Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
Atlasīt vietnes valodu

Rilonacept Regeneron (Arcalyst) (rilonacept) – Zāļu apraksts - L04AC08

Updated on site: 09-Oct-2017

Zāļu nosaukumsRilonacept Regeneron (Arcalyst)
ATĶ kodsL04AC08
Vielarilonacept
RažotājsRegeneron UK Limited

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Rilonacept Regeneron 80 mg/ml pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrā pulvera flakonā ir 220 mg rilonacepta (rilonacept). Pēc izšķīdināšanas katrā šķīduma mililitrā ir 80 mg rilonacepta.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

 

tas

Pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai.

 

Pulveris ir baltā līdz dzeltenbaltā krāsā.

 

Šķīdinātājs ir dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

 

ē

 

 

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

istr

 

 

 

4.1Terapeitiskās indikācijas

ğ Rilonacept Regeneron ir indicēts ar kriopirīnu saistītu periodiskuresindromu (CAPS) ārstēšanai ar smagiem simptomiem, to skaitā ģimenes aukstuma autoiekaisuma sindromu (FCAS) un Makla un Velsa sindromu (MWS), pieaugušajiem un bērniem no 12 gadu vecuma.

4.2Devas un lietošanas veids

 

 

nav

Ārstēšana jāsāk un jāuzrauga ārstam speciālistam, kuram ir pieredze CAPS diagnosticēšanā un

Pieaugušie

vairs

 

ārstēšanā.

 

 

Pēc pienācīgas apmācības par pareizu injicēšanu pacienti paši var injicēt Rilonacept Regeneron, ja ārsts uzskata to par piemērotu un vajadzības gadījumā medicīniski uzrauga pacientu.

Devas

Ārstēšana pieaugušajiemles jāsāk ar 320 mg piesātinošo devu. Pēc tam vienu reizi nedēļā jāinjicē 160 mg

deva. Rilonacept Regeneron nedrīkst ievadīt biežāk nekā vienu reizi nedēļā.

Pediatriskpopulācija (no 12 līdz 17 gadu vecumam)

Ārstēšana j s k ar piesātinošo devu no 4,4 mg/kg līdz maksimāli 320 mg. Pēc tam vienu reizi nedēļā jāinjicē deva no 2,2 mg/kg līdz maksimāli 160 mg (sk. 1. tabulu). Bērnam augot, devas ir jāpielāgo. Pacientam vai aprūpētājam jāiesaka pirms devas pielāgošanas sazināties ar ārstējošo ārstu. Pieredze par lietošanu bērniem ir ierobežota. CAPS klīniskajā pētījumā 8 pusaudži vecumā no 12 līdz

17 gadiem tika ārstēti līdz pat 18 mēnešus.

Pediatriskā populācija (līdz 12 gadu vecumam)

Datu par Rilonacept Regeneron lietošanu bērniem ar CAPS līdz 12 gadu vecumam nav, tādēļ to neiesaka lietot bērniem šajā vecuma grupā.

Gados vecāki pacienti (no 65 gadu vecuma)

Kā izriet no pieejamiem datiem, devas pielāgošana gados vecākiem pacientiem nav nepieciešama. Tomēr klīniskā pieredze pacientiem pēc 65 gadu vecuma ir ierobežota, tādēļ ieteicama piesardzība (skatīt 5.1 apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Devas pielāgošana pacientiem ar viegliem, vidējiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem vai nieru slimību terminālā stadijā nav nepieciešama. Tomēr klīniskā pieredze šādiem pacientiem ir ierobežota.

Aknu darbības traucējumi

Rilonacept Regeneron nav pētīts pacientiem ar aknu darbības traucējumiem.

Lietošanas veids

Rilonacept Regeneron paredzēts tikai subkutānai lietošanai. Tas nav paredzēts intravenozai vai intramuskulārai lietošanai.

Ieteikumus par zāļu sagatavošanu pirms lietošanas skatīt 6.6 apakšpunktā.

 

tas

Bērniem devu ievada kā vienu vai divas (piesātinošajai devai) subkutānas injekcijas, vienas injekcijas

maksimālais tilpums 2 ml.

ē

Piesātinošā deva pieaugušajiem jāievada vienā dienā ar divām 2 ml subkutānām injekcijām (kopā 320 mg rilonacepta) dažādās injekcijas vietās. Turpmākās devas ievada vienu reizi nedēļā kā divas 2 ml (kopā 160 mg rilonacepta) subkutānas injekcijas.

Ērtības labad atbilstošais iknedēļas injekcijas devas tilpums bērniem ir norādīts 1. tabulā.

1. tabula. Rilonacept Regeneron devas tilpums (pēc izšķīdināšanas) pēistrc ķermeņa svara bērniem

vecumā no 12 līdz 17 gadiem.

 

 

ğ

 

Svars (kg)

Devas tilpums (ml)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

re

 

 

no 23,6 līdz 27,2

 

0,7

 

 

 

no 27,3 līdz 30,8

 

0,8

 

 

 

no 30,9 līdz 34,4

 

0,9

 

 

 

no 34,5 līdz 38,1

 

 

 

 

no 38,2 līdz 41,7

 

1,1

 

 

 

 

 

 

nav

 

 

 

no 41,8 līdz 45,4

 

1,2

 

 

 

no 45,5 līdz 49,0

 

1,3

 

 

 

no 49,1 līdz 52,6

 

1,4

 

 

 

no 52,7 līdz 56,3

 

1,5

 

 

 

no 56,4 līdz 59,9

 

1,6

 

 

 

no 60,0 līdz 63,5

 

1,7

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

no 63,6 līdz 67,2

 

1,8

 

 

 

no 67,3 līdz 70,8

 

1,9

 

 

 

no 70,9 un vairāk

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

4.3 Kontrindikācijas

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

 

PaaugstinZāta jutība pret rilonaceptu vai jebkuru no palīgvielām.

Aktīvas, smagas infekcijas (skatīt 4.4 apakšpunktu).

4.4Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Nopietnas infekcijas

Interleikīna-1 (IL-1) blokāde var kavēt imūnās sistēmas atbildes reakciju uz infekcijām. Pacientiem, kuri lieto Rilonacept Regeneron, nopietnas, dzīvībai bīstamas infekcijas novērotas retāk.

Pētījuma atklātā pagarinājuma fāzē vienam pacientam attīstījās bakteriālais meningīts ar letālām sekām. Ja pacientam attīstās nopietna infekcija, Rilonacept Regeneron lietošana ir jāpārtrauc. Nedrīkst uzsākt ārstēšanu pacientiem ar aktīvu vai hronisku infekciju (skatīt 4.3 apakšpunktu), un ārstiem jābūt

piesardzīgiem, ja Rilonacept Regeneron lieto pacienti ar recidivējošām infekcijām anamnēzē vai blakusslimībām/stāvokļiem, kuru dēļ viņi var būt uzņēmīgi pret infekcijām.

Tā kā Rilonacept Regeneron nomāc iekaisuma atbildes reakciju, ārstējot pacientus ar sliktu vispārējo pašsajūtu jāievēro piesardzība, lai izslēgtu pamatā esošu infekciju.

Audzēja nekrozes faktora (TNF) inhibitori ir saistīti ar paaugstinātu latentās tuberkulozes (TBC) reaktivācijas risku. Nav zināms, vai IL-1 inhibitoru, piemēram, rilonacepta lietošana paaugstina TBC reaktivācijas vai oportūnistisku infekciju risku. Pirms Rilonacept Regeneron terapijas sākšanas visiem pacientiem jāpārbauda, vai viņiem nav aktīva vai neaktīva (latenta) tuberkuloze.

Kombinācijas, kas nav ieteicamas

Klīniskajos pētījumos nav izvērtēta Rilonacept Regeneron kombinācija ar TNF inhibitoriem. Cita IL-1

inhibitora lietošana kombinācijā ar TNF inhibitoru ir bijusi saistīta ar lielāku nopietnu infekciju

sastopamību.

tas

 

Rilonacept Regeneron nedrīkst lietot kopā ar TNF inhibitoriem nopietnu infekciju paaugstinātā

riska dēļ (skatīt 4.5 apakšpunktu).

 

ē

 

 

Nav ieteicams vienlaicīgi ar Rilonacept Regeneron lietot citus IL-1 inhibitorus (skatīt 4.5

apakšpunktu).

 

 

Paaugstināta jutība

re

 

Kaut arī pirmajos klīniskajos pētījumos nenovēroja ar Rilonacept Regeneronistrterapiju saistītas

paaugstinātas jutības reakcijas, ja novēro paaugstinātu jutību, Rilonaceptğ Regeneron lietošana

nekavējoties un pavisam jāpārtrauc un jāsāk atbilstoša terapija.

 

nav

 

 

Nevar izslēgt smagu paaugstinātas jutības reakciju risku, kas nav neparasti injicējamu proteīnu gadījumā (skatīt 4.3 apakšpunktu).

Imunogenitāte

Neitropēnija

Antivielas pret rilonacepta receptoru domēniem ar ELISA novērtēšanas metodi tika noteiktas 35% pacientu (19 no 55), kuri klvairsīniskajā pētījumā bija ārstēti vismaz 6 nedēļas. Antivielu aktivitāte nebija saistīta nedz ar klīnisko iedarbību, nedz ar drošību.

Neitropēniju (absolūtais neitrofilo leikocītu skaits [ANC] < 1,5 x 109/l) bieži novēroja, lietojot citas IL-1 nomācošas zāles, ko lieto pacientu populācija (reimatoīdais artrīts), kurai nav CAPS. Neitropēniju bieži novēroja lespacientiem ar reimatoīdo artrītu (neapstiprināta lietošana), kuriem klīniskajos pētījumos subkutāni ievadīja Rilonacept Regeneron. Nevienam no šiem pacientiem nebija ar neitropēniju saistītu nopietnu infekciju. Kaut arī neitropēniju retāk novēroja CAPS pacientiem, pētītais pacientu skaits ir neliels. Āārstēšanu ar Rilonacept Regeneron nedrīkst uzsākt pacientiem ar neitropēniju. Neitrofilo leikocZītu skaitu ieteicams noteikt pirms ārstēšanas uzsākšanas, pēc 1–2 mēnešiem un turpmāk periodiski, kamēr tiek lietots Rilonacept Regeneron. Ja pacientam rodas neitropēnija, rūpīgi jākontrolē ANC un jālemj par ārstēšanas pārtraukšanu.

Ļaundabīgie audzēji

Rilonacept Regeneron terapijas ietekme uz ļaundabīgu audzēju attīstību nav zināma. Taču ārstēšana ar imūnsupresantiem, tai skaitā ar Rilonacept Regeneron, var paaugstināt ļaundabīgu audzēju attīstības risku.

Vakcīnas

Dzīvās vakcīnas nedrīkst ievadīt vienlaicīgi ar Rilonacept Regeneron (skatīt 4.5 apakšpunktu). Pirms Rilonacept Regeneron terapijas sākšanas pieaugušajiem un bērniem jāsaņem visas ieteicamās attiecīgās vakcīnas, to skaitā pneimokoku vakcīna un inaktivēta gripas vakcīna.

Lipīdu profila izmaiņas

Jākontrolē pacientu lipīdu profila izmaiņas un, ja tas ir pamatoti, jānodrošina medicīniska ārstēšana (skatīt 4.8 apakšpunktu).

Mutācija NLRP3 gēnā

Klīniskajos pētījumos visos gadījumos tika apstiprināta mutācija NLRP3 gēnā. Efektivitāte netika vērtēta pacientiem, kuriem nebija apstiprināta NLRP3 gēna mutācija.

4.5Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Nav veikti mijiedarbības pētījumi.

Nav ieteicams vienlaicīgi ar Rilonacept Regeneron lietot citus TNF inhibitorus (skatīt 4.4

apakšpunktu), jo biežāki nopietnu infekciju gadījumi bija saistīti ar cita IL-1 blokatora lietošanu

kombinācijā ar TNF inhibitoriem.

tas

 

Vienlaicīga Rilonacept Regeneron lietošana ar citiem IL–1 inhibitoriem nav pētīta, tādēļ nav

ieteicama.

ē

 

CYP450 enzīmu veidošanos hroniska iekaisuma laikā nomāc paaugstināts citokīnu līmenis. Tādējādi sagaidāms, ka molekulai, kas saistās ar IL–1, piemēram, rilonaceptu, CYP450 enzīmu veidošanās

vienlaicīgi ar Rilonacept Regeneron, ja vien ieguvumi pilnīgi noteikti nav lielāki par risku. Ja

varētu normalizēties. Tas ir klīniski nozīmīgi CYP450 substrātiem ar šauru terapeitisko indeksu, ja

deva ir pielāgota individuāli (piemēram, varfarīns). Uzsākot Rilonacept Regeneron lietošanu

pacientiem, kurus ārstē ar šāda veida zālēm, jākontrolē terapeitiskā iedarbistrība vai līmenis plazmā, un

viņiem var būt nepieciešama individuāla devas pielāgošana.

ğ

Dati par dzīvu vakcīnu ietekmi un par infekcijas sekundāru pārnešanu, ievadot dzīvas vakcīnas

pacientiem, kuri saņem Rilonacept Regeneron,

 

re

pieejami. Tādēļ dzīvas vakcīnas nedrīkst ievadīt

nav

 

 

vakcinācija ar dzīvām vakcīnām ir indicēta pēc Rilonacept Regeneron terapijas uzsākšanas, ieteicams

nogaidīt vismaz 6 nedēļas pēc pēdējās Rilonacept Regeneron injekcijas un pirms nākamās (skatīt 4.4

apakšpunktu).

4.6 Fertilitāte, grūtniecvairsība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Nav pietiekamu datu par rilonacepta lietošanu grūtniecēm. Reproduktīvās toksicitātes pētījumi ir veikti

ar dzīvniekiem, un tajos nenovēroja ietekmi uz auglību vai embrionālo morfoloģiju, tomēr pētījumā ar auglim/mātei navleszināms. Sievietēm Rilonacept Regeneron terapijas laikā un līdz pat 6 nedēļām pēc

grūsnām pērtiķu mātītēm novēroja pazeminātu estrogēna līmeni (skatīt 5.3 apakšpunktu). Risks

pēdējās devasāāj izmanto efektīvi kontracepcijas līdzekļi. Tādēļ grūtnieces un sievietes, kuras vēlas grūtniecību, j rstē tikai pēc rūpīgas ieguvumu un risku izvērtēšanas.

BarošanaZar krūti

Nav zināms, vai rilonacepts izdalās mātes pienā cilvēkiem un dzīvniekiem. Lēmums par to, vai turpināt/pārtraukt bērna barošanu ar krūti vai turpināt/pārtraukt Rilonacept Regeneron terapiju, jāpieņem, ņemot vērā ieguvumu no krūts barošanas bērnam un ieguvumu no Rilonacept Regeneron terapijas sievietei.

4.7Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Daži ar CAPS saistīti simptomi var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pacientiem, kuriem Rilonacept Regeneron terapijas laikā rodas vertigo, pirms transportlīdzekļu vadīšanas vai mehānismu apkalpošanas jānogaida, kamēr tas pāriet.

4.8Nevēlamās blakusparādības

Lielāko daļu nelabvēlīgo blakusparādību klīniskajos pētījumos klasificēja kā reakcijas injekcijas vietā (RIV), ko 3. fāzes pētījumā novēroja apmēram 50% pacientu. Ziņotās RIV parasti bija vieglas līdz mērenas. Neviens pacients RIV dēļ neizstājās no pētījuma.

Rilonacept Regeneron izraisītās nelabvēlīgās blakusparādības, ko novēroja 2./3. fāzes pētījumā, kurā piedalījās 109 pacienti, no kuriem daži tika ārstēti ilgāk par 2 gadiem, ir norādītas tālāk, iedalot tās šādās biežuma kategorijās: ļoti biežas (≥1/10); biežas (≥1/100 līdz <1/10), retākas (≥1/1000 līdz <1/100).

Nelielās pacientu populācijas dēļ nevēlamās blakusparādības, ko novēroja 2 vai vairāk pacientiem, ir klasificētas kā biežas.

2. tabula. Nevēlamās blakusparādības CAPS pacientiem, lietojot Rilonacept Regeneron

MedDRA

 

 

Nevēlamā blakusparādība

 

Biežums

 

tas

 

 

 

 

 

 

 

Orgānu sistēmu klasifikācija

 

 

 

 

 

Vispārēji traucējumi un

 

Reakcijas injekcijas vietā, to

 

ļoti bieži

ē

reakcijas ievadīšanas vietā

skaitā eritēma, zilums, nieze,

 

 

 

istr

 

 

 

 

pietūkums, iekaisums, sāpes,

 

 

 

 

 

dermatīts, tūska, nātrene,

 

 

 

 

 

pūslīši

 

 

 

 

 

 

Nogurums

 

 

bieži

 

 

 

 

 

 

 

 

ğ

 

 

Infekcijas un infestācijas

 

Augšējo elpceļu infekcija,

 

ļoti bieži

 

 

 

 

 

sinusīts

 

 

 

 

 

 

 

 

re

 

 

 

 

 

 

Bronhīts, gastroenterīts, vīrusu

bieži

 

 

 

 

 

infekcijas, ādas, acu un ausu

 

 

 

 

 

 

 

infekcijas, pneimonija

 

 

 

 

 

 

 

Bakteriālais meningīts

 

retāk

 

 

Izmeklējumi

 

 

Palielināts eozinofilo leikocītu

 

bieži

 

 

 

 

 

skaits

nav

 

 

 

 

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes

 

ļoti bieži

 

 

 

 

 

Reibonis

 

 

bieži

 

 

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Hipertonija, pietvīkums

 

bieži

 

 

Ausu un labirinta bojājumi

Vertigo

 

 

bieži

 

 

Acu bojājumi

 

 

Irīts

 

 

retāk

 

 

 

vairs

 

 

 

 

Psihiskie traucējumi

Nemiers, bezmiegs

 

bieži

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi

Paaugstināta jutība

 

bieži

 

 

Infekcijas un infestācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

 

Centrālā pētījuma A daļā (skatīt 5.1 apakšpunktu) pacienti, kuri saņēma Rilonacept Regeneron, par

ā

 

 

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

 

 

infekcijām, tai skaitā tām, kuras pētnieks atzina par saistītām ar ārstēšanu, ziņoja biežāk (9%), nekā pacienti, kuri saņēma placebo (0%). B daļā ar randomizētu izstāšanos no pētījuma, infekciju biežums bija līdzīgs gan Rilonacept Regeneron (0%), gan placebo (4%) saņēmušajiem pacientiem. Pētījuma A daļu sāka ziemā, B daļa pārsvarā notika vasarā.

Placebo kontrolētos pētījumos dažādām pacientu populācijām, kur 336 pacienti saņēma rilonaceptu un 165 pacienti saņēma placebo, infekciju sastopamība, lietojot rilonaceptu un placebo, bija attiecīgi 6,8% un 3% (attiecīgi 0,44 zāļu lietošanas pacientgadā un 0,19 pacientgadā).

Nopietnas infekcijas

Vienam pacientam atklātā CAPS pētījumā pēc saslimšanas ar sinusītu un bakteriālo (Streptococcus pneumoniae) meningītu bija letāls iznākums.

Pētījumā pacientiem ar Stilla slimību vienam pacientam pēc intraartikulāras glikokortikoīdu injekcijas un tai sekojošas lokālas saskares ar iespējamu mikobaktēriju avotu, elkonī attīstījās Mycobacterium intracellulare infekcija. Pētījumā pacientiem ar polymyalgia rheumatica vienam pacientam attīstījās bronhīts un sinusīts, tāpēc pacients tika hospitalizēts.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Centrālā pētījuma pirmajā ar placebo kontrolētajā daļā vidējās hemoglobīna vērtības palielinājās un neitrofilo leikocītu un trombocītu vidējās vērtības samazinājās pacientiem, kuri saņēma Rilonacept Regeneron. Šīs izmaiņas neuzskatīja par klīniski nozīmīgām, un tās, iespējams, radās tādēļ, ka samazinājās hroniskais iekaisuma stāvoklis, kāds parasti ir CAPS gadījumos, un vienlaicīgi samazinājās akūtās fāzes atbildes reakcija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Pacientiem ar CAPS visbiežāk un pastāvīgi novērotā ar ārstēšanu saistītā blakusparādība bija reakcija injekcijas vietā (RIV). RIV bija arī šādas: eritēma, pietūkums, nieze un zilums. Lielākā daļ RIV ilga vienu līdz divas dienas. Pētījumos pacientiem ar CAPS neviena RIV netika novērtētā kā smaga, un neviens pacients RIV dēļ neizstājās no pētījuma.

Imunogenitāte

tas

ē

 

metodi tika atrastas antivielas pret rilonacepta receptoru domēniem. Deviņpadsmit no 55 pacientiem (35%), kuri bija saņēmuši Rilonacept Regeneron vismaz 6 nedēļas, vismaz vienā gadījumā ārstēšanas laikā radušos antivielu testi bija pozitīvi. No šiem 19 pacientiem septiņiem testi bija pozitīvi pēdējā

Klīniskajos pētījumos CAPS pacientiem pēc ārstēšanas ar Rilonacept Regeneronistrar ELISA testa

novērtēšanā (atklātā pagarinājuma perioda 18. vai 24. nedēļā) un 5 pacientiem bija pozitīvi

 

 

re

neitralizējošo antivielu testi vismaz vienā gadījumā. Antivielu aktivitğāte nebija saistīta nedz ar klīnisko

iedarbību, nedz drošību.

nav

 

 

 

Dati atspoguļo pacientu procentuālo attiecību, kuriem antivielu pret rilonaceptu specifisko testu rezultāti bija pozitīvi un kuri lielā mērā ir atkarīgi no testu jutības un specifikas. Novēroto antivielu pozitivitātes sastopamību testā var ietekmēt vairāki faktori, to skaitā testu jutība un specifiskums, paraugu sagatavošana, vienlaicīgi lietotās zāles un esošā slimība. Šo iemeslu dēļ antivielu pret

rilonaceptu biežuma salīdzinājums ar antivielu biežumu pret citiem produktiem var būt maldinošs.

Lipīdu rādītāju izmaiņas

CAPS pēc 6 nedēļu ilgas atklvairsātas Rilonacept Regeneron terapijas salīdzinājumā ar pētījuma sākumu novēroja viduvēju kopējā holesterīna, ABL holesterīna, ZBL holesterīna un triglicerīdu līmeņa

Holesterīna un lipīdu līmenis pacientiem ar hronisku iekaisumu var būt pazemināts. Pacientiem ar

paaugstināšanos par attiecīgi 19 mg/dl, 2 mg/dl, 10 mg/dl un 57 mg/dl. Ārstiem jākontrolē savu pacientu lipīdu profili (piemēram, pēc 2–3 mēnešiem) un, ja vajadzīgs, pamatojoties uz

kardiovaskulārā riska faktoriem un pašreizējām vadlīnijām, jāapsver lipīdu līmeni pazeminoša terapija.

4.9 Pārdozēšana

 

les

Nav ziņotsāpar pārdozēšanas gadījumiem. Maksimālais zāļu daudzums, kādu droši drīkst ievadīt, nav

noteikts.

 

Z

 

Intravenozu Rilonacept Regeneron devu līdz 2000 mg mēnesī ievadīšana citai pacientu populācijai līdz sešiem mēnešiem ilgi kopumā bija labi panesama. Vienam pacientam osteoartrīta pētījumā pēc ļoti lielas devas (2000 mg) saņemšanas attīstījās īslaicīga neitropēnija (absolūtais neitrofilo leikocītu skaits <1 x 109/l). Klīniskajos pētījumos nelielam skaitam pacientu ar CAPS līdz apmēram 2 gadiem vai ilgāk un pacientiem ar RA apmēram līdz 6 mēnešus ilgi reizi nedēļā subkutāni ievadīja maksimālās devas līdz 320 mg, nenovērojot devu ierobežojošu toksicitāti.

Pārdozēšanas gadījumā ieteicams pacientu novērot, vai nav kādu nevēlamu blakusparādību pazīmju un simptomu, un nekavējoties sākt atbilstošu simptomātisku terapiju.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: interleikīna inhibitori, ATĶ kods: L04AC04.

Šīs zāles ir reģistrēts „izņēmuma kārtā”. Tas nozīmē, ka sakarā ar šīs slimības retumu nav bijis iespējams iegūt pilnīgu informāciju par šīm zālēm. Eiropas Zāļu aģentūra ik gadu pārbauda jauniegūto informāciju par šīm zālēm un vajadzības gadījumā atjaunina šo zāļu aprakstu.

Darbības mehānisms

Rilonacepts ir dimērisks fūzijas proteīns, kas sastāv no cilvēka I tipa interleikīna–1 receptora (IL–1RI) ekstracelulārās daļas ligandu saistošajiem domēniem un IL–1 receptora papildproteīna (IL–1RAcP),

kas sasaistīti ar cilvēka IgG1 Fc daļu. Rilonacepts saistās ar citokīnu IL–1 un bloķē tā darbību, kā arī saista IL-1β un IL-1α , kas ir galvenie iekaisumu veicinošie citokniī un ir sastopami daudzu iekaisīgu slimību gadījumā. Arī rilonacepts saista endogēno IL-1 receptora antagonistu (IL-1ra), ču ar mazāku afinitāti nekā IL-1β vai IL-1α.

Farmakodinamiskā iedarbība

 

tas

ē

 

Klīniskajos pētījumos CAPS pacientiem, kuriem ir nekontrolēta IL-1β pārprodukcija, novēroja ātru

 

istr

 

atbildi uz rilonacepta terapiju, t.i., laboratoriskie rādītāji, piemēram, C-reaktīvā proteīna (CRP) un seruma amiloīda A (SAA) līmeņi, leikocitoze un liels trombocītu skaits ātri atgriezās līdz normālam līmenim.

Klīniskā efektivitāte un drošība

re

ğ

Rilonacepta drošība un efektivitāte CAPS ārstēšanā, tai skaitā pacientu ar FCAS (Familial Cold Autoinflammatory Syndrome), kas pazīstams arī kā ģimenes aukstuma nātrenes sindroms (FCUS Familial Cold Urticaria Syndrome), un MWSnavārstēšanā, tika apliecināta nejaušinātā, dubultaklā, placebo kontrolētā divdaļīgā (A un B) pētījumā, kur abās daļās pēc kārtas piedalījās vieni un tie paši pacienti. Pētījuma efektivitātes daļā piedalījās 47 pacienti, no kuriem 44 bija diagnoze FCAS un 3 – diagnoze MWS. Atklātā pagarinājuma periodā, kurā tika vākti efektivitātes dati, pētījumā iesaistījās

Efektivitāte netika vērtēta pacientiem, kuriem nebija apstiprināta NLRP3/CIAS1 gēna mutācija.

vēl divpadsmit pacienti: 8 pieaugušie ar FCAS un 4 pusaudži (13–16 gadus veci), no kuriem 3 bija FCAS un 1 – gan FCAS, ganvairsMWS. Pēc tam ēl četri pusaudži (12–17 gadu veci), visi ar FCAS diagnozi, iesaistījās atklātajā pagarinājuma periodā, kura efektivitātes novērtējums netika apkopots.

Pētījuma A daļa bija nejaušināta, dubultakla, placebo kontrolēta, un tā ilga 6 nedēļas, lai izvērtētu rilonacepta 160 mg devu reizi nedēļā pēc ākotnējās 320 mg piesātinošās devas. Tūlīt pēc A daļas pacienti piedalīlesjā B daļā, kuras pirmajā posmā, kas ilga 9 nedēļas un bija pacientam aizklāts, visi pacienti vienu reizi nedēļā saņēma 160 mg rilonacepta, otrajā – dubultaklā, nejaušinātā 9 nedēļas ilgā pārejas posmāpacientiem tika nejaušināti nozīmēts turpināt saņemt 160 mg rilonacepta vienu reizi nedēļā vai placebo. Pēc tam pacientiem piedāvāja piedalīties 24 nedēļas ilgā atklātā ārstēšanas pagarinZājuma f zē, kur visi pacienti vienu reizi nedēļā saņēma 160 mg rilonacepta.

Katru dienu aizpildāmā dienasgrāmatā pacienti novērtēja šādas piecas CAPS pazīmes un simptomus: locītavu sāpes, izsitumi, drudža/drebuļu sajūta, acu apsārtums/sāpes un nogurums, katru novērtējot no „0” (nenovēro, smaguma pakāpes nav) līdz „10” (ļoti smags). Pētījumā tika noteikts vidējais simptomu novērtējuma punktu skaits, ņemot vērā izmaiņas no pētījuma sākuma līdz ārstēšanas beigām.

Vidējā simptomu novērtējuma punktu skaita izmaiņas pētījuma nejaušinātajā paralēlo grupu posmā (A daļa) un nejaušinātajā pārejas posmā (B daļa) ir attēlotas 3. tabulā. Pacientiem, kuri saņēma rilonaceptu, vidējais simptomu novērtējuma punktu skaits A daļā samazinājās par 84%, bet pacientiem, kuri saņēma placebo, – par 13% (p<0,0001). B daļā vidējais simptomu novērtējuma punktu skaits vairāk palielinājās pacientiem, kuri pārgāja uz placebo, nevis tiem, kuri turpināja saņemt rilonaceptu.

Galveno simptomu novērtējuma punktu skaits lielākajai daļai pacientu uzlabojās vienas dienas laikā pēc rilonacepta terapijas sākšanas. Pacientiem, kuri saņēma rilonaceptu, visas piecas kopējā mērķpunkta pazīmes uzlabojās vairāk nekā tiem, kuri saņēma placebo.

Vidējais simptomātisko „uzliesmojumu” dienu skaits (definēta kā diena, kurā pacienta dienasgrāmatā ierakstītais vidējais simptomu novērtējuma punktu skaits bija lielāks par 3) 21 dienu ilgajā pirms- ārstēšanas sākuma posmā un ārstēšanas beigu posmā A daļā rilonacepta grupā samazinājās no 8,6 sākuma punktā līdz 0,1 beigu punktā salīdzinājumā ar samazinājumu no 6,2 līdz 5,0 placebo grupā (p<0,0001, salīdzinot ar placebo).

Ievērojami lielākai pacientu daļai rilonacepta grupā salīdzinājumā ar placebo grupu kopējais punktu skaits kopš pētījuma sākuma uzlabojās par vismaz 30% (96%, salīdzinot ar 29% pacientu), par vismaz 50% (87%, salīdzinot ar 8%) un par vismaz 75% (70%, salīdzinot ar 0%) (p<0,0001).

ikdienas gaitu ierobežojuma pakāpes slimības dēļ novērtējums bija būtiski labāks pacientiem, kuri saņēma rilonaceptu, salīdzinājumā ar pacientiem, kuri saņēma placebo.

A daļā un B daļā ārsta un pacienta vispārējais slimības aktivitātes novērtējums un pacientutaspašu

ē C reaktīvā proteīna (CRP) vidējie līmeņi salīdzinājumā ar pētījuma sākumuistrpacientiem, kuri saņēma rilonaceptu, bija būtiski pazemināti, bet placebo grupā izmaiņu nebija. Rilonacepta grupā

salīdzinājumā ar pētījuma sākumu būtiski samazinājās arī seruma amiloīds A (SAA) – līdz līmenim normas robežās.

seruma CRP un seruma SAA līmeņa samazināšanās saglabārejās līdzğpat vienam gadam.

Pētījuma atklātā pagarinājuma fāzē vidējā simptomu novērtējuma punktu skaita samazināšanās un

3. tabula. Vidējais simptomu novērtējuma punktu skaits pieaugušajiem (no 18 gadu vecuma)

 

A daļa

 

Placebo

Rilonacepts

 

B daļ

Placebo

Rilonacepts

 

 

(n=24)

(n=23)

 

 

(n=23)

(n=22)

 

 

 

 

 

 

Pirms-ārstēšanas

 

 

 

 

 

Aktīvais rilonacepta

 

 

sākuma posms

 

2,4

 

3,1

 

 

sākuma posms

0,2

0,3

(no -3. līdz

 

 

nav

 

 

 

 

 

 

(no 13. līdz

 

 

0. nedēļai)

 

 

 

 

 

 

15. nedēļai)

 

 

Beigu posms

 

 

 

 

 

 

Beigu posms

 

 

(no 4. līdz

 

2,1

 

0,5

 

 

(no 22. līdz

1,2

0,4

6. nedēļai)

 

 

 

 

 

 

24. nedēļai)

 

 

Vidējās izmaiņas no

 

vairs

 

 

Vidējās izmaiņas no

 

 

pētījuma sākuma

0,3

 

 

pētījuma sākuma līdz

0,9

0,1**

 

-2,6*

 

 

līdz beigām

 

 

 

 

 

 

beigām

 

 

p vērtība izmaiņu

 

 

 

 

 

p vērtība izmaiņu no

 

 

no pētījuma s kuma

NS

 

p<0,0001

 

 

pētījuma sākuma

p<0,0001

NS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

les

 

 

 

 

salīdzinājumam

 

 

salīdzinājumam

 

 

 

 

 

 

 

grupā

ā

 

 

 

 

 

grupā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

*p<0,0001, rilonacepta salīdzinājums ar placebo.

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

 

 

 

**p<0,0001, rilonacepta salīdzinājums ar placebo. NS = nebūtiski.

Efektivitātes novērtējums atkarībā no vecuma grupas un diagnozes tika iegūts, salīdzinot galveno simptomu novērtējuma punktu skaitu (GSP) 24 nedēļu ilgā atklātā pagarinājuma perioda beigās ar GSP pētījuma sākumā, izmantojot vidējo punktu skaitu dienā. Rezultāti par pieaugušajiem, kuri iesaistītājs pētījumā tā A daļā, un rezultāti par pieaugušajiem, kuri iesaistījās tieši atklātajā pagarinājuma periodā, ir norādīti atsevišķi; rezultāti par četriem pusaudžiem, kuri iesaistījās tieši atklātajā pagarinājuma periodā, ir norādīti par katru atsevišķi.

4. tabula. Galveno simptomu novērtējuma punktu skaits pēc vecuma un diagnozes pēc 24 nedēļas ilgā atklātā pagarinājuma perioda

Grupa

Vecuma grupa

Diagnoze

Vidējais GSP

Vidējais GSP

Samazinājums

 

(diapazons)

 

pētījuma

 

24. nedēļā

salīdzinājumā

 

 

 

sākumā

 

 

 

 

ar pētījuma

 

 

 

 

 

 

 

 

sākumu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieaugušie,

18 – <65

FCAS

2,9

 

 

0,7

 

75,9%

kuri iesaistījās

(24, 63)

N=31

 

 

 

 

 

 

A daļā

≥ 65

FCAS

2,4

 

 

0,4

 

77,3%

 

(67, 78)

N=10

 

 

 

 

 

 

 

18 – <65

MWS

3,3

 

 

0,2

 

90,5%

 

(22, 45)

n=3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieaugušie,

18 – <65

FCAS

2,3

 

 

0,2

 

93,0%

kuri iesaistījās

(18, 56)

n=8

 

 

 

 

ē

tas

atklātajā

 

 

 

 

 

 

pagarinājuma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

periodā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pusaudži, kuri

FCAS

2,4

 

 

0,4

 

85,6%

iesaistījās

FCAS

0,3

 

 

0,0

 

100%

atklātajā

 

 

 

 

istr

 

FCAS

2,8

ğ

0,0

 

100%

pagarinājuma

FCAS/MWS

0,7

 

 

0,0

 

95,7%

periodā

 

 

re

 

 

 

 

5.2Farmakokinētiskās īpašības

 

 

nav

Novērtēts, ka rilonacepta biopieejamība pēc subkutānas injekcijas ir aptuveni 50%.

Parametrs

vairs

 

Pacientiem ar CAPS vidējie rilonacepta zemākie līmeņi starp devām pēc subkutānām 160 mg devām vienu reizi nedēļā līdz pat 48 nedēļas ilgi līdzsvara koncentrācijā bija apmēram 24 µg/ml. Līdzsvara koncentrāciju sasniedza pēc 6 nedēļām.

5. tabula. Rinolacepta farmakokinētiskā īpašības līdzsvara koncentrācijā1

 

les

Vērtība2

 

 

Cmax (mg/l)

 

31,5

 

 

Z

 

AUC (dienāmg/l)

CL /F (l/dienā)

0,808

T1/2 terminālais (dienā)

7,72

1Pamatojoties uz populācijas farmakokinētisku modelēšanu.

2Norādītas atvasinātās vērtības.

Īpašas pacientu grupas

Farmakokinētiskie dati pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nav pieejami. Domājams, ka tāpat kā citi lieli proteīni, arī rilonacepts tiek izvadīts proteolītiskā katabolisma un mērķa pastarpināta

klīrensa ceļā. Tātad paredzams, ka aknu darbības traucējumi klīniski nozīmīgi neietekmēs rilonacepta farmakokinētiku.

Vienas devas pētījuma rezultāti ar pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā (NSBS) liecina, ka rilonacepta eliminācijas ātrums nesamazinās. Tādēļ rilonacepta izvadīšanu caur nierēm uzskata par nenozīmīgu klīrensa ceļu. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pētījumi par vecuma, dzimuma vai ķermeņa svara ietekmi uz rilonacepta iedarbību nav veikti. Pamatojoties uz ierobežotiem klīniskā pētījuma datiem, līdzsvara koncentrācijas zemākie rādītāji vīriešiem un sievietēm bija līdzīgi. Vecums (26–78 gadi) un ķermeņa svars (50–120 kg) būtiski neietekmēja rilonacepta zemākās koncentrācijas. Rases ietekmi nevarēja novērtēt, jo CAPS klīniskajos pētījumos piedalījās tikai baltās rases pacienti, kas atspoguļo slimības epidemioloģiju.

5.3Preklīniskie dati par drošību

 

tas

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību un atkārtotu devu toksicitāti,

neliecina par īpašu risku cilvēkam.

ē

 

Lai novērtētu reproduktīvo toksicitāti, tika veikti pētījumi ar dzīvniekiem. Pelēm rilonacepta peļu analogs auglību neietekmēja. Tika veikts pētījums par embrija un augļa attī ību, pērtiķiem ievadot tādas rilonacepta devas, kas līdz aptuveni 4 reizēm pārsniedz cilvēka devu. Pē āmajās grupās novēroja

β-estradiola līmeņu pazemināšanos, šīs atrades nozīmīgums nav zināms. Prenatālās un postnatālās

reproduktīvās toksicitātes pētījumā, kur pelēm trīs reizes nedēļā subkutistrāni ievadīja 20, 100 vai

200 mg/kg rilonacepta žurku analoga (lielākā deva apmēram 6 reizesğpārsniedz 160 mg uzturošo devu,

ievērojot ķermeņa virsmas laukumu), ar terapiju saistītas iedarbības nebija.

 

 

 

 

 

re

Genotoksicitātes vai ilgtermiņa pētījumi ar dzīvniekiem rilonacepta mutagēnā vai kancerogēnā

potenciāla izvērtēšanai nav veikti.

 

 

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

 

 

 

 

 

nav

 

6.1 Palīgvielu saraksts

vairs

 

 

Pulveris

 

 

 

Glicīns

 

 

 

Arginīna hidrohlorīds

 

 

Histidīns

 

 

 

Histidīna hidrohlorīda monohidrāts

 

 

Polietilēnglikols 3350

 

 

 

Saharoze

les

 

 

 

 

 

 

 

 

Šķīdinātājsā

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

Ūdens injekcijām

6.2Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3Uzglabāšanas laiks

Flakons 2 gadi.

Norādījumi par izšķīdināšanu
Atšķaidīts šķīdums
No mikrobioloģiskās drošības viedokļa zāles jāizlieto, cik ātri vien iespējams, bet noteikti – 3 stundu laikā pēc izšķīdināšanas, jo tās nesatur konservantus. Ja tās neizlieto nekavējoties, lietotājs ir atbildīgs par lietošanai sagatavoto zāļu uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas, un tas nedrīkst pārsniegt 24 stundas no 2° līdz 8°C temperatūrā.
6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt ledusskapī. Nesasaldēt.
Flakonus uzglabāt ārējā iepakojuma kartona kārbā. Sargāt no gaismas. Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

Pulvera flakons

220 mg rilonacepta 20 ml caurspīdīga I klases stikla flakonā ar gumijas aizbāzni un lakotu noraujamu

alumīnija stīpu.

 

 

tas

 

 

 

Šķīdinātāja flakons

 

ē

 

istr

 

5 ml ūdens injekcijām ZBPE flakonos.

 

 

Katrā iepakojumā ir:

 

 

4 flakoni ar pulveri injekciju šķīduma pagatavošanai,

 

 

ğ

 

4 flakoni ar šķīdinātāju,

 

 

 

 

8 vienreizējās lietošanas 3 ml šļirces,

 

 

 

8 vienreizējās lietošanas 27 G izmēra ½ collu (13 mm) garas adatas.

 

 

 

re

 

 

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanainavun citi norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Pirms ievadīšanas RilonaceptvairsRegeneron pulveris jāizšķīdina 2,3 ml šķīdinātāja (ūdenī injekcijām), izmantojot aseptisku tehniku.

2,3 ml šķīdinātāja jāatvelk no šķīdinātāja flakona, kas tieši pievienots 3 ml šļircei, un pēc tam jāinjicē pulvera flakonā, izmantojot 27 G izmēra ½ collu (13 mm) garo adatu (lai iegūtu 2,75 ml gatava šķīduma). Šķīdināšanai izmantotā adata un šļirce ir jāizmet, to nedrīkst izmantot subkutānām injekcijām. Pēclesšķīdinātāja pievienošanas flakona saturs jāsajauc, to kratot apmēram vienu minūti, pēc tam vienu minūti tas jānostādina. Iegūtais 80 mg/ml šķīdums ir pietiekams, lai iegūtu līdz 2 ml tilpuma

subkutānai ievadīšanai.

IegūtaisZšķīādums ir viskozs, dzidrs, no bezkrāsaina līdz gaiši dzeltenai krāsai. Pirms injicēšanas rūpīgi jāpārbauda, vai iegūtais šķīdums nav mainījis krāsu un vai tajā nav kādas daļiņas. Ja šķīdums ir mainījis krāsu un vai tajā ir kādas daļiņas, to lietot nedrīkst.

Norādījumi par lietošanu

Ieteicamais devas tilpums – līdz 2 ml (160 mg) šķīduma, izmantojot aseptisku tehniku, jāatvelk ar jaunu 27 G izmēra ½ collu (13 mm) garu adatu, ko pievieno jaunai 3 ml šļircei, kas paredzēta subkutānai injekcijai.

Subkutānās injekcijas vietas, piemēram, vēders, augšstilbs vai augšdelms, ir jāmaina. Nedrīkst injicēt vietās, kur ir zilumi vai kuras ir apsārtušas, sāpīgas vai cietas.

Pirmo reizi pacients pats vai tā aprūpētājs Rilonacept Regeneron drīkst ievadīt apmācīta veselības aprūpes profesionāļa vadībā. Lai turpmāk pacienti paši varētu ievadīt sev zāles, viņiem jāsniedz attiecīgi norādījumi par pareizu injicēšanas metodi un jāpārliecinās, ka viņi to prot izmantot.

Atkritumu likvidēšana

Katrs flakons jāizmanto tikai vienai devai. Pēc šķīduma atvilkšanas flakons jāiznīcina.

Pacientiem vai viņu aprūpētājiem ir jādod norādījumi par atbilstošu flakonu, adatu un šļirču iznīcināšanas kārtību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Regeneron UK Limited

 

 

 

tas

40 Bank Street

 

 

ē

 

 

istr

 

E14 5DS London

 

 

 

 

 

 

 

Lielbritānija

 

 

 

 

 

8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

 

ğ

 

EU/1/09/582/001

 

 

 

 

 

 

 

re

 

9. REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

 

Reģistrācijas datums: 23. oktobris 2009. gadā

 

 

Pēdējās pārreģistrācijas datums:

nav

 

 

 

 

 

 

 

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

 

Sīkāka informācija par šīm zālēm pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

 

http://www.ema.europa.eu.

 

 

 

 

les

vairs

 

 

 

ā

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas