Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Quinsair (levofloxacin) – Zāļu apraksts - J01MA12

Updated on site: 09-Oct-2017

Zāļu nosaukumsQuinsair
ATĶ kodsJ01MA12
Vielalevofloxacin
RažotājsHorizon Pharma Europe BV

Raksts satur

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām blakusparādībām.

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Quinsair 240 mg šķīdums smidzināšanai

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs šķīduma smidzināšanai ml satur levofloksacīna hemihidrātu, kas līdzvērtīgs 100 mg levofloksacīna (levofloxacinum). Katra ampula satur 240 mg levofloksacīna (levofloxacinum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Šķīdums smidzināšanai.

Dzidrs, bāli dzeltens šķīdums.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Quinsair ir paredzēts Pseudomonas aeruginosa izraisītas hroniskas plaušu infekcijas ārstēšanai pieaugušiem pacientiem ar cistisko fibrozi (CF, skatīt 5.1. apakšpunktu).

Jāņem vērā oficiālās vadlīnijas par atbilstošu antibakteriālo līdzekļu lietošanu.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā deva ir 240 mg (viena ampula), ko lieto inhalācijas veidā divas reizes dienā (skatīt

5.2. apakšpunktu).

Quinsair lieto mainīgu, 28 dienas ilgu ārstēšanas ciklu veidā, kam seko 28 dienas bez ārstēšanas. Ciklisku terapiju var turpināt tik ilgi, kamēr ārsts uzskata, ka pacientam ir klīnisks ieguvums.

Devas jāinhalē, pēc iespējas ievērojot 12 stundu starplaiku.

Ja deva ir izlaista, tā jālieto tiklīdz pacients atceras, ar nosacījumu, ka līdz nākošās devas inhalācijai iespējams vismaz 8 stundu starplaiks. Pacienti nedrīkst inhalēt vairāk kā vienas ampulas saturu, lai aizvietotu izlaisto devu.

Ja pēc Quinsair lietošanas rodas akūta, simptomātiska bronhospazma, pacientiem var būt lietderīgi lietot īslaicīgas iedarbības inhalējamu bronhodilatatoru vismaz 15 minūtes līdz 4 stundas pirms nākošās devas (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti (≥ 65 gadi)

Quinsair drošums un efektivitāte gados vecākiem cilvēkiem ar CF līdz šim nav pierādīta.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (pēc Cockcroft-Gault formulas aprēķinātais kreatinīna klīrenss ≥ 20 ml/min) deva nav jāpielāgo. Quinsair nav ieteicams lietošanai pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss ˂ 20 ml/min).

Aknu darbības traucējumi

Deva nav jāpielāgo (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Quinsair drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā ˂ 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati pusaudžiem ar CF (≥ 12 – < 18 gadu vecumā) aprakstīti 4.8., 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktā, bet ieteikumus par devām nevar sniegt.

Lietošanas veids

Inhalācijām.

Pēc ampulas atvēršanas saturs jāizlieto nekavējoties (skatīt 6.6. apakšpunktu).

Pacientiem, kuri lieto vairākas inhalējamās zāles, ieteicamā lietošanas secība ir šāda:

1.Bronhodilatatori.

2.Alfa dornāze.

3.Elpceļu attīrīšanas metodes.

4.Quinsair.

5.Inhalējamie steroīdi.

Quinsair jālieto tikai ar Zirela smidzinātāja manuālo komplektu (tai skaitā ar Zirela aerosola uzgali), kas iekļauts iepakojumā un savienots ar eBase kontrolierīci vai eFlow ātrās kontroles bloku (skatīt 6.6. apakšpunktu). Pirms pirmās Quinsair lietošanas jāpārskata Zirela smidzinātāja sistēmas ražotāja lietošanas instrukcija.

In vitro pētījumos, lietojot Quinsair ar Zirela smidzinātāja sistēmu, konstatēja šādas zāļu piegādes īpašības: masas aerodinamiskā diametra mediāna (pilītes lieluma sadalījums): 3,56 mikrometri (ģeometriskā standarta novirze – 1,51); zāļu piegādes ātrums: 24,86 mg/minūtē (standarta novirze, SD - 4,05) un kopējā zāļu piegāde: 236,1 mg (SD – 7,1). Zirela smidzinātāja sistēmu izmantoja Quinsair lietošanai 5.1. apakšpunktā aprakstītajos klīniskajos pētījumos.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, citiem hinoloniem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Ar fluorhinolonu lietošanu saistīti cīpslu bojājumi anamnēzē.

Epilepsija.

Grūtniecība.

Sievietes, kuras baro bērnu ar krūti.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Paaugstinātas jutības reakcijas

Levofloksacīns var izraisīt smagas, iespējams, letālas paaugstinātas jutības reakcijas (piemēram, tai skaitā angioedēmu un anafilaktisko šoku).

Smagas bullozas reakcijas

Sistēmiski lietojot levofloksacīnu, ziņots par tādu smagu bullozu ādas reakciju kā Stīvensa-Džonsona sindroma vai toksiskas epidermas nekrolīzes gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Sistēmiski lietojot levofloksacīnu, galvenokārt pacientiem ar smagu pamatslimību (piemēram, sepsi, skatīt 4.8. apakšpunktu), ir ziņots par aknu nekrozes līdz pat letālas aknu mazspējas gadījumiem. Pacientiem ir jāiesaka pārtraukt ārstēšanu un sazināties ar savu ārstu, ja rodas tādi aknu slimības simptomi kā anoreksija, dzelte, tumšas krāsas urīns, nieze vai sāpes vēderā.

QT intervāla pagarināšanās

Piesardzība jāievēro, lietojot fluorhinolonus, tai skaitā levofloksacīnu, pacientiem ar zināmiem QT intervāla pagarināšanās riska faktoriem (skatīt 4.5., 4.8. un 4.9. apakšpunktu), piemēram:

iedzimts pagarināta QT intervāla sindroms;

vienlaicīga aktīvo vielu, kas pagarina QT intervālu, lietošana (piemēram, IA un III klases antiaritmiskie līdzekļi, tricikliskie antidepresanti, makrolīdi, antipsihotiskie līdzekļi);

nekoriģēti elektrolītu līdzsvara traucējumi (piemēram, hipokaliēmija, hipomagnēmija);

sirds slimība (piemēram, sirds mazspēja, miokarda infarkts, bradikardija).

Gados vecāki pacienti un sievietes var būt jutīgāki pret zālēm, kas pagarina QT intervālu. Tādēļ, lietojot fluorhinolonus, tai skaitā levofloksacīnu, šajās pacientu grupās, ir jāievēro piesardzība.

Pacienti ar noslieci uz krampjiem

Hinoloni var pazemināt krampju slieksni un izraisīt krampjus (skatīt 4.8. apakšpunktu). Levofloksacīns ir kontrindicēts pacientiem ar epilepsiju anamnēzē (skatīt 4.3. apakšpunktu), un, tāpat kā lietojot citus hinolonus, tas ir jālieto ļoti piesardzīgi pacientiem ar noslieci uz krampjiem vai pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto zāles ar cerebrālo krampju slieksni pazeminošu aktīvo vielu, piemēram, teofilīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Psihotiskas reakcijas

Pacientiem, kuri saņem hinolonus, tai skaitā levofloksacīnu, ir ziņots par psihotiskām reakcijām. Ļoti retos gadījumos tās progresēja līdz pašnāvnieciskām domām un paškaitējošai uzvedībai, dažreiz pat pēc vienas levofloksacīna devas (skatīt 4.8. apakšpunktu). Lietojot levofloksacīnu psihotiskiem pacientiem vai pacientiem ar psihiskām slimībām anamnēzē, ieteicams ievērot piesardzību.

Perifēra neiropātija

Pacientiem, kuri saņem fluorhinolonus, tai skaitā levofloksacīnu, ir ziņots par perifēru sensoru neiropātiju un perifēru sensori motoru neiropātiju, kas var rasties strauji (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja pacientam ir neiropātijas simptomi, levofloksacīna lietošana ir jāpārtrauc, lai izvairītos no neatgriezeniska stāvokļa rašanās.

Myasthenia gravis paasināšanās

Fluorhinoloniem, tai skaitā levofloksacīnam, ir neiromuskulāra bloķējoša iedarbība, un tie var pastiprināt muskuļu vājumu pacientiem ar myasthenia gravis. Pēcreģistrācijas periodā nopietnas nevēlamas blakusparādības, tai skaitā nāve un nepieciešamība pēc mākslīgās elpināšanas, ir bijušas saistītas ar fluorhinolonu lietošanu pacientiem ar myasthenia gravis. Levofloksacīns nav ieteicams pacientiem ar myasthenia gravis anamnēzē.

Tendinīts

Tendinīts un cīpslas plīsums, dažreiz abpusējs, var rasties 48 stundu laikā pēc levofloksacīna terapijas uzsākšanas, un par to ir ziņots līdz pat vairākus mēnešus pēc terapijas pārtraukšanas. Tendinīta un

cīpslas plīsuma risks ir paaugstināts pacientiem, kas vecāki par 60 gadiem, pacientiem, kuri saņem devu 1000 mg dienā, un pacientiem, kuri lieto kortikosteroīdus.

Pacientiem ar CF, kuri lieto Quinsair, klīniskajos pētījumos ziņots par tendinītu kā par retāku nevēlamo blakusparādību (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Bronhospazma

Bronhospazma ir komplikācija, kas saistīta ar inhalācijas terapiju, tai skaitā Quinsair (skatīt

4.8. apakšpunktu). Ja akūta, simptomātiska bronhospazma rodas pēc zāļu lietošanas, pacientiem var būt lietderīgi pirms nākošās devas lietot īslaicīgas darbības inhalējamu bronhodilatatoru (skatīt

4.2. apakšpunktu).

Hemoptīze

Inhalējamo zāļu lietošana var izraisīt klepus refleksu. Pacientiem ar klīniski nozīmīgu hemoptīzi Quinsair jālieto tikai tad, ja uzskata, ka ieguvums no ārstēšanas pārsniedz turpmākās asiņošanas rašanās risku.

Pacienti ar glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes deficītu

Pacientiem ar latentiem vai esošiem glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes darbības traucējumiem, ārstējoties ar hinolona grupas antibakteriāliem līdzekļiem, var būt nosliece uz hemolītiskām reakcijām. Tādēļ, ja levofloksacīns jālieto šādiem pacientiem, ir jākontrolē iespējamā hemolīzes rašanās.

Pacienti, kuri saņem K vitamīna antagonistus

Tā kā pacientiem, kuri tiek ārstēti ar levofloksacīnu kombinācijā ar K vitamīna antagonistiem (piemēram, varfarīnu), ir iespējama koagulācijas analīžu rādītāju (PT/INR) paaugstināšanās un/vai asiņošana, lietojot šīs aktīvās vielas vienlaicīgi, jākontrolē koagulācijas analīžu rezultāti (skatīt

4.5. apakšpunktu).

Disglikēmija

Tāpat kā lietojot visus hinolonus, ziņots par glikozes līmeņa asinīs traucējumiem, tai skaitā gan par hipoglikēmiju, gan par hiperglikēmiju, parasti diabēta pacientiem, kuri vienlaicīgi saņem iekšķīgi lietojamos hipoglikēmiskos līdzekļus (piemēram, glibenklamīdu) vai insulīnu. Diabēta pacientiem ieteicams rūpīgi kontrolēt glikozes līmeni asinīs (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ar Clostridium difficile saistīta slimība

Caureja, īpaši smaga, pastāvīga un/vai asiņaina, levofloksacīna terapijas laikā vai pēc tās (tai skaitā vairākas nedēļas pēc ārstēšanas) var būt ar Clostridium difficile saistītas slimības (CDAD –

Clostridium difficile-associated disease) simptoms. CDAD smagums var variēt no vieglas līdz dzīvībai bīstamai, kuras smagākā forma ir pseidomembranozs kolīts.

Rezistence pret levofloksacīnu, citiem antibakteriāliem līdzekļiem un ar ārstēšanu saistītiem mikroorganismiem

Pret fluorhinoloniem rezistenta P. aeruginosa infekcija un pret fluorhinoloniem nejutīgu mikroorganismu superinfekcija ir iespējamais ar Quinsair lietošanu saistītais risks. Ja terapijas laikā attīstās superinfekcija, jāveic attiecīgi pasākumi.

Redzes traucējumi

Ja rodas redzes traucējumi vai jebkāda iedarbība uz acīm, nekavējoties jākonsultējas ar oftalmologu

(skatīt 4.7. un 4.8. apakšpunktu).

Fotosensibilizācijas profilakse

Lietojot levofloksacīnu, ziņots par fotosensibilizāciju (skatīt 4.8. apakšpunktu). Lai novērstu fotosensibilizāciju, pacientiem ieteicams bez vajadzības nepakļaut sevi spēcīgas saules gaismas vai mākslīgo UV staru (piemēram, ultravioleto staru spuldzes, solārija) iedarbībai ārstēšanas laikā un 48 stundas pēc ārstēšanas pārtraukšanas.

Ietekme uz laboratoriskām analīzēm

Ar levofloksacīnu ārstētiem pacientiem opiātu noteikšana urīnā var dot nepatiesi pozitīvu rezultātu. Pozitīvus opiātu skrīninga rezultātus var būt nepieciešams apstiprināt ar daudz specifiskākām metodēm.

Levofloksacīns var inhibēt Mycobacterium tuberculosis augšanu un tādējādi dot nepatiesi pozitīvu tuberkulozes bakteriālās diagnostikas analīzes rezultātu.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Citu zāļu ietekme uz levofloksacīnu

Levofloksacīns izdalās galvenokārt neizmainītā veidā ar urīnu, un tā metabolisms ir minimāls

(skatīt 5.2. apakšpunktu). Līdz ar to mijiedarbība ar CYP inhibitoriem vai induktoriem nav sagaidāma.

Teofilīns, fenbufēns vai līdzīgi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi

Klīniskajā pētījumā netika novērota levofloksacīna farmakokinētiska mijiedarbība ar teofilīnu. Tomēr, lietojot hinolonus vienlaicīgi ar teofilīnu, nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem vai citām vielām, kas pazemina krampju slieksni, var būtiski pazemināties cerebrālo krampju slieksnis. Fenbufēna klātbūtnē levofloksacīna koncentrācija bija par aptuveni 13% augstāka nekā lietojot monoterapijā.

Probenecīds un cimetidīns

Cimetidīns un probenecīds samazināja levofloksacīna renālo klīrensu attiecīgi par 24% un 34%. Tas ir tādēļ, ka abas aktīvās vielas spēj bloķēt levofloksacīna nieru tubulāro sekrēciju. Tomēr, lietojot pētījumā pārbaudītās devas, maz ticams, ka statistiski nozīmīgajai kinētikas atšķirībai ir klīniska nozīme. Lietojot levofloksacīnu vienlaicīgi ar aktīvām vielām, kas ietekmē nieru tubulāro sekrēciju, piemēram, probenecīdu un cimetidīnu, ir jāievēro piesardzība, īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.

Cita nozīmīga informācija

Klīniskās farmakoloģijas pētījumi liecina, ka levofloksacīna farmakokinētiku klīniski nozīmīgi neietekmē levofloksacīna vienlaicīga lietošana ar šādām aktīvām vielām: kalcija karbonāts, digoksīns, glibenklamīds un ranitidīns.

Levofloksacīna ietekme uz citām zālēm

CYP1A2 substrāti

Farmakokinētiskās mijiedarbības pētījumā levofloksacīns neietekmēja teofilīna (kas ir CYP1A2 marķiersubstrāts) farmakokinētiku, liecinot, ka levofloksacīns nav CYP1A2 inhibitors.

CYP2C9 substrāti

In vitro pētījums liecina par zemu iespējamo levofloksacīna un CYP2C9 substrātu mijiedarbības varbūtību.

Mijiedarbība, ko mediē ietekme uz transportieriem

In vitro pētījumi liecināja, ka galveno transportieru, kas saistīti ar zāļu izvietojumu nierēs (organisko anjonu transportpolipeptīds 1B1 (OATP1B1), OATP1B3, organisko anjonu transportieris 1 (OAT1),

OAT3 un organisko katjonu transportieris 2 (OCT2)), inhibīcija pēc divas reizes dienā inhalāciju veidā lietota 240 mg levofloksacīna iedarbības ir zema.

Turklāt klīniskie dati neliecina par mijiedarbību ar tādiem P-glikoproteīna (P-gp) substrātiem kā digoksīns.

Ciklosporīns

Lietojot vienlaicīgi ar levofloksacīnu, ciklosporīna eliminācijas pusperiods palielinājās par 33%.

K vitamīna antagonisti

Pacientiem, kuri ārstēti ar levofloksacīnu kombinācijā ar K vitamīna antagonistu (piemēram, varfarīnu), ziņots par paaugstinātiem koagulācijas analīžu rādītājiem (PT/INR) un/vai asiņošanu, kas var būt smaga. Tādēļ pacientiem, kuri tiek ārstēti ar K vitamīna antagonistiem, jākontrolē koagulācijas analīžu rādītāji (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Aktīvās vielas, kas pagarina QT intervālu

Levofloksacīns jālieto piesardzīgi pacientiem, kuri lieto QT intervālu pagarinošas aktīvās vielas (piemēram, IA un III klases antiaritmiskos līdzekļus, tricikliskos antidepresantus, makrolīdus, antipsihotiskos līdzekļus).

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par levofloksacīna lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti. Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda tiešu vai netiešu levofloksacīna kaitīgu ietekmi saistītu ar reproduktīvo toksicitāti

(skatīt 5.3. apakšpunktu).

Tomēr, ņemot vērā datu par cilvēkiem trūkumu un neklīnisko pētījumu rezultātus, kas liecina par fluorhinolonu izraisītu augoša organisma ķermeņa masu balstošo skrimšļu bojājumu, Quinsair lietošana grūtniecības laikā ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 5.3. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Informācija par levofloksacīna izdalīšanos cilvēka pienā nav pietiekama, taču citi fluorhinoloni izdalās krūts pienā.

Ņemot vērā datu par cilvēkiem trūkumu un neklīnisko pētījumu rezultātus, kas liecina par fluorhinolonu izraisītu augoša organisma ķermeņa masu balstošo skrimšļu bojājumu, Quinsair lietošana sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 5.3. apakšpunktu).

Fertilitāte

Levofloksacīns neizraisīja fertilitātes vai reproduktīvo orgānu darbības traucējumus žurkām (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Dažas nevēlamās blakusparādības (piemēram, nogurums, astēnija, redzes traucējumi, reibonis) var ietekmēt pacienta koncentrēšanās spēju un reakciju. Pacientiem, kuriem ir šādi simptomi, jāiesaka nevadīt transportlīdzekļus un neapkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Quinsair ieteicamās devas drošumu izvērtēja 472 pacientiem ar CF divos dubultmaskētos, viena cikla, placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos un pētījumā ar aktīvām salīdzināmām zālēm, un ar neobligātu, nekontrolētu pagarinājumu.

Visbiežāk ziņotās nevēlamās blakusparādības bija klepus/produktīvs klepus (54%), disgeizija (30%) un nogurums/astēnija (25%).

Nevēlamo blakusparādību, par kurām ziņots, lietojot Quinsair, saraksts tabulas veidā

Nevēlamās blakusparādības, kurām ir vismaz pamatota cēloniskas saistības iespēja ar Quinsair, ir norādītas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijai. Nevēlamās zāļu izraisītās blakusparādības ir sagrupētas pēc biežuma, vispirms norādot visbiežākās blakusparādības. Biežuma grupas definētas, izmantojot šādu iedalījumu: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz

< 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000), ļoti reti (< 1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēmu

Ļoti bieži (≥ 1/10)

Bieži

Retāk

klasifikācija

 

(≥ 1/100 līdz < 1/10)

(≥ 1/1 000 līdz

 

 

 

< 1/100)

Infekcijas un

 

Vulvovagināla sēnīšu

Mutes dobuma sēnīšu

infestācijas

 

infekcija

infekcija

Asins un limfātiskās

 

 

Anēmija*,

sistēmas traucējumi

 

 

neitropēnija*

Imūnās sistēmas

 

 

Paaugstināta jutība*

traucējumi

 

 

 

Vielmaiņas un

Anoreksija*

 

 

uztures traucējumi

 

 

 

Psihiskie traucējumi

 

Bezmiegs*

Nemiers*,

 

 

 

depresija

Nervu sistēmas

Disgeizija

Galvassāpes,

Hiposmija*,

traucējumi

 

reibonis*

miegainība*

Acu bojājumi

 

 

Redzes traucējumi*

Ausu un labirinta

 

Troksnis ausīs*

Dzirdes zudums*

bojājumi

 

 

 

Sirds funkcijas

 

 

Tahikardija*

traucējumi

 

 

 

Elpošanas sistēmas

Klepus/produktīvs

Disfonija

Bronhospazma**,

traucējumi, krūšu

klepus,

 

paaugstināta bronhu

kurvja un videnes

aizdusa,

 

reaktivitāte,

slimības

bronhu sekrēcijas

 

obstruktīva elpceļu

 

izmaiņas (daudzums

 

slimība

 

un viskozitāte)*,

 

 

 

hemoptīze*

 

 

Kuņģa-zarnu trakta

 

Slikta dūša,

Rīstīšanās,

traucējumi

 

vemšana,

gremošanas

 

 

sāpes vēderā*,

traucējumi*,

 

 

caureja*,

flatulence*

 

 

aizcietējums*

 

Aknu un/vai žults

 

 

Hepatīts*,

izvades sistēmas

 

 

hiperbilirubinēmija*

traucējumi

 

 

 

Ādas un zemādas

 

Izsitumi

Nātrene*,

audu bojājumi

 

 

nieze*

Skeleta-muskuļu un

 

Artralģija,

Tendinīts,

saistaudu sistēmas

 

mialģija*

ribu hondrīts,

bojājumi

 

 

locītavu stīvums

Nieru un urīnizvades

 

 

Nieru mazspēja*

sistēmas traucējumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi

Nogurums/astēnija,

Pireksija

 

un reakcijas

samazināta slodzes

 

 

ievadīšanas vietā

tolerance

 

 

Izmeklējumi

Ķermeņa svara

Alanīnaminotransferāz

Aknu funkcionālo

 

samazināšanās**,

es līmeņa

testu novirzes no

 

forsētās izelpas

paaugstināšanās,

normas,

 

tilpuma

aspartātaminotransferā

sārmainās fosfatāzes

 

samazināšanās*

zes līmeņa

līmeņa

 

 

paaugstināšanās,

paaugstināšanās

 

 

plaušu funkcionālo

asinīs*,

 

 

testu rādītāju

QT intervāla

 

 

pazemināšanās*,

pagarināšanās

 

 

glikozes līmeņa asinīs

elektrokardiogrammā*

 

 

paaugstināšanās un

,

 

 

pazemināšanās*,

palielināts eozionofilo

 

 

kreatinīna līmeņa

leikocītu skaits*,

 

 

asinīs

samazināts trombocītu

 

 

paaugstināšanās*,

skaits*

 

 

trokšņi elpošanas

 

 

 

laikā*

 

* Nevēlamās blakusparādības, kuru saistība ar Quinsair ir neskaidra, bet par kurām zināms, ka tās ir saistītas ar sistēmisku levofloksacīna lietošanu un/vai ir ticami saistītas ar Quinsair, un klīniskajos pētījumos par tām ziņots daudz biežāk nekā placebo.

** Sīkāku informāciju skatīt rindkopā zemāk.

Papildu nevēlamo blakusparādību, par kurām ziņots pēc sistēmiskas levofloksacīna lietošanas, saraksts tabulas veidā

Nevēlamās blakusparādības, kurām ir vismaz pamatota cēloniskas saistības iespēja ar levofloksacīna lietošanu, ir norādītas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijai. Zāļu nevēlamās blakusparādības ir sagrupētas pēc biežuma, vispirms norādot visnopietnākās blakusparādības. Biežuma grupas definētas, izmantojot šādu iedalījumu: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000), ļoti reti (< 1/10 000) un nav zināmi

(nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēmu

Retāk

Reti

Nav zināmi

klasifikācija

(≥ 1/1 000 līdz

(≥ 1/10 000 līdz

(nevar noteikt pēc

 

< 1/100)

< 1/1 000)

pieejamiem datiem)

Asins un limfātiskās

 

 

Pancitopēnija*,

sistēmas traucējumi

 

 

agranulocitoze*,

 

 

 

hemolītiskā anēmija*

Imūnās sistēmas

 

Angioedēma

Anafilaktiskais šoks,

traucējumi

 

 

anafilaktoīdais šoks

Vielmaiņas un

 

 

Hipoglikēmiskā koma

uztures traucējumi

 

 

 

Psihiskie traucējumi

Apjukuma stāvoklis,

Psihotiskas reakcijas

Psihotiski traucējumi

 

nervozitāte

(piem., halucinācijas,

ar paškaitējošu

 

 

paranoja),

uzvedību, tai skaitā

 

 

ažitācija,

domas par pašnāvību

 

 

patoloģiski sapņi,

vai pašnāvības

 

 

murgi

mēģinājums

 

Nervu sistēmas

Trīce

Krampji,

Perifēra sensora

 

traucējumi

 

parestēzija

neiropātija,

 

 

 

 

perifēra sensori-

 

 

 

 

motora neiropātija,

 

 

 

 

diskinēzija,

 

 

 

 

ekstrapiramidāli

 

 

 

 

traucējumi,

 

 

 

 

sinkope,

 

 

 

 

labdabīga intrakraniāla

 

 

 

 

hipertensija

 

Acu bojājumi

 

 

Pārejošs redzes

 

 

 

 

zudums

 

Ausu un labirinta

Vertigo

 

 

 

bojājumi

 

 

 

 

Sirds funkcijas

 

Sirdsklauves

Ventrikulāra

 

traucējumi

 

 

tahikardija,

 

 

 

 

ventrikulāra aritmija

 

 

 

 

un torsade de pointes

 

Asinsvadu sistēmas

 

Hipotensija

 

 

traucējumi

 

 

 

 

Elpošanas sistēmas

 

 

Alerģisks pneimonīts

 

traucējumi, krūšu

 

 

 

 

kurvja un videnes

 

 

 

 

slimības

 

 

 

 

Aknu un/vai žults

 

 

Dzelte un smags aknu

 

izvades sistēmas

 

 

bojājums, tai skaitā

 

traucējumi

 

 

gadījumi ar letālu

 

 

 

 

akūtu aknu mazspēju

 

Ādas un zemādas

Hiperhidroze

 

Toksiska epidermas

 

audu bojājumi

 

 

nekrolīze,

 

 

 

 

Stīvensa-Džonsona

 

 

 

 

sindroms,

 

 

 

 

Erythema multiforme,

 

 

 

 

fotosensibilizācijas

 

 

 

 

reakcija,

 

 

 

 

leikocitoklastiskais

 

 

 

 

vaskulīts,

 

 

 

 

stomatīts

 

Skeleta-muskuļu un

 

Muskuļu vājums

Rabdomiolīze,

 

saistaudu sistēmas

 

 

cīpslas plīsums,

 

bojājumi

 

 

saišu plīsums,

 

 

 

 

muskuļu plīsums,

 

 

 

 

artrīts

 

Vispārēji traucējumi

 

 

Sāpes (tai skaitā sāpes

 

un reakcijas

 

 

mugurā, krūškurvī un

 

ievadīšanas vietā

 

 

ekstremitātēs)

 

* Sīkāku informāciju skatīt rindkopā zemāk.

 

 

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

 

 

Ja akūts, simptomātisks bronhu sašaurinājums rodas pēc Quinsair lietošanas, pacientiem var būt lietderīgi pirms nākošās devas lietot īslaicīgas darbības inhalējamu bronhodilatatoru (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Klīnisko pētījumu laikā ziņots par nevēlamu blakusparādību – ķermeņa svara samazināšanos, kas galvenokārt tika uzskatīta par saistītu ar slimību nevis zālēm.

Pēc sistēmiskas levofloksacīna lietošanas ziņots par tādām nopietnām hematoloģiskām nevēlamām blakusparādībām kā pancitopēnija, agranulocitoze un hemolītiska anēmija. To biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem.

Pediatriskā populācija

Klīniskajos pētījumos 51 pusaudzis ar CF (no ≥ 12 līdz < 18 gadu vecumam) saņēma Quinsair 240 mg divas reizes dienā un 6 pusaudži ar CF saņēma Quinsair 120 mg (n=3) vai 240 mg (n=3) vienu reizi dienā. Turklāt 14 bērni ar CF (no ≥ 6 līdz < 12 gadu vecumam) un 13 pusaudži ar CF

(no ≥ 12 līdz < 17 gadu vecumam) saņēma Quinsair 180 mg vai 240 mg vienu reizi dienā 14 dienas. Pamatojoties uz šiem ierobežotajiem datiem, klīniski nozīmīgas Quinsair drošuma profila atšķirības

šajā pediatriskās populācijas apakšgrupās, salīdzinot ar pieaugušajiem, nav novērotas.

Taču Quinsair klīniskajos pētījumos novēroti divi artralģijas gadījumi bērniem, un ilgtermiņa drošuma dati nav pieejami, īpaši ņemot vērā dzīvniekiem novēroto ietekmi uz skrimšļiem (skatīt 4.2. un

5.3. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Pārdozēšanas gadījumā jāuzsāk simptomātiska ārstēšana. Pacients ir jānovēro un jānodrošina atbilstoša hidratācija. Jānodrošina EKG kontrole, jo ir iespējama QT intervāla pagarināšanās. Hemodialīze, tai skaitā peritoneālā dialīze un nepārtraukta ambulatora peritoneālā dialīze (CAPD – continuous ambulatory peritoneal dialysis), levofloksacīna izvadīšanā no organisma nav efektīva.

Specifiska antidota nav.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antibakteriālie līdzekļi sistēmiskai lietošanai, fluorhinoloni ATĶ kods: J01MA12

Levofloksacīns ir fluorhinolonu grupas antibakteriāls līdzeklis un racēmiskās aktīvās vielas, ofloksacīna, S (-) enantomērs.

Darbības mehānisms

Levofloksacīna un citu fluorhinolonu grupas pretmikrobu līdzekļu darbības mehānisms ietver baktēriju DNS girāzes un topoizomerāzes IV enzīma inhibīciju.

Farmakokinētiskā/farmakodinamiskā attiecība

Rādītāji, kas saistīti ar levofloksacīna antibakteriālo iedarbību, ir Cmax/MIK un AUC/MIK attiecība (Cmax = maksimālā koncentrācija infekcijas vietā, AUC = zemlīknes laukums un MIK = minimālā inhibējošā koncentrācija).

Rezistence

Rezistence pret levofloksacīnu visbiežāk rodas pakāpeniskā mērķa lokalizācijas mutācijas procesā DNS girāzē un topoizomerāzē IV. Samazināta jutība pret levofloksacīnu var rasties arī iegūstot

plazmīdas, kas kodē šos mērķus aizsargājošos proteīnus pret inhibīciju. Samazināta baktēriju caurlaidība (plaši izplatīta P. aeruginosa) un noplūdes mehānisms arī var izraisīt vai veicināt rezistenci.

Novērota levofloksacīna un citu fluorhinolonu krusteniskā rezistence.

Robežvērtības

Levofloksacīna sistēmiskas (iekšķīgas vai intravenozas) lietošanas noteiktās jutības robežvērtības nav piemērojamas inhalācijām.

Klīniskā efektivitāte

Klīnisko efektivitāti pierādīja divos placebo kontrolētos pētījumos un vienā pētījumā ar aktīvām salīdzināmām zālēm 448 pacientiem, kas randomizēti, lai saņemtu 240 mg Quinsair divas reizes dienā.

Veikti divi randomizēti, dubultmaskēti, viena cikla, placebo kontrolēti klīniskie pētījumi (pētījums 204 un 207) pacientiem ar CF un hronisku P. aeruginosa infekciju. Tika iesaistīti pieaugušie pacienti un pusaudži (no ≥ 12 līdz < 18 gadu vecumam un ķermeņa masu ≥ 30 kg) ar prognozēto FEV1 procentuālo rādītāju no 25% līdz 85%. Visi pacienti saņēma arī vismaz 3 kursus inhalējamo pretpseidomonu antibakteriālo līdzekļu 12 mēnešus (pētījums 204) vai 18 mēnešus (pētījums 207) pirms iekļaušanas pētījumā, bet ne tieši 28 dienas pirms iekļaušanas pētījumā. Papildus pētījuma zālēm pacienti turpināja lietot hroniskas plaušu infekcijas standarta terapiju. Kopumā 259 pacienti tika randomizēti, lai saņemtu Quinsair 240 mg divas reizes dienā 28 dienas (≥ 18 gadi, n = 226; no

≥ 12 līdz < 18 gadu vecumam, n = 33), un 147 pacienti tika randomizēti, lai saņemtu placebo

(≥ 18 gadi, n = 127; no ≥ 12 līdz < 18 gadu vecumam, n = 20). Šie divi placebo kontrolētie pētījumi pierādīja, ka 28 dienas ilga ārstēšana ar Quinsair 240 mg divas reizes dienā nozīmīgi uzlaboja prognozētā FEV1 procentuālā rādītāja relatīvās izmaiņas salīdzinājumā ar placebo (1. tabula).

1. tabula. Prognozētā FEV1 procentuālā rādītāja relatīvās izmaiņas, salīdzinot 28. dienu ar sākotnējo stāvokli, placebo kontrolētā Quinsair efektivitātes un drošuma pētījumā pacientiem ar CF

 

 

Atbalstoši pētījumi

 

Prognozētais FEV1

Pētījums 207 (ITT)

Pētījums 204 (ITT) a

Placebo

Quinsair

Placebo

Quinsair

procentuālais rādītājs

240 mg divas

240 mg divas

 

 

reizes dienā

 

reizes dienā

 

N = 110

N = 220

N = 37

N = 39

No ≥ 12

16 (14,5)

30 (13,6)

4 (10,8)

3 (7,7)

līdz < 18 gadiem, n (%)

 

 

 

 

≥ 18 gadiem, n (%)

94 (85,5)

190 (86,4)

33 (89,2)

36 (92,3)

Sākotnējā stāvokļa

56,32 (15,906)

56,53 (15,748)

52,4 (13,42)

48,8 (15,15)

vidējais rādītājs (SD)

 

 

 

 

Relatīvās izmaiņas no

 

 

 

 

sākotnējā stāvokļa līdz

 

 

 

 

28. dienai

1,24 (1,041)

3,66 (0,866)

-3,46 (2,828)

6,11 (2,929)

Mazāko kvadrātu

 

 

 

 

metodes vidējais rādītājs

 

 

 

 

(SE)

 

 

 

 

Terapijas atšķirība

2,42 [0,53; 4,31];

9,57 [3,39; 15,75];

28. dienā [95% TI] b

p = 0,012 c

p = 0,0026 c

TI = ticamības intervāls; FEV1 = forsētās izelpas tilpums 1 sekundē; ITT = intent to treat (terapijai paredzēto pacientu populācija) (visi randomizētie pacienti); p = p vērtība; SD = standarta novirze (standard deviation);

SE = standarta kļūda (standard error); ANCOVA = kovariācijas analīze.

a ANCOVA ar ārstēšanu, reģionu, vecumu (no 16 līdz 18 gadiem, > 18 gadi) un sākotnējā stāvokļa prognozēto FEV1 procentuālo rādītāju izteiktu kvartilēs kā nosacījumiem. (Piezīme: pētījumā 204 papildu 38 pacienti tika randomizēti, lai saņemtu Quinsair 120 mg vienu reizi dienā (≥ 18 gadi, n = 35; no ≥ 16 līdz

< 18 gadu vecumam, n = 3) un papildu 37 pacienti tika randomizēti, lai saņemtu Quinsair 240 mg vienu reizi dienā (≥ 18 gadi, n = 34; no ≥ 16 līdz < 18 gadu vecumam, n = 3)).

bmazāko kvadrātu metodes vidējā rādītāja atšķirība Quinsair mīnus placebo.

ctestēts, izmantojot alfa 0,05.

Pētījums 209 (pamatfāze) bija randomizēts, atklāts, paralēlu grupu, aktīvi kontrolēts līdzvērtības pētījums, kurā salīdzināja Quinsair ar tobramicīna inhalāciju šķīdumu (TIŠ) 3 terapijas ciklu laikā.

Katrs terapijas cikls ietvēra 28 terapijas dienas ar Quinsair 240 mg divas reizes dienā vai TIŠ 300 mg divas reizes dienā, kam sekoja 28 dienas bez inhalējamiem antibiotiskajiem līdzekļiem. Tika iekļauti pieaugušie pacienti un pusaudži (no ≥ 12 līdz < 18 gadu vecumam un ķermeņa masu ≥ 30 kg) ar prognozēto FEV1 procentuālo rādītāju no 25% līdz 85%. Visi pacienti saņēma arī vismaz 3 TIŠ kursus 12 mēnešus pirms iekļaušanas pētījumā, bet ne tieši 28 dienas pirms iekļaušanas pētījumā. Papildus pētījuma zālēm pacienti turpināja lietot hroniskas plaušu infekcijas standarta terapiju. Kopumā

189 pacienti tika randomizēti, lai saņemtu Quinsair 240 mg divas reizes dienā (≥ 18 gadi, n = 170; no

12 līdz < 18 gadu vecumam, n = 19), un 93 tika randomizēti, lai saņemtu TIŠ (≥ 18 gadi, n = 84; no

12 līdz < 18 gadu vecumam, n = 9). Iegūtie primārā un galveno sekundāro mērķa kritēriju rezultāti

norādīti 2. tabulā.

2. tabula. Primārā un galveno sekundāro mērķa kritēriju rezultāti aktīvi kontrolētā Quinsair efektivitātes un drošuma pētījumā pacientiem ar CF

 

Reģistrācijas pētījums – pētījums 209 (pamatfāze, ITT)

Parametrs

TIŠ

Quinsair

 

300 mg divas

240 mg divas

Terapijas atšķirība a

 

reizes dienā

reizes dienā

 

N = 93

N = 189

 

No ≥ 12 līdz < 18 gadiem, n (%)

9 (9,7)

19 (10,1)*

 

≥ 18 gadiem, n (%)

84 (90,3)

170 (89,9)

 

Prognozētais FEV1 procentuālais

 

 

 

rādītājs

53,20 (15,700)

54,78 (17,022)

 

Sākotnējā stāvokļa vidējais

 

 

 

 

rādītājs (SD)

 

 

 

Primārais mērķa kritērijs

 

 

 

FEV1 relatīvās izmaiņas no

N = 93

N = 189

Mazāko kvadrātu metodes

sākotnējā stāvokļa līdz 1. cikla

vidējais rādītājs [95% TI]:

0,38 (1,262) b

2,24 (1,019) b

28. dienai

1,86 [-0,66; 4,39] c

 

 

Sekundārie mērķa kritēriji

 

 

 

FEV1 relatīvās izmaiņas no

N = 84

N = 170

Mazāko kvadrātu vidējais

sākotnējā stāvokļa līdz 2. cikla

[95% TI]:

-0,62 (1,352) b

2,35 (1,025) b

28. dienai

2,96 [-0,03; 5,95]

 

 

FEV1 relatīvās izmaiņas no

N = 83

N = 166

Mazāko kvadrātu metodes

sākotnējā stāvokļa līdz 3. cikla

vidējais rādītājs [95% TI]:

-0,09 (1,385) b

1,98 (1,049) b

28. dienai

2,07 [-1,01; 5,15]

 

 

Pārskatītās cistiskās fibrozes

 

 

Mazāko kvadrātu metodes

anketas respiratorās sadaļas

 

N = 186

N = 91

vidējais rādītājs [95% TI]:

(CFQ-R) rezultātu izmaņas no

-1,31 (1,576) b

1,88 (1,278) b

3,19 [0,05; 6,32]

sākotnējā stāvokļa līdz 1. cikla

 

 

P = 0,046 e

28. dienai

 

 

 

 

 

Laika mediāna līdz

N = 93

N = 189

Riska attiecība [95% TI] d:

pretpseidomonu pretmikrobu

0,73 [0,53; 1,01]

110 dienas

141 diena

līdzekļu lietošanai

P = 0,040 e

 

 

Laika mediāna līdz plaušu

N = 93

N = 189

Riska attiecība [95% TI] d:

0,78 [0,57; 1,07]

simptomu paasinājumam

90,5 dienas

131 diena

p = 0,154 e

 

 

 

TI = ticamības intervāls; FEV1 = forsētās izelpas tilpums 1 sekundē; ITT = intent to treat (terapijai paredzēto pacientu populācija) (visi randomizētie pacienti); p = p vērtība; SD = standarta novirze (standard deviation); SE = standarta kļūda (standard error); TIŠ = tobramicīna inhalāciju šķīdums.

* Piezīme: viens pusaudzis, kas randomizēts, lai saņemtu Quinsair 240 mg divas reizes dienā, nesaņēma pētāmās zāles.

aterapijas atšķirība Quinsair mīnus TIŠ vai Quinsair/TIŠ riska attiecība.

bmazāko kvadrātu metodes vidējais rādītājs (SE).

clīdzvērtība pārbaudīta, izmantojot iepriekš noteiktu, fiksētu līdzvērtības robežu 4% 1. cikla 28. dienā.

drādītāji iegūti, izmantojot Koksa (Cox) proporcionālā riska regresijas modeli.

ep vērtība noteikta, izmantojot log-rank testu.

Pacienti, kas pabeidza pētījumu 209 (pamatfāzi) varēja turpināt dalību neobligātajā pagarinājuma fāzē vēl 3 papildu ciklus (t.i., 28 dienas ārstēšana ar Quinsair 240 mg divas reizes dienā, kam seko

28 dienas bez ārstēšanas). Kopumā 88 pacienti saņēma vismaz 1 Quinsair devu pētījumā 209 (pagarinājuma fāzē), pamatfāzes laikā 32 no viņiem bija saņēmuši TIŠ un 56 – Quinsair. Pagarinājuma fāzes laikā prognozētā FEV1 procentuālā rādītāja izmaiņas pēc mazāko kvadrātu metodes vidējā rādītāja 3 papildu terapijas ciklos bija robežās no 4,83% līdz 1,46%. Pacientu, kuri pamatfāzes laikā saņēma TIŠ un pagarinājuma fāzes laikā pārgāja uz Quinsair, apakšgrupā prognozētā FEV1 procentuālā rādītāja uzlabošanās, lietojot Quinsair, bija daudz izteiktāka, nekā lietojot TIŠ (lietojot TIŠ no 1. cikla līdz 3. ciklam, prognozētā FEV1 procentuālā rādītāja izmaiņas pēc mazāko kvadrātu metodes vidējā rādītāja bija robežās no 0,97% līdz 3,60%, un, lietojot Quinsair no 4. cikla līdz

6. ciklam – robežās no 4,00% līdz 6,91%). Pacientu, kuri saņēma Quinsair visā pamatfāzes un pagarinājuma fāzes laikā (t.i., no 1. cikla līdz 6. ciklam), apakšgrupā prognozētā FEV1 procentuālā rādītāja izmaiņas pēc mazāko kvadrātu metodes vidējā rādītāja bija robežās no 3,6% līdz 4,6%, izņemot 6. ciklu, kur tās bija tuvākas sākotnējam stāvoklim (-0,15%). Analizējot pacientus, kuri Quinsair saņēma pētījuma 209 pamatfāzes un pagarinājuma fāzes laikā (un kuriem konstatēja visaugstāko levofloksacīna MIK P. aeruginosa izolātam, kas pārsniedza 1 µg/ml), tika konstatēts, ka šo pacientu procentuālais īpatsvars bija līdzīgs pamatfāzes 1. un 3. terapijas cikla beigās (no 76,6% līdz 83,3%) un pagarinājuma fāzes 4. – 6. terapijas cikla beigās (no 77,8% līdz 87,5%).

Pediatriskā populācija

Pētījumā 204, 207 un 209 prognozētā FEV1 procentuālā rādītāja relatīvās izmaiņas no sākotnējā stāvokļa līdz 1. terapijas cikla beigām bija līdzīgas 51 pusaudzim ar CF (no ≥ 12 līdz < 18 gadu vecumam un ķermeņa masu ≥ 30 kg), kas saņēma Quinsair 240 mg divas reizes dienā, un pieaugušajiem. Efektivitāte netika novērtēta 14 bērniem ar CF (no ≥ 6 līdz < 12 gadu vecumam) un 13 pusaudžiem ar CF (no ≥ 12 līdz < 17 gadu vecumam), kuri piedalījās pētījumā 206.

Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus Quinsair vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās cistiskās fibrozes pacientiem ar P. aeruginosa plaušu infekciju/kolonizāciju (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Levofloksacīna maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax) pēc ievadīšanas inhalācijas veidā tika sasniegta aptuveni 0,5-1 stundu pēc devas lietošanas.

Vairāku Quinsair 240 mg devu lietošana divas reizes dienā inhalāciju veidā izraisīja aptuveni par 50% zemāku levofloksacīna sistēmisko iedarbību, nekā novēroja pēc salīdzināmu devu sistēmiskas lietošanas (skatīt 3. tabulu). Tomēr novērotā sistēmiskā iedarbība bija mainīga, kas nozīmē, ka levofloksacīna līmenis serumā pēc Quinsair inhalācijas dažreiz sakrita ar līmeņa diapazonu, ko novēroja pēc salīdzināmu devu sistēmiskas lietošanas.

3. tabula. Vairāku levofloksacīna devu vidējo (SD) farmakokinētisko rādītāju salīdzinājums pēc Quinsair lietošanas inhalāciju veidā pacientiem ar CF un pēc levofloksacīna iekšķīgas lietošanas, un intravenozas ievadīšanas veseliem pieaugušajiem brīvprātīgajiem

Farmakokinētiskais

Quinsair

Sistēmisks levofloksacīns

 

 

 

 

 

rādītājs

240 mg inhalācija

500 mg iekšķīgi

500 mg i.v.

 

divas reizes dienā

vienu reizi dienā*

vienu reizi dienā*

Cmax (μg/ml)

2,4

(1,0)

5,7 (1,4)

6,4

(0,8)

AUC(0-24) (µg•h/ml)

20,9

(12,5)

47,5 (6,7)

54,6

(11,1)

i.v. = intravenozi.

 

 

 

 

 

* CF pacientu populācijas farmakokinētikas analīzē prognozētā vērtība. ** veseli vīrieši vecumā no 18 līdz 53 gadiem.

Pacientiem ar CF pēc Quinsair 240 mg divas reizes dienā lietošanas novēroja augstu levofloksacīna koncentrāciju krēpās. Vidējās koncentrācijas krēpās pēc devas lietošanas bija aptuveni

500-1900 µg/ml, un tās bija aptuveni 400-1700 reizes augstākas, nekā serumā novērotās koncentrācijas.

Izkliede

Aptuveni no 30 līdz 40% levofloksacīna saistās ar seruma olbaltumvielām. Pēc Quinsair 240 mg inhalācijas divas reizes dienā levofloksacīna vidējais šķietamais izkliedes tilpums serumā ir aptuveni

250 l.

Biotransformācija

Levofloksacīns metabolizējas ļoti nelielā daudzumā, tā metabolīti ir desmetil-levofloksacīns un levofloksacīna N-oksīds. Pēc sistēmiskas lietošanas šie metabolīti veido ˂ 5% devas un izdalās urīnā. Levofloksacīns ir stereoķīmiski stabils un neveido hirālas inversijas.

Eliminācija

Pēc Quinsair inhalācijas levofloksacīns sistēmiski uzsūcas un eliminējas līdzīgi kā pēc sistēmiskas lietošanas. Pēc iekšķīgas lietošanas un intravenozas ievadīšanas levofloksacīns no plazmas eliminējas relatīvi lēni (t1/2 no 6 līdz 8 stundām). Pēc Quinsair inhalācijas levofloksacīna eliminācijas pusperiods ir aptuveni no 5: līdz 7 stundām. Eliminācija galvenokārt notiek caur nierēm (> 85% devas pēc iekšķīgas lietošanas vai intravenozas ievadīšanas). Pēc sistēmiskas vienas 500 mg devas lietošanas levofloksacīna vidējais šķietamais kopējais organisma klīrenss bija 175 +/- 29,2 ml/min. Pēc Quinsair 240 mg inhalācijas divas reizes dienā levofloksacīna šķietamais klīrenss (CL/F) ir

31,8 +/- 22,4 l/stundā.

Linearitāte

Pēc sistēmiskas lietošanas levofloksacīnam ir lineāra farmakokinētika devu diapazonā no

50 līdz 1000 mg.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Nieru darbības traucējumu ietekme uz inhalāciju veidā lietota levofloksacīna farmakokinētiku nav pētīta. Tomēr Quinsair klīniskajos pētījumos devas pielāgošanu neizmantoja, kas ļāva iekļaut pacientus ar viegliem un vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (pieaugušajiem pēc Cockcroft- Gault formulas aprēķinātais kreatinīna klīrenss ≥ 20 ml/min, un pacientiem < 18 gadiem pēc Schwartz ekspresformulas aprēķinātais kreatinīna klīrenss ≥ 20 ml/min/1,73 m2). Pētījumi, kuros levofloksacīnu lietoja sistēmiski, liecina, ka nieru darbības traucējumi ietekmē levofloksacīna farmakokinētiku – pasliktinoties nieru darbībai (aprēķinātais kreatinīna klīrenss < 50 ml/min), samazinās eliminācija caur nierēm un klīrenss, kā arī palielinās eliminācijas pusperiods.

Tādēļ Quinsair devas nav jāpielāgo pacientiem ar viegliem un vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem. Tomēr Quinsair nav ieteicams lietošanai pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss ˂ 20 ml/min, skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Quinsair farmakokinētikas pētījumi pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nav veikti. Ņemot vērā ierobežoto levofloksacīna metabolisma apjomu aknās, nav paredzams, ka aknu darbības traucējumi ietekmēs levofloksacīna farmakokinētiku.

Pediatriskā populācija

Quinsair drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā ˂ 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta (skatīt

4.2. apakšpunktu).

Levofloksacīna farmakokinētika pēc Quinsair 240 mg inhalācijas divas reizes dienā tika pētīta pediatriskiem pacientiem ar CF vecumā no 12 gadiem un ķermeņa masu ≥ 30 kg. Populācijas FK modelī, kas pamatojas uz nelielu kopu, konstatēja, ka levofloksacīna koncentrācija serumā pediatriskiem un pieaugušiem pacientiem pēc 28 dienu ārstēšanas bija salīdzināma. Pētījumā 207 pieaugušajiem, salīdzinot ar pediatriskiem pacientiem, novēroja augstāku koncentrāciju krēpās, bet pētījumā 209 pieaugušajiem un pediatriskiem pacientiem novēroja līdzīgu koncentrāciju krēpās.

Turklāt levofloksacīna devu, kas pamatojas uz ķermeņa masu un lietotas inhalāciju veidā vienu reizi dienā 14 dienas, farmakokinētika pediatriskiem pacientiem ar CF (no ≥ 6 līdz < 12 gadu vecumam, n = 14 un no ≥ 12 līdz < 17 gadu vecumam, n = 13) tikai novērtēta pētījumā 206. Pacienti, kuru

ķermeņa masa bija no 22 līdz 30 kg, saņēma 180 mg levofloksacīna dienā, un pacienti, kuru ķermeņa masa bija ˃ 30 kg, saņēma 240 mg levofloksacīna dienā. Devu shēma, pamatojoties uz ķermeņa masu, izraisīja konsekventu FK iedarbību serumā un krēpās visā pētījumā novērotā vecuma

(no 7 līdz 16 gadu vecuma) un ķermeņa masas (no 22 līdz 61 kg) diapazonā. FK iedarbība serumā bija līdzīga, salīdzinot bērnus, kas saņēma shēmu, pamatojoties uz ķermeņa masu, un pieaugušos, kas saņēma Quinsair 240 mg vienu reizi dienā. FK iedarbība krēpās bērniem vecumā no 7 līdz 16 gadiem bija aptuveni viena trešā daļa no iedarbības pieaugušajiem.

Gados vecāki pacienti (≥ 65 gadi)

Inhalāciju veidā lietota levofloksacīna farmakokinētika gados vecākiem cilvēkiem nav pētīta. Pēc sistēmiskas lietošanas būtiskas levofloksacīna farmakokinētikas atšķirības jauniem un gados vecākiem cilvēkiem nebija, izņemot tās, kas saistītas ar kreatinīna klīrensa samazināšanos vecuma dēļ.

Dzimums

Populācijas farmakokinētikas analīzes rezultāti liecina, ka pēc Quinsair lietošanas levofloksacīna sistēmiskā iedarbība dažādiem dzimumiem neatšķiras.

Rase

Rases ietekme uz inhalāciju veidā lietota levofloksacīna farmakokinētiku nav pētīta. Pēc sistēmiskas lietošanas rases ietekmi uz levofloksacīna farmakokinētiku izvērtēja 72 pētāmo personu datu kovariāciju analīzē: 48 baltās rases un 24 citas rases personām. Pētāmo personu rase neietekmēja šķietamo kopējo organisma klīrensu un šķietamo izkliedes tilpumu.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par vienas devas toksicitāti, atkārtotu devu toksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Pierādīts, ka fluorhinoloni izraisa ķermeņa masu balstošo locītavu artropātiju nenobriedušiem dzīvniekiem. Kopumā, tāpat kā citi fluorhinoloni, levofloksacīns ietekmēja žurku un suņu skrimšļus (nelīdzena virsma un dobumi). Šī atrade bija izteiktāka jauniem dzīvniekiem.

Levofloksacīns neizraisīja gēnu mutācijas baktēriju un zīdītāju šūnās, bet izraisīja hromosomu aberācijas Ķīnas kāmju plaušu šūnās in vitro. Šo ietekmi var attiecināt uz topoizomerāzes II inhibīciju. In vivo testos (mikrokodoliņu, māshromatīdu apmaiņas, neplānotas DNS sintēzes, dominantās letalitātes testos) nekonstatēja genotoksisku ietekmi. Pētījumi ar pelēm liecināja, ka fototoksiska iedarbība ir tikai ļoti lielām levofloksacīna devām. Fotomutagenitātes testā levofloksacīnam nebija genotoksiskas ietekmes. Fotokancerogenitātes pētījumā tas palēnināja audzēja attīstību.

Žurkām levofloksacīns neizraisīja fertilitātes vai reproduktīvās funkcijas traucējumus, un tā vienīgā ietekme uz augli bija nobriešanas aizkavēšanās toksiskas ietekmes uz mātīti rezultātā.

Levofloksacīna neklīniskajos standartpētījumos, izmantojot zāļu ievadīšanu inhalāciju veidā, iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu (elpošanas orgāni), vienas devas toksicitāti un atkārtotu devu toksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Magnija hlorīda heksahidrāts Ūdens injekcijām

6.2.Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

Ampula

3 ml, zema blīvuma polietilēna ampula.

Paciņa

Noslēgta folijas lamināta paciņa, kas satur 4 ampulas.

Iekšējā kastīte

56 ampulas (14 paciņas pa 4 ampulām).

Ārējā kastīte

Quinsair tiek piegādāts 28 dienu iepakojumā. Tas sastāv no iekšējās kartona kastītes, kas satur

56 ampulas un lietošanas instrukciju. Ārējā kartona kastīte satur arī vienu Zirela smidzinātāja manuālā komplekta iepakojumu, kuram ir atsevišķa kartona kastīte ar ražotāja lietošanas instrukciju.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Tikai vienreizējai lietošanai. Pēc ampulas atvēršanas saturs jāizlieto nekavējoties. Neizlietotās zāles ir jāiznīcina.

Quinsair lieto inhalāciju veidā, 5 minūšu laikā, izmantojot Quinsair paredzēto Zirela smidzinātāja manuālo komplektu un Zirela aerosola uzgali, kas savienots ar eBase kontrolierīci vai eFlow ātrās kontroles bloku (skatīt 4.2. apakšpunktu). Quinsair nedrīkst lietot ar jebkādu citu manuālo komplektu vai aerosola uzgali.

Pamatnorādījumi par lietošanu sniegti turpmāk. Sīkāki norādījumi ir pieejami lietošanas instrukcijā un ierīces ražotāja lietošanas instrukcijā.

Izspiediet visu ampulas saturu Zirela smidzinātāja manuālā komplekta zāļu rezervuārā. Aizveriet zāļu rezervuāru, savienojot zāļu vāciņa izciļņus ar rezervuāra rievām. Nospiediet uz leju un pagrieziet vāciņu pulksteņrādītāja kustības virzienā līdz galam. Nosēdiniet pacientu atslābinošā, vertikālā stāvoklī. Turot manuālo komplektu vienā līmenī, nospiediet un dažas sekundes turiet nospiestu kontrolierīces ieslēgšanas/izslēgšanas pogu. Kontrolierīcē atskanēs viens „pīkstiens”, un stāvokļa indikators iedegsies zaļā krāsā. Pēc dažām sekundēm aerosola migliņa sāks plūst Zirela smidzinātāja manuālā komplekta aerosola kamerā. Turot manuālo komplektu vienā līmenī, ievietojiet iemuti pacienta mutē, pārliecinoties, ka viņš ar lūpām aptver iemuti. Lūdziet pacientam ieelpot un izelpot caur iemuti, kamēr inhalācija nav pabeigta. Kad inhalācija ir pabeigta, kontrolierīcē atskanēs divi „pīkstieni”. Atvienojiet kontrolierīci un izjauciet Zirela smidzinātāja manuālo komplektu, lai to iztīrītu un dezinficētu.

Nelieciet Zirela smidzinātāja manuālā komplektā citas zāles.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Horizon Pharma Europe B.V.

Naritaweg 165

1043 BW Amsterdam

Nīderlande

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/14/973/001

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 26/03/2015

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas