Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Removab (catumaxomab) – Zāļu apraksts - L01XC09

Updated on site: 09-Oct-2017

Zāļu nosaukumsRemovab
ATĶ kodsL01XC09
Vielacatumaxomab
RažotājsNeovii Biotech GmbH

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Removab 10 mikrogrami koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena pilnšļirce satur 10 mikrogramus katumaksomaba (catumaxomab)* 0,1 ml šķīduma, kas atbilst 0,1 mg/ml.
*žurkas-peles hibrīda monoklonālā antiviela IgG2, ko ražojusi žurkas-peles hibrīda-hibridomas šūnu līnija
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai.

 

 

tas

Dzidrs un bezkrāsains šķīdums.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ē

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

 

istr

 

 

ğ

 

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

 

 

 

re

 

 

 

nav

 

Removab ir paredzēts ļaundabīga ascīta intraperitoneālai ārstēšanai pieaugušajiem ar EpCAM

pozitīvām karcinomām, ja nav pieejama standarta ter pija vai arī to vairs nav iespējams izmantot.

4.2.

Devas un lietošanas veids

 

 

vairs

Removab ievadīšana jāuzrauga ārst m, kuram ir pieredze pretaudzēju zāļu lietošanā.

Devas

les

 

 

 

Pirms intraperitoneālas infūzijas ieteicams veikt premedikāciju ar pretsāpju/pretdrudža/nesteroīdiem

 

ā

pretiekaisuma līdzekļiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

 

Z

Removab ievadīšanas grafiku veido šādas četras intraperitoneālas infūzijas:

1. deva

10 mikrogrami 0. dienā;

2. deva

20 mikrogrami 3. dienā;

3. deva

50 mikrogrami 7. dienā;

4. deva

150 mikrogrami 10. dienā.

Removab jāievada intraperitoneālas infūzijas veidā ar nemainīgu ātrumu, un infūzijas laiks nedrīkst būt mazāks par 3 stundām. Klīniskajos pētījumos tika pētīts 3 stundu un 6 stundu infūzijas laiks. Pirmajai no četrām devām var apsvērt infūzijas laiku 6 stundas atkarībā no pacienta veselības stāvokļa.

Starp infūziju dienām jābūt vismaz divu kalendāra dienu intervālam bez infūzijām. Intervālu starp infūziju dienām var pagarināt būtisku nevēlamu blakusparādību gadījumā. Kopējais ārstēšanas periods nedrīkst pārsniegt 20 dienas.

Uzraudzība

Pēc Removab infūzijas ieteicama atbilstoša pacienta uzraudzība. Galvenajā pētījumā pacienti pēc katras infūzijas tika uzraudzīti 24 stundas.

Īpašas pacientu grupas

Aknu funkcijas traucējumi

Pacienti, kuriem ir smagāki nekā vidēji smagi aknu funkcijas traucējumi un/vai metastāzes, kas aizņem vairāk nekā 70% aknu audu, un/vai vārtu vēnas tromboze/obstrukcija, nav pētīti. Removab izmantošana šādu pacientu ārstēšanai jāapsver tikai pēc rūpīgas ieguvuma/riska izvērtēšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nieru funkcijas traucējumi

Pacienti, kuriem ir smagāki nekā viegli nieru funkcijas traucējumi, nav pētīti. Removab izmantošana šādu pacientu ārstēšanai jāapsver tikai pēc rūpīgas ieguvuma/riska izvērtēšanas (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Removab nav piemērots lietošanai pediatriskā populācijā apstiprinātās indikācijas gadījumā.

Lietošanas veids

 

 

 

Removab drīkst ievadīt tikai intraperitoneālas infūzijas veidā.

 

Removab nedrīkst ievadīt intraperitoneāla bolus veidā vai jebkādā citā veidā.

Informāciju par izmantojamo perfūzijas sistēmu skatīt 4.4. apakšpunktā.

tas

 

Piesardzības pasākumi pirms zāļu lietošanas vai rīkošanās ar tām

 

 

 

istr

 

Pirms Removab ievadīšanas koncentrātu infūziju šķīduma pagatavošanaiēatšķaida ar 9 mg/ml (0,9%)

nātrija hlorīda šķīduma injekcijām. Atšķaidīto Removab šķīdumu nfūzijām ievada intraperitoneāli kā

 

ğ

 

infūziju ar nemainīgu ievades ātrumu, izmantojot piemērotu sūkni.

 

 

re

 

 

Ieteikumus par zāļu atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

 

4.3. Kontrindikācijas

nav

 

 

 

 

 

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru o 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

vairs

 

 

 

Paaugstināta jutība pret žurkas-peles (žu kas un/vai peles) olbaltumvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Removab nedrīkst ievadītlesbolus veidā vai citā veidā, izņemot intraperitoneāli.

Simptomi, kas saistītiar citokīnu atbrīvošanos

Tā kā katumaksomabam saistoties ar imūnās sistēmas un audzēja šūnām, tiek ierosināta iekaisumu veicinošo un citotoksisko citokīnu atbrīvošanās, Removab ievadīšanas laikā un pēc tās ļoti bieži ziņots par tādu klīnisko simptomu attīstību, kas saistīti ar citokīnu atbrīvošanos, piemēram, paaugstinātu temperatūru, sliktu dūšu, vemšanu un drebuļiem (skatīt 4.8. apakšpunktu). Bieži novēro aizdusu un hipotensiju/hipertensiju. Klīniskajos pētījumos pacientiem ar ļaundabīgu ascītu pirms Removab infūzijas parasti intravenozi tika nozīmēts 1 000 mg paracetamola, lai novērstu sāpes un temperatūras paaugstināšanos. Neskatoties uz premedikāciju, pacientiem attīstījās iepriekš aprakstītās nevēlamās blakusparādības, kuru intensitāte atbilstoši ASV Nacionālā vēža institūta vispārējo

blakusparādību terminoloģijas kritēriju (Common Terminology Criteria for Adverse Events (CTCAE) of the US National Cancer Institute) 3.0. versijai sasniedza pat 3. pakāpi. Ieteicams izmantot citu vai papildus standarta premedikāciju ar pretsāpju/pretdrudža/nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem.

Sistēmiskās iekaisuma reakcijas sindroms (SIRS), kas arī var bieži attīstīties katumaksomaba darbības mehānisma dēļ, parasti attīstās 24 stundu laikā pēc Removab infūzijas un izpaužas ar šādiem simptomiem: paaugstinātu temperatūru, tahikardiju, tahipnoju un leikocitozi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Lai mazinātu risku, vēlams izmantot standarta terapiju vai premedikāciju, piem., pretsāpju/pretdrudža/nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus.

Sāpes vēderā

Bieži ziņots par sāpēm vēderā kā nevēlamu blakusparādību. Uzskata, ka šī pārejošā blakusparādība daļēji ir intraperitoneālās zāļu ievadīšanas sekas.

Vispārējais stāvoklis un ĶMI

Pirms Removab terapijas uzsākšanas pacienta vispārējam stāvoklim jābūt stabilam, kas atbilst ķermeņa masas indeksam (ĶMI) > 17 (jānosaka pēc ascīta šķidruma drenāžas) un Karnovska (Karnofsky) indeksam > 60.

Akūtas infekcijas

Ja pastāv faktori, kas ietekmē imūno sistēmu, īpaši akūta infekcija, Removab ievadīšana nav ieteicama.

Ascīta drenāža

Atbilstoša medicīniska ascīta drenāža ir obligāts priekšnosacījums Removab terapijai, lai nodrošinātu stabilu asinsriti un nieru funkcijas. Tai jāietver vismaz ascīta drenāža, līdz apstājas spontāna šķidruma plūsma vai mazinās simptomi, un, ja nepieciešams, arī aizstājterapija ar kristaloīdiem un/vai koloīdiem.

Pacienti ar hemodinamikas mazspēju, tūsku vai hipoproteinēmiju

tas

 

Pirms katras Removab infūzijas jānovērtē asins tilpums, olbaltumvielu daudzums asinīs,

 

istr

 

asinsspiediens, pulss un nieru funkcija. Pirms katras Removab infūzijasējānovērš hipovolēmija,

hipoproteinēmija, hipotensija, asinsrites dekompensācija un akū nieru funkcijas traucējumi.

ğ

 

Aknu funkcijas traucējumi vai vārtu vēnas tromboze/obstrukcija

 

re

 

 

Pacienti, kuriem ir smagāki nekā vidēji smagi aknu funkcijas traucējumi un/vai metastāzes, kas aizņem vairāk nekā 70% aknu audu, un/vai vārtu vēnas t omboze/obstrukcija, nav pētīti. Removab izmantošanu šādu pacientu ārstēšanai vajadzētu ps ērt tikai pēc rūpīgas ieguvuma/riska izvērtēšanas.

Nieru funkcijas traucējumi

vairs

Pacienti, kuriem ir smagāki nekā viegli nie u funkcijasnavtraucējumi, nav pētīti. Removab izmantošanu

šādu pacientu ārstēšanai vajadzētu apsvē t tikai pēc rūpīgas ieguvuma/riska izvērtēšanas.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Nav veikti mijiedarbības pētījumi.

 

ā

4.6.

Z

Fertilitāte, grūtniecībalesun barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par katumaksomaba lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti vai nav pieejami.

Pētījumi ar dzīvniekiem, kas pierāda reproduktīvo toksicitāti, nav pietiekami (skatīt 5.3. apakšpunktu). Removab grūtniecības laikā un sievietēm reproduktīvā vecumā, neizmantojot kontracepcijas līdzekļus, lietot nav ieteicams.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai katumaksomabs/metabolīti izdalās cilvēka pienā. Nevar izslēgt risku jaundzimušajiem/zīdaiņiem. Lēmums pārtraukt zīdīšanu vai pārtraukt/atturēties no terapijas ar Removab, jāpieņem izvērtējot krūts barošanas ieguvumu bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei.

Fertilitāte

Dati par katumaksomaba ietekmi uz fertilitāti nav pieejami.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Removab maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Pacientiem, kuriem attīstās ar infūziju saistīti simptomi, jāiesaka nevadīt transportlīdzekļus un neapkalpot mehānismus, līdz simptomi mazinās.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošības profila kopsavilkums

Nevēlamās blakusparādības apkopotas no integrētas drošības analīzes, kurā iekļauti 12 klīniskie pētījumi. 728 pacienti saņēma katumaksomabu intraperitoneāli, 293 pacienti – 6 stundu infūzijas veidā un 435 pacienti – 3 stundu infūzijas veidā.

Removab vispārējam drošības profilam raksturīgi ar citokīnu atbrīvošanos saistīti simptomi un kuņģa- zarnu trakta reakcijas.

Ar citokīnu atbrīvošanos saistītās reakcijas: SIRS – iespējami dzīvībai bīstama tahikardijas, drudža un/vai aizdusas kombinācija var attīstīties 24 stundu laikā pēc katumaksomaba infūzijas un izzust, lietojot simptomātiskas terapiju. Citas ļoti bieži ziņotas ar citokīnu atbrīvošanos saistītās reakcijas ir, piemēram, drudzis, drebuļi, slikta dūša un vemšana, kas atbilst 1. un 2. smaguma pakāpei pēc CTCAE (ASV Nacionālais vēža institūts, 4.0 versija). Šie simptomi atspoguļo katumaksomaba darbības

mehānismu un kopumā ir pilnībā atgriezeniski.

tas

Kuņģa-zarnu trakta reakcijas, piemēram, sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana un caureja, ir ļoti bieži

sastopamas, un pārsvarā novēro reakcijas, kas atbilst 1. vai 2. pakāpei pēc CTCAE, bet ir novērotas arī smagākas reakcijas; tās labi reaģē uz atbilstošu simptomātisku ārstēšanu.ēKa umaksomaba drošības profils, salīdzinot 3 stundu un 6 stundu infūzijas laiku, kopumā bija līdzīgs attiecībā uz blakusparādību raksturojumu, biežumu un smagumu. Dažām blaku parādībām, tajā skaitā drebuļiem

un hipotensijai (1./2. pakāpe), caurejai (visas pakāpes) un nogurumam (1./2. pakāpe), sastopamības

biežums pieauga 3 stundu ievadīšanas grupā.

 

 

istr

 

 

 

 

 

 

ğ

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā

re

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. tabulā blakusparādības sakārtotas atbilstoši orgānu sistēmu klasifikācijai. Sastopamības biežuma

grupu dalījums definēts šādi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk

(≥1/1 000 līdz <1/100).

 

 

nav

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. tabula.

Nevēlamās blakusparādības, par kurām ziņots pacientiem, kuri saņēma

katumaksomaba terapiju

 

 

 

 

 

Infekcijas un infestācijas

vairs

 

 

 

 

Bieži

 

Infekcija.

 

 

 

 

 

Retāk

 

Erytha ma induratum*, ar ierīci saistīta infekcija*.

 

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

Bieži

 

Anēmija*, limfopēnija, leikocitoze, neitrofīlija.

 

 

 

ā

 

 

 

 

 

Retāk

 

Trombocitopēnija*, koagulopātija*.

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi

 

 

 

 

 

Bieži

 

Citokīnu atbrīvošanās sindroms*, paaugstināta jutība*.

 

Vielmaiņas un uztures traucējumi

 

 

 

 

Bieži

 

Samazināta apetīte*/anoreksija, dehidratācija*, hipokaliēmija,

 

 

 

hipoalbuminēmija, hiponatriēmija*, hipokalciēmija*, hipoproteinēmija.

 

Psihiskie traucējumi

 

 

 

 

 

 

Bieži

 

Trauksme, bezmiegs.

 

 

 

 

Nervu sistēmas traucējumi

 

 

 

 

 

Bieži

 

Galvassāpes, reibonis.

 

 

 

 

Retāk

 

Krampji*.

 

 

 

 

 

Ausu un labirinta bojājumi

 

 

 

 

 

Bieži

 

Vertigo.

 

 

 

 

 

Sirds funkcijas traucējumi

 

 

 

 

 

Bieži

 

Tahikardija*, tajā skaitā sinusa tahikardija.

 

 

Asinsvadu sistēmas traucējumi

 

 

 

 

 

Bieži

Hipotensija*, hipertensija*, pietvīkums.

 

 

 

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

 

 

Bieži

Aizdusa*, izsvīdums pleirā*, klepus.

 

 

 

Retāk

Plaušu embolija*, hipoksija*.

 

 

 

 

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

 

 

 

 

 

Ļoti bieži

Sāpes vēderā*, slikta dūša*, vemšana*, caureja*

 

 

Bieži

Aizcietējumi*, dispepsija, vēdera palielināšanās, subileuss*, meteorisms,

 

kuņģa darbības traucējumi, ileuss*, gastroezofageālais reflukss, sausa

 

mute.

 

 

 

 

 

Retāk

Kuņģa-zarnu trakta asiņošana*, zarnu nosprostošanās*.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

 

 

 

 

Bieži

Holangīts*, hiperbilirubinēmija.

 

 

 

 

Ādas un zemādas audu bojājumi

 

 

 

 

 

Bieži

Izsitumi*, eritēma*, hiperhidroze, nieze.

 

 

 

Retāk

Ādas reakcija*, alerģisks dermatīts*.

 

 

 

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

 

 

 

 

Bieži

Muguras sāpes, mialģija, artralģija.

 

 

 

 

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

 

 

 

 

 

Bieži

Proteinūrija.

 

 

 

 

 

Retāk

Akūta nieru mazspēja*.

 

 

 

 

tas

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

 

 

ē

 

 

 

 

Ļoti bieži

Temperatūras paaugstināšanās*, nogurums*, drebuļi*.

Bieži

Sāpes, astēnija*, sistēmiskās iekaisuma reakc jas sindroms*, tūska, tajā

 

 

 

 

istr

 

 

skaitā perifēra tūska*, vispārējā fiziskā vğs lības stāvokļa

 

pasliktināšanās*, sāpes krūtīs, gripai līdzīgs stāvoklis, savārgums*,

 

eritēma katetra vietā.

 

re

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Retāk

Ekstravazācija*, iekaisums iev dīšanas vietā*.

 

 

* ziņots arī kā par

nopietnām nevēlamām blakusp rādībām.

 

 

 

pasvītrots: skatīt apakšpunktu „Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts”.

 

 

nav

 

 

 

 

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību p ksts

Tiek izmantotas šādas ASV Nacionālā vēža institūta CTCAE (4.0 versija) kritēriju definīcijas:

 

 

vairs

1. pakāpe pēc CTCAE = vieglas, 2. pakāpe pēc CTCAE = vidēji smagas, 3. pakāpe pēc CTCAE =

 

les

 

smagas, 4. pakāpe pēc CTCAE = dzīvībai bīstamas.

Simptomi, kas saistīti ar citokīnu atbrīvošanos un kuriem ir lielāka smaguma pakāpe

Z

 

 

5,1% pacientu novērojaātemperatūras paaugstināšanos, kas atbilda 3. smaguma pakāpei pēc CTCAE, tāda pati smaguma pakāpe tika novērota pacientiem ar citokīnu atbrīvošanās sindromu (1,0%),

drebuļiem (0,8%), sliktu dūšu (3,4%), vemšanu (4,4%), aizdusu (1,6%) un hipo-/hipertensiju (2,1% / 0,8%). Vienam pacientam (0,1%) tika ziņots par aizdusu un 3 pacientiem (0,4%) – par hipotensiju, kas atbilda 4. smaguma pakāpei pēc CTCAE. Sāpes un paaugstinātu temperatūru var mazināt vai pat novērst, lietojot premedikāciju (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Sistēmiskās iekaisuma reakcijas sindroms (SIRS)

3,8% pacientu 24 stundu laikā pēc katumaksomaba infūzijas novēroja SIRS simptomus. Trīs pacientiem (0,4%) novēroja 4. smaguma pakāpi pēc CTCAE. Blakusparādības izzuda pēc simptomātiskas terapijas.

Sāpes vēderā

43,7% pacientu ziņots par sāpēm vēderā kā nevēlamu blakusparādību, kas 8,2% pacientu atbilda 3. pakāpei, bet tās izzuda pēc simptomātiskas terapijas.

Aknu enzīmi

Pēc Removab ievadīšanas bieži novēroja pārejošu aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanos. Parasti laboratorijas rādītāju izmaiņas nebija klīniski nozīmīgas, un rādītāji lielākoties atgriezās sākotnējā līmenī pēc ārstēšanas beigām.

Turpmākā diagnostika un terapija apsverama tikai klīniski nozīmīgas vai pastāvīgas paaugstināšanās gadījumā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Nav ziņots par pārdozēšanas gadījumiem. Pacientiem, kuri saņēma lielākas katumaksomaba devas nekā ieteicams, attīstījās smagākas (3. pakāpes) nevēlamas blakusparādības.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

 

 

tas

 

 

 

ē

Farmakoterapeitiskā grupa: pretaudzēju līdzekļi, monoklonālās an vielas, ATĶ kods: L01XC09

Darbības mehānisms

 

ğ

 

re

istr

Katumaksomabs ir žurkas-peles hibrīda monoklonālā antivi la, kas veic trīs funkcijas un īpaši

iedarbojas uz epitēlija šūnu adhēzijas molekulu (EpCAM) un CD3 antigēnu.

 

nav

 

 

Vairumam karcinomu novēro EpCAM antigēna p stiprinātu ekspresiju (2. tabula). CD3 atrodas uz

nobriedušām T šūnām un ietilpst T šūnu receptora s stāvā. Trešā funkcionālā piesaistes vieta

katumaksomaba Fc rajonā nodrošina mijiedarbību ar imūnās sistēmas palīgšūnām, izmantojot Fcγ receptorus.

Katumaksomaba piesaistes īpašību dēļ audzēja šūnas, T šūnas un imūnās sistēmas palīgšūnas nonāk tuvu viena otrai. Tādējādi tiek ierosināta saskaņota imūnreakcija pret audzēja šūnām, kas ietver

dažādus darbības mehānismus, piemēram, T šūnu aktivāciju, no antigēna atkarīgu šūnu nodrošinātu

 

 

 

vairs

 

 

citotoksicitāti (ADCC), no komplementa atkarīgu citotoksicitāti (CDC) un fagocitozi. Tā rezultātā tiek

iznīcinātas audzēja šūnas.

 

 

 

 

 

les

 

 

 

2. tabula. EpCAM ekspresija visbūtiskāko ascītu izraisošo vēža veidu gadījumā

ā

 

 

 

 

Z

 

 

Literatūras dati

IP-CAT-AC-03 pētījuma

 

 

 

 

 

retrospektīvie dati

Vēža veids

 

Audzēju īpatsvars ar

EpCAM pozitīvo

EpCAM pozitīvo

 

 

EpCAM ekspresiju

izsvīdumu īpatsvars

izsvīdumu īpatsvars

Olnīcu

 

 

90-92

79-100

Kuņģa

 

 

75-100

Resnās zarnas

 

 

87-100

Aizkuņģa dziedzera

 

 

83-100

Krūts

 

 

45*-81

71-100

Endometrija

 

 

*= lobulārs krūts dziedzera vēzis.

Farmakodinamiskā iedarbība

Katumaksomaba pretaudzēja iedarbība ir pierādīta in vitro un in vivo. In vitro katumaksomabs efektīvi iznīcināja jebkura audzēja šūnas - gan mērķa šūnas ar zemu EpCAM antigēna ekspresiju, gan mērķa šūnas ar augstu šī antigēna ekspresiju, neatkarīgi no primārā audzēja veida. Katumaksomaba pretaudzēja iedarbība in vivo tika apstiprināta imunoloģiski kompromitētas peles olnīcu karcinomas

modelī, kurā audzēja attīstību aizkavēja intraperitoneāla ārstēšana ar katumaksomabu un cilvēka perifēro asiņu mononukleārajām šūnām.

Klīniskā efektivitāte

Katumaksomaba efektivitāte tika demonstrēta divos III fāzes klīniskajos pētījumos. Šajos klīniskajos pētījumos tika iekļauti tikai baltās rases pacienti.

IP-REM-AC-01

Galvenajā, divu grupu, randomizētā, atklātā II/III fāzes klīniskā pētījumā 258 pacientiem ar simptomātisku ļaundabīgu ascītu, ko izraisījušas EpCAM pozitīvas karcinomas; 170 no šiem pacientiem tika randomizēti, lai saņemtu katumaksomaba ārstēšanu. Šajā pētījumā tika salīdzināta paracentēzes un katumaksomaba terapija ar izolētu paracentēzes terapiju (kontrole).

Katumaksomabs tika lietots pacientiem, kuriem nebija pieejama standarta terapija vai tās izmantošana vairs nebija iespējama, un kuriem vispārējā stāvokļa indekss pēc Karnovska bija vismaz 60. Katumaksomabs tika ievadīts četru intraperitoneālu infūziju veidā, kuru deva pieauga – 10, 20, 50 un 150 mikrogrami, attiecīgi 0., 3., 7. un 10. dienā (skatīt 4.2. apakšpunktu). Galvenajā pētījumā IP-REM-AC-01 98,1% pacientu hospitalizācija ilga vidēji 11 dienas.

Šajā pētījumā primārais efektivitātes mērķa kritērijs bija dzīvildze bez punkcij s; tas bija salikts

mērķa kritērijs, kas definēts kā laiks līdz pirmajai nepieciešamībai veikt erapeitisku ascīta punkciju

vai nāvei, atkarībā no tā, kas iestājās pirmais. Mediānas un riska a

tas

iecības,ēkas attiecas uz dzīvildzi

bez punkcijas un laiku līdz pirmajai nepieciešamībai veikt terape

ku ascīta punkciju, attēlotas

3. tabulā. Aprēķini laikam līdz pirmajai nepieciešamībai veikt terapeitisku ascīta punkciju, kas iegūti,

izmantojot Kaplāna-Meijera metodi, attēloti 1. attēlā.

 

istr

ğ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. tabula. IP-REM-AC-01 pētījuma efektivitātes

ezultāti (dzīvildze bez punkcijas un laiks

līdz pirmajai nepieciešamībai veikt terapeitisku

 

re

 

 

 

scīta punkciju)

Rādītājs

 

 

 

 

P

r

centēze +

 

 

Paracentēze (kontrole)

 

 

 

 

 

katumaksomabs

 

(N=88)

 

 

 

 

 

nav(N=170)

 

 

 

Dzīvildze bez punkcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dzīvildzes bez punkcijas mediāna (dien s)

 

 

 

 

 

Mediānas 95% TI (dienas)

 

 

 

 

[31; 49]

 

 

[9; 16]

p vērtība

 

 

vairs

 

 

 

 

< 0,0001

(log-rank tests)

 

 

 

 

 

 

 

 

Riska attiecība (HR)

 

 

 

 

 

 

 

 

0,310

Riska attiecības 95% TI

 

les

 

 

 

 

 

 

[0,228; 0,423]

Laiks līdz pirmajai nepieciešamībai veikt terapeitisku ascīta punkciju

 

ā

 

 

 

 

 

 

 

 

Vidējais laiks līdz pirmajai nepieciešamībai

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

 

 

 

veikt terapeitisku ascīta punkciju (dienas)

 

 

 

 

 

 

 

Mediānas 95% TI (dienas)

 

 

 

 

[62; 104]

 

 

[9; 17]

p vērtība

 

 

 

 

 

 

 

 

< 0,0001

(log-rank tests)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Riska attiecība (HR)

 

 

 

 

 

 

 

 

0,169

Riska attiecības 95% TI

 

 

 

 

 

 

 

 

[0,114; 0,251]

Kopumā 45 no 88 (51%) pacientiem kontroles grupā mainīja terapijas grupu, lai saņemtu aktīvu terapiju ar katumaksomabu.
IP-CAT-AC-03
Šajā apstiprinošajā, divu grupu, randomizētā, atklātā IIIb fāzes pētījumā, kurā piedalījās 219 epiteliālā vēža pacienti ar simptomātisku ļaundabīgu ascītu un kuriem bija nepieciešama terapeitiska ascīta punkcija, tika pētīta katumaksomaba un 25 mg prednizolona premedikācija salīdzinājumā ar katumaksomaba monoterapiju. Abās grupās katumaksomabu lietoja četru intraperitoneālu infūziju veidā, ievadot konstantā ātrumā 3 stundu laikā 10, 20, 50 un 150 mikrogramus katumaksomaba attiecīgi 0., 3., 7. un 10. dienā. Pacientu populācija bija salīdzināma ar galvenā pētījuma populāciju. Lai novērtētu prednizolona premedikācijas ietekmi uz drošību un efektivitāti, pētījuma primārais
drošības mērķa kritērijs bija „kopējais drošības novērtējuma punktu skaits” un primārais efektivitātes mērķa kritērijs bija „dzīvildze bez punkcijas”.
9
0,1064
71
[54; 89]
72 [61; 98]
17,1%
2,6%
27,5%
11,4%
0,798 [0,606; 1,051]
Riska attiecība (HR) les Riska attiecības 95% TIā
6 mēnešu dzīvildze
1 gada dzīvildze Z
Kopējās dzīvildzes mediāna (dienas) Mediānas 95% TI (dienas)
p vērtība (log-rank tests)
Paracentēze (kontrole)
(N=88)
Paracentēze + katumaksomabs (N=170)

1. attēls.

IP-REM-AC-01 pētījuma aprēķini laikam līdz pirmajai nepieciešamībai veikt terapeitisku ascīta punkciju, kas iegūti, izmantojot Kaplāna-Meijera metodi
Aprēķinātā varbūtība, ka nebūs jāveic punkcija (%)

 

 

L iks (dienas) līdz notikumam

Ārstēšana:

Katumaksomabs (N=170)

tas

Kontrole (N=88)

 

N: pacientu skaits ārstēšanas grupā.

 

 

ē

novērtējot dzīvildzi bez punkcijas un laiku līdz pirmajai n pi ciešamībai veikt terapeitisku ascīta punkciju.

Ļaundabīgu ascītu, ko izraisījušas EpCAM pozitīvas karcinomas, ārstēšanas efektivitāte, izmantojot

 

istr

paracentēzi un katumaksomabu, bija statistiski būtiski augstāka salīdzinājumā ar izolētu paracentēzi,

ğ

re

 

Pēc pētījuma pabeigšanas pacientiem turpināja ovērošanu līdz dzīves beigām, lai novērtētu kopējo

dzīvildzi (4. tabula).

vairs

nav

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. tabula. Kopējā dzīvildze IP-REM-AC-01 pētījumā (novērošanas fāzē pēc pētījuma)

Kopējā drošības novērtējuma punktu skaitā ietvēra novērtējumu par galveno zināmo blakusparādību - drudža, sliktas dūšas, vemšanas un sāpju vēderā - biežumu un smagumu abās pētījuma grupās. Premedikācija ar prednizolonu neizraisīja šo nevēlamo blakusparādību samazināšanos.

Primārais efektivitātes mērķa kritērijs, dzīvildze bez punkcijas, bija salikts mērķa kritērijs, kas definēts kā laiks līdz pirmajai nepieciešamībai veikt terapeitisku ascīta punkciju vai līdz nāvei, atkarībā no tā, kas notiek ātrāk (identiski kā galvenajā pētījumā).

5. tabula. IP-CAT-AC-03 pētījuma efektivitātes rezultāti (dzīvildze bez punkcijas un laiks līdz pirmajai nepieciešamībai veikt terapeitisku ascīta punkciju)

Rādītājs

 

 

Katumaksomabs +

 

 

Katumaksomabs

 

Kopējā populācija

 

 

 

prednizolons

 

 

 

(N=108)

 

(N=219)

 

 

 

(N=111)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dzīvildze bez punkcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dzīvildzes bez punkcijas mediāna

 

 

 

 

 

 

 

 

(dienas)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Mediānas 95% TI (dienas)

 

 

[23; 67]

 

 

 

 

 

[24; 61]

 

 

[26; 59]

p vērtība

 

 

 

 

 

0,402

 

 

 

 

(log-rank tests)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Riska attiecība (katumaksomabs,

 

 

 

 

1,130

tas

 

 

salīdzinot ar katumaksomabu +

 

 

 

 

 

 

 

 

 

prednizolonu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ē

 

 

Riska attiecības 95% TI

 

 

 

 

[0,845; 1,511]

 

 

 

Laiks līdz pirmajai nepieciešamībai veikt terapeitisku ascīta punkc ju

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

istr

 

Vidējais laiks līdz pirmajai

 

 

 

 

 

 

 

 

 

nepieciešamībai veikt terapeitisku

 

 

 

 

re

ğ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ascīta punkciju (dienas)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Mediānas 95% TI (dienas)

 

 

[30; 223]

 

 

 

 

[69; 159]

 

 

[67; 155]

p-vērtība

 

 

 

 

 

0,599

 

 

 

 

(log-rank tests)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Riska attiecība (katumaksomabs,

 

nav

0,901

 

 

 

 

salīdzinot ar katumaksomabu +

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

prednizolonu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Riska attiecības 95% TI

 

 

 

 

[0,608; 1,335]

 

 

 

Kā sekundārais efektivitātes mērķavairskritērijs tika novērtēta kopējā dzīvildze (6. tabula).

6. tabula. Kopējā dzīvi dze IP-CAT-AC-03 pētījuma pēcizpētes fāzē

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ā

Katumaksomabs +

 

 

 

Katumaksomabs

 

Kopējā populācija

 

prednizolons

 

 

 

 

 

(N=108)

 

 

(N=219)

Z

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(N=111)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopējā dzīvildzes mediāna

 

 

 

 

 

 

 

(dienas)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Mediānas 95% TI (dienas)

 

[97,0; 169,0]

 

 

 

[72,0; 126,0]

 

[82; 133]

p-vērtība (log-rank tests)

 

 

 

0,186

 

 

 

 

 

 

Riska attiecība

 

 

 

1,221

 

 

 

 

 

 

(katumaksomabs, salīdzinot ar

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

katumaksomabu + prednizolonu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Riska attiecības 95% TI

 

[0,907 ;1,645]

 

 

 

 

Imunogenitāte

Žurkas-peles (žurkas un/vai peles) monoklonālās antivielas ierosina cilvēka antivielu (HAMAs/HARAs) veidošanos pret šīm monoklonālajām antivielām. Jaunākie dati par katumaksomabu, kas iegūti no galvenā pētījuma, parāda, ka pirms 4. infūzijas HAMA tika konstatētas tikai 5,6% pacientu (7/124 pacientiem). Vienu mēnesi pēc pēdējās katumaksomaba infūzijas 94% pacientu tika konstatētas HAMAs antivielas. Nav novērotas paaugstinātas jutības reakcijas.

Pacientiem, kuriem 8 dienas pēc katumaksomaba terapijas izveidojās HAMAs antivielas, tika konstatēts labāks klīniskais iznākums, izvērtējot dzīvildzi bez punkcijas, laiku līdz nākamajai punkcijai un kopējo dzīvildzi, salīdzinājumā ar HAMA negatīvajiem pacientiem.

Lietderības noteikšanas pētījumā, kurā vērtēja otro intraperitoneālās infūzijas ciklu, lietojot 10, 20, 50 un 150 mikrogramus katumaksomaba 8 pacientiem ar vēža izraisītu ļaundabīgu ascītu (IP-CAT-AC- 04), antivielas pret zālēm (ADA) konstatēja visos skrīningā pieejamajos ascīta un plazmas paraugos. Šiem pacientiem antivielas pret zālēm saglabājās ārstēšanas fāzē un novērošanas periodā. Neskatoties uz iepriekšējiem ADA rādītājiem, visi pacienti saņēma visas 4 katumaksomaba infūzijas. Dzīvildzes bez punkcijas mediāna bija 47,5 dienas, vidējais laiks līdz pirmajai terapeitiskajai punkcijai bija 60,0 dienas un kopējās dzīvildzes mediāna bija 406,5 dienas. Visiem pacientiem novēroja simptomus, kas saistīti ar katumaksomaba darbības mehānismu un drošības profilu, kas pēc savas dabas bija salīdzināms ar pirmo intraperitoneālo ārstēšanas ciklu. Paaugstinātas jutības reakcijas nenovēroja.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

13 pacientiem ar simptomātisku ļaundabīgu ascītu, ko izraisījusi EpCAM pozitīva karcinoma, tika pētīta katumaksomaba farmakokinētika četru 10, 20, 50 un 150 mikrogramu katumaksomaba intraperitoneālu infūziju laikā un pēc tām.

Iegūtie rādītāji subjektiem bija ļoti atšķirīgi. Vidējais ģeometriskais plazm Cm x bija aptuveni

0,5 ng/ml (diapazons no 0 līdz 2,3), un vidējais ģeometriskais plazmas AUC bija aptuveni

 

 

 

 

tas

1,7 dienas*ng/ml (diapazons no rādītājiem, kas zemāki par LLOQ (zemākāēkvantitatīvā robeža), līdz

13,5). Vidējais ģeometriskais terminālais plazmas eliminācijas pu periods (t1/2) bija aptuveni

2,5 dienas (diapazons no 0,7 līdz 17).

 

 

istr

 

 

 

 

 

 

 

ğ

 

Katumaksomabu varēja konstatēt ascīta šķidrumā un plazmā. Vairumam pacientu koncentrācija

 

 

re

 

 

palielinājās, pieaugot infūziju skaitam un devām. Plazmas koncentrācijai bija tieksme samazināties

pēc maksimuma sasniegšanas pēc katras devas.

 

 

 

Īpašas pacientu grupas

nav

 

 

 

Nav veikti pētījumi.

 

 

 

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

 

 

 

 

akūta toksicitāte, kā arī vi tējas nepanesības pazīmes injekcijas/infūzijas vietā. Tomēr šie novērojumi jāvērtē kritiski, jo katumaksomabaā iedarbība dažādām sugām ļoti atšķiras.

Ievadot katumaksomabu dzīvnieku modeļiem, netika novērotas patoloģiskas pazīmes vai zāļu izraisīta

les

vairs

Nav veikti pētījumiZpar atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Nātrija citrāts Citronskābes monohidrāts Polisorbāts 80

Ūdens injekcijām

6.2.

Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

6.3.

Uzglabāšanas laiks

2 gadi

Pēc atšķaidīšanas

Gatavs šķīdums infūzijām ir fizikāli un ķīmiski stabils 48 stundas, ja tiek uzglabāts 2 līdz 8°C temperatūrā, vai 24 stundas, ja tiek uzglabāts temperatūrā līdz 25°C. No mikrobioloģiskā viedokļa zāles ir jāizlieto nekavējoties. Ja tās netiek izlietotas nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas ir atbildīgs zāļu lietotājs, un parasti laiks nedrīkst pārsniegt 24 stundas 2 līdz 8°C temperatūrā, ja atšķaidīšana ir veikta kontrolētos un pārbaudītos aseptiskos apstākļos.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2°C-8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no gaismas.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

0,1 ml koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai pilnšļircē (I tipa silikonizēts tikls) ar

virzuli-aizbāzni (bromobutila gumija) un Luera noslēgšanas sistēmu (silikonizēts polipropilēns un

polikarbonāts) ar gala vāciņu (stirolbutadiēna gumija) un kanulu; iepakojumā 1 gab.

 

 

 

 

tas

 

 

 

ē

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Atkritumu likvidēšana

 

 

istr

 

Nav īpašu prasību.

 

ğ

 

 

re

 

 

Nepieciešamie materiāli un aprīkojums

nav

 

 

 

 

 

ar:

 

 

 

Removab atšķaidīšanai un ievadīšanai drīkst izm tot tikai šādus piederumus, jo Removab sader tikai

50 ml polipropilēna šļircēm;

polietilēna perfūzijas caurulītēm, ku u iekšējais diametrs ir 1 mm un garums 150 cm;

polikarbonāta infūzijas vārstiem/Y veida savienojumiem;

poliuretāna katetriem ar silikona pārklājumu vai bez tā.vairs

 

 

les

Papildus nepieciešams turpmāk minētais:

ā

9 mg/ml (0,9%) n trija hlorīda šķīdums injekcijām;

Z

 

dozējošs perfūzijas sūknis.

Norādījumi atšķaidīšanai pirms ievadīšanas

Removab jāsagatavo veselības aprūpes speciālistam, ievērojot atbilstošu aseptikas tehniku. Pilnšļirces ārējā virsma nav sterila.

Atkarībā no devas, izmantojot 50 ml šļirci, jāatvelk atbilstošs daudzums 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām (skatīt 7. tabulu).

50 ml šļircē jāievelk vismaz 3 ml papildu gaisa buferis.

No Removab pilnšļirces jānoņem gala vāciņš, šļirces galam esot vērstam uz augšu.

Removab pilnšļircei jāpievieno komplektā esošā kanula. Katrai šļircei ir jālieto jauna kanula.

Pilnšļirces kanula jāievada 50 ml šļirces atverē tā, lai kanula atrastos 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumā injekcijām (2. attēls).

Viss šļirces saturs (Removab koncentrāts un gaisa buferis) jāinjicē no pilnšļirces tieši 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumā injekcijām.

Lai nerastos piesārņojums un lai nodrošinātu, ka ir ievadīts pareizs tilpums, NEDRĪKST atvilkt atpakaļ virzuļa galu, lai izskalotu pilnšļirci.

50 ml šļircei jāuzliek vāciņš un uzmanīgi tā jāsakrata, lai sajauktu šķīdumu. No 50 ml šļirces jāizvada visi gaisa burbuļi.

50 ml šļircei, kas satur atšķaidītu Removab šķīdumu intraperitoneālām infūzijām, jāpielīmē Removab kartona kārbas iekšpusē piestiprinātā pašlīpošā uzlīme, uz kuras ir uzrakstīts šāds teksts: „Atšķaidīts Removab. Tikai intraperitoneālai lietošanai.”. Šis piesardzības pasākums paredzēts, lai nodrošinātu Removab infūzijas ievadīšanu, izmantojot tikai intraperitoneālo ievadīšanas veidu.

50 ml šļirce jāievieto infūzijas sūknī.

7. tabula. Removab šķīduma sagatavošana intraperitoneālai infūzijai

Infūzijas

Removab pilnšļirces/-u skaits

 

Kopējais

Nātrija hlorīda

Galīgais

numurs/deva

 

 

 

 

 

 

Removab

 

9 mg/ml

ievadīšanai

 

10 mikrogramu

50 mikrogramu

koncentrāta

 

(0,9%)

paredzētais

 

pilnšļirce

 

pilnšļirce

 

infūziju

 

šķīdums

tilpums

 

 

 

 

 

 

 

šķīduma

 

injekcijām

 

 

 

 

 

 

 

pagatavošanai

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

tilpums

 

 

 

1. infūzija

 

 

 

 

 

0,1 ml

 

 

10 ml

10,1 ml

10 mikrogrami

 

 

 

 

 

 

 

 

 

tas

 

2. infūzija

 

 

 

 

 

0,2 ml

 

 

20 ml

20,2 ml

20 mikrogrami

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

istr

 

 

3. infūzija

 

 

 

 

 

0,5 ml

 

ē49,5 ml

50 ml

50 mikrogrami

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ğ

 

 

 

4. infūzija

 

 

 

 

 

1,5 ml

 

 

48,5 ml

50 ml

150 mikrogrami

 

 

 

 

 

 

re

 

 

 

 

 

 

 

 

 

nav

 

 

 

 

 

2. attēls. Removab pārvietošana no pilnšļirces uz 50 ml šļirci

 

 

 

Pilnšļirce

 

vairs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

les

 

Gaisa buferis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Removab šķīdums

 

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Z

 

 

Gaisa buferis

 

 

 

 

 

 

9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīds

50 ml šļirce

Lietošanas veids

Katetru, kas paredzēts intraperitoneālai zāļu ievadīšanai, jāievada ārstam ar pieredzi intraperitoneālā zāļu ievadīšanā ultraskaņas kontrolē. Katetru izmanto ascīta drenāžai un atšķaidīta Removab un

9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām ievadīšanai. Katetru ieteicams atstāt vēdera dobumā uz visu ārstēšanas laiku. To var izņemt nākamajā dienā pēc pēdējās infūzijas.

Pirms katras Removab ievadīšanas jādrenē ascīta šķidrums, līdz apstājas spontāna šķidruma plūsma vai mazinās simptomi (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pēc tam, pirms katras Removab ievadīšanas, jāievada 500 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, lai vēdera dobumā palīdzētu izplatīties antivielai.

Removab jāievada intraperitoneāli infūzijas veidā vismaz 3 stundas, izmantojot infūzijas sūkņa sistēmu ar nemainīgu ievades ātrumu, kā aprakstīts turpmāk:

• dozējošajā sūknī jāievieto 50 ml šļirce ar atšķaidīto Removab šķīdumu infūzijām;

• jāuzpilda dozējošam sūknim pievienotā perfūzijas caurulīšu sistēma ar atšķaidītu Removab šķīdumu infūzijām. Jāizmanto perfūzijas caurulītes, kuru iekšējais diametrs ir 1 mm un garums - 150 cm;

• perfūzijas caurulīte jāpievieno Y veida savienojumam;

• katras Removab infūzijas laikā caur infūzijas vārstu/Y veida savienojumu katetra galvenajā perfūzijas caurulītē jāievada arī 250 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām.

sūkņa ātrums jāpielāgo ievadāmajam tilpumam un ieplānotajam infūzijas laikam;

tiklīdz 50 ml šļirce ar atšķaidītu Removab šķīdumu infūzijām ir tukša, to līdz ieplānotā infūzijas

 

laika beigām nomaina ar 50 ml šļirci, kas satur 20 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma

 

injekcijām, lai neizmainītos apstākļos izskalotu zāles no galvenās perfūzij caurulītes „mirušā”

 

tilpuma (aptuveni 2 ml). Atlikušo 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām var izliet;

līdz nākamajai infūzijai katetrs ir jātur noslēgts;

 

 

tas

 

 

 

 

 

 

ē

nākamajā dienā pēc pēdējās infūzijas jāveic pilnīga ascīta drenāža, līdz apstājas spontāna

 

šķidruma plūsma. Pēc tam katetru var izņemt.

 

istr

 

3. attēls.

Infūzijas sistēmas shematisks attēls

 

 

ğ

 

 

 

 

 

 

nav

re

 

 

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda

 

 

 

R movab šķīdums i.p. infūzijai

 

 

 

 

Perfūzijas caurulīte (iekšējais diametrs 1 mm, garums 150 cm)

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

 

4āInfūzijas vārsts

 

 

 

 

 

 

Z5

Galvenā perfūzijas caurulīte

 

 

 

 

 

Katetrs

 

 

 

 

 

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Neovii Biotech GmbH

82166 Graefelfing

Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS

NUMURS(-I)

EU/1/09/512/001

9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 20. aprīlis 2009.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 18. decembris 2013.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

 

 

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

 

ē

 

 

 

 

 

istr

 

 

 

 

 

ğ

 

 

 

 

nav

re

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Removab 50 mikrogrami koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Viena pilnšļirce satur 50 mikrogramus katumaksomaba (catumaxomab)* 0,5 ml šķīduma, kas atbilst 0,1 mg/ml.
*žurkas-peles hibrīda monoklonālā antiviela IgG2, ko ražojusi žurkas-peles hibrīda-hibridomas šūnu līnija
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA

Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai.

 

 

tas

Dzidrs un bezkrāsains šķīdums.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ē

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

 

istr

 

 

ğ

 

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

 

 

 

re

 

 

 

nav

 

Removab ir paredzēts ļaundabīga ascīta intraperitoneālai ārstēšanai pieaugušajiem ar EpCAM

pozitīvām karcinomām, ja nav pieejama standarta ter pija vai arī to vairs nav iespējams izmantot.

4.2.Devas un lietošanas veids

 

 

vairs

Removab ievadīšana jāuzrauga ārst m, kuram ir pieredze pretaudzēju zāļu lietošanā.

Devas

les

 

 

 

Pirms intraperitoneālas infūzijas ieteicams veikt premedikāciju ar pretsāpju/pretdrudža/nesteroīdiem

 

ā

pretiekaisuma līdzekļiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

 

Z

Removab ievadīšanas grafiku veido šādas četras intraperitoneālas infūzijas:

1. deva

10 mikrogrami 0. dienā;

2. deva

20 mikrogrami 3. dienā;

3. deva

50 mikrogrami 7. dienā;

4. deva

150 mikrogrami 10. dienā.

Removab jāievada intraperitoneālas infūzijas veidā ar nemainīgu ātrumu, un infūzijas laiks nedrīkst būt mazāks par 3 stundām. Klīniskajos pētījumos tika pētīts 3 stundu un 6 stundu infūzijas laiks. Pirmajai no četrām devām var apsvērt infūzijas laiku 6 stundas atkarībā no pacienta veselības stāvokļa.

Starp infūziju dienām jābūt vismaz divu kalendāra dienu intervālam bez infūzijām. Intervālu starp infūziju dienām var pagarināt būtisku nevēlamu blakusparādību gadījumā. Kopējais ārstēšanas periods nedrīkst pārsniegt 20 dienas.

Uzraudzība

Pēc Removab infūzijas ieteicama atbilstoša pacienta uzraudzība. Galvenajā pētījumā pacienti pēc katras infūzijas tika uzraudzīti 24 stundas.

Īpašas pacientu grupas

Aknu funkcijas traucējumi

Pacienti, kuriem ir smagāki nekā vidēji smagi aknu funkcijas traucējumi un/vai metastāzes, kas aizņem vairāk nekā 70% aknu audu, un/vai vārtu vēnas tromboze/obstrukcija, nav pētīti. Removab izmantošana šādu pacientu ārstēšanai jāapsver tikai pēc rūpīgas ieguvuma/riska izvērtēšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nieru funkcijas traucējumi

Pacienti, kuriem ir smagāki nekā viegli nieru funkcijas traucējumi, nav pētīti. Removab izmantošana šādu pacientu ārstēšanai jāapsver tikai pēc rūpīgas ieguvuma/riska izvērtēšanas (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Removab nav piemērots lietošanai pediatriskā populācijā apstiprinātās indikācijas gadījumā.

Lietošanas veids

 

 

 

Removab drīkst ievadīt tikai intraperitoneālas infūzijas veidā.

 

Removab nedrīkst ievadīt intraperitoneāla bolus veidā vai jebkādā citā veidā.

Informāciju par izmantojamo perfūzijas sistēmu skatīt 4.4. apakšpunktā.

tas

 

Piesardzības pasākumi pirms zāļu lietošanas vai rīkošanās ar tām

 

 

 

istr

 

Pirms Removab ievadīšanas koncentrātu infūziju šķīduma pagatavošanaiēatšķaida ar 9 mg/ml (0,9%)

nātrija hlorīda šķīduma injekcijām. Atšķaidīto Removab šķīdumu nfūzijām ievada intraperitoneāli kā

 

ğ

 

infūziju ar nemainīgu ievades ātrumu, izmantojot piemērotu sūkni.

 

 

re

 

 

Ieteikumus par zāļu atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

 

4.3. Kontrindikācijas

nav

 

 

 

 

 

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru o 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

vairs

 

 

 

Paaugstināta jutība pret žurkas-peles (žu kas un/vai peles) olbaltumvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Removab nedrīkst ievadītlesbolus veidā vai citā veidā, izņemot intraperitoneāli.

Simptomi, kas saistītiar citokīnu atbrīvošanos

Tā kā katumaksomabam saistoties ar imūnās sistēmas un audzēja šūnām, tiek ierosināta iekaisumu veicinošo un citotoksisko citokīnu atbrīvošanās, Removab ievadīšanas laikā un pēc tās ļoti bieži ziņots par tādu klīnisko simptomu attīstību, kas saistīti ar citokīnu atbrīvošanos, piemēram, paaugstinātu temperatūru, sliktu dūšu, vemšanu un drebuļiem (skatīt 4.8. apakšpunktu). Bieži novēro aizdusu un hipotensiju/hipertensiju. Klīniskajos pētījumos pacientiem ar ļaundabīgu ascītu pirms Removab infūzijas parasti intravenozi tika nozīmēts 1 000 mg paracetamola, lai novērstu sāpes un temperatūras paaugstināšanos. Neskatoties uz premedikāciju, pacientiem attīstījās iepriekš aprakstītās nevēlamās blakusparādības, kuru intensitāte atbilstoši ASV Nacionālā vēža institūta vispārējo

blakusparādību terminoloģijas kritēriju (Common Terminology Criteria for Adverse Events (CTCAE) of the US National Cancer Institute) 3.0. versijai sasniedza pat 3. pakāpi. Ieteicams izmantot citu vai papildus standarta premedikāciju ar pretsāpju/pretdrudža/nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem.

Sistēmiskās iekaisuma reakcijas sindroms (SIRS), kas arī var bieži attīstīties katumaksomaba darbības mehānisma dēļ, parasti attīstās 24 stundu laikā pēc Removab infūzijas un izpaužas ar šādiem simptomiem: paaugstinātu temperatūru, tahikardiju, tahipnoju un leikocitozi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Lai mazinātu risku, vēlams izmantot standarta terapiju vai premedikāciju, piem., pretsāpju/pretdrudža/nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus.

Sāpes vēderā

Bieži ziņots par sāpēm vēderā kā nevēlamu blakusparādību. Uzskata, ka šī pārejošā blakusparādība daļēji ir intraperitoneālās zāļu ievadīšanas sekas.

Vispārējais stāvoklis un ĶMI

Pirms Removab terapijas uzsākšanas pacienta vispārējam stāvoklim jābūt stabilam, kas atbilst ķermeņa masas indeksam (ĶMI) > 17 (jānosaka pēc ascīta šķidruma drenāžas) un Karnovska (Karnofsky) indeksam > 60.

Akūtas infekcijas

Ja pastāv faktori, kas ietekmē imūno sistēmu, īpaši akūta infekcija, Removab ievadīšana nav ieteicama.

Ascīta drenāža

Atbilstoša medicīniska ascīta drenāža ir obligāts priekšnosacījums Removab terapijai, lai nodrošinātu stabilu asinsriti un nieru funkcijas. Tai jāietver vismaz ascīta drenāža, līdz apstājas spontāna šķidruma plūsma vai mazinās simptomi, un, ja nepieciešams, arī aizstājterapija ar kristaloīdiem un/vai koloīdiem.

Pacienti ar hemodinamikas mazspēju, tūsku vai hipoproteinēmiju

tas

 

Pirms katras Removab infūzijas jānovērtē asins tilpums, olbaltumvielu daudzums asinīs,

 

istr

 

asinsspiediens, pulss un nieru funkcija. Pirms katras Removab infūzijasējānovērš hipovolēmija,

hipoproteinēmija, hipotensija, asinsrites dekompensācija un akū nieru funkcijas traucējumi.

ğ

 

Aknu funkcijas traucējumi vai vārtu vēnas tromboze/obstrukcija

 

re

 

 

Pacienti, kuriem ir smagāki nekā vidēji smagi aknu funkcijas traucējumi un/vai metastāzes, kas aizņem vairāk nekā 70% aknu audu, un/vai vārtu vēnas t omboze/obstrukcija, nav pētīti. Removab izmantošanu šādu pacientu ārstēšanai vajadzētu ps ērt tikai pēc rūpīgas ieguvuma/riska izvērtēšanas.

Nieru funkcijas traucējumi

vairs

Pacienti, kuriem ir smagāki nekā viegli nie u funkcijasnavtraucējumi, nav pētīti. Removab izmantošanu

šādu pacientu ārstēšanai vajadzētu apsvē t tikai pēc rūpīgas ieguvuma/riska izvērtēšanas.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Nav veikti mijiedarbības pētījumi.

 

ā

4.6.

Z

Fertilitāte, grūtniecībalesun barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par katumaksomaba lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti vai nav pieejami.

Pētījumi ar dzīvniekiem, kas pierāda reproduktīvo toksicitāti, nav pietiekami (skatīt 5.3. apakšpunktu). Removab grūtniecības laikā un sievietēm reproduktīvā vecumā, neizmantojot kontracepcijas līdzekļus, lietot nav ieteicams.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai katumaksomabs/metabolīti izdalās cilvēka pienā. Nevar izslēgt risku jaundzimušajiem/zīdaiņiem. Lēmums pārtraukt zīdīšanu vai pārtraukt/atturēties no terapijas ar Removab, jāpieņem izvērtējot krūts barošanas ieguvumu bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei.

Fertilitāte

Dati par katumaksomaba ietekmi uz fertilitāti nav pieejami.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Removab maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Pacientiem, kuriem attīstās ar infūziju saistīti simptomi, jāiesaka nevadīt transportlīdzekļus un neapkalpot mehānismus, līdz simptomi mazinās.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošības profila kopsavilkums

Nevēlamās blakusparādības apkopotas no integrētas drošības analīzes, kurā iekļauti 12 klīniskie pētījumi. 728 pacienti saņēma katumaksomabu intraperitoneāli, 293 pacienti – 6 stundu infūzijas veidā un 435 pacienti – 3 stundu infūzijas veidā.

Removab vispārējam drošības profilam raksturīgi ar citokīnu atbrīvošanos saistīti simptomi un kuņģa- zarnu trakta reakcijas.

Ar citokīnu atbrīvošanos saistītās reakcijas: SIRS – iespējami dzīvībai bīstama tahikardijas, drudža un/vai aizdusas kombinācija var attīstīties 24 stundu laikā pēc katumaksomaba infūzijas un izzust, lietojot simptomātiskas terapiju. Citas ļoti bieži ziņotas ar citokīnu atbrīvošanos saistītās reakcijas ir, piemēram, drudzis, drebuļi, slikta dūša un vemšana, kas atbilst 1. un 2. smaguma pakāpei pēc CTCAE (ASV Nacionālais vēža institūts, 4.0 versija). Šie simptomi atspoguļo katumaksomaba darbības

mehānismu un kopumā ir pilnībā atgriezeniski.

tas

Kuņģa-zarnu trakta reakcijas, piemēram, sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana un caureja, ir ļoti bieži

sastopamas, un pārsvarā novēro reakcijas, kas atbilst 1. vai 2. pakāpei pēc CTCAE, bet ir novērotas arī smagākas reakcijas; tās labi reaģē uz atbilstošu simptomātisku ārstēšanu.ēKa umaksomaba drošības profils, salīdzinot 3 stundu un 6 stundu infūzijas laiku, kopumā bija līdzīgs attiecībā uz blakusparādību raksturojumu, biežumu un smagumu. Dažām blaku parādībām, tajā skaitā drebuļiem

un hipotensijai (1./2. pakāpe), caurejai (visas pakāpes) un nogurumam (1./2. pakāpe), sastopamības

biežums pieauga 3 stundu ievadīšanas grupā.

 

 

istr

 

 

 

 

 

 

ğ

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā

re

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. tabulā blakusparādības sakārtotas atbilstoši orgānu sistēmu klasifikācijai. Sastopamības biežuma

grupu dalījums definēts šādi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk

(≥1/1 000 līdz <1/100).

 

 

nav

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. tabula.

Nevēlamās blakusparādības, par kurām ziņots pacientiem, kuri saņēma

katumaksomaba terapiju

 

 

 

 

 

Infekcijas un infestācijas

vairs

 

 

 

 

Bieži

 

Infekcija.

 

 

 

 

 

Retāk

 

Erytha ma induratum*, ar ierīci saistīta infekcija*.

 

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

Bieži

 

Anēmija*, limfopēnija, leikocitoze, neitrofīlija.

 

 

 

ā

 

 

 

 

 

Retāk

 

Trombocitopēnija*, koagulopātija*.

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi

 

 

 

 

 

Bieži

 

Citokīnu atbrīvošanās sindroms*, paaugstināta jutība*.

 

Vielmaiņas un uztures traucējumi

 

 

 

 

Bieži

 

Samazināta apetīte*/anoreksija, dehidratācija*, hipokaliēmija,

 

 

 

hipoalbuminēmija, hiponatriēmija*, hipokalciēmija*, hipoproteinēmija.

 

Psihiskie traucējumi

 

 

 

 

 

 

Bieži

 

Trauksme, bezmiegs.

 

 

 

 

Nervu sistēmas traucējumi

 

 

 

 

 

Bieži

 

Galvassāpes, reibonis.

 

 

 

 

Retāk

 

Krampji*.

 

 

 

 

 

Ausu un labirinta bojājumi

 

 

 

 

 

Bieži

 

Vertigo.

 

 

 

 

 

Sirds funkcijas traucējumi

 

 

 

 

 

Bieži

 

Tahikardija*, tajā skaitā sinusa tahikardija.

 

 

Asinsvadu sistēmas traucējumi

 

 

 

 

 

Bieži

Hipotensija*, hipertensija*, pietvīkums.

 

 

 

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

 

 

Bieži

Aizdusa*, izsvīdums pleirā*, klepus.

 

 

 

Retāk

Plaušu embolija*, hipoksija*.

 

 

 

 

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

 

 

 

 

 

Ļoti bieži

Sāpes vēderā*, slikta dūša*, vemšana*, caureja*

 

 

Bieži

Aizcietējumi*, dispepsija, vēdera palielināšanās, subileuss*, meteorisms,

 

kuņģa darbības traucējumi, ileuss*, gastroezofageālais reflukss, sausa

 

mute.

 

 

 

 

 

Retāk

Kuņģa-zarnu trakta asiņošana*, zarnu nosprostošanās*.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

 

 

 

 

Bieži

Holangīts*, hiperbilirubinēmija.

 

 

 

 

Ādas un zemādas audu bojājumi

 

 

 

 

 

Bieži

Izsitumi*, eritēma*, hiperhidroze, nieze.

 

 

 

Retāk

Ādas reakcija*, alerģisks dermatīts*.

 

 

 

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

 

 

 

 

Bieži

Muguras sāpes, mialģija, artralģija.

 

 

 

 

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

 

 

 

 

 

Bieži

Proteinūrija.

 

 

 

 

 

Retāk

Akūta nieru mazspēja*.

 

 

 

 

tas

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

 

 

ē

 

 

 

 

Ļoti bieži

Temperatūras paaugstināšanās*, nogurums*, drebuļi*.

Bieži

Sāpes, astēnija*, sistēmiskās iekaisuma reakc jas sindroms*, tūska, tajā

 

 

 

 

istr

 

 

skaitā perifēra tūska*, vispārējā fiziskā vğs lības stāvokļa

 

pasliktināšanās*, sāpes krūtīs, gripai līdzīgs stāvoklis, savārgums*,

 

eritēma katetra vietā.

 

re

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Retāk

Ekstravazācija*, iekaisums iev dīšanas vietā*.

 

 

* ziņots arī kā par

nopietnām nevēlamām blakusp rādībām.

 

 

 

pasvītrots: skatīt apakšpunktu „Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts”.

 

 

nav

 

 

 

 

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību p ksts

Tiek izmantotas šādas ASV Nacionālā vēža institūta CTCAE (4.0 versija) kritēriju definīcijas:

 

 

vairs

1. pakāpe pēc CTCAE = vieglas, 2. pakāpe pēc CTCAE = vidēji smagas, 3. pakāpe pēc CTCAE =

 

les

 

smagas, 4. pakāpe pēc CTCAE = dzīvībai bīstamas.

Simptomi, kas saistīti ar citokīnu atbrīvošanos un kuriem ir lielāka smaguma pakāpe

Z

 

 

5,1% pacientu novērojaātemperatūras paaugstināšanos, kas atbilda 3. smaguma pakāpei pēc CTCAE, tāda pati smaguma pakāpe tika novērota pacientiem ar citokīnu atbrīvošanās sindromu (1,0%),

drebuļiem (0,8%), sliktu dūšu (3,4%), vemšanu (4,4%), aizdusu (1,6%) un hipo-/hipertensiju (2,1% / 0,8%). Vienam pacientam (0,1%) tika ziņots par aizdusu un 3 pacientiem (0,4%) – par hipotensiju, kas atbilda 4. smaguma pakāpei pēc CTCAE. Sāpes un paaugstinātu temperatūru var mazināt vai pat novērst, lietojot premedikāciju (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Sistēmiskās iekaisuma reakcijas sindroms (SIRS)

3,8% pacientu 24 stundu laikā pēc katumaksomaba infūzijas novēroja SIRS simptomus. Trīs pacientiem (0,4%) novēroja 4. smaguma pakāpi pēc CTCAE. Blakusparādības izzuda pēc simptomātiskas terapijas.

Sāpes vēderā

43,7% pacientu ziņots par sāpēm vēderā kā nevēlamu blakusparādību, kas 8,2% pacientu atbilda 3. pakāpei, bet tās izzuda pēc simptomātiskas terapijas.

Aknu enzīmi

Pēc Removab ievadīšanas bieži novēroja pārejošu aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanos. Parasti laboratorijas rādītāju izmaiņas nebija klīniski nozīmīgas, un rādītāji lielākoties atgriezās sākotnējā līmenī pēc ārstēšanas beigām.

Turpmākā diagnostika un terapija apsverama tikai klīniski nozīmīgas vai pastāvīgas paaugstināšanās gadījumā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Nav ziņots par pārdozēšanas gadījumiem. Pacientiem, kuri saņēma lielākas katumaksomaba devas nekā ieteicams, attīstījās smagākas (3. pakāpes) nevēlamas blakusparādības.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

 

tas

 

 

ē

Farmakoterapeitiskā grupa: pretaudzēju līdzekļi, monoklonālās an vielas, ATĶ kods: L01XC09

Darbības mehānisms

ğ

re

istr

Katumaksomabs ir žurkas-peles hibrīda monoklonālā antivi la, kas veic trīs funkcijas un īpaši iedarbojas uz epitēlija šūnu adhēzijas molekulu (EpCAM) un CD3 antigēnu.

Vairumam karcinomu novēro EpCAM antigēna p stiprinātu ekspresiju (2. tabula). CD3 atrodas uz nobriedušām T šūnām un ietilpst T šūnu receptora s stāvā. Trešā funkcionālā piesaistes vieta

katumaksomaba Fc rajonā nodrošina mijiedarbību r imūnās sistēmas palīgšūnām, izmantojot Fcγ

receptorus.

vairs

nav

 

Katumaksomaba piesaistes īpašību dēļ audzēja šūnas, T šūnas un imūnās sistēmas palīgšūnas nonāk tuvu viena otrai. Tādējādi tiek ierosināta saskaņota imūnreakcija pret audzēja šūnām, kas ietver dažādus darbības mehānismus, piemēram, T šūnu aktivāciju, no antigēna atkarīgu šūnu nodrošinātu

 

les

 

 

2. tabula. EpCAM ekspresija visbūtiskāko ascītu izraisošo vēža veidu gadījumā

ā

 

 

Z

Literatūras dati

IP-CAT-AC-03 pētījuma

 

 

 

retrospektīvie dati

Vēža veids

Audzēju īpatsvars ar

EpCAM pozitīvo

EpCAM pozitīvo

 

EpCAM ekspresiju

izsvīdumu īpatsvars

izsvīdumu īpatsvars

Olnīcu

90-92

79-100

Kuņģa

75-100

Resnās zarnas

87-100

Aizkuņģa dziedzera

83-100

Krūts

45*-81

71-100

Endometrija

citotoksicitāti (ADCC), no komplementa atkarīgu citotoksicitāti (CDC) un fagocitozi. Tā rezultātā tiek iznīcinātas audzēja šūnas.

*= lobulārs krūts dziedzera vēzis.

Farmakodinamiskā iedarbība

Katumaksomaba pretaudzēja iedarbība ir pierādīta in vitro un in vivo. In vitro katumaksomabs efektīvi iznīcināja jebkura audzēja šūnas - gan mērķa šūnas ar zemu EpCAM antigēna ekspresiju, gan mērķa šūnas ar augstu šī antigēna ekspresiju, neatkarīgi no primārā audzēja veida. Katumaksomaba pretaudzēja iedarbība in vivo tika apstiprināta imunoloģiski kompromitētas peles olnīcu karcinomas

modelī, kurā audzēja attīstību aizkavēja intraperitoneāla ārstēšana ar katumaksomabu un cilvēka perifēro asiņu mononukleārajām šūnām.

Klīniskā efektivitāte

Katumaksomaba efektivitāte tika demonstrēta divos III fāzes klīniskajos pētījumos. Šajos klīniskajos pētījumos tika iekļauti tikai baltās rases pacienti.

IP-REM-AC-01

Galvenajā, divu grupu, randomizētā, atklātā II/III fāzes klīniskā pētījumā 258 pacientiem ar simptomātisku ļaundabīgu ascītu, ko izraisījušas EpCAM pozitīvas karcinomas; 170 no šiem pacientiem tika randomizēti, lai saņemtu katumaksomaba ārstēšanu. Šajā pētījumā tika salīdzināta paracentēzes un katumaksomaba terapija ar izolētu paracentēzes terapiju (kontrole).

Katumaksomabs tika lietots pacientiem, kuriem nebija pieejama standarta terapija vai tās izmantošana vairs nebija iespējama, un kuriem vispārējā stāvokļa indekss pēc Karnovska bija vismaz 60. Katumaksomabs tika ievadīts četru intraperitoneālu infūziju veidā, kuru deva pieauga – 10, 20, 50 un 150 mikrogrami, attiecīgi 0., 3., 7. un 10. dienā (skatīt 4.2. apakšpunktu). Galvenajā pētījumā IP-REM-AC-01 98,1% pacientu hospitalizācija ilga vidēji 11 dienas.

Šajā pētījumā primārais efektivitātes mērķa kritērijs bija dzīvildze bez punkcij s; tas bija salikts

mērķa kritērijs, kas definēts kā laiks līdz pirmajai nepieciešamībai veikt erapeitisku ascīta punkciju

vai nāvei, atkarībā no tā, kas iestājās pirmais. Mediānas un riska a

tas

iecības,ēkas attiecas uz dzīvildzi

bez punkcijas un laiku līdz pirmajai nepieciešamībai veikt terape

ku ascīta punkciju, attēlotas

3. tabulā. Aprēķini laikam līdz pirmajai nepieciešamībai veikt terapeitisku ascīta punkciju, kas iegūti,

izmantojot Kaplāna-Meijera metodi, attēloti 1. attēlā.

 

istr

ğ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. tabula. IP-REM-AC-01 pētījuma efektivitātes

ezultāti (dzīvildze bez punkcijas un laiks

līdz pirmajai nepieciešamībai veikt terapeitisku

 

re

 

 

 

scīta punkciju)

Rādītājs

 

 

 

 

P

r

centēze +

 

 

Paracentēze (kontrole)

 

 

 

 

 

katumaksomabs

 

(N=88)

 

 

 

 

 

nav(N=170)

 

 

 

Dzīvildze bez punkcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dzīvildzes bez punkcijas mediāna (dien s)

 

 

 

 

 

Mediānas 95% TI (dienas)

 

 

 

 

[31; 49]

 

 

[9; 16]

p vērtība

 

 

vairs

 

 

 

 

< 0,0001

(log-rank tests)

 

 

 

 

 

 

 

 

Riska attiecība (HR)

 

 

 

 

 

 

 

 

0,310

Riska attiecības 95% TI

 

les

 

 

 

 

 

 

[0,228; 0,423]

Laiks līdz pirmajai nepieciešamībai veikt terapeitisku ascīta punkciju

 

ā

 

 

 

 

 

 

 

 

Vidējais laiks līdz pirmajai nepieciešamībai

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

 

 

 

veikt terapeitisku ascīta punkciju (dienas)

 

 

 

 

 

 

 

Mediānas 95% TI (dienas)

 

 

 

 

[62; 104]

 

 

[9; 17]

p vērtība

 

 

 

 

 

 

 

 

< 0,0001

(log-rank tests)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Riska attiecība (HR)

 

 

 

 

 

 

 

 

0,169

Riska attiecības 95% TI

 

 

 

 

 

 

 

 

[0,114; 0,251]

1. attēls. IP-REM-AC-01 pētījuma aprēķini laikam līdz pirmajai nepieciešamībai veikt terapeitisku ascīta punkciju, kas iegūti, izmantojot Kaplāna-Meijera metodi
Aprēķinātā varbūtība, ka nebūs jāveic punkcija (%)

 

 

L iks (dienas) līdz notikumam

Ārstēšana:

Katumaksomabs (N=170)

tas

Kontrole (N=88)

 

N: pacientu skaits ārstēšanas grupā.

 

 

ē

novērtējot dzīvildzi bez punkcijas un laiku līdz pirmajai n pi ciešamībai veikt terapeitisku ascīta punkciju.

Ļaundabīgu ascītu, ko izraisījušas EpCAM pozitīvas karcinomas, ārstēšanas efektivitāte, izmantojot

 

istr

paracentēzi un katumaksomabu, bija statistiski būtiski augstāka salīdzinājumā ar izolētu paracentēzi,

ğ

re

 

Pēc pētījuma pabeigšanas pacientiem turpināja

ovērošanu līdz dzīves beigām, lai novērtētu kopējo

dzīvildzi (4. tabula).

 

 

 

 

nav

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. tabula. Kopējā dzīvildze IP-REM-AC-01 pētījumā (novērošanas fāzē pēc pētījuma)

 

 

 

vairs

 

Paracentēze +

 

Paracentēze (kontrole)

 

 

 

 

katumaksomabs

 

(N=88)

 

 

 

 

(N=170)

 

 

Riska attiecība (HR)

 

 

 

 

 

 

0,798

Riska attiecības 95% TI

 

 

 

 

 

 

[0,606; 1,051]

6 mēnešu dzīvildze

 

les

 

 

 

27,5%

 

17,1%

1 gada dzīvildze

ā

 

 

 

11,4%

 

2,6%

Kopējās dzīvildzes mediānaZ

(dienas)

 

 

 

 

Mediānas 95% TI (dienas)

 

 

 

 

[61; 98]

 

[54; 89]

p vērtība (log-rank tests)

 

 

 

 

 

0,1064

Kopumā 45 no 88 (51%) pacientiem kontroles grupā mainīja terapijas grupu, lai saņemtu aktīvu terapiju ar katumaksomabu.

IP-CAT-AC-03

Šajā apstiprinošajā, divu grupu, randomizētā, atklātā IIIb fāzes pētījumā, kurā piedalījās 219 epiteliālā vēža pacienti ar simptomātisku ļaundabīgu ascītu un kuriem bija nepieciešama terapeitiska ascīta punkcija, tika pētīta katumaksomaba un 25 mg prednizolona premedikācija salīdzinājumā ar katumaksomaba monoterapiju. Abās grupās katumaksomabu lietoja četru intraperitoneālu infūziju veidā, ievadot konstantā ātrumā 3 stundu laikā 10, 20, 50 un 150 mikrogramus katumaksomaba attiecīgi 0., 3., 7. un 10. dienā. Pacientu populācija bija salīdzināma ar galvenā pētījuma populāciju. Lai novērtētu prednizolona premedikācijas ietekmi uz drošību un efektivitāti, pētījuma primārais

drošības mērķa kritērijs bija „kopējais drošības novērtējuma punktu skaits” un primārais efektivitātes mērķa kritērijs bija „dzīvildze bez punkcijas”.

Kopējā drošības novērtējuma punktu skaitā ietvēra novērtējumu par galveno zināmo blakusparādību - drudža, sliktas dūšas, vemšanas un sāpju vēderā - biežumu un smagumu abās pētījuma grupās. Premedikācija ar prednizolonu neizraisīja šo nevēlamo blakusparādību samazināšanos.

Primārais efektivitātes mērķa kritērijs, dzīvildze bez punkcijas, bija salikts mērķa kritērijs, kas definēts kā laiks līdz pirmajai nepieciešamībai veikt terapeitisku ascīta punkciju vai līdz nāvei, atkarībā no tā, kas notiek ātrāk (identiski kā galvenajā pētījumā).

5. tabula. IP-CAT-AC-03 pētījuma efektivitātes rezultāti (dzīvildze bez punkcijas un laiks līdz pirmajai nepieciešamībai veikt terapeitisku ascīta punkciju)

Rādītājs

 

 

 

Katumaksomabs +

 

 

Katumaksomabs

 

Kopējā populācija

 

 

 

 

prednizolons

 

 

 

(N=108)

 

(N=219)

 

 

 

 

(N=111)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dzīvildze bez punkcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dzīvildzes bez punkcijas mediāna

 

 

 

 

 

 

 

 

(dienas)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Mediānas 95% TI (dienas)

 

 

 

[23; 67]

 

 

 

 

 

[24; 61]

 

 

[26; 59]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

tas

 

 

p vērtība

 

 

 

 

 

 

0,402

 

 

 

 

(log-rank tests)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Riska attiecība (katumaksomabs,

 

 

 

 

1,130

ē

 

 

salīdzinot ar katumaksomabu +

 

 

 

 

 

 

 

 

 

prednizolonu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Riska attiecības 95% TI

 

 

 

 

 

[0,845; 1,511]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ğ

 

 

Laiks līdz pirmajai nepieciešamībai veikt terapeitisku ascīta punkc ju

 

 

 

 

 

 

 

 

 

re

istr

 

 

Vidējais laiks līdz pirmajai

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

nepieciešamībai veikt terapeitisku

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ascīta punkciju (dienas)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Mediānas 95% TI (dienas)

 

 

 

nav

 

 

 

[69; 159]

 

 

[67; 155]

 

 

 

[30; 223]

 

 

 

 

 

 

p-vērtība

 

 

 

 

 

 

0,599

 

 

 

 

(log-rank tests)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Riska attiecība (katumaksomabs,

 

 

 

 

0,901

 

 

 

 

salīdzinot ar katumaksomabu +

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

prednizolonu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Riska attiecības 95% TI

 

 

 

 

 

[0,608; 1,335]

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kā sekundārais efektivitātes mērķavairskritērijs tika novērtēta kopējā dzīvildze (6. tabula).

ā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. tabula. Kopējā dzīvi dze IP-CAT-AC-03 pētījuma pēcizpētes fāzē

 

 

Z

 

 

Katumaksomabs +

 

 

 

Katumaksomabs

 

Kopējā populācija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

prednizolons

 

 

 

 

 

(N=108)

 

 

(N=219)

 

 

 

 

(N=111)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopējā dzīvildzes mediāna

 

 

 

 

 

 

 

 

(dienas)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Mediānas 95% TI (dienas)

 

 

[97,0; 169,0]

 

 

 

[72,0; 126,0]

 

[82; 133]

p-vērtība (log-rank tests)

 

 

 

 

0,186

 

 

 

 

 

 

Riska attiecība

 

 

 

 

1,221

 

 

 

 

 

 

(katumaksomabs, salīdzinot ar

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

katumaksomabu + prednizolonu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Riska attiecības 95% TI

 

 

[0,907 ;1,645]

 

 

 

 

Imunogenitāte

Žurkas-peles (žurkas un/vai peles) monoklonālās antivielas ierosina cilvēka antivielu (HAMAs/HARAs) veidošanos pret šīm monoklonālajām antivielām. Jaunākie dati par katumaksomabu, kas iegūti no galvenā pētījuma, parāda, ka pirms 4. infūzijas HAMA tika konstatētas tikai 5,6% pacientu (7/124 pacientiem). Vienu mēnesi pēc pēdējās katumaksomaba infūzijas 94% pacientu tika konstatētas HAMAs antivielas. Nav novērotas paaugstinātas jutības reakcijas.

Pacientiem, kuriem 8 dienas pēc katumaksomaba terapijas izveidojās HAMAs antivielas, tika konstatēts labāks klīniskais iznākums, izvērtējot dzīvildzi bez punkcijas, laiku līdz nākamajai punkcijai un kopējo dzīvildzi, salīdzinājumā ar HAMA negatīvajiem pacientiem.

Lietderības noteikšanas pētījumā, kurā vērtēja otro intraperitoneālās infūzijas ciklu, lietojot 10, 20, 50 un 150 mikrogramus katumaksomaba 8 pacientiem ar vēža izraisītu ļaundabīgu ascītu (IP-CAT-AC- 04), antivielas pret zālēm (ADA) konstatēja visos skrīningā pieejamajos ascīta un plazmas paraugos. Šiem pacientiem antivielas pret zālēm saglabājās ārstēšanas fāzē un novērošanas periodā. Neskatoties uz iepriekšējiem ADA rādītājiem, visi pacienti saņēma visas 4 katumaksomaba infūzijas. Dzīvildzes bez punkcijas mediāna bija 47,5 dienas, vidējais laiks līdz pirmajai terapeitiskajai punkcijai bija 60,0 dienas un kopējās dzīvildzes mediāna bija 406,5 dienas. Visiem pacientiem novēroja simptomus, kas saistīti ar katumaksomaba darbības mehānismu un drošības profilu, kas pēc savas dabas bija salīdzināms ar pirmo intraperitoneālo ārstēšanas ciklu. Paaugstinātas jutības reakcijas nenovēroja.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

13 pacientiem ar simptomātisku ļaundabīgu ascītu, ko izraisījusi EpCAM pozitīva karcinoma, tika pētīta katumaksomaba farmakokinētika četru 10, 20, 50 un 150 mikrogramu katumaksomaba intraperitoneālu infūziju laikā un pēc tām.

Iegūtie rādītāji subjektiem bija ļoti atšķirīgi. Vidējais ģeometriskais plazm Cm x bija aptuveni

0,5 ng/ml (diapazons no 0 līdz 2,3), un vidējais ģeometriskais plazmas AUC bija aptuveni

 

 

 

 

tas

1,7 dienas*ng/ml (diapazons no rādītājiem, kas zemāki par LLOQ (zemākāēkvantitatīvā robeža), līdz

13,5). Vidējais ģeometriskais terminālais plazmas eliminācijas pu periods (t1/2) bija aptuveni

2,5 dienas (diapazons no 0,7 līdz 17).

 

 

istr

 

 

 

 

 

 

 

ğ

 

Katumaksomabu varēja konstatēt ascīta šķidrumā un plazmā. Vairumam pacientu koncentrācija

 

 

re

 

 

palielinājās, pieaugot infūziju skaitam un devām. Plazmas koncentrācijai bija tieksme samazināties

pēc maksimuma sasniegšanas pēc katras devas.

 

 

 

Īpašas pacientu grupas

nav

 

 

 

Nav veikti pētījumi.

 

 

 

5.3 Preklīniskie dati par drošumu

 

 

 

 

akūta toksicitāte, kā arī vi tējas nepanesības pazīmes injekcijas/infūzijas vietā. Tomēr šie novērojumi jāvērtē kritiski, jo katumaksomabaā iedarbība dažādām sugām ļoti atšķiras.

Ievadot katumaksomabu dzīvnieku modeļiem, netika novērotas patoloģiskas pazīmes vai zāļu izraisīta

les

vairs

Nav veikti pētījumiZpar atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Nātrija citrāts Citronskābes monohidrāts Polisorbāts 80

Ūdens injekcijām

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi

Pēc atšķaidīšanas

Gatavs šķīdums infūzijām ir fizikāli un ķīmiski stabils 48 stundas, ja tiek uzglabāts 2 līdz 8°C temperatūrā, vai 24 stundas, ja tiek uzglabāts temperatūrā līdz 25°C. No mikrobioloģiskā viedokļa zāles ir jāizlieto nekavējoties. Ja tās netiek izlietotas nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas ir atbildīgs zāļu lietotājs, un parasti laiks nedrīkst pārsniegt 24 stundas 2 līdz 8°C temperatūrā, ja atšķaidīšana ir veikta kontrolētos un pārbaudītos aseptiskos apstākļos.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2°C-8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no gaismas.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

0,5 ml koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai pilnšļircē (I tipa silikonizēts tikls) ar

virzuli-aizbāzni (bromobutila gumija) un Luera noslēgšanas sistēmu (silikonizēts polipropilēns un

polikarbonāts) ar gala vāciņu (stirolbutadiēna gumija) un kanulu; iepakojumā 1 gab.

 

 

 

 

tas

 

 

 

ē

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Atkritumu likvidēšana

 

 

istr

 

Nav īpašu prasību.

 

ğ

 

 

re

 

 

Nepieciešamie materiāli un aprīkojums

nav

 

 

 

 

 

ar:

 

 

 

Removab atšķaidīšanai un ievadīšanai drīkst izm tot tikai šādus piederumus, jo Removab sader tikai

50 ml polipropilēna šļircēm;

polietilēna perfūzijas caurulītēm, ku u iekšējais diametrs ir 1 mm un garums 150 cm;

polikarbonāta infūzijas vārstiem/Y veida savienojumiem;

poliuretāna katetriem ar silikona pārklājumu vai bez tā.vairs

 

 

les

Papildus nepieciešams turpmāk minētais:

ā

9 mg/ml (0,9%) n trija hlorīda šķīdums injekcijām;

Z

 

dozējošs perfūzijas sūknis.

Norādījumi atšķaidīšanai pirms ievadīšanas

Removab jāsagatavo veselības aprūpes speciālistam, ievērojot atbilstošu aseptikas tehniku. Pilnšļirces ārējā virsma nav sterila.

Atkarībā no devas, izmantojot 50 ml šļirci, jāatvelk atbilstošs daudzums 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām (skatīt 7. tabulu).

50 ml šļircē jāievelk vismaz 3 ml papildu gaisa buferis.

No Removab pilnšļirces jānoņem gala vāciņš, šļirces galam esot vērstam uz augšu.

Removab pilnšļircei jāpievieno komplektā esošā kanula. Katrai šļircei ir jālieto jauna kanula.

Pilnšļirces kanula jāievada 50 ml šļirces atverē tā, lai kanula atrastos 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumā injekcijām (2. attēls).

Viss šļirces saturs (Removab koncentrāts un gaisa buferis) jāinjicē no pilnšļirces tieši 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumā injekcijām.

Lai nerastos piesārņojums un lai nodrošinātu, ka ir ievadīts pareizs tilpums, NEDRĪKST atvilkt atpakaļ virzuļa galu, lai izskalotu pilnšļirci.

50 ml šļircei jāuzliek vāciņš un uzmanīgi tā jāsakrata, lai sajauktu šķīdumu. No 50 ml šļirces jāizvada visi gaisa burbuļi.

50 ml šļircei, kas satur atšķaidītu Removab šķīdumu intraperitoneālām infūzijām, jāpielīmē Removab kartona kārbas iekšpusē piestiprinātā pašlīpošā uzlīme, uz kuras ir uzrakstīts šāds teksts: „Atšķaidīts Removab. Tikai intraperitoneālai lietošanai.”. Šis piesardzības pasākums paredzēts, lai nodrošinātu Removab infūzijas ievadīšanu, izmantojot tikai intraperitoneālo ievadīšanas veidu.

50 ml šļirce jāievieto infūzijas sūknī.

7. tabula. Removab šķīduma sagatavošana intraperitoneālai infūzijai

Infūzijas

Removab pilnšļirces/-u skaits

 

Kopējais

Nātrija hlorīda

Galīgais

numurs/deva

 

 

 

 

 

 

Removab

 

9 mg/ml

ievadīšanai

 

10 mikrogramu

50 mikrogramu

koncentrāta

 

(0,9%)

paredzētais

 

pilnšļirce

 

pilnšļirce

 

infūziju

 

šķīdums

tilpums

 

 

 

 

 

 

 

šķīduma

 

injekcijām

 

 

 

 

 

 

 

pagatavošanai

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

tilpums

 

 

 

1. infūzija

 

 

 

 

 

0,1 ml

 

 

10 ml

10,1 ml

10 mikrogrami

 

 

 

 

 

 

 

 

 

tas

 

2. infūzija

 

 

 

 

 

0,2 ml

 

 

20 ml

20,2 ml

20 mikrogrami

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

istr

 

 

3. infūzija

 

 

 

 

 

0,5 ml

 

ē49,5 ml

50 ml

50 mikrogrami

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ğ

 

 

 

4. infūzija

 

 

 

 

 

1,5 ml

 

 

48,5 ml

50 ml

150 mikrogrami

 

 

 

 

 

 

re

 

 

 

 

 

 

 

 

 

nav

 

 

 

 

 

2. attēls. Removab pārvietošana no pilnšļirces uz 50 ml šļirci

 

 

 

Pilnšļirce

 

vairs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

les

 

Gaisa buferis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Removab šķīdums

 

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Z

 

 

Gaisa buferis

 

 

 

 

 

 

9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīds

50 ml šļirce

Lietošanas veids

Katetru, kas paredzēts intraperitoneālai zāļu ievadīšanai, jāievada ārstam ar pieredzi intraperitoneālā zāļu ievadīšanā ultraskaņas kontrolē. Katetru izmanto ascīta drenāžai un atšķaidīta Removab un

9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām ievadīšanai. Katetru ieteicams atstāt vēdera dobumā uz visu ārstēšanas laiku. To var izņemt nākamajā dienā pēc pēdējās infūzijas.

Pirms katras Removab ievadīšanas jādrenē ascīta šķidrums, līdz apstājas spontāna šķidruma plūsma vai mazinās simptomi (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pēc tam, pirms katras Removab ievadīšanas, jāievada 500 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, lai vēdera dobumā palīdzētu izplatīties antivielai.

Removab jāievada intraperitoneāli infūzijas veidā vismaz 3 stundas, izmantojot infūzijas sūkņa sistēmu ar nemainīgu ievades ātrumu, kā aprakstīts turpmāk:

• dozējošajā sūknī jāievieto 50 ml šļirce ar atšķaidīto Removab šķīdumu infūzijām;

• jāuzpilda dozējošam sūknim pievienotā perfūzijas caurulīšu sistēma ar atšķaidītu Removab šķīdumu infūzijām. Jāizmanto perfūzijas caurulītes, kuru iekšējais diametrs ir 1 mm un garums - 150 cm;

• perfūzijas caurulīte jāpievieno Y veida savienojumam;

• katras Removab infūzijas laikā caur infūzijas vārstu/Y veida savienojumu katetra galvenajā perfūzijas caurulītē jāievada arī 250 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām.

sūkņa ātrums jāpielāgo ievadāmajam tilpumam un ieplānotajam infūzijas laikam;

tiklīdz 50 ml šļirce ar atšķaidītu Removab šķīdumu infūzijām ir tukša, to līdz ieplānotā infūzijas

 

laika beigām nomaina ar 50 ml šļirci, kas satur 20 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma

 

injekcijām, lai neizmainītos apstākļos izskalotu zāles no galvenās perfūzij caurulītes „mirušā”

 

tilpuma (aptuveni 2 ml). Atlikušo 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām var izliet;

līdz nākamajai infūzijai katetrs ir jātur noslēgts;

 

 

tas

 

 

 

 

 

 

ē

nākamajā dienā pēc pēdējās infūzijas jāveic pilnīga ascīta drenāža, līdz apstājas spontāna

 

šķidruma plūsma. Pēc tam katetru var izņemt.

 

istr

 

3. attēls.

Infūzijas sistēmas shematisks attēls

 

 

ğ

 

 

 

 

 

 

nav

re

 

 

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

250 ml 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda

 

 

 

R movab šķīdums i.p. infūzijai

 

 

 

 

Perfūzijas caurulīte (iekšējais diametrs 1 mm, garums 150 cm)

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

 

4āInfūzijas vārsts

 

 

 

 

 

 

Z5

Galvenā perfūzijas caurulīte

 

 

 

 

 

Katetrs

 

 

 

 

 

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Neovii Biotech GmbH

82166 Graefelfing

Vācija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/09/512/002

9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 20. aprīlis 2009.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 18. decembris 2013.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

 

 

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

 

ē

 

 

 

 

 

istr

 

 

 

 

 

ğ

 

 

 

 

nav

re

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas