Raksts satur
1.ZĀĻU NOSAUKUMS
Sabervel 75 mg apvalkotās tabletes.
2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra apvalkotā tablete satur 75 mg irbesartāna ( Irbesartan).
Palīgviela ar zināmu iedarbību:
20 mg laktozes monohidrāta katrā apvalkotā tabletē. Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.
3.ZĀĻU FORMA
ētas
4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1 Terapeitiskās indikācijas | istr | |
| ||
Sabervel ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem esenciālās hip ğrt nsijas ārstēšanai. | ||
Tas paredzēts lietošanai arī kā antihipertensīvās ārstēšanas shēmas sastāvdaļa, veicot nieru slimības | ||
ārstēšanu pieaugušiem pacientiem ar hipertensiju un 2. tiparecukura diabētu (skatīt4.3, 4.4, 4.5 un 5.1 | ||
apakšpunktu). | nav | |
4.2 Devas un lietošanas veids | ||
Devas | ||
| ||
Parastiieteicamā sākuma un balstde ir 150 mg reizi dienā ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm. |
Sabervel 150 mg lietošana reizi dienāvairsparasti nodrošina labāku asinsspiediena kontroli 24 h nekā 75 mg deva. Tomēr var apsvērtlesie pēju uzsākt terapiju ar 75 mg, īpaši pacientiem, kam veic hemodialīzi un par
75 gadiem vecākiem civēki m.
Pacientiem, kuruZstāvokli neizdodas pietiekami kontrolēt ar 150 mg reizi dienā,Sabervel devu var palielināt līdz 300 mg vai pievienot citu antihipertensīvo līdzekli (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu). Pierādīts, ka Sabervel iedarbību īpaši pastiprina diurētiskā līdzekļa, piemēram, hidrohlortiazīda pievienošana (skatīt apakšpunktu 4.5).
2. tipa cukura diabēta pacientiem ar hipertensiju ārstēšana jāsāk ar 150 mg irbesartāna vienreiz dienā un
pakāpeniski deva jāpalielina līdz 300 mg vienreiz dienā, kas ir vēlamā balstdeva nieru slimības ārstēšanai. Sabervellabvēlīgā ietekme uz nierēm 2. tipa cukura diabēta pacientiem ar hipertensiju
pierādīta pētījumos, kuros irbesartānu lietoja papildus citiem antihipertensīviem līdzekļiem, lai sasniegtu mērķa asinsspiedienu (skatīt 4.3, 4.4, 4.5 un 5.1 apakšpunktu).
Īpašās grupas
Pavājināta nieru darbība:pacientiem ar pavājinātu nieru darbību deva nav jāpielāgo. Pacientiem, kam veic hemodialīzi, jāapsver mazākas sākumdevas (75 mg) lietošana (skatīt apakšpunktu 4.4).
Pavājināta aknu darbība:pacientiem ar vieglas vai vidēji smagas pakāpesaknu mazspēju deva nav jāpielāgo. Nav klīniskas pieredzes par preparāta lietošanu pacientiem ar smagiem aknu darbības
traucejumiem.
Gados veci pacienti: kaut gan par 75 gadiem vecākiem pacientiem jāapsver sākumterapija ar 75 mg, gados veciem cilvēkiem deva parasti nav jāpielāgo.
Pediatriskā populācija: Saberveldrošība un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā no 0 līdz 18 gadiem nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti apakšpunktos 4.8, 5.1 un 5.2, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.
Lietošanas veids
Iekšķīgai lietošanai.
4.3Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai pret jebkuru palīgvielu (skatīt apakšpunktu 6.1). Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt apakšpunktu 4.4 un 4.6.).
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73tas m2)Sabervel lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5.ēun 5.1. p kšpunktu).
4.4Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Asinsvadu tilpuma samazināšanās: pacientiem, kam ir tilpuma un/vai nātrija līmeņa samazināšana
spēcīgas ārstēšanas dēļar diurētiskiem līdzekļiem, | ierobežojot sāls lietošanu, caurejas vai vemšanas dēļ, | |
|
| istr |
var attīstīties simptomātiska hipotensija, īpaši pēc pirmās d vasğli tošanas. Šie traucējumi jānovērš | ||
pirms Sabervel lietošanas. | re |
|
Renovaskulāra hipertensija: ārstējot pacientus, k |
| |
m ir bpusēja nieru artēriju stenoze vai vienīgās |
funkcionējošās nieres artērijas stenoze, ar zālēm,navk s ietekmē
ir palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks. Kaut gan šāda iedarbība nav konstatēta, lietojot Sabervel,
Pavājināta nieru darbība un nieru tr nspl ntācija: lietojot Sabervel pacientiem ar pavājinātu nieru darbību, ieteicams periodiski kontrolēt kālija un kreatinīna līmeni serumā. Nav pieredzes parSabervel lietošanu pacientiem, kam nesen pārstādīta niere.
vairs
Hipertensijas slimnieki ar 2. tipa cukura diabētu un nieru slimību: veicot analīzi pētījumā ar pacientiem | |
ā |
|
ar progresējošu nieru s imību, irbesartāna ietekme uz nieru un kardiovaskulāriem traucējumiem nebija | |
Z |
|
vienāda visās apakšgrupless. Labvēlīgā iedarbība bija vājāk izteikta sievietēm un | |
pārstāvjiem (skatīt apakšpunktu 5.1). |
|
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, | angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna |
lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas | un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru |
mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Hiperkaliēmija: tāpat kā lietojot citas
Litijs: nav ieteicams lietot litija un Sabervel kombināciju (skatīt apakšpunktu 4.5).
Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija: tāpat kā citi vazodilatatori, arī šis preparāts uzmanīgi jālieto pacientiem, kam ir aortas atveres vaimitrālā vārstuļa stenoze vai obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija.
Primārs aldosteronisms: pacientiem ar primāru aldosteronismu parasti nebūs atbildreakcijas pret
antihipertensīviem līdzekļiem, kas darbojas, nomācot
Vispārēji norādījumi: pacientiem, kam asinsvadu tonuss un nieru darbība galvenokārt ir atkarīga no
akūtu hipotensiju, azotēmiju, oligūriju, retos gadījumos - akūtu nieru mazspēju. Tāpat kā lietojot citus antihipertensīvos līdzekļus, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar išēmisku sirds
slimību vai išēmisku kardiovaskulāru slimību var izraisīt miokarda infarktu vai in ultu. Kā novērots, | |
lietojot angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus, | irbesartāns un citi angioten īna antagonisti |
melnādainiem cilvēkiem pazemina asinsspiedienu mazāk efektīvi nekā | |
iespējams, tādēļ, ka starp melnādaniem hipertensijas slimniekiem ir vairāk pacientutasar zemu renīna | |
līmeni (skatīt apakšpunktu 5.1). | ē |
| |
Grūtniecība: grūtniecības laikā nav ieteicams sākt | |
lietošanu. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā | AIIRA terapija jāmaina pret alternatīvu |
| istr |
antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumuğli tošanai grūtniecības laikā, ja vien | |
turpmāka AIIRA lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AIIRA | |
lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsākrealternatīva terapija (skatīt apakšpunktu 4.3 | |
un 4.6). |
|
Laktoze: šīs zāles satur laktozi. | Pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesamību, Lapp laktāzes |
deficītu vai | malabsorbciju navšīs zāles nav ieteicams lietot. |
Pediatriskā populācija: irbesartāns t ka pētīts pediatriskā populācijā no 6 līdz 16 gadu vecumā, bet pašreizējie dati nav pietiekoši, lai p m totu lietošanu bērniem, kamēr tiks iegūti turpmākie dati (skatīt apakšpunktu 4.8, 5.1 un 5.2).
vairs
4.5 Mijiedarbība arlescitām zālēm un citi mijiedarbības veidi ā Diurētiskie līdzekļiZun citi antihipertensīvie līdzekļi: citi antihipertensīvie līdzekļi var pastiprināt
irbesartāna hipotensīvo darbību, tomēr irbesartāna ir droši lietots kopā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem, piemēram, beta blokatoriem, ilgstošas darbības kalcija kanālu blokatoriem un tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem. Iepriekšēja ārstēšana ar lielām diurētisko līdzekļu devām var izraisīt asinsvadu tilpuma samazināšanos un radīt hipotensijas risku, sākot ārstēšanu arSabervel (skatīt apakšpunktu 4.4).
Klīniskie dati liecina, ka
palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt
4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Kālija papildterapija un kāliju aizturoši diurētiskie līdzek:ļi ņemot vērā pieredzi par citu renīna-
angiotensīna sistēmu ietekmējošu zāļu lietošanu, lietošana vienlaikus ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kālija papildterapiju, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem vai citām zālēm, kas var paaugstināt
kālija līmeni serumā (piemēram, heparīnu), var paaugstināt kālija līmeni serumā un tādēļ nav ieteicama (skatīt apakšpunktu 4.4).
Litijs: | lietojot vienlaikus litiju un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus, ziņots par atgriezenisku |
litija | koncentrācijas palielināšanos serumā un toksicitāti. Līdzīga iedarbība, lietojot irbesartānu, līdz šim |
novērota ļoti reti, tomēr šo kombināciju lietot nav ieteicams (skatītapakšpunktu 4.4). Ja šāda kombinācija ir nepieciešama, ieteicams rūpīgi kontrolēt litija līmeni serumā.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi: ja angiotesīna II antagonistus lieto vienlaikus ar nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (tostarp, selektīviem
Līdzīgi kā tas ir ar AKE inhibitoriem, vienlaikus lietojot angiotesīna II antagonistus un NSPL, paaugstinās nieru funkciju pavājināšanās risks, ieskaitot varbūtēju akūtu nieru mazspēju un kālija
paaugstināšanos serumā, sevišķi pacientiem ar jau iepriekš pavājinātu nieru funkciju. Šo kombināciju jālieto piesardzīgi, īpaši vecāka gadagājuma pacientiem. Jābūt adekvātai hidratācijai, un jādomā par nepieciešamību monitorēt nieru funkciju pēc vienlaikus terapijas uzsākšanas un periodiski arī vēlāk.
Papildus informācija par irbesartāna mijiedarbību: klīniskos pētījumos irbesartāna farmakokinētiku
neietekmēja hidrohlorotiazīds. Irbesartānu galvenokārt metabolizē CYP2C9 un mazākā mērā glikuronizēšanas ceļā. Nenovēroja nozīmīgas farmakokinētikas vai farmakodinamikas mijiedarbību ja
|
| ētas |
irbesartānu lietoja vienlaikus ar varfarīnu, kuru metabolizē CYP2C9. CYP2C9 induktoru, piemēram | ||
rifampicīna, | ietekme uz irbesartāna farmakokinētiku nav pētīta. Digoksīna f rm kokinētika nemainījās | |
ja vienlaikus | lietoja ar irbesartānu. |
|
4.6Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods
Grūtniecība: |
| istr |
|
| |
AIIRA nav vēlams lietot grūtniecības pirmajā trimestrī (skatītğapakšpunktu 4.4). AIIRA lietošana ir | ||
kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt apakšpunktu 4.3 un 4.4). | ||
| re |
|
Nav pārliecinošu epidemioloģisku pierādījumu p r ngiotensīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru |
lietošanas teratogēniskuma risku grūtniecības navpirm jā trimestrī, tomēr nedaudz paaugstinātu risku nevar
izslēgt. Lai gan par angiotensīna II receptoru a tagonistu (AIIRA) teratogēniskuma risku nav pieejami kontrolēti epidemioloģiski dati, šai zāļu g upai varētu būt līdzīgs risks. Pacientēm, kas plāno
nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.vairs
grūtniecību, līdzšinējā AIIRA terap ja jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AIIRAlietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AIIRA lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja
Ir zināms, ka ārstēšana ar AIIRA otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisa fet otoksiskumu
(pavājinātas nieru funkcijas, oligohidramniju, galvaskausa pārkaulošanās kavēšanu) un neonatālu | ||
| les | (skatīt apakšpunktu 5.3). |
toksiskumu (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) | ||
ā | AIIRA, ieteicams veikt augļa nieru funkciju un | |
Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, paciente lietojusi | ||
Z |
|
|
galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus. |
|
Zīdaiņi, kuru mātes ir lietojušas AIIRA, rūpīgi jāuzrauga hipotensijas riska dēļ (skatīt apakšpunktu 4.3 un 4.4).
Zīdīšanas periods:
Tā kā informācija par Sabervel lietošanu zīdīšanas laikā nav pieejama, Sabervel lietošana šajā laikā nav ieteicama. Pacientēm ir jāordinē alternatīva terapija ar labāku vispāratzītu drošuma raksturojumu zīdīšanas laikā, īpaši, barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu zīdaini.
Nav zināms, vai Sabervel vai tā metabolīti izdalās cilvēka pienā.
Pieejamie farmakodinamiskie/toksikoloģiskie dati žurkām liecina par Sabervel/metabolītu izdalīšanos pienā (sīkāku informāciju skatīt 5.3).
Fertilitāte
Irbesartānsnebija ietekmes uz ārstēto žurku un to pēcnācēju fertilitāti pie devām, kas izraisīja pirmās toksicitātes pazīmes pieaugušajām žurkām (skatīt apakšpunktu 5.3).
4.7Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ņemot vērā tā farmakodinamiskās īpašības, maz ticams, ka irbesartāns varētu ietekmēt šīs spējas. Vadot transportlīdzekli vai apkalpojot iekārtas, jāņem vērā, ka ārstēšanas laikā var attīstīties reibonis vai nogurums.
4.8Nevēlamās blakusparādības
Ar placebo kontrolētos pētījumos hipertensijas slimniekiem kopējā blakusparādību sastopamība starp irbesartāna (56,2%) un placebo grupām (56,5%) neatšķīrās. Zāļu lietošanas pārtraukšanu klīnisku vai laboratorisku nevēlamo blakusparādību dēļ ar irbesartānu ārstētiem pacientiem (3,3%) konstatēja retāk
nekā ar placebo ārstētiem pacientiem (4,5%). Nevēlamo blakusparādību sastopamība nebija atkarīga no devas (lietojot ieteiktās devas), dzimuma, vecuma, rases vai ārstēšanas ilguma.
0,5% cukura diabēta pacientu ar mikroalbuminūriju un normālu nieru darbībutas(t.i., retāk), bet biežāk nekā lietojot placebo, novēroja ortostatisku reiboni un ortostatisku hipotensiju.
Zemāk sekojošā tabula atspoguļo nevēlamās blakusparādības, kuras novēoja ar placebo kontrolētos pētījumos, kuros 1965 pacienti saņēma irbesartānu. Termini, kas apzīmē i ar zvaigznīti (*), attiecas uz
|
|
| ğ |
blakusparādībām, kuras novēroja papildus cukura diabēta pacient em ar hipertensiju, hronisku nieru | |||
mazspēju un diagnosticētu proteinūriju | > 2% gadījumos un biežākistrnekā lietojot placebo. | ||
Tālāk minēto nevēlamo blakusparādību | sastopamības biežuma noteikšanai izmantotas šādas definīcijas: | ||
ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1re000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz | |||
< 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000). Katrā sastop mīb s biežuma grupā nevēlamās blakusparādības | |||
sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā. | |||
|
| vairs | |
Pēcreģistrācijas novērojumos ziņots par papildusnavsekojošām zāļu blakusparādībām; par tām ziņots | |||
spontāni. |
|
|
|
Imūnās sistēmas traucējumi: |
|
| |
Nav zināmi: | paaugstinātas jutības | reakcijas, piemēram, angioneirotiskā tūska, izsitumi, nātrene | |
| les |
|
|
Vielmaiņas un uztures traucējumi: |
| ||
Nav zināmi: | ā |
|
|
hip rka iēmija |
| ||
Nervu sistēmas traucējumi: |
|
| |
Bieži: | Zreibonis, ortostatisks reibonis* | ||
Nav zināmi: | vertigo, galvassāpes |
| |
Ausu un labirinta bojājumi: |
|
| |
Nav zināmi: | troksnis ausīs |
| |
Sirds funkcijas traucējumi: |
|
| |
Retāk: | tahikardija |
|
|
Asinsvadu sistēmas traucējumi: |
|
| |
Bieži: | ortostatiska hipotensija* | ||
Retāk: | pietvīkums |
|
|
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības: | |||
Retāk: | klepus |
|
|
|
|
|
|
| ||
Bieži: | slikta dūša/vemšana |
|
|
|
| |
Retāk: | caureja, dispepsija/dedzināšana |
|
|
|
| |
Nav zināmi: | garšas izmaiņas |
|
|
|
|
|
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi: |
|
|
|
| ||
Retāk: | dzelte |
|
|
|
|
|
Nav zināmi: | hepatīts, aknu darbības traucējumi |
|
|
|
| |
Ādas un zemādas audu bojājumi: |
|
|
|
|
| |
Nav zināmi: | leikocītoklastisks | vaskulīts |
|
|
|
|
|
|
|
| |||
Bieži: | sāpes skeleta muskulatūrā* |
|
|
|
| |
Nav zināmi: | artralģija, mialģija | (dažkārt saistībā ar plazmas kreatinīna kināzes līmeņa | ||||
paaugstināšanos), muskuļu krampji |
|
|
| tas | ||
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi: |
|
| ||||
|
|
|
| |||
Nav zināmi: | Pavājināta nieru darbība, tostarp nieru mazspēja riska grup | p cientiem (skatīt | ||||
apakšpunktu 4.4) |
|
| ē |
| ||
|
|
|
|
| ||
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības: |
| istr |
|
| ||
Retāk: | dzimumfunkcijas | traucējumi |
|
|
|
|
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā: | re |
|
|
| ||
Bieži: | nogurums |
| ğ |
|
| |
Retāk: | sāpes krūtīs |
|
|
|
|
|
Izmeklējumi: |
|
|
|
|
|
|
Ļoti bieži: | Hiperkaliēmija* | radās biežāk r irbesartānu ārstētiem cukura diabēta pacientie m | ||||
| nekā pacientu placebo grupā. Cukura diabēta pacientiem ar hipertensiju, | |||||
| mikroalbumīnūriju un normālunavnieru darbību hiperkaliēmija | (≥ 5,5 mEq/l) radās | ||||
| 29,4% pacientu (t. ., ļoti bieži) 300 mg irbesartāna grupā un 22% pacientu placebo | |||||
| grupā. Cukura d | bēta pacientiem ar hipertensiju, hronisku nieru mazspēju un | ||||
| diagnosticētu proteīnūriju hiperkaliēmija (≥ 5,5 mEq/l) radās 46,3% pacientu (t.i., | |||||
| ļoti bieži) irbesartāna grupā un 26,3% pacientu placebo grupā | |||||
Bieži: | ar irbe artānuvairsārstētiem cilvēkiem bieži novērota nozīmīga kreatīnkināzes līmeņa | |||||
| pa i ināšanās plazmā (1,7%). Nevienā no šiem gadījumiem | skeleta muskuļu | ||||
| ā |
|
|
|
|
|
| k īniskas pārmaiņas nenovēroja. |
|
|
|
| |
| Z |
|
|
|
|
|
| Klīniskilesnenozīmīgu hemoglobīna līmeņa samazināšanos novēroja 1,7% ar |
irbesartānu ārstētu hipertensijas pacientu ar progresējošu diabētisku nieru slimību.
Pediatriskā populācija: randomizētā pētījumā ar 318 hipertensīviem bērniem un pusaudžiem vecumā no 6 līdz 16 gadiem novērotas šādas nelabvēlīgās blakusparādības trīs nedēļu dubultaklajā fāzē: galvassāpes (7,9%), hipotensija (2,2%), reibonis (1,9%), klepus (0,9%). Šī pētījuma 26 nedēļu atklātajā
periodā biežāk novērotās laboratorisko rezultātu novirzes bija kreatinīna paaugstināšanās (6,5%) un CK vērtību paaugstināšanās 2% bērnu.
4.9Pārdozēšana
Pieredze pieaugušajiem, lietojot līdz 900 mg preparāta dienā 8 nedēļas, neliecina par toksiskumu. Iespējamās pārdozēšanas izpausmes varētu būt hipotensija un tahikardija; pārdozēšanas gadījumā var
attīstīties arī bradikardija. Nav specifiskas informācijas par Sabervel pārdozēšanas ārstēšanu. Pacients rūpīgi jāuzrauga, ārstēšanaijābūt simptomātiskai un pabalstošai. Ieteicamie pasākumi ir vemšanas
izraisīšana un/vai kuņģa skalošana. Pārdozēšanas ārstēšanai noderīga var būt aktivētā ogle. Irbesartānu nevar izvadīt no organisma ar hemodialīzes palīdzību.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1 Farmakodinamiskās īpašības
Klīniskā efektivitāte un drošība: | tas |
Hipertensija | |
| |
Irbesartāns pazemina asinsspiedienu, minimāli mainot sirdsdarbības ā umu. Lietojot preparātu reizi | |
| ē |
dienā, asinsspiediena pazemināšanās ir atkarīga no devas, sasniedzotpla o, kad deva pārsniedz 300 mg.
ēdus tāvoklī (24 h pēc devas | |
ieņemšanas) vidēji par | |
Maksimālā asinsspiediena pazemināšanās tiek sasniegta | |
asinsspiedienu pazeminošā iedarbība saglabājas vismaz 24 h. Pēc 24 h asinsspiedienapazemināšanās | |
bija | atbildreakcijas,lietojot ieteiktās |
devas. Lietojot 150 mg reizi dienā, kopējā un vidējā 24 h atbildreakcija bija līdzīga kātādu pašu kopējo | |
devu lietojot divreiz dienā. |
|
Iirbesartāna asinsspiedienu pazeminošā darbībanavsāk izpausties pēc | |
attīstās |
saglabājas. Pēc terapijas pārtraukš n s s nsspiediens pakāpeniski atjaunojas sākotnējā līmenī. Rikošeta hipertensija nav novērota.
les |
|
Irbesartāns un tiazīdu grupas diurētiskievairslīdzekļi savstarpēji pastiprina | asinsspiedienu pazeminošo |
iedarbību. Pacientiem, kuru stāvokli neizdodas pietiekami kontrolēt tikai ar irbesartānu, mazas | |
ā |
|
hidrohlortiazīda devas (12,5 mg) pievienošana irbesartānam reizi dienā papildus pazemina | |
asinsspiedienu kopumā par | asinsspiediens), salīdzinot ar |
placebo. Z
Irbesartāna efektivitāti neietekmē vecums vai dzimums. Tāpat kā lietojot citas r
pārstāvjiem.
Nav konstatēta klīniski nozīmīga ietekme uz urīnskābes koncentrāciju serumā vai urīnskābes izdalīšanos ar urīnu.
Pediatriskā populācija
Asinsspiediena samazināšanās ar irbesartāna titrētām mērķa devām 0,5 mg/kg (zemas), 1,5 mg/kg (vidējas) un 4,5 mg/kg (augstas) tika pētīta 318 hipertensīviem vai ar pastāvošu risku (diabēts,
hipertensija ģimenes anamnēzē)
samazināšanās, salīdzinot ar sākumstāvokli, vidēji bija 11,7 mmHg (zemākai devai),9,3 mmHg (vidējai devai) un 13,2 mmHg (lielākai devai). Starp šīm devām nekonstatēja ticamu atšķirību. Pēc korekcijas diastoliskā asinsspiediena sēdus stāvoklī (DASS) maksimālā samazināšanās vidēji bija sekojoša:
3,8 mmHg (zemākai devai), 3,2 mmHg (vidējai devai) un 5,6 mmHg (lielākai devai). Turpmāko divu nedēļu periodā, kad pacienti tika atkārtoti nejaušināti saņemt placebo vai aktīvo vielu, tiem, kas saņēma
placebo, SASS un DASS paaugstināšanās bija attiecīgi par 2,4 un2,0 mmHg, salīdzinot ar pārmaiņām atbilstīgi +0,1 un
Hipertensija un 2. tipa cukura diabēts ar nieru slimību
"Irbesartan Diabetic Nephropathy Trial (IDNT)" pierāda, ka irbesartāns palēnina nefropātijas progresēšanu pacientiem ar hronisku nieru mazspēju un diagnosticētu proteinūriju. IDNT bija
dubultakls, kontrolēts saslimstības un mirstības pētījums, kas salīdzināja irbesartāna, amlodipīnu un placebo. 1715 hipertensijas slimniekiem ar 2. tipa cukura diabētu, proteinūriju ≥ 900 mg dienā un
kreatinīna līmeni serumā
≤135/85 mmHg vai samazinātu sistolisko asinsspiedienu par10 mmHg, ja sākotnēji tas bija
> 160 mmHg. 60% pacientu placebo grupā sasniedza šo mērķa asinsspiedienu, bet irbesartāna un amlodipīna grupās šis rādītājs bija attiecīgi 76% un 78%. Irbesartāns ievērojami mazināja galvenā kopējā vērtēšanas kritērija (kreatinīna līmeņa divkāršošanās serumā, beigu st dij nieru slimība
(BSNS) vai jebkura cēloņa izraisīta | mirstība) relatīvo risku. Aptuveni 33% p cientu irbesartāna grupā |
sasniedza galvenā kopējā nieru vērtēšanas kritērija rezultātu, salīdzinot ar 39% un 41% placebo un | |
| tas |
amlodipīna grupās [relatīvā riska samazināšanās par 20% pret placebo (p = 0,024) un relatīvā riska | |
samazināšanās par 23%, salīdzinot | ē |
ar amlodipīnu (p = 0,006)]. Analizējot galvenā vērtēšanas kritērija |
rezultāta atsevišķas sastāvdaļas, nekonstatēja ietekmi uz jebkura cēloņa izraisītu mirstību, bet konstatēja | |||
|
|
| istr |
|
| ğ | |
pozitīvu ietekmi uz BSNS mazināšanos un ievērojami | |||
Vērtēja ārstēšanas efektu apakšgrupām, ņemot vērā dzimumu, rasi, vecumu, cukura diabēta ilgumu, | |||
sākotnējo asinsspiedienu, kreatinīna līmeni serumā un albumīnare | ekskrēcijas apjomu. Sieviešu un | ||
melnādaino cilvēku apakšgrupās, kas veidoja attiecīgi 32% un 26% no kopējās pētījuma populācijas, | |||
nekonstatēja labvēlīgu ietekmi uz nierēm, kaut g tic mības intervāls nenoliedz šādu iespējamību. | |||
Sekundārais letālu un neletālu kardiovaskulāru traucējumu rezultāts trīs kopējās populācijas grupās | |||
| vairs |
| |
neatšķīrās, bet sievietēm konstatēja palielinātu navneletāla miokarda infarkta (MI) sastopamību un | |||
Palielinātu | stopamību konstatēja vīriešiem irbesartāna grupā, salīdzinot ar | ||
amlodipīna | grupu, bet hospitalizācija | sirds mazspējas dēļ kopējā populācijā bija samazināta. Tomēr nav | |
precīza skaidrojuma šai atradei sie ietēm. |
|
Pētījums “Irbesartāna i t kme uz mikroalbuminūriju hipertensijas pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu
(IRMA 2)” pierāda, ka 300 mg irbesartāna pacientiem ar mikroalbuminūriju kavē progresēšanu līdz | ||
proteinūrijai. IRMA 2 bijalesplacebo kontrolēts, dubultakls saslimstības pētījums 590 pacientiem ar 2. tipa | ||
ā |
|
|
cukura diabētu, mikroalbuminūriju | ||
serumā ≤ 1,5 mg/dlZvīriešiem un < 1,1 mg/dl sievietēm). Pētījumā vērtēja irbesartāna ilgstošu ietekmi | ||
(2 gadi) uz klīniskas proteinūrijas progresēšanu (albumīna | izdalīšanās apjoms ar urīnu (AIAU)> 300 | |
mg dienā, AIAU palielināšanās vismaz par 30%, salīdzinot | ar sākotnējo līmeni). Iepriekš noteikts mērķa | |
asinsspiediens bija ≤ 135/85 mmHg. Lai palīdzētu sasniegt mērķa asinsspiedienu, pēc vajadzības | ||
pievienoja papildus antihipertensīvos līdzekļus | (izņemot AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru | |
antagonistus un dihidropiridīna grupas kalcija | blokatorus). Līdzīgs asinsspiediens tika sasniegts visās |
ārstēšanas grupās, bet proteinūrijas mērķi sasniedza mazāk cilvēku irbesartāna 300 mggrupā (5,2%) nekā placebo (14,9%) vai 150 mg irbesartāna grupā (9,7%), kas lielākas devas grupāparādīja relatīvā riska mazināšanos par 70%, salīdzinot ar placebo (p = 0,0004). Pirmos trīs ārstēšanas mēnešos nekonstatēja vienlaikus glomerulārās filtrācijas ātruma (GFĀ) uzlabošanos. Progresēšanas palēnināšanos līdz klīniskai proteinūrijai konstatēja jau pēc 3 mēnešiem un tāturpinājās 2 gadus.
Regresiju līdz normoalbuminūrijai (< 30 mg dienā) biežāk konstatējairbesartāna 300 mg grupā (34%) nekā placebo grupā (21%).
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial - klīniskais pētījums par telmisartāna
monoterapijas vai kombinācijas ar ramiprilu ietekmi uz vispārējiem mērķa kritērijiem) un VA
II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai
iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās
īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem A KE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and RenalDisease Endpoints -
aliskirēna klīniskais pētījums pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, lietojot
standarta ārstēšanaiar AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatorutaspacientiem ar 2. tipa
cukura diabētu un hronisku nieru slimību,
kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riskadēļ. Aliskirēna grupā, | |
salīdzinot | ē |
ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un | |
aliskirēna | ğistr |
grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un |
interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
5.2 Farmakokinētiskās īpašības |
|
|
Pēc perorālas lietošanas irbesartāns uzsūcas labi: pētījumosrekonstatētā absolūtā bioloģiskā | pieejamība | ir |
aptuveni | pieejamību. |
|
Ar plazmas olbaltumiem saistās aptuveni 96% prep rāt , neliela daļa saistās ar asins šūnām. Izplatīšanās
tilpums ir | |
vairs | |
radioaktivitātes ir saistīti ar nemainītu irbe | artānu.navIrbesartāns metabolizējas aknās glikuronīda |
konjugācijas un oksidācijas ceļā. Galvena | cirkulējošais metabolīts ir irbesartāna glikuronīds (aptuveni |
6%). In vitro pētījumi liecina, ka irbes rtānu galvenokārt oksidē citohroma P450 enzīms CYP2C9; izoenzīmam CYP3A4 ir neliela nozīme.
Lietojot
par 600 mg lielāku devu (divr iz lielāka deva nekā maksimālā ieteicamā deva), konstatēja mazāk nekā proporcionālu perorās uzsūkšanās palielināšanos; mehānisms tam nav zināms. Maksimālā
koncentrācija plazmāZtiek sasniegta
(≥ 65 gadi) salīdzinājumā ar jauniem cilvēkiem
Irbesartāns un tā metabolīti tiek izvadīti gan ar žulti, gan caur nierēm. Pēc perorālas vai i.v. 14C irbesartāna ievadīšanas aptuveni 20% radioaktivitātes konstatēti urīnā un atlikusī daļa- izkārnījumos. Mazāk nekā 2% devas izdalās ar urīnu nemainīta irbesartāna veidā.
Pediatriskā populācija
Irbesartāna farmakokinētika tika pētīta 23 bērniem ar arteriālo hipertensiju pēc vienreizējas un atkārtotām irbesartāna devām (2 mg/kg) līdz maksimālai dienas devai 150 mg četras nedēļas. No šiem 23 bērniem 21 tika izvērtēts salīdzinot ar pieaugušo farmakokinētiku (divpadsmit bija vecāki par 12
gadiem, deviņi bērni bija
raksturlielumiem, ko tiem novēro pēc 150 mg irbesartāna devas. Irbesartāna ierobežotakumulācija (18%) plazmā tika novērota pēc atkārtotām devām vienreiz dienā.
Pavājināta nieru darbība: pacientiem ar pavājinātu nieru darbību vai pacientiem, kam tiek veikta hemodialīze, irbesartāna farmakokinētiskie raksturlielumi būtiski nemainās. Irbesartānu nevar izvadīt no organisma ar hemodialīzes palīdzību.
Pavājināta aknu darbība: pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu aknu cirozi irbesartāna farmakokinētiskie raksturlielumi būtiski nemainās.
Pacientiem ar smagu aknu mazspēju pētījumi nav veikti.
5.3 Preklīniskie dati par drošību
Lietojot klīniski nozīmīgas devas, nekonstatēja patoloģisku sistēmisku vai mērķorgānu toksicitāti.
hemoglobīnu, hematokrītu). Lietojot ļoti lielas devas (≥ 500 mg/kg dienā), irbe artāns žurkām un Macaccus sugas pērtiķiem izraisīja deģeneratīvas pārmaiņas nierēs (piemēram, inter ticiālu n efrītu,
tubulāru distensiju, bazofīliskas kanāliņu pārmaiņas, palielinātu | urīnvielas un kre tinīna līmeni serumā), |
ko uzskata par sekundāru ietekmi zāļu hipotensīvās iedarbības dēļ, kas mazinatasnieruperfūziju. Turklāt | |
irbesartāns izraisīja jukstaglomerulāro šūnu hiperplāziju/hipertrofiju (lieēojot žurkām ≥ 90 mg/kg | |
preparāta dienā un Macaccus sugas pērtiķiem ≥ 10 mg/kg dienā). Uz ka īja, ka visas šīs pārmaiņas | |
saistītas ar irbesartāna farmakoloģisko darbību. Lietojot terapeit | kas rbesartāna devas cilvēkam , nieru |
jukstaglomerulāro šūnu hiperplāzijai/hipertrofijai nav nozīmes. | istr |
ğ | |
Nekonstatēja mutagēniskas, klastogēniskas vai kancerogēniskas īpašības. | |
re |
|
Pētījumos ar žurku tēviņiem un mātītēm ietekme uz fertilitāti un reproduktīvo uzvedību netika novērota |
pat pie devām, kas radīja zināmu toksicitāti pie | uguš jām žurkām (no 50 līdz 650 mg/kg/dienā), tajā |
skaitā mirstību pie ļoti augstām devām. Netika | ovērota būtiska ietekme uz dzelteno ķermeni, |
vairs |
|
implantātu vai dzīvu augļu skaitu. Irbe a tānsnavneietekmēja pēcnācēju izdzīvošanu, attīstību vai | |
reproduktīvo funkciju. Pētījumos ar dzīvn ekiem | žurku un trušu augļos konstatēja radioaktīva |
irbesartāna atradnes. Irbesartāns izd lās žurku mātīšu pienā.
Ar irbesartānu veiktos dzīvnieku pētījumos konstatēja īslaicīgu toksisku etekmi (palielināts nieru bļodiņas dobums, hidroureterslesvai zemādas tūska) uz žurku augļiem, kas izzuda pēc dzimšanas. Trušu
mātītei lietojot ievērojami toksiskas devas, kas izraisa pat nāvi, konstatēja abortus vai agrīnu rezorbciju. Žurkām un trušiem nekonstatēja teratogēnisku iedarbību.
6.FARMACEITISKĀZ INFORMĀCIJAā
6.1Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols:
Laktozes monohidrāts
Mikrokristaliskā celuloze
Kroskarmelozes nātrija sāls
Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds
Hipromeloze
Magnija stearāts.
Apvalks:
Hipromeloze
Titāna dioksīds (E171)
Makrogols 400
6.2Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3Uzglabāšanas laiks
4gadi.
6.4Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
6.5Iepakojuma veids un saturs
Kastīte ar 28, 56, 90 vai 98 apvalkotām tabletēm
6.6Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
|
|
|
|
|
|
|
| tas |
Neizlietotās zāles vai izlietotie |
|
|
|
| ē | |||
materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām p asībām. | ||||||||
|
|
|
|
|
| ğ |
| |
7. | REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS |
| istr |
| ||||
Pharmathen S.A. |
|
| nav | re |
|
| ||
6, Dervenakion str., |
|
|
|
| ||||
153 51 Pallini |
|
|
|
|
|
|
| |
Attiki, | Grieķija |
|
|
|
|
|
|
|
Tel.: +30 210 66 65 067 |
|
|
|
|
|
| ||
8. | REĢISTRĀCIJAS NUMURI |
|
|
|
|
| ||
EU/1/12/765/001 | les | vairs |
|
|
|
|
| |
EU/1/12/765/002 |
|
|
|
|
| |||
EU/1/12/765/007 |
|
|
|
|
|
| ||
EU/1/12/765/010 |
|
|
|
|
|
|
9.REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJASZDATUMSā
Reģistrācijas datums : 13 aprīlis 2012
- Ifirmasta (irbesartan krka) - irbesartan hydrochloride
- Coaprovel - irbesartan / hydrochlorothiazide
- Irbesartan bms - irbesartan
- Karvezide - irbesartan / hydrochlorothiazide
- Irbesartan hydrochlorothiazide zentiva (irbesartan hydrochlorothiazide winthrop) - irbesartan / hydrochlorothiazide
- Irbesartan teva - irbesartan
Recepšu zāles uzskaitītas. Viela: "Irbesartan"
10.TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Sabervel 150 mg apvalkotās tabletes.
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra apvalkotā tablete satur 150 mg irbesartāna ( Irbesartan).
Palīgviela ar zināmu iedarbību:
40 mg laktozes monohidrāta katrā apvalkotā tabletē.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā .
3. ZĀĻU FORMA
ētas
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1 Terapeitiskās indikācijas | istr | |
| ||
Sabervel ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem esenciālās hip ğrt nsijas ārstēšanai. | ||
Tas paredzēts lietošanai arī kā antihipertensīvās ārstēšanas shēmas sastāvdaļa, veicot nieru slimības | ||
ārstēšanu pieaugušiem pacientiem ar hipertensiju un 2. tiparecukura diabētu (skatīt4.3, 4.4, 4.5 un 5.1 | ||
apakšpunktu). | nav | |
4.2 Devas un lietošanas veids | ||
Devas | ||
| ||
Parastiieteicamā sākuma un balstde ir 150 mg reizi dienā ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm. |
Sabervel 150 mg lietošana reizi dienāvairsparasti nodrošina labāku asinsspiediena kontroli 24 h nekā 75 mg deva. Tomēr var apsvērtlesie pēju uzsākt terapiju ar 75 mg, īpaši pacientiem, kam veic hemodialīzi un par
75 gadiem vecākiem civēki m.
Pacientiem, kuruZstāvokli neizdodas pietiekami kontrolēt ar 150 mg reizi dienā,Sabervel devu var palielināt līdz 300 mg vai pievienot citu antihipertensīvo līdzekli (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu). Pierādīts, ka Sabervel iedarbību īpaši pastiprina diurētiskā līdzekļa, piemēram, hidrohlortiazīda pievienošana (skatīt apakšpunktu 4.5).
2. tipa cukura diabēta pacientiem ar hipertensiju ārstēšana jāsāk ar 150 mg irbesartāna vienreiz dienā un
pakāpeniski deva jāpalielina līdz 300 mg vienreiz dienā, kas ir vēlamā balstdeva nieru slimības ārstēšanai. Sabervellabvēlīgā ietekme uz nierēm 2. tipa cukura diabēta pacientiem ar hipertensiju
pierādīta pētījumos, kuros irbesartānu lietoja papildus citiem antihipertensīviem līdzekļiem, lai sasniegtu mērķa asinsspiedienu (skatīt 4.3, 4.4, 4.5 un 5.1 apakšpunktu).
Īpašās grupas
Pavājināta nieru darbība: pacientiem ar pavājinātu nieru darbību deva nav jāpielāgo. Pacientiem, kam veic hemodialīzi, jāapsver mazākas sākumdevas (75 mg) lietošana (skatīt apakšpunktu 4.4).
Pavājināta aknu darbība: pacientiem ar vieglas vai vidēji smagas pakāpes aknu mazspēju deva nav jāpielāgo. Nav klīniskas pieredzes par preparāta lietošanu pacientiem ar smagiem aknu darbības
traucejumiem.
Gados veci pacienti: kaut gan par 75 gadiem vecākiem pacientiem jāapsver sākumterapija ar 75 mg, gados veciem cilvēkiem deva parasti nav jāpielāgo.
Pediatriskā populācija: Saberveldrošība un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā no 0 līdz 18 gadiem nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti apakšpunktos 4.8, 5.1 un 5.2, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.
Lietošanas veids
Iekšķīgai lietošanai.
4.3 Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai pret jebkuru palīgvielu (skatīt apakšpunktu 6.1). Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt apakšpunktu 4.4 un 4.6.).
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73tas m2) Sabervel lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5.ēun 5.1. p kšpunktu).
4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Asinsvadu tilpuma samazināšanās: pacientiem, kam ir tilpuma un/vai nātrija līmeņa samazināšana
spēcīgas ārstēšanas dēļar diurētiskiem līdzekļiem, | ierobežojot sāls lietošanu, caurejas vai vemšanas dēļ, | |
|
| istr |
var attīstīties simptomātiska hipotensija, īpaši pēc pirmās d vasğli tošanas. Šie traucējumi jānovērš | ||
pirms Sabervel lietošanas. | re |
|
Renovaskulāra hipertensija: ārstējot pacientus, k |
| |
m ir bpusēja nieru artēriju stenoze vai vienīgās |
ir palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējasnavrisks. Kaut gan šāda iedarbība nav konstatēta, lietojot Sabervel,
funkcionējošās nieres artērijas stenoze, ar zālēm, k s ietekmē
darbību, ieteicams periodiski kontrolētvairskālija un kreatinīna līmeni serumā. Nav pieredzes par Sabervel lietošanu pacientiem, kam nesen pārstādīta niere.
Pavājināta nieru darbība un nieru tr nspl ntācija: lietojot Sabervel pacientiem ar pavājinātu nieru
Hipertensijas slimnieki ar 2. tipa cukura diabētu un nieru slimību: veicot analīzi pētījumā ar pacientiem | |
ā |
|
ar progresējošu nieru s imību, irbesartāna ietekme uz nieru un kardiovaskulāriem traucējumiem nebija | |
Z |
|
vienāda visās apakšgrupless. Labvēlīgā iedarbība bija vājāk izteikta sievietēm un | |
pārstāvjiem (skatīt apakšpunktu 5.1). |
|
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, | angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna |
lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas | un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru |
mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Hiperkaliēmija: tāpat kā lietojot citas
Litijs: nav ieteicams lietot litija un Sabervel kombināciju (skatīt apakšpunktu 4.5).
Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija: tāpat kā citi vazodilatatori, arī šis preparāts uzmanīgi jālieto pacientiem, kam ir aortas atveres vaimitrālā vārstuļa stenoze vai obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija.
Primārs aldosteronisms: pacientiem ar primāru aldosteronismu parasti nebūs atbildreakcijas pret
antihipertensīviem līdzekļiem, kas darbojas, nomācot
Vispārēji norādījumi: pacientiem, kam asinsvadu tonuss un nieru darbība galvenokārt ir atkarīga no
akūtu hipotensiju, azotēmiju, oligūriju, retos gadījumos - akūtu nieru mazspēju. Tāpat kā lietojot citus antihipertensīvos līdzekļus, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar išēmisku sirds
slimību vai išēmisku kardiovaskulāru slimību var izraisīt miokarda infarktu vai in ultu. Kā novērots, lietojot angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus, irbesartāns un citi angioten īna antagonisti
melnādainiem cilvēkiem pazemina asinsspiedienu mazāk efektīvi nekā | |
| ē |
iespējams, tādēļ, ka starp melnādaniem hipertensijas slimniekiem ir vairāk pacientutasar zemu renīna | |
līmeni (skatīt apakšpunktu 5.1). | istr |
| |
Grūtniecība: grūtniecības laikā nav ieteicams sākt | |
lietošanu. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā AIIRA terapija jāmaina pret alternatīvu | |
antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumuğli tošanai grūtniecības laikā, ja vien | |
turpmāka AIIRA lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AIIRA | |
lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsākrealternatīva terapija (skatīt apakšpunktu 4.3 | |
un 4.6). |
|
Laktoze: šīs zāles satur laktozi. | Pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesamību, Lapp laktāzes |
deficītu vai | malabsorbciju navšīs zāles nav ieteicams lietot. |
Pediatriskā populācija: irbesartāns t ka pētīts pediatriskā populācijā no 6 līdz 16 gadu vecumā, bet | |
pašreizējie dati nav pietiekoši, | lai p m totu lietošanu bērniem, kamēr tiks iegūti turpmākie dati (skatīt |
apakšpunktu 4.8, 5.1 un 5.2). | vairs |
| |
4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi | |
Diurētiskie līdzekļi un citilesantihipertensīvie līdzekļi: citi antihipertensīvie līdzekļi var pastiprināt | |
ā |
|
irbesartāna hipotensīvo darbību, tomēr irbesartāna ir droši lietots kopā ar citiem antihipertensīviem | |
līdzekļiem, piemēram,Z beta blokatoriem, ilgstošas darbības kalcija kanālu blokatoriem un tiazīdu grupas | |
diurētiskiem līdzekļiem. Iepriekšēja ārstēšana ar lielām diurētisko līdzekļu dev ām var izraisīt asinsvadu |
tilpuma samazināšanos un radīt hipotensijas risku, sākot ārstēšanu arSabervel (skatīt apakšpunktu 4.4).
Klīniskie dati liecina, ka
palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt
4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Kālija papildterapija un kāliju aizturoši diurētiskie līdzek:ļi ņemot vērā pieredzi par citu renīna-
angiotensīna sistēmu ietekmējošu zāļu lietošanu, lietošana vienlaikus ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kālija papildterapiju, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem vai citām zālēm, kas var paaugstināt
kālija līmeni serumā (piemēram, heparīnu), var paaugstināt kālija līmeni serumā un tādēļ nav ieteicama (skatīt apakšpunktu 4.4).
Litijs: | lietojot vienlaikus litiju un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus, ziņots par atgriezenisku |
litija | koncentrācijas palielināšanos serumā un toksicitāti. Līdzīga iedarbība, lietojot irbesartānu, līdz šim |
novērota ļoti reti, tomēr šo kombināciju lietot nav ieteicams (skatīt apakšpunktu 4.4). Ja šāda kombinācija ir nepieciešama, ieteicams rūpīgi kontrolēt litija līmeni serumā.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi: ja angiotesīna II antagonistus lieto vienlaikus ar nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (tostarp, selektīviem
Līdzīgi kā tas ir ar AKE inhibitoriem, vienlaikus lietojot angiotesīna II antagonistus un NSPL, paaugstinās nieru funkciju pavājināšanās risks, ieskaitot varbūtēju akūtu nieru mazspēju un kālija
paaugstināšanos serumā, sevišķi pacientiem ar jau iepriekš pavājinātu nieru funkciju. Šo kombināciju jālieto piesardzīgi, īpaši vecāka gadagājuma pacientiem. Jābūt adekvātai hidratācijai, un jādomā par nepieciešamību monitorēt nieru funkciju pēc vienlaikus terapijas uzsākšanas un periodiski arī vēlāk.
Papildus informācija par irbesartāna mijiedarbību: klīniskos pētījumos irbesartāna farmakokinētiku
neietekmēja hidrohlorotiazīds. Irbesartānu galvenokārt metabolizē CYP2C9 un mazākā mērā glikuronizēšanas ceļā. Nenovēroja nozīmīgas farmakokinētikas vai farmakodinamikas mijiedarbību ja
|
| ētas |
irbesartānu lietoja vienlaikus ar varfarīnu, kuru metabolizē CYP2C9. CYP2C9 induktoru, piemēram | ||
rifampicīna, | ietekme uz irbesartāna farmakokinētiku nav pētīta. Digoksīna f rm kokinētika nemainījās | |
ja vienlaikus | lietoja ar irbesartānu. |
|
4.6Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods
Grūtniecība: |
| istr |
|
| |
AIIRA nav vēlams lietot grūtniecības pirmajā trimestrī (skatītğapakšpunktu 4.4). AIIRA lietošana ir | ||
kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt apakšpunktu 4.3 un 4.4). | ||
| re |
|
Nav pārliecinošu epidemioloģisku pierādījumu p r ngiotensīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru |
lietošanas teratogēniskuma risku grūtniecības pirmnavjā trimestrī, tomēr nedaudz paaugstinātu risku nevar
izslēgt. Lai gan par angiotensīna II receptoru a tagonistu (AIIRA) teratogēniskuma risku nav pieejami kontrolēti epidemioloģiski dati, šai zāļu g upai varētu būt līdzīgs risks. Pacientēm, kas plāno
nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.vairs
grūtniecību, līdzšinējā AIIRA terap ja jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AIIRA lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AIIRA lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja
Ir zināms, ka ārstēšana ar AIIRA otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisa fetotoksiskumu
(pavājinātas nieru funkcijas, oligohidramniju, galvaskausa pārkaulošanās kavēšanu) un neonatālu | ||
| les | (skatīt apakšpunktu 5.3). |
toksiskumu (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) | ||
ā | AIIRA, ieteicams veikt augļa nieru funkciju un | |
Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, paciente lietojusi | ||
Z |
|
|
galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus. |
|
Zīdaiņi, kuru mātes ir lietojušas AIIRA, rūpīgi jāuzrauga hipotensijas riska dēļ (skatīt apakšpunktu 4.3 un 4.4).
Zīdīšanas periods:
Tā kā informācija par Sabervel lietošanu zīdīšanas laikā nav pieejama, Sabervel lietošana šajā laikā nav ieteicama. Pacientēm ir jāordinē alternatīva terapija ar labāku vispāratzītu drošuma raksturojumu zīdīšanas laikā, īpaši, barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu zīdaini.
Nav zināms, vai Sabervel vai tā metabolīti izdalās cilvēka pienā.
Pieejamie farmakodinamiskie/toksikoloģiskie dati žurkām liecina par Sabervel/metabolītu izdalīšanos pienā (sīkāku informāciju skatīt 5.3).
Fertilitāte
Irbesartānsnebija ietekmes uz ārstēto žurku un to pēcnācēju fertilitāti pie devām, kas izraisīja pirmās toksicitātes pazīmes pieaugušajām žurkām (skatīt apakšpunktu 5.3).
4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ņemot vērā tā farmakodinamiskās īpašības, maz ticams, ka irbesartāns varētu ietekmēt šīs spējas. Vadot transportlīdzekli vai apkalpojot iekārtas, jāņem vērā, ka ārstēšanas laikā var attīstīties reibonis vai nogurums.
4.8 Nevēlamās blakusparādības
Ar placebo kontrolētos pētījumos hipertensijas slimniekiem kopējā blakusparādību sastopamība starp irbesartāna (56,2%) un placebo grupām (56,5%) neatšķīrās. Zāļu lietošanas pārtraukšanu klīnisku vai laboratorisku nevēlamo blakusparādību dēļ ar irbesartānu ārstētiem pacientiem (3,3%) konstatēja retāk
nekā ar placebo ārstētiem pacientiem (4,5%). Nevēlamo blakusparādību sastopamība nebija atkarīga no devas (lietojot ieteiktās devas), dzimuma, vecuma, rases vai ārstēšanas ilguma.
0,5% cukura diabēta pacientu ar mikroalbuminūriju un normālu nieru darbībutas(t.i., retāk), bet biežāk nekā lietojot placebo, novēroja ortostatisku reiboni un ortostatisku hipotensiju.
Zemāk sekojošā tabula atspoguļo nevēlamās blakusparādības, kuras novēoja ar placebo kontrolētos pētījumos, kuros 1965 pacienti saņēma irbesartānu. Termini, kas apzīmē i ar zvaigznīti (*), attiecas uz
|
|
| ğ |
blakusparādībām, kuras novēroja papildus cukura diabēta pacient em ar hipertensiju, hronisku nieru | |||
mazspēju un diagnosticētu proteinūriju | > 2% gadījumos un biežākistrnekā lietojot placebo. | ||
Tālāk minēto nevēlamo blakusparādību | sastopamības biežuma noteikšanai izmantotas šādas definīcijas: | ||
ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1re000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz | |||
< 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000). Katrā sastop mīb s biežuma grupā nevēlamās blakusparādības | |||
sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā. | |||
|
| vairs | |
Pēcreģistrācijas novērojumos ziņots par papildusnavsekojošām zāļu blakusparādībām; par tām ziņots | |||
spontāni. |
|
|
|
Imūnās sistēmas traucējumi: |
|
| |
Nav zināmi: | paaugstinātas jutības | reakcijas, piemēram, angioneirotiskā tūska, izsitumi, nātrene | |
| les |
|
|
Vielmaiņas un uztures traucējumi: |
| ||
Nav zināmi: | ā |
|
|
hip rka iēmija |
| ||
Nervu sistēmas traucējumi: |
|
| |
Bieži: | Zreibonis, ortostatisks reibonis* | ||
Nav zināmi: | vertigo, galvassāpes |
| |
Ausu un labirinta bojājumi: |
|
| |
Nav zināmi: | troksnis ausīs |
| |
Sirds funkcijas traucējumi: |
|
| |
Retāk: | tahikardija |
|
|
Asinsvadu sistēmas traucējumi: |
|
| |
Bieži: | ortostatiska hipotensija* | ||
Retāk: | pietvīkums |
|
|
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības: | |||
Retāk: | klepus |
|
|
|
|
|
|
| ||
Bieži: | slikta dūša/vemšana |
|
|
|
| |
Retāk: | caureja, dispepsija/dedzināšana |
|
|
|
| |
Nav zināmi: | garšas izmaiņas |
|
|
|
|
|
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi: |
|
|
|
| ||
Retāk: | dzelte |
|
|
|
|
|
Nav zināmi: | hepatīts, aknu darbības traucējumi |
|
|
|
| |
Ādas un zemādas audu bojājumi: |
|
|
|
|
| |
Nav zināmi: | leikocītoklastisks | vaskulīts |
|
|
|
|
|
|
|
| |||
Bieži: | sāpes skeleta muskulatūrā* |
|
|
|
| |
Nav zināmi: | artralģija, mialģija | (dažkārt saistībā ar plazmas kreatinīna kināzes līmeņa | ||||
paaugstināšanos), muskuļu krampji |
|
|
| tas | ||
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi: |
|
| ||||
|
|
|
| |||
Nav zināmi: | Pavājināta nieru darbība, tostarp nieru mazspēja riska grup | p cientiem (skatīt | ||||
apakšpunktu 4.4) |
|
| ē |
| ||
|
|
|
|
| ||
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības: |
| istr |
|
| ||
Retāk: | dzimumfunkcijas | traucējumi |
|
|
|
|
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā: | re |
|
|
| ||
Bieži: | nogurums |
| ğ |
|
| |
Retāk: | sāpes krūtīs |
|
|
|
|
|
Izmeklējumi: |
|
|
|
|
|
|
Ļoti bieži: | Hiperkaliēmija* | radās biežāk r irbesartānu ārstētiem cukura diabēta pacientiem | ||||
| nekā pacientu placebo grupā. Cukura diabēta pacientiemar hipertensiju, | |||||
| mikroalbumīnūriju un normālunavnieru darbību hiperkaliēmija | (≥ 5,5 mEq/l) radās | ||||
| 29,4% pacientu (t. ., ļoti bieži) 300 mg irbesartāna grupā un 22% pacientu placebo | |||||
| grupā. Cukura d | bēta pacientiem ar hipertensiju, hronisku nieru mazspēju un | ||||
| diagnosticētu proteīnūriju hiperkaliēmija (≥ 5,5 mEq/l) radās 46,3% pacientu (t.i., | |||||
| ļoti bieži) irbesartāna grupā un 26,3% pacientu placebo grupā | |||||
Bieži: | ar irbe artānuvairsārstētiem cilvēkiem bieži novērota nozīmīga kreatīnkināzes līmeņa | |||||
| pa i ināšanās plazmā (1,7%). Nevienā no šiem gadījumiem | skeleta muskuļu | ||||
| ā |
|
|
|
|
|
| k īniskas pārmaiņas nenovēroja. |
|
|
|
| |
| Z |
|
|
|
|
|
| Klīniskilesnenozīmīgu hemoglobīna līmeņa samazināšanos novēroja 1,7% ar |
irbesartānu ārstētu hipertensijas pacientu ar progresējošu diabētisku nieru slimību.
Pediatriskā populācija: randomizētā pētījumā ar 318 hipertensīviem bērniem un pusaudžiem vecumā no 6 līdz 16 gadiem novērotas šādas nelabvēlīgās blakusparādības trīs nedēļu dubultaklajā fāzē: galvassāpes (7,9%), hipotensija (2,2%), reibonis (1,9%), klepus (0,9%). Šī pētījuma 26 nedēļu atklātajā
periodā biežāk novērotās laboratorisko rezultātu novirzes bija kreatinīna paaugstināšanās (6,5%) un CK vērtību paaugstināšanās 2% bērnu.
4.9Pārdozēšana
Pieredze pieaugušajiem, lietojot līdz 900 mg preparāta dienā 8 nedēļas, neliecina par toksiskumu. Iespējamās pārdozēšanas izpausmes varētu būt hipotensija un tahikardija; pārdozēšanas gadījumā var
attīstīties arī bradikardija. Nav specifiskas informācijas par Sabervel pārdozēšanas ārstēšanu. Pacients rūpīgi jāuzrauga, ārstēšanai jābūt simptomātiskai un pabalstošai. Ieteicamie pasākumi ir vemšanas
izraisīšana un/vai kuņģa skalošana. Pārdozēšanas ārstēšanai noderīga var būt aktivētā ogle. Irbesartānu nevar izvadīt no organisma ar hemodialīzes palīdzību.
Klīniskā efektivitāte un drošība: | tas |
Hipertensija | |
| |
Irbesartāns pazemina asinsspiedienu, minimāli mainot sirdsdarbības ā umu. Lietojot preparātu reizi | |
| ē |
dienā, asinsspiediena pazemināšanās ir atkarīga no devas, sasniedzot pla o, kad deva pārsniedz 300 mg.
ēdus tāvoklī (24 h pēc devas | |
ieņemšanas) vidēji par | |
Maksimālā asinsspiediena pazemināšanās tiek sasniegta | |
asinsspiedienu pazeminošā iedarbība saglabājas vismaz 24 h. Pēc 24 h asinsspiediena pazemināšanās | |
bija | atbildreakcijas, lietojot ieteiktās |
devas. Lietojot 150 mg reizi dienā, kopējā un navvidējā 24 h atbildreakcija bija līdzīga kā tādu pašu kopējo devu lietojot divreiz dienā.
Iirbesartāna asinsspiedienu pazeminošā darbība sāk izpausties pēc
hipertensija nav novērota. |
|
les |
|
Irbesartāns un tiazīdu grupas diurētiskievairslīdzekļi savstarpēji pastiprina | asinsspiedienu pazeminošo |
iedarbību. Pacientiem, kuru stāvokli neizdodas pietiekami kontrolēt tikai ar irbesartānu, mazas | |
ā |
|
hidrohlortiazīda devas (12,5 mg) pievienošana irbesartānam reizi dienā papildus pazemina | |
asinsspiedienu kopumā par | asinsspiediens), salīdzinot ar |
placebo. Z
Irbesartāna efektivitāti neietekmē vecums vai dzimums. Tāpat kā lietojot citas
pārstāvjiem.
Nav konstatēta klīniski nozīmīga ietekme uz urīnskābes koncentrāciju serumā vai urīnskābes izdalīšanos ar urīnu.
Pediatriskā populācija
Asinsspiediena samazināšanās ar irbesartāna titrētām mērķa devām 0,5 mg/kg (zemas), 1,5 mg/k g (vidējas) un 4,5 mg/kg (augstas) tika pētīta 318 hipertensīviem vai ar pastāvošu risku (diabēts,
hipertensija ģimenes anamnēzē)
samazināšanās, salīdzinot ar sākumstāvokli, vidēji bija 11,7 mmHg (zemākai devai), 9,3 mmHg (vidējai devai) un 13,2 mmHg (lielākai devai). Starp šīm devām nekonstatēja ticamu atšķirību. Pēc korekcijas diastoliskā asinsspiediena sēdus stāvoklī (DASS) maksimālā samazināšanās vidēji bija sekojoša:
3,8 mmHg (zemākai devai), 3,2 mmHg (vidējai devai) un 5,6 mmHg (lielākai devai). Turpmāko divu nedēļu periodā, kad pacienti tika atkārtoti nejaušināti saņemt placebo vaiaktīvo vielu, tiem, kas saņēma
placebo, SASS un DASS paaugstināšanās bija attiecīgi par 2,4 un 2,0 mmHg, salīdzinot ar pārmaiņām atbilstīgi +0,1 un
Hipertensija un 2. tipa cukura diabēts ar nieru slimību
"Irbesartan Diabetic Nephropathy Trial (IDNT)" pierāda, ka irbesartāns palēnina nefropātijas progresēšanu pacientiem ar hronisku nieru mazspēju un diagnosticētu proteinūriju. IDNT bija
dubultakls, kontrolēts saslimstības un mirstības pētījums, kas salīdzināja irbesartāna, amlodipīnu un placebo. 1715 hipertensijas slimniekiem ar 2. tipa cukura diabētu, proteinūriju ≥ 900 mg dienā un
kreatinīna līmeni serumā
≤135/85 mmHg vai samazinātu sistolisko asinsspiedienu par 10 mmHg, ja sākotnēji tas bija
> 160 mmHg. 60% pacientu placebo grupā sasniedza šo mērķa asinsspiedienu, bet irbesartāna un amlodipīna grupās šis rādītājs bija attiecīgi 76% un 78%. Irbesartāns ievērojami mazināja galvenā kopējā vērtēšanas kritērija (kreatinīna līmeņa divkāršošanās serumā, beigu st dij nieru slimība
(BSNS) vai jebkura cēloņa izraisīta | mirstība) relatīvo risku. Aptuveni 33% p cientu irbesartāna grupā |
sasniedza galvenā kopējā nieru vērtēšanas kritērija rezultātu, salīdzinot ar 39% un 41% placebo un | |
| tas |
amlodipīna grupās [relatīvā riska samazināšanās par 20% pret placebo (p = 0,024) un relatīvā riska | |
samazināšanās par 23%, salīdzinot | ē |
ar amlodipīnu (p = 0,006)]. Analizējot galvenā vērtēšanas kritērija |
rezultāta atsevišķas sastāvdaļas, nekonstatēja ietekmi uz jebkura cēloņa izraisītu mirstību, bet konstatēja | |||
|
|
| istr |
|
| ğ | |
pozitīvu ietekmi uz BSNS mazināšanos un ievērojami | |||
Vērtēja ārstēšanas efektu apakšgrupām, ņemot vērā dzimumu, rasi, vecumu, cukura diabēta ilgumu, | |||
sākotnējo asinsspiedienu, kreatinīna līmeni serumā un albumīnare | ekskrēcijas apjomu. Sieviešu un | ||
melnādaino cilvēku apakšgrupās, kas veidoja attiecīgi 32% un 26% no kopējās pētījuma populācijas, | |||
nekonstatēja labvēlīgu ietekmi uz nierēm, kaut g tic mības intervāls nenoliedz šādu iespējamību. | |||
Sekundārais letālu un neletālu kardiovaskulāru traucējumu rezultāts trīs kopējās populācijas grupās | |||
| vairs |
| |
neatšķīrās, bet sievietēm konstatēja palielinātu navneletāla miokarda infarkta (MI) sastopamību un | |||
Palielinātu | stopamību konstatēja vīriešiem irbesartāna grupā, salīdzinot ar | ||
amlodipīna | grupu, bet hospitalizācija | sirds mazspējas dēļ kopējā populācijā bija samazināta. Tomēr nav | |
precīza skaidrojuma šai atradei sie ietēm. |
|
Pētījums “Irbesartāna i t kme uz mikroalbuminūriju hipertensijas pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu
(IRMA 2)” pierāda, ka 300 mg irbesartāna pacientiem ar mikroalbuminūriju kavē progresēšanu līdz | ||
proteinūrijai. IRMA 2 bijalesplacebo kontrolēts, dubultakls saslimstības pētījums 590 pacientiem ar 2. tipa | ||
ā |
|
|
cukura diabētu, mikroalbuminūriju | ||
serumā ≤ 1,5 mg/dlZvīriešiem un < 1,1 mg/dl sievietēm). Pētījumā vērtēja irbesartāna ilgstošu ietekmi | ||
(2 gadi) uz klīniskas proteinūrijas progresēšanu (albumīna | izdalīšanās apjoms ar urīnu (AIAU) > 300 | |
mg dienā, AIAU palielināšanās vismaz par 30%, salīdzinot | ar sākotnējo līmeni). Iepriekš noteikts mērķa | |
asinsspiediens bija ≤ 135/85 mmHg. Lai palīdzētu sasniegt mērķa asinsspiedienu, pēc vajadzības | ||
pievienoja papildus antihipertensīvos līdzekļus | (izņemot AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru | |
antagonistus un dihidropiridīna grupas kalcija | blokatorus). Līdzīgs asinsspiediens tika sasniegts visās |
ārstēšanas grupās, bet proteinūrijas mērķi sasniedza mazāk cilvēku irbesartāna 300 mg grupā (5,2%) nekā placebo (14,9%) vai 150 mg irbesartāna grupā (9,7%), kas lielākas devas grupā parādīja relatīvā riska mazināšanos par 70%, salīdzinot ar placebo (p = 0,0004). Pirmos trīs ārstēšanas mēnešos nekonstatēja vienlaikus glomerulārās filtrācijas ātruma (GFĀ) uzlabošanos. Progresēšanas palēnināšanos līdz klīniskai proteinūrijai konstatēja jau pēc 3 mēnešiem un tā turpinājās 2 gadus.
Regresiju līdz normoalbuminūrijai (< 30 mg dienā) biežāk konstatēja irbesartāna 300 mg grupā (34%) nekā placebo grupā (21%).
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial - klīniskais pētījums par telmisartāna
monoterapijas vai kombinācijas ar ramiprilu ietekmi uz vispārējiem mērķa kritērijiem) un VA
II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds
iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās
īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and RenalDisease Endpoints -
aliskirēna klīniskais pētījums pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, lietojot
standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatorutaspacientiem ar 2. tipa
cukura diabētu un hronisku nieru slimību,
kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, | |
salīdzinot | ē |
ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un | |
aliskirēna | ğistr |
grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un |
interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
5.2 Farmakokinētiskās īpašības |
|
Pēc perorālas lietošanas irbesartāns uzsūcas labi: pētījumosrekonstatētā absolūtā bioloģiskā | pieejamība ir |
aptuveni | pieejamību. |
Ar plazmas olbaltumiem saistās aptuveni 96% prep rāt , neliela daļa saistās ar asins šūnām. Izplatīšanās
tilpums ir | |
vairs | |
radioaktivitātes ir saistīti ar nemainītu irbe | artānu.navIrbesartāns metabolizējas aknās glikuronīda |
konjugācijas un oksidācijas ceļā. Galvena | cirkulējošais metabolīts ir irbesartāna glikuronīds (aptuveni |
6%). In vitro pētījumi liecina, ka irbes rtānu galvenokārt oksidē citohroma P450 enzīms CYP2C9; | |
izoenzīmam CYP3A4 ir neliela nozīme. |
|
les |
|
Lietojot
par 600 mg lielāku devu (divr iz lielāka deva nekā maksimālā ieteicamā deva), konstatēja mazāk nekā proporcionālu perorās uzsūkšanās palielināšanos; mehānisms tam nav zināms. Maksimālā
koncentrācija plazmāZtiek sasniegta
(≥ 65 gadi) salīdzinājumā ar jauniem cilvēkiem
Irbesartāns un tā metabolīti tiek izvadīti gan ar žulti, gan caur nierēm. Pēc perorālas vai i.v. 14C irbesartāna ievadīšanas aptuveni 20% radioaktivitātes konstatēti urīnā un atlikusī daļa- izkārnījumos. Mazāk nekā 2% devas izdalās ar urīnu nemainīta irbesartāna veidā.
Pediatriskā populācija
Irbesartāna farmakokinētika tika pētīta 23 bērniem ar arteriālo hipertensiju pēc vienreizējas un atkārtotām irbesartāna devām (2 mg/kg) līdz maksimālai dienas devai 150 mg četras nedēļas. No šiem 23 bērniem 21 tika izvērtēts salīdzinot ar pieaugušo farmakokinētiku (divpadsmit bija vecākipar
12 gadiem, deviņi bērni bija
pieaugušo raksturlielumiem, ko tiem novēro pēc 150 mg irbesartāna devas. Irbesartāna ierobežota kumulācija (18%) plazmā tika novērota pēc atkārtotām devām vienreiz dienā.
Pavājināta nieru darbība: pacientiem ar pavājinātu nieru darbību vai pacientiem, kam tiek veikta hemodialīze, irbesartāna farmakokinētiskie raksturlielumi būtiski nemainās. Irbesartānu nevar izvadīt no organisma ar hemodialīzes palīdzību.
Pavājināta aknu darbība: pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu aknu cirozi irbesartāna farmakokinētiskie raksturlielumi būtiski nemainās.
Pacientiem ar smagu aknu mazspēju pētījumi nav veikti.
5.3 Preklīniskie dati par drošību
Lietojot klīniski nozīmīgas devas, nekonstatēja patoloģisku sistēmisku vai mērķorgānu toksicitāti.
hemoglobīnu, hematokrītu). Lietojot ļoti lielas devas (≥ 500 mg/kg dienā), irbe artāns žurkām un Macaccus sugas pērtiķiem izraisīja deģeneratīvas pārmaiņas nierēs (piemēram, inter ticiālu nefrītu,
tubulāru distensiju, bazofīliskas kanāliņu pārmaiņas, palielinātu | urīnvielas un kre tinīna līmeni serumā), | |
ko uzskata par sekundāru ietekmi zāļu hipotensīvās iedarbības dēļ, kas mazinatasnieru perfūziju. Turklāt | ||
irbesartāns izraisīja jukstaglomerulāro šūnu hiperplāziju/hipertrofiju (lieēojot žurkām ≥ 90 mg/kg | ||
preparāta dienā un Macaccus sugas pērtiķiem ≥ 10 mg/kg dienā). Uz ka īja, ka visas šīs pārmaiņas | ||
saistītas ar irbesartāna farmakoloģisko darbību. Lietojot terapeit | kas rbesartāna devas cilvēkam, nieru | |
jukstaglomerulāro šūnu hiperplāzijai/hipertrofijai nav nozīmes. | istr | |
| ğ | |
Nekonstatēja mutagēniskas, klastogēniskas vai kancerogēniskas īpašības. | ||
| re |
|
Pētījumos ar žurku tēviņiem un mātītēm ietekme uz fertilitāti un reproduktīvo uzvedību netika novērota | ||
pat pie devām, kas radīja zināmu toksicitāti pie | uguš jām žurkām (no 50 līdz 650 mg/kg/dienā), tajā | |
skaitā mirstību pie ļoti augstām devām. Netika | ovērota būtiska ietekme uz dzelteno ķermeni, | |
vairs |
|
|
implantātu vai dzīvu augļu skaitu. Irbe a tānsnavneietekmēja pēcnācēju izdzīvošanu, attīstību vai | ||
reproduktīvo funkciju. Pētījumos ar dzīvn ekiem | žurku un trušu augļos konstatēja radioaktīva |
irbesartāna atradnes. Irbesartāns izd lās žurku mātīšu pienā.
Ar irbesartānu veiktos dzīvnieku pētījumos konstatēja īslaicīgu toksisku ietekmi (palielināts nieru bļodiņas dobums, hidroureterslesvai zemādas tūska) uz žurku augļiem, kas izzuda pēc dzimšanas. Trušu
mātītei lietojot ievērojami toksiskas devas, kas izraisa pat nāvi, konstatēja abortus vai agrīnu rezorbciju. Žurkām un trušiem nekonstatēja teratogēnisku iedarbību.
6. FARMACEITISKĀZ INFORMĀCIJAā
6.1 Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols:
Laktozes monohidrāts
Mikrokristaliskā celuloze
Kroskarmelozes nātrija sāls
Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds
Hipromeloze
Magnija stearāts.
Apvalks:
Hipromeloze
Titāna dioksīds (E171)
Makrogols 400
6.2 Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3 Uzglabāšanas laiks
4 gadi.
6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
6.5 Iepakojuma veids un saturs
Kastīte ar 28, 56, 90 vai 98 apvalkotām tabletēm
6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
|
|
|
|
|
|
|
| tas |
Neizlietotās zāles vai izlietotie |
|
|
|
| ē | |||
materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām p asībām. | ||||||||
|
|
|
|
|
| ğ |
| |
7. | REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS |
| istr |
| ||||
Pharmathen S.A. |
|
| nav | re |
|
| ||
6, Dervenakion str., |
|
|
|
| ||||
153 51 Pallini |
|
|
|
|
|
|
| |
Attiki, | Grieķija |
|
|
|
|
|
|
|
Tel.: +30 210 66 65 067 |
|
|
|
|
|
| ||
8. | REĢISTRĀCIJAS NUMURI |
|
|
|
|
| ||
EU/1/12/765/003 | les | vairs |
|
|
|
|
| |
EU/1/12/765/004 |
|
|
|
|
| |||
EU/1/12/765/008 |
|
|
|
|
|
| ||
EU/1/12/765/011 |
|
|
|
|
|
|
9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJASZDATUMSā
Reģistrācijas datums : 13 aprīlis 012
- Matever - Pharmathen S.A.
- Memantine lek - Pharmathen S.A.
- Iasibon - Pharmathen S.A.
- Grepid - Pharmathen S.A.
- Thorinane - Pharmathen S.A.
Recepšu zāles uzskaitītas. Ražotājs: "Pharmathen S.A."
10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Sabervel 300 mg apvalkotās tabletes.
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra apvalkotā tablete satur 300 mg irbesartāna ( Irbesartan).
Palīgviela ar zināmu iedarbību:
80 mg laktozes monohidrāta katrā apvalkotā tabletē. Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
ētas
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1 Terapeitiskās indikācijas | istr | |
| ||
Sabervel ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem esenciālās hip ğrt nsijas ārstēšanai. | ||
Tas paredzēts lietošanai arī kā antihipertensīvās ārstēšanas shēmas sastāvdaļa, veicot nieru slimības | ||
ārstēšanu pieaugušiem pacientiem ar hipertensiju un 2. tiparecukura diabētu (skatīt4.3, 4.4, 4.5 un 5.1 | ||
apakšpunktu). | nav | |
4.2 Devas un lietošanas veids | ||
Devas | ||
| ||
Parastiieteicamā sākuma un balstde ir 150 mg reizi dienā ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm. |
Sabervel 150 mg lietošana reizi dienāvairsparasti nodrošina labāku asinsspiediena kontroli 24 h nekā 75 mg deva. Tomēr var apsvērtlesie pēju uzsākt terapiju ar 75 mg, īpaši pacientiem,kam veic hemodialīzi un par
75 gadiem vecākiem civēki m.
Pacientiem, kuruZstāvokli neizdodas pietiekami kontrolēt ar 150 mg reizi dienā,Sabervel devu var palielināt līdz 300 mg vai pievienot citu antihipertensīvo līdzekli (skatīt 4.3., 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktu). Pierādīts, ka Sabervel iedarbību īpaši pastiprina diurētiskā līdzekļa, piemēram, hidrohlortiazīda pievienošana (skatīt apakšpunktu 4.5).
2. tipa cukura diabēta pacientiem ar hipertensiju ārstēšana jāsāk ar 150 mg irbesartāna vienreiz dien ā un
pakāpeniski deva jāpalielina līdz 300 mg vienreiz dienā, kas ir vēlamā balstdeva nieru slimības ārstēšanai. Sabervellabvēlīgā ietekme uz nierēm 2. tipa cukura diabēta pacientiem ar hipertensiju
pierādīta pētījumos, kuros irbesartānu lietoja papildus citiem antihipertensīviem līdzekļiem, lai sasniegtu mērķa asinsspiedienu (skatīt 4.3, 4.4, 4.5 un 5.1 apakšpunktu).
Īpašās grupas
Pavājināta nieru darbība: pacientiem ar pavājinātu nieru darbību deva nav jāpielāgo. Pacientiem, kam veic hemodialīzi, jāapsver mazākas sākumdevas (75 mg) lietošana (skatīt apakšpunktu 4.4).
Pavājināta aknu darbība: pacientiem ar vieglas vai vidēji smagas pakāpes aknu mazspēju deva nav jāpielāgo. Nav klīniskas pieredzes par preparāta lietošanu pacientiem ar smagiem aknu darbīb as
traucejumiem.
Gados veci pacienti: kaut gan par 75 gadiem vecākiem pacientiem jāapsver sākumterapija ar 75 mg, gados veciem cilvēkiem deva parasti nav jāpielāgo.
Pediatriskā populācija: Saberveldrošība un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā no 0 līdz 18 gadiem nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti apakšpunktos 4.8, 5.1 un 5.2, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.
Lietošanas veids
Iekšķīgai lietošanai.
4.3 Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai pret jebkuru palīgvielu (skatīt apakšpunktu 6.1). Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt apakšpunktu 4.4 un 4.6.).
Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73tas m2) Sabervel lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5.ēun 5.1. p kšpunktu).
4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Asinsvadu tilpuma samazināšanās: pacientiem, kam ir tilpuma un/vai nātrija līmeņa samazināšana
spēcīgas ārstēšanas dēļar diurētiskiem līdzekļiem, | ierobežojot sāls lietošanu, caurejas vai vemšanas dēļ, | |
|
| istr |
var attīstīties simptomātiska hipotensija, īpaši pēc pirmās d vasğli tošanas. Šie traucējumi jānovērš | ||
pirms Sabervel lietošanas. | re |
|
Renovaskulāra hipertensija: ārstējot pacientus, k |
| |
m ir bpusēja nieru artēriju stenoze vai vienīgās |
ir palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējasnavrisks. Kaut gan šāda iedarbība nav konstatēta, lietojot Sabervel,
funkcionējošās nieres artērijas stenoze, ar zālēm, k s ietekmē
darbību, ieteicams periodiski kontrolētvairskālija un kreatinīna līmeni serumā. Nav pieredzes parSabervel lietošanu pacientiem, kam nesen pārstādīta niere.
Pavājināta nieru darbība un nieru tr nspl ntācija: lietojot Sabervel pacientiem ar pavājinātu nieru
Hipertensijas slimnieki ar 2. tipa cukura diabētu un nieru slimību: veicot analīzi pētījumā ar pacientiem | |
ā |
|
ar progresējošu nieru s imību, irbesartāna ietekme uz nieru un kardiovaskulāriem traucējumiem nebija | |
Z |
|
vienāda visās apakšgrupless. Labvēlīgā iedarbība bija vājāk izteikta sievietēm un | |
pārstāvjiem (skatīt apakšpunktu 5.1). |
|
Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, | angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna |
lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas | un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru |
mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).
Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un asinsspiediens.
AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
Hiperkaliēmija: tāpat kā lietojot citas
Litijs: nav ieteicams lietot litija un Sabervel kombināciju (skatīt apakšpunktu 4.5).
Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija: tāpat kā citi vazodilatatori, arī šis preparāts uzmanīgi jālieto pacientiem, kam iraortas atveres vaimitrālā vārstuļa stenoze vai obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija.
Primārs aldosteronisms: pacientiem ar primāru aldosteronismu parasti nebūs atbildreakcijas pret
antihipertensīviem līdzekļiem, kas darbojas, nomācot
Vispārēji norādījumi: pacientiem, kam asinsvadu tonuss un nieru darbība galvenokārt ir atkarīga no
akūtu hipotensiju, azotēmiju, oligūriju, retos gadījumos - akūtu nieru mazspēju. Tāpat kā lietojot citus antihipertensīvos līdzekļus, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar išēmisku sirds
slimību vai išēmisku kardiovaskulāru slimību var izraisīt miokarda infarktu vai in ultu. Kā novērots, | |
lietojot angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus, | irbesartāns un citi angioten īna antagonisti |
melnādainiem cilvēkiem pazemina asinsspiedienu mazāk efektīvi nekā | |
| ē |
iespējams, tādēļ, ka starp melnādaniem hipertensijas slimniekiem ir vairāk pacientutasar zemu renīna | |
līmeni (skatīt apakšpunktu 5.1). | istr |
| |
Grūtniecība: grūtniecības laikā nav ieteicams sākt | |
lietošanu. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā | AIIRA terapija jāmaina pret alternatīvu |
antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumuğli tošanai grūtniecības laikā, ja vien | |
turpmāka AIIRA lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AIIRA | |
lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsākrealternatīva terapija (skatīt apakšpunktu 4.3 | |
un 4.6). |
|
Laktoze: šīs zāles satur laktozi. | Pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesamību, Lapp laktāzes |
deficītu vai | malabsorbciju navšīs zāles nav ieteicams lietot. |
Pediatriskā populācija: irbesartāns t ka pētīts pediatriskā populācijā no 6 līdz 16 gadu vecumā, bet | |
pašreizējie dati nav pietiekoši, | lai p m totu lietošanu bērniem, kamēr tiks iegūti turpmākie dati (skatīt |
apakšpunktu 4.8, 5.1 un 5.2). | vairs |
| |
4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi | |
Diurētiskie līdzekļi un citilesantihipertensīvie līdzekļi: citi antihipertensīvie līdzekļi var pastiprināt | |
ā |
|
irbesartāna hipotensīvo darbību, tomēr irbesartāna ir droši lietots kopā ar citiem antihipertensīviem | |
līdzekļiem, piemēram,Z beta blokatoriem, ilgstošas darbības kalcija kanālu blokatoriem un tiazīdu grupas | |
diurētiskiem līdzekļiem. Iepriekšēja ārstēšana ar lielām diurētisko līdzekļu devām var izraisīt asinsvadu |
tilpuma samazināšanos un radīt hipotensijas risku, sākot ārstēšanu arSabervel (skatīt apakšpunktu 4.4).
Klīniskie dati liecina, ka
palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt
4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).
Kālija papildterapija un kāliju aizturoši diurētiskie līdzek:ļi ņemot vērā pieredzi par citu renīna-
angiotensīna sistēmu ietekmējošu zāļu lietošanu, lietošana vienlaikus ar kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem, kālija papildterapiju, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem vai citām zālēm, kas var paaugstināt
kālija līmeni serumā (piemēram, heparīnu), var paaugstināt kālija līmeni serumā un tādēļ nav ieteicama (skatīt apakšpunktu 4.4).
Litijs: | lietojot vienlaikus litiju un angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus, ziņots par atgriezenisku |
litija | koncentrācijas palielināšanos serumā un toksicitāti. Līdzīga iedarbība, lietojot irbesartānu, līdz šim |
novērota ļoti reti, tomēr šo kombināciju lietot nav ieteicams (skatīt apakšpunktu 4.4). Ja šāda kombinācija ir nepieciešama, ieteicams rūpīgi kontrolēt litija līmeni serumā.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi: ja angiotesīna II antagonistus lieto vienlaikus ar nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (tostarp, selektīviem
Līdzīgi kā tas ir ar AKE inhibitoriem, vienlaikus lietojot angiotesīna II antagonistus un NSPL, paaugstinās nieru funkciju pavājināšanās risks, ieskaitot varbūtēju akūtu nieru mazspēju un kālija
paaugstināšanos serumā, sevišķi pacientiem ar jau iepriekš pavājinātu nieru funkciju. Šo kombināciju jālieto piesardzīgi, īpaši vecāka gadagājuma pacientiem. Jābūt adekvātai hidratācijai, un jādomā par nepieciešamību monitorēt nieru funkciju pēc vienlaikus terapijas uzsākšanas un periodiski arī vēlāk.
Papildus informācija par irbesartāna mijiedarbību: klīniskos pētījumos irbesartāna farmakokinētiku
neietekmēja hidrohlorotiazīds. Irbesartānu galvenokārt metabolizē CYP2C9 un mazākā mērā glikuronizēšanas ceļā. Nenovēroja nozīmīgas farmakokinētikas vai farmakodinamikas mijiedarbību ja
|
| ētas |
irbesartānu lietoja vienlaikus ar varfarīnu, kuru metabolizē CYP2C9. CYP2C9 induktoru,piemēram | ||
rifampicīna, | ietekme uz irbesartāna farmakokinētiku nav pētīta. Digoksīna f rm kokinētika nemainījās | |
ja vienlaikus | lietoja ar irbesartānu. |
|
4.6Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods
Grūtniecība: |
| istr |
|
| |
AIIRA nav vēlams lietot grūtniecības pirmajā trimestrī (skatītğapakšpunktu 4.4). AIIRA lietošana ir | ||
kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt apakšpunktu 4.3 un 4.4). | ||
| re |
|
Nav pārliecinošu epidemioloģisku pierādījumu p r ngiotensīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru |
lietošanas teratogēniskuma risku grūtniecības navpirm jā trimestrī, tomēr nedaudz paaugstinātu risku nevar
izslēgt. Lai gan par angiotensīna II receptoru a tagonistu (AIIRA) teratogēniskuma risku nav pieejami kontrolēti epidemioloģiski dati, šai zāļu g upai varētu būt līdzīgs risks. Pacientēm, kas plāno
nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.vairs
grūtniecību, līdzšinējā AIIRA terap ja jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AIIRA lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AIIRA lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja
Ir zināms, ka ārstēšana ar AIIRA otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisa fetotoksiskumu
(pavājinātas nieru funkcijas, oligohidramniju, galvaskausa pārkaulošanās kavēšanu) un neonatālu | ||
| les | (skatīt apakšpunktu 5.3). |
toksiskumu (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) | ||
ā | AIIRA, ieteicams veikt augļa nieru funkcijuun | |
Ja, sākot ar otro grūtniecības trimestri, paciente lietojusi | ||
Z |
|
|
galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus. |
|
Zīdaiņi, kuru mātes ir lietojušas AIIRA, rūpīgi jāuzrauga hipotensijas riska dēļ (skatīt apakšpunktu 4.3 un 4.4).
Zīdīšanas periods:
Tā kā informācija par Sabervel lietošanu zīdīšanas laikā nav pieejama, Sabervel lietošana šajā laikā nav ieteicama. Pacientēm ir jāordinē alternatīva terapija ar labāku vispāratzītu drošuma raksturojumu zīdīšanas laikā, īpaši, barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu zīdaini.
Nav zināms, vai Sabervel vai tā metabolīti izdalās cilvēka pienā.
Pieejamie farmakodinamiskie/toksikoloģiskie dati žurkām liecina par Sabervel/metabolītu izdalīšanos pienā (sīkāku informāciju skatīt 5.3).
Fertilitāte
Irbesartānsnebija ietekmes uz ārstēto žurku un to pēcnācēju fertilitāti pie devām , kas izraisīja pirmās toksicitātes pazīmes pieaugušajām žurkām (skatīt apakšpunktu 5.3).
4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ņemot vērā tā farmakodinamiskās īpašības, maz ticams, ka irbesartāns varētu ietekmēt šīs spējas. Vadot transportlīdzekli vai apkalpojot iekārtas, jāņem vērā, ka ārstēšanas laikā var attīstīties reibonis vai nogurums.
4.8 Nevēlamās blakusparādības
Ar placebo kontrolētos pētījumos hipertensijas slimniekiem kopējā blakusparādību sastopamība starp irbesartāna (56,2%) un placebo grupām (56,5%) neatšķīrās. Zāļu lietošanas pārtraukšanu klīnisku vai laboratorisku nevēlamo blakusparādību dēļ ar irbesartānu ārstētiem pacientiem (3,3%) konstatēja retāk
nekā ar placebo ārstētiem pacientiem (4,5%). Nevēlamo blakusparādību sastopamība nebija atkarīga no devas (lietojot ieteiktās devas), dzimuma, vecuma, rases vai ārstēšanas ilguma.
0,5% cukura diabēta pacientu armikroalbuminūriju un normālu nieru darbībutas(t.i., retāk), bet biežāk nekā lietojot placebo, novēroja ortostatisku reiboni un ortostatisku hipotensiju.
Zemāk sekojošā tabula atspoguļo nevēlamās blakusparādības, kuras novēoja ar placebo kontrolētos pētījumos, kuros 1965 pacienti saņēma irbesartānu. Termini, kas apzīmē i ar zvaigznīti (*), attiecas uz
|
|
| ğ |
blakusparādībām, kuras novēroja papildus cukura diabēta pacient em ar hipertensiju, hronisku nieru | |||
mazspēju un diagnosticētu proteinūriju | > 2% gadījumos un biežākistrnekā lietojot placebo. | ||
Tālāk minēto nevēlamo blakusparādību | sastopamības biežuma noteikšanai izmantotas šādas definīcijas: | ||
ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1re000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz | |||
< 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000). Katrā sastop mīb s biežuma grupā nevēlamās blakusparādības | |||
sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā. | |||
|
| vairs | |
Pēcreģistrācijas novērojumos ziņots par papildusnavsekojošām zāļu blakusparādībām; par tām ziņots | |||
spontāni. |
|
|
|
Imūnās sistēmas traucējumi: |
|
| |
Nav zināmi: | paaugstinātas jutības | reakcijas, piemēram, angioneirotiskā tūska, izsitumi, nātrene | |
| les |
|
|
Vielmaiņas un uztures traucējumi: |
| ||
Nav zināmi: | ā |
|
|
hip rka iēmija |
| ||
Nervu sistēmas traucējumi: |
|
| |
Bieži: | Zreibonis, ortostatisks reibonis* | ||
Nav zināmi: | vertigo, galvassāpes |
| |
Ausu un labirinta bojājumi: |
|
| |
Nav zināmi: | troksnis ausīs |
| |
Sirds funkcijas traucējumi: |
|
| |
Retāk: | tahikardija |
|
|
Asinsvadu sistēmas traucējumi: |
|
| |
Bieži: | ortostatiska hipotensija* | ||
Retāk: | pietvīkums |
|
|
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes s limības: | |||
Retāk: | klepus |
|
|
|
|
|
|
| ||
Bieži: | slikta dūša/vemšana |
|
|
|
| |
Retāk: | caureja, dispepsija/dedzināšana |
|
|
|
| |
Nav zināmi: | garšas izmaiņas |
|
|
|
|
|
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi: |
|
|
|
| ||
Retāk: | dzelte |
|
|
|
|
|
Nav zināmi: | hepatīts, aknu darbības traucējumi |
|
|
|
| |
Ādas un zemādas audu bojājumi: |
|
|
|
|
| |
Nav zināmi: | leikocītoklastisks | vaskulīts |
|
|
|
|
|
|
|
| |||
Bieži: | sāpes skeleta muskulatūrā* |
|
|
|
| |
Nav zināmi: | artralģija, mialģija | (dažkārt saistībā ar plazmas kreatinīna kināzes līmeņa | ||||
paaugstināšanos), muskuļu krampji |
|
|
| tas | ||
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi: |
|
| ||||
|
|
|
| |||
Nav zināmi: | Pavājināta nieru darbība, tostarp nieru mazspēja riska grup | p cientiem (skatīt | ||||
apakšpunktu 4.4) |
|
| ē |
| ||
|
|
|
|
| ||
Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības: |
| istr |
|
| ||
Retāk: | dzimumfunkcijas | traucējumi |
|
|
|
|
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā: | re |
|
|
| ||
Bieži: | nogurums |
| ğ |
|
| |
Retāk: | sāpes krūtīs |
|
|
|
|
|
Izmeklējumi: |
|
|
|
|
|
|
Ļoti bieži: | Hiperkaliēmija* | radās biežāk r irbesartānu ārstētiem cukura diabēta pacientiem | ||||
| nekā pacientu placebo grupā. Cukura diabēta pacientiem ar hipertensiju, | |||||
| mikroalbumīnūriju un normālunavnieru darbību hiperkaliēmija | (≥ 5,5 mEq/l) radās | ||||
| 29,4% pacientu (t. ., ļoti bieži) 300 mg irbesartāna grupā un 22% pacientu placebo | |||||
| grupā. Cukura d | bēta pacientiem ar hipertensiju, hronisku nieru mazspēju un | ||||
| diagnosticētu proteīnūriju hiperkaliēmija (≥ 5,5 mEq/l) radās 46,3% pacientu (t.i., | |||||
| ļoti bieži) irbesartāna grupā un 26,3% pacientu placebo grupā | |||||
Bieži: | ar irbe artānuvairsārstētiem cilvēkiem bieži novērota nozīmīga kreatīnkināzes līmeņa | |||||
| pa ie ināšanās plazmā (1,7%). Nevienā no šiem gadījumiem | skeleta muskuļu | ||||
| ā |
|
|
|
|
|
| k īniskas pārmaiņas nenovēroja. |
|
|
|
| |
| Z |
|
|
|
|
|
| Klīniskilesnenozīmīgu hemoglobīna līmeņa samazināšanos novēroja 1,7% ar |
irbesartānu ārstētu hipertensijas pacientu ar progresējošu diabētisku nieru slimību.
Pediatriskā populācija: randomizētā pētījumā ar 318 hipertensīviem bērniem un pusaudžiem vecumā no 6 līdz 16 gadiem novērotas šādas nelabvēlīgās blakusparādības trīs nedēļu dubultaklajā fāzē: galvassāpes (7,9%), hipotensija (2,2%), reibonis (1,9%), klepus (0,9%). Šī pētījuma 26 nedēļu atklātajā
periodā biežāk novērotās laboratorisko rezultātu novirzes bija kreatinīna paaugstināšanās (6,5%) un CK vērtību paaugstināšanās 2% bērnu.
4.9Pārdozēšana
Pieredze pieaugušajiem, lietojot līdz 900 mg preparāta dienā8 nedēļas, neliecina par toksiskumu. Iespējamās pārdozēšanas izpausmes varētu būt hipotensija un tahikardija; pārdozēšanas gadījumā var
attīstīties arī bradikardija. Nav specifiskas informācijas par Sabervel pārdozēšanas ārstēšanu. Pacients rūpīgi jāuzrauga, ārstēšanaijābūt simptomātiskai un pabalstošai. Ieteicamie pasākumi ir vemšanas
izraisīšana un/vai kuņģa skalošana. Pārdozēšanas ārstēšanai noderīga var būt aktivētā ogle. Irbesartānu nevar izvadīt no organisma ar hemodialīzes palīdzību.
Klīniskā efektivitāte un drošība: | tas |
Hipertensija | |
| |
Irbesartāns pazemina asinsspiedienu, minimāli mainot sirdsdarbības ā umu. Lietojot preparātu reizi | |
| ē |
dienā, asinsspiediena pazemināšanās ir atkarīga no devas, sasniedzot pla o, kad deva pārsniedz 300 mg.
ēdus tāvoklī (24 h pēc devas | |
ieņemšanas) vidēji par | |
Maksimālā asinsspiediena pazemināšanās tiek sasniegta | |
asinsspiedienu pazeminošā iedarbība saglabājas vismaz 24 h. Pēc 24 h asinsspiediena pazemināšanās | |
bija | atbildreakcijas, lietojot ieteiktās |
devas. Lietojot 150 mg reizi dienā, kopējā un navvidējā 24 h atbildreakcija bija līdzīga kā tādu pašu kopējo devu lietojot divreiz dienā.
Iirbesartāna asinsspiedienu pazeminošā darbība sāk izpausties pēc
hipertensija nav novērota. |
|
les |
|
Irbesartāns un tiazīdu grupas diurētiskievairslīdzekļi savstarpēji pastiprina | asinsspiedienu pazeminošo |
iedarbību. Pacientiem, kuru stāvokli neizdodas pietiekami kontrolēt tikai ar irbesartānu, mazas | |
ā |
|
hidrohlortiazīda devas (12,5 mg) pievienošana irbesartānam reizi dienā papildus pazemina | |
asinsspiedienu kopumā par | asinsspiediens), salīdzinot ar |
placebo. Z
Irbesartāna efektivitāti neietekmē vecums vai dzimums. Tāpat kā lietojot citas
pārstāvjiem.
Nav konstatēta klīniski nozīmīga ietekme uz urīnskābes koncentrāciju serumā vai urīnskābes izdalīšanos ar urīnu.
Pediatriskā populācija
Asinsspiediena samazināšanās ar irbesartāna titrētām mērķa devām 0,5 mg/kg ( zemas), 1,5 mg/kg (vidējas) un 4,5 mg/kg (augstas) tika pētīta 318 hipertensīviem vai ar pastāvošu risku (diabēts,
hipertensija ģimenes anamnēzē)
samazināšanās, salīdzinot ar sākumstāvokli, vidēji bija 11,7 mmHg (zemākai devai), 9,3 mmHg (vidējai devai) un 13,2 mmHg (lielākai devai). Starp šīm devām nekonstatēja ticamu atšķirību. Pēc korekcijas diastoliskā asinsspiediena sēdus stāvoklī (DASS) maksimālā samazināšanās vidēji bija sekojoša:
3,8 mmHg (zemākai devai), 3,2 mmHg (vidējai devai) un 5,6 mmHg (lielākai devai). Turpmāko divu nedēļu periodā, kad pacienti tika atkārtoti nejaušināti saņemt placebo vai aktīvo vielu, tiem, kas saņēma
placebo, SASS un DASS paaugstināšanās bija attiecīgi par 2,4 un 2,0 mmHg, salīdzinot ar pārmaiņām atbilstīgi +0,1 un
Hipertensija un 2. tipa cukura diabēts ar nieru slimību
"Irbesartan Diabetic Nephropathy Trial (IDNT)" pierāda, ka irbesartāns palēnina nefropātijas progresēšanu pacientiem ar hronisku nieru mazspēju un diagnosticētu proteinūriju. IDNT bija
dubultakls, kontrolēts saslimstības un mirstības pētījums, kas salīdzināja irbesartāna, amlodipīnu un placebo. 1715 hipertensijas slimniekiem ar 2. tipa cukura diabētu, proteinūriju ≥ 900 mg dienā un
kreatinīna līmeni serumā
≤135/85 mmHg vai samazinātu sistolisko asinsspiedienu par 10 mmHg, ja sākotnēji tas bija
> 160 mmHg. 60% pacientu placebo grupā sasniedza šo mērķa asinsspiedienu, bet irbesartāna un amlodipīna grupās šis rādītājs bija attiecīgi 76% un 78%. Irbesartāns ievērojami mazināja galvenā kopējā vērtēšanas kritērija (kreatinīna līmeņa divkāršošanās serumā, beigu st dij nieru slimība
(BSNS) vai jebkura cēloņa izraisīta | mirstība) relatīvo risku. Aptuveni 33% p cientu irbesartāna grupā |
sasniedza galvenā kopējā nieru vērtēšanas kritērija rezultātu, salīdzinot ar 39% un 41% placebo un | |
| tas |
amlodipīna grupās [relatīvā riska samazināšanās par 20% pret placebo (p = 0,024) un relatīvā riska | |
samazināšanās par 23%, salīdzinot | ē |
ar amlodipīnu (p = 0,006)]. Analizējot galvenā vērtēšanas kritērija |
rezultāta atsevišķas sastāvdaļas, nekonstatēja ietekmi uz jebkura cēloņa izraisītu mirstību, bet konstatēja | |||
|
|
| istr |
|
| ğ | |
pozitīvu ietekmi uz BSNS mazināšanos un ievērojami | |||
Vērtēja ārstēšanas efektu apakšgrupām, ņemot vērā dzimumu, rasi, vecumu, cukura diabēta ilgumu, | |||
sākotnējo asinsspiedienu, kreatinīna līmeni serumā un albumīnare | ekskrēcijas apjomu. Sieviešu un | ||
melnādaino cilvēku apakšgrupās, kas veidoja attiecīgi 32% un 26% no kopējās pētījuma populācijas, | |||
nekonstatēja labvēlīgu ietekmi uz nierēm, kaut g tic mības intervāls nenoliedz šādu iespējamību. | |||
Sekundārais letālu un neletālu kardiovaskulāru traucējumu rezultāts trīs kopējās populācijas grupās | |||
| vairs |
| |
neatšķīrās, bet sievietēm konstatēja palielinātu navneletāla miokarda infarkta (MI) sastopamību un | |||
Palielinātu | stopamību konstatēja vīriešiem irbesartāna grupā, salīdzinot ar | ||
amlodipīna | grupu, bet hospitalizācija | sirds mazspējas dēļ kopējā populācijā bija samazināta. Tomēr nav | |
precīza skaidrojuma šai atradei sie ietēm. |
|
Pētījums “Irbesartāna i t kme uz mikroalbuminūriju hipertensijas pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu
(IRMA 2)” pierāda, ka 300 mg irbesartāna pacientiem ar mikroalbuminūriju kavē progresēšanu līdz | ||
proteinūrijai. IRMA 2 bijalesplacebo kontrolēts, dubultakls saslimstības pētījums 590 pacientiem ar 2. tipa | ||
ā |
|
|
cukura diabētu, mikroalbuminūriju | ||
serumā ≤ 1,5 mg/dlZvīriešiem un < 1,1 mg/dl sievietēm). Pētījumā vērtēja irbesartāna ilgstošu ietekmi | ||
(2 gadi) uz klīniskas proteinūrijas progresēšanu (albumīna | izdalīšanās apjoms ar urīnu (AIAU) > 300 | |
mg dienā, AIAU palielināšanās vismaz par 30%, salīdzinot | ar sākotnējo līmeni). Iepriekš noteikts mērķa | |
asinsspiediens bija ≤ 135/85 mmHg. Lai palīdzētu sasniegt mērķa asinsspiedienu, pēc vajadzības | ||
pievienoja papildus antihipertensīvos līdzekļus | (izņemot AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru | |
antagonistus un dihidropiridīna grupas kalcija | blokatorus). Līdzīgs asinsspiediens tika sasniegts visās |
ārstēšanas grupās, bet proteinūrijas mērķi sasniedza mazāk cilvēku irbesartāna 300 mg grupā (5,2%) nekā placebo (14,9%) vai 150 mg irbesartāna grupā (9,7%), kas lielākas devas grupā parādīja relatīvā riska mazināšanos par 70%, salīdzinot ar placebo (p = 0,0004). Pirmos trīs ārstēšanas mēnešos nekonstatēja vienlaikus glomerulārās filtrācijas ātruma (GFĀ) uzlabošanos. Progresēšanas palēnināšanos līdz klīniskai proteinūrijai konstatēja jau pēc 3 mēnešiem un tā turpinājās 2 gadus.
Regresiju līdz normoalbuminūrijai (< 30 mg dienā) biežāk konstatēja irbesartāna 300 mg grupā (34%) nekā placebo grupā (21%).
Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial - klīniskais pētījums par telmisartāna
monoterapijas vai kombinācijas ar ramiprilu ietekmi uz vispārējiem mērķa kritērijiem) un VA
II receptoru blokatoriem.
ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds
Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai
iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās
īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotenzīna II recep toru blokatoriem.
Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar diabētisku nefropātiju.
ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and RenalDisease Endpoints -
aliskirēna klīniskais pētījums pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, lietojot
standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatorutaspacientiem ar 2. tipa
cukura diabētu un hronisku nieru slimību,
kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, | |
salīdzinot | ē |
ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un | |
aliskirēna | ğistr |
grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un |
interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).
5.2 Farmakokinētiskās īpašības |
|
Pēc perorālas lietošanas irbesartāns uzsūcas labi: pētījumosrekonstatētā absolūtā bioloģiskā | pieejamība ir |
aptuveni | pieejamību. |
Ar plazmas olbaltumiem saistās aptuveni 96% prep rāt , neliela daļa saistās ar asins šūnām. Izplatīšanās
tilpums ir | |
vairs | |
radioaktivitātes ir saistīti ar nemainītu irbe | artānu.navIrbesartāns metabolizējas aknās glikuronīda |
konjugācijas un oksidācijas ceļā. Galvena | cirkulējošais metabolīts ir irbesartāna glikuronīds (aptuveni |
6%). In vitro pētījumi liecina, ka irbes rtānu galvenokārt oksidē citohroma P450 enzīms CYP2C9; izoenzīmam CYP3A4 ir neliela nozīme.
Lietojot
par 600 mg lielāku devu (divr iz lielāka deva nekā maksimālā ieteicamā deva), konstatēja mazāk nekā proporcionālu perorās uzsūkšanās palielināšanos; mehānisms tam nav zināms. Maksimālā
koncentrācija plazmāZtiek sasniegta
(≥ 65 gadi) salīdzinājumā ar jauniem cilvēkiem
Irbesartāns un tā metabolīti tiek izvadīti gan ar žulti, gan caur nierēm. Pēc perorālas vai i.v. 14C irbesartāna ievadīšanas aptuveni 20% radioaktivitātes konstatēti urīnā un atlikusī daļa- izkārnījumos. Mazāk nekā 2% devas izdalās ar urīnu nemainīta irbesartāna veidā.
Pediatriskā populācija
Irbesartāna farmakokinētika tika pētīta 23 bērniem ar arteriālo hipertensiju pēc vienreizējas un atkārtotām irbesartāna devām (2 mg/kg) līdz maksimālai dienas devai 150 mg četras nedēļas. No šiem 23 bērniem 21 tika izvērtēts salīdzinot ar pieaugušo farmakokinētiku (divpadsmit bija vecāki par 12
gadiem, deviņi bērni bija
raksturlielumiem, ko tiem novēro pēc 150 mg irbesartāna devas. Irbesartāna ierobežota kumulācija (18%) plazmā tika novērota pēc atkārtotām devām vienreiz dienā.
Pavājināta nieru darbība: pacientiem ar pavājinātu nieru darbību vai pacientiem, kam tiek veikta hemodialīze, irbesartāna farmakokinētiskie raksturlielumi būtiski nemainās. Irbesartānu nevar izvadīt no organisma ar hemodialīzes palīdzību.
Pavājināta aknu darbība: pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu aknu cirozi irbesartāna farmakokinētiskie raksturlielumi būtiski nemainās.
Pacientiem ar smagu aknu mazspēju pētījumi nav veikti.
5.3 Preklīniskie dati par drošību
Lietojot klīniski nozīmīgas devas, nekonstatēja patoloģisku sistēmisku vai mērķorgānu toksicitāti.
hemoglobīnu, hematokrītu). Lietojot ļoti lielas devas (≥ 500 mg/kg dienā), irbe artāns žurkām un Macaccus sugas pērtiķiem izraisīja deģeneratīvas pārmaiņas nierēs (piemēram, inter ticiālu nefrītu,
tubulāru distensiju, bazofīliskas kanāliņu pārmaiņas, palielinātu | urīnvielas un kre tinīna līmeni serumā), | |
ko uzskata par sekundāru ietekmi zāļu hipotensīvās iedarbības dēļ, kas mazinatasnieru perfūziju. Turklāt | ||
irbesartāns izraisīja jukstaglomerulāro šūnu hiperplāziju/hipertrofiju (lieēojot žurkām ≥ 90 mg/kg | ||
preparāta dienā un Macaccus sugas pērtiķiem ≥ 10 mg/kg dienā). Uz ka īja, ka visas šīs pārmaiņas | ||
saistītas ar irbesartāna farmakoloģisko darbību. Lietojot terapeit | kas rbesartāna devas cilvēkam, nieru | |
jukstaglomerulāro šūnu hiperplāzijai/hipertrofijai | nav nozīmes. | istr |
| ğ | |
Nekonstatēja mutagēniskas, klastogēniskas vai kancerogēniskas īpašības. | ||
| re |
|
Pētījumos ar žurku tēviņiem un mātītēm ietekme uz fertilitāti un reproduktīvo uzvedību netika novērota | ||
pat pie devām, kas radīja zināmu toksicitāti pie | uguš jām žurkām (no 50 līdz 650 mg/kg/dienā), tajā | |
skaitā mirstību pie ļoti augstām devām. Netika | ovērota būtiska ietekme uz dzelteno ķermeni, | |
vairs |
|
|
implantātu vai dzīvu augļu skaitu. Irbe a tānsnavneietekmēja pēcnācēju izdzīvošanu, attīstību vai | ||
reproduktīvo funkciju. Pētījumos ar dzīvn ekiem | žurku un trušu augļos konstatēja radioaktīva |
irbesartāna atradnes. Irbesartāns izd lās žurku mātīšu pienā.
Ar irbesartānu veiktos dzīvnieku pētījumos konstatēja īslaicīgu toksisku ietekmi (palielināts nieru bļodiņas dobums, hidroureterslesvai zemādas tūska) uz žurku augļiem, kas izzuda pēc dzimšanas. Trušu
mātītei lietojot ievērojami toksiskas devas, kas izraisa pat nāvi, konstatēja abortus vai agrīnu rezorbciju. Žurkām un trušiem nekonstatēja teratogēnisku iedarbību.
6. FARMACEITISKĀZ INFORMĀCIJAā
6.1 Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols:
Laktozes monohidrāts
Mikrokristaliskā celuloze
Kroskarmelozes nātrija sāls
Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds
Hipromeloze
Magnija stearāts.
Apvalks:
Hipromeloze
Titāna dioksīds (E171)
Makrogols 400
6.2 Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3 Uzglabāšanas laiks
4 gadi.
6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.
6.5 Iepakojuma veids un saturs
Kastīte ar 28, 56, 90 vai 98 apvalkotām tabletēm
6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai
|
|
|
|
|
|
|
| tas |
Neizlietotās zāles vai izlietotie |
|
|
|
| ē | |||
materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām p asībām. | ||||||||
|
|
|
|
|
| ğ |
| |
7. | REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS |
| istr |
| ||||
Pharmathen S.A. |
|
| nav | re |
|
| ||
6, Dervenakion str., |
|
|
|
| ||||
153 51 Pallini |
|
|
|
|
|
|
| |
Attiki, | Grieķija |
|
|
|
|
|
|
|
Tel.: +30 210 66 65 067 |
|
|
|
|
|
| ||
8. | REĢISTRĀCIJAS NUMURI |
|
|
|
|
| ||
EU/1/12/765/005 | les | vairs |
|
|
|
|
| |
EU/1/12/765/006 |
|
|
|
|
| |||
EU/1/12/765/009 |
|
|
|
|
|
| ||
EU/1/12/765/012 |
|
|
|
|
|
|
9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJASZDATUMSā
Reģistrācijas datums : 13 aprīlis 2012
10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/
Komentārus