Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Sabervel (irbesartan) – Zāļu apraksts - C09CA04

Updated on site: 10-Oct-2017

Zāļu nosaukumsSabervel
ATĶ kodsC09CA04
Vielairbesartan
RažotājsPharmathen S.A.
Apvalkotā tablete.
Balta, izliekta, apaļa, apvalkotā tablete, 7 mm diametrā.

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Sabervel 75 mg apvalkotās tabletes.

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 75 mg irbesartāna ( Irbesartan).

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

20 mg laktozes monohidrāta katrā apvalkotā tabletē. Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

ētas

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

istr

 

Sabervel ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem esenciālās hip ğrt nsijas ārstēšanai.

Tas paredzēts lietošanai arī kā antihipertensīvās ārstēšanas shēmas sastāvdaļa, veicot nieru slimības

ārstēšanu pieaugušiem pacientiem ar hipertensiju un 2. tiparecukura diabētu (skatīt4.3, 4.4, 4.5 un 5.1

apakšpunktu).

nav

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

 

Parastiieteicamā sākuma un balstde ir 150 mg reizi dienā ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

Sabervel 150 mg lietošana reizi dienāvairsparasti nodrošina labāku asinsspiediena kontroli 24 h nekā 75 mg deva. Tomēr var apsvērtlesie pēju uzsākt terapiju ar 75 mg, īpaši pacientiem, kam veic hemodialīzi un par

75 gadiem vecākiem civēki m.

Pacientiem, kuruZstāvokli neizdodas pietiekami kontrolēt ar 150 mg reizi dienā,Sabervel devu var palielināt līdz 300 mg vai pievienot citu antihipertensīvo līdzekli (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu). Pierādīts, ka Sabervel iedarbību īpaši pastiprina diurētiskā līdzekļa, piemēram, hidrohlortiazīda pievienošana (skatīt apakšpunktu 4.5).

2. tipa cukura diabēta pacientiem ar hipertensiju ārstēšana jāsāk ar 150 mg irbesartāna vienreiz dienā un

pakāpeniski deva jāpalielina līdz 300 mg vienreiz dienā, kas ir vēlamā balstdeva nieru slimības ārstēšanai. Sabervellabvēlīgā ietekme uz nierēm 2. tipa cukura diabēta pacientiem ar hipertensiju

pierādīta pētījumos, kuros irbesartānu lietoja papildus citiem antihipertensīviem līdzekļiem, lai sasniegtu mērķa asinsspiedienu (skatīt 4.3, 4.4, 4.5 un 5.1 apakšpunktu).

Īpašās grupas

Pavājināta nieru darbība:pacientiem ar pavājinātu nieru darbību deva nav jāpielāgo. Pacientiem, kam veic hemodialīzi, jāapsver mazākas sākumdevas (75 mg) lietošana (skatīt apakšpunktu 4.4).

Pavājināta aknu darbība:pacientiem ar vieglas vai vidēji smagas pakāpesaknu mazspēju deva nav jāpielāgo. Nav klīniskas pieredzes par preparāta lietošanu pacientiem ar smagiem aknu darbības

traucejumiem.

Gados veci pacienti: kaut gan par 75 gadiem vecākiem pacientiem jāapsver sākumterapija ar 75 mg, gados veciem cilvēkiem deva parasti nav jāpielāgo.

Pediatriskā populācija: Saberveldrošība un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā no 0 līdz 18 gadiem nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti apakšpunktos 4.8, 5.1 un 5.2, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

4.3Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai pret jebkuru palīgvielu (skatīt apakšpunktu 6.1). Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt apakšpunktu 4.4 un 4.6.).

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73tas m2)Sabervel lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5.ēun 5.1. p kšpunktu).

4.4Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Asinsvadu tilpuma samazināšanās: pacientiem, kam ir tilpuma un/vai nātrija līmeņa samazināšana

spēcīgas ārstēšanas dēļar diurētiskiem līdzekļiem,

ierobežojot sāls lietošanu, caurejas vai vemšanas dēļ,

 

 

istr

var attīstīties simptomātiska hipotensija, īpaši pēc pirmās d vasğli tošanas. Šie traucējumi jānovērš

pirms Sabervel lietošanas.

re

 

Renovaskulāra hipertensija: ārstējot pacientus, k

 

m ir bpusēja nieru artēriju stenoze vai vienīgās

funkcionējošās nieres artērijas stenoze, ar zālēm,navk s ietekmē renīna-angiotensīna -aldosterona sistēmu,

ir palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks. Kaut gan šāda iedarbība nav konstatēta, lietojot Sabervel, angiotensīna-II receptoru antagonisti var to izraisīt.

Pavājināta nieru darbība un nieru tr nspl ntācija: lietojot Sabervel pacientiem ar pavājinātu nieru darbību, ieteicams periodiski kontrolēt kālija un kreatinīna līmeni serumā. Nav pieredzes parSabervel lietošanu pacientiem, kam nesen pārstādīta niere.

vairs

Hipertensijas slimnieki ar 2. tipa cukura diabētu un nieru slimību: veicot analīzi pētījumā ar pacientiem

ā

 

ar progresējošu nieru s imību, irbesartāna ietekme uz nieru un kardiovaskulāriem traucējumiem nebija

Z

 

vienāda visās apakšgrupless. Labvēlīgā iedarbība bija vājāk izteikta sievietēm un ne-baltās rases

pārstāvjiem (skatīt apakšpunktu 5.1).

 

Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru,

angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna

lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas

un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru

mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Hiperkaliēmija: tāpat kā lietojot citas renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu ietekmējošas zāles, ārstēšanas laikā ar Sabervel var attīstīties hiperkaliēmija, īpaši pavājinātas nieru darbības, diagnosticētas proteinūrijas diabētiskas nieru slimības dēļ un/vai sirds mazspējas gadījumā. Riska grupas pacientiem ieteicams stingri kontrolēt kālija līmeni serumā (skatīt apakšpunktu 4.5).

Litijs: nav ieteicams lietot litija un Sabervel kombināciju (skatīt apakšpunktu 4.5).

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija: tāpat kā citi vazodilatatori, arī šis preparāts uzmanīgi jālieto pacientiem, kam ir aortas atveres vaimitrālā vārstuļa stenoze vai obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija.

Primārs aldosteronisms: pacientiem ar primāru aldosteronismu parasti nebūs atbildreakcijas pret

antihipertensīviem līdzekļiem, kas darbojas, nomācot renīna-angiotensīna sistēmu, tādēļ Sabervel lietošana nav ieteicama.

Vispārēji norādījumi: pacientiem, kam asinsvadu tonuss un nieru darbība galvenokārt ir atkarīga no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivitātes (piemēram, pacientiem ar smagu sastrēguma sirds mazspēju vai nieru pamatslimību, tostarp nieru artērijas stenozi), ārstēšana ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem vai angiotensīna-II receptoru antagonistiem, kas ietekmē šo sistēmu var izraisīt

akūtu hipotensiju, azotēmiju, oligūriju, retos gadījumos - akūtu nieru mazspēju. Tāpat kā lietojot citus antihipertensīvos līdzekļus, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar išēmisku sirds

slimību vai išēmisku kardiovaskulāru slimību var izraisīt miokarda infarktu vai in ultu. Kā novērots,

lietojot angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus,

irbesartāns un citi angioten īna antagonisti

melnādainiem cilvēkiem pazemina asinsspiedienu mazāk efektīvi nekā ne-melnād iniem cilvēkiem,

iespējams, tādēļ, ka starp melnādaniem hipertensijas slimniekiem ir vairāk pacientutasar zemu renīna

līmeni (skatīt apakšpunktu 5.1).

ē

 

Grūtniecība: grūtniecības laikā nav ieteicams sākt angiotensīna-II receptoru antagonistu (AIIRA)

lietošanu. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā

AIIRA terapija jāmaina pret alternatīvu

 

istr

antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumuğli tošanai grūtniecības laikā, ja vien

turpmāka AIIRA lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AIIRA

lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsākrealternatīva terapija (skatīt apakšpunktu 4.3

un 4.6).

 

Laktoze: šīs zāles satur laktozi.

Pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesamību, Lapp laktāzes

deficītu vai glikozes-galaktozes

malabsorbciju navšīs zāles nav ieteicams lietot.

Pediatriskā populācija: irbesartāns t ka pētīts pediatriskā populācijā no 6 līdz 16 gadu vecumā, bet pašreizējie dati nav pietiekoši, lai p m totu lietošanu bērniem, kamēr tiks iegūti turpmākie dati (skatīt apakšpunktu 4.8, 5.1 un 5.2).

vairs

4.5 Mijiedarbība arlescitām zālēm un citi mijiedarbības veidi ā Diurētiskie līdzekļiZun citi antihipertensīvie līdzekļi: citi antihipertensīvie līdzekļi var pastiprināt

irbesartāna hipotensīvo darbību, tomēr irbesartāna ir droši lietots kopā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem, piemēram, beta blokatoriem, ilgstošas darbības kalcija kanālu blokatoriem un tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem. Iepriekšēja ārstēšana ar lielām diurētisko līdzekļu devām var izraisīt asinsvadu tilpuma samazināšanos un radīt hipotensijas risku, sākot ārstēšanu arSabervel (skatīt apakšpunktu 4.4).

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar

palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt

4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Kālija papildterapija un kāliju aizturoši diurētiskie līdzek:ļi ņemot vērā pieredzi par citu renīna-

angiotensīna sistēmu ietekmējošu zāļu lietošanu, lietošana vienlaikus ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kālija papildterapiju, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem vai citām zālēm, kas var paaugstināt

kālija līmeni serumā (piemēram, heparīnu), var paaugstināt kālija līmeni serumā un tādēļ nav ieteicama (skatīt apakšpunktu 4.4).

Litijs:

lietojot vienlaikus litiju un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus, ziņots par atgriezenisku

litija

koncentrācijas palielināšanos serumā un toksicitāti. Līdzīga iedarbība, lietojot irbesartānu, līdz šim

novērota ļoti reti, tomēr šo kombināciju lietot nav ieteicams (skatītapakšpunktu 4.4). Ja šāda kombinācija ir nepieciešama, ieteicams rūpīgi kontrolēt litija līmeni serumā.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi: ja angiotesīna II antagonistus lieto vienlaikus ar nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (tostarp, selektīviem COG-2 inhibitoriem, acetilsalicilskābi (> 3 g/dienā) un neselektīviem NSPL, antihipertensīvā iedarbība var pavājināties.

Līdzīgi kā tas ir ar AKE inhibitoriem, vienlaikus lietojot angiotesīna II antagonistus un NSPL, paaugstinās nieru funkciju pavājināšanās risks, ieskaitot varbūtēju akūtu nieru mazspēju un kālija

paaugstināšanos serumā, sevišķi pacientiem ar jau iepriekš pavājinātu nieru funkciju. Šo kombināciju jālieto piesardzīgi, īpaši vecāka gadagājuma pacientiem. Jābūt adekvātai hidratācijai, un jādomā par nepieciešamību monitorēt nieru funkciju pēc vienlaikus terapijas uzsākšanas un periodiski arī vēlāk.

Papildus informācija par irbesartāna mijiedarbību: klīniskos pētījumos irbesartāna farmakokinētiku

neietekmēja hidrohlorotiazīds. Irbesartānu galvenokārt metabolizē CYP2C9 un mazākā mērā glikuronizēšanas ceļā. Nenovēroja nozīmīgas farmakokinētikas vai farmakodinamikas mijiedarbību ja

 

 

ētas

irbesartānu lietoja vienlaikus ar varfarīnu, kuru metabolizē CYP2C9. CYP2C9 induktoru, piemēram

rifampicīna,

ietekme uz irbesartāna farmakokinētiku nav pētīta. Digoksīna f rm kokinētika nemainījās

ja vienlaikus

lietoja ar irbesartānu.

 

4.6Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība:

 

istr

 

 

AIIRA nav vēlams lietot grūtniecības pirmajā trimestrī (skatītğapakšpunktu 4.4). AIIRA lietošana ir

kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt apakšpunktu 4.3 un 4.4).

 

re

 

Nav pārliecinošu epidemioloģisku pierādījumu p r ngiotensīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru

lietošanas teratogēniskuma risku grūtniecības navpirm jā trimestrī, tomēr nedaudz paaugstinātu risku nevar

izslēgt. Lai gan par angiotensīna II receptoru a tagonistu (AIIRA) teratogēniskuma risku nav pieejami kontrolēti epidemioloģiski dati, šai zāļu g upai varētu būt līdzīgs risks. Pacientēm, kas plāno

nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.vairs

grūtniecību, līdzšinējā AIIRA terap ja jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AIIRAlietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AIIRA lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja

Ir zināms, ka ārstēšana ar AIIRA otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisa fet otoksiskumu

(pavājinātas nieru funkcijas, oligohidramniju, galvaskausa pārkaulošanās kavēšanu) un neonatālu

 

les

(skatīt apakšpunktu 5.3).

toksiskumu (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju)

ā

AIIRA, ieteicams veikt augļa nieru funkciju un

Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, paciente lietojusi

Z

 

 

galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus.

 

Zīdaiņi, kuru mātes ir lietojušas AIIRA, rūpīgi jāuzrauga hipotensijas riska dēļ (skatīt apakšpunktu 4.3 un 4.4).

Zīdīšanas periods:

Tā kā informācija par Sabervel lietošanu zīdīšanas laikā nav pieejama, Sabervel lietošana šajā laikā nav ieteicama. Pacientēm ir jāordinē alternatīva terapija ar labāku vispāratzītu drošuma raksturojumu zīdīšanas laikā, īpaši, barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu zīdaini.

Nav zināms, vai Sabervel vai tā metabolīti izdalās cilvēka pienā.

Pieejamie farmakodinamiskie/toksikoloģiskie dati žurkām liecina par Sabervel/metabolītu izdalīšanos pienā (sīkāku informāciju skatīt 5.3).

Fertilitāte

Irbesartānsnebija ietekmes uz ārstēto žurku un to pēcnācēju fertilitāti pie devām, kas izraisīja pirmās toksicitātes pazīmes pieaugušajām žurkām (skatīt apakšpunktu 5.3).

4.7Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ņemot vērā tā farmakodinamiskās īpašības, maz ticams, ka irbesartāns varētu ietekmēt šīs spējas. Vadot transportlīdzekli vai apkalpojot iekārtas, jāņem vērā, ka ārstēšanas laikā var attīstīties reibonis vai nogurums.

4.8Nevēlamās blakusparādības

Ar placebo kontrolētos pētījumos hipertensijas slimniekiem kopējā blakusparādību sastopamība starp irbesartāna (56,2%) un placebo grupām (56,5%) neatšķīrās. Zāļu lietošanas pārtraukšanu klīnisku vai laboratorisku nevēlamo blakusparādību dēļ ar irbesartānu ārstētiem pacientiem (3,3%) konstatēja retāk

nekā ar placebo ārstētiem pacientiem (4,5%). Nevēlamo blakusparādību sastopamība nebija atkarīga no devas (lietojot ieteiktās devas), dzimuma, vecuma, rases vai ārstēšanas ilguma.

0,5% cukura diabēta pacientu ar mikroalbuminūriju un normālu nieru darbībutas(t.i., retāk), bet biežāk nekā lietojot placebo, novēroja ortostatisku reiboni un ortostatisku hipotensiju.

Zemāk sekojošā tabula atspoguļo nevēlamās blakusparādības, kuras novēoja ar placebo kontrolētos pētījumos, kuros 1965 pacienti saņēma irbesartānu. Termini, kas apzīmē i ar zvaigznīti (*), attiecas uz

 

 

 

ğ

blakusparādībām, kuras novēroja papildus cukura diabēta pacient em ar hipertensiju, hronisku nieru

mazspēju un diagnosticētu proteinūriju

> 2% gadījumos un biežākistrnekā lietojot placebo.

Tālāk minēto nevēlamo blakusparādību

sastopamības biežuma noteikšanai izmantotas šādas definīcijas:

ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1re000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz

< 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000). Katrā sastop mīb s biežuma grupā nevēlamās blakusparādības

sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

 

 

vairs

Pēcreģistrācijas novērojumos ziņots par papildusnavsekojošām zāļu blakusparādībām; par tām ziņots

spontāni.

 

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi:

 

 

Nav zināmi:

paaugstinātas jutības

reakcijas, piemēram, angioneirotiskā tūska, izsitumi, nātrene

 

les

 

 

Vielmaiņas un uztures traucējumi:

 

Nav zināmi:

ā

 

 

hip rka iēmija

 

Nervu sistēmas traucējumi:

 

 

Bieži:

Zreibonis, ortostatisks reibonis*

Nav zināmi:

vertigo, galvassāpes

 

Ausu un labirinta bojājumi:

 

 

Nav zināmi:

troksnis ausīs

 

Sirds funkcijas traucējumi:

 

 

Retāk:

tahikardija

 

 

Asinsvadu sistēmas traucējumi:

 

 

Bieži:

ortostatiska hipotensija*

Retāk:

pietvīkums

 

 

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības:

Retāk:

klepus

 

 

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi:

 

 

 

 

 

Bieži:

slikta dūša/vemšana

 

 

 

 

Retāk:

caureja, dispepsija/dedzināšana

 

 

 

 

Nav zināmi:

garšas izmaiņas

 

 

 

 

 

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi:

 

 

 

 

Retāk:

dzelte

 

 

 

 

 

Nav zināmi:

hepatīts, aknu darbības traucējumi

 

 

 

 

Ādas un zemādas audu bojājumi:

 

 

 

 

 

Nav zināmi:

leikocītoklastisks

vaskulīts

 

 

 

 

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi:

 

 

 

 

Bieži:

sāpes skeleta muskulatūrā*

 

 

 

 

Nav zināmi:

artralģija, mialģija

(dažkārt saistībā ar plazmas kreatinīna kināzes līmeņa

paaugstināšanos), muskuļu krampji

 

 

 

tas

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi:

 

 

 

 

 

 

Nav zināmi:

Pavājināta nieru darbība, tostarp nieru mazspēja riska grup

p cientiem (skatīt

apakšpunktu 4.4)

 

 

ē

 

 

 

 

 

 

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības:

 

istr

 

 

Retāk:

dzimumfunkcijas

traucējumi

 

 

 

 

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā:

re

 

 

 

Bieži:

nogurums

 

ğ

 

 

Retāk:

sāpes krūtīs

 

 

 

 

 

Izmeklējumi:

 

 

 

 

 

 

Ļoti bieži:

Hiperkaliēmija*

radās biežāk r irbesartānu ārstētiem cukura diabēta pacientie m

 

nekā pacientu placebo grupā. Cukura diabēta pacientiem ar hipertensiju,

 

mikroalbumīnūriju un normālunavnieru darbību hiperkaliēmija

(≥ 5,5 mEq/l) radās

 

29,4% pacientu (t. ., ļoti bieži) 300 mg irbesartāna grupā un 22% pacientu placebo

 

grupā. Cukura d

bēta pacientiem ar hipertensiju, hronisku nieru mazspēju un

 

diagnosticētu proteīnūriju hiperkaliēmija (≥ 5,5 mEq/l) radās 46,3% pacientu (t.i.,

 

ļoti bieži) irbesartāna grupā un 26,3% pacientu placebo grupā

Bieži:

ar irbe artānuvairsārstētiem cilvēkiem bieži novērota nozīmīga kreatīnkināzes līmeņa

 

pa i ināšanās plazmā (1,7%). Nevienā no šiem gadījumiem

skeleta muskuļu

 

ā

 

 

 

 

 

 

k īniskas pārmaiņas nenovēroja.

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

Klīniskilesnenozīmīgu hemoglobīna līmeņa samazināšanos novēroja 1,7% ar

irbesartānu ārstētu hipertensijas pacientu ar progresējošu diabētisku nieru slimību.

Pediatriskā populācija: randomizētā pētījumā ar 318 hipertensīviem bērniem un pusaudžiem vecumā no 6 līdz 16 gadiem novērotas šādas nelabvēlīgās blakusparādības trīs nedēļu dubultaklajā fāzē: galvassāpes (7,9%), hipotensija (2,2%), reibonis (1,9%), klepus (0,9%). Šī pētījuma 26 nedēļu atklātajā

periodā biežāk novērotās laboratorisko rezultātu novirzes bija kreatinīna paaugstināšanās (6,5%) un CK vērtību paaugstināšanās 2% bērnu.

4.9Pārdozēšana

Pieredze pieaugušajiem, lietojot līdz 900 mg preparāta dienā 8 nedēļas, neliecina par toksiskumu. Iespējamās pārdozēšanas izpausmes varētu būt hipotensija un tahikardija; pārdozēšanas gadījumā var

attīstīties arī bradikardija. Nav specifiskas informācijas par Sabervel pārdozēšanas ārstēšanu. Pacients rūpīgi jāuzrauga, ārstēšanaijābūt simptomātiskai un pabalstošai. Ieteicamie pasākumi ir vemšanas

izraisīšana un/vai kuņģa skalošana. Pārdozēšanas ārstēšanai noderīga var būt aktivētā ogle. Irbesartānu nevar izvadīt no organisma ar hemodialīzes palīdzību.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Angiotensīna-II antagonisti, monopreparāti. ATĶ kods: C09C A04.
Darbības mehānisms: Irbesartāns ir spēcīgs, perorāli aktīvs, selektīvs angiotensīna-II receptoru (AT1 tipa) antagonists. Preparāts bloķē visas angiotensīna-II darbības caur AT1 receptoriem neatkarīgi no
angiotensīna-II avota vai sintēzes veida. Selektīvs antagonisms pret angiotensīna-II (AT1 ) receptoriem paaugstina renīna un angiotensīna-II līmeni plazmā un mazina aldosterona koncentrāciju plazmā. Irbesartāns monoterapijā, lietojot ieteiktās devās, būtiski neietekmē kālija līmeni serumā. Irbesartāns neinhibē AKE (kinināzi-II) - enzīmu, kas sintezē angiotensīnu-II, kā arī sadala bradikinīnu par neaktīviem metabolītiem.
Lai darbotos, irbesartānam nav nepieciešama metaboliska aktivācija.

Klīniskā efektivitāte un drošība:

tas

Hipertensija

 

Irbesartāns pazemina asinsspiedienu, minimāli mainot sirdsdarbības ā umu. Lietojot preparātu reizi

 

ē

dienā, asinsspiediena pazemināšanās ir atkarīga no devas, sasniedzotpla o, kad deva pārsniedz 300 mg.

150-300 mg deva reizi dienā pazemina asinsspiedienu guļus vai

ēdus tāvoklī (24 h pēc devas

ieņemšanas) vidēji par 8-13/5-8 mmHg (sistoliskais/diastoliskais istrasinsspiediens) vairāk nekā placebo.

Maksimālā asinsspiediena pazemināšanās tiek sasniegta 3-6 hğlaikā pēc preparāta lietošanas, un

asinsspiedienu pazeminošā iedarbība saglabājas vismaz 24 h. Pēc 24 h asinsspiedienapazemināšanās

bija 60-70% no atbilstošās maksimālās diastoliskās un sistoliskāsre

atbildreakcijas,lietojot ieteiktās

devas. Lietojot 150 mg reizi dienā, kopējā un vidējā 24 h atbildreakcija bija līdzīga kātādu pašu kopējo

devu lietojot divreiz dienā.

 

Iirbesartāna asinsspiedienu pazeminošā darbībanavsāk izpausties pēc 1-2 nedēļām, maksimālā iedarbība

attīstās 4-6 nedēļas pēc terapijas sākšanas. Antihipertensīvā iedarbība ilgstošas terapijas laikā

saglabājas. Pēc terapijas pārtraukš n s s nsspiediens pakāpeniski atjaunojas sākotnējā līmenī. Rikošeta hipertensija nav novērota.

les

 

Irbesartāns un tiazīdu grupas diurētiskievairslīdzekļi savstarpēji pastiprina

asinsspiedienu pazeminošo

iedarbību. Pacientiem, kuru stāvokli neizdodas pietiekami kontrolēt tikai ar irbesartānu, mazas

ā

 

hidrohlortiazīda devas (12,5 mg) pievienošana irbesartānam reizi dienā papildus pazemina

asinsspiedienu kopumā par 7-10/3-6 mmHg (sistoliskais/diastoliskais

asinsspiediens), salīdzinot ar

placebo. Z

Irbesartāna efektivitāti neietekmē vecums vai dzimums. Tāpat kā lietojot citas r enīna-angiotensīna sistēmu ietekmējošas zāles, melnādainiem hipertensijas pacientiem ir ievērojami vājāka atbildreakcija pret irbesartāna monoterapiju. Lietojot irbesartānu vienlaikus ar mazu hidrohlortiazīda devu (piemēram, 12,5 mg dienā), antihipertensīvā atbildreakcija melnādainiem pacientiem ir tāda pati kā baltās rases

pārstāvjiem.

Nav konstatēta klīniski nozīmīga ietekme uz urīnskābes koncentrāciju serumā vai urīnskābes izdalīšanos ar urīnu.

Pediatriskā populācija

Asinsspiediena samazināšanās ar irbesartāna titrētām mērķa devām 0,5 mg/kg (zemas), 1,5 mg/kg (vidējas) un 4,5 mg/kg (augstas) tika pētīta 318 hipertensīviem vai ar pastāvošu risku (diabēts,

hipertensija ģimenes anamnēzē) 6-16 gadus veciem bērniem un pusaudžiem trīs nedēļu periodā. Trešās nedēļas beigās galvenā efektivitātes kritērija sistoliskā asinsspiediena sēdus stāvoklī (SASS)maksimālā

samazināšanās, salīdzinot ar sākumstāvokli, vidēji bija 11,7 mmHg (zemākai devai),9,3 mmHg (vidējai devai) un 13,2 mmHg (lielākai devai). Starp šīm devām nekonstatēja ticamu atšķirību. Pēc korekcijas diastoliskā asinsspiediena sēdus stāvoklī (DASS) maksimālā samazināšanās vidēji bija sekojoša:

3,8 mmHg (zemākai devai), 3,2 mmHg (vidējai devai) un 5,6 mmHg (lielākai devai). Turpmāko divu nedēļu periodā, kad pacienti tika atkārtoti nejaušināti saņemt placebo vai aktīvo vielu, tiem, kas saņēma

placebo, SASS un DASS paaugstināšanās bija attiecīgi par 2,4 un2,0 mmHg, salīdzinot ar pārmaiņām atbilstīgi +0,1 un -0,3 mmHg visām irbesartāna devām (skatīt apakšpunktu 4.2).

Hipertensija un 2. tipa cukura diabēts ar nieru slimību

"Irbesartan Diabetic Nephropathy Trial (IDNT)" pierāda, ka irbesartāns palēnina nefropātijas progresēšanu pacientiem ar hronisku nieru mazspēju un diagnosticētu proteinūriju. IDNT bija

dubultakls, kontrolēts saslimstības un mirstības pētījums, kas salīdzināja irbesartāna, amlodipīnu un placebo. 1715 hipertensijas slimniekiem ar 2. tipa cukura diabētu, proteinūriju ≥ 900 mg dienā un

kreatinīna līmeni serumā 1,0-3,0 mg/dl pārbaudīja irbesartāna ilgstošu ietekmi (vidēji 2,6 gadus) uz nieru slimības progresēšanu un jebkura cēloņa izraisītu mirstību. Pacientiemirbesartāna devu palielināja no 75 mg līdz 300 mg balstdevai, amlodipīna devu-no 2,5 mg līdz 10 mg vai placebo devu, ņemot vērā panesamību. Pacienti visās ārstēšanas grupās parastisaņēma 2-4 antihipertensīvos līdzekļus (piemēram, diurētisku līdzekli, beta blokatoru, alfa blokatoru), lai sasniegtu iepriekš noteiktu mērķa asinsspiedienu

≤135/85 mmHg vai samazinātu sistolisko asinsspiedienu par10 mmHg, ja sākotnēji tas bija

> 160 mmHg. 60% pacientu placebo grupā sasniedza šo mērķa asinsspiedienu, bet irbesartāna un amlodipīna grupās šis rādītājs bija attiecīgi 76% un 78%. Irbesartāns ievērojami mazināja galvenā kopējā vērtēšanas kritērija (kreatinīna līmeņa divkāršošanās serumā, beigu st dij nieru slimība

(BSNS) vai jebkura cēloņa izraisīta

mirstība) relatīvo risku. Aptuveni 33% p cientu irbesartāna grupā

sasniedza galvenā kopējā nieru vērtēšanas kritērija rezultātu, salīdzinot ar 39% un 41% placebo un

 

tas

amlodipīna grupās [relatīvā riska samazināšanās par 20% pret placebo (p = 0,024) un relatīvā riska

samazināšanās par 23%, salīdzinot

ē

ar amlodipīnu (p = 0,006)]. Analizējot galvenā vērtēšanas kritērija

rezultāta atsevišķas sastāvdaļas, nekonstatēja ietekmi uz jebkura cēloņa izraisītu mirstību, bet konstatēja

 

 

 

istr

 

 

ğ

pozitīvu ietekmi uz BSNS mazināšanos un ievērojami retāk-kreatinīna līmeņa divkāršošanos serumā.

Vērtēja ārstēšanas efektu apakšgrupām, ņemot vērā dzimumu, rasi, vecumu, cukura diabēta ilgumu,

sākotnējo asinsspiedienu, kreatinīna līmeni serumā un albumīnare

ekskrēcijas apjomu. Sieviešu un

melnādaino cilvēku apakšgrupās, kas veidoja attiecīgi 32% un 26% no kopējās pētījuma populācijas,

nekonstatēja labvēlīgu ietekmi uz nierēm, kaut g tic mības intervāls nenoliedz šādu iespējamību.

Sekundārais letālu un neletālu kardiovaskulāru traucējumu rezultāts trīs kopējās populācijas grupās

 

vairs

 

neatšķīrās, bet sievietēm konstatēja palielinātu navneletāla miokarda infarkta (MI) sastopamību un

vīriešiem-samazinātu ne-letāla MI sastopamību irbesartāna grupā, salīdzinot ar placebo lietotājiem.

Palielinātu

ne-letāla MI un insulta s

stopamību konstatēja vīriešiem irbesartāna grupā, salīdzinot ar

amlodipīna

grupu, bet hospitalizācija

sirds mazspējas dēļ kopējā populācijā bija samazināta. Tomēr nav

precīza skaidrojuma šai atradei sie ietēm.

 

Pētījums “Irbesartāna i t kme uz mikroalbuminūriju hipertensijas pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu

(IRMA 2)” pierāda, ka 300 mg irbesartāna pacientiem ar mikroalbuminūriju kavē progresēšanu līdz

proteinūrijai. IRMA 2 bijalesplacebo kontrolēts, dubultakls saslimstības pētījums 590 pacientiem ar 2. tipa

ā

 

 

cukura diabētu, mikroalbuminūriju (30-300 mg dienā) un normālu nieru darbību (kreatinīna līmenis

serumā ≤ 1,5 mg/dlZvīriešiem un < 1,1 mg/dl sievietēm). Pētījumā vērtēja irbesartāna ilgstošu ietekmi

(2 gadi) uz klīniskas proteinūrijas progresēšanu (albumīna

izdalīšanās apjoms ar urīnu (AIAU)> 300

mg dienā, AIAU palielināšanās vismaz par 30%, salīdzinot

ar sākotnējo līmeni). Iepriekš noteikts mērķa

asinsspiediens bija ≤ 135/85 mmHg. Lai palīdzētu sasniegt mērķa asinsspiedienu, pēc vajadzības

pievienoja papildus antihipertensīvos līdzekļus

(izņemot AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru

antagonistus un dihidropiridīna grupas kalcija

blokatorus). Līdzīgs asinsspiediens tika sasniegts visās

ārstēšanas grupās, bet proteinūrijas mērķi sasniedza mazāk cilvēku irbesartāna 300 mggrupā (5,2%) nekā placebo (14,9%) vai 150 mg irbesartāna grupā (9,7%), kas lielākas devas grupāparādīja relatīvā riska mazināšanos par 70%, salīdzinot ar placebo (p = 0,0004). Pirmos trīs ārstēšanas mēnešos nekonstatēja vienlaikus glomerulārās filtrācijas ātruma (GFĀ) uzlabošanos. Progresēšanas palēnināšanos līdz klīniskai proteinūrijai konstatēja jau pēc 3 mēnešiem un tāturpinājās 2 gadus.

Regresiju līdz normoalbuminūrijai (< 30 mg dienā) biežāk konstatējairbesartāna 300 mg grupā (34%) nekā placebo grupā (21%).

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial - klīniskais pētījums par telmisartāna

monoterapijas vai kombinācijas ar ramiprilu ietekmi uz vispārējiem mērķa kritērijiem) un VA

NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes - klīniskais pētījums parnefropātiju gados vecākiem pacientiem ar diabētu) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotenzīna

II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds -asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas

iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās

īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem A KE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and RenalDisease Endpoints -

aliskirēna klīniskais pētījums pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, lietojot sirds-asinsvadu un nieru slimības mērķa kritērijus) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus

standarta ārstēšanaiar AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatorutaspacientiem ar 2. tipa

cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību v i bām šīm slimībām

kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riskadēļ. Aliskirēna grupā,

salīdzinot

ē

ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un

aliskirēna

ğistr

grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un

interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

 

 

Pēc perorālas lietošanas irbesartāns uzsūcas labi: pētījumosrekonstatētā absolūtā bioloģiskā

pieejamība

ir

aptuveni 60-80%. Lietošana vienlaikus ar uzturu būtiski neietekmē irbesartāna bioloģisko

pieejamību.

 

Ar plazmas olbaltumiem saistās aptuveni 96% prep rāt , neliela daļa saistās ar asins šūnām. Izplatīšanās

tilpums ir 53-93 litri. Pēc perorālas vai intrave osas 14C irbesartāna ievades 80-85% plazmā cirkulējošās

vairs

radioaktivitātes ir saistīti ar nemainītu irbe

artānu.navIrbesartāns metabolizējas aknās glikuronīda

konjugācijas un oksidācijas ceļā. Galvena

cirkulējošais metabolīts ir irbesartāna glikuronīds (aptuveni

6%). In vitro pētījumi liecina, ka irbes rtānu galvenokārt oksidē citohroma P450 enzīms CYP2C9; izoenzīmam CYP3A4 ir neliela nozīme.

Lietojot 10-600 mg devu,lesirbe artānam piemīt lineāra un devai proporcionāla farmakokinētika. Lietojot

par 600 mg lielāku devu (divr iz lielāka deva nekā maksimālā ieteicamā deva), konstatēja mazāk nekā proporcionālu perorās uzsūkšanās palielināšanos; mehānisms tam nav zināms. Maksimālā

koncentrācija plazmāZtiek sasniegta 1,5-2 h pēc preparāta perorālas lietošanas. Kopējais organisma un nieru klīrenss ir attiecīgi 157-176 un 3-3,5 ml/min. Irbesartāna terminālais eliminācijas pusperiods ir 11-15 h. Līdzsvara koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3 dienu laikā pēc preparāta lietošanas sākšanas reizi dienā. Pēc atkārtotas preparāta lietošanas reizi dienā konstatēta ierobežota irbesartāna uzkrāšanās plazmā (< 20%). Pētījumā nedaudz augstāku irbesartāna koncentrāciju plazmā konstatēja sievietēm ar hipertensiju, tomēr irbesartāna eliminācijas pusperiods un uzkrāšanās atšķirību nekonstatēja. Sievietēm deva nav jāpielāgo. Irbesartāna AUC un Cmax bija nedaudz lielāki arī gados veciem cilvēkiem

(≥ 65 gadi) salīdzinājumā ar jauniem cilvēkiem (18-40 g.v.). Tomēr terminālais eliminācijas pusperiods būtiski nemainījās. Gados veciem cilvēkiem deva nav jāpielāgo.

Irbesartāns un tā metabolīti tiek izvadīti gan ar žulti, gan caur nierēm. Pēc perorālas vai i.v. 14C irbesartāna ievadīšanas aptuveni 20% radioaktivitātes konstatēti urīnā un atlikusī daļa- izkārnījumos. Mazāk nekā 2% devas izdalās ar urīnu nemainīta irbesartāna veidā.

Pediatriskā populācija

Irbesartāna farmakokinētika tika pētīta 23 bērniem ar arteriālo hipertensiju pēc vienreizējas un atkārtotām irbesartāna devām (2 mg/kg) līdz maksimālai dienas devai 150 mg četras nedēļas. No šiem 23 bērniem 21 tika izvērtēts salīdzinot ar pieaugušo farmakokinētiku (divpadsmit bija vecāki par 12

gadiem, deviņi bērni bija 6-12 g.v.). Rezultāti parādīja, ka Cmax, AUC un klīrenss bija līdzīgi pieaugušo

raksturlielumiem, ko tiem novēro pēc 150 mg irbesartāna devas. Irbesartāna ierobežotakumulācija (18%) plazmā tika novērota pēc atkārtotām devām vienreiz dienā.

Pavājināta nieru darbība: pacientiem ar pavājinātu nieru darbību vai pacientiem, kam tiek veikta hemodialīze, irbesartāna farmakokinētiskie raksturlielumi būtiski nemainās. Irbesartānu nevar izvadīt no organisma ar hemodialīzes palīdzību.

Pavājināta aknu darbība: pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu aknu cirozi irbesartāna farmakokinētiskie raksturlielumi būtiski nemainās.

Pacientiem ar smagu aknu mazspēju pētījumi nav veikti.

5.3 Preklīniskie dati par drošību

Lietojot klīniski nozīmīgas devas, nekonstatēja patoloģisku sistēmisku vai mērķorgānu toksicitāti.

Ne-klīniskajos drošības pētījumos lielas irbesartāna devas (≥ 250 mg/kg dienā žurkām un ≥ 100 mg/kg dienā Macaccus sugas pērtiķiem) mazināja sarkano asins šūnu raksturlielumus (eritrocītus,

hemoglobīnu, hematokrītu). Lietojot ļoti lielas devas (≥ 500 mg/kg dienā), irbe artāns žurkām un Macaccus sugas pērtiķiem izraisīja deģeneratīvas pārmaiņas nierēs (piemēram, inter ticiālu n efrītu,

tubulāru distensiju, bazofīliskas kanāliņu pārmaiņas, palielinātu

urīnvielas un kre tinīna līmeni serumā),

ko uzskata par sekundāru ietekmi zāļu hipotensīvās iedarbības dēļ, kas mazinatasnieruperfūziju. Turklāt

irbesartāns izraisīja jukstaglomerulāro šūnu hiperplāziju/hipertrofiju (lieēojot žurkām ≥ 90 mg/kg

preparāta dienā un Macaccus sugas pērtiķiem ≥ 10 mg/kg dienā). Uz ka īja, ka visas šīs pārmaiņas

saistītas ar irbesartāna farmakoloģisko darbību. Lietojot terapeit

kas rbesartāna devas cilvēkam , nieru

jukstaglomerulāro šūnu hiperplāzijai/hipertrofijai nav nozīmes.

istr

ğ

Nekonstatēja mutagēniskas, klastogēniskas vai kancerogēniskas īpašības.

re

 

Pētījumos ar žurku tēviņiem un mātītēm ietekme uz fertilitāti un reproduktīvo uzvedību netika novērota

pat pie devām, kas radīja zināmu toksicitāti pie

uguš jām žurkām (no 50 līdz 650 mg/kg/dienā), tajā

skaitā mirstību pie ļoti augstām devām. Netika

ovērota būtiska ietekme uz dzelteno ķermeni,

vairs

 

implantātu vai dzīvu augļu skaitu. Irbe a tānsnavneietekmēja pēcnācēju izdzīvošanu, attīstību vai

reproduktīvo funkciju. Pētījumos ar dzīvn ekiem

žurku un trušu augļos konstatēja radioaktīva

irbesartāna atradnes. Irbesartāns izd lās žurku mātīšu pienā.

Ar irbesartānu veiktos dzīvnieku pētījumos konstatēja īslaicīgu toksisku etekmi (palielināts nieru bļodiņas dobums, hidroureterslesvai zemādas tūska) uz žurku augļiem, kas izzuda pēc dzimšanas. Trušu

mātītei lietojot ievērojami toksiskas devas, kas izraisa pat nāvi, konstatēja abortus vai agrīnu rezorbciju. Žurkām un trušiem nekonstatēja teratogēnisku iedarbību.

6.FARMACEITISKĀZ INFORMĀCIJAā

6.1Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Laktozes monohidrāts

Mikrokristaliskā celuloze

Kroskarmelozes nātrija sāls

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Hipromeloze

Magnija stearāts.

Apvalks:

Hipromeloze

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 400

6.2Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3Uzglabāšanas laiks

4gadi.

6.4Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5Iepakojuma veids un saturs

Kastīte ar 28, 56, 90 vai 98 apvalkotām tabletēm PVH/PVDH-alumīnija/PVDH blisterī. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

 

 

 

 

 

 

 

 

tas

Neizlietotās zāles vai izlietotie

 

 

 

 

ē

materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām p asībām.

 

 

 

 

 

 

ğ

 

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

 

istr

 

Pharmathen S.A.

 

 

nav

re

 

 

6, Dervenakion str.,

 

 

 

 

153 51 Pallini

 

 

 

 

 

 

 

Attiki,

Grieķija

 

 

 

 

 

 

 

Tel.: +30 210 66 65 067

 

 

 

 

 

 

8.

REĢISTRĀCIJAS NUMURI

 

 

 

 

 

EU/1/12/765/001

les

vairs

 

 

 

 

 

EU/1/12/765/002

 

 

 

 

 

EU/1/12/765/007

 

 

 

 

 

 

EU/1/12/765/010

 

 

 

 

 

 

9.REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJASZDATUMSā

Reģistrācijas datums : 13 aprīlis 2012

10.TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/

Apvalkotā tablete.
Balta, izliekta, apaļa, apvalkotā tablete, 9 mm diametrā.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Sabervel 150 mg apvalkotās tabletes.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 150 mg irbesartāna ( Irbesartan).

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

40 mg laktozes monohidrāta katrā apvalkotā tabletē.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā .

3. ZĀĻU FORMA

ētas

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

istr

 

Sabervel ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem esenciālās hip ğrt nsijas ārstēšanai.

Tas paredzēts lietošanai arī kā antihipertensīvās ārstēšanas shēmas sastāvdaļa, veicot nieru slimības

ārstēšanu pieaugušiem pacientiem ar hipertensiju un 2. tiparecukura diabētu (skatīt4.3, 4.4, 4.5 un 5.1

apakšpunktu).

nav

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

 

Parastiieteicamā sākuma un balstde ir 150 mg reizi dienā ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

Sabervel 150 mg lietošana reizi dienāvairsparasti nodrošina labāku asinsspiediena kontroli 24 h nekā 75 mg deva. Tomēr var apsvērtlesie pēju uzsākt terapiju ar 75 mg, īpaši pacientiem, kam veic hemodialīzi un par

75 gadiem vecākiem civēki m.

Pacientiem, kuruZstāvokli neizdodas pietiekami kontrolēt ar 150 mg reizi dienā,Sabervel devu var palielināt līdz 300 mg vai pievienot citu antihipertensīvo līdzekli (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu). Pierādīts, ka Sabervel iedarbību īpaši pastiprina diurētiskā līdzekļa, piemēram, hidrohlortiazīda pievienošana (skatīt apakšpunktu 4.5).

2. tipa cukura diabēta pacientiem ar hipertensiju ārstēšana jāsāk ar 150 mg irbesartāna vienreiz dienā un

pakāpeniski deva jāpalielina līdz 300 mg vienreiz dienā, kas ir vēlamā balstdeva nieru slimības ārstēšanai. Sabervellabvēlīgā ietekme uz nierēm 2. tipa cukura diabēta pacientiem ar hipertensiju

pierādīta pētījumos, kuros irbesartānu lietoja papildus citiem antihipertensīviem līdzekļiem, lai sasniegtu mērķa asinsspiedienu (skatīt 4.3, 4.4, 4.5 un 5.1 apakšpunktu).

Īpašās grupas

Pavājināta nieru darbība: pacientiem ar pavājinātu nieru darbību deva nav jāpielāgo. Pacientiem, kam veic hemodialīzi, jāapsver mazākas sākumdevas (75 mg) lietošana (skatīt apakšpunktu 4.4).

Pavājināta aknu darbība: pacientiem ar vieglas vai vidēji smagas pakāpes aknu mazspēju deva nav jāpielāgo. Nav klīniskas pieredzes par preparāta lietošanu pacientiem ar smagiem aknu darbības

traucejumiem.

Gados veci pacienti: kaut gan par 75 gadiem vecākiem pacientiem jāapsver sākumterapija ar 75 mg, gados veciem cilvēkiem deva parasti nav jāpielāgo.

Pediatriskā populācija: Saberveldrošība un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā no 0 līdz 18 gadiem nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti apakšpunktos 4.8, 5.1 un 5.2, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai pret jebkuru palīgvielu (skatīt apakšpunktu 6.1). Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt apakšpunktu 4.4 un 4.6.).

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73tas m2) Sabervel lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5.ēun 5.1. p kšpunktu).

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Asinsvadu tilpuma samazināšanās: pacientiem, kam ir tilpuma un/vai nātrija līmeņa samazināšana

spēcīgas ārstēšanas dēļar diurētiskiem līdzekļiem,

ierobežojot sāls lietošanu, caurejas vai vemšanas dēļ,

 

 

istr

var attīstīties simptomātiska hipotensija, īpaši pēc pirmās d vasğli tošanas. Šie traucējumi jānovērš

pirms Sabervel lietošanas.

re

 

Renovaskulāra hipertensija: ārstējot pacientus, k

 

m ir bpusēja nieru artēriju stenoze vai vienīgās

ir palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējasnavrisks. Kaut gan šāda iedarbība nav konstatēta, lietojot Sabervel, angiotensīna-II receptoru antagonisti var to izraisīt.

funkcionējošās nieres artērijas stenoze, ar zālēm, k s ietekmē renīna-angiotensīna -aldosterona sistēmu,

darbību, ieteicams periodiski kontrolētvairskālija un kreatinīna līmeni serumā. Nav pieredzes par Sabervel lietošanu pacientiem, kam nesen pārstādīta niere.

Pavājināta nieru darbība un nieru tr nspl ntācija: lietojot Sabervel pacientiem ar pavājinātu nieru

Hipertensijas slimnieki ar 2. tipa cukura diabētu un nieru slimību: veicot analīzi pētījumā ar pacientiem

ā

 

ar progresējošu nieru s imību, irbesartāna ietekme uz nieru un kardiovaskulāriem traucējumiem nebija

Z

 

vienāda visās apakšgrupless. Labvēlīgā iedarbība bija vājāk izteikta sievietēm un ne-baltās rases

pārstāvjiem (skatīt apakšpunktu 5.1).

 

Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru,

angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna

lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas

un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru

mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Hiperkaliēmija: tāpat kā lietojot citas renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu ietekmējošas zāles, ārstēšanas laikā ar Sabervel var attīstīties hiperkaliēmija, īpaši pavājinātas nieru darbības, diagnosticētas proteinūrijas diabētiskas nieru slimības dēļ un/vai sirds mazspējas gadījumā. Riska grupas pacientiem ieteicams stingri kontrolēt kālija līmeni serumā (skatīt apakšpunktu 4.5).

Litijs: nav ieteicams lietot litija un Sabervel kombināciju (skatīt apakšpunktu 4.5).

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija: tāpat kā citi vazodilatatori, arī šis preparāts uzmanīgi jālieto pacientiem, kam ir aortas atveres vaimitrālā vārstuļa stenoze vai obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija.

Primārs aldosteronisms: pacientiem ar primāru aldosteronismu parasti nebūs atbildreakcijas pret

antihipertensīviem līdzekļiem, kas darbojas, nomācot renīna-angiotensīna sistēmu, tādēļ Sabervel lietošana nav ieteicama.

Vispārēji norādījumi: pacientiem, kam asinsvadu tonuss un nieru darbība galvenokārt ir atkarīga no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivitātes (piemēram, pacientiem ar smagu sastrēguma sirds mazspēju vai nieru pamatslimību, tostarp nieru artērijas stenozi), ārstēšana ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem vai angiotensīna-II receptoru antagonistiem, kas ietekmē šo sistēmu var izraisīt

akūtu hipotensiju, azotēmiju, oligūriju, retos gadījumos - akūtu nieru mazspēju. Tāpat kā lietojot citus antihipertensīvos līdzekļus, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar išēmisku sirds

slimību vai išēmisku kardiovaskulāru slimību var izraisīt miokarda infarktu vai in ultu. Kā novērots, lietojot angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus, irbesartāns un citi angioten īna antagonisti

melnādainiem cilvēkiem pazemina asinsspiedienu mazāk efektīvi nekā ne-me lnād iniem cilvēkiem,

 

ē

iespējams, tādēļ, ka starp melnādaniem hipertensijas slimniekiem ir vairāk pacientutasar zemu renīna

līmeni (skatīt apakšpunktu 5.1).

istr

 

Grūtniecība: grūtniecības laikā nav ieteicams sākt angiotensīna-II receptoru antagonistu (AIIRA)

lietošanu. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā AIIRA terapija jāmaina pret alternatīvu

antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumuğli tošanai grūtniecības laikā, ja vien

turpmāka AIIRA lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AIIRA

lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsākrealternatīva terapija (skatīt apakšpunktu 4.3

un 4.6).

 

Laktoze: šīs zāles satur laktozi.

Pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesamību, Lapp laktāzes

deficītu vai glikozes-galaktozes

malabsorbciju navšīs zāles nav ieteicams lietot.

Pediatriskā populācija: irbesartāns t ka pētīts pediatriskā populācijā no 6 līdz 16 gadu vecumā, bet

pašreizējie dati nav pietiekoši,

lai p m totu lietošanu bērniem, kamēr tiks iegūti turpmākie dati (skatīt

apakšpunktu 4.8, 5.1 un 5.2).

vairs

 

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Diurētiskie līdzekļi un citilesantihipertensīvie līdzekļi: citi antihipertensīvie līdzekļi var pastiprināt

ā

 

irbesartāna hipotensīvo darbību, tomēr irbesartāna ir droši lietots kopā ar citiem antihipertensīviem

līdzekļiem, piemēram,Z beta blokatoriem, ilgstošas darbības kalcija kanālu blokatoriem un tiazīdu grupas

diurētiskiem līdzekļiem. Iepriekšēja ārstēšana ar lielām diurētisko līdzekļu dev ām var izraisīt asinsvadu

tilpuma samazināšanos un radīt hipotensijas risku, sākot ārstēšanu arSabervel (skatīt apakšpunktu 4.4).

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar

palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt

4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Kālija papildterapija un kāliju aizturoši diurētiskie līdzek:ļi ņemot vērā pieredzi par citu renīna-

angiotensīna sistēmu ietekmējošu zāļu lietošanu, lietošana vienlaikus ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kālija papildterapiju, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem vai citām zālēm, kas var paaugstināt

kālija līmeni serumā (piemēram, heparīnu), var paaugstināt kālija līmeni serumā un tādēļ nav ieteicama (skatīt apakšpunktu 4.4).

Litijs:

lietojot vienlaikus litiju un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus, ziņots par atgriezenisku

litija

koncentrācijas palielināšanos serumā un toksicitāti. Līdzīga iedarbība, lietojot irbesartānu, līdz šim

novērota ļoti reti, tomēr šo kombināciju lietot nav ieteicams (skatīt apakšpunktu 4.4). Ja šāda kombinācija ir nepieciešama, ieteicams rūpīgi kontrolēt litija līmeni serumā.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi: ja angiotesīna II antagonistus lieto vienlaikus ar nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (tostarp, selektīviem COG-2 inhibitoriem, acetilsalicilskābi (> 3 g/dienā) un neselektīviem NSPL, antihipertensīvā iedarbība var pavājināties.

Līdzīgi kā tas ir ar AKE inhibitoriem, vienlaikus lietojot angiotesīna II antagonistus un NSPL, paaugstinās nieru funkciju pavājināšanās risks, ieskaitot varbūtēju akūtu nieru mazspēju un kālija

paaugstināšanos serumā, sevišķi pacientiem ar jau iepriekš pavājinātu nieru funkciju. Šo kombināciju jālieto piesardzīgi, īpaši vecāka gadagājuma pacientiem. Jābūt adekvātai hidratācijai, un jādomā par nepieciešamību monitorēt nieru funkciju pēc vienlaikus terapijas uzsākšanas un periodiski arī vēlāk.

Papildus informācija par irbesartāna mijiedarbību: klīniskos pētījumos irbesartāna farmakokinētiku

neietekmēja hidrohlorotiazīds. Irbesartānu galvenokārt metabolizē CYP2C9 un mazākā mērā glikuronizēšanas ceļā. Nenovēroja nozīmīgas farmakokinētikas vai farmakodinamikas mijiedarbību ja

 

 

ētas

irbesartānu lietoja vienlaikus ar varfarīnu, kuru metabolizē CYP2C9. CYP2C9 induktoru, piemēram

rifampicīna,

ietekme uz irbesartāna farmakokinētiku nav pētīta. Digoksīna f rm kokinētika nemainījās

ja vienlaikus

lietoja ar irbesartānu.

 

4.6Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība:

 

istr

 

 

AIIRA nav vēlams lietot grūtniecības pirmajā trimestrī (skatītğapakšpunktu 4.4). AIIRA lietošana ir

kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt apakšpunktu 4.3 un 4.4).

 

re

 

Nav pārliecinošu epidemioloģisku pierādījumu p r ngiotensīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru

lietošanas teratogēniskuma risku grūtniecības pirmnavjā trimestrī, tomēr nedaudz paaugstinātu risku nevar

izslēgt. Lai gan par angiotensīna II receptoru a tagonistu (AIIRA) teratogēniskuma risku nav pieejami kontrolēti epidemioloģiski dati, šai zāļu g upai varētu būt līdzīgs risks. Pacientēm, kas plāno

nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.vairs

grūtniecību, līdzšinējā AIIRA terap ja jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AIIRA lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AIIRA lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja

Ir zināms, ka ārstēšana ar AIIRA otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisa fetotoksiskumu

(pavājinātas nieru funkcijas, oligohidramniju, galvaskausa pārkaulošanās kavēšanu) un neonatālu

 

les

(skatīt apakšpunktu 5.3).

toksiskumu (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju)

ā

AIIRA, ieteicams veikt augļa nieru funkciju un

Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, paciente lietojusi

Z

 

 

galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus.

 

Zīdaiņi, kuru mātes ir lietojušas AIIRA, rūpīgi jāuzrauga hipotensijas riska dēļ (skatīt apakšpunktu 4.3 un 4.4).

Zīdīšanas periods:

Tā kā informācija par Sabervel lietošanu zīdīšanas laikā nav pieejama, Sabervel lietošana šajā laikā nav ieteicama. Pacientēm ir jāordinē alternatīva terapija ar labāku vispāratzītu drošuma raksturojumu zīdīšanas laikā, īpaši, barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu zīdaini.

Nav zināms, vai Sabervel vai tā metabolīti izdalās cilvēka pienā.

Pieejamie farmakodinamiskie/toksikoloģiskie dati žurkām liecina par Sabervel/metabolītu izdalīšanos pienā (sīkāku informāciju skatīt 5.3).

Fertilitāte

Irbesartānsnebija ietekmes uz ārstēto žurku un to pēcnācēju fertilitāti pie devām, kas izraisīja pirmās toksicitātes pazīmes pieaugušajām žurkām (skatīt apakšpunktu 5.3).

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ņemot vērā tā farmakodinamiskās īpašības, maz ticams, ka irbesartāns varētu ietekmēt šīs spējas. Vadot transportlīdzekli vai apkalpojot iekārtas, jāņem vērā, ka ārstēšanas laikā var attīstīties reibonis vai nogurums.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Ar placebo kontrolētos pētījumos hipertensijas slimniekiem kopējā blakusparādību sastopamība starp irbesartāna (56,2%) un placebo grupām (56,5%) neatšķīrās. Zāļu lietošanas pārtraukšanu klīnisku vai laboratorisku nevēlamo blakusparādību dēļ ar irbesartānu ārstētiem pacientiem (3,3%) konstatēja retāk

nekā ar placebo ārstētiem pacientiem (4,5%). Nevēlamo blakusparādību sastopamība nebija atkarīga no devas (lietojot ieteiktās devas), dzimuma, vecuma, rases vai ārstēšanas ilguma.

0,5% cukura diabēta pacientu ar mikroalbuminūriju un normālu nieru darbībutas(t.i., retāk), bet biežāk nekā lietojot placebo, novēroja ortostatisku reiboni un ortostatisku hipotensiju.

Zemāk sekojošā tabula atspoguļo nevēlamās blakusparādības, kuras novēoja ar placebo kontrolētos pētījumos, kuros 1965 pacienti saņēma irbesartānu. Termini, kas apzīmē i ar zvaigznīti (*), attiecas uz

 

 

 

ğ

blakusparādībām, kuras novēroja papildus cukura diabēta pacient em ar hipertensiju, hronisku nieru

mazspēju un diagnosticētu proteinūriju

> 2% gadījumos un biežākistrnekā lietojot placebo.

Tālāk minēto nevēlamo blakusparādību

sastopamības biežuma noteikšanai izmantotas šādas definīcijas:

ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1re000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz

< 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000). Katrā sastop mīb s biežuma grupā nevēlamās blakusparādības

sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

 

 

vairs

Pēcreģistrācijas novērojumos ziņots par papildusnavsekojošām zāļu blakusparādībām; par tām ziņots

spontāni.

 

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi:

 

 

Nav zināmi:

paaugstinātas jutības

reakcijas, piemēram, angioneirotiskā tūska, izsitumi, nātrene

 

les

 

 

Vielmaiņas un uztures traucējumi:

 

Nav zināmi:

ā

 

 

hip rka iēmija

 

Nervu sistēmas traucējumi:

 

 

Bieži:

Zreibonis, ortostatisks reibonis*

Nav zināmi:

vertigo, galvassāpes

 

Ausu un labirinta bojājumi:

 

 

Nav zināmi:

troksnis ausīs

 

Sirds funkcijas traucējumi:

 

 

Retāk:

tahikardija

 

 

Asinsvadu sistēmas traucējumi:

 

 

Bieži:

ortostatiska hipotensija*

Retāk:

pietvīkums

 

 

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības:

Retāk:

klepus

 

 

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi:

 

 

 

 

 

Bieži:

slikta dūša/vemšana

 

 

 

 

Retāk:

caureja, dispepsija/dedzināšana

 

 

 

 

Nav zināmi:

garšas izmaiņas

 

 

 

 

 

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi:

 

 

 

 

Retāk:

dzelte

 

 

 

 

 

Nav zināmi:

hepatīts, aknu darbības traucējumi

 

 

 

 

Ādas un zemādas audu bojājumi:

 

 

 

 

 

Nav zināmi:

leikocītoklastisks

vaskulīts

 

 

 

 

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi:

 

 

 

 

Bieži:

sāpes skeleta muskulatūrā*

 

 

 

 

Nav zināmi:

artralģija, mialģija

(dažkārt saistībā ar plazmas kreatinīna kināzes līmeņa

paaugstināšanos), muskuļu krampji

 

 

 

tas

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi:

 

 

 

 

 

 

Nav zināmi:

Pavājināta nieru darbība, tostarp nieru mazspēja riska grup

p cientiem (skatīt

apakšpunktu 4.4)

 

 

ē

 

 

 

 

 

 

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības:

 

istr

 

 

Retāk:

dzimumfunkcijas

traucējumi

 

 

 

 

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā:

re

 

 

 

Bieži:

nogurums

 

ğ

 

 

Retāk:

sāpes krūtīs

 

 

 

 

 

Izmeklējumi:

 

 

 

 

 

 

Ļoti bieži:

Hiperkaliēmija*

radās biežāk r irbesartānu ārstētiem cukura diabēta pacientiem

 

nekā pacientu placebo grupā. Cukura diabēta pacientiemar hipertensiju,

 

mikroalbumīnūriju un normālunavnieru darbību hiperkaliēmija

(≥ 5,5 mEq/l) radās

 

29,4% pacientu (t. ., ļoti bieži) 300 mg irbesartāna grupā un 22% pacientu placebo

 

grupā. Cukura d

bēta pacientiem ar hipertensiju, hronisku nieru mazspēju un

 

diagnosticētu proteīnūriju hiperkaliēmija (≥ 5,5 mEq/l) radās 46,3% pacientu (t.i.,

 

ļoti bieži) irbesartāna grupā un 26,3% pacientu placebo grupā

Bieži:

ar irbe artānuvairsārstētiem cilvēkiem bieži novērota nozīmīga kreatīnkināzes līmeņa

 

pa i ināšanās plazmā (1,7%). Nevienā no šiem gadījumiem

skeleta muskuļu

 

ā

 

 

 

 

 

 

k īniskas pārmaiņas nenovēroja.

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

Klīniskilesnenozīmīgu hemoglobīna līmeņa samazināšanos novēroja 1,7% ar

irbesartānu ārstētu hipertensijas pacientu ar progresējošu diabētisku nieru slimību.

Pediatriskā populācija: randomizētā pētījumā ar 318 hipertensīviem bērniem un pusaudžiem vecumā no 6 līdz 16 gadiem novērotas šādas nelabvēlīgās blakusparādības trīs nedēļu dubultaklajā fāzē: galvassāpes (7,9%), hipotensija (2,2%), reibonis (1,9%), klepus (0,9%). Šī pētījuma 26 nedēļu atklātajā

periodā biežāk novērotās laboratorisko rezultātu novirzes bija kreatinīna paaugstināšanās (6,5%) un CK vērtību paaugstināšanās 2% bērnu.

4.9Pārdozēšana

Pieredze pieaugušajiem, lietojot līdz 900 mg preparāta dienā 8 nedēļas, neliecina par toksiskumu. Iespējamās pārdozēšanas izpausmes varētu būt hipotensija un tahikardija; pārdozēšanas gadījumā var

attīstīties arī bradikardija. Nav specifiskas informācijas par Sabervel pārdozēšanas ārstēšanu. Pacients rūpīgi jāuzrauga, ārstēšanai jābūt simptomātiskai un pabalstošai. Ieteicamie pasākumi ir vemšanas

izraisīšana un/vai kuņģa skalošana. Pārdozēšanas ārstēšanai noderīga var būt aktivētā ogle. Irbesartānu nevar izvadīt no organisma ar hemodialīzes palīdzību.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1 Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: Angiotensīna-II antagonisti, monopreparāti. ATĶ kods: C09C A04.
Darbības mehānisms: Irbesartāns ir spēcīgs, perorāli aktīvs, selektīvs angiotensīna-II receptoru (AT1 tipa) antagonists. Preparāts bloķē visas angiotensīna-II darbības caur AT1 receptoriem neatkarīgi no
angiotensīna-II avota vai sintēzes veida. Selektīvs antagonisms pret angiotensīna-II (AT1 ) receptoriem paaugstina renīna un angiotensīna-II līmeni plazmā un mazina aldosterona koncentrāciju plazmā. Irbesartāns monoterapijā, lietojot ieteiktās devās, būtiski neietekmē kālija līmeni serumā. Irbesartāns neinhibē AKE (kinināzi-II) - enzīmu, kas sintezē angiotensīnu-II, kā arī sadala bradikinīnu par neaktīviem metabolītiem.
Lai darbotos, irbesartānam nav nepieciešama metaboliska aktivācija.

Klīniskā efektivitāte un drošība:

tas

Hipertensija

 

Irbesartāns pazemina asinsspiedienu, minimāli mainot sirdsdarbības ā umu. Lietojot preparātu reizi

 

ē

dienā, asinsspiediena pazemināšanās ir atkarīga no devas, sasniedzot pla o, kad deva pārsniedz 300 mg.

150-300 mg deva reizi dienā pazemina asinsspiedienu guļus vai

ēdus tāvoklī (24 h pēc devas

ieņemšanas) vidēji par 8-13/5-8 mmHg (sistoliskais/diastoliskais istrasinsspiediens) vairāk nekā placebo.

Maksimālā asinsspiediena pazemināšanās tiek sasniegta 3-6 hğlaikā pēc preparāta lietošanas, un

asinsspiedienu pazeminošā iedarbība saglabājas vismaz 24 h. Pēc 24 h asinsspiediena pazemināšanās

bija 60-70% no atbilstošās maksimālās diastoliskās un sistoliskāsre

atbildreakcijas, lietojot ieteiktās

devas. Lietojot 150 mg reizi dienā, kopējā un navvidējā 24 h atbildreakcija bija līdzīga kā tādu pašu kopējo devu lietojot divreiz dienā.

Iirbesartāna asinsspiedienu pazeminošā darbība sāk izpausties pēc 1-2 nedēļām, maksimālā iedarbība attīstās 4-6 nedēļas pēc terapijas sākšanas. Antihipertensīvā iedarbība ilgstošas terapijas laikā saglabājas. Pēc terapijas pārtraukš n s s nsspiediens pakāpeniski atjaunojas sākotnējā līmenī. Rikošeta

hipertensija nav novērota.

 

les

 

Irbesartāns un tiazīdu grupas diurētiskievairslīdzekļi savstarpēji pastiprina

asinsspiedienu pazeminošo

iedarbību. Pacientiem, kuru stāvokli neizdodas pietiekami kontrolēt tikai ar irbesartānu, mazas

ā

 

hidrohlortiazīda devas (12,5 mg) pievienošana irbesartānam reizi dienā papildus pazemina

asinsspiedienu kopumā par 7-10/3-6 mmHg (sistoliskais/diastoliskais

asinsspiediens), salīdzinot ar

placebo. Z

Irbesartāna efektivitāti neietekmē vecums vai dzimums. Tāpat kā lietojot citas renīna-angiotensīna sistēmu ietekmējošas zāles, melnādainiem hipertensijas pacientiem ir ievērojami vājāka atbildreakcija pret irbesartāna monoterapiju. Lietojot irbesartānu vienlaikus ar mazu hidrohlortiazīda devu (piemēram, 12,5 mg dienā), antihipertensīvā atbildreakcija melnādainiem pacientiem ir tāda pati kābaltās rases

pārstāvjiem.

Nav konstatēta klīniski nozīmīga ietekme uz urīnskābes koncentrāciju serumā vai urīnskābes izdalīšanos ar urīnu.

Pediatriskā populācija

Asinsspiediena samazināšanās ar irbesartāna titrētām mērķa devām 0,5 mg/kg (zemas), 1,5 mg/k g (vidējas) un 4,5 mg/kg (augstas) tika pētīta 318 hipertensīviem vai ar pastāvošu risku (diabēts,

hipertensija ģimenes anamnēzē) 6-16 gadus veciem bērniem un pusaudžiem trīs nedēļu periodā. Trešās nedēļas beigās galvenā efektivitātes kritērija sistoliskā asinsspiediena sēdus stāvoklī (SASS) maksimālā

samazināšanās, salīdzinot ar sākumstāvokli, vidēji bija 11,7 mmHg (zemākai devai), 9,3 mmHg (vidējai devai) un 13,2 mmHg (lielākai devai). Starp šīm devām nekonstatēja ticamu atšķirību. Pēc korekcijas diastoliskā asinsspiediena sēdus stāvoklī (DASS) maksimālā samazināšanās vidēji bija sekojoša:

3,8 mmHg (zemākai devai), 3,2 mmHg (vidējai devai) un 5,6 mmHg (lielākai devai). Turpmāko divu nedēļu periodā, kad pacienti tika atkārtoti nejaušināti saņemt placebo vaiaktīvo vielu, tiem, kas saņēma

placebo, SASS un DASS paaugstināšanās bija attiecīgi par 2,4 un 2,0 mmHg, salīdzinot ar pārmaiņām atbilstīgi +0,1 un -0,3 mmHg visām irbesartāna devām (skatīt apakšpunktu 4.2).

Hipertensija un 2. tipa cukura diabēts ar nieru slimību

"Irbesartan Diabetic Nephropathy Trial (IDNT)" pierāda, ka irbesartāns palēnina nefropātijas progresēšanu pacientiem ar hronisku nieru mazspēju un diagnosticētu proteinūriju. IDNT bija

dubultakls, kontrolēts saslimstības un mirstības pētījums, kas salīdzināja irbesartāna, amlodipīnu un placebo. 1715 hipertensijas slimniekiem ar 2. tipa cukura diabētu, proteinūriju ≥ 900 mg dienā un

kreatinīna līmeni serumā 1,0-3,0 mg/dl pārbaudīja irbesartāna ilgstošu ietekmi (vidēji 2,6 gadus) uz nieru slimības progresēšanu un jebkura cēloņa izraisītu mirstību. Pacientiem irbesartāna devu palielināja no 75 mg līdz 300 mg balstdevai, amlodipīna devu-no 2,5 mg līdz 10 mg vai placebo devu, ņemot vērā panesamību. Pacienti visās ārstēšanas grupās parastisaņēma 2 -4 antihipertensīvos līdzekļus (piemēram, diurētisku līdzekli, beta blokatoru, alfa blokatoru), lai sasniegtu iepriekš noteiktu mērķa asinsspiedienu

≤135/85 mmHg vai samazinātu sistolisko asinsspiedienu par 10 mmHg, ja sākotnēji tas bija

> 160 mmHg. 60% pacientu placebo grupā sasniedza šo mērķa asinsspiedienu, bet irbesartāna un amlodipīna grupās šis rādītājs bija attiecīgi 76% un 78%. Irbesartāns ievērojami mazināja galvenā kopējā vērtēšanas kritērija (kreatinīna līmeņa divkāršošanās serumā, beigu st dij nieru slimība

(BSNS) vai jebkura cēloņa izraisīta

mirstība) relatīvo risku. Aptuveni 33% p cientu irbesartāna grupā

sasniedza galvenā kopējā nieru vērtēšanas kritērija rezultātu, salīdzinot ar 39% un 41% placebo un

 

tas

amlodipīna grupās [relatīvā riska samazināšanās par 20% pret placebo (p = 0,024) un relatīvā riska

samazināšanās par 23%, salīdzinot

ē

ar amlodipīnu (p = 0,006)]. Analizējot galvenā vērtēšanas kritērija

rezultāta atsevišķas sastāvdaļas, nekonstatēja ietekmi uz jebkura cēloņa izraisītu mirstību, bet konstatēja

 

 

 

istr

 

 

ğ

pozitīvu ietekmi uz BSNS mazināšanos un ievērojami retāk-kreatinīna līmeņa divkāršošanos serumā.

Vērtēja ārstēšanas efektu apakšgrupām, ņemot vērā dzimumu, rasi, vecumu, cukura diabēta ilgumu,

sākotnējo asinsspiedienu, kreatinīna līmeni serumā un albumīnare

ekskrēcijas apjomu. Sieviešu un

melnādaino cilvēku apakšgrupās, kas veidoja attiecīgi 32% un 26% no kopējās pētījuma populācijas,

nekonstatēja labvēlīgu ietekmi uz nierēm, kaut g tic mības intervāls nenoliedz šādu iespējamību.

Sekundārais letālu un neletālu kardiovaskulāru traucējumu rezultāts trīs kopējās populācijas grupās

 

vairs

 

neatšķīrās, bet sievietēm konstatēja palielinātu navneletāla miokarda infarkta (MI) sastopamību un

vīriešiem-samazinātu ne-letāla MI sastopamību irbesartāna grupā, salīdzinot arplacebo lietotājiem.

Palielinātu

ne-letāla MI un insulta s

stopamību konstatēja vīriešiem irbesartāna grupā, salīdzinot ar

amlodipīna

grupu, bet hospitalizācija

sirds mazspējas dēļ kopējā populācijā bija samazināta. Tomēr nav

precīza skaidrojuma šai atradei sie ietēm.

 

Pētījums “Irbesartāna i t kme uz mikroalbuminūriju hipertensijas pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu

(IRMA 2)” pierāda, ka 300 mg irbesartāna pacientiem ar mikroalbuminūriju kavē progresēšanu līdz

proteinūrijai. IRMA 2 bijalesplacebo kontrolēts, dubultakls saslimstības pētījums 590 pacientiem ar 2. tipa

ā

 

 

cukura diabētu, mikroalbuminūriju (30-300 mg dienā) un normālu nieru darbību (kreatinīna līmenis

serumā ≤ 1,5 mg/dlZvīriešiem un < 1,1 mg/dl sievietēm). Pētījumā vērtēja irbesartāna ilgstošu ietekmi

(2 gadi) uz klīniskas proteinūrijas progresēšanu (albumīna

izdalīšanās apjoms ar urīnu (AIAU) > 300

mg dienā, AIAU palielināšanās vismaz par 30%, salīdzinot

ar sākotnējo līmeni). Iepriekš noteikts mērķa

asinsspiediens bija ≤ 135/85 mmHg. Lai palīdzētu sasniegt mērķa asinsspiedienu, pēc vajadzības

pievienoja papildus antihipertensīvos līdzekļus

(izņemot AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru

antagonistus un dihidropiridīna grupas kalcija

blokatorus). Līdzīgs asinsspiediens tika sasniegts visās

ārstēšanas grupās, bet proteinūrijas mērķi sasniedza mazāk cilvēku irbesartāna 300 mg grupā (5,2%) nekā placebo (14,9%) vai 150 mg irbesartāna grupā (9,7%), kas lielākas devas grupā parādīja relatīvā riska mazināšanos par 70%, salīdzinot ar placebo (p = 0,0004). Pirmos trīs ārstēšanas mēnešos nekonstatēja vienlaikus glomerulārās filtrācijas ātruma (GFĀ) uzlabošanos. Progresēšanas palēnināšanos līdz klīniskai proteinūrijai konstatēja jau pēc 3 mēnešiem un tā turpinājās 2 gadus.

Regresiju līdz normoalbuminūrijai (< 30 mg dienā) biežāk konstatēja irbesartāna 300 mg grupā (34%) nekā placebo grupā (21%).

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial - klīniskais pētījums par telmisartāna

monoterapijas vai kombinācijas ar ramiprilu ietekmi uz vispārējiem mērķa kritērijiem) un VA

NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes - klīniskais pētījums par nefropātiju gados vecākiem pacientiem ar diabētu) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotenzīna

II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds -asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgānabojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju. Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas

iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās

īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and RenalDisease Endpoints -

aliskirēna klīniskais pētījums pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, lietojot sirds-asinsvadu un nieru slimības mērķa kritērijus) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus

standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatorutaspacientiem ar 2. tipa

cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību v i bām šīm slimībām

kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā,

salīdzinot

ē

ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un

aliskirēna

ğistr

grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un

interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

 

Pēc perorālas lietošanas irbesartāns uzsūcas labi: pētījumosrekonstatētā absolūtā bioloģiskā

pieejamība ir

aptuveni 60-80%. Lietošana vienlaikus ar uzturu būtiski neietekmē irbesartāna bioloģisko

pieejamību.

Ar plazmas olbaltumiem saistās aptuveni 96% prep rāt , neliela daļa saistās ar asins šūnām. Izplatīšanās

tilpums ir 53-93 litri. Pēc perorālas vai intrave osas14C irbesartāna ievades 80-85% plazmā cirkulējošās

vairs

radioaktivitātes ir saistīti ar nemainītu irbe

artānu.navIrbesartāns metabolizējas aknās glikuronīda

konjugācijas un oksidācijas ceļā. Galvena

cirkulējošais metabolīts ir irbesartāna glikuronīds (aptuveni

6%). In vitro pētījumi liecina, ka irbes rtānu galvenokārt oksidē citohroma P450 enzīms CYP2C9;

izoenzīmam CYP3A4 ir neliela nozīme.

 

les

 

Lietojot 10-600 mg devu, irbe artānam piemīt lineāra un devai proporcionāla farmakokinētika. Lietojot

par 600 mg lielāku devu (divr iz lielāka deva nekā maksimālā ieteicamā deva), konstatēja mazāk nekā proporcionālu perorās uzsūkšanās palielināšanos; mehānisms tam nav zināms. Maksimālā

koncentrācija plazmāZtiek sasniegta 1,5-2 h pēc preparāta perorālas lietošanas. Kopējais organisma un nieru klīrenss ir attiecīgi 157-176 un 3-3,5 ml/min. Irbesartāna terminālais eliminācijas pusperiods ir 11-15 h. Līdzsvara koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3 dienu laikā pēc preparāta lietošanas sākšanas reizi dienā. Pēc atkārtotas preparāta lietošanas reizi dienā konstatēta ierobežota irbesartāna uzkrāšanās plazmā (< 20%). Pētījumā nedaudz augstāku irbesartāna koncentrāciju plazmā konstatēja sievietēm ar hipertensiju, tomēr irbesartāna eliminācijas pusperiods un uzkrāšanās atšķirību nekonstatēja. Sievietēm deva nav jāpielāgo. Irbesartāna AUC un Cmax bija nedaudz lielāki arī gados veciem cilvēkiem

(≥ 65 gadi) salīdzinājumā ar jauniem cilvēkiem (18-40 g.v.). Tomēr terminālais eliminācijas pusperiods būtiski nemainījās. Gados veciem cilvēkiem deva nav jāpielāgo.

Irbesartāns un tā metabolīti tiek izvadīti gan ar žulti, gan caur nierēm. Pēc perorālas vai i.v. 14C irbesartāna ievadīšanas aptuveni 20% radioaktivitātes konstatēti urīnā un atlikusī daļa- izkārnījumos. Mazāk nekā 2% devas izdalās ar urīnu nemainīta irbesartāna veidā.

Pediatriskā populācija

Irbesartāna farmakokinētika tika pētīta 23 bērniem ar arteriālo hipertensiju pēc vienreizējas un atkārtotām irbesartāna devām (2 mg/kg) līdz maksimālai dienas devai 150 mg četras nedēļas. No šiem 23 bērniem 21 tika izvērtēts salīdzinot ar pieaugušo farmakokinētiku (divpadsmit bija vecākipar

12 gadiem, deviņi bērni bija 6-12 g.v.). Rezultāti parādīja, ka Cmax, AUC un klīrenss bija līdzīgi

pieaugušo raksturlielumiem, ko tiem novēro pēc 150 mg irbesartāna devas. Irbesartāna ierobežota kumulācija (18%) plazmā tika novērota pēc atkārtotām devām vienreiz dienā.

Pavājināta nieru darbība: pacientiem ar pavājinātu nieru darbību vai pacientiem, kam tiek veikta hemodialīze, irbesartāna farmakokinētiskie raksturlielumi būtiski nemainās. Irbesartānu nevar izvadīt no organisma ar hemodialīzes palīdzību.

Pavājināta aknu darbība: pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu aknu cirozi irbesartāna farmakokinētiskie raksturlielumi būtiski nemainās.

Pacientiem ar smagu aknu mazspēju pētījumi nav veikti.

5.3 Preklīniskie dati par drošību

Lietojot klīniski nozīmīgas devas, nekonstatēja patoloģisku sistēmisku vai mērķorgānu toksicitāti.

Ne-klīniskajos drošības pētījumos lielas irbesartāna devas (≥ 250 mg/kg dienā žurkām un ≥ 100 mg/kg dienā Macaccus sugas pērtiķiem) mazināja sarkano asins šūnu raksturlielumus (eritrocītus,

hemoglobīnu, hematokrītu). Lietojot ļoti lielas devas (≥ 500 mg/kg dienā), irbe artāns žurkām un Macaccus sugas pērtiķiem izraisīja deģeneratīvas pārmaiņas nierēs (piemēram, inter ticiālu nefrītu,

tubulāru distensiju, bazofīliskas kanāliņu pārmaiņas, palielinātu

urīnvielas un kre tinīna līmeni serumā),

ko uzskata par sekundāru ietekmi zāļu hipotensīvās iedarbības dēļ, kas mazinatasnieru perfūziju. Turklāt

irbesartāns izraisīja jukstaglomerulāro šūnu hiperplāziju/hipertrofiju (lieēojot žurkām ≥ 90 mg/kg

preparāta dienā un Macaccus sugas pērtiķiem ≥ 10 mg/kg dienā). Uz ka īja, ka visas šīs pārmaiņas

saistītas ar irbesartāna farmakoloģisko darbību. Lietojot terapeit

kas rbesartāna devas cilvēkam, nieru

jukstaglomerulāro šūnu hiperplāzijai/hipertrofijai nav nozīmes.

istr

 

ğ

Nekonstatēja mutagēniskas, klastogēniskas vai kancerogēniskas īpašības.

 

re

 

Pētījumos ar žurku tēviņiem un mātītēm ietekme uz fertilitāti un reproduktīvo uzvedību netika novērota

pat pie devām, kas radīja zināmu toksicitāti pie

uguš jām žurkām (no 50 līdz 650 mg/kg/dienā), tajā

skaitā mirstību pie ļoti augstām devām. Netika

ovērota būtiska ietekme uz dzelteno ķermeni,

vairs

 

 

implantātu vai dzīvu augļu skaitu. Irbe a tānsnavneietekmēja pēcnācēju izdzīvošanu, attīstību vai

reproduktīvo funkciju. Pētījumos ar dzīvn ekiem

žurku un trušu augļos konstatēja radioaktīva

irbesartāna atradnes. Irbesartāns izd lās žurku mātīšu pienā.

Ar irbesartānu veiktos dzīvnieku pētījumos konstatēja īslaicīgu toksisku ietekmi (palielināts nieru bļodiņas dobums, hidroureterslesvai zemādas tūska) uz žurku augļiem, kas izzuda pēc dzimšanas. Trušu

mātītei lietojot ievērojami toksiskas devas, kas izraisa pat nāvi, konstatēja abortus vai agrīnu rezorbciju. Žurkām un trušiem nekonstatēja teratogēnisku iedarbību.

6. FARMACEITISKĀZ INFORMĀCIJAā

6.1 Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Laktozes monohidrāts

Mikrokristaliskā celuloze

Kroskarmelozes nātrija sāls

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Hipromeloze

Magnija stearāts.

Apvalks:

Hipromeloze

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 400

6.2 Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3 Uzglabāšanas laiks

4 gadi.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

Kastīte ar 28, 56, 90 vai 98 apvalkotām tabletēm PVH/PVDH-alumīnija/PVDH blisterī. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

 

 

 

 

 

 

 

 

tas

Neizlietotās zāles vai izlietotie

 

 

 

 

ē

materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām p asībām.

 

 

 

 

 

 

ğ

 

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

 

istr

 

Pharmathen S.A.

 

 

nav

re

 

 

6, Dervenakion str.,

 

 

 

 

153 51 Pallini

 

 

 

 

 

 

 

Attiki,

Grieķija

 

 

 

 

 

 

 

Tel.: +30 210 66 65 067

 

 

 

 

 

 

8.

REĢISTRĀCIJAS NUMURI

 

 

 

 

 

EU/1/12/765/003

les

vairs

 

 

 

 

 

EU/1/12/765/004

 

 

 

 

 

EU/1/12/765/008

 

 

 

 

 

 

EU/1/12/765/011

 

 

 

 

 

 

9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJASZDATUMSā

Reģistrācijas datums : 13 aprīlis 012

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/

Apvalkotā tablete.
Balta, izliekta, apaļa, apvalkotā tablete, 11 mm diametrā.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Sabervel 300 mg apvalkotās tabletes.

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 300 mg irbesartāna ( Irbesartan).

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

80 mg laktozes monohidrāta katrā apvalkotā tabletē. Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

ētas

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

istr

 

Sabervel ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem esenciālās hip ğrt nsijas ārstēšanai.

Tas paredzēts lietošanai arī kā antihipertensīvās ārstēšanas shēmas sastāvdaļa, veicot nieru slimības

ārstēšanu pieaugušiem pacientiem ar hipertensiju un 2. tiparecukura diabētu (skatīt4.3, 4.4, 4.5 un 5.1

apakšpunktu).

nav

4.2 Devas un lietošanas veids

Devas

 

Parastiieteicamā sākuma un balstde ir 150 mg reizi dienā ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

Sabervel 150 mg lietošana reizi dienāvairsparasti nodrošina labāku asinsspiediena kontroli 24 h nekā 75 mg deva. Tomēr var apsvērtlesie pēju uzsākt terapiju ar 75 mg, īpaši pacientiem,kam veic hemodialīzi un par

75 gadiem vecākiem civēki m.

Pacientiem, kuruZstāvokli neizdodas pietiekami kontrolēt ar 150 mg reizi dienā,Sabervel devu var palielināt līdz 300 mg vai pievienot citu antihipertensīvo līdzekli (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu). Pierādīts, ka Sabervel iedarbību īpaši pastiprina diurētiskā līdzekļa, piemēram, hidrohlortiazīda pievienošana (skatīt apakšpunktu 4.5).

2. tipa cukura diabēta pacientiem ar hipertensiju ārstēšana jāsāk ar 150 mg irbesartāna vienreiz dien ā un

pakāpeniski deva jāpalielina līdz 300 mg vienreiz dienā, kas ir vēlamā balstdeva nieru slimības ārstēšanai. Sabervellabvēlīgā ietekme uz nierēm 2. tipa cukura diabēta pacientiem ar hipertensiju

pierādīta pētījumos, kuros irbesartānu lietoja papildus citiem antihipertensīviem līdzekļiem, lai sasniegtu mērķa asinsspiedienu (skatīt 4.3, 4.4, 4.5 un 5.1 apakšpunktu).

Īpašās grupas

Pavājināta nieru darbība: pacientiem ar pavājinātu nieru darbību deva nav jāpielāgo. Pacientiem, kam veic hemodialīzi, jāapsver mazākas sākumdevas (75 mg) lietošana (skatīt apakšpunktu 4.4).

Pavājināta aknu darbība: pacientiem ar vieglas vai vidēji smagas pakāpes aknu mazspēju deva nav jāpielāgo. Nav klīniskas pieredzes par preparāta lietošanu pacientiem ar smagiem aknu darbīb as

traucejumiem.

Gados veci pacienti: kaut gan par 75 gadiem vecākiem pacientiem jāapsver sākumterapija ar 75 mg, gados veciem cilvēkiem deva parasti nav jāpielāgo.

Pediatriskā populācija: Saberveldrošība un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā no 0 līdz 18 gadiem nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti apakšpunktos 4.8, 5.1 un 5.2, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai pret jebkuru palīgvielu (skatīt apakšpunktu 6.1). Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt apakšpunktu 4.4 un 4.6.).

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73tas m2) Sabervel lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5.ēun 5.1. p kšpunktu).

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Asinsvadu tilpuma samazināšanās: pacientiem, kam ir tilpuma un/vai nātrija līmeņa samazināšana

spēcīgas ārstēšanas dēļar diurētiskiem līdzekļiem,

ierobežojot sāls lietošanu, caurejas vai vemšanas dēļ,

 

 

istr

var attīstīties simptomātiska hipotensija, īpaši pēc pirmās d vasğli tošanas. Šie traucējumi jānovērš

pirms Sabervel lietošanas.

re

 

Renovaskulāra hipertensija: ārstējot pacientus, k

 

m ir bpusēja nieru artēriju stenoze vai vienīgās

ir palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējasnavrisks. Kaut gan šāda iedarbība nav konstatēta, lietojot Sabervel, angiotensīna-II receptoru antagonisti var to izraisīt.

funkcionējošās nieres artērijas stenoze, ar zālēm, k s ietekmē renīna-angiotensīna -aldosterona sistēmu,

darbību, ieteicams periodiski kontrolētvairskālija un kreatinīna līmeni serumā. Nav pieredzes parSabervel lietošanu pacientiem, kam nesen pārstādīta niere.

Pavājināta nieru darbība un nieru tr nspl ntācija: lietojot Sabervel pacientiem ar pavājinātu nieru

Hipertensijas slimnieki ar 2. tipa cukura diabētu un nieru slimību: veicot analīzi pētījumā ar pacientiem

ā

 

ar progresējošu nieru s imību, irbesartāna ietekme uz nieru un kardiovaskulāriem traucējumiem nebija

Z

 

vienāda visās apakšgrupless. Labvēlīgā iedarbība bija vājāk izteikta sievietēm un ne-baltās rases

pārstāvjiem (skatīt apakšpunktu 5.1).

 

Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru,

angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna

lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas

un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru

mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

Hiperkaliēmija: tāpat kā lietojot citas renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu ietekmējošas zāles, ārstēšanas laikā ar Sabervel var attīstīties hiperkaliēmija, īpaši pavājinātas nieru darbības, diagnosticētas proteinūrijas diabētiskas nieru slimības dēļ un/vai sirds mazspējas gadījumā. Riska grupas pacientiem ieteicams stingri kontrolēt kālija līmeni serumā(skatīt apakšpunktu 4.5).

Litijs: nav ieteicams lietot litija un Sabervel kombināciju (skatīt apakšpunktu 4.5).

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija: tāpat kā citi vazodilatatori, arī šis preparāts uzmanīgi jālieto pacientiem, kam iraortas atveres vaimitrālā vārstuļa stenoze vai obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija.

Primārs aldosteronisms: pacientiem ar primāru aldosteronismu parasti nebūs atbildreakcijas pret

antihipertensīviem līdzekļiem, kas darbojas, nomācot renīna-angiotensīna sistēmu, tādēļ Sabervel lietošana nav ieteicama.

Vispārēji norādījumi: pacientiem, kam asinsvadu tonuss un nieru darbība galvenokārt ir atkarīga no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas aktivitātes (piemēram, pacientiem ar smagu sastrēguma sirds mazspēju vai nieru pamatslimību, tostarp nieru artērijas stenozi), ārstēšana ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem vai angiotensīna-II receptoru antagonistiem, kas ietekmē šo sistēmu var izraisīt

akūtu hipotensiju, azotēmiju, oligūriju, retos gadījumos - akūtu nieru mazspēju. Tāpat kā lietojot citus antihipertensīvos līdzekļus, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar išēmisku sirds

slimību vai išēmisku kardiovaskulāru slimību var izraisīt miokarda infarktu vai in ultu. Kā novērots,

lietojot angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus,

irbesartāns un citi angioten īna antagonisti

melnādainiem cilvēkiem pazemina asinsspiedienu mazāk efektīvi nekā ne-melnād iniem cilvēkiem,

 

ē

iespējams, tādēļ, ka starp melnādaniem hipertensijas slimniekiem ir vairāk pacientutasar zemu renīna

līmeni (skatīt apakšpunktu 5.1).

istr

 

Grūtniecība: grūtniecības laikā nav ieteicams sākt angiotensīna-II receptoru antagonistu (AIIRA)

lietošanu. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā

AIIRA terapija jāmaina pret alternatīvu

antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumuğli tošanai grūtniecības laikā, ja vien

turpmāka AIIRA lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AIIRA

lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsākrealternatīva terapija (skatīt apakšpunktu 4.3

un 4.6).

 

Laktoze: šīs zāles satur laktozi.

Pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesamību, Lapp laktāzes

deficītu vai glikozes-galaktozes

malabsorbciju navšīs zāles nav ieteicams lietot.

Pediatriskā populācija: irbesartāns t ka pētīts pediatriskā populācijā no 6 līdz 16 gadu vecumā, bet

pašreizējie dati nav pietiekoši,

lai p m totu lietošanu bērniem, kamēr tiks iegūti turpmākie dati (skatīt

apakšpunktu 4.8, 5.1 un 5.2).

vairs

 

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Diurētiskie līdzekļi un citilesantihipertensīvie līdzekļi: citi antihipertensīvie līdzekļi var pastiprināt

ā

 

irbesartāna hipotensīvo darbību, tomēr irbesartāna ir droši lietots kopā ar citiem antihipertensīviem

līdzekļiem, piemēram,Z beta blokatoriem, ilgstošas darbības kalcija kanālu blokatoriem un tiazīdu grupas

diurētiskiem līdzekļiem. Iepriekšēja ārstēšana ar lielām diurētisko līdzekļu devām var izraisīt asinsvadu

tilpuma samazināšanos un radīt hipotensijas risku, sākot ārstēšanu arSabervel (skatīt apakšpunktu 4.4).

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar

palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt

4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Kālija papildterapija un kāliju aizturoši diurētiskie līdzek:ļi ņemot vērā pieredzi par citu renīna-

angiotensīna sistēmu ietekmējošu zāļu lietošanu, lietošana vienlaikus ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kālija papildterapiju, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem vai citām zālēm, kas var paaugstināt

kālija līmeni serumā (piemēram, heparīnu), var paaugstināt kālija līmeni serumā un tādēļ nav ieteicama (skatīt apakšpunktu 4.4).

Litijs:

lietojot vienlaikus litiju un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus, ziņots par atgriezenisku

litija

koncentrācijas palielināšanos serumā un toksicitāti. Līdzīga iedarbība, lietojot irbesartānu, līdz šim

novērota ļoti reti, tomēr šo kombināciju lietot nav ieteicams (skatīt apakšpunktu 4.4). Ja šāda kombinācija ir nepieciešama, ieteicams rūpīgi kontrolēt litija līmeni serumā.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi: ja angiotesīna II antagonistus lieto vienlaikus ar nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (tostarp, selektīviem COG-2 inhibitoriem, acetilsalicilskābi (> 3 g/dienā) un neselektīviem NSPL, antihipertensīvā iedarbība var pavājināties.

Līdzīgi kā tas ir ar AKE inhibitoriem, vienlaikus lietojot angiotesīna II antagonistus un NSPL, paaugstinās nieru funkciju pavājināšanās risks, ieskaitot varbūtēju akūtu nieru mazspēju un kālija

paaugstināšanos serumā, sevišķi pacientiem ar jau iepriekš pavājinātu nieru funkciju. Šo kombināciju jālieto piesardzīgi, īpaši vecāka gadagājuma pacientiem. Jābūt adekvātai hidratācijai, un jādomā par nepieciešamību monitorēt nieru funkciju pēc vienlaikus terapijas uzsākšanas un periodiski arī vēlāk.

Papildus informācija par irbesartāna mijiedarbību: klīniskos pētījumos irbesartāna farmakokinētiku

neietekmēja hidrohlorotiazīds. Irbesartānu galvenokārt metabolizē CYP2C9 un mazākā mērā glikuronizēšanas ceļā. Nenovēroja nozīmīgas farmakokinētikas vai farmakodinamikas mijiedarbību ja

 

 

ētas

irbesartānu lietoja vienlaikus ar varfarīnu, kuru metabolizē CYP2C9. CYP2C9 induktoru,piemēram

rifampicīna,

ietekme uz irbesartāna farmakokinētiku nav pētīta. Digoksīna f rm kokinētika nemainījās

ja vienlaikus

lietoja ar irbesartānu.

 

4.6Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība:

 

istr

 

 

AIIRA nav vēlams lietot grūtniecības pirmajā trimestrī (skatītğapakšpunktu 4.4). AIIRA lietošana ir

kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt apakšpunktu 4.3 un 4.4).

 

re

 

Nav pārliecinošu epidemioloģisku pierādījumu p r ngiotensīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru

lietošanas teratogēniskuma risku grūtniecības navpirm jā trimestrī, tomēr nedaudz paaugstinātu risku nevar

izslēgt. Lai gan par angiotensīna II receptoru a tagonistu (AIIRA) teratogēniskuma risku nav pieejami kontrolēti epidemioloģiski dati, šai zāļu g upai varētu būt līdzīgs risks. Pacientēm, kas plāno

nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.vairs

grūtniecību, līdzšinējā AIIRA terap ja jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AIIRA lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AIIRA lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja

Ir zināms, ka ārstēšana ar AIIRA otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisa fetotoksiskumu

(pavājinātas nieru funkcijas, oligohidramniju, galvaskausa pārkaulošanās kavēšanu) un neonatālu

 

les

(skatīt apakšpunktu 5.3).

toksiskumu (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju)

ā

AIIRA, ieteicams veikt augļa nieru funkcijuun

Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, paciente lietojusi

Z

 

 

galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus.

 

Zīdaiņi, kuru mātes ir lietojušas AIIRA, rūpīgi jāuzrauga hipotensijas riska dēļ (skatīt apakšpunktu 4.3 un 4.4).

Zīdīšanas periods:

Tā kā informācija par Sabervel lietošanu zīdīšanas laikā nav pieejama, Sabervel lietošana šajā laikā nav ieteicama. Pacientēm ir jāordinē alternatīva terapija ar labāku vispāratzītu drošuma raksturojumu zīdīšanas laikā, īpaši, barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu zīdaini.

Nav zināms, vai Sabervel vai tā metabolīti izdalās cilvēka pienā.

Pieejamie farmakodinamiskie/toksikoloģiskie dati žurkām liecina par Sabervel/metabolītu izdalīšanos pienā (sīkāku informāciju skatīt 5.3).

Fertilitāte

Irbesartānsnebija ietekmes uz ārstēto žurku un to pēcnācēju fertilitāti pie devām , kas izraisīja pirmās toksicitātes pazīmes pieaugušajām žurkām (skatīt apakšpunktu 5.3).

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ņemot vērā tā farmakodinamiskās īpašības, maz ticams, ka irbesartāns varētu ietekmēt šīs spējas. Vadot transportlīdzekli vai apkalpojot iekārtas, jāņem vērā, ka ārstēšanas laikā var attīstīties reibonis vai nogurums.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Ar placebo kontrolētos pētījumos hipertensijas slimniekiem kopējā blakusparādību sastopamība starp irbesartāna (56,2%) un placebo grupām (56,5%) neatšķīrās. Zāļu lietošanas pārtraukšanu klīnisku vai laboratorisku nevēlamo blakusparādību dēļ ar irbesartānu ārstētiem pacientiem (3,3%) konstatēja retāk

nekā ar placebo ārstētiem pacientiem (4,5%). Nevēlamo blakusparādību sastopamība nebija atkarīga no devas (lietojot ieteiktās devas), dzimuma, vecuma, rases vai ārstēšanas ilguma.

0,5% cukura diabēta pacientu armikroalbuminūriju un normālu nieru darbībutas(t.i., retāk), bet biežāk nekā lietojot placebo, novēroja ortostatisku reiboni un ortostatisku hipotensiju.

Zemāk sekojošā tabula atspoguļo nevēlamās blakusparādības, kuras novēoja ar placebo kontrolētos pētījumos, kuros 1965 pacienti saņēma irbesartānu. Termini, kas apzīmē i ar zvaigznīti (*), attiecas uz

 

 

 

ğ

blakusparādībām, kuras novēroja papildus cukura diabēta pacient em ar hipertensiju, hronisku nieru

mazspēju un diagnosticētu proteinūriju

> 2% gadījumos un biežākistrnekā lietojot placebo.

Tālāk minēto nevēlamo blakusparādību

sastopamības biežuma noteikšanai izmantotas šādas definīcijas:

ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1re000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz

< 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000). Katrā sastop mīb s biežuma grupā nevēlamās blakusparādības

sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

 

 

vairs

Pēcreģistrācijas novērojumos ziņots par papildusnavsekojošām zāļu blakusparādībām; par tām ziņots

spontāni.

 

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi:

 

 

Nav zināmi:

paaugstinātas jutības

reakcijas, piemēram, angioneirotiskā tūska, izsitumi, nātrene

 

les

 

 

Vielmaiņas un uztures traucējumi:

 

Nav zināmi:

ā

 

 

hip rka iēmija

 

Nervu sistēmas traucējumi:

 

 

Bieži:

Zreibonis, ortostatisks reibonis*

Nav zināmi:

vertigo, galvassāpes

 

Ausu un labirinta bojājumi:

 

 

Nav zināmi:

troksnis ausīs

 

Sirds funkcijas traucējumi:

 

 

Retāk:

tahikardija

 

 

Asinsvadu sistēmas traucējumi:

 

 

Bieži:

ortostatiska hipotensija*

Retāk:

pietvīkums

 

 

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes s limības:

Retāk:

klepus

 

 

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi:

 

 

 

 

 

Bieži:

slikta dūša/vemšana

 

 

 

 

Retāk:

caureja, dispepsija/dedzināšana

 

 

 

 

Nav zināmi:

garšas izmaiņas

 

 

 

 

 

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi:

 

 

 

 

Retāk:

dzelte

 

 

 

 

 

Nav zināmi:

hepatīts, aknu darbības traucējumi

 

 

 

 

Ādas un zemādas audu bojājumi:

 

 

 

 

 

Nav zināmi:

leikocītoklastisks

vaskulīts

 

 

 

 

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi:

 

 

 

 

Bieži:

sāpes skeleta muskulatūrā*

 

 

 

 

Nav zināmi:

artralģija, mialģija

(dažkārt saistībā ar plazmas kreatinīna kināzes līmeņa

paaugstināšanos), muskuļu krampji

 

 

 

tas

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi:

 

 

 

 

 

 

Nav zināmi:

Pavājināta nieru darbība, tostarp nieru mazspēja riska grup

p cientiem (skatīt

apakšpunktu 4.4)

 

 

ē

 

 

 

 

 

 

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības:

 

istr

 

 

Retāk:

dzimumfunkcijas

traucējumi

 

 

 

 

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā:

re

 

 

 

Bieži:

nogurums

 

ğ

 

 

Retāk:

sāpes krūtīs

 

 

 

 

 

Izmeklējumi:

 

 

 

 

 

 

Ļoti bieži:

Hiperkaliēmija*

radās biežāk r irbesartānu ārstētiem cukura diabēta pacientiem

 

nekā pacientu placebo grupā. Cukura diabēta pacientiem ar hipertensiju,

 

mikroalbumīnūriju un normālunavnieru darbību hiperkaliēmija

(≥ 5,5 mEq/l) radās

 

29,4% pacientu (t. ., ļoti bieži) 300 mg irbesartāna grupā un 22% pacientu placebo

 

grupā. Cukura d

bēta pacientiem ar hipertensiju, hronisku nieru mazspēju un

 

diagnosticētu proteīnūriju hiperkaliēmija (≥ 5,5 mEq/l) radās 46,3% pacientu (t.i.,

 

ļoti bieži) irbesartāna grupā un 26,3% pacientu placebo grupā

Bieži:

ar irbe artānuvairsārstētiem cilvēkiem bieži novērota nozīmīga kreatīnkināzes līmeņa

 

pa ie ināšanās plazmā (1,7%). Nevienā no šiem gadījumiem

skeleta muskuļu

 

ā

 

 

 

 

 

 

k īniskas pārmaiņas nenovēroja.

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

Klīniskilesnenozīmīgu hemoglobīna līmeņa samazināšanos novēroja 1,7% ar

irbesartānu ārstētu hipertensijas pacientu ar progresējošu diabētisku nieru slimību.

Pediatriskā populācija: randomizētā pētījumā ar 318 hipertensīviem bērniem un pusaudžiem vecumā no 6 līdz 16 gadiem novērotas šādas nelabvēlīgās blakusparādības trīs nedēļu dubultaklajā fāzē: galvassāpes (7,9%), hipotensija (2,2%), reibonis (1,9%), klepus (0,9%). Šī pētījuma 26 nedēļu atklātajā

periodā biežāk novērotās laboratorisko rezultātu novirzes bija kreatinīna paaugstināšanās (6,5%) un CK vērtību paaugstināšanās 2% bērnu.

4.9Pārdozēšana

Pieredze pieaugušajiem, lietojot līdz 900 mg preparāta dienā8 nedēļas, neliecina par toksiskumu. Iespējamās pārdozēšanas izpausmes varētu būt hipotensija un tahikardija; pārdozēšanas gadījumā var

attīstīties arī bradikardija. Nav specifiskas informācijas par Sabervel pārdozēšanas ārstēšanu. Pacients rūpīgi jāuzrauga, ārstēšanaijābūt simptomātiskai un pabalstošai. Ieteicamie pasākumi ir vemšanas

izraisīšana un/vai kuņģa skalošana. Pārdozēšanas ārstēšanai noderīga var būt aktivētā ogle. Irbesartānu nevar izvadīt no organisma ar hemodialīzes palīdzību.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1 Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: Angiotensīna-II antagonisti, monopreparāti. ATĶ kods: C09C A04.
Darbības mehānisms: Irbesartāns ir spēcīgs, perorāli aktīvs, selektīvs angiotensīna-II receptoru (AT1 tipa) antagonists. Preparāts bloķē visas angiotensīna-II darbības caur AT1 receptoriem neatkarīgi no
angiotensīna-II avota vai sintēzes veida. Selektīvs antagonisms pret angiotensīna-II (AT1 ) receptoriem paaugstina renīna un angiotensīna-II līmeni plazmā un mazina aldosterona koncentrāciju plazmā. Irbesartāns monoterapijā, lietojot ieteiktās devās, būtiski neietekmē kālija līmeni serumā. Irbesartāns neinhibē AKE (kinināzi-II) - enzīmu, kas sintezē angiotensīnu-II, kā arī sadala bradikinīnu par neaktīviem metabolītiem.
Lai darbotos, irbesartānam nav nepieciešama metaboliska aktivācija.

Klīniskā efektivitāte un drošība:

tas

Hipertensija

 

Irbesartāns pazemina asinsspiedienu, minimāli mainot sirdsdarbības ā umu. Lietojot preparātu reizi

 

ē

dienā, asinsspiediena pazemināšanās ir atkarīga no devas, sasniedzot pla o, kad deva pārsniedz 300 mg.

150-300 mg deva reizi dienā pazemina asinsspiedienu guļus vai

ēdus tāvoklī (24 h pēc devas

ieņemšanas) vidēji par 8-13/5-8 mmHg (sistoliskais/diastoliskais istrasinsspiediens) vairāk nekā placebo.

Maksimālā asinsspiediena pazemināšanās tiek sasniegta 3-6 hğlaikā pēc preparāta lietošanas, un

asinsspiedienu pazeminošā iedarbība saglabājas vismaz 24 h. Pēc 24 h asinsspiediena pazemināšanās

bija 60-70% no atbilstošās maksimālās diastoliskās un sistoliskāsre

atbildreakcijas, lietojot ieteiktās

devas. Lietojot 150 mg reizi dienā, kopējā un navvidējā 24 h atbildreakcija bija līdzīga kā tādu pašu kopējo devu lietojot divreiz dienā.

Iirbesartāna asinsspiedienu pazeminošā darbība sāk izpausties pēc 1-2 nedēļām, maksimālā iedarbība attīstās 4-6 nedēļas pēc terapijas sākšanas. Antihipertensīvā iedarbība ilgstošas terapijas laikā saglabājas. Pēc terapijas pārtraukš n s s nsspiediens pakāpeniski atjaunojas sākotnējā līmenī. Rikošeta

hipertensija nav novērota.

 

les

 

Irbesartāns un tiazīdu grupas diurētiskievairslīdzekļi savstarpēji pastiprina

asinsspiedienu pazeminošo

iedarbību. Pacientiem, kuru stāvokli neizdodas pietiekami kontrolēt tikai ar irbesartānu, mazas

ā

 

hidrohlortiazīda devas (12,5 mg) pievienošana irbesartānam reizi dienā papildus pazemina

asinsspiedienu kopumā par 7-10/3-6 mmHg (sistoliskais/diastoliskais

asinsspiediens), salīdzinot ar

placebo. Z

Irbesartāna efektivitāti neietekmē vecums vai dzimums. Tāpat kā lietojot citas renīna-angiotensīna sistēmu ietekmējošas zāles, melnādainiem hipertensijas pacientiem ir ievērojami vājāka atbildreakcija pret irbesartāna monoterapiju. Lietojot irbesartānu vienlaikus ar mazu hidrohlortiazīda devu (piemēram, 12,5 mg dienā), antihipertensīvā atbildreakcija melnādainiem pacientiemir tāda pati kā baltās rases

pārstāvjiem.

Nav konstatēta klīniski nozīmīga ietekme uz urīnskābes koncentrāciju serumā vai urīnskābes izdalīšanos ar urīnu.

Pediatriskā populācija

Asinsspiediena samazināšanās ar irbesartāna titrētām mērķa devām 0,5 mg/kg ( zemas), 1,5 mg/kg (vidējas) un 4,5 mg/kg (augstas) tika pētīta 318 hipertensīviem vai ar pastāvošu risku (diabēts,

hipertensija ģimenes anamnēzē) 6-16 gadus veciem bērniem un pusaudžiem trīs nedēļu periodā. Trešās nedēļas beigās galvenā efektivitātes kritērija sistoliskā asinsspiediena sēdus stāvoklī (SASS) maksimālā

samazināšanās, salīdzinot ar sākumstāvokli, vidēji bija 11,7 mmHg (zemākai devai), 9,3 mmHg (vidējai devai) un 13,2 mmHg (lielākai devai). Starp šīm devām nekonstatēja ticamu atšķirību. Pēc korekcijas diastoliskā asinsspiediena sēdus stāvoklī (DASS) maksimālā samazināšanās vidēji bija sekojoša:

3,8 mmHg (zemākai devai), 3,2 mmHg (vidējai devai) un 5,6 mmHg (lielākai devai). Turpmāko divu nedēļu periodā, kad pacienti tika atkārtoti nejaušināti saņemt placebo vai aktīvo vielu, tiem, kas saņēma

placebo, SASS un DASS paaugstināšanās bija attiecīgi par 2,4 un 2,0 mmHg, salīdzinot ar pārmaiņām atbilstīgi +0,1 un -0,3 mmHg visām irbesartāna devām (skatīt apakšpunktu 4.2).

Hipertensija un 2. tipa cukura diabēts ar nieru slimību

"Irbesartan Diabetic Nephropathy Trial (IDNT)" pierāda, ka irbesartāns palēnina nefropātijas progresēšanu pacientiem ar hronisku nieru mazspēju un diagnosticētu proteinūriju. IDNT bija

dubultakls, kontrolēts saslimstības un mirstības pētījums, kas salīdzināja irbesartāna, amlodipīnu un placebo. 1715 hipertensijas slimniekiem ar 2. tipa cukura diabētu, proteinūriju ≥ 900 mg dienā un

kreatinīna līmeni serumā 1,0-3,0 mg/dl pārbaudīja irbesartāna ilgstošu ietekmi (vidēji 2,6 gadus) uz nieru slimības progresēšanu un jebkura cēloņa izraisītu mirstību. Pacientiem irbesartāna devu palielināja no 75 mg līdz 300 mg balstdevai, amlodipīna devu-no 2,5 mg līdz 10 mg vai placebo devu, ņemot vērā panesamību. Pacienti visās ārstēšanas grupās parastisaņēma 2 -4 antihipertensīvos līdzekļus (piemēram, diurētisku līdzekli, beta blokatoru, alfa blokatoru), lai sasniegtu iepriekš noteiktu mērķa asinsspiedienu

≤135/85 mmHg vai samazinātu sistolisko asinsspiedienu par 10 mmHg, ja sākotnēji tas bija

> 160 mmHg. 60% pacientu placebo grupā sasniedza šo mērķa asinsspiedienu, bet irbesartāna un amlodipīna grupās šis rādītājs bija attiecīgi 76% un 78%. Irbesartāns ievērojami mazināja galvenā kopējā vērtēšanas kritērija (kreatinīna līmeņa divkāršošanās serumā, beigu st dij nieru slimība

(BSNS) vai jebkura cēloņa izraisīta

mirstība) relatīvo risku. Aptuveni 33% p cientu irbesartāna grupā

sasniedza galvenā kopējā nieru vērtēšanas kritērija rezultātu, salīdzinot ar 39% un 41% placebo un

 

tas

amlodipīna grupās [relatīvā riska samazināšanās par 20% pret placebo (p = 0,024) un relatīvā riska

samazināšanās par 23%, salīdzinot

ē

ar amlodipīnu (p = 0,006)]. Analizējot galvenā vērtēšanas kritērija

rezultāta atsevišķas sastāvdaļas, nekonstatēja ietekmi uz jebkura cēloņa izraisītu mirstību, bet konstatēja

 

 

 

istr

 

 

ğ

pozitīvu ietekmi uz BSNS mazināšanos un ievērojami retāk-kreatinīna līmeņa divkāršošanos serumā.

Vērtēja ārstēšanas efektu apakšgrupām, ņemot vērā dzimumu, rasi, vecumu, cukura diabēta ilgumu,

sākotnējo asinsspiedienu, kreatinīna līmeni serumā un albumīnare

ekskrēcijas apjomu. Sieviešu un

melnādaino cilvēku apakšgrupās, kas veidoja attiecīgi 32% un 26% no kopējās pētījuma populācijas,

nekonstatēja labvēlīgu ietekmi uz nierēm, kaut g tic mības intervāls nenoliedz šādu iespējamību.

Sekundārais letālu un neletālu kardiovaskulāru traucējumu rezultāts trīs kopējās populācijas grupās

 

vairs

 

neatšķīrās, bet sievietēm konstatēja palielinātu navneletāla miokarda infarkta (MI) sastopamību un

vīriešiem-samazinātu ne-letāla MI sastopamību irbesartāna grupā, salīdzinot ar placebo lietotājiem.

Palielinātu

ne-letāla MI un insulta s

stopamību konstatēja vīriešiem irbesartāna grupā, salīdzinot ar

amlodipīna

grupu, bet hospitalizācija

sirds mazspējas dēļ kopējā populācijā bija samazināta. Tomēr nav

precīza skaidrojuma šai atradei sie ietēm.

 

Pētījums “Irbesartāna i t kme uz mikroalbuminūriju hipertensijas pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu

(IRMA 2)” pierāda, ka 300 mg irbesartāna pacientiem ar mikroalbuminūriju kavē progresēšanu līdz

proteinūrijai. IRMA 2 bijalesplacebo kontrolēts, dubultakls saslimstības pētījums 590 pacientiem ar 2. tipa

ā

 

 

cukura diabētu, mikroalbuminūriju (30-300 mg dienā) un normālu nieru darbību (kreatinīna līmenis

serumā ≤ 1,5 mg/dlZvīriešiem un < 1,1 mg/dl sievietēm). Pētījumā vērtēja irbesartāna ilgstošu ietekmi

(2 gadi) uz klīniskas proteinūrijas progresēšanu (albumīna

izdalīšanās apjoms ar urīnu (AIAU) > 300

mg dienā, AIAU palielināšanās vismaz par 30%, salīdzinot

ar sākotnējo līmeni). Iepriekš noteikts mērķa

asinsspiediens bija ≤ 135/85 mmHg. Lai palīdzētu sasniegt mērķa asinsspiedienu, pēc vajadzības

pievienoja papildus antihipertensīvos līdzekļus

(izņemot AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru

antagonistus un dihidropiridīna grupas kalcija

blokatorus). Līdzīgs asinsspiediens tika sasniegts visās

ārstēšanas grupās, bet proteinūrijas mērķi sasniedza mazāk cilvēku irbesartāna 300 mg grupā (5,2%) nekā placebo (14,9%) vai 150 mg irbesartāna grupā (9,7%), kas lielākas devas grupā parādīja relatīvā riska mazināšanos par 70%, salīdzinot ar placebo (p = 0,0004). Pirmos trīs ārstēšanas mēnešos nekonstatēja vienlaikus glomerulārās filtrācijas ātruma (GFĀ) uzlabošanos. Progresēšanas palēnināšanos līdz klīniskai proteinūrijai konstatēja jau pēc 3 mēnešiem un tā turpinājās 2 gadus.

Regresiju līdz normoalbuminūrijai (< 30 mg dienā) biežāk konstatēja irbesartāna 300 mg grupā (34%) nekā placebo grupā (21%).

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial - klīniskais pētījums par telmisartāna

monoterapijas vai kombinācijas ar ramiprilu ietekmi uz vispārējiem mērķa kritērijiem) un VA

NEPHRON-D (The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes - klīniskais pētījums par nefropātiju gados vecākiem pacientiem ar diabētu) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotenzīna

II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds -asinsvadu sistēmas vai cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas

iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās

īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotenzīna II recep toru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and RenalDisease Endpoints -

aliskirēna klīniskais pētījums pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, lietojot sirds-asinsvadu un nieru slimības mērķa kritērijus) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus

standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatorutaspacientiem ar 2. tipa

cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību v i bām šīm slimībām

kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā,

salīdzinot

ē

ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un

aliskirēna

ğistr

grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un

interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

 

Pēc perorālas lietošanas irbesartāns uzsūcas labi: pētījumosrekonstatētā absolūtā bioloģiskā

pieejamība ir

aptuveni 60-80%. Lietošana vienlaikus ar uzturu būtiski neietekmē irbesartāna bioloģisko

pieejamību.

Ar plazmas olbaltumiem saistās aptuveni 96% prep rāt , neliela daļa saistās ar asins šūnām. Izplatīšanās

tilpums ir 53-93 litri. Pēc perorālas vai intrave osas14C irbesartāna ievades 80-85% plazmā cirkulējošās

vairs

radioaktivitātes ir saistīti ar nemainītu irbe

artānu.navIrbesartāns metabolizējas aknās glikuronīda

konjugācijas un oksidācijas ceļā. Galvena

cirkulējošais metabolīts ir irbesartāna glikuronīds (aptuveni

6%). In vitro pētījumi liecina, ka irbes rtānu galvenokārt oksidē citohroma P450 enzīms CYP2C9; izoenzīmam CYP3A4 ir neliela nozīme.

Lietojot 10-600 mg devu,lesirbe artānam piemīt lineāra un devai proporcionāla farmakokinētika. Lietojot

par 600 mg lielāku devu (divr iz lielāka deva nekā maksimālā ieteicamā deva), konstatēja mazāk nekā proporcionālu perorās uzsūkšanās palielināšanos; mehānisms tam nav zināms. Maksimālā

koncentrācija plazmāZtiek sasniegta 1,5-2 h pēc preparāta perorālas lietošanas. Kopējais organisma un nieru klīrenss ir attiecīgi 157-176 un 3-3,5 ml/min. Irbesartāna terminālais eliminācijas pusperiods ir 11-15 h. Līdzsvara koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3 dienu laikā pēc preparāta lietošanas sākšanas reizi dienā. Pēc atkārtotas preparāta lietošanas reizi dienā konstatēta ierobežota irbesartāna uzkrāšanās plazmā (< 20%). Pētījumā nedaudz augstāku irbesartāna koncentrāciju plazmā konstatēja sievietēm ar hipertensiju, tomēr irbesartāna eliminācijas pusperiods un uzkrāšanās atšķirību nekonstatēja. Sievietēm deva nav jāpielāgo. Irbesartāna AUC un Cmax bija nedaudz lielāki arī gados veciem cilvēkiem

(≥ 65 gadi) salīdzinājumā ar jauniem cilvēkiem (18-40 g.v.). Tomēr terminālais eliminācijas pusperiods būtiski nemainījās. Gados veciem cilvēkiem deva nav jāpielāgo.

Irbesartāns un tā metabolīti tiek izvadīti gan ar žulti, gan caur nierēm. Pēc perorālas vai i.v. 14C irbesartāna ievadīšanas aptuveni 20% radioaktivitātes konstatēti urīnā un atlikusī daļa- izkārnījumos. Mazāk nekā 2% devas izdalās ar urīnu nemainīta irbesartāna veidā.

Pediatriskā populācija

Irbesartāna farmakokinētika tika pētīta 23 bērniem ar arteriālo hipertensiju pēc vienreizējas un atkārtotām irbesartāna devām (2 mg/kg) līdz maksimālai dienas devai 150 mg četras nedēļas. No šiem 23 bērniem 21 tika izvērtēts salīdzinot ar pieaugušo farmakokinētiku (divpadsmit bija vecāki par 12

gadiem, deviņi bērni bija 6-12 g.v.). Rezultāti parādīja, ka Cmax, AUC un klīrenss bija līdzīgi pieaugušo

raksturlielumiem, ko tiem novēro pēc 150 mg irbesartāna devas. Irbesartāna ierobežota kumulācija (18%) plazmā tika novērota pēc atkārtotām devām vienreiz dienā.

Pavājināta nieru darbība: pacientiem ar pavājinātu nieru darbību vai pacientiem, kam tiek veikta hemodialīze, irbesartāna farmakokinētiskie raksturlielumi būtiski nemainās. Irbesartānu nevar izvadīt no organisma ar hemodialīzes palīdzību.

Pavājināta aknu darbība: pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu aknu cirozi irbesartāna farmakokinētiskie raksturlielumi būtiski nemainās.

Pacientiem ar smagu aknu mazspēju pētījumi nav veikti.

5.3 Preklīniskie dati par drošību

Lietojot klīniski nozīmīgas devas, nekonstatēja patoloģisku sistēmisku vai mērķorgānu toksicitāti.

Ne-klīniskajos drošības pētījumos lielas irbesartāna devas (≥ 250 mg/kg dienā žurkām un ≥ 100 mg/kg dienā Macaccus sugas pērtiķiem) mazināja sarkano asins šūnu raksturlielumus (eritrocītus,

hemoglobīnu, hematokrītu). Lietojot ļoti lielas devas (≥ 500 mg/kg dienā), irbe artāns žurkām un Macaccus sugas pērtiķiem izraisīja deģeneratīvas pārmaiņas nierēs (piemēram, inter ticiālu nefrītu,

tubulāru distensiju, bazofīliskas kanāliņu pārmaiņas, palielinātu

urīnvielas un kre tinīna līmeni serumā),

ko uzskata par sekundāru ietekmi zāļu hipotensīvās iedarbības dēļ, kas mazinatasnieru perfūziju. Turklāt

irbesartāns izraisīja jukstaglomerulāro šūnu hiperplāziju/hipertrofiju (lieēojot žurkām ≥ 90 mg/kg

preparāta dienā un Macaccus sugas pērtiķiem ≥ 10 mg/kg dienā). Uz ka īja, ka visas šīs pārmaiņas

saistītas ar irbesartāna farmakoloģisko darbību. Lietojot terapeit

kas rbesartāna devas cilvēkam, nieru

jukstaglomerulāro šūnu hiperplāzijai/hipertrofijai

nav nozīmes.

istr

 

ğ

Nekonstatēja mutagēniskas, klastogēniskas vai kancerogēniskas īpašības.

 

re

 

Pētījumos ar žurku tēviņiem un mātītēm ietekme uz fertilitāti un reproduktīvo uzvedību netika novērota

pat pie devām, kas radīja zināmu toksicitāti pie

uguš jām žurkām (no 50 līdz 650 mg/kg/dienā), tajā

skaitā mirstību pie ļoti augstām devām. Netika

ovērota būtiska ietekme uz dzelteno ķermeni,

vairs

 

 

implantātu vai dzīvu augļu skaitu. Irbe a tānsnavneietekmēja pēcnācēju izdzīvošanu, attīstību vai

reproduktīvo funkciju. Pētījumos ar dzīvn ekiem

žurku un trušu augļos konstatēja radioaktīva

irbesartāna atradnes. Irbesartāns izd lās žurku mātīšu pienā.

Ar irbesartānu veiktos dzīvnieku pētījumos konstatēja īslaicīgu toksisku ietekmi (palielināts nieru bļodiņas dobums, hidroureterslesvai zemādas tūska) uz žurku augļiem, kas izzuda pēc dzimšanas. Trušu

mātītei lietojot ievērojami toksiskas devas, kas izraisa pat nāvi, konstatēja abortus vai agrīnu rezorbciju. Žurkām un trušiem nekonstatēja teratogēnisku iedarbību.

6. FARMACEITISKĀZ INFORMĀCIJAā

6.1 Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Laktozes monohidrāts

Mikrokristaliskā celuloze

Kroskarmelozes nātrija sāls

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Hipromeloze

Magnija stearāts.

Apvalks:

Hipromeloze

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 400

6.2 Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3 Uzglabāšanas laiks

4 gadi.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

Kastīte ar 28, 56, 90 vai 98 apvalkotām tabletēm PVH/PVDH-alumīnija/PVDH blisterī. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

 

 

 

 

 

 

 

 

tas

Neizlietotās zāles vai izlietotie

 

 

 

 

ē

materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām p asībām.

 

 

 

 

 

 

ğ

 

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

 

istr

 

Pharmathen S.A.

 

 

nav

re

 

 

6, Dervenakion str.,

 

 

 

 

153 51 Pallini

 

 

 

 

 

 

 

Attiki,

Grieķija

 

 

 

 

 

 

 

Tel.: +30 210 66 65 067

 

 

 

 

 

 

8.

REĢISTRĀCIJAS NUMURI

 

 

 

 

 

EU/1/12/765/005

les

vairs

 

 

 

 

 

EU/1/12/765/006

 

 

 

 

 

EU/1/12/765/009

 

 

 

 

 

 

EU/1/12/765/012

 

 

 

 

 

 

9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJASZDATUMSā

Reģistrācijas datums : 13 aprīlis 2012

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas