Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
Atlasīt vietnes valodu

Rasagiline ratiopharm (rasagiline) – Zāļu apraksts - N04BD02

Updated on site: 09-Oct-2017

Zāļu nosaukumsRasagiline ratiopharm
ATĶ kodsN04BD02
Vielarasagiline
RažotājsTeva B.V.

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Rasagiline ratiopharm 1 mg tabletes

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 1 mg rasagilīna (rasagiline) mesilāta veidā.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3.ZĀĻU FORMA

Tablete

Baltas vai gandrīz baltas, apaļas, plakanas tabletes ar slīpinātām malām, ar iegravētiem burtiem “GIL” un ciparu “1” zem tiem vienā pusē un gludu otro pusi.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1Terapeitiskās indikācijas

Rasagiline ratiopharm ir indicēts idiopātiskas Parkinsona slimības ārstēšanai (PS) kā monoterapija (bez levodopas) vai arī kā palīgterapija (ar levodopu) pacientiem, kam deva vairs nemainās.

4.2Devas un lietošanas veids

Devas

Rasagilīnu lieto perorāli, 1 mg devā vienu reizi dienā ar vai bez levodopas.

To drīkst lietot ēdienreižu laikā vai neatkarīgi no tām.

Gados vecākiem cilvēkiem: Gados vecākiem pacientiem devas maiņa nav nepieciešama.

Pediatrijas pacienti: Tā kā ziņas par šo zāļu lietošanas drošumu un efektivitāti ir nepietiekamas, Rasagiline ratiopharm lietošana bērniem un pusaudžiem nav ieteicama.

Pacientiem ar aknu funkciju traucējumiem: Rasagilīna lietošana pacientiem ar smagiem aknu funkciju traucējumiem ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktu 4.3). Pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem aknu funkciju traucējumiem rasagilīnu nevajadzētu lietot. Sākot rasagilīna terapiju pacientiem ar viegliem aknu funkciju traucējumiem, jāievēro piesardzība. Ja rasagilīna lietošanas laikā pacientam viegli aknu funkcijas traucējumi pāriet vidēji smagos traucējumos, tad rasagilīna lietošana jāpārtrauc (skatīt apakšpunktu 4.4).

Pacientiem ar nieru funkciju traucējumiem: Nieru funkciju traucējumu gadījumos devas maiņa nav nepieciešama.

4.3Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām (skatīt apakšpunktu 6.1).

Vienlaicīga ārstēšana ar citiem monoamīnoksidāzes (MAO) inhibitoriem (ieskaitot zāles un augu izcelsmes līdzekļus, ko var iegadāties bez receptes, piem., asinszāli saturoši līdzekļi) vai petidīnu

(skatīt apakšpunktu 4.5). Starp rasagilīna ārstēšanas pārtraukšanas dienu un dienu, kad tiek uzsākta ārstēšana ar MAO inhibitoriem vai petidīnu, ir jāpaiet vismaz 14 dienām.

Rasagilīns ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu funkciju traucējumiem.

4.4Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ir jāizvairās no vienlaicīgas rasagilīna un fluoksetīna vai fluvoksamīna lietošanas (skatīt apakšpunktu 4.5). Starp fluoksetīna terapijas pārtraukšanas dienu un dienu, kad tiek uzsākta ārstēšana ar rasagilīnu, ir jāpaiet vismaz piecām nedēļām. Starp rasagilīna terapijas pārtraukšanas dienu un dienu, kad tiek uzsākta ārstēšana ar fluoksetīnu vai fluvoksamīnu, ir jāpaiet vismaz 14 dienām.

Pacientiem, kas tiek ārstēti ar dopamīna agonistiem un/vai saņem dopamīnerģisku terapiju, var novērot impulsu kontroles traucējumus (IKT). Līdzīgi ziņojumi par IKT pēcreģistrācijas periodā saņemti par rasagilīna lietošanu. Pacienti regulāri jānovēro, lai nerodas impulsu kontroles traucējumi. Pacienti un veselības aprūpes speciālisti jāinformē par uzvedības izmaiņām, kas norāda uz impulsu kontroles traucējumiem, kas novēroti pacientiem, lietojot rasagilīnu, ieskaitot apmātību, uzmācīgas idejas, patoloģisku aizraušanos ar azartspēlēm, paaugstinātu libido, hiperseksualitāti, impulsīvu uzvedību un nepārvaramu vēlmi tērēt un pirkt.

Tā kā rasagilīns pastiprina levodopas ietekmi, var pastiprināties ar levodopas lietošanu saistītās blakusparādības un pasliktināties iepriekš esoša diskinēzija. Levodopas devas samazināšana var uzlabot šo blakusparādību.

Lietojot rasagilīnu vienlaicīgi ar levodopu, ir ziņots par hipotensīvien efektiem. Parkinsona slimības pacienti ir īpaši pakļauti ar hipotensiju saistītajām blakusparādībām, jo viņiem jau ir gaitas traucējumi.

Nav rekomendējama rasagilīna vienlaicīga lietošana ar dekstrometorfānu vai simpatomimētiskiem līdzekļiem, piemēram, tiem, kas sastopami intranazāli un perorāli lietojamu dekongestantu sastāvā, vai pretsaaukstēšanās zāļu līdzekļiem, kas satur efedrīnu vai pseidoefedrīnu (skatīt apakšpunktu 4.5).

Klīniskajā preparāta attīstīšanas posmā novērotie melanomas gadījumi lika domāt par tās iespējamo saistību ar rasagilīnu. Savāktie dati liecina, ka ar paaugstinātu ādas vēža (ne tikai melanomas) risku ir saistīta pati Parkinsona slimība, nevis kāds no zāļu līdzekļiem. Jebkuru aizdomīgu ādas bojājumu jānovērtē speciālistam.

Sākot ārstēšanu ar rasagilīnu pacientiem ar viegliem aknu funkciju traucējumiem, jāievēro piesardzība. Pacientiem ar vidēji smagiem aknu funkciju traucējumiem ir jāizvairās no rasagilīna lietošanas. Ja pacientu stāvoklis progresē no viegliem aknu funkcijas traucējumiem uz vidēji smagiem aknu funkciju traucējumiem, tad rasagilīna lietošana ir jāpārtrauc (skatīt apakšpunktu 5.2).

4.5Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ir zināmas vairākas mijiedarbības starp neselektīviem MAO inhibitoriem un citām zālēm.

Rasagilīnu nedrīkst lietot kopā ar citiem MAO inhibitoriem (ieskaitot zāles un augu izcelsmes līdzekļus, ko var iegadāties bez receptes, piem., asinszāli saturoši līdzekļi), jo iespējams neselektīvas MAO kavēšanas risks, kas var izraisīt hipertensīvo krīzi (skatīt apakšpunktu 4.3).

Ir ziņots par smagām nevēlamām reakcijām, vienlaicīgi lietojot petidīnu un MAO inhibitorus, ieskaitot citu selektīvo MAO-B inhibitoru. Vienlaicīga rasagilīna un petidīna lietošana ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktu 4.3).

Lietojot MAO inhibitorus, kopā ar simpatomimētiskiem zāļu produktiem, saņemti ziņojumi par zāļu produktu mijiedarbību. Tādēļ, ņemot vērā rasagilīna MAO kavējošo darbību, vienlaicīga rasagilīna

lietošana kopā ar simpatomimētiskiem zāļu produktiem, piemēram, tiem, kas sastopami intranazāli un perorāli lietojamo dekongestantu sastāvā, vai ar pretsaaukstēšanās zāļu produktiem, kas satur efedrīnu vai pseidoefedrīnu, nav ieteicama (skatīt apakšpunktu 4.4).

Vienlaikus lietojot neselektīvus MAO inhibitorus un dekstrometorfānu, saņemti ziņojumi par zāļu produktu mijiedarbību. Tādēļ, ņemot vērā rasagilīna MAO kavējošo darbību, rasagilīna vienlaicīga lietošana ar dekstrometorfānu nav ieteicama (skatīt apakšpunktu 4.4).

Jāizvairās no rasagilīna un fluoksetīna vai fluvoksamīna vienlaicīgas lietošanas (skatīt apakšpunktu

4.4.).

Par rasagilīna lietošanu vienlaicīgi ar selektīviem serotonīna atpakaļsaistes inhibitoriem (SSAI)/selektīviem serotonīna – norepinefrīna atpakaļsaistes inhibitoriem (SNAI) klīniskajos pētījumos, skatīt apakšpunktu 4.8.

Lietojot vienlaikus ar SSAI/SNAI, tricikliskiem, tetracikliskiem antidepresantiem un MAO inhibitoriem, ziņots par būtiskām blakusparādībām. Tādēļ, ņemot vērā rasagilīna MAO inhibējošo iedarbību, antidepresanti jālieto uzmanīgi.

Parkinsona slimības pacientiem, kas hroniski saņēma ārstēšanu ar levodopu kā papildterapiju, netika novērota klīniski nozīmīga levodopas lietošanas ietekme uz rasagilīna klīrensu.

In vitro metabolisma pētījumi liecina, ka citohroms P450 1A2 (CYP1A2) ir galvenais enzīms, kas atbildīgs par rasagilīna metabolismu. Vienlaicīga rasagilīna un ciprofloksacīna (CYP1A2 inhibitora) lietošana palielināja rasagilīna AUC par 83%. Vienlaicīga rasagilīna un teofilīna (CYP1A2 substrāta) lietošana neietekmēja ne viena, ne otra produkta farmakokinētiku. Tātad jāņem vērā, ka spēcīgi CYP1A2 inhibitori var izmainīt rasagilīna līmeni plazmā, un tādēļ tos jālieto ar piesardzību.

Pastāv risks, ka smēķējošiem pacientiem rasagilīna līmenis plazmā var būt samazināts smēķēšanas izraisītās metabolizējošā enzīma CYP1A2 indukcijas dēļ.

In vitro pētījumi uzrāda, ka rasagilīns koncentrācijā 1 µg/ml (kas ir ekvivalents rasagilīna līmenim asinīs, kas 160 reizes pārsniedz vidējo Cmax ~ 5,9 - 8,5 ng/ml līmeni Parkinsona slimības pacientiem pēc vairāku atkārtotu rasagilīna 1 mg devu lietošanas), neinihibēja citohroma P450 izoenzīmus, CYP1A2, CYP2A6, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6, CYP2E1, CYP3A4 un CYP4A. Šie rezultāti norāda uz to, ka rasagilīna terapeitiskās devas radītajai koncentrācijai asinīs nevajadzētu radīt nekādu klīniski nozīmīgu mijiedarbību ar šo enzīmu substrātiem.

Vienlaicīga rasagilīna un entakapona lietošana palielināja rasagilīna perorālo klīrensu par 28%.

Tiramīna/rasagilīna mijiedarbība: Piecu tiramīna stresa testa pētījumu rezultāti (ar brīvprātīgajiem un Parkinsona slimības pacientiem), kopā ar mājās veiktiem asinsspiediena kontroles mērījumiem pēc ēšanas (no 464 pacientiem, kurus ārstēja ar rasagilīnu devās pa 0,5 vai 1 mg dienā vai arī ar placebo kā levodopas papildterapiju sešus mēnešus bez tiramīna ierobežojumiem), kā arī fakts, ka klīniskajos pētījumos, ko veica bez tiramīna ierobežojumiem diētā, nebija neviena ziņojuma par tiramīna/rasagilīna mijiedarbību, norāda uz to, ka rasagilīnu var droši lietot bez tiramīna ierobežojumiem diētā.

4.6Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Par rasagilīna lietošanu grūtniecības laikā datu nav. Pētījumi ar dzīvniekiem nenorāda uz tiešu vai netiešu rasagilīna nelabvēlīgu ietekmi uz grūtniecību, embrija/augļa attīstību, dzemdībām vai attīstību pēc dzimšanas (skatīt apakšpunktu 5.3). Parakstot zāles grūtniecēm, jāievēro piesardzība.

Eksperimentālu pētījumu rezultāti norāda uz to, ka rasagilīns kavē prolaktīna sekrēciju, un tādējādi var kavēt laktāciju.

Nav zināms, vai rasagilīns izdalās mātes pienā cilvēkam. Lietojot rasagilīnu mātei, kura baro bērnu ar krūti, jāievēro piesardzība.

4.7Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Preparātam nav veikti testi attiecībā uz ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Pacienti ir jābrīdina, lai viņi ievēro piesardzību apkalpojot mehānismus, ieskaitot transportlīdzekļu vadīšanu, iekams viņi nav pilnīgi pārliecināti, ka Rasagiline ratiopharm lietošana viņus nav nelabvēlīgi ietekmējusi.

4.8Nevēlamās blakusparādības

Rasagilīna klīniskajā programmā tika ārstēti kopumā 1361 pacienti 3076.4 pacientgadus. Dubultaklos placebo kontrolētos pētījumos 529 pacientus ārstēja ar rasagilīnu 1 mg dienā 212 pacientgadus un 539 pacienti saņēma placebo 213 pacientgadus.

Monoterapija

Zemāk lasāmajā sarakstā iekļautas nevēlamas reakcijas, par kurām placebo kontrolētos pētījumos ar lielāku biežumu ziņoja pacientiem, kuri saņēma rasagilīnu 1 mg dienā (rasagilīna grupa n=149, placebo grupa n=151). Blakusparādības, kuras radās par vismaz 2% biežāk nekā lietojot placebo, norādītas kursīvā.

Iekavās norādīta nevēlamo reakciju biežums (% no pacientu skaita) attiecīgi rasagilīnam pret placebo.

Nevēlamās reakcijas sakārtotas biežuma kategorijās, lietojot šādu shēmu: ļoti bieži (>1/10) bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000).

Infekcijas un infestācijas

Bieži: gripa (4,7% vs. 0,7%)

Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Bieži: ādas karcinoma ( 1,3% vs. 0,7%)

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Bieži: leikopēnija (1,3% vs. 0%)

Imūnās sistēmas traucējumi

Bieži: alerģiska reakcija (1,3% vs. 0,7%)

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Retāk: samazināta ēstgriba ( (0,7% vs. 0%)

Psihiskie traucējumi

Bieži: depresija (5,4% vs. 2%), halucinācijas (1.3% vs.0.7%)

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: galvassāpes (14,1% vs. 11,9%)

Retāk: cerebrovaskulāri traucējumi (0,7% vs. 0%)

Acu bojājumi

Bieži: konjunktivīts (2,7% vs. 0,7%)

Ausu un labirinta bojājumi

Bieži: vertigo (2,7% vs. 1,3%)

Sidrs funkcijas traucējumi

Bieži: stenokardija ( 1,3% vs. 0%)

Retāk: miokarda infarkts (0,7% vs. 0%)

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži: rinīts (3,4% vs. 0,7%)

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: flatulence (1,3% vs. 0%)

Āda un zemādas audu bojājumi

Bieži: dermatīts (2,0% vs. 0%)

Retāk: vezikobullozi izsitumi (0,7% vs. 0%)

Skeleta – muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži: muskuļu-skeleta sāpes (6,7% vs. 2,6%), sāpes kaklā (2,7% vs.0%), artrīts (1,3% vs. 0,7%)

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži: neatliekama vajadzība urinēt (1,3% vs 0,7%)

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži: drudzis ( 2,7% vs.1,3%), savārgums (2% vs 0%)

Papildus terapija

Zemāk lasāmajā sarakstā iekļautas nevēlamas reakcijas, par kurām placebo kontrolētos pētījumos ar lielāku biežumu ziņoja pacientiem, kuri saņēma rasagilīnu 1 mg dienā (rasagilīna grupa n=380, placebo grupa n=388). Iekavās norādīts nevēlamo reakciju biežums (% no pacientu skaita) attiecīgi rasagilīnam pret placebo. Blakusparādības, kuras radās vismaz par 2% biežāk nekā lietojot placebo, norādītas kursīvā.

Nevēlamas reakcijas sakārtotas biežuma kategorijās, lietojot šādu shēmu: ļoti bieži (>1/10), bieži (≥1/100, <1/10), retāk (≥1/1 000, <1/100), reti (≥1/10 000, <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000).

Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Retāk: ādas melanoma (0,5% vs. 0,3%)

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži: samazināta ēstgriba (2,4%vs. 0,8%)

Psihiskie traucējumi

Bieži: halucinācijas (2.9% vs. 2.1%), patoloģiski sapņi (2,1% vs. 0,8%)

Retāk: apmulsums (0.8% vs. 0.5%).

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: diskinēzija (10,5% vs. 6,2%)

Bieži: distonija (2,4% vs. 0,8%), tenosinovīts ( 1,3% vs. 0%), līdzsvara traucējumi ( 1,6% vs.

0,3%)

Retāk: cerebrovaskulāri traucējumi (0,5% vs. 0,3%)

Sidrs funkcijas traucējumi

Retāk: stenokardija (0,5% vs 0%)

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži: ortostatiska hipotensija (3,9% vs. 0,8%)

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: sāpes vēderā (4,2% vs. 1,3%), aizcietējums (4,2% vs. 2,1%),slikta dūša un vemšana (8,4% vs. 6,2%), sausa mute (3,4% vs. 1,8%)

Āda un zemādas audu bojājumi

Bieži: izsitumi (1,1% vs. 0,3%)

Skeleta – muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži: artralģija (2,4% vs. 2,1%), kakla sāpes (1,3% vs. 0,5%)

Izmeklējumi

Bieži: svara zudums (4,5% vs. 1,5%)

Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas

Bieži: nejaušs ievainojums (galvenokārt kritieni) (4,7% vs. 3,4%),

Apmulsums un halucinācijas ir Parkinsona slimības simptomi. Pēcreģistrācijas pētījumos šie simptomi tika novēroti arī Parkinsona slimības pacientiem, kuri tika ārstēti ar rasagilīnu.

Ir ziņots par nopietnu blakusparādību rašanos lietojot vienlaicīgi SSAI, SNAI, tricikliskos, tetracikliskos antidepresantus un MAO inhibitorus. Pēcreģistrācijas periodā pacientiem, kas antidepresantus/SNAI lietoja vienlaicīgi ar rasagilīnu, tika novērots serotonīna sindroms, kas izpaudās kā uzbudinājums, apjukums, stīvums, pireksija un mioklonuss.

Rasagilīna klīniskajos pētījumos netika pieļauta fluoksetīna vai fluvoksamīna un rasagilīna vienlaicīga lietošana, bet tika pieļauta sekojošu antidepresantu un devu vienlaicīga lietošana ar rasagilīnu: amitriptilīns ≤ 50mg/dienā, trazodons ≤ 100mg/dienā, citaloprams ≤ 20mg/dienā, sertralīns ≤100mg/dienā un paroksetīns ≤ 30 mg/dienā. Rasagilīna klīniskajā programmā, kurā 115 pacientiem tika nozīmēta rasagilīna un triciklisko līdzekļu un 141 pacientam rasagilīna un SSAI/SNAI vienlaicīga lietošana, serotonīna sindroma gadījumi netika novēroti.

Pēcreģistrācijas periodā pacientiem, kas lietoja rasagilīnu, tika novēroti paaugstināta asinsspiediena gadījumi, ieskaitot dažus hipertensijas krīzes gadījumus, kad zāles lietotas vienlaicīgi ar nezināmu daudzumu tiramīniem bagātu pārtiku.

Lietojot MAO inhibitorus ir ziņots par zāļu mijiedarbību, vienlaicīgi lietojot simpatomimētiskos zāļu produktus.

Pēcreģistrācijas periodā ir bijis viens ziņojums par paaugstinātu asinsspiedienu pacientam, kas oftalmoloģisku vazokonstriktora tetrahidrozolīna hidrohlorīdu lietoja vienlaicīgi ar rasagilīnu.

Impulsu kontroles traucējumi

Pacientiem, kas tiek ārstēti ar dopamīnu agonistiem un/ vai citiem dopamīnerģiskiem līdzekļiem, var novērot patoloģisku noslieci uz azartspēlēm, paaugstinātu libido, hiperseksualitāti, nepārvaramu vēlmi tērēt un pirkt, uzdzīvošanu un pārmērīgu ēšanu. Līdzīgus impulsu kontroles traucējumus varēja novērot pēcreģistrācijas periodā ar rasagilīnu, ieskaitot, apmātību, uzmācīgas domas un impulsīvu uzvedību (skatīt 4.4 apakšpunktu).

4.9Pārdozēšana

Pārdozēšana: Pēc Rasagiline ratiopharm pārdozēšanas lietojot devas robežās no 3 mg līdz 100 mg, tika ziņots par tādiem simptomiem, kā disforija, hipomānija, hipertensijas krīze un serotonīna sindroms.

Pārdozēšana var izpausties kā ievērojama MAO-A un MAO-B darbības kavēšanās. Vienas devas pētījumos veseli brīvprātīgie saņēma devu 20 mg dienā, bet desmit dienu pētījumā veseli brīvprātīgie saņēma devu 10 mg dienā. Negatīvie efekti bija viegli vai mēreni, un nebija saistāmi ar rasagilīnu. Devas palielināšanas pētījumā pacientiem, kas saņēma hronisku terapiju ar levodopu un tika ārstēti ar 10 mg rasagilīna dienā, saņemti ziņojumi par nevēlamām kardiovaskulārām reakcijām (ieskaitot hipertensiju un ortostatisko hipotensiju), kas izzuda pēc terapijas pārtraukšanas. Šie simptomi var atgādināt simptomus, kas rodas lietojot neselektīvus MAO inhibitorus.

Rasagilīnam nav specifiska antidota. Pārdozēšanas gadījumā pacientus nepieciešams monitorēt, kā arī nodrošināt viņiem piemērotu simptomātisko un atbalsta terapiju.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Pretparkinsonisma zāles, monoamīnoksidāzes–B inhibitori, ATĶ kods:

N04BD02

Darbības mehānisms:

Ir pierādīts, ka rasagilīns ir spēcīgs, neatgriezenisks MAO-B selektīvs inhibitors, kas var radīt ekstracelulārās dopamīna koncentrācijas pieaugumu striatum rajonā. Paaugstinātais dopamīna līmenis un tam sekojošā paaugstinātā dopamīnerģiskā aktivitāte visticamāk ir faktors, kas ir rasagilīna labvēlīgās ietekmes pamatā, ko konstatē dopamīnerģiskās motorās disfunkcijas modeļos.

1-Aminoindāns ir aktīvs galvenais metabolīts, un tas nav MAO-B inhibitors.

Klīniskie pētījumi:

Rasagilīna efektivitāti apliecināja trīs pētījumi: par rasagilīna monoterapijas efektivitāti pārliecinājās pirmajā pētījumā, un par tā efektivitāti papildterapijā levodopai – otrajā un trešajā pētījumos.

Monoterapija:

Pirmajā pētījumā 404 pacientus randomizēti sadalīja trijās grupās: pirmā saņēma placebo (138 pacienti), otrā rasagilīnu 1 mg dienā (134 pacienti), un trešā grupa (132 pacienti) saņēma rasagilīnu 2 mg dienā. Ārstēšanas ilgums visos gadījumos bija 26 nedēļas. Pētījumā netika izmantota aktīva salīdzināmā zāļu viela.

Šai pētījumā par primāro efektivitātes rādītāju izmantoja kopējā rezultāta pamatrādītāju izmaiņu Unificētās Parkinsona slimības vērtēšanas skalā (Unified Parkinson’s Disease Rating Scale - UPDRS, I - III daļa). Atšķirība vidējā izmaiņā no sākuma rezultāta līdz 26. nedēļas/beigu rezultātam (LOCF, Last Observation Carried Forward; pēdējais novērojums turpināts) bija statistiski nozīmīga (UPDRS, I – III daļa: 1 mg rasagilīna, salīdzinot ar placebo –4,2, 95% TI [-5,7, -2,7]; p<0,0001; 2 mg rasagilīna, salīdzinot ar placebo -3,6, 95% TI [-5,0, -2,1]; p<0,0001, UPDRS Motor, II daļa: 1 mg rasagilīna, salīdzinot ar placebo (-2,7, 95% TI [-3,87, -1,55], p<0,0001; 2 mg rasagilīna, salīdzinot ar placebo –1,68, 95% TI [-2,85, -0,51], p = 0,0050). Šai pacientu grupai ar vieglu slimību efekts bija redzams, bet vidēji izteikts. Konstatēja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi (vērtējot pēc PD-QUALIF skalas) uz dzīves kvalitāti.

Papildterapija:

Otrajā pētījumā pacientus randomizēti sadalīja pa grupām, kas saņēma placebo (229 pacienti), 1 mg rasagilīna dienā (231 pacients) vai 200 mg katehol-O-metil transferāzes (COMT) inhibitora entakapona, ko lietoja kopā ar plānotām levodopas (LD)/dekarboksilāzes inhibitora devām (227 pacienti), un ārstēšanu veica 18 nedēļas. Trešajā pētījumā pacientus randomizēti sadalīja pa grupām, kas saņēma placebo (159 pacienti), 0,5 mg rasagilīna dienā (164 pacienti) vai arī 1 mg rasagilīna dienā (149 pacienti), un ārstēšanu turpināja 26 nedēļas.

Abos pētījumos par primāro efektivitātes rādītāju izmantoja izmaiņu attiecībā pret sākuma vidējo stundu skaitu, kas tika pavadītas “NEAKTĪVĀ” stāvoklī diennakts laikā (saskaņā ar “24 stundu” mājas dienasgrāmatām, kuras aizpildīja 3 dienas pirms katras no izvērtēšanas vizītēm).

Otrajā pētījumā vidējais stundu skaits, kas tika pavadīts “NEAKTĪVĀ” stāvoklī, salīdzinot ar placebo, bija –0,78 h, 95% TI [-1,18, -0,39], p=0.0001. Vidējais kopējais ikdienas “NEAKTĪVĀ” stāvokļa laika samazinājums bija līdzīgs arī entakapona grupā (-0,80 h, 95% TI [-1,20, -0,41], p<0,0001), salīdzinot ar 1 mg rasagilīnu grupā novērotiem rādītājiem. Trešajā pētījumā vidējā starpība, salīdzinot ar placebo, bija -0.94 h, 95% TI [-1,36, -0,51], p<0,0001. Bija arī statistiski ticams uzlabojums, salīdzinot ar placebo, 0,5 mg rasagilīna grupā, tomēr uzlabojuma apjoms bija mazāks. Primārās efektivitātes galarezultātu noturīgumu apliecināja papildus statistisko modeļu analīze, ko nodemonstrēja trijās kohortās (ITT, pēc protokola un pacienti, kas beiguši pētījumu).

Sekundārie efektivitātes rādītāji ietvēra vispārējos uzlabojumu novērtējumus no ārsta viedokļa, ikdienas aktivitāšu skalas (Activities of Daily Living - ADL) rezultātus “NEAKTĪVĀ” stāvoklī un UPDRS motoro komponentu “AKTĪVĀ” stāvoklī. Rasagilīns sniedza statistiski ticamu uzlabojumu salīdzinājumā ar placebo.

5.2Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās: rasagilīns uzsūcas strauji, sasniedzot maksimālo plazmas koncentrāciju (Cmax) aptuveni 0,5 stundās. Rasagilīna vienas devas absolūtā biopieejamība ir aptuveni 36%.

Pārtika neietekmē rasagilīna Tmax, lai gan Cmax un ekspozīcija (AUC) samazinās attiecīgi par aptuveni 60% un 20%, kad medicīnisko produktu lieto kopā ar augsta tauku satura maltīti. Tā kā AUC netiek būtiski ietekmēts, rasagilīnu drīkst lietot gan kopā ar pārtiku, gan arī bez tās.

Izkliede: Vidējais izkliedes tilpums pēc vienas intravenozas rasagilīna devas ir 243 l. Plazmas proteīnu piesaiste pēc vienas perorālas ar 14C iezīmētas rasagilīna devas ir aptuveni 60 - 70%.

Metabolisms: Rasagilīns pirms ekskrēcijas iziet gandrīz pilnīgu biotransformāciju aknās. Rasagilīna metabolisms noris pa diviem galvenajiem ceļiem: N-dealkilēšanu un/vai hidroksilēšanu, kā rezultātā rodas: 1-aminoindāns, 3-hidroksi-N-propargil-1 aminoindāns un 3-hidroksi-1-aminoindāns. In vitro eksperimenti norāda, ka abi rasagilīna metabolisma ceļi ir atkarīgi no citohroma P450 sistēmas, kur CYP1A2 ir rasagilīna metabolismam svarīgākais izo-enzīms. Konstatēja, ka rasagilīna un tā metabolītu konjugācija, kā rezultātā rodas glikuronīdi, ir galvenais eliminācijas ceļš.

Ekskrēcija: pēc perorālas ar 14C-iezīmēta rasagilīna ieņemšanas, eliminācija notika galvenokārt ar urīnu (62,6%) un sekundāri ar izkārnījumiem (21,8%), un kopējais devas daudzums, ko izdevās atgūt 38 dienu periodā bija 84,4%. Mazāk nekā 1% rasagilīna tiek izvadīts neizmainītā veidā urīnā.

Linearitāte/nelinearitāte: Rasagilīna farmakokinētika ir lineāra pie devām virs 0,5 - 2 mg. Tā terminālais pusperiods ir 0,6 - 2 stundas.

Raksturīgās īpatnības dažādiem pacientiem

Pacientiem ar aknu funkciju traucējumiem: pacientiem ar viegliem aknu funkciju traucējumiem AUC un Cmax pieauga attiecīgi par 80% un 38%. Pacientiem ar vidēji smagiem aknu funkciju traucējumiem AUC un Cmax pieauga attiecīgi par 568% un 83% (skatīt apakšpunktu 4.4).

Pacientiem ar nieru funkciju traucējumiem: rasagilīna farmakokinētiskās īpatnības vieglu (CLcr 50 - 80 ml/min) un vidēji smagu (CLcr 30 - 49 ml/min) traucējumu gadījumos neatšķīrās no veseliem cilvēkiem.

5.3Preklīniskie dati par drošību

Preklīniskajos pētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Rasagilīnam nekonstatēja genotoksiskas īpašības in vivo un vairākās in vitro sistēmās, izmantojot baktērijas vai hepatocītus. Metabolīta aktivācijas apstākļos rasagilīns inducēja hromosomu aberāciju skaita palielināšanos koncentrācijā, kas rada pārmērīgu citotoksicitāti un kas nav sasniedzama, lietojot preparātu klīniskos apstākļos.

Rasagilīns nebija kancerogēns žurkām, ja sistēmiskā iedarbība 84 – 339 reizes pārsniedza paredzamo koncentrāciju plazmā cilvēkam, lietojot 1 mg dienā. Pelēm novēroja palielinātu kombinētas bronhiolāras/alveolāras adenomas un/vai karcinomas sastopamību, ja sistēmiskā iedarbība 144 – 213 reizes pārsniedza paredzamo koncentrāciju plazmā cilvēkam, lietojot 1 mg dienā.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1Palīgvielu saraksts

Mannīts

Kukurūzas ciete

Preželatinizēta kukurūzas ciete

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

Stearīnskābe

Talks

6.2Nesaderība

Nav piemērojama

6.3Uzglabāšanas laiks

Blisteri: 3 gadi

Pudeles: 3 gadi

6.4Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25ºC.

6.5Iepakojuma veids un saturs

Blisteri: Alumīnija/alumīnija blisteri pa 7, 10, 28, 30, 100 vai 112 tabletēm.

Perforēti alumīnija/alumīnija blisteri ar vienu devu kontūrligzdā pa 10 x 1, 30 x 1 vai 100 x 1 tabletei iepakojumā.

Pudeles: Balta, augsta blīvuma polietilēna pudele ar bērniem neatveramu vai parastu vāciņu. Pudelē ir

30 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Teva B.V.

Swensweg 5

2031 GA Haarlem

Nīderlande

8.REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

EU/1/14/977/001-010

9.REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: GGGG. DD. mēnesis

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

MM/GGGG

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras mājas lapā http://www.ema.europa.eu/

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas