšķīgas lietošanas aktīvs un atgriezeniski mijiedarbojas ar trombocītu P2Y12 ADF receptoriem. Tikagrelors neietekmē pašu ADF saistīšanās vietu, bet gan trombocītu P2Y12 ADF receptorus, lai novērstu signāla pārvadi.

Farmakodinamiskā ietekme

Darbības sākums

Pacientiem ar stabilu koronāro artēriju slimību, lietojot ASS, tikagreloram konstatēts ātrs farmakoloģiskās darbības sākums, par ko liecina tikagrelora vidējā trombocītu agregācijas inhibīcija (IPA) 0,5 stundas pēc 180 mg piesātinošās devas lietošanas par aptuveni 41%, maksimālo IPA efektu 89% sasniedzot 2-4 stundas pēc devas lietošanas, un šī ietekme saglabājās 2-8 stundas. 90% pacientu 2 stundas pēc devas lietošanas tika sasniegta galīgā apjoma IPA > 70%.

Darbības beigšanās

Ja plānota koronārās artērijas šuntēšanas ķirurģija (CABG), asiņošanas risks ar tikagreloru ir lielāks

 

 

 

tas

salīdzinot ar klopidogrelu, ja lietošana pārtraukta mazāk kā 96 stundas pirms procedūras.

Informācija par terapijas maiņu

 

ē

Nomainot terapiju no klopidogrela uz tikagreloru, absolūtā IPA palielinās par 26,4% un, nomainot

Klīniskā efektivitāte un drošība

 

istr

 

terapiju no tikagrelora uz klopidogrelu, absolūtā IPA samazinās par 24,5%. Pacientiem terapiju no

klopidogrela uz tikagreloru var nomainīt bez antiagreganta darbības pār aukuma (skatīt

4.2 apakšpunktā).

re

 

 

PLATO pētījumā iekļauti 18 624 pacienti, kuri bija nokļuvuši āğrsta redzeslokā 24 stundu laikā pēc

nestabilas stenokardijas (NS), miokarda infarkta bez ST segmenta pacēluma (NSTEMI) vai miokarda

infarkta ar ST segmenta pacēlumu (STEMI) simptomunavrašanās un sākotnēji tika ārstēti medikamentozi

vai ar perkutānu koronāru iejaukšanos (PKI) v i veicot koronārās artērijas šuntēšanu (KAŠ) (skatīt 4.1 apakšpunktā).

Uz katru dienu lietota ASS fona, lietojot tikagreloru 90 mg 2 reizes dienā, konstatēja, ka Possia ir pārāks par klopidogrelu 75 mgvairsdienā, novē šot salikto vērtēto raksturlielumu (kardiovaskulāra [KV] un relatīvā riska samazinājums (Relative Risk Reduction [RRR]) 12% pēc 30 dienām), stabils

nāve, miokarda infarkts [MI] vai nsults), ar atšķirību, ko nosaka KV nāve un MI. Pacienti, kas saņēma 300 mg slodzes devu klopidogrela (iespējams 600 mg pie PCI) vai 180 mg tikagrelora.

Rezultāts tika sasniegts agrīni (absolūtā riska samazinājums (Absolute Risk Reduction [ARR]) 0,6%

ārstēšanas efekts saglesabājā visu 12 mēnešu periodu, kā rezultātā ARR bija 1,9% gadā ar RRR 16%. Tas liecina, ka paci ntus ar tikagreloru var ārstēt līdz pat 12 mēnešiem (skatīt 4.2 apakšpunktā).

Ārstējot 54 AKSāslimniekus ar tikagreloru nevis klopidogrelu, tiks novērsts viens aterotrombotisks traucējums,Zārstējot 91 pacientu, tiks novērsts viens KV nāves gadījums. (skatīt 1. attēlā un 3. tabulā).

Tikagrelora terapeitiskais efekts salīdzinājumā ar klopidogrelu ir viendabīgs daudzās apakšgrupās, tostarp apakšgrupās, kas veidotas pēc ķermeņa masas, dzimuma, cukura diabēta, tranzitoras išēmijas lēkmes vai nehemorāģiska insulta medicīniskā anamnēzē, revaskularizācijas, vienlaikus terapijas, tostarp heparīnu, GpIIb/IIIa inhibitoru un protonu sūkņa inhibitoru lietošanas (skatīt 4.5 apakšpunktā); galīgās traucējuma diagnozes (STEMI, NSTEMI vai NS) un nejaušināšanas brīdī plānotā terapijas veida (invazīva vai medikamentoza).

Konstatēja vāji nozīmīgu ārstēšanas saistību ar reģionu, lai gan primārā vērtētā raksturlieluma RA citās pasaules daļās ir labvēlīga tikagreloram, Ziemeļamerikā tā ir labāka klopidogrelam, kas novērots aptuveni 10% vispārējās pētītās populācijas (mijiedarbības p vērtība = 0,045).

Papildus analīzes liecina par iespējamu mijiedarbību ar ASS devām, novēroja samazinātu tikagrelora efektivitāti, pieaugot lietotajām ASS devām. Ilgstošai lietošanai vienlaicīgi ar Possia, ieteicamā ASS uzturošā dienas deva ir 75-150 mg (skatīt 4.2 un 4.4 apakšpunktā).

1. attēlā redzams aprēķinātais risks līdz kāda salikta efektivitātes vērtētā raksturlieluma traucējuma pirmajai epizodei.

 

 

tas

 

ē

 

istr

 

ğ

 

re

 

 

1. attēls – Laiks līdz pirmajam KV nā es, MI un insulta gadījumam (PLATO)

Possia mazināja primārā saliktā vērtētā raksturlieluma sastopamību salīdzinājumā ar klopidogrelu gan

NS/NSTEMI, gan STEMI populācijā (3. tabula).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

nav

 

 

 

 

 

 

 

3. tabula – PLATO pētījuma iznākumi

 

 

 

 

 

Possia

Klopidogrel

 

 

 

 

 

 

 

(pacienti,

s (pacienti,

 

ARRa

RRRa (%)

 

 

 

 

kam radies

kam radies

 

 

 

 

 

 

vairs

 

 

(%

(95% TI)

P

 

 

 

traucējums

traucējums

 

 

 

 

 

(%))

 

(%))

 

gadā)

 

 

 

 

 

N=9333

N=9291

 

 

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

 

KV nāve, MI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ā

 

9,3

 

10,9

 

1,9

16 ( 8, 23)

0,0003

(izņemot latentu MI)

 

 

 

vai insults

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Plānota invazīva

 

8,5

 

10,0

 

1,7

16 ( 6, 25)

0.0025

terapija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Plānota

 

 

 

11,3

 

13,2

 

2,3

15 (0,3, 27)

0,0444d

medikamentoza

 

 

 

 

 

 

 

 

 

terapija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KV nāve

 

 

 

3,8

 

4,8

 

1,1

21 ( 9, 31)

0,0013

MI (izņemot latentu

 

5,4

 

6,4

 

1,1

16 ( 5, 25)

0,0045

MI)b

 

 

 

 

 

 

Insults

 

 

 

1,3

 

1,1

 

-0,2

-17 (-52, 9)

0,2249

Jebkāda iemesla

 

 

 

 

 

 

 

 

 

nāve, KV nāve, MI

 

 

 

 

 

 

 

 

(izņemot latentu MI)

 

9,7

 

11,5

 

2,1

16 ( 8, 23)

0,0001

vai insults

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KV nāve, MI kopā,

 

 

 

 

 

insults, NRI, RI, TIL

 

 

 

 

 

vai cita veida ATTc

13,8

15,7

2,1

12 ( 5, 19)

0,0006

Jebkāda cēloņa nāve

4,3

5,4

1,4

22 (11, 31)

0,0003d

 

Noteikta stenta

 

 

 

 

0,0123d

tromboze

1,2

1,7

0,6

32 ( 8, 49)

aARR = (absolute risk reduction) absolūtā riska samazinājums; RRR = (relative risk reduction) relatīvā riska samazinājums = (1-riska attiecība) x 100%. Negatīvs RRR liecina par relatīvā riska palielināšanos.

bizņemot latenta miokarda infarkta gadījumus.

cNRI = nopietna recidivējoša išēmija; RI = recidivējoša išēmija; TIL = tranzitora išēmijas lēkme; ATT = arteriāls trombotisks traucējums. MI gadījumi kopā ietver latentu MI, par traucējuma datumu nosakot konstatēšanas dienu.

dnomināla nozīmības vērtība; visas citas ir oficiāli statistiski nozīmīgas pēc iepriekš definētas hierarhijas pārbaudes.

Holtera papildpētījums

Lai pētītu kambaru darbības pauzes vai cita veida aritmijas epizodes PLATO pēttasījumā, pētnieki veica Holtera monitorēšanu gandrīz 3000 pacientiem, no kuriem aptuveni 2000 bija pier k ti gan AKS akūtas fāzes laikā, gan pēc viena mēneša. Primārais interesējošais mainīgais raks urlielums bija

≥ 3 sekundes ilgu kambaru darbības paužu rašanās. Lietojot tikagreloru, akūētā fāz kambaru darbības

pauzes radās vairāk pacientiem (6,0%) nekā lietojot klopidogrelu (3,5%), p c 1 m neša attiecīgi 2,2% un 1,6% (skatīt 4.4 apakšpunktā). AKS akūtās fāzes laikā kambaru darbistrības pauzes bija izteiktākas

pacientiem ar HSM vēsturē, kas saņēma tikagreloru (9,2% pret 5,4% pacien iem bez HSM anamnēzē;

pacientiem, kas saņēma klopidogrelu 4,0% pret 3,6% pacientiemğbez HSM anamnēzē). Šo nelīdzsvarotību nenovēroja 1 mēneša laikā: 2,0% pret 2,1% pacientiem, kuri saņēma tikagreloru attiecīgi ar un bez HSM anamnēzē ; un 3,8% pret 1,4%, sareņ mot klopidogrelu. Šajā pacientu populācijā klīniski nelabvēlīgas sekas neradīja (ieskaitot si ds itma devēja implantēšanu).

mazināšanā pacienta CYP2C19 vai ABCB1 genavotips būtiski neietekmēja. Līdzīgi kā PLATO pētījumā kopumā, kopējais PLATO smagasvairsasiņošanas gadījumu skaits tikagreloram un klopidogrelam

PLATO ģenētiskais papildpētījums

CYP2C19 un ABCB1 genotipēšana 10 285 PLATO p cientiem sniedza informāciju par genotipa

grupu saistību ar PLATO iznākumiem. Possia pārākumu pār klopidogrelu nozīmīgu KV traucējumu

neatšķīrās, neatkarīgi no CYP2C19 vai ABCB1 genotipa. Pacientiem, kam zudusi viena vai vairākas CYP2C19 funkcionālās alēles, lietojot t kagreloru, ar KAŠ nesaistīta PLATO smaga asiņošana radās biežāk nekā klopidogrela lietotājiem, bet pacientiem, kam funkcionālās alēles nebija zudušas, šis biežums bija līdzīgs kā klopidogrelam.

Apvienotais efektivitāt s un drošības raksturlielums (KV nāve, MI, insults vai PLATO definēti smagas

Apvienots efektivitālest un drošības raksturlielums

asiņošanas gadāījumi kopumā) liecina, ka Possia labāko efektivitāti salīdzinājumā ar klopidogrelu Z

smagas asiņošanas gadījumi 12 mēnešu laikā pēc AKS nemazina (ARR 1,4%, RRR 8%, RA 0,92; p=0,0257).

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus Possia visās pediatriskās populācijas apakšgrupās pieteiktajai indikācijai (skatīt apakšpunktos 4.2 un 5.2).

5.2Farmakokinētiskās īpašības

Tikagreloram pierādīta lineāra farmakokinētika un tikagrelora un aktīvā metabolīta (AR-C124910XX) iedarbība ir aptuveni proporcionāla devai līdz 1260 mg.

Uzsūkšanās

Tikagrelora uzsūkšanās ir strauja, un vidējais tmax ir aptuveni 1,5 stundas. Galvenā cirkulējošā metabolīta AR-C124910XX (arī aktīvs) veidošanās no tikagrelora notiek ātri, un vidējais tmax ir aptuveni 2,5 stundas. Pēc 90 mg tikagrelora iekšķīgas lietošanas tukšā dūšā Cmax ir 529 ng/ml, un AUC

Īpašas pacientu grupas

ir 3451 ng*h/ml. Metabolīta un pamatsavienojuma attiecība ir 0,28 Cmax un 0,42 AUC. Aprēķināts, ka tikagrelora vidējā absolūtā biopieejamība ir 36%. Trekna maltīte tikagrelora AUC palielināja par 21%

un aktīvā metabolīta Cmax samazināja par 22%, bet tikagrelora Cmax vai aktīvā metabolīta AUC neietekmēja. Uzskata, ka šīm nelielajām pārmaiņā ir minimāla klīniska nozīme, tādēļ tikagreloru var

lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.Tikagrelors kā arī tā aktīvais metabolīts ir P-gp substrāti.

Izkliede

Tikagrelora izkliedes tilpums līdzsvara apstākļos ir 87,5 l. Tikagrelors un tā aktīvais metabolīts plaši saistās ar cilvēka plazmas olbaltumvielām (> 99,0%).

Biotransformācija

CYP3A4 ir galvenais enzīms, kas nodrošina tikagrelora metabolismu un aktīvā metabolīta veidošanos, un tā mijiedarbība ar citiem CYP3A substrātiem ir diapazonā no aktivizēšanas līdz inhibīcijai.

Eliminācija

 

tas

ē

 

Galvenais tikagrelora eliminācijas ceļš ir metabolisms aknās. Lietojot radioloģiski iezīmētu

 

istr

 

Tikagrelora galvenais metabolīts ir AR-C124910XX, kas arī ir aktīvs, kā apliecina in vitro aistīšanās ar trombocītu P2Y12 ADF receptoru. Aktīvā metabolīta sistēmiskā iedarbība ir aptuveni 30-40% no tikagrelora sistēmiskās iedarbības.

tikagreloru, vidējā atgūtā radioaktivitāte ir aptuveni 84% (57,8% zkārnījumos, 26,5% urīnā). Gan

Gados vecāki cilvēki

Farmakokinētiskās analīzes populācijā gados vecākiem AKS pacientiem (≥ 75 g.v.) salīdzinājumā ar

25%) un aktīvā metabolīta iedarbību. Šī atšķnavirības neuzskata par klīniski nozīmīgām. (Skatīt 4.2 apakšpunktā).

jaunākiem pacientiem novēroja izteiktāku tikagrelora (gan C , gan AUC palielinājās par aptuveni

Bērni

Tikagrelora lietošana pediatriskā populācijā nav pētīta (skatīt 4.2 un 5.1 apakšpunktā).

Dzimums

les

vairs max

Sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem, novēroja izteiktāku tikagrelora (un aktīvā metabolīta (gan Cmax, gan ā AUC lielāki par aptuveni 50%) iedarbību. Šīs atšķirības neuzskata par klīniski nozīmīgām.

Nieru darbZības traucējumi

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem salīdzinājumā ar pacientiem ar normālu nieru darbību (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) tikagrelora un tā aktīvā metabolīta iedarbība bija par aptuveni 20% mazāka (skatīt 4.2 apakšpunktā).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem salīdzinājumā ar atbilstošiem veseliem cilvēkiem

tikagrelora Cmax un AUC bija lielāks par attiecīgi 12% un 23 (skatīt 4.2 apakšpunktā). Tikagrelors nav pētīts pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem, tā lietošana pacientiem

ar smagiem aknu darbības traucējumiem ir kontrindicēta (skatīt 4.3 un 4.4 apakšpunktā).

Etniskā piederība

Aziātu izcelsmes pacientiem vidējā biopieejamība salīdzinājumā ar baltās rases pārstāvjiem ir par 39% lielāka. Pacientiem, kuri paši sevi atzinuši par melnādainiem, tikagrelora biopieejamība bija par 18% mazāka nekā baltās rases pacientiem. Klīniskās farmakoloģijas pētījumos tikagrelora iedarbība (Cmax

un AUC) japāņu pacientiem bija par aptuveni 40% (20% pēc tam, kad veikta pielāgošana atbilstoši ķermeņa masai) lielāka nekā baltās rases pārstāvjiem.

5.3 Preklīniskie dati par drošību

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par tikagrelora un tā galvenā metabolīta farmakoloģisko drošību, vienreizēju un atkārtotu devu toksicitāti un genotoksicitāti neliecina par nepieņemamu blakusparādību risku cilvēkam.

Vairākām dzīvnieku sugām novēroja kuņģa-zarnu trakta kairinājumu pie klīniski atbilstoša iedarbības līmeņa (skatīt apakšnodaļu 4.8).

Lietojot tikagreloru lielā devā žurku mātītēm, konstatēta palielināta dzemdes audzēju (adenokarcinomu) un aknu adenomu sastopamība. Dzemdes audzēju rašanās mehānisms ir drīzāk hormonālā līdzsvara traucējumi, kas žurkās var ietekmēt audzējus Iespējams, aknu adenomu rašanās mehānisms ir grauzēju-specifiska enzīmu indukcija aknās. Tādēļ maz ticams, ka kancerogenitātes pētījumus var attiecināt uz cilvēkiem.

Žurkām, lietojot mātītei toksisku devu, novēroja nelielas attīstības anomālijas (drošīb s robeža 5,1).

 

ē

Trušu augļiem mātītēm, kas lietojušas lielas devas bez toksiskas ietekmes uz mā ī i, novērota neliela

istr

tas

aknu nobriešanas un skeleta attīstības aizkavēšanās (drošības robeža 4,5).

 

Ar žurkām un trušiem veiktajos pētījumos konstatēta toksiska ietekme uz reproduktīvo funkciju ar nedaudz samazinātu ķermeņa masas pieaugumu mātītēm un samazğnātu jaundzimušo dzīvotspēju un ķermeņa masu dzimšanas brīdī, kā arī ar aizkavētu augšanu.

Tikagrelors izraisīja neregulārus ciklus (galvenokārt ciklu pagarināšanos) žurku mātītēm, bet neietekmēja kopējo auglību žurku tēviņiem un mātītēm. Ar adioloģiski iezīmētu tikagreloru veiktajos

farmakokinētikas pētījumos pierādīts, ka pamatsa ienojums un tā metabolīti žurkām izdalās ar mātes

pienu (skatīt 4.6 apakšpunktā).

 

re

 

 

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

 

6.1 Palīgvielu saraksts

vairs

nav

 

 

 

Kodols

 

 

 

 

Mannīts (E421)

 

 

 

Kalcija hidrogenfosfāts

 

 

Magnija stearāts (E470b)

 

 

 

 

 

Nātrija cietes glikolāts

 

 

 

Hidroksipropil-ce u oze (E463)

 

 

 

 

 

les

 

 

 

Apvalks

ā

 

 

 

Z

 

 

 

 

Talks

 

 

 

 

 

Titāna dioksīds (E171)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Polietilēn-glikols 400

Hipromeloze (E464)

6.2Nesaderība

Nav piemērojams.

6.3Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

PVH-PVDH/Al caurspīdīgs blisters (ar simboliem saule un mēness) pa 10 tabletēm; kastītēs pa 60 tabletēm (6 blisteri) un 180 tabletes (18 blisteri).

PVH-PVDH/Al caurspīdīgs kalendāra blisters (ar simboliem saule un mēness) pa 14 tabletēm; kastītēs pa 14 tabletēm (1 blisters), pa 56 tabletēm (4 blisteri) un pa 168 tabletēm (12 blisteri).

PVH-PVDH/Al perforēti vienas devas caurspīdīgi blisteri pa 10 tabletēm; kastītēs pa100x1 tabletēm 10 blisteri).

Visi iepakojuma lielumi var nebūt tirgū pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

 

 

tas

 

 

 

Nav īpašu prasību.

 

 

 

ē

 

 

 

 

 

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

 

istr

 

AstraZeneca AB

 

 

ğ

 

S-151 85

 

 

re

 

 

Södertälje

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Zviedrija

 

nav

 

 

 

8.

 

 

 

 

 

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

 

 

 

EU/1/10/656/001-006

vairs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9. REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

 

 

Pirmās reģistrācijas datums: 2010 gada 3.decembris

 

 

 

 

 

les

 

 

 

 

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

Sīkāka inform cija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras mājas lapā

 

http://www.emaā.europa.eu

 

 

 

 

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas