Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Rapiscan (regadenoson) – Zāļu apraksts - C01EB21

Updated on site: 09-Oct-2017

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Rapiscan 400 mikrogramu šķīdums injekcijām

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens 5 ml flakons satur 400 mikrogramus regadenosona (regadenoson) (80 mikrogrami/ml). mg

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijai

Dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Medicīnas līdzekli lieto tikai diagnostikas vajadzībām.

Rapiscan ir selektīvs koronāro artēriju vazodilatators, ko izmanto kā farmakoloģiskās slodzes testa līdzekli radionuklīdai miokarda perfūzijas scintigrāfijai (MPS) pieaugušiem pacientiem, kuri nespēj pienācīgi veikt fiziskās slodzes testu.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Rapiscan drīkst lietot tikai medicīnas iestādē, kur pieejama sirds monitorēšana un reanimācijas aparatūra.

Devas

Ieteicamā deva ir vienreizēja 400 mikrogramu regadenosona (5 ml) injekcija perifērā vēnā. Nav nepieciešama devas pielāgošana ķermeņa svaram.

Vismaz 12 stundas pirms Rapiscan ievadīšanas pacienti nedrīkst lietot zāles, kas satur metilksantīnus (piem., kofeīnu), kā arī zāles, kas satur teofilīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ja iespējams, vismaz divas dienas pirms Rapiscan ievadīšanas jāatceļ dipiridamols (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Smagu un/vai ilgstošu regadenosona blakusparādību mazināšanai var izmantot aminofilīnu, bet to nedrīkst izmantot, lai tikai pārtrauktu Rapiscan izraisītas lēkmes (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Regadenosons izraisa strauju sirdsdarbības paātrināšanos (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu). Pēc injekcijas, kamēr EKG parametri, sirdsdarbības frekvence un asinsspiediens sasniedz līmeni, kāds novērots pirms devas ievadīšanas, pacientiem jāsaglabā sēdus vai guļus stāvoklis un bieži jāveic monitorēšana.

Atkārtota lietošana

Šīs zāles drīkst ievadīt tikai vienu reizi 24 stundu laikā. Nav noteikti šo zāļu drošums un panesība, lietojot tās atkārtoti 24 stundu laikā.

Pediatriskā populācija

Regadenosona drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Gados vecāki pacienti

Devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Intravenozai lietošanai.

Rapiscan jāievada ātras, 10 sekunžu ilgas injekcijas veidā perifērā vēnā, izmantojot 22. izmēra vai lielāku katetru vai adatu;

tūlīt pēc Rapiscan injekcijas jāievada 5 ml nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdumu injekcijai;

radiofarmakoloģisko preparātu miokarda perfūzijas scintigrāfijai jāievada 10-20 sekundes pēc nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīduma injekcijai ievadīšanas. Radiofarmakoloģisko preparātu var ievadīt tajā pašā katetrā, kurā tika ievadīts Rapiscan.

4.3.

Kontrindikācijas

paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

2. vai 3. pakāpes atrioventrikulārā (AV) blokāde vai sinusa mezgla disfunkcija, ja vien šiem

 

pacientiem nav ievietots funkcionējošs kardiostimulators;

nestabila stenokardija, kas nav stabilizēta terapijā ar zālēm;

smaga hipotensija;

dekompensēta sirds mazspēja.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Rapiscan var izraisīt nopietnas un dzīvībai bīstamas reakcijas, tai skaitā turpmāk minētās reakcijas (skatīt arī 4.8. apakšpunktu). Kamēr EKG parametri, sirdsdarbības frekvence un asinsspiediens sasniedz līmeni, kāds novērots pirms devas ievadīšanas, jāveic nepārtrauktu EKG monitorēšanu un bieži jāpārbauda dzīvībai svarīgās funkcijas. Rapiscan jālieto piesardzīgi, un to drīkst ievadīt tikai medicīnas iestādē, kur pieejama sirds monitorēšanas un reanimācijas aparatūra. Smagu un/vai ilgstošu Rapiscan blakusparādību mazināšanai var ievadīt aminofilīnu devas diapazonā no 50 mg līdz 250 mg lēnas intravenozas injekcijas veidā (50 mg līdz 100 mg 30-60 sekunžu laikā), bet to nedrīkst izmantot, lai tikai pārtrauktu Rapiscan izraisītas lēkmes.

Miokarda išēmija

Farmakoloģiskās slodzes testa līdzekļu, kā Rapiscan, radītā išēmija var izraisīt sirds apstāšanos ar letālu iznākumu, dzīvībai bīstamas ventrikulārās aritmijas un miokarda infarktu.

Pacientiem, kuriem nesen bijis miokarda infarkts, Rapiscan jālieto piesardzīgi. Klīniskajos pētījumos, kas veikti ar regadenosonu, netika iekļauti pacienti, kas nesen (pēdējo 3 mēnešu laikā) pārcietuši miokarda infarktu.

Sinuatriālā un atrioventrikulārā mezgla blokāde

Adenozīna receptoru agonisti, tai skaitā regadenosons, var nomākt sinuatriālo (SA) un AV mezglu un var izraisīt 1., 2. vai 3. pakāpes AV blokādi vai sinusa bradikardiju.

Hipotensija

Adenozīna receptoru agonisti, tai skaitā regadenosons, izraisa artēriju vazodilatāciju un hipotensiju. Nopietnas hipotensijas risks var būt augstāks pacientiem ar autonomās nervu sistēmas disfunkciju, hipovolēmiju, kreisās koronārās artērijas stumbra stenozi, stenozētu sirds vārstuli, perikardītu vai izsvīdumu perikardā, vai miega artēriju stenozi ar cerebrovaskulāru nepietiekamību.

Paaugstināts asinsspiediens

Rapiscan var izraisīt klīniski nozīmīgu asinsspiediena paaugstināšanos, kas dažiem pacientiem var izraisīt hipertensīvo krīzi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Nozīmīgas asinsspiediena paaugstināšanās risks ir lielāks pacientiem ar nekontrolētu hipertensiju. Jāizlemj atlikt Rapiscan lietošanu, līdz asinsspiediens tiek pietiekami kontrolēts.

Kombinācija ar fizisko slodzi

Rapiscan lietošana savienojumā ar fizisku slodzi ir saistīta ar nopietnām blakusparādībām, tostarp hipotensiju, hipertensiju, sinkopi un sirdsdarbības apstāšanos. Pacientiem, kuriem fiziskās slodzes vai atjaunošanās perioda laikā ir bijuši jebkādi simptomi vai pazīmes, kas liecina par akūtu miokarda išēmiju, visticamāk, pastāv īpaši augsts nopietnu blakusparādību risks.

Pārejošas išēmiskās lēkmes un cerebrovaskulārs notikums

Rapiscan var izraisīt pārejošu išēmisku lēkmi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pēcreģistrācijas periodā ir ziņots par cerebrovaskulāru notikumu (CVA – cerebrovascular accident).

Krampju rašanās risks

Lietojot Rapiscan pacientiem, kuru anamnēzē ir krampji vai citi krampju izraisoši riska faktori, tostarp vienlaicīga zāļu lietošana, kas samazina lēkmju rašanās slieksni (piem., antipsihotiskie līdzekļi, antidepresanti, teofilīna preparāti, tramadols, sistēmiskie steroīdi un hinoloni), jāievēro piesardzība.

Tā kā aminofilīnam ir prokonvulsanta iedarbība, tas var paildzināt krampju lēkmi vai izraisīt vairākas krampju lēkmes. Tādēļ aminofilīna lietošana monoterapijā nav ieteicama, lai pārtrauktu Rapiscan izraisītas krampjus.

Priekškambaru mirgošana vai plandīšanās

Rapiscan jālieto piesardzīgi pacientiem, kuriem anamnēzē ir priekškambaru mirgošana vai plandīšanās. Pēcreģistrācijas periodā pēc Rapiscan lietošanas ir bijuši priekškambaru mirgošanas pasliktināšanās vai atkārtošanās gadījumi.

Bronhokonstrikcija

Adenozīna receptoru agonisti, tostarp Rapiscan, var izraisīt bronhokonstrikciju un elpošanas apstāšanos (skatīt 4.8. apakšpunktu), it īpaši pacientiem, kuri slimo vai kuriem pastāv aizdomas par bronhokonstriktīvu slimību, hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) vai astmu. Pirms Rapiscan ievadīšanas jāsagatavo piemērots bronhodilatators un reanimācijas aprīkojums.

Pagarināta QT intervāla sindroms

Regadenosons stimulē simpātiskās nervu sistēmas tonusu un var palielināt ventrikulāru tahiaritmiju risku pacientiem ar pagarināta QT intervāla sindromu.

Brīdinājumi par palīgvielām

Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā. Tomēr nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%)

šķīduma injekcija, kas tiek ievadīta pēc Rapiscan, satur 45 mg nātrija. Jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Nav veikti mijiedarbības pētījumi ar citām zālēm.

Metilksantīni

Metilksantīni (piem., kofeīns un teofilīns) ir nespecifiski adenozīna receptoru antagonisti, un tie var ietekmēt regadenosona vazodilatācijas spējas (skatīt 5.1. apakšpunktu). Vismaz 12 stundas pirms Rapiscan ievadīšanas pacienti nedrīkst lietot zāles, kas satur metilksantīnus, kā arī zāles, kas satur teofilīnu (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Novērots, ka aminofilīna (100 mg, ievada lēnas intravenozas injekcijas veidā 60 sekunžu laikā)

ievadīšana 1 minūti pēc 400 mikrogramu regadenosona ievadīšanas personām, kurām tiek veikta sirds katetrizācija, saīsina koronārās asins plūsmas atbildes reakcijas ilgumu pret regadenosonu, izmantojot ultrasonogrāfijas impulsa viļņu Doplera mērījumus . Aminofilīns ir izmantots Rapiscan blakusparādību mazināšanai (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Dipiridamols

Dipiridamols palielina adenozīna koncentrāciju asinīs, un atbildes reakcija uz regadenosonu var izmainīties, ja ir palielināta adenozīna koncentrācija asinīs. Ja iespējams, vismaz divas dienas pirms Rapiscan ievadīšanas jāatceļ dipiridamols (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Zāles, kas ietekmē sirdsdarbību

Klīniskajos pētījumos Rapiscan tika ievadīts pacientiem, kuri lietoja citas sirdsdarbību ietekmējošas zāles (t.i., β-blokatorus, kalcija kanālu blokatorus, AKE inhibitorus, nitrātus, sirds glikozīdus un angiotenzīna receptoru blokatorus), un netika novērota acīmredzama ietekme uz Rapiscan drošumu un efektivitāti.

Citas mijiedarbības

Regadenosons neinhibē CYP1A2, CYP2C8, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6 vai CYP3A4 substrātu metabolismu cilvēka aknu mikrosomās, kas norāda, ka tas, visdrīzāk, neizmainīs zāļu, ko metabolizē šie P450 enzīmi, farmakokinētiku.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pietiekami dati par Rapiscan lietošanu sievietēm grūtniecības laikā nav pieejami. Nav veikti pētījumi ar dzīvniekiem par prenatālo un postnatālo attīstību. Embrija-augļa attīstības pētījumos novērota fetotoksicitāte, bet nav novērota teratogēna iedarbība (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks cilvēkiem nav zināms. Rapiscan grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien tas nav absolūti nepieciešams.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai regadenosons izdalās cilvēka pienā. Regadenosona izdalīšanās pienā dzīvniekiem nav pētīta. Lēmums pārtraukt zīdīšanu vai atturēties no Rapiscan ievadīšanas jāpieņem, izvērtējot krūts barošanas ieguvumu bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei. Ja tiek ievadīts Rapiscan, pēc tā ievadīšanas sievietei barošana ar krūti būtu jāpārtrauc vismaz 10 stundas (tas ir laika periods, kas vismaz 5 reizes pārsniedz plazmas eliminācijas pusperiodu).

Fertilitāte

Nav veikti Rapiscan fertilitātes pētījumi (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Neilgi pēc Rapiscan ievadīšanas var parādīties tādas blakusparādības kā reibonis, galvassāpes un elpas trūkums (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tomēr vairums blakusparādību ir vieglas un pārejošas un tās izzūd 30 minūšu laikā pēc Rapiscan ievadīšanas. Tādēļ sagaidāms, ka pēc terapijas pabeigšanas un šo blakusparādību izzušanas Rapiscan neietekmēs vai nedaudz ietekmēs spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Vairumam pacientu, kuri klīniskajos pētījumos saņēma Rapiscan, blakusparādības bija vieglas, pārejošas (parasti izzūd 30 minūšu laikā pēc Rapiscan ievadīšanas) un to novēršanai nebija nepieciešama medicīniska iejaukšanās. Blakusparādības novēroja aptuveni 80% pacientiem. Visbiežāk sastopamās blakusparādības, par kurām klīniskās izstrādes laikā ziņoja kopumā 1 651 pacientiem/brīvprātīgajiem, bija šādas: elpas trūkums (29%), galvassāpes (27%), sejas piesarkums (23%), sāpes krūtīs (19%), ST segmenta izmaiņas elektrokardiogrammā (18%), diskomforts kuņģa-

zarnu traktā (15%) un reibonis (11%).

Rapiscan var izraisīt miokarda išēmiju (kas var būt saistīta ar sirds apstāšanos ar letālu iznākumu, dzīvībai bīstamām ventrikulārām aritmijām un miokarda infarktu), hipotensiju, kas var izraisīt sinkopi un pārejošas išēmiskas lēkmes, paaugstinātu asinsspiedienu, kas var izraisīt hipertensiju un hipertensīvo krīzi, un SA/AV mezglu blokādi, kas var izraisīt 1., 2. vai 3. Pakāpes AV blokādi vai sinusa bradikardiju, kam nepieciešama iejaukšanās (skatīt 4.4. apakšpunktu). Paaugstinātas jutības pazīmes (izsitumi, nātrene, angioedēma, anafilakse un/vai kakla pietūkums) var izpausties uzreiz vai ar aizkavēšanos. Smagu vai ilgstošu Rapiscan blakusparādību mazināšanai var izmantot aminofilīnu, bet to nedrīkst izmantot monoterapijas veidā, lai pārtrauktu Rapiscan izraisītus krampjus (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Blakusparādību saraksts tabulas veidā

Regadenosona blakusparādību izvērtējumam par pamatu izmantoti drošuma dati no klīniskajiem pētījumiem un pēcreģistrācijas perioda pieredzes. Visas blakusparādības ir uzskaitītas turpmākajā tabulā, un tās sakārtotas atbilstoši orgānu sistēmu klasifikācijai un sastopamības biežumam.

Sastopamības biežums ir definēts kā: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100) un reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000). Katrā sastopamības biežuma grupā blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Imūnās sistēmas traucējumi:

Retāk

Paaugstinātas jutības reakcijas, tostarp: izsitumi, nātrene, angioedēma,

 

anafilakse un/vai kakla pietūkums

Psihiskie traucējumi:

Retāk

Trauksme, bezmiegs

Nervu sistēmas traucējumi:

Ļoti bieži

Galvassāpes, reibonis

Bieži

Parestēzija, hipoestēzija, disgeizija

Retāk

Krampji, sinkope, pārejoša išēmiska lēkme, nereaģēšana uz kairinājumu,

 

samaņas traucējumi, trīce, miegainība.

Reti

Cerebrovaskulārs notikums

 

 

Acu bojājumi:

 

Retāk

Neskaidra redze, sāpes acīs

Ausu un labirinta bojājumi:

Retāk

Tinnitus

Sirds funkcijas traucējumi:

Ļoti bieži

ST segmenta izmaiņas elektrokardiogrammā

Bieži

Stenokardija, atrioventrikulārā blokāde, tahikardija, sirdsklauves, citas

 

izmaiņas EKG, tai skaitā koriģētā QT intervāla pagarināšanās

 

elektrokardiogrammā

Retāk

Sirds apstāšanās, miokarda infarkts, pilna AV blokāde, bradikardija,

 

priekškambaru plandīšanās, jaunatklāta priekškambaru mirgošana,

 

iepriekšpastāvošas ātriju mirgošanas pasliktināšanās vai atkārtošanās

Asinsvadu sistēmas traucējumi:

Ļoti bieži

Sejas piesarkums

Bieži

Hipotensija

Retāk

Hipertensija, bālums, perifērā aukstuma sajūta

Elpošanas sistēmas

traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības:

Ļoti bieži

Elpas trūkums

Bieži

Saspringuma sajūta rīklē, rīkles kairinājums, klepus

Retāk

Tahipnoe, sēcoša elpošana

Nav zināmi

Bronhu spazmas, elpošanas apstāšanās

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi:

Ļoti bieži

Diskomforts kuņģa-zarnu traktā

Bieži

Vemšana, slikta dūša, diskomforta sajūta mutē

Retāk

Vēdera uzpūšanās, caureja, fēču nesaturēšana

Ādas un zemādas audu bojājumi:

Bieži

Pastiprināta svīšana

Retāk

Eritēma

Skeleta-muskuļu un

saistaudu sistēmas bojājumi:

Bieži

Sāpes mugurā, kakla vai žoklī, sāpes ekstremitātē, skeleta-muskuļu diskomforts

Retāk

Artralģija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā:

Ļoti bieži

Sāpes krūtīs

Bieži

Slikta pašsajūta, astēnija

Retāk

Sāpes injekcijas vietā, vispārējas ķermeņa sāpes

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Farmakoloģiskās slodzes testa līdzekļu radītā išēmija var izraisīt sirds apstāšanos ar letālu iznākumu, dzīvībai bīstamas ventrikulārās aritmijas un miokarda infarktu. Pirms Rapiscan ievadīšanas jābūt sagatavotai sirds reanimācijas aparatūrai un pieejamam apmācītam personālam (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Sinuatriālā un atrioventrikulārā mezgla blokāde

Adenozīna receptoru agonisti, tai skaitā Rapiscan, var nomākt SA un AV mezglu un var izraisīt pirmās, otrās vai trešās pakāpes AV blokādi vai sinusa bradikardiju, kam nepieciešama iejaukšanās. Klīniskajos pētījumos pirmās pakāpes AV blokāde (PR pagarināšanās > 220 msek) attīstījās 3% pacientiem 2 stundu laikā pēc Rapiscan ievadīšanas; īslaicīgu otrās pakāpes AV blokādi ar viena kompleksa izkrišanu novēroja vienam pacientam, kurš bija saņēmis Rapiscan. Pēcreģistrācijas periodā tika ziņots par trešās pakāpes atrioventrikulāru blokādi un asistoliju dažas minūtes pēc Rapiscan ievadīšanas.

Hipotensija

Adenozīna receptoru agonisti, tai skaitā Rapiscan, izraisa artēriju dilatāciju un hipotensiju. Klīniskajos pētījumos pazeminātu sistolisko asinsspiedienu (> 35 mm Hg) novēroja 7% pacientiem un pazeminātu diastolisko asinsspiedienu (> 25 mm Hg)- 4% pacientiem 45 minūšu laikā pēc Rapiscan ievadīšanas.

Nopietnas hipotensijas risks var būt augstāks pacientiem ar autonomās nervu sistēmas disfunkciju, hipovolēmiju, kreisās koronārās artērijas stumbra stenozi, stenozētu sirds vārstuli, perikardītu vai izsvīdumu perikardā, vai stenozētu miega artēriju stenozi ar cerebrovaskulāru nepietiekamību.

Pēcreģistrācijas periodā ziņots par sinkopi un pārejošām išēmiskām lēkmēm.

Paaugstināts asinsspiediens

Klīniskajos pētījumos paaugstinātu sistolisko asinsspiedienu (par ≥ 50 mm Hg) novēroja 0,7% pacientiem un paaugstinātu diastolisko asinsspiedienu (par ≥ 30 mm Hg) novēroja 0,5% pacientiem. Vairumā gadījumu asinsspiediena paaugstināšanās izzuda 10 līdz 15 minūšu laikā, bet dažos gadījumos asinsspiediena paaugstināšanās tika novērota 45 minūtes pēc ievadīšanas.

Pagarināta QT intervāla sindroms

Regadenosons palielina simpātiskās nervu sistēmas tonusu, kas izraisa sirdsdarbības frekvences palielināšanos un QT intervāla saīsināšanos. Pacientiem ar pagarināta QT intervāla sindromu simpātiskās nervu sistēmas stimulācija var izraisīt pārmērīgu QT intervāla saīsināšanos un pat paradoksālu QT intervāla pagarināšanos. Šiem pacientiem var parādīties R uz T sindroms, kura gadījumā ekstrasistole uzslāņojas iepriekšējā kompleksa T vilnim un tādējādi palielina ventrikulārās tahiaritmijas risku.

Galvassāpes

Par galvassāpēm ziņoja 27% personu, kuri klīniskajos pētījumos saņēma Rapiscan. 3% personām novēroja smagas galvassāpes.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem (≥ 75 gadus veciem; n = 321) blakusparādību profils bija līdzīgs jaunāko pacientu (< 65 gadus vecu; n = 1 016) profilam, bet viņiem biežāk novēroja hipotensiju (2%

salīdzinājumā ar < 1%).

4.9.

Pārdozēšana

Veselu brīvprātīgo pētījumā sejas piesarkuma, reiboņa un paātrinātas sirdsdarbības simptomi tika novērtēti kā nepanesami, ja regadenosona devas pārsniedza 0,02 mg/kg.

Ārstēšana

Smagu vai ilgstošu Rapiscan blakusparādību mazināšanai var izmantot aminofilīnu (skatīt

4.4.apakšpunktu).

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: kardiotoniska (sirds) terapija, citi kardiotoniski līdzekļi, ATĶ kods: C01EB21

Darbības mehānisms

Regadenosons ir A2A adenozīna receptoru agonists, kuram piemīt zema afinitāte pret šiem receptoriem (Ki ≈ 1,3 µM), vismaz 10 reizes zemāka afinitāte pret A1 adenozīna receptoriem (Ki > 16,5 µM) un

ļoti zema vai vispār nekāda afinitāte pret A2B un A3 adenozīna receptoriem. Aktivējot A2A

adenozīna receptorus, rodas koronārā vazodilatācija un palielinās asins plūsma koronārajās artērijās

(coronary blood flow, CBF). Neskatoties uz zemo afinitāti pret A2A adenozīna receptoriem,

regadenosons spēj būtiski palielināt koronāro vadītspēju no žurkām un jūrascūciņām izolētās sirdīs, uzrādot EC50 vērtības attiecīgi 6,4 nM un 6,7-18,6 nM. Konstatēts, ka regadenosons selektīvi (≥ 215

reizes) palielina koronāro vadītspēju (A2A nodrošināta atbildes reakcija) salīdzinājumā ar sirds AV mezgla vadīšanas (A1 nodrošināta atbildes reakcija) palēnināšanu, atbilstoši noteiktajam AV

vadīšanas laikam (žurkas sirds) vai S-H intervālam (jūrascūciņas sirds). Anestezētam sunim regadenosons galvenokārt palielina asins plūsmu koronāro arteriālo asinsvadu baseinā salīdzinājumā ar perifēro (augšējo ekstremitāšu, galvas smadzeņu, plaušu) arteriālo asinsvadu baseinu.

Farmakodinamiskā iedarbība

Asins plūsma koronārajās artērijās

Regadenosons izraisa strauju, bet īslaicīgu CBF pieaugumu. Pacientiem, kuriem tika veikta koronāro artēriju katetrizācija, pirms Rapiscan ievadīšanas (400 mikrogrami intravenozi) un līdz 30 minūtēm pēc tās tika mērītsCBF vidējais maksimālais ātrums (average peak velocity, APV), izmantojot impulsa viļņu Doplera ultrasonogrāfiju. 30 sekunžu laikā vidējais APV palielinājās vairāk nekā divas reizes salīdzinājumā ar sākotnējo vērtību un 10 minūšu laikā samazinājās uz pusi no maksimālās iedarbības (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Radiofarmakoloģiskā preparāta uzkrāšanās miokardā ir proporcionāla CBF. Tā kā regadenosons palielina asins plūsmu normālās koronārās artērijās un tikai nedaudz vai nemaz – stenozētās artērijās, regadenosons izraisa relatīvi mazāku radiofarmakoloģiskā preparāta uzkrāšanos vaskulārās zonās, kuras apasiņo stenozētas artērijas. Radiofarmakoloģiskā preparāta uzkrāšanās miokardā pēc Rapiscan ievadīšanas tādēļ ir lielāka zonās, kuras apasiņo normālas artērijas salīdzinājumā ar zonām, kuras apasiņo stenozētas artērijas.

Hemodinamiskā iedarbība

Vairums pacientu izjūt strauju sirdsdarbības ātruma palielināšanos. Vislielākās vidējās izmaiņas salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli (21 kontrakcija minūtē) novēro apmēram 1 minūti pēc Rapiscan ievadīšanas. Sirdsdarbības frekvence samazinās līdz sākotnējai frekvencei 10 minūšu laikā. Sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena izmaiņas bija dažādas – vislielākā vidējā sistoliskā spiediena vērtības izmaiņa bija -3 mm Hg un vislielākā vidējā diastoliskā spiediena izmaiņa bija -4 mm Hg aptuveni 1 minūti pēc Rapiscan ievadīšanas. Dažiem pacientiem novēroja asinsspiediena palielināšanos (maksimālais sistoliskais asinsspiediens bija 240 mm Hg un diastoliskais asinsspiediens – 138 mm Hg).

Ietekme uz elpošanas sistēmu

A2B un A3 adenozīna receptori ir iesaistīti bronhokonstrikcijas patofizioloģijā jutīgiem indivīdiem (t.i.,

astmas pacientiem). In vitro pētījumos regadenosonam konstatēta neliela piesaistīšanās afinitāte pret A2B un A3 adenozīna receptoriem. FEV1 samazināšanās > 15% salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli

sastopamības biežums pēc Rapiscan ievadīšanas tika izvērtēts trijos randomizētos, kontrolētos klīniskos pētījumos. Pirmajā pētījumā 49 pacientiem ar vidēji smagu līdz smagu HOPS FEV1

samazināšanās > 15% salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli biežums bija 12% un 6% pēc attiecīgi

Rapiscan un placebo devas ievadīšanas (p = 0,31). Otrajā pētījumā 48 pacientiem ar vieglu līdz vidēji smagu astmu, kuriem iepriekš novērotas bronhokonstrikcijas reakcijas pret adenozīna monofosfātu,

FEV1 samazināšanās > 15% salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli biežums gan pēc Rapiscan, gan

placebo devas ievadīšanas bija vienāds (4%). Trešajā pētījumā 1009 pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu astmu (n=537) un vidēji smagu vai smagu HOPS (n=472) novērotā FEV1 samazināšanās > 15% salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli attiecīgi pēc Rapiscan un placebo devas ievadīšanas pacientiem ar astmu bija 1,1% un 2,9% (p=0,15) un pacientiem ar HOPS – 4,2% un 5,4% (p=0,58).

Pirmajā un otrajā pētījumā pēc Rapiscan devas ievadīšanas ziņots par elpas trūkumu (61% pacientu ar HOPS; 34% pacientu ar astmu), bet neviena persona nejuta elpas trūkumu pēc placebo ievadīšanas. Trešajā pētījumā par elpas trūkumu pēc Rapiscan devas ievadīšanas (18% pacientiem ar HOPS; 11% pacientiem ar astmu) tika ziņots biežāk, nekā pēc placebo devas; bet retāk, nekā ziņots klīniskās izstrādes laikā (skatīt 4.8. apakšpunktu). Sakarība starp slimības smaguma pakāpes palielināšanos un palielināto elpas trūkuma gadījumu skaitu bija acīmredzama pacientiem ar astmu, bet ne pacientiem ar HOPS. Rapiscan un placebo devu efektivitāte simptomu novēršanai, izmantojot bronhodilatatora terapiju, neatšķīrās. Elpas trūkums nekorelēja ar FEV1 samazināšanos.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Klīniskajos pētījumos ir noteikta Rapiscan efektivitāte un drošums pacientiem, kuriem indicēts farmokoloģiskās slodzes tests ar radionuklīdo MPS (Miokarda Perfūzijas scintigrāfija).

Rapiscan efektivitāte un drošums tika izvērtēts salīdzinājumā ar adenozīnu divos randomizētos, dubultaklos pētījumos (ADVANCE MPI 1 un ADVANCE MPI 2) 2 015 pacientiem, kuriem bija diagnosticēta koronāro artēriju slimība vai pastāvēja aizdomas par to un kuri bija nozīmēti klīniski indicētam farmakoloģiskās slodzes testam ar MPS. Kopumā šo 1 871 pacientu iegūtie attēli tika uzskatīti par derīgiem primārās efektivitātes izvērtēšanai, ietverot 1 294 (69%) vīriešus un 577 (31%) sievietes ar vidējo vecumu 66 gadi (diapazons 26-93 gadi). Katram pacientam sākotnēji tika veikta slodzes skenēšana ar adenozīnu (6 minūšu infūzija, ievadot devu 0,14 mg/kg/min, bez fiziskās slodzes), izmantojot ar radionuklīdu sinhronizēta SPECT (vienfotona emisijas datortomogrāfija) attēlveidošanas protokolu. Pēc sākotnējās skenēšanas pacienti tika randomizēti vai nu Rapiscan, vai adenozīna grupā un viņiem tika veikta otra slodzes skenēšana, izmantojot to pašu radionuklīda attēlveidošanas protokolu kā sākotnējā skenēšanā. Vidējais laiks starp skenēšanām bija 7 dienas (diapazons no 1-104 dienām).

Visbiežāk sastopamās kardioloģiskās patoloģijas anamnēzē bija hipertensija (81%), koronāro artēriju šuntēšana (aortokoronāra šuntēšana, AKŠ), perkutānās transluminālās koronārās angioplastijas ( PTCA) vai stentēšana (51%), stenokardija (63%) un miokarda infarkts (41%) vai aritmija (33%); citas patoloģijas anamnēzē bija: diabēts (32%) un HOPS (5%). Pacienti, kuriem nesenā anamnēzē bija nopietna, nekontrolēta ventrikulārā aritmija, miokarda infarkts vai nestabilā stenokardija, par 1. pakāpi lielāka AV blokāde vai simptomātiska bradikardija, sinusa mezgla vājuma sindroms vai sirds transplantācija, tika izslēgti no pētījuma. Daudzi pacienti skenēšanas dienā lietoja kardioaktīvus medicīniskos produktus, tai skaitā β-blokatorus (18%), kalcija kanāla blokatorus (9%) un nitrātus (6%).

Attēlu sakritība

Attēlu, kas iegūti, izmantojot Rapiscan un adenozīnu, salīdzināšana tika veikta, kā aprakstīts turpmāk.

Izmantojot 17 segmentu modeli, tika saskaitīti segmenti, kuros bija redzams atgriezenisks perfūzijas defekts, sākotnējā pētījumā ar adenozīnu un randomizētajā pētījumā, kurā tika izmantots Rapiscan vai adenozīns. 68% pacientu no visas pētījuma populācijas sākotnējā skenēšanā tika konstatēts

0-1 segments ar atgriezenisku defektu, 24% pacientu – 2-4 segmenti un 9%-≥ 5 segmenti. Ar Rapiscan

vai adenozīnu iegūtā attēla sakritību, salīdzinot ar sākotnējo adenozīna attēlu, aprēķināja, nosakot, cik bieži pacienti randomizētajā skenēšanā tika iekļauti tajā pašā kategorijā, kā sākotnējā adenozīna pētījumā (0-1, 2-4, 5-17 segmenti ar atgriezenisku defektu). Sakritību skaitu Rapiscan un adenozīna attēliem aprēķināja, nosakot vidējo sakritību skaitu visās trīs sākotnējā skenēšanā noteiktajās kategorijās. ADVANCE MPI 1 un ADVANCE MPI 2 pētījumi, gan katrs atsevišķi, gan kombinēti, pierādīja, ka Rapiscan spēja noteikt atgriezenisku perfūzijas traucējumu apjomu ir līdzīga adenozīna spējām.

 

ADVANCE

ADVANCE

Pētījumu

 

MPI 1

MPI 2

kombinācija

 

(n = 1 113)

(n = 758)

(n = 1 871)

Sakritību skaits starp adenozīna – adenozīna

61 ± 3%

64 ± 4%

62 ± 3%

attēliem (± SE)

Pacientu skaits (n)

 

 

 

 

Sakritību skaits starp adenozīna – Rapiscan

62 ± 2%

63 ± 3%

63 ± 2%

attēliem (± SE)

1 240

Pacientu skaits (n)

 

 

 

 

Skaita atšķirība (Rapiscan – adenozīns) (±

1 ± 4%

-1 ± 5%

0 ± 3%

SE) 95% ticamības intervāls

-7,5; 9,2%

-11,2; 8,7%

-6,2; 6,8%

ADVANCE MPI 1 un ADVANCE MPI 2 pētījumā, Cicchetti-Allison un Fleiss-Cohen svērtās vidējo vērtību kappas trim aizklātām personām attiecībā uz to išēmiskā izmēra kategoriju (neskaitot segmentus ar parasto atpūtas uzkrāšanos un vieglu/apšaubāmu slodzes redukcijas uzkrāšanos kā išēmisku) regadenosona kombinētajos pētījumos ar adenozīna skenēšanu bija mērenas, attiecīgi 0,53 un 0,61; tāpat kā svērtās kappas diviem adenozīna skenējumiem pēc kārtas, attiecīgi 0,50 un 0,55.

Kofeīna ietekme

Pētījumā ar pieaugušiem pacientiem, kuri pakļauti farmokoloģiskās slodzes testam, izmantojot radionuklīdo MP ar Rapiscan, un ir randomizēti placebo (n=66) vai kofeīna (200 mg, n=70 vai

400 m g , n=71) ievadīšanai 90 minūtes pirms testa, kofeīns ietekmēja atgriezenisku perfūzijas defektu noteikšanas diagnostikas precizitāti (p<0,001). Ievadot kofeīnu ar Rapiscan, statistiska atšķirība starp 200 mg un 400 mg devām netika konstatēta. Arī 200 mg vai 400 mg kofeīna devām nebija acīmredzama ietekme uz regadenosona koncentrāciju plazmā.

Drošuma un panesības pārbaude

ADVANCE MPI 1 un ADVANCE MPI 2 pētījumā statistiski ticamas vērtības uzrādīja šādi iepriekš definēti drošuma un panesības mērķa kritēriji, kas salīdzināja Rapiscan ar adenozīnu: 1) Rapiscan grupā bija zemāks gan sejas piesarkuma, sāpju krūtīs un elpas trūkuma simptomu grupu kopējais sastopamības biežums, gan smagums (0,9 ± 0,03) salīdzinājumā ar adenozīna grupu (1,3 ± 0,05); un 2) Rapiscan grupā retāk novēroja sejas piesarkuma (21% salīdzinājumā ar 32%), sāpju krūtīs (28% salīdzinājumā ar 40%) un „rīkles, kakla vai žokļu sāpju” (7% salīdzinājumā ar 13%) simptomu grupas; Rapiscan grupā biežāk novēroja galvassāpes (25% salīdzinājumā ar 16%).

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus Rapiscan vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās ar miokarda perfūzijas traucējumiem (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Rapiscan ievada intravenozas injekcijas veidā. Regadenosona plazmas koncentrācijas-laika profils veseliem brīvprātīgajiem ir dabiski multi-eksponenciāls, un to vislabāk raksturo 3 nodalījumu modelis. Maksimālo regadenosona koncentrāciju plazmā sasniedz 1 līdz 4 minūtes pēc Rapiscan injekcijas un tā sakrīt ar farmakodinamiskās atbildes reakcijas sākumu (skatīt 5.1. apakšpunktu). Šīs sākotnējās fāzes pusperiods ir aptuveni 2 līdz 4 minūtes. Pēc tam seko starpfāze, kuras pusperiods ir vidēji 30 minūtes un kas sakrīt ar farmakodinamiskās iedarbības izzušanu. Terminālajā fāzē samazinās plazmas

koncentrācija, un tās pusperiods ir aptuveni 2 stundas. Veselām personām devas diapazonā no 0,003- 0,02 mg/kg (vai aptuveni no 0,18-1,2 mg) klīrenss, terminālais pusperiods vai izkliedes tilpums nav atkarīgs no devas.

Izkliede

Regadenosons vidēji izteikti saistās ar cilvēka plazmas olbaltumvielām (25-30%).

Biotransformācija

Regadenosona metabolisms cilvēkiem nav zināms. Veicot inkubāciju žurkas, suņa un cilvēka aknu mikrosomās, kā arī cilvēka hepatocītos, netika konstatēti nosakāmi regadenosona metabolīti. Pēc

intravenozas ar radioaktīvu 14C iezīmēta regadenosona intravenozas ievadīšanas žurkām un suņiem vairums radioaktivitātes (85-96%) izdalījās neizmainīta regadenosona veidā. Šīs atradnes liecina, ka regadenosona metabolismam nav liela loma regadenosona eliminācijā.

Eliminācija

Veseliem brīvprātīgajiem 57% no regadenosona devas izdalījās neizmainītā veidā ar urīnu (diapazons no 19-77%), vidējais plazmas renālais klīrenss bija aptuveni 450 ml/min, t.i., lielāks par glomerulārās filtrācijas ātrumu. Tas liecina, ka regadenosona eliminācijā nozīme ir nieru kanāliņu sekrēcijai.

Īpašas pacientu grupas

Veicot populācijas farmakokinētikas analīzi, kurā iekļauti brīvprātīgo un pacientu dati, tika konstatēts, ka regadenosona klīrenss samazinās paralēli ar kreatinīna klīrensa (CLcr) samazināšanos un palielinās, pieaugot ķermeņa svaram. Vecums, dzimums un rase regadenosona farmakokinētiku ietekmē minimāli.

Nieru darbības traucējumi

Regadenosona izkliede tika pētīta 18 personām ar dažādas pakāpes nieru funkcijas traucējumiem un 6 veselām personām. Palielinoties nieru darbības traucējumu smagumam no viegliem (CLcr 50 līdz < 80 ml/min) līdz vidēji smagiem (CLcr 30 līdz < 50 ml/min) un smagiem nieru darbības traucējumiem

(CLcr < 30 ml/min), samazinājās urīnā izdalītā neizmainītā regadenosona daudzums un renālais klīrenss, izraisot eliminācijas pusperiodu un AUC palielināšanos salīdzinājumā ar veselām personām (CLcr ≥ 80 ml/min). Tomēr maksimālās plazmas koncentrācijas, kā arī aprēķinātie izkliedes tilpumi bija līdzīgi starp grupām. Agrīnās stadijās pēc devas ievadīšanas, kad novēro izteiktāko farmakoloģisko iedarbību, plazmas koncentrācijas-laika profili būtiski nemainījās. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pacientiem, kuri saņem dialīzi, regadenosona farmakokinētika nav izvērtēta.

Aknu darbības traucējumi

Vairāk nekā 55% no regadenosona devas izdalījās neizmainītā veidā ar urīnu, un agrīnās stadijās pēc devas ievadīšanas, kad novēro klīniski būtisku farmakoloģisko iedarbību, plazmas koncentrāciju neietekmē klīrensu mazinoši faktori. Regadenosona farmakokinētikas parametri nav īpaši pētīti pacientiem ar dažādas pakāpes aknu darbības traucējumiem. Tomēr, veicot statistiskā būtiskuma (post- hoc) analīzi divu 3. fāzes klīnisko pētījumu datiem, tika konstatēts, ka nelielā pacientu apakšgrupā, kuras laboratoriskās analīzes liecināja par aknu funkcijas traucējumiem (2,5 reizes palielināta transamināžu koncentrācija vai 1,5 reizes palielināta seruma bilirubīna koncentrācija vai protrombīna laiks), regadenosona farmakokinētika nemainījās. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama.

Gados vecāki pacienti

Pamatojoties uz populācijas farmakokinētikas analīzi, vecums nedaudz ietekmē regadenosona farmakokinētiku. Gados vecākiem pacientiem devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pediatriskā populācija

Regadenosona farmakokinētikas parametri pediatriskai populācijai (< 18 gadi) vēl nav pētīti.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, vienreizēju un atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti vai embriofetālo attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam. Žurkām un trušiem novēroja mātes un augļa toksicitātes pazīmes (samazinātu augļa svaru, osifikācijas aizkavēšanos [žurkām], mazāku metienu un dzīvi dzimušo mazuļu skaitu [trušiem]), bet teratogenitāte netika novērota. Augļa toksicitāti novēroja pēc atkārtotas ikdienas regadenosona ievadīšanas, bet devas pietiekami pārsniedza ieteicamo devu cilvēkam. Nav veikti fertilitātes, prenatālie un postnatālie pētījumi.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Nātrija hidrogēnfosfāta dihidrāts Nātrija dihidrogēnfosfāta monohidrāts Propilēnglikols

Dinātrija edetāts Ūdens injekcijām

6.2.

Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

4 gadi

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

5 ml šķīdums vienreizējas lietošanas 1. klases stikla flakonā ar (butil) gumijas aizbāzni un alumīnija noslēgu.

Iepakojumā 1 flakons.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Šīs zāles pirms ievadīšanas ir jāpārbauda vizuāli, vai tās nesatur piemaisījumus un nav mainījušas krāsu.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Rapidscan Pharma Solutions EU Ltd.

Regent’s Place

338 Euston Road London NW1 3BT

Lielbritānija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

EU/1/10/643/001

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 06/09/2010

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 24/04/2015

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas