Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Quixidar (fondaparinux sodium) – Zāļu apraksts - B01AX05

Updated on site: 09-Oct-2017

Zāļu nosaukumsQuixidar
ATĶ kodsB01AX05
Vielafondaparinux sodium
RažotājsGlaxo Group Ltd.
Palīgviela(-s): Satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) vienā

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Quixidar 1,5 mg/0,3 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra pilnšļirce (0,3 ml) satur 1,5 mg nātrija fondaparinuksa (fondaparinux sodium).

devā un tādējādi būtībā nesatur

nātriju.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3.

ZĀĻU FORMA

 

istr

ē

tas

Šķīdums injekcijām.

 

 

 

Šķīdums ir dzidrs un bezkrāsains šķidrums.

 

 

 

 

 

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

ğ

 

 

4.1

Terapeitiskās indikācijas

 

 

 

 

 

Venozās trombembolijas profilakse pacientiem, kam tiek veiktare liela ortopēdiska apakšējo ekstremitāšu operācija, piemēram, gūžas kaula lūzuma gadījumā, liela ceļa locītavas operācija vai gūžas locītavas endoprotezēšanas operācija.

Venozās trombembolijas profilakse pacientiem, kam tiek veikta operācija vēdera dobumā , ja tiek izlemts, ka viņiem ir augsts trombembolisko komplikāciju risks, piemēram, pacientiem, kuriem tiek veikta operācija sakarā ar vēzi vēdera dobumā (skat. apakšpunktu 5.1).

nav

vairs Pacienti, kuriem tiek veiktasleslielas ortopēdiskas vai vēdera dobuma operācijas

Venozās trombembolijas profilakse terapeitiski ārstētiem pacientiem, kam ir augsts VT risks un kas ir nekustīgi tādas akūtas slimības kā sirds mazspēja un/vai akūtu elpošanas traucējumu un/vai akūtas infekcijas vai iekaisuma slimības dēļ.

4.2 Devas un lietošanas veids

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir 2,5 mg reizi dienā, lietojot pēc operācijas subkutānas injekcijas veidā.

Sākumdeva jāievadaā6 stundas pēc ķirurģiskas brūces slēgšanas, ja ir nodrošināta hemostāze.

Ārstēšana jāturpina,Z kamēr samazinās venozas trombembolijas risks, parasti līdz brīdim, kad pacients tiek izrakstīts ambulatoriskai aprūpei, vismaz 5 – 9 dienas pēc operācijas. Pieredze liecina, ka pacientiem, kam tiek veikta operācija gūžas kaula lūzuma dēļ, VT risks saglabājas ilgāk nekā 9 dienas pēc operācijas. Šiem pacientiem jāapsver ilgstoša profilakse ar fondaparinuksu līdz papildus 24 dienām (skatīt apakšpunktu 5.1).

Terapeitiski ārstēti pacienti, kam ir augsts trombembolisku komplikāciju risks, ņemot vērā individuālā riska vērtējumu

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir 2,5 mg reizi dienā subkutānas injekcijas veidā. Terapeitiski ārstētiem pacientiem klīniski pētīts ārstēšanas ilgums 6 – 14 dienas (skatīt apakšpunktu 5.1).

Īpašas pacientu grupas

Pacientiem, kam veic operāciju, pirmās fondaparinuksa injekcijas laiks stingri jāievēro ≥ 75 gadus veciem pacientiem un/vai tiem, kam ķermeņa masa ir < 50 kg, un/vai pacientiem ar nieru mazspēju, ja kreatinīna klīrenss ir 20 – 50 ml/min.

Fondaparinuksu pirmo reizi drīkst ievadīt ne ātrāk kā 6 stundas pēc operācijas pabeigšanas. Injekciju nedrīkst veikt, ja nav nodrošināta hemostāze (skatīt apakšpunktu 4.4).

Nieru mazspēja - Fondaparinuksu nedrīkst lietot pacientiem, kam kreatinīna klīrenss ir < 20 ml/min (skatīt apakšpunktu 4.3). Pacientiem, kam kreatinīna klīrenss ir 20 – 50 ml/min, devu jāsamazina līdz 1,5 mg reizi dienā (skatīt apakšpunktus 4.4 un 5.2). Devu nav jāsamazina pacientiem ar viegliem nieru funkciju traucējumiem (kreatinīna klīrenss > 50 ml/min).

Aknu mazspēja - Deva nav jāpielāgo. Pacientiem ar smagu aknu mazspēju fondaparinukss jālieto uzmanīgi (skatīt apakšpunktu 4.4 ).

Bērniem - Fondaparinuksu neiesaka lietot bērniem līdz 17 gadu vecumam drošības un efektivitātes

datu trūkuma dēļ.

ē

tas

 

 

 

Lietošanas veids

 

 

Fondaparinuksu ievada dziļas subkutānas injekcijas veidā, pacientam atrodoties guļus stāvoklī.

Ievadīšanas vieta jāmaina starp vēdera priekšējās sienas kreiso un laboistrpriekšējo sānu un kreiso un labo mugurējo sānu apvidu. Lai izvairītos no zāļu zuduma, lietojot pilnšļirci, pirms injekcijas

neizvadiet no šļirces gaisa burbuli. Adata visā tās garumā jāiedurğ perpendikulāri ādas krokā, kas satverta ar īkšķi un rādītājpirkstu; ādas kroka jātur visu injekcijas laiku.

Papildus norādījumus par lietošanu, sagatavošanu lietošanaireun iznīcināšanu skatīt apakšpunktā 6.6.

4.3Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Aktīva klīniski nozīmīga asiņošana.

nav

Akūts bakteriāls endokardīts.

Smaga nieru mazspēja, ja kreatinīna klīrenss ir < 20 ml/min.

4.4

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Asiņošana

 

 

vairs

 

Fondaparinukss paredzēts tikai subkutānai lietošanai. Nelietot intramuskulāri.

 

 

 

les

 

 

Fondaparinukss jālieto uzmanīgi pacientiem, kam ir palielināts asiņošanas risks, piemēram, tiem, kam

ir iedzimti vai iegūti asiņošanas traucējumi (piemēram, trombocītu skaits < 50 000/mm3), aktīva

 

 

ā

 

 

 

kuņģa-zarnu trakta čūlas slimība un nesen bijusi intrakraniāla asiņošana, vai neilgi pēc smadzeņu,

mugurkaula vai acu operācijas, kā arī īpašām pacientu grupām, kas minētas tālāk.

Zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, nedrīkst lietot vienlaikus ar fondaparinuksu. Šīs zāles ir

dezirudīns, fibrinolītiskie līdzekļi, GP IIb/IIIa receptoru antagonisti, heparīns, heparinoīdi vai zemas

molekulārmasas heparZ

īns (ZMMH). Nepieciešamības gadījumā vienlaicīgi jāveic terapija ar K

vitamīna antagonistu atbilstoši 4.5 nodaļā sniegtai informācijai. Citas prettrombocītu zāles

(acetilsalicilskābe, dipiridamols, sulfīnpirazons, tiklopidīns vai klopidogrels) un NPL jālieto uzmanīgi. Ja ir svarīgi lietot zāles vienlaikus, jāveic stingra kontrole.

Spinālā/epidurālā anestēzija

Pacientiem, kam veic lielu ortopēdisku operāciju, lietojot vienlaikus fondaparinuksu un spinālu/epidurālu anestēziju vai veicot spinālu punkciju, nevar noliegt epidurālas vai spinālas hematomas veidošanos, kas var izraisīt ilgstošu vai pastāvīgu paralīzi. Šo reti sastopamo traucējumu

risks var būt lielāks, lietojot pēc operācijas epidurālus ilgkatetrus vai vienlaikus lietojot citas hemostāzi ietekmējošas zāles.

Gados veci pacienti

Gados veciem cilvēkiem ir palielināts asiņošanas risks. Tā kā nieru darbība līdz ar vecumu parasti vājinās, gados veciem pacientiem var būt samazināta eliminācija un pastiprināta fondaparinuksa iedarbība (skatīt apakšpunktu 5.2 ). Fondaparinuksu gados veciem cilvēkiem jālieto uzmanīgi (skatīt apakšpunktu 4.2 ).

Maza ķermeņa masa

mazinās līdz ar ķermeņa masu. Fondaparinuksu šiem pacientiem jālieto uzmanīgi (skatīt apakšpunktu 4.2 ).

Nieru mazspēja

Pacientiem, kam ķermeņa masa ir < 50 kg, ir palielināts asiņošanas risks. Fondaparinuksa eliminācija tas

Zināms, ka fondaparinukss tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm. Pacientiem, kam kreatinīna klīrenss

ir < 50 ml/min, ir palielināts asiņošanas un VTE risks, un viņi jāārstē uzmanīgi (skatīt apakšpunktus

4.2, 4.3 un 5.2). Pieejams maz klīnisko datu par pacientiem, kam kreatinīna klīrenss ir mazāks par

30 ml/min.

ē

Smaga aknu mazspēja

ğ

 

Fondaparinuksa deva nav jāpielāgo. Tomēr fondaparinuksa lietošana jāapsver uzmanīgi, jo pacientiem

re

 

ar smagu aknu mazspēju ir palielināts asiņošanas risks asinsreces faktoruistr

deficīta dēļ (skatīt

apakšpunktu 4.2).

Pacienti ar heparīna inducētu trombocitopēniju

Fondaparinukss nesaistās ar trombocītu 4. faktoru un tam nepiemīt krusteniska reakcija ar serumu, kas iegūts no pacientiem ar 2. tipa heparīna inducētu trombocitopēniju (HIT). Fondaparinuksa efektivitāte un drošība nav formāli pētīta pacientiem ar 2. tipa HIT.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

 

vairs

Lietojot vienlaikus fondaparinuksu un zāles, kasnavvar palielināt asiņošanas risku, palielinās asiņošanas

risks (skatīt apakšpunktu 4.4 ).

 

Perorālie antikoagulanti (varfarīns), trombocītu inhibitori (acetilsalicilskābe), NPL (piroksikāms) un digoksīns neietekmē fondaparinuksa farmakokinētiku. Fondaparinuksa deva (10 mg) mijiedarbības pētījumos bija lielāka nekā ieteicamā deva šīm indikācijām. Fondaparinukss neietekmēja ne varfarīna ietekmi uz INR, ne asinsteces laiku acetilsalicilskābes vai piroksikāma lietošanas laikā, ne digoksīna farmakokinētiku līdzsvara koncentrācijā.

Turpmāka terapija ar citu antikoagulantu

Ja turpmākā terapija jāsāk ar heparīnu vai ZMMH, pirmā injekcija parasti jāveic vienu dienu pēc

pēdējās fondaparinuksa injekcijas.

Ja nepieciešama turpmākalesterapija ar K vitamīna antagonistu, ārstēšana ar fondaparinuksu jāturpina,

līdz tiek sasniegts mērķa INR.

 

ā

4.6 Grūtniecība un zīdīšana

Z

 

Nav datu par fondaparinuksa lietošanu sievietēm grūtniecības laikā. Ierobežotās iedarbības dēļ pētījumi ar dzīvniekiem ir nepietiekami, lai novērtētu ietekmi uz grūtniecību, embrija/augļa attīstību, dzemdībām un attīstību pēc dzemdībām. Fondaparinuksu grūtniecēm drīkst ordinēt tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Fondaparinukss izdalās pienā žurkām, bet nav zināms, vai fondaparinukss izdalās mātes pienā cilvēkam. Ārstēšanas laikā ar fondaparinuksu nav ieteicams barot bērnu ar krūti. Tomēr uzsūkšanās pēc iekšķīgas ieņemšanas bērniem nav raksturīga.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Fondaparinuksa 2,5 mg drošību vērtēja 3595 pacientiem, kam veica lielu ortopēdisku apakšējo ekstremitāšu operāciju un kas tika ārstēti 9 dienas, 327 pacientiem, kam veica operāciju gūžas kaula lūzuma dēļ un kas tika ārstēti 3 nedēļas pēc sākotnējas 1 nedēļu ilgas profilakses, 1407 pacientiem, kam tika veiktas operācijas vēdera dobumā un kas tika ārstēti līdz 9 dienām, un 425 medikamentozi ārstētiem pacientiem, kam ir trombembolisku komplikāciju risks un kas tika ārstēti 14 dienas.

Nevēlamās blakusparādības, par kurām pētnieki ziņojuši kā par iespējami saistītām ar fondaparinuksa lietošanu, norādītas atbilstoši sastopamības biežumam (ļoti bieži ≥ 1/10; bieži: ≥ 1/100 līdz < 1/10;

retāk: ≥ 1/1000 līdz ≤ 1/100; reti: ≥ 1/10 000 līdz ≤ 1/1000; ļoti reti: ≤ 1/10 000) un orgānu sistēmai,

kā pirmās minot nopietnākās nevēlamās blakusparādības; šīs nevēlamās blakuspartasādības jāvērtē

ķirurģiskā un terapeitiskā kontekstā.

 

 

 

 

ē

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Orgānu sistēmu

 

Nevēlamās blakusparādības pacientiem,

 

Nevēlamās

klasifikācija

 

 

kam veic lielu ortopēdisku apakšējo

 

 

blakusparādības

MedDRA

 

 

ekstremitāšu operāciju un/ vai operāciju

 

medikamentozi ārstētiem

 

 

 

vēdera dobumā

 

 

istr

 

pacientiem

 

 

 

 

 

 

 

Infekcijas un

 

 

Reti: pēcoperācijas brūces infekcija

ğ

 

 

 

parazitozes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Asins un limfatiskās

 

Bieži: pēcoperācijas asiņošana, anēmija

 

 

Bieži: asiņošana

sistēmas traucējumi

 

Retāk: asiņošana (deguna asiņošana,re

kuņģa-

 

(hematoma, hematūrija,

 

 

 

zarnu trakta asiņošana, klepus ar asinīm,

 

 

klepus ar asinīm, smaganu

 

 

 

hematūrija, hematoma), trombocitopēnija,

 

asiņošana)

 

 

 

purpura, trombocitēmija, izmainīti

 

 

 

Retāk: anēmija

 

 

 

trombocīti , koagulācijas traucējumi

 

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

 

Reti: alerģiskas reakcijas

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

nav

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Metabolisma un

 

 

Reti : hipokaliēmija

 

 

 

 

 

barošanās traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

 

 

Reti: nemiers, miegainība, vertigo, reibonis,

 

 

traucējumi

 

 

galvassāpes, apmulsums

 

 

 

 

Asinsvadu sistēmas

 

Reti: hipotensija

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

vairs

 

 

 

 

 

Respiratorās, krūšu

 

Reti: dispnoja, klepus

 

 

 

 

Retāk: dispnoja

kurvja un videnes

 

 

 

 

 

 

 

 

slimības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kuņģa-zarnu trakta

 

Retāk: slikta dūša, vemšana

 

 

 

 

traucējumi

 

 

Reti: sāpes vēderā, dispepsija, gastrīts,

 

 

 

ā

 

les

 

 

 

 

 

 

 

aizcietējums, caureja

 

 

 

 

 

Aknu un/vai žultsceļu

 

Retāk: aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās,

 

 

traucējumi

Z

 

aknu funkcijas traucējumi

 

 

 

 

 

 

Reti: bilirubinēmija

 

 

 

 

 

Ādas un zemādas audu

 

Retāk: izsitumi, nieze

 

 

 

 

Retāk: izsitumi, nieze

bojājumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vispārēji traucējumi un

 

Retāk: tūska, perifēra tūska, drudzis,

 

 

 

Retāk: sāpes krūtīs

reakcijas ievadīšanas

 

izdalījumi no brūces

 

 

 

 

 

vietā

 

 

Reti: sāpes krūtīs, nogurums, karstuma viļņi,

 

 

 

 

 

sāpes kājās, dzimumorgānu tūska,

 

 

 

 

 

 

 

pietvīkums, sinkope

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Klīniskie pētījumi

Citos pētījumos vai lietojot zāles pēc reģistrācijas, retos gadījumos ziņots par intrakraniālu/intracerebrālu un retroperitoneālu asiņošanu.

4.9 Pārdozēšana

Lietojot lielāku fondaparinuksa devu nekā ieteikts, var palielināties asiņošanas risks. Nav zināms fondaparinuksa antidots.

Ja pārdozēšanas gadījumā rodas asiņošanas sarežģījumi, ārstēšana ir jāpārtrauc un jāmeklē primārais cēlonis. Jāapsver terapija, piemēram, ķirurģiska hemostāze, asins aizstājterapija, svaigas plazmas transfūzijas un plazmaferēze.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

ē

tas

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: prettrombotiskie līdzekļi.

 

ATĶ kods: B01AX05

 

Farmakodinamiskā iedarbībaistr

Fondaparinukss ir sintētisks un selektīvs aktivēta X (Xa) faktora inhibitors. Fondaparinuksa prettrombotiskā darbība ir saistīta ar antitrombīna III (ATIII) mediētu selektīvu Xa faktora

nomākšanu. Selektīvi saistoties ar ATIII, fondaparinukss pastiprina (aptuveni 300 reizes) dabisko

re

ğ

ATIII veikto Xa faktora neitralizēšanu. Xa faktora neitralizēšana pārtrauc asinsreces kaskādi un nomāc gan trombīna veidošanos, gan trombu rašanos. Fondaparinukss neinaktivē trombīnu (aktivētu II faktoru) un neietekmē trombocītus.

Lietojot 2,5 mg devu, fondaparinukss neietekmē parasto asinsreces testu rezultātus, piemēram, aktivēto parciālo tromboplastīna laiku (aPTT – activated partial thromboplastin time), aktivēto asinsreces laiku (ACT – activated clotting time) vai protrombīna laiku (PT – prothrombin

vairs

 

time)/starptautisko normalizēto attiecību (INR – international normalized ratio) plazmā, kā arī

asinsteces laiku un fibrinolītisko aktivitāti.

nav

Fondaparinuksam nepiemīt krusteniska reakcija ar serumiem, kas iegūti no pacientiem ar heparīna inducētu trombocitopēniju.

Venozās trombembolijas profilakse pacientiem, kuriem tiek veiktas lielas ortopēdiskas apakšējo ekstremitāšu operācijas, līdz 9 dienām ilgi

piemēram, gūžas kaula llesūzuma gadījumā, lielu ceļa locītavas operāciju vai gūžas endoprotezēšanas operāciju. KontrolZētos 2. un 3. fāzes klīniskos pētījumos pētīja vairāk nekā 8000 pacientu (gūžas kaula lūzums – 1711, gūžas locītavas endoprotezēšana – 5829, liela ceļa locītavas operācija – 1367). 2,5 mg fondaparinuksa reizi dienā sāka lietot 6 – 8 stundas pēc operācijas, rezultātu salīdzināja ar 40 mg enoksaparīna, ko reizi dienā sāka lietot 12 stundas pirms operācijas vai ar 30 mg, ko divreiz dienā sāka lietot 12 – 24 stundas pēc operācijas.

Fondaparinuksa klīniskā programma bija plānota, lai pierādītu fondaparinuksa efektivitāti venozās trombembolijas (VT) novēršanā, t.i., proksimālās un distālās dziļo vēnu trombozes (DzVT) un plaušu

embolijas (PE) novēāršanā pacientiem, kam veic lielu ortopēdisku apakšējo ekstremitāšu operāciju,

Veicot apkopotu šo pētījumu analīzi, ieteicamā fondaparinuksa dozēšanas shēma, salīdzinot ar enoksaparīnu, nozīmīgi mazināja (54% − 95% TI, 44%; 63%) VT sastopamību līdz 11. pēcoperācijas dienai, neatkarīgi no veiktās operācijas veida. Vairumu rezultātu diagnosticēja ar iepriekš plānotu venogrāfiju, un tie ietvēra galvenokārt distālu DzVT, bet nozīmīgi mazinājās arī proksimālas DzVT sastopamība. Simptomātisku VT, tostarp PE, sastopamība būtiski neatšķīrās starp terapijas grupām.

Pētījumos, veicot salīdzināšanu ar 40 mg enoksaparīna, ko reizi dienā sāka lietot 12 stundas pirms operācijas, masīvu asiņošanu novēroja 2,8% ar ieteicamo fondaparinuksa devu ārstēto pacientu, salīdzinot ar 2,6% ar enoksaparīnu ārstēto pacientu.

Venozās trombembolijas novēršana pacientiem, kuriem tiek veiktas operācijas gūžas kaula lūzuma dēļ un kas ārstēti 24 dienas pēc sākotnējas 1 nedēļu ilgas profilakses

Randomizētā dubultmaskētā klīniskā pētījumā 737 pacientus ārstēja ar 2,5 mg fondaparinuksa reizi dienā 7 +/- 1 dienas pēc operācijas gūžas kaula lūzuma dēļ. Šī perioda beigās 656 pacienti pēc nejaušības principa saņēma 2,5 mg fondaparinuksa reizi dienā vai placebo vēl papildus 21 +/- 2 dienas. Fondaparinukss nozīmīgi mazināja VT kopējo sastopamību, salīdzinot ar placebo [attiecīgi 3 pacienti (1,4%) pret 77 pacientiem (35%)]. Vairums (70/80) no reģistrētiem VT gadījumiem bija venogrāfiski atklāta bezsimptomu DzVT. Fondaparinukss nozīmīgi mazināja arī simptomātisku VT (DzVT un/vai PE) sastopamību [attiecīgi 1 pacients (0,3%) pret 9 (2,7%) pacientiem], tostarp placebo grupā novēroti divi letāli PE gadījumi. Masīvu asiņošanu (visos gadījumos no operācijas brūces un nevienā gadījumā ar letālu iznākumu) novēroja 8 ar 2,5 mg fondaparinuksa ārstētiem pacientiem

(2,4%), salīdzinot ar 2 ar placebo ārstētiem pacientiem (0,6%).

ē

tas

 

Venozās trombembolijas profilakse pacientiem, kam tiek veikta operācija vēdera dobumā, ja

Dubultaklā klīniskajā pētījumā 2927 pacienti tika randomizēti, lai saistrņemtu fondaparinuksu 2,5 mg vienu reizi dienā vai dalteparīnu 5000 SV vienu reizi dienā ar vienu 2500 SV injekciju pirms

tiek izlemts, ka viņiem ir augsts trombembolisku komplikāciju risks, piemēram, pacientiem,

operācijas un pirmo 2500 SV injekciju pēc operācijas 7+2 dienas.ğ Biežāk veiktās operācijas bija resnās zarnas un taisnās zarnas operācijas, kuņģa, aknu operācijas, holecistektomija vai citas žultsceļu

kam tiem veiktas vēža operācijas vēdera dobumā

operācijas. Sešdesmit deviņiem procentiem pacientu tika veikas vēža operācijas. Pētījumā netika

[95%CI] = -25.8% [-49.7%, 9.5%]. Atšķirību starpnavterapijas grupām attiecībā uz kopējo VT skaitu, kura nebija statistiski nozīmīga, galvenokārt noteica asimptomātiskas distālas dziļo vēnu trombozes (DVT) samazināšanās. Simptomātiskas DVT biežums terapijas grupās bija līdzīgs: 6 pacientiem

iekļauti pacienti, kam tika veiktas uroloģiskas operācijas (izņemt nieru) vai ginekoloģiskas operācijas,

laparoskopiskas operācijas vai asinsvadu operācijas.

re

 

Šajā pētījumā kopējais venozās trombembolijas (VT) biežums terapijā ar fondaparinuksu bija 4,6%

(47/1027), salīdzinot ar 6,1% (62/1021) terapijā ar dalteparīnu: priekšrocību īpatsvara samazinājums

(0,4%), kuri saņēma fondaparinuksu, un 5 pacientiem (0,3%), kuri saņēma dalteparīnu. Pacientu apakšgrupā, kuriem tika veiktas vēža operācijas, (69% no pacientu populācijas), VT biežums pacientiem, kuri saņēma fondaparinuksu, bija 4,7%, salīdzinot ar 7,7% pacientiem, kuri saņēma dalteparīnu.

Smaga asiņošana tika novērota 3,4% pacientu, kuri saņēma fondaparinuksu, un 2,4% pacientu, kuri

saņēma dalteparīnu.

vairs

Venozās trombembolijaslesprofilakse medikamentozi ārstētiem pacientiem, kam ir augsts trombembolisku komplikāciju risks ierobežota kustīguma dēļ akūtas slimības laikā

Randomizētā, dubultmaskētā klīniskā pētījumā 839 pacienti tika ārstēti ar 2,5 mg fondaparinuksa reizi

dienā vai placebo 6 – 14 dienas. Šajā pētījumā bija iekļauti akūti slimi medikamentozi ārstēti pacienti

 

ā

≥ 60 g.v., kam paredzams gultas režīms vismaz četras dienas un kas bija hospitalizēti III/IV pakāpes

sastrēguma sirds mazspējas dēļ (pēc NYHA klasifikācijas) un/vai akūtas elpceļu slimības un/vai

Z

 

akūtas infekcijas vai iekaisuma slimības dēļ. Fondaparinukss nozīmīgi samazināja kopējo VT

biežumu, salīdzinot ar placebo [attiecīgi 18 pacienti (5,6%) pret 34 pacientiem (10,5%)]. Lielākajā daļā gadījumu traucējumi bija asimptomātiska distāla DzVT. Fondaparinukss arī nozīmīgi samazināja konstatētas letālas PE biežumu [attiecīgi 0 pacienti (0,0%) pret 5 pacientiem (1,2%)]. Masīvu asiņošanu novēroja 1 pacientam (0,2%) katrā grupā.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc subkutānas ievadīšanas fondaparinukss uzsūcas pilnīgi un ātri (absolūtā bioloģiskā pieejamība ir 100%). Pēc vienreizējas subkutānas 2,5 mg fondaparinuksa injekcijas jauniem veseliem cilvēkiem maksimālā koncentrācija plazmā (vidējā Cmax = 0,34 mg/l) tiek sasniegta 2 stundas pēc devas ievadīšanas. Puse no vidējās Cmax koncentrācijas plazmā tiek sasniegta 25 minūtes pēc devas ievadīšanas.

Gados veciem cilvēkiem fondaparinuksa farmakokinētika ir lineāra, ievadot 2 – 8 mg subkutāni. Pēc

lietošanas reizi dienā līdzsvara līmenis plazmā tiek sasniegts pēc 3 – 4 dienām, Cmax un AUC

palielinās 1,3 reizes.

tas

 

Vidējā (SK%) fondaparinuksa farmakokinētisko raksturlielumu vērtība pacientiem, kam veic gūžas

locītavas endoprotezēšanas operāciju un kas saņem 2,5 mg fondaparinuksa reizi dienā: Cmax (mg/l) – ē 0,39 (31%), Tmax (h) – 2,8 (18%) un Cmin (mg/l) – 0,14 (56%). Pacientiem ar gūžas kaula lūzumu

lielāka vecuma dēļ fondaparinuksa līdzsvara koncentrācija plazmā ir šāda: Cmax (mg/l) – 0,50 (32%), Cmin (mg/l) – 0,19 (58%).

Izkliede

specifiski saistās ar antitrombīna olbaltumu no devas atkarīgā veidā atkarībā no koncentrācijas

re

nozīmīgi nesaistās ar

plazmā (98,6% 97,0%, ja koncentrācija ir 0,5 – 2 mg/l). Fondaparinukssistr

Fondaparinuksa izkliedes tilpums ir ierobežots (7 – 11 litri). Inğvitro fondaparinukss izteikti un

citiem plazmas olbaltumiem, tostarp 4. trombocītu faktoru (TF4).

Tā kā fondaparinukss nozīmīgi nesaistās ar plazmas olbaltumiem, izņemot ATIII, nav raksturīga mijiedarbība ar citām zālēm izstumšanas dēļ no saistīšanās vietām ar olbaltumiem.

Metabolisms

Lai gan nav pilnīgi izpētīts, nav pierādījumu par fondaparinuksa metabolismu un īpaši nav pierādījumu par aktīvu metabolītu veidošanos.

savienojuma veidā.

vairs

In vitro fondaparinukss nenomāc CYP450 (CYP1A2,navCYP2A6, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6,

CYP2E1 vai CYP3A4). Tādējādi in vivo fondaparinuksam nav raksturīga mijiedarbība ar citām zālēm, nomācot CYP mediētu metabolismu.

Ekskrēcija/eliminācija

Eliminācijas pusperiods (t½) ir aptuveni 17 stundas veseliem jauniem cilvēkiem un aptuveni 21 stunda

veseliem gados veciem cilvēkiem. 64 – 77% fondaparinuksa tiek izvadīti caur nierēm nemainīta

Īpašas pacientu grupas

les

 

ā

 

Bērni - Fondaparinukss nav pētīts šai pacientu grupai.

Z

 

 

Gados veci pacienti - Līdz ar vecumu var vājināties nieru darbība, un tādēļ gados veciem cilvēkiem var mazināties fondaparinuksa eliminācijas spēja. Par 75 gadiem vecākiem pacientiem kam veic ortopēdisku operāciju, aprēķinātais plazmas klīrenss bija 1,2 – 1,4 reizes mazāks nekā par 65 gadiem jaunākiem pacientiem.

Nieru mazspēja - Salīdzinot ar pacientiem ar normālu nieru darbību (kreatinīna klīrenss > 80 ml/min), pacientiem ar vieglu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 50 – 80 ml/min) plazmas klīrenss ir 1,2 – 1,4 reizes mazāks un pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min) – vidēji 2 reizes mazāks. Smagas nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) plazmas klīrenss ir aptuveni 5 reizes mazāks nekā cilvēkiem ar normālu nieru darbību. Terminālais pusperiods bija 29 h pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju un 72 h pacientiem ar smagu nieru mazspēju.

Dzimums - Pēc devas pielāgošanas atbilstoši ķermeņa masai atšķirības starp dzimumiem nekonstatēja.

Rase - Farmakokinētiskās atšķirības rases dēļ nav prospektīvi pētītas. Tomēr ar veseliem aziātiem (japāņiem) veiktos pētījumos nekonstatēja atšķirīgas farmakokinētiskās īpašības, salīdzinot ar veseliem baltās rases pārstāvjiem. Līdzīgi nenovēroja plazmas klīrensa atšķirības starp melnādainiem un baltās rases pacientiem, kam veic ortopēdisku operāciju.

Ķermeņa masa - Fondaparinuksa plazmas klīrenss palielinās līdz ar ķermeņa masu (palielinājums par 9% uz 10 kg).

Aknu mazspēja - Fondaparinuksa farmakokinētika nav pētīta aknu mazspējas gadījumā.

5.3 Preklīniskie dati par drošību

Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti un genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Ierobežotas iedarbības dēļ pētījumi ar dzīvniekiem

ir nepietiekami, lai novērtētu toksisko ietekmi uz reproduktīvo spēju.

ē

tas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

istr

 

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

 

 

ğ

 

 

6.1

Palīgvielu saraksts

 

 

re

 

 

Nātrija hlorīds

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ūdens injekcijām

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sālsskābe

 

 

 

 

 

 

Nātrija hidroksīds

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.2

Nesaderība

 

 

 

 

 

 

 

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt ar citiem produktiem.

6.3

Uzglabāšanas laiks

 

nav

 

 

 

 

 

2 gadi.

 

 

 

 

 

 

 

6.4

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

 

 

 

 

 

 

Nesasaldēt.

vairs

 

 

 

 

 

 

6.5

 

 

 

 

 

 

 

Iepakojuma veids un saturs

 

 

 

 

 

 

Quixidar ir pieejams iepakojumā pa 2, 7, 10 un 20 pilnšļircēm ar dzeltenu automātisku drošības sistēmu. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

1. klases stikla korpuss (1 ml), kam pievienota 27 gaudžu x 12,7 mm adata un kas noslēgts ar

brombutila vai hlorbutila elastomēra virzuļa aizbāzni.

Z

ā

les

 

6.6 Īpaši

atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanainorādījumi

Subkutānu injekciju veic tāpat kā ar parastu šļirci.

Pirms lietošanas jāapskata, vai parenterāli lietojamie šķīdumi nesatur sīkas daļiņas un vai nav mainījusies to krāsa.

Norādījumi, kā zāles injicēt pašam, sniegti lietošanas instrukcijā.

Quixidar pilnšļirces adatas aizsargsistēma ir veidota ar automātisku drošības sistēmu, lai novērstu saduršanās iespēju ar adatu pēc injekcijas.

Neizlietotais preparāts vai atkritumi jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Glaxo Group Ltd

 

 

 

 

 

Greenford

 

 

 

 

 

Middlesex

 

 

 

 

tas

UB6 0NN

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Lielbritānija

 

 

 

ē

 

8.

REĢISTRĀCIJAS NUMURI

 

 

istr

 

 

 

 

 

EU/1/02/207/005-008

 

ğ

 

 

9.

 

 

 

 

REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

 

 

Reģistrācijas datums: 2002. gada 21. marts

re

 

 

 

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2007. gada 21. marts

 

 

 

 

 

10.

nav

 

 

 

 

 

TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

 

 

 

 

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūras (EMEA) mājas lapā http://www.emea.europa.eu.

 

 

les

vairs

Z

ā

 

 

 

 

 

 

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Quixidar 2,5 mg/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra pilnšļirce (0,5 ml) satur 2,5 mg nātrija fondaparinuksa (fondaparinux sodium).

Palīgviela(-s): Satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) vienā devā un tādējādi būtībā nesatur nātriju.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

 

 

 

tas

 

 

 

 

3.

ZĀĻU FORMA

 

 

ē

 

Šķīdums injekcijām.

 

istr

 

 

 

 

Šķīdums ir dzidrs un bezkrāsains šķidrums.

 

 

 

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

 

 

 

4.1

Terapeitiskās indikācijas

 

 

 

 

 

re

ğ

 

 

Venozās trombembolijas profilakse pacientiem, kam tiek veikta liela ortopēdiska apakšējo

ekstremitāšu operācija, piemēram, gūžas kaula lūzuma gadījumā, liela ceļa locītavas operācija vai gūžas locītavas endoprotezēšanas operācija.

izlemts, ka viņiem ir augsts trombembolisko kompliknavāciju risks, piemēram, pacientiem, kuriem tiek veikta operācija sakarā ar vēzi vēdera dobumā (skat. apakšpunktu 5.1).

Venozās trombembolijas profilakse pacientiem, kam tiek veikta operācija vēdera dobumā, ja tiek

pacientiem, kuriem nav indicēta neatliekamavairs (<120 min.) invazīva terapija (perkutāna koronāra iejaukšanās - PKI) (skatīt apakšpunktus 4.4 un 5.1).

Venozās trombembolijas profilakse terapeitiski ārstētiem pacientiem, kam ir augsts VT risks un kas ir

nekustīgi tādas akūtas slimības kā sirds mazspēja un/vai akūtu elpošanas traucējumu un/vai akūtas infekcijas vai iekaisuma slimības dēļ.

Nestabilas stenokardijas vai miokarda infarkta bez ST segmenta pacēluma (NS/MIBSTP) ārstēšana

Miokarda infarkta ar ST segmenta pacēlumu (MISTP) ārstēšana pacientiem, kuru ārstēšanā tiek

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir 2,5 mg reizi dienā, lietojot pēc operācijas subkutānas injekcijas veidā.

izmantoti trombolītiski līdzekļi vai kuri sākotnēji nesaņem nekādu citu reperfūzijas terapijas veidu.

4.2 Devas un lietošanas veids

 

 

les

Pacienti, kuriem tiek veiktas lielas ortopēdiskas vai vēdera dobuma operācijas

Z

ā

 

 

 

Sākumdeva jāievada 6 stundas pēc ķirurģiskas brūces slēgšanas, ja ir nodrošināta hemostāze.

Ārstēšana jāturpina, kamēr samazinās venozas trombembolijas risks, parasti līdz brīdim, kad pacients tiek izrakstīts ambulatoriskai aprūpei, vismaz 5 – 9 dienas pēc operācijas. Pieredze liecina, ka pacientiem, kam tiek veikta operācija gūžas kaula lūzuma dēļ, VT risks saglabājas ilgāk nekā 9 dienas pēc operācijas. Šiem pacientiem jāapsver ilgstoša profilakse ar fondaparinuksu līdz papildus 24 dienām (skatīt apakšpunktu 5.1).

Terapeitiski ārstēti pacienti, kam ir augsts trombembolisku komplikāciju risks, ņemot vērā individuālā riska vērtējumu

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir 2,5 mg reizi dienā subkutānas injekcijas veidā. Terapeitiski ārstētiem pacientiem klīniski pētīts ārstēšanas ilgums 6 – 14 dienas (skatīt apakšpunktu 5.1).

Nestabilas stenokardijas/miokarda infarkta bez ST segmenta pacēluma (NS/MIBSTP) terapija

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir 2,5 mg vienu reizi dienā subkutānas injekcijas veidā. Terapija jāuzsāk, cik ātri vien iespējams pēc diagnozes noteikšanas, un jāturpina ne vairāk par 8 dienām vai līdz pacienta izrakstīšanai no slimnīcas, ja tā notiek ātrāk.

Ja pacientam paredzēts veikt perkutānu koronāru iejaukšanos (PKI), PKI laikā jāievada nefrakcionēts heparīns (NFH) atbilstoši vietējai praksei, ievērojot pacienta potenciālo asiņošanas risku, tai skaitā laiku kopš pēdējās fondaparinuksa devas (skatīt apakšpunktu 4.4). Laiku, kad pēc katetra izņemšanas tiek atsākta subkutāna fondaparinuksa ievadīšana, nosaka, balstoties uz klīnisko vērtējumu. Galvenajā NS/MIBSTP klīniskajā pētījumā terapija ar fondaparinuksu tika atsākta ne agrāk par 2 stundām pēc katetra izņemšanas.

Miokarda infarkta ar ST segmenta pacēlumu (MISTP) terapija

 

tas

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir 2,5 mg vienu reizi dienā. Pirmā fondaparinuksaē

deva jāievada

 

istr

 

 

intravenozi, bet nākamās devas –subkutānas injekcijas veidā. Terapija jāuzsāk, cik ātri vien iespējams

 

 

ğ

pēc diagnozes noteikšanas, un jāturpina ne ilgāk par 8 dienām vai līdz pacienta izrakstīšanai no

slimnīcas, ja tā notiek ātrāk.

re

 

Ja pacientam paredzēts veikt neprimāru PKI, PKI laikā jāievada nefrakcionēts heparīns (NFH) atbilstoši vietējai praksei, ievērojot pacienta potenciālo asiņošanas risku, tai skaitā laiku kopš pēdējās fondaparinuksa devas (skatīt apakšpunktu 4.4). Laiku, kad pēc katetra izņemšanas tiek atsākta subkutāna fondaparinuksa ievadīšana, nosaka, balstotiesnav uz klīnisko vērtējumu. Galvenajā MISTP klīniskajā pētījumā terapija ar fondaparinuksu tika atsākta ne agrāk par 3 stundām pēc katetra izņemšanas.

MISTP vai NS/MIBSTP pacientiem, kam paredzēts veikt koronārās artērijas šuntēšanu (KAŠ), ja vien

āles vairs

VTE profilakseZ Fondaparinuksu nedrīkst lietot pacientiem, kam kreatinīna klīrenss ir

<20 ml/min (skatīt apakšpunktu 4.3). Pacientiem, kam kreatinīna klīrenss ir 20 – 50 ml/min, devu jāsamazina līdz 1,5 mg reizi dienā (skatīt apakšpunktus 4.4 un 5.2). Devu nav jāsamazina pacientiem ar viegliem nieru funkciju traucējumiem (kreatinīna klīrenss > 50 ml/min).

NS/MIBSTP un MISTP terapija – fondaparinuksu nedrīkst lietot pacientiem, kam kreatininīna klīrenss ir < 20 ml/min (skatīt apakšpunktu 4.3). Devas mazināšana pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir > 20 ml/min, nav nepieciešama.

Aknu mazspēja - Deva nav jāpielāgo. Pacientiem ar smagu aknu mazspēju fondaparinukss jālieto uzmanīgi (skatīt apakšpunktu 4.4).

Bērniem - Fondaparinuksu neiesaka lietot bērniem līdz 17 gadu vecumam drošības un efektivitātes datu trūkuma dēļ.

Lietošanas veids

• Subkutāna ievadīšana

Fondaparinuksu ievada dziļas subkutānas injekcijas veidā, pacientam atrodoties guļus stāvoklī. Ievadīšanas vieta jāmaina starp vēdera priekšējās sienas kreiso un labo priekšējo sānu un kreiso un labo mugurējo sānu apvidu. Lai izvairītos no zāļu zuduma, lietojot pilnšļirci, pirms injekcijas neizvadiet no šļirces gaisa burbuli. Adata visā tās garumā jāiedur perpendikulāri ādas krokā, kas satverta ar īkšķi un rādītājpirkstu; ādas kroka jātur visu injekcijas laiku.

• Intravenoza ievadīšana (tikai pirmā deva pacientiem ar MISTP)

 

 

Intravenozu ievadīšanu ir jāveic caur esošu intravenozo sistēmu vai nu tieši, vai arī izmantojot

 

neliela tilpuma (25 vai 50 ml) 0,9% nātrija hlorīda minimaisu. Lai izvarītos no zāļu zuduma,

 

izmantojot pilnšļirci, pirms injekcijas no šļirces neizspiediet gaisa burbuli. Pēc injekcijas

 

intravenozās sistēmas caurules labi jāizskalo ar nātrija hlorīda šķīdumu, lai nodrošinātu, ka

 

organismā nonācis viss zāļu daudzums. Ievadot ar minimaisu, infūzija jāveictas1 - 2 minūšu laikā.

 

 

 

 

 

 

 

ē

Papildus norādījumus par lietošanu, sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu skatīt apakšpunktā 6.6.

4.3

Kontrindikācijas

 

 

 

 

istr

 

 

 

 

 

 

 

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

 

Aktīva klīniski nozīmīga asiņošana.

 

 

ğ

 

 

Akūts bakteriāls endokardīts.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Smaga nieru mazspēja, ja kreatinīna klīrenss ir < 20 ml/min.

 

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

re

 

 

 

 

 

 

 

Fondaparinuksu nedrīkst ievadīt intramuskulāri.

 

 

 

 

Asiņošana

vairs

nav

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Fondaparinukss jālieto uzmanīgi pacientiem, kam ir palielināts asiņošanas risks, piemēram, tiem, kam

ir iedzimti vai iegūti asiņošanas traucējumi (piemēram, trombocītu skaits < 50 000/mm3), aktīva

kuņģa-zarnu trakta čūlas slimība un nesen bijusi intrakraniāla asiņošana, vai neilgi pēc smadzeņu, mugurkaula vai acu operācijas, kā arī īpašām pacientu grupām, kas minētas tālāk.

VTE profilaksei zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, nedrīkst lietot vienlaikus ar fondaparinuksu. Šīs zāles ir dezirudīns, fibrinolles ītiskie līdzekļi, GP IIb/IIIa receptoru antagonisti, heparīns, heparinoīdi

vai zemas molekulārmasas heparīns (ZMMH). Nepieciešamības gadījumā vienlaicīgi jāveic terapija ar K vitamīna antagonistu atbilstoši apakšpunktā 4.5 sniegtajai informācijai. Citas prettrombocītu zāles (acetilsalicilskābe, dipiridamols, sulfīnpirazons, tiklopidīns vai klopidogrels) un NPL jālieto uzmanīgi. Ja ir svarīgi lietot zāāles vienlaikus, jāveic stingra kontrole.

NS/MIBSTP un MISTPZ terapijā fondaparinukss piesardzīgi jālieto pacientiem, kas vienlaikus tiek ārstēti ar citām zālēm, kuras palielina asiņošanas risku (piemēram, GPIIb/IIIa inhibitori vai trombolītiski līdzekļi).

PKI un vadošā katetra trombozes risks

Pacientiem ar MISTP, kuriem tiek veikta primāra PKI, fondaparinuksa lietošana pirms PKI un tās laikā nav ieteicama. Tāpat arī pacientiem ar NS/MIBSTP, kam ir dzīvībai bīstamas slimības, kuru dēļ nepieciešama neatliekama revaskularizācija, fondaparinuksa lietošana pirms PKI un tās laikā nav ieteicama. Tie ir pacienti ar rezistentu vai recidivējošu stenokardiju, kas saistīta ar dinamisku ST novirzi, sirds mazspēju, dzīvībai bīstamām aritmijām vai hemodinamisku nestabilitāti.

Pacientiem ar NS/MIBSTP un MISTP, kuriem tiek veikta neprimāra PKI, fondaparinuksa kā vienīgā antikoagulanta lietošana PKI laikā nav ieteicama, tādēļ jālieto NFH atbilstoši vietējai praksei (skatīt apakšpunktu 4.2).

Ir maz datu par NFH lietošanu neprimāras PKI laikā pacientiem, kas ārstēti ar fondaparinuksu (skatīt apakšpunktu 5.1). Pacientiem, kam neprimāra PKI tika veikta 6-24 stundas pēc pēdējās fondaparinuksa devas, vidējā NFH deva bija 8000 SV un nopietnas asiņošanas biežums bija 2% (2/98). Pacientiem, kam neprimāra PKI tika veikta < 6 stundas pēc pēdējās fondaparinuksa devas, vidējā NFH deva bija 5000 SV un nopietnas asiņošanas biežums – 4,1% (2/49).

Klīniskos pētījumos konstatēts zems, taču palielināts vadošā katetra trombozes risks pacientiem, kas koagulācijas nomākšanai PKI laikā saņēma fondaparinuksu, salīdzinot ar kontroles līdzekļi. Sastopamības biežums neprimāras PKI gadījumā NS/MIBSTP slimniekiem bija 1,0% pret 0,3% (fondaparinukss pret enoksaparīnu) un primāras PKI gadījumā MISTP slimniekiem 1,2% pret 0% (fondaparinukss pret kontroles līdzekli).

Spinālā/epidurālā anestēzija

 

tas

Pacientiem, kam veic lielu ortopēdisku operāciju, lietojot vienlaikus fondaparinuksu un

spinālu/epidurālu anestēziju vai veicot spinālu punkciju, nevar noliegt epidurē

ālas vai spinālas

 

istr

 

hematomas veidošanos, kas var izraisīt ilgstošu vai pastāvīgu paralīzi. Šo reti sastopamo traucējumu

 

 

ğ

risks var būt lielāks, lietojot pēc operācijas epidurālus ilgkatetrus vai vienlaikus lietojot citas

hemostāzi ietekmējošas zāles.

re

 

Gados veci pacienti

 

 

 

Gados veciem cilvēkiem ir palielināts asiņošanas risks. Tā kā nieru darbība līdz ar vecumu parasti vājinās, gados veciem pacientiem var būt samazināta eliminācija un pastiprināta fondaparinuksa iedarbība (skatīt apakšpunktu 5.2). Fondaparinuksunavgados veciem cilvēkiem jālieto uzmanīgi (skatīt apakšpunktu 4.2).

Maza ķermeņa masa

Pacientiem, kam ķermeņa masa ir < 50 kg, ir palielināts asiņošanas risks. Fondaparinuksa eliminācija

VTE profilakse - Zināms, ka fondaparinukssvairs tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm. Pacientiem, kam kreatinīna klīrenss ir < 50 ml/min, ir palielināts asiņošanas un VTE risks, un viņi jāārstē uzmanīgi (skatīt apakšpunktus 4.2, 4.3 un 5.2). Pieejams maz klīnisko datu par pacientiem, kam kreatinīna klīrenss ir mazāks par 30 ml/min.

NS/MIBSTP un MISTPlesterapija - Attiecībā uz NS/MIBSTP un MISTP terapiju pieejams maz klīnisko datu par fondaparinuksa lietošanu pa 2,5 mg vienu reizi dienā pacientiem, kam kreatinīna

klīrenss ir no 20 līdz 30 ml/min. Tādēļ ārstam jānosaka, vai ieguvums no terapijas attaisno risku (skatīt apakšpunktuā 4.2 un 4.3).Zpacientiem

ar smagu aknu mazspēju ir palielināts asiņošanas risks asinsreces faktoru deficīta dēļ (skatīt apakšpunktu 4.2).

Pacienti ar heparīna inducētu trombocitopēniju

Fondaparinukss nesaistās ar trombocītu 4. faktoru un tam nepiemīt krusteniska reakcija ar serumu, kas iegūts no pacientiem ar 2. tipa heparīna inducētu trombocitopēniju (HIT). Fondaparinuksa efektivitāte un drošība nav formāli pētīta pacientiem ar 2. tipa HIT.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Lietojot vienlaikus fondaparinuksu un zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, palielinās asiņošanas risks (skatīt apakšpunktu 4.4).

Perorālie antikoagulanti (varfarīns), trombocītu inhibitori (acetilsalicilskābe), NPL (piroksikāms) un digoksīns neietekmē fondaparinuksa farmakokinētiku. Fondaparinuksa deva (10 mg) mijiedarbības pētījumos bija lielāka nekā ieteicamā deva šīm indikācijām. Fondaparinukss neietekmēja ne varfarīna ietekmi uz INR, ne asinsteces laiku acetilsalicilskābes vai piroksikāma lietošanas laikā, ne digoksīna farmakokinētiku līdzsvara koncentrācijā.

ē

tas

Turpmāka terapija ar citu antikoagulantu

 

Ja turpmākā terapija jāsāk ar heparīnu vai ZMMH, pirmā injekcija parasti jāveic vienu dienu pēc pēdējās fondaparinuksa injekcijas.

Ja nepieciešama turpmāka terapija ar K vitamīna antagonistu, ārstēšana ar fondaparinuksu jāturpina, līdz tiek sasniegts mērķa INR.

4.6Grūtniecība un zīdīšana

nepieciešamības gadījumā.

 

istr

Nav datu par fondaparinuksa lietošanu sievietēm grūtniecības laikā. Ierobežotās iedarbības dēļ

 

ğ

 

pētījumi ar dzīvniekiem ir nepietiekami, lai novērtētu ietekmi uz grūtniecību, embrija/augļa attīstību,

dzemdībām un attīstību pēc dzemdībām. Fondaparinuksu grūtniecēm drīkst ordinēt tikai galējas

Fondaparinukss izdalās pienā žurkām, bet nav zināms, vairefondaparinukss izdalās mātes pienā cilvēkam. Ārstēšanas laikā ar fondaparinuksu nav ieteicams barot bērnu ar krūti. Tomēr uzsūkšanās pēc iekšķīgas ieņemšanas bērniem nav raksturīga.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti.

vairs

nav

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Fondaparinuksa 2,5 mg drošību vērtēja:

- 3595 pacientiem, kam veica lielu ortopēdisku apakšējo ekstremitāšu operāciju un kas tika ārstēti 9 dienas

- 327 pacientiem, kam veica operāciju gūžas kaula lūzuma dēļ un kas tika ārstēti 3 nedēļas pēc sākotnējas 1 nedēļu ilgas profilakses

- 1407 pacientiem, kuriem tika veiktas operācijas vēdera dobumā un kas tika ārstēti līdz 9 dienām - 425 medikamentozi ārstētiem pacientiem, kam ir trombembolisku komplikāciju risks un kas tika

ārstēti 14 dienas

-

10 057 pacientiem, kam tiek veikta NS vai MIBSTP AKS terapija

-

6 036 pacientiem, kam tiek veikta MISTP AKS terapija.

 

les

saistītām ar fondaparinuksa lietošanu, norādītas atbilstoši sastopamības biežumam (ļoti bieži 1/10; bieži: 1/100 līdz < 1/10; retāk: 1/1000 līdz ≤ 1/100; reti: 1/10 000 līdz ≤ 1/1000; ļoti reti:

Lietojot VT profilaksei, nevēlamās blakusparādības, par kurām pētnieki ziņojuši kā par iespējami

Z

ā

≤ 1/10 000) un orgānu sistēmai, kā pirmās minot nopietnākās nevēlamās blakusparādības; šīs blakusparādības jāvērtē ķirurģiskā un terapeitiskā kontekstā.

Orgānu sistēmu

Nevēlamās blakusparādības

 

 

 

 

Nevēlamās

klasifikācija

pacientiem, kam veic lielu ortopēdisku

 

blakusparādības

MedDRA

apakšējo ekstremitāšu operāciju un/ vai

 

medikamentozi ārstētiem

 

operāciju vēdera dobumā

 

 

 

 

pacientiem

Infekcijas un parazitozes

Reti: pēcoperācijas brūces infekcija

 

 

 

 

Asins un limfatiskās

Bieži: pēcoperācijas asiņošana, anēmija

 

Bieži: asiņošana (hematoma,

sistēmas traucējumi

Retāk: asiņošana (deguna asiņošana,

 

 

hematūrija, klepus ar asinīm,

 

kuņģa- zarnu trakta asiņošana, klepus ar

 

smaganu asiņošana)

 

asinīm, hematūrija, hematoma),

 

 

 

Retāk: anēmija

 

trombocitopēnija, purpura,

 

 

 

 

 

 

 

trombocitēmija, izmainīti trombocīti,

 

 

 

 

 

koagulācijas traucējumi

 

 

 

 

 

 

Imūnās sistēmas

Reti: alerģiskas reakcijas

 

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Metabolisma un

Reti : hipokaliēmija

 

 

 

 

 

tas

barošanās traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

Reti: nemiers, miegainība, vertigo,

 

 

 

ē

 

traucējumi

reibonis, galvassāpes, apmulsums

 

 

 

 

Asinsvadu sistēmas

Reti: hipotensija

 

 

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Respiratorās, krūšu

Reti: dispnoja, klepus

 

 

istr

 

Retāk: dispnoja

kurvja un videnes

 

 

 

 

 

 

 

 

slimības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kuņģa-zarnu trakta

Retāk: slikta dūša, vemšana

 

ğ

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

Reti: sāpes vēderā, dispepsija, gastrīts,

 

 

 

 

 

aizcietējums, caureja

re

 

 

 

 

 

Aknu un/vai žultsceļu

Retāk: aknu enzīmu līmeņa

 

 

 

 

 

 

traucējumi

paaugstināšanās, aknu funkcijas

 

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

Reti: bilirubinēmija

 

 

 

 

 

 

 

Ādas un zemādas audu

Retāk: izsitumi, nieze

 

 

 

 

Retāk: izsitumi, nieze

bojājumi

 

 

nav

 

 

 

 

 

 

Vispārēji traucējumi un

Retāk: tūska, perifēra tūska, drudzis,

 

 

Retāk: sāpes krūtīs

reakcijas ievadīšanas

izdalījumi no brūces

 

 

 

 

 

 

vietā

Reti: sāpes krūtīs, nogurums, karstuma

 

 

 

 

 

viļņi, sāpes kājās, dzimumorgānu tūska,

 

 

 

 

pietvīkums, sinkope

 

 

 

 

 

 

Citos pētījumos vai lietojot zāles pēc reģistrācijas, retos gadījumos ziņots par

 

 

 

vairs

 

 

 

 

 

 

 

intrakraniālu/intracerebrālu un retroperitoneālu asiņošanu.

 

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

 

 

AKS programmā ziņotais nevēlamo blakusparādību profils atbilst blakusparādībām, kas konstatētas VT profilakses laikā.

Asiņošana bija biežāk ziņotā nevēlamā blakusparādība pacientiem ar NS/MIBSTP un MISTP.

Izspriestas masīvas asiā ņošanas biežums līdz III fāzes NS/MIBSTP pētījuma 9. dienai, to ieskaitot, bija

2,1% (fondaparinukss) pret 4,1% (enoksaparīns), bet izspriestas smagas asiņošanas biežums pēc

modificētiem TIMIZ

kritērijiem līdz III fāzes MISTP pētījuma 9. dienai, to ieskaitot, bija 1,1%

(fondaparinukss) pret 1,4% (kontroles līdzeklis [NFH]/placebo).

III fāzes NS/MIBSTP pētījumā biežāk ziņotās, ar asiņošanu nesaistītās nevēlamās blakusparādības (ziņotas vismaz 1% dalībnieku, kas saņēma fondaparinuksu) bija galvassāpes, sāpes krūtīs un priekškambaru mirgošana.

III fāzes pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar MISTP, biežāk ziņotās, ar asiņošanu nesaistītas nevēlamās blakusparādības (ziņotas vismaz 1% dalībnieku, kas saņēma fondaparinuksu) bija

priekškambaru mirgošana, pireksija, sāpes krūtīs, galvassāpes, ventrikulāra tahikardija, vemšana un hipotensija.

4.9 Pārdozēšana

Lietojot lielāku fondaparinuksa devu nekā ieteikts, var palielināties asiņošanas risks. Nav zināms fondaparinuksa antidots.

Ja pārdozēšanas gadījumā rodas asiņošanas sarežģījumi, ārstēšana ir jāpārtrauc un jāmeklē primārais cēlonis. Jāapsver terapija, piemēram, ķirurģiska hemostāze, asins aizstājterapija, svaigas plazmas transfūzijas un plazmaferēze.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

ē

tas

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: prettrombotiskie līdzekļi.

 

ATĶ kods: B01AX05

 

Farmakodinamiskā iedarbībaistr

Fondaparinukss ir sintētisks un selektīvs aktivēta X (Xa) faktora inhibitors. Fondaparinuksa prettrombotiskā darbība ir saistīta ar antitrombīna III (ATIII) mediētu selektīvu Xa faktora

nomākšanu. Selektīvi saistoties ar ATIII, fondaparinukss pastiprina (aptuveni 300 reizes) dabisko

re

ğ

ATIII veikto Xa faktora neitralizēšanu. Xa faktora neitralizēšana pārtrauc asinsreces kaskādi un nomāc gan trombīna veidošanos, gan trombu rašanos. Fondaparinukss neinaktivē trombīnu (aktivētu II faktoru) un neietekmē trombocītus.

Lietojot 2,5 mg devu, fondaparinukss neietekmē parasto asinsreces testu rezultātus, piemēram, aktivēto parciālo tromboplastīna laiku (aPTT – activated partial thromboplastin time), aktivēto asinsreces laiku (ACT – activated clotting time) vai protrombīna laiku (PT – prothrombin

vairs

 

time)/starptautisko normalizēto attiecību (INR – international normalised ratio) plazmā, kā arī

asinsteces laiku un fibrinolītisko aktivitāti.

nav

Fondaparinuksam nepiemīt krusteniska reakcija ar serumiem, kas iegūti no pacientiem ar heparīna inducētu trombocitopēniju.

Z

ā

les

 

 

 

Klīniskie pētījumi

Venozās trombembolijas profilakse pacientiem, kuriem tiek veiktas lielas ortopēdiskas apakšējo ekstremitāšu operācijas, līdz 9 dienām ilgi

Fondaparinuksa klīniskā programma bija plānota, lai pierādītu fondaparinuksa efektivitāti venozās trombembolijas (VT) novēršanā, t.i., proksimālās un distālās dziļo vēnu trombozes (DzVT) un plaušu embolijas (PE) novēršanā pacientiem, kam veic lielu ortopēdisku apakšējo ekstremitāšu operāciju, piemēram, gūžas kaula lūzuma gadījumā, lielu ceļa locītavas operāciju vai gūžas endoprotezēšanas operāciju. Kontrolētos 2. un 3. fāzes klīniskos pētījumos pētīja vairāk nekā 8000 pacientu (gūžas kaula lūzums – 1711, gūžas locītavas endoprotezēšana – 5829, liela ceļa locītavas operācija – 1367). 2,5 mg fondaparinuksa reizi dienā sāka lietot 6 – 8 stundas pēc operācijas, rezultātu salīdzināja ar 40 mg

enoksaparīna, ko reizi dienā sāka lietot 12 stundas pirms operācijas vai ar 30 mg, ko divreiz dienā sāka

lietot 12 – 24 stundas pēc operācijas.

tas

 

Veicot apkopotu šo pētījumu analīzi, ieteicamā fondaparinuksa dozēšanas shēma, salīdzinot ar

enoksaparīnu, nozīmīgi mazināja (54% 95% TI, 44%; 63%) VT sastopamību līdz 11. pēcoperācijas

sastopamība. Simptomātisku VT, tostarp PE, sastopamība būtiski neatšķīrēās starp terapijas grupām.

dienai, neatkarīgi no veiktās operācijas veida. Vairumu rezultātu diagnosticēja ar iepriekš plānotu

venogrāfiju, un tie ietvēra galvenokārt distālu DzVT, bet nozīmīgi mazinājās arī proksimālas DzVT

Pētījumos, veicot salīdzināšanu ar 40 mg enoksaparīna, ko reizi dienā sāka lietot 12 stundas pirms operācijas, masīvu asiņošanu novēroja 2,8% ar ieteicamo fondaparinuksa devu ārstēto pacientu, salīdzinot ar 2,6% ar enoksaparīnu ārstēto pacientu.

istr

lūzuma dēļ un kas ārstēti 24 dienas pēc sākotnējas 1 nedēļu ilgas profilakses

Venozās trombembolijas novēršana pacientiem, kuriem tiek veiktas operācijas gūžas kaula

re

ğ

Randomizētā dubultmaskētā klīniskā pētījumā 737 pacientus ārstēja ar 2,5 mg fondaparinuksa reizi dienā 7 +/- 1 dienas pēc operācijas gūžas kaula lūzuma dēļ. Šī perioda beigās 656 pacienti pēc nejaušības principa saņēma 2,5 mg fondaparinuksa reizi dienā vai placebo vēl papildus 21 +/- 2

dienas. Fondaparinukss nozīmīgi mazināja VT kopējo sastopamību, salīdzinot ar placebo [attiecīgi 3 pacienti (1,4%) pret 77 pacientiem (35%)]. Vairums (70/80) no reģistrētiem VT gadījumiem bija

venogrāfiski atklāta bezsimptomu DzVT. Fondaparinukss nozīmīgi mazināja arī simptomātisku VT

nav (DzVT un/vai PE) sastopamību [attiecvairsīgi 1 pacients (0,3%) pret 9 (2,7%) pacientiem], tostarp placebo

grupā novēroti divi letāli PE gadījumi. Masīvu asiņošanu (visos gadījumos no operācijas brūces un nevienā gadījumā ar letālu iznākumu) novēroja 8 ar 2,5 mg fondaparinuksa ārstētiem pacientiem (2,4%), salīdzinot ar 2 ar placebo ārstētiem pacientiem (0,6%).

Venozās trombembolijas profilakse pacientiem, kam tiek veikta operācija vēdera dobumā, ja

tiek izlemts, ka viņiem ir augsts trombembolisku komplikāciju risks, piemēram, pacientiem, kam tiem veiktas vēža operācijas vēdera dobumā

iekļauti pacienti, kam tikalesveiktas uroloģiskas operācijas (izņemt nieru) vai ginekoloģiskas operācijas, laparoskopiskas operācijas vai asinsvadu operācijas.

Dubultaklā klīniskajā pētījumā 2927 pacienti tika randomizēti, lai saņemtu fondaparinuksu 2,5 mg

vienu reizi dienā vai dalteparīnu 5000 SV vienu reizi dienā ar vienu 2500 SV injekciju pirms

operācijas un pirmo 2500 SV injekciju pēc operācijas 7+2 dienas. Biežāk veiktās operācijas bija resnās

 

ā

zarnas un taisnās zarnas operācijas, kuņģa, aknu operācijas, holecistektomija vai citas žultsceļu

operācijas. Sešdesmit deviņiem procentiem pacientu tika veikas vēža operācijas. Pētījumā netika

Z

 

Šajā pētījumā kopējais venozās trombembolijas (VT) biežums terapijā ar fondaparinuksu bija 4,6% (47/1027), salīdzinot ar 6,1% (62/1021) terapijā ar dalteparīnu: priekšrocību īpatsvara samazinājums [95%CI] = -25.8% [-49.7%, 9.5%]. Atšķirību starp terapijas grupām attiecībā uz kopējo VT skaitu, kura nebija statistiski nozīmīga, galvenokārt noteica asimptomātiskas distālas dziļo vēnu trombozes (DVT) samazināšanās. Simptomātiskas DVT biežums terapijas grupās bija līdzīgs: 6 pacientiem (0,4%), kuri saņēma fondaparinuksu, un 5 pacientiem (0,3%), kuri saņēma dalteparīnu. Pacientu apakšgrupā, kuriem tika veiktas vēža operācijas, (69% no pacientu populācijas), VT biežums pacientiem, kuri saņēma fondaparinuksu, bija 4,7%, salīdzinot ar 7,7% pacientiem, kuri saņēma dalteparīnu.

Smaga asiņošana tika novērota 3,4% pacientu, kuri saņēma fondaparinuksu, un 2,4% pacientu, kuri saņēma dalteparīnu.

Venozās trombembolijas profilakse medikamentozi ārstētiem pacientiem, kam ir augsts trombembolisku komplikāciju risks ierobežota kustīguma dēļ akūtas slimības laikā

Randomizētā, dubultmaskētā klīniskā pētījumā 839 pacienti tika ārstēti ar 2,5 mg fondaparinuksa reizi dienā vai placebo 6 – 14 dienas. Šajā pētījumā bija iekļauti akūti slimi medikamentozi ārstēti pacienti ≥ 60 g.v., kam paredzams gultas režīms vismaz četras dienas un kas bija hospitalizēti III/IV pakāpes sastrēguma sirds mazspējas dēļ (pēc NYHA klasifikācijas) un/vai akūtas elpceļu slimības un/vai akūtas infekcijas vai iekaisuma slimības dēļ. Fondaparinukss nozīmīgi samazināja kopējo VT

biežumu, salīdzinot ar placebo [attiecīgi 18 pacienti (5,6%) pret 34 pacientiem (10,5%)]. Lielākajā

 

 

tas

daļā gadījumu traucējumi bija asimptomātiska distāla DzVT. Fondaparinukss arī nozīmīgi samazināja

konstatētas letālas PE biežumu [attiecīgi 0 pacienti (0,0%) pret 5 pacientiem (1,2%)]. Masīvu

asiņošanu novēroja 1 pacientam (0,2%) katrā grupā.

ē

 

Nestabilas stenokardijas vai miokarda infarkta bez ST segmenta pacēluma (NS/MIBSTP) terapija

OASIS 5 bija dubultmaskēts, randomizēts, nepārākuma (non-inferiority) klīniskais pētījums, kurā fondaparinuksu pa 2,5 mg subkutāni vienu reizi dienā salīdzināja ar enoksaparīnu pa 1 mg/kg subkutāni divas reizes dienā aptuveni 20 000 pacientiem ar NS/MIBSTP. Visi pacienti saņēma NS/MIBSTP medicīnisko standartterapiju, un 34% pacientu tika veikta PKI, bet 9% – KAŠ. Vidējais

terapijas ilgums fondaparinuksa grupā bija 5,5 dienas, bet enoksaparīna grupā – 5,2 dienas. Ja tika

veikta PKI, pacienti papildterapijā saņēma vai nu fondaparinuksu intravenoziistr

(pacienti fondaparinuksa

bija 67 gadi, un aptuveni 60% pacientu bija vismaz 65 gadus veci. Aptuveni 40% un 17% pacientu

grupā), vai arī pēc ķermeņa masas koriģētu NFH intravenozi (pacienti enoksaparīna grupā) atkarībā no

 

ğ

pēdējās subkutānās devas laika un plānotās GP IIb/IIIa inhibitora lietošanas. Vidējais pacientu vecums

re

 

komplikācija radās līdz 9. dienai, salīdzinot ar 5,7%navpacientu enoksaparīnu saņēmušo pacientu grupā (riska attiecība 1,01, 95% TI, 0,90;1,13, vienpusējā nepārākuma p vērtība = 0,003).

bija attiecīgi viegli (kreatinīna klīrenss ≥50 līdz <80 ml/min) vai vidēji izteikti (kreatinīna klīrenss ≥30 līdz <50 ml/min) nieru darbības traucējumi.

Primārais izspriestais gala kritērijs bija nāves, miokarda infarkta (MI) un rezistentas išēmijas (RI)

gadījumu kopējais skaits 9 dienu laikā pēc randomizācijas. 5,8% pacientu fondaparinuksa grupā

Līdz 30. dienai visu cēloņu izraisītāmirstība būtiski samazinājās- no 3,5% enoksaparīna grupā līdz

2,9% fondaparinuksa grupā (riska attiecība 0,83, 95% TI, 0,71;0,97, p = 0,02). Ietekmē uz saslimstību ar MI un RI nebija statistiskas atšķirības starp fondaparinuksa un enoksaparīna terapijas grupām.

9. dienā masīvas asiņošanas biežumsvairsfondaparinuksa un enoksaparīna grupā bija atbilstoši 2,1% un 4,1% (riska attiecība 0,52, 95% TI, 0,44;0,61, p < 0,001).

Efektivitāti raksturojošās atradnes un rezultāti attiecībā uz masīvu asiņošanu bija pastāvīgi dažādās

 

 

ā

 

iepriekšnoteiktās apakšgrupās, piemēram, gados veci cilvēki, pacienti ar nieru darbības traucējumiem,

vienlaikus lietojamo trombocītu agregācijas inhibitoru tipi (aspirīns, tienopiridīni vai GP IIb/IIIa

inhibitori).

Z

 

les

 

 

To fondaparinuksu vai enoksaparīnu saņēmušo pacientu apakšgrupā, kuriem tika veikta PKI, 9 dienu laikā pēc randomizācijas nāve/MI/RI iestājās attiecīgi 8,8% un 8,2% pacientu (riska attiecība 1,08, 95% TI, 0,92;1,27). Šai apakšgrupā masīvas asiņošanas biežums 9. dienā fondaparinuksa un enoksaparīna grupā bija attiecīgi 2,2% un 5,0% (riska attiecība 0,43, 95% TI, 0,33;0,57).

Miokarda infarkta ar ST segmenta pacēlumu (MISTP) terapija

OASIS 6 bija dubultmaskēts, randomizēts pētījums, kurā fondaparinuksa drošība un efektivitāte, lietojot to pa 2,5 mg vienu reizi dienā, vērtēta, salīdzinot ar parasto aprūpi (placebo (47%) vai NFH (53%)), aptuveni 12 000 pacientu ar MISTP. Visi pacienti saņēma standarta MISTP terapiju, tai skaitā primāru PKI (31%), trombolītiskus līdzekļus (45%) vai nesaņēma reperfūziju (24%). 84% pacientu, kas saņēma trombolītisku līdzekli, tika ārstēti ar nespecifisku fibrinolītisku līdzekli (galvenokārt

streptokināzi). Vidējais terapijas ilgums fondaparinuksa grupā bija 6,2 dienas. Vidējais pacientu vecums bija 61 gads, bet aptuveni 40% pacientu bija vismaz 65 gadu veci. Aptuveni 40% un 14% pacientu bija attiecīgi viegli (kreatinīna klīrenss ≥50 līdz <80 ml/min) vai vidēji smagi (kreatinīna klīrenss ≥30 līdz <50 ml/min) nieru darbības traucējumi.

Primārais izspriestais gala kritērijs bija nāve un atkārtots MI (at-MI) 30 dienu laikā pēc randomizācijas.Nāves/at-MI biežums līdz 30. dienai būtiski samazinājās- no 11,1% kontroles grupā līdz 9,7% fondaparinuksa grupā (riska attiecība 0,86, 95% TI, 0,77;0,96, p = 0,008). Iepriekšnoteiktā slānī, salīdzinot fondaparinuksu ar placebo (t.i., pacienti, kas ārstēti ar nespecifiskiem fibrinolītiskiem līdzekļiem (77,3%), neveicot reperfūziju (22%), ar specifiskiem fibrinolītiskiem līdzekļiem (0,3%), primāru PKI (0,4%)), nāves/at-MI biežums līdz 30. dienai būtiski samazinājās- no 14,0% placebo grupā līdz 11,3% (riska attiecība 0,80, 95% TI, 0,69;0,93, p = 0,003). Iepriekšnoteikttas ā slānī, salīdzinot fondaparinuksu ar NFH (pacienti, kam veikta primāra PKI (58,5%), kas ārstēti ar specifiskiem

fibrinolītiskiem līdzekļiem (13%), nespecifiskiem fibrinolītiskiem līdzekļiem (2,6%) un neveicot reperfūziju (25,9%)), fondaparinuksa un NFH ietekme uz nāves/at-MI biežumu līdz 30. dienai nebija statiski atšķirīga- attiecīgi 8,3% pret 8,7% (riska attiecība 0,94, 95% TI, 0,79;1,11,ē p = 0,460). Taču šajā slānī indicētās populācijas apakšgrupā, kam tika veikta trombolīze vai netika veikta reperfūzija (t.i., pacienti, kam netika veikta primāra PKI), nāves/at-MI biežums līdz 30. dienai būtiski samazinājās- no 14,3% NFH grupā līdz 11,5% fondaparinuksa grupā (riska attiecība 0,79, 95% TI, 0,64;0,98, p = 0,03).

 

ğ

Līdz 30. dienai visu cēloņu izraisītā mirstība arī būtiski samazinājās- no 8,9% kontroles grupā līdz

re

 

7,8% fondaparinuksa grupā(riska attiecība 0,87, 95% TI, 0,77;0,98,istrp = 0,02). Atšķirība mirstības

biežumā bija statistiski nozīmīga 1. slānī (salīdzinot ar placebo), bet ne 2. slānī (salīdzinot ar NFH). Labvēlīgā ietekme uz mirstību, kas tika konstatēta fondaparinuksa grupā, saglabājās līdz uzraudzības beigām 180. dienā.

Pacientiem, kas tika revaskularizēti ar trombolītisku līdzekli, fondaparinukss 30. dienā nozīmīgi mazināja nāves/at-MI biežumu- no 13,6% kontroles grupā līdz 10,9% (riska attiecība 0,79, 95% TI, 0,68;0,93, p = 0,003). Pacientiem, kam sākotnēji netika veikta reperfūzija, nāves/at-MI biežums 30. dienā būtiski samazinājās- no 15% kontroles grupā līdz 12,1% fondaparinuksa grupā (riska

nav attiecība 0,79, 95% TI, 0,65;0,97,vairsp = 0,023). Pacientiem, kam tika veikta primāra PKI, nāves/at-MI biežums 30. dienā statistiski neatšķīrās abās grupās [6.0% fondaparinuksa grupā pret 4.8% kontroles

grupā; riska attiecība 1,26, 95% TI, 0,96; 1,66)].

Līdz 9. dienai 1,1% pacientu, kas saņēma fondaparinuksu, un 1,4% kontroles pacientu radās smaga asiņošana. No pacientiem, kam tika lietots trombolītisks līdzeklis, smaga asiņošana radās 1,3% pacientu fonadaparinuksa grupā un 2,0% kontroles grupā. Pacientiem, kas sākotnēji nesaņēma reperfūzijas terapiju, smagas asiņošanas biežums bija 1,2% fondaparinuksa grupā, salīdzinot ar 1,5% kontroles grupā. Pacientiem, kam tika veikta primāra PKI, smagas asiņošanas biežums bija 1,0% fondaparinuksa grupā un 0,4% kontroles grupā.

iepriekšnoteiktās apakšgruplesās, piemēram, gados veci cilvēki, pacienti ar nieru darbības traucējumiem, vienlaikus lietojamoZ trombocītu agregācijas inhibitoru tipi (aspirīns, tienopiridīni).

Efektivitāti raksturojošā ās atradnes un rezultāti attiecībā uz masīvu asiņošanu bija pastāvīgi dažādās

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc subkutānas ievadīšanas fondaparinukss uzsūcas pilnīgi un ātri (absolūtā bioloģiskā pieejamība ir 100%). Pēc vienreizējas subkutānas 2,5 mg fondaparinuksa injekcijas jauniem veseliem cilvēkiem maksimālā koncentrācija plazmā (vidējā Cmax = 0,34 mg/l) tiek sasniegta 2 stundas pēc devas ievadīšanas. Puse no vidējās Cmax koncentrācijas plazmā tiek sasniegta 25 minūtes pēc devas ievadīšanas.

Gados veciem cilvēkiem fondaparinuksa farmakokinētika ir lineāra, ievadot 2 – 8 mg subkutāni. Pēc subkutānas lietošanas reizi dienā līdzsvara līmenis plazmā tiek sasniegts pēc 3 – 4 dienām, Cmax un AUC palielinās 1,3 reizes.

Vidējā (SK%) fondaparinuksa farmakokinētisko raksturlielumu vērtība pacientiem, kam veic gūžas locītavas endoprotezēšanas operāciju un kas saņem 2,5 mg fondaparinuksa reizi dienā: Cmax (mg/l) – 0,39 (31%), Tmax (h) – 2,8 (18%) un Cmin (mg/l) – 0,14 (56%). Pacientiem ar gūžas kaula lūzumu lielāka vecuma dēļ fondaparinuksa līdzsvara koncentrācija plazmā ir šāda: Cmax (mg/l) – 0,50 (32%), Cmin (mg/l) – 0,19 (58%).

Izkliede

 

 

 

 

 

tas

Fondaparinuksa izkliedes tilpums ir ierobežots (7 – 11 litri). In vitro fondaparinukss izteikti un

specifiski saistās ar antitrombīna olbaltumu no devas atkarīgā veidā atkarībā no koncentrācijas

plazmā (98,6% − 97,0%, ja koncentrācija ir 0,5 – 2 mg/l). Fondaparinukss nozīmīgi nesaistās ar

citiem plazmas olbaltumiem, tostarp 4. trombocītu faktoru (TF4).

 

ē

 

 

 

 

 

 

 

Tā kā fondaparinukss nozīmīgi nesaistās ar plazmas olbaltumiem, izņemot ATIII, nav raksturīga

 

 

 

 

istr

 

 

mijiedarbība ar citām zālēm izstumšanas dēļ no saistīšanās vietām ar olbaltumiem.

Metabolisms

 

 

ğ

 

 

 

Lai gan nav pilnīgi izpētīts, nav pierādījumu par fondaparinuksa metabolismu un īpaši nav

pierādījumu par aktīvu metabolītu veidošanos.

 

re

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

In vitro fondaparinukss nenomāc CYP450 (CYP1A2, CYP2A6, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6,

CYP2E1 vai CYP3A4). Tādējādi in vivo fondaparinuksam nav raksturīga mijiedarbība ar citām

zālēm, nomācot CYP mediētu metabolismu.

nav

 

 

 

 

 

Ekskrēcija/eliminācija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Eliminācijas pusperiods (t½) ir aptuveni 17 stundas veseliem jauniem cilvēkiem un aptuveni 21 stunda veseliem gados veciem cilvēkiem. 64 – 77% fondaparinuksa tiek izvadīti caur nierēm nemainīta savienojuma veidā.

Īpašas pacientu grupas

Bērni - Fondaparinukss nav pētīts šai pacientu grupai.

jaunākiem pacientiem.

vairs

Gados veci pacienti - Līdz ar vecumu var vājināties nieru darbība, un tādēļ gados veciem cilvēkiem var mazināties fondaparinuksa eliminācijas spēja. Par 75 gadiem vecākiem pacientiem kam veic

ortopēdisku operāciju, aprēķinātais plazmas klīrenss bija 1,2 – 1,4 reizes mazāks nekā par 65 gadiem

Nieru mazspēja - Salīdzinot ar pacientiem ar normālu nieru darbību (kreatinīna klīrenss > 80 ml/min), pacientiem ar vieglu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 50 – 80 ml/min) plazmas klīrenss ir 1,2 – 1,4

reizes mazāks un pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min) –

vidēji 2 reizes mazāks. Smagasles

nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) plazmas

klīrenss ir aptuveni 5 reizes mazāks nekā cilvēkiem ar normālu nieru darbību. Terminālais pusperiods

 

ā

bija 29 h pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju un 72 h pacientiem ar smagu nieru mazspēju.

Z

 

Dzimums - Pēc devas pielāgošanas atbilstoši ķermeņa masai atšķirības starp dzimumiem nekonstatēja.

Rase - Farmakokinētiskās atšķirības rases dēļ nav prospektīvi pētītas. Tomēr ar veseliem aziātiem (japāņiem) veiktos pētījumos nekonstatēja atšķirīgas farmakokinētiskās īpašības, salīdzinot ar veseliem baltās rases pārstāvjiem. Līdzīgi nenovēroja plazmas klīrensa atšķirības starp melnādainiem un baltās rases pacientiem, kam veic ortopēdisku operāciju.

Ķermeņa masa - Fondaparinuksa plazmas klīrenss palielinās līdz ar ķermeņa masu (palielinājums par 9% uz 10 kg).

Nesasaldēt.

Aknu mazspēja - Fondaparinuksa farmakokinētika nav pētīta aknu mazspējas gadījumā.

5.3 Preklīniskie dati par drošību

Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti un genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Ierobežotas iedarbības dēļ pētījumi ar dzīvniekiem ir nepietiekami, lai novērtētu toksisko ietekmi uz reproduktīvo spēju.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

 

 

 

 

 

tas

6.1 Palīgvielu saraksts

 

 

 

 

 

Nātrija hlorīds

 

 

 

 

ē

Ūdens injekcijām

 

 

 

 

Sālsskābe

 

 

 

 

Nātrija hidroksīds

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.2

Nesaderība

 

 

 

 

 

 

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt ar citiem produktiem.

6.3

Uzglabāšanas laiks

 

 

ğ

istr

 

 

 

re

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2 gadi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ja fondaparinuksa nātrija sāli pievieno 0,9% nātrija hlorīda šķīdumam minimaisā, ideālā gadījumā tas

jāievada infūzijas veidā nekavējoties, taču to var uzglabāt istabas temperatūrā līdz 24 stundām.

 

 

nav

 

 

 

 

 

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

6.5 Iepakojuma veids un satursvairs

1. klases stikla korpuss (1 ml), kam pievienota 27 gaudžu x 12,7 mm adata un kas noslēgts ar brombutila vai hlorbutila elastomēra virzuļa aizbāzni.

Quixidar ir pieejams iepakojumā pa 2, 7, 10 un 20 pilnšļircēm ar zilu automātisku drošības sistēmu. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

 

ā

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Z

 

Subkutānu injekciju veiclestāpat kā ar parastu šļirci. Intravenoza ievadīšana jāveic caur esošu

intravenozu sistēmu vai nu tieši, vai arī izmantojot neliela tilpuma (25 vai 50 ml) 0,9% nātrija hlorīda šķīduma minimaisu.

Pirms lietošanas jāapskata, vai parenterāli lietojamie šķīdumi nesatur sīkas daļiņas un vai nav mainījusies to krāsa.

Norādījumi, kā zāles injicēt pašam subkutānas injekcijas veidā, iekļauti lietošanas instrukcijā.

Quixidar pilnšļirces adatas aizsargsistēma ir veidota ar automātisku drošības sistēmu, lai novērstu saduršanās iespēju ar adatu pēc injekcijas.

Neizlietotais preparāts vai atkritumi jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Glaxo Group Ltd

Greenford

Middlesex

UB6 0NN

Lielbritānija

8.

REĢISTRĀCIJAS NUMURI

 

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

 

 

EU/1/02/207/001-004

 

 

 

 

 

 

ē

 

9.

REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

istr

 

Reģistrācijas datums: 2002. gada 21. marts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2007. gada 21. marts

 

ğ

 

 

 

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

re

 

 

 

 

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūras (EMEA) mājas lapā

http://www.emea.europa.eu.

 

nav

 

 

 

 

 

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

 

Z

ā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Palīgviela(-s): Satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) vienā

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Quixidar 5 mg/0,4 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra pilnšļirce satur 5 mg nātrija fondaparinuksa (fondaparinux sodium) 0,4 ml šķīduma injekcijām.

devā un tādējādi būtībā nesatur nātriju.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

 

 

 

tas

3.

ZĀĻU FORMA

 

 

ē

Šķīdums injekcijām.

 

istr

Šķīdums ir dzidrs un bezkrāsains vai gaiši dzeltens šķidrums.

 

 

 

 

 

 

 

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

ğ

 

 

4.1

Terapeitiskās indikācijas

 

 

Dziļo vēnu trombozes (DzVT) un akūtas plaušu embolijasre(PE) ārstēšana, izņemot hemodinamiski

nestabiliem pacientiem vai pacientiem, kam nepieciešama trombolīze vai plaušu embolektomija.

4.2 Devas un lietošanas veids

 

nav

100 kg) reizi dienā

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir 7,5 mg (pacientiem ar ķermeņa masu 50,

Ārstēšana jāturpina vismaz 5 dienas un kamēr tiek sasniegta atbilstoša antikoagulācija (starptautiskā normalizētā attiecība 2 – 3). Vienlaikus perorāla antikoagulācija jāsāk pēc iespējas ātrāk un parasti 72 stundu laikā. Vidējais lietošanas ilgums klīniskos pētījumos bija 7 dienas, un klīniskā pieredze par ārstēšanu ilgāk nekā 10 dienas ir nepietiekama.

Īpašas pacientu grupas

subkutānas injekcijas veidā. Pacientiem, kam ķermeņa masa ir 50 kg, ieteicamā deva ir 5 mg. Pacientiem, kam ķermeņa masa irvairs> 100 kg, ieteicamā deva ir 10 mg.

Gados veciem pacientiem - Devas pielāgošana nav nepieciešama. 75 gadus veciem un vecākiem pacientiem fondaparinukss jālieto uzmanīgi, jo līdz ar vecumu pavājinās nieru darbība (skatīt apakšpunktu 4.4).

 

 

les

Nieru mazspēja - Pacientiem ar mērenu nieru mazspēju fondaparinuksu jālieto uzmanīgi (skatīt

apakšpunktu 4.4).

ā

 

Z

 

Nav pieredzes pacientu apakšgrupai ar lielu ķermeņa masu (> 100 kg) un mērenu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min). Šai apakšgrupai pēc sākotnējas 10 mg dienas devas var apsvērt dienas devas samazināšanu līdz 7,5 mg, pamatojoties uz farmakokinētikas izmaiņām (skatīt apakšpunktu 4.4).

Fondaparinuksu nedrīkst lietot pacientiem ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) (skatīt apakšpunktu 4.3).

Aknu mazspēja - Deva nav jāpielāgo. Pacientiem ar smagu aknu mazspēju fondaparinuksu jālieto uzmanīgi (skatīt apakšpunktu 4.4).

Bērniem - Fondaparinuksu neiesaka lietot bērniem līdz 17 gadu vecumam drošības un efektivitātes datu trūkuma dēļ.

Lietošanas veids

Fondaparinuksu ievada dziļas subkutānas injekcijas veidā, pacientam atrodoties guļus stāvoklī. Ievadīšanas vieta jāmaina starp vēdera priekšējās sienas kreiso un labo priekšējo sānu un kreiso un labo mugurējo sānu apvidu. Lai izvairītos no zāļu zuduma, lietojot pilnšļirci, pirms injekcijas neizvadiet no šļirces gaisa burbuli. Adata visā tās garumā jāiedur perpendikulāri ādas krokā, kas satverta ar īkšķi un rādītājpirkstu; ādas kroka jātur visu injekcijas laiku.

Papildus norādījumus par lietošanu, sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu skatīt apakšpunktā 6.6.

4.3

Kontrindikācijas

 

ē

tas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Aktīva klīniski nozīmīga asiņošana.

istr

Akūts bakteriāls endokardīts.

 

Smaga nieru mazspēja (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min).

 

 

 

4.4

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

 

 

 

 

 

Fondaparinukss paredzēts tikai subkutānai lietošanai. Nelietot intramuskulāri.

 

ğ

 

 

 

Nav pietiekamas pieredzes par hemodinamiski nestabilu pacientu ārstēšanu ar fondaparinuksu un nav

pieredzes par šo zāļu lietošanu pacientiem, kam nepieciešama trombolīze, embolektomija vai v. cava

filtra ievietošana.

nav

re

 

Asiņošana

Fondaparinukss jālieto uzmanīgi pacientiem, kam ir palielināts asiņošanas risks, piemēram, tiem, kam ir iedzimti vai iegūti asiņošanas traucējumi (piemēram, trombocītu skaits < 50 000/mm3), aktīva

kuņģa-zarnu trakta čūlas slimība un nesen bijusi intrakraniāla asiņošana, vai neilgi pēc smadzeņu, mugurkaula vai acu operācijas, kā arī īpašām pacientu grupām, kas minētas tālāk.

Tāpat kā citi antikoagulanti, fondaparinukss jālieto uzmanīgi pacientiem, kam nesen veikta operācija (< 3 dienas) un tikai tad, kad nodrošināta ķirurģiska hemostāze.

Zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, nedrīkst lietot vienlaikus ar fondaparinuksu. Šīs zāles ir

dezirudīns, fibrinolītiskie līdzekļi,vairsGP IIb/IIIa receptoru antagonisti, heparīns, heparinoīdi vai zemas molekulārmasas heparīns (ZMMH). VTE ārstēšanas laikā vienlaicīgi jāveic terapija ar K vitamīna antagonistu atbilstoši apakšpunktā 4.5 sniegtai informācijai. Citas pretrombocītu zāles

(acetilsalicilskābe, dipiridamols, sulfīnpirazons, tiklopidīns vai klopidogrels) un NPL jālieto uzmanīgi.

Ja ir svarīgi lietot zāles vienlaikus, jāveic stingra kontrole.

 

les

Spinālā/epidurālā anestēzija

Pacientiem, kas saņemā

fondaparinuksu VTE ārstēšanai, nevis profilaksei, ķirurģisku procedūru laikā

nedrīkst izmantot spinālo/epidurālo anestēziju.

Z

 

Gados veci pacienti

Gados veciem cilvēkiem ir palielināts asiņošanas risks. Tā kā nieru darbība līdz ar vecumu parasti vājinās, gados veciem pacientiem var būt samazināta eliminācija un pastiprināta fondaparinuksa iedarbība (skatīt apakšpunktu 5.2). Asiņošanas traucējumu sastopamība pacientiem, kas saņem ieteicamo shēmu DzVT vai PE ārstēšanai un ir < 65 gadus, 65 – 75 un > 75 gadus veci, bija attiecīgi 3,0%, 4,5% un 6,5%. Atbilstošā sastopamība pacientiem, kas saņem ieteicamo enoksaparīna shēmu DzVT ārstēšanai, bija attiecīgi 2,5%, 3,6% un 8,3%, bet sastopamība pacientiem, kas saņem ieteikto NFH shēmu PE ārstēšanai, bija attiecīgi 5,5%, 6,6% un 7,4%. Fondaparinuksu gados veciem cilvēkiem jālieto uzmanīgi (skatīt apakšpunktu 4.2).

Maza ķermeņa masa

Pacientiem, kam ķermeņa masa ir < 50 kg, klīniskā pieredze ir nepietiekama. Šai pacientu grupai fondaparinuksu jālieto uzmanīgi 5 mg dienas devā (skatīt apakšpunktus 4.2 un 5.2).

Nieru mazspēja

Pavājinoties nieru darbībai, palielinās asiņošanas risks. Zināms, ka fondaparinukss izdalās galvenokārt caur nierēm. Asiņošanas traucējumu sastopamība pacientiem ar normālu nieru darbību, vieglu nieru mazspēju, mērenu nieru mazspēju un smagu nieru mazspēju, kas saņem ieteicamo shēmu DzVT vai PE ārstēšanā, bija attiecīgi 3,0% (34/1132), 4,4% (32/733), 6,6% (21/318) un 14,5% (8/55). Atbilstošā

sastopamība pacientiem, kas saņem ieteicamo enoksaparīna shēmu DzVT ārstēšanai, bija attiecīgi 2,3% (13/559), 4,6% (17/368), 9,7% (14/145) un 11,1% (2/18), un pacientiem,taskas saņem ieteicamo

nefrakcionāta heparīna shēmu PE ārstēšanai, bija attiecīgi 6,9% (36/523), 3,1% (11/352), 11,1% (18/162) un 10,7% (3/28).

Fondaparinukss ir kontrindicēts smagas nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min), un pacientiem ar mērenu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min) jālieto uzmanīgi.

Ārstēšanas ilgums nedrīkst pārsniegt klīniskā pētījumā novērtēto (vidēji 7 dienas) (skatīt apakšpunktus

4.2 , 4.3 un 5.2).

ē

 

ğ

Nav pieredzes pacientu apakšpgrupai ar lielu ķermeņa masu (> 100 kg) un mērenu nieru mazspēju

10 mg dienas devas lietošanas var apsvērt dienas devas samazināšanuistrlīdz 7,5 mg, pamatojoties uz farmakokinētikas izmaiņām (skatīt apakšpunktu 4.2).

Smaga aknu mazspēja

(kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min). Šiem pacientiem fondaparinuksu jālieto uzmanīgi. Pēc sākotnējas re

Fondaparinuksa lietošana jāapsver uzmanīgi, jo ir palielināts asiņošanas risks asinsreces faktoru deficīta dēļ pacientiem ar smagu aknu mazspēju (skatīt apakšpunktu 4.2).

Pacienti ar heparīna inducētu trombocitopēniju

nav kas iegūts no pacientiem ar 2. tipavairsheparīna inducētu trombocitopēniju (HIT). Fondaparinuksa

Fondaparinukss nesaistās ar 4. trombocītu faktoru un tam nepiemīt krusteniska reaktivitāte ar serumu,

efektivitāte un drošība pacientiem ar 2. tipa HIT nav formāli pētīta.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Lietojot vienlaikus fondaparinuksu un zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, palielinās asiņošanas risks (skatīt apakšpunktu 4.4).

Ar fondaparinuksu veiktos klīniskos pētījumos perorāliem antikoagulantiem (varfarīnam) nebija vērojama mijiedarbība ar fondaparinuksa farmakokinētiku; 10 mg devā, kas lietota mijiedarbības pētījumos, fondaparinukss neietekmēja varfarīna antikoagulācijas kontroles raksturlieluma (INR)

aktivitāti.

Z

ā

 

 

 

Trombocītu inhibitoriemles(acetilsalicilskābei), NPL (piroksikāmam) un digoksīnam nekonstatēja

mijiedarbība ar fondaparinuksa farmakokinētiku. 10 mg devā, ko lietoja mijiedarbības pētījumos, fondaparinukss neietekmēja asiņošanas laiku, veicot ārstēšanu ar acetilsalicilskābi vai piroksikāmu, ne arī digoksīna farmakokinētiku līdzsvara apstākļos.

4.6Grūtniecība un zīdīšana

Nav pieejami klīniskie dati par lietošanu grūtniecības laikā. Ierobežotās iedarbības dēļ pētījumi ar dzīvniekiem ir nepietiekami, lai novērtētu ietekmi uz grūtniecību, embrija/augļa attīstību, dzemdībām un attīstību pēc dzemdībām. Fondaparinuksu grūtniecēm drīkst ordinēt tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Fondaparinukss izdalās pienā žurkām, bet nav zināms, vai fondaparinukss izdalās mātes pienā

cilvēkam. Ārstēšanas laikā ar fondaparinuksu nav ieteicams barot bērnu ar krūti. Tomēr uzsūkšanās pēc iekšķīgas ieņemšanas bērniem nav raksturīga.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Fondaparinuksa drošība vērtēta 2517 pacientiem, kas ārstēti venozas trombembolijas dēļ un kas ar fondaparinuksu ārstēti vidēji 7 dienas. Biežāk sastopamās nevēlamās blakusparādības bija asiņošanas komplikācijas (skatīt apakšpunktu 4.4).

Nevēlamās blakusparādības, par kurām pētnieki ziņojuši kā par iespējami saistītām ar fondaparinuksa lietošanu, norādītas atbilstoši sastopamības biežumam (ļoti bieži ≥ 1/10; bieži: ≥ 1/100 līdz < 1/10;

retāk: ≥ 1/1000 līdz ≤ 1/100; reti: ≥ 1/10 000 līdz ≤ 1/1000; ļoti reti: ≤ 1/10 000) un orgānu sistēmai,

kā pirmās minot nopietnākās nevēlamās blakusparādības

 

 

 

ē

tas

 

Orgānu sistēma pēc

 

Nevēlamās blakusparādības pacientiem, kam ārstēta VTE1

 

 

MedDRA klasifikācijas

 

 

 

istr

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Asins un limfatiskās

 

Bieži: asiņošana (kuņģa-zarnu trakta asiņošana, hematūrija,

 

 

sistēmas traucējumi

 

hematoma, deguna asiņošana, klepus ar asinīm, dzemdes un

 

 

 

 

 

 

 

 

ğ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

vagināla asiņošana, hemartroze, acu asiņošana, purpura, zilumi)

 

 

 

 

 

 

Retāk: anēmija, trombocitopēnija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

re

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Reti: cita veida asiņošana (aknu, retroperitoneāla,

 

 

 

 

 

 

intrakraniāla/intracerebrāla), trombocitēmija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti: alerģiska reakcija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

nav

 

 

 

 

 

 

 

Metabolisma un barošanās

Reti: ne-olbaltumu slāpekļa (Nos) 2 daudzuma palielināšanās

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas traucējumi

Retāk: galvassāpes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Reti: reibonis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

 

 

Kuņģa-zarnu trakta

 

Retāk: slikta dūša, vemšana

 

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aknu un/vai žultsceļu

les

Retāk: aknu funkcijas traucējumi

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ādas un zemādas audu

Reti: eritematozi izsitumi

 

 

 

 

 

 

 

bojājumi

Z

ā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vispārēji traucējumi un

Retāk: sāpes, tūska,

 

 

 

 

 

 

 

reakcijas ievadīšanas vietā

Reti: reakcija injekcijas vietā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(1)atsevišķas blakusparādības nav norādītas, izņemot gadījumus, kad tās ir medicīniski nozīmīgas.

(2)Nos nozīmē ne-olbaltumu slāpeklis, piemēram, urīnviela, urīnskābe, aminoskābes u.c.

4.9 Pārdozēšana

Lietojot lielāku fondaparinuksa devu nekā ieteikts, var palielināties asiņošanas risks. Fondaparinuksam nav zināma antidota.

Ja pārdozēšanas gadījumā rodas asiņošanas sarežģījumi, ārstēšana ir jāpārtrauc un jāmeklē primārais cēlonis. Jāapsver terapija, piemēram, ķirurģiska hemostāze, asins aizstājterapija, svaigas plazmas transfūzijas un plazmaferēze.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

tas

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: prettrombotiskie līdzekļi.

ATĶ kods: B01AX05

Farmakodinamiskā iedarbība

 

Fondaparinukss ir sintētisks un selektīvs aktivēta X (Xa) faktora inhibitors.ē

Fondaparinuksa

prettrombotiskā darbība ir saistīta ar antitrombīna III (antitrombīna) mediētu selektīvu Xa faktora

nomākšanu. Selektīvi saistoties ar antitrombīnu, fondaparinukss pastiprina (aptuveni 300 reizes)

 

ğ

 

dabisko antitrombīna veikto Xa faktora neitralizēšanu. Xa faktora neitralizēšana pārtrauc asinsreces

re

 

 

kaskādi un nomāc gan trombīna veidošanos, gan trombu rašanos. Fondaparinukssistr

neinaktivē trombīnu

(aktivētu II faktoru) un neietekmē trombocītus.

thromboplastin time), aktivēto asinsreces laiku (ACT – activated clotting time) vai protrombīna laiku (PT – prothrombin time)/starptautisko normalizēto attiecību (INR – international normalised ratio) plazmā, kā arī asinsteces laiku un fibrinolītisko aktivitāti. Lietojot lielākas devas, iespējamas mērenas aPTL pārmaiņas. Lietojot 10 mg devu mijiedarbības pētījumos, fondaparinukss nozīmīgi neietekmēja

Lietojot ārstēšanai izmantotās devas, fondaparinukss klīniski nozīmīgi neietekmē parasto asinsreces testu rezultātus, piemēram, aktivēto parciālo tromboplastnav īna laiku (aPTT – activated partial

varfarīna antikoagulanta aktivitātivairs(INR).

Fondaparinuksam nepiemīt krusteniska reakcija ar serumiem, kas iegūti no pacientiem ar heparīna inducētu trombocitopēniju.

Klīniskie pētījumi

Fondaparinuksa klīniskā programma venozas trombembolijas ārstēšanā bija plānota, lai pierādītu fondaparinuksa efektivitāti dziļo vēnu trombozes (DzVT) un plaušu embolijas (PE) ārstēšanā. Vairāk nekā 4874 pacientus pētīja kontrolētos 2. un 3. fāzes klīniskos pētījumos.

DzVT diagnozi fondaparinuksales 5 mg (ķermeņa masa < 50 kg), 7,5 mg (ķermeņa masa 50 kg, 100 kg) vai 10 mg (ķermeZ ņa masa > 100 kg) s.c. reizi dienā salīdzināja ar nātrija enoksaparīnu 1 mg/kg s.c. divreiz dienā. Kopumā tika ārstēti 2192 pacienti; abās grupās pacientus ārstēja vismaz 5 dienas un līdz 26 dienām ilgi (vidēji 7 dienas). Abās ārstēšanas grupās pacienti saņēma K vitamīna antagonista terapiju, ko parasti sāka 72 stundas pēc pirmās pētījuma zāļu lietošanas un turpināja 90 ± 7 dienas, regulāri pielāgojot devu, lai sasniegtu INR 2 – 3. Primārās efektivitātes rezultāts bija salikts no apstiprinātas simptomātiskas recidivējošas ne-letālas VTE un letālas VTE, par ko ziņots līdz 97. dienai. Pierādīts, ka ārstēšana ar fondaparinuksu nav sliktāka par enoksaparīna terapiju (VTE biežums attiecīgi 3,9% un 4,1%).

Dziļo vēnu trombozes ārstēšana

Randomizētā, dubultmaskā ētā klīniskā pētījumā pacientiem ar apstiprinātu akūtas simptomātiskas

Masīvu asiņošanu sākumterapijas laikā novēroja 1,1% ar fondaparinuksu ārstēto pacientu, salīdzinot ar 1,2% ar enoksaparīnu ārstētiem pacientiem.

Plaušu embolijas ārstēšana

Randomizēts, atklāts klīniskais pētījums tika veikts pacientiem ar akūtu simptomātisku PE . Diagnozi apstiprināja ar objektīvām pārbaudēm (plaušu skenēšana, pulmonāla angiogrāfija vai spirāles KT skenēšana). Pacienti, kam bija nepieciešama trombolīze, embolektomija vai v. cava filtrs, tika izslēgti no pētījuma. Randomizētie pacienti iepriekš varēja būt ārstēti ar NFH atlases fāzē, bet pacienti, kas ilgāk nekā 24 stundas bija ārstēti ar antikoagulanta terapeitisku devu vai kam bija nekontrolēta hipertensija, tika izslēgti no pētījuma. Fondaparinuksa 5 mg (ķermeņa masa < 50 kg), 7,5 mg (ķermeņa masa ≥ 50 kg, 100 kg) vai 10 mg (ķermeņa masa > 100 kg) s.c. reizi dienā salīdzināja ar nefrakcionāta heparīna i.v. bolus injekciju (5000 SV), pēc tam veicot ilgstošu i.v. infūziju, to pielāgojot, lai uzturētu aPTT 1,5 – 2,5 reizes virs kontroles vērtības. Kopumā tika ārstēti 2184

pacienti; abās grupās pacientus ārstēja vismaz 5 dienas un līdz 22 dienām ilgi (vidēji 7 dienas).

5,0%).

tas

Pacienti abās ārstēšanas grupās saņēma K vitamīna antagonista terapiju, ko parasti sāka 72 stundu laikā pēc pirmās pētījuma zāļu devas lietošanas un turpināja 90 ± 7 dienas, regulāri pielāgojot devu, lai sasniegtu INR 2 – 3. Primārais efektivitātes rezultāts bija salikts no apstiprinātas simptomātiskas

recidivējošas ne-letālas VTE un letālas VTE, par ko ziņots līdz 97. dienai. Pierādīja, ka ārstēšana ar

 

ē

fondaparinuksu nav sliktāka par nefrakcionēta heparīna terapiju (VTE biežums attiecīgi 3,8% un

istr

 

Masīvu asiņošanu sākumterapijas laikā novēroja 1,3% ar fondaparinuksu ārstēto pacientu, salīdzinot ar 1,1% ar nefrakcionētu heparīnu ārstēto pacientu.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

 

re

ğ

Fondaparinuksa nātrija farmakokinētika ir atvasināta no fondaparinuksa koncentrācijas plazmā, kas kvantitatīvi izteikta ar anti Xa faktora aktivitāti. Lai kalibrētu anti-Xa testu, var lietot tikai

fondaparinuksu (starptautiskie heparīna vai ZMMH standarti nav piemēroti šim nolūkam). Rezultātā fondaparinuksa koncentrācija tiek izteikta miligramosnav (mg).

Uzsūkšanās

Pēc subkutānas ievadīšanas fondaparinukss uzsūcas pilnīgi un ātri (absolūtā bioloģiskā pieejamība ir 100%). Pēc vienreizējas subkutānas 2,5 mg fondaparinuksa injekcijas jauniem veseliem cilvēkiem maksimālā koncentrācija plazmā (vidējā Cmax = 0,34 mg/l) tiek sasniegta 2 stundas pēc devas ievadīšanas. Puse no vidējās Cmax koncentrācijas plazmā tiek sasniegta 25 minūtes pēc devas ievadīšanas.

Gados veciem cilvēkiem fondaparinuksa farmakokinētika ir lineāra, ievadot 2 – 8 mg subkutāni. Pēc lietošanas reizi dienā līdzsvara līmenis plazmā tiek sasniegts pēc 3 – 4 dienām, Cmax un AUC palielinās 1,3 reizes.

les

 

Vidējā (SK%) fondaparinuksa farmakokinvairs

ētisko raksturlielumu vērtība pacientiem, kam veic gūžas

locītavas endoprotezēšanas operāciju un kas saņem 2,5 mg fondaparinuksa reizi dienā: Cmax (mg/l) –

0,39 (31%), Tmax (h) – 2,8 (18%) un Cmin (mg/l) – 0,14 (56%). Pacientiem ar gūžas kaula lūzumu

 

ā

lielāka vecuma dēļ fondaparinuksa līdzsvara koncentrācija plazmā ir šāda: Cmax (mg/l) – 0,50 (32%),

Cmin (mg/l) – 0,19 (58%).

Z

 

Veicot DzVT un PE ārstēšanu, pacientiem, kas saņem fondaparinuksu 5 mg (ķermeņa masa < 50 kg), 7,5 mg (ķermeņa masa 50 – 100 kg ieskaitot) un 10 mg (ķermeņa masa > 100 kg) reizi dienā, ķermeņa masai pielāgotās devas sniedz līdzīgu iedarbību visām ķermeņa masas grupām. Vidējo (SK%) līdzsvara farmakokinētikas raksturlielumu aprēķini ar fondaparinuksu ārstētiem VTE pacientiem, kas saņem ieteikto fondaparinuksa dozēšanas shēmu reizi dienā, ir šādi: Cmax (mg/l) – 1,41 (23%), Tmax (h)

– 2,4 (8%) un Cmin (mg/l) – 0,52 (45%). Atbilstošā 5. un 95. percentīle ir attiecīgi 0,97 un 1,92 Cmax (mg/l) un 0,24 un 0,95 Cmin (mg/l).

Izkliede

Fondaparinuksa izkliedes tilpums ir ierobežots (7 – 11 litri). In vitro fondaparinukss izteikti un specifiski saistās ar antitrombīna olbaltumu no devas atkarīgā veidā atkarībā no koncentrācijas

plazmā (98,6% − 97,0%, ja koncentrācija ir 0,5 – 2 mg/l). Fondaparinukss nozīmīgi nesaistās ar citiem plazmas olbaltumiem, tostarp 4. trombocītu faktoru (TF4).

Tā kā fondaparinukss nozīmīgi nesaistās ar plazmas olbaltumiem, izņemot antitrombīnu, nav raksturīga mijiedarbība ar citām zālēm izstumšanas dēļ no saistīšanās vietām ar olbaltumiem.

Metabolisms

Lai gan nav pilnīgi izpētīts, nav pierādījumu par fondaparinuksa metabolismu un īpaši nav pierādījumu par aktīvu metabolītu veidošanos.

In vitro fondaparinukss nenomāc CYP450 (CYP1A2, CYP2A6, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6, CYP2E1 vai CYP3A4). Tādējādi in vivo fondaparinuksam nav raksturīga mijiedarbība ar citām zālēm, nomācot CYP mediētu metabolismu.

Ekskrēcija/eliminācija

Eliminācijas pusperiods (t½) ir aptuveni 17 stundas veseliem jauniem cilvēkiem un aptuveni 21 stunda

veseliem gados veciem cilvēkiem. 64 – 77% fondaparinuksa tiek izvadīti caur nierēm nemainīta

savienojuma veidā.

istr

ē

tas

 

 

 

Īpašas pacientu grupas

 

 

Bērni - Fondaparinukss nav pētīts šai pacientu grupai.

 

 

 

 

 

Gados veci pacienti - Līdz ar vecumu var vājināties nieru darbība, un tādēļ gados veciem cilvēkiem

 

ğ

var mazināties fondaparinuksa eliminācijas spēja. Par 75 gadiem vecākiem pacientiem, kam veic

re

 

ortopēdisku operāciju un kas saņem fondaparinuksu 2,5 mg reizi dienā, aprēķinātais plazmas klīrenss bija 1,2 – 1,4 reizes mazāks nekā par 65 gadiem jaunākiem pacientiem. Līdzīgu tendenci novēroja pacientiem, kam ārstēja DzVT un PE.

Nieru mazspēja - Salīdzinot ar pacientiem ar normālu nieru darbību (kreatinīna klīrenss > 80 ml/min), kam veic ortopēdisku operāciju un kas saņem fondaparinuksu 2,5 mg reizi dienā, pacientiem ar vieglu

9% uz 10 kg).

vairs

nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 50 – 80 ml/min) plazmas klīrenss ir 1,2 – 1,4 reizes mazāks un

pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju (kreatinnavīna klīrenss 30 – 50 ml/min) – vidēji 2 reizes

mazāks. Smagas nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) plazmas klīrenss ir aptuveni 5 reizes mazāks nekā cilvēkiem ar normālu nieru darbību. Terminālais pusperiods bija 29 h pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju un 72 h pacientiem ar smagu nieru mazspēju. Līdzīgu tendenci novēroja pacientiem, kam ārstēja DzVT un PE.

Ķermeņa masa - Fondaparinuksa plazmas klīrenss palielinās līdz ar ķermeņa masu (palielinājums par

(japāņiem) veiktos pētījumosles

nekonstatēja atšķirīgas farmakokinētiskās īpašības, salīdzinot ar

Dzimums - Pēc devas pielāgošanas atbilstoši ķermeņa masai atšķirības starp dzimumiem nekonstatēja.

 

ā

Rase - Farmakokinētiskās atšķirības rases dēļ nav prospektīvi pētītas. Tomēr ar veseliem aziātiem

Z

 

veseliem baltās rases pārstāvjiem. Līdzīgi nenovēroja plazmas klīrensa atšķirības starp melnādainiem un baltās rases pacientiem, kam veic ortopēdisku operāciju.

Aknu mazspēja - Fondaparinuksa farmakokinētika nav pētīta aknu mazspējas gadījumā.

5.3Preklīniskie dati par drošību

Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību un genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Atkārtotu devu un reproduktīvās toksicitātes pētījumi neliecināja par īpašu risku, bet nesniedza atbilstošu dokumentāciju par drošības robežām nepietiekamas iedarbības dēļ dzīvnieku sugām.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Nātrija hlorīds Ūdens injekcijām Sālsskābe Nātrija hidroksīds

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

6.2

Nesaderība

 

 

 

 

 

 

 

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt ar citiem produktiem.

6.3

Uzglabāšanas laiks

 

 

 

ē

tas

3 gadi.

 

 

 

 

istr

 

 

 

 

 

 

6.4

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

 

 

 

 

 

 

 

Nesasaldēt.

 

 

 

 

 

 

6.5

Iepakojuma veids un saturs

 

ğ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. klases stikla korpuss (1 ml), kam pievienota 27 gaudžu x 12,7 mm adata un kas noslēgts ar

hlorbutila elastomēra virzuļa aizbāzni.

re

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Quixidar 5 mg/0,4 ml ir pieejams iepakojumā pa 2, 7, 10 un 20 pilnšļircēm ar oranžu automātisku

drošības sistēmu. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

 

 

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Subkutānu injekciju veic tāpat kā ar parastu šļirci.nav

 

 

 

 

 

Pirms lietošanas jāapskata, vai parenterāli lietojamie šķīdumi nesatur sīkas daļiņas un vai nav

mainījusies to krāsa.

 

 

 

 

 

 

Norādījumi, kā zāles injicēt pašam, sniegti lietošanas instrukcijā.

 

 

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

Quixidar pilnšļirces ir veidota ar vairsautomātisku adatas aizsargsistēmu, lai novērstu saduršanās iespēju ar

adatu pēc injekcijas.

 

 

 

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

 

 

Neizlietotais preparāts vai atkritumi jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām. Šīs zāles ir paredzētas

tikai vienreizējai lietošanai.

 

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

 

Glaxo Group Ltd

Greenford

Middlesex

UB6 0NN

Lielbritānija

8. REĢISTRĀCIJAS NUMURI

EU/1/02/207/009-011, 018

9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2002. gada 21. marts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2007. gada 21. marts

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

tas

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūras (EMEA) mājas lapā

http://www.emea.europa.eu.

 

 

 

 

 

ē

 

 

 

 

 

 

 

 

istr

 

 

 

 

 

 

re

ğ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

nav

 

 

 

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

Z

ā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Quixidar 7,5 mg/0,6 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra pilnšļirce satur 7,5 mg nātrija fondaparinuksa (fondaparinux sodium) 0,6 ml šķīduma injekcijām.

Palīgviela(-s): Satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) vienā devā un tādējādi būtībā nesatur nātriju.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

 

 

 

tas

 

 

 

 

3.

ZĀĻU FORMA

 

istr

ē

 

Šķīdums injekcijām.

 

 

 

 

 

Šķīdums ir dzidrs un bezkrāsains vai gaiši dzeltens šķidrums.

ğ

 

 

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

 

 

 

 

 

 

 

4.1

Terapeitiskās indikācijas

 

 

 

 

Dziļo vēnu trombozes (DzVT) un akūtas plaušu embolijasre(PE) ārstēšana, izņemot hemodinamiski nestabiliem pacientiem vai pacientiem, kam nepieciešama trombolīze vai plaušu embolektomija.

4.2 Devas un lietošanas veids

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir 7,5 mg (pacientiemnavar ķermeņa masu 50, 100 kg) reizi dienā subkutānas injekcijas veidā. Pacientiem, kam ķermeņa masa ir 50 kg, ieteicamā deva ir 5 mg. Pacientiem, kam ķermeņa masa ir > 100 kg, ieteicamā deva ir 10 mg.

Ārstēšana jāturpina vismaz 5 dienas un kamēr tiek sasniegta atbilstoša antikoagulācija (starptautiskā normalizētā attiecība 2 – 3). Vienlaikus perorāla antikoagulācija jāsāk pēc iespējas ātrāk un parasti 72

stundu laikā. Vidējais lietošanas ilgums klīniskos pētījumos bija 7 dienas, un klīniskā pieredze par

ārstēšanu ilgāk nekā 10 dienas ir nepietiekama.

Īpašas pacientu grupas

vairs

Gados veciem pacientiem - Devas pielāgošana nav nepieciešama. 75 gadus veciem un vecākiem pacientiem fondaparinukss jālieto uzmanīgi, jo līdz ar vecumu pavājinās nieru darbība (skatīt

apakšpunktu 4.4).

les

 

Nieru mazspēja - Pacientiem ar mērenu nieru mazspēju fondaparinuksu jālieto uzmanīgi (skatīt

apakšpunktu 4.4).

ā

Z

 

Nav pieredzes pacientu apakšgrupai ar lielu ķermeņa masu (> 100 kg) un mērenu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min). Šai apakšgrupai pēc sākotnējas 10 mg dienas devas var apsvērt dienas devas samazināšanu līdz 7,5 mg, pamatojoties uz farmakokinētikas izmaiņām (skatīt apakšpunktu 4.4).

Fondaparinuksu nedrīkst lietot pacientiem ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) (skatīt apakšpunktu 4.3).

Aknu mazspēja - Deva nav jāpielāgo. Pacientiem ar smagu aknu mazspēju fondaparinuksu jālieto uzmanīgi (skatīt apakšpunktu 4.4).

Bērniem - Fondaparinuksu neiesaka lietot bērniem līdz 17 gadu vecumam drošības un efektivitātes datu trūkuma dēļ.

Lietošanas veids

Fondaparinuksu ievada dziļas subkutānas injekcijas veidā, pacientam atrodoties guļus stāvoklī. Ievadīšanas vieta jāmaina starp vēdera priekšējās sienas kreiso un labo priekšējo sānu un kreiso un labo mugurējo sānu apvidu. Lai izvairītos no zāļu zuduma, lietojot pilnšļirci, pirms injekcijas

neizvadiet no šļirces gaisa burbuli. Adata visā tās garumā jāiedur perpendikulāri ādas krokā, kas

satverta ar īkšķi un rādītājpirkstu; ādas kroka jātur visu injekcijas laiku.

tas

 

Papildus norādījumus par lietošanu, sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu skatīt apakšpunktā 6.6.

4.3

Kontrindikācijas

 

 

ē

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Aktīva klīniski nozīmīga asiņošana.

 

istr

Akūts bakteriāls endokardīts.

 

 

Smaga nieru mazspēja (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min).

 

 

 

ğ

 

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Fondaparinukss paredzēts tikai subkutānai lietošanai. Nelietot intramuskulāri.

nav

 

Nav pietiekamas pieredzes par hemodinamiski nestabilu pacienture

ārstēšanu ar fondaparinuksu un nav

pieredzes par šo zāļu lietošanu pacientiem, kam nepieciešama trombolīze, embolektomija vai v. cava filtra ievietošana.

Asiņošana

Fondaparinukss jālieto uzmanīgi vairspacientiem, kam ir palielināts asiņošanas risks, piemēram, tiem, kam

ir iedzimti vai iegūti asiņošanas traucējumi (piemēram, trombocītu skaits < 50 000/mm3), aktīva

kuņģa-zarnu trakta čūlas slimība un nesen bijusi intrakraniāla asiņošana, vai neilgi pēc smadzeņu, mugurkaula vai acu operācijas, kā arī īpašām pacientu grupām, kas minētas tālāk.

Tāpat kā citi antikoagulanti, fondaparinukss jālieto uzmanīgi pacientiem, kam nesen veikta operācija (< 3 dienas) un tikai tad, kad nodrošināta ķirurģiska hemostāze.

dezirudīns, fibrinolītiskieleslīdzekļi, GP IIb/IIIa receptoru antagonisti, heparīns, heparinoīdi vai zemas

Zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, nedrīkst lietot vienlaikus ar fondaparinuksu. Šīs zāles ir

molekulārmasas heparīns (ZMMH). VTE ārstēšanas laikā vienlaicīgi jāveic terapija ar K vitamīna antagonistu atbilstošiāapakšpunktā 4.5 sniegtai informācijai. Citas prettrombocītu zāles (acetilsalicilskābe, dipiridamols, sulfīnpirazons, tiklopidīns vai klopidogrels) un NPL jālieto uzmanīgi. Ja ir svarīgi lietotZzāles vienlaikus, jāveic stingra kontrole.

Spinālā/epidurālā anestēzija

Pacientiem, kas saņem fondaparinuksu VTE ārstēšanai, nevis profilaksei, ķirurģisku procedūru laikā nedrīkst izmantot spinālo/epidurālo anestēziju.

Gados veci pacienti

Gados veciem cilvēkiem ir palielināts asiņošanas risks. Tā kā nieru darbība līdz ar vecumu parasti vājinās, gados veciem pacientiem var būt samazināta eliminācija un pastiprināta fondaparinuksa iedarbība (skatīt apakšpunktu 5.2). Asiņošanas traucējumu sastopamība pacientiem, kas saņem ieteicamo shēmu DzVT vai PE ārstēšanai un ir < 65 gadus, 65 – 75 un > 75 gadus veci, bija attiecīgi 3,0%, 4,5% un 6,5%. Atbilstošā sastopamība pacientiem, kas saņem ieteicamo enoksaparīna shēmu DzVT ārstēšanai, bija attiecīgi 2,5%, 3,6% un 8,3%, bet sastopamība pacientiem, kas saņem ieteikto

NFH shēmu PE ārstēšanai, bija attiecīgi 5,5%, 6,6% un 7,4%. Fondaparinuksu gados veciem cilvēkiem jālieto uzmanīgi (skatīt apakšpunktu 4.2).

Maza ķermeņa masa

Pacientiem, kam ķermeņa masa ir < 50 kg, klīniskā pieredze ir nepietiekama. Šai pacientu grupai fondaparinukss jālieto uzmanīgi 5 mg dienas devā (skatīt apakšpunktus 4.2 un 5.2).

Nieru mazspēja

Pavājinoties nieru darbībai, palielinās asiņošanas risks. Zināms, ka fondaparinukss izdalās galvenokārt caur nierēm. Asiņošanas traucējumu sastopamība pacientiem ar normālu nieru darbību, vieglu nieru mazspēju, mērenu nieru mazspēju un smagu nieru mazspēju, kas saņem ieteicamo shēmu DzVT vai PE ārstēšanā, bija attiecīgi 3,0% (34/1132), 4,4% (32/733), 6,6% (21/318) un 14,5% (8/55). Atbilstošā sastopamība pacientiem, kas saņem ieteicamo enoksaparīna shēmu DzVT ārstēšanai, bija attiecīgi 2,3% (13/559), 4,6% (17/368), 9,7% (14/145) un 11,1% (2/18), un pacientiem, kas saņem ieteicamo nefrakcionāta heparīna shēmu PE ārstēšanai, bija attiecīgi 6,9% (36/523), 3,1% (11/352), 11,1% (18/162) un 10,7% (3/28).

 

tas

Fondaparinukss ir kontrindicēts smagas nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min),

un pacientiem ar mērenu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min)ē

jālieto uzmanīgi.

Nav pieredzes pacientu apakšpgrupai ar lielu ķermeņa masu (> 100istrkg) un mērenu nieru mazspēju

Ārstēšanas ilgums nedrīkst pārsniegt klīniskā pētījumā novērtēto (vidēji 7 dienas) (skatīt apakšpunktus

4.2 , 4.3 un 5.2).

re

ğ

 

 

 

(kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min). Šiem pacientiem fondaparinukss jālieto uzmanīgi. Pēc sākotnējas 10 mg dienas devas lietošanas var apsvērt dienas devas samazināšanu līdz 7,5 mg, pamatojoties uz farmakokinētikas izmaiņām (skatīt apakšpunktu 4.2).

nav Pacienti ar heparīna inducētu trombocitopvairsēniju

Smaga aknu mazspēja

Fondaparinuksa lietošana jāapsver uzmanīgi, jo ir palielināts asiņošanas risks asinsreces faktoru deficīta dēļ pacientiem ar smagu aknu mazspēju (skatīt apakšpunktu 4.2).

Fondaparinukss nesaistās ar 4. trombocītu faktoru un tam nepiemīt krusteniska reaktivitāte ar serumu, kas iegūts no pacientiem ar 2. tipa heparīna inducētu trombocitopēniju (HIT). Fondaparinuksa efektivitāte un drošība pacientiem ar 2. tipa HIT nav formāli pētīta.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Lietojot vienlaikus fondaparinuksu un zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, palielinās asiņošanas risks (skatīt apakšpunktu 4.4).

Ar fondaparinuksu veiktos klīniskos pētījumos perorāliem antikoagulantiem (varfarīnam) nebija

vērojama mijiedarbībaā ar fondaparinuksa farmakokinētiku; 10 mg devā, kas lietota mijiedarbības

pētījumos, fondaparinukss neietekmēja varfarīna antikoagulācijas kontroles raksturlieluma (INR)

aktivitāti.

Z

les

 

Trombocītu inhibitoriem (acetilsalicilskābei), NPL (piroksikāmam) un digoksīnam nekonstatēja mijiedarbību ar fondaparinuksa farmakokinētiku. 10 mg devā, ko lietoja mijiedarbības pētījumos, fondaparinukss neietekmēja asiņošanas laiku, veicot ārstēšanu ar acetilsalicilskābi vai piroksikāmu, ne arī digoksīna farmakokinētiku līdzsvara apstākļos.

4.6Grūtniecība un zīdīšana

Nav pieejami klīniskie dati par lietošanu grūtniecības laikā. Ierobežotās iedarbības dēļ pētījumi ar dzīvniekiem ir nepietiekami, lai novērtētu ietekmi uz grūtniecību, embrija/augļa attīstību, dzemdībām un attīstību pēc dzemdībām. Fondaparinuksu grūtniecēm drīkst ordinēt tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Fondaparinukss izdalās pienā žurkām, bet nav zināms, vai fondaparinukss izdalās mātes pienā cilvēkam. Ārstēšanas laikā ar fondaparinuksu nav ieteicams barot bērnu ar krūti. Tomēr uzsūkšanās pēc iekšķīgas ieņemšanas bērniem nav raksturīga.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Fondaparinuksa drošība vērtēta 2517 pacientiem, kas ārstēti venozas trombembolijas dēļ un kas ar fondaparinuksu ārstēti vidēji 7 dienas. Biežāk sastopamās nevēlamās blakusparādības bija asiņošanas komplikācijas (skatīt apakšpunktu 4.4).

Nevēlamās blakusparādības, par kurām pētnieki ziņojuši kā par iespējami saistītām ar fondaparinuksa

lietošanu, norādītas atbilstoši sastopamības biežumam (ļoti bieži ≥ 1/10; bieži: ≥ 1/100 līdz < 1/10;

 

 

 

 

 

 

 

tas

retāk: ≥ 1/1000 līdz ≤ 1/100; reti: ≥ 1/10 000 līdz ≤ 1/1000; ļoti reti: ≤ 1/10 000) un orgānu sistēmai,

kā pirmās minot nopietnākās nevēlamās blakusparādības

 

ē

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Orgānu sistēma pēc

Nevēlamās blakusparādības pacientiem, kam ārstēta VTE1

 

 

MedDRA klasifikācijas

ğ

istr

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Asins un limfatiskās

Bieži: asiņošana (kuņģa-zarnu trakta asiņošana, hematūrija,

 

 

sistēmas traucējumi

hematoma, deguna asiņošana, klepus ar asinīm, dzemdes un

 

 

 

 

 

vagināla asiņošana, hemartroze,re

acu asiņošana, purpura, zilumi)

 

 

 

 

 

Retāk: anēmija, trombocitopēnija

 

 

 

 

 

 

 

Reti: cita veida asiņošana (aknu, retroperitoneāla,

 

 

 

 

 

intrakraniāla/intracerebrāla), trombocitēmija

 

 

 

 

nav

 

 

 

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti: alerģiska reakcija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Metabolisma un barošanās

Reti: ne-olbaltumu slāpekļa (Nos) 2 daudzuma palielināšanās

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas traucējumi

Retāk: galvassāpes

 

 

 

 

 

 

 

 

Reti:vairsreibonis

 

 

 

 

 

Kuņģa-zarnu trakta

Retāk: slikta dūša, vemšana

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

Aknu un/vai žultsceļu

Retāk: aknu funkcijas traucējumi

 

 

 

 

traucējumi

 

ā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ādas un zemādas audu

Reti: eritematozi izsitumi

 

 

 

 

 

bojājumi

Z

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vispārēji traucējumi un

Retāk: sāpes, tūska,

 

 

 

 

 

reakcijas ievadīšanas vietā

Reti: reakcija injekcijas vietā

 

 

 

 

(1)atsevišķas blakusparādības nav norādītas, izņemot gadījumus, kad tās ir medicīniski nozīmīgas.

(2)Nos nozīmē ne-olbaltumu slāpeklis, piemēram, urīnviela, urīnskābe, aminoskābes u.c.

4.9 Pārdozēšana

Lietojot lielāku fondaparinuksa devu nekā ieteikts, var palielināties asiņošanas risks. Fondaparinuksam nav zināma antidota.

Ja pārdozēšanas gadījumā rodas asiņošanas sarežģījumi, ārstēšana ir jāpārtrauc un jāmeklē primārais cēlonis. Jāapsver terapija, piemēram, ķirurģiska hemostāze, asins aizstājterapija, svaigas plazmas transfūzijas un plazmaferēze.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

tas

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: prettrombotiskie līdzekļi.

ATĶ kods: B01AX05

Farmakodinamiskā iedarbība

 

Fondaparinukss ir sintētisks un selektīvs aktivēta X (Xa) faktora inhibitors.ē

Fondaparinuksa

prettrombotiskā darbība ir saistīta ar antitrombīna III (antitrombīna) mediētu selektīvu Xa faktora

nomākšanu. Selektīvi saistoties ar antitrombīnu, fondaparinukss pastiprina (aptuveni 300 reizes)

 

ğ

 

dabisko antitrombīna veikto Xa faktora neitralizēšanu. Xa faktora neitralizēšana pārtrauc asinsreces

re

 

 

kaskādi un nomāc gan trombīna veidošanos, gan trombu rašanos. Fondaparinukssistr

neinaktivē trombīnu

(aktivētu II faktoru) un neietekmē trombocītus.

thromboplastin time), aktivēto asinsreces laiku (ACT – activated clotting time) vai protrombīna laiku (PT – prothrombin time)/starptautisko normalizēto attiecību (INR – international normalised ratio) plazmā, kā arī asinsteces laiku un fibrinolītisko aktivitāti. Lietojot lielākas devas, iespējamas mērenas aPTL pārmaiņas. Lietojot 10 mg devu mijiedarbības pētījumos, fondaparinukss nozīmīgi neietekmēja

Lietojot ārstēšanai izmantotās devas, fondaparinukss klīniski nozīmīgi neietekmē parasto asinsreces testu rezultātus, piemēram, aktivēto parciālo tromboplastnav īna laiku (aPTT – activated partial

varfarīna antikoagulanta aktivitātivairs(INR).

Fondaparinuksam nepiemīt krusteniska reakcija ar serumiem, kas iegūti no pacientiem ar heparīna inducētu trombocitopēniju.

Klīniskie pētījumi

Fondaparinuksa klīniskā programma venozas trombembolijas ārstēšanā bija plānota, lai pierādītu fondaparinuksa efektivitāti dziļo vēnu trombozes (DzVT) un plaušu embolijas (PE) ārstēšanā. Vairāk nekā 4874 pacientus pētīja kontrolētos 2. un 3. fāzes klīniskos pētījumos.

DzVT diagnozi fondaparinuksales 5 mg (ķermeņa masa < 50 kg), 7,5 mg (ķermeņa masa 50 kg, 100 kg) vai 10 mg (ķermeZ ņa masa > 100 kg) s.c. reizi dienā salīdzināja ar nātrija enoksaparīnu 1 mg/kg s.c. divreiz dienā. Kopumā tika ārstēti 2192 pacienti; abās grupās pacientus ārstēja vismaz 5 dienas un līdz 26 dienām ilgi (vidēji 7 dienas). Abās ārstēšanas grupās pacienti saņēma K vitamīna antagonista terapiju, ko parasti sāka 72 stundas pēc pirmās pētījuma zāļu lietošanas un turpināja 90 ± 7 dienas, regulāri pielāgojot devu, lai sasniegtu INR 2 – 3. Primārās efektivitātes rezultāts bija salikts no apstiprinātas simptomātiskas recidivējošas ne-letālas VTE un letālas VTE, par ko ziņots līdz 97. dienai. Pierādīts, ka ārstēšana ar fondaparinuksu nav sliktāka par enoksaparīna terapiju (VTE biežums attiecīgi 3,9% un 4,1%).

Dziļo vēnu trombozes ārstēšana

Randomizētā, dubultmaskā ētā klīniskā pētījumā pacientiem ar apstiprinātu akūtas simptomātiskas

Masīvu asiņošanu sākumterapijas laikā novēroja 1,1% ar fondaparinuksu ārstēto pacientu, salīdzinot ar 1,2% ar enoksaparīnu ārstētiem pacientiem.

Plaušu embolijas ārstēšana

Randomizēts, atklāts klīniskais pētījums tika veikts pacientiem ar akūtusimptomātisku PE . Diagnozi apstiprināja ar objektīvām pārbaudēm (plaušu skenēšana, pulmonāla angiogrāfija vai spirāles KT skenēšana). Pacienti, kam bija nepieciešama trombolīze, embolektomija vai v. cava filtrs, tika izslēgti no pētījuma. Randomizētie pacienti iepriekš varēja būt ārstēti ar NFH atlases fāzē, bet pacienti, kas ilgāk nekā 24 stundas bija ārstēti ar antikoagulanta terapeitisku devu vai kam bija nekontrolēta hipertensija, tika izslēgti no pētījuma. Fondaparinuksu 5 mg (ķermeņa masa < 50 kg), 7,5 mg (ķermeņa masa 50 kg, 100 kg) vai 10 mg (ķermeņa masa > 100 kg) s.c. reizi dienā salīdzināja ar nefrakcionāta heparīna i.v. bolus injekciju (5000 SV), pēc tam veicot ilgstošu i.v. infūziju, to pielāgojot, lai uzturētu aPTT 1,5 – 2,5 reizes virs kontroles vērtības. Kopumā tika ārstēti 2184

pacienti; abās grupās pacientus ārstēja vismaz 5 dienas un līdz 22 dienām ilgi (vidēji 7 dienas).

5,0%).

tas

Pacienti abās ārstēšanas grupās saņēma K vitamīna antagonista terapiju, ko parasti sāka 72 stundu laikā pēc pirmās pētījuma zāļu devas lietošanas un turpināja 90 ± 7 dienas, regulāri pielāgojot devu, lai sasniegtu INR 2 – 3. Primārais efektivitātes rezultāts bija salikts no apstiprinātas simptomātiskas

recidivējošas ne-letālas VTE un letālas VTE, par ko ziņots līdz 97. dienai. Pierādīja, ka ārstēšana ar

 

ē

fondaparinuksu nav sliktāka par nefrakcionēta heparīna terapiju (VTE biežums attiecīgi 3,8% un

istr

 

Masīvu asiņošanu sākumterapijas laikā novēroja 1,3% ar fondaparinuksu ārstēto pacientu, salīdzinot ar 1,1% ar nefrakcionētu heparīnu ārstēto pacientu.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

 

re

ğ

Fondaparinuksa nātrija farmakokinētika ir atvasināta no fondaparinuksa koncentrācijas plazmā, kas kvantitatīvi izteikta ar anti Xa faktora aktivitāti. Lai kalibrētu anti-Xa testu, var lietot tikai

fondaparinuksu (starptautiskie heparīna vai ZMMH standarti nav piemēroti šim nolūkam). Rezultātā fondaparinuksa koncentrācija tiek izteikta miligramosnav (mg).

Uzsūkšanās

Pēc subkutānas ievadīšanas fondaparinukss uzsūcas pilnīgi un ātri (absolūtā bioloģiskā pieejamība ir 100%). Pēc vienreizējas subkutānas 2,5 mg fondaparinuksa injekcijas jauniem veseliem cilvēkiem maksimālā koncentrācija plazmā (vidējā Cmax = 0,34 mg/l) tiek sasniegta 2 stundas pēc devas ievadīšanas. Puse no vidējās Cmax koncentrācijas plazmā tiek sasniegta 25 minūtes pēc devas ievadīšanas.

Gados veciem cilvēkiem fondaparinuksa farmakokinētika ir lineāra, ievadot 2 – 8 mg subkutāni. Pēc lietošanas reizi dienā līdzsvara līmenis plazmā tiek sasniegts pēc 3 – 4 dienām, Cmax un AUC palielinās 1,3 reizes.

les

 

Vidējā (SK%) fondaparinuksa farmakokinvairs

ētisko raksturlielumu vērtība pacientiem, kam veic gūžas

locītavas endoprotezēšanas operāciju un kas saņem 2,5 mg fondaparinuksa reizi dienā: Cmax (mg/l) –

0,39 (31%), Tmax (h) – 2,8 (18%) un Cmin (mg/l) – 0,14 (56%). Pacientiem ar gūžas kaula lūzumu

 

ā

lielāka vecuma dēļ fondaparinuksa līdzsvara koncentrācija plazmā ir šāda: Cmax (mg/l) – 0,50 (32%),

Cmin (mg/l) – 0,19 (58%).

Z

 

Veicot DzVT un PE ārstēšanu, pacientiem, kas saņem fondaparinuksu 5 mg (ķermeņa masa < 50 kg), 7,5 mg (ķermeņa masa 50 – 100 kg ieskaitot) un 10 mg (ķermeņa masa > 100 kg) reizi dienā, ķermeņa masai pielāgotās devas sniedz līdzīgu iedarbību visām ķermeņa masas grupām. Vidējo (SK%) līdzsvara farmakokinētikas raksturlielumu aprēķini ar fondaparinuksu ārstētiem VTE pacientiem, kas saņem ieteikto fondaparinuksa dozēšanas shēmu reizi dienā, ir šādi: Cmax (mg/l) –

1,41 (23%), Tmax (h) – 2,4 (8%) un Cmin (mg/l) – 0,52 (45%). Atbilstošā 5. un 95. percentīle ir attiecīgi 0,97 un 1,92 Cmax (mg/l) un 0,24 un 0,95 Cmin (mg/l).

Izkliede

Fondaparinuksa izkliedes tilpums ir ierobežots (7 – 11 litri). In vitro fondaparinukss izteikti un specifiski saistās ar antitrombīna olbaltumu no devas atkarīgā veidā atkarībā no koncentrācijas

plazmā (98,6% − 97,0%, ja koncentrācija ir 0,5 – 2 mg/l). Fondaparinukss nozīmīgi nesaistās ar citiem plazmas olbaltumiem, tostarp 4. trombocītu faktoru (TF4).

Tā kā fondaparinukss nozīmīgi nesaistās ar plazmas olbaltumiem, izņemot antitrombīnu, nav raksturīga mijiedarbība ar citām zālēm izstumšanas dēļ no saistīšanās vietām ar olbaltumiem.

Metabolisms

Lai gan nav pilnīgi izpētīts, nav pierādījumu par fondaparinuksa metabolismu un īpaši nav pierādījumu par aktīvu metabolītu veidošanos.

In vitro fondaparinukss nenomāc CYP450 (CYP1A2, CYP2A6, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6, CYP2E1 vai CYP3A4). Tādējādi in vivo fondaparinuksam nav raksturīga mijiedarbība ar citām zālēm, nomācot CYP mediētu metabolismu.

Ekskrēcija/eliminācija

Eliminācijas pusperiods (t½) ir aptuveni 17 stundas veseliem jauniem cilvēkiem un aptuveni 21 stunda

veseliem gados veciem cilvēkiem. 64 – 77% fondaparinuksa tiek izvadīti caur nierēm nemainīta

savienojuma veidā.

istr

ē

tas

 

 

 

Īpašas pacientu grupas

 

 

Bērni - Fondaparinukss nav pētīts šai pacientu grupai.

 

 

 

 

 

Gados veci pacienti - Līdz ar vecumu var vājināties nieru darbība, un tādēļ gados veciem cilvēkiem

 

ğ

var mazināties fondaparinuksa eliminācijas spēja. Par 75 gadiem vecākiem pacientiem, kam veic

re

 

ortopēdisku operāciju un kas saņem fondaparinuksu 2,5 mg reizi dienā, aprēķinātais plazmas klīrenss bija 1,2 – 1,4 reizes mazāks nekā par 65 gadiem jaunākiem pacientiem. Līdzīgu tendenci novēroja pacientiem, kam ārstēja DzVT un PE.

Nieru mazspēja - Salīdzinot ar pacientiem ar normālu nieru darbību (kreatinīna klīrenss > 80 ml/min), kam veic ortopēdisku operāciju un kas saņem fondaparinuksu 2,5 mg reizi dienā, pacientiem ar vieglu

9% uz 10 kg).

vairs

nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 50 – 80 ml/min) plazmas klīrenss ir 1,2 – 1,4 reizes mazāks un

pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju (kreatinnavīna klīrenss 30 – 50 ml/min) – vidēji 2 reizes

mazāks. Smagas nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) plazmas klīrenss ir aptuveni 5 reizes mazāks nekā cilvēkiem ar normālu nieru darbību. Terminālais pusperiods bija 29 h pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju un 72 h pacientiem ar smagu nieru mazspēju. Līdzīgu tendenci novēroja pacientiem, kam ārstēja DzVT un PE.

Ķermeņa masa - Fondaparinuksa plazmas klīrenss palielinās līdz ar ķermeņa masu (palielinājums par

(japāņiem) veiktos pētījumosles

nekonstatēja atšķirīgas farmakokinētiskās īpašības, salīdzinot ar

Dzimums - Pēc devas pielāgošanas atbilstoši ķermeņa masai atšķirības starp dzimumiem nekonstatēja.

 

ā

Rase - Farmakokinētiskās atšķirības rases dēļ nav prospektīvi pētītas. Tomēr ar veseliem aziātiem

Z

 

veseliem baltās rases pārstāvjiem. Līdzīgi nenovēroja plazmas klīrensa atšķirības starp melnādainiem un baltās rases pacientiem, kam veic ortopēdisku operāciju.

Aknu mazspēja - Fondaparinuksa farmakokinētika nav pētīta aknu mazspējas gadījumā.

5.3Preklīniskie dati par drošību

Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošībuun genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Atkārtotu devu un reproduktīvās toksicitātes pētījumi neliecināja par īpašu risku, bet nesniedza atbilstošu dokumentāciju par drošības robežām nepietiekamas iedarbības dēļ dzīvnieku sugām.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Nātrija hlorīds Ūdens injekcijām Sālsskābe Nātrija hidroksīds

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

6.2

Nesaderība

 

 

 

 

 

 

 

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt ar citiem produktiem.

6.3

Uzglabāšanas laiks

 

 

 

ē

tas

3 gadi.

 

 

 

 

istr

 

 

 

 

 

 

6.4

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

 

 

 

 

 

 

 

Nesasaldēt.

 

 

 

 

 

 

6.5

Iepakojuma veids un saturs

 

ğ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. klases stikla korpuss (1 ml), kam pievienota 27 gaudžu x 12,7 mm adata un kas noslēgts ar

hlorbutila elastomēra virzuļa aizbāzni.

re

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Quixidar 7,5 mg/0,6 ml ir pieejams iepakojumā pa 2, 7, 10 un 20 pilnšļircēm ar fuksīna automātisku

drošības sistēmu. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

 

 

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Subkutānu injekciju veic tāpat kā ar parastu šļirci.nav

 

 

 

 

 

Pirms lietošanas jāapskata, vai parenterāli lietojamie šķīdumi nesatur sīkas daļiņas un vai nav

mainījusies to krāsa.

 

 

 

 

 

 

Norādījumi, kā zāles injicēt pašam, sniegti lietošanas instrukcijā.

 

 

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

Quixidar pilnšļirces ir veidota ar vairsautomātisku adatas aizsargsistēmu, lai novērstu saduršanās iespēju ar

adatu pēc injekcijas.

 

 

 

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

 

 

Neizlietotais preparāts vai atkritumi jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām. Šīs zāles ir paredzētas

tikai vienreizējai lietošanai.

 

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

 

Glaxo Group Ltd

Greenford

Middlesex

UB6 0NN

Lielbritānija

8. REĢISTRĀCIJAS NUMURI

EU/1/02/207/012-014, 019

9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2002. gada 21. marts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2007. gada 21. marts

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

tas

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūras (EMEA) mājas lapā

http://www.emea.europa.eu.

 

 

 

 

 

ē

 

 

 

 

 

 

 

 

istr

 

 

 

 

 

 

re

ğ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

nav

 

 

 

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

Z

ā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Quixidar 10 mg/0,8 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra pilnšļirce satur 10 mg nātrija fondaparinuksa (fondaparinux sodium) 0,8 ml šķīduma injekcijām.

Palīgviela(-s): Satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) vienā devā un tādējādi būtībā nesatur nātriju.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

 

 

 

tas

 

 

 

 

3.

ZĀĻU FORMA

 

 

ē

 

Šķīdums injekcijām.

 

istr

 

 

 

 

Šķīdums ir dzidrs un bezkrāsains vai gaiši dzeltens šķidrums.

 

 

 

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

ğ

 

 

4.1

Terapeitiskās indikācijas

 

 

 

re

 

 

 

 

Dziļo vēnu trombozes (DzVT) un akūtas plaušu embolijas (PE) ārstēšana, izņemot hemodinamiski nestabiliem pacientiem vai pacientiem, kam nepieciešama trombolīze vai plaušu embolektomija.

4.2 Devas un lietošanas veids

 

nav

100 kg) reizi dienā

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir 7,5 mg (pacientiem ar ķermeņa masu 50,

Ārstēšana jāturpina vismaz 5 dienas un kamēr tiek sasniegta atbilstoša antikoagulācija (starptautiskā normalizētā attiecība 2 – 3). Vienlaikus perorāla antikoagulācija jāsāk pēc iespējas ātrāk un parasti 72 stundu laikā. Vidējais lietošanas ilgums klīniskos pētījumos bija 7 dienas, un klīniskā pieredze par ārstēšanu ilgāk nekā 10 dienas ir nepietiekama.

Īpašas pacientu grupas

subkutānas injekcijas veidā. Pacientiem, kam ķermeņa masa ir 50 kg, ieteicamā deva ir 5 mg. Pacientiem, kam ķermeņa masa irvairs> 100 kg, ieteicamā deva ir 10 mg.

Gados veciem pacientiem - Devas pielāgošana nav nepieciešama. 75 gadus veciem un vecākiem pacientiem fondaparinukss jālieto uzmanīgi, jo līdz ar vecumu pavājinās nieru darbība (skatīt apakšpunktu 4.4).

 

 

les

Nieru mazspēja - Pacientiem ar mērenu nieru mazspēju fondaparinuksu jālieto uzmanīgi (skatīt

apakšpunktu 4.4).

ā

 

Z

 

Nav pieredzes pacientu apakšgrupai ar lielu ķermeņa masu (> 100 kg) un mērenu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min). Šai apakšgrupai pēc sākotnējas 10 mg dienas devas var apsvērt dienas devas samazināšanu līdz 7,5 mg, pamatojoties uz farmakokinētikas izmaiņām (skatīt apakšpunktu 4.4).

Fondaparinuksu nedrīkst lietot pacientiem ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) (skatīt apakšpunktu 4.3).

Aknu mazspēja - Deva nav jāpielāgo. Pacientiem ar smagu aknu mazspēju fondaparinuksu jālieto uzmanīgi (skatīt apakšpunktu 4.4).

Bērniem - Fondaparinuksu neiesaka lietot bērniem līdz 17 gadu vecumam drošības un efektivitātes datu trūkuma dēļ.

Lietošanas veids

Fondaparinuksu ievada dziļas subkutānas injekcijas veidā, pacientam atrodoties guļus stāvoklī. Ievadīšanas vieta jāmaina starp vēdera priekšējās sienas kreiso un labo priekšējo sānu un kreiso un labo mugurējo sānu apvidu. Lai izvairītos no zāļu zuduma, lietojot pilnšļirci, pirms injekcijas neizvadiet no šļirces gaisa burbuli. Adata visā tās garumā jāiedur perpendikulāri ādas krokā, kas satverta ar īkšķi un rādītājpirkstu; ādas kroka jātur visu injekcijas laiku.

Papildus norādījumus par lietošanu, sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu skatīt apakšpunktā 6.6.

4.3

Kontrindikācijas

 

ē

tas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Aktīva klīniski nozīmīga asiņošana.

istr

Akūts bakteriāls endokardīts.

 

Smaga nieru mazspēja (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min).

 

 

 

4.4

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

 

 

 

 

 

Fondaparinukss paredzēts tikai subkutānai lietošanai. Nelietot intramuskulāri.

 

ğ

 

 

 

Nav pietiekamas pieredzes par hemodinamiski nestabilu pacientu ārstēšanu ar fondaparinuksu un nav

pieredzes par šo zāļu lietošanu pacientiem, kam nepieciešama trombolīze, embolektomija vai v. cava

filtra ievietošana.

nav

re

 

Asiņošana

Fondaparinukss jālieto uzmanīgi pacientiem, kam ir palielināts asiņošanas risks, piemēram, tiem, kam ir iedzimti vai iegūti asiņošanas traucējumi (piemēram, trombocītu skaits < 50 000/mm3), aktīva

kuņģa-zarnu trakta čūlas slimība un nesen bijusi intrakraniāla asiņošana, vai neilgi pēc smadzeņu, mugurkaula vai acu operācijas, kā arī īpašām pacientu grupām, kas minētas tālāk.

Tāpat kā citi antikoagulanti, fondaparinukss jālieto uzmanīgi pacientiem, kam nesen veikta operācija (< 3 dienas) un tikai tad, kad nodrošināta ķirurģiska hemostāze.

dezirudīns, fibrinolītiskie līdzekļi,vairsGP IIb/IIIa receptoru antagonisti, heparīns, heparinoīdi vai zemas molekulārmasas heparīns (ZMMH). VTE ārstēšanas laikā vienlaicīgi jāveic terapija ar K vitamīna antagonistu atbilstoši apakšpunktā 4.5 nsniegtai informācijai. Citas prettrombocītu zāles

Zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, nedrīkst lietot vienlaikus ar fondaparinuksu. Šīs zāles ir

(acetilsalicilskābe, dipiridamols, sulfīnpirazons, tiklopidīns vai klopidogrels) un NPL jālieto uzmanīgi.

Ja ir svarīgi lietot zāles vienlaikus, jāveic stingra kontrole.

 

les

Spinālā/epidurālā anestēzija

Pacientiem, kas saņemā

fondaparinuksu VTE ārstēšanai, nevis profilaksei, ķirurģisku procedūru laikā

nedrīkst izmantot spinālo/epidurālo anestēziju.

Z

 

Gados veci pacienti

Gados veciem cilvēkiem ir palielināts asiņošanas risks. Tā kā nieru darbība līdz ar vecumu parasti vājinās, gados veciem pacientiem var būt samazināta eliminācija un pastiprināta fondaparinuksa iedarbība (skatīt apakšpunktu 5.2). Asiņošanas traucējumu sastopamība pacientiem, kas saņem ieteicamo shēmu DzVT vai PE ārstēšanai un ir < 65 gadus, 65 – 75 un > 75 gadus veci, bija attiecīgi 3,0%, 4,5% un 6,5%. Atbilstošā sastopamība pacientiem, kas saņem ieteicamo enoksaparīna shēmu DzVT ārstēšanai, bija attiecīgi 2,5%, 3,6% un 8,3%, bet sastopamība pacientiem, kas saņem ieteikto NFH shēmu PE ārstēšanai, bija attiecīgi 5,5%, 6,6% un 7,4%. Fondaparinuksu gados veciem cilvēkiem jālieto uzmanīgi (skatīt apakšpunktu 4.2).

Maza ķermeņa masa

Pacientiem, kam ķermeņa masa ir < 50 kg, klīniskā pieredze ir nepietiekama. Šai pacientu grupai fondaparinukss jālieto uzmanīgi 5 mg dienas devā (skatīt apakšpunktus 4.2 un 5.2).

Nieru mazspēja

Pavājinoties nieru darbībai, palielinās asiņošanas risks. Zināms, ka fondaparinukss izdalās galvenokārt caur nierēm. Asiņošanas traucējumu sastopamība pacientiem ar normālu nieru darbību, vieglu nieru mazspēju, mērenu nieru mazspēju un smagu nieru mazspēju, kas saņem ieteicamo shēmu DzVT vai PE ārstēšanā, bija attiecīgi 3,0% (34/1132), 4,4% (32/733), 6,6% (21/318) un 14,5% (8/55). Atbilstošā

sastopamība pacientiem, kas saņem ieteicamo enoksaparīna shēmu DzVT ārstēšanai, bija attiecīgi 2,3% (13/559), 4,6% (17/368), 9,7% (14/145) un 11,1% (2/18), un pacientiem,taskas saņem ieteicamo

nefrakcionāta heparīna shēmu PE ārstēšanai, bija attiecīgi 6,9% (36/523), 3,1% (11/352), 11,1% (18/162) un 10,7% (3/28).

Fondaparinukss ir kontrindicēts smagas nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min), un pacientiem ar mērenu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min) jālieto uzmanīgi.

Ārstēšanas ilgums nedrīkst pārsniegt klīniskā pētījumā novērtēto (vidēji 7 dienas) (skatīt apakšpunktus

4.2 , 4.3 un 5.2).

ē

 

ğ

Nav pieredzes pacientu apakšpgrupai ar lielu ķermeņa masu (> 100 kg) un mērenu nieru mazspēju

10 mg dienas devas lietošanas var apsvērt dienas devas samazināšanuistrlīdz 7,5 mg, pamatojoties uz farmakokinētikas izmaiņām (skatīt apakšpunktu 4.2).

Smaga aknu mazspēja

(kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min). Šiem pacientiem fondaparinukss jālieto uzmanīgi. Pēc sākotnējas re

Fondaparinuksa lietošana jāapsver uzmanīgi, jo ir palielināts asiņošanas risks asinsreces faktoru deficīta dēļ pacientiem ar smagu aknu mazspēju (skatīt apakšpunktu 4.2).

Pacienti ar heparīna inducētu trombocitopēniju

nav kas iegūts no pacientiem ar 2. tipavairsheparīna inducētu trombocitopēniju (HIT). Fondaparinuksa

Fondaparinukss nesaistās ar 4. trombocītu faktoru un tam nepiemīt krusteniska reaktivitāte ar serumu,

efektivitāte un drošība pacientiem ar 2. tipa HIT nav formāli pētīta.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Lietojot vienlaikus fondaparinuksu un zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, palielinās asiņošanas risks (skatīt apakšpunktu 4.4).

Ar fondaparinuksu veiktos klīniskos pētījumos perorāliem antikoagulantiem (varfarīnam) nebija vērojama mijiedarbība ar fondaparinuksa farmakokinētiku; 10 mg devā, kas lietota mijiedarbības pētījumos, fondaparinukss neietekmēja varfarīna antikoagulācijas kontroles raksturlieluma (INR)

Trombocītu inhibitoriemles(acetilsalicilskābei), NPL (piroksikāmam) un digoksīnam nekonstatēja

aktivitāti.

Z

ā

 

 

 

mijiedarbību ar fondaparinuksa farmakokinētiku. 10 mg devā, ko lietoja mijiedarbības pētījumos, fondaparinukss neietekmēja asiņošanas laiku, veicot ārstēšanu ar acetilsalicilskābi vai piroksikāmu, ne arī digoksīna farmakokinētiku līdzsvara apstākļos.

4.6Grūtniecība un zīdīšana

Nav pieejami klīniskie dati par lietošanu grūtniecības laikā. Ierobežotās iedarbības dēļ pētījumi ar dzīvniekiem ir nepietiekami, lai novērtētu ietekmi uz grūtniecību, embrija/augļa attīstību, dzemdībām un attīstību pēc dzemdībām. Fondaparinuksu grūtniecēm drīkst ordinēt tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Fondaparinukss izdalās pienā žurkām, bet nav zināms, vai fondaparinukss izdalās mātes pienā

cilvēkam. Ārstēšanas laikā ar fondaparinuksu nav ieteicams barot bērnu ar krūti. Tomēr uzsūkšanās pēc iekšķīgas ieņemšanas bērniem nav raksturīga.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Fondaparinuksa drošība vērtēta 2517 pacientiem, kas ārstēti venozas trombembolijas dēļ un kas ar fondaparinuksu ārstēti vidēji 7 dienas. Biežāk sastopamās nevēlamās blakusparādības bija asiņošanas komplikācijas (skatīt apakšpunktu 4.4).

Nevēlamās blakusparādības, par kurām pētnieki ziņojuši kā par iespējami saistītām ar fondaparinuksa lietošanu, norādītas atbilstoši sastopamības biežumam (ļoti bieži ≥ 1/10; bieži: ≥ 1/100 līdz < 1/10;

retāk: ≥ 1/1000 līdz ≤ 1/100; reti: ≥ 1/10 000 līdz ≤ 1/1000; ļoti reti: ≤ 1/10 000) un orgānu sistēmai,

kā pirmās minot nopietnākās nevēlamās blakusparādības

 

 

 

ē

tas

 

Orgānu sistēma pēc

 

Nevēlamās blakusparādības pacientiem, kam ārstēta VTE1

 

 

MedDRA klasifikācijas

 

 

 

 

istr

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Asins un limfatiskās

 

Bieži: asiņošana (kuņģa-zarnu trakta asiņošana, hematūrija,

 

 

sistēmas traucējumi

 

hematoma, deguna asiņošana, klepus ar asinīm, dzemdes un

 

 

 

 

 

 

 

 

ğ

 

 

 

 

 

 

 

 

vagināla asiņošana, hemartroze, acu asiņošana, purpura, zilumi)

 

 

 

 

 

Retāk: anēmija, trombocitopēnija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

re

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Reti: cita veida asiņošana (aknu, retroperitoneāla,

 

 

 

 

 

intrakraniāla/intracerebrāla), trombocitēmija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

Reti: alerģiska reakcija

 

 

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

nav

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Metabolisma un

 

Reti: ne-olbaltumu slāpekļa (Nos) 2 daudzuma palielināšanās

 

 

barošanās traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas traucējumi

Retāk: galvassāpes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Reti: reibonis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

 

 

 

 

Kuņģa-zarnu trakta

 

Retāk: slikta dūša, vemšana

 

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aknu un/vai žultsceļu

les

Retāk: aknu funkcijas traucējumi

 

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ādas un zemādas auduā

Reti: eritematozi izsitumi

 

 

 

 

 

 

 

bojājumi

Z

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vispārēji traucējumi un

Retāk: sāpes, tūska,

 

 

 

 

 

 

 

reakcijas ievadīšanas

 

Reti: reakcija injekcijas vietā

 

 

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(1)atsevišķas blakusparādības nav norādītas, izņemot gadījumus, kad tās ir medicīniski nozīmīgas.

(2)Nos nozīmē ne-olbaltumu slāpeklis, piemēram, urīnviela, urīnskābe, aminoskābes u.c.

4.9 Pārdozēšana

Lietojot lielāku fondaparinuksa devu nekā ieteikts, var palielināties asiņošanas risks. Fondaparinuksam nav zināma antidota.

Ja pārdozēšanas gadījumā rodas asiņošanas sarežģījumi, ārstēšana ir jāpārtrauc un jāmeklē primārais cēlonis. Jāapsver terapija, piemēram, ķirurģiska hemostāze, asins aizstājterapija, svaigas plazmas transfūzijas un plazmaferēze.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

tas

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: prettrombotiskie līdzekļi.

ATĶ kods: B01AX05

Farmakodinamiskā iedarbība

 

Fondaparinukss ir sintētisks un selektīvs aktivēta X (Xa) faktora inhibitors.ē

Fondaparinuksa

prettrombotiskā darbība ir saistīta ar antitrombīna III (antitrombīna) mediētu selektīvu Xa faktora

nomākšanu. Selektīvi saistoties ar antitrombīnu, fondaparinukss pastiprina (aptuveni 300 reizes)

 

ğ

 

dabisko antitrombīna veikto Xa faktora neitralizēšanu. Xa faktora neitralizēšana pārtrauc asinsreces

re

 

 

kaskādi un nomāc gan trombīna veidošanos, gan trombu rašanos. Fondaparinukssistr

neinaktivē trombīnu

(aktivētu II faktoru) un neietekmē trombocītus.

thromboplastin time), aktivēto asinsreces laiku (ACT – activated clotting time) vai protrombīna laiku (PT – prothrombin time)/starptautisko normalizēto attiecību (INR – international normalised ratio) plazmā, kā arī asinsteces laiku un fibrinolītisko aktivitāti. Lietojot lielākas devas, iespējamas mērenas aPTL pārmaiņas. Lietojot 10 mg devu mijiedarbības pētījumos, fondaparinukss nozīmīgi neietekmēja

Lietojot ārstēšanai izmantotās devas, fondaparinukss klīniski nozīmīgi neietekmē parasto asinsreces testu rezultātus, piemēram, aktivēto parciālo tromboplastnav īna laiku (aPTT – activated partial

varfarīna antikoagulanta aktivitātivairs(INR).

Fondaparinuksam nepiemīt krusteniska reakcija ar serumiem, kas iegūti no pacientiem ar heparīna inducētu trombocitopēniju.

Klīniskie pētījumi

Fondaparinuksa klīniskā programma venozas trombembolijas ārstēšanā bija plānota, lai pierādītu fondaparinuksa efektivitāti dziļo vēnu trombozes (DzVT) un plaušu embolijas (PE) ārstēšanā. Vairāk nekā 4874 pacientus pētīja kontrolētos 2. un 3. fāzes klīniskos pētījumos.

DzVT diagnozi fondaparinuksales 5 mg (ķermeņa masa < 50 kg), 7,5 mg (ķermeņa masa 50 kg, 100 kg) vai 10 mg (ķermeZ ņa masa > 100 kg) s.c. reizi dienā salīdzināja ar nātrija enoksaparīnu 1 mg/kg s.c. divreiz dienā. Kopumā tika ārstēti 2192 pacienti; abās grupās pacientus ārstēja vismaz 5 dienas un līdz 26 dienām ilgi (vidēji 7 dienas). Abās ārstēšanas grupās pacienti saņēma K vitamīna antagonista terapiju, ko parasti sāka 72 stundas pēc pirmās pētījuma zāļu lietošanas un turpināja 90 ± 7 dienas, regulāri pielāgojot devu, lai sasniegtu INR 2 – 3. Primārās efektivitātes rezultāts bija salikts no apstiprinātas simptomātiskas recidivējošas ne-letālas VTE un letālas VTE, par ko ziņots līdz 97. dienai. Pierādīts, ka ārstēšana ar fondaparinuksu nav sliktāka par enoksaparīna terapiju (VTE biežums attiecīgi 3,9% un 4,1%).

Dziļo vēnu trombozes ārstēšana

Randomizētā, dubultmaskā ētā klīniskā pētījumā pacientiem ar apstiprinātu akūtas simptomātiskas

Masīvu asiņošanu sākumterapijas laikā novēroja 1,1% ar fondaparinuksu ārstēto pacientu, salīdzinot ar 1,2% ar enoksaparīnu ārstētiem pacientiem.

Plaušu embolijas ārstēšana

Randomizēts, atklāts klīniskais pētījums tika veikts pacientiem ar akūtu simptomātisku PE diagnozi. Diagnozi apstiprināja ar objektīvām pārbaudēm (plaušu skenēšana, pulmonāla angiogrāfija vai spirāles KT skenēšana). Pacienti, kam bija nepieciešama trombolīze, embolektomija vai v. cava filtrs, tika izslēgti no pētījuma. Randomizētie pacienti iepriekš varēja būt ārstēti ar NFH atlases fāzē, bet pacienti, kas ilgāk nekā 24 stundas bija ārstēti ar antikoagulanta terapeitisku devu vai kam bija nekontrolēta hipertensija, tika izslēgti no pētījuma. Fondaparinuksa 5 mg (ķermeņa masa < 50 kg), 7,5 mg (ķermeņa masa 50 kg, 100 kg) vai 10 mg (ķermeņa masa > 100 kg) s.c. reizi dienā salīdzināja ar nefrakcionāta heparīna i.v. bolus injekciju (5000 SV), pēc tam veicot ilgstošu i.v. infūziju, to pielāgojot, lai uzturētu aPTT 1,5 – 2,5 reizes virs kontroles vērtības. Kopumā tika ārstēti 2184

pacienti; abās grupās pacientus ārstēja vismaz 5 dienas un līdz 22 dienām ilgi (vidēji 7 dienas).

5,0%).

tas

Pacienti abās ārstēšanas grupās saņēma K vitamīna antagonista terapiju, ko parasti sāka 72 stundu laikā pēc pirmās pētījuma zāļu devas lietošanas un turpināja 90 ± 7 dienas, regulāri pielāgojot devu, lai sasniegtu INR 2 – 3. Primārais efektivitātes rezultāts bija salikts no apstiprinātas simptomātiskas

recidivējošas ne-letālas VTE un letālas VTE, par ko ziņots līdz 97. dienai. Pierādīja, ka ārstēšana ar

 

ē

fondaparinuksu nav sliktāka par nefrakcionēta heparīna terapiju (VTE biežums attiecīgi 3,8% un

istr

 

Masīvu asiņošanu sākumterapijas laikā novēroja 1,3% ar fondaparinuksu ārstēto pacientu, salīdzinot ar 1,1% ar nefrakcionētu heparīnu ārstēto pacientu.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

 

re

ğ

Fondaparinuksa nātrija farmakokinētika ir atvasināta no fondaparinuksa koncentrācijas plazmā, kas kvantitatīvi izteikta ar anti Xa faktora aktivitāti. Lai kalibrētu anti-Xa testu, var lietot tikai

fondaparinuksu (starptautiskie heparīna vai ZMMH standarti nav piemēroti šim nolūkam). Rezultātā fondaparinuksa koncentrācija tiek izteikta miligramosnav (mg).

Uzsūkšanās

Pēc subkutānas ievadīšanas fondaparinukss uzsūcas pilnīgi un ātri (absolūtā bioloģiskā pieejamība ir 100%). Pēc vienreizējas subkutānas 2,5 mg fondaparinuksa injekcijas jauniem veseliem cilvēkiem maksimālā koncentrācija plazmā (vidējā Cmax = 0,34 mg/l) tiek sasniegta 2 stundas pēc devas ievadīšanas. Puse no vidējās Cmax koncentrācijas plazmā tiek sasniegta 25 minūtes pēc devas ievadīšanas.

Gados veciem cilvēkiem fondaparinuksa farmakokinētika ir lineāra, ievadot 2 – 8 mg subkutāni. Pēc lietošanas reizi dienā līdzsvara līmenis plazmā tiek sasniegts pēc 3 – 4 dienām, Cmax un AUC palielinās 1,3 reizes.

les

 

Vidējā (SK%) fondaparinuksa farmakokinvairs

ētisko raksturlielumu vērtība pacientiem, kam veic gūžas

locītavas endoprotezēšanas operāciju un kas saņem 2,5 mg fondaparinuksa reizi dienā: Cmax (mg/l) –

0,39 (31%), Tmax (h) – 2,8 (18%) un Cmin (mg/l) – 0,14 (56%). Pacientiem ar gūžas kaula lūzumu

 

ā

lielāka vecuma dēļ fondaparinuksa līdzsvara koncentrācija plazmā ir šāda: Cmax (mg/l) – 0,50 (32%),

Cmin (mg/l) – 0,19 (58%).

Z

 

Veicot DzVT un PE ārstēšanu, pacientiem, kas saņem fondaparinuksu 5 mg (ķermeņa masa < 50 kg), 7,5 mg (ķermeņa masa 50 – 100 kg ieskaitot) un 10 mg (ķermeņa masa > 100 kg) reizi dienā, ķermeņa masai pielāgotās devas sniedz līdzīgu iedarbību visām ķermeņa masas grupām. Vidējo (SK%) līdzsvara farmakokinētikas raksturlielumu aprēķini ar fondaparinuksu ārstētiem VTE pacientiem, kas saņem ieteikto fondaparinuksa dozēšanas shēmu reizi dienā, ir šādi: Cmax (mg/l) – 1,41 (23%), Tmax (h)

– 2,4 (8%) un Cmin (mg/l) – 0,52 (45%). Atbilstošā 5. un 95. percentīle ir attiecīgi 0,97 un 1,92 Cmax (mg/l) un 0,24 un 0,95 Cmin (mg/l).

Izkliede

Fondaparinuksa izkliedes tilpums ir ierobežots (7 – 11 litri). In vitro fondaparinukss izteikti un specifiski saistās ar antitrombīna olbaltumu no devas atkarīgā veidā atkarībā no koncentrācijas

plazmā (98,6% − 97,0%, ja koncentrācija ir 0,5 – 2 mg/l). Fondaparinukss nozīmīgi nesaistās ar citiem plazmas olbaltumiem, tostarp 4. trombocītu faktoru (TF4).

Tā kā fondaparinukss nozīmīgi nesaistās ar plazmas olbaltumiem, izņemot antitrombīnu, nav raksturīga mijiedarbība ar citām zālēm izstumšanas dēļ no saistīšanās vietām ar olbaltumiem.

Metabolisms

Lai gan nav pilnīgi izpētīts, nav pierādījumu par fondaparinuksa metabolismu un īpaši nav pierādījumu par aktīvu metabolītu veidošanos.

In vitro fondaparinukss nenomāc CYP450 (CYP1A2, CYP2A6, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6, CYP2E1 vai CYP3A4). Tādējādi in vivo fondaparinuksam nav raksturīga mijiedarbība ar citām zālēm, nomācot CYP mediētu metabolismu.

Ekskrēcija/eliminācija

Eliminācijas pusperiods (t½) ir aptuveni 17 stundas veseliem jauniem cilvēkiem un aptuveni 21 stunda

veseliem gados veciem cilvēkiem. 64 – 77% fondaparinuksa tiek izvadīti caur nierēm nemainīta

savienojuma veidā.

istr

ē

tas

 

 

 

Īpašas pacientu grupas

 

 

Bērni - Fondaparinukss nav pētīts šai pacientu grupai.

 

 

 

 

 

Gados veci pacienti - Līdz ar vecumu var vājināties nieru darbība, un tādēļ gados veciem cilvēkiem

 

ğ

var mazināties fondaparinuksa eliminācijas spēja. Par 75 gadiem vecākiem pacientiem, kam veic

re

 

ortopēdisku operāciju un kas saņem fondaparinuksu 2,5 mg reizi dienā, aprēķinātais plazmas klīrenss bija 1,2 – 1,4 reizes mazāks nekā par 65 gadiem jaunākiem pacientiem. Līdzīgu tendenci novēroja pacientiem, kam ārstēja DzVT un PE.

Nieru mazspēja - Salīdzinot ar pacientiem ar normālu nieru darbību (kreatinīna klīrenss > 80 ml/min), kam veic ortopēdisku operāciju un kas saņem fondaparinuksu 2,5 mg reizi dienā, pacientiem ar vieglu

9% uz 10 kg).

vairs

nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 50 – 80 ml/min) plazmas klīrenss ir 1,2 – 1,4 reizes mazāks un

pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju (kreatinnavīna klīrenss 30 – 50 ml/min) – vidēji 2 reizes

mazāks. Smagas nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) plazmas klīrenss ir aptuveni 5 reizes mazāks nekā cilvēkiem ar normālu nieru darbību. Terminālais pusperiods bija 29 h pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju un 72 h pacientiem ar smagu nieru mazspēju. Līdzīgu tendenci novēroja pacientiem, kam ārstēja DzVT un PE.

Ķermeņa masa - Fondaparinuksa plazmas klīrenss palielinās līdz ar ķermeņa masu (palielinājums par

(japāņiem) veiktos pētījumosles

nekonstatēja atšķirīgas farmakokinētiskās īpašības, salīdzinot ar

Dzimums - Pēc devas pielāgošanas atbilstoši ķermeņa masai atšķirības starp dzimumiem nekonstatēja.

 

ā

Rase - Farmakokinētiskās atšķirības rases dēļ nav prospektīvi pētītas. Tomēr ar veseliem aziātiem

Z

 

veseliem baltās rases pārstāvjiem. Līdzīgi nenovēroja plazmas klīrensa atšķirības starp melnādainiem un baltās rases pacientiem, kam veic ortopēdisku operāciju.

Aknu mazspēja - Fondaparinuksa farmakokinētika nav pētīta aknu mazspējas gadījumā.

5.3Preklīniskie dati par drošību

Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību un genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Atkārtotu devu un reproduktīvās toksicitātes pētījumi neliecināja par īpašu risku, bet nesniedza atbilstošu dokumentāciju par drošības robežām nepietiekamas iedarbības dēļ dzīvnieku sugām.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Nātrija hlorīds Ūdens injekcijām Sālsskābe Nātrija hidroksīds

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

6.2

Nesaderība

 

 

 

 

 

 

 

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt ar citiem produktiem.

6.3

Uzglabāšanas laiks

 

 

 

ē

tas

3 gadi.

 

 

 

 

istr

 

 

 

 

 

 

6.4

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

 

 

 

 

 

 

 

Nesasaldēt.

 

 

 

 

 

 

6.5

Iepakojuma veids un saturs

 

ğ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. klases stikla korpuss (1 ml), kam pievienota 27 gaudžu x 12,7 mm adata un kas noslēgts ar

hlorbutila elastomēra virzuļa aizbāzni.

re

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Quixidar 10 mg/0,8 ml ir pieejams iepakojumā pa 2, 7, 10 un 20 pilnšļircēm ar violetu automātisku

drošības sistēmu. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

 

 

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Subkutānu injekciju veic tāpat kā ar parastu šļirci.nav

 

 

 

 

 

Pirms lietošanas jāapskata, vai parenterāli lietojamie šķīdumi nesatur sīkas daļiņas un vai nav

mainījusies to krāsa.

 

 

 

 

 

 

Norādījumi, kā zāles injicēt pašam, sniegti lietošanas instrukcijā.

 

 

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

Quixidar pilnšļirces ir veidota ar vairsautomātisku adatas aizsargsistēmu, lai novērstu saduršanās iespēju ar

adatu pēc injekcijas.

 

 

 

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

 

 

Neizlietotais preparāts vai atkritumi jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām. Šīs zāles ir paredzētas

tikai vienreizējai lietošanai.

 

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

 

Glaxo Group Ltd

Greenford

Middlesex

UB6 0NN

Lielbritānija

8. REĢISTRĀCIJAS NUMURI

EU/1/02/207/015-017, 020

9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2002. gada 21. marts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2007. gada 21. marts

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

tas

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūras (EMEA) mājas lapā

http://www.emea.europa.eu.

 

 

 

 

 

ē

 

 

 

 

 

 

 

 

istr

 

 

 

 

 

 

re

ğ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

nav

 

 

 

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

Z

ā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas